Eiropas Parlamenta 2017. gada 30. novembra rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 14. decembra Lēmumu (ES) 2017/344 par neparedzēto izdevumu rezerves izmantošanu 2017. gadā (COM(2017)0900 – C8-0408/2017 – 2017/2265(BUD))

P8_TA(2017)0452 A8-0372/2017

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2017)0900 – C8-0408/2017),

–  ņemot vērā Padomes Regulu Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 (2013. gada 2. decembris), ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam(1), un jo īpaši tās 13. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību(2) un jo īpaši tā 14. punktu,

–  ņemot vērā ar 2018. gada budžeta projektu saistītās samierināšanas procedūras laikā Samierināšanas komitejā 2017. gada 18. novembrī apstiprināto kopīgo dokumentu (A8-0359/2017),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 14. decembra Lēmumu (ES) 2017/344 par neparedzēto izdevumu rezerves izmantošanu 2017. gadā(3),

–  ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A8-0372/2017),

A.  tā kā Eiropas Parlaments un Padome 2017. gadā izmantoja neparedzēto izdevumu rezervi, par EUR 1906,1 miljonu pārsniedzot 3. izdevumu kategorijas (Drošība un pilsonība) un 4. izdevumu kategorijas (Globālā Eiropa) saistību maksimālo apjomu;

B.  tā kā EUR 575,0 miljonus no šīs summas Eiropas Parlaments un Padome nolēma kompensēt no nepiešķirto līdzekļu rezerves 2. izdevumu kategorijā (Ilgtspējīga izaugsme: dabas resursi) 2017. gadā un EUR 507,3 miljonus, EUR 570,0 miljonus un EUR 253,9 miljonus — no nepiešķirto līdzekļu rezerves 5. izdevumu kategorijā (Administrācija) attiecīgi 2017., 2018. un 2019. gadā;

C.  tā kā 2018. gada budžeta pieņemšanas nolūkā sasauktā Samierināšanas komiteja darba noslēgumā vienojās koriģēt iepriekš minēto neparedzēto izdevumu rezervei paredzēto kompensācijas sistēmu, lai samazinātu no 5. izdevumu kategorijas 2018. gadā kompensējamo summu par EUR 252,0 miljoniem un paredzētu attiecīgu kompensāciju no 5. izdevumu kategorijas 2020. gadā,

1.  pieņem zināšanai Komisijas priekšlikumu vienošanās par 2018. gada budžetu ietvaros pārskatīt 2017. gadā izmantotās neparedzēto izdevumu rezerves kompensēšanas sistēmu, lai palielinātu 2018. gadā pieejamo kopējo saistību rezervi; pauž nožēlu par to, ka atsevišķas dalībvalstis pārmērīgu uzmanību ir pievērsušas brīvo līdzekļu rezervēm, kas pieejamas DFS maksimālo apjomu ietvaros, un bieži nav ņēmušas vērā elastību, ko piedāvā īpašie instrumenti;

2.  uzsver — pat ja kompensēšanas sistēma netiktu pārskatīta, kopējā saistību rezerve apstiprinātajā 2018. gada budžetā jau būtu EUR 1348,3 miljoni, savukārt vairāk nekā EUR 900 miljoni joprojām ir pieejami elastības instrumentā un vispārējā saistību rezervē; norāda, ka vēl EUR 1,2 miljardiem vajadzētu kļūt pieejamiem vispārējā saistību rezervē un elastības instrumentā 2018. gada laikā;

3.  pieņem zināšanai, ka šāda kompensēšanas sistēmas pārskatīšana, lai arī tai nav būtiskas ietekmes, tomēr dara pieejamus papildu EUR 252 miljonus brīvo līdzekļu rezervē 2018. gadā, nevis 2020. gadā, tādējādi nodrošinot lielāku elastību agrākā šīs DFS darbības posmā;

4.  pauž nožēlu par to, ka Eiropas Parlamentam un Padomei nākas ķerties pie minētās kompensācijas sadalīšanas 5. izdevumu kategorijā starp 2018. gadu un 2020. gadu, lai ES budžetā nodrošinātu 2018. gadā nepieciešamo elastību; pauž bažas par 5. izdevumu kategorijas brīvo līdzekļu rezerves attiecīgu samazinājumu 2020. gadā, ko izraisīs šāda rīcība; norāda, ka šādas neparastas pieejas izmantošana skaidri liecina par to, ka ES budžetā netiek nodrošināti resursi, kas nepieciešami Savienības politikas virzienu un programmu īstenošanai;

5.  apstiprina šai rezolūcijai pievienoto lēmumu;

6.  uzdod priekšsēdētājam parakstīt šo lēmumu kopā ar Padomes priekšsēdētāju un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

7.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju, kā arī tās pielikumu nosūtīt Padomei un Komisijai.

PIELIKUMS

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS

ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu (ES) 2017/344 (2016. gada 14. decembris) par neparedzēto izdevumu rezerves izmantošanu 2017. gadā

(Šā pielikuma teksts šeit nav iekļauts, jo tas atbilst galīgajam aktam – Lēmumam (ES) 2018/9.)

(1) OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp. (2) OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp. (3) OV L 50, 28.2.2017., 57.–58. lpp.

Eiropas Parlamenta 2017. gada 30. novembra rezolūcija par Padomes nostāju attiecībā uz Eiropas Savienības 2017. finanšu gada budžeta grozījuma Nr. 6/2017 projektu: maksājumu un saistību apropriāciju samazinājums atbilstīgi izdevumu atjauninātajām prognozēm un ieņēmumu atjauninājumam (pašu resursi un naudas sodi) (14275/2017 – C8-0417/2017 – 2017/2217(BUD))

P8_TA(2017)0453 A8-0379/2017

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002(1) atcelšanu un jo īpaši tās 41. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2017. finanšu gada vispārējo budžetu, ko galīgajā variantā pieņēma 2016. gada 1. decembrī(2),

–  ņemot vērā Padomes 2013. gada 2. decembra Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam(3),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību(4),

–  ņemot vērā budžeta grozījuma Nr. 6/2017 projektu, ko Komisija pieņēma 2017. gada 9. oktobrī (COM(2017)0597),

–  ņemot vērā nostāju attiecībā uz budžeta grozījuma Nr. 6/2017 projektu, ko Padome pieņēma 2017. gada 27. novembrī un nosūtīja Parlamentam tajā pašā dienā (14275/2017 – C8-0417/2017),

–  ņemot vērā Reglamenta 88. un 91. pantu,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A8-0379/2017),

A.  tā kā budžeta grozījuma Nr. 6/2017 projekta mērķis ir atjaunināt gan budžeta izdevumu, gan ieņēmumu daļas, lai ņemtu vērā jaunākās norises;

B.  tā kā izdevumu daļā budžeta grozījuma Nr. 6/2017 projekts samazina maksājumu apropriācijas par EUR 7719,7 miljoniem, galvenokārt budžeta pozīcijās, kas ietilpst 1.b izdevumu kategorijā “Ekonomikas, sociālā un teritoriālā kohēzija”, un mazākā mērā — 2. izdevumu kategorijā “Ilgtspējīga izaugsme: dabas resursi”, 3. izdevumu kategorijā “Drošība un pilsonība” un 4. izdevumu kategorijā “Globālā Eiropa”, kā arī Eiropas Savienības Solidaritātes fonda (ESSF) apropriācijas, tādējādi attiecīgi samazinot valstu iemaksas;

C.  tā kā budžeta grozījuma Nr. 6/2017 projekts samazina saistību apropriācijas par EUR 15,33 miljoniem 2. izdevumu kategorijā “Ilgtspējīga izaugsme: dabas resursi” un atbrīvo ESSF saistību apropriācijas EUR 46 miljonu apmērā;

D.  tā kā attiecībā uz ieņēmumu daļu budžeta grozījuma Nr. 6/2017 projekts ietver arī korekcijas, kas saistītas ar tradicionālo pašu resursu (t. i., muitas nodokļu un cukura nozares nodevu), pievienotās vērtības nodokļa (PVN) un nacionālā kopienākuma (NKI) bāzu prognožu pārskatīšanu, kā arī 2013. gada un 2016. gada Apvienotās Karalistes korekciju ieplānošanu budžetā un finansēšanu;

E.  tā kā budžeta grozījuma Nr. 6/2017 projektā ir ņemti vērā EUR 3209,7 miljoni, kas ir kopējā to naudas sodu summa, kuri ir kļuvuši galīgi un pārsniedz 2017. gada budžetā sākotnēji plānoto summu, un tas paredz izmantot abu šo summu starpību (EUR 2209,7 miljonus), lai samazinātu dalībvalstu pašu resursu iemaksas Savienības budžetā;

F.  tā kā, pieņemot budžeta grozījuma Nr. 6/2017 projektu, dalībvalstu budžetos tiek atmaksāti EUR 9829,6 miljoni papildus tiem atmaksājumiem EUR 6405 miljonu apmērā, kuri jau ir apstiprināti ar budžeta grozījumu Nr. 2/2017,

1.  pauž nopietnas bažas par maksājumu pārpalikumu EUR 7719,7 miljonu apmērā; pauž īpašu izbrīnu par situāciju, kādā atrodas Eiropas strukturālie un investīciju fondi (ESI fondi) 1.b izdevumu apakškategorijā, attiecībā uz kuru dalībvalstis jūlijā iesniegtajās prognozēs bija samazinājušas maksājumu pieprasījumu apmēru par EUR 5,9 miljardiem, jo programmu īstenošana joprojām notiek ar kavēšanos, kas liedz daudziem potenciāliem projektiem un saņēmējiem Savienības atbalstu; pauž nožēlu arī par to, ka dalībvalstis paredzētajā ātrumā nav sākušas īstenot valsts līmeņa programmas saistībā ar Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu (AMIF) un Iekšējās drošības fondu (ISF) un pienācīgi īstenot bēgļu pārcelšanas plānus, kā rezultātā 3. izdevumu kategorijā līdzekļi ir samazināti par EUR 287,6 miljoniem;

2.  pieņem zināšanai Komisijas veikto to iemeslu analīzi, kuri izraisījuši nepietiekamu izpildi 1.b izdevumu apakškategorijā, tādi kā koncentrēšanās uz 2007.–2013. gada finansējuma apguvi, juridisko pamatu vēlā pieņemšana, valstu atbildīgo iestāžu ilgā iecelšana, jaunā tiesiskā regulējuma ieviestās izmaiņas un samazinātie stimuli, ko nosaka N+3 apropriāciju atcelšanas noteikums; pauž bažas par to, ka saskaņā ar Komisijas jaunākajām maksājumu prognozēm nepietiekama izpilde turpināsies arī nākamajos gados un novedīs pie tā, ka papildu maksājumi EUR 31 miljarda apmērā būs jāsedz nākamās daudzgadu finanšu shēmas (DFS) darbības laikā; pieņem zināšanai to, ka ne visām dalībvalstīm ir līdzīgas īstenošanas problēmas; mudina īpaši tās dalībvalstis, kurās izpilde ir īpaši zema, veikt pasākumus, kas nepieciešami, lai ar Komisijas palīdzību pienācīgi īstenotu kopīgi apstiprinātās Savienības programmas;

3.  pauž nožēlu par Savienības līdzekļu aizkavētu izmaksu pirmspievienošanās valstīs un kaimiņvalstīs, kas izraisa maksājumu ievērojamu samazinājumu (- EUR 702,2 miljoni) laikā, kad tie būtu visvairāk nepieciešami; atzīst, ka Savienībai reizēm nākas rīkoties neparedzamos apstākļos; aicina Komisiju veikt vajadzīgos pasākumus, tostarp pastiprināt dialogu politikas jomā un tehnisko palīdzību, lai novērstu šādu aizkavēšanos;

4.  turpretī ar gandarījumu norāda, ka Savienības programmas 1.a izdevumu apakškategorijā “Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai” kopumā tiek īstenotas veiksmīgi, par ko liecina šis budžeta grozījuma projekts un nesen pieņemtais vispārējais pārvietojums, kurā 1.a izdevumu apakškategorija kompensē ievērojamu daļu no maksājumu nepietiekamas izpildes citās izdevumu kategorijās; uzsver — tas pierāda, ka Padomes pastāvīgi izmantotā pieeja samazināt šīs izdevumu apakškategorijas apropriācijas, aizbildinoties ar apguves spējas trūkumu, ir nepareiza;

5.  atkārtoti pauž nožēlu par to, ka summas, kas atgūtas no nepietiekami īstenotām Savienības programmām un no naudas sodiem Savienības konkurences politikas jomā, ir paredzētas dalībvalstu NKI iemaksu samazināšanai, nevis tiek izmantotas Savienības prioritāšu finansēšanai; uzsver, ka budžeta grozījuma Nr. 6/2017 projekts rada NKI iemaksu atmaksājumus dalībvalstīm EUR 9829,6 miljonu apmērā papildus tiem atmaksājumiem EUR 6405 miljonu apmērā, kuri jau apstiprināti ar budžeta grozījumu Nr. 2/2017; vērš uzmanību uz to, ka domstarpības par Savienības 2018. gada budžeta izdevumiem, kas radās starp abām budžeta lēmējinstitūcijas iestādēm pēc lasījuma Parlamentā un samierināšanas perioda sākumā, bija saistītas tikai ar EUR 3619,8 miljoniem saistību apropriācijās un EUR 2182,4 miljoniem maksājumu apropriācijās;

6.  apstiprina Padomes nostāju attiecībā uz budžeta grozījuma Nr. 6/2017 projektu;

7.  uzdod priekšsēdētājam paziņot, ka budžeta grozījums Nr. 6/2017 ir pieņemts galīgajā variantā, kā arī nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

8.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Revīzijas palātai un dalībvalstu parlamentiem.

(1) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp. (2) OV L 51, 28.2.2017. (3) OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp. (4) OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.

Eiropas Parlamenta 2017. gada 30. novembra rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Eiropas Savienības Solidaritātes fonda izmantošanu avansa maksājumu nodrošināšanai Savienības 2018. gada vispārējā budžetā (COM(2017)0270 – C8-0161/2017 – 2017/2076(BUD))

P8_TA(2017)0454 A8-0371/2017

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2017)0270 – C8-0161/2017),

–  ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 2012/2002 (2002. gada 11. novembris), ar ko izveido Eiropas Savienības Solidaritātes fondu(1),

–  ņemot vērā Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 (2013. gada 2. decembris), ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam(2), un jo īpaši tās 10. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību(3) un jo īpaši tā 11. punktu,

–  ņemot vērā 2017. gada 17. novembra trialoga rezultātus,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A8-0371/2017),

A.  tā kā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 661/2014(4), avansa maksājumiem tiek darīta pieejama summa EUR 50 000 000 apmērā, izmantojot Savienības vispārējā budžeta apropriācijas,

1.  apstiprina šai rezolūcijai pievienoto lēmumu;

2.  uzdod priekšsēdētājam parakstīt šo lēmumu kopā ar Padomes priekšsēdētāju un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

3.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju, kā arī tās pielikumu nosūtīt Padomei un Komisijai.

PIELIKUMS

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS

par Eiropas Savienības Solidaritātes fonda izmantošanu avansa maksājumu nodrošināšanai Savienības 2018. gada vispārējā budžetā

(Šā pielikuma teksts šeit nav iekļauts, jo tas atbilst galīgajam aktam – Lēmumam (ES) 2018/508.)

(1) OV L 311, 14.11.2002., 3. lpp. (2) OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp. (3) OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp. (4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Regula (ES) Nr. 661/2014, ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 2012/2002, ar ko izveido Eiropas Savienības Solidaritātes fondu (OV L 189, 27.6.2014., 143. lpp.).

Eiropas Parlamenta 2017. gada 30. novembra rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par elastības instrumenta izmantošanu, lai finansētu steidzamus budžeta pasākumus nolūkā risināt migrācijas, bēgļu pieplūduma un drošības apdraudējumu radītās pašreizējās problēmas (COM(2017)0271 – C8-0163/2017 – 2017/2077(BUD))

P8_TA(2017)0455 A8-0370/2017

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2017)0271 – C8-0163/2017),

–  ņemot vērā Padomes 2013. gada 2. decembra Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam(1) (DFS regula), un jo īpaši tās 11. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību(2) un jo īpaši tā 12. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2018. finanšu gada vispārējā budžeta projektu (COM(2017)0400), ko Komisija pieņēma 2017. gada 29. jūnijā un kas grozīts ar grozījumu vēstuli Nr. 1/2018 (COM(2017)0615),

–  ņemot vērā nostāju attiecībā uz Eiropas Savienības 2018. finanšu gada vispārējā budžeta projektu, ko Padome pieņēma 2017. gada 4. septembrī un nosūtīja Parlamentam 2017. gada 13. septembrī (11815/2017 – C8-0313/2017),

–  ņemot vērā 2017. gada 25. oktobrī pieņemto nostāju attiecībā uz 2018. finanšu gada vispārējā budžeta projektu(3),

–  ņemot vērā Samierināšanas komitejas 2017. gada 18. novembrī apstiprināto kopīgo dokumentu (14587/17 – C8-0416/2017),

–  ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A8-0370/2017),

A.  tā kā pēc tam, kad ir tikušas izskatītas visas iespējas pārdalīt saistību apropriācijas 3. izdevumu kategorijā (Drošība un pilsonība), tiek atzīts par nepieciešamu attiecībā uz saistību apropriācijām izmantot elastības instrumentu;

B.  tā kā Komisija ir ierosinājusi izmantot elastības instrumentu, lai papildinātu Savienības 2018. finanšu gada vispārējā budžeta finansējumu, par EUR 817,1 miljonu pārsniedzot 3. izdevumu kategorijai noteikto maksimālo apjomu, nolūkā finansēt pasākumus migrācijas, bēgļu pieplūduma un drošības apdraudējumu jomā;

C.  tā kā Samierināšanas komiteja, kas tika sasaukta saistībā ar 2018. gada budžetu, vienojās par to, ka pēc tam, kad 3. izdevumu kategorijā tika palielināts līdzekļu apmērs, tiks izmantoti vēl EUR 20,2 miljoni,

1.  norāda, ka 2018. gadam paredzētais 3. izdevumu kategorijas maksimālais apjoms nenodrošina pietiekamus līdzekļus steidzamu pasākumu finansēšanai migrācijas, bēgļu pieplūduma un drošības apdraudējumu jomā;

2.  tādēļ atbalsta elastības instrumenta izmantošanu EUR 837,2 miljonu apmērā saistību apropriācijās;

3.  atbalsta arī ierosinājumu piešķirt attiecīgas maksājumu apropriācijas EUR 464 miljonu apmērā 2018. gadā, EUR 212,7 miljonu apmērā 2019. gadā, EUR 126,4 miljonu apmērā 2020. gadā un EUR 34,2 miljonu apmērā 2021. gadā;

4.  atkārtoti norāda, ka DFS regulas 11. pantā paredzētā elastības instrumenta izmantošana vēlreiz pierāda, cik būtiski ir Savienības budžetā nodrošināt lielāku elastīgumu;

5.  atkārtoti pauž savu izsenis deklarēto nostāju, ka maksājumi, kas izriet no elastības instrumentā iepriekš uzņemtām saistībām, var tikt iegrāmatoti tikai papildus DFS maksimālajiem apjomiem;

6.  apstiprina šai rezolūcijai pievienoto lēmumu;

7.  uzdod priekšsēdētājam parakstīt šo lēmumu kopā ar Padomes priekšsēdētāju un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

8.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju, kā arī tās pielikumu nosūtīt Padomei un Komisijai.

PIELIKUMS

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS

par to, lai izmantotu elastības instrumentu nolūkā finansēt steidzamus budžeta pasākumus, lai risinātu migrācijas, bēgļu pieplūduma un drošības apdraudējumu radītās pašreizējās problēmas

(Šā pielikuma teksts šeit nav iekļauts, jo tas atbilst galīgajam aktam – Lēmumam (ES) 2018/8.)

(1) OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp. (2) OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp. (3) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0408.

Eiropas Parlamenta 2017. gada 30. novembra rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošanu (Grieķijas pieteikums — EGF/2017/003 GR/Attica retail) (COM(2017)0613 – C8-0360/2017 – 2017/2229(BUD))

P8_TA(2017)0456 A8-0367/2017

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2017)0613 – C8-0360/2017),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1309/2013 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu (2014–2020) un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1927/2006(1),

–  ņemot vērā Padomes 2013. gada 2. decembra Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam(2), un jo īpaši tās 12. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību(3) un jo īpaši tā 13. punktu,

–  ņemot vērā Revīzijas palātas īpašo ziņojumu Nr. 7/2013, kurā secināts, ka EGF nodrošinājis ES līmeņa pievienoto vērtību tad, kad ir izmantots, lai līdzfinansētu pakalpojumus no darba atlaistajiem darbiniekiem vai lai līdzfinansētu pabalstus, kuru dalībvalstīs izveidotajās bezdarbnieka pabalstu sistēmās parasti nav;

–  ņemot vērā 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīguma 13. punktā paredzēto trialoga procedūru,

–  ņemot vērā kopš 2007. gada janvāra pieņemtās Parlamenta rezolūcijas par EGF izmantošanu, tostarp Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas piezīmes par attiecīgajiem pieteikumiem,

–  ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas vēstuli,

–  ņemot vērā Reģionālās attīstības komitejas vēstuli,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A8-0367/2017),

A.  tā kā Savienība ir izveidojusi likumdošanas un budžeta instrumentus, lai sniegtu papildu atbalstu darba ņēmējiem, kurus nelabvēlīgi ietekmējušas lielas strukturālas pārmaiņas pasaules tirdzniecības modeļos vai kuri atlaisti saistībā ar globālo finanšu un ekonomikas krīzi, un lai palīdzētu viņiem no jauna iekļauties darba tirgū;

B.  tā kā Grieķija ir iesniegusi pieteikumu EGF/2017/003 GR/Attica retail, lai saņemtu finansiālu ieguldījumu no EGF pēc 725 darbinieku atlaišanas deviņos uzņēmumos, kuri darbojas mazumtirdzniecības saimnieciskās darbības nozarē Atikas reģionā un desmit citos reģionos(4);

C.  tā kā pieteikums ir iesniegts saskaņā ar EGF regulas 4. panta 2. punktā minētajiem intervences kritērijiem;

D.  tā kā, lai noteiktu saikni starp darbinieku atlaišanu un globālo finanšu un ekonomikas krīzi, Grieķija apgalvo, ka tās ekonomika sešus gadus pēc kārtas (2008–2013) bija dziļā recesijā; tā kā laikā no 2008. līdz 2016. gadam Grieķijas IKP samazinājās par 26,2 %, valsts patēriņš — par 22,8 % un bezdarbnieku skaits valstī ir pieaudzis par 700 000; tā kā kopš 2008. gada, lai atmaksātu ārējo parādu, Grieķijas valdība ir ievērojami palielinājusi nodokļus, racionalizējusi publiskos izdevumus un samazinājusi publiskā sektora maksājumus, jo īpaši pensijas, un darba samaksa samazinājusies arī privātajā sektorā sakarā ar visiem piemērotajiem politikas pasākumiem; tā kā ienākumu samazināšanās ir radījusi mazāku patēriņu, kas ir smagi skāris mazumtirdzniecības nozari,

1.  piekrīt Komisijai, ka EGF regulas 4. panta 2. punktā paredzētie nosacījumi ir ievēroti un ka Grieķija saskaņā ar minēto regulu ir tiesīga saņemt finansiālu ieguldījumu EUR 2 949 150 apmērā, kas ir 60 % no kopējām izmaksām, proti, EUR 4 915 250;

2.  norāda, ka Komisija ir ievērojusi 12 nedēļu termiņu no pilna Grieķijas iestāžu pieteikuma saņemšanas dienas un 2017. gada 23. oktobrī pabeidza savu novērtējumu par atbilstību finansiālā ieguldījuma piešķiršanas nosacījumiem, kā arī tajā pašā dienā paziņoja Parlamentam par šo novērtējumu;

3.  norāda, ka skartajiem deviņiem uzņēmumiem ir veikali un lielveikali, kas darbojas patēriņa preču mazumtirdzniecības jomā; pauž nožēlu par to, ka laikposmā no 2008. gada līdz 2015. gadam ievērojami samazinājās mazumtirdzniecība — no 60 % attiecībā uz mājsaimniecības ierīcēm līdz 30 % attiecībā uz pārtikas mazumtirgotājiem un 23 % attiecībā uz lielveikaliem;

4.  atzīst, ka šī darbinieku atlaišana ir tieši saistīta ar nozares lejupslīdi kopš 2008. gada; norāda, ka laikposmā no 2008. līdz 2015. gadam mazumtirdzniecības, ražošanas un būvniecības nozarēs ir likvidētas 164 000 darbvietas, kas ir 64,2 % no kopējā darbavietu zuduma;

5.  atgādina, ka ekonomikas krīze kopš 2008. gada ir ievērojami samazinājusi Grieķijas mājsaimniecību pirktspēju; norāda, ka straujais aizdevumu samazinājums uzņēmumiem un privātpersonām ir ietekmējis mazumtirdzniecības nozares uzņēmumus; pauž nožēlu par to, ka šo divu faktoru apvienojums ir izraisījis kopējā apgrozījuma indeksa samazināšanos mazumtirdzniecības nozarē par vairāk nekā 63 % laikposmā no 2008. līdz 2016. gadam; norāda, ka kopš 2008. gada piemērotie taupības pasākumi, jo īpaši algu samazinājumi, vienošanās par jauniem nomas līguma nosacījumiem un atlikti rēķinu samaksas termiņi, situāciju ir pasliktinājuši; norāda — šis gadījums liecina, ka piemērotie pasākumi nepalīdzēja efektīvi un ilgtermiņā pārvarēt ekonomikas krīzi;

6.  ar bažām uzsver, ka Atikas reģionā, kur notika vairāk nekā 70 % atlaišanu, bezdarba līmenis ir 22,9 %, savukārt pārējos 10 reģionos tas svārstās no 19,5 % Egejas reģionā līdz 26,8 % Epiras un Rietummaķedonijas reģionā; pauž bažas par to, ka šāda atlaišana var vēl vairāk pasliktināt pašreizējo bezdarba situāciju, ar ko reģions saskaras kopš ekonomikas un finanšu krīzes sākuma; jo īpaši norāda, ka 31,8 % no Atikas reģiona iedzīvotājiem ir nabadzības vai sociālās atstumtības riska situācijā;

7.  norāda, ka Grieķija plāno piecu veidu pasākumus: i) profesionālas konsultācijas, ii) apmācība, pārkvalifikācija un arodmācība, iii) ieguldījums uzņēmuma izveidē, iv) darba meklēšanas pabalsts un mācību pabalsts un v) darbvietu radīšana subsīdija;

8.  norāda, ka 85,2 % no paredzētajiem atbalsta saņēmējiem ir vecāki par 55 gadiem un 24,8 % no viņiem ir vecāki par 64 gadiem; pauž nožēlu, ka nav bijis iespējams rast pieņemamu risinājumu, lai izvairītos no viņu atlaišanas, jo īpaši ņemot vērā to, ka vecums ir faktors, kas darba atrašanu padara grūtāku; atzinīgi vērtē Grieķijas lēmumu nodrošināt darba ņēmējiem arodmācību kursus, kas atbilst viņu un jo īpaši vecāka gadagājuma saņēmēju vajadzībām, kā arī pašreizējā darba tirgus vajadzībām;

9.  konstatē, ka saskaņotais individualizēto pakalpojumu kopums ir izstrādāts, apspriežoties ar ģenerālsekretāru un Grieķijas Darba ņēmēju vispārējās konfederācijas (GSEE) Darba institūta pārstāvjiem, un to vērtē atzinīgi; atgādina, ka spēcīgs sociālais dialogs, kura pamatā ir abpusēja uzticēšanās un kopēja atbildība, ir vislabākais instruments kopēju vienprātīgu risinājumu un perspektīvu meklēšanā attiecībā uz pārstrukturēšanas procesu paredzēšanu, novēršanu un pārvaldību; uzsver, ka tas palīdzētu novērst darbvietu zudumu un līdz ar to arī EGF pieteikumu iesniegšanu;

10.  norāda, ka ienākumu atbalsta pasākumi veidos 34,72 % no visa individualizēto pasākumu kopuma, kas ir nedaudz mazāk par EGF regulā noteikto maksimālo apmēru — 35 % un daudz vairāk, nekā ierosināts saistībā ar citiem neseniem iesniegumiem; atgādina, ka šo darbību priekšnoteikums ir personu, kurām paredzēts atbalsts, aktīva līdzdalība darba meklēšanas vai apmācības pasākumos;

11.  norāda, ka Grieķijas iestādes ir apstiprinājušas, ka atbalsttiesīgās darbības netiek finansētas no citiem Savienības finanšu instrumentiem;

12.  atgādina, ka saskaņotajam EGF atbalstīto individualizēto pakalpojumu kopumam vajadzētu būt orientētam uz iniciatīvām, kas sekmē nodarbinātību, darbinieku prasmes un viņu darba pieredzes izmantošanu, lai viņus tuvinātu uzņēmējdarbības videi, tostarp kooperatīviem, un tas būtu jākoordinē ar esošajām Savienības programmām, tostarp Eiropas Sociālo fondu; pauž pārliecību, ka saskaņota stratēģija arī mazinātu relokalizācijas risku un radītu labvēlīgus apstākļus tam, lai Savienībā atsāktos rūpnieciskā ražošana; uzstāj, ka vispirms būtu jāpievēršas nopietnai pārstrukturēšanas novēršanas un paredzēšanas politikai un tikai tad jāizmanto EGF; turklāt uzstāj, ka liela nozīme ir tādai patiesai Savienības mēroga rūpniecības politikai, kura nodrošina ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi;

13.  atgādina, ka 2016. gada 15. septembra rezolūcijā par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda darbībām, ietekmi un pievienoto vērtību laikposmā no 2007. gada līdz 2014. gadam(5)a Parlaments jau ir paudis bažas par atšķirību starp līdzekļiem, kas pieprasīti no EGF, un summām, ko dalībvalstis ir atmaksājušas; aicina Komisiju arī turpmāk mudināt dalībvalstis reālistiskāk prognozēt paredzamās izmaksas, lai mazinātu nepieciešamību vēlāk atgūt līdzekļus;

14.  atgādina, ka saskaņā ar EGF regulas 7. pantu saskaņotajam individualizēto pakalpojumu kopumam vajadzētu būt tādam, kurā ir ņemtas vērā turpmākās darba tirgus perspektīvas un nepieciešamās prasmes, un tam jābūt saderīgam ar pāreju uz ilgtspējīgu ekonomiku, kurā tiek efektīvi izmantoti resursi;

15.  atkārtoti uzsver, ka EGF palīdzība nedrīkst aizstāt darbības, kas uzņēmumiem jāveic saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem vai koplīgumiem, nedz arī aizstāt uzņēmumu vai nozaru pārstrukturēšanas pasākumus;

16.  atgādina savu aicinājumu Komisijai nodrošināt publisku piekļuvi visiem dokumentiem par EGF pieteikumiem;

17.  apstiprina šai rezolūcijai pievienoto lēmumu;

18.  uzdod priekšsēdētājam parakstīt šo lēmumu kopā ar Padomes priekšsēdētāju un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

19.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju, kā arī tās pielikumu nosūtīt Padomei un Komisijai.

PIELIKUMS

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS

par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošanu Grieķijas pieteikumam EGF/2017/003 GR/Attica retail

(Šā pielikuma teksts šeit nav iekļauts, jo tas atbilst galīgajam aktam – Lēmumam (ES) 2018/6.)

(1) OV L 347, 20.12.2013., 855. lpp. (2) OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp. (3) OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp. (4) Austrummaķedonija un Trāķija (EL11), Centrālā Maķedonija (EL12), Rietummaķedonija (EL13), Tesālija (EL14), Epira (EL21), Rietumgrieķija (EL23), Centrālā Grieķija (EL24), Peloponesa (EL25), Dienvidegeja (EL42), Krēta (EL43). (5) 1a Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0361.

Eiropas Parlamenta 2017. gada 30. novembra rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošanu (Somijas pieteikums EGF/2017/005 FI/Retail) (COM(2017)0618 – C8-0364/2017 – 2017/2231(BUD))

P8_TA(2017)0457 A8-0366/2017

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2017)0618 – C8-0364/2017),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1309/2013 (2013. gada 17. decembris) par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu (2014–2020) un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1927/2006(1) (EGF regula),

–  ņemot vērā Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 (2013. gada 2. decembris), ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam(2), un jo īpaši tās 12. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību(3) un jo īpaši tā 13. punktu,

–  ņemot vērā 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīguma 13. punktā paredzēto trialoga procedūru,

–  ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas vēstuli,

–  ņemot vērā Reģionālās attīstības komitejas vēstuli,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A8-0366/2017),

A.  tā kā Savienība ir izveidojusi likumdošanas un budžeta instrumentus, lai sniegtu papildu atbalstu darba ņēmējiem, kurus nelabvēlīgi ietekmējušas lielas strukturālas pārmaiņas pasaules tirdzniecības modeļos vai globālā finanšu un ekonomikas krīze, un lai palīdzētu viņiem no jauna iekļauties darba tirgū;

B.  tā kā finansiālajai palīdzībai, ko Savienība sniedz atlaistiem darbiniekiem, vajadzētu būt dinamiskai un tā būtu jāsniedz pēc iespējas drīz un efektīvi;

C.  tā kā Somija ir iesniegusi pieteikumu EGF/2017/005 FI/Retail, lai saņemtu finansiālu ieguldījumu no EGF saskaņā ar intervences kritērijiem, kas noteikti EGF regulas 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā, pēc 1660 darbinieku atlaišanas trijos uzņēmumos, kuri darbojas saimnieciskās darbības nozarē, kas klasificēta NACE 2. redakcijas 47. nodaļā (Mazumtirdzniecība, izņemot automobiļus un motociklus) NUTS 2. līmeņa reģionos Somijā, proti, Rietumsomijā, Helsinki-Ūsimā, Dienvidsomijā, kā arī Ziemeļsomijā un Austrumsomijā; tā kā tiek lēsts, ka pasākumos varētu piedalīties 1500 atlaistie darbinieki;

D.  tā kā attiecīgā dalībvalsts ir atbildīga par EGF atbalstīto darbību finanšu kontroli, kā noteikts EGF regulas 21. panta 1. punktā,

1.  piekrīt Komisijai, ka EGF regulas 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzētie nosacījumi ir ievēroti un ka Somija saskaņā ar minēto regulu ir tiesīga saņemt finansiālu ieguldījumu EUR 2 499 360 apmērā, kas ir 60 % no kopējām izmaksām, proti, EUR 4 165 600;

2.  norāda, ka Komisija ir ievērojusi 12 nedēļu termiņu no pilna Somijas iestāžu pieteikuma saņemšanas dienas un 2017. gada 23. oktobrī ir pabeigusi savu novērtējumu par atbilstību finansiālā ieguldījuma piešķiršanas nosacījumiem, tajā pašā dienā nosūtot to Parlamentam;

3.  norāda — Somija apgalvo, ka darbinieku atlaišana ir saistīta ar globalizācijas dēļ notikušām lielām strukturālām pārmaiņām pasaules tirdzniecības modeļos un jo īpaši ar starptautiskās tiešsaistes tirdzniecības apjoma straujo pieaugumu; īpaši norāda, ka, mazumtirdzniecības produktu pārdošanas apjomiem tiešsaistē Somijā palielinoties, kā arī Somijas patērētāju vidū palielinoties to interneta veikalu popularitātei, kuri atrodas ārpus ES valstīm, kopš 2014. gada ir pastāvīgi samazinājušies parasto Somijas universālveikalu pārdošanas apjomi;

4.  norāda, ka divās nozīmīgās Somijas universālveikalu ķēdēs notikusī atlaišana ir ietekmējusi visus četrus Somijas NUTS-2 reģionus; atzīst, ka šādi veikali ir piedzīvojuši naudas plūsmas mazināšanos un rentabilitātes pasliktināšanos, ko izraisījis e-komercijas popularitātes pieaugums, iepirkšanās ieradumu izmaiņas un zema patērētāju uzticēšanās;

5.  atgādina, ka atlaišana ir notikusi divās nozīmīgās Somijas universālveikalu ķēdēs un vienā meitasuzņēmumā — visi šie uzņēmumi kopš 2015. gada ir piedzīvojuši nopietnas problēmas, kuras saistītas ar rentabilitātes pasliktināšanos un naudas plūsmas mazināšanos, ko izraisījis e-komercijas popularitātes pieaugums, iepirkšanās ieradumu izmaiņas un zema patērētāju uzticēšanās; pauž nožēlu par to, ka 2017. gada pašā sākumā diviem no minētajiem uzņēmumiem nācās pilnībā izbeigt savu darbību;

6.  apzinās, ka vienlaikus ir notikušas nozīmīgas pārmaiņas mazumtirdzniecības nozares darbvietās, parādoties nepilna laika darbvietām, kurās nepieciešamas jaunas prasmes, piemēram, IT prasmes, prognozēšana, datu analīze, komunikācija, zināšanas par patērētājiem un loģistika; pauž nožēlu par to, ka 43 % Somijas mazumtirdzniecības darbinieku, kas vecāki par 45 gadiem, minēto prasmju nav; uzskata, ka to personu šķēršļi profesionālajai reintegrācijai, kuras vecākas par 50 gadiem, ir nopietna problēma, un ar interesi gaida šai atlaisto darbinieku grupai paredzēto karjeras veidošanas izmēģinājuma projektu novērtējumu;

7.  uzsver, ka liels skaits atlaisto darbinieku ir vecāki par 55 gadiem un vairāk nekā 76 % ir sievietes; ņemot to vērā, atzīst, ka svarīga nozīme ir EGF līdzfinansētiem aktīviem darba tirgus pasākumiem, lai uzlabotu šo neaizsargāto grupu izredzes atgriezties darba tirgū; atzinīgi vērtē to, ka īpaša uzmanība ir tikusi pievērsta ierosināto pasākumu pielāgošanai mērķgrupu īpašajām vajadzībām;

8.  norāda, ka Somija atlaistajiem darbiniekiem, uz kuriem attiecas šis pieteikums, plāno septiņu veidu pasākumus: i) izaugsmes veicināšanas pasākumi un citi sagatavošanās pasākumi, ii) nodarbinātības un citi uzņēmējdarbības pasākumi, iii) apmācību kursi, iv) uzņēmējdarbības sākšanas dotācija, v) karjeras veidošanas izmēģinājuma projekti, vi) algas subsīdijas un vi) pabalsti par ceļa un uzturēšanās izmaksām; atzinīgi vērtē plānotos karjeras veidošanas izmēģinājuma projektus, kuros tiks pievērsta uzmanība fiziskās un garīgās veselības problēmām vai citiem jautājumiem, kas var būt šķērslis to saņēmēju profesionālajai reintegrācijai, kuri vecāki par 50 gadiem; norāda, ka pietiekams finansējums ir piešķirts kontrolei un ziņošanai;

9.  norāda, ka ienākumu atbalsta pasākumi veidos 22,05 % no visa individualizēto pasākumu kopuma, kas ir ievērojami mazāk nekā EGF regulā paredzētais maksimālais apjoms — 35 %, un ka šo darbību priekšnoteikums ir personu, kurām paredzēts atbalsts, aktīva līdzdalība darba meklēšanas vai apmācības pasākumos;

10.  atzīst, ka saskaņotais individualizēto pakalpojumu kopums ir sagatavots, apspriežoties ar Ūsimā, Pirkanmā, Ziemeļpohjanmā un Dienvidrietumsomijas ekonomiskās attīstības, transporta un vides centru pārstāvjiem, Ūsimā nodarbinātības un ekonomiskās attīstības biroja pārstāvjiem, kā arī uzņēmumu un arodbiedrību pārstāvjiem;

11.  norāda, ka Somijas iestādes ir apliecinājušas, ka ierosinātās darbības nesaņems finansiālu atbalstu no citiem Savienības fondiem vai finanšu instrumentiem, ka tiks novērsta jebkāda dubulta finansēšana un ka tās papildinās no struktūrfondiem finansētās darbības;

12.  atgādina, ka saskaņotajam EGF atbalstīto individualizēto pakalpojumu kopumam vajadzētu būt tādam, kurā ir ņemtas vērā turpmākās darba tirgus perspektīvas un nepieciešamās prasmes, un tam jābūt saderīgam ar pāreju uz ilgtspējīgu ekonomiku, kurā tiek efektīvi izmantoti resursi;

13.  atkārtoti uzsver, ka EGF palīdzība nedrīkst aizstāt darbības, kas uzņēmumiem jāveic saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem vai koplīgumiem, nedz arī aizstāt uzņēmumu vai nozaru pārstrukturēšanas pasākumus;

14.  aicina Komisiju turpmākajos priekšlikumos mudināt valstu iestādes sniegt sīkākas ziņas par nozarēm, kurās ir izaugsmes iespējas un kurās tādēļ, iespējams, tiks pieņemti jauni darbinieki, kā arī vākt pamatotus datus par EGF finansējuma ietekmi, cita starpā uz darbvietu kvalitāti, un par reintegrācijas līmeni, kas sasniegts ar EGF intervenci;

15.  atgādina savu aicinājumu Komisijai nodrošināt publisku piekļuvi visiem dokumentiem, kas saistīti ar EGF pieteikumiem;

16.  apstiprina šai rezolūcijai pievienoto lēmumu;

17.  uzdod priekšsēdētājam parakstīt šo lēmumu kopā ar Padomes priekšsēdētāju un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

18.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju, kā arī tās pielikumu nosūtīt Padomei un Komisijai.

PIELIKUMS

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS

Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošanu (Somijas pieteikums EGF/2017/005 FI/Retail)

(Šā pielikuma teksts šeit nav iekļauts, jo tas atbilst galīgajam aktam – Lēmumam (ES) 2018/7.)

(1) OV L 347, 20.12.2013., 855. lpp. (2) OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp. (3) OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.

Eiropas Parlamenta 2017. gada 30. novembra normatīvā rezolūcija par Samierināšanas komitejā budžeta procedūras laikā apstiprināto kopīgo dokumentu par Eiropas Savienības 2018. finanšu gada vispārējā budžeta projektu (14587/2017 – C8-0416/2017 – 2017/2044(BUD))

P8_TA(2017)0458 A8-0359/2017

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā kopīgo dokumentu, ko apstiprinājusi Samierināšanas komiteja, un attiecīgos Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas paziņojumus (14587/2017 – C8-0416/2017),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2018. finanšu gada vispārējā budžeta projektu, ko Komisija pieņēma 2017. gada 29. jūnijā (COM(2017)0400),

–  ņemot vērā nostāju attiecībā uz Eiropas Savienības 2018. finanšu gada vispārējā budžeta projektu, ko Padome pieņēma 2017. gada 4. septembrī un Eiropas Parlamentam nosūtīja 2017. gada 13. septembrī (11815/2017 – C8-0313/2017),

–  ņemot vērā grozījumu vēstuli Nr. 1/2018 attiecībā uz Eiropas Savienības 2018. finanšu gada vispārējā budžeta projektu, ko Komisija iesniedza 2017. gada 16. oktobrī,

–  ņemot vērā 2017. gada 25. oktobra rezolūciju par Padomes nostāju attiecībā uz Eiropas Savienības 2018. finanšu gada vispārējā budžeta projektu(1) un tajā ietvertos budžeta grozījumus,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2014. gada 26. maija Lēmumu 2014/335/ES, Euratom par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu(2),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(3),

–  ņemot vērā Padomes 2013. gada 2. decembra Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam(4),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību(5),

–  ņemot vērā Reglamenta 90. un 91. pantu,

–  ņemot vērā ziņojumu, ko sagatavojusi Parlamenta delegācija Samierināšanas komitejā (A8-0359/2017),

1.  apstiprina Samierināšanas komitejas pieņemto kopīgo dokumentu, kuru veido šādu dokumentu kopums:

2.  apstiprina Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas kopīgos paziņojumus, kas pievienoti šai rezolūcijai;

3.  pieņem zināšanai vienpusējos Komisijas un Padomes paziņojumus, kas pievienoti šai rezolūcijai;

4.  uzdod priekšsēdētājam paziņot, ka Eiropas Savienības 2018. finanšu gada vispārējais budžets ir pieņemts galīgajā variantā, un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

5.  uzdod priekšsēdētājam šo normatīvo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai un pārējām attiecīgajām iestādēm un struktūrām, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

PIELIKUMS

18.11.2017

GALĪGAIS

2018. gada budžets — kopīgo secinājumu elementi

Kopīgos secinājumus veido šādas sadaļas:

1.  2018. gada budžets

2.  2017. gada budžets — budžeta grozījuma Nr. 6/2017 projekts

3.  Paziņojumi

Kopsavilkuma pārskats

A.  2018. gada budžets

Saskaņā ar kopīgo secinājumu elementiem:

–  kopējais saistību apropriāciju apmērs 2018. gada budžetā ir EUR 160 113,5 miljoni. Līdz ar to DFS 2018. gadam noteikto maksimālo apjomu robežās tiek saglabāta brīvu līdzekļu rezerve kopumā EUR 1 600,3 miljona apmērā saistību apropriācijās;

–  kopējais maksājumu apropriāciju apmērs 2018. gada budžetā ir EUR 144 681,0 miljoni;

–  Elastības instruments 2018. gadam saistību apropriācijās tiek izmantots EUR 837,2 miljonu apmērā 3. izdevumu kategorijai “Drošība un pilsonība”;

–  vispārējā saistību rezerve tiek izmantota EUR 1113,7 miljonu apmērā 1.a izdevumu kategorijai “Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai” un 1.b izdevumu kategorijai “Ekonomikas, sociālā un teritoriālā kohēzija”;

–  Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 14. decembra Lēmums (ES) 2017/344 par neparedzēto izdevumu rezerves izmantošanu 2017. gadā(6) tiks grozīts, lai koriģētu kompensēšanas sistēmu ar mērķi samazināt 2018. gadā no 5. izdevumu kategorijas “Administrācija” kompensējamo summu no EUR 570 miljoniem uz EUR 318 miljoniem un attiecīgi paredzētu EUR 252 miljonus lielu kompensāciju no šīs izdevumu kategorijas 2020. gadā;

–  2018. gada maksājumu apropriācijas, kas saistītas ar elastības instrumenta izmantošanu 2014., 2016., 2017. un 2018. gadā, Komisijas ir aplēsusi EUR 678,3 miljonu apmērā.

B.  2017. gada budžets

Saskaņā ar kopīgo secinājumu elementiem budžeta grozījuma Nr. 6/2017 projekts tiek apstiprināts, kā to ierosinājusi Komisija.

1.  2018. gada budžets

1.1.  “Slēgtās” pozīcijas

Ja šajos secinājumos nav norādīts citādi, ir apstiprinātas visas budžeta pozīcijas, kuras Padome vai Parlaments nav grozījuši, un tās pozīcijas, par kurām Parlaments attiecīgajos lasījumos ir piekritis Padomes ierosinātajiem grozījumiem.

Attiecībā uz pārējām budžeta pozīcijām Samierināšanas komiteja ir vienojusies par secinājumiem, kas iekļauti 1.2.–1.7. sadaļā.

1.2.  Horizontāli jautājumi

Decentralizētās aģentūras

ES iemaksa (saistību un maksājumu apropriācijās) un visām decentralizētajām aģentūrām paredzēto štata vietu skaits tiek noteikts tāds, kādu Komisija ir ierosinājusi budžeta projektā, kas grozīts ar grozījumu vēstuli Nr. 1/2018, izņemot:

—  3. izdevumu kategorijā:

o Eiropas Policijas biroju (Eiropolu, budžeta 18 02 04. pants), kuram tiek piešķirtas 10 papildu štata vietas un saistību un maksājumu apropriācijas tiek palielinātas par EUR 3 690 000;

o Eiropas Patvēruma atbalsta biroju (EASO, budžeta 18 03 02. pants), kuram saistību un maksājumu apropriācijas tiek palielinātas par EUR 5 000 000;

o Eiropas Savienības Tiesu iestāžu sadarbības struktūrvienību (Eurojust, budžeta 33 03 04. pants), kurai tiek piešķirtas 5 papildu štata vietas un saistību un maksājumu apropriācijas tiek palielinātas par EUR 1 845 000;

—  1.a izdevumu kategorijā:

o Eiropas GNSS aģentūru (GSA, budžeta 02 05 11. pants), kurai tiek piešķirtas 5 papildu štata vietas un saistību un maksājumu apropriācijas tiek palielinātas par EUR 345 000;

o Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi (ESMA, budžeta 12 02 06. pants), kurai saistību un maksājumu apropriācijas un štata vietu skaits tiek samazināts līdz budžeta projektā norādītajam apmēram.

Izpildaģentūras

Izpildaģentūrām paredzētā ES iemaksa (saistību apropriācijās un maksājumu apropriācijās) un štata vietu skaits ir noteikts tāds, kādu to ir ierosinājusi Komisija 2018. gada budžeta projektā, kas grozīts ar grozījumu vēstuli Nr. 1/2018.

Izmēģinājuma projekti / sagatavošanas darbības

Ir apstiprināts visaptverošs kopums, kuru veido 87 izmēģinājuma projekti / sagatavošanas darbības, par kopējo summu EUR 100,0 miljoni saistību apropriācijās, kā Parlaments to ierosinājis papildus sagatavošanas darbībai, kuru Komisija ierosinājusi 2018. gada budžeta projektā.

Ja uz kādu izmēģinājuma projektu vai sagatavošanas darbību attiecas jau pieņemts juridiskais pamats, Komisija var ierosināt apropriāciju pārvietojumu uz atbilstošo juridisko pamatu, lai atvieglotu attiecīgās darbības īstenošanu.

Šajā kopumā ir pilnībā ievēroti maksimālie apjomi, kas izmēģinājuma projektiem un sagatavošanas darbībām noteikti Finanšu regulā.

1.3.  Finanšu shēmas izdevumu kategorijas — saistību apropriācijas

Ņemot vērā iepriekš minētos secinājumus par “slēgtajām” budžeta pozīcijām, aģentūrām, izmēģinājuma projektiem un sagatavošanas darbībām, Samierināšanas komiteja ir vienojusies par turpmāk minēto.

1.a izdevumu kategorija — Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai

Saistību apropriācijas tiek noteiktas tādā apmērā, kādu Komisija ir ierosinājusi budžeta projektā, kas grozīts ar grozījumu vēstuli Nr. 1/2018, bet iekļaujot korekcijas, par kurām ir vienojusies Samierināšanas komiteja un kuras norādītas turpmāk redzamajā tabulā.

Tādējādi saistību apropriācijas tiek apstiprinātas EUR 22 001,5 miljonu apmērā, neatstājot brīvu līdzekļu rezervi 1.a izdevumu kategorijas izdevumu maksimālā apjoma (EUR 21 239 miljoni) ietvaros un izmantojot vispārējo saistību rezervi EUR 762,5 miljonu apmērā.

1.b izdevumu kategorija — Ekonomikas, sociālā un teritoriālā kohēzija

Saistību apropriācijas tiek noteiktas tādā apmērā, kādu Komisija ir ierosinājusi budžeta projektā, kas grozīts ar grozījumu vēstuli Nr. 1/2018, bet iekļaujot korekciju, par kuru ir vienojusies Samierināšanas komiteja un kura norādīta turpmāk redzamajā tabulā.

Tādējādi saistību apropriācijas tiek apstiprinātas EUR 55 532,2 miljonu apmērā, neatstājot brīvu līdzekļu rezervi 1.b izdevumu kategorijas izdevumu maksimālā apjoma (EUR 55 181 miljons) ietvaros un izmantojot vispārējo saistību rezervi EUR 351,2 miljonu apmērā.

2. izdevumu kategorija — Ilgtspējīga izaugsme: dabas resursi

Saistību apropriācijas tiek noteiktas tādā apmērā, kādu Komisija ir ierosinājusi budžeta projektā, kas grozīts ar grozījumu vēstuli Nr. 1/2018, bet iekļaujot korekcijas, par kurām ir vienojusies Samierināšanas komiteja un kuras norādītas turpmāk redzamajā tabulā.

Saistību apropriāciju samazinājumu pilnībā nosaka tas, ka ir pieejams lielāks piešķirto ieņēmumu apmērs, ko rada ELGF pārpalikums 2017. gada 31. oktobrī un kas nosegs visas nozares vajadzības, kuru jaunākā versija norādīta grozījumu vēstulē Nr. 1/2018. Saistībā ar šīm atjauninātajām vajadzībām ar grozījumu vēstuli Nr. 1/2018 tiek palielināti maksājumi, kas paredzēti

—  gados jauniem lauksaimniekiem — par EUR 34 miljoniem (budžeta 05 03 01 13. postenis);

—  par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi — par EUR 95 miljoniem (budžeta 05 03 01 11. postenis);

—  citiem pasākumiem (attiecībā uz cūkgaļu, mājputnu gaļu, olām, biškopības un citiem dzīvnieku izcelsmes produktiem) — par EUR 60 miljoniem (budžeta 05 02 15 99. postenis);

—  valsts atbalsta programmām vīna nozarei — par EUR 7 miljoniem (budžeta 05 02 09 08. postenis), un

—  sausā vājpiena uzglabāšanas pasākumiem — par EUR 2 miljoniem (budžeta 05 02 12 02. postenis).

Tādējādi saistību apropriācijas tiek apstiprinātas EUR 59 285,3 miljonu apmērā, atstājot brīvu līdzekļu rezervi EUR 981,7 miljona apmērā 2. izdevumu kategorijas izdevumu maksimālā apjoma ietvaros.

3. izdevumu kategorija — Drošība un pilsonība

Saistību apropriācijas tiek noteiktas tādā apmērā, kādu Komisija ir ierosinājusi budžeta projektā, kas grozīts ar grozījumu vēstuli Nr. 1/2018, bet iekļaujot korekcijas, par kurām ir vienojusies Samierināšanas komiteja un kuras norādītas turpmāk redzamajā tabulā.

Tādējādi saistību apropriācijas tiek apstiprinātas EUR 3 493,2 miljonu apmērā, neatstājot brīvu līdzekļu rezervi 3. izdevumu kategorijas izdevumu maksimālā apjoma ietvaros un izmantojot elastības instrumentu EUR 837,2 miljonu apmērā.

4. izdevumu kategorija — Globālā Eiropa

Saistību apropriācijas tiek noteiktas tādā apmērā, kādu Komisija ir ierosinājusi budžeta projektā, kas grozīts ar grozījumu vēstuli Nr. 1/2018, bet iekļaujot korekcijas, par kurām ir vienojusies Samierināšanas komiteja un kuras norādītas turpmāk redzamajā tabulā.

Tādējādi saistību apropriācijas tiek apstiprinātas EUR 9568,8 miljonu apmērā, atstājot brīvu līdzekļu rezervi EUR 256,2 miljonu apmērā 4. izdevumu kategorijas izdevumu maksimālā apjoma ietvaros.

5. izdevumu kategorija — Administrācija

Samierināšanas komiteja apstiprina tādu ES iestādēm štata sarakstos paredzēto štata vietu skaitu un apropriāciju apmēru, kādu Komisija ir ierosinājusi budžeta projektā, kas grozīts ar grozījumu vēstuli Nr. 1/2018, ar turpmāk minētajiem izņēmumiem.

—  Parlamenta iedaļa, kuru apstiprina tādu, kāda tā pieņemta Parlamenta lasījumā.

—  Padomes iedaļa, kuru apstiprina tādu, kāda tā pieņemta Padomes lasījumā.

—  Eiropas Ārējās darbības dienests, kura jaunizveidotajai budžeta 2 2 1 4. pozīcijai “Stratēģiskās komunikācijas spēja” tiek piešķirti EUR 800 000. Tas tiek darīts ar mērķi nodrošināt Eiropas Ārējās darbības dienestam pienācīgus līdzekļus, lai tas varētu segt stratēģiskās komunikācijas instrumentus, piesaistīt stratēģiskās komunikācijas ekspertus, atbalstīt stratēģiskās komunikācijas produktu valodu daudzveidību, kā arī izveidot un uzturēt dezinformācijas novēršanas speciālistu tīklu dalībvalstīs un kaimiņvalstīs. Budžeta 3 0 0 4. postenis “Citi administratīvie izdevumi” tiek samazināts par EUR 800 000, lai nodrošinātu budžeta neitralitāti.

Turklāt automātiskā algu atjauninājuma, kas jāpiemēro no 2017. gada 1. jūlija, ietekme uz 2018. gada budžetu tiek iekļauta katras iestādes iedaļā šādā apmērā:

Visbeidzot, papildu samazinājumi EUR 5 miljonu apmērā tika rasti visās iestādēs ar ēkām saistītos izdevumos, un tie sadalās šādi:

Tādējādi, ņemot vērā arī 1.2. sadaļā ierosinātos izmēģinājuma projektus un sagatavošanas darbības (EUR 3,5 miljoni), saistību apropriācijas tiek apstiprinātas EUR 9 665,5 miljonu apmērā, atstājot brīvu līdzekļu rezervi EUR 362,5 miljonu apmērā 5. izdevumu kategorijas izdevumu maksimālā apjoma ietvaros pēc tam, kad EUR 318,0 miljoni no brīvo līdzekļu rezerves ir izmantoti, lai kompensētu neparedzēto izdevumu rezerves izmantošanu 2017. gadā.

Īpašie instrumenti: EGF, EAR un ESSF

Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondam (EGF) un rezervei palīdzībai ārkārtas gadījumos (EAR) paredzētās saistību apropriācijas tiek noteiktas tādā apmērā, kādu Komisija ir ierosinājusi budžeta projektā, kas grozīts ar grozījumu vēstuli Nr. 1/2018. Eiropas Savienības Solidaritātes fondam (ESSF) paredzētā rezerve (budžeta 40 02 44. pants) tiek svītrota.

1.4.  Maksājumu apropriācijas

Maksājumu apropriāciju kopējais apmērs 2018. gada budžetā tiek apstiprināts tāds, kāds bija paredzēts budžeta projektā, kas grozīts ar grozījumu vēstuli Nr. 1/2018, iekļaujot turpmāk minētās korekcijas, kuras apstiprinājusi Samierināšanas komiteja.

1.  Pirmkārt, ir ņemts vērā apstiprināto saistību apropriāciju apmērs, kas noteikts nediferencētajiem izdevumiem, kuru maksājumu apropriāciju apmērs ir vienāds ar saistību apropriāciju apmēru. Tas ietver lauksaimniecības izdevumu papildu samazinājumu par EUR 229,9 miljoniem. Kopumā šādi tiek panākts samazinājums EUR 255,3 miljonu apmērā.

2.  Maksājumu apropriācijas visiem Parlamenta ierosinātajiem jaunajiem izmēģinājuma projektiem un sagatavošanas darbībām tiek noteiktas 50 % apmērā no atbilstošajām saistību apropriācijām vai Parlamenta ierosinātajā apmērā, ja tas ir mazāks. Pašreizējo izmēģinājuma projektu un sagatavošanas darbību pagarināšanas gadījumā maksājumu apropriāciju apmērs tiek noteikts tāds, kā norādīts budžeta projektā, plus 50 % no atbilstošajām jaunajām saistību apropriācijām vai Parlamenta ierosinātajā apmērā, ja tas ir mazāks. Kopumā šādi tiek panākts palielinājums EUR 50,0 miljonu apmērā.

3.  Tiek apstiprinātas korekcijas turpmāk norādītajās budžeta pozīcijās, ņemot vērā izmaiņas diferencētajiem izdevumiem paredzētajās saistību apropriācijās:

4.  Tiek veikti maksājumu apropriāciju papildu samazinājumi turpmāk norādītajās budžeta pozīcijās:

1.  Rezerve Eiropas Savienības Solidaritātes fondam (budžeta 40 02 44. pants) tiek svītrota (- EUR 88,0 miljoni).

Šie pasākumi nodrošinās maksājumu apropriācijas EUR 144 681,0 apmērā, proti, par EUR 582,5 miljoniem mazāk nekā budžeta projektā, kas grozīts ar grozījumu vēstuli Nr. 1/2018.

1.5.  Rezerve

Nav nekādu citu rezervju, kā vien tās, kuras paredzētas budžeta projektā, kas grozīts ar grozījumu vēstuli Nr. 1/2018, izņemot budžeta 22 02 03 01. posteni “Atbalsts Turcijai — Atbalsts politiskajām reformām un ar to saistītai pakāpeniskai likumdošanas pielāgošanai Savienības acquis”, saistībā ar kuru EUR 70 000 000 saistību apropriācijās un EUR 35 000 000 maksājumu apropriācijās tiek iekļauti rezervē līdz brīdim, kad būs izpildīts turpmāk minētais nosacījums:

“Līdzekļi tiks darīti pieejami, kad Komisijas gada ziņojumā būs norādīts, ka Turcija ir nodrošinājusi pietiekamus uzlabojumus tiesiskuma, demokrātijas, cilvēktiesību un preses brīvības jomā.”

Tiek attiecīgi grozītas budžeta 22 02 03 01. posteņa piezīmes.

1.6.  Budžeta piezīmes

Ja iepriekšējā tekstā nav konkrēti norādīts citādi, Eiropas Parlamenta vai Padomes veiktie grozījumi budžeta piezīmju tekstā tiek apstiprināti, izņemot tos, kuri attiecas uz abās nākamajās tabulās norādītajām budžeta pozīcijām.

—  Budžeta pozīcijas, kurās Eiropas Parlamenta veiktie grozījumi tiek apstiprināti ar izmaiņām, ko ierosinājusi Komisija vēstulē par izpildes iespējām.

—  Budžeta pozīcijas, kurās tiek apstiprinātas piezīmes, kuras ierosinātas budžeta projektā, kas grozīts ar grozījumu vēstuli Nr. 1/2018 un atjauninājumu attiecībā uz ELGF.

Taču tas tiek darīts, ņemot vērā to, ka ar Eiropas Parlamenta vai Padomes veiktajiem grozījumiem nevar mainīt vai paplašināt spēkā esoša juridiskā pamata darbības jomu vai ietekmēt iestāžu administratīvo autonomiju, un ar nosacījumu, ka attiecīgos pasākumus ir iespējams īstenot ar pieejamajiem resursiem.

1.7.  Jaunas budžeta pozīcijas

Budžeta nomenklatūra, kuru Komisija ierosinājusi budžeta projektā, kas grozīts ar grozījumu vēstuli Nr. 1/2018, tiek apstiprināta, tajā iekļaujot:

—  šā teksta 1.2. sadaļā ierosinātos jaunos izmēģinājuma projektus un sagatavošanas darbības, kā arī

—  šā teksta 1.3. sadaļā ierosināto jauno budžeta 2 2 1 4. posteni, kas iekļauts Eiropas Ārējās darbības dienesta iedaļā.

2.  2017. gada budžets

Budžeta grozījuma Nr. 6/2017 projekts tiek apstiprināts, kā to ierosinājusi Komisija.

3.  Paziņojumi

3.1.  Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas kopīgs paziņojums par maksājumu apropriācijām

“Eiropas Parlaments un Padome atgādina – saistībā ar īstenošanu ir jānodrošina maksājumu pienācīga veikšana attiecībā pret saistību apropriācijām, lai nepieļautu, ka gada beigās ir ārkārtīgi liels nenomaksātu rēķinu apjoms.

Eiropas Parlaments un Padome aicina Komisiju turpināt cieši un aktīvi pārraudzīt 2014.–2020. gada programmu īstenošanu. Šim nolūkam tie aicina Komisiju laikus iesniegt atjauninātus skaitļus par īstenošanas stāvokli un aplēsēm attiecībā uz 2018. gada maksājumu apropriāciju prasībām.

Padome un Eiropas Parlaments pienācīgi pamatotu vajadzību gadījumā laikus pieņems visus nepieciešamos lēmumus, lai novērstu pārmērīga nesamaksātu rēķinu apjoma uzkrāšanos un nodrošinātu, ka maksājumu pieprasījumi tiek pienācīgi atmaksāti.”

3.2.  Eiropas Parlamenta, Padomes(9) un Komisijas kopīgs paziņojums par Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvu

“Eiropas Parlaments, Padome un Komisija atgādina, ka bezdarba un jo īpaši jauniešu bezdarba samazināšana joprojām ir ļoti svarīga un kopēja politiska prioritāte, un tādēļ tie atkārtoti apstiprina apņēmību šīs problēmas risināšanai pēc iespējas labāk izmantot pieejamos budžeta resursus, un jo īpaši ar Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvas starpniecību.

Tādēļ tie pauž atzinību par šai iniciatīvai piešķirtās summas palielināšanu 2018. gadā. Tomēr ļoti svarīgi ir ne tikai paredzēt adekvātu finansējumu ES budžetā, bet arī tajā pašā laikā ieviest vajadzīgās procedūras efektīvai īstenošanai.

Šajā sakarībā ir nepieciešama efektīva sadarbība starp Parlamentu, Padomi un Komisiju, lai nodrošinātu pēc iespējas lielāku pieņemto pasākumu ietekmi.

Tādēļ Padome un Eiropas Parlaments uzņemas prioritārā kārtā apsvērt izmaiņas Kopīgo noteikumu regulā, kas nepieciešamas pēc 2018. gada budžeta pieņemšanas.

Komisija veicinās to, lai izmaiņas programmās, ar ko īsteno JNI, tiktu apstiprinātas ātri.”

3.3.  Vienpusējs Komisijas paziņojums par Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvu

“Jauniešu bezdarba samazināšana joprojām ir ļoti svarīga politiska prioritāte. Komisija uzņemas nopietni uzraudzīt Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvas (JNI) īstenošanas virzību. Ja šīs iniciatīvas virzība paātrināsies un apguves spēja pieļaus palielinājumu, Komisija ierosinās palielināt JNI finansējumu, veicot grozījumus budžetā, ko segs no vispārējās rezerves saistībām saskaņā ar DFS regulas 14. pantu.

Tādā gadījumā Komisija sagaida, ka Padome un Eiropas Parlaments ātri veiks jebkāda šāda budžeta grozījumu projekta izskatīšanu.”

3.4.  Vienpusējs Padomes paziņojums attiecībā uz darbinieku skaita samazinājumu par 5 %

“Padome atgādina, ka 2017. gads ir termiņa gads attiecībā uz mērķi pilnībā īstenot personāla samazināšanu par 5 %. Tomēr, tā kā ne visas iestādes, struktūras un aģentūras ir sasniegušas samazinājuma mērķi, Padome mudina turpināt centienus 2018. gadā, lai izpildītu vienošanos.

Ir būtiski, lai mērķi, proti, personāla samazināšanu par 5 %, izpildītu visas iestādes, struktūras un aģentūras un lai tas tiktu uzraudzīts līdz pilnai sasniegšanai. To paturot prātā, Padome aicina Komisiju turpināt izvērtēt šā procesa rezultātus, lai izdarītu secinājumus nākotnei.”

(1) Šajā dienā pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0408. (2) OV L 168, 7.6.2014., 105. lpp. (3) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp. (4) OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp. (5) OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp. (6) OV L 50, 28.2.2017., 57. lpp. (7) Šis nosaukums neskar nostājas par statusu un atbilst Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes Rezolūcijai 1244(1999) un Starptautiskās Tiesas atzinumam par Kosovas neatkarības deklarāciju. (8) Šis nosaukums neskar nostājas par statusu un atbilst Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes Rezolūcijai 1244(1999) un Starptautiskās Tiesas atzinumam par Kosovas neatkarības deklarāciju. (9) Apvienotā Karaliste šo paziņojumu neatbalsta.

Eiropas Parlamenta 2017. gada 30. novembra lēmums par pieprasījumu atcelt Ana Gomes imunitāti (2017/2096(IMM))

P8_TA(2017)0459 A8-0363/2017

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Portugāles Republikas ģenerālprokurora vietnieka parakstīto pieprasījumu atcelt Ana Gomes imunitāti, kuru Portugāles Pastāvīgā pārstāvniecība Eiropas Savienībā nosūtījusi 2017. gada 30. maijā saistībā ar Peso da Régua (Vila Reale apagabals) apgabaltiesas vispārējā prokuratūras ierosināto kriminālprocesu Nr. NUIPC 430/16.6T9LSBP un par kuru paziņots 2017. gada 12. jūnija plenārsēdē,

–  pēc Ana Gomes uzklausīšanas saskaņā ar Reglamenta 9. panta 6. punktu,

–  ņemot vērā 7. protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. pantu, kā arī 1976. gada 20. septembra Akta par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās 6. panta 2. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas 1964. gada 12. maija, 1986. gada 10. jūlija, 2008. gada 15. un 21. oktobra, 2010. gada 19. marta, 2011. gada 6. septembra un 2013. gada 17. janvāra spriedumu(1),

–  ņemot vērā Portugāles Republikas Konstitūcijas 157. panta 2. punktu un Portugāles Republikas Deputātu asamblejas Nolikuma 11. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 5. panta 2. punktu, 6. panta 1. punktu un 9. pantu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A8-0363/2017),

A.  tā kā Portugāles Republikas Vila Real apgabala Prokuratūra (Peso de Régua apgabaltiesas vispārējās prokuratūra) ir iesniegusi pieprasījumu atcelt Ana Gomes parlamentāro imunitāti, pamatojoties uz izteikumiem, kurus deputāte Gomes ir izdarījusi intervijā dienas laikrakstam Diàrio de Noticias — šis pats izdevums šo interviju ir publicējis internetā 2016. gada 29. aprīlī; tā kā pieprasījums ir nosūtīts, lai attiecībā uz deputāti Gomes varētu ierosināt kriminālprocesu un viņai minētā kriminālprocesa ietvaros varētu likt sniegt liecības;

B.  tā kā rakstā bija sniegtas vēstis par kratīšanu, kas ir veikta Vjanas kuģubūvētavā, un tā kā deputāte Gomes, atsaucoties uz pārdošanas faktu, pauda viedokli, “ka tas nozīmē, ka šajā klajās korupcijas lietā ledus ir sakustējies”, un ka, prāmis “Atlântida”, viņasprāt, tika pārdots “par sviestmaizi”;

C.  tā kā izdarītie izteikumi teorētiski satur trīs deputātes Gomes pret divām civilās prasības pieteikumu iesniegušām personām izdarītus noziedzīgus nodarījumus, proti, iestādes, dienesta vai juridiskas personas reputācijas aizskārumu, kas ir paredzēts un par kuru ir noteikts sods Kriminālkodeksa 187. panta 1. un 2. punkta a) apakšpunktā un 183. panta 2. punktā un par kuru pienākas cietumsods līdz diviem gadiem vai naudassods, kas nav mazāks par 120 dienu likmēm;

D.  tā kā saskaņā ar Protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. pantu Eiropas Parlamenta locekļiem nevar veikt izmeklēšanas darbības, viņus aizturēt vai pret viņiem uzsākt tiesvedību sakarā ar viedokli, ko viņi ir pauduši, vai balsojumu, ko viņi ir veikuši, pildot savus pienākumus;

E.  tā kā Eiropas Parlamenta Reglamenta 5. pantā ir noteikts, ka, Parlaments, īstenojot savas pilnvaras privilēģiju un imunitātes jomā, rīkojas tā, lai saglabātu savu demokrātiskas likumdevējas asamblejas integritāti un nodrošinātu Parlamenta deputātu neatkarību, viņiem veicot savus pienākumus;

F.  tā kā Eiropas Savienības Tiesa ir noteikusi, ka izteikumi, kurus deputāts izdara ārpus Eiropas Parlamenta, var tikt uzskatīti par viedokli, kas ir pausts, pildot savu pienākumu saskaņā ar 7. protokola 8. pantu, ja pastāv subjektīvs vērtējums, kas cieši un acīmredzami ir saistīts ar attiecīgā deputātu pienākumu pildīšanu Eiropas Parlamentā, tādējādi par kritēriju uzskatot nevis izteikumu izdarīšanas vietu, bet gan raksturu un saturu;

G.  tā kā mūsdienās politiskās debates aizvien vairāk notiek ārpus Parlamenta sēžu zālēm, izmantojot tādus saziņas līdzekļus kā plašsaziņas līdzekļos izdarīti paziņojumi, tiem sniegtas intervijas, blogi un internets;

H.  tā kā apspriežamajā intervijā deputātes Gomes izteikumi ir izdarīti, veicot Eiropas Parlamenta deputātes pienākumus, un jo īpaši, pildot uzdevumu, kas viņai ir jāveic, strādājot tādas izmeklēšanas komitejas priekšsēdētāja vietnieces amatā, kura izmeklē sūdzības par pārkāpumiem un sliktu pārvaldību Savienības tiesību piemērošanā attiecībā uz nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, nodokļu nemaksāšanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas;

I.  tā kā deputātes Gomes apgalvojumi ir tieši saistīti ar izteikumiem, kurus viņa izdarīja 2013. gada 29. novembrī raidītājā televīzijas programmā "TVI24- Cara a Cara - Ana Gomes versus Carlos Abreu Amorim” un attiecībā uz kuriem Parlaments ir aizstāvējis viņas imunitāti(2);

J.  tā kā deputātes Gomes izteikumi ir uzskatāmi par daļu no viņas darba Eiropas Parlamentā,

1.  nolemj neatcelt Anna Gomes imunitāti;

2.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un atbildīgās komitejas ziņojumu nekavējoties nosūtīt Portugāles Republikas kompetentajai iestādei un Ana Gomes.

(1) Tiesas 1964. gada 12. maija spriedums, Wagner/Fohrmann un Krier, 101/63, ECLI:EU:C:1964:28; Tiesas 1986. gada 10. jūlija spriedums, Wybot/Faure u. c., 149/85, ECLI:EU:C:1986:310; Vispārējās tiesas 2008. gada 15. oktobra spriedums, Mote/Parlaments, T-345/05, ECLI:EU:T:2008:440; Tiesas 2008. gada 21. oktobra spriedums, Marra/De Gregorio un Clemente, C-200/07 un C-201/07, ECLI:EU:C:2008:579; Tiesas 2010. gada 19. marta spriedums, Gollnisch/Parlaments, T-42/06, ECLI:EU:T:2010:102; Tiesas 2011. gada 6. septembra spriedums, Patriciello, C-163/10, ECLI: EU:C:2011:543; Vispārējās tiesas 2013. gada 17. janvāra spriedums, Gollnisch/Parlaments, T-346/11 un T-347/11, ECLI:EU:T:2013:23. (2) Eiropas Parlamenta 2014. gada 13. novembra lēmums par Ana Gomes imunitātes atcelšanu (OV C 285, 5.8.2016., 19. lpp.).

Eiropas Parlamenta 2017. gada 30. novembra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko Regulu (ES) Nr. 1303/2013 groza attiecībā uz izmaiņām resursos, kas paredzēti ekonomiskajai, sociālajai un teritoriālajai kohēzijai, un resursos, kas paredzēti mērķim “Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai” un mērķim “Eiropas teritoriālā sadarbība” (COM(2017)0565 – C8-0342/2017 – 2017/0247(COD))

P8_TA(2017)0460 A8-0358/2017

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2017)0565),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 177. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0342/2017),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  pēc apspriešanās ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju,

–  pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas vēstuli,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Reģionālās attīstības komitejas ziņojumu (A8-0358/2017),

A.  tā kā steidzamības apsvērumi pamato balsošanu, pirms ir beidzies astoņu nedēļu termiņš, kas noteikts 2. Protokola par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu 6. pantā;

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā šo priekšlikumu aizstāj ar citu tekstu, būtiski groza vai ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2017. gada 30. novembrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/..., ar ko Regulu (ES) Nr. 1303/2013 groza attiecībā uz izmaiņām resursos, kas paredzēti ekonomiskajai, sociālajai un teritoriālajai kohēzijai, un resursos, kas paredzēti mērķim “Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai” un mērķim “Eiropas teritoriālā sadarbība”

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) 2017/2305.)

Eiropas Parlamenta 2017. gada 30. novembra normatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu Nolīgumu par zinātnisko un tehnoloģisko sadarbību starp Eiropas Savienību un Ēģiptes Arābu Republiku, kurā paredzēti noteikumi Ēģiptes Arābu Republikas dalībai partnerībā pētniecības un inovācijas jomā Vidusjūras reģionā (PRIMA) (11965/2017 – C8-0345/2017 – 2017/0196(NLE))

P8_TA(2017)0461 A8-0353/2017

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā projektu Padomes lēmumam (11965/2017),

–  ņemot vērā projektu Nolīgumam par zinātnisko un tehnoloģisko sadarbību starp Eiropas Savienību un Ēģiptes Arābu Republiku, kurā paredzēti noteikumi Ēģiptes Arābu Republikas dalībai partnerībā pētniecības un inovācijas jomā Vidusjūras reģionā (PRIMA) (11926/2017),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 4. jūlija Lēmumu (ES) 2017/1324 par Savienības dalību partnerībā pētniecības un inovācijas jomā Vidusjūras reģionā (PRIMA), ko kopīgi īsteno vairākas dalībvalstis(1),

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 186. pantu un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunkta v) punktu (C8-0345/2017),

–  ņemot vērā Reglamenta 99. panta 1. un 4. punktu, kā arī 108. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ieteikumu (A8-0353/2017),

1.  sniedz piekrišanu nolīguma slēgšanai;

2.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Ēģiptes Arābu Republikas valdībai un parlamentam.

(1) OV L 185, 18.7.2017., 1. lpp.

Eiropas Parlamenta 2017. gada 30. novembra normatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu Nolīgumu par zinātnisko un tehnoloģisko sadarbību starp Eiropas Savienību un Alžīrijas Tautas Demokrātisko Republiku, kurā paredzēti noteikumi Alžīrijas Tautas Demokrātiskās Republikas dalībai partnerībā pētniecības un inovācijas jomā Vidusjūras reģionā (PRIMA) (11964/2017 – C8-0346/2017 – 2017/0197(NLE))

P8_TA(2017)0462 A8-0354/2017

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā projektu Padomes lēmumam (11964/2017),

–  ņemot vērā projektu Nolīgumam par zinātnisko un tehnoloģisko sadarbību starp Eiropas Savienību un Alžīrijas Tautas Demokrātisko Republiku, kurā paredzēti noteikumi Alžīrijas Tautas Demokrātiskās Republikas dalībai partnerībā pētniecības un inovācijas jomā Vidusjūras reģionā (PRIMA) (11924/2017),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 4. jūlija Lēmumu (ES) 2017/1324 par Savienības dalību partnerībā pētniecības un inovācijas jomā Vidusjūras reģionā (PRIMA), ko kopīgi īsteno vairākas dalībvalstis(1),

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 186. pantu un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunkta v) punktu (C8-0346/2017),

–  ņemot vērā Reglamenta 99. panta 1. un 4. punktu un 108. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ieteikumu (A8-0354/2017),

1.  sniedz piekrišanu nolīguma slēgšanai;

2.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Alžīrijas Tautas Demokrātiskās Republikas valdībai un parlamentam.

(1) OV L 185, 18.7.2017., 1. lpp.

Eiropas Parlamenta 2017. gada 30. novembra normatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu Nolīgumu par zinātnisko un tehnoloģisko sadarbību starp Eiropas Savienību un Jordānijas Hāšimītu Karalisti, kurā paredzēti noteikumi Jordānijas Hāšimītu Karalistes dalībai partnerībā pētniecības un inovācijas jomā Vidusjūras reģionā (PRIMA) (11966/2017 – C8-0343/2017 – 2017/0200(NLE))

P8_TA(2017)0463 A8-0355/2017

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā projektu Padomes lēmumam (11966/2017),

–  ņemot vērā projektu Nolīgumam par zinātnisko un tehnoloģisko sadarbību starp Eiropas Savienību un Jordānijas Hāšimītu Karalisti, kurā paredzēti noteikumi Jordānijas Hāšimītu Karalistes dalībai partnerībā pētniecības un inovācijas jomā Vidusjūras reģionā (PRIMA) (11927/2017),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 4. jūlija Lēmumu (ES) 2017/1324 par Savienības dalību partnerībā pētniecības un inovācijas jomā Vidusjūras reģionā (PRIMA), ko kopīgi īsteno vairākas dalībvalstis(1),

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 186. pantu un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunkta v) punktu (C8-0343/2017),

–  ņemot vērā Reglamenta 99. panta 1. un 4. punktu un 108. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ieteikumu (A8-0355/2017),

1.  sniedz piekrišanu nolīguma slēgšanai;

2.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Jordānijas Hāšimītu Karalistes valdībai un parlamentam.

(1) OV L 185, 18.7.2017., 1. lpp.

Eiropas Parlamenta 2017. gada 30. novembra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes lēmumam, ar ko pilnvaro Rumāniju Eiropas Savienības interesēs akceptēt Čīles, Islandes un Bahamu Salu pievienošanos 1980. gada Hāgas Konvencijai par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem (COM(2017)0360 – C8-0234/2017 – 2017/0150(NLE))

P8_TA(2017)0464 A8-0364/2017

(Apspriešanās)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā priekšlikumu Padomes lēmumam (COM(2017)0360),

–  ņemot vērā 1980. gada Hāgas Konvencijas par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem 38. panta ceturto daļu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 81. panta 3. punktu un 218. panta 6. punkta otrās daļas b) apakšpunktu, saskaņā ar kuriem Padome ar to ir apspriedusies (C8-0234/2017),

–  ņemot vērā Tiesas(1) atzinumu par Eiropas Savienības ekskluzīvo ārējo kompetenci attiecībā uz deklarācijas par pievienošanās 1980. gada Hāgas Konvencijai par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem akceptēšanu,

–  ņemot vērā Reglamenta 55. pantu un 108. panta 8. punktu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A8-0364/2017),

1.  pilnvaro Rumāniju Eiropas Savienības interesēs akceptēt Čīles, Islandes un Bahamu Salu pievienošanos 1980. gada Hāgas Konvencijai par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem;

2.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Hāgas Starptautisko privāttiesību konferences Pastāvīgajam birojam.

(1) Tiesas 2014. gada 14. oktobra atzinums, 1/13, ECLI:EU:C:2014:2303.

Eiropas Parlamenta 2017. gada 30. novembra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes lēmumam, ar ko pilnvaro Austriju un Rumāniju Eiropas Savienības interesēs akceptēt Panamas, Urugvajas, Kolumbijas un Salvadoras pievienošanos 1980. gada Hāgas Konvencijai par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem (COM(2017)0369 – C8-0231/2017 – 2017/0153(NLE))

P8_TA(2017)0465 A8-0362/2017

(Apspriešanās)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2017)0369),

–  ņemot vērā 1980. gada Hāgas Konvencijas par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem 38. panta ceturto daļu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 81. panta 3. punktu un 218. panta 6. punkta otrās daļas b) apakšpunktu, saskaņā ar kuriem Padome ar to ir apspriedusies (C8-0231/2017),

–  ņemot vērā Tiesas(1) atzinumu par Eiropas Savienības ekskluzīvo ārējo kompetenci attiecībā uz deklarācijas par pievienošanās 1980. gada Hāgas Konvencijai par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem akceptēšanu,

–  ņemot vērā Reglamenta 55. pantu un 108. panta 8. punktu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A8-0362/2017),

1.  pilnvaro Austriju un Rumāniju Eiropas Savienības interesēs akceptēt Panamas, Urugvajas, Kolumbijas un Salvadoras pievienošanos 1980. gada Hāgas Konvencijai par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem;

2.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Hāgas Starptautisko privāttiesību konferences Pastāvīgajam birojam.

(1) Tiesas 2014. gada 14. oktobra atzinums, 1/13, ECLI:EU:C:2014:2303.

Eiropas Parlamenta 2017. gada 30. novembra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes lēmumam, ar ko pilnvaro Horvātiju, Nīderlandi, Portugāli un Rumāniju Eiropas Savienības interesēs akceptēt Sanmarīno pievienošanos 1980. gada Hāgas Konvencijai par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem (COM(2017)0359 – C8-0232/2017 – 2017/0149(NLE))

P8_TA(2017)0466 A8-0360/2017

(Apspriešanās)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā priekšlikumu Padomes lēmumam (COM(2017)0359),

–  ņemot vērā 1980. gada Hāgas Konvencijas par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem 38. panta ceturto daļu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 81. panta 3. punktu un 218. panta 6. punkta otrās daļas b) apakšpunktu, saskaņā ar kuriem Padome ar to ir apspriedusies (C8-0232/2017),

–  ņemot vērā Tiesas(1) atzinumu par Eiropas Savienības ekskluzīvo ārējo kompetenci attiecībā uz deklarācijas par pievienošanās 1980. gada Hāgas Konvencijai par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem akceptēšanu,

–  ņemot vērā Reglamenta 78.c pantu un 108. panta 8. punktu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A8-0360/2017),

1.  pilnvaro Horvātiju, Nīderlandi, Portugāli un Rumāniju Eiropas Savienības interesēs akceptēt Sanmarīno pievienošanos 1980. gada Hāgas Konvencijai par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem;

2.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Hāgas Starptautisko privāttiesību konferences Pastāvīgajam birojam.

(1) Tiesas 2014. gada 14. oktobra atzinums, 1/13, ECLI:EU:C:2014:2303.

Eiropas Parlamenta 2017. gada 30. novembra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes lēmumam, ar ko pilnvaro Luksemburgu un Rumāniju Eiropas Savienības interesēs akceptēt Gruzijas un Dienvidāfrikas pievienošanos 1980. gada Hāgas Konvencijai par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem (COM(2017)0357 – C8-0233/2017 – 2017/0148(NLE))

P8_TA(2017)0467 A8-0361/2017

(Apspriešanās)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā priekšlikumu Padomes lēmumam (COM(2017)0357),

–  ņemot vērā 1980. gada Hāgas Konvencijas par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem 38. panta ceturto daļu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 81. panta 3. punktu un 218. panta 6. punkta otrās daļas b) apakšpunktu, saskaņā ar kuriem Padome ar to ir apspriedusies (C8-0233/2017),

–  ņemot vērā Tiesas(1) atzinumu par Eiropas Savienības ekskluzīvo ārējo kompetenci attiecībā uz deklarācijas par pievienošanās 1980. gada Hāgas Konvencijai par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem akceptēšanu,

–  ņemot vērā Reglamenta 78.c pantu un 108. panta 8. punktu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A8-0361/2017),

1.  pilnvaro Luksemburgu un Rumāniju Eiropas Savienības interesēs akceptēt Gruzijas un Dienvidāfrikas pievienošanos 1980. gada Hāgas Konvencijai par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem;

2.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Hāgas Starptautisko privāttiesību konferences Pastāvīgajam birojam.

(1) Tiesas 2014. gada 14. oktobra atzinums, 1/13, ECLI:EU:C:2014:2303.

Eiropas Parlamenta 2017. gada 30. novembra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 575/2013 attiecībā uz sviras rādītāju, neto stabila finansējuma rādītāju, prasībām pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām, darījuma partnera kredītrisku, tirgus risku, riska darījumiem ar centrālajiem darījumu partneriem, riska darījumiem ar kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem, lieliem riska darījumiem, ziņošanas un informācijas atklāšanas prasībām un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (COM(2016)0850 – C8-0158/2017 – 2016/0360B(COD))

P8_TA(2017)0468 A8-0255/2017

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2016)0850),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 114. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0158/2017),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā pamatoto atzinumu, kuru saskaņā ar Protokolu Nr. 2 par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu iesniedzis Zviedrijas parlaments un kurā norādīts, ka leģislatīvā akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,

–  ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas 2017. gada 8. novembra atzinumu(1),

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2017. gada 30. marta atzinumu(2),

–  ņemot vērā Priekšsēdētāju konferences 2017. gada 18. maija lēmumu atļaut Ekonomikas un monetārajai komitejai sadalīt iepriekš minēto Komisijas priekšlikumu un, balstoties uz to, sagatavot divus atsevišķus normatīvos ziņojumus,

–  ņemot vērā provizorisko vienošanos, kuru atbildīgā komiteja apstiprinājusi saskaņā ar Reglamenta 69.f panta 4. punktu, un Padomes pārstāvja 2017. gada 15. novembra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Eiropas Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A8-0255/2017),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā šo priekšlikumu aizstāj ar citu tekstu, būtiski groza vai ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2017. gada 30. novembrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/..., ar ko Regulu (ES) Nr. 575/2013 groza attiecībā uz pārejas kārtību tam, lai mazinātu 9. SFPS ieviešanas ietekmi uz pašu kapitālu, un lielo riska darījumu regulējumam noteiktiem publiskā sektora riska darījumiem, kuri denominēti jebkuras dalībvalsts vietējā valūtā

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) 2017/2395.)

(1) Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts. (2) OV C 209, 30.6.2017., 36. lpp.

Eiropas Parlamenta 2017. gada 30. novembra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 230/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko izveido stabilitātes un miera veicināšanas instrumentu (COM(2016)0447 – C8-0264/2016 – 2016/0207(COD))

P8_TA(2017)0469 A8-0261/2017

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2016)0447),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu, 209. panta 1. punktu un 212. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8–0264/2016),

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas atzinumu par ierosināto juridisko pamatu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā provizorisko vienošanos, kuru atbildīgā komiteja apstiprinājusi saskaņā ar Reglamenta 69.f panta 4. punktu, un Padomes pārstāvja 2017. gada 27. oktobra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Eiropas Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. un 39. pantu,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu un Attīstības komitejas atzinumu (A8-0261/2017),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  apstiprina Parlamenta, Padomes un Komisijas kopīgo paziņojumu, kas pievienota šai rezolūcijai, un kas kopā ar galīgo leģislatīvo aktu tiks publicēta Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša L sērijas izdevumā;

3.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā šo priekšlikumu aizstāj ar citu tekstu, būtiski groza vai ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt;

4.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2017. gada 30. novembrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/..., ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 230/2014, ar ko izveido stabilitātes un miera veicināšanas instrumentu

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) 2017/2306.)

NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PIELIKUMS

Paziņojums par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 230/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko izveido stabilitātes un miera veicināšanas instrumentu, 3.a pantā paredzēto palīdzības pasākumu finansējuma avotiem

Eiropas Parlaments, Padome un Komisija ir vienisprātis, ka spēju veidošana attīstības un drošības atbalstam attīstības nolūkā būtu jāfinansē daudzgadu finanšu shēmas 2014.–2020. gadam IV izdevumu kategorijas satvarā – galvenokārt izmantojot pārdalīšanu – vienlaikus, cik vien tas iespējams, saglabājot finanšu līdzsvaru starp visiem instrumentiem. Turklāt, neskarot budžeta lēmējinstitūcijas prerogatīvas ikgadējā budžeta procedūrā, šādām pārdalīšanām nebūtu jāietver to apropriāciju izmantošana, kuras piešķirtas pasākumiem, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 233/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā 2014.–2020. gadam.

Eiropas Parlamenta 2017. gada 30. novembra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/59/ES groza attiecībā uz nenodrošinātu parāda instrumentu prioritāti maksātnespējas hierarhijā (COM(2016)0853 – C8-0479/2016 – 2016/0363(COD))

P8_TA(2017)0470 A8-0302/2017

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2016)0853),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 114. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0479/2016),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Centrālās Bankas atzinumu(1),

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(2),

–  ņemot vērā provizorisko vienošanos, kuru atbildīgā komiteja apstiprinājusi saskaņā ar Reglamenta 69.f panta 4. punktu, un Padomes pārstāvja 2017. gada 15. novembra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Eiropas Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A8-0302/2017),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā šo priekšlikumu aizstāj ar citu tekstu, būtiski groza vai ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2017. gada 30. novembrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2017/..., ar ko groza Direktīvu 2014/59/ES attiecībā uz nenodrošinātu parāda instrumentu prioritāti maksātnespējas hierarhijā

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Direktīvai (ES) 2017/2399.)

(1) OV C 132, 26.4.2017., 1. lpp. (2) OV C 173, 31.5.2017., 41. lpp.

Eiropas Parlamenta 2017. gada 30. novembra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2006/112/EK un Direktīvu 2009/132/EK attiecībā uz konkrētām pievienotās vērtības nodokļa saistībām pakalpojumu sniegšanā un preču tālpārdošanā (COM(2016)0757 – C8-0004/2017 – 2016/0370(CNS))

P8_TA(2017)0471 A8-0307/2017

(Īpašā likumdošanas procedūra — apspriešanās)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2016)0757),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 113. pantu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C8-0004/2017),

–  ņemot vērā Reglamenta 78.c pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A8-0307/2017),

1.  apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.  aicina Komisiju attiecīgi grozīt savu priekšlikumu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 293. panta 2. punktu;

3.  aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi izmaiņas Parlamenta apstiprinātajā tekstā;

4.  prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;

5.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

Komisijas ierosinātais teksts   Grozījums Grozījums Nr. 1 Direktīvas priekšlikums -1.apsvērums (jauns) -1)   Starpība starp plānotajiem PVN ieņēmumiem un faktiski iekasēto PVN (PVN iztrūkums) Savienībā 2015. gadā bija aptuveni EUR 152 miljardi, un pārrobežu krāpšana Savienībā rada PVN ieņēmumu zaudējumu aptuveni EUR 50 miljardu apjomā gadā, kas PVN padara par būtisku Savienības līmenī risināmu jautājumu un rada nepieciešamību pieņemt uz galamērķa principu balstītu galīgu PVN režīmu. Grozījums Nr. 2 Direktīvas priekšlikums 3. apsvērums 3)  Šo īpašo režīmu, kas ieviesti no 2015. gada 1. janvāra, novērtējums liecina par vairākiem trūkumiem. Pirmkārt, būtu jāsamazina slogs mikrouzņēmumiem, kuri veic uzņēmējdarbību dalībvalstī un neregulāri sniedz šādus pakalpojumus citās dalībvalstīs, lai samazinātu to PVN saistības tajās dalībvalstīs, kurās tie neveic uzņēmējdarbību. Tādēļ būtu jāievieš Kopienas mēroga robežvērtība, līdz kurai minētā pakalpojumu sniegšana ir apliekama ar PVN dalībvalstī, kurā veic uzņēmējdarbību. Otrkārt, prasība ievērot rēķinu piesūtīšanas un uzskaites veikšanas prasības visās dalībvalstīs, kurās sniedz pakalpojumus, ir ļoti apgrūtinoša. Tādējādi, lai samazinātu slogu uzņēmumiem, noteikumiem par rēķinu piesūtīšanu un uzskaites veikšanu vajadzētu būt tiem, kas ir piemērojami tā pakalpojumu sniedzēja, kurš izmanto īpašo režīmu, identifikācijas dalībvalstī. Treškārt, nodokļa maksātāji, kas neveic uzņēmējdarbību Kopienā, bet kas ir reģistrējušies kā PVN maksātāji dalībvalstī (piemēram, tādēļ, ka tie minētajā dalībvalstī neregulāri veic darījumus, kas apliekami ar PVN), nevar izmantot ne īpašo režīmu nodokļa maksātājiem, kas neveic uzņēmējdarbību Kopienā, ne īpašo režīmu nodokļa maksātājiem, kas veic uzņēmējdarbību Kopienā. Tādējādi tiek ierosināts, ka šādiem nodokļa maksātājiem vajadzētu būt iespējai izmantot īpašo režīmu nodokļa maksātājiem, kas neveic uzņēmējdarbību Kopienā. 3)  Šo īpašo režīmu, kas ieviesti no 2015. gada 1. janvāra, novērtējums liecina par vairākiem trūkumiem. Pirmkārt, būtu jāsamazina slogs mikrouzņēmumiem, kuri veic uzņēmējdarbību dalībvalstī un neregulāri sniedz šādus pakalpojumus citās dalībvalstīs, lai samazinātu to PVN saistības tajās dalībvalstīs, kurās tie neveic uzņēmējdarbību. Tādēļ būtu jāievieš Kopienas mēroga robežvērtība, līdz kurai minētā pakalpojumu sniegšana ir apliekama ar PVN dalībvalstī, kurā veic uzņēmējdarbību. Otrkārt, prasība ievērot rēķinu piesūtīšanas prasības visās dalībvalstīs, kurās sniedz pakalpojumus, ir ļoti apgrūtinoša. Tādējādi, lai samazinātu slogu uzņēmumiem, noteikumiem par rēķinu piesūtīšanu vajadzētu būt tiem, kas ir piemērojami tā pakalpojumu sniedzēja, kurš izmanto īpašo režīmu, identifikācijas dalībvalstī. Treškārt, nodokļa maksātāji, kas neveic uzņēmējdarbību Kopienā, bet kas ir reģistrējušies kā PVN maksātāji dalībvalstī (piemēram, tādēļ, ka tie minētajā dalībvalstī neregulāri veic darījumus, kas apliekami ar PVN), nevar izmantot ne īpašo režīmu nodokļa maksātājiem, kas neveic uzņēmējdarbību Kopienā, ne īpašo režīmu nodokļa maksātājiem, kas veic uzņēmējdarbību Kopienā. Tādējādi tiek ierosināts, ka šādiem nodokļa maksātājiem vajadzētu būt iespējai izmantot īpašo režīmu nodokļa maksātājiem, kas neveic uzņēmējdarbību Kopienā. Grozījums Nr. 3 Direktīvas priekšlikums 3.a apsvērums (jauns) 3a)   Lai gan vienas pieturas aģentūras minishēmu (MOSS) izvērtējums lielā mērā ir bijis pozitīvs, 99 % no PVN ieņēmumiem, kas apstrādāti ar MOSS palīdzību, ir deklarējuši tikai 13 % no reģistrētajiem uzņēmumiem, kas liecina par to, ka dalībvalstīm, lai pārvarētu šķēršļus pārrobežu e-komercijai, ar MOSS būtu jāiepazīstina plašāks klāsts mazo un vidējo uzņēmumu. Grozījums Nr. 4 Direktīvas priekšlikums 9.a apsvērums (jauns) 9a)   Šī grozošā direktīva varētu izraisīt mazu sūtījumu administratīvo izmaksu palielināšanos, jo attiecīgajām pakām ir nepieciešama atšķirības zīme, kas norāda, ka ir tikusi izmantota PVN importa shēma, un pasta dienestiem ir jāšķiro pakas, balstoties uz to, vai ir tikusi izmantota PVN importa shēma. Dalībvalstīm un Komisijai būtu jāpievērš cieša uzmanība ietekmei uz pasta nozari. Grozījums Nr. 5 Direktīvas priekšlikums 14. apsvērums 14)  Šīs direktīvas noteikumu piemērošanas datumu nosaka, attiecīgā gadījumā ņemot vērā laiku, kas nepieciešams, lai īstenotu šīs direktīvas īstenošanai nepieciešamos pasākumus, un kas nepieciešams dalībvalstīm, lai pielāgotu savu IT sistēmu reģistrācijai un PVN deklarēšanai un maksāšanai. 14)  Šīs direktīvas noteikumu piemērošanas datums būtu jānosaka, attiecīgā gadījumā ņemot vērā laiku, kas nepieciešams, lai īstenotu šīs direktīvas īstenošanai nepieciešamos pasākumus, un kas dalībvalstīm un uzņēmumiem nepieciešams, lai pielāgotu savu IT sistēmu reģistrācijai un PVN deklarēšanai un maksāšanai. Grozījums Nr. 6 Direktīvas priekšlikums 17.a apsvērums (jauns) 17a)   Komisijas priekšlikums ir tikai viens no elementiem, kas nepieciešami, lai samazinātu PVN iztrūkumu. Ir nepieciešami turpmāki pasākumi, lai Savienībā efektīvi apkarotu krāpšanu PVN jomā. Grozījums Nr. 7 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – -1. apakšpunkts (jauns) Direktīva 2006/112/EK 14. pants – 3.a punkts (jauns) -1)  direktīvas 14. pantā pievieno šādu punktu: “3.a Ja nodokļa maksātājs, kas rīkojas savā vārdā, bet citas personas interesēs, piedalās tādu no trešām valstīm vai teritorijām sūtījumos importētu preču tālpārdošanā, kuru patiesā vērtība ir mazāka par EUR 150 vai līdzvērtīgu summu attiecīgās valsts valūtā, un ja tā gada apgrozījums dotajā kalendārajā gadā pārsniedz EUR 1 000 000 vai šīs summas ekvivalentu nacionālajā valūtā, tostarp gadījumos, kad tālpārdošanas nolūkā izmanto telekomunikāciju tīklu, saskarni vai portālu, tiek uzskatīts, ka šis nodokļa maksātājs pats ir saņēmis un piegādājis minētās preces.” Grozījums Nr. 8 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 2. apakšpunkts Direktīva 2006/112/EK 58. pants – 2. punkts – b. apakšpunkts b)  pakalpojumus sniedz pakalpojumu saņēmējiem, kuri atrodas jebkurā dalībvalstī, kas nav a) apakšpunktā minētā dalībvalsts; b)  pakalpojumus sniedz pakalpojumu saņēmējiem, kuri atrodas jebkurā dalībvalstī, kas nav a) apakšpunktā minētā dalībvalsts; un Grozījums Nr. 9 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 2. apakšpunkts Direktīva 2006/112/EK 58. pants – 2. punkts – c apakšpunkts c)  šādu pakalpojumu kopējā vērtība, bez PVN, kārtējā kalendārajā gadā un gadā pirms tam nepārsniedz EUR 10 000 vai tā ekvivalentu valsts valūtā. c)  šādu pakalpojumu kopējā vērtība, bez PVN, kārtējā kalendārajā gadā un gadā pirms tam nepārsniedz EUR 35 000 vai tā ekvivalentu valsts valūtā. Grozījums Nr. 10 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 6. apakšpunkts Direktīva 2006/112/EK 369. pants – 2. punkts – 2. daļa “Identifikācijas dalībvalsts nosaka laiku, cik ilgi šādu uzskaiti glabā nodokļa maksātājs, kurš neveic uzņēmējdarbību Kopienā.” “Minētos ierakstus glabā piecus gadus pēc tā kalendārā gada beigām, kurā veikts attiecīgais darījums.” Grozījums Nr. 11 Direktīvas priekšlikums 2. pants – virsraksts Direktīvas 2006/112/EK grozījumi, ko piemēro no 2021. gada 1. janvāra Direktīvas 2006/112/EK grozījumi, ko piemēro no 2021. gada 1. aprīļa Grozījums Nr. 12 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 1. daļa No 2021. gada 1. janvāra Direktīvu 2006/112/EK groza šādi: No 2021. gada 1. aprīļa Direktīvu 2006/112/EK groza šādi: Grozījums Nr. 13 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 1. daļa – 6. apakšpunkts Direktīva 2006/112/EK V virsraksts – 3.a nodaļa – 59.c pants – 1. punkts – c apakšpunkts c)  šajos noteikumos minēto piegādāto preču vai sniegto pakalpojumu kopējā vērtība, bez PVN, kārtējā kalendārajā gadā un gadā pirms tam nepārsniedz EUR 10 000 vai tā ekvivalentu valsts valūtā. c)  šajos noteikumos minēto piegādāto preču vai sniegto pakalpojumu kopējā vērtība, bez PVN, kārtējā kalendārajā gadā un gadā pirms tam nepārsniedz EUR 35 000 vai tā ekvivalentu valsts valūtā. Grozījums Nr. 14 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 1. daļa – 7. apakšpunkts Direktīva 2006/112/EK 143. pants – 1. punkts – ca apakšpunkts “ca) preču importu, ja PVN ir deklarēts saskaņā ar īpašo režīmu XII sadaļas 6. nodaļas 4. iedaļā un ja vēlākais importa deklarācijas iesniegšanas brīdī importa dalībvalsts kompetentajai muitas iestādei ir norādīts piegādātāja vai starpnieka, kas rīkojas tā interesēs, PVN identifikācijas numurs, kas piešķirts saskaņā ar 369.q pantu.”; “ca) preču importu, ja PVN ir deklarēts saskaņā ar īpašo režīmu XII sadaļas 6. nodaļas 4. iedaļā un ja vēlākais importa deklarācijas iesniegšanas brīdī importa dalībvalsts kompetentajai muitas iestādei ir norādīts piegādātāja vai starpnieka, kas rīkojas tā interesēs, PVN identifikācijas numurs, kas piešķirts saskaņā ar 369.q pantu, savukārt Komisija ar tiesību aktu nosaka precīzu importa deklarācijas raksturu.;” Grozījums Nr. 15 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 1. daļa – 21. apakšpunkts Direktīva 2006/112/EK 369.b pants – 1. daļa Dalībvalstis atļauj izmantot šo īpašo režīmu jebkuram tādam nodokļa maksātājam, kas veic preču tālpārdošanu Kopienas iekšienē, un jebkuram tādam nodokļa maksātājam, kas neveic uzņēmējdarbību patēriņa dalībvalstī un kas sniedz pakalpojumus personai, kura nav nodokļa maksātāja un kura veic uzņēmējdarbību vai kurai ir pastāvīga adrese vai parastā dzīvesvieta konkrētajā dalībvalstī. Šo īpašo režīmu piemēro visām Kopienā piegādātajām precēm un visiem Kopienā sniegtajiem pakalpojumiem. Dalībvalstis atļauj izmantot šajā nodaļā minēto īpašo režīmu jebkuram tādam nodokļa maksātājam, kas veic preču tālpārdošanu Kopienas iekšienē, un jebkuram tādam nodokļa maksātājam, kas neveic uzņēmējdarbību patēriņa dalībvalstī un kas sniedz jebkādus pakalpojumus personai, kura nav nodokļa maksātāja, neatkarīgi no vietas, kur šāda persona, kas nav nodokļu maksātāja, veic uzņēmējdarbību un kur ir tās pastāvīgā adrese vai parastā dzīvesvieta. Šo īpašo režīmu piemēro visām Kopienā piegādātajām precēm un visiem Kopienā sniegtajiem pakalpojumiem. Grozījums Nr. 16 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 1. daļa – 29. apakšpunkts Direktīva 2006/112/EK 369.l pants – 1. daļa – 5.a apakšpunkts (jauns) 5a)   Preču vērtību, kas saskaņā ar šo daļu nedrīkst pārsniegt EUR 150, nosaka, veicot valūtas konvertāciju saskaņā ar Savienības Muitas kodeksa 53. pantu, ar nosacījumu, ka attiecīgās preces tiek tirgotas ārvalstu valūtās. Grozījums Nr. 17 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 1. daļa – 30. apakšpunkts Direktīva 2006/112/EK 369.y pants – 1. daļa Ja persona, kas ir importēto preču tādos sūtījumos, kuru patiesā vērtība nepārsniedz EUR 150, saņēmējs, neizvēlas standarta režīmu preču importēšanai, tostarp samazinātās PVN likmes piemērošanu saskaņā ar 94. panta 2. punktu, tad importēšanas dalībvalsts ļauj personai, kura uzrāda preces muitai Kopienas teritorijā, izmantot īpašo režīmu importa PVN deklarēšanai un samaksai attiecībā uz precēm, kuru nosūtīšana vai transportēšana beidzas minētajā dalībvalstī. Ja tādu preču importam sūtījumos, kuru patiesā vērtība nepārsniedz EUR 150, netiek izmantots 6. nodaļas 4. iedaļā minētais īpašais režīms, importēšanas dalībvalsts ļauj personai, kas uzrāda preces muitai tās personas interesēs, kurai attiecīgās preces ir paredzētas Kopienas teritorijā, izmantot īpašo režīmu importa PVN deklarēšanai un samaksai attiecībā uz precēm, kuru nosūtīšana vai transportēšana beidzas minētajā dalībvalstī. Grozījums Nr. 18 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 1. daļa – 30. apakšpunkts Direktīva 2006/112/EK 369.z pants – 1. punkts – b apakšpunkts b)  persona, kura uzrāda preces muitā Kopienas teritorijā, ir atbildīga par PVN iekasēšanu no personas, kura ir preču saņēmēja. b)  persona, kura deklarē preces muitā Kopienas teritorijā, ir atbildīga par PVN iekasēšanu no personas, kura ir preču saņēmēja. Grozījums Nr. 19 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 1. daļa – 30. apakšpunkts Direktīva 2006/112/EK 369.z pants – 2. punkts 2.  Dalībvalstis nodrošina, ka persona, kura uzrāda preces muitā Kopienas teritorijā, veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka preču saņēmējs samaksā pareizu nodokļa summu. 2.  Dalībvalstis nodrošina, ka persona, kura deklarē preces muitā Kopienas teritorijā, veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka preču saņēmējs samaksā pareizu nodokļa summu. Grozījums Nr. 20 Direktīvas priekšlikums 3. pants – 1. daļa No 2021. gada 1. janvāra Direktīvā 2009/132/EK svītro IV sadaļu. No 2021. gada 1. aprīļa Direktīvā 2009/132/EK svītro IV sadaļu. Grozījums Nr. 21 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 1. punkts – 4. daļa Tās vēlākais no 2021. gada 1. janvāra piemēro noteikumus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas 2. un 3. panta prasības. Tās vēlākais no 2021. gada 1. aprīļa piemēro noteikumus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas 2. un 3. panta prasības.

Eiropas Parlamenta 2017. gada 30. novembra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 904/2010 par administratīvu sadarbību un krāpšanas apkarošanu pievienotās vērtības nodokļa jomā (COM(2016)0755 – C8-0003/2017 – 2016/0371(CNS))

P8_TA(2017)0472 A8-0306/2017

(Īpašā likumdošanas procedūra — apspriešanās)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2016)0755),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 113. pantu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C8-0003/2017),

–  ņemot vērā Reglamenta 78.c pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A8-0306/2017),

1.  apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.  aicina Komisiju atbilstoši grozīt savu priekšlikumu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 293. panta 2. punktu;

3.  aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi izmaiņas Parlamenta apstiprinātajā tekstā;

4.  prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;

5.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Komisijas ierosinātais teksts   Grozījums Grozījums Nr. 1 Regulas priekšlikums 1.a apsvērums (jauns) 1a)   PVN iztrūkums Savienībā tiek lēsts 12,8 % apmērā jeb EUR 152 miljardi gadā, tai skaitā EUR 50 miljardu PVN iztrūkumu rada pārrobežu krāpšana PVN jomā, tādējādi padarot PVN par svarīgu Savienības līmenī risināmu jautājumu. Grozījums Nr. 2 Regulas priekšlikums 5. apsvērums 5)  Tā kā saskaņā ar īpašajiem režīmiem identifikācijas dalībvalsts iekasē un kontrolē PVN patēriņa dalībvalstu vārdā, ir lietderīgi paredzēt mehānismu, kura ietvaros identifikācijas dalībvalsts no attiecīgajām patēriņa dalībvalstīm saņemtu maksu, kas kompensē iekasēšanas un kontroles izmaksas. Tomēr, tā kā pašreizējā sistēma, saskaņā ar kuru maksa tiek ieturēta no PVN summām, kuras identifikācijas dalībvalstij jāpārskaita uz patēriņa dalībvalstīm, ir radījusi sarežģījumus nodokļu administrācijām — jo īpaši saistībā ar izdevumu atmaksāšanu —, šāda maksa būtu jāaprēķina un jāsamaksā reizi gadā ārpus īpašajiem režīmiem. 5)  Tā kā saskaņā ar īpašajiem režīmiem identifikācijas dalībvalsts iekasē un kontrolē PVN patēriņa dalībvalstu vārdā, ir lietderīgi paredzēt mehānismu, kura ietvaros identifikācijas dalībvalsts no attiecīgajām patēriņa dalībvalstīm saņemtu maksu, kas kompensē iekasēšanas un kontroles izmaksas. Tomēr, tā kā pašreizējā sistēma, saskaņā ar kuru maksa tiek ieturēta no PVN summām, kuras identifikācijas dalībvalstij jāpārskaita uz patēriņa dalībvalstīm, ir radījusi sarežģījumus nodokļu administrācijām — jo īpaši saistībā ar izdevumu atmaksāšanu —, šāda maksa būtu jāaprēķina un jāsamaksā reizi gadā ārpus īpašajiem režīmiem, un gadījumos, kad atlaidi maksā atšķirīgā valsts valūtā, būtu jāpiemēro spēkā esošais Eiropas Centrālās bankas publicētais valūtas maiņas kurss. Grozījums Nr. 3 Regulas priekšlikums 6. apsvērums 6)  Lai vienkāršotu statistikas datu vākšanu par īpašo režīmu piemērošanu, būtu jāpilnvaro Komisija, lai tā varētu automātiski piekļūt ar īpašajiem režīmiem saistītai vispārīgai informācijai, kas tiek glabāta dalībvalstu elektroniskajās sistēmās, izņemot datus par atsevišķiem nodokļa maksātājiem. 6)  Lai vienkāršotu statistikas datu vākšanu par īpašo režīmu piemērošanu, būtu jāpilnvaro Komisija, lai tā varētu automātiski piekļūt ar īpašajiem režīmiem saistītai vispārīgai informācijai, kas tiek glabāta dalībvalstu elektroniskajās sistēmās, izņemot datus par atsevišķiem nodokļa maksātājiem. Lai cīnītos pret krāpšanu PVN jomā un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, dalībvalstis būtu jāmudina nodrošināt to, ka šāda vispārēja informācija ir pieejama citām attiecīgajām valsts iestādēm, ja tas tā vēl nav. Grozījums Nr. 4 Regulas priekšlikums 7.a apsvērums (jauns) 7a)   Komunikācijai starp Komisiju un dalībvalstīm vajadzētu būt atbilstošai un efektīvai, lai savlaicīgi sasniegtu šīs Regulas mērķus. Grozījums Nr. 5 Regulas priekšlikums 9.a apsvērums (jauns) 9a)   IT izmantošana krāpšanas apkarošanā varētu dot iespēju kompetentajām iestādēm ātrāk un vispusīgāk identificēt krāpšanas tīklus. Mērķtiecīgāka un līdzsvarotāka pieeja, izmantojot jaunas tehnoloģijas, varētu mazināt nepieciešamību pēc vispārējiem dalībvalstu pasākumiem krāpšanas apkarošanai un tajā pašā laikā palielināt krāpšanas apkarošanas politikas efektivitāti. Grozījums Nr. 6 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 5. punkts – b apakšpunkts Regula (ES) Nr. 904/2010 3.iedaļa – 1. apakšiedaļa – 47.a pants – 1. daļa Šīs iedaļas noteikumus piemēro no 2021. gada 1. janvāra. Šīs iedaļas noteikumus piemēro no 2021. gada 1. janvāra. Dalībvalstis nekavējoties apmainās ar visu 2. apakšiedaļā minēto informāciju, ja vien nav skaidri noteikts citādi. Grozījums Nr. 7 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 5. punkts – b apakšpunkts Regula (ES) Nr. 904/2010 3.iedaļa – 3. apakšiedaļa – 47.j pants – 4. punkts 4.  Katra dalībvalsts paziņo pārējām dalībvalstīm un Komisijai informāciju par kompetento personu, kas ir atbildīga par administratīvo procedūru koordinēšanu attiecīgajā dalībvalstī. 4.  Katra dalībvalsts paziņo pārējām dalībvalstīm un Komisijai informāciju par kompetento personu, kas ir atbildīga par administratīvo procedūru koordinēšanu attiecīgajā dalībvalstī. Minēto informāciju publicē Komisijas tīmekļa vietnē. Grozījums Nr. 8 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 5. punkts – b apakšpunkts Regula (ES) Nr. 904/2010 3.iedaļa – 4. apakšiedaļa – 47.l pants – 3.a daļa (jauna) Lai nodrošinātu minētās maksas dzīvotspēju un izmaksu lietderību, divu gadu laikā pēc šīs regulas piemērošanas dienas Komisija veic izvērtēšanu un nepieciešamības gadījumā īsteno pasākumus korekciju izdarīšanai. Grozījums Nr. 9 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 5. punkts – b apakšpunkts Regula (ES) Nr. 904/2010 3.iedaļa – 5. apakšiedaļa – 47.m pants – 1. daļa Dalībvalstis nodrošina Komisijai piekļuvi statistikas informācijai, kas tiek glabāta to elektroniskajā sistēmā saskaņā ar 17. panta 1. punkta d) apakšpunktu. Šī informācija neietver nekādus personas datus. Dalībvalstis nodrošina Komisijai piekļuvi statistikas informācijai, kas tiek glabāta to elektroniskajā sistēmā saskaņā ar 17. panta 1. punkta d) apakšpunktu. Šī informācija neietver nekādus personas datus un aprobežojas ar attiecīgo statistiskas datu iegūšanai nepieciešamo informāciju. Grozījums Nr. 10 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. daļa – 5. punkts – b apakšpunkts Regula (ES) Nr. 904/2010 3.iedaļa – 6. apakšiedaļa – 47.n pants – 1. daļa – f apakšpunkts f)  informācija, kurai jābūt pieejamai Komisijai, kā minēts 47.m pantā, kā arī tehniskie līdzekļi šīs informācijas izgūšanai; f)  informācija, kurai jābūt pieejamai Komisijai, kā minēts 47.m pantā, kā arī tehniskie līdzekļi šīs informācijas izgūšanai; Komisija nodrošina, ka šāda datu izgūšana nerada nevajadzīgu administratīvu slogu dalībvalstīm;

Eiropas Parlamenta 2017. gada 30. novembra rezolūcija par stāvokli Jemenā (2017/2849(RSP))

P8_TA(2017)0473 RC-B8-0649/2017

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā savas iepriekšējās rezolūcijas par Jemenu un jo īpaši 2017. gada 15. jūnija(1) un 2016. gada 25. februāra(2) rezolūcijas par humanitāro situāciju Jemenā un 2015. gada 9. jūlija rezolūciju par stāvokli Jemenā(3),

–  ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) 2016. gada 8. oktobra paziņojumu par uzbrukumu Jemenā, 2016. gada 19. oktobra paziņojumu par pamieru Jemenā un 2017. gada 21. novembra paziņojumu par stāvokli Jemenā,

–  ņemot vērā ES humānās palīdzības un krīžu pārvarēšanas komisāra Christos Stylianides 2017. gada 11. novembra paziņojumu par humanitāro situāciju Jemenā,

–  ņemot vērā Padomes 2017. gada 3. aprīļa secinājumus par stāvokli Jemenā,

–  ņemot vērā savu 2016. gada 28. aprīļa rezolūciju par uzbrukumiem slimnīcām un skolām kā starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumu(4) un 2014. gada 27. februāra rezolūciju par bruņotu bezpilota lidaparātu izmantošanu(5),

–  ņemot vērā ES pamatnostādnes starptautisko humanitāro tiesību ievērošanas veicināšanai,

–  ņemot vērā ANO Drošības padomes rezolūcijas par Jemenu, jo īpaši Rezolūcijas Nr. 2342(2017), Nr. 2266(2016), Nr. 2216(2015), Nr. 2201(2015) un Nr. 2140(2014),

–  ņemot vērā paziņojumus par stāvokli Jemenā, ar kuriem 2017. gada 30. janvārī, 12. jūlijā, 19. augustā un 26. oktobrī ir nācis klajā ANO īpašais sūtnis Jemenā Ismail Ould Cheikh Ahmed,

–  ņemot vērā paziņojumu, ko ANO Drošības padomei 2017. gada 12. jūlijā sniedza ANO ģenerālsekretāra vietnieks humānās palīdzības jautājumos Stephen O’Brien,

–  ņemot vērā Pasaules pārtikas programmas (WFP), ANO Bērnu fonda (UNICEF) un Pasaules Veselības organizācijas (PVO) 2017. gada 16. novembra kopīgo paziņojumu, kurā pieprasīts nekavējoties atcelt humānās palīdzības blokādi Jemenā,

–  ņemot vērā 2017. gada 25. aprīlī notikušo ANO augsta līmeņa pasākumu līdzekļu devējiem saistībā ar humanitāro krīzi Jemenā, kurā pausta apņemšanās piešķirt USD 1,1 miljardu, lai novērstu USD 2,1 miljarda finansējuma trūkumu 2017. gadā,

–  ņemot vērā ANO Cilvēktiesību padomes 2017. gada septembra lēmumu izmeklēt visus iespējamos cilvēktiesību pārkāpumus, kas notikuši Jemenā konflikta laikā;

–  ņemot vērā ANO Drošības padomes priekšsēdētāja 2017. gada 15. jūnija paziņojumu, kurā Jemenas konfliktā iesaistītās puses aicinātas konstruktīvi un labticībā censties atrisināt konfliktu, un ņemot vērā 2017. gada 9. augusta paziņojumu par bada draudiem Jemenā,

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. un 4. punktu,

A.  tā kā vairākās ANO vadītu sarunu kārtās vēl nav panākts vērā ņemams progress, lai rastu politisko risinājumu Jemenā; tā kā konfliktā iesaistītajām pusēm un to reģionālajiem un starptautiskajiem atbalstītājiem, tostarp Saūda Arābijai un Irānai, nav izdevies panākt vienošanos par pamieru vai jebkādu citu noregulējumu un kaujas un haotiska bombardēšana nerimstoši turpinās; tā kā neviena no pusēm nav guvusi militāru uzvaru un diez vai to gūs arī nākotnē; tā kā politiskam konflikta risinājumam saskaņā ar ANO miera iniciatīvu Jemenā ir jābūt ES un visas starptautiskās sabiedrībai prioritātei;

B.  tā kā humanitārā situācija Jemenā joprojām ir katastrofāla; tā kā ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija (FAO) stāvokli Jemenā ir pasludinājusi par pasaulē kritiskāko ārkārtas situāciju attiecībā uz pārtikas nodrošinājumu; tā kā ANO Humānās palīdzības koordinācijas biroja (OCHA) dati liecina, ka 20,7 miljoniem cilvēku Jemenā ir vajadzīga palīdzība, jo īpaši pārtikas palīdzība, un ka 7 miljoniem šo cilvēku pārtikas nodrošinājuma ziņā draud ārkārtēja situācija; tā kā 2,2 miljoni bērnu cieš no ļoti akūta pārtikas trūkuma — ik pēc desmit minūtēm kāds bērns mirst no tā, ko ir iespējams novērst; tā kā iekšzemē pārvietoto personu skaits ir 2,9 miljoni un ir 1 miljons repatriantu;

C.  tā kā ANO dati liecina, ka kopš 2015. gada marta, kad Jemenas pilsoņu karā iesaistījās Saūda Arābijas vadītā koalīcija, gaisa uzbrukumos un kaujās uz sauszemes ir nogalināti vairāk nekā 8000 cilvēku, no tiem 60 % civiliedzīvotāju, un ir ievainoti vairāk nekā 50 000, tostarp arī ļoti daudz bērnu; tā kā kauju dēļ, kas notiek gan uz zemes, gan gaisā, ANO Augstā cilvēktiesību komisāra biroja (OHCHR) novērotājiem uz vietas teritorija nav pieejama un tāpēc viņi nevar pārliecināties par bojāgājušo civiliedzīvotāju skaitu; tā kā bojāgājušo un ievainoto skaits tādējādi atspoguļo vien tos datus, ko OHCHR ir izdevies pārbaudīt un apstiprināt;

D.  tā kā nemitīgā karadarbība un humanitārā krīze īpaši smagi skar neaizsargātas grupas, sievietes un bērnus; tā kā civiliedzīvotāju upuru skaits joprojām palielinās;

E.  tā kā organizācijas „Glābiet bērnus” (Save the Children) dati liecina, ka Jemenā katru dienu mirst 130 bērni; tā kā papildus tiem 1,6 miljoniem, kas skolu neapmeklēja jau pirms konflikta sākšanās, vēl vismaz 1,8 miljoniem bērnu ir nācies pamest skolu;

F.  tā kā Pasaules Veselības organizācija ziņo, ka vairāk nekā puse no visiem veselības aprūpes objektiem bojājumu, postījumu vai līdzekļu trūkuma dēļ ir slēgti un ka ir nopietns medicīnas preču trūkums; tā kā 30 000 veselības aprūpei būtiski svarīgu darbinieku jau vairāk nekā gadu nav saņēmuši algu;

G.  tā kā infrastruktūra ir izpostīta un sabiedriskos pakalpojumus nav iespējams sniegt, un tas ir veicinājis holeras uzliesmojumu; tā kā 2017. gada 2. novembrī OCHA paziņoja, ka kopš 2017. gada 27. aprīļa gandrīz 895 000 gadījumu ir konstatēta iespējama saslimšana ar holeru un no holeras ir miruši gandrīz 2200 cilvēku; tā kā vairāk nekā puse no šiem iespējamiem holeras slimniekiem ir bērni; tā kā ir grūti precīzi noteikt ar holeru saslimušo patieso skaitu, jo piekļuve daudziem reģioniem ir ierobežota un daudzi iespējamie pacienti tiek ārstēti, pirms slimība ir pilnībā diagnosticēta;

H.  tā kā gandrīz 90 % no pamatproduktiem valstī tiek importēti; tā kā ANO īpašais referents jautājumos par vienpusēju piespiedu pasākumu negatīvo ietekmi jau iepriekš ir uzsvēris, ka Jemenas gaisa un jūras blokāde, kuru īsteno koalīcijas spēki, ir viens no galvenajiem nepārejošas humanitārās katastrofas iemesliem; tā kā blokāde ierobežo un traucē pārtikas, degvielas un medicīnas preču importu un eksportu un arī humānās palīdzības sniegšanu; tā kā saskaņā ar starptautisko tiesību normām nepamatota kuģu aizkavēšana un/vai aizliegums kuģiem iebraukt Jemenas ostās ir uzskatāms par nelikumīgu vienpusēju piespiedu pasākumu;

I.  tā kā humanitārā situācija Jemenā saasinājās vēl vairāk, tiklīdz Saūda Arābijas vadītā koalīcija 2017. gada 6. novembrī noteica valsts sauszemes, jūras un gaisa robežu blokādi; tā kā atkal ir atvērta Adenas jūras osta un arī al-Wadea sauszemes robežpunkts uz Saūda Arābijas un Jemenas robežas; tā kā hūsītu nemiernieku 2015. gada martā ieņemto Hodeidas (Hodeida) un Salefas (Saleef) ostu un Sanas (Sana’a) lidostas blokāde tomēr vēl turpinās un tā kā caur šīm ostām Jemenā tiek ievests aptuveni 80 % importa preču, tostarp gan komerciālu preču, gan humānās palīdzības sūtījumu; tā kā palīdzības sniegšanas aģentūras ir brīdinājušas, ka tad, ja blokāde netiks atcelta, Jemenā sāksies tik liels bads, kādu pasaule pēdējās desmitgadēs vēl nav piedzīvojusi, un tas prasīs miljoniem upuru;

J.  tā kā ANO Drošības padomes Rezolūcijā Nr. 2216 ir skaidri noteikts, ka Sankciju komitejai attiecīgās personas ir jāuzskata par personām, kuras traucē sniegt humāno palīdzību Jemenā;

K.  tā kā pēdējo nedēļu laikā koalīcijas vadībā ir pastiprinājušies gaisa uzbrukumi Sanā un tās apkaimē un tādēļ ir gājuši bojā civiliedzīvotāji un ir iznīcināta infrastruktūra; tā kā Saūda Arābijas vadībā ir īstenots desmitiem gaisa uzlidojumu un tiek apgalvots, ka tajos, pārkāpjot kara tiesības, ir haotiski nogalināti un ievainoti civiliedzīvotāji, cita starpā arī tādēļ, ka ir izmantota starptautiski aizliegtā kasešu munīcija; tā kā hūsītu nemiernieki 2017. gada 4. novembrī raidīja ballistiskās raķetes uz Rijādas centrālo starptautisko civilās aviācijas lidostu; tā kā šogad uz Saūda Arābijas teritoriju ir raidīts vēl desmitiem raķešu; tā kā saskaņā ar kara tiesībām ir aizliegts ar nolūku vērst haotiskus uzbrukumus pret civiliedzīvotājiem; tā kā šādi uzbrukumi ir uzskatāmi par kara noziegumiem un personas, kas tos ir īstenojušas, var saukt pie atbildības par šo noziegumu pastrādāšanu;

L.  tā kā stāvoklis Jemenā nopietni apdraud stabilitāti reģionā, jo īpaši Āfrikas raga, Sarkanās jūras un plašākā Tuvo Austrumu mērogā; tā kā Arābijas pussalas „Al Qaeda” ir spējusi savā labā izmantot politiskās un drošības situācijas pasliktināšanos Jemenā, palielinot savu klātbūtni un biežāk īstenojot vērienīgākus teroristu uzbrukumus; tā kā Arābijas pussalas „Al Qaeda” un tā dēvētā „Islāma valsts” (ISIS/Da’esh) ir nostiprinājušas savas pozīcijas Jemenā un īstenojušas teroristu uzbrukumus, kuros nogalināti simtiem cilvēku;

M.  tā kā ir noteikts starptautisks ieroču embargo pret Irānas atbalstītajiem hūsītu/Saleh spēkiem; tā kā 18. ES gada ziņojums par ieroču eksportu liecina, ka ES dalībvalstis joprojām ir ļāvušas nodot ieročus Saūda Arābijai arī pēc konflikta eskalācijas, tā pārkāpjot Padomes 2008. gada 8. decembra Kopējo nostāju 2008/944/KĀDP par ieroču eksporta kontroli; tā kā 2016. gada 25. februāra rezolūcijā par humanitāro situāciju Jemenā Parlaments aicināja PV/AP nākt klajā ar iniciatīvu noteikt ES ieroču embargo pret Saūda Arābiju, ievērojot Kopējo nostāju 2008/944/KĀDP;

N.  tā kā Apvienoto Nāciju Organizācijas Bērnu fonda (UNICEF) dati liecina, ka 2 miljoni bērnu ir pilnībā pārstājuši apmeklēt skolu; tā kā OCHA dati liecina, ka pašlaik vairāk nekā 1700 skolās mācības nav iespējamas, jo konflikta rezultātā tās ir izpostītas, tajās ir izvietotas iekšzemē pārvietotās personas vai arī tās ieņēmuši bruņoti grupējumi; tā kā ir dokumenti, kas liecina, ka dalībai kaujās un militāru pienākumu izpildei ir vervēti un izmantoti bērni; tā kā tūkstošiem skolotāju, kas vairāk nekā gadu nebija saņēmuši algu, bija spiesti aiziet no darba, lai atrastu citu ienākumu avotu; tā kā ir iznīcināta ārkārtīgi svarīga infrastruktūra un tāpēc ir grūti piekļūt tam niecīgajam skaitam skolu, kuras vēl darbojas;

O.  tā kā tieši Saūda Arābijas vadītā koalīcija atkārtoti liedz žurnālistiem iespēju ieceļot Jemenā, cita starpā aizliedzot viņiem piedalīties arī ANO lidojumos, ar ko tiek nogādāta palīdzība hūsītu kontrolētajā galvaspilsētā Sanā;

P.  tā kā lēmums par konkrētu personu iekļaušanu bezpilota lidaparātu uzbrukuma mērķu sarakstā bieži vien tiek pieņemts bez tiesas rīkojuma vai ordera; tā kā konkrētas personas par mērķi tiek noteiktas un pēcāk nogalinātas bez pienācīgas tiesvedības;

Q.  tā kā kopš konflikta sākuma Eiropas Savienība ir piešķīrusi humāno palīdzību EUR 171,7 miljonu apmērā; tā kā ES humānā palīdzība prioritāri tiek piešķirta veselības, uztura, pārtikas nodrošinājuma, aizsardzības, pajumtes un ūdensapgādes un sanitārijas jomā;

R.  tā kā 2017. gada aprīlī Ženēvā notika augsta līmeņa pasākums līdzekļu devējiem saistībā ar humanitāro krīzi Jemenā un vairākas valstis un organizācijas tajā pauda apņemšanos piešķirt USD 1,1 miljardu, taču līdz 2017. gada 21. novembrim līdzekļu devēji bija piešķīruši vien 56,9 % no USD 2,3 miljardiem, ko saskaņā ar ANO aicinājumu sniegt humāno palīdzību Jemenai ir paredzēts nodrošināt 2017. gadā,

1.  ļoti asi nosoda nemitīgo vardarbību Jemenā un visus uzbrukumus civiliedzīvotājiem un civilajai infrastruktūrai, jo tie ir kara noziegumi; ir ļoti noraizējies par humanitārās situācijas bīstamu pasliktināšanos Jemenā; pauž dziļu nožēlu, ka konflikta rezultātā ir zaudētas dzīvības un ka tik milzīgas ir cilvēku ciešanas, jo viņiem nav pieejama humānā palīdzība un izdzīvošanai nepieciešamās preces un karadarbības dēļ viņi ir pārvietoti vai arī zaudējuši savus iztikas līdzekļus, un izsaka līdzjūtību upuru ģimenēm; vēlreiz apstiprina savu apņemšanos arī turpmāk atbalstīt Jemenu un Jemenas tautu;

2.  atkārtoti apliecina, ka pilnībā atbalsta centienus, ko īsteno ANO ģenerālsekretārs un ANO ģenerālsekretāra īpašais sūtnis Jemenā, lai panāktu sarunu atsākšanos; uzsver, ka tikai ar politisku, iekļaujošu un sarunu ceļā panāktu konflikta risinājumu var atjaunot mieru un saglabāt Jemenas vienotību, suverenitāti, neatkarību un teritoriālo integritāti; aicina visus starptautiskos un reģionālos partnerus konstruktīvi sadarboties ar Jemenas pārstāvjiem, lai panāktu saspīlējuma mazināšanos un atrisinātu konfliktu pie sarunu galda; mudina Saūda Arābiju un Irānu strādāt, lai izbeigtu karadarbību Jemenā un uzlabotu abu valstu savstarpējās attiecības; aicina Irānu nekavējoties pārtraukt gan tiešu, gan ar starpnieku palīdzību sniegtu atbalstu hūsītu spēkiem Jemenā;

3.  aicina visas konfliktā iesaistītās puses steidzami vienoties par karadarbības izbeigšanu, ko uzraudzītu ANO un kas būtu pirmais solis ceļā uz miera sarunu atsākšanu ANO vadībā; mudina visas puses labticībā un bez iepriekšējiem nosacījumiem pēc iespējas drīzāk iesaistīties jaunā ANO vadītu miera sarunu kārtā; pauž nožēlu par hūsītu kaujinieku un viņu sabiedroto lēmumu noraidīt Ismail Ould Cheikh Ahmed kandidatūru miera sarunu vedēja pienākumu izpildei;

4.  aicina PV/AP steidzami piedāvāt integrētu ES stratēģiju Jemenai un no jauna enerģiski veicināt Jemenas miera iniciatīvas īstenošanu ANO paspārnē; atkārtoti pauž atbalstu Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) centieniem panākt sarunu atsākšanos un mudina visas konfliktā iesaistītās puses rīkoties konstruktīvi, nepakārtojot šo centienu īstenošanu iepriekšēju nosacījumu izpildei; uzsver — lai būtu vieglāk atgriezties uz politiska risinājuma ceļa, ir būtiski īstenot tādus uzticības veicināšanas pasākumus kā politieslodzīto atbrīvošana, tūlītēji pasākumi ar mērķi panākt stabilu pamieru, mehānisms, ar kuru ANO uzraudzībā nodrošina spēku atkāpšanos, pasākumi, ar ko nodrošina pieeju humānajai palīdzībai un tirdzniecībai, neoficiālās diplomātijas iniciatīvas (Track II), kuru īstenošanā piedalās politisko, drošības un pilsoniskās sabiedrības aprindu pārstāvji;

5.  pauž nožēlu, ka Saūda Arābija un tās koalīcijas partneri ir slēguši Jemenas jūras ostas, lidostas un sauszemes robežpunktus un ka tādēļ situācija valstī ir vēl vairāk pasliktinājusies; uzskata, ka tādi koalīcijas īstenoti pasākumi kā lēmums atjaunot darbību Adenas ostā un atvērt al-Wadea robežpunktu ir solis pareizajā virzienā; mudina koalīciju nekavējoties atjaunot darbību Hodeidas un Salefas ostās un atvērt sauszemes robežas humānās palīdzības un pirmās nepieciešamības komercpreču piegādēm;

6.  uzsver — lai novērstu ārkārtas humanitāro situāciju un arīdzan veicinātu pušu savstarpēju uzticēšanos politiskām sarunām labvēlīgā veidā, ANO Drošības padome mudina ātri panākt vienošanos par ANO verifikācijas un inspekcijas mehānisma papildu uzraugu izvietošanu, kas palielinātu visu Jemenas ostu veiktspēju, un nodrošināt, lai pieejamāka kļūtu Sanas lidosta;

7.  aicina visas iesaistītās puses nodrošināt, lai konflikta skartie reģioni nekavējoties un pilnībā būtu pieejami humānās palīdzības sniegšanai, tā ļaujot palīdzēt cilvēkiem, kuriem tas nepieciešams, un pieprasa garantēt palīdzības sniedzēju drošību; aicina Padomi un ANO Drošības padomi, īstenojot ANO Drošības padomes Rezolūciju Nr. 2216, noteikt, kuras personas traucē sniegt humāno palīdzību Jemenā, un vērsties pret tām ar konkrētām sankcijām;

8.  nosoda haotiskos gaisa uzbrukumus, kuri īstenoti koalīcijas vadībā un kuru rezultātā ir gājuši bojā civiliedzīvotāji, tostarp bērni, un ir iznīcināta civilā un medicīniskā infrastruktūra; nosoda hūsītu un viņu sabiedroto spēku tikpat haotiskos uzbrukumus, kuros ir gājuši bojā civiliedzīvotāji, un nosoda arī to, ka slimnīcas un skolas šie grupējumi izmanto kā bāzes, no kurām doties uzbrukumā;

9.  nosoda hūsītu/Saleh spēku haotiskos raķešu triecienus pa Saūda Arābijas pilsētām, jo īpaši 2017. gada 4. novembra triecienu pa centrālo starptautisko civilās aviācijas lidostu Rijādā — King Khaled starptautisko lidostu;

10.  mudina visas puses ļaut žurnālistiem ieceļot valstī, arī visās valsts teritorijās un šķērsojot valstī izveidotās frontes līnijas; norāda, ka aizliegums žurnālistiem ieceļot Jemenā ir bijis par iemeslu, kādēļ krīze nav guvusi pienācīgu atspoguļojumu, un tas vājina humānās palīdzības sniedzēju centienus piesaistīt starptautiskās sabiedrības un līdzekļu devēju uzmanību katastrofālajai situācijai; atzinīgi vērtē to, ka Yahya Abdulraqeeb al-Jubeihi, Abed al-Mahziri un Kamel al-Khozani nesen ir atbrīvoti, un mudina nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot arī visus pārējos ieslodzītos žurnālistus;

11.  aicina visas puses ievērot starptautisko humanitāro tiesību un starptautisko cilvēktiesību normas, nodrošināt civiliedzīvotāju aizsardzību un atturēties no tiešiem uzbrukumiem civilajai infrastruktūrai, jo īpaši ārstniecības objektiem un ūdensapgādes sistēmām;

12.  atgādina, ka uzbrukumi, kas mērķēti uz civiliedzīvotājiem un civilo infrastruktūru, tostarp slimnīcām un medicīnisko personālu, ir smags starptautisko humanitāro tiesību pārkāpums; mudina starptautisko sabiedrību nodrošināt, ka ir iespējama starptautiska kriminālvajāšana pret tiem, kuri atbildīgi par starptautisko tiesību pārkāpumiem Jemenā; šajā sakarībā pilnībā atbalsta ANO Cilvēktiesību padomes lēmumu vispusīgi izmeklēt noziegumus, kas Jemenā pastrādāti konflikta laikā;

13.  pilnībā atbalsta ES dalībvalstu un trešo valstu centienus izveidot starptautiskus mehānismus, ar ko vākt pierādījumus un saukt pie atbildības tos, kuri vainojami smagos cilvēktiesību pārkāpumos un starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumos; uzsver, ka par pārkāpumiem ir jāsauc pie atbildības, citādi neizdosies panākt ilgtermiņā noturīgu konflikta risinājumu; šajā sakarībā atzinīgi vērtē lēmumu izveidot ANO struktūrā prominentu starptautisko un reģionālo ekspertu grupu, kas būtu pilnvarota uzraudzīt cilvēktiesību stāvokli Jemenā, par to ziņot un arī vispusīgi izvērtēt visus apgalvojumus par iespējamiem starptautisko cilvēktiesību un citu attiecīgo spēkā esošo starptautisko tiesību normu pārkāpumiem un noziegumiem, ko jebkura no konfliktā iesaistītajām pusēm varētu būt pastrādājusi kopš 2015. gada marta; pauž nožēlu, ka ir bloķēti centieni sākt neatkarīgu izmeklēšanu;

14.  pauž nopietnas bažas par to, ka stabilitātes trūkumu Jemenā savā labā ir izmantojušas tādas teroristu un ekstrēmistu organizācijas kā ISIS/Da’esh un Arābijas pussalas „Al Qaeda”; mudina Jemenas valdību uzņemties atbildību, cīnoties pret ISIS/Da’esh un Arābijas pussalas „Al Qaeda”; uzsver, ka visām konfliktā iesaistītajām pusēm ar izlēmīgu rīcību ir jāvēršas pret šādiem grupējumiem, kuru darbība nopietni apdraud ne vien iespēju rast risinājumu sarunu ceļā, bet arī drošību reģionā un aiz reģiona robežām; vēlreiz apstiprina ES apņemšanos vērsties pret ekstrēmistu grupējumiem un to ideoloģiju un uzsver, ka tāpat ir jārīkojas arī iesaistītajām pusēm reģionā;

15.  aicina Padomi efektīvi veicināt starptautisko humanitāro tiesību ievērošanu, kā noteikts attiecīgajās ES pamatnostādnēs; atkārtoti uzsver jo īpaši to, ka visām ES dalībvalstīm ir stingri jāpiemēro Padomes Kopējās nostājas 2008/944/KĀDP noteikumi; šajā sakarībā atgādina, ka savā 2016. gada 25. februāra rezolūcijā par humanitāro situāciju Jemenā ir aicinājis PV/AP nākt klajā ar iniciatīvu noteikt ES ieroču embargo pret Saūda Arābiju, jo Saūda Arābija tiek apsūdzēta nopietnos starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumos Jemenā, un tāpēc atļauja turpināt pārdot ieročus Saūda Arābijai būtu Padomes Kopējās nostājas 2008/944/KĀDP pārkāpums;

16.  atbalsta ES aicinājumu visām konfliktā iesaistītajām pusēm darīt visu, kas nepieciešams, lai bruņota konflikta situācijā nepieļautu nekādu vardarbību, arī seksuālu un ar dzimumu saistītu vardarbību, un lai uz to reaģētu; asi nosoda bērnu tiesību pārkāpumus un ir nobažījies par to, ka bērniem ir ierobežota piekļuve pat veselības pamataprūpei un izglītībai; nosoda bērnu kareivju vervēšanu un izmantošanu neatkarīgi no tā, vai to ir darījuši valdības spēki vai bruņotie opozicionāru grupējumi;

17.  atzinīgi vērtē apņemšanos, ko dalībnieki pauduši augsta līmeņa pasākumā līdzekļu devējiem saistībā ar humanitāro krīzi Jemenā, un uzsver, ka ir humānā palīdzība ir saskaņoti jāsniedz ANO vadībā, lai atvieglotu Jemenas iedzīvotāju ciešanas; pieprasa nekavējoties mobilizēt Jemenai apsolītos līdzekļus un pilnībā nodrošināt finansējumu ANO Jemenas 2017. gada humānās palīdzības reaģēšanas plāna īstenošanai;

18.  atzinīgi vērtē to, ka Eiropas Savienība un ES dalībvalstis ir gatavas palielināt humāno palīdzību iedzīvotājiem visā valsts teritorijā, lai reaģētu uz augošo pieprasījumu, un ir gatavas arī mobilizēt palīdzību attīstības jomā projektu finansēšanai ārkārtīgi svarīgās nozarēs;

19.  stingri atbalsta darbu, ko veic ANO ģenerālsekretāra vietnieks humānās palīdzības jautājumos un ANO ārkārtas palīdzības koordinators Mark Lowcock un ko ir veicis arī viņa priekšgājējs Stephen O’Brien, cenšoties atvieglot Jemenas iedzīvotāju ciešanas;

20.  prasa Eiropas Savienībai un ES dalībvalstīm līdz ar centieniem, ko tās īsteno humānās palīdzības un politikas jomā, atbalstīt arī uz miera veidošanu un noturību vērstus pasākumus, šajā nolūkā cita starpā atbalstot pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus un vietējās ekonomikas un pārvaldības struktūras, lai panāktu pamatpakalpojumu un infrastruktūras ātru atjaunošanu, stimulētu vietējo ekonomiku un veicinātu mieru un sociālo kohēziju;

21.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/Savienības Augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram, Persijas līča arābu valstu sadarbības padomes ģenerālsekretāram, Arābu valstu līgas ģenerālsekretāram un Jemenas valdībai.

(1) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0273. (2) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0066. (3) OV C 265, 11.8.2017., 93. lpp. (4) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0201. (5) OV C 285, 29.8.2017., 110. lpp.

Eiropas Parlamenta 2017. gada 30. novembra rezolūcija par Eiropas stratēģijas invaliditātes jomā īstenošanu (2017/2127(INI))

P8_TA(2017)0474 A8-0339/2017

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 2., 9., 10., 19., 168. pantu un 216. panta 2. punktu un Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2. un 21. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 3., 15., 21., 23., 25. un 26. pantu,

–  ņemot vērā ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām (UNCRPD) un tās stāšanos spēkā Eiropas Savienībā 2011. gada 21. janvārī saskaņā ar Padomes 2009. gada 26. novembra Lēmumu 2010/48/EK par to, lai Eiropas Kopiena noslēgtu Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām(1),

–  ņemot vērā Padomes, dalībvalstu un Komisijas Rīcības kodeksu, kurā izklāstīta iekšējā kārtība, lai Eiropas Savienība īstenotu Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām un Eiropas Savienības pārstāvību saistībā ar to,

–  ņemot vērā ANO Personu ar invaliditāti tiesību komitejas 2015. gada 2. oktobra noslēguma secinājumus par Eiropas Savienības sākotnējo ziņojumu(2),

–  ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju (Eiropas līgumu sērija, Nr. 5, 1950) un tās protokolus,

–  ņemot vērā Eiropas Sociālo hartu (ELS, Nr. 35, 1961, pārskatīta 1996. gadā; ELS, Nr. 163),

–  ņemot vērā Eiropas Padomes Ministru komitejas Ieteikumu dalībvalstīm Rec(2002)5 par sieviešu aizsardzību pret vardarbību un Ieteikumu CM/Rec(2007)17 par dzimumu līdztiesības standartiem un mehānismiem,

–  ņemot vērā ANO 1979. gada 18. decembra Konvenciju par jebkādas sieviešu diskriminācijas izskaušanu (CEDAW) un tās 1999. gada 6. oktobra fakultatīvo protokolu,

–  ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju, Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju, Starptautisko paktu par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām un Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Direktīvu 2014/24/ES par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK(3),

–  ņemot vērā Padomes 2000. gada 27. novembra Direktīvu 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju(4),

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 2. decembra priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz produktu un pakalpojumu pieejamības prasībām (COM(2015)0615),

–  ņemot vērā Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu pārstāvju, Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas kopīgo paziņojumu par jauno Eiropas Konsensu par attīstību “Mūsu pasaule, mūsu cieņa, mūsu nākotne” un tajā pausto apņemšanos attīstības sadarbībā ņemt vērā personu ar invaliditāti īpašās vajadzības,

–  ņemot vērā Komisijas dienestu 2017. gada 2. februāra darba dokumentu “Progresa ziņojums par Eiropas stratēģijas invaliditātes jomā (2010–2020) īstenošanu” (SWD(2017)0029),

–  ņemot vērā Komisijas 2010. gada 15. novembra paziņojumu “Eiropas stratēģija invaliditātes jomā (2010–2020): atjaunināta apņemšanās veidot Eiropu bez šķēršļiem” (COM(2010)0636),

–  ņemot vērā 2016. gada 13. decembra rezolūciju par pamattiesību stāvokli Eiropas Savienībā 2015. gadā(5),

–  ņemot vērā 2016. gada 15. septembra rezolūciju par Padomes 2000. gada 27. novembra Direktīvas 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju (Nodarbinātības vienlīdzības direktīva), piemērošanu(6),

–  ņemot vērā 2016. gada 7. jūlija rezolūciju par ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām īstenošanu, īpašu uzmanību pievēršot UNCRPD komitejas noslēguma apsvērumiem(7),

–  ņemot vērā 2015. gada 20. maija rezolūciju par Apvienoto Nāciju Organizācijas Personu ar invaliditāti tiesību komitejas jautājumu sarakstu saistībā ar Eiropas Savienības sākotnējo ziņojumu(8),

–  ņemot vērā 2011. gada 25. oktobra rezolūciju par personu ar invaliditāti integrāciju un mobilitāti un Eiropas stratēģiju invaliditātes jomā (2010–2020)(9),

–  ņemot vērā 2009. gada 6. maija rezolūciju par tādu cilvēku aktīvu integrāciju, kuri ir atstumti no darba tirgus(10),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta Izpētes dienesta brīfingu “Eiropas stratēģija invaliditātes jomā (2010–2020)”,

–  ņemot vērā ES iekšpolitikas ģenerāldirektorāta pētījumu “Discrimination Generated by the Intersection of Gender and Disability” (“Intersekcionālā diskriminācija uz dzimuma un invaliditātes pamata”),

–  ņemot vērā Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam,

–  ņemot vērā Eiropas Ombuda 2016. gada ziņojumu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras 2016. un 2017. gada pamattiesību ziņojumus,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras tematiskos ziņojumus,

–  ņemot vērā Eurostat 2014. gada statistikas datus par darba tirgus, izglītības un apmācības piekļūstamību, nabadzību un ienākumu nevienlīdzību,

–  ņemot vērā Padomes secinājumus “Ilgtspējīga Eiropas nākotne: ES reakcija uz Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam”, kas publicēti 2017. gada 20. jūnijā,

–  ņemot vērā brīvprātīgo Eiropas kvalitātes sistēmu sociālo pakalpojumu jomā (SPC/2010/10/8),

–  ņemot vērā Jauno pilsētattīstības programmu (A/RES/71/256),

–  ņemot vērā Sendai ietvarprogrammu katastrofu riska mazināšanai,

–  ņemot vērā Padomes secinājumus par Dzimumu līdztiesības rīcības plānu (2016–2020),

–  ņemot vērā Rīcības plānu par cilvēktiesībām un demokrātiju (2015–2019),

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas ziņojumu un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas un Kultūras un izglītības komitejas atzinumus, Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas nostāju grozījumu veidā un Lūgumrakstu komitejas atzinumu (A8-0339/2017),

A.  tā kā personām ar invaliditāti kā pilntiesīgiem pilsoņiem(11) visās dzīves jomās ir vienlīdzīgas tiesības uz nedalītu cieņu, līdzvērtīgu attieksmi, neatkarīgu dzīvi, autonomiju un pilnīgu līdzdalību sabiedrībā;

B.  tā kā ir aplēsts, ka Eiropas Savienībā ir 80 miljoni personu ar invaliditāti, no kurām 46 miljoni ir sievietes;

C.  tā kā LESD ir prasīts, lai Savienība, nosakot un īstenojot savu politiku un darbības, apkaro diskrimināciju uz invaliditātes pamata (10. pants), un Savienībai ir piešķirtas pilnvaras pieņemt tiesību aktus, lai cīnītos pret šādu diskrimināciju (19. pants);

D.  tā kā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 21. un 26. pantā ir skaidri aizliegta diskriminācija uz invaliditātes pamata un paredzēta personu ar invaliditāti līdztiesīga piedalīšanās sabiedrības dzīvē;

E.  tā kā UNCRPD ir pirmais starptautiskais cilvēktiesību līgums, ko ratificējusi Eiropas Savienība un ko parakstījušas arī visas 28 dalībvalstis un ratificējušas 27 dalībvalstis; tā kā ES ir lielākā attīstības palīdzības sniedzēja pasaulē un viena no visietekmīgākajām ieinteresētajām pusēm starptautiskajā līmenī;

F.  tā kā ES ir apņēmusies Eiropas Savienībā un attīstības sadarbībā ar partnervalstīm īstenot Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM);

G.  tā kā UNCRPD ir teikts, ka personas ar invaliditāti ir personas, kurām ir ilgstoši fiziski, garīgi, intelektuāli vai maņu traucējumi, kas mijiedarbībā ar dažādiem šķēršļiem var apgrūtināt viņu pilnvērtīgu un efektīvu līdzdalību sabiedrības dzīvē vienlīdzīgi ar citiem; tā kā šajā ziņā UNCRPD 9. pants ir īpaši svarīgs;

H.  tā kā Eiropas Savienības Tiesas judikatūra apstiprina, ka UNCRPD ir saistoša Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm, kad tās īsteno ES tiesību aktus, piemēram, sekundāro tiesību aktu gadījumā(12); tā kā nolūkā īstenot UNCRPD pēc iespējas pilnīgāk ir obligāti ir jāpanāk pastāvošo ES tiesību aktu un politikas instrumentu izpilde;

I.  tā kā personas ar invaliditāti ir daudzveidīga grupa un tā kā sievietes, bērni, gados vecāki cilvēki un personas ar kompleksām aprūpes vajadzībām, pārejošu vai neredzamu invaliditāti saskaras ar papildu šķēršļiem un multiplo diskrimināciju;

J.  tā kā personām ar invaliditāti rodas papildu izdevumi, ir zemāki ienākumi un augstāks bezdarba līmenis; tā kā ar invaliditāti saistītie pabalsti būtu jāuzskata par valsts atbalstu, kura mērķis ir palīdzēt cilvēkiem likvidēt šķēršļus, lai viņi pilnībā piedalītos sabiedriskajā dzīvē, arī nodarbinātības ceļā;

K.  tā kā bērniem ar invaliditāti ir tiesības dzīvot savā ģimenē vai ģimenes vidē atbilstoši viņu interesēm; tā kā ģimenes locekļiem bieži vien ir jāierobežo vai jāpārtrauc profesionālā darbība, lai varētu rūpēties par ģimenes locekļiem ar invaliditāti;

L.  tā kā UNCRPD principi ir daudz plašāki nekā diskriminācijas novēršana un tās mērķis ir panākt, ka visas personas ar invaliditāti un viņu ģimenes pilnībā izmanto savas cilvēktiesības iekļaujošā sabiedrībā;

M.  tā kā joprojām tiek pieņemti un pārskatīti tiesību akti, kuros nav nekādu atsauču uz UNCRPD un piekļūstamību [pieejamību]; tā kā piekļūstamība ir līdzdalības priekšnosacījums; tā kā ES kā UNCRPD pusei ir pienākums, ievērojot invaliditātes jēdziena daudzpusību, nodrošināt, lai personas ar invaliditāti un to pārstāvošās organizācijas būtu cieši iesaistītas un aktīvi piedalītos tiesību aktu un politikas izstrādē un īstenošanā;

N.  tā kā stereotipi, maldi un aizspriedumi ir daļa no diskriminācijas — arī multiplās diskriminācijas —, stigmatizācijas un nevienlīdzības pamatcēloņiem;

O.  tā kā personām ar invaliditāti bieži vien trūkst atbalsta, aizsardzības, komunikācijas un informācijas par veselības aprūpes pakalpojumiem un tiesībām, aizsardzības pret vardarbību, bērnu aprūpes, kā arī nav vai gandrīz nav piekļuvies šādiem pakalpojumiem un informācijai; tā kā veselības aprūpes sistēmas darbiniekiem vajadzētu būt pienācīgi apmācītiem par personu ar invaliditāti īpašajām vajadzībām;

P.  tā kā ievērojamai daļai no tiem četriem miljoniem cilvēku, kurus ik gadu skar bezpajumtniecība, ir invaliditāte un šie cilvēki kā mērķgrupa ir lielā mērā atstāti bez ievērības UNCRPD un ES stratēģijā invaliditātes jomā;

Q.  tā kā par spīti daudzajām starptautiskajām konvencijām, ES un dalībvalstu tiesību aktiem un stratēģijām personas ar invaliditāti joprojām pilnībā nepiedalās sabiedrības dzīvē un nevar pilnībā izmantot savas tiesības; tā kā saskaņā ar UNCRPD 29. pantu personu ar invaliditāti līdzdalību iespējams sasniegt vien tad, ja tās ir iesaistītas politiskajā un sabiedriskajā dzīvē, kur tās bieži vien nav pietiekami pārstāvētas;

R.  tā kā Komisijas progresa ziņojums parāda, ka ir vērojama nepārprotama kavēšanās ar saistību, kuras izriet no UNCRPD, īstenošanu gan ES, gan dalībvalstu līmenī; tā kā stratēģijas ietvaros vēl ir neatrisināti problēmjautājumi un nepilnības un nolūkā ES politiku, tiesību aktus un programmas saskaņot ar UNCRPD ir nepieciešams ilgtermiņa redzējums;

S.  tā kā neatkarīgas dzīves modelis, kas uzsvērts UNCRPD, nodrošina maksimālo iespējamo piekļūstamības līmeni; tā kā piekļuve citiem pakalpojumiem, piemēram, piekļūstamam transportam, kultūras un atpūtas pasākumiem, arī ir kvalitatīvas dzīves daļa un var veicināt personu ar invaliditāti integrāciju;

T.  tā kā izšķirīgi svarīga ir iekļaujoša un aktīva piekļuve darba tirgum, jo tas ir viens no galvenajiem līdzekļiem, ar ko sekmēt personu ar invaliditāti neatkarību; tā kā piekļuve darba tirgum pašlaik ir 58,5 % līmenī salīdzinājumā ar 80,5 % personu bez invaliditātes vidū, turklāt dažas grupas saskaras ar papildu diskrimināciju atkarībā no invaliditātes veida, un tā kā sociālā ekonomika personām ar invaliditāti piedāvā daudzas nodarbinātības iespējas;

U.  tā kā līdztiesības veicināšanas struktūru efektivitāti un neatkarību valstu līmenī varētu nostiprināt, pieņemot stingrākas Eiropas līmeņa vadlīnijas un atvēlot pietiekamus resursus, kā arī rīkojot mācības par invaliditātes jautājumiem;

V.  tā kā viena no četrām prioritātēm, ko Komisija izvirzīja pēc Parīzes deklarācijas par pilsoniskuma un kopējo vērtību — brīvības, iecietības un nediskriminācijas — veicināšanu ar izglītības palīdzību, ir “veicināt izglītības ieguvi nelabvēlīgā situācijā esošiem bērniem un jauniešiem, nodrošinot, ka izglītības un apmācības sistēmas apmierina viņu vajadzības”;

W.  tā kā kopējās izmaksas, kas rodas, personas ar invaliditāti izslēdzot no darba tirgus, ir lielākas nekā izmaksas, kas rastos, šīs personas iekļaujot darba tirgū; tā kā tas jo īpaši attiecas uz personām ar vairākām atbalsta vajadzībām, kuru ģimenes locekļi var būt spiesti kļūt par šo personu aprūpētājiem;

X.  tā kā nodarbināto personu ar invaliditāti skaits var būt zemāks, nekā parāda šie dati, ņemot vērā to, ka daudzas no tām ir ieskaitītas kategorijā “nav nodarbināms” vai strādā starptautiskās konkurences neietekmētā sektorā vai aizsargātā vidē, tām nav darba ņēmēja statusa un ka tādēļ tās netiek uzskaitītas oficiālajos datos un statistikā;

Y.  tā kā ir jāatbalsta un jāmudina darba devēji, lai tie nodrošinātu personu ar invaliditāti iespēcināšanu no izglītības līdz nodarbinātībai; tā kā šajā nolūkā darba devēju izpratnes veicināšana ir viens no veidiem, kā cīnīties ar diskrimināciju personu ar invaliditāti pieņemšanā darbā;

Z.  tā kā pasākumi darbavietā ir izšķirīgi svarīgi pozitīvas garīgās veselības veicināšanā un garīgu saslimšanu un psihosociālas invaliditātes profilaksē;

AA.  tā kā ES ir lielākā attīstības palīdzības sniedzēja un tai ir vadoša loma cilvēku ar invaliditāti iekļaušanas programmās;

AB.  tā kā diskriminācija nodarbinātībā nav izolēti aplūkojams jautājums; tā kā diskriminācija izglītībā, arodapmācībā, mājokļu jomā un transporta piekļūstamības trūkums arī ir diskriminācija nodarbinātībā;

AC.  tā kā ES 75 % personu ar smagu invaliditāti nav iespējas pilnībā iesaistīties darba tirgū; tā kā jo īpaši personas ar autisma spektra traucējumiem, nedzirdīgie vai vājdzirdīgie, kā arī neredzīgie un nedzirdīgi neredzīgie var saskarties ar nepietiekamas nodarbinātības, kā arī bezdarba problēmu;

AD.  tā kā IAM un sociālo tiesību pīlārs varētu būt UNCRPD īstenošanas mehānismi;

AE.  tā kā tiesībspējas un rīcībspējas trūkums ir ievērojams šķērslis balsstiesību izmantošanai, tostarp Eiropas Parlamenta vēlēšanās;

AF.  tā kā 34 % sieviešu, kam ir kāda veselības problēma vai invaliditāte, savas dzīves laikā ir cietušas no partnera fiziskās vai seksuālās vardarbības;

AG.  tā kā LESD 168. panta 7. punktā paredzēts, ka dalībvalstis ir atbildīgas par savas veselības politikas noteikšanu un veselības pakalpojumu sniegšanu, un tas apliecina, cik ļoti svarīgi ir apspriesties un sadarboties ar dalībvalstīm, lai Eiropas stratēģija invaliditātes jomā darbotos sekmīgi;

AH.  tā kā UNCRPD 25. pantā ir nostiprinātas personu ar invaliditāti tiesības saņemt visaugstākajiem standartiem atbilstošu veselības aprūpi bez jebkādas diskriminācijas;

AI.  tā kā personas ar invaliditāti ir īpaši neaizsargātas pret veselības aprūpes pakalpojumu trūkumiem, pakļautas riskam piekopt veselību apdraudošu uzvedību un tām ir raksturīgi augstāki priekšlaicīgas nāves rādītāji,

Galvenās rīcības jomas

Piekļūstamība

1.  atzīst, cik svarīga ir holistiska piekļūstamības definīcija un piemērošana un cik tā ir vērtīga kā pamats, kas personām ar invaliditāti ļaut izmantot vienlīdzīgas iespējas un uz kā iespējama īstena sociālā iekļaušana un līdzdalība sabiedrībā, kā atzīts UNCRPD un atbilstoši UNCRPD vispārējam komentāram Nr. 2, ņemot vērā personu ar invaliditāti vajadzību daudzveidību un veicinot to, ka universālais dizains pakāpeniski kļūst aizvien svarīgāks kā ES princips;

2.  atgādina Komisijai, ka tai ir pienākums maģistralizēt invaliditātes aspektu un attīstīt un sekmēt piekļūstamību visās politikas jomās gan publiskajā, gan privātajā sektorā, un iesaka Komisijas hierarhijā izveidot piekļūstamības jomā kompetentas struktūrvienības, kas pārliecinātos, ka šis pienākums tiek pildīts;

3.  aicina Komisiju noteikt obligātas prasības attiecībā uz publisko telpu un jo īpaši būvētās vides piekļūstamību;

4.  aicina dalībvalstis pilnībā īstenot un pastāvīgi uzraudzīt visus ar piekļūstamību saistītos tiesību aktus, tostarp Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvu, telekomunikāciju paketi un Tīmekļa piekļūstamības direktīvu, kā arī attiecīgās regulas transporta un pasažieru tiesību jomā; šajā sakarā aicina ES koordinēt un uzraudzīt īstenošanu, kā arī veicināt UNCRPD ratificēšanu gan iekšējā, gan ārējā līmenī;

5.  cer, ka ES likumdevēji nekavējoties pieņems Eiropas Piekļūstamības aktu; pilnīgas UNCRPD īstenošanas nolūkā iesaka galīgajā tekstā uzlabot produktu un pakalpojumu piekļūstamību personām ar invaliditāti un personām ar funkcionēšanas ierobežojumiem; uzsver, ka ir vajadzīgi vispusīgi Eiropas noteikumi par publisko telpu un būvētās vides piekļūstamību, kā arī par piekļuvi visu veidu transportam;

6.  pauž bažas par to, ka dažu tiesību aktu, piemēram, Tīmekļa piekļūstamības direktīvas(13) vai Dzelzceļa piekļūstamības regulas (TSI-PRM)(14), uzraudzība notiek nozares pārstāvju un dalībvalstu pašnovērtējuma ceļā un ka to neveic neatkarīga struktūra; tāpēc iesaka Komisijai uzlabot atbilstības novērtēšanu un apsvērt izstrādāt uzraudzības tiesību aktus, ar ko nodrošināt, ka tiek ievērotas personu ar invaliditāti tiesības, tostarp, piemēram, Regulas (EK) Nr. 261/2004 īstenošanā(15);

7.  atgādina, ka visu ar piekļūstamību saistīto pienākumu izpildei ir vajadzīgs pietiekams finansējums ES, valstu un vietējā līmenī; aicina ES nodrošināt, ka visas finansēšanas programmas ir piekļūstamas, atbilst universālā dizaina pieejai un ietver atsevišķu piekļūstamības budžetu; aicina dalībvalstis stimulēt publiskos ieguldījumus, lai nodrošinātu, ka personas ar invaliditāti var piekļūt gan fiziskajai, gan digitālajai vide;

8.  aicina Komisiju un dalībvalstis palielināt piekļūstamību, atbalstot IKT izstrādi un visas iniciatīvas, tostarp jaunuzņēmumus, kas darbojas personu ar invaliditāti drošības jomā;

9.  atbalsta neatkarīgas dzīves paraugprakses izpēti un izmantošanu Eiropas Savienībā;

10.  aicina Komisiju un dalībvalstis veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu neatliekamās palīdzības dienesta numura 112 pilnīgu piekļūstamību visām personām ar visu veidu invaliditāti un visos katastrofu riska mazināšanas politikas un programmu aspektos nodrošinātu piekļūstamību visām personām ar invaliditāti un šo personu iekļaušanu;

11.  ir nobažījies par to, ka valstu līmenī netiek pietiekami izpildīti publiskā iepirkuma ex ante nosacījumi, kas prasa pirms publiska līguma parakstīšanas iepirkumā nodrošināt piekļūstamības prasību ievērošanu; šajā nolūkā līdzīgi kā zaļā publiskā iepirkuma gadījumā iesaka izveidot portālu, kurā būtu apkopotas visas piekļūstamības vadlīnijas;

12.  stingri iesaka nodrošināt pasažieru tiesību sūdzību veidlapas pilnīgu piekļūstamību un piemērotību personām ar invaliditāti un piešķirt valstu izpildiestādēm vairāk un vienlīdz stingrus izpildes pienākumus;

13.  jo īpaši uzsver, ka piekļūstamība ir viens no UNCRPD pamatprincipiem un priekšnosacījums citu konvencijā noteikto tiesību izpildei; uzsver, ka nemainīgi daudzos lūgumrakstos, kurus iesnieguši Eiropas iedzīvotāji, paustas sūdzības par piekļūstamības trūkumu vai esošiem arhitektoniskajiem šķēršļiem; uzsver, ka tiesības uz piekļūstamību, kas noteiktas UNCRPD 9. pantā, ir jāīsteno vispusīgā veidā, lai nodrošinātu, ka personas ar invaliditāti var piekļūt apkārtējai videi, transportam, sabiedriskajiem objektiem un pakalpojumiem, kā arī informācijas un komunikāciju tehnoloģijām; aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, ka piekļūstamība ir centrāla prioritāte un tiek labāk integrēta visās invaliditātes rīcībpolitikas jomās;

14.  norāda, ka digitālā vienotā tirgus stratēģija būtu jāīsteno tā, lai nodrošinātu visu tā aspektu pilnīgu piekļūstamību personām ar invaliditāti;

Līdzdalība

15.  atzinīgi vērtē ES invaliditātes kartes projektu; aicina Komisiju kopā ar dalībvalstīm visas valstis iesaistīt turpmākā ilgtermiņa iniciatīvā, kurai vajadzētu aptvert tādu pašu darbības jomu kā Eiropas stāvvietas kartei un ietvert piekļuvi pakalpojumiem, kas nodrošina iespējas iesaistīties kultūras dzīvē un tūrismā;

16.  ir nobažījies par to, ka aizvien tiek izmantots invaliditātes medicīniskais modelis, kurā uzmanība pievērsta personu ar invaliditāti medicīniskajām diagnozēm, nevis vides šķēršļiem, ar kurām tās saskaras; mudina Komisiju sākt šīs pieejas pārskatīšanu, jo īpaši datu vākšanas jomā; aicina dalībvalstis izskatīt, kā varētu strādāt pie kopējas invaliditātes definīcijas izveides;

17.  atzinīgi vērtē Marrākešas līguma sakarā panākto progresu; atzīmē, ka Eiropas Savienības Tiesa 2017. gada 14. februāra atzinumā norādīja, ka ES ir ekskluzīvas pilnvaras Marrākešas līguma noslēgšanai, jo Marrākešas līguma saistības ietilpst jomā, ko lielā mērā jau regulē ES kopīgie noteikumi; iesaka ES un dalībvalstīm izstrādāt rīcības plānu, lai nodrošinātu tā pilnīgu īstenošanu; aicina ES neratificēt klauzulu par ekonomisko slogu;

18.  uzskata, ka Eiropas strukturālo un investīciju fondu darbībai, īpaši nākamajā plānošanas periodā, ir jāatbilst UNCRPD un būtu jāturpina kā prioritāti sekmēt deinstitucionalizāciju un ka tiem turklāt vajadzētu finansēt atbalsta pakalpojumus, kas personām ar invaliditāti ļauj realizēt savas tiesības patstāvīgi dzīvot sabiedrībā; uzskata, ka Komisijai būtu cieši jāuzrauga, kā dalībvalstis pilda ex ante nosacījumus attiecībā uz pāreju no institucionālas uz sabiedrībā balstītu aprūpi, kurai jābūt konkrētai un kurai pastāvīgi un pārredzami jāveic kvalitātes novērtējums; uzskata, ka ES finansētu projektu priekšlikumos, arī Eiropas Stratēģisko investīciju fonda un Eiropas Investīciju bankas aizdevumu ietvaros, būtu jāievēro piekļūstamības noteikumi atbilstoši universālā dizaina pieejai; uzskata, ka šo mērķu sasniegšanā nevar paļauties uz finanšu instrumentiem vien;

19.  uzsver, ka ir jānodrošina brīva piekļuve komunikācijai, kas būtu pielāgota invaliditātes veidam, un uzsver, ka tas ir būtiski svarīgi attiecībā uz personu ar invaliditāti pilsonisko līdzdalību;

20.  ir nobažījies par līdzdalības šķēršļiem, ar kuriem Eiropā sastopas aizgādnībā esošās un institūcijās dzīvojošās personas, un aicina Komisiju nodrošināt, ka personas, kurām atņemta tiesībspēja un rīcībspēja, var izmantot visas Eiropas Savienības līgumos un tiesību aktos paredzētās tiesības; aicina dalībvalstis veicināt līdzdalību, paātrinot deinstitucionalizācijas procesu un aizstājot lēmuma aizvietotu pieņemšanu ar lēmuma atbalstītu pieņemšanu;

21.  aicina Komisiju regulārajos ziņojumos par Padomes direktīvu 93/109/EK(16) un 94/80/EK(17) īstenošanu ietvert novērtējumu par to, vai šīs direktīvas tiek interpretētas saskaņā ar UNCRPD 29. pantu;

22.  uzsver, ka sievietes un meitenes ar invaliditāti cieš no dubultās diskriminācijas, respektīvi, diskriminācijas vienlaikus viņu dzimuma un invaliditātes dēļ, un bieži var būt pakļautas multiplai diskriminācijai vienlaikus viņu dzimuma un invaliditātes, kā arī seksuālās orientācijas, vecuma, reliģijas vai etniskās izcelsmes dēļ;

23.  atkārto, ka sievietes ar invaliditāti bieži ir nelabvēlīgākā situācijā nekā vīrieši ar invaliditāti un ir vairāk pakļautas nabadzības un sociālās atstumtības riskam;

24.  uzskata, ka Eiropas Dzimumu līdztiesības institūtam būtu jāsniedz norādījumi Eiropas un dalībvalstu līmenī par sieviešu un meiteņu ar invaliditāti īpašo situāciju un ka tam vajadzētu uzņemties aktīvu lomu interešu pārstāvības darbā nolūkā panākt vienlīdzīgas tiesības un cīnīties pret diskrimināciju;

25.  atgādina, ka personu ar invaliditāti nabadzības un sociālās atstumtības apkarošana ir cieši saistīta ar jautājumu par labāku apstākļu nodrošināšanu ģimenes locekļiem, kuri bieži ir šo personu aprūpētāji, bet par to nesaņem nekādu atalgojumu un netiek uzskatīti par nodarbinātām personām; tāpēc mudina dalībvalstis iesniegt valsts līmeņa atbalsta stratēģijas, kas paredzētas neoficiālajiem aprūpētājiem, ņemot vērā, ka tās bieži ir sievietes, kuru radiniekiem ir invaliditāte;

26.  uzsver, ka palielinās gados vecāku cilvēku skaits un ka saskaņā ar PVO datiem invaliditāte ir vairāk izplatīta sieviešu vidū, arī tāpēc, ka paredzamais mūža ilgums sievietēm ir lielāks nekā vīriešiem; uzsver, ka tāpēc sieviešu ar invaliditāti skaits proporcionāli pieaugs;

27.  uzsver mikrofinanšu instrumentu nozīmīgumu darbvietu radīšanā un izaugsmē; aicina dalībvalstis nodrošināt šo instrumentu vieglāku pieejamību sievietēm ar invaliditāti;

28.  uzsver, ka, lai panāktu, ka personas ar invaliditāti spēj dzīvot patstāvīgi, ir jāatbalsta pētniecība un inovācija, kuras mērķis ir izstrādāt produktus, kas palīdzētu personām ar invaliditāti veikt ikdienas darbības;

Līdztiesība

29.  uzsver, ka līdztiesība un nediskriminēšana ir invaliditātes stratēģijas centrā;

30.  aicina Komisiju pievērsties invaliditātei Stratēģiskajā iesaistē dzimumu līdztiesības jomā 2016.–2019. gadam;

31.  pauž dziļu nožēlu par to, ka Eiropas Padomē jau ilgstoši ir nobloķēta virzība ceļā uz antidiskriminācijas direktīvas pieņemšanu, un aicina dalībvalstis veicināt horizontālās antidiskriminācijas direktīvas(18) pieņemšanu, virzoties uz pragmatisku risinājumu, kam būtu jāietver aizsardzība pret diskrimināciju visām personu ar invaliditāti dzīves jomās, tostarp saprātīgu pielāgojumu liegšana jāatzīst par diskriminācijas, multiplās diskriminācijas un intersekcionālās diskriminācijas veidu;

32.  pauž satraukumu par pastāvošajiem datiem par diskrimināciju un ļaunprātīgu izturēšanos pret personām ar invaliditāti; joprojām ir nobažījies par nepietiekamu ziņošanu nepiekļūstamu sūdzību un ziņošanas mehānismu dēļ, kā arī uzticēšanās un tiesību izpratnes trūkuma dēļ; uzstāj, ka būtu jāvāc pēc dzimuma dalīti dati, un šajā sakarā iesaka izstrādāt jaunu datu vākšanas metodi, īpaši attiecībā uz gadījumiem, kad liegta iekāpšana un ir atteikta vai nav bijusi pieejama palīdzība;

33.  aicina dalībvalstis nodrošināt, ka visām nacionālajām līdztiesības struktūrām ir pilnvaras invaliditātes jomā un pietiekami resursi un neatkarība, lai tās spētu sniegt no diskriminācijas cietušajiem vajadzīgo palīdzību, un garantēt, ka, paplašinot šo struktūru pilnvaras, paralēli tiek palielināti to rīcībā esošie cilvēkresursi;

34.  aicina ES un dalībvalstis finansēt mācības un izstrādāt labas prakses modeļus personām ar invaliditāti, to organizācijām, arodbiedrībām, darba devēju federācijām, dzimumu līdztiesības struktūrām un ierēdņiem un šo personu un struktūru nodrošinātas mācības un izstrādātus labas prakses modeļus attiecībā uz diskriminācijas, tostarp multiplās un krusteniskās diskriminācijas, aizlieguma principu un saprātīgiem pielāgojumiem;

35.  aicina ES, kad tā izstrādās pētniecības pamatprogrammu, kas sekos programmai “Apvārsnis 2020”, izstrādāt pētniecības programmas, kurās ņemti vērā līdztiesības principi;

Nodarbinātība

36.  uzsver, ka piekļuve darba tirgum ir holistisks jautājums, kas prasa īstenot atbalsta pasākumus, kuru rezultātā tiktu panākta gan personai, gan darba devējam izdevīga situācija, kas nodrošinātu sociālo iekļaušanu, un tajā būtu jāietver piekļūstamas darbā pieņemšanas procedūras, piekļūstams transports uz darbavietu un no tās, karjeras izaugsmes iespējas, pastāvīga apmācība, kā arī saprātīgi pielāgojumi un piekļūstamas darbavietas; aicina Komisiju atjaunināt paraugprakses apkopojumu par atbalstītu nodarbinātību personām ar invaliditāti ES un EBTA/EEZ;

37.  mudina pieņemt pozitīvās diskriminācijas pasākumus, tostarp pieņemt personu ar invaliditāti nodarbinātības minimuma procentuālo īpatsvaru publiskajā un privātajā sektorā;

38.  pauž nožēlu par to, ka saskaņā ar Vienlīdzīgas nodarbinātības direktīvu(19) saprātīgu pielāgojumu liegšana nav diskriminācija — to kritizējusi arī ANO Personu ar invaliditāti tiesību komiteja; atgādina, ka ar Direktīvas par vienlīdzīgu attieksmi pret nodarbinātību pirmo pantu ir aizliegta jebkāda diskriminācija uz invaliditātes pamata;

39.  aicina dalībvalstis nodrošināt, ka pabalstu slazdi nav šķērslis dalībai darba tirgū, un prasa invaliditātes pabalstus nošķirt no ienākumu atbalsta, ņemot vērā papildu aprūpes un citas personu ar invaliditāti iespējamās vajadzības, dodot viņiem iespēju dzīvot cilvēka cienīgu dzīvi un izmantot piekļuvi darba tirgum; šajā sakarā aicina dalībvalstis nodrošināt, ka invaliditātes pabalsti netiek atcelti nodarbinātības dēļ;

40.  aicina Komisiju sniegt atbalstu sociālajiem uzņēmumiem saskaņā ar principiem, kas izklāstīti Bratislavas deklarācijā un Madrides deklarācijā par sociālo ekonomiku, kā būtisku nodarbinātības iespēju avotu personām ar invaliditāti;

41.  aicina dalībvalstis atbilstoši UNCRPD apsvērt iespēju likvidēt visus juridiskos šķēršļus nodarbināmībai, tai skaitā, piemēram, pasākumiem, kas ir pretrunā UNCRPD 12. pantam un kas rada šķēršļus personām ar invaliditāti parakstīt darba līgumu, atvērt bankas kontu un piekļūt savai naudai, tādējādi viņus finansiāli atstumjot, vai valsts noteikumus, kas atzīst noteiktas personu ar invaliditāti kategorijas par “nespējīgām strādāt”;

42.  uzsver, cik svarīga novecojošā sabiedrībā ir efektīva reintegrācija un rehabilitācija, kā arī aktivizēšanas un saglabāšanas pasākumi, kas ļauj cilvēkiem atgriezties vai palikt darbā pēc saslimšanas vai fiziskas, garīgas vai emocionālas invaliditātes;

43.  atgādina, ka palīdzības izmaksu sloga uzlikšana personām ar invaliditāti un viņu partneriem ne tikai samazina viņu pašreizējos ienākumus, bet arī viņu nodarbinātības izredzes un ienākumus vecumdienās;

44.  apzinās, ka darba un privātās dzīves līdzsvara pasākumi, tostarp brīvprātīgs elastīgs un iekļaujošs darba režīms, piemēram, vieddarbs, teledarbs un elastīgs darba laiks, var būt noderīgs personām ar invaliditāti un pozitīvi ietekmēt garīgo veselību, visiem garantējot drošību un stabilitāti, taču pauž bažas par to, ka digitālā darba vide var radīt jaunus šķēršļus, ja šādi pasākumi nav piekļūstami un netiek nodrošināti saprātīgi pielāgojumi;

45.  aicina Komisiju iekļaut labas un sliktas prakses piemērus turpmākajos ziņojumos, lai darba devējiem dotu iespēju efektīvi īstenot tiesību aktus invaliditātes jomā;

46.  pauž bažas par to, ka dažās dalībvalstīs personas ar invaliditāti, kas strādā aizsargātās darbnīcās, saskaņā ar tiesību aktiem oficiāli netiek atzītas par darba ņēmējiem, saņem par minimālo algu zemākus ienākumus un nav tiesīgas uz tādām pašām sociālajām priekšrocībām, kādas ir parastiem darba ņēmējiem;

47.  pauž īpašu satraukumu par jauniešiem ar invaliditāti un tām personām ar invaliditāti, kas ir bez darba ilgāku laiku; aicina dalībvalstis strādāt pie tā, lai prioritārā kārtā iekļautu jauniešus ar invaliditāti darba tirgū, piemēram, izveidojot īpašus profesionālās orientācijas punktus, lai konsultētu studentus un jauniešus bez darba turpmākās karjeras jautājumos, vai izmantojot shēmu “Garantija jauniešiem”;

48.  aicina Komisiju un dalībvalstis turpināt sekmēt ekonomisko ieinteresētību par daudzveidību un popularizēt daudzveidības hartas, kuras izceļ personu ar invaliditāti pievienoto vērtību darbavietā;

49.  aicina ES nodrošināt, ka personu ar invaliditāti un viņu ģimeņu tiesības tiek iekļautas ierosinātajā darba un privātās dzīves līdzsvara paketē;

Izglītība un apmācība

50.  pauž bažas par to, ka daudziem bērniem ar invaliditāti nav pieejama iekļaujoša izglītība dažādās ES dalībvalstīs, kā iemesls ir, piemēram, segregācijas politika, kā arī arhitektoniski šķēršļi, kas ir diskriminācijas veids pret bērniem un jauniešiem ar invaliditāti;

51.  uzsver, ka izglītība un arodmācības ir īpaši būtiskas personu ar invaliditāti nodarbināmībai un ka darba devējiem vajadzētu iesaistīties šajā procesā, lai integrētu personu ar invaliditāti vajadzības arī, taču ne tikai, ņemot vērā jauno tehnoloģiju sniegtos iespējamos ieguvumus tādās jomās kā darba meklēšana, personīgā attīstība un lielāka neatkarība;

52.  aicina Komisiju un dalībvalstis novērst juridiskos, fiziskos un organizatoriskos šķēršļus visām personām ar invaliditāti, lai nodrošinātu iekļaujošas izglītības un mūžizglītības sistēmas;

53.  aicina ES iestādes un dalībvalstis nodrošināt praktikantiem saprātīgus pielāgojumus un prasa, lai stažēšanās pieteikuma procedūras būtu piekļūstamas un lai personām ar invaliditāti tiktu piedāvātas īpašas prakses vietas, tostarp tiktu nodrošināta uz stimuliem balstīta prakse darba devējiem;

54.  aicina ES iestādes un dalībvalstis nodrošināt, lai „Erasmus +” un citas jauniešiem paredzētās programmas, piemēram, ”Garantija jauniešiem” un ”Eiropas Solidaritātes korpuss”, būtu pilnībā pieejamas personām ar invaliditāti, izmantojot individualizētu saprātīgu pielāgojumu, un lai informācija par personu ar invaliditāti piekļuves tiesībām būtu viņiem pieejama nolūkā veicināt viņu līdzdalību; šajā sakarībā iesaka maksimāli izmantot esošos instrumentus, ko nodrošina, piemēram, ”MappED!” iekļaujošas mobilitātes platforma;

55.  pauž nožēlu par to, ka jaunajā prasmju programmā nav ietverts īpašs mērķis attiecībā uz personām ar invaliditāti; uzsver, ka pašreizējais personu ar invaliditāti nepietiekamais nodarbinātības līmenis un diskriminācija darba tirgū nozīmē arī vērtīgu prasmju izšķērdēšanu; tādēļ aicina Komisiju ņemt vērā personu ar invaliditāti vajadzības visās turpmākajās ar prasmēm saistītajās iniciatīvās;

56.  prasa dalībvalstīm izstrādāt efektīvus pasākumus, lai risinātu studentu ar invaliditāti segregācijas un atstumšanas problēmas skolās un mācību vidē, un šajā sakarībā attīstīt valsts pārejas programmas, lai nodrošinātu kvalitatīvu iekļaujošu gan formālu, gan neformālu izglītību un arodmācības, tostarp personām ar invaliditāti, kam ir nepieciešams augsta līmeņa atbalsts, pamatojoties uz UNCRPD komitejas ieteikumiem;

57.  uzsver, cik svarīga ir izglītības darbinieku apmācība un pārkvalifikācija, jo īpaši nolūkā atbalstīt personas ar sarežģītām vajadzībām;

58.  iesaka labāk izmantot Eiropas Speciālās un iekļaujošās izglītības aģentūru, lai maksimāli palielinātu tās pašreizējās pilnvaras;

59.  uzsver, ka ir būtiski sagatavot pasniedzējus un instruktorus darbam ar bērniem ar invaliditāti un sniegt viņiem pienācīgu atbalstu; mudina dalībvalstis izveidot pasniedzējiem un instruktoriem paredzētas iekļaujošas izglītības, apmācības un profesionālās kvalifikācijas celšanas iespējas, izmantojot dažādu ieinteresēto pušu devumu, īpaši no organizācijām, kas pārstāv personas ar invaliditāti un speciālistus ar invaliditāti;

60.  ņemot vērā, ka ļoti daudz jauniešu ar invaliditāti un/vai ĪIV priekšlaicīgi pamet izglītību, aicina dziļāk izpētīt iespējas, ko sniedz mūžizglītība un pievilcīgu alternatīvu piedāvāšana; uzskata, ka personām ar invaliditāti paredzētu mūžizglītības programmu sekmēšana ir ļoti būtiska Eiropas stratēģijas invaliditātes jomā daļa;

61.  mudina pasniedzējus, darbiniekus, pārvaldes iestādes, studentus un skolēnus ar invaliditāti apmainīties ar paraugpraksi iekļaujošas izglītības un mūžizglītības jomā;

62.  pauž bažas par to, ka, neraugoties uz uzlabojumiem, personām ar invaliditāti joprojām draud liels bezdarba risks un ka viņu vidū mazāk nekā 30 % ir pabeigta terciārā izglītība vai līdzvērtīga izglītība, bet personu bez invaliditātes vidū šis rādītājs ir ap 40 %; tādēļ aicina dalībvalstis un Komisiju pievērst īpašu uzmanību sarežģījumiem, ar kuriem jaunieši ar invaliditāti un/vai ĪIV saskaras pārejas periodā no vidusskolas un augstskolas izglītību un/vai no profesionālās apmācības uz nodarbinātību;

63.  mudina ES publiskās iestādes un uzņēmumus īstenot daudzveidības politiku un valstu daudzveidības hartas;

64.  uzsver, ka jaunieši ar invaliditāti fiziskās aktivitātēs piedalās mazāk nekā viņu vienaudži bez invaliditātes un ka skolām ir svarīga loma veselīga dzīvesveida īstenošanā; tādēļ uzsver, ka ir svarīgi veicināt to, lai jaunieši ar invaliditāti vairāk piedalītos fiziskās aktivitātēs; aicina dalībvalstis nekavējoties novērst visus esošos šķēršļus, kas apgrūtina cilvēku ar invaliditāti vai cilvēku ar īpašām vajadzībām dalību sporta pasākumos;

65.  atgādina, ka ir jāsamazina digitālā plaisa un jānodrošina cilvēkiem ar invaliditāti iespēja pilnībā izmantot digitālo savienību; šajā sakarībā uzsver, ka ir svarīgi uzlabot personu ar invaliditāti digitālās prasmes un kompetences, jo īpaši, izmantojot ar “Erasmus+” programmu finansētus projektus, un aicina dalībvalstis nodrošināt neaizsargātu iedzīvotāju, tostarp personu ar invaliditāti, aizsardzību tiešsaistē, izmantojot efektīvus pasākumus pret naida runu, kiberiebiedēšanu un visiem tiešsaistes diskriminācijas veidiem un nodrošinot gan neformālajā, gan formālajā izglītībā vairāk izglītošanās iespēju attiecībā uz digitālajām un plašsaziņas līdzekļu lietošanas prasmēm; turklāt aicina dalībvalstis nodrošināt atbilstīgu tehnoloģisko mācību līdzekļu bezmaksas pieejamību bērniem ar invaliditāti, lai viņi varētu pilnībā iesaistīties izglītības un apmācības pasākumos;

Sociālā aizsardzība

66.  aicina Komisiju nodrošināt, ka ES 2030. gada stratēģijā invaliditātes jomā tiek iekļauti konkrēti pasākumi, lai veicinātu iekļaujošas sociālās aizsardzības sistēmas visā ES, kas cilvēkiem ar invaliditāti garantētu piekļuvi pabalstiem un pakalpojumiem visā dzīves laikā; aicina dalībvalstis noteikt sociālās aizsardzības minimumu personām ar invaliditāti, kurš tām garantētu pienācīgu dzīves līmeni;

67.  aicina abas likumdevējas iestādes apsvērt iespēju personas ar invaliditāti noteikt par īpašu mērķgrupu Sociālās nodrošināšanas koordinēšanas regulā(20);

68.  mudina dalībvalstis, veicot invaliditātes novērtējumu un noteikšanu, piemērot savstarpējas atzīšanas principu, un šā procesa pamatā vajadzētu būt UNCRPD cilvēktiesībās balstītam invaliditātes modelim, kas netiek apdraudēts, ņemot vērā vides un sociālos šķēršļus, ar ko persona saskaras, un iesaistot visas attiecīgās ieinteresētās personas, lai nodrošinātu, ka personu ar invaliditāti dzīves līmeni neapdraud, piemēram, ekonomikas korekciju programmas;

69.  aicina Komisiju nodrošināt, ka Eiropas sociālo tiesību pīlārā tiek integrēta invaliditāte visos aspektos;

70.  iesaka izmantot Eiropas Sociālo fondu (ESF), Eiropas Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmu (EaSI) un turpmākos ES sociālos fondus ne tikai nodarbinātības aktivizēšanas pasākumiem, bet arī sociālajai iekļautībai; uzsver rehabilitācijas kā sociālās integrācijas līdzekļa nozīmību, lai nodrošinātu, ka cilvēki ar invaliditāti turpina aktīvi līdzdarboties kopienas dzīvē;

71.  iesaka dalībvalstīm veikt īpašus pasākumus, piemēram, sniegt finanšu atbalstu un nodrošināt periodisku aprūpi, lai veicinātu tādas iekļaujošas sociālās aizsardzības sistēmas visā ES, kuras garantē pienācīgu dzīves standartu, pabalstu un pakalpojumu pieejamību cilvēkiem ar invaliditāti visā dzīves ciklā;

72.  aicina dalībvalstis garantēt, ka deinstitucionalizācija nekad nenoved pie personu ar invaliditāti bezpajumtniecības, jo pienācīga un/vai pieejama mājokļa trūkums neļauj nodrošināt aprūpi kopienā;

Veselība

73.  aicina dalībvalstis pilnībā īstenot 2011. gada Direktīvu par pacientu tiesībām pārrobežu veselības aprūpē(21); iesaka Komisijai iekļaut spēcīgu invaliditātes komponentu direktīvas transponēšanā, lai garantētu piekļuvi cenu ziņā pieņemamai un kvalitatīvai pārrobežu veselības aprūpei personām ar invaliditāti; šajā sakarībā aicina Komisiju veikt direktīvas ietekmes novērtējumu nolūkā to pārskatīt, lai tā atbilstu UNCRPD, un sagatavot ES mēroga norādījumus par invaliditātes jautājuma iekļaušanu valstu kontaktpunktu darbā līdz ar kopīgiem snieguma kritērijiem, tostarp konkrētiem ar invaliditāti saistītiem ieteikumiem; mudina dalībvalstis nodrošināt atbilstošu izglītību un apmācību veselības aprūpes darbiniekiem par pacientu ar invaliditāti īpašajām vajadzībām;

74.  pauž bažas par pārkāpumiem, tostarp cilvēktiesību pārkāpumiem, garīgās veselības un aprūpes pakalpojumu sniegšanā, kas daudzos gadījumos ir būtiski ietekmējuši sniegto pakalpojumu kvalitāti, un norāda, ka šiem pakalpojumiem jābūt uz atveseļošanos orientētiem un pietiekami finansētiem un ka tie jāsniedz saskaņā ar cilvēktiesībās balstītu modeli;

75.  aicina dalībvalstis nodrošināt tādus garīgās veselības pakalpojumus, kas respektē tiesībspēju un kas paredz, ka uz informāciju balstītu piekrišanu par ārstēšanu un hospitalizāciju dod attiecīgā persona ar invaliditāti, nevis aizstājējs, kurš tās vietā pieņem lēmumu, arī ņemot vērā lēmumu pieņemšanas atbalsta pasākumus;

76.  aicina Komisiju nodrošināt, ka e-veselības, veselības aizsardzības un aprūpes pakalpojumi ir pilnībā pieejami un droši lietošanai visām personām ar invaliditāti, tostarp personām, kam ir intelektuālās attīstības traucējumi un sarežģītas vajadzības, un viņu ģimenes locekļiem;

77.  uzsver, ka steidzami jārisina jautājums saistībā ar to, ka personām ar invaliditāti trūkst vispārējas piekļuves daudznozaru speciālistu aprūpei, un ka vietās, kur tāda ir pieejama, pacientiem nākas ilgi gaidīt, kas būtiski apgrūtina vienlīdzīgu piekļuvi veselības aprūpes profilaksei un ārstēšanai, un tas bieži vien noved pie šāda pacienta stāvokļa pasliktināšanās un rada veselības aprūpes sistēmām slogu, ko ir iespējams novērst;

78.  norāda, ka veselības aprūpes sistēmām būtu jānodrošina seksuālās vardarbības un/vai ļaunprātīgas izmantošanas konstatēšana, ziņošana par to un novēršana;

79.  mudina dalībvalstis palielināt pieaugušajiem ar invaliditāti paredzēto daudzdisciplīnu novērtēšanas un atkārtotas novērtēšanas pakalpojumu skaitu ar mērķi izstrādāt īpaši pielāgotus plānus, kurus var īstenot, izmantojot teritoriālos resursus (piemēram, ģimenes/dienas aprūpes/stacionāros pakalpojumus), kas atbilst noteiktajām biopsiholoģiskajām prasībām;

80.  mudina Komisiju un dalībvalstis pilnībā izmantot Eiropas references tīklu sistēmu, lai pilnveidotu un paplašinātu piekļuvi daudzdisciplīnu un specializētajai veselības aprūpei cilvēkiem ar invaliditāti kopumā un jo īpaši tiem, kuri cieš no retiem invaliditātes veidiem;

81.  uzsver, ka Komisija savā rīcības plānā attiecībā uz ES veselības aprūpes darbaspēku un ES darba programmā attiecībā uz rezultatīvām, pieejamām un noturīgām veselības aprūpes sistēmām nav pievērsusi pietiekamu uzmanību dažādiem invaliditātes veidiem, jo nevienā no šiem abiem tekstiem tie nav konkrēti apskatīti;

82.  uzsver panākumus, ko guvusi otrā kopīgā rīcība demences jomā, cerot, ka nākamajam trīsgadu laikposmam papildu līdzekļus piešķirs farmācijas uzņēmumi, kas piedalās “Novatorisku zāļu ierosmē”;

83.  aicina Komisiju iesniegt stratēģiju saistībā ar to, kā palīdzēt cilvēkiem ar smagu invaliditāti pēc to radinieku nāves, kuri bija atbildīgi par ikdienas aprūpi (sk. nesen pieņemto Itālijas likumu dopo di noi);

84.  mudina Komisiju rūpīgi analizēt atšķirības starp ANO noslēguma apsvērumiem un Komisijas sagatavoto progresa ziņojumu, jo īpaši attiecībā uz Eiropas stratēģijā invaliditātes jomā paredzēto veselības aprūpes prioritāti;

85.  aicina dalībvalstīs kā sabiedrisku pakalpojumu konsekventi veicināt vietējo dzemdniecības aprūpi, lai samazinātu to gadījumu skaitu, kad invaliditāti ir izraisījušas dzemdību komplikācijas, un nodrošināt drošas dzemdības gan mātēm, gan zīdaiņiem saskaņā ar PVO Drošu dzemdību kontrolsarakstu;

86.  pauž gandarījumu par panākumiem, kas gūti Eiropas telemedicīnas nozarē, jo tā var būtiski mainīt personu ar invaliditāti iespējas piekļūt pakalpojumiem; turklāt uzskata, ka 4G tehnoloģijas izvēršana, 5G tehnoloģijas ieviešana un lietu interneta izplatība ļaus uzlabot veselības aprūpes nodrošināšanu personām ar invaliditāti; aicina Komisiju nodrošināt, ka Eiropas veselības tehnoloģiju nozare netiek apgrūtināta ar pārmērīgu regulējumu un tai ir atbilstīga piekļuve finansējumam;

Ārējā darbība

87.  prasa, lai ES ārējā darbība pilnībā atbilstu UNCRPD;

88.  aicina ES nodrošināt, ka attīstības sadarbība un humanitārā rīcība ir pilnībā piekļūstama un iekļaujoša attiecībā uz personām ar invaliditāti;

89.  aicina ES ziņošanā par oficiālo attīstības palīdzību iekļaut invaliditātes tiesību rādītāju;

90.  aicina ES garantēt, ka tai ir būtiska loma, nodrošinot, lai personas ar invaliditāti netiktu atstātas novārtā attīstības sadarbības un humānās palīdzības ziņā, kā tas tika noteikts Eiropas Konsensā attīstības jomā, un novērst arī daudzējādās diskriminācijas veidus, ar ko saskaras neaizsargātas personas un atstumtas grupas;

91.  aicina Komisiju ārējā darbībā uzņemties vadošo lomu invaliditāti iekļaujošā ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanā neatkarīgi no jaunas Eiropas stratēģijas invaliditātes jomā, pieņemot skaidru, pārredzamu un visaptverošu ceļvedi, lai sasniegtu šos mērķus;

92.  pauž nožēlu par to, ka ES ilgtspējīgas attīstības mērķu (ES IAM) nodarbinātības rādītājs nav sadalīts pēc invaliditātes veidiem; aicina ES sadarbībā ar partnervalstīm veicināt datu sadalījumu pēc invaliditātes veida;

93.  aicina ES un partnerus visos politikas un projektu izstrādes posmos iekļaut personas ar invaliditāti un organizācijas, kas tās pārstāv, tostarp uz vietas partnervalstīs, aktīvi līdzdarbojoties personu ar invaliditāti organizācijām;

94.  atgādina, ka sievietes ar invaliditāti bieži saskaras ar aizvien lielākām problēmām un apdraudējumiem valstīs, kas iesaistītas konfliktos, un konfliktu zonās; tāpēc uzsver vajadzību aizsargāt sievietes ar invaliditāti ES ārējā politikā;

ES iestāžu pienākumi

95.  mudina ES iestādes savu ārējo un iekšējo tīmekļa vietņu funkcijas, saturu, dokumentus, videoierakstus un tīmekļa pakalpojumus, tostarp sabiedrisko apspriešanu, darīt piekļūstamus, un publiski ziņot par atbilstību tīmekļa pieejamības pamatnostādnēm, ieteikumiem un saistībām un par to ievērošanu;

96.  pauž nožēlu par to, ka dalībvalstīs vēl nav ieviests projekts INSIGN, kas ļauj neatkarīgi sazināties nedzirdīgiem un vājdzirdīgiem cilvēkiem, kad viņi mijiedarbojas ar Savienības iestādēm, nodrošinot viņus ar zīmju valodas tulkiem un titrēšanas pakalpojumiem, lai gan Komisija finansēja pakalpojumu platformas prototipa izstrādi, kas tika veiksmīgi izmēģināts 2014. gadā Eiropas Parlamentā

97.  prasa ES iestādēm pēc pieprasījuma padarīt pieejamas visas savas publiskās sanāksmes, tostarp nodrošinot tulkošanu zīmju valodā, runas pārveidi tekstā, dokumentus Braila rakstā, kā arī izmantojot citas pastiprinošas un alternatīvas saziņas metodes un nodrošinot to ēku fizisku pieejamību; atzīst grūtības nodrošināt subtitrus visās sanāksmju tiešraidēs un videomateriālos; tomēr aicina iestādes turpināt pārraudzīt tehnoloģiju attīstību šajā jomā, lai uzlabotu pieejamību nākotnē;

98.  iesaka Eiropas Savienības iestādēm saskaņā ar ES daudzvalodības politiku piešķirt prioritāti tulkošanai uz valstu zīmju valodu (-ām) un to tās (tām), nevis starptautiskajai zīmju valodai;

99.  mudina dalībvalstis nodrošināt, ka Eiropas Parlamenta vēlēšanas tajās ir piekļūstamas un dod iespēju piedalīties personām, kas dzīvo aprūpes iestādēs un/vai aizbildnībā;

100.  atzīst to, ka gan ES, gan dalībvalstu līmenī vēlēšanas nav pieejamas personām ar invaliditāti, jo īpaši personām ar garīgu invaliditāti vai intelektuāliem traucējumiem, šīs personas iekļaujošā veidā; mudina Eiropas Parlamentu nodrošināt, ka viņu saziņas materiāli par Eiropas Parlamenta vēlēšanām ir pilnībā pieejami;

101.  aicina Eiropas skolas, bērnudārzus un pēcskolas iestādes visiem ES darbinieku bērniem, tostarp bērniem ar sarežģītām vai augsta līmeņa atbalsta vajadzībām, sniegt kvalitatīvu un iekļaujošu un UNCRPD atbilstīgu izglītību;

102.  aicina ES veicināt saprātīga pielāgojuma un citu veidu nodarbinātības atbalsta sniegšanu ES iestādēs, piemēram, viedo darbu darba ņēmējiem, tostarp reģistrētiem deputātiem palīgiem ar invaliditāti;

103.  aicina Komisiju pārskatīt kopīgās veselības apdrošināšanas shēmas kopīgos noteikumus, īstenošanas noteikumus, darbības jomu, pārstāvību invaliditātes aspektā, piekļūstamību un praksi, lai panāktu tās atbilstību UNCRPD;

104.  mudina ES iestādes, aģentūras un struktūras izveidot kontaktpunktus un uzsver, ka visos ģenerāldirektorātos un ES iestādēs ir jāievieš horizontāls starpiestāžu koordinācijas mehānisms; prasa paredzēt vajadzīgos pasākumus, lai to panāktu UNCRPD īstenošanas stratēģijas ietvaros;

105.  mudina iestādes pieņemt visaptverošu darbā pieņemšanas, paturēšanas un paaugstināšanas politiku, tostarp veicinošus pagaidu pasākumus, ar ko strauji un noturīgi palielinātu ierēdņu vai darbinieku un praktikantu ar invaliditāti , tostarp ar psihosociālu un intelektuālās attīstības invaliditāti, skaitu, kā to paredz Direktīvas 2000/78/EK 5. pants;

106.  atgādina par Eiropas Parlamenta invaliditātes jautājumu sadarbības grupas darbu, ko tā veic, palīdzēdama atbilstoši ANO konvencijai īstenot Eiropas stratēģiju invaliditātes jomā un darbodamās kā platforma, kura apvieno Eiropas Parlamenta un valstu parlamentu deputātus un organizāciju un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus gan valsts, gan vietējā līmenī; norāda, ka sadarbības grupa ir unikāls forums, ar ko rosināt diskusijas un debates, lai stratēģiju būtu iespējams īstenot;

107.  aicina Eiropas Savienības iestādes iekšējo noteikumu, politikas un prakses, tostarp Civildienesta noteikumu un noteikumu par saprātīgiem pielāgojumiem un piekļūstamību, sagatavošanā, īstenošanā un uzraudzībā pilnībā apspriesties ar darbiniekiem un deputātiem ar invaliditāti un viņus lietderīgi iesaistīt šajos procesos;

Atšķirības starp progresa ziņojumu un noslēguma secinājumiem

108.  pauž nožēlu par to, ka ES iestāžu tīmekļa vietnes neatbilst AAA līmeņa piekļūstamības standartiem; aicina iestādes pēc iespējas drīzāk nodrošināt atbilsmi;

109.  pauž nožēlu par to, ka ES un tās dalībvalstu tiesību akti transporta jomā joprojām nav pilnībā īstenoti valstu līmenī; šajā sakarībā iesaka izveidot valsts izpildstruktūras ikvienā dalībvalstī;

110.  norāda uz dzelzceļa piekļūstamības ziņā panākto progresu; prasa tāda paša līmeņa piekļūstamības noteikumus pieņemt arī attiecībā uz citiem transporta veidiem, tostarp gaisa satiksmi, lai atrisinātu konfliktus starp drošumu un piekļūstamību;

111.  norāda, ka Komisijas progresa ziņojumā netiek skatīta Horizontālā direktīva par vienlīdzīgu attieksmi;

112.  pauž nožēlu par to, ka ir panākts pavisam neliels progress attiecībā uz to, ka Eiropas Savienība ratificē UNCRPD fakultatīvo protokolu;

113.  norāda, ka Komisija līdz šim nav transversāli un visaptveroši pārskatījusi savus tiesību aktus, lai nodrošinātu pilnīgu saskaņotību ar UNCRPD noteikumiem;

114.  atzinīgi vērtē atjaunināto instrumentu sarakstu, tostarp nesen pieņemtos instrumentus, taču pauž nožēlu par to, ka deklarācija par kompetenci nav pārskatīta un ka instrumentu saraksts neietver instrumentus bez īpašas atsauces uz personām ar invaliditāti, kuri tomēr attiecas uz personām ar invaliditāti;

115.  pauž nožēlu, ka Komisija nav guvusi panākumus, integrējot sieviešu un meiteņu ar invaliditāti tiesības visos savos dzimumu līdztiesības politikas virzienos un programmās, kā arī integrējot dzimumu līdztiesības perspektīvu savās invaliditātes stratēģijās;

116.  atzinīgi vērtē to, ka ES ir parakstījusi Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm novēršanu un apkarošanu (Stambulas konvenciju), un aicina Padomi ātri to ratificēt;

117.  pauž nožēlu par to, ka pašreizējā Eiropas politika par bērna tiesībām nepietiekami ietver visaptverošu uz tiesībām balstītu stratēģiju attiecībā uz zēniem un meitenēm ar invaliditāti vai garantijas, lai aizsargātu bērnu tiesības, un ka invaliditātes stratēģijās netiek pietiekami risināti un integrēti zēnu un meiteņu ar invaliditāti tiesību jautājumi; aicina Komisiju saskaņā ar UNCRPD un atbilstoši ANO Konvencijai par bērna tiesībām (UNCRC) pievērst īpašu uzmanību bērniem ar invaliditāti; jo īpaši uzsver nepieciešamību pēc pozitīva piemēra attiecībā uz sievietēm un meitenēm ar invaliditāti;

118.  norāda, ka ES nav rīkojusi visaptverošu kampaņu, lai uzlabotu informētību par UNCRPD un cīnītos pret aizspriedumiem pret personām ar invaliditāti;

Ceļā uz vispusīgu un efektīvu stratēģiju invaliditātes jomā laikposmam līdz 2030. gadam

Horizontāli jautājumi

119.  aicina Komisiju nodrošināt, ka nākotnes stratēģija invaliditātes jomā ir vērsta uz pilnīgu UNCRPD īstenošanu visos ES politikas virzienos un uz piekļūstamības, dalības, nediskriminēšanas un līdztiesības integrēšanu, aptverot visus UNCRPD pantus, un paredzēt šai stratēģijai pietiekamu budžetu, izpildes grafiku un uzraudzības mehānismu, kā arī tai vajadzētu būt tādam pašam juridiskajam spēkam kā pašreizējai stratēģijai; apzinās, ka stratēģija var būt sekmīga tikai tad, ja tiek iesaistītas visas ieinteresētās personas, tostarp pilsoniskā sabiedrība;

120.  uzsver, ka 2020.–2030. gada stratēģijas pamatā vajadzētu būt starpnozaru visaptverošai visu ES tiesību aktu un politikas virzienu pārskatīšanai, lai nodrošinātu pilnīgu saskaņotību ar UNCRPD noteikumiem, un ka šajā stratēģijā būtu jāiekļauj pārskatītā deklarācija par kompetenci;

121.  aicina Komisiju veicināt pasākumus saistībā ar efektīvu reintegrāciju un rehabilitāciju, lai samazinātu vai novērstu sekas, ko attiecībā uz personas ienākumu gūšanas spēju rada saslimšana vai fiziska, garīga vai emocionāla invaliditāte;

122.  iesaka Komisijai nodrošināt, ka jebkāda nākotnes stratēģija un attiecīgais apspriešanās process ir pārredzami, saprotami un pilnībā piekļūstami, kā arī tajos vajadzētu ietvert skaidrus rādītājus un kritērijus;

123.  norāda, ka ES IAM rādītāju kopumā nav iekļautas personas ar invaliditāti attiecībā uz 4. mērķi (izglītība), 5. mērķi (dzimumu līdztiesība) un 8. mērķi (pienācīgs darbs un ekonomikas izaugsme); prasa turpmākajā stratēģijā izmantot IAM vispārējos rādītājus, lai uzraudzītu, kā ES īsteno galvenās darbības un politikas virzienus nodarbinātības jomā;

124.  uzsver — ir svarīgi nodrošināt, ka turpmākā stratēģijas invaliditātes jomā ir saskanīga ar citām ES iniciatīvām un stratēģijām, lai veicinātu personu ar invaliditāti, jo īpaši sieviešu, nodarbinātību un iekļaušanu;

125.  iesaka stratēģijā laikposmam pēc 2020. gada iekļaut publisko iepirkumu un standartizāciju kā horizontālus jautājumus, lai palielinātu nodarbinātības iespējas personām ar invaliditāti, kā arī veicināt datu apkopošanu un labas prakses apmaiņu starp dalībvalstīm;

126.  mudina Komisiju nodrošināt, lai ES finansētie projekti būtu saskaņā ar UNCRPD cilvēktiesību pieeju, nefinansējot projektus, kas radītu nepiekļūstamību, izslēgtu personas ar invaliditāti vai neatbilstu piekļūstamības standartiem;

127.  aicina Komisiju ierosināt izstrādāt pieejamu novērtēšanas rīku, ar ko veikt pastāvīgu uzraudzību, tostarp īpašus rādītājus un reāli īstenojamus mērķus;

128.  aicina ES un dalībvalstis pēc tam, kad ES ir ratificējusi Stambulas konvenciju, pieņemt īpašus pasākumus, lai novērstu vardarbību pret sievietēm un meitenēm ar invaliditāti; mudina Komisiju izstrādāt visaptverošu Eiropas stratēģiju, lai apkarotu vardarbību pret sievietēm, īpašu uzsvaru liekot uz sievietēm un meitenēm ar invaliditāti;

129.  atzīst, ka sievietes ar invaliditāti, jo īpaši ar intelektuāliem traucējumiem, biežāk cieš no dzimumvardarbības, seksuālas uzmākšanās vai cita veida ļaunprātīgas izmantošanas; turklāt atzīst, ka, ņemot vērā viņu atkarības situāciju, viņas nevar noteikt ļaunprātīgu izmantošanu vai par to ziņot; uzsver, ka ir jāturpina pielāgot Eiropas stratēģijas invaliditātes jomā īstenošanu, kas ļauj veikt preventīvus pasākumus, kuru mērķis ir novērst visu veidu vardarbību un nodrošināt augstas kvalitātes, pieejamu un pielāgotu atbalstu no vardarbības cietušajiem;

130.  prasa ES iekļaut Eiropas stratēģijas invaliditātes jomā visos ES tiesību aktos un ES pusgada procesā; prasa šajā sakarībā Eiropas Savienībai un personu ar invaliditāti pārstāvības organizācijām iesaistīties patiesā strukturētā dialogā, lai izstrādātu stratēģiju laikposmam pēc 2020. gada;

131.  iesaka turpmākajā stratēģijā iekļaut atbalsta pakalpojumu būtisko nozīmi, lai personas ar invaliditāti varētu baudīt cilvēktiesības;

132.  iesaka turpmākajā stratēģijā iekļaut jautājumus, kas saistīti ar darbinieku apmācību un kas ir īpaši būtiski, ja ir jāsniedz atbalsts saskaņā ar UNCRPD principiem;

Papildu rīcības jomas

133.  mudina visās nākotnes stratēģijas jomās integrēt līdztiesības, dzimuma, tostarp, piemēram, LGBTQI personu, kas saskaras ar multiplo diskrimināciju, nediskriminēšanas aspektus; aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt kampaņas un mācību kursus, lai vairotu izpratni par UNCRPD un nepieciešamību respektēt dažādību nolūkā apkarot diskrimināciju, stigmatizāciju un aizspriedumus pret personām ar invaliditāti, personām ar psihosociālu invaliditāti, mācīšanās grūtībām vai autismu;

134.  uzsver, ka ir jādara vairāk, lai pārvarētu stereotipus par un aizspriedumus pret invaliditāti plašsaziņas līdzekļos, lai mainītu prevalējošās atstumtību veicinošās sociālās normas; aicina Komisiju un dalībvalstis ieguldīt sabiedrības izpratnes vairošanas iniciatīvās ar mērķi nodrošināt, ka cilvēki ar invaliditāti tiek uztverti kā vienlīdzīgi pilsoņi, lai apkarotu stereotipus par invaliditāti;

135.  norāda uz dzimuma un invaliditātes aspektu krustenisko saikni, īpaši attiecībā uz informētu piekrišanu par kontracepcijas lietošanu, piespiedu sterilizāciju un iespējām īstenot reproduktīvās tiesības; aicina dalībvalstis apsvērt nepieciešamību izvērtēt savus tiesību aktus šajā jomā;

136.  mudina ES iekļaut bērnu ar invaliditāti tiesības visās turpmākajās stratēģijās;

137.  atzīst, ka tiesībspēja un rīcībspēja ir viens no cilvēktiesību, tostarp balsstiesību, izmantošanas priekšnosacījumiem un ka jebkādām jaunām stratēģijām jāvirzās uz to, lai nevienam netiktu liegta tiesībspēja un rīcībspēja invaliditātes dēļ jebkurā dzīves jomā; uzsver, ka šajā sakarībā ES būtu jāpieņem atbilstīgi pasākumi, lai nodrošinātu, ka visas personas ar invaliditāti var īstenot visas savas tiesības, kas nostiprinātas Eiropas Savienības līgumos un tiesību aktos, piemēram, piekļūt tiesu iestādēm, precēm un pakalpojumiem, tostarp bankām, nodarbinātībai un veselības aprūpei, kā arī balsot Eiropas Parlamenta vēlēšanās, un patērētāju tiesības saskaņā ar Konvenciju, un ES jāveicina pasākumi, kas nav saistīti ar piespiedu līdzekļu izmantošanu, un atbalsts lēmumu pieņemšanā saskaņā ar UNCRPD;

138.  stingri mudina Komisiju iekļaut visus iespējamos pasākumus jaunajā stratēģijā, lai nodrošinātu brīvību un drošību visām personām ar visu veidu invaliditāti saskaņā ar UNCRPD un komitejas ieteikumiem;

139.  stingri mudina Komisiju saglabāt partnerības principu turpmākajos noteikumos par finansējumu un nodrošināt tā pilnīgu ievērošanu;

140.  aicina Komisiju veicināt personu ar invaliditāti un tās pārstāvošo organizāciju strukturētu iesaisti visos lēmumu pieņemšanas procesos gan valstu, gan ES līmenī, un finansēt personu ar invaliditāti organizāciju spēju veidošanu, lai dotu šīm personām iespēju strukturēti piedalīties visos lēmumos, kas tās skar; aicina dalībvalstis turpināt īstenot apmācību UNCRPD jomā, lai nodrošinātu, ka personas ar invaliditāti zina savas tiesības un spēj nepieļaut diskrimināciju;

141.  atgādina, ka UNCRPD komiteja ir paudusi nopietnas bažas par personu ar invaliditāti nestabilo situāciju pašreizējās migrācijas krīzes laikā ES; stingri mudina Komisiju integrēt invaliditātes aspektu ES migrācijas un bēgļu politikas nostādnēs un nodrošināt, ka, novirzot jebkādu ES finansējumu šīs humanitārās krīzes pārvarēšanai, tiek ņemtas vērā personu ar invaliditāti vajadzības;

142.  uzstājīgi mudina dalībvalstis sadalīt datus pēc invaliditātes veida un ciešā sadarbībā ar Eurostat vākt salīdzināmus datus par invaliditāti dažādās jomās, ietverot personas, kas dzīvo aprūpes iestādēs, un tajā pašā laikā sasaistot invaliditātes stratēģiju ar IAM īstenošanas procesu un Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam;

143.  uzsver, ka ir vajadzīgi izmērāmi un salīdzināmi kvantitatīvi un kvalitatīvi rādītāji attiecībā uz piekļūstamību, vienlīdzību, nodarbinātību, sociālo aizsardzību, veselību, mācību rezultātiem un studentu skaitu saistībā ar iekļaujošu izglītību, lai novērtētu UNCRPD īstenošanu ES un dalībvalstīs, un stingri mudina vākt datus, lai palīdzētu piemērotu šos rādītājus;

144.  mudina ES sadarbībā ar personām ar invaliditāti un viņus pārstāvošām organizācijām izstrādāt uz cilvēktiesībām balstītu rādītāju sistēmu, kā arī līdzvērtīgu vispusīgu datu vākšanas sistēmu, kurā dati būtu sadalīti pēc dzimuma, vecuma, lauku vai pilsētu iedzīvotājiem un invaliditātes veida;

145.  atzīst, ka personas ar intelektuālu invaliditāti ir īpaši neaizsargātas pret diskrimināciju un ļaunprātīgu izmantošanu un bieži tiek ievietotas aprūpes iestādēs bez piekļuves izglītībai un pašnoteikšanās iespējām;

146.  stingri mudina Komisiju un dalībvalstis veikt papildu pasākumus, lai sasniegtu visneaizsargātākās personas, piemēram, bezpajumtniekus un personas ar invaliditāti;

147.  uzsver, ka ir nepieciešams pastāvīgi uzraudzīt UNCRPD īstenošanu atbilstoši tās 33. pantam un apspriežoties ar invaliditātes jomas organizācijām;

148.  aicina Komisiju nodrošināt, ka Eiropas Savienības augsta līmeņa grupas rasisma, ksenofobijas un citu neiecietības veidu apkarošanas jautājumos darbs, lai uzlabotu datu reģistrēšanu un vākšanu par naida noziegumiem, pilnībā ietvertu naida noziegumus pret personām ar invaliditāti;

149.  mudina visas dalībvalstis piešķirt pietiekamus finanšu un cilvēkresursus saskaņā ar UNCRPD 33. panta 2. punktu izveidotajām uzraudzības sistēmām, lai tās veiktu savus uzdevumus neatkarīgi;

150.  mudina Komisiju nodrošināt pietiekamus resursus ES uzraudzības sistēmai, lai tā varētu pildīt savas funkcijas neatkarīgi un pienācīgi;

151.  atgādina, ka Lūgumrakstu komiteja (PETI) katru gadu saņem ievērojamu skaitu lūgumrakstu, kuros minētas grūtības, ar ko ES ikdienā saskaras personas ar invaliditāti un kas saistītas ar astoņām galvenajām darbības jomām, kuras identificētas Eiropas stratēģijā invaliditātes jomā, vai citām piekļūstamības problēmām, piemēram, attiecībā uz piekļuvi veselības aprūpei un sociālajai aizsardzībai, izglītībai un apmācībai, darba tirgum, būvētajai videi un transportam, precēm un pakalpojumiem, informācijai un komunikācijai, kā arī dalībai politikas, sabiedrības un kultūras norisēs;

152.  aicina dalībvalstis ratificēt UNCRPD un parakstīt fakultatīvo protokolu;

153.  uzsver, ka sakarā ar ES regulējumu, kas saistīts ar UNCRPD, Lūgumrakstu komiteja lūgumrakstu procesā pilda aizsardzības funkciju (līdzās Eiropas ombudam, kas iecelts, lai aizsargātu iedzīvotājus administratīvo kļūmju gadījumos), sniegdama lūgumraksta iesniedzējiem iespēju iesniegt sūdzību par tiesību pārkāpumiem no Eiropas, valsts un vietējo iestāžu puses; uzsver, ka komitejas saņemtie lūgumraksti apliecina nepieciešamību pieņemt efektīvu, horizontālu, nediskriminējošu un cilvēktiesībās balstītu pieeju invaliditātes jomas politikas virzieniem; uzsver, ka Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra veic svarīgu darbu, stiprinādama personu ar invaliditāti pamattiesības ES un atbalstīdama UNCRPD īstenošanu ES līmenī;

154.  uzsver, ka lielākā daļa Eiropas iedzīvotāju iesniegto lūgumrakstu attiecas uz grūtībām, kas saistītas ar pieteikuma procedūrām, invaliditātes atzīšanu un novēlotiem invaliditātes pensijas maksājumiem no attiecīgo iestāžu puses; uzsver, ka šiem jautājumiem būtu jāpievērš īpaša uzmanība Eiropas stratēģijas invaliditātes jomā īstenošanā un tās sociālās aizsardzības rīcības jomā saskaņā ar UNCRPD 28. pantu par pienācīgu dzīves līmeni un sociālo aizsardzību;

o
o   o

155.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) OV L 23, 27.1.2010., 35. lpp. (2) UNCRPD/C/EU/CO/1. (3) OV L 94, 28.3.2014., 65. lpp. (4) OV L 303, 2.12.2000., 16. lpp. (5) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0485. (6) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0360. (7) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0318. (8) OV C 353, 27.9.2016., 41. lpp. (9) OV C 131 E, 8.5.2013., 9. lpp. (10) OV C 212 E, 5.8.2010., 23. lpp. (11) Šajā rezolūcijā jēdziens “pilntiesīgs pilsonis” būtu jāsaprot UNCRPD izpratnē — visām personām ar invaliditāti jāvar pilnībā izmantot visas cilvēktiesības. (12) Tiesas 2013. gada 11. aprīļa spriedums, HK Danmark, apvienotās lietas C-335/11 un C-337/11, ECLI:EU:C:2013:222, 29. un 30. punkts; Tiesas 2014. gada 18. marta spriedums, Z, C-363/12, ECLI:EU:C:2014:159, 73. punkts; Tiesas 2014. gada 22. maija spriedums, Glatzel, C-356/12, , ECLI:EU:C:2014:350, 68. punkts. (13) Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 26. oktobra Direktīva (ES) 2016/2102 par publiskā sektora struktūru tīmekļvietņu un mobilo lietotņu piekļūstamību (OV L 327, 2.12.2016., 1. lpp.). (14) Komisijas 2014. gada 18. novembra Regula (ES) Nr. 1300/2014 par savstarpējas izmantojamības tehniskajām specifikācijām attiecībā uz Savienības dzelzceļa sistēmas pieejamību personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām (OV L 356, 12.12.2014., 110. lpp.). (15) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 11. februāra Regula (EK) Nr. 261/2004, ar ko paredz kopīgus noteikumus par kompensāciju un atbalstu pasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgu kavēšanos un ar ko atceļ Regulu (EEK) Nr. 295/91 (OV L 46, 17.2.2004., 1. lpp.). (16) Padomes 1993. gada 6. decembra Direktīva 93/109/EK, ar ko nosaka sīki izstrādātu kārtību balsstiesību un tiesību kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās izmantošanai Savienības pilsoņiem, kas dzīvo dalībvalstī, kuras pilsoņi tie nav (OV L 329, 30.12.1993., 34. lpp.). (17) Padomes 1994. gada 19. decembra Direktīva 94/80/EK, ar kuru paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā tiesības balsot un kandidēt pašvaldību vēlēšanās izmanto Savienības pilsoņi, kas dzīvo dalībvalstī, kuras pilsoņi tie nav (OV L 368, 31.12.1994., 38. lpp.). (18) Priekšlikums Padomes direktīvai par vienlīdzīgas attieksmes principa īstenošanu neatkarīgi no reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas, COM(2008)0426. (19) Padomes 2000. gada 27. novembra Direktīva 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju (OV L 303, 2.12.2000., 16. lpp.). (20) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (OV L 200, 7.6.2004., 1. lpp.). (21) Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 9. marta Direktīva 2011/24/ES par pacientu tiesību piemērošanu pārrobežu veselības aprūpē (OV L 88, 4.4.2011., 45. lpp.).