Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2016/2245(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0329/2017

Iesniegtie teksti :

A8-0329/2017

Debates :

PV 13/11/2017 - 19
CRE 13/11/2017 - 19

Balsojumi :

PV 14/11/2017 - 5.6
CRE 14/11/2017 - 5.6
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2017)0427

Pieņemtie teksti
PDF 466kWORD 60k
Otrdiena, 2017. gada 14. novembris - Strasbūra Galīgā redakcija
Kohēzijas politikas instrumentu izmantošana reģionos demogrāfisko pārmaiņu problēmas risināšanai
P8_TA(2017)0427A8-0329/2017

Eiropas Parlamenta 2017. gada 14. novembra rezolūcija par kohēzijas politikas instrumentu izmantošanu reģionos demogrāfisko pārmaiņu problēmas risināšanai (2016/2245(INI))

Eiropas Parlaments,

—  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 174. un 175. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006(1),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1301/2013 par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un īpašiem noteikumiem attiecībā uz mērķi „Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai” un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1080/2006(2),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1304/2013 par Eiropas Sociālo fondu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1081/2006(3),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1299/2013 par īpašiem noteikumiem par atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda saistībā ar mērķi „Eiropas teritoriālā sadarbība”(4),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1302/2013, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1082/2006 par Eiropas teritoriālās sadarbības grupu (ETSG) attiecībā uz šādu grupu izveides un darbības precizēšanu, vienkāršošanu un uzlabošanu(5),

–  ņemot vērā 2016. gada 4. februāra rezolūciju par salu īpašo stāvokli(6),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1300/2013 par Kohēzijas fondu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1084/2006(7),

–  ņemot vērā 2017. gada 4. aprīļa rezolūciju par sievietēm un viņu lomu lauku apvidos(8),

—  ņemot vērā 2016. gada 10. maija rezolūciju par kohēzijas politiku ES kalnu reģionos(9),

—  ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2015. gada 9. septembra rezolūciju par ziņojumu par Eiropas gada aktīvai novecošanai un paaudžu solidaritātei (2012. gads) īstenošanu, rezultātiem un vispārējo novērtējumu(10);

—  ņemot vērā 2016. gada 10. maija rezolūciju par jauniem teritoriālās attīstības instrumentiem 2014.–2020. gada kohēzijas politikā — integrēti teritoriālie ieguldījumi un sabiedrības virzīta vietējā attīstība(11),

—  ņemot vērā 2011. gada 15. novembra rezolūciju par demogrāfiskām izmaiņām un to ietekmi uz ES turpmāko kohēzijas politiku(12),

—  ņemot vērā 2010. gada 11. novembra rezolūciju par demogrāfiskajām problēmām un paaudžu solidaritāti(13),

—  ņemot vērā 2010. gada 22. septembra rezolūciju par Eiropas stratēģiju kalnu apgabalu, salu un mazapdzīvotu apvidu ekonomiskās un sociālās attīstības veicināšanai(14),

—  ņemot vērā 2008. gada 21. februāra rezolūciju par Eiropas demogrāfisko nākotni(15),

—  ņemot vērā 2006. gada 23. marta rezolūciju par demogrāfiskām problēmām un paaudžu solidaritāti(16),

—  ņemot vērā Komisijas ziņojumu "2015. gada pārskats par novecošanu. Ekonomiskās un budžeta prognozes 28 valstu ES (2013-2060)" (European Economy 3|2015),

—  ņemot vērā Komisijas 2014. gada 23. jūlijā publicēto Sesto ziņojumu par ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju — Ieguldījumi darbvietās un izaugsmē: Attīstības un labas pārvaldības veicināšana ES reģionos un pilsētās,

—  ņemot vērā Komisijas 2017. gada 26. aprīļa paziņojumu “Iniciatīva strādājošo vecāku un aprūpētāju darba un privātās dzīves līdzsvara atbalstam” (COM(2017)0252),

—  ņemot vērā Komisijas 2009. gada 29. aprīļa paziņojumu „Kā risināt ES iedzīvotāju novecošanas ietekmi (2009. gada ziņojums par novecošanu)” (COM(2009)0180),

—  ņemot vērā Komisijas 2007. gada 10. maija paziņojumu „Paaudžu solidaritātes veicināšana” (COM(2007)0244),

—  ņemot vērā Eiropas Komisijas 2006. gada 12. oktobra paziņojumu „Eiropas demogrāfiskā nākotne — kā pārvērst problēmu par iespēju” (COM(2006)0571),

—  ņemot vērā Komisijas 2005. gada 16. marta paziņojumu „Zaļā grāmata „Jauna solidaritāte paaudžu starpā saistībā ar demogrāfiskām izmaiņām”” (COM(2005)0094),

—  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 6. maija paziņojumu “Digitālā vienotā tirgus stratēģija Eiropai” (COM(2015)0192),

—  ņemot vērā Eiropas Reģionu Komitejas 2016. gada 16. jūnija atzinumu “ES risinājumi demogrāfijas problēmai”(17),

—  ņemot vērā Eiropas Parlamenta Iekšpolitikas ģenerāldirektorāta B departamenta (Strukturālā un kohēzijas politika) 2013. gada septembra pētījumu „Kā ar reģionālo un kohēzijas politiku var risināt demogrāfiskās problēmas?”,

—  ņemot vērā ESPON publikāciju “Atklāt teritoriālo potenciālu un izstrādāt jaunu politiku konkrētiem teritoriju veidiem Eiropā: salām, kalniem un mazapdzīvotiem un piekrastes reģioniem(18),

—  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

—  ņemot vērā Kultūras un izglītības komitejas ziņojumu un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas nostāju grozījumu veidā (A8-0329/2017),

A.  tā kā demogrāfiskās pārmaiņas ir patiesa problēma Eiropā un visā pasaulē un tās līdz ar nodarbinātību saistītiem jautājumiem, nekontrolētu globalizāciju, klimata pārmaiņām, pāreju uz mazoglekļa ekonomiku un uzdevumiem, ko rada rūpnieciskā un tehnoloģiskā pāreja sociālā un ekonomiskā iekļautība, ir īpaši svarīgs problēmuzdevums ne vien kopumā, bet arī attiecībā uz vietējās attīstības un teritoriālās veicināšanas politikas virzieniem ES šobrīd

B.  tā kā līdzīgi lielākai daļai postindustriālo sabiedrību Eiropas iedzīvotājiem vairākas desmitgades ir raksturīgs pieaugošs mūža ilgums un zemi auglības rādītāji, kas varētu mainīt iedzīvotāju struktūru un vecuma piramīdu, izraisot darbspējīga vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanās un iedzīvotāju novecošanās blakusietekmi; tā kā ekonomikas krīze, kas ir skārusi visu Eiropas Savienību, ir ievērojami ietekmējusi daudzus apvidus un reģionus, jo īpaši laukos, un jo īpaši izraisījusi nabadzību un iedzīvotāju skaita samazināšanos; tā kā pastāvīga darba samaksas un pensiju dzimumšķirtne būtiski kavē sieviešu līdzdalību darba tirgū;

C.  tā kā tiek prognozēts, ka iedzīvotāju skaita straujā pieauguma jaunattīstības valstīs un ES iedzīvotāju demogrāfiskās lejupslīdes dēļ pasaules iedzīvotāju Eiropas Savienības procentuālā daļa samazināsies no 6,9 % 2015. gadā līdz 5,1 % 2060. gadā(19);

D.  tā kā tiek prognozēts, ka 132 no 273 NUTS 2. līmeņa reģioniem iedzīvotāju skaits no 2015. līdz 2050. gadam samazināsies(20); tas jo īpaši skars Vietējās administratīvās vienības (LAU);

E.  tā kā Eiropas Savienības un dalībvalstu galvenā prioritāte ir veicināt tādu attīstību, kas ir vienlaikus vieda, ilgtspējīga un iekļaujoša;

F.  tā kā ģeogrāfiskās vai demogrāfiskās iezīmes var padziļināt attīstības problēmas; tā kā šā iemesla dēļ Lisabonas līgumā ekonomiskās un sociālās kohēzijas mērķiem ir pievienota sociālā kohēzija;

G.  tā kā demogrāfiskās pārmaiņas neskar visas valstis un reģionus vienādi gan to dabiskās dinamikas, gan migrācijas plūsmu dēļ un lielākā daļa pilsētu un jo īpaši lielpilsētu teritoriju piedzīvo iedzīvotāju skaita pieaugumu, savukārt lielākā daļa lauku un attālu apvidu saskaras ar iedzīvotāju skaita samazināšanos, situācijai esot ļoti atšķirīgai tālākajos reģionos; tā kā šāda nelīdzsvarotība rada milzīgas problēmas gan teritorijām, kas cieš no iedzīvotāju skaita samazināšanās, gan reģioniem, kas saskaras ar iedzīvotāju pieplūdumu; tā kā demogrāfiskajai lejupslīdei visvairāk ir pakļauti izolēti apvidi un apvidi ar ierobežotu piekļuvi; tā kā, no otras puses, būtu jāpievērš uzmanība piepilsētu paplašināšanās ietekmei, kas kā plašas iedzīvotāju kustības no lielām pilsētām uz to apkārtni sekas rada spiedienu gan uz vietējām, gan reģionālām iestādēm;

H.  tā kā Eiropas reģioni nevar nepārtraukti paplašināties; tā kā tajos var veidoties bezdarbs vai nabadzība un tie var saskarties ar īpašām problēmām, piemēram, attiecībā uz demogrāfiskajām pārmaiņām, padarot īpaši svarīgu mērķtiecīgu instrumentu izveidi, lai mazinātu atšķirības starp reģioniem un palīdzētu nodrošināt labāku teritoriālo līdzsvaru starp pilsētu, piepilsētu un lauku teritorijām;

I.  tā kā sievietes un jo īpaši vientuļās mātes ir lielākā mērā pakļautas nabadzības un atstumtības riskam;

J.  tā kā demogrāfiskās pārmaiņas rada grūtības nodrošināt sociālo kohēziju un labklājību visiem iedzīvotājiem un veicināt līdzsvarotu ekonomikas attīstību; tā kā demogrāfiskās pārmaiņas ietekmē infrastruktūru un pakalpojumu pieejamību un kvalitāti, kas izraisa savienojamības atšķirības un ”medicīnas tuksnešus”, un bieži vien to iemesls ir nepietiekama saikne starp pilsētu un lauku iedzīvotājiem;

K.  tā kā demogrāfiskās pārmaiņas rada smagas politiskas problēmas dažādās jomās, kas saistītas ar virkni kohēzijas politikas virzienu; tā kā reģionālā politika un un Eiropas strukturālie un investīciju (ESI) fondi, tostarp Kohēzijas fonds, ir īpaši būtiski instrumenti, lai risinātu ar šīm pārmaiņām saistītās problēmas;

L.  tā kā teritorijās ārpus pilsētām dzīvo 113 miljoni cilvēku, tajās ir 12 miljoni lauku saimniecību un 172 miljoni hektāru lauksaimniecības zemes un tās sniedz ievērojamu ieguldījumu Eiropas tautsaimniecībās, kultūrās un ekosistēmās;

M.  tā kā neietiekama infrastruktūra un nepietiekams pakalpojumu līmenis ir būtiski faktori, pārvaldot iedzīvotāju struktūru biezi apdzīvotos reģionos vai reģionos, kuri cieš no emigrācijas un kuros ir visvairāk vajadzīgi ieguldījumi un darbvietas;

N.  tā kā neatbilstīga infrastruktūra un nepietiekama piekļuve sabiedriskiem pakalpojumiem un kvalitatīvām darbvietām ir būtiski faktori, kas ietekmē lēmumu palikt vai nepalikt konkrētā teritorijā;

O.  tā kā sievietes vairāk nekā vīrieši ir pakļautas nabadzības un sociālās atstumtības riskam, īpaši vecumā virs 60 gadiem;

P.  tā kā demogrāfiskās pārmaiņas vairāk ietekmē atpalikušākus reģionus;

Q.  tā kā demogrāfiskām pārmaiņām, kas ietekmē lauku teritorijas, ir ekonomiska un sociāla ietekme un tās papildus nopietnajām demogrāfiskajām sekām izraisa teritoriālu fragmentāciju un ietekmē dzīves kvalitāti un vidi;

R.  tā kā dzimumu līdztiesība ir viena no pamattiesībām, kopīga ES vērtība un priekšnosacījums ES mērķu sasniegšanai izaugsmes, nodarbinātības un sociālās kohēzijas jomā;

S.  tā kā dzimumu līdztiesība ir svarīgs līdzeklis, ar ko panākt ekonomikas attīstību un sociālo kohēziju;

T.  tā kā negatīvas demogrāfiskās pārmaiņas palielina vajadzību pēc spēcīgākas paaudžu solidaritātes,

Vispārīgi

1.  uzsver, ka demogrāfiskās pārmaiņas rada ekonomisku, sociālu, fiskālu un ekoloģisku spiedienu uz dalībvalstu valdībām un reģionālajām un vietējām iestādēm sabiedrisko pakalpojumu nodrošināšanas jomā, jo īpaši labklājības un sociālo pakalpojumu, infrastruktūras izveides un pārvaldes jomā, kā arī nodrošinot ekosistēmu saglabāšanu ar ilgtspējīgas telpiskās plānošanas starpniecību; uzsver, ka šo spiedienu saasinās ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita samazināšanās un lielāks apgādājamo personu īpatsvars; uzsver, cik svarīgi ir kvalitatīvi publiskie un privātie pakalpojumi; uzsver, ka piekļūstami, kvalitatīvi un cenas ziņā pieņemami publiskie un privātie pakalpojumi ir svarīgi dzimumu līdztiesības nodrošināšanas līdzekļi;

2.  uzskata, ka demogrāfisko pārmaiņu jautājums būtu jārisina saskaņoti, rīkojoties Eiropas Savienības, valsts, reģionālajām un vietējām iestādēm un īstenojot pielāgošanās stratēģijas, kas atspoguļo vietējo un reģionālo realitāti un nodrošina daudzlīmeņu pārvaldību gan šo īpašo politikas virzienu, kuri ir vērsti uz noteiktiem reģioniem, struktūrā, gan īstenošanā; uzskata, ka ar koordinētu un integrētu reakciju vajadzētu uzlabot iedzīvotāju dzīves kvalitāti un nodrošināt viņiem labākas ekonomiskās iespējas, kā arī censties ieguldīt sociālo un sabiedrisko pakalpojumu kvalitātē, piekļuvē un pieejamībā cenas ziņā attiecīgajos reģionos; tomēr uzskata, ka būtu jāiesaista pilsoniskās sabiedrības pārstāvji un citas ieinteresētās personas; norāda, ka jebkurā visaptverošā pieejā būtu jāatspoguļo tādu pilsētu, lauku teritoriju, zivsaimniecības un piekrastes teritoriju loma, kuras saskaras ar īpašām problēmām saistībā ar to ģeogrāfisko vai demogrāfisko situāciju, un ka šādā pieejā būs arī jāņem vērā īpašās problēmas, ko rada tālākie reģioni, galējie ziemeļu reģioni ar zemu iedzīvotāju blīvumu un salas, pārrobežu un kalnu reģioni, kā tas ir skaidri atzīts Lisabonas līgumā; aicina dalībvalstis un Komisiju ņemt vērā dažādu politikas virzienu ietekmi uz dzimumu līdztiesību un demogrāfiskajām pārmaiņām;

3.  atzīst — lai gan demogrāfiskās pārmaiņas vienlaikus rada jaunus uzdevumus, tās pieprasījuma izmaiņu dēļ pilsētu sabiedrībās arī sniedz iespējas attīstībai vietējā līmenī, jo īpaši attiecībā uz pārtiku, atpūtu un brīvo laiku, izmantojot lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības potenciālu ražot augstas kvalitātes nekaitīgus un raksturīgus produktus; uzskata, ka lauku tūrisms kopumā un ekotūrisms, e-komercija, sabiedrībā balstītu pakalpojumu sniegšana un senioru ekonomika konkrēti arī sniedz iespējas attīstībai vietējā līmenī, uzlabojot vietējo lauksaimniecības vai nelauksaimniecības produktu, piemēram, amatniecības preču, izšuvumu un keramikas, vērtību, izmantojot Eiropas ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības sistēmu; šajā sakarībā uzsver, cik svarīgas ir pārdomātas specializācijas stratēģijas, lai atbalstītu reģionus un vietējās teritorijas, nosakot augstas pievienotās vērtības darbības un veidojot pievilcīgas inovāciju ekosistēmas, kuru pamatā ir patiesa un daudzfunkcionāla lauku attīstības stratēģija, kas iekļauj aprites ekonomiku reģionālajā plānošanā; norāda, ka lauku tūrisms, kas palīdz saglabāt dinamisku dzīvesveidu lauku apvidos, arī ir nozīmīga nozare; uzsver sociālā dialoga nozīmi un to, ka ir svarīgi iekļaut sociālos partnerus kopā ar citiem vietējā līmeņa dalībniekiem un iestādēm visos ESI fondu plānošanas un īstenošanas posmos, lai labāk sagatavotos demogrāfisko pārmaiņu ietekmei uz vietējiem darba tirgiem un izstrādātu jaunas stratēģijas šo jautājumu risināšanai;

Demogrāfisko pārmaiņu iezīmes ES

4.  norāda, ka galvenās problēmas, kas saistītas ar demogrāfiskajām pārmaiņām, ar kurām pašlaik saskaras daudzi ES reģioni, ir novecošana, kuras iemesli ir vecuma piramīda, dzimstības samazināšanās un tai sekojošs straujš bērnu un jauniešu skaita kritums, pastāvīga iedzīvotāju skaita samazināšanās, kvalificēta darbaspēka trūkums, iedzīvotāju skaita samazināšanās, darbavietu trūkums, jauniešu pārcelšanās, lai meklētu nodarbinātības iespējas, un pārmaiņas demogrāfiskajā struktūrā; atzīst, ka pašreizējā lauksaimniecības politika, tradicionālo darbību, produktu ražošanas sistēmu, darbaspēka un vietējās zinātības zaudēšana, nepamanāmais darbs, ko veic sievietes, iniciatīvas trūkums uzņēmējdarbības jomā, ieguldījumu trūkuma dēļ atpalikuši vai konkurētnespējīgi reģioni vai bioloģiskās daudzveidības zudums un mežu platību samazināšanās krūmu izplatības un ugunsgrēka riska dēļ, ir papildu būtiskas problēmas saistībā ar demogrāfiskajām pārmaiņām; uzsver, ka šīs tendences ievērojami atšķiras dažādos reģionos, daļēji cilvēku pārvietošanās uz lieliem pilsētu centriem darba meklējumos dēļ;

5.  uzsver, ka vienam no galvenajiem ES demogrāfiskās politikas mērķiem vajadzētu būt visu to teritoriju, kurām nākas saskarties ar demogrāfisko nelīdzsvarotību, un to īpatnību ņemšana vērā, un tie ir faktori, kuriem ar kohēzijas politiku jau ilgu laiku tiek meklētas iespējas pielāgoties, un būs jādara daudz vairāk, lai tiem pielāgotos pēc 2020. gada; uzsver, ka demogrāfiskās pārmaiņas skar visas jomas gan lauku, gan pilsētu teritorijās un ka to ietekme atšķiras un ir atkarīga no dažādiem faktoriem, piemēram, intensitātes un ātruma, kādā notiek pārmaiņas, vai no tā, kā tās ietekmē neto imigrācijas reģionus vai reģionus, kuros iedzīvotāju skaits samazinās;

6.  uzsver vajadzību veicināt un atbalstīt mazās un vidējās kalnu un lauku saimniecības, kuras, izmantojot tradicionālus paņēmienus un ražošanas metodes, kas integrētā un ilgtspējīgā veidā lieto dabas resursus, piemēram, ganības un dažādas lopbarības kultūras, ražo produktus ar specifiskām kvalitātes īpašībām un varētu novērst vai samazināt apdzīvotības sarukšanu minētajos apgabalos;

7.  uzsver, ka šīs demogrāfiskās parādības, kas ietekmē Savienību, nav jaunas, taču šobrīd ir samilzušas ar nepieredzētu intensitāti, jo īpaši sociāla un ekonomiska spiediena dēļ; vērš uzmanību uz to, ka nemitīgi pieaug vecāka gadagājuma cilvēku skaits — aptuveni 2 miljoni cilvēku katru gadu sasniedz 60 gadu vecumu —, kas ietekmē teritoriju, mājokļu un transporta plānošanu un citu veidu infrastruktūru un pakalpojumus; ar bažām norāda, ka reģionus, kuriem ir raksturīga strauja darbspējīga vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanās, īpaši smagi skars demogrāfiskās problēmas; atzīst, ka ieguldījumu trūkums, nepietiekama infrastruktūra, zems savienojamības līmenis, ierobežota piekļuve sociālajiem pakalpojumiem un darbvietu trūkums ir galvenie faktori, kas izraisa apdzīvotības sarukšanu; uzsver, ka demogrāfiskajām pārmaiņām var būt ievērojama ietekme uz pensijām un jo īpaši vides ilgtspēju, jo iedzīvotāju skaita samazināšanās lauku rajonos un pieaugošā urbanizācija ietekmē ekosistēmas, dabas saglabāšanu un dabas resursu izmantošanu, sevišķi skarot pilsētu zemes izmantošanu, infrastruktūru, mājokļu tirgus un apzaļumošanu;

8.  uzskata, ka demogrāfisko pārmaiņu dzimumu līdztiesības dimensija būtu jāņem vērā transversālā veidā, jo reģioni, kuros vērojama iedzīvotāju skaita samazināšanās, cieš arī no dzimumu un vecuma nelīdzsvarotības iedzīvotāju aizceļošanas dēļ; uzskata, ka demogrāfisko pārmaiņu radītās problēmas var risināt un ka tās ir jārisina politikas satvarā, kas veicina dzimumu līdztiesību, un tāpēc dzimums ir jāņem vērā debatēs par jebkādiem jautājumiem, kas saistīti ar demogrāfiskajām problēmām; tādēļ uzskata, ka turpmāk būtu vēl vairāk jāstiprina integrētas pieejas dzimumu līdztiesībai īstenošana saistībā ar visiem ESI fondiem;

9.   atgādina, ka stratēģijā “Eiropa 2020” demogrāfiskās problēmas tiek risinātās lielākajā daļā tās septiņu pamatiniciatīvu ietvaros, kas tika izveidotas, lai novērstu problēmas un noteiktu īpaši būtiskas ES prioritātes nodarbinātības, inovācijas, izglītības, nabadzības mazināšanas un klimata pārmaiņu un enerģētikas jomā; norāda, ka būtiska daļa no šīs stratēģijas un tās pamatiniciatīvu īstenošanas balstās uz finanšu atbalstu ar kohēzijas politikas instrumentiem, tostarp noteikumiem, lai novērstu demogrāfiskās pārmaiņas un risinātu novecošanās problēmu, un ka šie aspekti ir jāuzsver visos Eiropas Savienības instrumentos;

10.  uzskata, ka sarežģījumi, ko rada iedzīvotāju skaita samazināšanās un novecošana, prasīs objektīvi, rūpīgi un vispusīgi pārvērtēt daudzus jau esošos ekonomiskās, sociālās un politiskās politikas virzienus un programmas, kurās būs jāiestrādā ilgtermiņa redzējums;

ES politikas virzienu saskaņošana

11.  aicina labāk koordinēt ES instrumentus, jo īpaši kopējo lauksaimniecības politiku (KLP), ESI fondus, tostarp Kohēzijas fondu, Eiropas teritoriālo sadarbību, Eiropas Stratēģisko investīciju fondu (EFSI) un Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu, lai nodrošinātu vispusīgāku pieeju demogrāfiskajām pārmaiņām; ņemot vērā, ka līdz šim izmantotie mehānismi nav mazinājuši demogrāfisko nelīdzsvarotību, ierosina pārskatīt spēkā esošo politiku un visu šādu mehānismu darbību; šajā sakarībā atzinīgi vērtē centienus panākt maksimālu sinerģiju starp ESI fondiem un ESIF; atkārtoti aicina Komisiju nākt klajā ar stratēģiju par demogrāfiskajām pārmaiņām, kurā būtu piešķirta prioritāte šādās jomās: pienācīgas kvalitātes nodarbinātība un kvalitatīvas ražošanas attiecības, īpašu uzmanību pievēršot jauniem darba veidiem un to sociālajai lomai; politikas virzienu, kas veicina saimniecisko darbību un nodarbinātību, teritoriālais aspekts; infrastruktūras veicināšana kā uzņēmējdarbības vietas izvēles faktors, lai teritorijas, kas saskaras ar demogrāfiskās problēmām, kļūtu pieejamas un konkurētspējīgas; kvalitātes un cenas ziņā konkurētspējīgas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) apgabalos ar zemu iedzīvotāju blīvumu; pamata labklājības pakalpojumi teritorijās ar demogrāfiskām problēmām; vietējais sabiedriskais transports, lai nodrošinātu piekļuvi sabiedriskajiem pakalpojumiem; politikas virzieni, kas paredzēti, lai nodrošinātu labāku līdzsvaru starp ģimenes un profesionālajām saistībām, ilgtspējīgu paaudžu maiņu un atbilstošu aprūpi apgādājamām personām; politikas virzieni migrantu un bēgļu, kuriem piešķirta starptautiskā aizsardzība, uzņemšanai, integrācijai un atgriešanai, un intensīva jaunu un pievilcīgāku informācijas sniegšanas kanālu par lauku dzīvi plašāka izmantošana; uzsver, cik svarīgas ir esošās iniciatīvas, piemēram, Eiropas Inovācijas partnerība aktīvām un veselīgām vecumdienām un Interaktīva automatizēta dzīvesvide, EIT digitālo tehnoloģiju un veselības zināšanu un inovāciju kopienas; aicina Komisiju ņemt vērā šo iniciatīvu ietvaros jau izstrādātos risinājumus, risinot demogrāfiskās problēmas, ar ko saskaras Eiropas reģioni; uzsver, cik nozīmīga ir Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūra mūžizglītībai, atbalstot izglītību un apmācību iedzīvotāju skaita sarukšanas riskam pakļautos apgabalos; uzskata, ka labāka regulējuma darba kārtībā būtu nepieciešama ietekmes analīze, pirms tiek veiktas jebkādas ES likumdošanas iniciatīvas, lai ietvertu to iespējamu ietekmi uz demogrāfiju;

12.  uzsver, cik svarīgi ES ir iekļaut demogrāfiskos apsvērumus visās politikas jomās, tostarp budžeta pozīcijās, lai dotu iespēju attīstīt šos politikas virzienus, jo īpaši kohēzijas, nodarbinātības, lauksaimniecības, vides, informācijas sabiedrības, RDI (pētniecība, attīstība un inovācija), nodarbinātības, izglītības, sociālās politikas un transporta jomā; uzskata, ka konstatējumi ziņojumos par demogrāfisko ietekmi ir jāiekļauj politikas virzienu un demogrāfisko kritēriju izstrādē, ņemot vērā novērtējumus par šo politikas virzienu rezultātiem un nevēlamām sekām saistībā ar tādu pieeju demogrāfiskajām pārmaiņām, kura dod priekšroku reģionālo un vietējo iestāžu iesaistei; uzskata, ka īpaša uzmanība būtu jāvelta lauku apvidiem, kas saskaras ar šīm demogrāfiskās problēmām sevišķi nopietni; šajā sakarībā uzsver “viedo ciematu” iniciatīvas iespējas, proti, ar modernām tehnoloģijām, piemēram, 5G un inovāciju, piešķirt jaunu impulsu lauku kopienu attīstībai; turklāt uzsver, ka ir svarīgi stiprināt sadarbību starp lauku un pilsētu teritorijām; uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt vispārēju piekļuvi augstas kvalitātes un cenu ziņā pieejamiem sabiedriskiem pakalpojumiem un infrastruktūrai, tostarp digitāliem sabiedriskiem pakalpojumiem un infrastruktūrai, jo īpaši bērniem, jauniešiem un vecāka gadagājuma cilvēkiem, lai veicinātu sociālo iekļaušanu, nodrošinātu dzimumu līdztiesību un mazinātu demogrāfisko pārmaiņu ietekmi; uzsver, cik svarīgi ir nodrošināt jaunas iespējas strādāt algotu darbu, jo īpaši teritorijās, kas saskaras iedzīvotāju skaita sarukšanas risku, lai saglabātu kopienas, vienlaikus radot apstākļus, kas sekmē apmierinošu privātās dzīves un darba līdzsvaru; uzskata, ka ir svarīgi uzstāt uz kopēju ģeogrāfisku redzējumu attiecībā uz pilsētu un lauku teritorijām kā savstarpēji papildinošām funkcionālām teritorijām; uzsver, ka ir nepieciešama lielāka integrācija starp dažādiem fondiem, lai vietējā attīstība būtu patiesi iekļaujoša un ilgtspējīga; norāda, ka ES demogrāfiskajai politikai vajadzētu tiekties būt pilnīgākai un saskaņotākai ar dalībvalstīm un horizontāli; atgādina, ka Eiropas Savienība ne tikai sniedz ieguldījumu reģionālās attīstības fondos, bet lielā mērā arī veido vietējo un reģionālo iestāžu spējas izmantot to līdzekļus, lai apkarotu sociālās un teritoriālās nevienlīdzības izpausmes; uzsver — neskatoties uz to, ka valsts atbalsta modernizācijas dēļ minētie izņēmumi, uz ko neattiecas paziņojuma sniegšanas saistības, ir vienkāršoti un to skaits ir palielināts, pašreizējais regulējums joprojām ir ļoti sarežģīts un apgrūtinošs mazākām reģionālām un vietējām iestādēm; uzskata, ka, neskatoties uz to, ka valsts publiskā iepirkuma noteikumi 2014. gadā tika vienkāršoti, mazām vietējām un reģionālajām iestādēm joprojām ir pārāk daudz šķēršļu, lai uzlabotu ekonomisko situāciju šajās jutīgajās teritorijās;

13.  uzskata, ka ES būtu jāatbalsta migrācijas un integrācijas politikas virzieni dalībvalstīs, ievērojot minēto dalībvalstu tiesības un kompetences jomas, kā arī subsidiaritātes principu, lai mazinātu negatīvās demogrāfiskās tendences; uzsver ģimenes izveides un ģimenes atbalsta politikas ievērojamo lomu; uzskata, ka vietējās un reģionālās pašvaldības būtu jāpilnvaro sekmīgi īstenot integrācijas politiku uz vietas; uzskata, ka vietējām un reģionālajām iestādēm vajadzētu aktīvi iesaistīties demogrāfijas problēmu risināšanas nolūkā veiktajos pasākumos; prasa gada izaugsmes pētījumā un konkrētām valstīm adresētajos ieteikumos ņemt vērā reģionālās atšķirības un nelīdzsvarotību starp reģioniem dalībvalstu iekšienē; uzskata, ka pierobežas apgabalos šādā sadarbībā jāņem vērā arī pieprasījums pēc pārrobežu iniciatīvām un to darbības joma; iesaka šajā jomā izstrādāt programmas, lai labāk izskaidrotu šāda veida problēmas un uzlabotu izpratni par tām; uzskata, ka demogrāfisko problēmu risināšanai ir jābūt obligātai visā Eiropā un ka problēmu risināšanai vienā pasaules daļā nevajadzētu izraisīt negatīvu ietekmi uz citiem Eiropas reģioniem; prasa izveidot Eiropas līmeņa tīklus, lai apmainītos ar labu praksi un pieredzi, ar ko vietējās un reģionālās iestādes, kā arī pilsoniskās sabiedrības ieinteresētās personas varētu savstarpēji izglītoties par problēmām, ko izraisa demogrāfiskās pārmaiņas;

Eiropas fondu efektivitātes pastiprināšana

14.  uzsver, ka ESI fondiem ir efektīvāk jārisina demogrāfisko pārmaiņu radītās problēmas nākamajā plānošanas periodā ar: plašāku un mērķtiecīgāku uzsvaru uz demogrāfiskajām pārmaiņām kā prioritāru jomu galīgajos noteikumos un pamatnostādnēs, lai atbalstītu dalībvalstis, reģionus un vietējās pašvaldības, iespēju izpēti, kuras sniedz ESI fondi, lai risinātu demogrāfisko pārmaiņu problēmas, un asociācijas nolīgumu un darbības programmu izstrādi un īstenošanu; proaktīvāku pieeju demogrāfiskās politikas veidošanā un labas prakses un pieredzes apmaiņā, lai iestādes no tām varētu mācīties; tehnisko atbalstu vadošajām iestādēm un vietējām ieinteresētajām personām, lai īstenotu efektīvu politiku, kas pievēršas demogrāfiskajām pārmaiņām gan valsts, gan reģionālā līmenī, un obligātu aktīvu vietējo iestāžu līdzdalību, izstrādājot un pārvaldot fondu īstenošanas programmas un veicot to iekšēju novērtēšanu, un tādu reģionu noteikšanu, kuri saskaras ar demogrāfiskajām problēmām NUTS 3 un LAU līmenī; mudina nodrošināt tehnisku atbalstu un apmācību vietējām ieinteresētajām personām un vadošajām iestādēm, lai īstenotu efektīvu politiku, kas pievēršas demogrāfiskajām pārmaiņām valstu, reģionālā un vietējā līmenī; uzskata, ka dažās dalībvalstīs subsīdijas NUTS 2 līmenī bieži slēpj sociāli teritoriālu, iekšēju reģionālu un pat pārreģionālu nevienlīdzību; prasa ES izmantot pietiekamu mērogu, lai atspoguļotu teritoriālās attīstības problēmas ar mērķi spēt labāk novirzīt atbalstu visnelabvēlīgākajā situācijā esošajām teritorijām;

15.  prasa, lai Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF) sniegtu lielāku ieguldījumu un vairāk atbalsta, lai palīdzētu teritorijām, kurās ir augsti sabiedrības novecošanas, lauku teritoriju īpatsvara un iedzīvotāju izceļošanas rādītāji, uzlabot to transporta un telekomunikāciju infrastruktūru, mazināt digitālo plaisu (tostarp starp paaudzēm) un nodrošināt labākus sabiedriskos pakalpojumus; šajā sakarībā uzsver e-veselības jomas nozīmīgumu; aicina dalībvalstis un reģionus pareizāk novirzīt pieejamos ieguldījumus, lai risinātu demogrāfisko pārmaiņu un to ietekmes problēmas;

16.  mudina Komisiju izmantot kohēzijas politikas pasākumus, kas kavē migrācijas pieaugumu no mazapdzīvotiem reģioniem, kur pienācīga infrastruktūra un pietiekama līmeņa pakalpojumi ir būtiski priekšnosacījumi, jo īpaši nolūkā nepieļaut ģimeņu ar bērniem došanos projām;

17.  uzsver, ka Eiropas Sociālajam fondam (ESF) vajadzētu pastiprināt savu darbību jauniešu apmācības un izglītošanas jomā un veicināt nodarbināmību, un palīdzēt cilvēkiem nodrošināt labāku darba un privātās dzīves līdzsvaru, un apkarot sociālo un digitālo atstumtību vecāka gadagājuma cilvēku vidū; turklāt uzsver, ka fondam vajadzētu uzlabot nodarbinātības perspektīvas, izmantojot sagatavošanas programmas reģionu, kuros vērojama lejupslīde, iedzīvotājiem un veicinot sociālo un digitālo iekļaušanu sievietēm, jauniešiem un vecāka gadagājuma cilvēkiem minētajās teritorijās; šajā sakarībā norāda, ka tiks pieliktas pūles, lai, izmantojot ESF, atbalstītu tālākos reģionus nolūkā nodrošināt labāku darba un ģimenes dzīves līdzsvaru; aicina Komisiju apsvērt iespēju paredzēt īpašu finansējumu no esošajiem līdzekļiem, kas paredzēti teritorijām, kurās ir nopietnas un pastāvīgas demogrāfiskas problēmas; prasa fondam veikt izmaksas saskaņā ar kārtību, kurā prioritāte piešķirta darbības virzieniem īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā; uzsver, ka ir svarīgi iekļaut Kohēzijas fondu nākotnes stratēģijas, lai risinātu demogrāfisko pārmaiņu radītās problēmas, atgādinot, ka fonds tika izveidots ar mērķi stiprināt ES ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju; uzskata, ka ir svarīgi sniegt ievērojami lielāku atbalstu no ESF mazām organizācijām, kas izstrādā un īsteno inovatīvus sociālos projektus, kā arī ES mēroga starpvalstu izmēģinājuma projektiem sociālajā un nodarbinātības jomā, lai veicinātu novatorisku reģionālo, pārrobežu, starpvalstu un makroreģionālo sadarbību un tādējādi risinātu problēmas, ko izraisa demogrāfiskās pārmaiņas;

18.  pauž nožēlu par to, ka saskaņā ar Eiropas Revīzijas palātas Īpašo ziņojumu Nr. 5/2017 plānu kopuma „ES garantija jauniešiem, kas būtu jāvērš uz to, lai palīdzētu jauniešiem, kuriem nav darba, kuri nemācās vai neizglītojas, progress ir bijis neliels un tā rezultāti nav attaisnojuši sākotnējās cerības;

19.  uzskata, ka, lai novērstu teritoriālās atšķirības, no ESIF būtu jāgūst labums reģioniem, kuros ir visnelabvēlīgākā demogrāfiskā dinamika, ar lielāku ieguldījumu ES prioritārajās jomās, piemēram, enerģētikas, transporta, izglītības, uzņēmējdarbības, inovāciju, pētniecības, MVU, izglītības vai sociālās infrastruktūras jomā; uzskata, ka būtu jāapspriež iespēja piešķirt īpašu statusu demogrāfiski neizdevīgā stāvoklī esošiem reģioniem, izstrādājot kohēzijas politiku laikposmam pēc 2020. gada;

Kohēzijas politikas nākotne demogrāfisko pārmaiņu problēmas risināšanai

20.  uzskata, ka kohēzijas politika nodrošina pareizos instrumentus, lai risinātu demogrāfisko pārmaiņu radītās problēmas, jo īpaši saistībā ar citiem ES, valstu un reģionālajiem politikas virzieniem, gan attiecībā uz iedzīvotāju novecošanos, gan iedzīvotāju skaita samazināšanos, un tādēļ tai būtu jāuzņemas nozīmīgāka loma, lai palīdzētu reģioniem un nodrošinātu lielāku elastīgumu, pielāgojoties demogrāfiskajām pārmaiņām; uzskata, ka tas ir jāatspoguļo arī konkrētu fondu regulās attiecībā uz demogrāfisko pārmaiņu jautājuma risināšanu kā daļa no tās tiešās kompetences saskaņā ar LESD 174. pantu; prasa precīzi definēt jēdzienu “būtiska vai pastāvīga demogrāfiska atpalicība”, kurš minēts LESD 174. pantā un 121. pantā Regulā (ES) Nr. 1303/2013, kas ļautu izteikt demogrāfiskās problēmas statistiski skaitliskā izteiksmē; uzsver, cik svarīga ir saikne starp pilsētām un laukiem, un aicina Komisiju apsvērt iespēju papildināt integrētās ilgtspējīgas pilsētu attīstības stratēģijas ar partnerībām ilgtspējīgai pilsētu un lauku attīstībai; uzskata, ka Komisijai vajadzētu veikt proaktīvus pasākumus, lai novērstu demogrāfisko pārmaiņu nelabvēlīgo ietekmi, un sniegt tehnisko atbalstu reģioniem, kuri visvairāk cieš no iedzīvotāju skaita samazināšanās;

21.  uzsver, ka kohēzijas politikai būtu jāveicina sieviešu, jo īpaši māšu, kurām ir grūtības atrast darbu, nodarbināmība un iekļaušana; tādēļ prasa piešķirt sievietēm piekļuvi izglītības un apmācības programmām; tomēr norāda, ka iegūtajai kvalifikācijai būtu jāatbilst darba tirgus vajadzībām; uzsver, ka ir svarīgi palīdzēt jaunajām mātēm atgriezties darba tirgū, nodrošinot stabilas pilna laika aprūpes iespējas visu vecumu bērniem, tostarp pirmsskolas mācības, lai apturētu iedzīvotāju aizplūšanu;

22.  uzskata, ka demogrāfisko problēmu risināšanā reģioniem būtu aktīvāk jāizmanto ESI fondi, lai novērstu jauniešu bezdarbu un dotu jauniešiem iespēju veidot sekmīgu karjeru; atzīmē, ka to varētu panākt, atbalstot apmācības programmas un uzņēmējdarbību jauniešiem;

23.  prasa nākotnes Kopīgo noteikumu regulā (KNR) paredzēt tiesisku regulējumu, lai atzītu reģionus, kuros ir nopietnas un pastāvīgas demogrāfiskas problēmas; uzsver, ka ir nepieciešama proaktīvāka un mērķtiecīgāka pieeja demogrāfiskās politikas veidošanā, jo reģionālās atšķirības demogrāfiskajā situācijā, visticamāk, radīs būtiski nevienlīdzīgu sociālekonomisko ietekmi uz Eiropas teritorijām, kas varētu vēl vairāk palielināt atšķirības starp ES reģioniem; aicina pastiprināt un administratīvi vienkāršot jaunos instrumentus, lai sekmētu augšupēju pieeju un daudzlīmeņu pārvaldību, piemēram, sabiedrības virzītu vietējo attīstību (SVVA) un integrētus teritoriālos ieguldījumus (ITI), ar mērķi palielināt vietējo un reģionālo līdzdalību integrētas un visaptverošas pieejas reģionālajai attīstībai ietvaros; aicina izveidot uz portāliem balstītus pakalpojumus, kas palīdzēs pašreizējiem lauku uzņēmumiem veidot labāku saikni ar pilsētās esošiem uzņēmumiem; uzsver, cik svarīgi ir nākotnes kohēzijas politikā vairāk ņemt vērā īpašas teritoriālas iezīmes, kas izpaužas apakšreģionu līmenī; uzsver, ka spēju un stabilas pārvaldības trūkums daudzās vietējās un reģionālās iestādēs ir viens no galvenajiem šķēršļiem veiksmīgai ESIF programmu darbībai, un šajā sakarībā prasa izstrādāt spēju veidošanas instrumentus;

24.  aicina Komisiju apsvērt iespēju noteikt jaunus kritērijus, ar kuriem nošķirt teritorijas, kas saskaras ar demogrāfiskām problēmām, izmantojot demogrāfiskos, ekonomiskos, ietekmes uz vidi un pieejamības mainīgos lielumus, un veikt pētījumu par iespējamiem sociālekonomiskiem un vides rādītājiem, kas papildinātu IKP rādītāju ar kritērijiem, tostarp sociālo kapitālu, paredzamo dzīves ilgumu un vides kvalitāti; uzskata, ka IKP un iedzīvotāju blīvums nav rādītāji, kas paši par sevi būtu pietiekami, lai klasificētu teritorijas, kurās ir būtiska un pastāvīga demogrāfiska atpalicība; aicina Komisiju papildus IKP rādītājam iekļaut kohēzijas politikā jaunus dinamiskus rādītājus, piemēram, demogrāfisko rādītāju un jo īpaši ES reģionālo sociālā progresa indeksu, lai sniegtu pilnīgāku ainu par īpašajām problēmām šajos reģionos, vai apsvērt papildu piešķīrumu šiem reģioniem līdzīgi piešķīrumam mazapdzīvotiem apgabaliem pašreizējā plānošanas periodā (KNR VII pielikuma 9. punkts); uzsver, ka ir jāizstrādā īpaši instrumenti, lai pārraudzītu un izvērtētu ESI fondu potenciālo un faktisko ietekmi demogrāfisko pārmaiņu jautājuma risināšanā, izstrādājot pamatnostādnes un pēc tam — attiecīgus demogrāfiskos rādītājus; uzsver uzticamu, atjauninātu un sadalītu statistikas datu nozīmi, lai īstenotu efektīvāku un objektīvāku politisko pārvaldību, jo īpaši ar mērķi nodrošināt detalizētāku izpratni par dažādu ES mazapdzīvotu apgabalu raksturīgajām iezīmēm; tādēļ aicina Eurostat nodrošināt sīkāk izstrādātus statistikas datus, lai izstrādātu piemērotu Eiropas demogrāfijas politiku, jo īpaši demogrāfijas, ar ģimeni saistītus un sociālās un ekonomiskās jomas rādītājus, un līdz ar to mudina tos sadalīt vismaz apakšreģionu, t. i., NUTS III, līmenī;

25.  uzskata, ka turpmākajā kohēzijas politikā būtu jāiekļauj īpaši pasākumi, kas paredzēti apgabaliem, kurus visvairāk skar demogrāfiskās problēmas, un jāpieļauj lielāka elastība, nosakot tematiskos mērķus vai līdzfinansējuma likmes, lai koordinētu starpreģionālas un iekšēji reģionālas stratēģijas vienā un tajā pašā dalībvalstī ar vietēju līdzdalību; aicina Komisiju apsvērt iespēju noteikt valsts stratēģiju attiecībā uz demogrāfisko attīstību kā jaunu ex-ante nosacījumu;

26.  aicina Komisiju iekļaut stratēģijā “Eiropa 2020” pamatiniciatīvu par demogrāfiju, kuru finansētu no ESI fondiem un kura ietvertu trīs kategorijās sadalītu pasākumu kopumu: gudru izaugsmi, izmantojot pasākumus, lai palīdzētu reģioniem, kurus ir skārušas demogrāfiskās problēmas, tādās jomās kā IKT, PAI un MVU; iekļaujošu izaugsmi, izmantojot īpašus pasākumus, lai rosinātu jauniešus palikt savā reģionā, nodrošinot ilgtspējīgu paaudžu maiņu, pašnodarbinātību un sociālās iekļaušanas pasākumus migrantiem un bēgļiem, kuriem piešķirta starptautiskā aizsardzība, un ilgtspējīgu izaugsmi, izmantojot pasākumus, lai palīdzētu šiem reģioniem ieguldīt zaļajā ekonomikā, tostarp ilgtspējīgās transporta sistēmās; atzinīgi vērtē ES rīcības plānu viediem ciematiem, kurš paredz politikas virzienos pievērst īpašu uzmanību tam, lai novērstu digitālo plaisu starp pilsētu un lauku teritorijām un izmantotu iespējas, kas saistītas ar savienojamību un digitalizāciju lauku apvidos, un kurš atbalsta Eiropas salu iestāžu un kopienu “Viedo salu” iniciatīvu kā augšupējus centienus, lai uzlabotu dzīvi salās, izmantojot ilgtspējīgus un integrētus risinājumus;

27.  uzskata, ka daudzgadu finanšu shēmā laikposmam pēc 2020. gada būtu jānodrošina spēcīgs, izšķirīgs impulss centieniem risināt demogrāfiskās problēmas, ņemot vērā pašreizējo demogrāfisko situāciju un tendences, un tajā jāiekļauj atbalsts risinājumiem, kuros vajadzības gadījumā tiek izmantoti mērķtiecīgi pasākumi, piemēram, budžeta posteņi; prasa saskaņā ar KLP otro pīlāru stiprināt tādus pakalpojumus un infrastruktūru, kas veicina sociālo un digitālo iekļaušanu, lai sekmētu lauku attīstību, un tos finansēt no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), kā arī mainīt sociālās un ekonomiskās lejupslīdes un apdzīvotības sarukšanas tendences apgabalos, kuros ir būtiska un pastāvīga demogrāfiska atpalicība; prasa dalībvalstīm un reģioniem apmainīties ar pieredzi, paraugpraksi un jaunām metodēm, lai izvairītos no demogrāfisko pārmaiņu radītās negatīvās ietekmes; uzskata, ka Eiropas transporta tīkliem (TEN-T) un jūras maģistrālēm (MoS) būtu jāapkalpo reģioni, kuros ir būtiska un pastāvīga demogrāfiska atpalicība;

28.  uzsver vienotās sabiedrības virzītās vietējās attīstības (SVVA) metodoloģijas pievienoto vērtību attiecībā uz visiem ESI fondiem, izstrādājot un ieviešot integrētus un īpaši pielāgotus augšupējus risinājumus; tomēr pauž nožēlu, ka SVVA ir obligāta tikai ELFLA un ka vietējas un līdzdalību veicinošas pieejas mazinās attiecībā uz ERAF, ESF un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu (EJZF); tādēļ aicina Komisiju SVVA izmantošanu padarītu obligātu visos ESI fondos;

o
o   o

29.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) OV L 347, 20.12.2013., 320. lpp.
(2) OV L 347, 20.12.2013., 289. lpp.
(3) OV L 347, 20.12.2013., 470. lpp.
(4) OV L 347, 20.12.2013., 259. lpp.
(5) OV L 347, 20.12.2013., 303. lpp.
(6) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0049.
(7) OV L 347, 20.12.2013., 281. lpp.
(8) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0099.
(9) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0213.
(10) OV C 316, 22.9.2017., 145. lpp.
(11) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0211.
(12) OV C 153 E, 31.5.2013., 9. lpp.
(13) OV C 74 E, 13.3.2012., 19. lpp.
(14) OV C 50 E, 21.2.2012., 55. lpp.
(15) OV C 184 E, 6.8.2009., 75. lpp.
(16) OV C 292 E, 1.12.2006., 131. lpp.
(17) OV C 17, 18.1.2017., 40. lpp.
(18) ESPON darba dokuments. Luksemburga, ESPON ETSG, 2017. gada marts.
(19) Eurostat, ”ES pasaulē”, 2016. gads.
(20) Eurostat, ”Eurostat reģionālā gadagrāmata”, 2016. gads.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika