Eiropas Parlamenta 2017. gada 14. decembra rezolūcija par Salvadoru: tādu sieviešu lietas, kuras sauktas pie atbildības par spontāniem abortiem (2017/3003(RSP))
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2. un 3. pantu,
– ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD), jo īpaši tā 8., 19., 157., 216. pantu un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunktu,
– ņemot vērā ES un CELAC (Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu kopiena) Dzimumu līdztiesības rīcības plāna 2015.–2017. gadam 7. nodaļu,
– ņemot vērā Pekinas deklarāciju un Rīcības platformu, kas tika pieņemta 1995. gada 15. septembra Ceturtajā pasaules konferencē par sieviešu tiesībām, kā arī noslēguma dokumentus, kas tika pieņemti ANO īpašajās sesijās “Pekina +5” (2000), “Pekina +10” (2005), “Pekina +15” (2010) un “Pekina +20” (2015),
– ņemot vērā ES trīs prezidentvalstu — Igaunijas, Bulgārijas un Austrijas — 2017. gada 19. jūlija deklarāciju par sieviešu un vīriešu līdztiesību,
– ņemot vērā 2016. gada 14. decembra rezolūciju par Gada ziņojumu par cilvēktiesībām un demokrātiju pasaulē un Eiropas Savienības politiku šajā jomā 2015. gadā(1),
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 15. jūlija Regulu (EK) Nr. 1567/2003 par atbalstu politikas izstrādei un pasākumiem attiecībā uz reproduktīvo un seksuālo veselību un ar to saistītām tiesībām jaunattīstības valstīs(2),
– ņemot vērā piekto ANO Tūkstošgades attīstības mērķi — māšu veselības uzlabošana,
– ņemot vērā ANO 1979. gada Konvenciju par jebkādas sieviešu diskriminācijas izskaušanu,
– ņemot vērā ANO Sieviešu diskriminācijas izskaušanas komitejas 2017. gada februāra pārskatu par sieviešu tiesībām Salvadorā un tās noslēguma apsvērumus,
– ņemot vērā ANO Konvencijas par bērna tiesībām 6., 24. un 39. pantu,
– ņemot vērā Konvenciju pret spīdzināšanu, kurai Salvadora ir pievienojusies kopš 1996. gada,
– ņemot vērā Salvadoras Republikas 144. pantu, kurā apstiprināts, ka ar citām valstīm vai starptautiskām organizācijām noslēgti starptautiski nolīgumi veido republikas likumu kopumu un ka nolīguma un valsts likuma kolīzijas gadījumā prioritāte ir nolīgumam,
– ņemot vērā Rīcības plānu par dzimumu līdztiesību un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu sievietēm: meiteņu dzīves pārveidošana ar ES ārējo attiecību starpniecību 2016.−2020. gadā,
– ņemot vērā Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (Stambulas konvencija),
– ņemot vērā 2015. gada 11. maija paziņojumu par ANO darba grupas jautājumā par diskrimināciju pret sievietēm tiesībās un praksē,
– ņemot vērā Amerikas Konvenciju par vardarbības pret sievietēm novēršanu, sodīšanu par to un izskaušanu (“Belém Do Para konvencija”),
– ņemot vērā Salvadoras likumdošanas dekrētu Nr. 520 (“Īpašais visaptverošais likums par sieviešu dzīvi bez vardarbības”)
– ņemot vērā Salvadoras Kriminālkodeksa 133., 135. un 136. pantu,
– ņemot vērā ANO augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos Zeid Ra’ad Al Hussein 2017. gada 17. novembra paziņojumu, kuru viņš sniedza pēc Salvadoras apmeklējuma,
– ņemot vērā Salvadoras Republikas konstitūcijas 1. pantu,
– ņemot vērā 2016. gadā pieņemto Salvadoras Likumu par līdztiesību, vienlīdzību un pret sievietēm vērstas diskriminācijas izskaušanu, 2012. gadā pieņemto Likumu par sieviešu dzīvi bez vardarbības un 2009. gada aprīlī pieņemto Likumu par visaptverošu bērnu un pusaudžu aizsardzību (LEPINA), ar kuru Izglītības ministrijai piešķir pilnvaras nodrošināt izglītību par dzimumiem un reproduktīvo veselību un risināt jautājumus saistībā ar diskrimināciju pret sievietēm izglītības sistēmā,
– ņemot vērā Reglamenta 135. panta 5. punktu un 123. panta 4. punktu,
A. tā kā dzimumu līdztiesība ir viena no ES pamatvērtībām; tā kā tiesības uz vienlīdzīgu attieksmi un nediskriminēšanu ir pamattiesības, kas nostiprinātas līgumos un Eiropas Pamattiesību hartā, un tās būtu pilnībā jāievēro, jāveicina un jāpiemēro tiesību aktos, praksē, judikatūrā un ikdienas dzīvē;
B. tā kā ANO Sieviešu diskriminācijas izskaušanas komiteja sava pārskata par sieviešu tiesībām Salvadorā noslēguma apsvērumu 36. un 37. pantā prasa Salvadorai atcelt likumus, kuros par grūtniecības pārtraukšanu ir noteikts sods;
C. tā kā Salvadorā kopš 2000. gada pret vismaz 120 sievietēm ir sākta kriminālvajāšana par grūtniecības pārtraukšanu vai slepkavību, ja auglis ir gājis bojā grūtniecības pēdējos mēnešos, un no šī skaita 26 sievietes ir notiesātas par slepkavību un 23 — par grūtniecības pārtraukšanu, turklāt visas notiesātās sievietes izcieš ļoti ilgus cietumsodus, neraugoties uz to, ka saskaņā ar starptautiskajiem standartiem viņas nav noziedznieces; tā kā lielākā daļa šo sieviešu ir jaunas, nabadzīgas, nepietiekami izglītotas un ir dzīvojušas attālās kopienās; tā kā pašreiz tiesā izskatīšanai ir iesniegtas divas lietas; tā kā pēc pēdējiem 10 cietumā pavadītiem gadiem Teodora del Carmen Vásquez lieta 2017. gada 13. decembrī tika pārskatīta Otrās instances krimināltiesā un viņas apelācija tika noraidīta, bet spriedums Evelyn Beatriz Hernandez Cruz lietā tika apstiprināts 2017. gada oktobrī;
D. tā kā “Las 17” (17 sieviešu grupas) sastāvā ir sievietes, kas saņēmušas visbargākos sodus, izciešot tos ieslodzījumā gadu desmitiem ilgi laika posmā no 2000. gada līdz 2011. gadam; tā kā dažas no viņām ir arī atbrīvotas pēc tam, kad tiesās tika atcelti iepriekšējie spriedumi;
E. tā kā ar dzimumu saistīta vardarbība Salvadorā ir liela problēma un dati liecina, ka ik pēc trim stundām notiek seksuāls uzbrukums kādai sievietei, izvarošanas rezultāts bieži vien ir negribēta grūtniecība un ir ārkārtīgi liels feminicīda skaits, taču tiesā tiek izskatīti tikai 5 % šo gadījumu;
F. tā kā visu publisko iestāžu, tostarp slimnīcu un klīniku, darbiniekiem, ir pienākums ziņot par pacientēm, kurām ir dzemdību sarežģījumi, un tas ir pacientu konfidencialitātes tiesību pārkāpums, radot apstākļus, kad sievietes cieš stigmatizācijas dēļ; tā kā pienākums ziņot par pacientēm nozīmē to, ka sievietes, kurām grūtniecības laikā ir nopietni sarežģījumi, izvēlas nesaņemt medicīnisko aprūpi bailēs no vajāšanas un ieslodzīšanas; tā kā neziņošana tiek uzskatīta par noziedzīga nodarījuma piesegšanu;
G. tā kā Salvadorā to sieviešu un meiteņu skaits, kuras ir nogalinātas dzimuma dēļ, ir satriecoši augsts; tā kā 2015. un 2016. gadā tika nogalinātas 1097 sievietes un 2017. gadā laikaposmā no janvāra līdz jūnijam — 201 sieviete; tā kā saskaņā ar Salvadoras Sieviešu miera organizācijas (ORMUSA) sniegto informāciju pagājušajā gadā Salvadoras Valsts civilā policija reģistrēja 3947 sūdzības par seksuāliem uzbrukumiem, no kurām 1049 bija izvarošanas gadījumi, tostarp ģimenē, un 1873 gadījumos cietušās personas bija nepilngadīgas vai rīcībnespējīgas personas;
H. tā kā Salvadorā ir augsts pusaudžu grūtniecības rādītājs un to veicina arī dzimumizglītības trūkums skolās; tā kā seksuāla vardarbība un izvarošana ir galvenie pāragras grūtniecības iemesli; tā kā saskaņā ar Veselības ministrijas sniegto informāciju 2015. gadā bija 1445 gadījumi, kad grūtniecība bija iestājusies 10–14 gadu vecām meitenēm;
I. tā kā 1998. gadā Salvadorā par abortu visos gadījumos noteica kriminālsodus, tostarp gadījumos, kad grūtniecības dēļ ir apdraudēta sievietes vai meitenes dzīvība, kā arī izvarošanas, incesta vai nedzīva augļa gadījumos; tā kā turklāt 1999. gadā tika pieņemts konstitucionāls grozījums, atzīstot, ka embrijs uzskatāms par cilvēku jau no ieņemšanas brīža; tā kā tādēļ ikviena persona, kas veic vai izraisa abortu pat pirms augļa izveidošanās, ir saucama pie atbildības un sodāma ar cietumsodu no diviem līdz astoņiem gadiem, taču daudzos gadījumos apsūdzētāji ir pastiprinājuši apsūdzību, norādot, ka ir notikusi slepkavība vainu pastiprinošos apstākļos un par to ir piemērojams 50 gadu ilgs cietumsods; tā kā tiesību akti, kas potenciāli pieļauj pārtraukt grūtniecību minētajos gadījumos, netiek skatīti Nacionālajā asamblejā kopš 2016. gada oktobra, taču pašlaik notiek debates, lai panāktu turpmāku progresu;
J. tā kā Salvadora turpina reliģisku, kultūras un citu apsvērumu dēļ liegt sievietēm un meitenēm iespēju droši un legāli pārtraukt grūtniecību, tādējādi pārkāpjot viņu tiesības uz veselību, dzīvību un fizisko un garīgo neaizskaramību;
K. tā kā Izglītības ministrija nesen sagatavoja materiālus, lai valsts skolu mācību programmā iekļautu izglītošanu par seksuālo un reproduktīvo veselību, taču dažādu spēku pretestības dēļ rediģētajos galīgajos materiālos ir akcentēta seksuālā atturība, neraugoties uz to, ka 42 % sieviešu par grūtniecēm kļūst jau līdz 20 gadu vecumam;
L. tā kā Latīņamerikas valstīs māšu mirstības risks ir četras reizes lielāks pusaudzēm līdz 16 gadu vecumam; tā kā 65 % fistulu gadījumu veidojas pusaudžu grūtniecības laikā, atstājot nopietnas sekas uz viņu dzīvi, tostarp smagas veselības problēmas, un izraisot sociālo atstumtību; tā kā agrīna grūtniecība ir bīstama arī zīdaiņiem, kuru mirstība šādas grūtniecības gadījumā par 50 % pārsniedz vidējo rādītāju; tā kā līdz par 40 % sieviešu šajā reģionā ir cietušas no seksuālas vardarbības; tā kā 95 % Latīņamerikā izdarītu abortu nav droši;
M. tā kā Veselības ministrija ziņo, ka no 2011. gada līdz 2015. gadam ar abortu saistītu komplikāciju dēļ ir mirušas 14 sievietes, ārpusdzemdes grūtniecības dēļ — 13 sievietes un 63 sievietes ir mirušas pašreizējā aborta regulējuma spēkā esamības laikā; tā kā 10−19 gadu vecu grūtnieču nāves cēlonis 57 % gadījumu ir bijusi pašnāvība; tā kā daudzas sievietes baidās lūgt medicīnisko palīdzību tad, kad viņām ir radušies ar grūtniecību saistīti sarežģījumi, un tas izraisa vairāk nāves gadījumu, kaut arī tos varētu novērst; tā kā tas jo īpaši skar sievietes, kurām ir niecīgi saimnieciskie līdzekļi un kurām nav pieejami seksuālās un reproduktīvās veselības pakalpojumi un ar to saistītās tiesības;
N. tā kā organizācijas “Human Rights Watch” un “Amnesty International” norāda, ka Salvadorā sievietes, kam bijis spontāns aborts vai nedzīvi dzimuši bērni, bieži tiek vajātas uz aizdomu pamata, ka viņas veikušas abortu; tā kā šādos gadījumos medicīniskais personāls bieži vien ziņo par sievietēm un rezultātā viņas tiek apcietinātas slimnīcā;
O. tā kā ANO eksperti brīdina, ka Salvadoras iestāžu lēmums rada smagus sieviešu un meiteņu tiesību pārkāpumus, kas saistīti ar viņu tiesībām uz dzīvību, veselību, fizisko un garīgo neaizskaramību, tādējādi apdraudot viņu ekonomiskās un sociālās iespējas;
P. tā kā ANO Ekonomisko, sociālo un kultūras tiesību komiteja 2015. gada martā izvirzīja prasību Salvadorai pārskatīt un grozīt tās tiesību aktus par abortiem, lai nodrošinātu to pieskaņošanu tiesībām citās jomās, piemēram, tiesībām uz veselību un dzīvību; tā kā fiziska, seksuāla un psiholoģiska vardarbība pret sievietēm ir būtisks cilvēktiesību pārkāpums;
Q. tā kā Salvadora aktīvi piedalījās ANO Sieviešu statusa komisijas 61. sesijā; tā kā visām pusēm būtu jāturpina veicināt ANO Pekinas Rīcības platforma, kas cita starpā attiecas uz tādiem elementiem kā piekļuve izglītībai un veselībai, kas ir cilvēku pamattiesības, un seksuālās un reproduktīvās tiesības;
R. tā kā ANO līguma vērotāju iestādes, tostarp Cilvēktiesību komiteja (HRC) un Sieviešu diskriminācijas izskaušanas komiteja, ir aicinājušas vairākas Latīņamerikas valstis noteikt izņēmumus attiecībā uz ierobežojumiem abortu likumos gadījumos, kad grūtniecība apdraud sievietes dzīvību vai veselību, kad ir konstatēti smagi augļa attīstības traucējumi un kad grūtniecība ir iestājusies izvarošanas vai incesta rezultātā;
S. tā kā ANO augstais cilvēktiesību komisārs Zeid Ra’ad Al Hussein pauda bažas par sieviešu un meiteņu stāvokli Salvadorā pēc šīs valsts apmeklējuma 2017. gada novembrī; tā kā viņš aicināja Salvadoru noteikt Kriminālkodeksa 133. panta piemērošanas moratoriju un pārskatīt to sieviešu lietas, kuras atrodas apcietinājumā par aborta veikšanu;
T. tā kā Konvencija par jebkādas sieviešu diskriminācijas izskaušanu, Konvencija par bērna tiesībām (CRC) un Ekonomisko, sociālo un kultūras tiesību komiteja (CESCR) skaidri atzīst ciešu saikni starp nedrošu nelikumīgu abortu un augstu māšu mirstības rādītāju; tā kā Konvencijā pret spīdzināšanu ir noteikts, ka valstīs, kurās ir absolūts aborta aizliegums un aborts nav atļauts nevienā gadījumā, sievietēm un meitenēm nākas saskarties ar situācijām, kad viņas tiek pazemotas un attieksme pret viņām ir nežēlīga;
U. tā kā ANO vispārējā periodiskajā pārskatā ir ietverti 10 ieteikumi Salvadoras valstij saskaņot aborta likumus ar starptautiskajiem cilvēktiesību standartiem, taču Salvadoras valdība tos visus noraidīja;
V. tā kā saskaņā ar ANO Noteikumiem attiecībā uz izturēšanos pret cietumniecēm un pirmstiesas pasākumiem pret likumpārkāpējām (Bangkokas noteikumi) sievietēm, kuru aprūpē ir bērni, un grūtniecēm visos iespējamos gadījumos būtu jāsaņem ar brīvības atņemšanu nesaistīti sodi;
W. tā kā neplānotu grūtniecību nepieļaušana un pusaudžu grūtniecības skaita samazināšana, nodrošinot universālu piekļuvi seksuālās un reproduktīvās veselības pakalpojumiem, ir viens no mērķiem, kas ietverts ilgtspējīgas attīstības mērķos (IAM),
1. pauž dziļas bažas par meiteņu un sieviešu cilvēktiesību stāvokli, tostarp seksuālo un reproduktīvo veselību un ar to saistītām tiesībām, Salvadorā un nosoda jebkāda veida vardarbību pret sievietēm; atgādina, ka vardarbība ir nopietns sieviešu un meiteņu cilvēktiesību un cieņas pārkāpums; uzsver, ka Starptautiskās Krimināltiesas Romas statūtu (kurus Salvadora ratificēja 2016. gada 3. martā) 7. pantā piespiedu grūtniecība ir definēta kā noziegums pret cilvēci un jebkāda veida dzimumvardarbība pret sievietēm ir smags sieviešu un meiteņu cilvēktiesību un cieņas pārkāpums;
2. stingri noraida to sieviešu un meiteņu tiesāšanu un ieslodzīšanu, kurām bērni ir piedzimuši nedzīvi vai kurām ir bijuši spontānie aborti, un prasa nekavējoties viņas atbrīvot bez jebkādiem nosacījumiem; uzskata, ka nevienu nedrīkst ieslodzīt uz šādu apsūdzību pamata;
3. nosoda sieviešu kriminālvajāšanu par abortu veikšanu, ilgos pirmstiesas apcietinājuma periodus un nesamērīgos kriminālsodus, kas noteikti sievietēm par vēlmi izdarīt abortu, kā arī nosoda sieviešu apcietināšanu tūlīt pēc tam, kad viņas ieradušās slimnīcā, meklējot palīdzību, un ka veselības aprūpes darbinieki ziņo par šīm sievietēm iestādēm bailēs, ka var tikt sodīti paši;
4. nosoda aborta absolūtu noteikšanu par kriminālsodāmu noziegumu saskaņā ar Kriminālkodeksa 133., 135. un 136. pantu un šo noteikumu bargās un diskriminējošās sekas sievietēm, kuras ir spiestas izmantot nedrošas aborta metodes, tādējādi nopietni apdraudot veselību un dzīvību; aicina Salvadoras Likumdošanas asambleju ņemt vērā ANO augstā cilvēktiesību komisāra Zeid Ra’ad Al Hussein ieteikumus un Komitejas par Konvenciju par jebkādas sieviešu diskriminācijas izskaušanu ieteikumu noteikt moratoriju šo pantu piemērošanai;
5. aicina Salvadoru nodrošināt, ka sievietēm un meitenēm ir piekļuve drošam un legālam abortam; šajā kontekstā aicina Salvadoras Likumdošanas asambleju atbalstīt likumprojektu par Kriminālkodeksa 133., 135. un 136. panta reformas īstenošanu, lai abortu nenoteiktu par kriminālsodāmu noziegumu vismaz gadījumos, kad grūtniecība apdraud sievietes vai meitenes dzīvi vai fizisko vai garīgo veselību, kā arī tad, ja auglis gājis bojā vai grūtniecība iestājusies izvarošanas vai incesta rezultātā;
6. aicina Salvadoras iestādes noteikt pašreizējā likuma piemērošanas moratoriju un pārskatīt to aizturēto sieviešu lietas, kuras apsūdzētas par spontānu abortu, nedzīva bērna piedzimšanu vai nodarījumiem, kas saistīti ar aborta veikšanu, lai viņas atbrīvotu, nodrošinātu pienācīgu procesu ar abortu saistītā tiesvedībā, ļautu apsūdzētajām sievietēm sagaidīt tiesu ārpus apcietinājuma vietām un garantēt visiem veselības aprūpes darbiniekiem dienesta noslēpumu un pacientiem — konfidencialitāti; nosoda visus soda pasākumus pret sievietēm un meitenēm, kas vēlas veikt abortu, kā arī pret veselības aprūpes speciālistiem un citām personām, kas palīdz veikt un izpilda aborta procedūru, un prasa izbeigt šādus pasākumus;
7. atgādina par Salvadoras valdības pienākumu aizsargāt iedzīvotāju tiesības un ievērot tiesiskumu attiecībā uz nevainīguma prezumpcijas principu, t. i., personas, kuras tiek tiesātas, būtu jāuzskata par nevainīgām, kamēr netiek pierādīta viņu vaina, un pierādīšanas pienākums būtu jāpilda apsūdzību uzturošajām iestādēm, nevis personai, kuru apsūdz, kas būtu atbilstoši Romas statūtiem, kurus Salvadora ir ratificējusi; aicina Salvadoras iestādes nodrošināt valsts iestāžu, tostarp tiesu iestāžu amatpersonām, apmācību par dzimumu jautājumiem; aicina EĀDD un Komisiju finansēt un atbalstīt šādus centienus;
8. nosoda necilvēcīgos apstākļus cietumos, piemēram, spīdzināšanu, cietumnieku ieslēgšanu kamerās un ģimenes locekļu apmeklējumu atcelšanu; aicina Salvadoras valdību ratificēt Konvencijas pret spīdzināšanu fakultatīvo protokolu, kas būtu veids, kā novērst spīdzināšanu un necilvēcīgu un pazemojošu attieksmi visos cietumos un aizturēšanas vietās; prasa piešķirt starptautiskām neatkarīgām organizācijām piekļuvi aizturēšanas centriem; mudina Salvadoras iestādes uzlabot ieslodzīto sieviešu apstākļus, tostarp garantēt viņām higiēnas produktu pieejamību, tādējādi ievērojot cilvēka pamattiesības;
9. atgādina Salvadoras valdībai un tiesu iestādēm, ka tām ir pienākums ievērot starptautiskos standartus attiecībā uz tiesu iestāžu vienlīdzīgu pieejamību un principiem, kas garantē taisnīgu tiesu visām personām, un ka vainu var noteikt tikai tad, ja ir konkrēti un pietiekami pierādījumi; aicina Salvadoras valdību darīt pieejamus pietiekamus valsts līdzekļus, lai nodrošinātu juridisku pārstāvību tiem, kas to paši nevar atļauties;
10. aicina tiesu sistēmu nodrošināt taisnīgu tiesu Teodora del Carmen Vásquez un Evelyn Beatriz Hernandez Cruz, nodrošinot visas garantijas, un atlikt spriedumu pieņemšanu; pauž solidaritāti ar kampaņu “Las 17”, sievietēm, kuras tika netaisnīgi ieslodzītas, piespriežot pat 40 gadu ilgu sodu par spontāniem abortiem, nedzīvi dzimušiem bērniem un citiem dzemdību radītiem sarežģījumiem; pauž solidaritāti ar visām Salvadoras sievietēm, kuras tiek vajātas līdzīgu iemeslu dēļ vai apsūdzētas par “slepkavību vainu pastiprinošos apstākļos”; aicina kompetentās iestādes pārskatīt visas lietas, lai viņas attaisnotu;
11. pauž nopietnas bažas par lielo skaitu bērnu grūtniecību Salvadorā; mudina Salvadoras iestādes izpildīt savas starptautiskās saistības un aizsargāt cilvēktiesības, nodrošinot to, ka visām meitenēm ir pieejama jebkāda iespējamā informācija un medicīniskie pakalpojumi saistībā ar augsta riska grūtniecībām, kas iestājušās izvarošanas rezultātā;
12. pauž nožēlu par to, ka sieviešu un meiteņu ķermeņi, īpaši saistībā ar viņu seksuālo veselību un reproduktīvajām tiesībām, joprojām atrodas ideoloģisku cīņu krustpunktā, un aicina Salvadoru atzīt sieviešu un meiteņu neatņemamās tiesības uz fizisko neaizskaramību un tiesības patstāvīgi pieņemt lēmumus, cita starpā, attiecībā uz tiesībām brīvprātīgi plānot ģimeni un droši un legāli veikt abortu; uzskata, ka vispārējais aizliegums veikt abortu medicīnisku iemeslu dēļ, kā arī pārtraukt grūtniecību, kas iestājusies izvarošanas vai incesta rezultātā, un atteikšanās sniegt bezmaksas medicīnisko palīdzību izvarošanas gadījumā ir spīdzināšana;
13. atzinīgi vērtē “Īpašo visaptverošo likumu par sieviešu dzīvi bez vardarbības”, par kuru vienprātīgi nobalsoja Salvadoras Likumdošanas asamblejā pārstāvēto partiju sievietes, un atgādina Salvadoras iestādēm par nepieciešamību pilnībā to īstenot, jo īpaši attiecībā uz apņemšanos aizsargāt sievietes un meitenes pret vardarbību;
14. atzinīgi vērtē to, ka nesen ir izveidota Salvadoras politika jautājumā par seksuālo un reproduktīvo veselību un jaunā programma “Ciudad Mujer”, kas paredz sniegt pakalpojumus 1,5 miljoniem sieviešu visā valstī, jo īpaši ar tādu pasākumu palīdzību kā informētības palielināšana un informācijas sniegšana par seksuālo un reproduktīvo veselību un ar to saistītām tiesībām, atbalsta tās centienus un mudina Salvadoras valdību nodrošināt modernas kontracepcijas informācijas un pakalpojumu pieejamību un censties nodrošināt visaptverošu dzimumizglītību valsts skolās;
15. mudina Padomi strādāt raitāk, lai ES varētu ratificēt un īstenot Stambulas konvenciju, tādējādi nodrošinot konsekvenci starp ES iekšējo un ārējo darbību jautājumā par vardarbību pret bērniem, sievietēm un meitenēm;
16. aicina Padomi ES pamatnostādnēs par izvarošanu un vardarbību pret sievietēm un meitenēm iekļaut drošu un legālu abortu pieejamību; uzsver to, ka universāla piekļuve veselības aprūpei, jo īpaši seksuālās un reproduktīvās veselības aprūpei un ar to saistītām tiesībām, pieder pie pamattiesībām;
17. aicina ES un CELAC valstu vai to valdību vadītājus samitā uzlabot ES un CELAC rīcības plānā nodaļu par dzimumvardarbību, lai izveidotu skaidru rīcības grafiku un īstenotu pasākumus, kas paredzēti, lai garantētu pienācīgu rūpību attiecībā uz visu veidu vardarbības pret sievietēm un meitenēm novēršanā, izmeklēšanā un sodīšanā par to un lai nodrošinātu cietušajām personām pienācīgas kompensācijas;
18. atzinīgi vērtē ES delegācijas Salvadorā centienus apspriesties ar valsts iestādēm sieviešu tiesību jautājumos, tostarp, jautājumā par aborta noteikšanu par kriminālsodāmu noziegumu; uzstāj, ka šis jautājums jāapspriež prioritārā kārtā, un aicina EĀDD regulāri ziņot Parlamentam par rīcību šajā jomā; uzstāj, ka ES delegācijai ir jāsniedz viss nepieciešamais atbalsts sievietēm, kuras pašlaik atrodas cietumā par noziegumiem, kas saistīti ar abortu veikšanu, tostarp regulāri jāapmeklē viņas, jāsniedz atbalsts viņu tuviniekiem un jāpiedāvā juridiskā palīdzība;
19. atgādina par ES apņemšanos saskaņā ar Rīcības plānu par dzimumu līdztiesību un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu ar ES ārējo attiecību starpniecību 2016.–2020. gadā; aicina EĀDD cieši sekot līdzi lietu pārskatīšanai uz vietas un aicina Komisiju nodrošināt, ka Eiropas attīstības sadarbībā tiek ievērota uz cilvēktiesībām balstīta pieeja un īpašs uzsvars tiek likts uz dzimumu līdztiesību un visa veida vardarbības pret sievietēm un meitenēm apkarošanu; aicina ES dalībvalstis un iestādes pastiprināt atbalstu vietējiem cilvēktiesību aktīvistiem un NVO, kuras rīko kampaņas par sieviešu un meiteņu tiesībām, jo īpaši seksuālo un reproduktīvo veselību un ar to saistītām tiesībām, kā arī ģimenes plānošanu Salvadorā, tostarp paredzot finansējumu;
20. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Salvadoras iestādēm, ANO augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos birojam, Centrālamerikas valstu parlamentam, Latīņamerikas valstu parlamentam, Eiropas un Latīņamerikas Parlamentārajai asamblejai un Amerikas valstu organizācijas ģenerālsekretāram.