Indekss 
Pieņemtie teksti
Ceturtdiena, 2017. gada 1. jūnijs - Brisele
Pieprasījums atcelt Béla Kovács imunitāti
 Pievienotās vērtības nodokļa likmes, ko piemēro grāmatām, laikrakstiem un periodiskiem izdevumiem *
 Interneta savienojamība izaugsmei, konkurētspējai un kohēzijai: Eiropas gigabitu sabiedrība un 5G
 Mazāk aizsargātu pieaugušo aizsardzība
 Pagaidu autonomo tirdzniecības pasākumu ieviešana attiecībā uz Ukrainu ***I
 Vienota vīzu forma ***I
 Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras daudzgadu pamatprogramma laikposmam no 2018. gada līdz 2022. gadam ***
 Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras daudzgadu pamatprogramma laikposmam no 2018. gada līdz 2022. gadam.(rezolūcija)
 Eiropas rūpniecības digitalizācija
 Jauns Eiropas Konsenss attīstības jomā — mūsu pasaule, mūsu cieņa, mūsu nākotne
 Noturība kā ES ārējās darbības stratēģiskā prioritāte
 Antisemītisma apkarošana
 ANO augsta līmeņa konference 14. ilgtspējīgas attīstības mērķa īstenošanas atbalstam (ANO Okeānu konference)

Pieprasījums atcelt Béla Kovács imunitāti
PDF 320kWORD 50k
Eiropas Parlamenta 2017. gada 1. jūnija lēmums par pieprasījumu atcelt Béla Kovács imunitāti (2016/2266(IMM))
P8_TA(2017)0232A8-0203/2017

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā pieprasījumu atcelt Béla Kovács deputāta imunitāti, kuru 2016. gada 19. septembrī nosūtīja Ungārijas ģenerālprokurors Dr. Péter Polt saistībā ar krimināllietu, ko pret B. Kovács ir ierosinājusi Ģenerālprokuratūras Galvenā izmeklēšanas pārvalde, par kuru paziņots 2016. gada 3. oktobra plenārsēdē,

–  pēc B. Kovács 2017. gada 12. janvāra, 30. janvāra un 22. marta uzklausīšanas saskaņā ar Reglamenta 9. panta 6. punktu,

–  ņemot vērā 7. protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. un 9. pantu, kā arī 1976. gada 20. septembra Akta par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās 6. panta 2. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas 1964. gada 12. maija, 1986. gada 10. jūlija, 2008. gada 15. un 21. oktobra, 2010. gada 19. marta, 2011. gada 6. septembra un 2013. gada 17. janvāra spriedumu(1),

–  ņemot vērā Ungārijas Pamatlikuma 4. panta 2. punktu, 2004. gada Likuma Nr. LVII 10. panta 2. punktu un 12. panta 1. punktu, kas reglamentē Ungārijā ievēlēto Eiropas Parlamenta deputātu juridisko statusu, un 2012. gada Likuma Nr. XXXVI par Nacionālo asambleju 74. panta 1. un 3. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 5. panta 2. punktu, 6. panta 1. punktu un 9. pantu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A8-0203/2017),

A.  tā kā Ungārijas Ģenerālprokurors ir pieprasījis atcelt Eiropas parlamenta deputāta Béla Kovács imunitāti, lai varētu veikt izmeklēšanu nolūkā pārbaudīt, vai celt apsūdzību pret viņu saistībā ar Ungārijas kriminālkodeksā paredzētiem noziegumiem par līdzekļu izkrāpšanu no budžeta, kas izraisījis ievērojamus finansiālus zaudējumus, kā paredzēts Ungārijas Kriminālkodeksa 396. panta 1. punkta a) apakšpunktā, un privātu dokumentu viltojumu vairākkārtēju izmantošanu, kā paredzēts Kriminālkodeksa 345. pantā; tā kā saskaņā ar šo pantu ikviena persona, kas izmanto privātu dokumentu viltojumu vai privātu dokumentu ar nepatiesu saturu, lai apliecinātu tiesības vai pienākuma pastāvēšanu, grozīšanu vai izbeigšanos, ir atzīstama par vainīgu kriminālpārkāpumā, par kuru soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam;

B.  tā kā saskaņā ar Protokola Nr. 7 par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 9. pantu Eiropas Parlamenta deputātiem savas valsts teritorijā ir tāda pati imunitāte, kāda ir piešķirta šīs valsts parlamenta deputātiem;

C.  tā kā saskaņā ar Ungārijas Pamatlikuma 4. panta 2. punktu šīs valsts parlamenta deputātiem ir tiesības uz imunitāti; tā kā saskaņā ar 2004. gada Likuma Nr. LVII 10. panta 2. punktu par Eiropas Parlamentā ievēlēto Ungārijas deputātu statusu Eiropas Parlamenta deputātiem ir tāda pati imunitāte kā Ungārijas parlamenta deputātiem un saskaņā ar šā likuma 12. panta 1. punktu lēmuma pieņemšana atcelt imunitāti Eiropas Parlamenta deputātam ir Eiropas Parlamenta kompetencē; tā kā saskaņā ar 2012. gada Likuma Nr. XXXVI 74. panta 1. punktu par Nacionālo asambleju kriminālprocesu vai, ja attiecīgajā gadījumā brīvprātīga atteikšanās no imunitātes nenotiek, kriminālpārkāpuma procesu pret deputātu var vērst tikai tad, ja saņemta iepriekšēja Nacionālās asamblejas piekrišana; tā kā saskaņā ar šā paša likuma 74. panta 3. punktu apsūdzību var izvirzīt tikai pēc tam, kad Ģenerālprokurors iesniedzis pieprasījumu par imunitātes atcelšanu;

D.  tā kā saskaņā ar Eiropas Parlamenta 2005. gada 28. septembra Lēmumu 2005/684/EK, Euratom, ar ko pieņem Eiropas Parlamenta deputātu nolikumu(2), deputātiem ir tiesības uz brīvi izvēlētu personīgu palīgu pakalpojumiem, un Parlaments sedz ar šo personīgo palīgu nodarbināšanu faktiski saistītos izdevumus;

E.  tā kā saskaņā ar Prezidija 2008. gada 19. maija un 9. jūlija lēmuma 34. panta 4. punktu par Eiropas Parlamenta deputātu nolikuma īstenošanas pasākumiem, izmaksas, kas radušās saistībā ar prakses līgumiem var tikt segtas, pamatojoties uz Biroja pieņemtajiem noteikumiem;

F.  tā kā saskaņā ar Prezidija 2010. gada 19. aprīļa lēmuma par noteikumiem par deputātu praktikantiem 1. panta 1. punktu Eiropas Parlamenta deputāti, lai dotu ieguldījumu Eiropas izglītības un profesionālās sagatavošanas jomā un veicinātu labāku izpratni par to, kā konkrētā iestāde darbojas, var piedāvāt stažēšanos Briselē un Strasbūrā plenārsēžu laikā vai viņu kā deputātu darbības īstenošanas laikā, valstī, kurā deputāts katrā konkrētā gadījumā ir ievēlēts;

G.  tā kā saskaņā ar Noteikumu par praktikantiem 5. panta 1. un 2. punktu konkrētu kārtību saistībā ar stažēšanos iekļauj rakstiskā stažēšanās līgumā, kuru paraksta gan deputāts, gan praktikants; tā kā līgumā iekļauj atrunu, kurā nepārprotami norādīts, ka Eiropas Parlamentu nevar uzskatīt par līguma pusi; tā kā atbilstoši 5. panta 4. punktam ar praksi saistītās izmaksas, tostarp stipendijas un apdrošināšanas izmaksas, ja tās sedz deputāts, tiek segtas no parlamentārās palīdzības piemaksas saskaņā ar Īstenošanas noteikumu 33. panta 4. punktu, nepārsniedzot šīs piemaksas apmēru;

H.  tā kā saskaņā ar Noteikumu par praktikantiem1. panta 1. punkta pēdējo teikumu, praktikantam piešķirtā stipendija nedrīkst būt tāda, ka tā faktiski veidotu slēpta veida atalgojumu; tā kā saskaņā ar 7. panta 1. punktu visā prakses laikā atbildību par praktikantiem uzņemas vienīgi attiecīgais deputāts, pie kura praktikanti stažējas;

I.  tā kā šajā gadījumā Parlaments nav konstatējis pierādījumus par fumus persecutionis, t. i., pietiekami nopietnas un konkrētas aizdomas, ka pieprasījums atcelt imunitāti saistībā ar kriminālprocesu ir iesniegts nolūkā nodarīt politisku kaitējumu attiecīgajam deputātam;

J.  tā kā Parlamenta bijušā priekšsēdētāja lēmumu uzlikt sodu rājiena veidā par to, ka B. Kovács pārkāpis Rīcības kodeksa(3) 1. panta a) punktu, nevar uzskatīt par līdzvērtīgu tiesu instances nolēmumam, kas būtu uzskatāms par juridiski saistošu to lietu izspriešanu, ar kurām ir saistīti kriminālprocesi, kurus ir ierosinājusi Ģenerālprokuratūra; tā kā attiecīgi nav pārkāpts dubulta soda neuzlikšanas princips par vienu un to pašu nodarījumu; tā kā attiecīgi Parlamenta bijušā priekšsēdētāja saskaņā ar Rīcības kodeksu noteiktais sods nav šķērslis kriminālprocesa uzsākšanai un īstenošanai Ungārijā, lai konstatētu, vai pret deputātu jāceļ apsūdzība,

1.  nolemj atcelt Béla Kovács deputāta imunitāti;

2.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un atbildīgās komitejas ziņojumu nekavējoties nosūtīt Ungārijas kompetentajai iestādei un Béla Kovács.

(1) Tiesas 1964. gada 12. maija spriedums, Wagner/Fohrmann un Krier, 101/63, ECLI:EU:C:1964:28; Tiesas 1986. gada 10. jūlija spriedums, Wybot/Faure u. c., 149/85, ECLI:EU:C:1986:310; Vispārējās tiesas 2008. gada 15. oktobra spriedums, Mote/Parlaments, T-345/05, ECLI:EU:T:2008:440; Tiesas 2008. gada 21. oktobra spriedumi, Marra/De Gregorio un Clemente, C-200/07 un C-201/07, ECLI:EU:C:2008:579; Tiesas 2010. gada 19. marta spriedums, Gollnisch/Parlaments, T-42/06, ECLI:EU:T:2010:102; Tiesas 2011. gada 6. septembra spriedums, Patriciello, C-163/10, ECLI:EU:C:2011:543; Vispārējās tiesas 2013. gada 17. janvāra spriedumi, Gollnisch/Parlaments, T-346/11 un T-347/11, ECLI :EU:T:2013:23.
(2) OV L 262, 7.10.2005., 1. lpp.
(3) Sk. Reglamenta I pielikumu, Eiropas Parlamenta deputātu Rīcības kodeksu finansiālo interešu un interešu konfliktu jomā.


Pievienotās vērtības nodokļa likmes, ko piemēro grāmatām, laikrakstiem un periodiskiem izdevumiem *
PDF 507kWORD 53k
Eiropas Parlamenta 2017. gada 1. jūnija normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2006/112/EK attiecībā uz pievienotās vērtības nodokļa likmēm, ko piemēro grāmatām, laikrakstiem un periodiskiem izdevumiem (COM(2016)0758 – C8-0529/2016 – 2016/0374(CNS))
P8_TA(2017)0233A8-0189/2017

(Īpašā likumdošanas procedūra — apspriešanās)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2016)0758),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 113. pantu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C8-0529/2016),

–  ņemot vērā Reglamenta 78.c pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu un Kultūras un izglītības komitejas atzinumu (A8-0189/2017),

1.  apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.  aicina Komisiju atbilstīgi grozīt savu priekšlikumu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 293. panta 2. punktu;

3.  aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi izmaiņas Parlamenta apstiprinātajā tekstā;

4.  prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;

5.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

Komisijas ierosinātais teksts   Grozījums
Grozījums Nr. 1
Direktīvas priekšlikums
-1.apsvērums (jauns)
(-1)   Starpība starp plānotajiem PVN ieņēmumiem un faktiski iekasēto PVN (tā saucamais “PVN iztrūkums”) Savienībā 2013. gadā bija aptuveni EUR 170 miljardi un pārrobežu krāpšana Savienībā gadā rada PVN ieņēmumu zaudējumu aptuveni EUR 50 miljardu apmērā — tas viss padara PVN par būtisku jautājumu, kas būtu jārisina Savienības līmenī.
Grozījums Nr. 2
Direktīvas priekšlikums
1. apsvērums
(1)  Padomes Direktīvā 2006/112/EK1 ir paredzēts, ka dalībvalstis var piemērot samazinātas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes publikācijām jebkurā fiziskā formātā. Tomēr samazinātu PVN likmi nevar piemērot elektroniski sniegtām publikācijām, kas ir jāapliek ar PVN pamatlikmi.
(1)  Padomes Direktīvā 2006/112/EK1 ir paredzēts, ka dalībvalstis var piemērot samazinātas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes publikācijām jebkurā fiziskā formātā. Tomēr samazinātu PVN likmi nevar piemērot elektroniski sniegtām publikācijām, kas ir jāapliek ar PVN pamatlikmi, tādējādi radot nelabvēlīgus apstākļus elektroniski sniegtām publikācijām un kavējot šī tirgus attīstību. Šie salīdzinoši nelabvēlīgākie apstākļi varētu kavēt digitālās ekonomikas attīstību Savienībā.
____________
_____________

1 Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīva 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV L 347, 11.12.2006., 1. lpp.).
1 Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīva 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV L 347, 11.12.2006., 1. lpp.).
Grozījums Nr. 3
Direktīvas priekšlikums
1.a apsvērums (jauns)
(1.a)  Eiropas Parlaments 2011. gada 13. oktobra rezolūcijā par VAT nākotni1a atgādināja, ka viens no nozīmīgākajiem PVN elementiem ir neitralitātes princips, un šī iemesla dēļ norādīja, ka “visām grāmatām, laikrakstiem un žurnāliem neatkarīgi no to formāta būtu jāpiemēro vienāda pieeja”.
_________________
1a Pieņemtie teksti, P7_TA(2011)0436.
Grozījums Nr. 4
Direktīvas priekšlikums
2. apsvērums
(2)  Saskaņā ar Komisijas digitālā vienotā tirgus stratēģiju1 un lai sekotu līdzi tehnoloģiskajai attīstībai digitālajā ekonomikā, dalībvalstīm būtu jādod iespēja saskaņot PVN likmes elektroniski sniegtām publikācijām ar zemākām PVN likmēm publikācijām jebkurā fiziskā formātā.
(2)  Saskaņā ar Komisijas digitālā vienotā tirgus stratēģiju1 un tās mērķi nodrošināt Eiropas globālo konkurētspēju un vadošo pozīciju pasaulē digitālajā ekonomikā dalībvalstīm būtu jādod iespēja saskaņot PVN likmes elektroniski sniegtām publikācijām ar zemākām PVN likmēm publikācijām jebkurā fiziskā formātā, tādējādi stimulējot inovāciju, jaunradi, investīcijas un jauna satura radīšanu, veicinot digitālo mācīšanos, zināšanu nodošanu un piekļuvi tām un atbalstot kultūru digitālajā vidē.
____________
_____________
1 COM(2015)0192 final.
1 COM(2015)0192 final.
Grozījums Nr. 5
Direktīvas priekšlikums
2.a apsvērums (jauns)
(2.a)  Ļaujot dalībvalstīm piemērot samazinātas, īpaši samazinātas vai nulles likmes drukātām publikācijām un elektroniskām publikācijām, būtu jāsniedz ekonomisks labums patērētājiem, tādējādi veicinot lasīšanu, un izdevējiem, tādējādi veicinot investīcijas jaunā saturā un attiecībā uz laikrakstiem un žurnāliem samazinot atkarību no reklāmas.
Grozījums Nr. 6
Direktīvas priekšlikums
3. apsvērums
(3)  Rīcības plānā PVN9 jomā Komisija norādīja, ka elektroniski sniegtām publikācijām vajadzētu būt iespējai izmantot tādu pašu preferenciālu PVN likmju režīmu kā publikācijām jebkurā fiziskā formātā. Lai sasniegtu šo mērķi, tajā ir jāietver iespēja, ka visas dalībvalstis grāmatu, laikrakstu un periodisku izdevumu piegādei piemēro vai nu samazinātu PVN likmi vai zemākas samazinātas PVN likmes, tostarp iespēja piešķirt atbrīvojumus ar tiesībām atskaitīt iepriekšējā stadijā samaksāto PVN.
(3)  Rīcības plānā PVN9 jomā Komisija norādīja, ka elektroniski sniegtām publikācijām vajadzētu būt iespējai izmantot tādu pašu preferenciālu PVN likmju režīmu kā publikācijām jebkurā fiziskā formātā. Lai sasniegtu šo mērķi, tajā ir jāietver iespēja, ka visas dalībvalstis grāmatu, laikrakstu un periodisku izdevumu piegādei piemēro vai nu samazinātu PVN likmi vai zemākas samazinātas PVN likmes, tostarp iespēja piešķirt atbrīvojumus ar tiesībām atskaitīt iepriekšējā stadijā samaksāto PVN. Šis priekšlikums atbilst mērķim piešķirt dalībvalstīm lielāku rīcības brīvību noteikt savas PVN likmes uz galīgo galamērķi balstītā PVN sistēmā.
_________________
_________________
9 COM(2016)0148 final
9 COM(2016)0148 final
Grozījums Nr. 7
Direktīvas priekšlikums
3.a apsvērums (jauns)
(3.a)   Ievērojot rīcības plānu PVN jomā, šīs direktīvas mērķis ir veidot vienkāršākas, drošākas pret krāpšanu un uzņēmumiem labvēlīgākas PVN sistēmas visās dalībvalstīs, kā arī neatpalikt no mūsdienu digitālās un mobilās ekonomikas attīstības.
Grozījums Nr. 8
Direktīvas priekšlikums
5. apsvērums
(5)  Lai novērstu samazinātu PVN likmju plašu izmantošanu audiovizuālam saturam, dalībvalstīm būtu jādod iespēja piemērot samazinātu likmi grāmatām, laikrakstiem un periodiskiem izdevumiem tikai tad, ja šīs publikācijas jebkurā fiziskā formātā vai elektroniski sniegtas pilnīgi vai galvenokārt nesastāv no mūzikas vai video satura.
(5)  Lai novērstu samazinātu PVN likmju plašu izmantošanu audiovizuālam saturam, dalībvalstīm būtu jādod iespēja piemērot samazinātu likmi grāmatām, laikrakstiem un periodiskiem izdevumiem tikai tad, ja šīs publikācijas jebkurā fiziskā formātā vai elektroniski sniegtas pilnīgi vai galvenokārt nesastāv no mūzikas vai video satura. Ņemot vērā to, cik svarīgi ir veicināt grāmatu, laikrakstu un periodisko izdevumu pieejamību personām, kuras ir neredzīgas, ar redzes traucējumiem vai drukas lasītnespēju citu iemeslu dēļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas ...1a izpratnē, pielāgotas un audio elektroniskās grāmatas, laikraksti un periodiskie izdevumi ir jāsaprot kā tādi, kas pilnīgi vai galvenokārt nesastāv no mūzikas vai video satura. Tāpēc samazinātās PVN likmes varētu piemērot arī šiem formātiem.
__________________
1a Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva... par noteiktiem atļautiem ar autortiesībām un blakustiesībām aizsargātu darbu un citu tiesību objektu lietojumiem tādu personu interesēs, kas ir neredzīgas, ar redzes traucējumiem vai ar citu iespiedtekstu lasīšanas invaliditāti, un ar kuru groza Direktīvu 2001/29/EK par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā (COM(2016)0596 final, 2016/0278(COD)) (OV ..., ... lpp.).
Grozījums Nr. 9
Direktīvas priekšlikums
5.a apsvērums (jauns)
(5.a)   Piešķirot dalībvalstīm brīvību piemērot pazeminātas vai ļoti pazeminātas PVN likmes e-grāmatām, e-laikrakstiem un e-periodikai, varētu radīt iespēju izdevējiem izmantot jaunu peļņas normu un iespēju veikt investīcijas jaunā saturā — salīdzinājumā ar pašreizējo modeli, kas lielā mērā ir atkarīgs no reklāmas. Savienības līmenī būtu jāuzsāk arī vispārīgāka apspriešana par e-satura finansēšanas modeli.
Grozījums Nr. 10
Direktīvas priekšlikums
6.a apsvērums (jauns)
(6.a)  Dalībvalstīm piešķirtā elastība pašreizējā priekšlikuma kontekstā nekādā veidā neskar galīgo PVN režīmu, kurš būs jāievieš un kura kontekstā jebkāds elastības palielinājums būs jālīdzsvaro, ņemot vērā ietekmi uz vienotā tirgus darbību, PVN krāpšanas iespēju, uzņēmējdarbības izmaksu pieaugumu un negodīgas konkurences risku.
Grozījums Nr. 11
Direktīvas priekšlikums
6.b apsvērums (jauns)
(6.b)  Lai gan šī direktīva ļauj dalībvalstīm labot nevienlīdzīgas attieksmes situāciju, tā neatceļ vajadzību nodrošināt saskaņotāku, efektīvāku un vienkāršāku sistēmu PVN likmju samazināšanai un mazāk izņēmumu.
Grozījums Nr. 12
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 3. punkts
Direktīva 2006/112/EK
III pielikums – 6. punkts
(6)  grāmatu, tostarp bibliotēku izsniegtu grāmatu, laikrakstu un periodisku izdevumu piegāde, izņemot publikācijas, kas pilnīgi vai galvenokārt veltītas reklāmai, un izņemot publikācijas, kas pilnīgi vai galvenokārt sastāv no mūzikas vai video satura;
(6)  grāmatu, tostarp bibliotēku izsniegtu grāmatu, laikrakstu un periodisku izdevumu piegāde, izņemot publikācijas, kas pilnīgi vai galvenokārt veltītas reklāmai, un izņemot publikācijas, kas pilnīgi vai galvenokārt sastāv no mūzikas vai video satura; tostarp brošūras, bukleti un tamlīdzīgi iespieddarbi, bērnu bilžu grāmatas, zīmēšanas vai krāsošanas grāmatas, iespiestas notis vai nošu rokraksti, kartes un hidrogrāfiskas vai tamlīdzīgas shēmas.
Grozījums Nr. 13
Direktīvas priekšlikums
2.a pants (jauns)
2.a pants
Uzraudzība
Eiropas Komisija līdz ... [trīs gadi šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas] sagatavo ziņojumu, kurā norāda dalībvalstis, kas ir pieņēmušas līdzīgas pazeminātas vai īpaši pazeminātas PVN likmes grāmatām, laikrakstiem un periodikai un to elektroniskiem ekvivalentiem, un novērtē šo pasākumu ietekmi uz budžetu un kultūras nozares attīstību.

Interneta savienojamība izaugsmei, konkurētspējai un kohēzijai: Eiropas gigabitu sabiedrība un 5G
PDF 442kWORD 62k
Eiropas Parlamenta 2017. gada 1. jūnija rezolūcija par interneta savienojamību izaugsmei, konkurētspējai un kohēzijai: Eiropas gigabitu sabiedrība un 5G (2016/2305(INI))
P8_TA(2017)0234A8-0184/2017

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 14. septembra paziņojumu „Konkurētspējīga digitālā vienotā tirgus savienojamība. Virzība uz Eiropas Gigabitu sabiedrību” (COM(2016)0587) un tam pievienoto Komisijas dienestu darba dokumentu (SWD(2016)0300),

–   ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 9. pantu,

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 14. septembra paziņojumu „5G Eiropai. Rīcības plāns” (COM(2016)0588) un tam pievienoto Komisijas dienestu darba dokumentu (SWD(2016)0306),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 14. septembra priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa izveidi (COM(2016)0590),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 14. septembra priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko attiecībā uz interneta savienojamības veicināšanu vietējās kopienās groza Regulu (ES) Nr. 1316/2013 un Regulu (ES) Nr. 283/2014 (COM(2016)0589),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 14. septembra priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Eiropas Elektronisko sakaru regulatoru iestādi (COM(2016)0591),

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 6. maija paziņojumu „Digitālā vienotā tirgus stratēģija Eiropai” (COM(2015)0192) un pievienoto Komisijas dienestu darba dokumentu (SWD(2015)0100),

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada 2. jūlija paziņojumu „Ceļā uz plaukstošu ekonomiku, kura balstīta uz datiem” (COM(2014)0442),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 19. aprīļa paziņojumu “Eiropas rūpniecības digitalizācija. Digitālā vienotā tirgus priekšrocību izmantošana pilnā apmērā” (COM(2016)0180),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 14. marta Lēmumu Nr. 243/2012/ES, ar ko izveido radiofrekvenču spektra daudzgadu politikas programmu(1),

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 2. oktobra paziņojumu „Normatīvās atbilstības un izpildes programma (REFIT): rezultāti un turpmākie pasākumi” (COM(2013)0685),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 19. aprīļa paziņojumu „IKT standartizācijas prioritātes digitālajam vienotajam tirgum” (COM(2016)0176),

–  ņemot vērā 2016. gada 19. janvāra rezolūciju par virzību uz Digitālā vienotā tirgus aktu(2),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 2. februāra priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par 470–790 MHz frekvenču joslas izmantošanu Savienībā (COM(2016)0043),

–  ņemot vērā Eiropadomes 2016. gada 28. jūnija sanāksmes secinājumus (EUCO 26/16),

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 25. septembra paziņojumu „Izglītības atvēršana — ikvienam paredzētas inovatīvas mācīšanas un mācību apguves metodes, izmantojot jaunās tehnoloģijas un atvērtos izglītības resursus” (COM(2013)0654),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 26. oktobra paziņojumu “Kosmosa stratēģija Eiropai” (COM(2016)0705),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīvu 2013/35/ES par minimālajām veselības aizsardzības un drošuma prasībām attiecībā uz darba ņēmēju pakļaušanu riskam, ko rada fizikāli faktori (elektromagnētiskie lauki) (20. atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē), un ar ko atceļ Direktīvu 2004/40/EK(3),

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu par Komisijas paziņojumu „Konkurētspējīga digitālā vienotā tirgus savienojamība. Virzība uz Eiropas Gigabitu sabiedrību”,

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu, kā arī Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas, Transporta un tūrisma komitejas, Reģionālās attīstības komitejas un Kultūras un izglītības komitejas atzinumus (A8-0184/2017),

A.  tā kā 5G būs būtisks elements gigabitu sabiedrības izveidē, nākotnes mobilo sakaru tehnoloģiju standarts un inovācijas dzinējspēks, kas radīs straujas ekonomiskas izmaiņas un jaunus pielietojumus, pakalpojumus un produktus, ieņēmumu plūsmas un uzņēmējdarbības modeļus un iespējas, un tā kā ir gaidāms, ka tas veicinās uzņēmumu konkurētspēju un apmierinās patērētāju vajadzības;

B.  tā kā Eiropas līderība 5G tehnoloģijas jomā ir ļoti svarīga ekonomikas izaugsmes nodrošināšanai un globālās konkurētspējas saglabāšanai, kam, savukārt, ir nepieciešama Eiropas līmeņa koordinācija un plānošana, un tā kā atpalicība nozīmē riskēšanu ar darbvietām, inovāciju un zināšanām;

C.  tā kā ar 5G un 5G lietotnes, nodrošinot ļoti ātrdarbīgu savienojamību, radikāli pārveidos uzņēmējdarbības modeļus, kas atraisīs inovāciju visās nozarēs, tostarp transporta, enerģētikas, finanšu un veselības aizsardzības nozarē; tā kā šajā sakarā Eiropa nevar atļauties atpalikt, jo 5G būs turpmākas izaugsmes un inovācijas dzinējspēks;

D.  tā kā 5G tīklu struktūra būs būtiski atšķirīga no iepriekšējām paaudzēm, lai atbilstu paredzamajām uzņēmējdarbības un veiktspējas prasībām pēc ļoti veiktspējīgiem (VHC) tīkliem, jo īpaši attiecībā uz latentumu, pārklājumu un uzticamību;

E.  tā kā 5G arhitektūra radīs lielāku konverģenci starp mobilajiem un fiksētajiem tīkliem; tā kā tāpēc VHC fiksēto tīklu izvēršana veicinās atvilces maršrutēšanas vajadzību pēc blīva 5G bezvadu tīkla, kas būtu pēc iespējas tuvāk galalietotājiem;

F.  tā kā Eiropas sabiedrība un Eiropas ekonomika lielā mērā balstīsies uz 5G infrastruktūru, kuras ietekme ievērojami pārsniegs pašreizējo bezvadu piekļuves tīklu līmeni ar mērķi nodrošināt visur un vienmēr pieejamus augstas kvalitātes un ātrākus komunikācijas pakalpojumus par visiem pieņemamām cenām;

G.  tā kā digitalizācija ļoti strauji attīstās, turklāt pasaules līmenī un tā kā līdz ar šo attīstību ir nepieciešamas investīcijas kvalitatīvos universāla pārklājuma sakaru tīklos; tā kā šajā sakarā savlaicīgi ir jābūt pieejamam tādam radiofrekvenču spektram, kas spētu apmierināt minētās prasības;

H.  tā kā ikvienam iedzīvotājam pieejama mobilā un bezvadu savienojamība kļūst aizvien svarīgāka, jo tiek ļoti aktīvi izmantoti inovatīvi pakalpojumi un lietotnes, un tā kā tas ir jāņem vērā uz nākotni vērstas digitālās politikas izstrādē;

I.  tā kā 5G tīkla izvēršana notiks, galvenokārt izmantojot privātas investīcijas, un šajā nolūkā Eiropas Elektronisko sakaru kodeksam būs jāizveido tāda normatīvā vide, kas veicina noteiktību, konkurenci un investīcijas; tā kā šajā nolūkā būs nepieciešams vienkāršot administratīvos nosacījumus, piemēram, attiecībā uz mazo šūnu izvēršanu, stingru un savlaicīgu spektra harmonizāciju un VHC tīkla attīstību, kā pašlaik ierosināts Eiropas Elektronisko sakaru kodeksā;

J.  tā kā publiskās iniciatīvas, piemēram, Komisijas 2013. gada publiskās un privātās partnerības (PPP) iniciatīva, kuras atbalstam tika piešķirti EUR 700 miljoni publiskā finansējuma, lai Eiropā līdz 2020. gadam ieviestu 5G, būtu jāpapildina ar konkurētspējīgu tirgu, nākotnes vajadzībām pielāgotu piekļuves regulējumu un spektra koordinēšanu, kas sekmēs inovāciju un nepieciešamās privātās investīcijas infrastruktūrā;

K.  tā kā 5G izvēršana ir jāveic tādā veidā, kas papildina citus projektus, kuru mērķis ir pastiprināt savienojamību lauku apvidos un visattālākajos Eiropas apgabalos, un nevis uz šo projektu rēķina;

L.  tā kā 5G un gigabitu sabiedrības īstenošanai ir nepieciešams skaidrs grafiks, uz pieprasījumu balstīta, nākotnes vajadzībām atbilstoša un tehnoloģiski neitrāla pieeja, kas pamatojas uz katra reģiona un nozares novērtējumiem, dalībvalstu koordinācija, sadarbība ar visām ieinteresētajām personām un atbilstošas investīcijas, lai noteiktajā laikposmā izpildītu visus nosacījumus un padarītu to par realitāti visiem ES iedzīvotājiem,

I.5G vīzija — paaudžu nomaiņas pieprasījums

1.  atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu izstrādāt 5G rīcības plānu ar mērķi no 2020. līdz 2025. gadam nodrošināt ES vadošo lomu pasaulē standartizētu 5G tīklu izvēršanā — kā daļu no plašāk izstrādātas stratēģijas par Eiropas gigabitu sabiedrību, kas ir tehnoloģiski konkurētspējīgāka un iekļaujošāka; uzskata, ka, lai to panāktu, izšķiroša nozīme ir atbilstošai koordinācijai starp dalībvalstīm, lai nepieļautu tādu aizkavēšanos 5G izvēršanā, kāda tika pieredzēta 4G gadījumā, kuras rezultātā pašlaik 4G pārklājuma pakāpe ir 86 % un lauku apgabalos — tikai 36 %;

2.  uzsver, ka saskaņā ar Komisijas viedokli, īstenojot rīcības plānu 5G ieviešanai visā ES, “ir iespējams radīt divus miljonus darbvietu” un stimulēt Eiropas ekonomiku, kā arī samazināt augsto bezdarba līmeni, jo īpaši jauniešu vidū;

3.  uzsver, ka 5G PPP pašlaik ir viena no pasaulē progresīvākajām iniciatīvām, kas saistītas ar 5G un no tā izrietošajām jaunajām lietotnēm; uzskata, ka sinerģiju veicināšana pētniecības un izstrādes un rūpniecības attīstības jomā ir vērtējama pozitīvi, tomēr vienlaikus norāda, ka, ņemot vērā 5G izvēršanas ietekmi uz sabiedrību, būtu pareizi šajā PPP ļaut piedalīties arī patērētāju un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem;

4.  uzsver — lai Eiropai nodrošinātu vadošo lomu 5G tehnoloģijas attīstībā, ļoti liela nozīme ir vērienīgam un tālejošam grafikam attiecībā uz spektra piešķiršanu Savienībā; šajā sakarā atzinīgi vērtē darbības, kas ierosinātas Komisijas paziņojumā “5G Eiropai. Rīcības plāns”, un šīs darbības uzskata par minimālo prasību sekmīgai 5G ieviešanas sākšanai Savienībā;

5.  uzsver, ka privātās investīcijas būtu jāatbalsta ar politiku, kas orientēta uz infrastruktūru, un normatīvo vidi, kura ir pielāgota paredzamībai un noteiktībai un kuras mērķis ir veicināt konkurenci galalietotāju labā, un uzsver arī, ka šīs investīcijas nevajadzētu aizkavēt ar pārāk vērienīgām publiskām shēmām, kuras varētu kavēt 5G ieviešanu;

6.  uzsver, ka liela nozīme ir sadarbībai starp akadēmiskajām aprindām, pētniecības iestādēm, privāto sektoru un publisko sektoru pētniecībā un izstrādē 5G mobilo sakaru jomā; norāda uz 5G PPP kā pozitīvu piemēru šajā jomā un mudina Komisiju turpināt šajā procesā iesaistīt visas attiecīgās nozares;

7.  uzskata, ka Eiropa gūs labumu no turpmākas pārejas uz digitālo ekonomiku, iegūstot plašāku pārklājumu, savienojamību un lielāku ātrumu, un ka digitālās ekonomikas ieguldījums kopējā IKP pieaugumā līdz 2020. gadam būs 40 % un pieauguma temps būs 13 reizes straujāks nekā kopējais IKP pieaugums;

8.  atzinīgi vērtē un atbalsta gigabitu sabiedrības vidēja termiņa mērķi sasniegt tīkla ātrumu vismaz 100 Mb/s visiem Eiropas patērētājiem ar iespēju uzlabot līdz 1 Gb/s un ilgtermiņā palielināt līdz 100 Gb/s galvenajiem sociālekonomiskajiem virzītājspēkiem, piemēram, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem, digitāli intensīviem uzņēmumiem, galvenajiem transporta mezgliem, finanšu iestādēm, slimnīcām, izglītībai un pētniecībai; prasa par prioritāti izvirzīt šķiedru atvilces maršrutēšanas infrastruktūras izvēršanu, investīcijas veicinošu konkurenci un augstas kvalitātes galalietotāju pieredzi; atgādina, ka Savienība atpaliek no saviem 2020. gada digitālās programmas mērķiem savienojamības jomā, turklāt īpaši satraucoša ir atpalikšana lauku un attālos apgabalos;

9.  uzsver nepieciešamību nodrošināt, lai pēc iespējas vairāk ES iedzīvotāju, tostarp tie, kas dzīvo tālākos apgabalos, varētu gūt labumu no gigabitu sabiedrības savienojamības;

10.  stingri atbalsta centienus līdz 2025. gadam nodrošināt piekļuvi 5G tīklam intermodālajos pārvadājumos sabiedriskā transporta tīklos, kas savienoti ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu (EISI) un Eiropas transporta tīklu (TEN-T), un sagaida, ka tam sekos pilnīga piekļuve visā ES gan pilsētās, gan laukos, gan galvenajās tūrisma centros un objektos;

11.  norāda, ka joprojām ir nepieciešami turpmāki uzlabojumi attiecībā uz ceturtās paaudzes mobilo sakaru tīklu LTE pārklājumu, jo Eiropas Savienība šajā jomā atpaliek no ASV, Dienvidkorejas un Japānas, un ka rīcības plānam 5G jomā vajadzētu būt iespējai mācīties no 4G ieviešanā pieļautajām kļūdām;

12.  norāda, ka 5G radio piekļuvei būs jāspēj darboties ļoti plašā frekvenču diapazonā no frekvences zem 1 GHz līdz 100 GHz frekvencei un iekļaujot atvilces maršrutēšanu līdz pat 300 GHz; norāda, ka 3–6 GHz frekvencēm un virs 6 GHz frekvencēm vajadzētu nodrošināt ārkārtīgi lielu datu pārraides ātrumu un jaudu blīvi apdzīvotās zonās; atzīst, ka 5G sistēmām augstfrekvenču joslās ir vajadzīga ļoti blīva tīkla infrastruktūra, kas pamatojas uz mazās šūnas piekļuvi objektiem, līdz ar to prasot izdarīt izvēli attiecībā uz spektra joslu izmantošanu vai iespēju koplietot spektra joslas;

13.  uzsver, ka ar lejupielādes ātrumu vien nepietiks, lai apmierinātu gigabitu sabiedrības nākotnes pieprasījumu pēc savienojamības, un būs nepieciešams infrastruktūras mērķis attiecībā uz VHC tīkliem, jo šie tīkli atbilst augstākajiem standartiem augšupielādes un lejupielādes ātruma, latentuma un noturības ziņā;

14.  uzsver — lai reaģētu uz 5G radītajiem izaicinājumiem, ir vajadzīga saskaņota Eiropas spektra stratēģija, tostarp koordinēti valstu plāni un grafiki, risinot jautājumus par cilvēku, mašīnas-mašīnas (M2M) un lietu interneta (IoT) komunikāciju dažādos līmeņos: pieslēguma ātrums, mobilitāte, latentums, visuresme, darbības cikls, uzticamība, pieejamība utt., un ka tā nodrošinātu gludu pāreju uz 5G visās dalībvalstīs;

15.  norāda — lai izvērstu 5G bezvadu tīklus, ir nepieciešama VHC atvilces maršrutēšana un ir elastīgi un efektīvi jāizmanto visas pieejamās spektra blakusneesošās daļas, tostarp 700 MHz josla, ļoti atšķirīgiem tīkla izvēršanas scenārijiem un ka tāpēc ir jāattīsta inovatīvi spektra licencēšanas modeļi un skaidrs uzsvars jāliek uz pieejamo spektra joslu saskaņošanu reģionālā līmenī;

16.  atzīst — lai nodrošinātu ilgtermiņa investīcijas tīklu izveidē un garantētu pakalpojumu labāku kvalitāti, nodrošinot stabilu un drošu piekļuvi spektram, liela nozīme ir licencētām spektra joslām, un vienlaikus uzsver nepieciešamību pēc licencētu spektra joslu labākas tiesiskās aizsardzības un dažādām spektra joslu koplietošanas metodēm;

17.  norāda, ka koordinācijas trūkums rada būtisku risku 5G izvēršanai, jo kritiskās masas iegūšana ir izšķiroši svarīga, lai piesaistītu investīcijas un tādējādi gūtu pilnīgu labumu no 5G tehnoloģijas;

18.  norāda, ka visiem nozares dalībniekiem vajadzētu gūt labumu no prognozējamiem vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem, kas veicina konkurenci, un viņiem vajadzētu būt iespējai brīvi veidot savus tīklus, izvēloties investīciju modeļus un tehnoloģiju kombināciju, kam būtu jānodrošina pilnīga funkcionalitāte attiecībā uz 5G izvēršanas mērķiem, piemēram, FTTH, kabelis, satelīts, Wi-Fi, WiGig, G.fast, 2G, Massive MIMO vai jebkādas citas ātras attīstības tehnoloģijas ar nosacījumu, ka tas palīdzēs visiem Eiropas iedzīvotājiem pieslēgties VHC tīkliem atbilstīgi to reālajām vajadzībām; norāda, ka 5G izvēršanai būs nepieciešams daudz vairāk optiskās šķiedras blīvākā bezvadu tīklā;

19.  norāda uz Komisijas paziņojumu “Konkurētspējīga digitālā vienotā tirgus savienojamība” un paziņojumu “5G Eiropai. Rīcības plāns”, kas piedāvā aizraujošu iespēju dalībvalstīm aktivizēt savus kultūras un radošos inovatorus, it īpaši MVU, vēl labāk konkurēt globālā mērogā un parādīt savu uzņēmējdarbības un inovācijas talantu;

II.Gigabitu sabiedrības radīto labumu izmantošana

20.  uzskata, ka 5G ir kas vairāk nekā tikai mobilo platjoslas pakalpojumu evolūcija un ka tas būs būtisks veicinošs faktors ceļā uz nākotnes digitālo pasauli kā visuresošas īpaši ātrdarbīgas platjoslas infrastruktūras nākamo paaudzi, kas atbalstīs procesu pārveidošanu visās tautsaimniecības nozarēs (publiskajā sektorā, izglītībā, konverģēta mediju satura piegādē, veselības aprūpē, pētniecībā, enerģētikā, komunālajos pakalpojumos, ražošanā, transportā, automobiļu rūpniecībā, audiovizuālajā jomā, virtuālajā realitātē (VR), tiešsaistes spēlēs utt.) un nodrošinās pieejamas cenas, dinamiskus, elastīgus, interaktīvus, uzticamus un augsti individualizētus pakalpojumus, kuriem būtu jāuzlabo ikviena iedzīvotāja dzīve;

21.  norāda, ka Eiropas sadrumstalotība 4G izvēršanā — par ko joprojām liecina būtiskās atšķirības starp dalībvalstīm, kuras uzskatāmi parādīja 2015. gada Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss (DESI), — ir būtiski mazinājusi digitālo konkurētspēju salīdzinājumā ar ASV, Ķīnu, Japānu, Dienvidkoreju un jaunietekmes ekonomikām; šajā sakarā uzsver — lai gan Eiropa progresē digitālās attīstības ziņā, šī progresa temps palēninās, kas ilgtermiņā apdraud nepieciešamās investīcijas un Eiropas uzņēmējdarbības vides pievilcību;

22.  atgādina, ka 5G ieviešanas galīgajiem ieguvējiem vajadzētu būt galalietotājiem un ka jebkuram saistībā ar 5G tehnoloģiju izvēršanu pieņemtam lēmumam vienmēr vajadzētu būt orientētam uz šo galīgo mērķi, piedāvājot cenu ziņā pieejamus, uzticības cienīgus un kvalitatīvus pakalpojumus;

23.  norāda, ka publiskā un privātā sektora investīcijas rada pastiprinošu ietekmi visā ekonomikā un ka tās, iespējams, 28 dalībvalstīs tieši un netieši radīs līdz pat 2,3 miljoniem darbvietu, kad 5G būs pilnībā izvērsta;

24.  norāda — ir gaidāms, ka 5G tehnoloģiju izvēršana Eiropā radīs labumu, kas sniegsies daudz tālāk par mobilo sakaru nozari, un izraisīs t. s. lejupējo efektu, kurš līdz 2025. gadam tiek lēsts EUR 141,8 miljardu apmērā gadā;

25.  uzsver, ka ātras ES mēroga 5G izvēršanas panākumi ir atkarīgi no pieprasījuma virzītu jaunu uzņēmējdarbības modeļu attīstības; uzsver, ka pastāv neskaitāmas iniciatīvas, kas veicina prasību precizēšanu 5G jomā, un ka tā rezultātā vertikālām nozarēm ir grūti sniegt savu ieguldījumu šajā procesā; tādēļ uzsver, ka minēto prasību noteikšanā būtu aktīvi jāiesaista vertikālas nozares;

26.  uzsver — lai tirgus dalībnieki varētu izvērst gigabitu sabiedrību, tiem vispirms ir nepieciešama godīga konkurence un vienlīdzīgi konkurences apstākļi; uzskata, ka šajā sakarā būtu jāpiemēro princips „vienādi pakalpojumi, vienāds risks, vienādi noteikumi”;

27.  uzskata, ka Komisijai un dalībvalstīm kopā ar attiecīgajām ieinteresētajām personām būtu jāapsver pasākumi, ar kuriem stimulēt uzlabotus izmēģinājumus un izmēģināšanas iekārtas, lai paātrinātu 5G lietotņu inovāciju;

28.  norāda, ka gigabitu sabiedrībai būtu jānovērš digitālā plaisa un jāuzlabo interneta izplatība; norāda, ka joprojām ir nepieciešamas pastāvīgas investīcijas pašreizējo un nākotnes tehnoloģiju ieviešanā lauku un attālos apgabalos; uzsver, ka ir nepieciešams pārdomāti apvienot privātās un publiskās investīcijas, lai novērstu digitālo plaisu lauku un attālos apgabalos; uzsver, ka pagātnē gūtā pieredze būtu jāizmanto, lai novērstu atšķirības starp dalībvalstīm, reģioniem un blīvi apdzīvotos un attālos apgabalos dzīvojošiem iedzīvotājiem, atbalstot ģeogrāfiski līdzsvarotu attīstību;

29.  norāda, ka digitālā plaisa pastāv ne tikai starp pilsētām un lauku apgabaliem, bet lielā mērā arī starp dalībvalstīm; šajā sakarā uzsver, ka liela nozīme ir konkurētspējīgam tiesiskajam regulējumam un iniciatīvām, kas veicina investīcijas infrastruktūrā, palielina dalībnieku dažādību un stiprina Eiropas līmeņa koordināciju;

30.  norāda, ka 5G būs stūrakmens redzējuma par tīklu sabiedrību īstenošanā un palielinās iespējas dzīvot, studēt un strādāt Eiropas Savienībā, kas ir priekšnoteikums, lai iedzīvotāji un uzņēmumi varētu pilnībā gūt labumu no digitālās revolūcijas;

31.  uzskata, ka, atvieglojot WiFi4EU regulai atbilstošu 5G mazo šūnu izvēršanu, būs iespējams mazināt digitālo un tehnoloģisko plaisu un palielināt 5G pakalpojumu pieejamību visiem iedzīvotājiem;

32.  uzsver, ka Eiropai ir jāiet kopsolī ar tehnoloģisko attīstību un iespējām, ko sniedz efektīvākas IKT tehnoloģijas, lai atbalstītu sociālekonomisko attīstību mūsdienās nepietiekami attīstītos reģionos;

33.  uzsver — lai pilnībā izmantotu 5G tehnoloģiskā mobilo sakaru standarta potenciālu pakalpojumu jomā, nepieciešamā atvilces maršrutēšanas infrastruktūra ir blīvs šķiedru tīkls;

34.  atzinīgi vērtē WiFi4EU iniciatīvu, kas ar ES finansētām un dalībvalstu īstenotām programmām veicina bezmaksas un vispārēji pieejamu internetu vietējās kopienās; norāda, ka WiFi4EU iniciatīvas mērķis ir atbalstīt digitālo iekļautību visos reģionos, piešķirot līdzekļus ģeogrāfiski līdzsvarotā veidā un vienlaikus pievēršot uzmanību arī lietotājiem sniegtā pakalpojuma kvalitātei; norāda, ka pieslēguma ātrumi pieaug un ka līdz ar dažādu bezvadu ierīču izmantošanas pieaugumu WLAN būs jāatbilst starpgalu savienojamības prasībām; uzskata, ka ir vajadzīgs politikas satvars ar konkrētām prioritātēm, lai pārvarētu šķēršļus, kurus tirgus patstāvīgi nevar pārvarēt;

35.  aicina Komisiju 5G rīcības plānā īpašu uzmanību pievērst pārklājumam iekštelpās, ņemot vērā, ka lielu skaitu 5G lietotņu izmantos mājās un birojos; atgādina par augstākas frekvences tīklu slikto caurkļuvi ēkās; iesaka izvērtēt papildu tehnoloģijas, lai nodrošinātu labu pārklājumu iekštelpās, piemēram, Massive MIMO, iekštelpu retranslētājus un WiGig ātrdarbīgās Wi-Fi lietotnes;

36.  uzsver, ka 5G tehnoloģiju attīstība ir stūrakmens procesā, kurā IKT tīklu infrastruktūra pārveidojas par visaptverošu viedo savienojamību — viedās automašīnas, viedtīkli, viedās pilsētas, viedās rūpnīcas, viedās valdības utt.; uzskata, ka īpaši ātrdarbīgi platjoslas pieslēgumi un vieda un efektīva tīkla elementi, kas ļauj panākt gandrīz momentānu savienojamību starp cilvēkiem, cilvēkiem un mašīnām un mašīnām savā starpā, liks no jauna pārskatīt, kas tiek saprasts ar galalietotāja pieslēgumu, jo to nodrošinās tīkla paradigmas, piemēram, režģtīkli, hibrīdtīkli, dinamiska tīkla daļu izmantošana un programmaturizēšanas (softwarisation) tehnoloģijas;

37.  uzsver, ka izšķiroši svarīga prasība 5G izvēršanai ir augsta energoefektivitāte, kuras mērķis ir samazināt tīkla enerģijas patēriņu; uzsver, ka šis elements ir izšķiroši svarīgs, lai samazinātu darbības izmaksas, atvieglotu tīkla savienojamību lauku un attālos apgabalos un nodrošinātu piekļuvi tīklam ilgtspējīgā un resursefektīvā veidā;

38.  uzsver — lai izvērstu 5G, ir būtiski jāuzlabo fiksētie tīkli un jāpalielina mobilo tīklu blīvums saskaņā ar gigabitu sabiedrības mērķiem, jo īpaši e-veselības risinājumu jomā;

39.  uzsver, ka viens no galvenajiem 5G panākumu gūšanas elementiem Eiropā ir audiovizuālā nozare, kas nodrošina darbvietas un ekonomisko izaugsmi, un ka tās attīstība var dot spēcīgu un pozitīvu ietekmi uz audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu vērtību ķēdi, tostarp uz satura radīšanu, inovāciju, izplatīšanu un lietotāja vidi; tādēļ aicina Komisiju un dalībvalstis ņemt vērā šī sektora vajadzības un specifiku, jo sevišķi visu to, kas attiecas uz apraidi;

40.  norāda, ka, tiklīdz transportlīdzekļi ir saslēgti tīklā, tie attiecīgi kļūst drošāki (mazāk negadījumu) un videi draudzīgāki (mazāk emisiju) un veicina paredzamākus ceļošanas paradumus; tādēļ atbalsta priekšlikumu nospraust ES mēroga mērķi, ka visiem transportlīdzekļiem ES tirgū jābūt pieslēdzamiem 5G tīklā un aprīkotiem ar ITS iekārtu; stingri atbalsta mērķi, ka 5G jānodrošina iespēja bāzes staciju tīklam pieslēgt neatliekamās medicīniskās palīdzības un citus neatliekamās palīdzības transportlīdzekļus (policijas, ugunsdzēsēju), lai izsaukumu laikā tiem nepārtraukti būtu tīkla pārklājums;

41.  norāda uz ieguvumiem, ko uzticams un nepārtraukts 5G pārklājums sniegtu ceļu satiksmes drošībai, dodot iespēju izmantot pieslēgtas un digitālas smago kravas transportlīdzekļu vadības ierīces, piemēram, viedo tahogrāfu un e-dokumentus.

42.  uzskata, ka 5G dos iespēju parādīties jauniem augstas kvalitātes pakalpojumiem par pieņemamām cenām, pievienos jaunas nozares un galu galā uzlabos aizvien profesionālāku un prasīgāku digitālā satura lietotāju kā klientu ērtības; uzsver, ka 5G var piedāvāt risinājumus būtiskām sabiedrības problēmām, jo tam piemīt spēja ievērojami samazināt mobilo ierīču enerģijas patēriņu un potenciāls pārveidot tādas nozares kā veselības aprūpe un transports;

43.  atzinīgi vērtē Eiropas infrastruktūras savienošanas platjoslas fondu, kurš ir paredzēts platjoslas infrastruktūras finansēšanai un kurā var piedalīties valsts attīstību veicinošas bankas un iestādes un privāti investori, un tas būs nākamais solis, kā nodrošināt investīcijas infrastruktūrā nepietiekami apkalpotos, mazāk apdzīvotos, lauku un attālākos apgabalos;

44.  uzskata, ka digitālo prasmju attīstība un pilnveidošana ir izšķiroša un tai būtu jānotiek, daudz investējot izglītībā, tostarp arodizglītībā, izglītībā uzņēmējdarbības jomā, tālākizglītībā un pārkvalifikācijā un visaptveroši iesaistot visas attiecīgās ieinteresētās personas, tostarp sociālos partnerus, un tiecoties sasniegt trīs galvenos mērķus: saglabāt un radīt tehnoloģiskas darbvietas, apmācot augsti kvalificētus darbiniekus, palīdzēt iedzīvotājiem pārņemt kontroli pār savu digitālo eksistenci, nodrošinot nepieciešamos instrumentus, un izbeigt digitālo analfabētismu, kas ir viens no digitālās plaisas un atstumtības iemesliem;

45.  uzskata, ka Savienībai vajadzētu partnerībā ar EIT Digital izveidot un padarīt pieejamas 5G prasmju attīstības mācību programmas, īpašu uzmanību pievēršot jaunuzņēmumiem un MVU, lai tie varētu gūt labumu no 5G izvēršanas;

46.  uzsver, ka 5G tīklu attīstība veicinās ātru tehnoloģisko pārveidi, kas ļaus pilnībā attīstīt digitālo nozari, viedās tehnoloģijas, lietu internetu un modernas ražošanas sistēmas;

47.  uzsver 5G nozīmīgumu, lai Eiropas varētu kļūt par globālu līderi augstas klases pētniecības infrastruktūras nodrošināšanā, kas Eiropu varētu padarīt par izcilas pētniecības centru;

III.Politikas pieeja

48.  atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu palielināt Investīciju plāna Eiropai nozīmi finansēšanas instrumentos (ESIF, EISI), kas paredzēti, lai finansētu gigabitu savienojamības stratēģiskos mērķus līdz 2025. gadam;

49.  uzsver, ka visi ar digitālo vienoto tirgu, tostarp ar spektra piešķiršanu, savienojamības mērķiem un 5G izvēršanu, saistītie lēmumi ir jāformulē, balstoties uz nākotnes vajadzībām un uz gaidāmo tirgus attīstību turpmākajos 10–15 gados; šajā sakarā uzsver, ka sekmīga 5G izvēršana būs svarīgs priekšnosacījums ekonomikas konkurētspējai, ko var panākt ar tālredzīgu Eiropas likumdošanas un politikas koordinēšanu;

50.  uzsver, ka politikai gigabitu sabiedrības un 5G jomā vajadzētu būt samērīgai, bieži pārskatītai un atbilstošai inovācijas principam, lai potenciālā ietekme uz inovāciju būtu daļa no ietekmes novērtējuma;

51.  aicina Komisiju, ņemot vērā nākamo daudzgadu finanšu shēmu 2020.–2027. gadam un jo īpaši nākamo pētniecības, tehnoloģiju attīstības un inovācijas satvaru, nodrošināt, uzturēt un palielināt ilgtermiņa finansējumu 5G rīcības plānam un tīkla modernizācijai pienācīgā līmenī; uzsver, ka liela nozīme ir sadarbībai starp akadēmiskajām aprindām, pētniecības iestādēm, privāto sektoru un publisko sektoru pētniecībā un izstrādē 5G mobilo sakaru jomā; norāda uz 5G PPP kā pozitīvu piemēru šajā ziņā; norāda — lai sasniegtu savienojamības jomā noteiktos mērķus, saskaņā ar Komisijas sniegto informāciju nākamajos desmit gados būs nepieciešamas investīcijas EUR 500 miljardu apmērā, lai gan tā arī lēš, ka pastāv investīciju trūkums EUR 155 miljardu apmērā; tāpēc uzskata, ka augstākā prioritāte jāpiešķir tam, lai nodrošinātu, ka konkurences rezultātā ir piesaistītas pietiekamas investīcijas digitālās infrastruktūras izvēršanai, jo tas ir svarīgs priekšnoteikums, lai iedzīvotāji un uzņēmumi varētu gūt labumu no 5G tehnoloģijas attīstības;

52.  mudina visas dalībvalstis nekavējoties īstenot noteikumus, ko paredz Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 6. jūlija Direktīva (ES) 2016/1148 par pasākumiem nolūkā panākt vienādi augsta līmeņa tīklu un informācijas sistēmu drošību visā Savienībā(4), ar mērķi nodrošināt pienācīgu drošības līmeni, padarot šo plānu efektīvu un ilgtspējīgu;

53.  uzskata, ka labākais ceļš virzībā uz gigabitu sabiedrību izpaužas nākotnes vajadzībām pielāgotā, uz konkurenci orientētā un tehnoloģiski neitrālā pieejā, ko atbalsta daudz un dažādi investīciju modeļi, piemēram, publiskās un privātās vai līdzinvestīcijas; norāda, ka līdzinvestēšana un citi sadarbīgās investēšanas veidi un ilgtermiņa komercpiekļuves nodrošināšanas kārtība attiecībā uz ļoti veiktspējīgiem tīkliem var palīdzēt apvienot resursus, dot iespēju ieviest dažādas elastīgas sistēmas un samazināt izvēršanas izmaksas;

54.  aicina dalībvalstis, izmantojot saskaņotu, iekļaujošu un savlaicīgu darbību reģionos un pilsētās, pilnībā īstenot 5G rīcības plānu, lai veicinātu un stimulētu starpnozaru inovāciju un atbalstītu nozares mēroga ekonomiskā sadarbības satvara izveidi;

55.  aicina Komisiju un dalībvalstis uzņemties vadošo lomu, veicinot starpnozaru, daudzvalodu 5G un pārrobežu sadarbspēju un atbalstot privātumu nodrošinošus, uzticamus, drošus pakalpojumus, jo nozare un sabiedrība kopumā uzņēmējdarbības un pakalpojumu jomā kļūst aizvien atkarīgāka no digitālās infrastruktūras, un uzskatīt valstu īpašos ekonomiskos un ģeogrāfiskos apstākļus par kopējas stratēģijas neatņemamu daļu;

56.  aicina palielināt centienus standartizācijas jomā, lai nodrošinātu Eiropas līderību tādu tehnoloģisko standartu noteikšanā, kuri ļautu izvērst 5G tīklus un pakalpojumus; uzskata, ka šajā procesā īpaša loma būtu jāuzņemas Eiropas standartizācijas institūcijām; norāda, ka katrai nozarei vajadzētu izstrādāt savu standartizācijas ceļvedi, paļaujoties uz pašas vadītiem procesiem un vadoties no spēcīgas vēlmes nonākt pie kopējiem standartiem, kas varētu kļūt par vispasaules standartiem; aicina Komisiju un dalībvalstis stimulēt investīcijas pētniecībā un izstrādē un veicināt Eiropas standartizāciju;

57.  uzsver, ka 5G var pilnībā mainīt piekļuvi saturam un tā izplatīšanu un būtiski uzlabot lietotāja pieredzi, vienlaikus ļaujot attīstīties jaunām kultūras un radoša satura formām; šajā kontekstā uzsver nepieciešamību īstenot efektīvus pasākumus pirātisma apkarošanai un visaptverošu pieeju, kas uzlabotu intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanu un patērētājiem nodrošinātu vieglu pieeju likumīgam saturam;

58.  stingri mudina paplašināt eksperimentēšanu ar 5G tehnoloģijām; atbalsta integrētu risinājumu un testu izstrādāšanu, kam sekotu plaša mēroga izmēģinājuma projektu starpnozaru pielietojumi, reaģējot uz pieprasījumu pēc pakalpojumiem gigabitu sabiedrībā; aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt pietiekamas nelicencētas frekvenču joslas, lai stimulētu nozares veiktus eksperimentus; prasa Komisijai apsvērt iespēju noteikt konkrētu un pievilcīgu mērķi kā satvaru privātā sektora veiktai eksperimentēšanai ar 5G tehnoloģijām un produktiem;

59.  uzsver, ka, lai nepieļautu nekonsekvenci un sadrumstalotību un nodrošinātu apstākļus saskaņotai bezvadu tīkla izvēršanai Eiropas digitālajā vienotajā tirgū, ir jāņem vērā PVO oficiāli atzītās Starptautiskās komisijas aizsardzībai pret nejonizējošo starojumu (ICNIRP) vadlīnijas;

60.  uzsver, ka gigabitu sabiedrības attīstībai ir nepieciešami skaidri un kopēji ES noteikumi, kas vērsti uz nākotni un veicina konkurenci, lai stimulētu investēšanu un inovāciju un saglabātu pieejamību cenas ziņā un izvēli patērētājiem; uzsver, ka uz infrastruktūru balstīta konkurence piedāvā iespējas efektīvam regulējumam un ilgtermiņā nodrošināt taisnīgu investīciju atdevi; mudina dalībvalstis vienkāršot administratīvās procedūras, ko izmanto, lai piekļūtu fiziskajai infrastruktūrai;

61.  uzsver, ka, ar efektīvu un racionalizētu noteikumu palīdzību paplašinot patērētāju izvēli un vienlaikus palielinot uzticēšanos un veicinot digitālo pakalpojumu pieņemšanu, ir jāizveido inovāciju veicinoša vide digitālo pakalpojumu sniegšanai, jo īpaši lielo datu un IoT jomā, koncentrējoties uz lietotāju vajadzībām un pakalpojumu īpašībām neatkarīgi no pakalpojumu sniedzēja veida;

62.  uzsver, ka ir jāizskata un attiecīgos gadījumos rūpīgi jāpārskata valstu platjoslu plāni, pievēršoties visām 5G jomām, jāsaglabā multitehnoloģiska un konkurētspējīga pieeja, jāatbalsta regulatīva noteiktība un maksimāli jāpalielina inovācija un pārklājums, par vienu no to mērķiem nosakot digitālās plaisas likvidēšanu;

63.  aicina Komisiju novērtēt valstu platjoslu plānus, lai atklātu trūkumus un izstrādātu konkrētām valstīm adresētus ieteikumus turpmākai rīcībai;

64.  atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu izveidot līdzdalības platjoslas platformu, lai nodrošinātu intensīvu publisko un privāto struktūru, kā arī vietējo un reģionālo pašvaldību iesaisti;

65.  uzsver, ka interneta piekļuves nodrošināšana un liela ātruma, uzticama, zema latentuma un trīces interneta savienojamības garantēšana ir būtiski faktori, kas ļauj digitalizēt tūrisma nozares procesus un vērtību ķēdi, kā arī attīstīt un ieviest tādas transporta tehnoloģijas kā sadarbīgās intelektiskās transporta sistēmas (C-ITS), upju satiksmes informācijas pakalpojumus (RIS) un Eiropas Dzelzceļa satiksmes vadības sistēmas (ERTMS);

66.  atgādina, ka MVU gūtu ievērojamu labumu no konkurētspējīgas piekļuves 5G risinājumiem; aicina Komisiju detalizēt savus rīcības plānus, lai atvieglotu MVU un jaunuzņēmumu līdzdalību eksperimentos ar 5G tehnoloģijām un nodrošinātu tiem piekļuvi 5G līdzdalības platjoslas platformai;

67.  atbalsta ES līmeņa iniciatīvas nodrošināt labāku spektra koordināciju starp dalībvalstīm un noteikt ilgtermiņa licences, tādējādi palielinot investīciju stabilitāti un noteiktību; norāda, ka lēmumi par šiem jautājumiem būtu jāpieņem vienlaicīgi visās dalībvalstīs, lai pieņemtu saistošus norādījumus par dažiem piešķiršanas procesa nosacījumiem, piemēram, par spektra piešķiršanas termiņiem, spektra koplietošanu un kopīgi organizētām izsolēm ar mērķi veicināt Eiropas mēroga tīklus; norāda, ka paaudžu maiņā — pārejot uz 5G — Eiropas Savienībā ir būtiski saglabāt mobilo telesakaru tirgu uz konkurenci vērsto raksturu;

68.  aicina ES koordinēt centienus Starptautiskajā Telesakaru savienībā (ITU) ar mērķi izveidot saskaņotu ES politiku; uzsver, ka Eiropas radiofrekvenču spektra harmonizācijas vajadzības attiecībā uz 5G pēc 2020. gada būtu jānodefinē līdz 2019. gada Pasaules radiosakaru konferencei (WRC-19), pienācīgi aizsargājot pašlaik izmantotos pakalpojumus un saskaņā ar WRC-15 pieņemtajiem lēmumiem;

69.  uzsver, ka Eiropas Elektronisko sakaru kodeksā iekļautajai VHC tīklu definīcijai būtu jāatbilst tehnoloģiskās neitralitātes principam ar nosacījumu, ka šādas tehnoloģijas atbilst kvalitātes prasībām attiecībā uz tīkla pakalpojumiem, kas nākotnē būs nepieciešami rūpnieciskām un patērētāju lietotnēm;

70.  prasa Komisijai sākt sagatavot ikgadēju progresa pārskatu, izstrādāt ieteikumus attiecībā 5G rīcības plānu un informēt Parlamentu par attiecīgajiem rezultātiem;

o
o   o

71.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstīm.

(1) OV L 81, 21.3.2012., 7. lpp.
(2) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0009.
(3) OV L 179, 29.6.2013., 1. lpp.
(4) OV L 194, 19.7.2016., 1. lpp.


Mazāk aizsargātu pieaugušo aizsardzība
PDF 351kWORD 49k
Rezolūcija
Pielikums
Eiropas Parlamenta 2017. gada 1. jūnija rezolūcija ar ieteikumiem Komisijai par mazāk aizsargātu pieaugušo aizsardzību (2015/2085(INL))
P8_TA(2017)0235A8-0152/2017

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 225. pantu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 67. panta 4. punktu un 81. panta 2. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, jo īpaši tās 3. pantu, kurā ikvienam tiek garantētas tiesības uz personas fiziskās un garīgās neaizskaramības ievērošanu, un 21. pantu par diskriminācijas novēršanu;

–  ņemot vērā 2008. gada 18. decembra rezolūciju ar ieteikumiem Komisijai attiecībā uz pieaugušo juridisko aizsardzību: pārrobežu ietekme(1),

–  ņemot vērā 2016. gada septembra Eiropas pievienotās vērtības novērtējumu, ko sagatavojis Eiropas Parlamenta Izpētes dienests (PE 581.388),

–  ņemot vērā 2000. gada 13. janvāra Hāgas konvenciju par pieaugušo starptautisko aizsardzību ("Hāgas konvencija"),

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas 2006. gada 13. decembra Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām ("ANO Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām"),

–  ņemot vērā Eiropas Padomes Ministru komitejas 1999. gada 23. februāra Ieteikumu Nr. R (99) 4 par principiem saistībā ar rīcībnespējīgu pilngadīgo tiesisko aizsardzību ("Eiropas Padomes Ministru komitejas “Ieteikums Nr. R (99) 4"),

–  ņemot vērā Eiropas Padomes Ministru komitejas 2009. gada 9. decembra Ieteikumu CM/Rec(2009) par principiem saistībā ar pastāvīgajām pilnvarām un paredzamo direktīvu par rīcībnespēju ("Eiropas Padomes Ministru komitejas Ieteikums CM/Rec(2009)11"),

–  ņemot vērā Reglamenta 46. un 52. pantu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A8-0152/2017),

A.  tā kā ir būtiski, lai ES tuvinātos saviem pilsoņiem un pievērstos jautājumiem, kas viņus tieši skar, garantējot pamattiesību ievērošanu bez diskriminācijas vai atstumšanas;

B.  tā kā neaizsargātu pieaugušo, kuri īsteno savu pārvietošanās brīvību Savienībā, aizsardzība šajā gadījumā ir pārrobežu jautājums, kas attiecīgi skar visas dalībvalstis; tā kā šis jautājums norāda uz būtisko lomu, kas jāuzņemas Savienībai un tās Parlamentam, lai novērstu problēmas un grūtības, ar kurām saskaras Eiropas pilsoņi, īstenojot savas tiesības, jo īpaši šajā pārrobežu kontekstā;

C.  tā neaizsargātu pieaugušo aizsardzība ir cieši saistīta ar cilvēktiesību ievērošanu; tā kā neaizsargāts pieaugušais tāpat kā ikviens Eiropas pilsonis ir jāuzskata par personu, kam ir tiesības un spējas pieņemt brīvus, neatkarīgus un apzinātus lēmumus savu spēju robežās, nevis tikai pasīvi saņemt aprūpi un uzmanību;

D.  tā kā pieaugušo neaizsargātība un atšķirīgie noteikumi attiecībā uz viņu tiesisko aizsardzību nedrīkst ierobežot tiesības uz personu brīvu pārvietošanos;

E.  tā kā demogrāfiskās izmaiņas un paredzamā mūža ilguma palielināšanās ir izraisījušas tādu vecāka gadagājuma cilvēku skaita pieaugumu, kuri nespēj aizsargāt savas intereses ar vecumu saistītu slimību dēļ; tā kā neatkarīgi no vecuma pastāv citi apstākļi, piemēram, garīgās un fiziskās veselības problēmas, kas var būt iedzimtas un ierobežot pieauguša cilvēka spēju īstenot savas intereses;

F.  tā kā problēmu iemesls ir ekspatriantu un pensionāru, tostarp arī neaizsargātu personu un tādu personu, kuras par tādām varētu kļūt, aizvien plašākā pārvietošanās no dalībvalsts uz dalībvalsti;

G.  tā kā pastāv dalībvalstu tiesību aktu atšķirības attiecībā uz jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, nolēmumu par pieaugušo aizsardzības pasākumiem atzīšanu un izpildi; tā kā piemērojamo tiesību aktu un kompetento tiesu daudzveidība var kaitēt neaizsargātu pieaugušo tiesībām brīvi pārvietoties un dzīvot dalībvalstī pēc savas izvēles, kā arī pienācīgi aizsargāt savu īpašumu, ja tas atrodas vairākās dalībvalstīs;

H.  tā kā, neraugoties uz progresu, kas šajā jomā ir panākts, pamatojoties uz Eiropas Padomes Ministru komitejas Ieteikumu Nr. R (99) 4 par principiem saistībā ar rīcībnespējīgu pilngadīgo tiesisko aizsardzību, joprojām pastāv arī dalībvalstu tiesību aktu atšķirības aizsardzības pasākumu jomā;

I.  tā kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1215/2012 1. panta 2. punkta a) apakšpunkts(2) izslēdz fizisko personu juridisko statusu vai tiesībspēju un rīcībspēju no šīs regulas darbības jomas;

J.  tā kā Hāgas Konvencija ir starptautisko privāttiesību noteikumu kopums, kas ir jo īpaši piemērots, lai risinātu pārrobežu problēmas attiecībā uz neaizsargātiem pieaugušajiem; tā kā, neraugoties uz laiku, kas pagājis kopš minētās Konvencijas pieņemšanas, tikai dažas dalībvalstis to jau ir ratificējušas; tā kā kavēšanās ratificēt šo konvenciju apdraud neaizsargātu pieaugušo aizsardzību pārrobežu situācijā Savienībā; tā kā, lai nodrošinātu efektivitāti, ir būtiski rīkoties Savienības līmenī ar mērķi garantēt neaizsargātu pieaugušo aizsardzību pārrobežu situācijā;

K.  tā kā neaizsargāts pieaugušais ir persona, kura ir sasniegusi 18 gadu vecumu un kura personisko spēju traucējumu vai nepietiekamības dēļ uz laiku vai pastāvīgi nevar aizstāvēt savas intereses un īpašumu;

L.  tā kā ir jāņem vērā ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām noteikumi; tā kā Savienība un dalībvalstis ir parakstījušas šo konvenciju;

M.  tā kā, nosakot tās politikas virzienus, Savienībai ir jānodrošina subsidiaritātes un proporcionalitātes principu ievērošana;

N.  tā kā, Savienība rīkojoties neaizsargātu pieaugušo aizsardzības jomā, ir galvenokārt jāpievēršas tam, lai dalībvalstu iestādes nodrošinātu to aizsardzības pasākumu apriti, atzīšanu un izpildi, kurus par labu mazāk aizsargātiem pieaugušajiem ir pieņēmušas citas dalībvalsts iestādes, jo īpaši attiecībā uz darbnespējas pilnvaru izplatīšanu un atzīšanu, kā arī jāveicina dalībvalstu sadarbība minētajā jomā;

O.  tā kā ar “aizsardzības pasākumiem” būtu jo īpaši jāsaprot pasākumi, kas paredzēti Hāgas konvencijas 3. pantā;

P.  tā kā ar rīcībnespējas pilnvarām būtu jāsaprot pārstāvības pilnvaras, kuras piešķīris rīcībspējīgs pieaugušais, pamatojoties uz vienošanos vai vienpusēju darbību, kas stājas spēkā, kad minētais pieaugušais vairs nespēj aizsargāt savas intereses;

Q.  tā kā iedzīvotājiem vajadzētu būt vieglāk pieejamai skaidrai un precīzai informācijai par valstu tiesību aktiem attiecībā uz neaizsargātu pieaugušo rīcībnespēju un aizsardzību, lai iedzīvotāji varētu paši pieņemt apzinātus lēmumus;

R.  tā kā savlaicīga dažādu attiecīgo administratīvo un tiesu iestāžu piekļuve informācijai par pieaugušo juridisko situāciju, uz kuriem attiecas aizsardzības pasākums vai rīcībnespējas pilnvaras, varētu uzlabot un nostiprināt šādu personu aizsardzību;

S.  tā kā lietu vai reģistru izveide visās dalībvalstīs attiecībā uz administratīviem vai tiesas lēmumiem, ar kuriem nosaka aizsardzības pasākumus neaizsargātiem pieaugušajiem, kā arī rīcībnespējas pilnvaras, ja šīs pilnvaras ir paredzētas valstu tiesību aktos, varētu visām attiecīgajām administratīvajām un tiesu iestādēm, kas ir saistītas ar informāciju par neaizsargātu pieaugušo juridisko (skat. iepriekšējo teikumu) situāciju, atvieglot savlaicīgu piekļuvi un labāk nodrošināt juridisko noteiktību; tā kā šo lietu vai reģistru konfidencialitāte ir jānodrošina pienācīgi saskaņā ar Savienības un valstu tiesību aktiem, kas reglamentē privātuma aizsardzību un personas datu aizsardzību;

T.  tā kā dalībvalstu iestāžu veiktie aizsardzības pasākumi būtu automātiski jāatzīst citās dalībvalstīs; tā kā, neskatoties uz iepriekš minēto, varētu būt nepieciešams noteikt atzīšanas atteikuma un aizsardzības pasākuma izpildes pamatojumu; tā kā vajadzētu būt pienācīgi pamatotiem iemesliem, kurus varētu norādīt saņēmējas valsts iestādes, lai atteiktos atzīt un izpildīt aizsardzības pasākumu, ko ir pieņēmušas citas dalībvalsts iestādes, un tā kā tie būtu jāattiecina tikai uz sabiedriskās kārtības aizsardzību pieprasījuma saņēmējā dalībvalstī;

U.  tā kā varētu tikt ieviesti efektīvi mehānismi, lai garantētu rīcībnespējas pilnvaru atzīšanu, reģistrēšanu un izmantošanu visā Savienībā; tā kā Savienības līmenī būtu jāizveido vienota darbnespējas pilnvaru veidlapa, lai nodrošinātu, ka rīcībnespējas pilnvaras efektīvi darbojas visās dalībvalstīs;

V.  tā kā Savienībā vajadzētu ieviest vienotas veidlapas, lai veicinātu informēšanu par lēmumiem par neaizsargātu pieaugušo aizsardzības pasākumiem, kā arī minēto lēmumu apriti, atzīšanu un izpildi; tā kā juridiskā drošība nosaka, ka jebkurai personai, kurai ir uzticēta neaizsargāta pieaugušā vai viņa īpašuma aizsardzība, būtu pēc pieprasījuma un saprātīgā termiņā jāspēj saņemt izziņu, kurā ir norādīta šīs personas funkcija, statuss un pilnvaras;

W.  tā kā dalībvalstī pieņemtam spriedumam, kas izpildāms minētajā dalībvalstī, vajadzētu būt izpildāmam pārējās dalībvalstīs bez nepieciešamības deklarēt šā lēmuma izpildāmību;

X.  tā kā būtu lietderīgi ieviest dalībvalstu sadarbības mehānismus, lai veicinātu un atvieglotu saziņu starp kompetentajām iestādēm, kā arī informācijas nodošanu un apmaiņu par neaizsargātiem pieaugušajiem; tā kā centrālās iestādes iecelšana katrā dalībvalstī, kā to paredz Hāgas konvencija, varētu sniegt pienācīgu ieguldījumu šā mērķa sasniegšanā;

Y.  tā kā daži aizsardzības pasākumi, ko paredz kādas dalībvalsts iestādes attiecībā uz neaizsargātiem pieaugušajiem, tostarp pieaugušā ievietošana aprūpes iestādē, kura atrodas citā dalībvalstī, varētu radīt sekas loģistikas un finanšu jomā citai dalībvalstij; tā kā šādos gadījumos būtu vēlams izveidot sadarbības mehānismus starp attiecīgo dalībvalstu iestādēm, lai tās varētu vienoties par izmaksu sadalījumu saistībā ar attiecīgo aizsardzības pasākumu;

Z.  tā kā centrālo iestāžu pastāvēšanai nevajadzētu kavēt dalībvalstu administratīvo un tiesu iestāžu tiešo saziņu gadījumos, kad šāda saziņa tām šķiet efektīvāka;

AA.  tā kā laikam, kas pagājis, kopš tika pieņemta Parlamenta 2008. gada 18. decembra rezolūcija, vajadzētu ļaut Komisijai iegūt pietiekamu informāciju par Hāgas konvencijas piemērošanu dalībvalstīs, kuras to ir ratificējušas, un sagatavot ziņojumu, ko Eiropas Parlaments ir prasījis šajā rezolūcijā,

1.  pauž atzinību tām dalībvalstīm, kas ir parakstījušas un ratificējušas Hāgas konvenciju, un aicina tās dalībvalstis, kas vēl nav parakstījušas vai ratificējušas šo konvenciju, to izdarīt pēc iespējas drīz; aicina Komisiju īstenot visu savu politisko ietekmi uz Padomi un dalībvalstīm, lai palielinātu šo konvenciju ratificējušo valstu skaitu līdz 2017. gada beigām;

2.  atzīmē, ka regulas priekšlikums, uz kuru attiecas pielikumā izklāstītie ieteikumi, neaizstāj Hāgas konvenciju, taču tas to stiprinātu un mudinātu dalībvalstis ratificēt un īstenot šo konvenciju;

3.  norāda, ka mazāk aizsargātu pieaugušo, tostarp personu ar invaliditāti, aizsardzībai ir nepieciešama īpašu un mērķtiecīgu darbību kopums;

4.  aicina dalībvalstis nodrošināt, ka aizsardzības pasākumi, kas paredzēti to tiesību aktos, ir pietiekami pielāgojami ikviena neaizsargāta pieaugušā situācijai, lai valstu kompetentās iestādes varētu veikt individuālus un pielāgotus aizsardzības pasākumus, kas ir samērīgi, tādējādi nepieļaujot, ka Savienības iedzīvotājiem tiek liegtas tiesības tad, kad viņi joprojām ir spējīgi tās īstenot; uzsver, ka lielākās daļa personu ar invaliditāti rīcībnespēju izraisa viņu invaliditāte, nevis vecums;

5.  atgādina Komisijai un dalībvalstīm, ka ne visi neaizsargāti pieaugušie ir tādi liela vecuma dēļ, un lūdz Komisiju un dalībvalstis veikt pasākumus, lai stiprinātu tiesisko aizsardzību un tiesības ne tikai vecāka gadagājuma neaizsargātiem pieaugušajiem, bet arī neaizsargātiem pieaugušajiem vai tiem, kas ir kļuvuši neaizsargāti un nespēj aizstāvēt savas intereses nopietnu garīgu un/vai fizisku traucējumu dēļ; uzskata, ka būtu ļoti lietderīgi šajā sakarībā ieviest paraugprakses apmaiņu un salīdzināšanas procedūras starp dalībvalstīm, pamatojoties uz to dažādām aizsardzības sistēmām;

6.  aicina dalībvalstis veicināt pieaugušo pašnoteikšanos, ieviešot valsts līmeņa tiesību aktus par rīcībnespējas pilnvarām, par pamatu ņemot principus, kas ietverti Eiropas Padomes Ministru komitejas ieteikumā CM/Rec(2009)11;

7.  aicina dalībvalstis pievērst īpašu uzmanību vissliktākajā situācijā esošo neaizsargāto pieaugušo vajadzībām un ieviest pasākumus, lai nodrošinātu, ka viņi netiek diskriminēti saistībā ar šo nosacījumu; šajā sakarībā aicina dalībvalstis, kas atzīst rīcībnespējas pilnvaras savos tiesību aktos vai kas nolemj tās ieviest, neparedzēt savās tiesību sistēmās izmaksas un formalitātes, kas var nesaprātīgi kavēt vissliktākajā situācijā esošos neaizsargātos pieaugušos iegūt rīcībnespējas pilnvaras neatkarīgi no viņu finansiālajām iespējām;

8.  aicina Komisiju uzsākt, atbalstīt un finansēt projektus, kuru mērķis ir vērst Savienības iedzīvotāju uzmanību uz dalībvalstu tiesību aktiem, kas attiecas uz neaizsargātiem pieaugušajiem un viņu aizsardzības pasākumiem; aicina dalībvalstis veikt atbilstīgas darbības un pasākumus, lai savā teritorijā sniegtu visiem cilvēkiem pietiekamu un viegli pieejamu informāciju par savas valsts tiesību aktiem, kā arī par pieejamiem neaizsargātu pieaugušo aizsardzības pakalpojumiem;

9.  pauž nožēlu, ka Komisija nav reaģējusi uz Parlamenta pieprasījumu savlaicīgi iesniegt ziņojumu Parlamentam un Padomei par konstatētajām problēmām un labāko praksi Hāgas konvencijas piemērošanā, kurā būtu jāiekļauj arī priekšlikumi par Savienības pasākumiem procedūru skaidrošanai vai jaunu procedūru radīšanai attiecībā uz Konvencijas piemērošanu; uzskata, ka minētajā ziņojumā būtu varēts aprakstīt praktiskas problēmas, ar kurām ir saskārusies Komisija, tai apkopojot informāciju par Hāgas konvencijas piemērošanu;

10.  aicina Komisiju, pamatojoties uz 81. panta 2. punktu Līgumā par Eiropas Savienības darbību, līdz 2018. gada 31. martam iesniegt Parlamentam un Padomei priekšlikumu regulai, ar kuru stiprina sadarbību starp dalībvalstīm, kā arī uzlabo lēmumu automātisku atzīšanu un izpildi attiecībā uz neaizsargātu pieaugušo aizsardzību un rīcībnespējas pilnvarām, ievērojot ieteikumus, kas ir izklāstīti pielikumā;

11.  konstatē, ka šajos ieteikumos ir ievērotas pamattiesības un subsidiaritātes princips; šajā sakarībā uzsver, cik svarīgi ir līdztekus dalībvalstu paraugpraksei ņemt vērā gan novadu, gan vietējo pašvaldību gūto pieredzi;

12.  uzskata, ka pieprasītajam priekšlikumam nav finansiālas ietekmes uz Savienību;

13.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju un pielikumā izklāstītos ieteikumus nosūtīt Komisijai un Padomei, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

PIELIKUMS REZOLŪCIJAS

IETEIKUMIEM ATTIECĪBĀ UZ PIEPRASĪTĀ PRIEKŠLIKUMA SATURU

A.   PRIEKŠLIKUMA PRINCIPI UN MĒRĶI

1.  Veicināt informācijas izplatīšanu par administratīviem un tiesu lēmumiem, kuros neaizsargātiem pieaugušajiem tiek noteikti aizsardzības pasākumi, kuri paredzēti 2000. gada 13. janvāra Hāgas konvencijā par pieaugušo starptautisko aizsardzību, kā arī atvieglot šo lēmumu apriti, atzīšanu un izpildi.

2.  Izveidot valstu lietas vai reģistrus, no vienas puses, attiecībā uz administratīviem vai tiesu lēmumiem, kas ietver aizsardzības pasākumus neaizsargātiem pieaugušajiem, un no otras puses, ja tādi pastāv, rīcībnespējas pilnvaras, lai nodrošinātu juridisko noteiktību un veicinātu kompetento administratīvo iestāžu un tiesnešu ātru piekļuvi informācijai par personu, uz kurām attiecas aizsardzības pasākums, juridisko situāciju, kā arī veicinātu šādas informācijas apriti.

3.  Īstenot īpašus un piemērotus dalībvalstu sadarbības veicināšanas pasākumus, pamatojoties uz instrumentiem, kas pieejami saskaņā ar Hāgas konvenciju, jo īpaši centrālo iestāžu izveidi, kurām būtu uzticēts atvieglot saziņu starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm un koordinēt informācijas nodošanu un apmaiņu par administratīviem un tiesu lēmumiem saistībā ar pieaugušajiem, uz kuriem attiecas aizsardzības pasākumi;

4.  Nodrošināt, ka informācijas apmaiņa starp dalībvalstīm par neaizsargātu pieaugušo aizsardzības statusu, kā arī piekļuve aizsardzības pasākumu un rīcībnespējas pilnvaru lietām un reģistriem notiek tā, lai stingri nodrošinātu konfidencialitātes principa un noteikumu par attiecīgo pieaugušo personas datu aizsardzību ievērošanu.

5.  Izveidot Savienības vienotas veidlapas, kuru mērķis būtu veicināt informētību par administratīviem un tiesu lēmumiem attiecībā uz ne aizsargātiem pieaugušajiem, kā arī viņus skarošo lēmumu apriti, atzīšanu un izpildi. Komisija varētu par paraugu izmantot veidlapas pieaugušo aizsardzībai, kuras Hāgas Starptautisko privāttiesību konferences 1999. gada septembra un oktobra sesijas aktos ieteikusi īpašā diplomātiskā komiteja.

6.  Atzīt, ka jebkurai personai, kurai ir uzticēta neaizsargāta pieaugušā vai viņa īpašuma aizsardzība, ir tiesības no kompetentajām iestādēm saprātīgā termiņā saņemt izziņu, kurā norādīts šīs personas statuss un pilnvaras un kura būtu derīga visās dalībvalstīs.

7.  Veicināt aizsardzības pasākumu, ko veikušas kādas dalībvalsts iestādes citās dalībvalstīs, automātisku atzīšanu, neskarot to, ka izņēmuma kārtā un saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 3. un 21. punktu var tikt ieviestas juridiskās garantijas, kuras attiecas uz pieprasījuma atzīt šādus aizsardzības pasākumus saņēmēju dalībvalstu sabiedriskās kārtības aizsardzību un kuras var ļaut minētajām dalībvalstīm pamatot šo pasākumu neatzīšanu un neizpildi.

8.  Veicināt to aizsardzības pasākumu izpildi dalībvalstīs, kurus pieņēmušas citu dalībvalstu iestādes, bez nepieciešamības deklarēt šādu pasākumu izpildāmību.

9.  Veicināt apspriešanos un sadarbību starp dalībvalstīm, ja dalībvalsts iestāžu paredzētā lēmuma izpildei varētu būt ietekme loģistikas un finanšu jomā uz citu dalībvalsti, lai attiecīgās dalībvalstis varētu vienoties par to izmaksu sadali, kuras saistītas ar aizsardzības pasākumu. Apspriešanās un saskaņošana vienmēr būtu jāīsteno attiecīgā neaizsargātā pieaugušā labā un pilnībā ievērojot viņa pamattiesības. Attiecīgās iestādes varētu ierosināt kompetentajai administratīvajai vai tiesu iestādei alternatīvus pasākumus, ņemot vērā to, ka galīgais lēmums būtu jāpieņem šai administratīvajai vai tiesu iestādei.

10.  Izveidot vienotas darbnespējas veidlapas, lai veicinātu, ka šādas pilnvaras izmanto ieinteresētās personas, kuru apzināta piekrišana būtu jāpārbauda attiecīgajām iestādēm, kā arī nodrošinātu šādu pilnvaru apriti, atzīšanu un īstenošanu.

B.   IEROSINĀMĀS DARBĪBAS

1.  Aicina Komisiju, pamatojoties uz 81. panta 2. punktu Līgumā par Eiropas Savienības darbību, līdz 2018. gada 31. martam iesniegt Parlamentam un Padomei priekšlikumu regulai, ar kuru uzlabo dalībvalstu sadarbību un lēmumu automātisku atzīšanu un izpildi attiecībā uz neaizsargātu pieaugušo aizsardzību un rīcībnespējas pilnvarām.

(1) OV C 45 E, 23.2.2010., 71. lpp.
(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1215/2012 (2012. gada 12. decembris) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (OV L 351, 20.12.2012., 1. lpp.).


Pagaidu autonomo tirdzniecības pasākumu ieviešana attiecībā uz Ukrainu ***I
PDF 530kWORD 56k
Eiropas Parlamenta 2017. gada 1. jūnijā pieņemtie grozījumi priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par pagaidu autonomo tirdzniecības pasākumu ieviešanu attiecībā uz Ukrainu, papildinot tirdzniecības koncesijas, kas pieejamas saskaņā ar Asociācijas nolīgumu (COM(2016)0631 – C8-0392/2016 – 2016/0308(COD))(1)
P8_TA(2017)0236A8-0193/2017

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Komisijas ierosinātais teksts   Grozījums
Grozījums Nr. 1
Lēmuma priekšlikums
2. apsvērums
(2)  Ņemot vērā Ukrainas uzsāktos ekonomikas reformu centienus, un lai atbalstītu ciešāku ekonomisko attiecību veidošanu ar Eiropas Savienību, ir lietderīgi palielināt tirdzniecības plūsmas saistībā ar konkrētu lauksaimniecības produktu importu un autonomo tirdzniecības pasākumu formā piešķirt koncesijas attiecībā uz konkrētiem rūpniecības ražojumiem atbilstīgi tirdzniecībai starp Eiropas Savienību un Ukrainu piemērojamo muitas nodokļu atcelšanas paātrināšanai.
(2)  Lai stiprinātu Ukrainas uzsāktos ekonomikas un politisko reformu centienus un lai atbalstītu un paātrinātu ciešāku ekonomisko attiecību veidošanu ar Savienību, ir lietderīgi un nepieciešami palielināt tirdzniecības plūsmas saistībā ar konkrētu lauksaimniecības produktu importu un autonomo tirdzniecības pasākumu formā piešķirt koncesijas attiecībā uz konkrētiem rūpniecības ražojumiem atbilstīgi tirdzniecībai starp Savienību un Ukrainu piemērojamo muitas nodokļu atcelšanas paātrināšanai.
Grozījums Nr. 2
Regulas priekšlikums
3. apsvērums
(3)  Autonomie tirdzniecības pasākumi tiktu piešķirti kā nulles tarifa kvotas I un II pielikumā uzskaitītajiem produktiem papildus preferenciālajām tarifa kvotām, kas paredzētas Nolīgumā, un kā daļēja vai pilnīga importa nodokļu atcelšana III pielikumā uzskaitītajiem rūpniecības ražojumiem.
(3)  Pēc tam, kad Komisija būs publicējusi savu analīzi par šīs regulas iespējamo ietekmi, kurā būtu jāņem vērā šajā regulā paredzēto autonomo tirdzniecības pasākumu iespējamie gala saņēmēji un īpaši jāpievēršas mazajiem un vidējiem ražotājiem Ukrainā, autonomos tirdzniecības pasākumus būtu jāpiešķir attiecībā uz produktiem, kas, ņemot vērā minēto analīzi, ir novērtētilietderīgi. Minētajiem autonomajiem tirdzniecības pasākumiem vajadzētu būt nulles tarifa kvotām I un II pielikumā uzskaitītajiem produktiem papildus preferenciālajām tarifa kvotām, kas paredzētas Asociācijas nolīgumā, un daļējai vai pilnīgai importa nodokļu atcelšanai III pielikumā uzskaitītajiem rūpniecības ražojumiem.
Grozījums Nr. 3
Regulas priekšlikums
4. apsvērums
(4)  Lai novērstu jebkādu krāpšanas risku, tiesības izmantot papildu nulles tarifa kvotas būtu jāpiešķir ar nosacījumu, ka Ukraina ievēro attiecīgo produktu izcelsmes piemērojamos noteikumus un ar tiem saistītās procedūras, kā arī iesaistās ciešā administratīvā sadarbībā ar Eiropas Savienību saskaņā ar Nolīgumu.
(4)  Lai novērstu jebkādu krāpšanas risku, tiesības izmantot papildu nulles tarifa kvotas I un II pielikumā uzskaitītajiem produktiem un daļēju vai pilnīgu importa nodokļu atcelšanu III pielikumā uzskaitītajiem rūpniecības ražojumiem būtu jāpiešķir ar nosacījumu, ka Ukraina ievēro visus attiecīgos nosacījumus Asociācijas nolīgumā paredzēto ieguvumu saņemšanai, tostarp attiecīgo produktu izcelsmes piemērojamos noteikumus un ar tiem saistītās procedūras, kā arī iesaistās ciešā administratīvā sadarbībā ar Savienību saskaņā ar minēto nolīgumu.
Grozījums Nr. 4
Regulas priekšlikums
9. apsvērums
(9)  Asociācijas nolīguma 2. pantā paredzēts, ka demokrātijas principu, cilvēktiesību un pamatbrīvību un tiesiskuma principa ievērošana ir minētā nolīguma būtiskas sastāvdaļas. Ir lietderīgi paredzēt iespēju uz laiku apturēt preferences gadījumā, ja Ukraina neievēro cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma pamatprincipus.
(9)  Asociācijas nolīguma 2. un 3. pantā paredzēts, ka demokrātijas principu, cilvēktiesību, pamatbrīvību un tiesiskuma principa ievērošana, kā arī cīņa pret korupciju un organizēto noziedzību un pasākumi ilgtspējīgas attīstības un efektīvu daudzpusējo attiecību sekmēšanai ir būtiski elementi attiecībās ar Ukrainu, kuras regulē minētais nolīgums. Ir lietderīgi paredzēt iespēju uz laiku apturēt preferences gadījumā, ja Ukraina neievēro vispārējos Asociācijas nolīguma principus, kā tas ir darīts citu Savienības noslēgto asociācijas nolīgumu gadījumā.
Grozījums Nr. 5
Regulas priekšlikums
9.a apsvērums (jauns)
(9a)  Komisijas gada ziņojumā par padziļināta un visaptveroša brīvās tirdzniecības nolīguma īstenošanu būtu jāiekļauj šajā regulā paredzēto pagaidu autonomo tirdzniecības pasākumu īstenošanas rūpīgs novērtējums.
Grozījums Nr. 6
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. punkts – ievaddaļa
Tiesības izmantot 1. pantā noteikto tarifa kvotu režīmu piešķir, ja izpildīti šādi nosacījumi:
Tiesības izmantot 1. pantā noteikto tarifa kvotu režīmu un preferenciālus muitas nodokļus importēšanai piešķir, ja izpildīti šādi nosacījumi:
Grozījums Nr. 7
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
(a)  atbilstība ražojumu izcelsmes noteikumiem un ar tiem saistītām procedūrām, kā paredzēts Asociācijas nolīgumā un jo īpaši I protokolā par jēdziena “noteiktas izcelsmes ražojumi” definīciju un administratīvās sadarbības metodēm un II protokolā par savstarpēju administratīvo atbalstu muitas jautājumos;
(a)  atbilstība ražojumu izcelsmes noteikumiem un ar tiem saistītām procedūrām, kā paredzēts Asociācijas nolīgumā un jo īpaši I protokolā par jēdziena “noteiktas izcelsmes ražojumi” definīciju un administratīvās sadarbības metodēm un II protokolā par savstarpēju administratīvo atbalstu muitas jautājumos; saistībā ar ražojumiem, kuri ir ražoti teritorijā, ko efektīvi nepārvalda Ukrainas valdība, vai ir pārvesti no tās, tiek iesniegts pārvadājumu sertifikāts EUR.1, kas minēts Asociācijas nolīguma I protokola 16. panta 1. punkta a) apakšpunktā un kuru izdod Ukrainas valdības muitas iestādes pēc tam, kad tās ir eksportētāja telpās veikušas eksportētāja pārskatu pārbaudi vai citas pārbaudes, kuras tās uzskata par vajadzīgām saskaņā ar minētā protokola 17. panta 5. punktu un 33. pantu, tostarp novērtējušas, vai pastāv pamatots iemesls aizdomām, ka uzņēmēji, kas gūst labumu no pagaidu autonomajiem tirdzniecības pasākumiem, apdraud cīņu pret korupciju vai ir iesaistīti nelikumīgās ekonomiskās darbībās;
Grozījums Nr. 8
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
(b)  Ukraina no šīs regulas spēkā stāšanās dienas neievieš jaunus nodokļus vai maksājumus ar līdzvērtīgu ietekmi un jaunus kvantitatīvus ierobežojumus vai pasākumus ar līdzvērtīgu ietekmi importam, kura izcelsme ir Savienībā, kā arī nepalielina pašreizējos nodokļus vai maksājumus un neievieš nekādus citus ierobežojumus;
(b)  Ukraina no šīs regulas spēkā stāšanās dienas neievieš jaunus nodokļus vai maksājumus ar līdzvērtīgu ietekmi un jaunus kvantitatīvus ierobežojumus vai pasākumus ar līdzvērtīgu ietekmi importam, kura izcelsme ir Savienībā, kā arī nepalielina pašreizējos nodokļus vai maksājumus un neievieš nekādus citus ierobežojumus, tostarp diskriminējošus iekšējus administratīvus pasākumus;
Grozījums Nr. 9
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. punkts – c apakšpunkts
(c)  tiek ievēroti demokrātijas principi, cilvēktiesības un pamatbrīvības, un tiesiskuma princips, kā paredzēts Asociācijas nolīguma 2. pantā.
(c)  tiek ievēroti demokrātijas principi, cilvēktiesības un pamatbrīvības, un tiesiskuma princips, kā arī īstenoti pastāvīgi un konsekventi korupcijas un nelikumīgas darbības apkarošanas centieni, kā paredzēts Asociācijas nolīguma 2., 3. un 22. pantā.
Grozījums Nr. 10
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. punkts – ca apakšpunkts (jauns)
(ca)   tiek konsekventi ievēroti pienākumi īstenot sadarbību nodarbinātības, sociālās politikas un iespēju vienlīdzības jautājumos saskaņā ar Asociācijas nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība un ilgtspējīga attīstība) 13. nodaļu un V sadaļas (Sadarbība nodarbinātības, sociālās politikas un iespēju vienlīdzības jautājumos) 21. nodaļu, kā arī šā nolīguma 420. pantā paredzētajiem mērķiem;
Grozījums Nr. 11
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa
Ja Komisija uzskata, ka ir pietiekami pierādījumi par 2. pantā minēto nosacījumu neievērošanu, tā var pilnībā vai daļēji apturēt šajā regulā paredzēto preferenču režīmu saskaņā ar 5. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
Ja Komisija uzskata, ka ir pietiekami pierādījumi par šīs regulas 2. pantā minēto nosacījumu neievērošanu, tā var pilnībā vai daļēji apturēt šajā regulā paredzēto preferenču režīmu saskaņā ar 5. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
Grozījums Nr. 12
Regulas priekšlikums
2. pants – 1.a daļa (jauna)
Ja dalībvalsts pieprasa, lai Komisija apturētu kādu no preferenču režīmiem, pamatojoties uz 2. panta b) apakšpunktā izklāstīto nosacījumu neievērošanu, Komisija divu mēnešu laikā pēc šāda pieprasījuma saņemšanas iesniedz pamatotu atzinumu par to, vai apgalvojums par nosacījumu neievērošanu ir pamatots. Ja Komisija secina, ka tas ir pamatots, tā uzsāk procedūru, kas minēta šā panta pirmajā daļā.
Grozījums Nr. 13
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. punkts
1.  Ja Ukrainas izcelsmes produktu importē saskaņā ar noteikumiem, kas līdzīgu vai tieši konkurējošu produktu ražotājam Kopienā rada vai var radīt ievērojamus sarežģījumus, Padome var pēc Komisijas priekšlikuma ar kvalificētu balsu vairākumu jebkurā laikā šādam produktam atkal piemērot kopējā muitas tarifa nodokļus.
1.  Ja Ukrainas izcelsmes produktu importē saskaņā ar noteikumiem, kas līdzīgu vai tieši konkurējošu produktu ražotājam Savienībā rada vai var radīt ievērojamus sarežģījumus, jebkurā laikā šādam produktam atkal piemērot kopējā muitas tarifa nodokļus.
Grozījums Nr. 14
Regulas priekšlikums
4. pants – 1.a punkts (jauns)
1.a  Komisija cieši uzrauga šīs regulas ietekmi uz Savienības ražotājiem attiecībā uz I un II pielikumā uzskaitītajiem ražojumiem, tostarp attiecībā uz cenām Savienības tirgū un ņemot vērā būtisko pieejamo informāciju par Savienības ražotājiem, piemēram, tirgus daļu, ražošanu, krājumiem, ražošana jaudu un jaudas izmantojumu līmeni.
Grozījums Nr. 15
Regulas priekšlikums
4. pants – 2. punkts
2.  Pēc dalībvalsts pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas Komisija pieņem oficiālu lēmumu, lai pieņemamā laikposmā uzsāktu izmeklēšanu. Ja Komisija nolemj uzsākt izmeklēšanu, tā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicē paziņojumu, ar kuru izsludina izmeklēšanas uzsākšanu. Paziņojumā sniedz saņemtās informācijas kopsavilkumu un norāda, ka jebkāda svarīga informācija būtu jānosūta Komisijai. Turklāt tajā norāda termiņu, kas nepārsniedz četrus mēnešus no paziņojuma publicēšanas dienas, kurā ieinteresētās personas rakstiski var paziņot savu nostāju.
2.  Pēc dalībvalsts pieprasījuma, jebkura juridiska persona vai jebkura apvienība, kas nav juridiska persona, rīkojoties Savienības ražošanas nozares, proti, līdzīgu vai tieši konkurējošo ražojumu visu vai lielākās daļas ražotāju, vārdā vai pēc pašas Komisijas iniciatīvas, ja Komisijai ir skaidrs, ka pastāv pietiekami prima facie pierādījumi, Komisija pieņem oficiālu lēmumu, lai pieņemamā laikposmā uzsāktu izmeklēšanu. Šā panta nolūkiem „lielākā daļa“ nozīmē Savienības ražotājus, kuru kopīgais ieguldījums veido vairāk nekā 50 % no Savienības līdzīgu vai tieši konkurējošu ražojumu kopējās produkcijas, ko ražo minētā Savienības nozares daļa, paužot vai nu atbalstu vai nepiekrišanu šim pieprasījumam, un ne mazāk par 25 % no līdzīgu vai tieši konkurējošu ražojumu kopējās produkcijas, ko ražo Savienības nozare. Ja Komisija nolemj uzsākt izmeklēšanu, tā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicē paziņojumu, ar kuru izsludina izmeklēšanas uzsākšanu. Paziņojumā sniedz saņemtās informācijas kopsavilkumu un norāda, ka jebkāda svarīga informācija būtu jānosūta Komisijai. Turklāt tajā norāda termiņu, kas nepārsniedz četrus mēnešus no paziņojuma publicēšanas dienas, kurā ieinteresētās personas rakstiski var paziņot savu nostāju.
Grozījums Nr. 16
Regulas priekšlikums
4. pants – 6. punkts
6.  Komisija saskaņā ar 5. pantā minēto procedūru pieņem lēmumu trīs mēnešu laikā. Šāds lēmums stājas spēkā viena mēneša laikā pēc tā publicēšanas.
6.  Komisija saskaņā ar 5. pantā minēto procedūru pieņem lēmumu trīs mēnešu laikā. Šāds lēmums stājas spēkā viena mēneša laikā pēc tā publicēšanas. Kopējā muitas tarifa nodokļus atjauno tikmēr, kamēr ir nepieciešams novērst Savienības ražotāju ekonomiskā un/vai finanšu stāvokļa pasliktināšanos, vai tikmēr, kamēr ir šādas pasliktināšanās risks. Kopējā muitas tarifa nodokļus atjauno ne ilgāk kā uz viena gada laikposmu, ja vien pienācīgi pamatotos apstākļos to nepagarina. Ja galīgi konstatētie fakti liecina, ka 4. panta 1. punktā paredzētie nosacījumi nav ievēroti, Komisija pieņem īstenošanas aktu, ar ko izbeidz izmeklēšanu un procedūru saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 5. panta 2. punktā.
Grozījums Nr. 17
Regulas priekšlikums
5.a pants (jauns)
5.a pants
Autonomo tirdzniecības pasākumu īstenošanas novērtējums
Komisijas gada ziņojumā par padziļināta un visaptveroša brīvās tirdzniecības nolīguma īstenošanu iekļauj šajā regulā paredzēto pagaidu autonomo tirdzniecības pasākumu īstenošanas rūpīgu novērtējumu un, ciktāl tas ir vajadzīgs, iekļauj novērtējumu par šo pasākumu sociālo ietekmi Ukrainā un Savienībā. Komisijas tīmekļa vietnēs dara pieejamu informāciju par tarifa kvotu izmantošanu saistībā ar lauksaimniecību.
Grozījums Nr. 18
Regulas priekšlikums
I pielikums – tabula – 4. rinda

Komisijas ierosinātais teksts

09.6752

2002

Bez etiķa vai etiķskābes sagatavoti vai konservēti tomāti

 

5 000

Grozījums

svītrots

Grozījums Nr. 19
Regulas priekšlikums
II pielikums – tabula – 2. rinda

Komisijas ierosinātais teksts

Parasto kviešu, speltas kviešu un labības maisījuma milti, putraimi, rupja maluma milti un granulas

1001 99 00, 1101 00 15, 1101 00 90, 1102 90 90, 1103 11 90, 1103 20 60

100 000 tonnas gadā

Grozījums

svītrots

Grozījums Nr. 20
Regulas priekšlikums
II pielikums – tabula – 3. rinda

Komisijas ierosinātais teksts

Kukurūza, izņemot sēklu, kukurūzas milti, putraimi, rupja maluma milti, granulas un graudi

1005 90 00, 1102 20, 1103 13, 1103 20 40, 1104 23

650 000 tonnas gadā

Grozījums

Kukurūza, izņemot sēklu, kukurūzas milti, putraimi, rupja maluma milti, granulas un graudi

1005 90 00, 1102 20, 1103 13, 1103 20 40, 1104 23

650 000 050 kilogrami gadā

Grozījums Nr. 21
Regulas priekšlikums
III pielikums – tabula – 3. rinda

Komisijas ierosinātais teksts

3102 10 10

Urīnviela, ūdens šķīduma vai citā veidā, ja slāpeklis veido vairāk nekā 45 % no sausā bezūdens ražojuma kopējās masas (izņemot apaļas formas granulās vai tamlīdzīgos veidos, vai iepakojumos ar bruto svaru ne vairāk par 10 kg)

3%

Grozījums

svītrots

(1) Jautājums tika nodots atpakaļ atbildīgajai komitejai starpiestāžu sarunām saskaņā ar 59. panta 4. punkta ceturto daļu (A8-0193/2017).


Vienota vīzu forma ***I
PDF 389kWORD 48k
Rezolūcija
Teksts
Eiropas Parlamenta 2017. gada 1. jūnija normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza 1995. gada 29. maija Regulu (EK) Nr. 1683/95, ar ko nosaka vienotu vīzu formu (COM(2015)0303 – C8-0164/2015 – 2015/0134(COD))
P8_TA(2017)0237A8-0028/2016

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2015)0303),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 77. panta 2. punkta a) apakšpunktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0164/2015),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā provizorisko vienošanos, kuru atbildīgā komiteja apstiprinājusi saskaņā ar Reglamenta 69.f panta 4. punktu, un Padomes pārstāvja 2017. gada 3. maija vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Eiropas Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu un Juridiskās komitejas atzinumu (A8-0028/2016),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2017. gada 1. jūnijā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/..., ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1683/95, ar ko nosaka vienotu vīzu formu

P8_TC1-COD(2015)0134


(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) 2017/1370.)


Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras daudzgadu pamatprogramma laikposmam no 2018. gada līdz 2022. gadam ***
PDF 304kWORD 47k
Eiropas Parlamenta 2017. gada 1. jūnija normatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam, ar ko nosaka Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras daudzgadu pamatprogrammu laikposmam no 2018. gada līdz 2022. gadam (14423/2016 – C8-0528/2016 – 2016/0204(APP))
P8_TA(2017)0238A8-0177/2017

(Īpašā likumdošanas procedūra — piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā projektu Padomes lēmumam (14423/2016),

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 352. pantu (C8-0528/2016),

–  ņemot vērā Reglamenta 99. panta 1. un 4. punktu,

–  ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ieteikumu (A8-0177/2017),

1.  sniedz piekrišanu Padomes lēmuma projektam;

2.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.


Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras daudzgadu pamatprogramma laikposmam no 2018. gada līdz 2022. gadam.(rezolūcija)
PDF 317kWORD 49k
Eiropas Parlamenta 2017. gada 1. jūnija rezolūcija par Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras daudzgadu pamatprogrammu laikposmam no 2018. gada līdz 2022. gadam (2017/2702(RSP))
P8_TA(2017)0239B8-0384/2017

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā projektu Padomes lēmumam, ar ko nosaka Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras daudzgadu pamatprogrammu laikposmam no 2018. gada līdz 2022. gadam (14423/2016),

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 352. pantu (C8-0528/2016),

–  ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ieteikumu (A8-0177/2017), kas iesniegts saskaņā ar Eiropas Parlamenta Reglamenta 99. panta 1. un 4. punktu

–  ņemot vērā 2012. gada 13. decembra nostāju par projektu Padomes lēmumam, ar ko nosaka Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras daudzgadu nostādnes laikposmam no 2013. gada līdz 2017. gadam (10449/2012 – C7-0169/2012 – 2011/0431(APP))(1),

–  ņemot vērā 2016. gada 13. decembra rezolūciju par pamattiesību stāvokli Eiropas Savienībā 2015. gadā(2),

–  ņemot vērā Komisijas un Padomes 2017. gada 31. maija paziņojumu par Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras daudzgadu pamatprogrammu laikposmam no 2018. gada līdz 2022. gadam,

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā Eiropas Savienība ir apņēmusies garantēt Eiropas Savienības Pamattiesību hartā pasludinātās tiesības;

B.  tā kā Parlamenta piekrišanas saņemšanai iesniegtais projekts Padomes lēmumam, ar ko nosaka Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras daudzgadu pamatprogrammu laikposmam no 2018. gada līdz 2022. gadam, ietver astoņas tematiskās jomas: noziedzīgos nodarījumos cietušie un tiesu iestāžu pieejamība; līdztiesība un jebkāda diskriminācija, piemēram, dzimuma, rases, ādas krāsas, etniskās vai sociālās izcelsmes, ģenētisko īpatnību, valodas, reliģijas vai pārliecības, politisko vai jebkuru citu uzskatu dēļ, diskriminācija saistībā ar piederību pie nacionālās minoritātes, diskriminācija īpašuma, izcelsmes, invaliditātes, vecuma, seksuālās orientācijas vai valstspiederības dēļ; informācijas sabiedrība un jo īpaši privātās dzīves neaizskaramība un personas datu aizsardzība; tiesu iestāžu sadarbība, izņemot krimināllietās; migrācija, robežas, patvērums un bēgļu un migrantu integrācija; rasisms, ksenofobija un ar to saistītā neiecietība; bērna tiesības; romu integrācija un sociālā iekļaušana, īpašu uzmanību pievēršot antičigānismam;

C.  tā kā policijas sadarbības un tiesu iestāžu sadarbības krimināllietās jomas iekļaušana daudzgadu pamatprogrammā ne tikai atbilstu faktiskajām vajadzībām, bet arī ļautu aģentūrai pēc savas iniciatīvas nodrošināt visaptverošu analīzi jomās, kas acīmredzami ir saistītas ar pamattiesībām, jo īpaši ņemot vērā nesenās un pašreizējās likumdošanas norises ES līmenī šajā jomā;

D.  tā kā pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā policijas sadarbība un tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās ir kļuvušas par Savienības tiesību daļu un tāpēc tās — kā visas jomas, kas ir Savienības kompetencē, — ietilpst aģentūras uzdevumu jomā saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 168/2007 3. panta 1. punktu;

E.  tā kā pat tad, ja policijas sadarbība un tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās nebūs iekļautas Padomes lēmumā, ar ko nosaka daudzgadu pamatprogrammu, aģentūra varēs turpināt pildīt savus uzdevumus šajās jomās pēc Parlamenta, Padomes vai Komisijas pieprasījuma saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 168/2007 5. panta 3. punktu;

F.  tā kā ir nepieciešams izveidot aģentūras daudzgadu pamatprogrammu laikposmam no 2018. gada līdz 2022. gadam, lai nodrošinātu tās darbību nepārtrauktību, un tā kā jaunas daudzgadu pamatprogrammas trūkums 2018. gada sākumā nozīmētu, ka aģentūra var strādāt tikai tad, ja viena no iestādēm ir izteikusi konkrētu pieprasījumu, bet ne pēc savas iniciatīvas,

1.  pauž nožēlu par to, ka Padomē nav panākta vienošanās attiecībā uz ierosināto tematisko jomu, proti, policijas sadarbības un tiesas iestāžu sadarbības krimināllietās, iekļaušanu jaunajā daudzgadu pamatprogrammā;

2.  atkārtoti uzsver aģentūras darba nozīmīgumu un tās svarīgo lomu pamattiesību veicināšanā visā ES;

3.  uzskata, ka viens no aģentūras darba pamataspektiem ir turpināt atbalsta sniegšanu saistībā ar pamattiesību ievērošanu Savienības tiesību jomā, tādēļ aģentūras darbību nedrīkstētu pārtraukt;

4.  atzinīgi vērtē Komisijas un Padomes paziņojumus un uzstāj, ka ir nepieciešams uzlabot darba procedūras, kas paredzētas aģentūras pārvaldībai un darbībai, un precizēt, ka aģentūras kompetences ietver arī kādreizējā trešā pīlāra jautājumus, proti, policijas sadarbību un tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās;

5.  pieņem zināšanai Komisijas un Padomes atšķirīgos viedokļus par aģentūras izveides regulas interpretāciju un aicina abas iestādes pēc iespējas drīz panākt vienošanos;

6.  aicina Komisiju pēc tam, kad veikts aģentūras ārējais novērtējums 2017. gadā, nākt klajā ar priekšlikumu par grozījumiem Regulā (EK) Nr. 168/2007, kurus tā uzskata par nepieciešamiem, lai uzlabotu aģentūras pārvaldības un darbības procedūras un saskaņotu regulu ar Lisabonas līgumu, kā tas paredzēts minētās regulas 31. panta 2. punktā;

7.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai un Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūrai.

(1) OV C 434, 23.12.2015., 262. lpp.
(2) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0485.


Eiropas rūpniecības digitalizācija
PDF 461kWORD 66k
Eiropas Parlamenta 2017. gada 1. jūnija rezolūcija par Eiropas rūpniecības digitalizāciju (2016/2271(INI))
P8_TA(2017)0240A8-0183/2017

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 173. pantu (XVII sadaļa), kurš attiecas uz ES rūpniecības politiku un cita starpā uz Savienības rūpniecības konkurētspēju,

–  ņemot vērā LESD 9., 11. un 16. pantu,

–   ņemot vērā Protokolu Nr. 1 par valstu parlamentu lomu Eiropas Savienībā,

–   ņemot vērā Protokolu Nr. 2 par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu,

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 19. aprīļa paziņojumu “Eiropas rūpniecības digitalizācija. Digitālā vienotā tirgus priekšrocību izmantošana pilnā apmērā” (COM(2016)0180),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 19. aprīļa paziņojumu “Eiropas mākoņdatošanas iniciatīva: konkurētspējīgas datu un zināšanu ekonomikas veidošana Eiropā” (COM(2016)0178),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 19. aprīļa paziņojumu “IKT standartizācijas prioritātes digitālajam vienotajam tirgum” (COM(2016)0176),

–  ņemot vērā Komisijas dienestu 2016. gada 19. aprīļa darba dokumentu “Kvantu tehnoloģijas” (SWD(2016)0107),

–  ņemot vērā Komisijas dienestu 2016. gada 19. aprīļa darba dokumentu “Lietu interneta attīstīšana Eiropā” (SWD(2016)0110),

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada 2. jūlija paziņojumu “Ceļā uz plaukstošu ekonomiku, kura balstīta uz datiem” (COM(2014)0442),

–  ņemot vērā 2016. gada 19. janvāra rezolūciju par virzību uz Digitālā vienotā tirgus aktu(1),

–  ņemot vērā 2011. gada 9. marta rezolūciju par rūpniecības politiku globalizācijas laikmetā(2),

–  ņemot vērā 2010. gada 16. jūnija rezolūciju par stratēģiju “ES 2020”(3),

–  ņemot vērā 2010. gada 15. jūnija rezolūciju par Kopienas inovāciju politiku mainīgā pasaulē(4),

–  ņemot vērā Komisijas 2010. gada 28. oktobra paziņojumu “Integrēta rūpniecības politika globalizācijas laikmetam — prioritāte konkurētspējai un ilgtspējai” (COM(2010)0614),

–  ņemot vērā Komisijas 2010. gada 3. marta paziņojumu “Eiropa 2020 — stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (COM(2010)2020),

–  ņemot vērā Komisijas 2010. gada 6. oktobra paziņojumu “Stratēģijas “Eiropa 2020” pamatiniciatīva “Inovācijas savienība”” (COM(2010)0546),

–  ņemot vērā Komisijas 2007. gada 4. jūlija paziņojumu “Rūpniecības politikas termiņa vidusposma pārskats. Ieguldījums ES izaugsmes un nodarbinātības stratēģijā” (COM(2007)0374),

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 6. maija paziņojumu “Digitālā vienotā tirgus stratēģija Eiropai” (COM(2015)0192), pievienoto Komisijas dienestu darba dokumentu (SWD(2015)0100) un turpmākos tiesību aktu un neleģislatīvos priekšlikumus,

–  ņemot vērā 2013. gada 11. septembra priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko nosaka pasākumus sakarā ar Eiropas elektronisko sakaru vienoto tirgu un savienota kontinenta īstenošanu un groza Direktīvas 2002/20/EK, 2002/21/EK un 2002/22/EK un Regulas (EK) Nr. 1211/2009 un (ES) Nr. 531/2012 (COM(2013)0627),

–  ņemot vērā 2013. gada 26. marta priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par pasākumiem ātrdarbīgu elektronisko sakaru tīklu izvēršanas izmaksu samazināšanai (COM(2013)0147),

–  ņemot vērā 2013. gada 7. februāra priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par pasākumiem, kas nodrošinātu vienādi augsta līmeņa tīklu un informācijas drošību visā Savienībā (COM(2013)0048),

–  ņemot vērā Komisijas 2012. gada 10. oktobra paziņojumu “Spēcīgāka Eiropas rūpniecība izaugsmei un ekonomikas atveseļošanai” (COM(2012)0582),

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada 22. janvāra paziņojumu “Eiropas rūpniecības atdzimšana” (COM(2014)0014),

–  ņemot vērā Komisijas 2012. gada 3. oktobra paziņojumu “II vienotā tirgus akts. Kopā jaunai izaugsmei” (COM(2012)0573),

–  ņemot vērā Komisijas 2011. gada 13. aprīļa paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Akts par vienoto tirgu. Divpadsmit mehānismi, kā veicināt izaugsmi un vairot uzticēšanos” (COM(2011)0206),

–  ņemot vērā Komisijas 2010. gada 27. oktobra paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Ceļā uz aktu par vienoto tirgu. Par augsti konkurētspējīgu tirgus sociālo ekonomiku. 50 priekšlikumi, lai uzlabotu mūsu darbu, darījumus un savstarpējo apmaiņu” (COM(2010)0608),

–   ņemot vērā Komisijas 2017. gada 10. janvāra paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Veidojot Eiropas datu ekonomiku” (COM(2017)0009),

–  ņemot vērā 2014. gada 15. janvāra rezolūciju par Eiropas rūpniecības stiprināšanu konkurētspējas un ilgtspējības veicināšanai(5),

–  ņemot vērā 2013. gada 10. decembra rezolūciju par mākoņdatošanas potenciāla atraisīšanu Eiropā(6),

–  ņemot vērā 2013. gada 12. septembra rezolūciju par digitalizācijas programmu izaugsmei, mobilitātei un nodarbinātībai — laiks palielināt apgriezienus(7),

–  ņemot vērā 2012. gada 12. jūnija rezolūciju par informācijas kritiskās infrastruktūras aizsardzību — tās sasniegumiem un turpmākajiem pasākumiem virzībā uz globālu kiberdrošību(8),

–   ņemot vērā 2016. gada 13. decembra rezolūciju par ES kultūras un radošo nozaru saskaņotu politiku(9),

–  ņemot vērā 2010. gada 5. maija rezolūciju par jaunu Eiropas digitālo programmu — 2015.eu(10),

–  ņemot vērā 2010. gada 15. jūnija rezolūciju par lietisko internetu(11),

–   ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2016. gada 14. jūlija atzinumu “Rūpniecība 4.0 un digitālā revolūcija: nākotnes perspektīvas”,

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu un Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas, Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas, Transporta un tūrisma komitejas un Kultūras un izglītības komitejas atzinumus (A8-0183/2017),

A.  tā kā enerģiskie centieni ar konkrētām politikām, darbībām un stimuliem reindustrializēt ES un dalībvalstis būtu jāveic ar mērķi apvienot konkurētspēju, ilgtspēju, kvalitatīvu darbvietu radīšanu un iekļaušanu; atminoties ES mērķi, proti, ka līdz 2020. gadam 20 % Savienības iekšzemes kopprodukta (IKP) būtu jābalstās uz rūpniecību, saistībā ar kuru ir noteikti jāņem vērā digitālās plaisas un jaunu uzņēmējdarbības modeļu izraisītā rūpniecības nozares strukturālā pārveide;

B.  tā kā Eiropas rūpniecība ir Eiropas ekonomikas un labklājības pamats un tā saskaras ar lielām problēmām straujāku globalizācijas un inovācijas tendenču dēļ;

C.  tā kā rūpnieciskās ražošanas digitalizācija palīdz palielināt tautsaimniecību noturību, energoefektivitāti un resursefektivitāti, inovāciju, ilgtspēju un konkurētspēju, tādējādi pārveidojot uzņēmējdarbības modeļus, ražošanu, ražojumus, procesus un vērtības radīšanu un būtiski ietekmējot Eiropas nozaru un darba ņēmēju iespēju un problēmu līdzsvaru;

D.  tā kā Eiropai ar tās rūpniecisko mantojumu, rūpniecības nozaru un vērtību ķēžu tīklu, inovatīvajām priekšrocībām, stratēģiskajām publiskajām investīcijām pētniecībā un izstrādē, privāto investīciju pieejamību un efektīvo pārvaldi, kvalificēto darbaspēku un rūpnieciskās attīstības integrēšanu sabiedrības jautājumos un ar to, ka tai ir vairāk nekā 30 valstu un reģionālās iniciatīvas rūpniecības digitalizācijai, ir stabils pamats kļūšanai par līderi digitālajā pārveidē; tā kā pastāv iespēja nostiprināt ES rūpniecību, ja izdotos izveidot pilnībā integrētas vērtību ķēdes digitāli uzlabotiem rūpnieciskiem ražojumiem un ražojumu-pakalpojumu komplektiem;

E.  tā kā 5G būtiski pārveidos mūsu tautsaimniecības, digitalizācijai atvēlot vietu rūpnieciskās attīstības un sociālo pakalpojumu centrā;

F.  tā kā, lai Eiropas rūpniecības stratēģija būtu veiksmīga, ir jāizveido digitālais vienotais tirgus, kas veicina sociāli atbildīgu ekonomisko izaugsmi un nodarbinātību;

G.  tā kā rūpnieciskās ražošanas digitalizācijai labi plānota un tehnoloģiski neitrāla stratēģija, kas veido arvien vairāk saikņu starp cilvēkiem un mašīnām, kā arī pārrobežu pakalpojumiem visā globālajā vērtību ķēdē, ir svarīgs atspēriena punkts, lai palielinātu mūsu ekonomikas noturību, ilgtspēju un konkurētspēju un radītu jaunas darbvietas;

H.  tā kā digitalizācijai būtu jāpalielina resursu, enerģijas un kapitāla efektīvas izmantošanas potenciāls, tādējādi veicinot integrētāku aprites ekonomiku, mazāku materiālietilpību un plašāku rūpniecisko simbiozi;

I.  tā kā digitalizācija var veicināt tūrisma nozares attīstību par labu ceļotājiem un viņu mobilitātei, cita starpā ļaujot viegli piekļūt reāllaika informācijai un plašam pakalpojumu klāstam;

J.  tā kā augsti attīstītas valodu tehnoloģijas var palīdzēt pārvarēt rūpniecībā pastāvošās valodas barjeras, kas rada šķēršļus digitālā tirgus attīstībai;

K.  tā kā digitalizācija transporta nozarē rada jaunas iespējas ražotājiem, uzņēmumiem, investoriem, darba ņēmējiem un pasažieriem un tā kā tā ir priekšnoteikums transporta nozares turpmākai gan konkurētspējai, gan darbībai un lielākai efektivitātei un priekšnoteikums transporta pakalpojumu ilgtspējai ar labākiem darbības rādītājiem;

L.  tā kā digitalizācija var veicināt drošākus darba apstākļus, lielāku ražojumu drošumu un ražošanas individualizāciju un decentralizāciju;

M.  tā kā IKT nozarē nodarbinātības un apmācības jomā ir liela dzimumu nevienlīdzība, kas ievērojami negatīvi ietekmē vienlīdzību darba tirgū;

N.  tā kā ražošanas digitalizācija, individualizācija un decentralizācija novedīs pie mainīgiem darba apstākļiem un radīs virkni sociālo pārmaiņu; tā kā drošiem un pienācīgiem darba apstākļiem un ražojumu drošuma augstiem standartiem arī turpmāk ir jābūt kopīgi risināmai problēmai;

O.  tā kā pastāv daudzi pētījumi, kuros uzsvērts, ka rūpnieciskās ražošanas digitalizācija mainīs darba tirgus pieprasījumu un nodarbinātību Eiropā; tā kā tas var ietekmēt spēkā esošos noteikumus, kas reglamentē darba ņēmēju tiesības un līdzdalību; tā kā ir skaidrs, ka ir vajadzīgs sagaidīt šīs pārmaiņas, mācot darbiniekiem jaunās IKT prasmes un uzlabojot digitālās prasmes sabiedrībā kopumā,

Integrētas rūpniecības digitalizācijas stratēģijas (RDS) izstrādāšana Eiropas Savienībai

1.  atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu par Eiropas rūpniecības digitalizāciju;

2.  pauž stingru pārliecību, ka RDS ir izšķirīga nozīme Eiropas ekonomikas un sabiedrības spiedīgāko problēmu risināšanā, ja tā:

   a) stiprina ekonomikas dinamiku, sociālo un teritoriālo kohēziju un noturību attiecībā uz tehnoloģiskajām pārmaiņām un traucējumiem, veicot Eiropas rūpniecības nozaru un ekonomikas vērtību ķēžu modernizāciju un savstarpēju savienošanu, palielinot publiskās un privātās investīcijas reālajā ekonomikā un kontekstā ar ilgtspējīgu modernizāciju nodrošinot investēšanas iespējas;
   b) sekmē kvalitatīvu darbvietu radīšanu un uzņēmumu atgriešanas iespējas, uzlabo darba standartus un rūpniecības nozares darbvietu pievilcību, nodrošina patērētājiem lielākas iespējas un informāciju, īsteno sociāli apzinīgu pāreju un iekļaujošu darba tirgu ar daudzveidīgākiem darba modeļiem un darba laikiem un nodrošina labākus apstākļus un nodarbinātības un mūžizglītības integrāciju;
   c) efektīvāk izmanto resursus un samazina rūpniecības nozares materiālietilpību, pateicoties spēcīgākai Eiropas aprites ekonomikai, atgādina, ka tam ir izšķiroša nozīme Eiropas augsto tehnoloģiju nozares materiālajiem apstākļiem, kā arī digitalizētai rūpnieciskai ražošanai un tās ražojumiem;
   d) stiprina Eiropas kohēziju, izmantojot uzticamu un vērienīgu Eiropas investīciju politiku (īpaši pievēršoties modernas digitālās infrastruktūras izvēršanai), izmanto dažādus Eiropas finansēšanas instrumentus, tostarp ESIF, reģionālos fondus, pamatprogrammu „Apvārsnis 2020” un citus, kā arī nodrošina saskaņotu, tehnoloģiski neitrālu Eiropas rūpniecības politiku, pamatojoties uz godīgu konkurenci starp daudziem dalībniekiem, inovāciju un ilgtspējīgu modernizāciju un tehnoloģiju, sociālā un uzņēmējdarbības modeļa inovāciju, kas uzlabo digitālo vienoto tirgu un visas Eiropas rūpniecības integrāciju un modernizāciju;
   e) atbalsta Eiropas mērķus klimata politikas jomā, paaugstinot rūpnieciskās ražošanas energoefektivitāti un resursefektivitāti, kā arī cirkularitāti, samazinot emisijas un nodrošinot, ka ražošanas ilgtspēja iet roku rokā ar konkurētspēju;
   f) stiprina ekonomisko, politikas un sociālo inovāciju, izmantojot publiskā un privātā sektora datu un informācijas atklātības un pieejamības principus, vienlaikus un vienmēr aizsargājot sensitīvus datus datu apmaiņā starp uzņēmumiem, darba ņēmējiem un patērētājiem un ļaujot labāk integrēt visu veidu ekonomikas nozares un politikas jomas, tostarp radošās un kultūras nozares;
   g) uzlabo iedzīvotāju dzīves apstākļus pilsētu un ārpilsētu teritorijās un palīdz viņiem apzināties un spēt izmantot digitalizācijas radītās iespējas;
   h) stimulē tehnoloģisko un sociālo inovāciju ES pētniecībā, īstenojot rūpniecības digitalizācijas politiku ar skaidru orientāciju un redzējumu;
   i) uzlabo energoapgādes drošību un samazina energopatēriņu, izmantojot digitalizētu, elastīgāku un efektīvāku rūpniecisko ražošanu, kas nodrošinās uzlabotu enerģijas pieprasījuma pārvaldību;
   j) veido partnerattiecības ar citiem makroreģioniem pasaulē, izstrādājot inovatīvus un taisnīgus digitālos atvērtos tirgus;
   k) apzinās vajadzību pēc taisnīgākas un efektīvākas Eiropas nodokļu politikas, paskaidrojot tādus jautājumus kā nodokļu bāze pasaules līmenī savienotu digitālo tirgu un digitalizētas ražošanas laikmetā;
   l) piesaista investīcijas un pasaules vadošos pētniekus un zināšanas, tādējādi veicinot ekonomikas izaugsmi un Eiropas konkurētspēju;
   m) atbalsta jaunus uzņēmējdarbības modeļus un inovatīvus jaunuzņēmumus, ko motivē digitalizācija un tehnoloģiju attīstība;

3.  uzsver, ka ir svarīgi izveidot konkurētspējīgu uzņēmējdarbības vidi, kas veicina privātās investīcijas, veicinošu tiesisko regulējumu, kurš ļauj izvairīties no birokrātiskiem šķēršļiem, modernu Eiropas digitālo infrastruktūru un ES koordinācijas struktūru rūpniecības digitalizācijai, kas ļauj vieglāk koordinēt valsts, reģionālās un visas Savienības rūpniecības digitalizācijas iniciatīvas un platformas; aicina Komisiju nodrošināt, ka tiek sasniegts līdz 2020. gadam rūpniecībai noteiktais 20 % no IKP mērķis; uzsver — lai ES varētu īstenot pasaules mēroga vadošo lomu rūpniecībā, rūpniecības digitalizācija ir jāsaista ar plašāku ES rūpniecības stratēģiju; uzsver, ka ir svarīgi turpināt digitalizācijas procesu, jo īpaši mazāk attīstītajās dalībvalstīs, reģionos un sektoros un attiecībā uz tiem cilvēkiem, kurus skar digitālā plaisa; šajā saistībā atzinīgi vērtē ierosinātās augsta līmeņa apaļā galda sarunas un Eiropas ieinteresēto personu forumu; uzsver sadarbības nozīmi starp attiecīgajiem dalībniekiem un sagaida, ka papildus rūpniecības līderiem un sociālajiem partneriem arī akadēmiskās aprindas, MVU, standartizācijas organizācijas, politikas veidotāji, valsts un vietējā līmeņa pārvalde un pilsoniskā sabiedrība tiks aicināti uzņemties aktīvu lomu;

4.  prasa Komisijai turpināt tās svarīgo darbu analizēt ražošanas un digitalizācijas tendences, kā arī tendences netehniskajās disciplīnās (piemēram, tiesību akti, politika, pārvalde, sakari utt.), pētīt attiecīgos notikumus citos reģionos, identificēt jaunas svarīgas tehnoloģijas un censties nodrošināt ES vadošās lomas saglabāšanu šajās jomās un jauno tendenču integrāciju politikā un darbībās, vienlaikus ņemot vērā integrētas drošības un integrēta privātuma jēdzienus, un izskatīt, vai šo darbu varētu veikt, izmantojot īpašu nozares prognozēšanas tīklu, izmantojot valsts pētniecības un tehnoloģiju organizācijas;

5.  atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu “Eiropas rūpniecības digitalizācija. Digitālā vienotā tirgus priekšrocību izmantošana pilnā apmērā” (COM(2016)0180), taču pauž nožēlu, ka šajā paziņojumā transporta jomā galveno uzmanību veltot tikai savienotai un automatizētai braukšanai, pietiekami nav apskatītas visas pastāvošās problēmas; atgādina — lai gan tīklā pieslēgti un automatizēti transportlīdzekļi ir viens no saistošākajiem gaidāmās digitālās pārveides gadījumiem šajā nozarē, pastāv digitalizācijas iespējas visos transporta veidos, gan operacionālos, gan administratīvos procesos un visā vērtību ķēdē — no ražotājiem līdz pasažieriem un kravām, kā arī iespējas koordinēšanai ar visām šajā nozarē izmantotajām jaunajām tehnoloģijām, piemēram, Eiropas globālās satelītu navigācijas sistēmas EGNOS un Galileo, kuru darbības rezultātus var gaidīt jau tuvākajā nākotnē; prasa Komisijai galveno uzmanību veltīt visu transporta veidu, tostarp ar transportu un tūrismu saistīto pakalpojumu, digitālai pārveidei;

6.  norāda, ka digitalizācijas process nav sniedzis vienādu labumu visā transporta nozarē un ka tas ir izraisījis kaitīgu sadrumstalotību iekšējā tirgū gan starp dažādiem transporta veidiem, gan viena transporta veida ietvaros; uzsver, ka starp dalībvalstīm pastāv būtiskas un aizvien pieaugošas atšķirības transporta nozares konkurētspējas un digitalizācijas jomā un ka šīs atšķirības atspoguļojas arī starp reģioniem, uzņēmumiem un MVU; uzskata, ka koordinētas ES RDS izstrāde varētu palīdzēt pārvarēt šādu sadrumstalotību un atšķirības un piesaistīt investīcijas digitāliem projektiem; uzsver, ka mērķim nevajadzētu būt tikai vēl viena politikas dokumenta izstrādei, bet gan reālai stratēģijai, kura atspoguļo inovācijas tendences un tirgus potenciālu un kuras īstenošana tiktu pastāvīgi izvērtēta;

7.  uzskata, ka šāda RDS veicinās dažu steidzamāko transporta un tūrisma nozares problēmu atrisināšanu; tādēļ aicina Komisiju turpināt atbalstīt digitalizāciju, lai:

   a) uzlabotu transporta nozares vispārējo sniegumu drošības, kvalitātes un vides jomā;
   b) uzlabotu no šķēršļiem brīvu pieejamību ikvienam, tostarp vecāka gadagājuma cilvēkiem un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām vai invaliditāti, un uzlabotu informētību par alternatīviem mobilitātes risinājumiem, nodrošinot pasažieriem lielākas izvēles iespējas, vairāk lietotājiem draudzīgu un personalizētu produktu un vairāk informācijas visā ES — gan pilsētās, gan mazāk attīstītos reģionos;
   c) samazinātu transporta izmaksas, piemēram, ekspluatācijas izmaksas, un uzlabotu pašreizējās transporta infrastruktūras kapacitātes izmantošanas efektivitāti (piemēram, transportlīdzekļu pārvietošanos saistītās kolonnās (platooning), sadarbīgās intelektiskās transporta sistēmas (C-ITS), Eiropas dzelzceļa satiksmes vadības sistēmas (ERTMS) un upju satiksmes informācijas pakalpojumus (RIS));
   d) uzlabotu konkurētspēju, atbalstot jaunu dalībnieku, it īpaši MVU un jaunuzņēmumu, ienākšanu tirgū, lai izaicinātu pastāvošos monopolus;
   e) atvieglotu ES tiesību aktu pienācīgu un saskaņotu īstenošanu, izveidojot satiksmes vadības sistēmas, intelektiskas transporta sistēmas, digitālus tahogrāfus, elektroniskas ceļu nodevu iekasēšanas sistēmas utt., un lai izstrādātu tiesiskus regulējumus, kas būtu piemēroti reālām jaunām situācijām, kuras var rasties modernu tehnoloģiju izmantošanas rezultātā;
   f) mazinātu administratīvo slogu maziem un vidējiem pārvadātājiem un jaunuzņēmumiem, piemēram, kravu pārvadājumu un loģistikas nozarē, vienkāršojot administratīvās procedūras, paredzot kravu izsekošanu un lokalizēšanu un optimizējot grafikus un satiksmes plūsmas;
   g) turpinātu nodrošināt pasažieru tiesību aizsardzību, tostarp datu aizsardzību, arī multimodālos braucienos;
   h) mazinātu problēmas, kas saistītas ar informācijas asimetriju transporta pakalpojumu tirgū;
   i) veicinātu tūrisma nozares pievilcīgumu un attīstību, jo tā palīdz radīt aptuveni 10 % no visa Eiropas IKP, kā arī radošo nozaru pievilcīgumu un attīstību pilsētās, lauku apvidos un tālākos reģionos, piemēram, labāk integrējot mobilitāti un tūrisma pakalpojumus, tostarp uz mazāk zināmiem galamērķiem;

8.  norāda, ka nepārtraukta un augstas veiktspējas savienojamība ir priekšnoteikums ātriem, drošiem un uzticamiem savienojumiem attiecībā uz visiem transporta veidiem un transporta nozares turpmākai digitalizācijai; pauž nožēlu par digitālā pārklājuma būtisko sadrumstalotību Eiropas Savienībā; uzskata, ka investīcijām platjoslā un taisnīgai spektra piešķiršanai ir izšķiroša nozīme transporta nozares digitalizācijā; šajā sakarā uzsver nepieciešamību pēc transversāla skatījuma, kas ietvertu, piemēram, elektroniku, telekomunikācijas, transportu un tūrismu; aicina Komisiju un dalībvalstis pildīt apņemšanos nodrošināt šāda veida savienojamību galvenajiem transporta ceļiem un centriem ne vēlāk kā 2025. gadā un sākt nodrošināt pilnīgu pārklājumu visā ES teritorijā;

Vajadzīgo nosacījumu radīšana veiksmīgai rūpniecības digitalizācijai: infrastruktūra, investīcijas, inovācija un prasmes

9.  uzsver, ka RDS sniedz iespēju veicināt inovācijas, efektivitāti un ilgtspējīgas tehnoloģijas, kas palielina konkurētspēju un modernizē ES industriālo bāzi, kā arī atceļ šķēršļus digitālā tirgus attīstībai; uzsver, ka integrēta rūpniecības digitalizācija ir jābalsta uz stingriem veicinošiem nosacījumiem, sākot ar pirmklasīgu, progresīvu digitālo infrastruktūru, pētniecību un izstrādi un investīcijas atbalstošu vidi līdz atbilstošam, modernam un inovācijas veicinošam tiesiskajam regulējumam, padziļinātam digitālajam vienotajam tirgum, augsta līmeņa prasmēm un uzņēmējdarbībai un pastiprinātam sociālajam dialogam;

10.  uzsver nepieciešamību sekmēt publiskās un privātās investīcijas ātrdarbīga pieslēguma nodrošināšanā, izmantojot, piemēram, 5G, optiskās šķiedras, navigāciju un satelītsakaru infrastruktūru, lai nodrošinātu stabilu digitālās infrastruktūras pamatu pilsētu teritorijās un rūpniecības rajonos; uzsver, ka frekvenču piešķiršanā ir svarīga saskaņotība, kuras mērķis ir palielināt pieprasījumu pēc savienojamības un uzlabot tīkla investīciju vides prognozējamību; uzsver, ka ir jāieņem vadošā pozīcija digitālās rūpniecības vērtību ķēdēs un svarīgās tehnoloģijās, piemēram, 5G, kvantu tehnoloģijās, augstas veiktspējas skaitļošanā, mākslīgajā intelektā, mākoņdatošanā, lielo datu analītikā, lietu internetā (IoT), robotikā, automatizācijā (tostarp augsti automatizētā transportlīdzekļa vadīšanā) un dalītās grāmatvedības tehnoloģijās; šajā sakarā atbalsta Komisijas darba dokumentus, kas pievienoti tās paziņojumam;

11.  atzīst iespējas un problēmas, kas saistītas ar rūpniecības digitalizāciju; norāda, ka rūpniecības digitalizācijai ir pozitīva ietekme, jo tā paplašina elastīgas darba organizācijas iespējas, kas var labāk līdzsvarot darba un privāto dzīvi, dažādot izvēles, ko rada mobils attālināts darbs, kā arī nodrošināt lauku un nošķirtu apgabalu iedzīvotājiem iespēju iekļūt darba tirgū (ja viņu rīcībā ir vajadzīgā infrastruktūra), tādējādi veicinot ekonomisko izaugsmi; vienlaikus atzīst, ka digitalizācijas radītā tendence tiekties uz lielāku elastīgumu var palielināt nestabilas un nepastāvīgas nodarbinātības risku; uzsver, ka jauni darba organizācijas veidi nav jāizmanto, lai neievērotu darba un sociālo tiesību aktu noteikumus par darba ņēmēju un patērētāju tiesību aizsardzību; norāda, ka tradicionālajām nozarēm un uzņēmumiem platformu ekonomikā ir jābūt vienlīdzīgā situācijā;

12.  atzīmē, ka digitālā pārveide transporta un tūrisma nozarē, it īpaši ekonomikas pēc pieprasījuma un sadarbīgas ekonomikas attīstība, palīdz būtiski mainīt pasažieru un patērētāju uzvedību attiecībā uz mobilitāti un tūrismu, kā arī veicina nepieciešamību pēc infrastruktūras pielāgošanas; aicina Komisiju izvērtēt digitalizācijas ietekmi transporta, mobilitātes un tūrisma pakalpojumu nozarē, īpašu uzmanību veltot attiecīgo pakalpojumu lietotāju uzvedībai un izdarītajai izvēlei, un turpināt atraisīt šo sabiedrisko pārmaiņu potenciālu;

13.  atzīmē, ka aizvien pieaugošā digitalizācija transporta biļešu izplatīšanā nozīmē to, ka internetā patērētājiem ir pieejams vairāk informācijas, taču aizvien vairāk tādā veidā, kas apgrūtina piedāvājumu salīdzināšanu; uzskata, ka tāpēc attiecībā uz izplatīšanu, it īpaši internetā, ir jāpastiprina pārredzamības un neitralitātes garantijas, lai patērētāji varētu izdarīt izvēli, pamatojoties uz uzticamu informāciju, ne tikai attiecībā uz cenu, bet arī citiem parametriem, tostarp pakalpojumu kvalitāti un papildu piedāvājumiem; uzskata, ka šāda pārredzamība veicinās konkurenci un atbalstīs multimodāla transporta attīstību;

14.  uzskata, ka digitalizācijai būtu patērētājiem jānodrošina lielāka izvēle, vairāk lietotājdraudzīgu un patērētāja vēlmēm īpaši pielāgotu izstrādājumu un vairāk informācijas, it īpaši par produktu un pakalpojumu kvalitāti;

15.  vērš uzmanību uz to, ka valodas barjeru ietekme uz rūpniecību un tās digitalizāciju nav pietiekami plaši apsvērta un novērtēta ar digitālo tirgu saistītajos dokumentos; aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt valodu tehnoloģiju attīstību, kas kopā ar rūpniecības digitalizāciju samazinātu Eiropas tirgus sadrumstalotību;

16.   uzsver, ka īpašais atbalsts „analogajai” daudzvalodībai Eiropā ir izdevīgs gan attiecībā uz Eiropas rūpniecības digitalizāciju, gan vispārēju digitālo prasmju mācīšanu; tādēļ uzsver, ka ievērojami vairāk uzmanības ir jāpievērš fundamentālajiem pētījumiem par statistisko un intelektisko tulkošanu un mašīntulkošanu, kā arī mācību programmatūru;

17.  uzsver, ka reģioniem ir jāvērš uzmanība uz savām ražīguma priekšrocībām un jāveicina to attīstība ar viedo specializāciju, viedajām ķēdēm un kopām; uzskata, ka uzņēmumu kopas un sinerģija starp MVU, rūpniecības nozares dalībniekiem, amatniecības sektoru, jaunizveidotiem uzņēmumiem, akadēmiskām aprindām, pētniecības centriem, patērētāju organizācijām, radošo nozaru sektoru, finanšu jomu un citām ieinteresētajām personām var būt veiksmīgi paraugi digitālās ražošanas un inovācijas veicināšanā; mudina pētniecības, inovācijas un strukturālo kohēziju Eiropas Savienībā; uzsver veicināšanas programmu un riska kapitāla nozīmi, lai atbalstītu jaunuzņēmumu izaugsmi; norāda, cik svarīgi ir izmantot digitalizāciju, lai virzītu uzņēmējdarbības modeļa inovācijas, piemēram, sistēmas „maksā par izlaidi” un masveida pielāgošanu;

18.  uzskata, ka īpaša uzmanība būtu jāpievērš specifiskajām problēmām, ar ko saskaras MVU apstākļos, kur relatīvais ieguvums no digitalizācijas centieniem attiecībā uz energoefektivitāti, resursefektivitāti un ražošanas efektivitāti būs visaugstākais; atbalsta MVU apvienību stiprināšanu un to informatīvos pasākumus, izmantojot digitalizācijas programmas, uz digitalizāciju orientētu lietišķo zinātņu centru attīstību un līdzfinansējumu MVU iekšējai pētniecībai un izstrādei; uzskata, ka ir jāpievērš uzmanība datu īpašumtiesībām un piekļuvei datiem, un Eiropas digitālās mācību prakses programmas izstrādei;

19.  atzinīgi vērtē Viedās specializācijas platformas rūpniecības modernizācijai izveidošanu un jo īpaši Rūpniecības digitalizācijas rīcības plānā ietverto Komisijas priekšlikumu izveidot kompetenču centru un digitālās inovācijas centru tīklu, lai stiprinātu rūpniecības digitalizāciju un MVU digitālo inovāciju visos reģionos; norāda, ka šajā sakarā nevajadzētu aizmirst amatniecības nozari; aicina EK jo īpaši sekmēt digitālās inovācijas centru un digitālo kompetenču centru izveidi mazāk digitalizētos Eiropas reģionos; aicina Komisiju piešķirt lielāku finansējumu digitālās inovācijas centriem, izmantojot dažādus Eiropas resursus (programmu “Apvārsnis 2020”, struktūrfondus u. c.), lai atbalstītu dalībvalstu centienus un stratēģijas, kuru mērķis ir attīstīt valstu digitālās inovācijas centru tīklu, un apsvērt iespēju izmēģināt “smilškastes” pieeju, saskaņā ar kuru spēkā esošiem noteikumiem neļauj ierobežot starpnozaru eksperimentus kontrolētā vidē; aicina dalībvalstis palielināt starpvalstu sadarbību starp to digitālās inovācijas centriem; uzskata, ka izraudzītajiem digitālās inovācijas centriem būtu jāspecializējas rūpniecības digitālajās inovācijās, palīdzot risināt Eiropas sabiedrības problēmas; šajā sakarā uzskata, ka pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” finansējumu digitālās inovācijas centriem varētu apvienot ar finansējumu no šīs programmas sabiedrības problēmu risināšanai; norāda uz IKT inovācijas kuponu nozīmi MVU attiecībā uz piekļuvi konsultācijām, paraugprakses koplietošanai un digitālās inovācijas centru zināšanām;

20.  norāda uz pilsētu un pašvaldību nozīmīgo lomu jaunu uzņēmējdarbības modeļu attīstībā un digitālās infrastruktūras un atbalsta MVU un citiem rūpniecības pārstāvjiem sniegšanā, kā arī uz lielajām iespējām, ko digitāli rūpnieciskā inovācija rada pilsētām, piemēram, ar vietējo ražošanu bez atkritumiem, ciešāku rūpnieciskās ražošanas un vietējo un pilsētas loģistikas un transporta integrāciju, kā arī enerģijas ražošanu, patēriņu, ražošanu un 3D druku; uzskata, ka arī pilsētām vajadzētu būt iespējai piekļūt digitālās inovācijas centriem; prasa Komisijai izpētīt vietējās, valstu un starptautiskās paraugprakses un veicināt apmaiņu ar tām; atzinīgi vērtē Eiropas digitālo pilsētu indeksa publicēšanu un iniciatīvas veicināt datu un sistēmu sadarbspēju starp Eiropas pilsētām; norāda, ka šajā saistībā nozīme ir iniciatīvai par viedajām pilsētām; uzsver pozitīvo pieredzi ar reģionālajiem konsultatīvajiem forumiem;

21.  uzsver publiskā iepirkuma un uzņēmuma reģistrācijas un uzņēmējdarbības pārskata vai informācijas atklāšanas juridisko prasību potenciālo lomu jaunu rūpniecības digitālo tehnoloģiju veicināšanā; prasa Komisijai apsvērt, kā publisko iepirkumu varētu izmantot kā inovatīvu motivējošu mehānismu; aicina Komisiju iekļaut digitālo pārbaudi tās Normatīvās atbilstības un izpildes (REFIT) programmā, lai nodrošinātu, ka noteikumi ir atjaunināti atbilstoši digitālajam kontekstam, un veicināt paraugprakses apmaiņu starp valsts iestādēm par to, kā publiskajos iepirkumos izmantot inovāciju kritērijus; iesaka paātrināt tiesiskās un tehnoloģiskās vides pielāgošanu, piemēram, IPv6 pāreju, rūpniecības digitalizācijas un lietu interneta ieviešanas vajadzībām;

22.  uzsver, ka ir svarīgi rast pietiekamu publisko un privāto finansējumu Eiropas rūpniecības digitalizācijai, labāk izmantojot Eiropas Stratēģisko investīciju fondu (ESIF); uzskata, ka šāds finansējums ir būtiski jāpalielina, kā ir jāpalielina arī publiskās investīcijas digitālajā infrastruktūrā; uzsver privātās un sadarbības platformu finansēšanas centrālo lomu; prasa Komisijai organizēt finanšu apaļā galda sarunas par rūpniecības digitalizāciju, lai pētītu šo jautājumu un ierosinātu inovatīvus finansēšanas priekšlikumus; pauž nožēlu par to, ka piešķirtie resursi ES budžetā ir nepietiekami, lai radītu reālu ietekmi; atzīst, ka ir nepieciešams stimulēt Eiropas ekonomiku, veicot produktīvas investīcijas: uzskata, ka pašreizējo Eiropas finansēšanas instrumentu, piemēram, Eiropas strukturālo un investīciju fondu un pamatprogrammas „Apvārsnis 2020”, pieejamībai būtu jānodrošina šā mērķa sasniegšana; uzskata, ka šo līdzekļu apvienošanai būtu jāatbilst valstu resursu un valsts atbalsta noteikumiem; atzīst publiskās un privātās partnerību un kopuzņēmumu nozīmi;

23.  aicina dalībvalstis rūpniecības efektīvas digitalizācijas atbalstīšanas nolūkā nodrošināt fiskālus stimulus uzņēmumiem, kas ievieš digitālas un viedas ražošanas sistēmas;

Eiropas vadošās lomas tehnoloģiju jomā un drošības rūpniecības digitalizācijā nodrošināšana: apvienošanās un pārņemšanas, kiberdrošība, datu plūsmas, standartizācija

24.  atzīst, ka ir noteikti jānostiprina pētniecība un izstrāde; aicina Komisiju atbalstīt iekšējos un arī ārējos pētniecības un izstrādes centienus un veicināt inovāciju tīklus un sadarbību starp jaunuzņēmumiem, stabiliem uzņēmumiem, MVU, universitātēm utt. digitālajā ekosistēmā; prasa Komisijai izpētīt, kā pēc iespējas maksimāli integrēt tirgū pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” pētniecības rezultātus un tos izmantot Eiropas uzņēmumos; prasa Komisijai palielināt to pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” pētniecības projektu daļu, kas rada patentus un intelektuālā īpašuma tiesības, un ziņot par to;

25.  uzsver, ka ir svarīgi aizsargāt sensitīvas Eiropas tehnoloģijas un zinātību, kas ir pamatā rūpniecības spēkam un ekonomikas noturībai nākotnē; uzsver potenciālos riskus, kas saistīti ar ārvalstu tiešajām investīcijām, kuras motivē stratēģisku valsts un rūpniecības politiku, jo īpaši, ja tos veic valstij piederoši uzņēmumi, izmantojot apvienošanos un pārņemšanu; uzsver attiecībā uz ārējiem tiešajiem investoriem to, ka daži no viņiem izrāda arvien pieaugošu interesi iegādāties sensitīvas Eiropas tehnoloģijas, izmantojot apvienošanos un pārņemšanu; atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu izpētīt ASV Ārvalstu investīciju komitejas (CFIUS) pieredzi; uzsver, ka līdzvērtīga tirgus piekļuve investīcijām būtu jāpanāk, izstrādājot vispārīgus noteikumus;

26.  uzsver, ka attīstība saistībā ar automatizāciju, robotiku, mākslīgā intelekta izmantošanu ražošanā, kā arī dažādas izcelsmes tehnisko ierīču padziļinātu integrēšanu rada jaunus jautājumus par atbildību attiecībā uz produktiem un ražotnēm; aicina Komisiju pēc iespējas drīzāk precizēt drošības un atbildības noteikumus autonomām sistēmām, tostarp testēšanas nosacījumus;

27.  atzīst, ka atvērtība un savienojamība arī var ietekmēt neaizsargātību pret kiberuzbrukumiem, sabotāžu, datu manipulāciju vai rūpniecisko spiegošanu, un šajā saistībā uzsver kopējas Eiropas kiberdrošības pieeju; atzīst, ka ir jāvairo informētība par kiberdrošības uzlabošanu; uzskata, ka kibernoturība ir svarīga atbildība uzņēmumu vadītājiem un valstu un Eiropas rūpniecības un drošības politikas veidotājiem; uzskata, ka ražotāji ir atbildīgi par to, lai nodrošinātu drošības un kiberdrošības standartus kā galvenos uzbūves parametrus visās digitālajās inovācijās saskaņā ar pieejamo jaunāko tehnoloģiju un tādiem principiem kā „droša konstrukcija” un „drošs pēc noklusējuma”, bet, ka saskaņā ar konkrētiem nosacījumiem un kritērijiem no šīs ražotāja atbildības var izvairīties; norāda, ka kiberdrošības prasībām attiecībā uz lietu internetu (IoT) un IT drošības standartiem, piemēram, pamatojoties uz atsauces arhitektūru RAMI 4.0 un ICS, būtu jāstiprina Eiropas kibernoturība; uzskata, ka Eiropas standartizācijas iestādēm šajā ziņā ir īpaša loma un ka to nozīmi nevajadzētu samazināt; prasa Komisijai pētīt dažādus modeļus, kas veicina lietu interneta kiberdrošību; tomēr aicina publiskās iestādes publiskajos iepirkumos IT aprīkojumam un lietu interneta produktiem kiberdrošības prasības padarīt obligātas; uzskata, ka ļoti svarīgi piedāvāt MVU kiberdrošības pārbaudes un konsultācijas šo uzņēmumu digitālajiem rūpniecības produktiem; uzskata, ka paraugprakses apmaiņa starp ES dalībvalstīm varētu šajā saistībā sekmēt Eiropas kibernoturību;

28.  uzskata, ka būtu jānosaka kopīgi kritēriji attiecībā uz kritisku infrastruktūru un tās digitālo drošību un ka ES direktīva par tīklu un informācijas sistēmu drošību (NIS direktīva) ir pirmais pasākums, lai Savienībā panāktu tīklu un informācijas sistēmu vienādi augstu drošības līmeni; aicina Komisiju censties nodrošināt tās konsekventu un savlaicīgu transponēšanu dalībvalstīs; uzsver, ka ir jānostiprina NIS direktīvā minēto pārvaldības struktūru loma saistībā ar uzticības radīšanu nākotnes tehnoloģijām; norāda, ka kiberdraudu uzraudzības mehānismi un perspektīvu novērtējums būtu jāatzīst par svarīgiem aspektiem ES digitālo rūpniecības nozaru drošībai, īpaši uzverot MVU un patērētāju aizsardzību;

29.  uzsver, ka īpaša uzmanība ir jāpievērš jautājumiem par rūpniecības vai ražošanas datu un informācijas apkopošanu un piekļuvi; uzsver, ka šajā saistībā ir īpaši jāpievēršas datu suverenitātes, atvērtas un standartizētas piekļuves un datu pieejamības principiem, kā arī inovācijas un ražīguma nostiprināšanai, jauniem pakalpojumu un uzņēmējdarbības modeļiem un drošības kontrolējamībai, vienlaikus neierobežojot godīgu konkurenci; uzsver, ka datu īpašumtiesību un piekļuves datiem jaunām regulējuma formām jāpievēršas ļoti uzmanīgi un tās var ieviest tikai pēc tam, kad veiktas daudzpusīgas apspriedes ar visām attiecīgajām ieinteresētajām personām; uzskata, ka gan jauninājumi, gan darba ņēmēju un patērētāju privātums ir jāaizsargā un jānodrošina saskaņā ar Vispārīgo datu aizsardzības regulu; turklāt uzsver, ka būtu jāveicina informācijas atklāšana un pieejamība sabiedrības interesēs un zinātniskos nolūkos; šajā saistībā norāda uz Komisijas priekšlikumu par datu ekonomiku, lai veicinātu Eiropas vienoto datu tirgu; uzskata, ka pašreizējās debatēs par datu režīmu, lai veicinātu tehnisko risinājumu izstrādi datu uzticamai identificēšanai un apmaiņai, ir jāuzsver divi pamataspekti, proti, no vienas puses, līgumu standartnoteikumi un, no otras puses, negodīguma pārbaudes ieviešana B2B līgumattiecībās;

30.  uzsver, ka Eiropas mākoņdatošanas iniciatīvai kopā ar leģislatīvo priekšlikumu par brīvas datu plūsmas iniciatīvu un tiesību akta priekšlikumu, kura mērķis ir likvidēt nepamatotus ierobežojumus attiecībā uz datu atrašanās vietu, piemīt potenciāls vēl vairāk stimulēt Eiropas rūpniecības, it īpaši MVU un jaunuzņēmumu, digitalizācijas procesu un nepieļaut ES vienotā tirgus sadrumstalotību; aicina Komisiju uzraudzīt Eiropas mākoņdatošanas iniciatīvas pieņemšanu un saskaņotu īstenošanu, lai darītu iespējamu taisnīgu, ātru, uzticamu un nevainojamu datu plūsmu un to izmantošanu; atgādina Komisijai tās ziņojumā pausto apņemšanos iesniegt leģislatīvu priekšlikumu par brīvu datu plūsmu Eiropas Savienībā, lai valsts tiesību aktos un regulējumā likvidētu vai nepieļautu nepamatotas prasības attiecībā uz atrašanās vietu;

31.  pauž stingru pārliecību par to, ka it īpaši transporta nozarē brīvi izmantojami dati, lielie dati un datu analīze joprojām ir ļoti svarīgi elementi, lai gūtu pilnu labumu no digitālā vienotā tirgus un veicinātu inovāciju; pauž nožēlu, ka datu plūsmu atvieglošanas iniciatīvas joprojām ir sadrumstalotas; uzsver, ka ir nepieciešama lielāka juridiskā noteiktība — galvenokārt attiecībā uz īpašumtiesībām un atbildību —, kas balstītos uz privātumu un datu aizsardzību;

32.  atzīst rūpniecības digitalizācijas potenciālu attiecībā uz nozares datu izguvi un pārvaldību, ko veic publiskas un daļēji publiskas iestādes un tirgus dalībnieki;

33.  uzsver to, cik svarīgi ir integrēt datu arhitektūras atklātību kā digitālo komponentu uzbūves principu;

34.  atzīst, ka ir svarīgi aizsargāt tehnisko zinātību attiecībā uz rūpniecības digitālo sastāvdaļu apmaiņu un savstarpējo saikni, vienlaikus atļaujot un veicinot sadarbspēju un savstarpēju savienojamību;

35.  uzsver, ka Eiropas vadošā loma rūpniecības digitalizācijā pieprasa spēcīgu standartizācijas stratēģiju, kas būtu jākoordinē ar dalībvalstīm un Komisiju, tostarp sadarbspēja digitālajā jomā; uzsver Eiropas standartizācijas iestāžu nozīmīgo un īpašo uzbūvi ar to iekļaujošo uz konsensu balstīto pieeju, kas integrē sabiedrības ieinteresētās personas un jo īpaši MVU; aicina Komisiju veicināt atvērtu standartu izstrādi un atzinīgi vērtē tās nodomu garantēt piekļuvi standartu svarīgiem patentiem un to efektīvu licencēšanu atbilstoši taisnīgiem, samērīgiem un nediskriminējošiem (FRAND) nosacījumiem, kā arī atzīst, ka tas ir būtiski, lai veicinātu inovācijas, pētniecību un izstrādi Eiropas Savienībā; uzskata, ka aprites ekonomika varētu būt nozīmīgs dzinējspēks sakaru plūsmu saskaņotai standartizācijai rūpnieciskajās vērtību ķēdēs; aicina noteikt visā ES saskaņotu pieeju attiecībā uz starptautiskiem forumiem un konsorcijiem, izmantojot Eiropas standartizācijas organizācijas (CEN, CENELEC un ETSI); uzskata, ka ir vēlams censties noteikt vispārīgus un universālus standartus, bet arī uzsver, ka tiek izrādīta vēlme turpināt Eiropas standartu izstrādi, ja starptautiskā sadarbība standartizācijas forumos nebūs konstruktīva; uzskata, ka ir nepieciešama savietojamība, it īpaši lietu interneta jomā, lai nodrošinātu, ka jaunu tehnoloģiju attīstība uzlabo iespējas patērētājiem, kuriem nevajadzētu būt piesaistītiem dažiem konkrētiem piegādātājiem;

36.  uzsver, ka tirdzniecības šķēršļi digitalizācijas jomā kavē Eiropas rūpniecības starptautisko darbību un kaitē Eiropas konkurētspējai; uzskata, ka taisnīgi tirdzniecības nolīgumi starp ES un trešām valstīm var būtiski sekmēt kopīgus starptautiskos noteikumus datu aizsardzības, datu plūsmu, datu izmantošanas un standartizācijas jomā;

Sociālā dimensija: prasmes, izglītība un sociālā inovācija

37.  uzskata, ka ir jāpieliek lieli pūliņi attiecībā uz izglītību, nodokļu un sociālā nodrošinājuma sistēmām, lai pārveidojošo ietekmi integrētu Eiropas sociālajā un ekonomikas modelī; uzsver, ka rūpniecības digitālajai pārveidei ir liela ietekme uz sabiedrību, sākot no tādām jomām kā nodarbinātība, darba apstākļi, darba ņēmēju tiesības uz izglītību un prasmēm, e-veselību, vidi un ilgtspējīgu attīstību; uzsver, ka šo pārmaiņu procesā ir jācenšas garantēt drošību; aicina Komisiju pienācīgi novērtēt rūpniecības digitalizācijas sociālās sekas un novērst tās, un attiecīgā gadījumā ierosināt papildu pasākumus, lai samazinātu digitālo plaisu un sekmētu iekļaujošu digitālo sabiedrību, vienlaikus veicinot Eiropas konkurētspēju;

38.  atgādina, ka Eiropas Savienības Tiesa ir definējusi jēdzienu „darba ņēmējs”, pamatojoties uz darba tiesiskajām attiecībām ar noteiktiem kritērijiem, piemēram, pakļautība, atalgojums un darba raksturs(12); aicina nodrošināt juridisko noteiktību attiecībā uz to, kā digitālajā darba tirgū saprast jēdzienu „nodarbinātība”, lai tādējādi nodrošinātu atbilstību darba un sociālo tiesību aktiem; norāda, ka platformu ekonomikā atkarībā no faktu primāruma visi darba ņēmēji ir vai nu nodarbinātie vai pašnodarbinātie un tādēļ tie būtu attiecīgi jāklasificē neatkarīgi no līgumattiecībām;

39.  uzsver, ka izglītībai, apmācībai un mūžizglītībai ir pati lielākā nozīme attiecībā uz sociālo kohēziju un digitālo sabiedrību; uzsver, ka Eiropa šajā ziņā saskaras ar digitālo plaisu; aicina pēc apspriešanās ar sociālajiem partneriem un ar viņu līdzdalību ieviest prasmju garantijas un aicina dalībvalstis rast risinājumus, kā apmierināt iedzīvotāju vajadzības pēc nepārtrauktas (atkārtotas) apmācības, kvalifikācijas celšanas un mūžizglītības, lai nodrošinātu vienmērīgu pāreju uz viedu ekonomiku; uzsver to, cik svarīgi ir nodrošināt digitālo prasmju veicināšanu un atzīšanu šajās jomās, kā arī uzsver jauno tendenci, ka tiek apgūtas daudzējādas prasmes; uzskata, ka darba devējiem vajadzētu izmantot Eiropas Sociālo fondu, lai veiktu šādu apmācīšanu un veicinātu digitālo rīku kopumu prasmju celšanai sadarbībā ar nozari un sociālajiem partneriem; atzinīgi vērtē mācību materiālu izstrādi un īpašu nozares mācību programmu; prasa Komisijai izpētīt iespējas izveidot sertificēšanas sistēmu digitālo prasmju tālākizglītības programmām;

40.  uzsver, ka digitālās prasmes ir jāintegrē valstu izglītības programmās; norāda, ka, lai sasniegtu šo mērķi, būtu jāturpina pilnveidot tādas Eiropas Savienības Tīklu un informācijas drošības aģentūras (ENISA) atbalstītas iniciatīvas kā Eiropas kiberdrošības mēnesis un Eiropas kiberdrošības izaicinājums; uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt īpašu digitālo prasmju apmācību skolotājiem un ka digitālās prasmes būtu jāmāca visiem bērniem; aicina dalībvalstis nodrošināt, ka visas skolas ir aprīkotas ar Wi-fi un mūsdienīgu IT materiālu; norāda, ka būtiska nozīme ir arī kodēšanai; aicina apmainīties ar paraugpraksi starp dalībvalstīm, lai mācītos no iedibinātas prakses, piemēram, Fit4coding programmas, digitālās akadēmijas iniciatīvas, e-mācību programmām vai tādām kodēšanas skolām kā Webforce3; prasa Komisijai veicināt digitālo prasmju pārbaužu ietveršanu IGCU/Pisa pētījumos, lai starp ES dalībvalstīm būtu iespējama konkurence un salīdzināšana; aicina dalībvalstis sadarbībā ar Komisiju izstrādāt starpdisciplināras mācību programmas, kuru mērķis ir integrēt vairākas kompetences, piemēram, IT ar uzņēmējdarbības vadību vai inženierzinībām un datu zinātni; uzsver, ka visām dalībvalstīm būtu jāizstrādā vispusīgas valstu digitālo prasmju stratēģijas ar mērķiem, kā to jau ir aicinājusi darīt Komisija; uzsver būtisko lomu, kāda var būt sociālajiem partneriem un ieinteresētajām personām šādu stratēģiju izstrādē un īstenošanā; norāda, ka līdz šim tikai puse ES dalībvalstu ir izstrādājusi valstu koalīcijas digitālajām darbvietām; uzsver, ka īpaša budžeta pozīcija, kas atbalsta digitālo prasmju un darbvietu koalīcijas darbības, nostiprinātu informācijas izplatīšanu un turpmākās darbības;

41.  uzsver, cik svarīgi ir investēt profesionālās apmācības un amatniecības sektora digitalizācijā; uzsver, ka digitālās prasmes ir arī jāapvieno ar inženierijas prasmēm un izglītības zinātnē, tehnoloģijās, inženierijā un matemātikā (STEM priekšmeti) veicināšanu, kā arī ar tādu vispārīgu prasmju veicināšanu kā saziņa, komandas koordinācija un starpnozaru pieeja;

42.  pieprasa visās digitālajās iniciatīvās ietvert dzimumu līdztiesību, nodrošinot, ka arī pašreizējā digitālā pārveide kļūst par dzimumu līdztiesības dzinējspēku; uzsver, ka ir jārisina nopietnā dzimumu nevienlīdzība IKT nozarē, jo tas ir būtiski Eiropas ilgtermiņa izaugsmei un labklājībai;

43.  norāda uz digitalizācijas potenciālu attiecībā uz piekļuvi sociālajiem pakalpojumiem un citiem sabiedriskajiem pakalpojumiem, kā arī personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotu mobilitāti darba tirgū; jo īpaši šajā sakarā uzsver tāldarba nozīmīgumu;

44.  norāda, ka saskaņā ar iniciatīvu Europeana Eiropas darbu digitalizācija ir būtiska iespēja uzlabot to pieejamību, izplatīšanu un popularizēšanu un ka digitālā inovācija var būt stimuls revolūcijai tādā nozīmē, kā kultūras preces tiek izstādītas un ir pieejamas; uzsver, ka ir svarīgi īpaši veicināt 3D tehnoloģiju izmantošanu datu vākšanai un bojātu kultūras preču un mantojuma rekonstrukcijai; uzsver nepieciešamību nodrošināt finansējumu Eiropas kultūras mantojuma digitalizācijai, saglabāšanai un pieejamībai tiešsaistē;

45.  pauž nožēlu, ka vēsturiski un kultūras objekti bieži vien nav viegli pieejami personām ar invaliditāti, un uzsver iespējas, ko sniedz spēcīgāka digitālā kultūras platforma, lai uzlabotu iesaistīšanos kultūras pieredzē un kultūras objektu un artefaktu pieejamību visā Eiropā neatkarīgi no ģeogrāfiskās atrašanās vietas;

46.  mudina pētīt un izstrādāt izmantojamas atbalsta tehnoloģijas, kas varētu kļūt par jauniem rūpnieciskiem produktiem cilvēku ar invaliditāti iekļaušanai;

47.  atbalsta regulāras apmaiņas ar paraugpraksi ieviešanu, progresa pārskatu veikšanu divreiz gadā un ieteikumu sniegšanu par rūpniecības digitalizāciju;

o
o   o

48.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstīm.

(1) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0009.
(2) OV C 199 E, 7.7.2012., 131. lpp.
(3) OV C 236 E, 12.8.2011., 57. lpp.
(4) OV C 236 E, 12.8.2011., 41. lpp.
(5) OV C 482, 23.12.2016., 89. lpp.
(6) OV C 468, 15.12.2016., 19. lpp.
(7) OV C 93, 9.3.2016., 120. lpp.
(8) OV C 332 E, 15.11.2013., 22. lpp.
(9) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0486.
(10) OV C 81 E, 15.3.2011., 45. lpp.
(11) OV C 236 E, 12.8.2011., 24. lpp.
(12) Sk. Tiesas sprieduma lietā C 596/12 17. punktu un Tiesas sprieduma lietā C 232/09 39. punktu.


Jauns Eiropas Konsenss attīstības jomā — mūsu pasaule, mūsu cieņa, mūsu nākotne
PDF 316kWORD 50k
Eiropas Parlamenta 2017. gada 1. jūnija rezolūcija par Eiropas Parlamenta, Padomes un dalībvalstu valdību pārstāvju, kas tikās Padomē, un Komisijas kopīgo paziņojumu par jaunu Eiropas Konsensu attīstības jomā — mūsu pasaule, mūsu cieņa, mūsu nākotne (2017/2586(RSP))
P8_TA(2017)0241B8-0390/2017

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Ārlietu padomes (Attīstība), Eiropas Komisijas un Eiropas Parlamenta panākto vienošanos par jaunu Eiropas Konsensu attīstības jomā — mūsu pasaule, mūsu cieņa, mūsu nākotne(1),

–  ņemot vērā 2005. gada decembra Eiropas Konsensu attīstības jomā(2),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 21. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 208. pantu,

–  ņemot vērā programmu 2030. gadam “Pārveidosim mūsu pasauli: ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam”, kas tika pieņemta ANO ilgtspējīgas attīstības augstākā līmeņa sanāksmē Ņujorkā 2015. gada 25. septembrī,

–  ņemot vērā Globālo Eiropas Savienības ārpolitikas un drošības politikas stratēģiju, kas publicēta 2016. gada jūnijā,

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 22. novembra paziņojumu “Priekšlikums jaunam Eiropas Konsensam par attīstību “Mūsu pasaule, mūsu cieņa, mūsu nākotne”” (COM(2016)0740),

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas, tostarp 2016. gada 22. novembra rezolūciju par attīstības sadarbības efektivitātes palielināšanu(3) un 2017. gada 14. februāra rezolūciju par Eiropas Konsensa attīstības jomā pārskatīšanu(4),

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

1.  atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas priekšlikumu pārskatīt 2005. gada Eiropas Konsensu par attīstību, lai atspoguļotu jauno globālās attīstības kontekstu pēc programmas 2030. gadam un ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) pieņemšanas, kā arī izmaiņas ES tiesiskajā un institucionālajā struktūrā pēc Lisabonas līguma pieņemšanas;

2.  uzsver jaunā Eiropas Konsensa par attīstību nozīmi, kas ir stratēģisks dokuments, kurā noteikts ES un tās dalībvalstu vienots redzējums, vērtības un principi saistībā ar programmas 2030. gadam īstenošanu savu valstu attīstības sadarbības politikā;

3.  atzinīgi vērtē to, ka jaunajā Konsensā skaidri ir atzīts ES attīstības politikas galvenais mērķis, proti, samazināt un ilgtermiņā izskaust nabadzību saskaņā ar LESD 208. pantu; vēlreiz norāda, ka tas ir jādara, pilnībā ievērojot efektīvas attīstības sadarbības principus: jaunattīstības valstu ieinteresētība attīstības prioritātēs, orientēšanās uz rezultātiem, iekļaujošas partnerības, kā arī pārredzamība un pārskatatbildība;

4.  uzstāj, ka ir vajadzīgi pārskatatbildības mehānismi attiecībā uz IAM un 0,7 % OAP/nacionālā kopienākuma (NKI) uzraudzību un īstenošanu; prasa ES un tās dalībvalstīm iesniegt termiņu, kādā pakāpeniski sasniegt šos mērķus un uzdevumus, reizi gadā iesniedzot ziņojumu Eiropas Parlamentam;

5.  apstiprina Eiropas Parlamenta, Padomes un dalībvalstu valdību pārstāvju, kas tikās Padomē, un Komisijas kopīgo paziņojumu par jaunu Eiropas Konsensu attīstības jomā — mūsu pasaule, mūsu cieņa, mūsu nākotne;

6.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai un Eiropas Ārējās darbības dienestam.

(1) Sk. Padomes dokumentu 9459/2017.
(2) OV C 46, 24.2.2006., 1. lpp.
(3) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0437.
(4) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0026.


Noturība kā ES ārējās darbības stratēģiskā prioritāte
PDF 430kWORD 58k
Eiropas Parlamenta 2017. gada 1. jūnija rezolūcija par noturību kā ES ārējās darbības stratēģisko prioritāti (2017/2594(RSP))
P8_TA(2017)0242B8-0381/2017

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 21. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 208., 210. un 214. pantu,

–  ņemot vērā ES Globālo ārpolitikas un drošības politikas stratēģiju (EUGS), kas publicēta 2016. gada jūnijā,

–  ņemot vērā Komisijas 2012. gada 3. oktobra paziņojumu “ES nostāja attiecībā uz izturētspēju: pārtikas nodrošinājuma krīžu sniegtā mācība” (COM(2012)0586) un Komisijas dienestu 2013. gada 19. jūnija darba dokumentu „Rīcības plāns attiecībā uz izturētspēju krīzei pakļautās valstīs 2013.–2020. gadam” (“Action plan for resilience in crisis-prone countries 2013-2020”) (SWD(2013)0227),

–  ņemot vērā Padomes 2013. gada 28. maija secinājumus par ES pieeju izturētspējai,

–  ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 2015. gada 25. septembra rezolūciju A/RES/70/1 „Pārveidosim mūsu pasauli: ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam”,

–  ņemot vērā Pušu konferences lēmumu Nr. 1/CP.21, kas tika pieņemts saistībā ar Parīzes nolīguma par klimata pārmaiņām stāšanos spēkā,

–  ņemot vērā Sendai Katastrofu riska mazināšanas pamatprogrammu 2015.–2030. gadam, ko pieņēma trešajā Apvienoto Nāciju Organizācijas Pasaules konferencē par katastrofu riska mazināšanu, kura norisinājās 2015. gada 14.–18. martā Sendai (Japānā),

–  ņemot vērā Komisijas dienestu 2016. gada 16. jūnija darba dokumentu “Rīcības plāns par Sendai pamatprogrammu katastrofu riska mazināšanai laikposmā no 2015. gada līdz 2030. gadam — uz katastrofu riska novērtēšanu balstīta pieeja visās ES politikas jomās” (Action Plan on the Sendai Framework for Disaster Risk Reduction 2015-2030: A disaster risk-informed approach for all EU policies) (SWD(2016)0205),

–  ņemot vērā ANO ģenerālsekretāra 2016. gada 23. augusta ziņojumu par pasaules humānās palīdzības samita rezultātiem (A/71/353),

–  ņemot vērā Eiropas Komisijas 2016. gada 26. aprīļa paziņojumu “Cieņpilna dzīve — atkarības no atbalsta vietā stājoties pašpaļāvībai. Piespiedu pārvietošana un attīstība.” (COM(2016)0234),

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas, jo īpaši 2013. gada 11. decembra rezolūciju par ES pieeju attiecībā uz noturību pret katastrofām un to riska mazināšanu jaunattīstības valstīs — pieredze, kas gūta saistībā ar pārtikas nodrošinājuma krīzēm(1), 2015. gada 16. decembra rezolūciju par gatavošanos pasaules humānās palīdzības samitam — risināmie jautājumi un iespējas sniegt humāno palīdzību(2) un 2017. gada 14. februāra rezolūciju par Eiropas Konsensa attīstības jomā pārskatīšanu(3),

–  ņemot vērā jautājumu Komisijai par noturību kā ES ārējās darbības stratēģisko prioritāti (O-000033/2017 – B8-0313/2017),

–  ņemot vērā Attīstības komitejas rezolūcijas priekšlikumu,

–  ņemot vērā Reglamenta 128. panta 5. punktu un 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) datiem 1,6 miljardi cilvēku dzīvo 56 valstīs, kuras identificētas kā nestabilas(4); tā kā šo nestabilitāti lielā mērā ir izraisījuši cilvēki; tā kā nestabilas situācijas palielina iedzīvotāju neaizsargātību, ko izraisa dažādi faktori, tostarp konflikti un nedrošība, veselības aprūpes nepieejamība, piespiedu pārvietošana, galēja nabadzība, nevienlīdzība, pārtikas trūkums, ekonomikas satricinājumi, vāja pārvaldība un vāja iestāžu darbība, korupcija un nesodāmība un dabas katastrofas, ko pastiprina klimata pārmaiņu ietekme; tā kā ir īpaši svarīgi veicināt noturību nestabilās situācijās, kuras ESAO nosaka piecās dažādās, taču savstarpēji saistītās jomās, proti, ekonomikas, vides, politikas, drošības un sabiedrības jomā;

B.  tā kā noturības jēdziens jau vairākus gadus tiek izmantots ES un citu starptautisku organizāciju politikā, un tā nozīme šķietami paplašinās; tā kā 2013. gada Padomes secinājumos par noturību to definē kā “indivīda, mājsaimniecības, kopienas, valsts vai reģiona spēju sagatavoties, izturēt, pielāgoties un ātri atgūties no spriedzes un satricinājumiem, neapdraudot ilgtermiņa attīstības iespējas”;

C.  tā kā 2016. gada ES globālajā ārpolitikas un drošības politikas stratēģijā (EUGS) “valsts un sabiedrības noturība mūsu austrumu un dienvidu kaimiņreģionos” ir noteikta par vienu no piecām prioritātēm saistībā ar ES ārējo darbību un noturība definēta kā “valstu un sabiedrību spēja veikt reformas, tādējādi izturot iekšējas un ārējas krīzes un atgūstoties no tām”; tā kā EUGS apstiprināts, ka “noturīgas valsts pamatā ir noturīga sabiedrība ar demokrātiju, uzticēšanos iestādēm un ilgtspējīgu attīstību”;

D.  tā kā EUGS ir arī norādīts, ka ES “pieņems vienotu pieeju attiecībā uz savu humānās palīdzības, attīstības, migrācijas, tirdzniecības, ieguldījumu, infrastruktūras, izglītības, veselības un pētniecības politiku” un tā cita starpā īstenos īpaši pielāgotu politiku, lai atbalstītu iekļaujošu un atbildīgu pārvaldību, veicinās cilvēktiesību aizsardzību, īstenos vietējas uz tiesībām balstītas pieejas tieslietu, drošības un aizsardzības nozaru reformai, atbalstīs nestabilas valstis, cīnīsies pret nabadzību un nevienlīdzību, veicinās ilgtspējīgu attīstību, padziļinās attiecības ar pilsonisko sabiedrību, veicinās enerģētikas un vides nozares reformu politiku un atbalstīs ilgtspējīgus risinājumus attiecībā uz pārtikas ražošanu un ūdens izmantošanu;

E.  tā kā ES ārējā darbībā ir nepieciešama daudzpusīga pieeja noturībai un to var veicināt ar uzlabojumiem atbilstīgi politikas saskaņotības principam attīstībai, jo īpaši attīstības palīdzības un vajadzības gadījumā humānās palīdzības jomā, kopā ar vides politiku un skaidri pievēršoties neaizsargātības un katastrofu riska mazināšanai, kam ir izšķiroša nozīme, lai samazinātu humanitārās vajadzības; tā kā arī ES ārpolitikai ir galvenā nozīme noturības veicināšanā, jo īpaši, veicinot ilgtspējīgu attīstību, cilvēktiesības un politisko dialogu, vienlaikus sekmējot agrīno brīdināšanas sistēmu nodrošināšanu un novēršot tādus sociālus un ekonomiskus satricinājumus kā bads, nevienlīdzības palielināšanās, cilvēktiesību pārkāpumi un vardarbīgi konflikti, un veicinot iespējamu konfliktu atrisināšanu;

F.  tā kā ES būtu jāveicina integrēta pieeja tās ārējā darbībā, vienlaikus uzlabojot ieguldījumu ilgtspējīgā attīstībā un atzīstot katras politikas jomas uzdevumus un mērķus, kā paredzēts Līgumos; tā kā tas ir īpaši svarīgi krīžu situācijās un attiecībā uz ES humānās palīdzības pasākumiem, kurus nevar uzskatīt par krīzes pārvarēšanas instrumentu un kuriem ir jābūt pilnībā balstītiem uz humānās palīdzības principiem, kā paredzēts „Eiropas Konsensā par humāno palīdzību”, un kuru mērķim ir jābūt saskaņotai, efektīvai un kvalitatīvai humānai palīdzībai; tā kā ES arī turpmāk būtu jāveicina tas, lai visas konfliktā iesaistītās puses ievērotu cilvēktiesības un starptautiskās humanitārās tiesības;

G.  tā kā humānās palīdzības pasākumiem ir jāatbilst starptautiski atzītiem standartiem un principiem, kuri ir ietverti Starptautiskā Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness kustības un NVO Rīcības kodeksā par katastrofu palīdzības programmām un lielā mērā iekļauti „Humānās palīdzības hartā“;

H.  tā kā noturības veicināšana ir jāizprot kā ilgtermiņa centieni, kas integrēti ilgtspējīgas attīstības veicināšanā, un ilgtspēja tiks panākta tikai tad, ja tā ir noturīga pret satricinājumiem, stresu un pārmaiņām; tā kā noturības veicināšanai, kas ir daļa no ES ārlietu politikas un attīstības sadarbības programmām, ir jābūt pielāgotai konkrētajiem apstākļiem un jācenšas palīdzēt stiprināt valstu noturības stratēģijas, ko izstrādājušas partnervalstu valdības, kuras arī ir atbildīgas savu iedzīvotāju priekšā;

I.  tā kā riska izpratne, riska pārvaldības stiprināšana un ieguldījumi agrīnās brīdināšanas un agrīnas reaģēšanas sistēmās, preventīvi pasākumi un katastrofu riska mazināšanas veicināšana saskaņā ar Sendai pamatprogrammas prioritātēm ir būtiski, lai panāktu IAM;

J.  tā kā arī turpmāk būtu jānodrošina, lai, īstenojot ES pieeju noturībai, uzmanības centrā būtu iedzīvotāji, cita starpā, kad vien iespējams, sadarbojoties ar struktūrām un veidojot spējas, lai stiprinātu šo pieeju valstu, reģionālajā un vietējā līmenī un atzīstot un atbalstot pilsoniskās sabiedrības organizāciju centrālo lomu;

K.  tā kā dabas vai cilvēku radītas katastrofas atšķirīgi ietekmē sievietes, meitenes, zēnus un vīriešus, dzimumu nevienlīdzībai saasinot satricinājumu un stresa ietekmi un kavējot ilgtspējīgu attīstību;

L.  tā kā krīzēs un konfliktos visvairāk cieš sievietes un meitenes; tā kā sievietes un meitenes nesamērīgi ir pakļautas riskam, lielākā mērā saskaroties ar iztikas, drošības un pat dzīvības zaudēšanu katastrofu laikā un pēc tām; tā kā sievietes un meitenes saskaras ar paaugstinātu risku pārvietošanas un parasto aizsardzības un atbalsta struktūru sabrukšanas gadījumā; tā kā ar krīzēm saistītajā kontekstā izvarošanas, seksuālas izmantošanas un riskantas uzvedības iespēja palielina nevēlamu grūtniecību, seksuāli transmisīvu infekciju un reproduktīvās veselības sarežģījumu iespējamību;

M.  tā kā lielāku iespēju nodrošināšanai sievietēm ir būtiska nozīme, sekmējot noturību; tā kā, lai programmas būtu efektīvas, visaptverošas un ilgtspējīgas, ar tām ir jāveido un jāpalielina noturība, un tajās ir jāiesaista sievietes, vienlaikus pievēršoties konkrētām spējām un pielāgošanās mehānismiem;

N.  tā kā ģimene ir svarīga institūcija, kas paredzēta būtisku ražošanas, patērēšanas, seksuāli reproduktīvo un saglabāšanas funkciju īstenošanai, kuras ir saistītas ar indivīdu un sabiedrību sociālo un ekonomisko spēju palielināšanu; tā kā ģimenes un to locekļi veido gādīga atbalsta sistēmas un viņu noturīga rīcība var izpausties kā optimisma, atjautīgas problēmu risināšanas un apņēmības normāla saglabāšana, neraugoties uz grūtībām; tā kā šīs spējas un līdzekļi ļauj indivīdiem veiksmīgi pārvarēt krīzes un problēmas;

O.  tā kā, īstenojot pieeju noturībai ES ārējā darbībā, īpaša uzmanība būtu jāveltī visneaizsargātākajām iedzīvotāju grupām, tostarp nabadzīgiem iedzīvotājiem, minoritātēm, piespiedu kārtā pārvietotiem iedzīvotājiem, sievietēm, bērniem, migrantiem, ar HIV inficētiem cilvēkiem, LGBTI personām, cilvēkiem ar invaliditāti un vecāka gadagājuma cilvēkiem,

1.  atzinīgi vērtē to, ka EUGS ir atzīts noturības veicināšanas nozīmīgums, nosakot to par vienu no ES ārējās darbības stratēģiskajām prioritātēm; atzinīgi vērtē pozitīvo ieguldījumu, ko politiskā, diplomātiskā un drošības ziņā lielāka uzmanība noturības veicināšanai var sniegt partnervalstīs, tomēr uzsver, ka noturība nevar aprobežoties tikai ar šiem aspektiem;

2.  no jauna apstiprina, ka ES dalībvalstīm ir jāievēro oficiālās attīstības palīdzības saistības un jāstiprina noturība ar stratēģiskiem un plānošanas procesiem saistībā ar attīstību un humāno palīdzību; šajā sakarībā uzsver ESAO izturētspējas sistēmu analīzes nozīmi, kas palīdz pārveidot stratēģijas efektīvākā starpnozaru un daudzdimensiju programmu plānā;

3.  uzskata, ka pašreizējā ES pieeja noturībai, tostarp saistības novērst krīžu un neaizsargātības pamatcēloņus, kā izklāstīts 2012. gada Komisijas paziņojumā un Padomes 2013. gada secinājumos, pēc būtības joprojām ir aktuāla un tā būtu jāturpina īstenot, vienlaikus atzīstot nepieciešamību šīs politikas īstenošanā gūto pieredzi iekļaut jaunajā kopīgajā paziņojumā; pauž bažas par to, kā paziņojumā varēs ņemt vērā novērtējumu elementus, jo visaptveroša novērtējuma īstenošana ir ieplānota tikai 2018. gadā; uzskata, ka būtu pilnībā jāīsteno 2013.–2020. gada rīcības plāns attiecībā uz noturību;

4.  uzsver noturības daudzdimensiālo raksturu, kas ietver gan cilvēka faktoru, gan ekonomiskos, vides, politikas, drošības un sociālos aspektus, un atzinīgi vērtē to, ka šis jēdziens kļūst nozīmīgs ES ārpolitikā un drošības politikā, attīstības sadarbības un humānās palīdzības jomā; uzsver, ka ir jāievēro katras politikas jomas atšķirīgie uzdevumi un mērķi, vienlaikus arī uzlabojot uz ilgtspējīgu attīstību vērsto politikas jomu savstarpējo saskaņotību; atgādina, cik svarīgi ir nodrošināt principa par politikas saskaņotību attīstības jomā ievērošanu visās ES ārējās darbībās, panākot to, ka ES politikas virzieni nevājina attīstības valstu centienus sasniegt ilgtspējīgas attīstības mērķus;

5.  jo īpaši uzsver humānās palīdzības īpašo stāvokli, ņemot vērā, ka tās pamatā ir jābūt tikai vajadzībām un tā jāīsteno, maksimāli ievērojot humanitāros pamatprincipus — cilvēcību, neitralitāti, objektivitāti un neatkarību, un Ženēvas konvencijās un tām pievienotajos papildprotokolos paredzēto cilvēktiesību ievērošanu; uzsver, ka humanitāro principu ievērošana ir būtiska, lai nodrošinātu piekļuvi iedzīvotājiem, kuriem nepieciešama palīdzība, un aizsargātu humānās palīdzības sniedzējus;

6.  atzinīgi vērtē to, ka ES un tās dalībvalstu sniegtajai humānajai palīdzībai nebūtu jāpiemēro citu līdzekļu devēju noteikti ierobežojumi attiecībā uz nepieciešamo medicīnisko palīdzību, cita starpā, drošu abortu pieejamību sievietēm un meitenēm, kas kļuvušas par izvarošanas upuri bruņotos konfliktos, bet gan būtu jāievēro starptautiskās humanitārās tiesības;

7.  uzsver, ka noturības veidošana partnervalstīs ir ilgtermiņa process un tādēļ tas ir jāintegrē gan attīstības programmās, kurās iekļautas visneaizsargātākās iedzīvotāju grupas, gan finanšu saistībās; uzsver, ka jaunajā kopīgajā paziņojumā minētais būtu jāatzīst un noturības veicināšana būtu jāatbalsta kā būtisks partnervalstu ilgtspējīgas attīstības stratēģiju elements, jo īpaši attiecībā uz nestabilām valstīm; norāda, ka šīm stratēģijām jābūt pielāgotām konkrētajiem apstākļiem un jāatbilst starptautiski saskaņotajiem attīstības efektivitātes principiem: partnervalstu, kuras saņem atbalstu, atbildība par attīstības prioritātēm (tostarp attiecībā uz saskaņošanu ar valstu attīstības stratēģijām), orientēšanās uz rezultātiem, iekļaujošas partnerības, pārredzamība un pārskatatbildība; šajā sakarā uzsver Eiropas Parlamenta, valstu parlamentu un pilsoniskās sabiedrības svarīgo lomu uzraudzībā un pārbaudē;

8.  mudina Komisiju iekļaut noturību un tās daudzdimensiālo raksturu kā būtisku elementu savā politiskajā dialogā ar jaunattīstības valstīm;

9.  uzsver, cik vispārēji svarīga ar noturību saistītajās ES darbībās humānās un attīstības palīdzības jomā ir kopīgā plānošana, lai nodrošinātu maksimālu komplementaritāti un palīdzības mazāku sadrumstalotību un to, lai īstermiņa darbības veidotu pamatu vidēja termiņa un ilgtermiņa intervencēm;

10.  uzsver, cik svarīgi ir sniegt tehnisko palīdzību vismazāk attīstītajām valstīm un nestabilām valstīm, jo īpaši attiecībā uz ilgtspējīgu zemes apsaimniekošanu, ekosistēmu saglabāšanu un ūdensapgādi, kam ir būtiska nozīme gan videi, gan no tās atkarīgajiem cilvēkiem būtisku ieguvumu panākšanā;

11.  atgādina, ka tieši nabadzīgie iedzīvotāji visdrīzāk turpinās izjust katastrofu ievērojamo ietekmi uz viņu ienākumiem un labklājību; uzstāj, ka tāpēc primārais un galvenais ES attīstības sadarbības mērķis ir nabadzības izskaušana saistībā ar ilgtspējīgu attīstību, lai nodrošinātu cieņpilnu un cilvēka cienīgu dzīvi visiem;

12.  uzsver katastrofu riska mazināšanas nozīmīgumu noturības veidošanā; aicina ES nodrošināt, ka tās paredzētā noturības veicināšana jaunajā kopīgajā paziņojumā ir saskaņota ar Sendai pamatprogrammas katastrofu riska mazināšanai saistībām un mērķiem un tiek īstenota, izmantojot Eiropas Komisijas Sendai pamatprogrammas rīcības plānu, kas atbalsta uz katastrofu riska novērtēšanu balstītu pieeju visās ES politikas jomās, un nodrošināt to, lai šai prioritātei tiktu atvēlēti pietiekami resursi; uzsver, ka riska pārvaldība ir būtiska, lai sasniegtu ilgtspējīgu attīstību, un prasa izstrādāt iekļaujošas vietēja un valsts mēroga katastrofu riska mazināšanas stratēģijas un katastrofu riska pārvaldībā ievērot visu sabiedrību un visus apdraudējumus iekļaujošu pieeju, lai samazinātu neaizsargātību un palielinātu noturību; prasa nostiprināt saiknes starp katastrofu riska mazināšanu, pielāgošanos klimata pārmaiņām un pilsētvides politiku un iniciatīvām;

13.  prasa, lai ES ārējā darbībā noturības veicināšanas uzmanības centrā arī turpmāk būtu individuālā un kopienu noturība un koncentrēšanās uz visneaizsargātākajām iedzīvotāju grupām, tostarp sabiedrības nabadzīgākajiem iedzīvotājiem, minoritātēm, ģimenēm, sievietēm, bērniem, migrantiem, HIV inficētajiem, LGBTI personām, cilvēkiem ar invaliditāti un vecāka gadagājuma cilvēkiem; uzsver pilsoniskās sabiedrības un vietējo kopienu centrālo lomu noturības veidošanā; uzsver arī to, ka ir svarīgi apkopot un izplatīt pa kategorijām sadalītus datus, lai izprastu un uzlabotu visneaizsargātāko grupu situāciju;

14.  uzsver, ka efektīvā noturības veidošanā ir jāatzīst, cik liela nozīme ir ģimenēm, un jāatbalsta viņu spēja izturēt satricinājumus;

15.  prasa plānošanā ievērot dzimumu līdztiesības principu, lai stiprinātu sieviešu līdzdalību un risinātu sieviešu problēmas, attīstot viņu noturību pret katastrofām un klimata pārmaiņām, un nodrošinātu, ka tiek ievērotas sieviešu tiesības, tostarp īpašumtiesības un tiesības uz zemes lietojuma drošību, tostarp attiecībā uz ūdens resursiem, mežiem, mājokļiem un citiem aktīviem;

16.  prasa turpināt centienus uzlabot sieviešu un meiteņu piekļuvi veselības aprūpei un veselības un seksuālās veselības izglītībai, ģimenes plānošanai, pirmsdzemdību aprūpei un seksuālās un reproduktīvās veselības aprūpei un tiesībām, proti, pievērsties lielā mērā nesasniegtajam 5. Tūkstošgades attīstības mērķim (TAM 5) attiecībā uz mātes veselības aprūpi, ieskaitot bērnu un zīdaiņu mirstības samazināšanu un augsta riska dzemdību novēršanu;

17.  uzsver veselības aprūpes un pakalpojumu, kā arī ūdens, sanitārijas un higiēnas nodrošināšanas un ilgtermiņa sabiedrības veselības pasākumu plānošanas svarīgumu ārkārtas situācijās;

18.  norāda uz īpašo problēmu, ko daudzām nestabilām un konfliktu skartām valstīm un to kaimiņvalstīm rada ieilgusi piespiedu pārvietošana; uzsver, ka pārvietoto personu aizsardzība ir jānodrošina bez nosacījumiem un ka ietekmēto iedzīvotāju grupu un viņu uzņēmējkopienu noturības un pašpaļāvības veidošana ir ārkārtīgi svarīgi jautājumi, kā izklāstīts Komisijas paziņojumā “Dzīve cilvēka cienīgos apstākļos”; atgādina pašpaļāvības nozīmīgumu cieņas un noturības veicināšanā;

19.  uzsver nepieciešamību paplašināt Konvenciju par bēgļa statusu un Kampalas konvenciju, lai aizsargātu un atbalstītu pārvietotos cilvēkus visā pasaulē, kā arī no citiem vardarbības veidiem, piemēram, cilvēku tirdzniecības un ar dzimumu saistītas vardarbības, cietušos iedzīvotājus, jo viņiem var būt pamatotas bailes no vajāšanas vai viņi var būt pakļauti smaga kaitējuma riskam;

20.  atzīst, ka valsts noturība ir svarīgs noturības aspekts, un uzsver, ka valstu noturība un stabilitāte tieši izriet no cilvēktiesību ievērošanas, demokrātijas, tiesiskuma un labas pārvaldības izturīguma, uzticēšanās iestādēm un pārskatatbildības šo valstu iedzīvotāju priekšā, bet jo īpaši no iedzīvotāju (gan individuāli, gan iedzīvotāju grupu) iesaistīšanas iespējamo risinājumu apzināšanā — mērķiem, kas visi kopā un katrs atsevišķi ir jāveicina un jāaizsargā, īstenojot EUGS; uzsver, cik nozīmīgi noturības stiprināšanā ir veicināt tādus sabiedriskos pamatpakalpojumus kā izglītība, veselības aprūpe, ūdensapgāde un sanitārija;

21.  uzsver, ka noturības jēdzienam ES ārējās attiecībās būtu jāsaglabā ģeogrāfisks pasaules mērogs; norāda, ka noturības veicināšanai vajadzētu būt partnervalstu cilvēktiesību un ilgtspējīgas attīstības veicināšanas mērķim un to nevajadzētu attiecināt tikai uz ģeogrāfiskajiem apgabaliem, kas saskaras ar drošības krīzēm, kuras tieši ietekmē ES; uzsver, ka noturības veicināšanā jebkurā gadījumā par prioritāti būtu jānosaka un īpaša uzmanība būtu jāpievērš vismazāk attīstītajām valstīm, nestabilām valstīm un valstīm, kas pakļautas atkārtotām un sezonālām krīzēm, vienlaikus risinot krīžu pamatcēloņus, jo īpaši atbalstot krīžu novēršanas un sagatavošanās darbības;

22.  uzsver, ka agrīnās brīdināšanas sistēmas un agrīnās reaģēšanas spējas ir nozīmīgas kā noturības veicināšanas mehānisms, un aicina ES pastiprināt centienus šajā jomā, jo īpaši, veicinot ciešāku sadarbību starp dažādiem dalībniekiem, kas darbojas uz vietas, jo īpaši ES delegācijās, un izstrādājot kopīgu analīzi nestabilos apstākļos un informācijas apmaiņas pasākumus dabas katastrofu bieži apdraudētos reģionos, kas saskaras ar līdzīgu apdraudējumu, tādējādi sniedzot iespēju uzlabot izpratni un nodrošināt saskaņotāku rīcību dažādās ES politikas jomās un starp ES iestādēm un dalībvalstīm;

23.  prasa nodrošināt pietiekamus līdzekļus noturības veidošanai, ņemot vērā to, ka tā ir viena no ES stratēģiskajām prioritātēm; atzinīgi vērtētu to, ja pirms nākamās daudzgadu finanšu shēmas tiktu rīkots stratēģisks pārdomu process par to, kā ES varētu iedarbīgāk izmantot pašreizējos finanšu instrumentus un novatoriskus mehānismus, lai uzlabotu noturību, vienlaikus turpinot tos saskaņot ar starptautiski saskaņotiem attīstības efektivitātes principiem nolūkā sistemātiski integrēt noturības uzlabošanu attīstības un palīdzības stratēģijās un programmās; uzsver, ka pasākumus var finansēt ar dažādiem instrumentiem, strādājot papildinošā veidā, un uzsver, ka līdzekļiem, kas gūti, izmantojot attīstības sadarbības instrumentus, arī turpmāk vajadzētu būt galvenokārt vērstiem uz nabadzības samazināšanu;

24.  uzsver, ka ir jāpalielina un jāpilnveido izglītošana saistībā ar katastrofām un krīzēm un jāuzlabo informācijas izplatīšana, vākšana un paziņošana un zināšanas, kas palīdzēs palielināt kopienas noturību un veicinās izmaiņas uzvedībā un sagatavotībā katastrofām;

25.  mudina paplašināt sadarbību starp valsts un privāto sektoru noturības jomā; šajā sakarā atgādina, cik nozīmīgs ir Komisijas paziņojums “Privātā sektora lielāka nozīme iekļaujošas un ilgtspējīgas izaugsmes nodrošināšanā jaunattīstības valstīs”; aicina Komisiju turpināt veicināt privātā sektora iesaisti, radot stimulus un atbilstīgu vidi privātajiem uzņēmumiem, lai to motivētu iesaistīties noturības veidošanā un risku mazināšanā partnervalstīs;

26.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai un Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos.

(1) OV C 468, 15.12.2016., 120. lpp.
(2) Pieņemtie teksti, P8_TA(2015)0459.
(3) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0026.
(4) ESAO (2016), States of Fragility 2016: Understanding violence, ESAO publikācija, Parīze.


Antisemītisma apkarošana
PDF 325kWORD 52k
Eiropas Parlamenta 2017. gada 1. jūnija rezolūcija par antisemītisma apkarošanu (2017/2692(RSP))
P8_TA(2017)0243B8-0383/2017

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) un jo īpaši preambulu, tās otro ievilkumu un ceturto līdz septīto ievilkumu, kā arī LES 2. pantu, 3. panta 3. punkta otro daļu un 6. pantu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 17. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2000. gada 7. decembra Pamattiesību hartu,

–  ņemot vērā Padomes 2008. gada 28. novembra Pamatlēmumu 2008/913/TI par krimināltiesību izmantošanu cīņā pret noteiktiem rasisma un ksenofobijas veidiem un izpausmēm(1),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Direktīvu 2012/29/ES, ar ko nosaka noziegumos cietušo tiesību, atbalsta un aizsardzības minimuma standartus un atceļ Padomes Pamatlēmumu 2001/220/TI(2),

–  ņemot vērā, ka 2015. gadā ir pieņemta Eiropas Drošības programma,

–  ņemot vērā Eiropas Padomes 2016. gada 20. aprīļa Rezolūciju Nr. 2106(2016) „Atjaunināta apņemšanās cīnīties pret antisemītismu Eiropā”,

–  ņemot vērā secinājumus, ko pieņēma pirmajā ikgadējā kolokvijā par pamattiesībām, kuru Komisija rīkoja 2015. gada 1. un 2. oktobrī Briselē ar devīzi „Iecietība un cieņa — kā nepieļaut un apkarot antisemītismu un naidu pret musulmaņiem Eiropā”,

–  ņemot vērā, ka 2015. gada decembrī Komisija ir iecēlusi par antisemītisma apkarošanu atbildīgo koordinatoru,

–  ņemot vērā, ka 2016. gada jūnijā ir izveidota ES augsta līmeņa grupa rasisma, ksenofobijas un citu neiecietības veidu apkarošanas jautājumos,

–  ņemot vērā Rīcības kodeksu cīņai pret nelikumīgiem naidu kurinošiem izteikumiem tiešsaistē, par ko Komisija 2016. gada 31. maijā vienojās ar vadošajiem IT uzņēmumiem un arī ar citām platformām un sociālo plašsaziņas līdzekļu uzņēmumiem,

–  ņemot vērā savu 2016. gada 13. decembra rezolūciju par pamattiesību stāvokli Eiropas Savienībā 2015. gadā(3),

–  ņemot vērā, ka pēdējos gados vairākās dalībvalstīs ir notikusi tieši pret ebreju kopienas pārstāvjiem vērsta vardarbība un teroristu uzbrukumi,

–  ņemot vērā, ka tieši valdības uzņemas galveno atbildību par visu valsts iedzīvotāju aizsardzību un drošību, un tāpēc tieši valdībām ir pienākums raudzīties, lai netiktu pieļauta vardarbība, tostarp antisemītiska rakstura vardarbība, un lai būtu sodīti tie, kas šādus nodarījumus pastrādājuši,

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā pēdējos gados ES dalībvalstīs ir noticis krietni vairāk antisemītisku incidentu, par ko ir ziņojušas vairākas organizācijas, tostarp arī Eiropas Drošības un sadarbības organizācija (EDSO) un Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra (FRA);

B.  tā kā ir konstatēts, ka mērķtiecīgu drošības pasākumu ieviešana uzreiz ir palīdzējusi novērst vardarbīgus antisemītiskus uzbrukumus un samazināt šādu uzbrukumu skaitu;

C.  tā kā par antisemītisma apkarošanu ir atbildīga visa sabiedrība kopumā,

1.  uzsver, ka naidīga runa un jebkāda vardarbība pret ebreju tautības Eiropas iedzīvotājiem nav savienojama ar Eiropas Savienības vērtībām;

2.  aicina dalībvalstis un Savienības iestādes un aģentūras pieņemt definīciju, ko savā darbā izmanto Starptautiskā Holokausta piemiņas alianse (IHRA)(4), un to piemērot, lai atbalstītu tiesu varas un tiesībaizsardzības iestāžu centienus rezultatīvāk un efektīvāk atrast un sodīt tos, kuri vainojami antisemītiskos uzbrukumos, un mudina dalībvalstis šajā sakarā iet Apvienotās Karalistes un Austrijas pēdās;

3.  aicina dalībvalstis darīt visu, kas nepieciešams, lai aktīvi palīdzētu garantēt ebreju tautības iedzīvotāju un ebreju reliģisko, izglītības un kultūras objektu aizsardzību, un šajā nolūkā apspriešanās un dialoga ceļā veidot ciešu kontaktu ar ebreju kopienām, pilsoniskās sabiedrības organizācijām un ar NVO, kuras cīnās pret diskrimināciju;

4.  atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir iecēlusi par antisemītisma apkarošanu atbildīgo koordinatoru, un mudina Komisiju nodrošināt, lai koordinatoram būtu visi vajadzīgie līdzekļi un atbalsts, kas ļautu tam pēc iespējas efektīvāk pildīt savus pienākumus;

5.  aicina dalībvalstis iecelt savus par antisemītisma apkarošanu atbildīgos valsts koordinatorus;

6.  mudina valsts un reģionālo parlamentu deputātus un politiskos līderus sistemātiski un publiski nosodīt antisemītiskus paziņojumus, šādas runas atspēkot un izklāstīt sabiedrībai no šādiem paziņojumiem atšķirīgus viedokļus, un izveidot parlamentos antisemītisma apkarošanas grupas dažādu partiju sastāvā, lai panāktu spēcīgāku cīņu visā politiskajā spektrā;

7.  uzsver, ka pilsoniskās sabiedrības organizācijām un izglītībai ir svarīga nozīme, lai nepieļautu un apkarotu jebkādas naida un neiecietības izpausmes, un pieprasa tam atvēlēt lielāku finansiālo atbalstu;

8.  aicina dalībvalstis rosināt plašsaziņas līdzekļus popularizēt cieņu pret visām ticīgo konfesijām un popularizēt daudzveidību kā vērtību, turklāt aicina dalībvalstis arī veicināt žurnālistu apmācību jautājumos, kas skar jebkādas antisemītisma izpausmes, un to darīt, lai vērstos pret iespējamiem aizspriedumiem;

9.  aicina tās dalībvalstis, kuru krimināltiesībās ar rasi, tautību vai etnisko izcelsmi, reliģiju vai ticību saistīta motivācija vēl nav noteikta par vainu pastiprinošu apstākli, šo nepilnību pēc iespējas ātrāk novērst un rīkoties, lai savā krimināltiesību sistēmā pilnībā un pareizi ieviestu Padomes Pamatlēmumu par krimināltiesību izmantošanu cīņā pret noteiktiem rasisma un ksenofobijas veidiem un izpausmēm un nodrošinātu šī pamatlēmuma izpildi un lai tādējādi varētu panākt, ka dalībvalstu iestādes kriminālprocesa kārtībā vēršas pret antisemītiskām darbībām gan tiešsaistē, gan bezsaistes vidē;

10.  uzstāj, ka ir jānodrošina tieši tiesībaizsardzības iestādēm paredzēta apmācība par to, kā apkarot naida noziegumus un diskrimināciju, un ka policijas spēkos ir jāveido īpašas naida noziegumu apkarošanas vienības (ja tādas vēl nav izveidotas), un aicina ES aģentūras un starptautiskās organizācijas palīdzēt dalībvalstīm šādu apmācību nodrošināt;

11.  mudina uz plašāku pārrobežu sadarbību visos līmeņos, veicot kriminālvajāšanu par naida noziegumiem, un jo īpaši gadījumos, kad kriminālvajāšana uzsākta par smagiem kriminālnoziegumiem, tādiem kā teroristu darbība;

12.  prasa ES un tās dalībvalstīm strādāt intensīvāk, lai panāktu, ka tiek izveidots un rezultatīvi darbojas vispārējs mehānisms sistemātiskai ticamu, būtisku un salīdzināmu datu vākšanai par naida noziegumiem, kurā dati būtu iedalīti pēc motivācijas un kurā būtu iekļauti arī dati par terora aktiem;

13.  ņemot vērā iepriekšminēto rīcības kodeksu, par ko Komisija ir vienojusies ar vadošajiem IT uzņēmumiem, aicina dalībvalstis rosināt tiešsaistes starpniekus un sociālo plašsaziņas līdzekļu platformas nevilcinoties rīkoties, lai nepieļautu un apkarotu antisemītismu kurinošus naidīgus izteikumus tiešsaistē;

14.  īpašu uzmanību vērš uz to, ka skolās ir unikāla iespēja visiem bērniem ieaudzināt tādas vērtības kā iecietība un cieņa, jo skolu bērni apmeklē jau no mazotnes;

15.  mudina dalībvalstis popularizēt skolās mācību par holokaustu (šoā) un nodrošināt, ka skolotāji ir šim uzdevumam pienācīgi apmācīti un ka viņiem ir vajadzīgie mācību līdzekļi, lai skolēniem klasē skaidrotu daudzveidību; tāpat arī mudina dalībvalstis apsvērt iespēju pārskatīt skolas mācību grāmatas, lai nodrošinātu, ka tajās vispusīgi un līdzsvaroti ir atspoguļota ebreju vēsture un ebreju dzīve mūsdienās un ka ir novērstas jebkādas antisemītisma iespējas;

16.  prasa Komisijai un dalībvalstīm atvēlēt lielāku finansiālo atbalstu īpašiem pasākumiem un izglītības projektiem, veidot un stiprināt draudzības saites ar ebreju kopienām un iestādēm un ar kopīgiem pasākumiem rosināt apmaiņu starp bērniem un jauniešiem no dažādām ticīgo konfesijām, kā arī sākt šajā nolūkā īstenot un atbalstīt izpratnes veicināšanas kampaņas;

17.  aicina Komisiju cieši sadarboties ar tādiem starptautiskiem dalībniekiem kā ANO Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija (UNESCO), EDSO un Eiropas Padome un arī ar citiem starptautiskiem dalībniekiem, lai apkarotu antisemītismu starptautiskā līmenī;

18.  aicina Komisiju pieteikties uz IHRA padomdevēja statusu;

19.  mudina ikvienu dalībvalsti 27. janvāri oficiāli noteikt par Starptautisko Holokausta piemiņas dienu;

20.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, ES dalībvalstu un kandidātvalstu valdībām un parlamentiem, Eiropas Padomei, EDSO un Apvienoto Nāciju Organizācijai.

(1) OV L 328, 6.12.2008., 55. lpp.
(2) OV L 315, 14.11.2012., 57. lpp.
(3) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0485.
(4) http://ec.europa.eu/newsroom/just/item-detail.cfm?item_id=50144


ANO augsta līmeņa konference 14. ilgtspējīgas attīstības mērķa īstenošanas atbalstam (ANO Okeānu konference)
PDF 324kWORD 50k
Eiropas Parlamenta 2017. gada 1. jūnija rezolūcija par ANO augsta līmeņa konferenci 14. IAM īstenošanas atbalstam (ANO Okeānu konference) (2017/2653(RSP))
P8_TA(2017)0244B8-0382/2017

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulu (ES) Nr. 1380/2013 par kopējo zivsaimniecības politiku(1) un tās mērķus,

–  ņemot vērā tuvojošos ANO augsta līmeņa konferenci 14. IAM īstenošanas atbalstam (ANO Okeānu konference), kas notiks ANO galvenajā mītnē 2017. gada 5.–9. jūnijā,

–  ņemot vērā ceturto augsta līmeņa konferenci "Mūsu okeāns", ko Eiropas Savienība rīkos Maltā 2017. gada 5.– 6. oktobrī,

–  ņemot vērā ministru konferenci par Vidusjūras zivsaimniecību, kas notika Maltā 2017. gada 30. martā,

–  ņemot vērā Eiropas Komisijas un Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos 2016. gada 10. novembra kopīgo paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, kā arī Reģionu komitejai "Starptautiskā okeānu pārvaldība – okeānu nākotnes veidošanas darbakārtība" (JOIN(2016)0049),

–  ņemot vērā jautājumu Komisijai, uz kuru jāatbild mutiski, par ANO augsta līmeņa konferenci 14. IAM īstenošanas atbalstam (ANO Okeānu konference) (O-000031/2017 – B8-0311/2017),

–  ņemot vērā Reglamenta 128. panta 5. punktu un 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā okeāniem un jūrām ir izšķiroša nozīme mūsu dzīvei, labklājībai un nākotnei; tā kā patlaban notiekošā okeānu veselības straujā pasliktināšanās — sasilšana un paskābināšanās, koraļļu bojāeja, aizvien pieaugošais spiediens uz zivju krājumiem un aizvien lielākais piesārņojums ar atkritumiem — ir brīdinājums mums par to, ka ir pienācis laiks rīkoties un mobilizēt vadošos spēkus mūsu okeānu aizsardzībai;

B.  tā kā komisāre K. Vella ir aicinājusi ES darīt vairāk un vairāk iesaistīties mūsu jūru un okeānu aizsardzībā;

C.  tā kā apdraudējums ekosistēmām un zvejas vietām, kas saistīts ar jūras nozaru izaugsmi, piemēram, izrakteņu ieguve jūras gultnē, naftas izpēte, kā arī plūdmaiņas un viļņu enerģijas ieguve, līdz ar riskiem, kas saistīti ar šīm darbībām, nav skaidri zināms, un šis apdraudējums ir pārrobežu un skar tradicionālās zvejas teritorijas;

D.  tā kā mazapjoma un nerūpnieciskās zvejas zvejnieku piekļuve tirgiem un resursiem ir ANO 2030. gada programmas prioritāte; tā kā zvejniekiem vajadzētu būt ietekmei visos zivsaimniecības politikas lēmumu pieņemšanas posmos;

E.  tā kā nerūpnieciskajā zivsaimniecībā ir nodarbināti vairāk nekā 90 % no visiem zivsaimniecības nozares darbiniekiem, no kuriem aptuveni puse ir sievietes un šajā zivsaimniecībā tiek iegūti aptuveni 50 % no nozvejas pasaulē; tā kā FAO Brīvprātīgi piemērojamās pamatnostādnēs par ilgtspējīgas mazapjoma zvejas saglabāšanu pārtikas nodrošinājuma un nabadzības izskaušanas kontekstā ir teikts, ka nerūpnieciskā zveja ir vērtīgs dzīvnieku izcelsmes proteīnu avots miljardiem cilvēku visā pasaulē un bieži tas ir atbalsts piekrastes kopienu vietējai ekonomikai;

1.  atzinīgi vērtē iniciatīvu sasaukt ANO augsta līmeņa konferenci, lai pievērstu uzmanību tam, ka nepieciešama globāla rīcība cilvēka darbību negatīvās ietekmes uz okeāniem samazināšanai;

2.  atzīmē, ka, neraugoties uz pasaules apņemšanos līdz 2015. gadam samazināt pārzveju, kas tika pausta Johannesburgā 2002. gadā rīkotajā Pasaules samitā par ilgtspējīgu attīstību, 31,4 % pasaules zivju krājumu joprojām tiek pārzvejoti; atgādina, ka pārzveja smagi apdraud ne tikai jūru ekosistēmas kopumā, bet arī pārtikas nodrošinājumu un piekrastes kopienu ekonomisko un sociālo ilgtspēju visā pasaulē;

3.  pauž bažas par to, ka okeānu paskābināšanās, ko izraisa aizvien pieaugošie oglekļa dioksīda līmeņi, ļoti negatīvi ietekmē daudzus jūras organismus; uzsver, ka ir jāizstrādā efektīvi pielāgošanās un starpnozaru mazināšanas pasākumi, lai veidotu noturību pret okeānu paskābināšanos un klimata pārmaiņu kaitīgo ietekmi uz okeāniem, kā arī piekrastes ekosistēmām;

4.  uzsver, ka nepieciešama ekosistēmiska un piesardzīga pieeja, kā noteikts Līgumos, un Kopējā zivsaimniecības politikā ir jāīsteno globālā zivsaimniecības pārvaldības kontekstā, lai tādējādi atjaunotu un uzturētu izmantotos zivju krājumus virs līmeņa, kas var nodrošināt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu;

5.  prasa jebkādos lēmumos par zivsaimniecības subsīdijām ņemt vērā nerūpnieciskās un mazapjoma zvejas īpašās iezīmes, to vietējo raksturu un izšķirošo nozīmi uztursuverenitātes nodrošināšanā un piekrastes kopienu ekonomiskajā un sociālajā izdzīvošanā;

6.  mudina valstis uzņemties savus attiecīgos pienākumus kā karoga, piekrastes, ostas un tirgus valstīm, jo īpaši:

   karoga valstij — pilnībā īstenot starptautiskos un valsts pārvaldības pasākumus, lai nodrošinātu, ka tās karoga kuģi ievēro noteikumus;
   piekrastes valstij — nodrošināt ilgtspējīgu zveju ūdeņos, kas ir tās jurisdikcijā un kontrolēt piekļuvi šiem ūdeņiem, lai nepieļautu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu (NNN) zveju;
   ostas valstij — ratificēt un pilnībā īstenot FAO (Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas) Nolīgumu par ostas valsts pasākumiem;
   tirgus valstij — veikt pasākumus, lai nodrošinātu labāku koordinēšanu starp cīņu pret NNN zveju un tirdzniecības, kā arī tirgus politiku;

7.  uzsver, cik svarīgi ir nodrošināt, ka tiek aizsargāti vismaz 10 % no piekrastes un jūras teritorijām saskaņā ar ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķi (IAM) Nr. 14.5;

8.  uzsver, cik svarīgs ir ANO IAM Nr. 14.7, lai palielinātu mazo salu jaunattīstības un vismazāk attīstīto valstu ekonomiskos ieguvumus no jūras resursu ilgtspējīgas izmantošanas, tostarp no zivsaimniecības, akvakultūras un tūrisma ilgtspējīgas pārvaldības;

9.  prasa pilnveidot zivsaimniecības ilgtspējīgu pārvaldību, tostarp īstenojot uz zinātnes atziņām pamatotus pārvaldības pasākumus;

10.  prasa nodrošināt ciešāku reģionālo sadarbību starp visām valstīm, kas iesaistītas zivsaimniecības pārvaldībā, lai panāktu migrējošo sugu ilgtspējīgu un taisnīgu izmantošanu, jo īpaši sadarbojoties krājumu zinātniskās novērtēšanas, zvejas darbību monitoringa, uzraudzības un kontroles jomā, kā aicināts ANO 1995. gada Nolīgumā par zivju krājumiem un trijās tā pārskatīšanas konferencēs 2006., 2010. un 2016. gadā; uzskata, ka visām komerciāli izmantojamām sugām vajadzētu būt Reģionālo zvejniecības pārvaldības organizāciju (RZPO) darbības jomā, un šīm organizācijām vajadzētu būt lielākām pilnvarām, lai efektīvi piemērotu pārvaldības lēmumus un sankcijas;

11.  aicina Komisiju un Padomi vēl vairāk popularizēt kopējās zivsaimniecības politikas principus un mērķus;

12.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem un ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām sekretariātam ar lūgumu to izplatīt visām ārpussavienības līgumslēdzējām pusēm.

(1) OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika