Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā savas iepriekšējās rezolūcijas par Jemenu un jo īpaši 2017. gada 15. jūnija(1) un 2016. gada 25. februāra(2) rezolūcijas par humanitāro situāciju Jemenā un 2015. gada 9. jūlija rezolūciju par stāvokli Jemenā(3),

–  ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) 2016. gada 8. oktobra paziņojumu par uzbrukumu Jemenā, 2016. gada 19. oktobra paziņojumu par pamieru Jemenā un 2017. gada 21. novembra paziņojumu par stāvokli Jemenā,

–  ņemot vērā ES humānās palīdzības un krīžu pārvarēšanas komisāra Christos Stylianides 2017. gada 11. novembra paziņojumu par humanitāro situāciju Jemenā,

–  ņemot vērā Padomes 2017. gada 3. aprīļa secinājumus par stāvokli Jemenā,

–  ņemot vērā savu 2016. gada 28. aprīļa rezolūciju par uzbrukumiem slimnīcām un skolām kā starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumu(4) un 2014. gada 27. februāra rezolūciju par bruņotu bezpilota lidaparātu izmantošanu(5),

–  ņemot vērā ES pamatnostādnes starptautisko humanitāro tiesību ievērošanas veicināšanai,

–  ņemot vērā ANO Drošības padomes rezolūcijas par Jemenu, jo īpaši Rezolūcijas Nr. 2342(2017), Nr. 2266(2016), Nr. 2216(2015), Nr. 2201(2015) un Nr. 2140(2014),

–  ņemot vērā paziņojumus par stāvokli Jemenā, ar kuriem 2017. gada 30. janvārī, 12. jūlijā, 19. augustā un 26. oktobrī ir nācis klajā ANO īpašais sūtnis Jemenā Ismail Ould Cheikh Ahmed,

–  ņemot vērā paziņojumu, ko ANO Drošības padomei 2017. gada 12. jūlijā sniedza ANO ģenerālsekretāra vietnieks humānās palīdzības jautājumos Stephen O’Brien,

–  ņemot vērā Pasaules pārtikas programmas (WFP), ANO Bērnu fonda (UNICEF) un Pasaules Veselības organizācijas (PVO) 2017. gada 16. novembra kopīgo paziņojumu, kurā pieprasīts nekavējoties atcelt humānās palīdzības blokādi Jemenā,

–  ņemot vērā 2017. gada 25. aprīlī notikušo ANO augsta līmeņa pasākumu līdzekļu devējiem saistībā ar humanitāro krīzi Jemenā, kurā pausta apņemšanās piešķirt USD 1,1 miljardu, lai novērstu USD 2,1 miljarda finansējuma trūkumu 2017. gadā,

–  ņemot vērā ANO Cilvēktiesību padomes 2017. gada septembra lēmumu izmeklēt visus iespējamos cilvēktiesību pārkāpumus, kas notikuši Jemenā konflikta laikā;

–  ņemot vērā ANO Drošības padomes priekšsēdētāja 2017. gada 15. jūnija paziņojumu, kurā Jemenas konfliktā iesaistītās puses aicinātas konstruktīvi un labticībā censties atrisināt konfliktu, un ņemot vērā 2017. gada 9. augusta paziņojumu par bada draudiem Jemenā,

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. un 4. punktu,

A.  tā kā vairākās ANO vadītu sarunu kārtās vēl nav panākts vērā ņemams progress, lai rastu politisko risinājumu Jemenā; tā kā konfliktā iesaistītajām pusēm un to reģionālajiem un starptautiskajiem atbalstītājiem, tostarp Saūda Arābijai un Irānai, nav izdevies panākt vienošanos par pamieru vai jebkādu citu noregulējumu un kaujas un haotiska bombardēšana nerimstoši turpinās; tā kā neviena no pusēm nav guvusi militāru uzvaru un diez vai to gūs arī nākotnē; tā kā politiskam konflikta risinājumam saskaņā ar ANO miera iniciatīvu Jemenā ir jābūt ES un visas starptautiskās sabiedrībai prioritātei;

B.  tā kā humanitārā situācija Jemenā joprojām ir katastrofāla; tā kā ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija (FAO) stāvokli Jemenā ir pasludinājusi par pasaulē kritiskāko ārkārtas situāciju attiecībā uz pārtikas nodrošinājumu; tā kā ANO Humānās palīdzības koordinācijas biroja (OCHA) dati liecina, ka 20,7 miljoniem cilvēku Jemenā ir vajadzīga palīdzība, jo īpaši pārtikas palīdzība, un ka 7 miljoniem šo cilvēku pārtikas nodrošinājuma ziņā draud ārkārtēja situācija; tā kā 2,2 miljoni bērnu cieš no ļoti akūta pārtikas trūkuma — ik pēc desmit minūtēm kāds bērns mirst no tā, ko ir iespējams novērst; tā kā iekšzemē pārvietoto personu skaits ir 2,9 miljoni un ir 1 miljons repatriantu;

C.  tā kā ANO dati liecina, ka kopš 2015. gada marta, kad Jemenas pilsoņu karā iesaistījās Saūda Arābijas vadītā koalīcija, gaisa uzbrukumos un kaujās uz sauszemes ir nogalināti vairāk nekā 8000 cilvēku, no tiem 60 % civiliedzīvotāju, un ir ievainoti vairāk nekā 50 000, tostarp arī ļoti daudz bērnu; tā kā kauju dēļ, kas notiek gan uz zemes, gan gaisā, ANO Augstā cilvēktiesību komisāra biroja (OHCHR) novērotājiem uz vietas teritorija nav pieejama un tāpēc viņi nevar pārliecināties par bojāgājušo civiliedzīvotāju skaitu; tā kā bojāgājušo un ievainoto skaits tādējādi atspoguļo vien tos datus, ko OHCHR ir izdevies pārbaudīt un apstiprināt;

D.  tā kā nemitīgā karadarbība un humanitārā krīze īpaši smagi skar neaizsargātas grupas, sievietes un bērnus; tā kā civiliedzīvotāju upuru skaits joprojām palielinās;

E.  tā kā organizācijas „Glābiet bērnus” (Save the Children) dati liecina, ka Jemenā katru dienu mirst 130 bērni; tā kā papildus tiem 1,6 miljoniem, kas skolu neapmeklēja jau pirms konflikta sākšanās, vēl vismaz 1,8 miljoniem bērnu ir nācies pamest skolu;

F.  tā kā Pasaules Veselības organizācija ziņo, ka vairāk nekā puse no visiem veselības aprūpes objektiem bojājumu, postījumu vai līdzekļu trūkuma dēļ ir slēgti un ka ir nopietns medicīnas preču trūkums; tā kā 30 000 veselības aprūpei būtiski svarīgu darbinieku jau vairāk nekā gadu nav saņēmuši algu;

G.  tā kā infrastruktūra ir izpostīta un sabiedriskos pakalpojumus nav iespējams sniegt, un tas ir veicinājis holeras uzliesmojumu; tā kā 2017. gada 2. novembrī OCHA paziņoja, ka kopš 2017. gada 27. aprīļa gandrīz 895 000 gadījumu ir konstatēta iespējama saslimšana ar holeru un no holeras ir miruši gandrīz 2200 cilvēku; tā kā vairāk nekā puse no šiem iespējamiem holeras slimniekiem ir bērni; tā kā ir grūti precīzi noteikt ar holeru saslimušo patieso skaitu, jo piekļuve daudziem reģioniem ir ierobežota un daudzi iespējamie pacienti tiek ārstēti, pirms slimība ir pilnībā diagnosticēta;

H.  tā kā gandrīz 90 % no pamatproduktiem valstī tiek importēti; tā kā ANO īpašais referents jautājumos par vienpusēju piespiedu pasākumu negatīvo ietekmi jau iepriekš ir uzsvēris, ka Jemenas gaisa un jūras blokāde, kuru īsteno koalīcijas spēki, ir viens no galvenajiem nepārejošas humanitārās katastrofas iemesliem; tā kā blokāde ierobežo un traucē pārtikas, degvielas un medicīnas preču importu un eksportu un arī humānās palīdzības sniegšanu; tā kā saskaņā ar starptautisko tiesību normām nepamatota kuģu aizkavēšana un/vai aizliegums kuģiem iebraukt Jemenas ostās ir uzskatāms par nelikumīgu vienpusēju piespiedu pasākumu;

I.  tā kā humanitārā situācija Jemenā saasinājās vēl vairāk, tiklīdz Saūda Arābijas vadītā koalīcija 2017. gada 6. novembrī noteica valsts sauszemes, jūras un gaisa robežu blokādi; tā kā atkal ir atvērta Adenas jūras osta un arī al-Wadea sauszemes robežpunkts uz Saūda Arābijas un Jemenas robežas; tā kā hūsītu nemiernieku 2015. gada martā ieņemto Hodeidas (Hodeida) un Salefas (Saleef) ostu un Sanas (Sana’a) lidostas blokāde tomēr vēl turpinās un tā kā caur šīm ostām Jemenā tiek ievests aptuveni 80 % importa preču, tostarp gan komerciālu preču, gan humānās palīdzības sūtījumu; tā kā palīdzības sniegšanas aģentūras ir brīdinājušas, ka tad, ja blokāde netiks atcelta, Jemenā sāksies tik liels bads, kādu pasaule pēdējās desmitgadēs vēl nav piedzīvojusi, un tas prasīs miljoniem upuru;

J.  tā kā ANO Drošības padomes Rezolūcijā Nr. 2216 ir skaidri noteikts, ka Sankciju komitejai attiecīgās personas ir jāuzskata par personām, kuras traucē sniegt humāno palīdzību Jemenā;

K.  tā kā pēdējo nedēļu laikā koalīcijas vadībā ir pastiprinājušies gaisa uzbrukumi Sanā un tās apkaimē un tādēļ ir gājuši bojā civiliedzīvotāji un ir iznīcināta infrastruktūra; tā kā Saūda Arābijas vadībā ir īstenots desmitiem gaisa uzlidojumu un tiek apgalvots, ka tajos, pārkāpjot kara tiesības, ir haotiski nogalināti un ievainoti civiliedzīvotāji, cita starpā arī tādēļ, ka ir izmantota starptautiski aizliegtā kasešu munīcija; tā kā hūsītu nemiernieki 2017. gada 4. novembrī raidīja ballistiskās raķetes uz Rijādas centrālo starptautisko civilās aviācijas lidostu; tā kā šogad uz Saūda Arābijas teritoriju ir raidīts vēl desmitiem raķešu; tā kā saskaņā ar kara tiesībām ir aizliegts ar nolūku vērst haotiskus uzbrukumus pret civiliedzīvotājiem; tā kā šādi uzbrukumi ir uzskatāmi par kara noziegumiem un personas, kas tos ir īstenojušas, var saukt pie atbildības par šo noziegumu pastrādāšanu;

L.  tā kā stāvoklis Jemenā nopietni apdraud stabilitāti reģionā, jo īpaši Āfrikas raga, Sarkanās jūras un plašākā Tuvo Austrumu mērogā; tā kā Arābijas pussalas „Al Qaeda” ir spējusi savā labā izmantot politiskās un drošības situācijas pasliktināšanos Jemenā, palielinot savu klātbūtni un biežāk īstenojot vērienīgākus teroristu uzbrukumus; tā kā Arābijas pussalas „Al Qaeda” un tā dēvētā „Islāma valsts” (ISIS/Da’esh) ir nostiprinājušas savas pozīcijas Jemenā un īstenojušas teroristu uzbrukumus, kuros nogalināti simtiem cilvēku;

M.  tā kā ir noteikts starptautisks ieroču embargo pret Irānas atbalstītajiem hūsītu/Saleh spēkiem; tā kā 18. ES gada ziņojums par ieroču eksportu liecina, ka ES dalībvalstis joprojām ir ļāvušas nodot ieročus Saūda Arābijai arī pēc konflikta eskalācijas, tā pārkāpjot Padomes 2008. gada 8. decembra Kopējo nostāju 2008/944/KĀDP par ieroču eksporta kontroli; tā kā 2016. gada 25. februāra rezolūcijā par humanitāro situāciju Jemenā Parlaments aicināja PV/AP nākt klajā ar iniciatīvu noteikt ES ieroču embargo pret Saūda Arābiju, ievērojot Kopējo nostāju 2008/944/KĀDP;

N.  tā kā Apvienoto Nāciju Organizācijas Bērnu fonda (UNICEF) dati liecina, ka 2 miljoni bērnu ir pilnībā pārstājuši apmeklēt skolu; tā kā OCHA dati liecina, ka pašlaik vairāk nekā 1700 skolās mācības nav iespējamas, jo konflikta rezultātā tās ir izpostītas, tajās ir izvietotas iekšzemē pārvietotās personas vai arī tās ieņēmuši bruņoti grupējumi; tā kā ir dokumenti, kas liecina, ka dalībai kaujās un militāru pienākumu izpildei ir vervēti un izmantoti bērni; tā kā tūkstošiem skolotāju, kas vairāk nekā gadu nebija saņēmuši algu, bija spiesti aiziet no darba, lai atrastu citu ienākumu avotu; tā kā ir iznīcināta ārkārtīgi svarīga infrastruktūra un tāpēc ir grūti piekļūt tam niecīgajam skaitam skolu, kuras vēl darbojas;

O.  tā kā tieši Saūda Arābijas vadītā koalīcija atkārtoti liedz žurnālistiem iespēju ieceļot Jemenā, cita starpā aizliedzot viņiem piedalīties arī ANO lidojumos, ar ko tiek nogādāta palīdzība hūsītu kontrolētajā galvaspilsētā Sanā;

P.  tā kā lēmums par konkrētu personu iekļaušanu bezpilota lidaparātu uzbrukuma mērķu sarakstā bieži vien tiek pieņemts bez tiesas rīkojuma vai ordera; tā kā konkrētas personas par mērķi tiek noteiktas un pēcāk nogalinātas bez pienācīgas tiesvedības;

Q.  tā kā kopš konflikta sākuma Eiropas Savienība ir piešķīrusi humāno palīdzību EUR 171,7 miljonu apmērā; tā kā ES humānā palīdzība prioritāri tiek piešķirta veselības, uztura, pārtikas nodrošinājuma, aizsardzības, pajumtes un ūdensapgādes un sanitārijas jomā;

R.  tā kā 2017. gada aprīlī Ženēvā notika augsta līmeņa pasākums līdzekļu devējiem saistībā ar humanitāro krīzi Jemenā un vairākas valstis un organizācijas tajā pauda apņemšanos piešķirt USD 1,1 miljardu, taču līdz 2017. gada 21. novembrim līdzekļu devēji bija piešķīruši vien 56,9 % no USD 2,3 miljardiem, ko saskaņā ar ANO aicinājumu sniegt humāno palīdzību Jemenai ir paredzēts nodrošināt 2017. gadā,

1.  ļoti asi nosoda nemitīgo vardarbību Jemenā un visus uzbrukumus civiliedzīvotājiem un civilajai infrastruktūrai, jo tie ir kara noziegumi; ir ļoti noraizējies par humanitārās situācijas bīstamu pasliktināšanos Jemenā; pauž dziļu nožēlu, ka konflikta rezultātā ir zaudētas dzīvības un ka tik milzīgas ir cilvēku ciešanas, jo viņiem nav pieejama humānā palīdzība un izdzīvošanai nepieciešamās preces un karadarbības dēļ viņi ir pārvietoti vai arī zaudējuši savus iztikas līdzekļus, un izsaka līdzjūtību upuru ģimenēm; vēlreiz apstiprina savu apņemšanos arī turpmāk atbalstīt Jemenu un Jemenas tautu;

2.  atkārtoti apliecina, ka pilnībā atbalsta centienus, ko īsteno ANO ģenerālsekretārs un ANO ģenerālsekretāra īpašais sūtnis Jemenā, lai panāktu sarunu atsākšanos; uzsver, ka tikai ar politisku, iekļaujošu un sarunu ceļā panāktu konflikta risinājumu var atjaunot mieru un saglabāt Jemenas vienotību, suverenitāti, neatkarību un teritoriālo integritāti; aicina visus starptautiskos un reģionālos partnerus konstruktīvi sadarboties ar Jemenas pārstāvjiem, lai panāktu saspīlējuma mazināšanos un atrisinātu konfliktu pie sarunu galda; mudina Saūda Arābiju un Irānu strādāt, lai izbeigtu karadarbību Jemenā un uzlabotu abu valstu savstarpējās attiecības; aicina Irānu nekavējoties pārtraukt gan tiešu, gan ar starpnieku palīdzību sniegtu atbalstu hūsītu spēkiem Jemenā;

3.  aicina visas konfliktā iesaistītās puses steidzami vienoties par karadarbības izbeigšanu, ko uzraudzītu ANO un kas būtu pirmais solis ceļā uz miera sarunu atsākšanu ANO vadībā; mudina visas puses labticībā un bez iepriekšējiem nosacījumiem pēc iespējas drīzāk iesaistīties jaunā ANO vadītu miera sarunu kārtā; pauž nožēlu par hūsītu kaujinieku un viņu sabiedroto lēmumu noraidīt Ismail Ould Cheikh Ahmed kandidatūru miera sarunu vedēja pienākumu izpildei;

4.  aicina PV/AP steidzami piedāvāt integrētu ES stratēģiju Jemenai un no jauna enerģiski veicināt Jemenas miera iniciatīvas īstenošanu ANO paspārnē; atkārtoti pauž atbalstu Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) centieniem panākt sarunu atsākšanos un mudina visas konfliktā iesaistītās puses rīkoties konstruktīvi, nepakārtojot šo centienu īstenošanu iepriekšēju nosacījumu izpildei; uzsver — lai būtu vieglāk atgriezties uz politiska risinājuma ceļa, ir būtiski īstenot tādus uzticības veicināšanas pasākumus kā politieslodzīto atbrīvošana, tūlītēji pasākumi ar mērķi panākt stabilu pamieru, mehānisms, ar kuru ANO uzraudzībā nodrošina spēku atkāpšanos, pasākumi, ar ko nodrošina pieeju humānajai palīdzībai un tirdzniecībai, neoficiālās diplomātijas iniciatīvas (Track II), kuru īstenošanā piedalās politisko, drošības un pilsoniskās sabiedrības aprindu pārstāvji;

5.  pauž nožēlu, ka Saūda Arābija un tās koalīcijas partneri ir slēguši Jemenas jūras ostas, lidostas un sauszemes robežpunktus un ka tādēļ situācija valstī ir vēl vairāk pasliktinājusies; uzskata, ka tādi koalīcijas īstenoti pasākumi kā lēmums atjaunot darbību Adenas ostā un atvērt al-Wadea robežpunktu ir solis pareizajā virzienā; mudina koalīciju nekavējoties atjaunot darbību Hodeidas un Salefas ostās un atvērt sauszemes robežas humānās palīdzības un pirmās nepieciešamības komercpreču piegādēm;

6.  uzsver — lai novērstu ārkārtas humanitāro situāciju un arīdzan veicinātu pušu savstarpēju uzticēšanos politiskām sarunām labvēlīgā veidā, ANO Drošības padome mudina ātri panākt vienošanos par ANO verifikācijas un inspekcijas mehānisma papildu uzraugu izvietošanu, kas palielinātu visu Jemenas ostu veiktspēju, un nodrošināt, lai pieejamāka kļūtu Sanas lidosta;

7.  aicina visas iesaistītās puses nodrošināt, lai konflikta skartie reģioni nekavējoties un pilnībā būtu pieejami humānās palīdzības sniegšanai, tā ļaujot palīdzēt cilvēkiem, kuriem tas nepieciešams, un pieprasa garantēt palīdzības sniedzēju drošību; aicina Padomi un ANO Drošības padomi, īstenojot ANO Drošības padomes Rezolūciju Nr. 2216, noteikt, kuras personas traucē sniegt humāno palīdzību Jemenā, un vērsties pret tām ar konkrētām sankcijām;

8.  nosoda haotiskos gaisa uzbrukumus, kuri īstenoti koalīcijas vadībā un kuru rezultātā ir gājuši bojā civiliedzīvotāji, tostarp bērni, un ir iznīcināta civilā un medicīniskā infrastruktūra; nosoda hūsītu un viņu sabiedroto spēku tikpat haotiskos uzbrukumus, kuros ir gājuši bojā civiliedzīvotāji, un nosoda arī to, ka slimnīcas un skolas šie grupējumi izmanto kā bāzes, no kurām doties uzbrukumā;

9.  nosoda hūsītu/Saleh spēku haotiskos raķešu triecienus pa Saūda Arābijas pilsētām, jo īpaši 2017. gada 4. novembra triecienu pa centrālo starptautisko civilās aviācijas lidostu Rijādā — King Khaled starptautisko lidostu;

10.  mudina visas puses ļaut žurnālistiem ieceļot valstī, arī visās valsts teritorijās un šķērsojot valstī izveidotās frontes līnijas; norāda, ka aizliegums žurnālistiem ieceļot Jemenā ir bijis par iemeslu, kādēļ krīze nav guvusi pienācīgu atspoguļojumu, un tas vājina humānās palīdzības sniedzēju centienus piesaistīt starptautiskās sabiedrības un līdzekļu devēju uzmanību katastrofālajai situācijai; atzinīgi vērtē to, ka Yahya Abdulraqeeb al-Jubeihi, Abed al-Mahziri un Kamel al-Khozani nesen ir atbrīvoti, un mudina nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot arī visus pārējos ieslodzītos žurnālistus;

11.  aicina visas puses ievērot starptautisko humanitāro tiesību un starptautisko cilvēktiesību normas, nodrošināt civiliedzīvotāju aizsardzību un atturēties no tiešiem uzbrukumiem civilajai infrastruktūrai, jo īpaši ārstniecības objektiem un ūdensapgādes sistēmām;

12.  atgādina, ka uzbrukumi, kas mērķēti uz civiliedzīvotājiem un civilo infrastruktūru, tostarp slimnīcām un medicīnisko personālu, ir smags starptautisko humanitāro tiesību pārkāpums; mudina starptautisko sabiedrību nodrošināt, ka ir iespējama starptautiska kriminālvajāšana pret tiem, kuri atbildīgi par starptautisko tiesību pārkāpumiem Jemenā; šajā sakarībā pilnībā atbalsta ANO Cilvēktiesību padomes lēmumu vispusīgi izmeklēt noziegumus, kas Jemenā pastrādāti konflikta laikā;

13.  pilnībā atbalsta ES dalībvalstu un trešo valstu centienus izveidot starptautiskus mehānismus, ar ko vākt pierādījumus un saukt pie atbildības tos, kuri vainojami smagos cilvēktiesību pārkāpumos un starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumos; uzsver, ka par pārkāpumiem ir jāsauc pie atbildības, citādi neizdosies panākt ilgtermiņā noturīgu konflikta risinājumu; šajā sakarībā atzinīgi vērtē lēmumu izveidot ANO struktūrā prominentu starptautisko un reģionālo ekspertu grupu, kas būtu pilnvarota uzraudzīt cilvēktiesību stāvokli Jemenā, par to ziņot un arī vispusīgi izvērtēt visus apgalvojumus par iespējamiem starptautisko cilvēktiesību un citu attiecīgo spēkā esošo starptautisko tiesību normu pārkāpumiem un noziegumiem, ko jebkura no konfliktā iesaistītajām pusēm varētu būt pastrādājusi kopš 2015. gada marta; pauž nožēlu, ka ir bloķēti centieni sākt neatkarīgu izmeklēšanu;

14.  pauž nopietnas bažas par to, ka stabilitātes trūkumu Jemenā savā labā ir izmantojušas tādas teroristu un ekstrēmistu organizācijas kā ISIS/Da’esh un Arābijas pussalas „Al Qaeda”; mudina Jemenas valdību uzņemties atbildību, cīnoties pret ISIS/Da’esh un Arābijas pussalas „Al Qaeda”; uzsver, ka visām konfliktā iesaistītajām pusēm ar izlēmīgu rīcību ir jāvēršas pret šādiem grupējumiem, kuru darbība nopietni apdraud ne vien iespēju rast risinājumu sarunu ceļā, bet arī drošību reģionā un aiz reģiona robežām; vēlreiz apstiprina ES apņemšanos vērsties pret ekstrēmistu grupējumiem un to ideoloģiju un uzsver, ka tāpat ir jārīkojas arī iesaistītajām pusēm reģionā;

15.  aicina Padomi efektīvi veicināt starptautisko humanitāro tiesību ievērošanu, kā noteikts attiecīgajās ES pamatnostādnēs; atkārtoti uzsver jo īpaši to, ka visām ES dalībvalstīm ir stingri jāpiemēro Padomes Kopējās nostājas 2008/944/KĀDP noteikumi; šajā sakarībā atgādina, ka savā 2016. gada 25. februāra rezolūcijā par humanitāro situāciju Jemenā ir aicinājis PV/AP nākt klajā ar iniciatīvu noteikt ES ieroču embargo pret Saūda Arābiju, jo Saūda Arābija tiek apsūdzēta nopietnos starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumos Jemenā, un tāpēc atļauja turpināt pārdot ieročus Saūda Arābijai būtu Padomes Kopējās nostājas 2008/944/KĀDP pārkāpums;

16.  atbalsta ES aicinājumu visām konfliktā iesaistītajām pusēm darīt visu, kas nepieciešams, lai bruņota konflikta situācijā nepieļautu nekādu vardarbību, arī seksuālu un ar dzimumu saistītu vardarbību, un lai uz to reaģētu; asi nosoda bērnu tiesību pārkāpumus un ir nobažījies par to, ka bērniem ir ierobežota piekļuve pat veselības pamataprūpei un izglītībai; nosoda bērnu kareivju vervēšanu un izmantošanu neatkarīgi no tā, vai to ir darījuši valdības spēki vai bruņotie opozicionāru grupējumi;

17.  atzinīgi vērtē apņemšanos, ko dalībnieki pauduši augsta līmeņa pasākumā līdzekļu devējiem saistībā ar humanitāro krīzi Jemenā, un uzsver, ka ir humānā palīdzība ir saskaņoti jāsniedz ANO vadībā, lai atvieglotu Jemenas iedzīvotāju ciešanas; pieprasa nekavējoties mobilizēt Jemenai apsolītos līdzekļus un pilnībā nodrošināt finansējumu ANO Jemenas 2017. gada humānās palīdzības reaģēšanas plāna īstenošanai;

18.  atzinīgi vērtē to, ka Eiropas Savienība un ES dalībvalstis ir gatavas palielināt humāno palīdzību iedzīvotājiem visā valsts teritorijā, lai reaģētu uz augošo pieprasījumu, un ir gatavas arī mobilizēt palīdzību attīstības jomā projektu finansēšanai ārkārtīgi svarīgās nozarēs;

19.  stingri atbalsta darbu, ko veic ANO ģenerālsekretāra vietnieks humānās palīdzības jautājumos un ANO ārkārtas palīdzības koordinators Mark Lowcock un ko ir veicis arī viņa priekšgājējs Stephen O’Brien, cenšoties atvieglot Jemenas iedzīvotāju ciešanas;

20.  prasa Eiropas Savienībai un ES dalībvalstīm līdz ar centieniem, ko tās īsteno humānās palīdzības un politikas jomā, atbalstīt arī uz miera veidošanu un noturību vērstus pasākumus, šajā nolūkā cita starpā atbalstot pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus un vietējās ekonomikas un pārvaldības struktūras, lai panāktu pamatpakalpojumu un infrastruktūras ātru atjaunošanu, stimulētu vietējo ekonomiku un veicinātu mieru un sociālo kohēziju;

21.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/Savienības Augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram, Persijas līča arābu valstu sadarbības padomes ģenerālsekretāram, Arābu valstu līgas ģenerālsekretāram un Jemenas valdībai.

(1) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0273. (2) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0066. (3) OV C 265, 11.8.2017., 93. lpp. (4) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0201. (5) OV C 285, 29.8.2017., 110. lpp.