Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2017/2123(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0351/2017

Iesniegtie teksti :

A8-0351/2017

Debates :

PV 12/12/2017 - 12
CRE 12/12/2017 - 12

Balsojumi :

PV 13/12/2017 - 13.4
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2017)0492

Pieņemtie teksti
PDF 456kWORD 67k
Trešdiena, 2017. gada 13. decembris - Strasbūra
Gada ziņojums par kopējās drošības un aizsardzības politikas īstenošanu
P8_TA(2017)0492A8-0351/2017

Eiropas Parlamenta 2017. gada 13. decembra rezolūcija par gada ziņojumu par kopējās drošības un aizsardzības politikas īstenošanu (2017/2123(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Lisabonas līgumu,

–  ņemot vērā Eiropadomes 2013. gada 20. decembra, 2015. gada 26. jūnija, 2016. gada 15. decembra un 2017. gada 22. jūnija secinājumus,

–  ņemot vērā Padomes gada ziņojumu Eiropas Parlamentam par kopējo ārpolitiku un drošības politiku (KĀDP),

–  ņemot vērā 2017. gada 13. decembra gada ziņojumu par kopējās ārpolitikas un drošības politikas īstenošanu(1),

–  ņemot vērā 2017. gada 13. septembra rezolūciju par ieroču eksportu: Kopējās nostājas 2008/944/KĀDP īstenošana(2),

–  ņemot vērā Padomes 2013. gada 25. novembra, 2014. gada 18. novembra, 2015. gada 18. maija, 2016. gada 27. jūnija, 2016. gada 14. novembra un 2017. gada 18. maija secinājumus par kopējo drošības un aizsardzības politiku (KDAP), kā arī Padomes 2017. gada 17. jūlija secinājumus par ES globālo stratēģiju,

–  ņemot vērā 19. Francijas un Vācijas Ministru padomes tikšanos Parīzē 2017. gada 13. jūlijā,

–  ņemot vērā aizsardzības ministru neoficiālo tikšanos un ārlietu ministru neoficiālo tikšanos (Gimnihas sanāksmi) Tallinā 2017. gada 6.–9. septembrī,

–  ņemot vērā ES aizsardzības ministru sanāksmi 2011. gada 30. novembrī,

–  ņemot vērā 2013. gada 12. septembra rezolūciju par ES militārajām struktūrām — pašreizējais stāvoklis un turpmākās perspektīvas(3),

–   ņemot vērā 2016. gada 22. novembra rezolūciju par Eiropas aizsardzības savienību(4),

–  ņemot vērā 2016. gada 23. novembra rezolūciju par kopējās drošības un aizsardzības politikas īstenošanu (pamatojoties uz Padomes gada ziņojumu Eiropas Parlamentam par kopējo ārpolitikas un drošības politiku)(5),

–  ņemot vērā 2017. gada 16. marta rezolūciju par kopējas drošības un aizsardzības politikas konstitucionālajām, juridiskajām un institucionālajām sekām: Lisabonas līguma sniegtās iespējas(6),

–  ņemot vērā 2017. gada 5. jūlija rezolūciju par pilnvarojumu trialogam par 2018. gada budžeta projektu(7),

–  ņemot vērā dokumentu “Kopīgs redzējums, kopīga rīcība — stiprāka Eiropa. Globāla Eiropas Savienības ārpolitikas un drošības politikas stratēģija”, ko 2016. gada 28. jūnijā iesniedza Komisijas priekšsēdētāja vietniece / Savienības augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP),

–  ņemot vērā īstenošanas plānu drošības un aizsardzības jomā, ko PV/AP iesniedza 2016. gada 14. novembrī,

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 30. novembra paziņojumu Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par Eiropas Aizsardzības rīcības plānu (COM(2016)0950),

–  ņemot vērā Eiropadomes un Komisijas priekšsēdētāju un NATO ģenerālsekretāra 2016. gada 8. jūlija kopīgo deklarāciju, kopīgo priekšlikumu kopumu, ko NATO un ES Padome apstiprināja 2016. gada 6. decembrī, un 2017. gada 14. jūnijā pieņemto progresa ziņojumu par tā īstenošanu,

–  ņemot vērā 2016. gada 16. septembra Bratislavas deklarāciju,

–  ņemot vērā 2017. gada 7. jūnija jauno aizsardzības tiesību aktu kopumu, ar ko Komisija iepazīstināja paziņojumā presei “Eiropa, kas aizsargā: Komisija sāk debates par virzību uz drošības un aizsardzības savienību”,

–  ņemot vērā 2017. gada 7. jūnija pārdomu dokumentu par Eiropas aizsardzības nākotni,

–  ņemot vērā Eirobarometra 2016. gada jūnija aptauju Nr. 85.1, saskaņā ar kuru puse aptaujāto ES pilsoņu uzskata ES darbību par nepietiekamu un divas trešdaļas vēlētos lielāku ES iesaisti drošības un aizsardzības politikas jautājumu risināšanā, kas izpaustos kā dalībvalstu saistības,

–  ņemot vērā Padomes 2017. gada 17. jūlija krīzes pārvarēšanas koncepciju jaunai civilai KDAP misijai Irākā un Padomes 2017. gada 4. augusta Lēmumu (KĀDP) 2017/1425 par Eiropas Savienības Stabilizācijas rīcību Mopti un Segu,

–  ņemot vērā ES politiku par apmācību KDAP jomā, ko Ārlietu padome pieņēma 2017. gada 3. aprīlī,

–  ņemot vērā Padomes 2017. gada 23. oktobra lēmumu par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem EEZ Apvienotajā komitejā attiecībā uz grozījumu EEZ līguma 31. protokolā (Savienības sagatavošanas darbība aizsardzības pētniecībai),

–  ņemot vērā 2017. gada 13. novembra paziņojumu par pastāvīgo strukturēto sadarbību (PESCO),

–  ņemot vērā Komisijas un priekšsēdētāja vietnieces / augstās pārstāves 2017. gada 10. novembra kopīgo paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par militārās mobilitātes uzlabošanu Eiropas Savienībā (JOIN(2017)0041),

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu (A8-0351/2017),

Savienības stratēģiskā vide

1.  uzsver, ka uz noteikumiem balstīta starptautiskā kārtība un vērtības, kuras aizstāv Rietumu demokrātija, kā arī miers, labklājība un brīvības, ko šī pēc Otrā Pasaules kara iedibinātā kārtība garantē un kas atbilst pamatvērtībām, uz kurām balstās Eiropas Savienība, saskaras ar nepieredzēti daudziem tradicionāliem un hibrīdrakstura izaicinājumiem, jo sabiedrības, ekonomiskās, tehnoloģiskās un ģeopolitiskās tendences liecina par pasaules iedzīvotāju aizvien lielāku neaizsargātību pret satricinājumiem un spriedzes situācijām, piemēram, starpvalstu konfliktiem, dabas katastrofām, ekstrēmiem laikapstākļu notikumiem, ūdensapgādes krīzēm, valsts sabrukumu un kiberuzbrukumiem, kam ir nepieciešama vienota un saskaņota atbildes reakcija; atgādina, ka drošība ir viens no Eiropas pilsoņus visvairāk satraucošajiem jautājumiem; norāda, ka Savienības ārējā darbībā ir jāvadās pēc LES 21. pantā iestrādātajām vērtībām un principiem;

