Eiropas Parlamenta 2017. gada 16. novembra rezolūcija par vārda brīvību Sudānā, jo īpaši Mohamed Zine al-Abidine lietu (2017/2961(RSP))
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par stāvokli Sudānā, īpaši 2012. gada 13. jūnija(1), 2013. gada 10. oktobra(2), 2014. gada 18. decembra(3) un 2016. gada 6. oktobra(4) rezolūcijas,
– ņemot vērā 2017. gada 16. marta rezolūciju(5) par ES prioritātēm ANO Cilvēktiesību padomes 2017. gada sesijās,
– ņemot vērā Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām,
– ņemot vērā Vispārējo Cilvēktiesību deklarāciju,
– ņemot vērā Āfrikas Cilvēktiesību un tautu tiesību hartu,
– ņemot vērā Kotonū nolīgumu,
– ņemot vērā 2009. gadā pieņemto Sudānas Preses un publikāciju aktu,
– ņemot vērā 2015. gadā pieņemto Sudānas Informācijas brīvības likumu,
– ņemot vērā 2017. gada 26. marta Panāfrikas konferences par vārda brīvību un informācijas pieejamību Kampalas deklarāciju,
– ņemot vērā ES, Norvēģijas, ASV un Kanādas 2016. gada 7. decembra kopīgo paziņojumu par politisku apcietināšanu un laikrakstu cenzūru Sudānā,
– ņemot vērā ES pamatnostādnes par vārda brīvību tiešsaistē un bezsaistē,
– ņemot vērā ANO neatkarīgā eksperta par cilvēktiesību situāciju Sudānā Aristide Nononsi paziņojumu, ko viņš sniedza pēc Sudānas apmeklējuma 2017. gada 11.–21. maijā,
– ņemot vērā komisāra Christos Stylianides Sudānas apmeklējumu 2017. gada 22.–23. oktobrī,
– ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) deklarāciju ES vārdā sakarā ar Starptautisko dienu, kas veltīta pret žurnālistiem vērstu noziegumu nesodāmības izbeigšanai (2017. gada 2. novembris)
– ņemot vērā „Reportieru bez robežām” 2017. gada Pasaules Preses brīvības indeksu,
– ņemot vērā Reglamenta 135. panta 5. punktu un 123. panta 4. punktu,
A. tā kā Mohamed Zine al-Abidine 2012. gada 23. februārī publicētais raksts laikrakstā Al-Tayar kritizēja iespējamo korupciju Sudānas prezidenta Omar al-Bashir ģemenē;
B. tā kā Sudānas Nacionālais izlūkošanas un drošības dienests (NISS) iesniedza apsūdzības pret Mohamed Zine al-Abidine un viņa galveno redaktoru Osman Mirgani;
C. tā kā 2017. gada 23. oktobrī Sudānas tiesa piesprieda Mohamed Zine al-Abidine nosacītu cietumsodu ar piecu gadu pārbaudes laiku, pamatojoties uz apsūdzību, ka viņš pārkāpis žurnālistu ētikas kodeksu;
D. tā kā laikraksta Al-Tayar galvenajam redaktoram Osman Mirgani tika piespriests 10 000 Sudānas mārciņu naudas sods vai seši mēneši ieslodzījumā, pamatojoties uz to pašu iepriekšminēto apsūdzību, un viņš tika atbrīvots pēc tam, kad Sudānas Žurnālistu savienība samaksāja naudas sodu;
E. tā kā jurists, kas pārstāvēja gan Mohamed Zine al-Abidine, gan Osman Mirgani, ir paziņojis par savu nolūku iesniegt apelāciju pret šo spriedumu;
F. tā kā ir ziņots, ka NISS nopratina un apcietina žurnālistus un ir ierosinājis vairākas tiesas prāvas pret Sudānas žurnālistiem un patvaļīgi konfiscējis veselus laikrakstu izlaidumus, piemēram, laikrakstu Al-Tayar, Al-Jareeda, Al-Watan, Al-Youm, Al-Tali, Al-Ayam un Akhir Lahza izlaidumus, kuros bija raksti, kas kritizēja valdību;
G. tā kā 2016. gadā bija vismaz 44 publikāciju konfiscējumi, kas skāra 12 laikrakstus, tostarp piecus Al-Jareeda izlaidumus tikai vienā nedēļā vien; tā kā 2016. gada 14. augustā Nacionālā Preses un publikāciju padome uz nenoteiktu laiku apturēja laikrakstu Elaf, Al-Mustagilla, Al-Watan un Awal Al-Nahar publicēšanu;
H. tā kā brīvi, neatkarīgi un objektīvi plašsaziņas līdzekļi ir viens no pamatelementiem demokrātiskā sabiedrībā,
I. tā kā 2017. gada 8. janvārī Sudāna parakstīja Deklarāciju par preses brīvību arābu pasaulē kļūdama par ceturto parakstītāju pēc Palestīnas, Tunisijas un Jordānas; tā kā ministrs plašsaziņas līdzekļu jautājumos ir norādījis uz valdības apņēmību ievērot preses brīvību Sudānā;
J. tā kā "Reportieri bez robežām" savā 2017. gada Pasules preses brīvības indeksā ierindo Sudānu starp vismazāk brīvajām valstīm — 174. vieta no 180, jo "notiek mediju iebiedēšana, cenzūra, laikrakstu izlaidumu konfiskācija, plašsaziņas līdzekļu slēgšana un Interneta pārrāvumi";
K. tā kā ANO neatkarīgā eksperta par cilvēktiesību situāciju Sudānā 2017. gada jūlija ziņojumā ir norādīts, ka NISS īstenotā laikraksta Al-Jareeda cenzūra ir pretrunā Sudānas pagaidu nacionālajai konstitūcijai;
L. tā kā Sudāna ir parakstījusi bet nav ratificējusi 2005. gada pārskatīto Kotonū nolīguma redakciju;
M. tā kā PV/AP Federica Mogherini 2017. gada 14. novembrī sniedza paziņojumu par Sudānas prezidenta Omar al-Bashir vizīti Ugandā, un šajā paziņojumā viņa atgādināja visām Starptautiskās Krimināltiesas Romas statūtu pusēm ievērot un īstenot to saistības saskaņā ar starptautiskiem tiesību aktiem;
N. tā kā Sudānā joprojām tiek apspiestas cilvēktiesības, pilsoniskās un politiskās tiesības;
1. pauž dziļas bažas par Mohamed Zine al-Abidine notiesāšanu Preses tiesā Hartūmā 2017. gada 23. oktobrī, viņam piespriežot nosacītu cietumsodu ar piecu gadu pārbaudes laiku, un aicina Sudānas iestādes nekavējoties pārskatīt apsūdzības pret viņu;
2. pauž satraukumu par vārda brīvības situāciju Sudānā, nepārtraukto cenzūru un laikrakstu izņemšanu, par aizvien pieaugošajiem ierobežojumiem žurnālistiem brīvi paust savu viedokli Sudānā; norāda — tas, ka tiek pieprasīts, lai valdības politika būtu atbilstīga un politiķi būtu atbildīgi par savu rīcību publiskajā telpā, nedrīkst novest pie represijām pret brīvo presi; turklāt ar bažām atzīmē ilgtermiņa finansiālos ierobežojumus laikrakstiem, ko izraisa bieži īstenotā izlaidumu izņemšana un darbības apturēšana;
3. pauž nožēlu par to, ka saskaņā ar vairākiem jauniem ziņojumiem, NISS atkārtoti ierobežo plašsaziņas līdzekļu brīvību un pastāvīgi iebiedē žurnālistus, un mudina Sudānas iestādes nodrošināt, ka NISS pilnvaras un metodes atbilst starptautiskiem standartiem;
4. uzskata, ka brīvi, neatkarīgi un objektīvi plašsaziņas līdzekļi ir viens no pamatelementiem demokrātiskā sabiedrībā, kurā būtiska loma ir atklātām debatēm; prasa ES pastiprināt centienus, lai veicinātu vārda brīvību, izmantojot ārpolitiku un tās instrumentus;
5. mudina Sudānas iestādes nekavējoties izbeigt visa veida uzmākšanos žurnālistiem, viņu iebiedēšanu un uzbrukumus žurnālistiem un vārda brīvības tiešsaistē un bezsaistē aizstāvjiem, un sākt demokrātiskas reformas, lai tādējādi nodrošinātu cilvēktiesību aizsardzību un veicināšanu valstī, tostarp attiecībā uz vārda brīvību, atbilstīgi saistībām, kas noteiktas pagaidu nacionālajā konstitūcijā un Sudānas starptautiskajām saistībām, tostarp atbilstīgi Kotonū nolīgumam;
6. uzsver, ka saskaņā ar Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju valsts primārā atbildība ir veicināt un aizstāvēt visas cilvēktiesības; aicina Sudānas iestādes saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem atjaunot un ievērot cilvēktiesības un pamatbrīvības, tostarp vārda brīvību;
7. atzīst, cik nozīmīga bija komisāra Christos Stylianides nesenā vizīte un cik svarīgi ir paust Sudānas iestādēm ES plaši zināmās bažas, tostarp attiecībā uz pamatbrīvību ievērošanu;
8. prasa, lai ES un tās dalībvalstis nodrošinātu atbalstu pilsoniskās sabiedrības organizācijām, izmantojot tehniskās palīdzības un spēju veidošanas programmas, lai tādējādi veicinātu to spējas aizstāvēt cilvēktiesības un tiesiskumu un dotu iespēju tām efektīvāk veicināt cilvēktiesību situācijas uzlabošanos Sudānā;
9. ar bažām norāda uz 2017. gadā ierosināto Preses un publikāciju aktu, kurā paredzēti vēl pretrunīgāki ierobežojumi publikācijām tiešsaistē, kā arī noteikumi par laikrakstu un žurnālistu darbības apturēšanas ilgākiem laikposmiem; mudina Sudānas valdību izdarīt grozījumus 2009. gada Preses un publikāciju aktā, lai nodrošinātu lielāku aizsardzību žurnālistiem un laikrakstu izdevējiem,
10. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / augstajai pārstāvei Savienības ārlietās un drošības politikas jautājumos, ĀKK un ES Apvienotās parlamentārās asamblejas līdzpriekšsēdētājiem, Āfrikas Savienības komisijai, Panāfrikas parlamentam un Sudānas valdībai.