Eiropas Parlamenta 2017. gada 14. novembra rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošanu (Itālijas pieteikums EGF/2017/004 IT/Almaviva) (COM(2017)0496 – C8-0322/2017 – 2017/2200(BUD))

P8_TA(2017)0422 A8-0346/2017

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2017)0496 – C8-0322/2017),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1309/2013 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu (2014–2020) un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1927/2006(1),

–  ņemot vērā Padomes 2013. gada 2. decembra Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam(2), un jo īpaši tās 12. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību(3) un jo īpaši tā 13. punktu,

–  ņemot vērā 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīguma 13. punktā paredzēto trialoga procedūru,

–  ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas vēstuli,

–  ņemot vērā Reģionālās attīstības komitejas vēstuli,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A8-0346/2017),

A.  tā kā Savienība ir izveidojusi likumdošanas un budžeta instrumentus, lai sniegtu papildu atbalstu darba ņēmējiem, kurus nelabvēlīgi ietekmējušas lielas strukturālas pārmaiņas pasaules tirdzniecības modeļos vai globālā finanšu un ekonomikas krīze, un lai palīdzētu viņiem no jauna iekļauties darba tirgū;

B.  tā kā finansiālajai palīdzībai, ko Savienība sniedz atlaistiem darbiniekiem, ir jābūt dinamiskai un tā jāsniedz pēc iespējas drīz un efektīvi;

C.  tā kā Itālija ir iesniegusi pieteikumu EGF/2017/004 IT/Almaviva, lai saņemtu finansiālu ieguldījumu no EGF saskaņā ar intervences kritērijiem, kas noteikti EGF regulas 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā, pēc 1646 darbinieku atlaišanas uzņēmumā “Almaviva Contact SpA”, kurš darbojas saimnieciskās darbības nozarē, kas klasificēta NACE 2. redakcijas 82. nodaļā (Biroju administratīvās darbības un citas uzņēmumu palīgdarbības) NUTS 2. līmeņa Lacio reģionā Itālijā (ITI4); tā kā tiek lēsts, ka pasākumos varētu piedalīties 1610 atlaistie darbinieki,

1.  piekrīt Komisijai, ka EGF regulas 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzētie nosacījumi ir ievēroti un ka Itālija saskaņā ar minēto regulu ir tiesīga saņemt finansiālu ieguldījumu EUR 3 347 370 apmērā, kas ir 60 % no kopējām izmaksām, proti, EUR 5 578 950;

2.  norāda, ka Itālijas iestādes pieteikumu iesniedza 2017. gada 9. maijā un pēc tam, kad Itālija sniedza papildu informāciju, Komisija pieteikuma novērtēšanu pabeidza 2017. gada 26. septembrī un tajā pašā dienā par to paziņoja Parlamentam;

3.  atgādina, ka ekonomikas krīze ir radījusi ievērojamu spiedienu uz to, cik maksā mārketinga pakalpojumi un palīdzība preču un pakalpojumu pircējiem, kā rezultātā ir samazinājies pakalpojumu sniedzēju apgrozījums un rentabilitāte; ņemot vērā to, ka darbaspēka izmaksas zvanu centru nozarē ir visaugstākās ražošanas izmaksas, norāda, ka uzņēmumi ir reaģējuši uz šiem nelabvēlīgajiem apstākļiem, pārceļot darbiniekus, samazinot darbaspēka izmaksas vai beidzot saimniecisko darbību; pauž nožēlu par to, ka laikā no 2009. gada līdz 2014. gada pirmajam ceturksnim trešā daļa no visiem Itālijas uzņēmumiem šajā nozarē ir beiguši darbību;

4.  atzīst, ka šī darbinieku atlaišana ir tieši saistīta ar ieņēmumu samazināšanos par 45 % Almaviva Romas zvanu centrā laikā no 2011. līdz 2016. gadam; pauž nožēlu par to, ka nebija iespējams panākt vienošanos ar vienoto arodbiedrību pārstāvību (RSU) par plānu saskaņot Almaviva Romas zvanu centra darbaspēka izmaksas ar citiem Almaviva zvanu centriem Itālijā, kā rezultātā tiktu samazinātas algas, tāpēc Romas zvanu centrs tika slēgts;

5.  norāda, ka zvanu centru nozares darbinieki būtu vairāk jāaizsargā, kas jo īpaši nozīmē, ka jāizvairās no darbinieku pārvietošanas no viena centra uz citu, kas tiek izmantots kā īpaša stratēģija, kā piespiedu kārtā panākt masveida atlaišanu no darba;

6.  atzīst, ka reģionālā un vietējā ekonomika tikai lēnām atgūstas pēc lielajām grūtībām saistībā ar ekonomikas un finanšu krīzi un ka masveida atlaišana draud apstādināt vai pārtraukt šo atveseļošanos; uzsver, ka, lai to novērstu, izšķiroša nozīme ir aktīviem darba tirgus pasākumiem, piemēram, tiem, ko līdzfinansē no EGF;

7.  norāda, ka 79 % no paredzētajiem atbalsta saņēmējiem ir sievietes un lielākā daļa no viņām ir vecumā no 30 līdz 55 gadiem; pauž nožēlu, ka nav bijis iespējams rast pieņemamu risinājumu, lai izvairītos no viņu atlaišanas, jo īpaši ņemot vērā to, ka sievietēm šajā vecuma grupā jau tā ir mazāka iespēja palikt darbā un progresēt darba tirgū tāpēc, ka ir grūti rast līdzsvaru starp darbu un privāto dzīvi, ņemot vērā viņu pienākumus kā neformālām aprūpētājām, kā arī vienlīdzīgu iespēju trūkumu darbavietā;

8.  uzsver, ka apmācībā un citos individualizētajos pakalpojumos būtu pilnībā jāņem vērā šīs darbinieku grupas specifika, jo īpaši augstais sieviešu īpatsvars; atzinīgi vērtē to, ka ir iekļauta aplēstā summa EUR 680 000 apmērā apgādājamo personu aprūpētāju izdevumu segšanai;

9.  atzinīgi vērtē to, ka Itālijas iestādes individualizētos pakalpojumus paredzētajiem atbalsta saņēmējiem sāka sniegt 2017. gada 6. aprīlī — pirms pieteikuma iesniegšanas par EGF atbalstu ierosinātajam saskaņotajam pasākumu kopumam;

10.  norāda, ka Itālija plāno īstenot astoņu veidu pasākumus atlaistajiem darbiniekiem, uz kuriem attiecas šis pieteikums: i) atsevišķu orientāciju, ii) palīdzību darba meklējumos, iii) apmācību, pārkvalifikāciju un arodmācības, iv) darba meklēšanas talonus, v) atbalstu uzņēmējdarbības sākšanai, vi) ieguldījumu uzņēmuma izveidē, vii) atlīdzību apgādājamo personu aprūpētāju izdevumu segšanai un viii) mobilitātes izdevumu atlīdzināšanu; norāda, ka ienākumu atbalsta pasākumi veidos 17,4 % no visa individualizēto pasākumu kopuma, kas ir daudz mazāk par regulā noteikto maksimālo apjomu — 35 %, un ka šīs darbības ir atkarīgas no tā, vai paredzētie atbalsta saņēmēji aktīvi piedalās darba meklēšanas vai apmācības pasākumos;

11.  atzinīgi vērtē to, ka ir izveidota komiteja (to veido Ekonomikas attīstības ministrijas (MiSE(4)), ANPAL(5), Regione Lazio un arodbiedrību pārstāvji), kuras uzdevums ir noteikt stratēģiju un pasākumus, kas paredzēti, lai atbalstītu bijušos uzņēmuma “Almaviva” darbiniekus, kā arī izstrādāt saskaņoto individualizēto pakalpojumu kopumu;

12.  saprot, ka darba meklēšanas talonu izmantošana ir jauninājums, kas iepriekš ir ticis izmantots tikai vienu reizi; uzsver, ka ir svarīgi pilnībā novērtēt šādu pasākumu efektivitāti, tiklīdz ir pagājis pietiekami daudz laika, lai būtu pieejami dati;

13.  uzsver — Itālijas iestādes ir apstiprinājušas, ka atbalsttiesīgās darbības netiek finansētas no citiem Savienības finanšu instrumentiem, bet tās tiks papildinātas ar darbībām, ko finansē ESF vai tikai no valsts līdzekļiem;

14.  atgādina, ka saskaņotajam EGF atbalstīto individualizēto pakalpojumu kopumam vajadzētu būt tādam, kurā ir ņemtas vērā turpmākās darba tirgus perspektīvas un nepieciešamās prasmes, un tam jābūt saderīgam ar pāreju uz ilgtspējīgu ekonomiku, kurā tiek efektīvi izmantoti resursi;

15.  atzinīgi vērtē Itālijas valdības apņemšanos izstrādāt jaunu tiesisko regulējumu darbiniekiem telesakaru jomā, lai izvairītos no turpmākiem gadījumiem kā šis, uz kuru attiecas pieteikums EGF/2017/004 IT/Almaviva;

16.  atkārtoti uzsver, ka EGF palīdzība nedrīkst aizstāt darbības, kas uzņēmumiem jāveic saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem vai koplīgumiem, nedz arī aizstāt uzņēmumu vai nozaru pārstrukturēšanas pasākumus;

17.  aicina Komisiju turpmākajos priekšlikumos mudināt valsts iestādes sniegt sīkākas ziņas par nozarēm, kurās ir izaugsmes iespējas un kurās tādēļ, iespējams, pieņems jaunus darbiniekus, kā arī vākt pamatotus datus par EGF finansējuma ietekmi, cita starpā uz darbvietu kvalitāti, un par reintegrācijas līmeni, kas sasniegts ar EGF intervenci;

18.  atgādina savu aicinājumu Komisijai nodrošināt publisku piekļuvi visiem dokumentiem par EGF pieteikumiem;

19.  apstiprina šai rezolūcijai pievienoto lēmumu;

20.  uzdod priekšsēdētājam parakstīt šo lēmumu kopā ar Padomes priekšsēdētāju un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

21.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju, kā arī tās pielikumu nosūtīt Padomei un Komisijai.

PIELIKUMS

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS

par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošanu (Itālijas pieteikums EGF/2017/004 IT/Almaviva)

(Šā pielikuma teksts šeit nav iekļauts, jo tas atbilst galīgajam aktam – Lēmumam (ES) 2017/2192.)

(1) OV L 347, 20.12.2013., 855. lpp. (2) OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp. (3) OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp. (4) Ministero dello Sviluppo Economico (MiSE) (5) Agenzia Nazionale per le Politiche Attive del Lavoro (ANPAL)

Eiropas Parlamenta 2017. gada 14. novembra rezolūcija par dzīvību glābšanu: autotransporta drošības uzlabošana ES (2017/2085(INI))

P8_TA(2017)0423 A8-0330/2017

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas ziņojumu “Dzīvību glābšana: autotransporta drošības uzlabošana ES. Ziņojums par uzraudzību un novērtējumu attiecībā uz transportlīdzekļu uzlabotajiem drošības līdzekļiem, to rentabilitāti un īstenošanas iespējām, lai izvērtētu transportlīdzekļu Vispārējās drošības regulas un Gājēju un citu ievainojamu satiksmes dalībnieku aizsardzības regulas” (COM(2016)0787) un tam pievienoto Komisijas dienesta darba dokumentu (SWD(2016)0431),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Regulu (EK) Nr. 661/2009 par tipa apstiprināšanas prasībām attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu, to piekabju un tiem paredzēto sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisko vienību vispārējo drošību(1),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 14. janvāra Regulu (EK) Nr. 78/2009 par mehānisko transportlīdzekļu tipu apstiprināšanu attiecībā uz gājēju un citu ievainojamu satiksmes dalībnieku aizsardzību, ar ko groza Direktīvu 2007/46/EK un atceļ Direktīvu 2003/102/EK un 2005/66/EK(2),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 3. aprīļa Direktīvu 2014/47/ES par Savienībā izmantotu komerciālo transportlīdzekļu tehniskajām pārbaudēm uz ceļiem un par Direktīvas 2000/30/EK atcelšanu(3),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 11. marta Direktīvu (ES) 2015/413, ar ko veicina pārrobežu apmaiņu ar informāciju par ceļu satiksmes drošības noteikumu pārkāpumiem(4),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 29. aprīļa Direktīvu (ES) 2015/719, ar ko groza Padomes Direktīvu 96/53/EK, ar kuru paredz noteiktu Kopienā izmantotu transportlīdzekļu maksimālos pieļaujamos gabarītus iekšzemes un starptautiskajos autopārvadājumos, kā arī šo transportlīdzekļu maksimālo pieļaujamo masu starptautiskajos autopārvadājumos(5),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 29. aprīļa Regulu (ES) 2015/758 par tipa apstiprinājuma prasībām transportlīdzekļa eZvana sistēmas izveidošanai uz pakalpojuma „112” bāzes un ar ko groza Direktīvu 2007/46/EK(6),

–  ņemot vērā 2015. gada 9. septembra rezolūciju par 2011. gada Baltās grāmatas par transportu īstenošanu — novērtējums un virzība uz ilgtspējīgu mobilitāti(7),

–  ņemot vērā 2017. gada 18. maija rezolūciju par autotransportu Eiropas Savienībā(8),

–  ņemot vērā 2013. gada 3. jūlija rezolūciju par ceļu satiksmes drošību 2011.–2020. gadā — pirmie soļi ceļā uz traumu novēršanas stratēģiju(9),

–  ņemot vērā 2011. gada 27. septembra rezolūciju par Eiropas ceļu satiksmes drošību no 2011. līdz 2020. gadam(10),

–  ņemot vērā 2011. gada 15. decembra rezolūciju par ceļvedi uz Eiropas vienoto transporta telpu — virzība uz konkurētspējīgu un resursefektīvu transporta sistēmu(11),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Eiropas sadarbīgo intelektisko transporta sistēmu stratēģija — liels solis ceļā uz sadarbīgu, satīklotu un automatizētu pārvietošanos” (COM(2016)0766),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Virzoties uz Eiropas ceļu satiksmes drošības telpu: satiksmes drošības politikas ievirzes 2011.–2020. gadam” (COM(2010)0389),

–  ņemot vērā Komisijas paziņojumu „CARS 2020: rīcības plāns konkurētspējīgai un ilgtspējīgai Eiropas autobūves nozarei” (COM(2012)0636),

–  ņemot vērā Komisijas balto grāmatu „Ceļvedis uz Eiropas vienoto transporta telpu — virzība uz konkurētspējīgu un resursefektīvu transporta sistēmu (COM(2011)0144),

–  ņemot vērā Komisijas ziņojumu „Ieguvumi un iespējas, ko sniedz vairākas jaunās tehnoloģijas un neregulētie pasākumi attiecībā uz transportlīdzeklī esošu personu drošību un ievainojamu satiksmes dalībnieku aizsardzību”, ko sagatavojusi Transporta izpētes laboratorija un kas publicēts 2015. gada 26. martā,

–  ņemot vērā Komisijas dienestu darba dokumentu „Par 6. mērķa īstenošanu Eiropas Komisijas satiksmes drošības politikas ievirzes 2011.–2020. gadam: pirmie soļi ceļā uz traumu novēršanas stratēģiju” (SWD(2013)0094),

–  ņemot vērā Padomes 2017. gada 8. jūnija secinājumus par ceļu satiksmes drošību, ar kuriem atbalsta Valletas 2017. gada marta deklarāciju,

–  ņemot vērā dokumentu paketi ar nosaukumu “Eiropa kustībā”, kuru Komisija publiskoja 2017. gada 31. maijā un kura ietver astoņas likumdošanas iniciatīvas, īpašu uzmanību pievēršot autotransportam,

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas 2016. gada 15. aprīļa Rezolūciju 70/260 par ceļu satiksmes drošības uzlabošanu pasaulē,

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ziņojumu un Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas atzinumu (A8-0330/2017),

A.  tā kā ik gadu uz Eiropas autoceļiem dzīvību zaudē aptuveni 25 500 cilvēku un aptuveni 135 000 gūst smagus ievainojumus, tāpēc, apspriežoties ar dalībvalstīm, ir nepieciešams veikt vairāk un efektīvākus pasākumus nolūkā sasniegt tā saukto „nulles vīzijas” mērķi;

B.  tā kā ceļu satiksmes drošība ir atkarīga no trīs faktoriem — transportlīdzekļiem, infrastruktūras un autovadītāju uzvedības, un tā kā tādēļ ceļu satiksmes drošības uzlabošanas nolūkā pasākumi ir nepieciešami visās trīs minētajās jomās un ir jāveic iedarbīgi pasākumi transportlīdzekļu aktīvās un pasīvās drošības jomā;

C.  tā kā vieglo automobiļu, vieglo kravas automobiļu un smago kravas automobiļu vidējais vecums ES pastāvīgi pieaug un pašlaik tas pārsniedz 10 gadus; tā kā transportlīdzekļa vecumam ir tieša saikne ar ceļu satiksmes negadījumu sekām un tajos gūtajiem ievainojumiem;

D.  tā kā autovadītāja palīgsistēmas padara transportlīdzekļus drošākus, kā arī ļauj personām ar ierobežotām pārvietošanas spējām un vecākiem cilvēkiem droši un aktīvi piedalīties ceļu satiksmē;

E.  tā kā intelektiskas transportlīdzekļu vadīšanas sistēmas mazina sastrēgumus, brīdina autovadītāju par apdraudējumiem izvēlētajā maršrutā un tādējādi palīdz samazināt satiksmes negadījumu risku;

F.  tā kā notiek strauja pāreja uz autonomi braucošiem transportlīdzekļiem un ceļu satiksmes drošība kopumā ir steidzami risināms jautājums, un tāpēc vēlākais 2018. gada pirmajā ceturksnī Komisijai ir jāierosina Vispārējās drošības regulas pārskatīšana; tā kā jebkurā gadījumā jebkāda turpmāka kavēšanās būtu nepieņemama;

G.  tā kā 38 % visu nelaimes gadījumu, kuros ir bojāgājušie, notiek pilsētu teritorijās un tajos bieži vien ir iesaistīti ievainojami ceļu satiksmes dalībnieki un tā kā dalībvalstīm minētie dalībnieki būtu jāņem vērā satiksmes plānošanā, nodrošinot viņiem labāku vietu citu tādu transporta veidu vidū kā, piemēram, automobiļi un autobusi; tā kā Komisijai būtu jāiesniedz pārskats par gājēju aizsardzības regulu;

H.  tā kā pastāv skaidra saikne starp ceļu satiksmes drošību un transportlīdzekļu profesionālo lietotāju darba apstākļiem,

Vispārīgas prasības

1.  uzsver, ka dalībvalstīm būtu efektīvi un regulāri jākontrolē transportlīdzekļu vadītāji uz ceļiem, jo ceļu satiksmes negadījumu galvenie iemesli — gan mūsdienās, gan iepriekš — ir attiecīgajiem braukšanas apstākļiem nepiemērots un pārmērīgs ātrums, novērsta uzmanība, transportlīdzekļa vadīšana alkohola reibumā vai narkotisko vielu ietekmē un pārmērīgs nogurums, un tādēļ:

2.  norāda, ka ES aptuveni 25 % visu nāves gadījumu, ko izraisījuši satiksmes negadījumi, ir saistīti ar alkohola lietošanu; tāpēc aicina Komisiju izvērtēt iespējamo pievienoto vērtību, ko sniegtu ES robežvērtības maksimālajai alkohola koncentrācijai asinīs saskaņošana 0,0 % līmenī autovadītājiem iesācējiem un profesionāliem autovadītājiem pirmajos divos braukšanas gados, un atzinīgi vērtē dažās dalībvalstīs noteikto nulles tolerances politiku attiecībā uz braukšanu alkohola reibumā;

3.  mudina Komisiju, paturot prātā Valletas deklarāciju par ceļu satiksmes drošības uzlabošanu, kas pieņemta Maltas prezidentūras laikā 2017. gada 29. martā, ES jaunajā ceļu satiksmes drošības stratēģijā 2020. –2030. gadam iekļaut jaunu mērķi, proti, uz pusi samazināt smago traumu skaitu uz ceļiem;

4.  prasa dalībvalstīm ievērojami uzlabot ceļu infrastruktūras stāvokli, veicot regulāru un efektīvu ceļu, tostarp ceļa zīmju un signalizācijas sistēmu, uzturēšanu un pienācīgu modernizāciju, lai tiktu galā ar satiksmes apjomiem, un ieviest inovatīvus pasākumus, kas nodrošina pilnīgu funkcionalitāti un veicina transportlīdzekļa vadītāja palīgsistēmu sadarbspēju, kā rezultātā veidojas tā sauktās pārdomātas infrastruktūras; aicina Komisiju izveidot mehānismu, lai nodrošinātu, ka Eiropas ceļu infrastruktūra tiek saglabāta pienācīgā stāvoklī;

5.  norāda, ka infrastruktūras izmaiņas (piemēram, noteikta veida sadursmes barjeras vai satiksmes intensitātes mazināšanas ierīces), dažkārt var izraisīt negadījumus vai vēl vairāk pasliktināt situāciju, īpaši tad, ja ir iesaistīti divriteņu transportlīdzekļi ar dzinēju; tādēļ aicina Komisiju ierosināt standartizācijas pasākumus, lai novērstu šādus trūkumus;

6.  norāda, ka daudzi autovadītāji nav informēti ne par nepieciešamību veidot koridorus, kuri garantē neatliekamās palīdzības transportlīdzekļu piekļuvi automaģistrālēm, ne arī par to, kā šādus koridorus veido, un tāpēc aicina Komisiju noteikt kopējus standartus šādu koridoru izveidei un sākt Eiropas mēroga informēšanas kampaņu;

7.  atzīmē, ka attiecībā uz gājējiem un velosipēdistiem gandrīz puse visu ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo ir personas, kas vecākas par 65 gadiem, un ka ceļu satiksmes negadījumi ir galvenais jauniešu nāves cēlonis; tādēļ aicina dalībvalstis nodrošināt iespējas vecākiem cilvēkiem un jauniešiem autovadītājiem droši izmantot ceļus, veidojot plaši reklamētas programmas, lai novērstu ar vecumu saistītu negadījumu riskus;

8.  norāda, ka 51 % pilsētu teritorijās notiekošo satiksmes negadījumu bojāgājušie ir gājēji un riteņbraucēji un tādēļ mudina pilsētas savos mobilitātes plānos iekļaut mērķus par ceļu un satiksmes negadījumu skaita samazināšanu; turklāt aicina dalībvalstis vairāk ņemt vērā ievainojamu satiksmes dalībniekus, novēršot kritiskos avāriju karstos punktus un veidojot un uzturot drošāku gājēju un velosipēdistu infrastruktūru vai paplašinot un modernizējot esošo infrastruktūru, vienlaikus arī nodrošinot labākas norādes; aicina Komisiju arī veikt turpmākas darbības ES līmenī, pārsniedzot pašreizējo finansēšanas shēmu ierobežojumus, lai sekmētu plašus velotransporta infrastruktūras uzlabojumus un atbalstītu jaunas transportlīdzekļu aktīvās un pasīvās drošības tehnoloģijas, kas īpaši aizsargā ievainojamus ceļu satiksmes dalībniekus;

9.  norāda — tā kā daži riteņbraucēji nav informēti par satiksmes noteikumiem un/vai neievēro šos noteikumus, dažreiz rodas situācijas, kurās viņi var apdraudēt savu un citu satiksmes dalībnieku drošību; aicina Komisiju apsvērt, kāda veida priekšlikumus tā varētu izstrādāt, lai veicinātu braukšanas ar velosipēdiem drošību, tādējādi ļaujot saskaņot to kustību ar citiem urbānās mobilitātes veidiem;

10.  mudina automatizēto transporta sistēmu (ITS) un sabiedriskā transporta operatorus turpināt tādu transportlīdzekļu tehnoloģiju izstrādi, kas mudina autovadītājus, iebraucot pilsētu teritorijās, pārorientēsies uz drošākiem transporta veidiem;

11.  konstatē, ka jaunie transportlīdzekļi, piemēram, elektriskie velosipēdi un citas elektriskās mobilitātes ierīces, kļūst arvien populārāki; tādēļ aicina Komisiju nekavējoties izpētīt šādiem transportlīdzekļiem piemērojamās drošības prasības un iesniegt priekšlikumus to drošai integrēšanai ceļu satiksmē, vienlaikus pienācīgi ņemot vērā subsidiaritāti;

12.  norāda, ka drošības sistēmu izstrādāšanas un īstenošanas mērķim vajadzētu būt ceļu satiksmes drošībai un ka attiecīgi šim procesam būs vajadzīgs zināms pielāgošanās periods; tādēļ aicina Komisiju paredzēt laiku, kas nepieciešams šādu sistēmu izstrādāšanai, pirms ir stājušies spēkā specifiski tehniskie tiesību akti;

13.  atgādina, ka krāpšanās ar odometru rādījumiem ir neatrisināta problēma, īpaši lietotu automobiļu tirgū, kā norādījusi Komisija pētījumā par lietotu automobiļu tirgus darbību no patērētāju viedokļa; mudina Komisiju un dalībvalstis novērst šādas manipulācijas vai arī pārveidot odometrus, piemērojot efektīvus pasākumus un tiesību aktus;

14.  norāda — jo vairāk transportlīdzekļu ir uz ceļa, jo lielāka ir ceļu satiksmes negadījumu iespējamība; tāpēc aicina dalībvalstis un Komisiju veicināt kolektīvu un kopēju mobilitāti, jo īpaši pilsētu teritorijās, lai samazinātu esošo autoparku, kā arī pasākumus, ar kuriem palielina velosipēdu un profesionālu autovadītāju vadītu transportlīdzekļu proporcionālo daļu satiksmē;

15.  norāda, ka dalībvalstīs paredzētais aprīkojums, kam jābūt obligāti uzstādītam transportlīdzekļos, ir atšķirīgs, un tāpēc aicina Komisiju izstrādāt tāda ES līmeņa obligātā aprīkojuma sarakstu, uz kuru attiecas uzstādīšanas prasība;

16.  apgalvo, ka ES un tās pētniecības centriem būtu jāuzņemas vadošā loma autonomo transportlīdzekļu izstrādē, jo tie radikāli pārveidos autotransporta nozari, sevišķi attiecībā uz ceļu satiksmes drošību, un ir paredzams, ka katru gadu tiks izglābts tūkstošiem dzīvību, kā arī veicināta iekšējā tirgus digitalizācija;

Autovadītāja palīgsistēmas ceļu satiksmes drošības uzlabošanai

17.  uzsver, ka aptuveni 92 % visu satiksmes negadījumu notiek cilvēka kļūdu vai cilvēka kļūdu un transportlīdzekļu un/vai infrastruktūras savstarpējas iedarbības dēļ, un tāpēc tikai to autovadītāja palīgsistēmu uzstādīšanai vajadzētu būt obligātai, kuras saskaņā ar zinātniskiem pierādījumiem dod būtisku ieguldījumu ceļu satiksmes drošības uzlabošanā, kurām ir vislabvēlīgākais izmaksu lietderības rādītājs un kuras ir piemērotas laišanai tirgū; turklāt uzskata, ka iepirkuma cenu pieaugumam nevajadzētu būt tik pārmērīgam, ka šādu transportlīdzekļu domātie pircēji nevar atļauties tos iegādāties, un būtu regulāri jāpārbauda ceļu satiksmes drošībai domātās autovadītāja palīgsistēmas;

18.  aicina Komisiju pārbaudīt iepriekš minēto drošības aprīkojumu, veicot transportlīdzekļu tirgus uzraudzību;

19.  uzskata, ka ieguvumi no uzlabotiem drošības standartiem un ierīcēm būs tikai tad, ja tiks efektīvi īstenoti un izpildīti pašreizējie un turpmākie noteikumi; šajā sakarībā aicina Eiropas līmenī pastiprināt tipa apstiprinātāju iestāžu uzraudzību un Savienības tehniskos dienestus; turklāt prasa visā Savienībā plašāk un neatkarīgāk uzraudzīt transportlīdzekļus pēc to laišanas apgrozībā, lai nodrošinātu, ka tie joprojām atbilst drošības kritērijiem;

20.  uzsver, ka gadījumā, ja tiek konstatētas neatbilstības, Eiropas patērētājiem vajadzētu varēt paļauties uz to, ka tiks veikti ātri, atbilstīgi un saskaņoti korektīvie pasākumi, tostarp, ja nepieciešams, transportlīdzekļi tiks izņemti no tirgus visā Savienības teritorijā; uzskata, ka ekonomikas dalībniekiem būtu jāuzņemas atbildība par jebkādu kaitējumu, kas attiecīgo transportlīdzekļu īpašniekiem radies to neatbilstības vai izņemšanas no tirgus dēļ;

21.  aicina Komisiju un dalībvalstis uzlabot apritē esošo transportlīdzekļu drošības līmeni un atbalstīt izstrādi un jauninājumus, kas palielinās jau apritē esošo automobiļu drošību, stimulējot un veicinot transportlīdzekļu modernizāciju, aprīkojot tos ar izmaksu ziņā efektīvām drošības sistēmām, kas palīdzētu autovadītājiem sekmīgāk reaģēt uz bīstamu situāciju;

22.  prasa ražotājiem un citiem dalībniekiem:

23.  uzsver, ka skaidrai brīdinājuma informācijai vajadzētu būt pietiekami nošķiramai, lai nodrošinātu, ka jau intuitīvi ir skaidrs, uz kuru sistēmu palīdzība attiecas, un lai brīdinājuma informācija būtu viegli uztverama arī vecākiem cilvēkiem, personām ar invaliditāti, piemēram, dzirdes un/vai redzes traucējumiem, un cilvēkiem ar ierobežotām pārvietošanās spējām; tādēļ aicina attiecīgos dalībniekus pieņemt pienācīgus, vienotus standartus, kas pieļautu iespēju katram tirgus dalībniekam ieviest individuālus risinājumus;

24.  atzinīgi vērtē to, ka gandrīz visiem vieglajiem automobiļiem, kas testēti Eiropas jaunu vieglo automobiļu lietotāju testēšanas programmu (Euro NCAP), ir piešķirtas piecas zvaigznes un ka lielākā daļa vieglo automobiļu ražotāju ir veiksmīgi reaģējuši uz izaicinājumu izpildīt jaunās Euro NCAP prasības; tomēr atzīmē, ka ne visi Eiropā pārdotie transportlīdzekļu modeļi tiek testēti ar Euro NCAP un ne visi viena un tā paša tipa transportlīdzekļi tiek tirgoti vienādām specifikācijām, kas var radīt neskaidrību patērētājiem un tādējādi sniegt maldinošu paļāvību uz nopirktā tipa transportlīdzekļa faktisko darbību; tādēļ atgādina, ka ir svarīgi, lai tam pamatā būtu stingri obligāto drošības prasību standarti, kas nodrošina, ka visas nepieciešamās drošības iekārtas ir uzstādītas visos transportlīdzekļos, kas tiek izmantoti un tirgoti ES;

25.  uzskata, ka Euro NCAP vienmēr būtu jāatspoguļo konkrēta automobiļa modeļa faktiskā drošība, un mudina Komisiju būt ambiciozākai, novērtējot jaunu transportlīdzekļu drošību, nekā to prasa tiesību aktos noteiktās obligātās prasības, un ņemt vērā atjauninātajos tiesību aktos noteiktās obligātās prasības, lai vēl vairāk veicinātu tādu transportlīdzekļu izstrādi, kas nodrošina augstus ceļu satiksmes drošības standartus, un lai Eiropa nezaudētu vērienīgumu un darbotos kā pasaules līdere automobiļu drošības jomā;

26.  aicina Komisiju standartu noteikšanu saskaņot ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisija (ANO EEK), tādējādi nodrošinot konsekvenci starptautiskā līmenī, un vienlaikus līdz minimumam samazināt atkāpes no pienākuma uzstādīt autovadītāja palīgsistēmas, lai visaptveroši uzlabotu ceļu satiksmes drošību; turklāt uzsver, ka ražotājiem būtu jāizstrādā skaidri informācijas materiāli, lai palīdzētu autovadītājiem labāk izprast dažādās autovadītāja palīgsistēmas un to funkcionalitāti;

27.  prasa izstrādāt saskaņotu Eiropas pieeju, kurā ņem vērā visus spēkā esošos starptautiskos un dalībvalstu tiesību aktus, nodrošinot tās papildināmību;

28.  aicina Komisiju izmeklēt pilsētās notikušos negadījumus, kuros iesaistīti specializētie transportlīdzekļi un, ja vajadzīgs, atcelt spēkā esošās atkāpes no pienākuma uzstādīt tajos autovadītāju palīgsistēmas;

29.  uzsver, ka autovadītāju apmācībā būtu jāietver periodiska un papildu apmācība par autovadītāju palīgmehānismu obligāto lietošanu, īpašu uzmanību pievēršot vecākiem cilvēkiem un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām; mudina autoskolas, no vienas puses, savā apmācībā ietvert jautājumus, kas saistīti ar minēto sistēmu darbību, un, no otras puses, par priekšnoteikumu autovadītāja apliecības iegūšanai noteikt profesionālu praktiskās braukšanas apmācību uz ceļiem;

30.  atzīmē, ka finanšu stimuli, piemēram, saistībā ar nodokļiem vai apdrošināšanu, attiecībā uz tādiem pasākumiem kā palīgsistēmu uzstādīšana autovadītāju papildu drošībai jaunās un lietotās automašīnās vai to iekļaušana autovadītāju apmācībā var veicināt transportlīdzekļu, kas aprīkoti ar moderniem drošības elementiem, iekļūšanu tirgū; aicina dalībvalstis apsvērt iespēju ieviest šādus mehānismus;

31.  aicina Komisiju prasīt tirgus dalībniekiem nodrošināt atvērtu standartu un saskarņu izmantošanu, kas palīdzēs vēl vairāk uzlabot sadarbspēju tā, lai varētu īstenot neatkarīgus testus, piekļūstot attiecīgajam transportlīdzeklim un sistēmu datiem, tostarp to atjaunotajai versijai, un to varētu veikt jebkurš kvalificēts profesionālis, vienlaikus respektējot īpašumtiesības uz datiem un intelektuālo īpašumu;

32.  uzsver, ka būtu jānodrošina gan augsts datu aizsardzības un saglabāšanas līmenis saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679 (Vispārīgā datu aizsardzības regula) un tiesībām uz privāto dzīvi un personas datu aizsardzību, gan arī augsta IT drošība, lai nepieļautu jaunu nelaimes gadījumu risku saistībā ar automašīnas sistēmu manipulēšanu no attāluma vai savietojamības neiespējamību; iesaka izpētīt datu piederības principu;

33.  uzsver, cik svarīgi ir izmantot uzticamu vietas un laika sinhronizācijas informāciju, kas iegūta no satelītu pozicionēšanas sistēmām, un piemērot EGNOS/GNSS sistēmu aktīvai ceļu drošībai; prasa pielikt lielākas pūles, lai panāktu EGNOS/GNSS sistēmas aktīvai ceļu drošībai precizitāti attālumā, kas ir mazāks par vienu metru, nolūkā pāriet no sistēmas spējas samazināt transportlīdzekļa ātrumu līdz tās spējai automātiski iejaukties un izmanīt transportlīdzekļa trajektoriju; prasa veicināt labāku ceļu satiksmes drošību, integrējot EGNOS/GNSS datus borta vadības sistēmās;

Drošības pasākumi negadījumu novēršanai

34.  atzinīgi vērtē to, ka kopš 2015. gada novembra avārijas bremzēšana jau ir obligāta visiem jauniem kravas automobiļiem un autobusiem ES, taču aicina Komisiju noteikt pienākumu uzstādīt automātiskās ārkārtas bremzēšanas palīgierīces, kas atpazīst gājējus, velosipēdistus, divriteņu transportlīdzekļus ar nelielas jaudas dzinēju un motociklistus, arī vieglajos automobiļos, vieglajos komerciālajos transportlīdzekļos, tālsatiksmes un tuvsatiksmes autobusos un jo īpaši smagajos kravas transportlīdzekļos, jo tiem ir liels potenciāls novērst ceļu satiksmes negadījumus, izmantojot spēju autonomi strauji bremzēt un nodrošināt īsāku bremzēšanas ceļu;

35.  aicina izstrādāt drošākas priekšējās konstrukcijas smagajiem kravas transportlīdzekļiem, kas nodrošina spēju labāk saskatīt gājējus un riteņbraucējus, un barjeras, lai izvairītos no sadursmēm un mazinātu sadursmju sekas;

36.  prasa tādu ignorējamu intelektisko ātruma palīgsistēmu obligātu uzstādīšanu, kas norāda ātruma ierobežojumus, stop zīmes, luksoforus un iejaucas, lai palīdzētu autovadītājiem ievērot ātruma ierobežojumus; aicina dalībvalstis gādāt par to, lai ceļa zīmes būtu nevainojamā stāvoklī un ceļa marķējums būtu skaidri saskatāms; uzsver, ka pareizai šādu intelektisko palīgsistēmu darbībai ir svarīgi, lai būtu pieejami atjaunināti tiešsaistes ceļveži ar faktiskām ātruma ierobežojumu norādēm;

37.  uzsver, ka ceļu satiksmes drošības uzlabošanas nolūkā būtu jāparedz, lai viennozīmīgi uztverami gaismas signāli labāk informētu par citu satiksmes dalībnieku transportlīdzekļa ātruma samazinājumu, un sagaida, ka par obligātu tiks noteikta signalizēšana par ārkārtas bremzēšanu ar mirgojošām bremžu gaismām vai mirgojošu avārijas signālu;

38.  uzsver, ka ceļu satiksmes drošības interesēs par obligātām būtu jānosaka ignorējamas braukšanas joslas ievērošanas palīgsistēmas, kuras ne tikai brīdina, bet arī pienācīgi iejaucas, bet tomēr ļauj autovadītājam tieši rīkoties; norāda, ka šādas brīdinājuma sistēmas izmantošanai ir nepieciešams, ka ceļa marķējumi tiek uzturēti stāvoklī, kas nodrošina to skaidru saskatāmību;

39.  uzsver, ka kravas automobiļu un tālsatiksmes un tuvsatiksmes autobusu vadītāju tiešās redzamības palielināšana, kā arī neredzamo zonu samazināšana vai novēršana ir būtiska šo transportlīdzekļu drošības uzlabošanai ceļu satiksmē; tādēļ aicina Komisiju atbalstīt vērienīgus diferencētās tiešās redzamības standartus un par obligātu noteikt priekšējo, sānu un aizmugures skata kameru, sensoru un pagriezienu veikšanas palīgsistēmu uzstādīšanu, vienlaikus nodrošinot, ka šie pasākumi atbilst Direktīvai (ES) 2015/719 un nekavē tajā paredzētos īstenošanas termiņus

40.  uzsver nepieciešamību radīt priekšnosacījumus alkometrisku autobloķētāju un sistēmu uzstādīšanai, lai konstatētu transportlīdzekļa vadītāja uzmanības novēršanu un miegainību, un mudina izmantot alkometriskos alkobloķētājus kā autovadītāju reintegrācijas līdzekli profesionāliem autovadītājiem un transportlīdzekļu vadītājiem, kuri ir izraisījuši ceļu satiksmes negadījumu alkohola reibumā un tāpēc ir notiesāti par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola reibumā;

41.  norāda, ka 15 % satiksmes negadījumu ir iesaistītas kravas automašīnas un ka ar tām saistītos ceļu satiksmes negadījumos katru gadu iet bojā aptuveni 1 000 ievainojami ceļu satiksmes dalībnieki; tādēļ aicina Komisiju paātrināti obligāti ieviest vērienīgu diferencētas tiešas redzamības standartu, intelektiskās ātruma pielāgošanas sistēmas un automātiskas avārijas bremzēšanas sistēmas, kas nodrošina gājēju un riteņbraucēju atpazīšanu, attiecībā uz kravas automobiļiem;

Drošības pasākumi negadījumu seku mazināšanai

42.  norāda, ka riepu spiediens ievērojami ietekmē ceļu satiksmes drošību un degvielas patēriņu, kā arī emisiju apjomu; tādēļ aicina Komisiju noteikt pienākumu uzstādīt tiešas riepu spiediena kontroles sistēmas; tāpat aicina Komisiju ES tiesību aktos transponēt riepu spiediena kontroles sistēmu grozījumus, kuru mērķis ir ANO/EEK pieņemto noteikumu ieviešana praksē;

43.  uzskata, ka obligāti jāpieprasa tādas viedas sistēmas uzstādīšana, kas atgādina par nepieciešamību piesprādzēties ar drošības jostām visu transportlīdzekļu priekšējos sēdekļos un M1 un N1 kategorijas transportlīdzekļu aizmugurējos sēdekļos;

44.  uzskata, ka ir svarīgi noteikt automatizētas drošības jostas regulēšanas sistēmas obligātu uzstādīšanu, lai izvairītos no miesas bojājumiem kakla apvidū;

45.  aicina Komisiju no 2019. gada attiecināt obligāto prasību uzstādīt t.s. eZvana sistēmu arī motocikliem, smagdarba transportlīdzekļiem un tālsatiksmes un tuvsatiksmes autobusiem un padarīt arī sistēmu pieejamu modernizēšanai, lai nodrošinātu, ka tā var apkalpot iespējami lielāku skaitu transportlīdzekļu uz ceļiem;

46.  prasa nodrošināt precīzu un uzticamu ES mēroga statistiku par negadījumiem, tostarp par to iemesliem, datus par riskiem un nelaimes gadījumos cietušo un bojāgājušo uzskaiti, un norāda, ka šādos gadījumos īpaši lietderīgi būtu notikuma datu reģistrētāji, taču būtu jāsaglabā datu anonimitāte un datu analīze jāizmanto tikai negadījumu izpētei;

47.  prasa visā ES vākt datus par personām, kas transportlīdzekļos gājušas bojā vai ir ievainotas ar sadursmi nesaistītu iemeslu dēļ; norāda, ka nav pieejami dati par transportlīdzekļos karstuma dūrienā bojāgājušajiem;

48.  prasa paredzēt labākus ugunsdrošības noteikumus attiecībā uz tuvsatiksmes un tālsatiksmes autobusiem ar dažāda veida jaudu, tostarp ar saspiestu dabasgāzi darbināmiem autobusiem, lai nodrošinātu maksimālu pasažieru drošības aizsardzību;

49.  norāda, ka, pārveidojot kravas transportlīdzekļu priekšējo apakšaizsardzību, nāves gadījumu skaitu, kas saistīti ar vieglo un smago automobiļu frontālu sadursmi, varētu samazināt par 20 %; aicina Komisiju atbalstīt uzlabotu enerģiju absorbspējošu priekšējo apakšaizsardzību visiem jaunajiem kravas automobiļiem;

50.  prasa veikt obligātu priekšējo, sānu un aizmugures sadursmes testu:

51.  tāpat aicina Komisiju atjaunināt testēšanas prasības attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu pasīvajām drošības sistēmām, lai visa veida frontālās sadursmēs aizsargātu ievainojamus satiksmes dalībniekus, tostarp ne vien gājējus, bet arī riteņbraucējus;

52.  aicina Komisiju nodrošināt, ka tirgum ir pietiekami daudz un reāls laiks, lai pielāgotos šādiem pasākumiem;

53.  uzsver, ka Direktīvai (ES) 2015/719 par smagdarba transportlīdzekļu masu un gabarītiem ir liels potenciāls, lai uzlabotu kravas automobiļu drošību; aicina Komisiju paātrināt darbu pie šīs direktīvas un bez kavēšanās nākt klajā ar savu vērtējumu;

o
o   o

54.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV L 200, 31.7.2009., 1. lpp. (2) OV L 35, 4.2.2009., 1. lpp. (3) OV L 127, 29.04.2014., 134. lpp. (4) OV L 68, 13.3.2015., 9. lpp. (5) OV L 115, 6.5.2015., 1. lpp. (6) OV L 123, 19.5.2015., 77. lpp. (7) OV C 316, 22.9.2017., 155. lpp. (8) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0228. (9) OV C 75, 26.2.2016., 49. lpp. (10) OV C 56 E, 26.2.2013., 54. lpp. (11) OV C 168 E, 14.6.2013., 72. lpp.

Eiropas Parlamenta 2017. gada 14. novembra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko attiecībā uz teritoriālajām tipoloģijām (Tercet) groza Regulu (EK) Nr. 1059/2003 (COM(2016)0788 – C8-0516/2016 – 2016/0393(COD))

P8_TA(2017)0424 A8-0231/2017

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2016)0788),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 338. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0516/2016),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2017. gada 29. marta atzinumu(1),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2017. gada 13. jūlija atzinumu(2),

–  ņemot vērā provizorisko vienošanos, kuru atbildīgā komiteja apstiprinājusi saskaņā ar Reglamenta 69.f panta 4. punktu, un Padomes pārstāvja 2017. gada 4. oktobra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Eiropas Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Reģionālās attīstības komitejas ziņojumu (A8-0231/2017),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā šo priekšlikumu aizstāj ar citu tekstu, būtiski groza vai ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2017. gada 14. novembrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/..., ar ko attiecībā uz teritoriālajām tipoloģijām (Tercet) groza Regulu (EK) Nr. 1059/2003

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) 2017/2391.)

(1) OV C 209, 30.6.2017., 71. lpp. (2) OV C 342, 12.10.2017., 74. lpp.

Eiropas Parlamenta 2017. gada 14. novembra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par profesionālās kvalifikācijas atzīšanu kuģošanā iekšējos ūdeņos un Padomes Direktīvas 96/50/EK un Padomes Direktīvas 91/672/EEK atcelšanu (COM(2016)0082 – C8-0061/2016 – 2016/0050(COD))

P8_TA(2017)0425 A8-0338/2016

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2016)0082),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 91. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0061/2016),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2016. gada 13. jūlija atzinumu(1),

–  apspriedies ar Reģionu komiteju,

–  ņemot vērā provizorisko vienošanos, kuru atbildīgā komiteja apstiprinājusi saskaņā ar Reglamenta 69.f panta 4. punktu, un Padomes pārstāvja 2017. gada 30. jūnija vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Eiropas Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ziņojumu un Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas un Juridiskās komitejas atzinumus (A8-0338/2016),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2017. gada 14. novembrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2017/... par profesionālās kvalifikācijas atzīšanu kuģošanā pa iekšzemes ūdensceļiem un ar ko atceļ Padomes Direktīvas 91/672/EEK un 96/50/EK

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Direktīvai (ES) 2017/2397.)

(1) OV C 389, 21.10.2016., 93. lpp.

Eiropas Parlamenta 2017. gada 14. novembra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par sadarbību starp valstu iestādēm, kas atbild par tiesību aktu izpildi patērētāju tiesību aizsardzības jomā (COM(2016)0283 – C8-0194/2016 – 2016/0148(COD))

P8_TA(2017)0426 A8-0077/2017

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2016)0283),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 114. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0194/2016),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā pamatotos atzinumus, kurus saskaņā ar 2. protokolu par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu iesniedza Bulgārijas parlaments, Čehijas parlamenta Deputātu palāta, Austrijas Federālā padome un Zviedrijas parlaments un kuros norādīts, ka leģislatīvā akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2016. gada 19. oktobra atzinumu(1),

–  ņemot vērā provizorisko vienošanos, kuru atbildīgā komiteja apstiprinājusi saskaņā ar Reglamenta 69.f panta 4. punktu, un Padomes pārstāvja 2017. gada 30. jūnija vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Eiropas Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas ziņojumu un Juridiskās komitejas atzinumu (A8-0077/2017),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā šo priekšlikumu aizstāj ar citu tekstu, būtiski groza vai ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2017. gada 14. novembrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/... par sadarbību starp valstu iestādēm, kas atbild par tiesību aktu izpildi patērētāju tiesību aizsardzības jomā, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 2006/2004

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) 2017/2394.)

(1) OV C 34, 2.2.2017., 100. lpp.

Eiropas Parlamenta 2017. gada 14. novembra rezolūcija par kohēzijas politikas instrumentu izmantošanu reģionos demogrāfisko pārmaiņu problēmas risināšanai (2016/2245(INI))

P8_TA(2017)0427 A8-0329/2017

Eiropas Parlaments,

—  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 174. un 175. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006(1),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1301/2013 par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un īpašiem noteikumiem attiecībā uz mērķi „Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai” un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1080/2006(2),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1304/2013 par Eiropas Sociālo fondu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1081/2006(3),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1299/2013 par īpašiem noteikumiem par atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda saistībā ar mērķi „Eiropas teritoriālā sadarbība”(4),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1302/2013, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1082/2006 par Eiropas teritoriālās sadarbības grupu (ETSG) attiecībā uz šādu grupu izveides un darbības precizēšanu, vienkāršošanu un uzlabošanu(5),

–  ņemot vērā 2016. gada 4. februāra rezolūciju par salu īpašo stāvokli(6),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1300/2013 par Kohēzijas fondu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1084/2006(7),

–  ņemot vērā 2017. gada 4. aprīļa rezolūciju par sievietēm un viņu lomu lauku apvidos(8),

—  ņemot vērā 2016. gada 10. maija rezolūciju par kohēzijas politiku ES kalnu reģionos(9),

—  ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2015. gada 9. septembra rezolūciju par ziņojumu par Eiropas gada aktīvai novecošanai un paaudžu solidaritātei (2012. gads) īstenošanu, rezultātiem un vispārējo novērtējumu(10);

—  ņemot vērā 2016. gada 10. maija rezolūciju par jauniem teritoriālās attīstības instrumentiem 2014.–2020. gada kohēzijas politikā — integrēti teritoriālie ieguldījumi un sabiedrības virzīta vietējā attīstība(11),

—  ņemot vērā 2011. gada 15. novembra rezolūciju par demogrāfiskām izmaiņām un to ietekmi uz ES turpmāko kohēzijas politiku(12),

—  ņemot vērā 2010. gada 11. novembra rezolūciju par demogrāfiskajām problēmām un paaudžu solidaritāti(13),

—  ņemot vērā 2010. gada 22. septembra rezolūciju par Eiropas stratēģiju kalnu apgabalu, salu un mazapdzīvotu apvidu ekonomiskās un sociālās attīstības veicināšanai(14),

—  ņemot vērā 2008. gada 21. februāra rezolūciju par Eiropas demogrāfisko nākotni(15),

—  ņemot vērā 2006. gada 23. marta rezolūciju par demogrāfiskām problēmām un paaudžu solidaritāti(16),

—  ņemot vērā Komisijas ziņojumu "2015. gada pārskats par novecošanu. Ekonomiskās un budžeta prognozes 28 valstu ES (2013-2060)" (European Economy 3|2015),

—  ņemot vērā Komisijas 2014. gada 23. jūlijā publicēto Sesto ziņojumu par ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju — Ieguldījumi darbvietās un izaugsmē: Attīstības un labas pārvaldības veicināšana ES reģionos un pilsētās,

—  ņemot vērā Komisijas 2017. gada 26. aprīļa paziņojumu “Iniciatīva strādājošo vecāku un aprūpētāju darba un privātās dzīves līdzsvara atbalstam” (COM(2017)0252),

—  ņemot vērā Komisijas 2009. gada 29. aprīļa paziņojumu „Kā risināt ES iedzīvotāju novecošanas ietekmi (2009. gada ziņojums par novecošanu)” (COM(2009)0180),

—  ņemot vērā Komisijas 2007. gada 10. maija paziņojumu „Paaudžu solidaritātes veicināšana” (COM(2007)0244),

—  ņemot vērā Eiropas Komisijas 2006. gada 12. oktobra paziņojumu „Eiropas demogrāfiskā nākotne — kā pārvērst problēmu par iespēju” (COM(2006)0571),

—  ņemot vērā Komisijas 2005. gada 16. marta paziņojumu „Zaļā grāmata „Jauna solidaritāte paaudžu starpā saistībā ar demogrāfiskām izmaiņām”” (COM(2005)0094),

—  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 6. maija paziņojumu “Digitālā vienotā tirgus stratēģija Eiropai” (COM(2015)0192),

—  ņemot vērā Eiropas Reģionu Komitejas 2016. gada 16. jūnija atzinumu “ES risinājumi demogrāfijas problēmai”(17),

—  ņemot vērā Eiropas Parlamenta Iekšpolitikas ģenerāldirektorāta B departamenta (Strukturālā un kohēzijas politika) 2013. gada septembra pētījumu „Kā ar reģionālo un kohēzijas politiku var risināt demogrāfiskās problēmas?”,

—  ņemot vērā ESPON publikāciju “Atklāt teritoriālo potenciālu un izstrādāt jaunu politiku konkrētiem teritoriju veidiem Eiropā: salām, kalniem un mazapdzīvotiem un piekrastes reģioniem(18),

—  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

—  ņemot vērā Kultūras un izglītības komitejas ziņojumu un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas nostāju grozījumu veidā (A8-0329/2017),

A.  tā kā demogrāfiskās pārmaiņas ir patiesa problēma Eiropā un visā pasaulē un tās līdz ar nodarbinātību saistītiem jautājumiem, nekontrolētu globalizāciju, klimata pārmaiņām, pāreju uz mazoglekļa ekonomiku un uzdevumiem, ko rada rūpnieciskā un tehnoloģiskā pāreja sociālā un ekonomiskā iekļautība, ir īpaši svarīgs problēmuzdevums ne vien kopumā, bet arī attiecībā uz vietējās attīstības un teritoriālās veicināšanas politikas virzieniem ES šobrīd

B.  tā kā līdzīgi lielākai daļai postindustriālo sabiedrību Eiropas iedzīvotājiem vairākas desmitgades ir raksturīgs pieaugošs mūža ilgums un zemi auglības rādītāji, kas varētu mainīt iedzīvotāju struktūru un vecuma piramīdu, izraisot darbspējīga vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanās un iedzīvotāju novecošanās blakusietekmi; tā kā ekonomikas krīze, kas ir skārusi visu Eiropas Savienību, ir ievērojami ietekmējusi daudzus apvidus un reģionus, jo īpaši laukos, un jo īpaši izraisījusi nabadzību un iedzīvotāju skaita samazināšanos; tā kā pastāvīga darba samaksas un pensiju dzimumšķirtne būtiski kavē sieviešu līdzdalību darba tirgū;

C.  tā kā tiek prognozēts, ka iedzīvotāju skaita straujā pieauguma jaunattīstības valstīs un ES iedzīvotāju demogrāfiskās lejupslīdes dēļ pasaules iedzīvotāju Eiropas Savienības procentuālā daļa samazināsies no 6,9 % 2015. gadā līdz 5,1 % 2060. gadā(19);

D.  tā kā tiek prognozēts, ka 132 no 273 NUTS 2. līmeņa reģioniem iedzīvotāju skaits no 2015. līdz 2050. gadam samazināsies(20); tas jo īpaši skars Vietējās administratīvās vienības (LAU);

E.  tā kā Eiropas Savienības un dalībvalstu galvenā prioritāte ir veicināt tādu attīstību, kas ir vienlaikus vieda, ilgtspējīga un iekļaujoša;

F.  tā kā ģeogrāfiskās vai demogrāfiskās iezīmes var padziļināt attīstības problēmas; tā kā šā iemesla dēļ Lisabonas līgumā ekonomiskās un sociālās kohēzijas mērķiem ir pievienota sociālā kohēzija;

G.  tā kā demogrāfiskās pārmaiņas neskar visas valstis un reģionus vienādi gan to dabiskās dinamikas, gan migrācijas plūsmu dēļ un lielākā daļa pilsētu un jo īpaši lielpilsētu teritoriju piedzīvo iedzīvotāju skaita pieaugumu, savukārt lielākā daļa lauku un attālu apvidu saskaras ar iedzīvotāju skaita samazināšanos, situācijai esot ļoti atšķirīgai tālākajos reģionos; tā kā šāda nelīdzsvarotība rada milzīgas problēmas gan teritorijām, kas cieš no iedzīvotāju skaita samazināšanās, gan reģioniem, kas saskaras ar iedzīvotāju pieplūdumu; tā kā demogrāfiskajai lejupslīdei visvairāk ir pakļauti izolēti apvidi un apvidi ar ierobežotu piekļuvi; tā kā, no otras puses, būtu jāpievērš uzmanība piepilsētu paplašināšanās ietekmei, kas kā plašas iedzīvotāju kustības no lielām pilsētām uz to apkārtni sekas rada spiedienu gan uz vietējām, gan reģionālām iestādēm;

H.  tā kā Eiropas reģioni nevar nepārtraukti paplašināties; tā kā tajos var veidoties bezdarbs vai nabadzība un tie var saskarties ar īpašām problēmām, piemēram, attiecībā uz demogrāfiskajām pārmaiņām, padarot īpaši svarīgu mērķtiecīgu instrumentu izveidi, lai mazinātu atšķirības starp reģioniem un palīdzētu nodrošināt labāku teritoriālo līdzsvaru starp pilsētu, piepilsētu un lauku teritorijām;

I.  tā kā sievietes un jo īpaši vientuļās mātes ir lielākā mērā pakļautas nabadzības un atstumtības riskam;

J.  tā kā demogrāfiskās pārmaiņas rada grūtības nodrošināt sociālo kohēziju un labklājību visiem iedzīvotājiem un veicināt līdzsvarotu ekonomikas attīstību; tā kā demogrāfiskās pārmaiņas ietekmē infrastruktūru un pakalpojumu pieejamību un kvalitāti, kas izraisa savienojamības atšķirības un ”medicīnas tuksnešus”, un bieži vien to iemesls ir nepietiekama saikne starp pilsētu un lauku iedzīvotājiem;

K.  tā kā demogrāfiskās pārmaiņas rada smagas politiskas problēmas dažādās jomās, kas saistītas ar virkni kohēzijas politikas virzienu; tā kā reģionālā politika un un Eiropas strukturālie un investīciju (ESI) fondi, tostarp Kohēzijas fonds, ir īpaši būtiski instrumenti, lai risinātu ar šīm pārmaiņām saistītās problēmas;

L.  tā kā teritorijās ārpus pilsētām dzīvo 113 miljoni cilvēku, tajās ir 12 miljoni lauku saimniecību un 172 miljoni hektāru lauksaimniecības zemes un tās sniedz ievērojamu ieguldījumu Eiropas tautsaimniecībās, kultūrās un ekosistēmās;

M.  tā kā neietiekama infrastruktūra un nepietiekams pakalpojumu līmenis ir būtiski faktori, pārvaldot iedzīvotāju struktūru biezi apdzīvotos reģionos vai reģionos, kuri cieš no emigrācijas un kuros ir visvairāk vajadzīgi ieguldījumi un darbvietas;

N.  tā kā neatbilstīga infrastruktūra un nepietiekama piekļuve sabiedriskiem pakalpojumiem un kvalitatīvām darbvietām ir būtiski faktori, kas ietekmē lēmumu palikt vai nepalikt konkrētā teritorijā;

O.  tā kā sievietes vairāk nekā vīrieši ir pakļautas nabadzības un sociālās atstumtības riskam, īpaši vecumā virs 60 gadiem;

P.  tā kā demogrāfiskās pārmaiņas vairāk ietekmē atpalikušākus reģionus;

Q.  tā kā demogrāfiskām pārmaiņām, kas ietekmē lauku teritorijas, ir ekonomiska un sociāla ietekme un tās papildus nopietnajām demogrāfiskajām sekām izraisa teritoriālu fragmentāciju un ietekmē dzīves kvalitāti un vidi;

R.  tā kā dzimumu līdztiesība ir viena no pamattiesībām, kopīga ES vērtība un priekšnosacījums ES mērķu sasniegšanai izaugsmes, nodarbinātības un sociālās kohēzijas jomā;

S.  tā kā dzimumu līdztiesība ir svarīgs līdzeklis, ar ko panākt ekonomikas attīstību un sociālo kohēziju;

T.  tā kā negatīvas demogrāfiskās pārmaiņas palielina vajadzību pēc spēcīgākas paaudžu solidaritātes,

Vispārīgi

1.  uzsver, ka demogrāfiskās pārmaiņas rada ekonomisku, sociālu, fiskālu un ekoloģisku spiedienu uz dalībvalstu valdībām un reģionālajām un vietējām iestādēm sabiedrisko pakalpojumu nodrošināšanas jomā, jo īpaši labklājības un sociālo pakalpojumu, infrastruktūras izveides un pārvaldes jomā, kā arī nodrošinot ekosistēmu saglabāšanu ar ilgtspējīgas telpiskās plānošanas starpniecību; uzsver, ka šo spiedienu saasinās ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita samazināšanās un lielāks apgādājamo personu īpatsvars; uzsver, cik svarīgi ir kvalitatīvi publiskie un privātie pakalpojumi; uzsver, ka piekļūstami, kvalitatīvi un cenas ziņā pieņemami publiskie un privātie pakalpojumi ir svarīgi dzimumu līdztiesības nodrošināšanas līdzekļi;

2.  uzskata, ka demogrāfisko pārmaiņu jautājums būtu jārisina saskaņoti, rīkojoties Eiropas Savienības, valsts, reģionālajām un vietējām iestādēm un īstenojot pielāgošanās stratēģijas, kas atspoguļo vietējo un reģionālo realitāti un nodrošina daudzlīmeņu pārvaldību gan šo īpašo politikas virzienu, kuri ir vērsti uz noteiktiem reģioniem, struktūrā, gan īstenošanā; uzskata, ka ar koordinētu un integrētu reakciju vajadzētu uzlabot iedzīvotāju dzīves kvalitāti un nodrošināt viņiem labākas ekonomiskās iespējas, kā arī censties ieguldīt sociālo un sabiedrisko pakalpojumu kvalitātē, piekļuvē un pieejamībā cenas ziņā attiecīgajos reģionos; tomēr uzskata, ka būtu jāiesaista pilsoniskās sabiedrības pārstāvji un citas ieinteresētās personas; norāda, ka jebkurā visaptverošā pieejā būtu jāatspoguļo tādu pilsētu, lauku teritoriju, zivsaimniecības un piekrastes teritoriju loma, kuras saskaras ar īpašām problēmām saistībā ar to ģeogrāfisko vai demogrāfisko situāciju, un ka šādā pieejā būs arī jāņem vērā īpašās problēmas, ko rada tālākie reģioni, galējie ziemeļu reģioni ar zemu iedzīvotāju blīvumu un salas, pārrobežu un kalnu reģioni, kā tas ir skaidri atzīts Lisabonas līgumā; aicina dalībvalstis un Komisiju ņemt vērā dažādu politikas virzienu ietekmi uz dzimumu līdztiesību un demogrāfiskajām pārmaiņām;

3.  atzīst — lai gan demogrāfiskās pārmaiņas vienlaikus rada jaunus uzdevumus, tās pieprasījuma izmaiņu dēļ pilsētu sabiedrībās arī sniedz iespējas attīstībai vietējā līmenī, jo īpaši attiecībā uz pārtiku, atpūtu un brīvo laiku, izmantojot lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības potenciālu ražot augstas kvalitātes nekaitīgus un raksturīgus produktus; uzskata, ka lauku tūrisms kopumā un ekotūrisms, e-komercija, sabiedrībā balstītu pakalpojumu sniegšana un senioru ekonomika konkrēti arī sniedz iespējas attīstībai vietējā līmenī, uzlabojot vietējo lauksaimniecības vai nelauksaimniecības produktu, piemēram, amatniecības preču, izšuvumu un keramikas, vērtību, izmantojot Eiropas ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības sistēmu; šajā sakarībā uzsver, cik svarīgas ir pārdomātas specializācijas stratēģijas, lai atbalstītu reģionus un vietējās teritorijas, nosakot augstas pievienotās vērtības darbības un veidojot pievilcīgas inovāciju ekosistēmas, kuru pamatā ir patiesa un daudzfunkcionāla lauku attīstības stratēģija, kas iekļauj aprites ekonomiku reģionālajā plānošanā; norāda, ka lauku tūrisms, kas palīdz saglabāt dinamisku dzīvesveidu lauku apvidos, arī ir nozīmīga nozare; uzsver sociālā dialoga nozīmi un to, ka ir svarīgi iekļaut sociālos partnerus kopā ar citiem vietējā līmeņa dalībniekiem un iestādēm visos ESI fondu plānošanas un īstenošanas posmos, lai labāk sagatavotos demogrāfisko pārmaiņu ietekmei uz vietējiem darba tirgiem un izstrādātu jaunas stratēģijas šo jautājumu risināšanai;

Demogrāfisko pārmaiņu iezīmes ES

4.  norāda, ka galvenās problēmas, kas saistītas ar demogrāfiskajām pārmaiņām, ar kurām pašlaik saskaras daudzi ES reģioni, ir novecošana, kuras iemesli ir vecuma piramīda, dzimstības samazināšanās un tai sekojošs straujš bērnu un jauniešu skaita kritums, pastāvīga iedzīvotāju skaita samazināšanās, kvalificēta darbaspēka trūkums, iedzīvotāju skaita samazināšanās, darbavietu trūkums, jauniešu pārcelšanās, lai meklētu nodarbinātības iespējas, un pārmaiņas demogrāfiskajā struktūrā; atzīst, ka pašreizējā lauksaimniecības politika, tradicionālo darbību, produktu ražošanas sistēmu, darbaspēka un vietējās zinātības zaudēšana, nepamanāmais darbs, ko veic sievietes, iniciatīvas trūkums uzņēmējdarbības jomā, ieguldījumu trūkuma dēļ atpalikuši vai konkurētnespējīgi reģioni vai bioloģiskās daudzveidības zudums un mežu platību samazināšanās krūmu izplatības un ugunsgrēka riska dēļ, ir papildu būtiskas problēmas saistībā ar demogrāfiskajām pārmaiņām; uzsver, ka šīs tendences ievērojami atšķiras dažādos reģionos, daļēji cilvēku pārvietošanās uz lieliem pilsētu centriem darba meklējumos dēļ;

5.  uzsver, ka vienam no galvenajiem ES demogrāfiskās politikas mērķiem vajadzētu būt visu to teritoriju, kurām nākas saskarties ar demogrāfisko nelīdzsvarotību, un to īpatnību ņemšana vērā, un tie ir faktori, kuriem ar kohēzijas politiku jau ilgu laiku tiek meklētas iespējas pielāgoties, un būs jādara daudz vairāk, lai tiem pielāgotos pēc 2020. gada; uzsver, ka demogrāfiskās pārmaiņas skar visas jomas gan lauku, gan pilsētu teritorijās un ka to ietekme atšķiras un ir atkarīga no dažādiem faktoriem, piemēram, intensitātes un ātruma, kādā notiek pārmaiņas, vai no tā, kā tās ietekmē neto imigrācijas reģionus vai reģionus, kuros iedzīvotāju skaits samazinās;

6.  uzsver vajadzību veicināt un atbalstīt mazās un vidējās kalnu un lauku saimniecības, kuras, izmantojot tradicionālus paņēmienus un ražošanas metodes, kas integrētā un ilgtspējīgā veidā lieto dabas resursus, piemēram, ganības un dažādas lopbarības kultūras, ražo produktus ar specifiskām kvalitātes īpašībām un varētu novērst vai samazināt apdzīvotības sarukšanu minētajos apgabalos;

7.  uzsver, ka šīs demogrāfiskās parādības, kas ietekmē Savienību, nav jaunas, taču šobrīd ir samilzušas ar nepieredzētu intensitāti, jo īpaši sociāla un ekonomiska spiediena dēļ; vērš uzmanību uz to, ka nemitīgi pieaug vecāka gadagājuma cilvēku skaits — aptuveni 2 miljoni cilvēku katru gadu sasniedz 60 gadu vecumu —, kas ietekmē teritoriju, mājokļu un transporta plānošanu un citu veidu infrastruktūru un pakalpojumus; ar bažām norāda, ka reģionus, kuriem ir raksturīga strauja darbspējīga vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanās, īpaši smagi skars demogrāfiskās problēmas; atzīst, ka ieguldījumu trūkums, nepietiekama infrastruktūra, zems savienojamības līmenis, ierobežota piekļuve sociālajiem pakalpojumiem un darbvietu trūkums ir galvenie faktori, kas izraisa apdzīvotības sarukšanu; uzsver, ka demogrāfiskajām pārmaiņām var būt ievērojama ietekme uz pensijām un jo īpaši vides ilgtspēju, jo iedzīvotāju skaita samazināšanās lauku rajonos un pieaugošā urbanizācija ietekmē ekosistēmas, dabas saglabāšanu un dabas resursu izmantošanu, sevišķi skarot pilsētu zemes izmantošanu, infrastruktūru, mājokļu tirgus un apzaļumošanu;

8.  uzskata, ka demogrāfisko pārmaiņu dzimumu līdztiesības dimensija būtu jāņem vērā transversālā veidā, jo reģioni, kuros vērojama iedzīvotāju skaita samazināšanās, cieš arī no dzimumu un vecuma nelīdzsvarotības iedzīvotāju aizceļošanas dēļ; uzskata, ka demogrāfisko pārmaiņu radītās problēmas var risināt un ka tās ir jārisina politikas satvarā, kas veicina dzimumu līdztiesību, un tāpēc dzimums ir jāņem vērā debatēs par jebkādiem jautājumiem, kas saistīti ar demogrāfiskajām problēmām; tādēļ uzskata, ka turpmāk būtu vēl vairāk jāstiprina integrētas pieejas dzimumu līdztiesībai īstenošana saistībā ar visiem ESI fondiem;

9.   atgādina, ka stratēģijā “Eiropa 2020” demogrāfiskās problēmas tiek risinātās lielākajā daļā tās septiņu pamatiniciatīvu ietvaros, kas tika izveidotas, lai novērstu problēmas un noteiktu īpaši būtiskas ES prioritātes nodarbinātības, inovācijas, izglītības, nabadzības mazināšanas un klimata pārmaiņu un enerģētikas jomā; norāda, ka būtiska daļa no šīs stratēģijas un tās pamatiniciatīvu īstenošanas balstās uz finanšu atbalstu ar kohēzijas politikas instrumentiem, tostarp noteikumiem, lai novērstu demogrāfiskās pārmaiņas un risinātu novecošanās problēmu, un ka šie aspekti ir jāuzsver visos Eiropas Savienības instrumentos;

10.  uzskata, ka sarežģījumi, ko rada iedzīvotāju skaita samazināšanās un novecošana, prasīs objektīvi, rūpīgi un vispusīgi pārvērtēt daudzus jau esošos ekonomiskās, sociālās un politiskās politikas virzienus un programmas, kurās būs jāiestrādā ilgtermiņa redzējums;

ES politikas virzienu saskaņošana

11.  aicina labāk koordinēt ES instrumentus, jo īpaši kopējo lauksaimniecības politiku (KLP), ESI fondus, tostarp Kohēzijas fondu, Eiropas teritoriālo sadarbību, Eiropas Stratēģisko investīciju fondu (EFSI) un Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu, lai nodrošinātu vispusīgāku pieeju demogrāfiskajām pārmaiņām; ņemot vērā, ka līdz šim izmantotie mehānismi nav mazinājuši demogrāfisko nelīdzsvarotību, ierosina pārskatīt spēkā esošo politiku un visu šādu mehānismu darbību; šajā sakarībā atzinīgi vērtē centienus panākt maksimālu sinerģiju starp ESI fondiem un ESIF; atkārtoti aicina Komisiju nākt klajā ar stratēģiju par demogrāfiskajām pārmaiņām, kurā būtu piešķirta prioritāte šādās jomās: pienācīgas kvalitātes nodarbinātība un kvalitatīvas ražošanas attiecības, īpašu uzmanību pievēršot jauniem darba veidiem un to sociālajai lomai; politikas virzienu, kas veicina saimniecisko darbību un nodarbinātību, teritoriālais aspekts; infrastruktūras veicināšana kā uzņēmējdarbības vietas izvēles faktors, lai teritorijas, kas saskaras ar demogrāfiskās problēmām, kļūtu pieejamas un konkurētspējīgas; kvalitātes un cenas ziņā konkurētspējīgas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) apgabalos ar zemu iedzīvotāju blīvumu; pamata labklājības pakalpojumi teritorijās ar demogrāfiskām problēmām; vietējais sabiedriskais transports, lai nodrošinātu piekļuvi sabiedriskajiem pakalpojumiem; politikas virzieni, kas paredzēti, lai nodrošinātu labāku līdzsvaru starp ģimenes un profesionālajām saistībām, ilgtspējīgu paaudžu maiņu un atbilstošu aprūpi apgādājamām personām; politikas virzieni migrantu un bēgļu, kuriem piešķirta starptautiskā aizsardzība, uzņemšanai, integrācijai un atgriešanai, un intensīva jaunu un pievilcīgāku informācijas sniegšanas kanālu par lauku dzīvi plašāka izmantošana; uzsver, cik svarīgas ir esošās iniciatīvas, piemēram, Eiropas Inovācijas partnerība aktīvām un veselīgām vecumdienām un Interaktīva automatizēta dzīvesvide, EIT digitālo tehnoloģiju un veselības zināšanu un inovāciju kopienas; aicina Komisiju ņemt vērā šo iniciatīvu ietvaros jau izstrādātos risinājumus, risinot demogrāfiskās problēmas, ar ko saskaras Eiropas reģioni; uzsver, cik nozīmīga ir Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūra mūžizglītībai, atbalstot izglītību un apmācību iedzīvotāju skaita sarukšanas riskam pakļautos apgabalos; uzskata, ka labāka regulējuma darba kārtībā būtu nepieciešama ietekmes analīze, pirms tiek veiktas jebkādas ES likumdošanas iniciatīvas, lai ietvertu to iespējamu ietekmi uz demogrāfiju;

12.  uzsver, cik svarīgi ES ir iekļaut demogrāfiskos apsvērumus visās politikas jomās, tostarp budžeta pozīcijās, lai dotu iespēju attīstīt šos politikas virzienus, jo īpaši kohēzijas, nodarbinātības, lauksaimniecības, vides, informācijas sabiedrības, RDI (pētniecība, attīstība un inovācija), nodarbinātības, izglītības, sociālās politikas un transporta jomā; uzskata, ka konstatējumi ziņojumos par demogrāfisko ietekmi ir jāiekļauj politikas virzienu un demogrāfisko kritēriju izstrādē, ņemot vērā novērtējumus par šo politikas virzienu rezultātiem un nevēlamām sekām saistībā ar tādu pieeju demogrāfiskajām pārmaiņām, kura dod priekšroku reģionālo un vietējo iestāžu iesaistei; uzskata, ka īpaša uzmanība būtu jāvelta lauku apvidiem, kas saskaras ar šīm demogrāfiskās problēmām sevišķi nopietni; šajā sakarībā uzsver “viedo ciematu” iniciatīvas iespējas, proti, ar modernām tehnoloģijām, piemēram, 5G un inovāciju, piešķirt jaunu impulsu lauku kopienu attīstībai; turklāt uzsver, ka ir svarīgi stiprināt sadarbību starp lauku un pilsētu teritorijām; uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt vispārēju piekļuvi augstas kvalitātes un cenu ziņā pieejamiem sabiedriskiem pakalpojumiem un infrastruktūrai, tostarp digitāliem sabiedriskiem pakalpojumiem un infrastruktūrai, jo īpaši bērniem, jauniešiem un vecāka gadagājuma cilvēkiem, lai veicinātu sociālo iekļaušanu, nodrošinātu dzimumu līdztiesību un mazinātu demogrāfisko pārmaiņu ietekmi; uzsver, cik svarīgi ir nodrošināt jaunas iespējas strādāt algotu darbu, jo īpaši teritorijās, kas saskaras iedzīvotāju skaita sarukšanas risku, lai saglabātu kopienas, vienlaikus radot apstākļus, kas sekmē apmierinošu privātās dzīves un darba līdzsvaru; uzskata, ka ir svarīgi uzstāt uz kopēju ģeogrāfisku redzējumu attiecībā uz pilsētu un lauku teritorijām kā savstarpēji papildinošām funkcionālām teritorijām; uzsver, ka ir nepieciešama lielāka integrācija starp dažādiem fondiem, lai vietējā attīstība būtu patiesi iekļaujoša un ilgtspējīga; norāda, ka ES demogrāfiskajai politikai vajadzētu tiekties būt pilnīgākai un saskaņotākai ar dalībvalstīm un horizontāli; atgādina, ka Eiropas Savienība ne tikai sniedz ieguldījumu reģionālās attīstības fondos, bet lielā mērā arī veido vietējo un reģionālo iestāžu spējas izmantot to līdzekļus, lai apkarotu sociālās un teritoriālās nevienlīdzības izpausmes; uzsver — neskatoties uz to, ka valsts atbalsta modernizācijas dēļ minētie izņēmumi, uz ko neattiecas paziņojuma sniegšanas saistības, ir vienkāršoti un to skaits ir palielināts, pašreizējais regulējums joprojām ir ļoti sarežģīts un apgrūtinošs mazākām reģionālām un vietējām iestādēm; uzskata, ka, neskatoties uz to, ka valsts publiskā iepirkuma noteikumi 2014. gadā tika vienkāršoti, mazām vietējām un reģionālajām iestādēm joprojām ir pārāk daudz šķēršļu, lai uzlabotu ekonomisko situāciju šajās jutīgajās teritorijās;

13.  uzskata, ka ES būtu jāatbalsta migrācijas un integrācijas politikas virzieni dalībvalstīs, ievērojot minēto dalībvalstu tiesības un kompetences jomas, kā arī subsidiaritātes principu, lai mazinātu negatīvās demogrāfiskās tendences; uzsver ģimenes izveides un ģimenes atbalsta politikas ievērojamo lomu; uzskata, ka vietējās un reģionālās pašvaldības būtu jāpilnvaro sekmīgi īstenot integrācijas politiku uz vietas; uzskata, ka vietējām un reģionālajām iestādēm vajadzētu aktīvi iesaistīties demogrāfijas problēmu risināšanas nolūkā veiktajos pasākumos; prasa gada izaugsmes pētījumā un konkrētām valstīm adresētajos ieteikumos ņemt vērā reģionālās atšķirības un nelīdzsvarotību starp reģioniem dalībvalstu iekšienē; uzskata, ka pierobežas apgabalos šādā sadarbībā jāņem vērā arī pieprasījums pēc pārrobežu iniciatīvām un to darbības joma; iesaka šajā jomā izstrādāt programmas, lai labāk izskaidrotu šāda veida problēmas un uzlabotu izpratni par tām; uzskata, ka demogrāfisko problēmu risināšanai ir jābūt obligātai visā Eiropā un ka problēmu risināšanai vienā pasaules daļā nevajadzētu izraisīt negatīvu ietekmi uz citiem Eiropas reģioniem; prasa izveidot Eiropas līmeņa tīklus, lai apmainītos ar labu praksi un pieredzi, ar ko vietējās un reģionālās iestādes, kā arī pilsoniskās sabiedrības ieinteresētās personas varētu savstarpēji izglītoties par problēmām, ko izraisa demogrāfiskās pārmaiņas;

Eiropas fondu efektivitātes pastiprināšana

14.  uzsver, ka ESI fondiem ir efektīvāk jārisina demogrāfisko pārmaiņu radītās problēmas nākamajā plānošanas periodā ar: plašāku un mērķtiecīgāku uzsvaru uz demogrāfiskajām pārmaiņām kā prioritāru jomu galīgajos noteikumos un pamatnostādnēs, lai atbalstītu dalībvalstis, reģionus un vietējās pašvaldības, iespēju izpēti, kuras sniedz ESI fondi, lai risinātu demogrāfisko pārmaiņu problēmas, un asociācijas nolīgumu un darbības programmu izstrādi un īstenošanu; proaktīvāku pieeju demogrāfiskās politikas veidošanā un labas prakses un pieredzes apmaiņā, lai iestādes no tām varētu mācīties; tehnisko atbalstu vadošajām iestādēm un vietējām ieinteresētajām personām, lai īstenotu efektīvu politiku, kas pievēršas demogrāfiskajām pārmaiņām gan valsts, gan reģionālā līmenī, un obligātu aktīvu vietējo iestāžu līdzdalību, izstrādājot un pārvaldot fondu īstenošanas programmas un veicot to iekšēju novērtēšanu, un tādu reģionu noteikšanu, kuri saskaras ar demogrāfiskajām problēmām NUTS 3 un LAU līmenī; mudina nodrošināt tehnisku atbalstu un apmācību vietējām ieinteresētajām personām un vadošajām iestādēm, lai īstenotu efektīvu politiku, kas pievēršas demogrāfiskajām pārmaiņām valstu, reģionālā un vietējā līmenī; uzskata, ka dažās dalībvalstīs subsīdijas NUTS 2 līmenī bieži slēpj sociāli teritoriālu, iekšēju reģionālu un pat pārreģionālu nevienlīdzību; prasa ES izmantot pietiekamu mērogu, lai atspoguļotu teritoriālās attīstības problēmas ar mērķi spēt labāk novirzīt atbalstu visnelabvēlīgākajā situācijā esošajām teritorijām;

15.  prasa, lai Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF) sniegtu lielāku ieguldījumu un vairāk atbalsta, lai palīdzētu teritorijām, kurās ir augsti sabiedrības novecošanas, lauku teritoriju īpatsvara un iedzīvotāju izceļošanas rādītāji, uzlabot to transporta un telekomunikāciju infrastruktūru, mazināt digitālo plaisu (tostarp starp paaudzēm) un nodrošināt labākus sabiedriskos pakalpojumus; šajā sakarībā uzsver e-veselības jomas nozīmīgumu; aicina dalībvalstis un reģionus pareizāk novirzīt pieejamos ieguldījumus, lai risinātu demogrāfisko pārmaiņu un to ietekmes problēmas;

16.  mudina Komisiju izmantot kohēzijas politikas pasākumus, kas kavē migrācijas pieaugumu no mazapdzīvotiem reģioniem, kur pienācīga infrastruktūra un pietiekama līmeņa pakalpojumi ir būtiski priekšnosacījumi, jo īpaši nolūkā nepieļaut ģimeņu ar bērniem došanos projām;

17.  uzsver, ka Eiropas Sociālajam fondam (ESF) vajadzētu pastiprināt savu darbību jauniešu apmācības un izglītošanas jomā un veicināt nodarbināmību, un palīdzēt cilvēkiem nodrošināt labāku darba un privātās dzīves līdzsvaru, un apkarot sociālo un digitālo atstumtību vecāka gadagājuma cilvēku vidū; turklāt uzsver, ka fondam vajadzētu uzlabot nodarbinātības perspektīvas, izmantojot sagatavošanas programmas reģionu, kuros vērojama lejupslīde, iedzīvotājiem un veicinot sociālo un digitālo iekļaušanu sievietēm, jauniešiem un vecāka gadagājuma cilvēkiem minētajās teritorijās; šajā sakarībā norāda, ka tiks pieliktas pūles, lai, izmantojot ESF, atbalstītu tālākos reģionus nolūkā nodrošināt labāku darba un ģimenes dzīves līdzsvaru; aicina Komisiju apsvērt iespēju paredzēt īpašu finansējumu no esošajiem līdzekļiem, kas paredzēti teritorijām, kurās ir nopietnas un pastāvīgas demogrāfiskas problēmas; prasa fondam veikt izmaksas saskaņā ar kārtību, kurā prioritāte piešķirta darbības virzieniem īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā; uzsver, ka ir svarīgi iekļaut Kohēzijas fondu nākotnes stratēģijas, lai risinātu demogrāfisko pārmaiņu radītās problēmas, atgādinot, ka fonds tika izveidots ar mērķi stiprināt ES ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju; uzskata, ka ir svarīgi sniegt ievērojami lielāku atbalstu no ESF mazām organizācijām, kas izstrādā un īsteno inovatīvus sociālos projektus, kā arī ES mēroga starpvalstu izmēģinājuma projektiem sociālajā un nodarbinātības jomā, lai veicinātu novatorisku reģionālo, pārrobežu, starpvalstu un makroreģionālo sadarbību un tādējādi risinātu problēmas, ko izraisa demogrāfiskās pārmaiņas;

18.  pauž nožēlu par to, ka saskaņā ar Eiropas Revīzijas palātas Īpašo ziņojumu Nr. 5/2017 plānu kopuma „ES garantija jauniešiem, kas būtu jāvērš uz to, lai palīdzētu jauniešiem, kuriem nav darba, kuri nemācās vai neizglītojas, progress ir bijis neliels un tā rezultāti nav attaisnojuši sākotnējās cerības;

19.  uzskata, ka, lai novērstu teritoriālās atšķirības, no ESIF būtu jāgūst labums reģioniem, kuros ir visnelabvēlīgākā demogrāfiskā dinamika, ar lielāku ieguldījumu ES prioritārajās jomās, piemēram, enerģētikas, transporta, izglītības, uzņēmējdarbības, inovāciju, pētniecības, MVU, izglītības vai sociālās infrastruktūras jomā; uzskata, ka būtu jāapspriež iespēja piešķirt īpašu statusu demogrāfiski neizdevīgā stāvoklī esošiem reģioniem, izstrādājot kohēzijas politiku laikposmam pēc 2020. gada;

Kohēzijas politikas nākotne demogrāfisko pārmaiņu problēmas risināšanai

20.  uzskata, ka kohēzijas politika nodrošina pareizos instrumentus, lai risinātu demogrāfisko pārmaiņu radītās problēmas, jo īpaši saistībā ar citiem ES, valstu un reģionālajiem politikas virzieniem, gan attiecībā uz iedzīvotāju novecošanos, gan iedzīvotāju skaita samazināšanos, un tādēļ tai būtu jāuzņemas nozīmīgāka loma, lai palīdzētu reģioniem un nodrošinātu lielāku elastīgumu, pielāgojoties demogrāfiskajām pārmaiņām; uzskata, ka tas ir jāatspoguļo arī konkrētu fondu regulās attiecībā uz demogrāfisko pārmaiņu jautājuma risināšanu kā daļa no tās tiešās kompetences saskaņā ar LESD 174. pantu; prasa precīzi definēt jēdzienu “būtiska vai pastāvīga demogrāfiska atpalicība”, kurš minēts LESD 174. pantā un 121. pantā Regulā (ES) Nr. 1303/2013, kas ļautu izteikt demogrāfiskās problēmas statistiski skaitliskā izteiksmē; uzsver, cik svarīga ir saikne starp pilsētām un laukiem, un aicina Komisiju apsvērt iespēju papildināt integrētās ilgtspējīgas pilsētu attīstības stratēģijas ar partnerībām ilgtspējīgai pilsētu un lauku attīstībai; uzskata, ka Komisijai vajadzētu veikt proaktīvus pasākumus, lai novērstu demogrāfisko pārmaiņu nelabvēlīgo ietekmi, un sniegt tehnisko atbalstu reģioniem, kuri visvairāk cieš no iedzīvotāju skaita samazināšanās;

21.  uzsver, ka kohēzijas politikai būtu jāveicina sieviešu, jo īpaši māšu, kurām ir grūtības atrast darbu, nodarbināmība un iekļaušana; tādēļ prasa piešķirt sievietēm piekļuvi izglītības un apmācības programmām; tomēr norāda, ka iegūtajai kvalifikācijai būtu jāatbilst darba tirgus vajadzībām; uzsver, ka ir svarīgi palīdzēt jaunajām mātēm atgriezties darba tirgū, nodrošinot stabilas pilna laika aprūpes iespējas visu vecumu bērniem, tostarp pirmsskolas mācības, lai apturētu iedzīvotāju aizplūšanu;

22.  uzskata, ka demogrāfisko problēmu risināšanā reģioniem būtu aktīvāk jāizmanto ESI fondi, lai novērstu jauniešu bezdarbu un dotu jauniešiem iespēju veidot sekmīgu karjeru; atzīmē, ka to varētu panākt, atbalstot apmācības programmas un uzņēmējdarbību jauniešiem;

23.  prasa nākotnes Kopīgo noteikumu regulā (KNR) paredzēt tiesisku regulējumu, lai atzītu reģionus, kuros ir nopietnas un pastāvīgas demogrāfiskas problēmas; uzsver, ka ir nepieciešama proaktīvāka un mērķtiecīgāka pieeja demogrāfiskās politikas veidošanā, jo reģionālās atšķirības demogrāfiskajā situācijā, visticamāk, radīs būtiski nevienlīdzīgu sociālekonomisko ietekmi uz Eiropas teritorijām, kas varētu vēl vairāk palielināt atšķirības starp ES reģioniem; aicina pastiprināt un administratīvi vienkāršot jaunos instrumentus, lai sekmētu augšupēju pieeju un daudzlīmeņu pārvaldību, piemēram, sabiedrības virzītu vietējo attīstību (SVVA) un integrētus teritoriālos ieguldījumus (ITI), ar mērķi palielināt vietējo un reģionālo līdzdalību integrētas un visaptverošas pieejas reģionālajai attīstībai ietvaros; aicina izveidot uz portāliem balstītus pakalpojumus, kas palīdzēs pašreizējiem lauku uzņēmumiem veidot labāku saikni ar pilsētās esošiem uzņēmumiem; uzsver, cik svarīgi ir nākotnes kohēzijas politikā vairāk ņemt vērā īpašas teritoriālas iezīmes, kas izpaužas apakšreģionu līmenī; uzsver, ka spēju un stabilas pārvaldības trūkums daudzās vietējās un reģionālās iestādēs ir viens no galvenajiem šķēršļiem veiksmīgai ESIF programmu darbībai, un šajā sakarībā prasa izstrādāt spēju veidošanas instrumentus;

24.  aicina Komisiju apsvērt iespēju noteikt jaunus kritērijus, ar kuriem nošķirt teritorijas, kas saskaras ar demogrāfiskām problēmām, izmantojot demogrāfiskos, ekonomiskos, ietekmes uz vidi un pieejamības mainīgos lielumus, un veikt pētījumu par iespējamiem sociālekonomiskiem un vides rādītājiem, kas papildinātu IKP rādītāju ar kritērijiem, tostarp sociālo kapitālu, paredzamo dzīves ilgumu un vides kvalitāti; uzskata, ka IKP un iedzīvotāju blīvums nav rādītāji, kas paši par sevi būtu pietiekami, lai klasificētu teritorijas, kurās ir būtiska un pastāvīga demogrāfiska atpalicība; aicina Komisiju papildus IKP rādītājam iekļaut kohēzijas politikā jaunus dinamiskus rādītājus, piemēram, demogrāfisko rādītāju un jo īpaši ES reģionālo sociālā progresa indeksu, lai sniegtu pilnīgāku ainu par īpašajām problēmām šajos reģionos, vai apsvērt papildu piešķīrumu šiem reģioniem līdzīgi piešķīrumam mazapdzīvotiem apgabaliem pašreizējā plānošanas periodā (KNR VII pielikuma 9. punkts); uzsver, ka ir jāizstrādā īpaši instrumenti, lai pārraudzītu un izvērtētu ESI fondu potenciālo un faktisko ietekmi demogrāfisko pārmaiņu jautājuma risināšanā, izstrādājot pamatnostādnes un pēc tam — attiecīgus demogrāfiskos rādītājus; uzsver uzticamu, atjauninātu un sadalītu statistikas datu nozīmi, lai īstenotu efektīvāku un objektīvāku politisko pārvaldību, jo īpaši ar mērķi nodrošināt detalizētāku izpratni par dažādu ES mazapdzīvotu apgabalu raksturīgajām iezīmēm; tādēļ aicina Eurostat nodrošināt sīkāk izstrādātus statistikas datus, lai izstrādātu piemērotu Eiropas demogrāfijas politiku, jo īpaši demogrāfijas, ar ģimeni saistītus un sociālās un ekonomiskās jomas rādītājus, un līdz ar to mudina tos sadalīt vismaz apakšreģionu, t. i., NUTS III, līmenī;

25.  uzskata, ka turpmākajā kohēzijas politikā būtu jāiekļauj īpaši pasākumi, kas paredzēti apgabaliem, kurus visvairāk skar demogrāfiskās problēmas, un jāpieļauj lielāka elastība, nosakot tematiskos mērķus vai līdzfinansējuma likmes, lai koordinētu starpreģionālas un iekšēji reģionālas stratēģijas vienā un tajā pašā dalībvalstī ar vietēju līdzdalību; aicina Komisiju apsvērt iespēju noteikt valsts stratēģiju attiecībā uz demogrāfisko attīstību kā jaunu ex-ante nosacījumu;

26.  aicina Komisiju iekļaut stratēģijā “Eiropa 2020” pamatiniciatīvu par demogrāfiju, kuru finansētu no ESI fondiem un kura ietvertu trīs kategorijās sadalītu pasākumu kopumu: gudru izaugsmi, izmantojot pasākumus, lai palīdzētu reģioniem, kurus ir skārušas demogrāfiskās problēmas, tādās jomās kā IKT, PAI un MVU; iekļaujošu izaugsmi, izmantojot īpašus pasākumus, lai rosinātu jauniešus palikt savā reģionā, nodrošinot ilgtspējīgu paaudžu maiņu, pašnodarbinātību un sociālās iekļaušanas pasākumus migrantiem un bēgļiem, kuriem piešķirta starptautiskā aizsardzība, un ilgtspējīgu izaugsmi, izmantojot pasākumus, lai palīdzētu šiem reģioniem ieguldīt zaļajā ekonomikā, tostarp ilgtspējīgās transporta sistēmās; atzinīgi vērtē ES rīcības plānu viediem ciematiem, kurš paredz politikas virzienos pievērst īpašu uzmanību tam, lai novērstu digitālo plaisu starp pilsētu un lauku teritorijām un izmantotu iespējas, kas saistītas ar savienojamību un digitalizāciju lauku apvidos, un kurš atbalsta Eiropas salu iestāžu un kopienu “Viedo salu” iniciatīvu kā augšupējus centienus, lai uzlabotu dzīvi salās, izmantojot ilgtspējīgus un integrētus risinājumus;

27.  uzskata, ka daudzgadu finanšu shēmā laikposmam pēc 2020. gada būtu jānodrošina spēcīgs, izšķirīgs impulss centieniem risināt demogrāfiskās problēmas, ņemot vērā pašreizējo demogrāfisko situāciju un tendences, un tajā jāiekļauj atbalsts risinājumiem, kuros vajadzības gadījumā tiek izmantoti mērķtiecīgi pasākumi, piemēram, budžeta posteņi; prasa saskaņā ar KLP otro pīlāru stiprināt tādus pakalpojumus un infrastruktūru, kas veicina sociālo un digitālo iekļaušanu, lai sekmētu lauku attīstību, un tos finansēt no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), kā arī mainīt sociālās un ekonomiskās lejupslīdes un apdzīvotības sarukšanas tendences apgabalos, kuros ir būtiska un pastāvīga demogrāfiska atpalicība; prasa dalībvalstīm un reģioniem apmainīties ar pieredzi, paraugpraksi un jaunām metodēm, lai izvairītos no demogrāfisko pārmaiņu radītās negatīvās ietekmes; uzskata, ka Eiropas transporta tīkliem (TEN-T) un jūras maģistrālēm (MoS) būtu jāapkalpo reģioni, kuros ir būtiska un pastāvīga demogrāfiska atpalicība;

28.  uzsver vienotās sabiedrības virzītās vietējās attīstības (SVVA) metodoloģijas pievienoto vērtību attiecībā uz visiem ESI fondiem, izstrādājot un ieviešot integrētus un īpaši pielāgotus augšupējus risinājumus; tomēr pauž nožēlu, ka SVVA ir obligāta tikai ELFLA un ka vietējas un līdzdalību veicinošas pieejas mazinās attiecībā uz ERAF, ESF un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu (EJZF); tādēļ aicina Komisiju SVVA izmantošanu padarītu obligātu visos ESI fondos;

o
o   o

29.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) OV L 347, 20.12.2013., 320. lpp. (2) OV L 347, 20.12.2013., 289. lpp. (3) OV L 347, 20.12.2013., 470. lpp. (4) OV L 347, 20.12.2013., 259. lpp. (5) OV L 347, 20.12.2013., 303. lpp. (6) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0049. (7) OV L 347, 20.12.2013., 281. lpp. (8) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0099. (9) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0213. (10) OV C 316, 22.9.2017., 145. lpp. (11) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0211. (12) OV C 153 E, 31.5.2013., 9. lpp. (13) OV C 74 E, 13.3.2012., 19. lpp. (14) OV C 50 E, 21.2.2012., 55. lpp. (15) OV C 184 E, 6.8.2009., 75. lpp. (16) OV C 292 E, 1.12.2006., 131. lpp. (17) OV C 17, 18.1.2017., 40. lpp. (18) ESPON darba dokuments. Luksemburga, ESPON ETSG, 2017. gada marts. (19) Eurostat, ”ES pasaulē”, 2016. gads. (20) Eurostat, ”Eurostat reģionālā gadagrāmata”, 2016. gads.

Eiropas Parlamenta 2017. gada 14. novembra rezolūcija par rīcības plānu attiecībā uz finanšu pakalpojumiem privātpersonām, vidējiem un mazajiem uzņēmumiem (2017/2066(INI))

P8_TA(2017)0428 A8-0326/2017

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas 2007. gada 30. aprīļa Zaļo grāmatu par finanšu pakalpojumu mazumtirdzniecību vienotajā tirgū (COM(2007)0226),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 23. aprīļa Direktīvu 2008/48/EK par patēriņa kredītlīgumiem un ar ko atceļ Direktīvu 87/102/EEK(1) (Patēriņa kredītu direktīvu),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Direktīvu 2009/103/EK par civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu saistībā ar mehānisko transportlīdzekļu izmantošanu un kontroli saistībā ar pienākumu apdrošināt šādu atbildību(2) (Mehānisko transportlīdzekļu apdrošināšanas direktīvu),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Regulu (EK) Nr. 924/2009 par pārrobežu maksājumiem Kopienā, ar kuru atceļ Regulu (EK) Nr. 2560/2001(3),

–  ņemot vērā Komisijas 2012. gada 11. janvāra Zaļo grāmatu „Ceļā uz karšu, interneta un mobilo maksājumu integrētu Eiropas tirgu” (COM(2011)0941),

–  ņemot vērā Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes 2014. gada ziņojumu par labu praksi salīdzināšanas tīmekļa vietņu jomā,

–  ņemot vērā Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes 2016. gada aprīlī ES institūcijām adresēto atzinumu par aroda pensiju kapitāla uzkrāšanas institūcijām paredzētu kopēju riska izvērtēšanas un pārredzamības satvaru,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 4. februāra Direktīvu 2014/17/ES par patērētāju kredītlīgumiem saistībā ar mājokļa nekustamo īpašumu un ar ko groza Direktīvas 2008/48/EK un 2013/36/ES un Regulu (ES) Nr. 1093/2010(4) (Hipotekāro kredītu direktīvu),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Direktīvu 2014/65/ES par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Direktīvu 2002/92/EK un Direktīvu 2011/61/ES(5),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 23. jūlija Regulu (ES) Nr. 910/2014 par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū un ar ko atceļ Direktīvu 1999/93/EK(6),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 23. jūlija Direktīvu 2014/92/ES par maksājumu kontu tarifu salīdzināmību, maksājumu kontu maiņu un piekļuvi maksājumu kontiem ar pamatfunkcijām(7), (Maksājumu kontu direktīvu),

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada 8. augusta ziņojumu par Eiropas Uzraudzības iestāžu (EUI) un Eiropas Finanšu uzraudzības sistēmas (EFUS) darbību (COM(2014)0509),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 29. aprīļa Regulu (ES) 2015/751 par starpbanku komisijas maksām, ko piemēro kartēm piesaistītiem maksājumu darījumiem(8),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 25. novembra Direktīvu (ES) 2015/2366 par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū, ar ko groza Direktīvas 2002/65/EK, 2009/110/EK un 2013/36/ES un Regulu (ES) Nr. 1093/2010 un atceļ Direktīvu 2007/64/EK(9),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 20. janvāra Direktīvu (ES) 2016/97 par apdrošināšanas izplatīšanu(10) (Apdrošināšanas izplatīšanas direktīvu),

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 10. decembra Zaļo grāmatu par finanšu pakalpojumiem privātpersonām, vidējiem un mazajiem uzņēmumiem: labāki produkti, lielāka izvēle un vairāk iespēju patērētājiem un uzņēmumiem (COM(2015)0630),

–  ņemot vērā Eiropas Banku iestādes 2016. gada 21. martā iesniegtās atbildes uz jautājumiem, kas uzdoti Komisijas Zaļajā grāmatā par finanšu pakalpojumiem privātpersonām, vidējiem un mazajiem uzņēmumiem,

–  ņemot vērā 2016. gada jūlija īpašo Eirobarometru Nr. 446 par finanšu produktiem un pakalpojumiem,

–  ņemot vērā 2016. gada 22. novembra rezolūciju par Zaļo grāmatu par finanšu pakalpojumiem privātpersonām, vidējiem un mazajiem uzņēmumiem(11),

–  ņemot vērā asociācijas „Better Finance” 2016. gada ziņojumu „Pension Savings: The Real Return” („Pensijas uzkrājumi: reālā peļņa”),

–  ņemot vērā 2017. gada 17. maija rezolūciju par FinTech: tehnoloģijas ietekme uz finanšu sektora nākotni(12),

–  ņemot vērā Komisijas 2017. gada 21. marta konsultatīvo dokumentu par EUI pārskatīšanu,

–  ņemot vērā Komisijas 2017. gada 23. marta rīcības plānu „Patēriņa finanšu pakalpojumi: labāki produkti, lielāka izvēle” (COM(2017)0139),

–   ņemot vērā Apvienotās Karalistes finanšu regulatīvās institūcijas „Financial Conduct Authority” 2017. gada jūnija pētījumu par aktīvu pārvaldības tirgu,

–  ņemot vērā 1. Protokolu par valstu parlamentu lomu Eiropas Savienībā,

–  ņemot vērā 2. Protokolu par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu,

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu un Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas atzinumu (A8-0326/2017),

A.  tā kā, neraugoties uz vairāku dalībvalstu attiecīgajā jomā īstenotajiem centieniem, ES mazumtirdzniecības finanšu pakalpojumu tirgus joprojām ir nepietiekami attīstīts un ļoti sadrumstalots; tā kā tādēļ ir nepieciešama steidzama un efektīva rīcība, lai atvieglotu galalietotājiem labumu sniedzošu inovāciju, vienlaikus pilnībā atraisot mazumtirdzniecības finanšu pakalpojumu vienotā tirgus potenciālu, lai veicinātu konkurētspēju, pazeminātu cenas un palielinātu produktu izvēli un daudzveidību;

B.  tā kā mums ir jāsaglabā vērienīgums attiecībā uz valstu radīto šķēršļu likvidēšanu un pastāvošo tendenču, kas bloķē inovāciju mazumtirdzniecības finanšu pakalpojumu jomā, ierobežošanu; aicina Komisiju un Padomi būt vērienīgākām saistībā ar kapitāla tirgu savienību (KTS) indivuduāli veikto pārrobežu investīciju jomā, risinot ne tikai vieglākos jautājumus, bet arī jautājumus, kas saistīti ar svarīgākajiem šī tirgus darbību kavējošiem šķēršļiem, tādiem kā valodas barjera, bažas par krāpšanu vai noziedzību, neskaidrība par fiskālo ietekmi, atšķirības vērtspapīrus un uzņēmējdarbību reglamentējošajos tiesību aktos, tiesiskās aizsardzības un maksātnespējas procedūru nepārzināšana un neuzticēšanās patērētāju aizsardzības satvariem;

C.  tā kā mazumtirdzniecības finanšu pakalpojumu Eiropas tirgus būs dzīvotspējīgs tikai tad, ja tas patērētājiem un finanšu pakalpojumu sniedzējiem sniegs reālu pievienoto vērtību, nodrošinot efektīvu konkurenci un patērētāju aizsardzību, it īpaši attiecībā uz produktiem, kas ir nepieciešami dalībai ekonomiskajā dzīvē un mazaizsargātiem patērētājiem;

D.  tā kā īpašajā Eirobarometrā Nr. 446 secināts, ka Eiropas iedzīvotāji finanšu produktus un pakalpojumus joprojām iegādājas galvenokārt savā valstī un bieži vien pat nepauž vajadzību vai vēlmi iegūt piekļuvi šiem pakalpojumiem ārzemēs, lai gan to darīt viņus kavē arī daži reāli pastāvoši šķēršļi; tā kā pat savā dalībvalstī tikai neliela daļa patērētāju meklē izdevīgākus piedāvājumus un maina piegādātājus; tā kā no tā izrietošais (pārrobežu) konkurences trūkums var kavēt patērētājus un mazos investorus saņemt visizdevīgāko piedāvājumu attiecībā uz finanšu produktiem un pakalpojumiem, ko tie iegādājas;

E.  tā kā finanšu tehnoloģijas (FinTech) definīcija ir dota Parlamenta 2017. gada 17. maija rezolūcijā, kurā teikts, ka ar FinTech būtu jāsaprot finansējums, ko dara pieejamu vai nodrošina, izmantojot jaunas tehnoloģijas, un kas ietekmē visu finanšu nozari visās tās sastāvdaļās — no banku darbības līdz apdrošināšanai, pensiju fondiem, investēšanas konsultācijām, maksājumu pakalpojumiem un tirgus infrastruktūrai; tā kā tehnoloģiju izmantošana mazumtirdzniecības finanšu pakalpojumu sniegšanā, iespējams, var palīdzēt pārvarēt atsevišķus šķēršļus iekšējā tirgus darbībai un uzlabot nozares funkcionēšanas efektivitāti; tā kā minēto šķēršļu pārvarēšanai ar digitalizāciju vien nepietiek; tā kā pārrobežu mazumtirdzniecības finanšu pakalpojumu ciešāka integrācija un labāka informēšana par šī tirgus piedāvātajām iespējām var palīdzēt palielināt uz informāciju balstītu pieprasījumu, kas paaugstina prasības šajā jomā piemēroto kvalitātes standartu ziņā,

1.  atzīmē, ka Komisijas rīcības plānā par patēriņa finanšu pakalpojumiem ir pārņemti daži no problemātiskajiem jautājumiem — uz kuriem Parlaments norādīja savā ziņojumā par Zaļo grāmatu par finanšu pakalpojumiem privātpersonām, vidējiem un mazajiem uzņēmumiem —, lai nodrošinātu patērētāju aizsardzību saistībā ar centieniem izveidot dzīvotspējīgu uz tehnoloģijām balstītu mazumtirdzniecības finanšu pakalpojumu vienoto tirgu, vienlaikus aizsargājot patērētājus, veicinot konkurenci, garantējot datu aizsardzību, pazeminot cenas un apkarojot krāpšanu nodokļu jomā, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, nodokļu apiešanu un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju; tomēr uzskata, ka šis rīcības plāns nav pietiekami vērienīgs, lai izveidotu pārredzamību, izaugsmi un inovāciju veicinošu regulatīvo vidi un panāktu uzņēmumu un patērētāju augsta līmeņa uzticēšanos mazumtirdzniecības finanšu produktiem; norāda uz joprojām augsto un nepārredzamo ar privātajām pensijām, ieguldījumu fondiem un citiem mazumtirdzniecības produktiem saistīto maksu un komisijas naudu uz to, ka tas būtiski samazina individuālo ieguldītāju reālo peļņu; tomēr atbalsta Komisijas viedokli, ka būtu jāturpina pēdējos gados finanšu pakalpojumu jomā izstrādāto tiesību aktu, tostarp Finanšu instrumentu tirgu direktīvas (MIFID2) un Apdrošināšanas izplatīšanas direktīvas (IDD), transponēšana un īstenošana un pat jāpiešķir tām prioritāte, vienlaikus nepieciešamības gadījumā iesniedzot jaunas likumdošanas iniciatīvas;

2.  atzinīgi vērtē jaunu finanšu pakalpojumu un institūciju attīstību, jo tā veicina konkurenci finanšu tirgos un jaunu iespēju sniegšanu patērētājiem; tomēr atzīmē, ka 2016. gadā finanšu tehnoloģijām piešķirtais finansējums Eiropā bija tikai USD 2,2 miljardi salīdzinājumā ar USD 12,8 miljardiem ASV un USD 8,6 miljardiem Ķīnā, kas uzskatāmi parāda — lai Eiropa kļūtu par vadošu tirgu inovāciju jomā, steidzami ir nepieciešama strauja domāšanas maiņa un regulējuma jomā — pienācīga atbildes reakcija uz tehnoloģiskajām norisēm; uzsver, ka patiess mazumtirdzniecības finanšu pakalpojumu vienotais tirgus, kurā pastāv augsts patērētāju aizsardzības līmenis un tiek nodrošināti vienlīdzīgi konkurences apstākļi jaunpienācējiem, padarīs ES pievilcīgu kā inovatīvu finanšu pakalpojumu centru un sniegs patērētājiem lielākas un labākas izvēles iespējas, kā arī pazeminās pakalpojumu tarifus; uzsver — lai gan jaunas tehnoloģijas rada ar regulējumu saistītas problēmas, tās vienlaikus paver lieliskas iespējas inovācijai, no kuras labumu gūst galalietotāji un kura stimulē ekonomikas izaugsmi un darbvietu radīšanu;

3.  uzskata, ka ir ļoti svarīgi nodrošināt, ka pārrobežu pakalpojumu veidā var sniegt visus finanšu pakalpojumus, tostarp, bet ne tikai, norēķinu kontu un krājkontu atvēršanu, bankas karšu izsniegšanu, patēriņa un hipotekāro kredītu izsniegšanu, apdrošināšanu un valsts parāda vērtspapīru pārdošanu;

4.  uzskata, ka patērētājiem izvirzītā prasība būt rezidentiem dalībvalstī, kurā piedāvā attiecīgos finanšu produktus, tostarp valsts parāda instrumentus, vai būt minētās dalībvalsts izsniegta personu apliecinoša dokumenta turētājam — lai tie varētu reāli iegādāties attiecīgo produktu —, ir pretrunā mazumtirdzniecības finanšu pakalpojumu iekšējā tirgus principiem;

5.  uzskata, ka būtu lietderīgi atvieglot valsts parāda vērtspapīru iegādi individuālajiem ieguldītājiem;

6.  saskaņā ar 2017. gada 14. februāra rezolūcijas par ikgadējo ziņojumu par ES konkurences politiku(13) 135. punktu uzskata, ka lietotājiem nebūtu jāpiemēro komisijas maksa par norēķinu kontiem un krājkontiem, izņemot gadījumus, kad šie konti ir saistīti ar specifiskiem pakalpojumiem;

7.  uzskata, ka skaidras naudas izņemšana, izmantojot bankomātu, ir svarīgs sabiedrisks pakalpojums, kas jāsniedz, nepieļaujot nekādu diskriminējošu vai negodīgu praksi, un ka tāpēc par to nedrīkst noteikt pārmērīgu maksu;

8.  atgādina Komisijai, ka finanšu institūcijas turpina anulēt maksājumu kartes, ja to turētājs pārceļas uz citu dalībvalsti, un prasa šajā sakarā rīkoties, tostarp brīdināt attiecīgās valsts iestādes;

9.  atzinīgi vērtē to, ka minētā rīcības plāna mērķis ir risināt vairākus svarīgus jautājumus un ka dažās jomās tajā ir izklāstītas specifiskas Komisijai veicamas darbības un skaidrs to īstenošanas grafiks;

10.  uzskata, ka Komisijai būtu jāuzņemas aktīvāka loma kapitāla tirgu savienības izmantošanā, vienlaikus cieši iesaistot Parlamentu saistībā ar Parīzes nolīguma īstenošanu, lai ar ilgtspējīgu investīciju veicināšanas palīdzību atbalstītu ilgtspējīgu un atbildīgu investīciju augošo tirgu, nodrošinot, ka biržas sarakstā iekļauti uzņēmumi un finanšu starpnieki sniedz efektīvu un standartizētu informāciju par vides, sociālo un pārvaldības jomu, un atbilstoši atspoguļojot šādus kritērijus ieguldījumu pārvaldības sistēmās un informācijas atklāšanas standartos; turklāt mudina Komisiju veicināt vides, sociālās jomas un pārvaldības vērtēšanas pakalpojumus un konsekventu satvaru zaļo obligāciju tirgum, balstoties uz attiecīgo Komisijas pētījumu un darbu, ko veic G20 izpētes grupa zaļa finansējuma jomā; prasa Komisijai nākt klajā ar priekšlikumu par ES krājkonta izveidi, lai Eiropā atraisītu ilgtermiņa finansēšanas potenciālu un atbalstītu ekoloģisko pāreju;

11.  uzsver, ka liela nozīme ir vitāliem finanšu centriem, kas nodrošina dinamiskas mazumtirdzniecības pakalpojumu tirdzniecības vietas;

12.  uzskata, ka mazumtirdzniecības finanšu pakalpojumu vienoto tirgu attīstībā liela nozīme ir augstam patērētāju aizsardzības un pārredzamības līmenim; īpaši uzstāj, ka ir jānodrošina mazaizsargātu patērētāju aizsardzība, šajā nolūkā efektīvi īstenojot Pamatmaksājumu konta direktīvu, un ka ir nepieciešami arī turpmāki pasākumi, tādi kā finanšu izglītošanas politika; uzskata, ka ir jāpastiprina ES un valsts tiesību akti patēriņa finanšu pakalpojumu jomā, jānodrošina to pienācīga īstenošana un vajadzības gadījumā jāturpina to saskaņošana visās dalībvalstīs;

13.  aicina Komisiju nodrošināt, ka tiek piemērots princips „vienādi pakalpojumi, vienāds risks, vienādi noteikumi, vienāda uzraudzība”, lai netiktu izkropļota konkurence, it īpaši līdz ar jaunu tirgus dalībnieku parādīšanos; uzsver, ka šie noteikumi nedrīkst kavēt inovāciju; mudina Komisiju skaidrot noteikumu par vispārējo labumu piemērošanu, jo dalībvalstis šos noteikumus pašlaik varētu netiešā veidā izmantot, lai bloķētu jaunu produktu ienākšanu to tirgos, un piešķirt EUI pilnvaras kļūt par aktīvu starpnieku starp dalībvalstīm gadījumos, kad pretrunīgi tiek interpretēta šādu noteikumu izmantošana;

14.  uzsver, ka Eiropas mazumtirdzniecības finanšu pakalpojumu tirgum ir jāsniedz labums MVU gan piedāvājuma, gan pieprasījuma ziņā; precizē, ka piedāvājuma ziņā tas nozīmē nodrošināt to, ka tiek uzlabota finansējuma pieejamība MVU, savukārt pieprasījuma ziņā tas nozīmē nodrošināt MVU iespēju vieglāk piekļūt pārrobežu tirgiem; uzsver, ka pieaugošā konkurence nedrīkst nostādīt nelabvēlīgākā situācijā mazumtirdzniecības finanšu pakalpojumus sniedzošus MVU, kas darbojas vietējā mērogā;

15.  mudina Komisiju nodrošināt, ka Eiropas finanšu uzraudzības iestādēm (EBI, EVTI un EAAPI) tiek piešķirti atbilstoši resursi un pilnvaras, lai tās varētu veikt visus tām uzticētos regulatīvos un uzraudzības pienākumus patērētāju aizsardzības nolūkā;

16.  prasa Komisijai izpētīt iespēju ieviest 29. režīmu attiecībā uz mazumtirdzniecības finanšu produktiem; turklāt aicina Komisiju izpētīt iespēju atbilstoši bankas pamatkonta un Eiropas mēroga privāto pensiju produkta (PEPP) modelim izveidot saskaņotu tiesisko regulējumu standartizētām noklusējuma izvēles iespējām attiecībā uz visvairāk izmantotajiem ES finanšu produktiem;

1.darbība. Zemāka maksa par darījumiem, kas netiek veikti euro

17.  atgādina, ka maksa par pārrobežu maksājumiem ārpus eurozonas joprojām ir augsta; tādēļ aicina Komisiju ātri ierosināt grozījumu Regulā (EK) Nr. 924/2009, lai visās dalībvalstīs samazinātu maksu par pārrobežu darījumiem; šajā sakarā pauž nožēlu par to, ka nav bankas maksājumu veikšanai tiešsaistē izmantojama vienota Eiropas līmeņa instrumenta, tāda kā Eiropas mērogā izmantojama Eiropas īpašumā esoša kredītkarte vai debetkarte;

2.darbība. Valūtas konvertēšanas pārredzamība

18.  uzsver, ka pašlaik spēkā esošo tiesību aktu īstenošanas nodrošināšana ir ļoti svarīga, lai risinātu dinamiskas valūtas konvertēšanas pārredzamības trūkuma problēmu; norāda, ka Direktīva (ES) 2015/2366 nosaka pienākumu tirgotājiem skaidri norādīt un izklāstīt patērētājiem dinamiskas valūtas konvertēšanas galīgās izmaksas, tostarp gadījumos, kad patērētāji veic skaidras naudas izņemšanu no bankomāta, kas saistīta ar valūtas konvertēšanu; tomēr uzsver, ka patērētājiem, veicot darījumus un maksājumus ārvalstīs vai izņemot skaidru naudu no bankomāta, tostarp gadījumos, kad viņi izmanto dinamisku valūtas konvertēšanu, ir jābūt iespējai izvēlēties labāko kursu un jābūt informētiem par attiecīgo maksu un papildu izmaksām; prasa Komisijai nodrošināt, ka pakalpojumu sniedzēji atbilstoši MPD2 noteiktajai izmaksu un maksu atklāšanas prasībai kā maksu uzrāda jebkādu maiņas kursa uzcenojumu un ka dažādu finanšu pakalpojumu sniedzēju piedāvātie maiņas kursi tiek atpsoguļoti pārredzamā veidā; atzīmē — lai sasniegtu šo mērķi, ļoti svarīgi ir uzlabot patērētāju izglītotību finanšu jomā; iesaka ES līmenī veikt t. s. slepeno iepirkšanos, lai izvērtētu un publiski ziņotu par šķēršļiem pārrobežu piekļuvei, pakalpojumu kvalitāti un ES tiesību aktu ievērošanu un lai uzraudzītu produktu un pakalpojumu attīstību;

3.darbība. Vieglāka produktu nomaiņa

19.  vērš uzmanību uz produktu nomaiņas zemo līmeni patērētāju vidū attiecībā uz lielāko daļu bankas un nedzīvības apdrošināšanas produktu, jo šis zemais līmenis ir šķērslis iekļūšanai pārrobežu mazumtirdzniecības tirgos, un tāpēc mudina Komisiju patērētājiem visā ES atvieglot pāreju uz izdevīgākiem mazumtirdzniecības finanšu pakalpojumiem un pārtraukt finanšu līgumu darbību un aizdevumus un citus finanšu produktus darīt pieejamus pāri robežām; uzsver, ka liels potenciāls ir pārrobežu apdrošināšanas produktiem, piemēram, mehānisko transportlīdzekļu apdrošināšanai; tomēr atzīmē, ka līgumslēgšanas brīvības princips ļauj finanšu institūcijām izlemt, ar ko slēgt līgumu; šajā sakarā mudina Komisiju atzīt, ka ir svarīgi kontrolēt agresīvu kreditēšanu un īstermiņa aizdevumus, kuri izraisa neaizsargātu patērētāju un MVU ekspluatāciju;

20.  atzinīgi vērtē Komisijas vērienīgo ieceri iekļaut ar Maksājumu kontu direktīvu panāktos sasniegumus, lai atvieglotu finanšu pakalpojumu sniedzēju un produktu nomaiņu; aicina Komisiju nākt klajā ar īpaši finanšu nozarei izstrādātām likumdošanas iniciatīvām, lai izbeigtu nepamatotu ģeogrāfisko bloķēšanu un līdz ar to patērētājiem atvieglotu pāreju uz izdevīgākiem mazumtirdzniecības finanšu pakalpojumiem citās dalībvalstīs; atzīmē, ka šajā sakarā liela nozīme ir atbilstošai informācijas atklāšanai un patērētāju aizsardzībai;

4.darbība. Kvalitatīvas salīdzināšanas tīmekļa vietnes

21.  uzsver, ka tāda labi strukturēta un viegli lietojama ES līmeņa salīdzināšanas portāla noderīgumu, kurš aptvertu visus Eiropas mazumtirdzniecības finanšu tirgus; mudina Komisiju rūpīgi pārbaudīt dažādos šajā nolūkā dalībvalstīs izveidotos neatkarīgos portālus; uzsver, ka salīdzināšanas instrumentiem ir jābūt precīziem, atbilstošiem patērētāju vajadzībām un vērstiem ne tikai uz produktu cenu, bet arī uz kvalitāti, un ka tāpēc ir jāņem vērā arī citi kritēriji, tādi kā filiāļu tīklu pieejamība, tiešs kontakts un uzņēmējdarbības prakses ilgtspēja, un jāpatur prātā tas, ka salīdzināt var tikai līdzīgus produktus; norāda — lai izvairītos no patērētāju maldināšanas, produkti būtu jāsalīdzina tikai ar līdzīgiem produktiem;

22.  mudina Komisiju popularizēt tādus instrumentus kā vienotie kontaktpunkti, jo tie veicinās konkurenci un palīdzēs mazumtirdzniecības finanšu pakalpojumu uzņēmumiem;

5.darbība. Labāka mehānisko transportlīdzekļu apdrošināšana

23.  uzskata, ka pēc Komisijas veiktās Mehānisko transportlīdzekļu apdrošināšanas direktīvas REFIT izvērtēšanas grozījumi šajā direktīvā būs ļoti svarīgi, lai nodrošinātu kompensāciju ceļu satiksmes negadījumos cietušajiem un lai atvieglotu pārrobežu pārnesamību un atlaižu par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu neesamības atzīšanu, arī, ņemot vērā attiecīgos ES Tiesas spriedumus, kuros prasīts pēc iespējas drīzāk pārskatīt Mehānisko transportlīdzekļu apdrošināšanas direktīvu, lai novērstu atlaižu par apdrošināšanas atlīdzības izmaksu neesamības neatzīšanu un nodrošinātu, kā tā tiek piemērota likumdevēju iestāžu paredzētajos gadījumos;

6.darbība. Pārredzamība automobiļu nomas cenu noteikšanā

24.  aicina Komisiju izpētīt, vai nolūkā nodrošināt pārredzamu cenu noteikšanu, kas aptvertu visus automobiļu nomas uzņēmumus visās dalībvalstīs, ir nepieciešamas turpmākas iniciatīvas attiecībā uz automobiļu nomas uzņēmumiem, kuri pārdod apdrošināšanas produktus;

7.darbība. Padziļināts patēriņa kredīta vienotais tirgus

25.  uzsver — ja Komisijas plāno izpētīt veidus, kā atvieglot aizdevumu pārrobežu pieejamību, prioritāte ir jāpiešķir patērētāju pārmērīgas parādsaistību uzņemšanās jautājuma risināšanai; lai nodrošinātu efektīvāku tirgu, kurā kredītu sniedzēji var savstarpēji konkurēt, prasa, pilnībā ievērojot ES tiesību aktus, tostarp datu aizsardzības un patērētāju aizsardzības jomā, veikt pasākumus informācijas par parādiem koordinēšanas jomā, lai individuālie kreditori pirms klienta kredītsaistību palielināšanas būtu informēti par tā parādsaistību līmeni; paturot prātā šo mērķi, prasa visaptveroši izvērtēt patērētāju pārmērīgas parādsaistību uzņemšanās cēloņus; norāda, ka finanšu izglītība ir efektīvs veids, kā aizsargāt patērētājus, kas ir pakļauti pārmērīgas parādsaistību uzņemšanās riskam; tādēļ mudina Komisiju veicināt finanšu izglītību un dažādu ieinteresēto personu sadarbību šajā svarīgajā jomā; ņemot vērā to, ka finanšu institūcijas aizvien vairāk izmanto patērētāju datus vai lielos datus, atgādina Vispārīgā datu aizsardzības regulas noteikumus, kas datu subjektam piešķir tiesības saņemt paskaidrojumu par automatizētas apstrādes rezultātā pieņemtu lēmumu un apstrīdēt šo lēmumu; uzsver, ka būtu jāgarantē iespēja labot nepareizus datus un tas, ka tiek izmantoti tikai pārbaudāmi un atbilstoši dati; aicina visas ieinteresētās personas pastiprināt centienus, lai garantētu, ka tiek nodrošināta minēto tiesību ievērošana; uzskata, ka sniegtajai piekrišanai izmantot personas datus vajadzētu būt dinamiskai un ka ir jāparedz iespēja datu subjektiem mainīt un pielāgot savu piekrišanu;

8.darbība. Taisnīgi patērētāju aizsardzības noteikumi

26.  prasa Komisijai rūpīgi izvērtēt, vai valstu patērētāju aizsardzības noteikumi un prakse nav nepamatots šķērslis pārrobežu ieguldījumiem un vai saskaņā ar labi ieviestiem iekšējā tirgus tiesību aktiem un judikatūru tie ir pamatoti ar sevišķi svarīgiem iemesliem, kas saistīti ar sabiedrības interesēm un kas ir nepieciešami un samērīgi, ņemot vērā izvirzītos mērķus; uzsver, ka attiecīgie ES patērētāju aizsardzības noteikumos bieži vien ar iepriekšēju nodomu ir atvēlēta zināma rīcības brīvība attiecībā uz transponēšanu valsts tiesību aktos, lai atvieglotu ES tiesību aktu transponēšanu spēkā esošajos valsts tiesību aktos; tomēr uzsver, ka valsts līmeņa šķēršļu likvidēšana nedrīkst kaitēt patērētāju aizsardzībai un ka patērētāju aizsardzībai arī turpmāk vajadzētu būt vadošai prioritātei tiesību aktu izstrādē; pauž bažas par to, ka liela daļa no dokumentiem, ko mazumtirdzniecības finanšu produktu un pakalpojumu sniedzēji sagatavo, atsaucoties uz ES tiesību aktiem, faktiski šajos tiesību aktos nemaz netiek stingri prasīti un sniedz mazu vai vispār nekādu praktisku labumu patērētājiem, turklāt uzliek slogu, kurš var patērētājiem nevajadzīgi palielināt izmaksas; aicina Komisiju pārskatīt šādu dokumentāciju, lai to racionalizētu, vienlaikus nemazinot priekšrocības, ko tā sniedz patērētāju aizsardzības jomā; uzsver, ka atbilstošas un saprotamas informācijas pieejamībai ir izšķiroši svarīga nozīme, lai patērētāji varētu pieņemt uz informāciju balstītus finanšu lēmumus; tomēr atzīmē, ka izšķiroša nozīme ir informācijas kvalitātei, nevis tās kvantitātei; uzsver, ka pēc iespējas efektīvāk ir jāsaskaņo dažādos Eiropas tiesību aktos noteiktās patērētāju informēšanas prasības; uzsver, ka ir jāizvairās no dubultām vai pretrunīgām informācijas atklāšanas prasībām, lai neradītu lieku birokrātiju un izdevumus, kā arī lai nemulsinātu klientus;

27.  aicina Komisiju apsvērt iespēju izstrādāt dažādus savstarpēji nesaistītus jautājumus aptverošu tiesību aktu, lai atteiktos no pašreizējās savstarpēji nesaistītu tiesību aktu (MiFID, IDD, AIFMD u. c.) kompilācijas par labu stabila un konsekventa patērētājiem paredzētu pārredzamības satvara izveidei, šajā sakarā likvidējot nevajadzīgu sarežģītību finanšu pakalpojumu sniedzējiem un paredzot uzraudzības konverģenci starp dalībvalstīm; aicina Komisiju veicināt EUI patērētāju aizsardzības pilnvaru paplašinātu izmantošanu nozares tiesību aktos un ņemt to vērā saistībā ar EUI finansējuma un pārvaldības gaidāmo pārskatīšanu; aicina Komisiju pilnvarot EUI vadīt darbu pie uzņēmējdarbības uzraudzības prakses konverģences starp dalībvalstīm;

28.  atzinīgi vērtē Komisijas nodomu sagatavot kampaņu, lai uzlabotu informētību par FIN-NET tīklu, kas patērētājiem palīdz panākt to tiesību ievērošanu bez nepieciešamības vērsties tiesā, proti, atrodot kompetentu alternatīvu strīdu izšķiršanas institūciju; uzskata, ka FIN-NET būtu vēl vairāk jāpaplašina tvērums, jāpaskaidro sava loma un jāuzlabo tīmekļa vietne;

9.darbība. Labāka kredītspējas izvērtēšana

29.  aicina Komisiju ierosināt saskaņotus pārrobežu kredītspējas izvērtēšanas standartus un principus, lai efektīvāk mazinātu pārmērīgu parādsaistību uzņemšanās palielināšanās risku saistībā ar Eiropas mēroga tiešsaistes kredītu piešķiršanas atvieglošanu, rūpīgi ņemot vērā secinājumus, kas iekļauti publicētajos ziņojumos par Hipotekāro kredītu direktīvu un Patēriņa kredītu direktīvu;

10.darbība. FinTech mazumtirdzniecības finanšu pakalpojumu jomā

30.  atzīst patērētāju tiesības izmantot programmatūru, lai iniciētu maksājumus un apmainītos ar informāciju par tiem;

31.  atbalsta Komisijas nodomu saistībā ar savām stratēģijām KTS un digitālā vienotā tirgus jomā nākt klajā ar visaptverošu rīcības plānu attiecībā uz FinTech, tādējādi veicinot efektīva un labi funkcionējoša integrēta tehnoloģiju virzīta finanšu pakalpojumu vienotā tirgus izveidi, no kura labumu gūtu visi Eiropas galalietotāji, un vienlaikus nodrošinot vienlīdzīgus konkurences apstākļus; atzinīgi vērtē to, ka Komisija izveidoja FinTech darba grupu; norāda — ņemot vērā FinTech attīstības rezultātā izveidojušos jaunos apstākļus, ir jānosaka dažādi jauni atbilstoši aizsardzības pasākumi, piemēram, patērētāju izglītošana par jauniem produktiem vai noteikumiem par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu un par aizņemtā kapitāla izmantošanu FinTech kredītplatformās;

32.  aicina Komisiju rūpīgi iepazīties ar Parlamenta rezolūciju par FinTech: tehnoloģijas ietekme uz finanšu sektora nākotni, veicināt patērētāju aizsardzību, drošību, inovāciju un godīgu konkurenci un nodrošināt to, ka visiem uzņēmumiem neatkarīgi no to darbības nozares vai atrašanās vietas tiek piemērots princips „vienādi pakalpojumi, vienādi riski, vienādi noteikumi, vienāda uzraudzība”; uzsver, ka ar FinTech būtu jāsaprot finansējums, ko dara pieejamu vai nodrošina, izmantojot jaunas tehnoloģijas, un kas ietekmē visu finanšu nozari visos tās komponentos — no banku darbības līdz apdrošināšanai, pensiju fondiem, investīciju konsultācijām, maksājumu pakalpojumiem un tirgus infrastruktūrai;

33.  mudina Komisiju radīt vidi, kas veicina inovatīvus risinājumus; atzīmē, ka inovatīvi uzņēmumi, tādi kā FinTech, rada konkurenci, kas ir nepieciešama efektīva mazumtirdzniecības finanšu pakalpojumu tirgus izveidei;

34.  uzsver, ka dažādām jaunām finanšu institūcijām, kas tiek dēvētas par FinTech, ir tādi paši pienākumi pret klientiem un finanšu stabilitātes ziņā kā citām atbilstošām tradicionālām iestādēm un pakalpojumiem;

11.darbība. Digitālās identitātes pārbaudes

35.  uzsver e-paraksta un e-identifikācijas potenciālu darījumu vienkāršošanā un aicina Komisiju balstīties uz eIDAS regulas jomā paveikto darbu; uzsver nepieciešamību ņemt vērā to, ka ir personas, kas nespēj vai nevēlas izmantot e-parakstu vai e-identifikāciju; mudina radīt pārrobežu e-identifikācijas savietojamību finanšu pakalpojumu nozarē un prasa nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus visās dalībvalstīs (un, iespējams, arī ārpus ES, proti, EEZ valstīs un Šveicē); turklāt prasa Komisijai steidzami izvērtēt pašreizējos regulatīvos šķēršļus e-identifikācijas tehnoloģijas izmantošanai un uzsver, ka jebkurai uzsāktajai iniciatīvai vajadzētu būt tehnoloģiski neitrālai;

36.  atkārtoti uzsver, ka Komisijai būtu jāidentificē un jālikvidē regulatīvie šķēršļi tam, ka Eiropas mēroga elektroniskā paraksta sistēmas tiek izmantotas, lai parakstītos uz finanšu pakalpojumiem, jo tādējādi tiktu atvieglota bezsaistes datu ES mēroga pārrobežu integrēšana tiešsaistes vidē, vienlaikus neietekmējot pastāvošo sistēmu drošības līmeni vai to spēju atbilst Ceturtās nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīvas prasībām;

12.darbība. Finanšu pakalpojumu pārdošana tiešsaistē

37.  uzsver nepieciešamību pielāgot pašreizējo ES digitālās pasaules tiesisko regulējumu, lai novērstu ar tālpārdošanu tiešsaistē saistītus riskus patērētāju aizsardzības jomā, tādējādi radot jaunas uzņēmējdarbības iespējas Eiropas jaunuzņēmumiem un FinTech uzņēmumiem; norāda uz riskiem, ar ko patērētāji saskaras tādu tiešsaistes azartspēļu jomā, kuras nomaskētas kā finanšu produkti, t. i., binārās izvēles iespējas; uzskata — lai aizsargātu patērētājus un novērstu regulējuma nepilnības, ir nepieciešama stingra un saskaņota Eiropas līmeņa uzraudzība; uzsver, ka Eiropas patērētāju aizsardzības standarti ir jāpiemēro neatkarīgi no tā, vai pārdošanai tiek izmantoti tradicionālie vai modernie izplatīšanas kanāli;

38.  uzsver kiberdrošības nozīmi un pauž nožēlu par to, ka Komisija savā rīcības plānā nav pievērsusies kiberdrošības jautājumu risināšanai; tādēļ aicina Komisiju nodrošināt, ka šie jautājumi tiek iekļauti tās darba grupas darbā;

39.  uzsver nepieciešamību saglabāt tradicionālās klientu apkalpošanas bankas, kas sniedz svarīgu publisku pakalpojumu un ir īpaši noderīgas MVU un vecāka gadagājuma un neaizsargātiem patērētājiem, kuri, visticamāk, neizmanto interneta bankas pakalpojumus un dod priekšroku tiešai saziņai; atzīst, ka banku filiāļu slēgšana pasliktina finanšu infrastruktūru vietējā līmenī un var nodarīt ārkārtīgi lielu kaitējumu kopienām;

40.  atzīmē, ka tas, ka finanšu institūcijas pastiprināti izmanto klientu datus vai lielos datus, var sniegt labumu patērētājiem, piemēram labāk pielāgotus, segmentētus un lētākus piedāvājumus, kuru pamatā ir riska un kapitāla efektīvāka sadale; no otras puses, pauž bažas par dinamiskas cenu noteikšanas attīstību un to, ka tā var radīt patērētājiem nelabvēlīgāku iznākumu piedāvājumu salīdzināmības ziņā un līdz ar to arī sliktāku iznākumu efektīvas konkurences un risku apvienošanas un kopīgošanas ziņā kredīta un apdrošināšanas sektorā;

o
o   o

41.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) OV L 133, 22.5.2008., 66. lpp. (2) OV L 263, 7.10.2009., 11. lpp. (3) OV L 266, 9.10.2009., 11. lpp. (4) OV L 60, 28.2.2014., 34. lpp. (5) OV L 173, 12.6.2014., 349. lpp. (6) OV L 257, 28.8.2014., 73. lpp. (7) OV L 257, 28.8.2014., 214. lpp. (8) OV L 123, 19.5.2015., 1. lpp. (9) OV L 337, 23.12.2015., 35. lpp. (10) OV L 26, 2.2.2016., 19. lpp. (11) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0434. (12) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0211. (13) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0027.