2.  uzsver, ka neviena dalībvalsts viena pati nevar tikt galā ar sarežģītajiem izaicinājumiem, ar kuriem mēs patlaban saskaramies drošības jomā, un, lai ES spētu reaģēt uz šiem iekšējiem un ārējiem izaicinājumiem, tai ir jāpastiprina centieni konkrētas, spēcīgas ar KĀDP/KDAP saistītas sadarbības virzienā, jābūt efektīvai pasaules procesu dalībniecei, kam nepieciešama vienotas nostājas paušana un kopīga darbība, un jākoncentrē tās resursi uz stratēģiskajām prioritātēm; uzskata, ka ir jānovērš nestabilitātes pamatcēloņi, kas ir nabadzība un aizvien lielākā nevienlīdzība, slikta pārvaldība, valstu sabrukums un klimata pārmaiņas;

3.  pauž nožēlu par to, ka transnacionālas teroristu un kriminālās organizācijas kļūst aizvien spēcīgākas un daudzskaitlīgākas, ko, iespējams, veicina ISIS/Da'esh sakāve un tās kaujinieku bēgšana, un dienvidu reģionos un Tuvajos Austrumos vienlaikus izplatās nestabilitāte, jo nestabilas valstis un valstis, kas dezintegrējas, piemēram, Lībija, pamet novārtā lielas nepārvaldītas teritorijas, kuras ir viegli pieejamas ārējiem spēkiem; joprojām pauž bažas par terorisma draudu Sāhelas reģionā transnacionālo dimensiju; pauž dziļas bažas par to, ka Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas joprojām īstenotie ar kodolraķetēm un ballistiskajām raķetēm saistītie pasākumi ir izraisījuši paaugstinātu spriedzi reģionā un ārpus tā robežām, radot nepārprotamus draudus starptautiskajam mieram un drošībai;

4.  uzsver, ka austrumos joprojām turpinās Krievijas karš pret Ukrainu, Minskas vienošanās, bez kurām konflikta risinājums nav iespējams, nav īstenotas un ir notikusi Krimas nelikumīga aneksija un militarizācija, ka arī turpinās piekļuves bloķēšanas un ierobežošanas sistēmu ieviešana; pauž dziļas bažas par to, ka Krievijas pārmērīgās mācības un militārās darbības bez starptautisko novērotāju klātbūtnes, hibrīdtaktika, tostarp kiberterorisms, viltus ziņas un dezinformēšanas kampaņas, ekonomiskā un enerģētiskā šantāža, destabilizē Austrumu partnerības valstis un Rietumbalkānus, kā arī vēršas pret Rietumu demokrātiskajām sabiedrībām un rada tajās arvien lielāku saspīlējumu; pauž bažas par to, ka drošības vide ap ES turpmākajos gados joprojām būs ļoti nestabila; atkārtoti norāda uz Rietumbalkānu stratēģisko nozīmību ES drošības un stabilitātes ziņā un to, ka ES politiskās saistības ir jākoncentrē un jāpaplašina šī reģiona virzienā, tostarp paplašinot mūsu kopējās drošības un aizsardzības politikas (KDAP) misiju mandātu; pauž stingru pārliecību, ka, lai pārvarētu ES neaizsargātību, ir nepieciešama lielāka integrācija, kā arī koordinācija;

5.  pauž nožēlu par terorisma draudiem, kas strauji izplatās gan Eiropā, gan ārpus tās robežām; uzskata, ka nepietiekama atbilde militārā līmenī nenovēršami novedīs pie aizvien lielākiem iekšējās drošības apdraudējumiem; steidzami prasa izveidot pret džihādu vērstu Eiropas paktu, kas spētu efektīvi novērst šos draudus;

6.  uzskata, ka terorisms mūsdienās ir viens no galvenajiem izaicinājumiem ES pilsoņu drošībai un pret to ir jāvēršas ātri, stingri un saskaņoti gan iekšēji, gan ārēji, lai novērstu turpmākus teroristu uzbrukumus un cīnītos pret tā pamatcēloņiem; norāda, ka īpaši svarīgi ir novērst radikalizāciju, bloķēt visus teroristu organizāciju finansējuma avotus, apkarot terorisma propagandu un bloķēt interneta un sociālo tīklu izmantošanu propagandas nolūkā, tostarp ar automātiska dzēšanas dienesta palīdzību, kā arī uzlabot izlūkdatu apmaiņu starp dalībvalstīm un ar trešām valstīm, NATO un citām attiecīgām partnerorganizācijām; uzskata, ka mūsu KDAP misiju mandātā būtu jāiekļauj cīņa pret terorismu, lai konsekventāk dotu ieguldījumu deradikalizācijas programmās, īpaši EULEX Kosovā un EUFOR Althea Bosnijā un Hercegovinā — valstīs, kuras piedzīvo ievērojama skaita kaujinieku atgriešanos no ārvalstīm;

7.  pauž dziļas bažas par aizvien nāvējošākiem terora draudiem Sāhelas reģionā un to izplatīšanos uz Centrālāfriku, kā arī par nestabilitāti austrumos (Sīrijā, Irākā, Palestīnā); aicina PV/AP nodrošināt izpildpilnvaru piešķiršanu KDAP misijām un iejaukties izlēmīgi un bez kompromisa;

8.  uzskata, ka, ņemot vērā pašreizējo paplašināšanās politiku, uzticams pievienošanās process, kas balstās uz izvērstiem un taisnīgiem nosacījumiem, joprojām ir svarīgs instruments, lai veicinātu drošību, uzlabojot Dienvidaustrumeiropas valstu izturētspēju;

9.  uzskata, ka problemātiskā drošības vidē un brīdī, kad ES un NATO cenšas paplašināt un padziļināt savu sadarbību, Breksita dēļ ES zaudēs daļu no savas militārās spējas un, iespējams, vairs nevarēs gūt labumu no Apvienotās Karalistes pieredzes un šis process ir abpusējs; norāda uz to, ka Breksits dod jaunu impulsu iniciatīvām, kas ilgstoši ir bijušas iesaldētas, un, pateicoties tam, varētu pavērties iespējas jauniem priekšlikumiem; uzsver, ka ir svarīgi turpināt ciešu aizsardzības sadarbību starp ES un Apvienoto Karalisti pēc Breksita, tostarp, bet ne tikai, izlūkdatu apmaiņas un terorisma apkarošanas jomā; uzskata — ja Apvienotā Karaliste to pieprasa, tā varētu arī piedalīties KDAP misijās jaunu ES un Apvienotās Karalistes aizsardzības sadarbības attiecību ietvaros;

10.  atzinīgi vērtē no jauno pausto ASV atbalstu Eiropas drošībai; uzsver to, ka ES ir cieši apņēmusies atbalstīt transatlantisko kopienu ar kopējām vērtībām un interesēm; vienlaicīgi pauž pārliecību, ka ir nepieciešama atbildīga un pašpārliecināta KĀDP un šajā sakarā ES ir jākļūst par tādu ārpolitikas dalībnieci, kas ir par sevi pārliecināta;

Institucionālais satvars

11.  pauž stingru pārliecību, ka vajadzības gadījumā ES būtu jāveic izlēmīga rīcība, lai noteiktu tās nākotni, jo iekšējā un ārējā drošība kļūst savstarpēji arvien vairāk saistītas un tam ir tieša ietekme uz visiem Eiropas pilsoņiem; brīdina, ka kopējas pieejas trūkums ES rīcību varētu padarīt nesaskaņotu un sadrumstalotu, pieļautu neskaitāmu darbību dublēšanos un neefektivitāti un galu galā padarītu Savienību un tās dalībvalstis neaizsargātas; tādēļ uzskata, ka ES vajadzētu spēt aktīvi rīkoties, izmantojot visu iekšējās un ārējās drošības instrumentu klāstu līdz pat LES 42. panta 7. punktā noteiktajam līmenim; uzsver, ka LES 42. panta 2. punktā minētās kopējas Savienības aizsardzības politikas izstrādes mērķis ir izveidot kopēju aizsardzību un nodrošināt Savienībai stratēģisko autonomiju, lai tā varētu veicināt mieru un drošību Eiropā un pasaulē; uzsver praktiskos un finansiālos ieguvumus, ko sniegtu turpmāka Eiropas aizsardzības spēju integrācija;

12.  uzsver, ka ES ir jāpiemēro pilnīgi visi pieejamie politikas instrumenti, no maigās varas līdz stingrajai, no īslaicīgiem pasākumiem līdz ilgtermiņa politikai klasiskās ārpolitikas jomā, ietverot ne tikai divpusējus un daudzpusējus diplomātiskos centienus, attīstības sadarbību, civilos un ekonomiskos instrumentus, ārkārtas atbalstu, krīžu novēršanas un pēckonflikta stratēģiju, bet arī miera uzturēšanu un miera iedibināšanu atbilstoši arī LES 43. panta 1. punktā aprakstītajiem civilajiem un militārajiem līdzekļiem, lai tiktu galā ar jaunajiem izaicinājumiem; uzskata, ka KDAP pamatā vajadzētu būt principam, ka Eiropas drošību nevar garantēt, paļaujoties tikai uz militāriem līdzekļiem; uzskata, ka ES ārējās darbībās būtu jāietver novērtējums par to ietekmi uz ES stratēģiskajām interesēm, kuru centrā ir cilvēks, proti, cilvēku drošības palielināšana, cilvēktiesību un starptautisko tiesību nostiprināšana un ilgtspējīga miera veicināšana; uzsver, ka EĀDD ir jāstiprina savas spējas, lai tas būtu labāk sagatavots krīzēm un spētu labāk vērsties pret drošības problēmām to rašanās brīdī; uzsver nepieciešamību pēc saskaņotākas un labāk koordinētas militārās, civilās, attīstības un humānās palīdzības jomas dalībnieku sadarbības;

13.  atzinīgi vērtē redzamo progresu, kas panākts, veidojot spēcīgāku Eiropas aizsardzības nostāju kopš ES globālās ārpolitikas un drošības politikas stratēģijas (EUGS) pieņemšanas 2016. gada jūnijā; īpaši atzinīgi vērtē Eiropas Aizsardzības fonda (EAF) darbības uzsākšanu, ierosinājumu paplašināt sagatavošanas darbību par pētniecību aizsardzības jomā un tiesību akta priekšlikumu par Eiropas aizsardzības rūpniecības attīstības programmu (EDIDP); aicina dalībvalstis palielināt turpmākās finansiālās iemaksas ES budžetā, lai segtu visas papildu izmaksas, kas ES radušās saistībā ar EAF;

14.  atzinīgi vērtē EBTA pievienošanos sagatavošanas darbībai par pētniecību aizsardzības jomā un īpaši atzinīgi vērtē Norvēģijas iemaksu 2017. gada budžetā EUR 585 000 apmērā; pauž cerību, ka Norvēģija arī turpmāk varēs piedalīties Savienības finansētās programmās, kurām ir ietekme uz aizsardzību vai kuras ir aizsardzības jomā;

15.  aicina Komisiju un PV/AP nekavējoties un pilnībā informēt Parlamentu visos posmos par ikviena tāda starptautiska nolīguma noslēgšanu vai grozīšanu, kuram ir ietekme uz aizsardzību vai kurš ir aizsardzības jomā; uzskata, ka ikvienam trešo valstu finansiālam ieguldījumam ir svarīga ietekme uz Savienības budžetu, jo trešā valsts var ietekmēt Savienības finanšu intereses tādā veidā, kas krietni pārsniedz tās ieguldījuma apmēru, nepiešķirot vajadzīgās eksporta licences; uzsver, ka gadījumos, kad trešās personas sniedz ieguldījumu Savienības finansētās programmās, kurām ir ietekme uz aizsardzību vai kuras ir aizsardzības jomā, Parlaments sagaida, ka Komisija un PV/AP izvērtēs šādas līdzdalības ietekmi uz Savienības stratēģiskajām politikas nostādnēm un interesēm pirms priekšlikuma iesniegšanas un informēs Parlamentu par šo novērtējumu;

16.  uzsver, ka Komisija un arvien vairāk dalībvalstu ir apņēmušās izveidot Eiropas aizsardzības savienību (EDU) un Eiropas pilsoņi to ļoti atbalsta; uzsver, ka tas atbilst ES pilsoņu un Parlamenta prasībai, kas pausta daudzos iepriekšējās rezolūcijās iekļautos aicinājumos; uzsver lielāko efektivitāti, dublēšanās novēršanu un izmaksu mazināšanos, ko izraisīs lielāka Eiropas aizsardzības integrācija; tomēr uzsver, ka reālas Eiropas aizsardzības savienības darbības uzsākšanai ir nepieciešama turpmāka politiskā griba un apņēmība; mudina dalībvalstis apņemties īstenot vienotu un autonomu Eiropas aizsardzību un censties nodrošināt, lai desmit gadu laikā to aizsardzības budžets būtu vismaz 2 % apmērā no valsts IKP;

17.  pauž pārliecību, ka vienīgais veids, kā uzlabot Savienības spēju pildīt tās militāros uzdevumus, ir ievērojami palielināt visu tā procesa aspektu efektivitāti, kas rada militārās spējas; atgādina, ka ES-28 salīdzinājumā ar ASV aizsardzībai tērē 40 %, bet spēj radīt tikai 15 % no spējām, kuras ASV gūst no šī procesa, un tas liecina par ļoti nopietnu efektivitātes problēmu;

18.  aicina PV/AP un Komisiju īstenot Parlamenta aicinājumus izstrādāt ES Balto grāmatu par drošību un aizsardzību saistībā ar nākamās daudzgadu finanšu shēmas (DFS) sagatavošanu, kā prasīts Parlamenta 2016. gada 22. novembra, 2016. gada 23. novembra un 2017. gada 16. marta rezolūcijās; uzskata, ka EDU veidošana, tās stratēģiskās virzības sasaistīšana ar ES ieguldījumiem spēju attīstībā un Eiropas institucionālā satvara izstrāde aizsardzībai ir elementi, kuriem vajadzētu būt iestāžu nolīguma pamatā; uzsver, ka, visām ieinteresētajām personām visaptveroši un uzticami strādājot, ir iespējams palielināt aizsardzības izdevumu darbības jomu un efektivitāti; aicina šajā procesā ievērojamu lomu paredzēt neitrālām valstīm, piemēram, Austrijai un Zviedrijai, vienlaikus neapdraudot atsevišķu dalībvalstu neitralitāti;

19.  uzsver, ka ES Baltajai grāmatai par drošību un aizsardzību būtu ne tikai jāapraksta stratēģiskā vide un stratēģiskie mērķi, bet arī nākamās DFS vajadzībām jākonstatē nepieciešamās un pieejamās spējas, kā arī spēju trūkums, izstrādājot ES Spēju attīstības plānu (CDP), un baltā grāmata būtu jāpapildina ar to dalībvalstu un Savienības darbību plašu izklāstu, kuras plānotas saistībā ar DFS un ilgākā termiņā;

20.  atzinīgi vērtē no jauna apliecināto politisko gribu padarīt KDAP efektīvāku; atbalsta visus mēģinājumus pilnībā izmantot Lisabonas līguma potenciālu, panākot, ka dalībvalstu sadarbība darbojas un ir pieejamas operatīvās spējas, kas nepieciešamas LES 43. panta 1. punktā minēto uzdevumu izpildei, šajā nolūkā veicot turpmāk minēto:

   a) steidzami izveidojot Līgumā paredzēto sākumfondu, lai būtu iespējams ātri izvērst operācijas;
   b) izveidojot pastāvīgo strukturēto sadarbību (PESCO) tajos militārajos aspektos, kuri ir nepieciešami tādu KDAP uzdevumu veikšanai kā pastāvīgi apvienoto militāro vienību izveide;
   c) reformējot starpvaldību kopējo finansēšanas mehānismu “Athena”, lai nodrošinātu solidaritāti starp tām dalībvalstīm, kuras var dot tikai finansiālu ieguldījumu, un tām, kuras var nodrošināt tikai kaujas vienības KDAP operācijai;
   d) padarot spēju apvienošanu un koplietošanu par likumu, nevis izņēmumu, un strādājot, lai īstenotu lielāko daļu no 300 priekšlikumiem, kurus 2011.gadā iesniedza 28 valstu bruņoto spēku komandieri;
   e) apvienojot valstu resursus pētniecības, izstrādes, iepirkuma, uzturēšanas un apmācības jomā;
   f) koordinējot valsts aizsardzības plānošanu (koordinētais ikgadējais pārskats par aizsardzību, CARD) saskaņā ar šābrīža plāniem;
   g) ierosinot kopējus militārās sertifikācijas noteikumus un kopēju piegādes drošības politiku;
   h) no Komisijas puses piemērojot iekšējā tirgus noteikumus valstu iepirkuma projektiem aizsardzības jomā atbilstoši 2009. gada Aizsardzības iepirkuma direktīvai;

21.  atzinīgi vērtē Komisijas nodomu nākamajā DFS ierosināt atsevišķu programmu pētniecībai aizsardzības jomā, paredzot tai īpašu budžetu un noteikumus; uzsver, ka dalībvalstīm vajadzētu nodrošināt papildu resursus minētajai programmai, neiejaucoties jau izveidoto tādu pamatprogrammu darbībā, saskaņā ar kurām finansē pētniecību, tehnoloģisko attīstību un inovācijas, kā prasīts Parlamenta 2017. gada 5. jūlija rezolūcijā; atkārto savus iepriekšējos aicinājumus Komisijai nodrošināt Savienības dalību aizsardzības pētniecības un izstrādes programmās, ko īsteno dalībvalstis, vai attiecīgā gadījumā kopīgi ar nozari, kā minēts LESD 185. un 187. pantā;

22.  atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu par EDIDP; uzsver, ka jebkura Savienības darbība, kuras mērķis ir atbalstīt, koordinēt vai papildināt dalībvalstu darbības aizsardzības jomā, būtu jāvirza uz to, lai palīdzētu pakāpeniski izstrādāt kopēju aizsardzības politiku, kā paredzēts cita starpā LESD 2. panta 4. punktā, un tādēļ — arī uz to, lai aptvertu kopējo attīstību, standartizāciju, sertifikāciju un uzturēšanu, kā rezultātā tiktu īstenotas sadarbības programmas un nodrošināta lielāka sadarbspēja; aicina Komisiju pēc iespējas plašāk atbalstīt jauno EDIDP un jo īpaši mudināt MVU piedalīties kopīgos pārrobežu projektos;

23.  uzskata — tas, ka dalībvalstis eksportē ieročus, munīciju un ar aizsardzību saistītas preces un pakalpojumus, ir neatņemama ES ārpolitikas un drošības un aizsardzības politikas sastāvdaļa;

24.  mudina Padomi saskaņā ar LES 42. panta 2. punktu veikt konkrētus pasākumus nolūkā panākt Eiropas bruņoto spēku saskaņošanu un standartizāciju, lai atvieglotu bruņoto spēku personāla sadarbību jaunās EDU ietvaros, kas būtu uzskatāms par soli uz priekšu pakāpeniskā kopējas ES aizsardzības politikas izstrādē;

25.  uzsver, ka Līgumā paredzēto visu iespēju izmantošana uzlabotu konkurētspēju un aizsardzības rūpniecības darbību vienotajā tirgū, vēl vairāk stimulējot aizsardzības sadarbību, piedāvājot pozitīvus stimulus, pievēršoties projektiem, kurus dalībvalstis nespēj veikt, novēršot nevajadzīgu dublēšanos un sekmējot publisko līdzekļu efektīvāku izmantošanu; uzskata, ka šādu stratēģisko sadarbības programmu iznākumam ir lielas izredzes kļūt par divējādas izmantošanas tehnoloģijām un līdz ar to — dalībvalstīm radīt papildu pievienoto vērtību; uzsver, ka ir svarīgi attīstīt Eiropas spējas un integrētu aizsardzības tirgu;

26.  aicina izveidot precīzas un saistošas vadlīnijas, lai izveidotu skaidri definētu satvaru LES 42. panta 7. punkta turpmākai aktivizēšanai un īstenošanai;

27.  aicina Komisiju, Padomi un PV/AP kopā ar Parlamentu iesaistīties iestāžu dialogā par pakāpenisku kopējas aizsardzības politikas izstrādi; uzsver, ka nākamajā DFS būtu jāizveido pilnvērtīgs ES aizsardzības budžets, kurš aptvertu visus KDAP iekšējos aspektus, un būtu jāizstrādā tā īstenošanas doktrīna saskaņā ar Lisabonas līgumu; uzsver vajadzību pārskatīt mehānismu “Athena”, lai paplašinātu to operāciju klāstu, kuras tiek uzskatītas par kopīgo izdevumu operācijām, un piedāvāt stimulus piedalīties KDAP misijās un operācijās;

28.  norāda, ka šis jaunais aizsardzības budžets nākamajā DFS būs jāfinansē ar jauniem līdzekļiem;

29.  uzskata, ka lēmumu pieņemšana KDAP jautājumos varētu būt demokrātiskāka un pārredzamāka; tādēļ ierosina, lai tā Drošības un aizsardzības apakškomiteja (SEDE) kļūtu par pilnvērtīgu Parlamenta komiteju, ļaujot tai piešķirtas lielākas pilnvaras veikt kontroli un prasīt pārskatatbildību attiecībā uz KĀDP, kā arī uzņemties nozīmīgu lomu tās īstenošanā, jo īpaši rūpīgi pārbaudot tiesību aktus, kas attiecas uz drošību un aizsardzību;

30.  pauž nožēlu par to, ka starp drošības dienestiem un izlūkdienestiem Eiropā nenotiek sadarbība un informācijas apmaiņa; uzskata, ka izlūkdienestu plašāka sadarbība varētu palīdzēt cīnīties pret terorismu; šajā sakarā prasa izveidot pilnvērtīgu Eiropas izlūkošanas sistēmu;

Pastāvīgā strukturētā sadarbība

31.  atzinīgi vērtē paziņojumu par pastāvīgo strukturēto sadarbību (PESCO) un tā paredzēto aktivizēšanu, pamatojoties uz dalībvalstu gatavību uzņemties saistības KDAP satvarā, tādējādi īstenojot vērienīgu un iekļaujošu PESCO, un aicina Padomi to ātri izveidot; uzsver, ka vēlamā iekļaujošā dalība nedrīkst ietekmēt ne apņemšanos pilnībā īstenot KDAP, ne arī iesaistīto dalībvalstu tālejošos mērķus; norāda uz nepieciešamību noteikt skaidrus dalības kritērijus, saglabājot citām dalībvalstīm iespēju pievienoties vēlāk; uzskata, ka pasākumiem, kas tiek īstenoti PESCO satvarā, būtu vienmēr pilnībā jāatbilst KDAP;

32.  uzsver, ka PESCO būtu jāizstrādā ES satvarā un tai būtu jāgūst labums no efektīva Savienības atbalsta, pilnībā ievērojot dalībvalstu kompetences aizsardzības jomā; atkārtoti prasa PESCO piešķirt atbilstīgu finansējumu no Savienības budžeta; uzskata, ka būtu jānosaka prasība, ka PESCO jāpiedalās visām Savienības aģentūrām un struktūrām, uz kurām attiecas KDAP, tostarp arī Eiropas Drošības un aizsardzības koledžai (EDAK); atkārtoti prasa ES kaujas vienību sistēmu iekļaut kā kopējas izmaksas pārskatītajā mehānismā “Athena”;

33.  uzsver nepieciešamību atvieglot administratīvās procedūras, kas nevajadzīgi palēnina spēku veidošanu KDAP misijām un ātrās reaģēšanas vienību pārrobežu pārvietošanos ES teritorijā; aicina dalībvalstis izveidot ES mēroga sistēmu aizsardzības personāla, aprīkojuma un materiālu ātras pārvietošanas koordinācijai KDAP īstenošanas nolūkos, ja tiek sākta solidaritātes klauzulas darbība un ja saskaņā ar ANO Statūtu 51. pantu visām dalībvalstīm ir pienākums sniegt palīdzību un atbalstu ar visiem to rīcībā esošajiem līdzekļiem; šajā sakarā atzinīgi vērtē kopīgo paziņojumu par militārās mobilitātes uzlabošanu; aicina Komisiju līdz 2018. gada martam iesniegt Parlamentam un dalībvalstīm saturīgu rīcības plānu, kas būtu pilnībā saskaņots ar NATO centieniem;

34.  prasa PESCO satvarā izveidot pilnvērtīgu ES civilo un militāro stratēģisko štābu, kurā ietilptu pašreizējais Militārās plānošanas un īstenošanas centrs (MPĪC), Civilās plānošanas un īstenošanas centrs (CPĪC) un Krīžu pārvarēšanas un plānošanas direktorāts (CMPD), un nodrošināt platformu integrētam operatīvajam atbalstam visā plānošanas ciklā, sākot no sākotnējās politiskās koncepcijas izstrādes līdz detalizētu plānu sagatavošanai;

35.  mudina dalībvalstis, kas iesaistās PESCO, izveidot pastāvīgus Eiropas integrētos spēkus, kas sastāvētu no valstu nacionālo armiju divīzijām, un KDAP īstenošanas nolūkos darīt tos pieejamus Savienībai, kā paredzēts LES 42. panta 3. punktā;

36.  uzskata, ka vienam no pirmajiem Eiropas aizsardzības savienības elementiem vajadzētu būt kopējai kiberaizsardzības politikai; mudina PV/AP izstrādāt priekšlikumus ES kiberaizsardzības vienības izveidei PESCO satvarā;

Aizsardzības ģenerāldirektorāts

37.  aicina ciešā sadarbībā ar PV/AP izvērtēt iespēju Komisijā izveidot Aizsardzības ģenerāldirektorātu (DG Defence), kas virzītu Savienības darbības, lai atbalstītu, koordinētu vai papildinātu dalībvalstu darbības, kuru mērķis ir pakāpeniski izstrādāt kopēju aizsardzības politiku, kā paredzēts LESD 2. pantā;

38.  uzskata, ka ierosinātajam Aizsardzības ģenerāldirektorātam vajadzētu būt atbildīgam par to, lai tiktu nodrošinātas atvērtas robežas karaspēka un aprīkojuma brīvai pārvietošanai, kas ir nepieciešams priekšnoteikums, lai nodrošinātu tāda līmeņa stratēģisko autonomiju, sadarbspēju, piegādes drošību, standartizāciju un militārās sertifikācijas kārtību, kāda nepieciešama: ES ieguldījumam programmās saistībā ar KDAP un PESCO, ES finansētai pētniecībai aizsardzības jomā, ES stratēģiskai autonomijai, Eiropas aizsardzības rūpniecības konkurētspējai, tostarp MVU un uzņēmumiem ar vidēji lielu kapitālu, kas veido Eiropas aizsardzības jomas piegādes ķēdi, un institucionālajiem pasākumiem aizsardzības jomā, tostarp ES Baltajai grāmatai par drošību un aizsardzību; uzsver, ka ierosinātajam Aizsardzības ģenerāldirektorātam būtu jāpalīdz nodrošināt dažādu dalībnieku veikto pienākumu labāku koordināciju, lai panāktu lielāku politikas saskaņotību un konsekvenci;

39.  uzsver, ka ierosinātajam Aizsardzības ģenerāldirektorātam būtu jāstrādā sadarbībā ar Eiropas Aizsardzības aģentūru (EAA); uzskata, ka EAA vajadzētu kļūt par īstenošanas aģentūru Savienības darbībām saskaņā ar Eiropas spēju un bruņojuma politiku gadījumos, kad tas ir paredzēts Lisabonas līgumā; atkārto savu aicinājumu Padomei nodrošināt, ka EAA administratīvie un darbības izdevumi tiek finansēti no Savienības budžeta; norāda, ka EAA arvien jaunajiem uzdevumiem un pienākumiem būtu jāpiešķir papildu budžeta līdzekļi, vienlaikus uzsverot, ka saistībā ar iespējamo Aizsardzības ģenerāldirektorāta izveidi un jauniem centieniem padarīt KDAP efektīvāku nedrīkstētu līdzekļus novirzīt uz birokrātiskas struktūru palielināšanos un struktūru dubultošanos;

Koordinētie stratēģiskie un ikgadējie aizsardzības pārskati

40.  atzinīgi vērtē stratēģisko pārskatu par ES spēju attīstības plānu (CDP), kas jāpabeidz 2018. pavasarī; uzsver, ka CDP dos iespēju veicināt sadarbību starp dalībvalstīm, cenšoties EAA satvarā novērst nepilnības saistībā ar spējām;

41.  atzinīgi vērtē to, ka ir izveidots process, kas paredz koordinēto ikgadējo pārskatu par aizsardzību (CARD); uzskata, ka ar CARD būtu jāpalīdz efektīvi standartizēt un harmonizēt investīcijas un valstu bruņoto spēku spējas, nodrošinot Savienības stratēģisko un operatīvo autonomiju, un dot iespēju dalībvalstīm kopā efektīvāk investēt aizsardzībā; atzinīgi vērtē priekšlikumu sākt izmēģināšanu 2017. gadā;

42.  mudina dalībvalstis izskatīt iespēju veikt kopīgus militāro resursu iepirkumus;

43.  uzsver, ka CARD pamatā vajadzētu būt ES Baltajai grāmatai par drošību un aizsardzību un CDP un tajā vajadzētu pievērsties visām ar KDAP saistītajām spējām, jo īpaši tajās dalībvalstīs, kuras piedalās PESCO; uzskata, ka CARD rezultātā vajadzētu sniegt vairākus konkrētus priekšlikumus, lai novērstu nepilnības un konstatētu jomas, kurās Savienības rīcība būtu piemērota, un tie būtu jāņem vērā ES budžeta plānošanā nākamajam gadam; uzsver, ka Komisijai un EAA ir jāstrādā kopā, izstrādājot gada darba programmas ierosinātā EAF spēju un pētniecības atzarā; norāda, ka EAA vajadzētu uzņemties konkrētu lomu ne tikai programmu izstrādē, bet arī no spēju atzara finansēto projektu pārvaldībā;

44.  uzsver, ka ir vajadzīga visu ar KDAP saistīto pasākumu, jo īpaši CARD, PESCO un EAF, cieša koordinācija;

45.  uzskata, ka Komisijai, ņemot vērā CARD rezultātus, būtu jāsāk izstrādāt iestāžu nolīgumu, kurā tiktu noteikta turpmāko Savienības darbību piemērošanas joma un finansējums; uzskata, ka, pamatojoties uz iestāžu nolīgumu, Padomei un Komisijai savas kompetences ietvaros būtu jāpieņem nepieciešamie lēmumi atļaut šādas darbības; aicina īstenot parlamentāru sadarbību aizsardzības jomā, lai pārskatītu CARD, un turpmāk regulāri attīstīt aizsardzības spējas;

KDAP misijas un operācijas

46.  pauž pateicību vairāk nekā sešiem tūkstošiem sieviešu un vīriešu, kuri ir labi un lojāli darbojušies Savienības civilajās un militārajās misijās trijos kontinentos; vērtē šīs misijas kā Eiropas kopējo ieguldījumu mieram un stabilitātei pasaulē; tomēr pauž nožēlu par to, ka šo misiju efektivitāti joprojām var apdraudēt strukturālas nepilnības, nevienlīdzīgas dalībvalstu iemaksas un nepiemērotība operatīvajai videi, īpaši paužot nožēlu par KDAP misiju mandāta ierobežojumiem; šajā sakarā uzsver, ka vajadzīga patiesa efektivitāte, ko var panākt tikai ar pienācīga militārā aprīkojuma nodrošināšanu, un mudina Padomi un PV/AP šim nolūkam izmantot LES 41. panta 2. punktā paredzētās iespējas; atzinīgi vērtē to, ka ir palielinājušies dalībvalstu izdevumi aizsardzības jomā, atbalstot mūsu dienējošos; uzskata, ka šī tendence ir jāsaglabā, jāpastiprina un jākoordinē ES līmenī; aicina veikt efektīvus pasākumus, lai nodrošinātu, ka saistībā ar KDAP misiju cilvēcisko dimensiju gūtās mācības un pieredze tiek novērtēta un ņemta vērā, izstrādājot turpmākās KDAP misijas;

47.  atzinīgi vērtē to, ka PV/AP ir iesniegusi pirmo gada ziņojumu par KDAP; tomēr uzskata, ka šim ziņojumam vajadzētu būt ne tikai kvantitatīvam, aprakstot sasniegumus ar statistikas datiem un sīkāku informāciju, bet turpmāk vajadzētu koncentrēties arī uz to, lai novērtētu KDAP darbību politisko ietekmi mūsu pilsoņu drošības uzlabošanā;

48.  aicina PV/AP, Komisiju un dalībvalstis KDAP misijas un operācijas vairāk vērst uz ES globālajā stratēģijā minēto prioritāšu sasniegšanu, kā arī pielāgot tās reālajai situācijai vietējā un reģionālā mērogā;

49.  uzskata, ka ir jāturpina sekmēt krīzes pārvarēšanu un novēršanu un, konkrētāk, jāsniedz palīdzība Irākas rekonstrukcijai un stabilizācijai; atzinīgi vērtē Padomes neseno lēmumu sākt jaunu civilo KDAP misiju, ar kuru tiek atbalstīta drošības sektora reforma Irākā, un sagaida, ka ES pārņems starptautisko vadību šajā jomā, tostarp terorisma apkarošanas un civilā sektora atjaunošanas jautājumos; aicina ES šoreiz nodrošināt labāku koordināciju starp iesaistītajām dalībvalstīm un ar reģionālajiem un vietējiem dalībniekiem;

50.  atzinīgi vērtē EU NAVFOR MED darbības un aicina PV/AP un dalībvalstīm palielināt atbalstu vietējiem drošības jomas dalībniekiem Vidusjūras dienvidu krastā;

51.  sagaida, ka PV/AP un Padome, atjaunojot EUBAM Libya mandātu, to atsāks, veidojot saiknes ar vietējiem drošības sektora dalībniekiem pie Lībijas dienvidu robežām; aicina PV/AP un dalībvalstis nākt klajā ar jaunām idejām par to, kā atrisināt drošības problēmas Sāhelas zonā, sasaistot tās ar EUBAM Libya vispusīgā un integrētā pieejā un atbalstot Vācijas un Francijas iniciatīvu; atzinīgi vērtē Padomes 2017. gada 4. augusta Lēmumu par Eiropas Savienības Stabilizācijas rīcību Mopti un Segu; šajā sakarā aicina PV/AP informēt Parlamentu par to, kā šis pasākums ir sasaistīts ar KDAP misijām un operācijām minētajā reģionā;

52.  atzinīgi vērtē operācijas EUFOR Althea panākumus Bosnijā un Hercegovinā, sasniedzot militāro rezultātu; tomēr pauž bažas par to, ka politiskais rezultāts vēl nav sasniegts;

53.  atzinīgi vērtē to, ka nesen ir izveidots kodols pastāvīgam ES operatīvajam štābam — Militārās plānošanas un īstenošanas centrs (MPĪC), kā Parlaments pieprasīja 2013. gada 12. septembra rezolūcijā, jo tas ir priekšnosacījums kopīgu operāciju efektīvai plānošanai, vadībai un kontrolei; aicina dalībvalstis norīkot darbā pietiekamu skaitu darbinieku, lai tas varētu darboties, un arī uzdot tam plānot un vadīt militārās KDAP izpildoperācijas, piemēram, operāciju EUFOR Althea;

54.  uzskata, ka saistībā ar Apvienotās Karalistes paziņojumu par izstāšanos no Savienības, ir jāpārskata EU NAVFOR Somalia / operācijas Atalanta pavēlniecība; uzsver panākumus, ko guvusi operācija, pateicoties kurai pirāti kopš 2014. gada nav aizturējuši nevienu kuģi; atzinīgi vērtē operācijas darbības pagarināšanu līdz 2018. gadam;

55.  norāda, ka ir aizpildīti tikai 75 % no amatiem civilajās KDAP misijās; šajā sakarā pauž nožēlu par to, ka ES Civildienesta noteikumi, kas nodrošinātu misiju personālam labākus nosacījumus un aizsardzību, netiek piemēroti misijās nodarbinātajām personālam, kaut arī tas saņem finansējumu no Savienības budžeta; pauž pārliecību, ka tas mazina misiju efektivitāti; mudina dalībvalstis nodrošināt, ka visas vakantās vietas visās misijās tiek ātri aizpildītas;

56.  atzinīgi vērtē to, ka ir pieņemta ES politika par apmācību KDAP vajadzībām, un Eiropas Drošības un aizsardzības koledžas (EDAK) svarīgo nozīmi, jo tā ir KDAP struktūrās iekļauta centrālā mācību iestāde; aicina dalībvalstis nodrošināt EDAK pienācīgus finanšu, personāla un infrastruktūras resursus;

57.  pauž nožēlu par to, ka dalībvalstis nespēj ātri izvietot darbiniekus, kas vajadzīgi civilo KDAP misiju sagatavošanas un izveides posmos; šajā sakarā atzinīgi vērtē priekšlikumu, ko kopīgi izstrādājis EĀDD un Komisijas dienesti, par daudzpakāpju pieeju, kuras mērķis ir paātrināt civilo KDAP misiju izvietošanu;

58.  mudina īstenot turpmākus centienus, lai paātrinātu finansējuma piešķiršanu civilajām un civilajām un militārajām misijām un vienkāršotu lēmumu pieņemšanas procedūras un īstenošanas pasākumus; šajā sakarā uzskata, ka Komisijai, izmantojot deleģētos aktus saskaņā ar Finanšu regulas 210. pantu, būtu jāievieš konkrēti iepirkuma noteikumi saistībā ar krīzes pārvarēšanas pasākumiem KDAP ietvaros, lai veicinātu ātru un elastīgu operatīvo darbību izpildi;

59.  atzinīgi vērtē misiju atbalsta platformas izveidi 2016. gadā; pauž nožēlu par tās ierobežoto lielumu un piemērošanas jomu un atkārtoti aicina panākt lielāku progresu attiecībā uz kopīgu pakalpojumu centru, kas ļautu vēl vairāk palielināt efektivitāti, nodrošinot centrālu koordinācijas punktu visiem misiju atbalsta pakalpojumiem;

60.  mudina EĀDD un Padomi pastiprināt pašreizējos centienus uzlabot kiberdrošību, jo īpaši KDAP misijām, cita starpā veicot pasākumus gan ES, gan dalībvalstu līmenī, lai mazinātu draudus KDAP, piemēram, palielinot izturētspēju ar izglītību, apmācību un mācībām un racionalizējot ES kiberaizsardzības izglītības un apmācības vidi;

61.  uzskata, ka ES un tās dalībvalstis saskaras ar vēl nepieredzētu apdraudējumu, ko rada valsts sponsorēti kiberuzbrukumi, kā arī kibernoziedzība un terorisms; uzskata, ka veids, kādā tiek īstenoti kiberuzbrukumi, padara tos par apdraudējumu, uz ko nepieciešams reaģēt ES līmenī; mudina dalībvalstis sniegt savstarpēju palīdzību gadījumā, ja pret kādu dalībvalsti tiek īstenots kiberuzbrukums;

62.  aicina dalībvalstis pilnībā piemērot sloga sadali KDAP militārās misijās, pakāpeniski palielinot kopējo finansējumu līdz pilnīga kopēja finansējuma apmēram, kas ļautu un mudinātu lielāku skaitu dalībvalstu piešķirt savas spējas un spēkus vai tikai finansējumu; uzsver, ka šajā sakarā ir svarīgi pārskatīt mehānismu Athena un segt visas ar KDAP militāro operāciju finansēšanu saistītās izmaksas;

63.  mudina Padomi rīkoties saskaņā ar LES 41. panta 3. punktu un nekavējoties pieņemt lēmumu, ar ko izveido sākumfondu, no kura varētu steidzami finansēt militāro operāciju sākuma fāzes LES 42. panta 1. punktā un 43. pantā minēto uzdevumu izpildei; mudina Padomi atrisināt pašreizējās ar hibrīdmisiju finansēšanu saistītās problēmas; aicina nodrošināt lielāku ES finanšu noteikumu elastību, lai uzlabotu spēju reaģēt uz krīzēm, un īstenot spēkā esošos Lisabonas līguma noteikumus;

ES un NATO sadarbība

64.  uzskata, ka pašreizējās ES un NATO stratēģiskās partnerības kontekstā ir būtiski pievērsties drošības jautājumu risināšanai Eiropas Savienībā un tās kaimiņu reģionos; uzskata, ka ar ES un NATO kopīgo deklarāciju un tai sekojošajām īstenošanas darbībām sadarbību un papildināmību varētu pavirzīt augstākā līmenī un jauna un sākt jaunu un būtisku stratēģiskās partnerības posmu; atzinīgi vērtē 42 priekšlikumu kopumu, no kuriem vismaz 10 priekšlikumi ir vērsti uz to, lai palielinātu izturētspēju pret hibrīddraudiem, un kuru mērķis ir stiprināt sadarbību un koordināciju starp abām organizācijām; norāda, ka šis darbs tiks realizēts pilnīgas atklātības un pārredzamības garā un pilnībā ievērojot abu organizāciju lēmumu pieņemšanas autonomiju un procedūras, un tas balstīsies uz iekļaušanas un savstarpējības principiem un neskars nevienas dalībvalsts drošības un aizsardzības politikas specifisko raksturu; atzinīgi vērtē sadarbību, kas tiek īstenota saistībā ar kiberdraudu novēršanu, stratēģiskās komunikācijas attīstību, jūras darbību un kopīgo mācību koordināciju, un norāda uz ES operācijas Sophia un NATO operācijas Sea Guardian lielisko sadarbību un papildināmību; atzinīgi vērtē arī 2017. gada jūnijā publicēto abu organizāciju pirmo kopīgo īstenošanas ziņojumu un progresu, kas panākts, īstenojot kopīgo priekšlikumu kopumu, un aicina turpināt šo virzību; uzsver to, ka ES ir pilnībā apņēmusies atbalstīt transatlantisko kopienu ar kopējām vērtībām un interesēm;

65.  norāda, ka spēcīgāka ES un spēcīgāka NATO viena otru savstarpēji pastiprina; uzskata, ka dalībvalstīm ir jāpastiprina centieni gan EDU ietvaros, gan kā autonomiem reģionālās drošības garantētājiem, attiecīgā gadījumā uzņemoties papildinošu lomu NATO ietvaros; norāda, ka, kā izklāstīts EUGS, ES jāpalīdz: a) reaģēt uz ārējiem konfliktiem un krīzēm, b) veidot partneru spējas un c) aizsargāt Savienību un tās pilsoņus; atzinīgi vērtē to, ka ir sākts iniciatīvu kopums, lai īstenotu EUGS drošības un aizsardzības jomā, veidotu spēcīgākas ES un NATO attiecības un radītu ES dalībvalstīm iespēju iesaistīties aizsardzības jomas pētniecībā un kopīgi veidot aizsardzības spējas; uzskata, ka drošība un aizsardzība Eiropā arvien vairāk būs atkarīga no abām organizācijām, kuras rīkosies atbilstoši savai kompetencei; aicina censties uzlabot sadarbību hibrīddraudu novēršanā, cita starpā izmantojot Eiropas Izcilības centru hibrīddraudu novēršanai un informācijas un izlūkdatu apmaiņu;

66.  uzsver, ka ir svarīgi, lai sadarbība un integrācija kiberdrošības jomā notiktu ne tikai starp dalībvalstīm, galvenajiem partneriem un NATO, bet arī starp dažādiem sabiedrības locekļiem;

KDAP partnerības

67.  uzsver, ka partnerība un sadarbība ar valstīm, kurām ir tādas pašas vērtības kā ES, sekmē KDAP efektivitāti un ietekmi; šajā sakarā atzinīgi vērtē Albānijas, Amerikas Savienoto Valstu, Austrālijas, Čīles, Gruzijas, Jaunzēlandes, Kanādas, Kolumbijas, bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas, Melnkalnes, Moldovas, Norvēģijas, Serbijas, Šveices, Turcijas un Ukrainas ieguldījumu;

68.  atzinīgi vērtē to, ka 2016. gada 7. decembrī tika parakstīts ES un ASV Iegādes un savstarpēju atbalsta pakalpojumu nolīgums (ACSA); aicina PV/AP informēt Parlamentu par to, kā šis nolīgums ir uzlabojis KDAP misiju personāla apstākļus un aizsardzību;

69.  aicina PV/AP un dalībvalstis nosūtīt uz ES delegācijām ES militāros atašejus, lai veicinātu Savienības stratēģisko mērķu sasniegšanu;

70.  atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu pārskatīt Stabilitātes un miera veicināšanas instrumentu (IcSP), lai atbalstītu darbības, kuras tiek veiktas saskaņā ar iniciatīvu “Spēju veidošana drošības un attīstības atbalstam” (CBSD), kas ļautu ES finansēt spēju veidošanu un izturētspēju un palīdzētu stiprināt partnervalstu spējas; mudina EĀDD un Komisiju bez kavēšanās īstenot CBSD iniciatīvu, uzlabot KDAP misiju efektivitāti un ilgtspējību un nodrošināt elastīgāku un integrētāku ES pieeju, kurā tiek izmantota civilā un militārā sektora sinerģija;

o
o   o

71.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Eiropadomei, Padomei, Komisijai un Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram, NATO ģenerālsekretāram, kosmosa, drošības un aizsardzības jomā strādājošām ES aģentūrām, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0493.
(2) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0344.
(3) OV C 93, 9.3.2016., 144. lpp.
(4) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0435.
(5) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0440.
(6) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0092.
(7) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0302.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika