Eiropas Parlamenta 2017. gada 12. decembra normatīvā rezolūcija par Padomes nostāju pirmajā lasījumā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes regulu par ārējo zvejas flotu ilgtspējīgu pārvaldību un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1006/2008 (11382/2/2017 – C8-0358/2017 – 2015/0289(COD))

P8_TA(2017)0475 A8-0374/2017

(Parastā likumdošanas procedūra: otrais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes nostāju pirmajā lasījumā (11382/2/2017 – C8-0358/2017),

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2016. gada 25. maija atzinumu(1),

–  ņemot vērā Parlamenta nostāju pirmajā lasījumā(2) attiecībā uz Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2015)0636),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā provizorisko vienošanos, ko atbildīgā komiteja apstiprināja saskaņā ar Reglamenta 69.f panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 67.a pantu,

–  ņemot vērā Zivsaimniecības komiteja ieteikumu otrajam lasījumam (A8-0374/2017),

1.  apstiprina Padomes nostāju pirmajā lasījumā;

2.  konstatē, ka akts ir pieņemts saskaņā ar Padomes nostāju;

3.  uzdod priekšsēdētājam parakstīt aktu kopā ar Padomes priekšsēdētāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 297. panta 1. punktu;

4.  uzdod ģenerālsekretāram parakstīt aktu pēc tam, kad ir notikusi pārbaude, ka ir pienācīgi ievērotas visas procedūras, un pēc saskaņošanas ar Padomes ģenerālsekretāru nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

5.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

(1) OV C 303, 19.8.2016., 116. lpp. (2) 2017. gada 2. februārī pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0015.

Eiropas Parlamenta 2017. gada 12. decembra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1305/2013, (ES) Nr. 1306/2013, (ES) Nr. 1307/2013, (ES) Nr. 1308/2013 un (ES) Nr. 652/2014 (COM(2016)0605 – C8-0404/2017 – 2016/0282B(COD))

P8_TA(2017)0476 A8-0380/2017

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2016)0605),

–  ņemot vērā Priekšsēdētāju konferences 2017. gada 16. novembra lēmumu sadalīt Komisijas priekšlikumu un atļaut Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejai sagatavot atsevišķu normatīvo ziņojumu attiecībā uz šīs komitejas kompetencē ietilpstošajiem noteikumiem, proti, Komisijas priekšlikuma 267.–270. pantu un 275. pantu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. un 3. punktu, 42. pantu, 43. panta 2. punktu un 168. panta 4. punkta b) apakšpunktu,

–  ņemot vērā Revīzijas palātas 2017. gada 26. janvāra atzinumu Nr. 1/2017(1),

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2016. gada 14. decembra atzinumu(2),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2017. gada 11. maija atzinumu(3),

–  ņemot vērā Budžeta komitejas un Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A8-0211/2017),

–  ņemot vērā turpmāk izklāstīto provizorisko vienošanos, kuru Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja apstiprinājusi saskaņā ar Reglamenta 69.f panta 4. punktu, un Padomes pārstāvja 2017. gada 15. novembra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Eiropas Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas ziņojumu (A8-0380/2017),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  apstiprina savu paziņojumu, kas pievienots šai rezolūcijai;

3.  pieņem zināšanai Padomes un Komisijas deklarācijas, kas pievienotas šai rezolūcijai;

4.  uzsver, ka minētas Komisijas priekšlikuma sadalīšanas mērķis ir ļaut Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas kompetencē ietilpstošos noteikumus piemērot, sākot no 2018. gada 1. janvāra, un ka atlikusī Komisijas priekšlikuma daļa(4) tiks izskatīta vēlākā posmā;

5.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

6.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2017. gada 12. decembrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/..., ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1305/2013 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), (ES) Nr. 1306/2013 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību, (ES) Nr. 1307/2013, ar ko izveido noteikumus par lauksaimniekiem paredzētiem tiešajiem maksājumiem, kurus veic saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta shēmām, (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un (ES) Nr. 652/2014, ar ko paredz noteikumus tādu izdevumu pārvaldībai, kuri attiecas uz pārtikas apriti, dzīvnieku veselību un dzīvnieku labturību, augu veselību un augu reproduktīvo materiālu

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) 2017/2393.)

NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PIELIKUMS

EIROPAS PARLAMENTA PAZIŅOJUMS

Jaunie noteikumi par ražotāju organizācijām un konkurences tiesībām (TKO)

Eiropas Parlaments atgādina, ka saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 42. pantu konkurences noteikumus lauksaimniecības produktu ražošanai un tirdzniecībai piemēro tikai tiktāl, ciktāl to noteikuši Parlaments un Padome, ņemot vērā LESD 39. pantā minētos kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) mērķus.

Kā noteikts LESD un saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas judikatūru(5) KLP mērķi ir svarīgāki par Eiropas konkurences politikas mērķiem. Tomēr lauksaimniecības tirgi nav atbrīvoti no konkurences tiesību piemērošanas. Konkurences noteikumu pielāgošana lauksaimniecības īpatnībām ir likumdevēju, proti, Eiropas Parlamenta un Padomes, prerogatīva.

Šajā sakarā Eiropas Parlaments ar šīs regulas palīdzību ierosina paskaidrot saikni starp KLP noteikumiem, it īpaši ražotāju organizāciju un ražotāju organizāciju apvienību lomu un uzdevumiem, un Eiropas konkurences tiesību piemērošanu. Šāds skaidrojums ir nepieciešams, jo pastāv nenoteiktība par minēto noteikumu īstenošanu un ir svarīgi sasniegt Savienības mērķi stiprināt lauksaimnieku vietu pārtikas piegādes ķēdē. Eiropas Parlamenta priekšlikumi balstās uz ieteikumiem, kas izklāstīti Lauksaimniecības tirgu jautājumu darba grupas 2016. gada 14. novembra ziņojumā. Šie ieteikumi balstījās uz vairākām uzklausīšanām un visu pārtikas piegādes ķēdes dalībnieku — ražotāju, apstrādātāju un mazumtirgotāju — ieguldījumu.

Eiropas Parlamenta mērķis ir vienkāršot un paskaidrot nosacījumus, ar kādiem ražotāju organizācijas un ražotāju organizāciju apvienības visās Regulas (ES) Nr. 1308/2013 1. panta 2. punktā uzskaitītajās nozarēs savu locekļu vārdā var veikt ražošanas plānošanu un produktu laišanu tirgū, vest sarunas par līgumiem par lauksaimniecības produktu piegādi un optimizēt ražošanas izmaksas. Šo uzdevumu veikšanai galvenokārt ir nepieciešams, lai pastāvētu zināma prakse, tostarp iekšējās konsultācijas un apmaiņa ar komercinformāciju šajās vienībās. Tādēļ tiek ierosināts, ka šāda prakse neietilpst LESD 101. panta 1. punktā noteiktajā pret konkurenci vērstu nolīgumu aizlieguma piemērošanas jomā un ka ražotāju organizācijas un ražotāju organizāciju apvienības, kas veic vismaz vienu saimniecisku darbību, var izmantot atkāpi no šī panta piemērošanas. Tomēr šī atkāpe nav absolūta: konkurences iestādes patur iespēju iejaukties, ja tās uzskata, ka šādas darbības var izslēgt konkurenci vai apdraudēt KLP mērķu īstenošanu.

Tādējādi tiek paskaidrota ražotāju organizāciju un ražotāju organizāciju apvienību loma un uzdevumi, un to saistība ar konkurences tiesībām. Neskarot Eiropas Komisijas institucionālās prerogatīvas, Eiropas Parlaments uzskata, ka nav nepieciešams sīkāks jauno noteikumi skaidrojums Eiropas Komisijas pamatnostādņu veidā.

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS

Attiecībā uz 1. pantu “Lauku attīstība”

—  LAP termiņu pagarināšana

Par izdevumiem saistībā ar 2014.–2020. gada lauku attīstības programmām, kas apstiprinātas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1305/2013 10. panta 2. punktu, arī turpmāk būs tiesības saņemt ELFLA ieguldījumu, ja saņēmējam to izmaksās ne vēlāk kā 2023. gada 31. decembrī. Jautājumam par atbalsta lauku attīstībai turpināšanu pēc 2020. gada Komisija pievērsīsies priekšlikumā par nākamo DFS.

—  Riska pārvaldība

Komisija apstiprina nodomu saistībā ar savu priekšlikumu, kas paredz modernizēt un vienkāršot kopējo lauksaimniecības politiku, pārskatīt šobrīd Regulā (ES) Nr. 1305/2013 iekļauto riska pārvaldības instrumentu darbību un efektivitāti.

—  Sodi par LEADER

Komisija apstiprina nodomu pārskatīt, cik efektīvi un samērīgi ir sodi par LEADER, kas ietverti Komisijas Īstenošanas regulā (ES) Nr. 809/2014.

“Attiecībā uz 2. pantu “Horizontālā regula”

—  Rezerve krīzes situācijām

Komisija apstiprina, ka tas, kā darbojas krīzes situācijām izveidotā rezerve lauksaimniecības nozarē un ar finanšu disciplīnu saistītā apropriāciju atlīdzināšana, ko paredz Regulas (ES) Nr. 1306/2013 25. pants un 26. panta 5. punkts, tiks pārskatīts, to skatot kopā ar gatavošanos nākamajai DFS, lai tirgus ārkārtas situācijas gadījumā varētu iejaukties iedarbīgi un laikus.

—  Vienotā revīzija

Komisija atbalsta vienotas revīzijas pieeju, ko apstiprina tās priekšlikums jaunās Finanšu regulas 123. pantam. Komisija arī apstiprina, ka ar pašreizējo tiesisko regulējumu attiecībā uz lauksaimniecības izdevumu pārvaldību un kontroli, kas izveidots ar Regulu (ES) Nr. 1306/2013, jau ir atļauta šāda pieeja un ka tā ir iekļauta Komisijas revīzijas stratēģijā 2014.–2020. gadam. Gadījumos, kad sertifikācijas iestādes atzinums, kas sniegts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 9. panta 1. punktu, tiek uzskatīts par uzticamu, Komisija ņem to vērā, izvērtējot attiecīgās maksājumu aģentūras revīzijas nepieciešamību.

Attiecībā uz 3. pantu “Tieši maksājumi”

—  Olbaltumvielu plāns

Komisija apstiprina nodomu pārskatīt augu valsts proteīnu piedāvājuma un pieprasījuma situāciju ES un apsvērt iespēju izveidot “Eiropas augu valsts proteīna stratēģiju”, lai arī turpmāk ES veicinātu augu valsts proteīna ražošanu ekonomiskā un videi drošā veidā.

Attiecībā uz 4. pantu “TKO”

—  Ražošanas apjoma brīvprātīgas samazināšanas shēmas

Komisija apstiprina, ka Regulas (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju, 219. un 221. pantā jau ir ietverts vajadzīgais juridiskais pamats, kas atkarībā no budžeta resursu pieejamības ļauj pievērsties tirgus traucējumiem un risināt citas konkrētas problēmas, tostarp reģionālā līmenī, dodot iespēju piešķirt lauksaimniekiem tiešu finansiālu atbalstu. Turklāt Komisijas priekšlikums Regulai (ES) Nr. 1305/2013 (atbalsts lauku attīstībai) pievienot konkrētai nozarei paredzētu ienākumu stabilizācijas instrumentu ļaus dalībvalstīm lauku attīstības programmās iekļaut iespēju konkrētas nozares lauksaimniekiem sniegt kompensāciju, ja viņu ienākumi būtiski samazinās.

Komisija arī apstiprina, ka 219. pants ļauj tai tirgus traucējumu vai to draudu gadījumā ieviest shēmas, saskaņā ar kurām Savienības atbalstu piešķir ražotājiem, kas apņemas brīvprātīgi samazināt savu ražošanas apjomu, kā arī nepieciešamos sīkākos noteikumus šādas shēmas darbībai (piemērs: Komisijas Deleģētā regula (ES) 2016/1612; OV L 242, 9.9.2016., 4. lpp.).

—  Starptautisku starpnozaru organizāciju atzīšana

Komisija atgādina, ka noteikumi par ražotāju sadarbību un par starptautisku ražotāju organizāciju, starptautisku ražotāju organizāciju apvienību vai starptautisku starpnozaru organizāciju atzīšanu, tostarp par nepieciešamo administratīvo sadarbību starp attiecīgajām dalībvalstīm, patlaban ir noteikti Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2016/232. Šo noteikumu darbība un atbilstība tiks pārskatīta patlaban notiekošās KLP modernizācijas un vienkāršošanas ietvaros.

—  Negodīga tirdzniecības prakse

Komisija apstiprina, ka tā ir sākusi iniciatīvu saistībā ar pārtikas piegādes ķēdi; iniciatīva pašlaik secīgi norit dažādajos posmos, kas paredzēti labāka regulējuma pamatnostādnēs. Pēc šīs procedūras pabeigšanas (ja iespējams — 2018. gada pirmajā pusē) Komisija lems par iespējamu tiesību akta priekšlikumu.

—  Ražotāju sadarbība

Komisija ņem vērā Parlamenta un Padomes vienošanos par 152., 209., 222. un 232. panta grozījumiem. Komisija piezīmē, ka grozījumi, par kuriem vienojušies Parlaments un Padome, ir būtiski un ir iekļauti bez ietekmes novērtējuma, kas prasīts Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu 15. punktā. Tas rada nevēlamu juridisko un procesuālo nenoteiktību, kuras ietekme un sekas nav zināmas.

Tā kā Komisijas sākotnējā priekšlikumā veiktās izmaiņas kopumā būtiski maina tiesisko regulējumu, Komisija ar bažām norāda, ka daži ražotāju organizācijām labvēlīgie jaunie noteikumi varētu apdraudēt mazo lauksaimnieku dzīvotspēju un labklājību un patērētāju intereses. Komisija apstiprina savu apņemšanos saglabāt efektīvu konkurenci lauksaimniecības nozarē un pilnībā īstenot KLP mērķus, kas noteikti Līguma par Eiropas Savienības darbību 39. pantā. Šajā saistībā Komisija piezīmē, ka grozījumi, par kuriem vienojušies likumdevēji, gan Komisijai, gan valstu konkurences iestādēm paredz ļoti ierobežotu iespēju rīkoties, lai saglabātu efektīvu konkurenci.

Komisijas vispārīgā piekrišana “Omnibus” priekšlikumam, tostarp grozījumiem, par ko vienojušies Parlaments un Padome, neskar nevienu turpmāku priekšlikumu, ko Komisija šajās jomās var ierosināt saistībā ar kopējās lauksaimniecības politikas reformu laikposmam pēc 2020. gada, un citas iniciatīvas, kas īpaši paredzētas dažu to problēmu risināšanai, kas skartas tekstā, par ko tagad vienojušies Eiropas Parlaments un Padome.

Komisija pauž nožēlu par to, ka likumdevēji nav apmierinošā līmenī risinājuši jautājumu par Komisijas un valstu konkurences iestāžu ļoti ierobežoto iespēju rīkoties, lai saglabātu efektīvu konkurenci, un pauž bažas par iespējamām sekām, ko šis ierobežojums var radīt lauksaimniekiem un patērētājiem. Komisija piezīmē, ka juridiskais teksts ir jāinterpretē tādā veidā, kas ir saderīgs ar Līgumu, jo īpaši attiecībā uz iespēju Komisijai un valstu konkurences iestādēm iejaukties, ja ražotāju organizācija, kas aizņem lielu tirgus daļu, cenšas ierobežot tās locekļu rīcības brīvību. Komisija pauž nožēlu par to, ka šī iespēja juridiskajā tekstā nav skaidri aizsargāta.

(1) OV C 91, 23.3.2017., 1. lpp. (2) OV C 75, 10.3.2017., 63. lpp. (3) OV C 306, 15.9.2017., 64. lpp. (4) Procedūras numurs: 2016/0282A(COD). (5) Spriedums Maizena, 139/79, EU:C:1980:250, 23. punkts; Spriedums Vācija/Padome, C-280/93, EU:C:1987:367, 61. punkts.

Eiropas Parlamenta 2017. gada 12. decembra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK nolūkā saglabāt pašreizējo darbības jomas ierobežojumu attiecībā uz aviācijas darbības darbībām un sagatavoties globālā tirgus pasākuma ieviešanai no 2021. gada (COM(2017)0054 – C8-0028/2017 – 2017/0017(COD))

P8_TA(2017)0477 A8-0258/2017

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2017)0054),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 192. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8–0028/2017),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2017. gada 31. maija atzinumu(1),

–  pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

–  ņemot vērā provizorisko vienošanos, kuru atbildīgā komiteja apstiprinājusi saskaņā ar Reglamenta 69.f panta 4. punktu, un Padomes pārstāvja 2017. gada 27. oktobra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Eiropas Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu, kā arī Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas un Transporta un tūrisma komitejas atzinumus (A8-0258/2017),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju(2);

2.  apstiprina Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas kopīgo paziņojumu, kas pievienots šai rezolūcijai;

3.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā šo priekšlikumu aizstāj ar citu tekstu, būtiski groza vai ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt;

4.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2017. gada 12. decembrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/..., ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK, lai saglabātu pašreizējos darbības jomas ierobežojumus attiecībā uz aviācijas darbībām un sagatavotos globāla tirgus pasākuma īstenošanai no 2021. gada

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) 2017/2392.)

NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PIELIKUMS

EIROPAS PARLAMENTA, PADOMES UN KOMISIJAS PAZIŅOJUMS

ICAO darba rezultāts globālā tirgus pasākuma īstenošanā ir būtisks tā efektivitātei un aviācijas nozares turpmākam ieguldījumam Parīzes nolīgumā izvirzīto mērķu sasniegšanai. Svarīgi, lai ICAO dalībvalstis, gaisakuģu operatori un pilsoniskā sabiedrība turpinātu iesaistīties šajā ICAO darbā. Šajā sakarā ICAO būs jārīkojas pilnīgi pārredzami un jāīsteno saziņa ar visām ieinteresētajām personām, lai tās savlaicīgi informētu par sasniegto un lēmumiem.

(1) OV C 288, 31.8.2017., 75. lpp. (2) Ar šo nostāju aizstāj 2017. gada 13. septembrī pieņemtos grozījumus (Pieņemtie teksti P8_TA(2017)0338).

Eiropas Parlamenta 2017. gada 12. decembra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1316/2013 un (ES) 2015/1017 attiecībā uz Eiropas Stratēģisko investīciju fonda termiņa pagarināšanu, kā arī šā fonda un Eiropas Investīciju konsultāciju centra tehnisku uzlabojumu ieviešanu (COM(2016)0597 – C8-0375/2016 – 2016/0276(COD))

P8_TA(2017)0478 A8-0198/2017

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2016)0597),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu, 172. un 173. pantu, 175. panta trešo daļu un 182. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0375/2016),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2016. gada 15. decembra atzinumu(1),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2016. gada 7. decembra atzinumu(2),

–  ņemot vērā provizorisko vienošanos, kuru atbildīgā komiteja apstiprinājusi saskaņā ar Reglamenta 69.f panta 4. punktu, un Padomes pārstāvja 2017. gada 8. novembra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Eiropas Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas un Ekonomikas un monetārās komitejas kopīgās apspriedes saskaņā ar Reglamenta 55. pantu,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas un Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu un Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas, Transporta un tūrisma komitejas, Budžeta kontroles komitejas, Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas un Reģionālās attīstības komitejas atzinumus (A8-0198/2017),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  pieņem zināšanai Komisijas paziņojumu, kas pievienots šīs rezolūcijas pielikumā;

3.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt

4.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2017. gada 12. decembrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/..., ar ko Regulas (ES) Nr. 1316/2013 un (ES) 2015/1017 groza attiecībā uz Eiropas Stratēģisko investīciju fonda termiņa pagarināšanu, kā arī minētā fonda un Eiropas Investīciju konsultāciju centra tehnisku uzlabojumu ieviešanu

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) 2017/2396.)

NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PIELIKUMS

Komisijas paziņojums par Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta programmas palielināšanu par EUR 225 miljoniem

Saskaņā ar politisko vienošanos starp Eiropas Parlamentu un Padomi par Eiropas Stratēģiskā investīciju fonda (ESIF) 2.0 finansējumu, no EISI finanšu instrumentiem pārdalīs EUR 275 miljonus, kas ir par EUR 225 miljoniem mazāk, salīdzinot ar Komisijas priekšlikumu.

Komisija apstiprina, ka tiks pārskatīts EISI programmas finanšu plāns, lai atspoguļotu attiecīgo palielinājumu EUR 225 miljonu apmērā.

Ikgadējās budžeta procedūras ietvaros 2019.–2020. gadam Komisija iesniegs attiecīgus priekšlikumus, lai nodrošinātu šīs summas optimālu sadalījumu EISI programmas ietvaros.

(1) OV C 75, 10.3.2017., 57. lpp. (2) OV C 185, 9.6.2017., 62. lpp.

Eiropas Parlamenta 2017. gada 12. decembra lēmums par pieprasījumu aizstāvēt Eleonora Forenza privilēģijas un imunitāti (2017/2199(IMM))

P8_TA(2017)0479 A8-0398/2017

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Gabrielle Zimmer 2017. gada 20. jūlija pieprasījumu, par kuru ir paziņots 2017. gada 11. septembra plenārsesijā un ar kuru tiek pieprasīts aizstāvēt Eleonora Forenza privilēģijas un imunitāti saistībā ar starpgadījumu, kurā viņa cieta no nelikumības, kad 2017. gada 8. jūlijā G20 valstu augstākā līmeņa tikšanās laikā Hamburgā notika protesta manifestācija,

–  pēc Eleonora Forenza uzklausīšanas saskaņā ar Reglamenta 9. panta 6. punktu,

–  ņemot vērā 7. protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. un 9. pantu, kā arī 1976. gada 20. septembra Akta par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās 6. panta 2. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas 1964. gada 12. maija, 1986. gada 10. jūlija, 2008. gada 15. un 21. oktobra, 2010. gada 19. marta, 2011. gada 6. septembra un 2013. gada 17. janvāra spriedumu(1),

–  ņemot vērā Reglamenta 5. panta 2. punktu un 7. pantu un 9. pantu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A8-0398/2017),

A.  tā kā Eiropas Parlamenta deputāte un GUE/NGL priekšsēdētāja Gabriele Zimmer saskaņā ar Protokola Nr. 7 8. un 9. pantu pieprasīja aizstāvēt viņas politiskās grupas deputātes Eleonora Forenza parlamentāro imunitāti, ņemot vērā, ka viņa tika pārmeklēta un pēc tam viņu un grupu citu aktīvistu aizturēja Vācijas policija, kad viņi piedalījās protesta manifestācijā, kas tika rīkotas saistībā ar G20 valstu augstākā līmeņa sanāksmi Hamburgā 2017. gada 8. jūlijā; tā kā pārmeklēšana un aizturēšana notika pēc minētās manifestācijas, kad Forenza kundze un viņas grupa visi kopā devās ieturēt pusdienas;

B.  tā kā Parlamentam ir plaša rīcības brīvība attiecībā uz formulējumu, kādā tas vēlas ietērpt lēmumu, ko pieņem pēc tam, kad ir saņemta kāda deputāta iesniegta prasība aizstāvēt imunitāti(2);

C.  tā kā Protokola Nr. 7 par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. un 9. pants ir savstarpēji izslēdzošs(3); tā kā šeit apspriežamā lieta neattiecas uz Eiropas Parlamenta deputāta pausto viedokli, bet gan uz uzvedību, kas it kā traucējot sabiedrisko kārtību (iespējama dalība nekārtībās); tā kā Protokola Nr. 7 9. panta piemērojamība ir pati par sevi saprotama;

D.  tā kā saskaņā ar Protokola Nr. 7 par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 9. pantu Eiropas Parlamenta deputātiem savā valstī ir imunitāte, ko piešķir attiecīgās valsts parlamenta locekļiem un visās citās dalībvalstīs — imunitāte attiecībā uz aizturēšanu un tiesvedību; tā kā no Itālijas ievēlētā deputāte Forenza kundze atrodas Vācijā, uz viņu līdz ar to attiecas šis izņēmums;

E.  tā kā saskaņā ar pieprasījumu aizsargāt Forenza kundzes imunitāti viņa jau kopš savas pirmās saskares ar Vācijas policiju tai ir darījusi zināmu, ka ir Eiropas Parlamenta deputāte; tā kā viņa nekavējoties ir iesniegusi dokumentus, kas pierāda viņas statusu; tā kā viņai pat izdevās panākt Itālijas konsula Hamburgā un operācijas vadījušās policijas amatpersonas telefonsarunu;

F.  tā kā, neskatoties uz viņas kā Eiropas Parlamenta deputāta statusu, Vācijas policija tik un tā attiecībā uz viņu veica īpaši vērienīgu fizisku pārmeklēšanu, lai pēc tam viņu aizturētu uz vairāk kā četrām stundām;

G.  tā kā Vācijas policija, ņemot vērā visu iepriekš notikušo, apzinājās to, ka tā aiztur Eiropas Parlamenta deputāti; tā kā šāda situācija ir vērtējama kā Protokola Nr. 7 par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā pārkāpumu, jo īpaši tā 9. panta pirmās daļas b) apakšpunkta pārkāpumu;

H.  tā kā, ņemot vērā lietas apstākļus, ir acīmredzami, ka Forenza kundze noziedzīga nodarījuma izdarīšanas vietā un brīdī aizturēta nav, kas nozīmē to, ka Protokola Nr. 7 par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 9. panta trešā daļa piemērojama nav un ka uz Forenza kundzes lietu pilnībā attiecas viņas imunitāte,

1.  nolemj aizstāvēt Eleonora Forenza privilēģijas un imunitāti;

2.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un atbildīgās komitejas ziņojumu nekavējoties nosūtīt Vācijas Federatīvās Republikas Republikas kompetentajai iestādei un Eleonora Forenza.

(1) Tiesas 1964. gada 12. maija spriedums, Wagner/Fohrmann un Krier, 101/63, ECLI:EU:C:1964:28; Tiesas 1986. gada 10. jūlija spriedums, Wybot/Faure u. c., 149/85, ECLI:EU:C:1986:310; Vispārējās tiesas 2008. gada 15. oktobra spriedums, Mote/Parlaments, T-345/05, ECLI:EU:T:2008:440; Tiesas 2008. gada 21. oktobra spriedums, Marra/De Gregorio un Clemente, C‑200/07 un C-201/07, ECLI:EU:C:2008:579; Tiesas 2010. gada 19. marta spriedums, Gollnisch/Parlaments, T-42/06, ECLI:EU:T:2010:102; Tiesas 2011. gada 6. septembra spriedums, Patriciello, C‑163/10, ECLI: EU:C:2011:543; Vispārējās tiesas 2013. gada 17. janvāra spriedums, Gollnisch/Parlaments, T-346/11 un T-347/11, ECLI:EU:T:2013:23. (2) Iepriekš minētā Lieta T-42/06, Gollnisch/Parlaments, 101. punkts. (3) Iepriekš minētās apvienotās lietas C-200/07 un C-201/07, Marra/De Gregorio un Clemente, 45. punkts.

Eiropas Parlamenta 2017. gada 12. decembra lēmums par pieprasījumu atcelt Ingeborg Gräßle imunitāti (2017/2220(IMM))

P8_TA(2017)0480 A8-0397/2017

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā pieprasījumu atcelt Ingeborg Gräßle imunitāti, kuru Elvangenas Prokuratūra (Vācija) ir nosūtījusi 2017. gada 27. jūlijā saistībā ar kriminālprocesu lietā Nr. 21 Js 11263/17 un par kuru ir paziņots 2017. gada 2. oktobra plenārsēdē,

–  pēc Ingeborg Gräßle uzklausīšanas saskaņā ar Reglamenta 9. panta 6. punktu,

–  ņemot vērā 7. protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 9. pantu, kā arī 1976. gada 20. septembra Akta par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās 6. panta 2. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas 1964. gada 12. maija, 1986. gada 10. jūlija, 2008. gada 15. un 21. oktobra, 2010. gada 19. marta, 2011. gada 6. septembra un 2013. gada 17. janvāra spriedumu(1),

–  ņemot vērā Vācijas Federatīvās republikas Pamatlikuma 46. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 5. panta 2. punktu, 6. panta 1. punktu un 9. pantu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A8-0397/2017),

A.  ta kā Elvangenas Prokuratūra ir nosūtījusi pieprasījumu par Vācijas Federatīvās Republikas Eiropas Parlamenta deputātes Ingeborg Gräßle imunitāti, jo viņa esot izdarījusi Vācijas Kriminālkodeksa 229. pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu; tā kā kriminālvajāšana jo īpaši attiecas uz aizdomām par miesas nodarījumu nodarīšanu bez tieša nodoma;

B.  tā kā 2017. gada 10. jūnijā Gräßle kundze, atrazdamās pie savas automašīnas stūres, Heidenheimā Brenzstrasse un Ploucquetstrasse ielu krustojumu ir šķērsojusi pie sarkanās gaismas un ir izraisījusi ceļu satiksmes negadījumu, kurā kāda fiziska persona ir guvusi pleca savainojumu; tā kā ir saņemta cietušās personas sūdzība;

C.  tā kā papildus tam saskaņā ar Protokola Nr. 7 par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 9. pantu Eiropas Parlamenta locekļiem savā valstī ir imunitāte, ko piešķir attiecīgās valsts parlamenta locekļiem;

D.  tā kā Vācijas Federatīvās Republikas Pamatlikuma 46. pantā ir noteikts, ka deputātu, par kura rīcību pienākas sods, var saukt pie atbildības vai aizturēt tikai ar Bundestāga piekrišanu, ja vien deputāts netiek aizturēts noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdī vai nākamajā dienā pēc minētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas;

E.  tā kā tikai Parlaments var lemt par imunitātes atcelšanu vai neatcelšanu šajā gadījumā; tā kā Parlaments, pieņemot lēmumu par kāda deputāta imunitātes atcelšanu vai neatcelšanu, var ņemt vērā attiecīgā deputāta viedokli(2);

F.  tā kā iespējamajam noziedzīgajam nodarījumam nav tieša sakara ar Gräßle kundzes darbu Eiropas Parlamenta deputātes amatā, kā arī tā nav uzskatāma par viedokli, kuru viņa ir paudusi, vai balsojumu, kuru viņa ir veikusi, pildot savas Eiropas Parlamenta deputātes funkcijas, kā tas ir noteikts Protokola Nr. 7 par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. pantā;

G.  tā kā šajā lietā Parlamentam nav pierādījumu par fumus persecutionis, proti, pietiekami pamatotas un precīzas aizdomas par to, ka kriminālprocess ir ierosināts, lai kaitētu deputāta politiskajai darbībai;

1.  nolemj atcelt Ingeborg Gräßle imunitāti;

2.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un atbildīgās komitejas ziņojumu nekavējoties nosūtīt Vācijas Federatīvās Republikas kompetentajai iestādei un Ingeborg Gräßle.

(1) Tiesas 1964. gada 12. maija spriedums, Wagner/Fohrmann un Krier, 101/63, ECLI:EU:C:1964:28; Tiesas 1986. gada 10. jūlija spriedums, Wybot/Faure u. c., 149/85, ECLI:EU:C:1986:310; Tiesas 2008. gada 15. oktobra spriedums, Mote/Parlaments, T-345/05, ECLI:EU:T:2008:440; Tiesas 2008. gada 21. oktobra spriedumi, Marra/De Gregorio un Clemente, C-200/07 un C-201/07, ECLI:EU:C:2008:579; Tiesas 2010. gada 19. marta spriedums, Gollnisch/Parlaments, T-42/06, ECLI:EU:T:2010:102; Tiesas 2011. gada 6. septembra spriedums, Patriciello, C-163/10, ECLI: EU:C:2011:543; Tiesas 2013. gada 17. janvāra spriedumi, Gollnisch/Parlaments, T-346/11 un T-347/11, ECLI:EU:T:2013:23. (2) Iepriekš minētā lieta T-345/05, Mote / Parlement, 28. punkts

Eiropas Parlamenta 2017. gada 12. decembra normatīvā rezolūcija par grozītu priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par papildu muitas nodokļiem dažu tādu preču importam, kuru izcelsme ir Amerikas Savienotajās Valstīs (kodifikācija) (COM(2017)0361 – C8-0226/2017 – 2014/0175(COD))

P8_TA(2017)0481 A8-0331/2017

(Parastā likumdošanas procedūra – kodifikācija)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2017)0361),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 207. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0226/2017),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā 1994. gada 20. decembra nolīgumu par paātrinātu darba metodi tiesību aktu oficiālai kodifikācijai(1),

–  ņemot vērā Reglamenta 103. un 59. pantu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A8-0331/2017),

A.  tā kā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas atzinumā teikts, ka šajā priekšlikumā ir paredzēta tikai spēkā esošo aktu kodifikācija, negrozot to būtību,

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2017. gada 12. decembrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) .../... par papildu muitas nodokļiem dažu tādu preču importam, kuru izcelsme ir Amerikas Savienotajās Valstīs (kodifikācija)

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) 2018/196.)

(1) OV C 102, 4.4.1996., 2. lpp.

Eiropas Parlamenta 2017. gada 12. decembra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes lēmumam par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Gaisa transporta nolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Amerikas Savienotajām Valstīm, no otras puses (13419/2016 – C8-0100/2017 – 2006/0058(NLE))

P8_TA(2017)0482 A8-0376/2017

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes lēmuma projektu (13419/2016),

–  ņemot vērā Gaisa satiksmes nolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Amerikas Savienotajām Valstīm, no otras puses(1),

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 100. panta 2. punktu un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunktu (C8-0100/2017),

–  ņemot vērā Reglamenta 99. panta 1. un 4. punktu un 108. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ieteikumu (A8-0376/2017),

1.  sniedz piekrišanu nolīguma slēgšanai;

2.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai, kā arī dalībvalstu un Amerikas Savienoto Valstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV L 134, 25.5.2007., 4. lpp.

Eiropas Parlamenta 2017. gada 12. decembra normatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju par siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu sasaisti (13076/2017 – C8-0415/2017 – 2017/0193(NLE))

P8_TA(2017)0483 A8-0386/2017

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā projektu Padomes lēmumam (13076/2017),

–  ņemot vērā projektu Nolīgumas starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju par siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu sasaisti (13073/2017),

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 192. panta 1. punktu un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunktu (C8-0415/2017),

–  ņemot vērā Reglamenta 99. panta 1. un 4. punktu un 108. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ieteikumu (A8-0386/2017),

1.  sniedz piekrišanu nolīguma slēgšanai;

2.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Šveices Konfederācijas valdībai un parlamentam.

Eiropas Parlamenta 2017. gada 12. decembra normatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam par to, lai Savienības vārdā noslēgtu Padziļinātu partnerības un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kazahstānas Republiku, no otras puses (12409/2016 – C8-0469/2016 – 2016/0166(NLE))

P8_TA(2017)0484 A8-0325/2017

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā projektu Padomes lēmumam (12409/2016),

–  ņemot vērā projektu Padziļinātam partnerības un sadarbības nolīgumam starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kazahstānas Republiku, no otras puses (09452/2015),

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 37. pantu un 31. panta 1. punktu, un saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 91. pantu, 100. panta 2. punktu, 207. un 209. pantu un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunktu un 218. panta 8. punkta otro daļu (C8‑0469/2016),

–  ņemot vērā 2017. gada 12. decembra nenormatīvo rezolūciju(1) par lēmuma projektu,

–  ņemot vērā Reglamenta 99. panta 1. un 4. punktu un 108. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas ieteikumu un Starptautiskās tirdzniecības komitejas atzinumu (A8-0325/2017),

1.  sniedz piekrišanu nolīguma slēgšanai;

2.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Kazahstānas Republikas valdībai un parlamentam.

(1) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0485.

Eiropas Parlamenta 2017. gada 12. decembra nenormatīvā rezolūcija ar priekšlikumu nenormatīvai rezolūcijai par projektu Padomes lēmumam par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Padziļinātas partnerības un sadarbības nolīgumu starp ES un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kazahstānas Republiku, no otras puses (12409/2016 – C8-0469/2016 – 2016/0166(NLE) – 2017/2035(INI))

P8_TA(2017)0485 A8-0335/2017

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes lēmuma projektu (12409/2016),

–  ņemot vērā projektu Padziļinātam partnerības un sadarbības nolīgumam starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kazahstānas Republiku, no otras puses (09452/2015),

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 31. panta 1. punktu un 37. pantu un saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 91. pantu un 100. panta 2. punktu, 207. pantu un 209. pantu un īpaši tā 218. panta 6. punkta a) apakšpunktu (C8-0469/2016),

–  ņemot vērā padziļinātas partnerības un sadarbības nolīguma (EPCA) parakstīšanu 2015. gada 21. decembrī Astanā, klātesot Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/ Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) Federica Mogherini,

–  ņemot vērā, ka ES ekskluzīvā kompetencē kopš 2016. gada 1. maija tiek provizoriski piemērotas EPCA daļas;

–  ņemot vērā, ka kopš tā stāšanās spēkā 1999. gada 1. jūlijā, joprojām tiek piemērots ES un Kazahstānas partnerības un sadarbības nolīgumu (PSN), ko parakstīja 1995. gada 23. janvārī,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2012. gada 22. novembra rezolūciju ar Eiropas Parlamenta ieteikumiem Padomei, Komisijai un Eiropas Ārējās darbības dienestam attiecībā uz sarunām par ES un Kazahstānas ciešākas partnerības un sadarbības nolīgumu(1),

–  ņemot vērā tā iepriekšējās rezolūcijas par Kazahstānu, tostarp 2016. gada 10. marta rezolūciju(2), 2013. gada 18. aprīļa rezolūciju(3), 2012. gada 15. marta rezolūciju(4) un 2009. gada 17. septembra rezolūciju par Yevgeny Zhovtis lietu Kazahstānā(5),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2011. gada 15. decembra rezolūciju par ES panākto progresu Vidusāzijas stratēģijas īstenošanā(6) un Eiropas Parlamenta 2016. gada 13. aprīļa rezolūciju par ES un Vidusāzijas stratēģijas īstenošanu un pārskatīšanu(7),

–  ņemot vērā Parlamenta 2017. gada 19. janvāra normatīvo rezolūciju par projektu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu Nolīgumu, ar kuru turpina Starptautiskā Zinātnes un tehnoloģijas centra darbību(8) Astanā, Kazahstānā,

–  ņemot vērā 2017. gada 12. decembra normatīvo rezolūciju par lēmuma priekšlikumu(9),

–  ņemot vērā Padomes 2015. gada 22. jūnija un 2017. gada 19. jūnija secinājumus par ES stratēģiju Vidusāzijai,

–  ņemot vērā Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) un Komisijas dienestu 2015. gada 13. janvāra ceturto progresa ziņojumu par ES stratēģiju Vidusāzijai, kas pieņemta 2007. gadā,

–  ņemot vērā ES un Kazahstānas ikgadējos cilvēktiesību dialogus,

–  ņemot vērā ES un Vidusāzijas dažādas sanāksmēs,

–  ņemot vērā Reglamenta 99. panta 2. punktu,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu un Starptautiskās tirdzniecības komitejas atzinumu (A8-0335/2017),

A.  tā kā EPCA vajadzētu taustāmi padziļināt un stiprināt abu pušu politiskās un ekonomiskās saites, vienlaikus ievērojot un ņemot vērā pastāvošās abu pušu atšķirības un īpašos politiskos, ekonomiskos un sociālos apstākļus, gan Kazahstānas, gan arī ES iedzīvotāju interesēs;

B.  tā kā EPCA (1. pants) varētu stiprināt regulējumu tādu būtisku elementu izpildei kā demokrātijas ievērošana, tiesiskums, cilvēktiesības un tirgus ekonomikas principi, kuri jau ir iekļauti PSN, ar noteikumu, ka visu klauzulu īstenošana tiek stingri un efektīvi uzraudzīta, pamatojoties uz skaidriem kritērijiem un termiņiem; savukārt cīņa pret masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanu ir pievienota kā jauns būtisks elements (11. pants);

C.  tā kā Kazahstāna ir pirmā Vidusāzijas valsts, kura ir parakstījusi EPCA ar ES; tā kā EPCA, kad to būs ratificējušas visas dalībvalstis un Eiropas Parlaments, aizstās 1999. gadā noslēgto partnerības un sadarbības nolīgumu (PSN), un tā kā EPCA teksts tika publiskots 2015. gada 15. jūlijā;

D.  tā kā EPCA paredzēts plašs jaunu sadarbības jomu spektrs, kas ir ne tikai ES politiskajās un ekonomiskajās interesēs, bet arī ir piemērots, lai atbalstītu Kazahstānu nākamajā paredzētās modernizācijas posmā, vienlaikus nodrošinot sadarbību globālo problēmu risināšanā, jo īpaši saistībā ar ilgtspējīgu ekonomikas un sociālo attīstību visiem iedzīvotājiem, kultūras daudzveidības saglabāšanu, vides aizsardzību un klimata pārmaiņu seku pārvaldību saskaņā ar Parīzes nolīguma prasībām, kā arī miera uzturēšanu un reģionālo sadarbību;

E.  tā kā kopš 2016. gada maija, divas trešdaļas EPCA jau tiek piemērotas provizoriski,

F.  tā kā Eiropas Parlaments ir gatavs savas kompetences robežās aktīvi iesaistīties, lai paplašinātu un precizētu šīs īpašās sadarbības jomas ar Kazahstānu, tostarp parlamentārās attiecības;

G.  tā kā Kazahstāna 2016. gada 1. janvārī pievienojās Pasaules Tirdzniecības organizācijai (PTO);

H.  tā kā Kazahstāna 2012. gada martā pievienojās Eiropas Padomes komisijai „Demokrātija caur tiesībām“ (Venēcijas komisijai),

Vispārīgi noteikumi par ES un Kazahstānas attiecībām un par EPCA

1.  uzsver, ka ES politisko, ekonomisko un kultūras attiecību padziļināšanai ar Kazahstānu jābalstās uz kopīgām vērtībām, īpaši pievēršoties demokrātijai, tiesiskumam, labai pārvaldībai un cilvēktiesību ievērošanai, un jāorientējas uz savstarpējām interesēm;

2.  norāda, ka Kazahstāna īsteno konsekventu stratēģiju, lai tuvinātos ES; uzsver valsts būtisko ieguldījumu, īstenojot ES stratēģiju Vidusāzijai, kura 2019. gadā tiks būtiski pārskatīta;

3.  atzinīgi vērtē to, ka EPCA veido stabilu pamatu attiecību padziļināšanai; norāda, ka Kazahstāna ir pirmā valsts Vidusāzijā, ar kuru ES ir apspriedusi un parakstījusi EPCA; uzskata, ka jaunās paaudzes vienošanās ir labs modelis, ko nākotnē varētu attiecināt arī uz citām reģiona valstīm;

4.   atzinīgi vērtē EPCA pausto mērķi uzlabot sadarbību un būtiski sekmēt ekonomiskās saiknes starp ES un Kazahstānu tādās dažādās problemātiskās un kopīgu interešu jomās kā demokrātija un tiesiskums, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, ilgtspējīga attīstība, ārpolitika un drošības politika, tirdzniecība, tieslietas, brīvība un drošība, kā arī 29 citās svarīgās nozaru politikas jomās, piemēram, ekonomiskā un finanšu sadarbība, enerģētika, transports, vide un klimata pārmaiņas, nodarbinātība un sociālās lietas, kultūra, izglītība un pētniecība; mudina abas puses aktīvi pildīt savas saistības;

5.  sagaida, ka EPCA sekmēs stiprāku tiesiskumu un demokrātisku visu iedzīvotāju iesaistīšanos, daudzveidīgāku politisko vidi, labāk funkcionējošu, neatkarīgu un objektīvu tiesu varu, lielāku valdības pārredzamību un pārskatatbildību, uzlabojumus darba tiesību aktos, kuri atbilstu SDO prasībām, plašākas uzņēmējdarbības iespējas maziem un vidējiem uzņēmumiem, ilgtspējīgu vides attīstību, ūdens un citu resursu apsaimniekošanu, piemēram, efektīvu enerģijas izmantošanu un atjaunojamo enerģijas avotu izvēršanu;

6.  uzsver, ka Parlamenta 2012. gada 22. novembra ieteikumi attiecībā uz sarunām par ES un Kazahstānas EPCA joprojām ir nozīmīgi un saglabā savu lietderību;

7.  atgādina, ka Parlaments uzsvēra, ka progress EPCA sarunās ir jāsaista ar politisko reformu gaitu un patiesu progresu attiecībā uz cilvēktiesību ievērošanu, tiesiskumu, labu pārvaldību un demokratizāciju, tādēļ Venēcijas komisijas ieteikumiem varētu būt pozitīva ietekme; pauž nopietnas bažas par to, ka vārda brīvība, miermīlīgas pulcēšanās un biedrošanās brīvība joprojām ir ierobežota; mudina valsti pilnībā īstenot ieteikumus, ko sniedzis ANO īpašais referents jautājumā par miermīlīgas pulcēšanās un biedrošanās brīvību, ko viņš iekļāva gala ziņojumā par misiju Kazahstānā, kura notika 2015. gada janvārī;

8.  uzsver, ka ir vajadzīgi turpmāki pasākumi, piemērojot principu “lielāks ieguldījums — lielāks ieguvums” ;

9.  atzinīgi vērtē to, ka ar EPCA ieviesta iespēja apspriest nolīgumu par vīzu atvieglotu izsniegšanu starp ES un Kazahstānu vienlaikus ar iespējamām sarunām par nolīgumu, kas regulē konkrētās saistības attiecībā uz atpakaļuzņemšanu; uzsver to, cik svarīgi ir vērst plašumā apmaiņu, jo īpaši jauniešu un akadēmiskajā līmenī, un šajā sakarībā aicina ievērojami palielināt Kazahstānai paredzēto programmu “Erasmus +” ;

10.  atkārtoti aicina Padomi, Komisiju un PV/AP:

11.  atgādina, ka PV/AP, Padome un Komisija joprojām tikai daļēji ievēro LESD 218. panta 10. punktu un attiecīgos Eiropas Savienības Tiesas nolēmumus par tūlītēju un pilnīgu Parlamenta piekļuvi visiem sarunu dokumentiem un saistītajai informācijai;

12.  prasa Kazahstānas parlamentārās sadarbības komitejai (PSK) atjaunināt savu reglamentu, lai nodrošinātu provizoriskās piemērošanas demokrātisku kontroli jomās, kurās nolīgums jau ir stājies spēkā, un izmantot savu prerogatīvu pieņemt ieteikumus, un sagatavoties visa EPCA pārbaudei, tiklīdz tas stājas spēkā;

Politiskais dialogs un sadarbība, demokrātija, tiesiskums, laba pārvaldība un pamatbrīvības

13.   aicina ES savā politiskajā dialogā ar Kazahstānu pastāvīgi piešķirt prioritāti jautājumiem par tiesiskumu un demokrātiju, pamatbrīvībām un cilvēktiesībām;

14.  aicina Kazahstānu, ņemot vērā sociālos protestus, kuri dažkārt ir arī vardarbīgi, veikt aktīvus un konkrētus pasākumus, īstenojot programmu „Kazahstāna 2050“, politisko, demokrātisko un sociālo reformu jomā, tostarp skaidrāku pilnvaru nodalīšanu starp izpildvaru un likumdošanas varu, un ieviest līdzsvaru un atsvaru konstitucionālajā sistēmā saskaņā ar valsts starptautiskajām saistībām atbilstoši dažādiem ANO, EDSO un Eiropas Padomes instrumentiem; atkārtoti pauž pārliecību, ka pāreja, kuru Kazahstāna vēlas panākt attiecībā uz jauna veida izaugsmi ar intensīvu zinātnisko ievirzi, nebūtu iespējama bez kvalitatīvas izglītības, būtisku modernu pakalpojumu pieejamības lielākajai iedzīvotāju daļai un iekļaujošas sociālās politikas, kā arī sociālo attiecību regulēšanas sistēmas, jo īpaši ekonomikas jomā; atzinīgi vērtē „100 soļu programmu”, kas ir mēģinājums veikt steidzamas reformas šajā valstī;

15.  atzinīgi vērtē dažas nesenās pozitīvās norises konstitucionālo un administratīvo reformu jomā, kā arī pilsoniskās sabiedrības konsultatīvā foruma izveidošanu; tomēr pauž dziļas bažas par kriminālkodeksa un administratīvā kodeksa, kuri stājās spēkā 2015. gadā, ierobežojošo ietekmi uz pilsoniskās sabiedrības organizācijām un to darbību;

16.  aicina Kazahstānu pilnībā īstenot ieteikumus, kas izriet no EDSO/ODIHR starptautiskās 2016. gada 20. marta vēlēšanu novērošanas misijas, saskaņā ar kuru valstij joprojām ir daudz darba, lai izpildītu EDSO saistības attiecībā uz demokrātiskām vēlēšanām; mudina Kazahstānas varas iestādes neierobežot neatkarīgo kandidātu darbības; tāpat mudina ievērot pilsoņu vēlēšu tiesības;

17.  atzinīgi vērtē Kazahstānas sadarbību ar Eiropas Padomes Venēcijas komisiju, un aicina pilnībā īstenot tās atbilstīgos ieteikumus demokrātisko un īpaši tiesisko reformu jomā;

18.  atzinīgi vērtē pašreizējās administratīvās reformas, un iesaka turpināt reformas, kas garantētu patiesi neatkarīgu un objektīvu tiesu varu, un visos līmeņos efektīvāk apkarot korupciju; tomēr aicina stiprināt pārvaldību un reformas, izveidojot patiesi neatkarīgu tiesu sistēmu, kura nav korumpēta, un nodrošinot tiesības uz taisnīgu tiesu un tiesības uz aizstāvību, kā arī lielākus, efektīvākus centienus korupcijas, organizētās noziedzības un narkotiku tirdzniecības apkarošanā; aicina uzlabot un modernizēt ieguldījumus pamata sociālajās jomās; uzsver, ka valsts ilgtermiņa stabilitātei būs svarīgi arī turpmāk pievērst uzmanību ekonomiskajai un sociālajai attīstībai nomaļos reģionos un zonās ārpus pilsētām;

19.  norāda, ka pastāv pilsoniskās sabiedrības dialoga platformas; atkārtoti pauž bažas attiecībā uz tiem tiesību aktiem par NVO, kuri apdraud to neatkarību un spēju darboties; atgādina, ka aktīva un neatkarīga pilsoniskā sabiedrība ir svarīga Kazahstānas ilgtspējīgai nākotnei; mudina Kazahstānas varas iestādes jebkurā gadījumā garantēt to, lai visi cilvēktiesību aktīvisti un NVO Kazahstānā varētu pilnīgi netraucēti īstenot savus likumīgos pasākumus cilvēktiesību jomā, nebaidoties no represijām, un tādējādi veicināt ilgtspējīgas sabiedrības attīstību un stiprināt demokrātiju; uzskata, ka EPCA nozīmē arī pastiprinātu atbalstu īstenas pilsoniskās sabiedrības attīstībai, un aicina Kazahstānas iestādes attiecīgi rīkoties un Komisiju padziļināt programmas ar mērķi nostiprināt un konsolidēt neatkarīgo NVO darbības;

20.  pieprasa izbeigt pēdējo pāris gadu laikā aizvien biežāko neatkarīgo žurnālistu, pilsoniskās sabiedrības aktīvistu, arodbiedrību vadītāju, cilvēktiesību aizstāvju un citu sabiedriski aktīvu personu tiesisko vajāšanu, iebiedēšanu un apcietināšanu, atriebjoties par to, ka viņi izmantoja savu vārda brīvību un citas pamatbrīvības; prasa pilnībā reabilitēt un nekavējoties atbrīvot visus aktīvistus un politiskos ieslodzītos, kuri pašreiz atrodas cietumā, kā arī atcelt pārvietošanas ierobežojumus, kas piemēroti citiem; prasa izbeigt Interpola izdošanas procedūru ļaunprātīgu izmantošanu un politiskas opozīcijas vajāšanu ārzemēs;

21.  atzinīgi vērtē pazīstamā Kazahstānas aktīvista un opozīcijas partijas „Alga!“ vadītāja Vladimir Kozlov nosacītu atbrīvošanu no cietuma 2016. gada augustā;

22.  pauž bažas par ierobežojumiem, kas piemēroti plašsaziņas līdzekļu un vārda brīvībai, biedrošanās un pulcēšanās brīvībai, kā arī reliģijas brīvībai, tostarp izmantojot ierobežojošus tiesību aktus, kriminālvajāšanu, cenzūru un spiedienu uz aktīvistiem; norāda, ka neatkarīgo plašsaziņas līdzekļu, blogeru un atsevišķu iedzīvotāju vārda brīvība ir universāla vērtība, kas ir jāievēro; iesaka Kazahstānai savā tiesību sistēmā piemērot Eiropas Padomes standartus; pieņem zināšanai Kazahstānas centienus uzlabot valsts starptautisko tēlu, kā to pierāda nesenā Expo-2017 atklāšana Astanā; tomēr norāda, ka šie pasākumi ir pretrunā ar atšķirīgo viedokļu apklusināšanas centieniem un spiedienu, kas pēdējo mēnešu laikā tiek izdarīts uz pilsonisko sabiedrību;

23.  pauž bažas, ka daži nesen reformētā kriminālkodeksa un kriminālprocesa kodeksa noteikumi ierobežo vārda brīvību; mudina Kazahstānu pārskatīt tos, jo īpaši attiecībā uz kriminālatbildības noteikšanu par neslavas celšanu;

24.  uzsver, ka plašsaziņas līdzekļu un vārda brīvība ir būtiska, lai izveidotu un konsolidētu demokrātiju, tiesiskumu un cilvēktiesības; pauž nožēlu, ka vide neatkarīgajiem plašsaziņas līdzekļiem ir kļuvusi vēl naidīgāka; pauž bažas par plašsaziņas līdzekļu tiesību aktu projektu, kura mērķis ir īstenot noteikumus attiecībā uz žurnālistiem, kuriem jāpārbauda viņu informācija valsts iestādēs; mudina Kazahstānas varas iestādes atsaukt šādus grozījumus no tiesību aktu projekta, lai žurnālistiem nodrošinātu iespēju veikt pilnīgi neatkarīgu izmeklēšanu un ziņošanu; turklāt aicina Kazahstānas varas iestādes neierobežot piekļuvi tiem tiešsaistes un bezsaistes plašsaziņas līdzekļiem valsts iekšienē un ārzemēs, kuri pauž kritisku viedokli par valsti; pauž nožēlu par to, ka arī neslavas celšana joprojām ir krimināli sodāma Kazahstānā, un uzsver, ka tas ir kļuvis par problemātisku jautājumu, ņemot vērā vārda brīvības situāciju valstī; pauž bažas par lielo tiesvedības procesu skaitu attiecībā uz neslavas celšanu, tostarp pret dažām ziņu raidorganizācijām un citām tīmekļa vietnēm, kuru ziņojumi par valdības politiku ir nelabvēlīgi un kuras tiek sistemātiski bloķētas, šos tiesvedības procesus ierosina valsts ierēdņi un citi sabiedrībā pazīstami cilvēki, kuriem ir īpaša aizsardzība un kuri pieprasa lielas morālās kompensācijas summas par rakstos ietvertajiem apgalvojumiem saistībā ar korupciju, pārkāpumiem vai citiem jautājumiem, kuri viņiem nav pieņemami;

25.  mudina koriģēt negatīvās tendences attiecībā uz plašsaziņas līdzekļu brīvību, vārda brīvību, biedrošanās un pulcēšanās brīvību, kā arī reliģijas brīvību; iesaka Kazahstānai savos tiesību aktos piemērot Eiropas Padomes standartus; šajā sakarībā pieņem zināšanai, ka sākot ar 2016. gadu, visām Kazahstānas NVO ir likumā noteikts pienākums piereģistrēties iestādēs un sniegt ikgadēju darbības informāciju, lai to iekļautu valsts datubāzē par NVO; uzsver, ka šāds solis varētu būt vērsts uz pārredzamības uzlabošanu šajā nozarē; tomēr pauž bažas, ka šīs jaunās prasības vēl vairāk sarežģī jau tā plašos nevalstiskā sektora ziņošanas pienākumus valstij, savukārt pārredzamības politika tiek nesamērīgi piemērota bezpeļņas nevalstiskajā sektorā, jo tā neattiecas uz jebkuru citu juridisko personu; pauž bažas par to, ka par iesaistīšanos nereģistrētās asociācijās ir paredzēta kriminālatbildība un ka par informācijas neiesniegšanu jaunajā datubāzē vai “nepareizas” informācijas sniegšanu organizācijām var tikt piemērots sods; pauž nožēlu par to, ka ar tiesu nolēmumu var apturēt vai izbeigt reģistrētu sabiedrisko apvienību darbību par jebkuru valsts tiesību aktu pārkāpumu, neatkarīgi no tās smaguma;

26.  ar bažām norāda, ka nesenā pretterorisma tiesību aktu, tostarp likumprojekta pilsonības atņemšanai par terorismu aizdomās turētajām personām, pieņemšana varētu novest pie mierīmīlīgās un likumīgās politiskās opozīcijas apspiešanas; mudina Kazahstānas varas iestādes izvairīties no šo tiesību aktu izmantošanas ar mērķi ierobežot vārda brīvību, reliģijas vai ticības brīvību, tiesu varas neatkarību vai aizliegt opozīcijas darbību;

27.  ņem vērā, ka 2016. gada vasarā pieņemtajos noslēguma apsvērumos par Kazahstānu ANO Cilvēktiesību komiteja pauda bažas par plaši formulēto Kriminālkodeksa 174. pantu, kurā aizliegta “sociālo, nacionālo vai cita veida nesaskaņu celšana”, un 274. pantu, kurā ir aizliegta “tādas informācijas izplatīšana, par kuru ir zināms, ka tā ir nepatiesa”, un šo pantu izmantošanu, lai nepamatoti ierobežotu vārda brīvību un citas tiesības, ko aizsargā Starptautiskais pakts par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām (ICCPR); pauž nožēlu par to, ka dažiem pilsoniskās sabiedrības aktīvistiem un žurnālistiem ir izvirzītas apsūdzības un piemērots ieslodzījums, pamatojoties uz iepriekšminētajiem Kriminālkodeksa pantiem; norāda, ka minēto personu sarakstā ir Maks Bokayev un Ayan Talgat, kuri izcieš piecu gadu cietumsodu par dalību 2016. gada pavasarī Kazahstānā notikušajos miermīlīgajos protestos pret zemes reformu; mudina Kazakhstānas valdību viņus visus atbrīvot un atsaukt pret viņiem izvirzītās apsūdzības;

28.  aicina Kazahstānu pārskatīt tās 2014. gada Likumu par arodbiedrībām un 2015. gada Darba kodeksu, lai saskaņotu tos ar SDO standartiem; atgādina Kazahstānai par tās saistībām pilnībā ievērot secinājumus, kurus pieņēma SDO Standartu piemērošanas komiteja (2017., 2016. un 2015. gadā);

29.  pauž nosodījumu, ka 2017. gada janvārī ar tiesas rīkojumu tika slēgta Kazahstānas Neatkarīgo arodbiedrību konfederācija (CITUK) par tās statusa iespējamu neapstiprināšanu atbilstīgi valsts ierobežojošajam 2014. gada likumam par arodbiedrībām; atgādina Kazahstānas iestādēm, ka nepieciešams garantēt neatkarīgu un objektīvu tiesu varas iestāžu darbību, un arī veicināt patiesu sociālo dialogu, sekmējot neatkarīgo arodbiedrību, piemēram CITUK un tās filiāļu, esamību un darbību; atsaucas uz SDO Standartu piemērošanas komitejas secinājumiem par stāvokli Kazahstānā 2017. gada jūnijā; pauž nožēlu par to, ka CITUK priekšsēdētāju Larisa Kharkova 2017. gada 25. jūlijā tiesa atzina par vainīgu apsūdzībās par naudas piesavināšanos un krāpšanu, kas saistīta ar arodbiedrību līdzekļiem, un tiek uzskatīts, ka tās bija politiski motivētas apsūdzības; pauž nožēlu par to, ka tiesa viņai ir piespriedusi četrus gadus ilgus pārvietošanās brīvības ierobežojumus papildus 100 stundām sabiedriska darba un aizliegumam piecus gadus ieņemt vadošus amatus valsts apvienībās; aicina Kazahstānu atcelt spriedumu un pret viņu celtās apsūdzības;

30.  pauž nožēlu par to, ka 2017. gada aprīlī un maijā diviem citiem arodbiedrību vadītājiem Nurbek Kushakbayev un Amin Yeleusinov tika piespriests attiecīgi divarpus un divu gadu cietumsods par kriminālapsūdzībām, kuras arī tiek uzskatītas par politiski motivētām; norāda, ka šie spriedumi pret trijiem arodbiedrību vadītājiem ir nodarījuši kaitējumu neatkarīgo arodbiedrību darbībai šajā valstī;

31.  atzīmē Kazahstānas etniski un reliģiski daudzveidīgo raksturu un uzsver, ka nepieciešams aizsargāt mazākumtautības un to tiesības, jo īpaši attiecībā uz valodu lietošanu, reliģijas vai ticības brīvību, diskriminācijas nepieļaušanu un vienlīdzīgām iespējām; atzinīgi vērtē dažādu kopienu mierīgu līdzāspastāvēšanu Kazahstānā;

32.  aicina būtiski pārskatīt ES un Kazahstānas ikgadējo cilvēktiesību dialogu, lai padarītu to efektīvāku un vairāk orientētu uz rezultātu; aicina Kazahstānas varas iestādes pilnībā iesaistīties šajā dialogā, kā arī visos citos forumos, lai panāktu taustāmu virzību saistībā ar cilvēktiesību situāciju valstī, vienlaikus pievēršot īpašu uzmanību atsevišķiem gadījumiem; atgādina, ka jānodrošina pilsoniskās sabiedrības iesaistīšana šajos dialogos un apspriedēs;

33.  uzsver, ka pastāvīgi jāiesaistās ANO Cilvēktiesību padomes (UNHRC) Vispārējā regulāro pārskatu mehānismā, jo īpaši attiecībā uz tā ieteikumu efektīvu īstenošanu;

34.  uzstāj, lai Kazahstāna nodrošinātu atbilstību ANO Komitejas pret spīdzināšanu ieteikumiem un ANO īpašā referenta jautājumos par spīdzināšanu 2009. gada ieteikumiem;

35.  pauž nožēlu par to, ka Kazahstāna līdz šim ir atteikusies veikt neatkarīgu starptautisku izmeklēšanu par 2011. gada notikumiem Žanaezenā, neraugoties uz 2011. gada UNHCR aicinājumiem;

36.  atzinīgi vērtē valsts pieteikumu pievienoties vairākām Eiropas Padomes konvencijām;

37.  pauž nožēlu, ka Kazahstāna nav ne pievienojusies Starptautiskās Krimināltiesas Romas statūtiem, ne arī tos parakstījusi, un aicina parakstīt tos un pievienoties šiem statūtiem;

Starptautiskās attiecības, reģionālā sadarbība un globālie uzdevumi

38.  atzinīgi vērtē Kazahstānas konstruktīvo sadarbību starptautisko attiecību jomā, kas ir svarīgs ieguldījums mieram un stabilitātei gan reģionālā, gan globālā līmenī, piemēram, sekmējot sarunas par Irānas kodolprogrammu, sarunas starp pusēm Astanā par visaptverošu risinājumu, lai izbeigtu karu Sīrijā, tās diplomātiskos centienus attiecībā uz konfliktu Ukrainā un iniciatīvu par konferenci par mijiedarbību un uzticības veicināšanas pasākumiem Āzijā; mudina Kazahstānu arī turpmāk iesaistīties starptautiskajā arēnā un uzņemties konstruktīvu lomu; šajā sakarībā atzinīgi vērtē aicinājumu pakāpeniski izskaust bruņotu konfliktu, īstenojot kodolieroču neizplatīšanu un atbruņošanos, un ierosināt vispārēju deklarāciju par pasauli, brīvu no kodolieročiem; jo īpaši atzinīgi vērtē Kazahstānas lēmumu nepievienoties Krievijas aizliegumam importēt ES lauksaimniecības produktus un uzskata to par konkrētu un cerīgu zīmi, kas liecina par šīs valsts vēlmi pastiprināt dialogu un sadarbību ar ES;

39.  atzīmē Kazahstānas ģeostratēģisko nozīmi un pauž izpratni par valsts daudzvektoru ārpolitiku, kuras mērķis ir draudzīgu un paredzamu attiecību sekmēšana, tostarp prioritāri veidojot un līdzsvarojot labas kaimiņattiecības ar Krieviju, Ķīnu, Vidusāzijas valstīm, ar kurām tai ir kopīga robeža, un citiem partneriem, tostarp ASV un ES;

40.  atzīst, ka Kazahstāna ir svarīgs dalībnieks ārpolitikā un drošības politikā, īpaši ņemot vērā tās pastāvīgo nozīmi globālās kodolatbruņošanās un drošības jomā un pagaidu dalībvalsts statusu ANO Drošības padomē 2018.–2017. gadā;

41.  atzīst Kazahstānas drošības problēmas, ko rada Daesh un citas ANO Drošības padomes sarakstos iekļautas teroristu organizācijas; norāda, ka liels skaits Kazahstānas pilsoņu ir ārvalstu kaujinieki Tuvajos Austrumos; atzīst, ka pašreizējais konflikts Afganistānā var vēl vairāk destabilizēt Kazahstānu, tostarp ar reliģisko ekstrēmismu, narkotiku tirdzniecību un terorismu; iesaka ciešāk sadarboties, lai stātos pretī vardarbīgam ekstrēmismam un apkarotu terorismu, un norāda, ka prioritātei vajadzētu būt radikalizācijas pamatcēloņu novēršanai; norāda, ka EPCA 13. pantā ir pievērsta uzmanība terorisma apkarošanas pasākumiem un tam ir būtiska nozīme, jo īpaši pašreizējā starptautiskā vidē;

42.  norāda, ka Kazahstāna ir visu galveno reģionālo organizāciju locekle; uzskata, ka Kazahstānas starptautiskā reputāciju, kas ļoti nesen tika iegūta, vadot tik dažādas starptautiskas organizācijas kā EDSO, Islāma sadarbības organizācija (OIC), Neatkarīgo Valstu Sadraudzība (NVS), Šanhajas Sadarbības organizācijas un Kolektīvās drošības līguma organizācija, kas bija labs sākumpunkts kopīgiem pasākumiem, lai stabilizētu drošības situāciju Vidusāzijas reģionā un rastu daudzpusējus risinājumus globāliem uzdevumiem; šajā sakarībā atzinīgi vērtē Kazahstānas skaidrās norādes, ka tās dalība Eirāzijas Ekonomikas savienībā (EAEU) neietekmēs attiecību stiprināšanu ar ES;

43.  iesaka ES turpināt tās atbalstu reģionālajai sadarbībai Vidusāzijā, īpaši attiecībā uz tiesiskumu, uzticības veicināšanas pasākumiem, ūdens un resursu pārvaldību, robežu pārvaldību, stabilitāti un drošību; šajā sakarībā atbalsta Kazahstānas centienus veicināt labas kaimiņattiecības un kļūt par stabilitātes nodrošinātāju šajā reģionā; aicina panākt ilgtspējīgu Vidusāzijas vienošanos par ūdens apsaimniekošanas, enerģētikas un drošības jautājumiem, kas atbilst visām interesēm;

44.  atzīst, ka Kazahstānai ir vadoša pozīcija Vidusāzijas reģionā; mudina Kazahstānu izmantot šo pozīciju pozitīvai sadarbībai ar reģiona kaimiņvalstīm un veikt pasākumus, lai virzītos uz priekšu reģionālajā sadarbībā;

Ilgtspējīga attīstība, enerģētika un vide

45.  atzinīgi vērtē Kazahstānas 2017. gada janvārī publiskoto trešo modernizācijas stratēģiju, kurā noteikts mērķis iekļauties starp 30 visattīstītajām valstīm pasaulē;

46.  atzinīgi vērtē uzlaboto sadaļu par izejvielām un sadarbību enerģētikas jomā, kurai ir liels potenciāls veicināt ES energoapgādes drošību; atgādina, ka Kazahstāna ir svarīga kā enerģijas piegādātāja ES; prasa ES aktīvāk sadarboties un uzlabot dialogu ar Kazahstānu un citām Vidusāzijas valstīm enerģētikas jomā, lai stiprinātu ES energoapgādes drošību;

47.  atzinīgi vērtē to, ka EPCA nolīgumā iekļauta sadaļa par sadarbību klimata pārmaiņu jomā; aicina ES turpināt sadarboties ar Kazahstānas valdību, palīdzot tai noteikt un attīstīt novatorisku un ilgtspējīgu vides un ekoloģijas politiku; atgādina, ka Kazahstānu nopietni ietekmē divu pasaules visgraujošāko cilvēku izraisīto vides katastrofu sekas, proti, Arāla jūras izžūšana un Padomju Savienības Semejas/Semipalatinskas kodolizmēģinājumu poligons; aicina Komisiju pastiprināt atbalstu Kazahstānas iestādēm gan tehniskā, gan finansiālā līmenī, lai būtiski uzlabotu Arāla jūras baseina ūdens resursu apsaimniekošanu un ūdens saglabāšanu saskaņā ar Arāla jūras glābšanas starptautiskā fonda rīcības programmu un izstrādātu efektīvu rīcības plānu attiecībā uz agrākā kodolizmēģinājumu poligona zonas attīrīšanu; atzinīgi vērtē Kazahstānas dalību brīvprātīgajā partnerattiecību programmā “Green Bridge”; uzskata, ka tā nodrošinās stabilu un ilgstošu pamatu videi draudzīgām investīcijām, jaunu tehnoloģiju pārnesei un inovācijām, lai virzītos uz sabiedrību, kuras izmantotā enerģija nerada oglekļa dioksīda emisijas;

48.  uzsver, ka Kazahstānā ir jāpiemēro vides ilgtspējīgas attīstības principi attiecībā uz tās plašo dabas resursu ieguvi un apstrādi; šajā sakarībā atzinīgi vērtē to, ka valsts ievēro Ieguves rūpniecības pārredzamības iniciatīvas (EITI) standartus;

Tirdzniecība un ekonomika

49.  atgādina, ka ES ir šīs valsts galvenā tirdzniecības un ieguldījumu partnere un Kazahstāna ir ES galvenā tirdzniecības partnere Vidusāzijā; pauž cerību, ka šīs attiecības tiks vēl vairāk stiprinātas; norāda, ka 80 % no Kazahstānas eksporta uz ES veido nafta un gāze; atkārtoti uzsver, ka ir svarīga lielāka tās tirdzniecības diversifikācija ar ES; uzsver, ka tirdzniecība un cilvēktiesības var pastiprināt viena otru, darbojoties tiesiskā vidē; atgādina, ka uzņēmēju aprindām ir svarīga loma pozitīvu stimulu piedāvāšanā saistībā ar cilvēktiesību, demokrātijas un korporatīvās sociālās atbildības veicināšanu; norāda, ka globālās vērtības ķēdes veicina starptautisku darba, vides, sociālo un cilvēktiesību pamatstandartu nostiprināšanu, tostarp arodveselības un darba drošības pasākumu izstrādāšanu un piemērošanu, izglītības iespējas, objektīvas iestādes un korupcijas mazināšanu;

50.  atzinīgi vērtē Kazahstānas pievienošanos PTO 2016. gada 1. janvārī, kas veicināja valsts ekonomisko un administratīvo modernizāciju; norāda, ka Kazahstānas ekonomikas pamatā galvenokārt ir izejvielu un ogļūdeņražu izmantošana un eksports; pauž cerību, ka praksē tiek pilnībā īstenota vērienīgā programma ekonomikas diversifikācijā, kurā ES varētu būt svarīga nozīme, un valsts reformēšanā, kurā cita starpā ietverta valsts pārvaldes profesionālizēšana un korupcijas apkarošanas pasākumu ieviešana; īpaši aicina Komisiju palīdzēt Kazahstānai, lai tās ekonomiku padarītu videi draudzīgu un ilgtspējīgu;

51.  pieņem zināšanai Kazahstānas apņemšanos liberalizēt kapitāla apriti tiešo ieguldījumu veidā un pauž nožēlu par to, ka tirdzniecībai un darījumdarbībai veltītajā EPCA daļā nav ietverti noteikumi par korupcijas apkarošanu; uzskata, ka, pārraugot nolīguma īstenošanu, īpaša uzmanība būtu jāpievērš korporatīvās pārvaldības un korupcijas jautājumiem, lai nepieļautu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas riska palielināšanos;

52.  atzinīgi vērtē Kazahstānas apņemšanos, kas izpaudās pirmajā EPCA piemērošanas gadā, ievērot un pildīt savas saistības, ko paredz EPCA un dalība PTO; aicina Kazahstānu pildīt savas EPCA paredzētās saistības attiecībā uz intelektuālā īpašuma tiesībām, pamatojoties uz reģionālo izsmelšanas režīmu;

53.  aicina Kazahstānu neatkarīgi no savas līdzdalības Eirāzijas Ekonomikas savienībā (EES) pilnībā pielīdzināt savus importa tarifus PTO un EPCA noteiktajām saistībām, lai novērstu lielu kompensāciju maksājumus PTO tirdzniecības partneriem;

54.  aicina Kazahstānu pievienoties Tirdzniecības kontroles un ekspertu sistēmai (TRACES), kas ļautu efektīvi īstenot sanitāro un fitosanitāro (SPS) kontroli, un izmantot divpusējos ES un Kazahstānas SPS sertifikātus;

55.  pieņem zināšanai EPCA noteikto vispārējo piecu gadu pārejas laiku valsts iepirkuma jomā un astoņu gadu pārejas laiku būvniecības jomā un ar nepacietību sagaida tirdzniecības palielināšanos pēc šo laikposmu beigām; norāda, ka Kazahstānai publiskais iepirkums ir nozīmīgs valsts politikas instruments;

o
o   o

56.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Eiropas Savienības īpašajam pārstāvim Vidusāzijā, dalībvalstu valdībām un parlamentiem un Kazahstānas valdībai un parlamentam.

(1) OV C 419, 16.12.2015., 159. lpp. (2) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0083. (3) OV C 45, 5.2.2016., 85. lpp. (4) OV C 251 E, 31.8.2013., 93. lpp. (5) OV C 224 E, 19.8.2010., 30. lpp. (6) OV C 168 E, 14.6.2013., 91. lpp. (7) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0121. (8) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0007. (9) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0484.

Eiropas Parlamenta 2017. gada 12. decembra lēmums par Komisijas priekšlikumu pagarināt Vienotās noregulējuma valdes priekšsēdētāja amata pilnvaru termiņu (N8-0092/2017 – C8-0425/2017 – 2017/0901(NLE))

P8_TA(2017)0486 A8-0393/2017

(Apstiprināšana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas 2017. gada 29. novembra priekšlikumu pagarināt Vienotās noregulējuma valdes priekšsēdētāja amata pilnvaru termiņu (N8-0092/2017),

–  ņemot vērā 56. panta 6. punkta trešo daļu un 56. panta 7. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. jūlija Regulā (ES) Nr. 806/2014, ar ko izveido vienādus noteikumus un vienotu procedūru kredītiestāžu un noteiktu ieguldījumu brokeru sabiedrību noregulējumam, izmantojot vienotu noregulējuma mehānismu un vienotu noregulējuma fondu, un groza Regulu (ES) Nr. 1093/2010(1),

–  ņemot vērā Reglamenta 122.a pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A8-0393/2017),

A.  tā kā 2014. gada 19. decembrī Padome iecēla Elke König par Vienotās noregulējuma valdes (VNV) priekšsēdētāju uz trīs gadu pilnvaru laiku no 2014. gada 23. decembra(2);

B.  tā kā Regulas (ES) Nr. 806/2014 56. panta 7. punktā ir noteikts, ka pirmā VNV priekšsēdētāja amata pilnvaru termiņu var vienu reizi pagarināt uz pieciem gadiem;

C.  tā kā 2017. gada 29. novembrī Komisija pieņēma priekšlikumu pagarināt Elke König pilnvaru laiku VNV priekšsēdētāja amatā un iesniedza šo priekšlikumu Parlamentam;

D.  tā kā Parlamenta Ekonomikas un monetārā komitejas pēc tam pārbaudīja izvirzītā kandidāta atbilstību VNV priekšsēdētāja amatam, jo īpaši ņemot vērā Regulas (ES) Nr. 806/2014 56. panta 4. punktā noteiktās prasības;

E.  tā kā 2017. gada 4. decembrī komiteja rīkoja Elke König uzklausīšanu, kuras laikā viņa uzrunāja komiteju un pēc tam atbildēja uz komitejas locekļu jautājumiem,

1.  apstiprina Komisijas priekšlikumu pagarināt Elke König pilnvaru laiku VNV priekšsēdētāja amatā;

2.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo lēmumu Eiropadomei, Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām.

(1) OV L 225, 30.7.2014., 1. lpp. (2) OV L 367, 23.12.2014., 97. lpp.

Eiropas Parlamenta 2017. gada 12. decembra rezolūcija par 2017. gada ziņojumu par ES pilsonību: pilsoņu tiesību stiprināšana demokrātisku pārmaiņu Savienībā (2017/2069(INI))

P8_TA(2017)0487 A8-0385/2017

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas 2017. gada 24. janvāra ziņojumu par ES pilsonību „Pilsoņu tiesību stiprināšana demokrātisku pārmaiņu Savienībā” (COM(2017)0030),

–  ņemot vērā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 25. pantu sagatavoto 2017. gada 24. janvāra Komisijas ziņojumu par 2013.–2016. gadā panākto virzībā uz reālu ES pilsonību (COM(2017)0032),

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gadā rīkotās sabiedriskās apspriešanas par ES pilsonību rezultātus un 2015. gada Eirobarometra aptauju par vēlēšanu tiesībām un pilsonību rezultātus,

–  ņemot vērā Vispārējo Cilvēktiesību deklarāciju,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2., 6. un 9.–12. pantu, LESD 18.–25. pantu un ES Pamattiesību hartas 11., 21. un 39.–46. pantu,

–  ņemot vērā tiesiskuma ievērošanu, kas noteikta LES 2. pantā,

–  ņemot vērā LES 3. panta 2. punktu, kurā noteiktas personu tiesības brīvi pārvietoties,

–  ņemot vērā ES Pamattiesību hartas 44. pantā noteiktās tiesības iesniegt lūgumrakstu,

–  ņemot vērā LESD 165. pantu,

–  ņemot vērā LESD 227. pantā noteiktās tiesības iesniegt lūgumrakstu,

–  ņemot vērā Protokolu Nr. 1 par valstu parlamentu lomu Eiropas Savienībā,

–  ņemot vērā Protokolu Nr. 2 par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu,

–  ņemot vērā Padomes 2016. gada 29. februāra secinājumus par vienotā tirgus stratēģiju(1) un jo īpaši dokumentu par 2015. gada 18. septembrī Lisabonā rīkotās SOLVIT centru neoficiālās sanāksmes rezultātiem(2),

–  ņemot vērā 2014. gada 12. marta rezolūciju par 2013. gada ziņojumu par ES pilsonību: „ES pilsoņi — jūsu tiesības, jūsu nākotne”(3),

–  ņemot vērā 2016. gada 12. aprīļa rezolūciju par mācīšanos par ES skolā(4),

–  ņemot vērā 2016. gada 6. oktobra rezolūciju par Savienības tiesību aktu piemērošanas pārraudzību — 2014. gada pārskats(5),

–  ņemot vērā 2017. gada 2. februāra rezolūciju ar ieteikumiem Komisijai par adopcijas pārrobežu aspektiem(6),

–  ņemot vērā 2017. gada 2. marta rezolūciju(7) par programmas „Eiropa pilsoņiem” īstenošanu,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomes regulai par jurisdikciju, lēmumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par bērnu starptautisko nolaupīšanu (pārstrādāta redakcija) (COM(2016)0411),

–  ņemot vērā Lūgumrakstu komitejas ziņojumu par tā darba grupas bērnu labklājības jautājumos darbību(8) un jo īpaši tajā paustos secinājumus,

–  ņemot vērā 2016. gada 15. decembra rezolūciju par Lūgumrakstu komitejas darbību 2015. gadā(9),

–  ņemot vērā Lūgumrakstu komitejas 2017. gada 23. marta atzinumu(10) un Konstitucionālo jautājumu komitejas 2017. gada 1. jūnija atzinumu(11) attiecībā uz Komisijas ziņojumu par ES tiesību aktu piemērošanas pārraudzību 2015. gadā,

–  ņemot vērā Lūgumrakstu komitejas 2016. un 2017. gadā rīkotās uzklausīšanas un jo īpaši 2017. gada 11. maija kopīgo atklāto uzklausīšanu „ES pilsoņu situācija un tiesības Apvienotajā Karalistē”, ko kopīgi rīkoja LIBE, PETI un EMPL komiteja, 2016. gada 11. oktobra atklāto uzklausīšanu „Šķēršļi ES pilsoņu brīvībai pārvietoties un strādāt iekšējā tirgū”, 2017. gada 4. maija atklāto uzklausīšanu „Diskriminācijas novēršana un minoritāšu aizsardzība” un Komisijas Tiesiskuma un patērētāju ģenerāldirektorāta un Eiropas Parlamenta LIBE, PETI, AFCO un JURI komitejas 2016. gada 15. martā rīkoto kopīgo atklāto uzklausīšanu „Savienības pilsonība praksē”, un LIBE un PETI komitejas 2017. gada 29. jūnijā rīkoto kopīgo uzklausīšanu par bezvalstniecību,

–  ņemot vērā PETI komitejas uzklausīšanu 2016. gada 23. februārī „ES Pamattiesību hartas jomas paplašināšana (51. pants)”, uzklausīšanu 2016. gada 21. jūnijā „Pārredzamība un informācijas brīvība ES iestādēs” un uzklausīšanu 2017. gada 22. jūnijā „Atjaunot iedzīvotāju paļāvību un uzticēšanos Eiropas projektam”, kā arī šajā sasaukumā rīkotās iepriekšējās uzklausīšanas par tematiem „Tiesības iesniegt lūgumrakstu” (2015. gada 23. jūnijā) un „Eiropas pilsoņu iniciatīva” (2015. gada 26. februārī),

–  ņemot vērā Parlamenta Politikas departamenta C 2016. un 2017. gadā pasūtītos pētījumus pēc Lūgumrakstu komitejas pieprasījuma, proti, „Obstacles to the right of free movement and residence for EU citizens and their families” (Šķēršļi ES pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā), „Discrimination(s) as emerging from the petitions received” (Diskriminācijas gadījumi, kas izriet no saņemtajiem lūgumrakstiem), „The impact of Brexit in relation to the right to petition and on the competences, responsibilities and activities of the Committee on Petitions” (Brexit ietekme uz tiesībām iesniegt lūgumrakstus un uz Lūgumrakstu komitejas kompetenci, pienākumiem un darbībām) un „The protection role of the Committee on Petitions in the context of the implementation of the UN Convention on the Rights of Persons with Disabilities” (Lūgumrakstu komitejas aizsardzības pienākumi saistībā ar ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām īstenošanu),

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Lūgumrakstu komitejas ziņojumu un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas, Kultūras un izglītības komitejas, Konstitucionālo jautājumu komitejas un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinumus (A8-0385/2017),

A.  tā kā ES pilsonība un ar to saistītās tiesības sākotnēji tika ieviestas 1992. gadā ar Māstrihtas līgumu un tika pastiprinātas ar Lisabonas līgumu, kas stājās spēkā 2009. gada decembrī, kā arī ar ES Pamattiesību hartu;

B.  tā kā pilsonības īstenošana prasa visupirms garantēt un ļaut izmantot visas cilvēktiesības un jo īpaši ekonomiskās, sociālās un kultūras tiesības;

C.  tā kā, lai varētu patiesi izmantot tiesības un brīvības, kas izriet no ES pilsonības, būtiski svarīga ir holistiska pieeja, kas izstrādāta, lai sasniegtu ES Līgumos noteiktos mērķus, piemēram, pilnīgu nodarbinātību un sociālo progresu;

D.  tā kā ES pilsonību var iegūt tikai tad, ja ir iegūta dalībvalsts valstspiederība, ko reglamentē dalībvalstu tiesību akti; tā kā tajā pašā laikā ar to saistītās tiesības un pienākumi izriet no ES tiesību aktos noteiktā regulējuma un nav atkarīgi no dalībvalstīm; tā kā iepriekš minētā iemesla dēļ tāpat spēkā ir tas, ka dalībvalstis, tostarp to vietējās un reģionālās iestādes, nevar nepamatoti ierobežot šīs tiesības un pienākumus; tā kā saistībā ar iespējām iegūt valsts pilsonību dalībvalstīm būtu jāvadās pēc ES tiesību principiem, piemēram, proporcionalitātes un nediskriminācijas principa, kuri abi ir sīki skatīti ES Tiesas judikatūrā; tā kā saskaņā ar Līgumiem ES iestādēm ir vienlīdzīgi jāattiecas pret ikvienu ES pilsoni;

E.  tā kā ES iedzīvotāji paļaujas, ka dalībvalstis, tostarp to vietējās un reģionālās iestādes, piemēros gan Kopienas tiesību aktus, gan valsts tiesību aktus, un tas ir priekšnoteikums viņu no ES pilsonības izrietošo tiesību efektīvai īstenošanai;

F.  tā kā centieni veicināt ES pilsonību ir saistīti ar demokrātijas kvalitātes uzlabojumiem Savienībā, pamattiesību un pamatbrīvību izmantošanu praksē un iespēju ikvienam pilsonim tiešā veidā piedalīties Savienības demokrātiskajā dzīvē;

G.  tā kā jebkādas vienpusējas izmaiņas dalībvalsts robežās ir vismaz LES 2. panta, 3. panta 2. punkta un 4. panta 2. punkta pārkāpums, kā arī apdraud visu no ES pilsonības izrietošo tiesību izmantošanu;

H.  tā kā ar Lisabonas līgumu ir nostiprinātas ES pilsonības neatņemamās tiesības un garantijas, kas cita starpā ietver brīvību ceļot, strādāt un mācīties citā dalībvalstī, piedalīties Eiropas politiskajā dzīvē, veicināt vienlīdzību un cieņu pret daudzveidību un tikt aizsargātiem pret diskrimināciju, jo īpaši diskrimināciju valstspiederības dēļ; tā kā pēdējās desmitgadēs arvien vairāk izmantojot tiesības brīvi pārvietoties Eiropas Savienībā, ir izveidojušās jauktas ģimenes — bieži ar bērniem — ar atšķirīgu valstspiederību; tā kā, lai gan tā ir pozitīva tendence attiecībā uz ES pilsonības kā institūcijas konsolidāciju, tā arī nozīmē īpašas vajadzības un problēmas dažādās jomās, arī saistībā ar juridiskiem aspektiem;

I.  tā kā perspektīva, ka Apvienotā Karaliste izstāsies no ES (Brexit), ir uzsvērusi ES pilsonības tiesību svarīgumu un to izšķirīgo nozīmi miljonu ES pilsoņu ikdienas dzīvē un ir palielinājusi izpratni Eiropas Savienībā par iespējamo tiesību zaudēšanu, ko Brexit izraisīs abām pusēm, īpaši attiecībā uz tiem 3 miljoniem ES pilsoņu, kas dzīvo Apvienotajā Karalistē, un 1,2 miljoniem Apvienotās Karalistes pilsoņu, kas dzīvo ES;

J.  tā kā pēc notikumiem Apvienotajā Karalistē, bēgļu humanitārās krīzes, augstā bezdarba un nabadzības līmeņa un ksenofobijas un rasisma pieauguma Eiropas Savienībā ir mazinājusies uzticēšanās ES sistēmai un Eiropas projektam kopumā;

K.  tā kā tiesības uz pārvietošanās brīvību un to izmantošana ir svarīgs ES pilsonības elements un papildina citas ES iekšējā tirgus brīvības; tā kā Eiropas jaunieši sevišķi augstu vērtē pārvietošanās brīvību, kas ES pilsoņu vērtējumā atpazīstamības un popularitātes ziņā ir pozitīvākais ES sasniegums pēc miera nodrošināšanas;

L.  tā kā pārvietošanās brīvību un tās īstenošanu ir pārkāpušas vairākas dalībvalstis, kuras ir izraidījušas vai draudējušas izraidīt no savas teritorijas ES pilsoņus, kā ziņots vairākos lūgumrakstos;

M.  tā kā, kā liecina Komisijai un SOLVIT adresētie lūgumraksti un sūdzības, ES pilsoņi pamattiesību un pamatbrīvību izmantošanā saskaras ar ievērojamām grūtībām būtisku ekonomikas un nodarbinātības problēmu dēļ, ko saasinājusi dalībvalstu administratīvais slogs un birokrātija, kā arī dalībvalstu iestāžu sniegtās nepareizās informācijas un/vai sadarbības trūkuma dēļ;

N.  tā kā princips, ka ir aizliegta jebkāda diskriminācija dzimuma, rases, ādas krāsas, etniskās vai sociālās izcelsmes, ģenētisko īpatnību, valodas, reliģijas vai pārliecības, politisko vai jebkādu citu uzskatu, piederības pie nacionālas minoritātes, īpašuma, dzimšanas, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ, kā noteikts ES Pamattiesību hartas 21. pantā, ir galvenā ES pilsonības izpausme; tā kā tam ir arī izšķirīga nozīme sekmīgā pārvietošanās brīvības izmantošanā, kā par to liecina lūgumraksti;

O.  tā kā pie minoritātēm piederošu personu tiesību ievērošana ir viena no ES pamatvērtībām, kas noteikta Līgumos; tā kā aptuveni 8 % ES pilsoņu ir piederīgi kādai nacionālajai minoritātei un aptuveni 10 % runā reģionālā vai minoritātes valodā; tā kā ir jāpastiprina efektīva minoritāšu aizsardzība;

P.  tā kā pilsoņu tiesību un demokrātisku iestāžu pastiprināšana ietver diskriminācijas un dzimumu nevienlīdzības apkarošanu saskaņā ar ilgtspējīgas attīstības mērķiem;

Q.  tā kā sieviešu nepietiekama pārstāvība ar lēmumu pieņemšanu saistītos amatos, jo īpaši politikas jomā un uzņēmumu valdes līmenī, kavē spēju attīstību un vājina sieviešu līdzdalību ES demokrātiskajā dzīvē;

R.  tā kā sieviešu līdzdalību un vadību politisko lēmumu pieņemšanā vēl joprojām ietekmē dažādi šķēršļi, piemēram, joprojām pastāvošie ar dzimumu saistītie stereotipi, kā arī nesenās ekonomikas krīzes sekas kopā ar tās negatīvo ietekmi uz dzimumu līdztiesības problēmām;

S.  tā kā visā ES joprojām pastāv būtiskas nepilnības ar dzimumu saistītas vardarbības un vardarbības ģimenē upuru aizsardzībā pārrobežu ģimenes strīdu gadījumos;

T.  tā kā diskriminācija, ar kuru saskaras sievietes visā ES, ir šķērslis līdztiesības panākšanai; tā kā sievietes joprojām ir nepietiekami pārstāvētas kā vēlētājas, kā arī vadošajās pozīcijās neatkarīgi no tā, vai tas būtu vēlētos amatos, civildienestā, akadēmiskajās aprindās, plašsaziņas līdzekļos vai privātajā sektorā; tā kā plaši izplatītā multiplā diskriminācija, ar kuru saskaras sievietes, un proporcionāli lielais to sieviešu skaits, kuras cieš no nabadzības un sociālās atstumtības, ir šķēršļi viņu pilsoņu tiesību pilnīgai īstenošanai;

U.  tā kā tiesības iesniegt lūgumrakstu Eiropas Parlamentam, kas noteiktas LESD 20. un 227. pantā un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 44. pantā, ir viens no ES pilsonības pīlāriem, tās ir otras pazīstamākās ES pilsonības tiesības un tām jāveido saikne starp pilsoņiem un Eiropas iestādēm atklātā, demokrātiskā un pārredzamā procesā;

V.  tā kā ES pilsoņu pamattiesības varētu nodrošināt ar jaunu pieeju attiecībā uz ES Pamattiesību hartas 51. panta interpretāciju;

W.  tā kā Eiropas pilsoņi ir tieši pārstāvēti Eiropas Parlamentā un viņiem ir demokrātiskas tiesības kandidēt un balsot Eiropas vēlēšanās, arī tad, ja viņi dzīvo citā dalībvalstī; tā kā pārvietošanās brīvību izmantojušo Eiropas pilsoņu tiesības balsot Eiropas un vietējās vēlēšanās netiek vienādi veicinātas un sekmētas visās dalībvalstīs; tā kā vairākos lūgumrakstos ir norādīts uz administratīviem šķēršļiem un administratīvām vai cita rakstura nepilnībām attiecībā uz citā dalībvalstī dzīvojošu personu tiesībām balsot savas izcelsmes valsts nacionālajās vai reģionālajās vēlēšanās; tā kā daži pilsoņi tiek ierobežoti šo demokrātisko tiesību īstenošanā, piemēram, personas ar invaliditāti dalībvalstīs, kas ir ratificējušas ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām, bet nav izpildījušas pienākumu reformēt savus vēlēšanu likumus, lai personas ar invaliditāti varētu izmantot savas tiesības balsot;

X.  tā kā iedzīvotājiem ir tiesības kopā ar citiem ES pilsoņiem no visām dalībvalstīm organizēt vai atbalstīt Eiropas pilsoņu iniciatīvu, kam būtu jādod viņiem iespēja palīdzēt ES likumdošanas darba kārtības noteikšanā; tā kā Eiropas pilsoņu iniciatīva ir svarīgs tiešās demokrātijas instruments, kas ļauj iedzīvotājiem aktīvi iesaistīties Eiropas politikas virzienu un tiesību aktu veidošanā; tā kā šai iniciatīvai vajadzētu būt pārredzamai un efektīvai; tā kā šīs tiesības līdz šim nav pietiekami izmantotas;

Y.  tā kā Šengenas zonas izveide un Šengenas acquis integrēšana ES regulējumā ir būtiski veicinājusi pārvietošanās brīvību Eiropas Savienībā un ir viens no lielākajiem Eiropas integrācijas procesa sasniegumiem; tā kā Eiropas Savienības Padome savos 2011. gada 9. jūnija secinājumos Nr. 9166/3/11 un 9167/3/11 apstiprināja novērtēšanas procesa sekmīgo noslēgumu un Bulgārijas un Rumānijas tehnisko gatavību pievienoties Šengenas zonai;

Z.  tā kā drošība ir viens no jautājumiem, par ko ES pilsoņiem ir vislielākās bažas; tā kā ES būtu saviem pilsoņiem jārada sajūta, ka viņu brīvība tiek aizsargāta un drošība garantēta visā tās teritorijā, vienlaikus nodrošinot, ka tiek līdzvērtīgi ievērotas un aizsargātas viņu brīvības un tiesības; tā kā terorisms ir globāls drauds, kas ir efektīvi jārisina vietējā, valsts un ES līmenī, lai nodrošinātu Eiropas pilsoņu drošību;

AA.  tā kā saskaņā ar Komisijas veikto ietekmes novērtējumu (SEC(2011)1556), kas pievienots priekšlikumam, kura rezultātā ir pieņemta Padomes 2015. gada 20. aprīļa Direktīva (ES) 2015/637 par koordinācijas un sadarbības pasākumiem, ar ko veicina nepārstāvēto Savienības pilsoņu konsulāro aizsardzību trešās valstīs(12), gandrīz septiņi miljoni ES pilsoņu ceļo uz valstīm ārpus ES, kurās viņu pašu valstij nav savas vēstniecības vai konsulāta, vai dzīvo šādās valstīs; tā kā ir sagaidāms, ka nepārstāvēto ES pilsoņu skaits līdz 2020. gadam būs pieaudzis vismaz līdz desmit miljoniem; tā kā ES pilsoņiem, kuri dzīvo valstī ārpus ES, kurā viņu izcelsmes dalībvalstij nav pārstāvniecības, ir tiesības uz jebkuras citas dalībvalsts diplomātisko un konsulāro iestāžu aizsardzību ar tādiem pašiem nosacījumiem kā šīs valsts pilsoņiem,

1.  ņem vērā Komisijas 2017. gada ziņojumu par ES pilsonību, kurā ietverts jaunu prioritāšu uzskaitījums sadalījumā pa darbības jomām turpmākajiem gadiem; atgādina, ka ES tiesību aktu pareiza piemērošana ir dalībvalstu un ES iestāžu kopīga atbildība; šajā sakarībā uzsver Komisijas izšķirošo lomu kā Līgumu izpildes uzraudzītājai, īstenojot LESD 258.–260. pantu; uzsver, ka ir vajadzīgas prioritātes, lai efektīvi reaģētu uz pilsoņu bažām, un precīzi definētas, konkrētas saistības un pasākumi nākamajiem trim gadiem; mudina Komisiju paātrināt tās ES tiesībaizsardzības politiku, izmantojot visus pieejamos instrumentus un mehānismus;

2.  norāda, ka tiesības iesniegt lūgumrakstu, tiesības vērsties ar lietām pie Eiropas ombuda un tiesības piekļūt dokumentiem un reģistriem ir būtisks un konkrēts ES pilsonības elements un palielina lēmumu pieņemšanas pārredzamību; tādēļ pauž vēlmi, lai šīs tiesības tiktu veicinātas un izceltas kā svarīgi elementi Komisijas ziņojumā par ES pilsonību un tiktu tajā pienācīgi atspoguļotas;

3.  uzsver to, ka tiesību iesniegt lūgumrakstu efektīvu izmantošanu ir sekmējusi lūgumrakstu apstrādes uzlabošana Eiropas Parlamentā un Lūgumrakstu komitejas portāla darbības sākšana 2014. gada nogalē, nodrošinot iespēju vienkāršā veidā iesniegt lūgumrakstus un tos efektīvāk apstrādāt, kā tas uzskatāmi parādīts attiecīgajos Lūgumrakstu komitejas gada ziņojumos; prasa nekavējoties pabeigt nākamo paredzēto projekta posmu īstenošanu, jo tas ļaus lūgumrakstu iesniedzējiem un atbalstītājiem interaktīvāk sekot līdzi lūgumraksta procedūrai;

4.  uzsver, ka pilsonības tiesību sekmīgai īstenošanai ir nepieciešams, lai dalībvalstis ievērotu visas ES Pamattiesību hartā paredzētās tiesības un brīvības; uzsver to, ka demokrātiskas un iesaistošas pārvaldības pieņemšana, augstākais iespējamais pārredzamības līmenis un visu pilsoņu tieša iesaiste lēmumu pieņemšanas procesos galu galā nostiprina ES pilsonību; aicina dalībvalstis labāk informēt ES pilsoņus par viņu tiesībām un pienākumiem un sekmēt vienādu piekļuvi šīm tiesībām un to ievērošanu gan viņu izcelsmes valstī, gan citās dalībvalstīs; norāda uz dažu dalībvalstu izvēli neievērot ES Līgumu daļas, tā radot de facto atšķirības pilsoņu tiesībās;

5.  pauž dziļu nožēlu, ka jau gandrīz desmit gadus nav gūti vērā ņemami panākumi ES mēroga diskriminācijas novēršanas direktīvas pieņemšanā; aicina visas ES iestādes un dalībvalstis atsākt attiecīgās sarunas kā vissvarīgāko prioritāti; ņem vērā Komisijas apņemšanos aktīvi atbalstīt šo sarunu noslēgšanu;

6.  uzskata, ka būtu jāpalielina ES politikas efektivitāte diskriminācijas novēršanas jomā un jālikvidē atlikušie šķēršļi; iesaka Komisijai atjaunināt divas pirmās direktīvas diskriminācijas novēršanas jomā, proti, Padomes Direktīvu 2000/43/EK un Padomes Direktīvu 2000/78/EK, lai tās saskaņotu ar pašreizējo Līgumu redakciju un ES Pamattiesību hartu;

7.  aicina pieņemt efektīvu tiesisko regulējumu un koordinācijas pasākumus ES un dalībvalstu līmenī, lai nodrošinātu augsta līmeņa sociālo aizsardzību un stabilu, pienācīgi apmaksātu darbu; uzskata, ka šāda pieeja ir būtiska, lai stiprinātu pamattiesības un pamatbrīvības, kuras izriet no ES pilsonības;

8.  uzsver, ka taupības pasākumi, kas pieņemti ES un dalībvalstu līmenī, ir saasinājuši ekonomisko un sociālo nevienlīdzību, tādējādi nopietni ierobežojot no ES pilsonības izrietošo pamattiesību un pamatbrīvību praktisko īstenošanu;

9.  atgādina par saviem 2017. gada 14. septembrī pieņemtajiem grozījumiem(13) un Komisijas priekšlikumu saistībā ar visaptverošu direktīvu par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz produktu un pakalpojumu pieejamības prasībām (COM(2015)0615), ieskaitot dažādus pārvadājumu veidus; iesaka likumdevējiem pasteigties, lai pieņemtu Eiropas tiesību aktu par pieejamību; atzinīgi vērtē panākto iestāžu vienošanos par Marrākešas līguma piemērošanu ES autortiesību noteikumiem, uz ko Lūgumrakstu komiteja aicinājusi kopš 2011. gada, un atkārtoti aicina ES un tās dalībvalstis ātri ratificēt Marrākešas līgumu; aicina visas dalībvalstis ratificēt ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām un parakstīt tās protokolu; atbalsta savstarpēji atzītas ES invaliditātes apliecības izmantošanas paplašināšanu, aptverot pēc iespējas daudz dalībvalstu; mudina dalībvalstis veicināt personu ar invaliditāti un funkcionēšanas ierobežojumiem mobilitāti Eiropas Savienībā; uzsver nepieciešamību uzlabot ES tīmekļa vietņu pieejamību personām ar invaliditāti;

10.  aicina Komisiju aktīvāk rīkoties, lai apkarotu pret LGBTI vērstu diskrimināciju, un cīnīties pret homofobiju, nosakot konkrētus pasākumus, kas jāveic dalībvalstu un Eiropas līmenī; vienlaikus aicina ES iestādes rūpīgi uzraudzīt LGBTI tiesības un sekmēt LGBTI personu un viņu ģimenes locekļu pārrobežu tiesību atzīšanu ES;

11.  atgādina, ka sieviešu un vīriešu līdztiesības principu iespējams īstenot tikai tad, ja visās ES politikas jomās tiek piemērota stratēģiska integrēta pieeja dzimumu līdztiesības nodrošināšanai, cita starpā īstenojot stratēģisko iesaisti dzimumu līdztiesības jomā 2016.–2019. gadam; aicina Komisiju veicināt seksuālās un reproduktīvās veselības aprūpes pakalpojumu pilnīgu pieejamību visās dalībvalstīs; aicina Komisiju veikt jēgpilnus pasākumus, lai izskaustu diskrimināciju un apkarotu diskriminējošus paziņojumus, kas tiek vērsti pret sievietēm ES un veicina dzimumu stereotipus; atgādina par nepieciešamību visā Eiropā ieguldīt pilsoniskumā un pilsoniskā izglītībā, un izglītošanā par dzimumu līdztiesību; pievērš uzmanību dzimumu atšķirībām algu un pensiju jomā ES, kuras miljoniem sieviešu mazina patiesas ekonomiskas neatkarības iespēju; uzsver jauniešu, jo īpaši sieviešu un meiteņu, politiskās līdzdalības nozīmību, un prasa Komisijai un dalībvalstīm darīt vairāk, lai veicinātu viņu līdzdalību;

12.  atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu par to, lai ES parakstītu Stambulas konvenciju un noslēgtu savu pievienošanās procesu; tomēr pauž nožēlu par to, ka aprobežošanās ar divām jomām, t. i., jautājumiem, kas saistīti ar tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās un patvērumu un nerepatriēšanu, rada juridisku neskaidrību attiecībā uz ES pievienošanās darbības jomu; mudina dalībvalstis paātrināt sarunas par Stambulas konvencijas ratifikāciju un īstenošanu; aicina tās dalībvalstis, kuras to vēl nav izdarījušas, ātri ratificēt šo konvenciju, un aicina Komisiju ierosināt direktīvu par vardarbības pret sievietēm apkarošanu; atzinīgi vērtē Komisijas iesniegto paketi par ģimenes un darba dzīves saskaņošanu, un aicina visas iestādes pēc iespējas ātrāk īstenot šos pasākumus; aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt sieviešu nonākšanu un pārstāvību vadošos amatos un veikt konkrētus pasākumus, lai risinātu to neaizsargāto iedzīvotāju vajadzības, kuri saskaras ar intersekcionālu multiplu diskrimināciju, lai šādi iedzīvotāji varētu izmantot savas pilsonības tiesības, piemēram, īstenojot atbilstīgas stratēģijas; aicina Padomi pastiprināt centienus atsākt darbu pie direktīvas par sieviešu pārstāvību valdēs; atkārtoti apstiprina aicinājumu Komisijai paziņojuma veidā pieņemt „Stratēģisko iesaisti dzimumu līdztiesības jomā 2016.–2019. gadam”;

13.  atgādina, ka tradicionālās minoritātes jau gadsimtiem ilgi ir dzīvojušas Eiropā līdzās vairākuma kultūrām; uzsver, ka ES iestādēm ir aktīvāk jāveicina minoritāšu aizsardzība, piemēram, sekmējot izpratnes veidošanas sanāksmes, seminārus un rezolūcijas, kā arī jāveic konkrēti administratīvi pasākumi ES iestādēs; uzskata, ka ES vajadzētu noteikt augstus standartus minoritāšu aizsardzībā, sākot ar standartiem, kas kodificēti starptautisko tiesību instrumentos, piemēram, Eiropas Padomes instrumentos, un ka šos standartus vajadzētu stingri iestrādāt tiesiskajā regulējumā, visā ES garantējot demokrātiju, tiesiskumu un pamattiesības; mudina dalībvalstis bez turpmākas kavēšanās pilnībā ratificēt Pamatkonvenciju par nacionālo minoritāšu aizsardzību un Eiropas reģionālo vai minoritāšu valodu hartu un godprātīgi īstenot Līgumus; turklāt atgādina, ka ir jāīsteno principi, kas izstrādāti Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) satvarā; pauž nožēlu par jebkādu retoriku, ar ko tiek kūdīts uz diskrimināciju valstspiederības dēļ; mudina valstu valdības rast ilgtspējīgus risinājumus un veicināt valodu daudzveidības kultūru visās dalībvalstīs un ES kopumā, aptverot vairāk nekā tikai ES oficiālās valodas, jo Līgumos un ES Pamattiesību hartā ir atsauces uz nacionālo minoritāšu aizsardzību un diskrimināciju valodas dēļ;

14.  pauž dziļas bažas par to, ka daudzi romi Eiropā cieš no diskriminējošas dzimšanas reģistrācijas, tāpēc viņiem nav personu apliecinošu dokumentu, ir liegta piekļuve būtiskiem pamatpakalpojumiem savās dzīvesvietas valstīs un līdz ar to viņiem tiek liegts izmantot jebkādas savas tiesības Eiropas Savienībā; aicina dalībvalstis šajā saistībā nekavējoties veikt koriģējošus pasākumus, lai nodrošinātu viņiem iespējas izmantot savas pamata cilvēktiesības un visas tiesības, ko nodrošina ES pilsonība; aicina Komisiju novērtēt un uzraudzīt situāciju dalībvalstīs un aizsākt tādu personu identifikāciju un aizsardzību, kam nav atzītas pilsonības un piekļuves personu apliecinošiem dokumentiem;

15.  aicina Komisiju un dalībvalstis ierosināt konkrētus pasākumus nolūkā likvidēt šķēršļus pārvietošanās brīvībai saskaņā ar Parlamenta 2017. gada 15. marta rezolūciju par šķēršļiem ES pilsoņu brīvībai pārvietoties un strādāt iekšējā tirgū(14) un 2016. gada 28. aprīļa rezolūciju par bērna interešu aizsardzību Eiropas Savienībā, pamatojoties uz Eiropas Parlamentam adresētajiem lūgumrakstiem(15);

16.  aicina Komisiju regulāri uzraudzīt Direktīvas 2004/38/EK piemērošanu dalībvalstīs un veikt atbilstošus pasākumus, lai novērstu iespējamus šķēršļus pārvietošanās brīvībai; atzinīgi vērtē e-mācību rīku par Savienības pilsoņu tiesībām brīvi pārvietoties, kas palīdz vietējām iestādēm labāk izprast tiesības un pienākumus, kas saistīti ar brīvu pārvietošanos;

17.  pieņem zināšanai Komisijas centienus izveidot dažādas informācijas un palīdzības sniegšanas vietnes jautājumos par ES un tiesībām, ko tā nodrošina saviem pilsoņiem, piemēram, tīklu Europe Direct, portālu „Tava Eiropa” un e-tiesiskuma portālu, un uzlabot to pieejamību, lai labāk informētu personas, kas īsteno savas ES pilsoņu tiesības; pieņem zināšanai Komisijas priekšlikumu par vienotu digitālo vārteju, ar ko iedzīvotāji varētu tiešsaistē viegli piekļūt informācijai, palīdzībai un problēmu risināšanas pakalpojumiem attiecībā uz tiesību īstenošanu vienotajā tirgū;

18.  aicina Komisiju pastiprināt SOLVIT tīklu, uzlabojot mijiedarbību starp tā dienestiem un valstu centriem, lai labāk sekotu līdzi neatrisinātiem un atkārtotiem gadījumiem un nodrošinātu ciešāku koordināciju starp dažādiem ES tiesiskās aizsardzības instrumentiem, piemēram, EU Pilot un CHAP; vienlaikus aicina dalībvalstis popularizēt ES iedzīvotāju starpā SOLVIT tīklu un tā pakalpojumus, kā arī citus tiesiskās aizsardzības un pilsoņu līdzdalības mehānismus gan ES līmenī (piemēram, Parlamenta Lūgumrakstu komiteja, Eiropas ombuds un Eiropas pilsoņu iniciatīva), gan dalībvalstu līmenī (piemēram, reģionālais vai vietējais tiesībsargs, lūgumrakstu komitejas un iedzīvotāju likumdošanas iniciatīvas);

19.  atbalsta Komisijas 2017. gada ziņojumā par ES pilsonību pausto apņemšanos organizēt ES mēroga informācijas un izpratnes veidošanas kampaņu par ES pilsoņu tiesībām, lai tādējādi palīdzētu viņiem labāk izprast savas tiesības; norāda, ka iedzīvotājiem vajadzētu būt piekļuvei visai informācijai, kas vajadzīga, lai patiesi stiprinātu Eiropas pilsonību, un ka šāda informācija būtu jāsniedz skaidrā un saprotamā veidā, lai viņi varētu pieņemt uz informāciju pamatotus lēmumus par savu Līgumā paredzēto un ES Pamattiesību hartā garantēto tiesību izmantošanu; kā piemērotāko instrumentu šajā saistībā iesaka veicināt pārredzamību un proaktīvu konsulāro atbalstu, kā arī pienācīgi publiskot nepieciešamo informāciju, lai atvieglotu jaunatnācēju apmešanos uz dzīvi;

20.  atgādina, ka piekļuve veselības aprūpes pakalpojumiem, sociālā nodrošinājuma sistēmu koordinācija un profesionālo kvalifikāciju atzīšana citās dalībvalstīs ir jomas, kurās ES pilsoņi bieži saskaras ar grūtībām, un prasa Komisijai enerģiski nodrošināt tiesību aktu izpildi, lai labotu šādas situācijas;

21.  pauž bažas par iedzīvotāju arvien pieaugošo politisko atsvešinātību; uzsver, ka par prioritāti jānosaka cīņa pret ksenofobiju, rasismu, diskrimināciju un naida runu;

22.  atzīst, ka vēlētāju aktivitātes palielināšana Eiropas vēlēšanās ir ES un dalībvalstu kopīga atbildība; mudina dalībvalstis veicināt demokrātisko līdzdalību, labāk informējot pilsoņus par viņu tiesībām kandidēt un balsot vietējās un Eiropas vēlēšanās, izmantojot dažādus kanālus un saprotamu valodu, kā arī novēršot visus šķēršļus viņu līdzdalībai, piemēram, diskrimināciju ekonomisku, sociālu un valodas iemeslu dēļ, negodīgu praksi vai korupciju; mudina dalībvalstis novērst ar piekļuvi saistītos šķēršļus iedzīvotājiem ar invaliditāti un atvieglot balsošanu visās vēlēšanās saviem pilsoņiem, kuri dzīvo, strādā vai studē ārpus savas ierastās balsošanas vietas, piemēram, izmantojot elektroniskās identifikācijas un balsošanas risinājumus;

23.  uzskata, ka Vēlēšanu akta reforma varētu būt iespēja Savienībai kļūt demokrātiskākai; uzsver, ka tūkstošiem eiropiešu domā līdzīgi; atgādina, ka nepieciešams sekmēt līdzdalību Eiropas vēlēšanās, palielinot politisko partiju redzamību Eiropas līmenī, un ka Eiropas Parlamenta vēlēšanu Eiropas dimensijas pastiprināšana ir ES un tās dalībvalstu kopīga atbildība; mudina Padomi iepriekšminētā akta pārskatīšanā paredzēt tādu sarakstu ieviešanu, kuri atbilst integrētai pieeju dzimumu līdztiesības nodrošināšanai un ir dzimumlīdzsvaroti; pieprasa Komisijai reaģēt uz sūdzībām saistībā ar tiesību balsot Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanās īstenošanu, izstrādāt konkrētu rīcības plānu elektroniskās balsošanas ieviešanai Eiropas Parlamenta vēlēšanās, sākot ar agrāko reāli iespējamo datumu, un padarīt minēto sistēmu plaši pieejamu visiem ES iedzīvotājiem; mudina dalībvalstis darīt visu iespējamo, lai veicinātu to, ka personas, kurām nav nekādas valsts valstspiederības un kuras pastāvīgi uzturas kādā ES dalībvalstī, iegūtu uzņemošās valsts pilsonību, lai varētu izmantot visas ES pilsonības sniegtās tiesības; uzskata, ka ES pilsoņiem, kas pārceļas uz citu ES dalībvalsti un tur dzīvo, vajadzētu būt iespējai izmantot tiesības balsot savas izcelsmes valsts rīkotajās valsts līmeņa vēlēšanās; aicina dalībvalstis, kas liedz vēlēšanu tiesības tiem saviem valstspiederīgajiem, kuri ir izvēlējušies dzīvot citā dalībvalstī ilgāku laika posmu, atvieglot noteikumus, lai viņi varētu saglabāt tiesības balsot valsts vēlēšanās; mudina Komisiju veikt nepieciešamos pasākumus, lai personas ar invaliditāti varētu bez jebkādas diskriminācijas pilnībā izmantot savas tiesības balsot; atbalsta iespēju ieviest Eiropas identitātes karti papildus valstu identifikācijas dokumentiem;

24.  ņem vērā Komisijas jaunāko paziņojumu (COM(2017)0482) par Eiropas pilsoņu iniciatīvu, kurā iekļauts priekšlikums pārskatīt 2011. gada 16. februāra Regulu (ES) Nr. 211/2011 nolūkā uzlabot tās darbību; pauž cerību, ka šīs regulas pārskatīšanas rezultātā tiks iegūts pārskatāmāks, efektīvāks un lietotājam draudzīgāks EPI instruments, vienlaikus nodrošinot pilsoņu demokrātisku un plašāku līdzdalību Eiropas debatēs un darba kārtības noteikšanā; uzsver nozīmīgo leģislatīvo lomu, ko uzņemsies Parlaments, un to, cik svarīga ir laba sadarbība ar Komisiju regulas pārskatīšanā; aicina Komisiju iekļaut noteikumus, kuru mērķis ir pārskatīt EPI juridiskās pieņemamības nosacījumus, reģistrācijas prasības un pārbaudes procedūras;

25.  uzskata, ka Eiropas pilsonības interesēs Komisijai ir jārīkojas, lai stiprinātu Eiropas kultūras dimensiju; mudina no programmas „Eiropa pilsoņiem” finansēt inovatīvākus projektus, kam varētu būt sistēmiska ietekme; ierosina izveidot programmu „Iepazīt Eiropu”, kas darbotos līdztekus programmai “Eiropa pilsoņiem” un papildinātu to;

26.  ar mērķi stiprināt Savienības pilsonību un tās īstenošanu ierosina, ka Komisijai būtu jāmudina vietējās pašvaldības izraudzīties pārstāvjus, kuri atbildētu par Eiropas lietām, jo tieši šis līmenis ir vistuvākais iedzīvotājiem;

27.  iesaka Komisijai ieviest ienākošo reģistru visās savās galvenajās mītnēs, tostarp pārstāvniecību birojos dalībvalstīs, lai pilsoņi varētu ar pienācīgām garantijām vērsties jebkurā ES iestādē rakstveidā vai klātienē;

28.  iesaka Komisijai sadarbībā ar universālo pasta pakalpojumu sniedzējiem ieviest ziņojumu sistēmu ar apliecinājumu par to saturu, datumu un nosūtītāju, lai pilsoņi varētu ar pienācīgām garantijām vērsties pie Eiropas iestādēm attālināti rakstveidā;

29.  pauž pārliecību, ka pamattiesības uz vārda un informācijas brīvību, kas noteiktas ES Pamattiesību hartas 11. pantā, neatkarīgi plašsaziņas līdzekļi un piekļuve viedokļu daudzveidībai sabiedrībā un plašsaziņas līdzekļos ir veselīgas demokrātijas neatņemami elementi un līdz ar to konstitucionāls pamats dalībai ES, kā noteikts LES 2. un 6. pantā; uzsver, ka ir nepieciešama skaidri definēta ES politika, lai apkarotu pret Eiropu vērstas propagandas un nepatiesas informācijas izplatīšanu un veicinātu sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu neatkarību no valdībām; ierosina, ka sabiedriskajiem plašsaziņas līdzekļiem visās dalībvalstīs ir jāparedz laika minimums, kas atvēlams ar ES lietām saistītam saturam; ierosina, ka ES iestādēm būtu jāturpina veidot Eiropas televīzijas kanāli, kas pārraidītu visās dalībvalstīs un visās ES oficiālajās valodās, un jāturpina jau no agrīna vecuma izglītot iedzīvotājus plašsaziņas līdzekļu lietotprasmē; atbalsta preses un multimediju ražojumu izplatīšanu visās ES oficiālajās valodās; uzsver, ka šajā saistībā nepieciešams vēl vairāk veicināt Eiropas žurnālistu izpratni;

30.  pauž pārliecību, ka valodu daudzveidība un pārredzamība ir svarīgi instrumenti iedzīvotāju tuvināšanai ES un viņu iesaistīšanai tās darbībās; norāda, ka uz piekļuvi dokumentiem attiecas 30 % no Eiropas ombuda pabeigtajām izmeklēšanas procedūrām 2016. gadā, un tādēļ iesaka veicināt tiesības piekļūt dokumentiem un pēc iespējas vairāk dokumentu tulkot visās ES oficiālajās valodās; atbalsta dialoga ar iedzīvotājiem pastiprināšanu un sabiedrisko diskusiju veicināšanu, lai uzlabotu iedzīvotāju izpratni par ES ietekmi viņu ikdienas dzīvē un ļautu viņiem piedalīties viedokļu apmaiņā, izmantojot mērķauditorijai paredzētu laiku televīzijas programmās; prasa pieņemt horizontālu direktīvu par trauksmes celšanu, kurā būtu noteikti atbilstīgi kanāli un procedūras ziņošanai par gadījumiem;

31.  atbalsta publisko pakalpojumu sniegšanas kultūras veicināšanu ES un valstu iestādēs un uzskata, ka ES būtu jārāda piemērs, ievērojot augstākos administratīvos un pārredzamības standartus saskaņā ar ES Pamattiesību hartas 41. pantu; ierosina vietējos ES birojus dalībvalstīs pārveidot par vienas pieturas aģentūrām, kas sniedz visaptverošus pakalpojumus ES iedzīvotājiem, lai samazinātu birokrātiju un šķēršļus attiecībā uz ES pilsonības tiesību izmantošanu; uzsver, ka ir svarīgi īstenot principa „tikai vienreiz” projektu, kas mazina nevajadzīgu slogu Eiropas uzņēmumiem, kuriem, veicot pārrobežu darbību, tiek vairākkārt pieprasīts iesniegt vienus un tos pašus datus un dokumentus;

32.  uzsver, ka pieejamai izglītībai ir būtiska nozīme nākamo ES pilsoņu informēšanā par viņu tiesībām; uzsver, ka ir svarīgi ar programmu „Erasmus+” veicināt tādu tālāk nododamu prasmju attīstīšanu, kuras veicina starpkultūru sapratni un aktīvu dalību daudzveidīgās sabiedrībās; mudina dalībvalstis savās skolu programmās vairāk uzmanības pievērst pilsoniskajai izglītībai, jo īpaši koncentrējoties uz ES pilsonību un arī ES jautājumiem, un attiecīgi pielāgot skolotāju apmācību; atgādina par nepieciešamību palīdzēt skolotājiem un izglītības jomas darbiniekiem integrēt informāciju par ES tiesībām un pilsonību viņu sniegtajā apmācībā; šajā sakarībā uzsver nepieciešamību arī turpmāk veicināt un attīstīt tiešsaistes platformas, lai izglītības speciālisti varētu piekļūt inovatīviem daudzvalodu mācību materiāliem, kas viņiem palīdz iedvesmot un motivēt studentus, mācoties par ES; mudina Komisiju uzsākt stratēģiju „Izglītība Eiropas pilsonībai”, tajā iekļaujot priekšlikumu par vadlīnijām mācību programmas izstrādei, kura varētu ietvert skolu vizītes ES iestādēs;

33.  atgādina, ka saskaņā ar spēkā esošajiem ES tiesību aktiem dalībvalsts izstāšanās no Savienības nozīmē Eiropas pilsonības zaudēšanu tās pilsoņiem; pauž nožēlu par to, ka Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES būs pirmais gadījums ES vēsturē, kad iedzīvotājiem tiks atņemtas tiesības, ko tiem piešķīruši ES Līgumi; uzsver, ka ir paredzams — šis tiesību zaudējums būtiski ietekmēs viņu ikdienas dzīvi; uzsver, ka jebkādas vienošanās pamatā jābūt vienlīdzības, simetrijas, taisnīgas attieksmes, savstarpības un nediskriminācijas principam, kā arī pilnībā jāievēro ES tiesību aktu integritāte, arī ES Pamattiesību harta un tās izpildes regulējums; mudina abas sarunu puses prioritāti piešķirt visiem skartajiem iedzīvotājiem un garantēt viņu tiesības; aicina sarunu puses pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās pēc iespējas plašākā mērā saglabāt visas atvasinātās sociālās, ekonomiskās un ģimenes tiesības un jo īpaši veselības aprūpes tiesības;

34.  ierosina noteikt 9. maiju par Eiropas oficiālo svētku dienu, lai stiprinātu Eiropas iedzīvotāju apziņu par piederību Eiropas valstu saimei;

35.  mudina dalībvalstis nodrošināt, ka to valsts tiesību akti ir pietiekami skaidri un sīki izstrādāti, lai garantētu, ka tiek ievērotas pilsoņu un viņu ģimeņu tiesības brīvi pārvietoties, turpināt darbu pie kompetento valsts iestāžu pienācīgas apmācības šajā sakarībā, precīzā veidā izplatīt pareizu informāciju ieinteresētajām personām un veicināt labu sadarbību un ātru informācijas apmaiņu ar citu valstu iestādēm, jo īpaši attiecībā uz pārrobežu apdrošināšanu un vecuma pensijām; aicina uz labāku sadarbību starp uzņemošajām dalībvalstīm un attiecīgajiem konsulātiem, kas nodrošinātu pienācīgu palīdzības tīklu un taisnīgu attieksmi pārrobežu gadījumos, jo īpaši saistībā ar bērnu aizgādību; mudina Komisiju iesniegt tiesību akta priekšlikumu par adopcijas nolēmumu pārrobežu atzīšanu;

36.  aicina Eiropas Savienības Padomi un Eiropadomi ļaut visām valstīm, kas izpilda nepieciešamos tehniskos kritērijus, kļūt par Šengenas zonas dalībniecēm, tādējādi dodot iespēju visiem ES pilsoņiem izmantot pārvietošanās brīvību bez aizkavēšanas robežpārbaudēs;

37.  atgādina, ka ES tiesību aktiem par drošību ir jābūt atjauninātiem, iedarbīgiem un efektīviem drošības apdraudējuma novēršanā, konstatēšanā un reaģēšanā uz to; aicina steidzami īstenot Eiropas Drošības programmu, labāk īstenot ES pašreizējos juridiskos instrumentus šajā jomā un panākt efektīvāku informācijas apmaiņu un koordināciju starp dalībvalstīm un ar ES aģentūrām; atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvas stiprināt dalībvalstu sadarbību drošības jomā; uzsver, cik svarīgi ir cīņā pret terorismu pilnībā ievērot pamattiesības; uzsver, ka ES iekšējās un ārējās darbības saskaņošana drošības jomā ir būtiski svarīga ES pilsoņu efektīvai aizsardzībai;

38.  aicina ES iestādes un dalībvalstis pastiprināt centienus izveidot efektīvu un patiesu drošības savienību, kas pievēršas visām terorisma draudu dimensijām;

39.  uzskata, ka deradikalizācija un radikalizācijas novēršana ir absolūta ES prioritāte, un stingri iesaka pastiprināt īpašās starpnozaru programmas, kas vērstas uz izglītību, brīvprātīgajām un kultūras aktivitātēm un jauniešu darbu, kā arī deradikalizācijas programmas iestādēs, vietējās kopienās, pilsoniskajā sabiedrībā, reliģiskajās kopienās un reģionālās pārvaldes iestādēs; uzskata, ka visaptveroša politika šajā jomā būtu jāpapildina ar ilgtermiņa proaktīviem deradikalizācijas procesiem tiesu jomā; uzsver, ka ir jāizstrādā sociālās iekļaušanas stratēģijas un diskriminācijas apkarošanas politika; aicina dalībvalstis radikalizācijas problēmu risināt holistiski un izmantot pēc Komisijas iniciatīvas izveidotā Radikalizācijas izpratnes tīkla īpašās zināšanas; uzsver, ka radikalizācijas novēršanu var sekmēt arī ar darbībām, ko finansē no ES programmām, piemēram, Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem, „Apvārsnis 2020”, vai „Eiropa pilsoņiem”;

40.  aicina pilnībā un efektīvi īstenot Direktīvu (ES) 2015/637, lai nodrošinātu ES pilsoņu konsulāro aizsardzību trešās valstīs, kurās dalībvalstis nav pārstāvētas;

41.  aicina Komisiju nākt klajā ar priekšlikumu par jaunu, drošāku formātu ES pagaidu ceļošanas dokumentam nepārstāvētajiem ES pilsoņiem ārpus ES, kuru pase ir nozagta, pazudusi, iznīcināta vai uz laiku nav pieejama, lai nodrošinātu, ka viņi var droši atgriezties mājās;

42.  uzsver, ka noziegumu un terorisma upuriem ir visā ES bez diskriminācijas jāgarantē pienācīgs tiesību līmenis un pret viņiem ir jāizturas ar cieņu un jāsniedz pienācīgs atbalsts saskaņā ar viņu individuālajām vajadzībām un viņu ģimeņu vajadzībām; uzsver, ka aizvien lielāks skaits Eiropas pilsoņu ir cietuši no teroristu uzbrukumiem valstī, kas nav viņu valsts, un tāpēc steidzami aicina dalībvalstīs izveidot protokolus, lai teroristu uzbrukuma gadījumā palīdzētu citu valstu eiropiešiem saskaņā ar Direktīvu (ES) 2017/541 par terorisma apkarošanu; uzsver, ka ir nepieciešama īpaša direktīva par terorismā cietušo aizsardzību;

43.  pauž nožēlu par pārrobežu šķēršļiem pilsoniskos vai sociālos jautājumos, piemēram, ģimenes tiesību vai pensiju jautājumos, kas neļauj daudziem iedzīvotājiem pilnībā izmantot ES pilsonības sniegtās iespējas;

44.  pauž nožēlu par to, ka vecākiem un bērniem atšķiršanas vai šķiršanās gadījumā pieejamās tiesiskās aizsardzības iespējas nav vienādas visās dalībvalstīs, tāpēc simtiem vecāku Eiropā ir vērsušies pie Lūgumrakstu komiteju, lai mudinātu to rīkoties aktīvāk, neraugoties uz tās ļoti ierobežoto kompetenci šajā jomā;

45.  prasa pastiprināt dalībvalstu sadarbību, lai nodrošinātu ar dzimumu saistītas vardarbības upuru aizsardzību, un prasa, lai pārrobežu ģimenes strīdu gadījumos tiktu ievērotas bērna intereses;

46.  atzinīgi vērtē gados jauniem Eiropas iedzīvotājiem paredzētā ES solidaritātes korpusa darbības sākšanu un prasa šai iniciatīvai piešķirt pienācīgu finansējumu, lai kvalitatīvas darbvietas netiktu aizstātas ar neatalgotu brīvprātīgo darbu;

47.  aicina dalībvalstis īstenot saskaņošanas un sadarbības pasākumus, lai efektīvi risinātu jautājumus par nodokļu dubultu uzlikšanu un diskrimināciju nodokļu jomā pārrobežu kontekstā, un labāk ņemt vērā darba ņēmēju pārrobežu mobilitātes reālās izpausmes; uzskata, ka nodokļu dubultās uzlikšanas jautājumiem patlaban netiek pievērsta pietiekama uzmanība, ciktāl tie risināti spēkā esošajās divpusējās nodokļu konvencijās vai dalībvalstīm veicot vienpusēju darbību, un attiecībā uz tiem nepieciešama saskaņota un savlaicīga rīcība ES līmenī;

48.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī Eiropas ombudam un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) Padomes dokuments 6622/16. (2) Padomes dokuments 14268/15. (3) OV C 378, 9.11.2017., 146. lpp. (4) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0106. (5) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0385. (6) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0013. (7) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0063. (8) PE 601.177v04-00. (9) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0512. (10) PE 597.698v03-00. Skat. arī ziņojumu A8-0265/2017. (11) PE 603.107v02-00. Skat. arī ziņojumu A8-0265/2017. (12) OV L 106, 24.4.2015., 1. lpp. (13) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0347. (14) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0083. (15) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0142.

Eiropas Parlamenta 2017. gada 12. decembra rezolūcija par virzību uz digitālās tirdzniecības stratēģiju (2017/2065(INI))

P8_TA(2017)0488 A8-0384/2017

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 207. panta 3. punktu un 218. pantu,

–  ņemot vērā Vispārējo vienošanos par pakalpojumu tirdzniecību (GATS),

–  ņemot vērā Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) Informācijas tehnoloģiju nolīgumu (ITA),

–  ņemot vērā PTO darba programmu par e-komerciju,

–  ņemot vērā G7 valstu IKT ministru kopīgo deklarāciju, kas tika pieņemta Takamatsu (Kagavas prefektūra) 2016. gada 29. un 30. aprīlī notikušajā sanāksmē;

–  ņemot vērā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) valstu ministru 2016. gadā Kankunā pieņemto deklarāciju par digitālo ekonomiku,

–  ņemot vērā Interneta pārvaldības forumā izveidoto dinamisko koalīciju tirdzniecības jautājumos,

–  ņemot vērā ES pašreizējās tirdzniecības sarunas ar trešām valstīm,

–  ņemot vērā vienošanos pēc būtības par ES un Japānas ekonomisko partnerattiecību nolīgumu, kuru Komisija paziņoja 2017. gada 6. jūlijā,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 8. jūnija Direktīvu 2000/31/EK par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū (Direktīva par elektronisko tirdzniecību)(1),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulu (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula)(2),

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 14. oktobra paziņojumu “Tirdzniecība visiem: ceļā uz atbildīgāku tirdzniecības un ieguldījumu politiku” (COM(2015)0497),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 19. aprīļa paziņojumu “Eiropas rūpniecības digitalizācija” (COM(2016)0180),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 19. aprīļa paziņojumu “Eiropas mākoņdatošanas iniciatīva: konkurētspējīgas datu un zināšanu ekonomikas veidošana Eiropā” (COM(2016)0178),

–  ņemot vērā Komisijas 2017. gada 23. jūnija ziņojumu par tirdzniecības un ieguldījumu šķēršļiem (COM(2017)0338),

–  ņemot vērā Komisijas 2017. gada 10. janvāra paziņojumu “Veidojot Eiropas datu ekonomiku” (COM(2017)0009),

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par privātās dzīves neaizskaramību un personas datu aizsardzību elektronisko sakaru jomā un ar ko atceļ Direktīvu 2002/58/EK (Privātuma un elektronisko sakaru regula) (COM(2017)0010),

–  ņemot vērā Komisijas 2017. gada 13. septembra priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par satvaru nepersonizētu datu brīvai apritei Eiropas Savienībā (COM(2017)0495),

–  ņemot vērā Komisijas dienestu 2017. gada 2. maija darba dokumentu “Digital4Development: digitālo tehnoloģiju un pakalpojumu iekļaušana ES attīstības politikā (SWD(2017)0157),

–  ņemot vērā 2016. gada 5. jūlija rezolūciju par jaunu progresīvu un inovatīvu turpmāko stratēģiju tirdzniecības un ieguldījumu jomā(3),

–  ņemot vērā 2016. gada 3. februāra rezolūciju ar Eiropas Parlamenta ieteikumiem Komisijai attiecībā uz sarunām par pakalpojumu tirdzniecības nolīgumu (TiSA)(4),

–  ņemot vērā 2015. gada 8. jūlija rezolūciju ar Eiropas Parlamenta ieteikumiem Eiropas Komisijai attiecībā uz sarunām par transatlantisko tirdzniecības un ieguldījumu partnerību (TTIP)(5),

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas augstākā līmeņa sanāksmi par ilgtspējīgu attīstību un ANO Ģenerālās asamblejas 2015. gada 25. septembra noslēguma dokumentu “Mūsu pasaules pārveide — ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam”, un 17 ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM),

–  ņemot vērā gaidāmo PTO 11. Ministru konferenci, kura notiks Buenosairesā (Argentīna) 2017. gada 10.–13. decembrī un kurā ļoti iespējams tiks apspriesta e-komercija;

–  ņemot vērā ANO Starptautiskās Telesakaru savienības iniciatīvas jaunattīstības valstu atbalstam (ITU-D),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu,

–  ņemot vērā ES Pamattiesību hartas 8. panta 1. punktu un LESD 16. panta 1. punktu,

–  ņemot vērā Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām,

–  ņemot vērā ANO Īpašā referenta ziņojumus par vārda brīvības aizsardzību, vārda brīvību un privāto sektoru digitālajā laikmetā (A/HRC/32/38) un par digitālo pakalpojumu sniedzēju lomu(A/HRC/35/22),

–  ņemot vērā ES cilvēktiesību pamatnostādnes par vārda brīvību tiešsaistē un bezsaistē, ko Padome (Ārlietu padome) pieņēma 2014. gada 12. maijā,

–  ņemot vērā Eiropas Padomes Konvenciju par personu aizsardzību attiecībā uz personisko datu automātisku apstrādi, Eiropas Līgumu sērija Nr. 108, un tai pievienoto protokolu,

–  ņemot vērā 2016. gada 26. maija rezolūciju par transatlantiskajām datu plūsmām(6),

–  ņemot vērā Komisijas ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par stratēģijas “Tirdzniecība visiem” īstenošanu: progresīvas tirdzniecības politikas īstenošana globalizācijas iespēju izmantošanai (COM(2017)0491),

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ziņojumu un Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas, Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinumus (A8-0384/2017),

A.  tā kā tehnoloģiju attīstība, atvērta interneta pieejamība un ekonomikas digitalizācija ir izaugsmes dzinulis, jo ļauj uzņēmumiem, jo īpaši jaunuzņēmumiem, mikrouzņēmumiem un MVU, rast jaunas uzņēmējdarbības iespējas izstrādāt, pasūtīt, ražot, tirgot un piegādāt produktus un pakalpojumus un sasniegt klientus visā pasaulē straujāk un ar mazākām izmaksām nekā jebkad agrāk; tā kā jaunām tehnoloģijām, piemēram, sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijai, piemīt potenciāls uzlabot digitālo tirdzniecību, palielinot starptautisku līgumu pārredzamību un paātrinot vērtības nodošanu; tā kā fizisku preču tirdzniecību aizvien lielākā mērā aizstāj digitāla satura pārrobežu pārsūtīšana, dažreiz nojaucot atšķirības starp precēm un pakalpojumiem;

B.  tā kā datu vākšana, datu apkopošana un spēja nosūtīt tos pāri robežām var būt galvenais inovācijas, produktivitātes un ekonomikas konkurētspējas dzinulis;

C.  tā kā ekonomikas un starptautiskās tirdzniecības globalizācijas un digitalizācijas rezultātā uzņēmumi ir varējuši attīstīties un sniegt iedzīvotājiem iespējas ekonomikas jomā; tā kā tradicionālo rūpniecības nozaru digitalizācija ietekmē piegādes ķēdes un ražošanas un pakalpojumu modeļus, un tas varētu radīt darbvietas jaunās nozarēs, bet varētu arī radīt problēmas pašreizējā darba tirgū un izraisīt nestabilus nodarbinātības apstākļus, jo aizvien vairāk pieaug to pienākumu skaits, ko parasti veica cilvēki un kas tagad tiek vai nu automatizēti vai pārcelti uz citu vietu, vai gan automatizēti, gan pārcelti citviet; šajā sakarībā uzsver to, ka, lai digitālā ekonomika un tirdzniecība nestu labumu visai sabiedrībai, ir jāievieš papildpasākumi sociālajā jomā, piemēram, spēcīgas politikas nostādnes izglītības un apmācības jomā, aktīva darba tirgus politika un pasākumi digitālās plaisas pārvarēšanai;

D.  tā kā digitālajai ekonomikai ir vajadzīga uz noteikumiem balstīta sistēma, tostarp mūsdienīgi tirdzniecības noteikumi, kuros var tikt apvienotas straujās tirgus izmaiņas un patērētāju tiesības, paredzot politisko manevrētspēju un iespējas jaunām likumdošanas iniciatīvām, kas valdībām nepieciešamas, lai aizstāvētu un stiprinātu cilvēktiesību aizsardzību;

E.  tā kā atvērta un droša bezmaksas interneta pieejamība ir priekšnosacījums uz noteikumiem balstītas tirdzniecības un attīstības veidošanai digitālajā ekonomikā; tā kā tīkla neitralitātes principam būtu jāieņem nozīmīga vieta ES digitālās tirdzniecības stratēģijā, lai nodrošinātu godīgu konkurenci un inovāciju digitālajā ekonomikā, vienlaikus nodrošinot tiešsaistē vārda brīvību;

F.  tā kā investīcijas infrastruktūrā un piekļuve prasmēm joprojām ir galvenās problēmas, kas saistītas ar savienojamību un tādējādi ar digitālo tirdzniecību;

G.  tā kā ANO IAM ir uzsvērts, ka attīstības sekmēšanas nolūkos būs svarīgi līdz 2020. gadam nodrošināt vismazāk attīstītajās valstīs vispārēju un cenas ziņā pieejamu piekļuvi internetam, jo digitālā ekonomika varētu stimulēt darbvietu radīšanu un izaugsmi, un e-komercija ir viena iespēja, kā palielināt mazapjoma eksportētāju skaitu, eksporta apmērus un eksporta dažādošanu;

H.  tā kā labāka pasaules tirgu pieejamība var radīt priekšrocības sievietēm kā uzņēmējām un darba ņēmējām un zemākas cenas — kā patērētājām un tā kā daudzas problēmas un nevienlīdzība joprojām kavē sieviešu līdzdalību pasaules ekonomikā, jo daudzām sievietēm valstīs ar zemiem un vidējiem ienākumiem nav pieejams internets;

I.  tā kā e-komercija strauji attīstās arī jaunattīstības valstīs;

J.  tā kā valdības visā pasaulē nodarbojas ar digitālo protekcionismu, radot šķēršļus, kas apgrūtina piekļuvi tirgum un tiešajām investīcijām vai rada negodīgas priekšrocības vietējiem uzņēmumiem; tā kā virkne plašu pasākumu, kas trešās valstīs tiek izvērsti valsts (kiber)drošības vārdā, aizvien negatīvāk ietekmē IKT produktu tirdzniecību;

K.  tā kā ārvalstu uzņēmumi patlaban gūst labumu no daudz lielākas piekļuves Eiropas tirgum, nekā Eiropas uzņēmumi trešās valstīs; tā kā daudzi tirdzniecības partneri aizvien vairāk slēdz savus vietējos tirgus un izmanto digitālo protekcionismu; tā kā ES vajadzētu balstīt savu digitālās tirdzniecības stratēģiju uz savstarpīguma, godīgas konkurences, lietpratīga regulējuma un pārredzamības principiem, lai atjaunotu patērētāju uzticēšanos un vienlīdzīgus konkurences apstākļus uzņēmumiem;

L.  tā kā būtu jāpārtrauc ģeogrāfiskā bloķēšana un turpmāk iekšējā tirgū nebūtu jāpastāv nekāda veida nepamatotai diskriminācijai klienta valstspiederības, dzīvesvietas vai uzņēmējdarbības veikšanas vietas dēļ;

M.  tā kā visās tirdzniecības sarunās būtu jāveicina pamatelementi, ar kuriem ES digitālā vienotā tirgū tiek saglabāts atvērts internets, tostarp tādi principi kā godīga konkurence, tīkla neitralitāte un starpnieku atbildības aizsardzība; tā kā digitālās tirdzniecības globālās dimensijas dēļ PTO ir dabisks forums sarunām par daudzpusēju uz noteikumiem balstītu sistēmu; tā kā PTO 11. Ministru konference, kas notiks 2017. gada decembrī nodrošina platformu šāda procesa sākšanai;

N.  tā kā Savienībai ir saistoša ES Pamattiesību harta, tostarp tās 8. pants par tiesībām uz personas datu aizsardzību, LESD 16. pants par minētajām pamattiesībām un Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2. pants; tā kā tiesības uz privātumu ir vispārējas cilvēktiesības; tā kā augsti datu aizsardzības standarti palīdz veidot Eiropas iedzīvotāju uzticēšanos digitālajai ekonomikai un tādējādi veicina digitālās tirdzniecības attīstību; tā kā digitālajā laikmetā augstu datu aizsardzības standartu veicināšanai, jo īpaši attiecībā uz sensitīviem datiem, un starptautiskās tirdzniecības sekmēšanai ir jānotiek paralēli, lai atbalstītu vārda un informācijas brīvību, e-komerciju un šifrēšanu un lai nepieļautu digitālo protekcionismu, masveida novērošanu, kiberspiegošanu un tiešsaistes cenzūru;

O.  tā kā digitālajā tirdzniecībā ir jāaizsargā savvaļas dzīvnieku un augu sugas un tā kā tiešsaistes tirdzniecības vietām ir jāaizliedz savvaļas dzīvnieku un augu un no tiem izgatavotu produktu tirdzniecība savās platformās;

P.  tā kā digitālajā ekonomikā aizvien biežāk noteikumus un standartus nosaka privāti uzņēmumi un šiem noteikumiem un standartiem būs tieša ietekme gan uz iedzīvotājiem un patērētājiem, gan arī uz iekšējo un starptautisko tirdzniecību, un vienlaikus šie uzņēmumi aizvien straujāk izstrādā tehnoloģiskus risinājumus, lai saglabātu uzņēmējdarbības apmēru un noturētu klientus;

Q.  tā kā ESAO ieteikumos pret nodokļu bāzes samazināšanu un peļņas novirzīšanu un ES plānos par kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi ir akcentēta nepieciešamība risināt vairākas problēmas nodokļu jomā, tostarp problēmas, ko radījusi digitālā ekonomika; tā kā nodokļi būtu jāmaksā tur, kur tiek gūta peļņa; tā kā, izveidojot pārredzamāku, efektīvāku un taisnīgāku sistēmu pārrobežu uzņēmumu nodokļu bāzes aprēķināšanai, būtu jānovērš peļņas novirzīšana un nodokļu apiešana; tā kā digitālajā ekonomikā ir nepieciešama saskaņota ES pieeja attiecībā uz nodokļu uzlikšanu, lai panāktu taisnīgu un efektīvu nodokļu uzlikšanu visiem uzņēmumiem un radītu vienlīdzīgus konkurences apstākļus; atgādina, ka tirdzniecības nolīgumos būtu jāiekļauj klauzula par nodokļu labu pārvaldību, ar kuru atkārtoti tiek apliecināta pušu apņemšanās īstenot pieņemtos starptautiskos standartus cīņā pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanu;

R.  tā kā saskaņā ar ESAO datiem līdz pat 5 % no ES importētajām precēm ir viltotas, un tas rada ievērojamus zaudējumus nodarbinātības un nodokļu iekasēšanas jomā;

S.  tā kā tirdzniecības sarunās nebūtu jāapspriež tādas jutīgas nozares kā audiovizuālie pakalpojumi un tādas pamattiesības kā personas datu aizsardzība;

T.  tā kā digitālajai tirdzniecībai ir jātiecas veicināt ne tikai starptautisko uzņēmumu, bet arī MVU un jaunuzņēmumu izaugsmi;

U.  tā kā Meksika atbilst nosacījumiem par pievienošanos Eiropas Padomes Konvencijai Nr. 108 par datu aizsardzību;

V.  tā kā personas datu aizsardzība nav apspriežama tirdzniecības nolīgumos un tā kā datu aizsardzība nekad nav tikusi iekļauta ES tirdzniecības sarunu pilnvarās;

W.  tā kā tirdzniecības nolīgumi var būt instruments digitālo tiesību uzlabošanai; tā kā noteikumu par tīkla neitralitāti, datu piespiedu nepamatotas lokalizācijas prasību aizlieguma, datu drošības, datu apstrādes un datu glabāšanas drošības, šifrēšanas un starpnieku atbildības iekļaušana tirdzniecības nolīgumos var jo īpaši stiprināt vārda brīvības aizsardzību,

1.  uzsver, ka ES kā uz vērtībām veidotai kopienai un pasaules lielākajai pakalpojumu eksportētājai būtu jānosaka standarti starptautiskajos noteikumos un nolīgumos par digitālās tirdzniecības plūsmām, pamatojoties uz trim elementiem: tirgus pieejamības nodrošināšanu digitāliem produktiem un pakalpojumiem trešās valstīs, 2) rūpēšanos par to, lai tirdzniecības noteikumi radītu jūtamus ieguvumus patērētājiem, un 3) pamattiesību ievērošanas nodrošināšanu un veicināšanu;

2.  uzsver, ka, pat ja vienotā digitālā tirgus stratēģija risina daudzas no digitālās tirdzniecības jomā vērojamām problēmām, ES uzņēmumi joprojām saskaras ar ievērojamiem globāliem šķēršļiem, piemēram, nepārredzamiem noteikumiem, valdības iejaukšanos un nepamatotu datu lokalizāciju vai datu uzglabāšanu; norāda, ka dažām digitālā vienotā tirgus stratēģijā paredzētajām pamatdarbībām, piemēram, ES mākoņdatošanas iniciatīvai un autortiesību reformai, ir starptautiska dimensija, ko varētu aplūkot Eiropas digitālās tirdzniecības stratēģijā;

3.  uzsver to, ka ir jāpārvar digitālā plaisa, lai mazinātu iespējamo negatīvo ietekmi uz sabiedrību un attīstību; šajā sakarībā uzsver to, ka ir svarīgi veicināt sieviešu iesaisti zinātnes, tehnoloģijas, inženierzinātņu un matemātikas jomās, likvidēt šķēršļus mūžizglītībai un novērst dzimumu atšķirības attiecībā uz jauno tehnoloģiju pieejamību un izmantošanu; aicina Komisiju turpināt pētīt, kādas saiknes pastāv starp pašreizējo tirdzniecības politiku un dzimumu līdztiesību un kā tirdzniecība var veicināt ekonomisku iespēju nodrošināšanu sievietēm;

4.  norāda, ka digitālās ekonomikas tīkla efekts rada vienam uzņēmumam vai nelielam skaitam uzņēmumu iegūt savā rīcībā lielu tirgus daļu, kas varētu izraisīt pārmērīgu tirgus koncentrāciju; uzsver to, ka ir svarīgi tirdzniecības nolīgumos sekmēt godīgu un efektīvu konkurenci, jo īpaši tādu digitālo pakalpojumu sniedzēju kā tiešsaistes platformas un tādu lietotāju kā mikrouzņēmumu, MVU un jaunuzņēmumu konkurenci, un veicināt patērētāju izvēles iespējas, samazināt darījumu izmaksas, nodrošināt nediskriminējošu attieksmi pret visiem tirgus dalībniekiem un nepieļaut to, ka veidojas dominējošas pozīcijas, kas kropļo tirgus; šajā sakarībā uzsver, ka ir svarīgi, lai digitālās tirdzniecības stratēģijā kā nozīmīgs tās elements tiktu iekļauta tīkla neitralitāte; uzskata, ka digitālās tirdzniecības stratēģija būtu jāpapildina ar pastiprinātu un efektīvu starptautisko regulējumu attiecībā uz konkurences politiku, tostarp pastiprinot konkurenci regulējošu iestāžu sadarbību un iekļaujot tirdzniecības nolīgumos stingrus noteikumus par konkurenci; aicina Komisiju nodrošināt to, lai uzņēmumi un sabiedrības ievērotu konkurences noteikumus un lai nenotiktu konkurentu diskriminācija, kas kaitētu patērētāju interesēm;

5.  uzsver, ka būtiski digitālās tirdzniecības, ilgtspējīgas attīstības un iekļaujošas izaugsmes nodrošināšanas elementi ir droša platjoslas pieslēguma un digitālu maksāšanas metožu pieejamība, efektīva patērētāju aizsardzība, jo īpaši tiesiskās aizsardzības mehānismi pārrobežu tiešsaistes tirdzniecības gadījumos, un paredzamas muitas procedūras;

6.  uzskata, ka tirdzniecības nolīgumos būtu jāparedz lielāka patērētāju aizsardzības biedrību sadarbība, un atzinīgi vērtē iniciatīvas, ar kurām tirdzniecības sarunās tiek veicināti pasākumi patērētāju uzticēšanās palielināšanai, piemēram, kārtība attiecībā uz elektroniskajiem parakstiem, līgumiem un nepasūtītiem paziņojumiem; uzsver to, ka patērētāju tiesības ir jāaizsargā un nekādā gadījumā nedrīkst tikt mazinātas;

7.  uzsver, ka MVU jaunattīstības valstīs veido lielāko daļu no uzņēmumiem un nodarbina lielāko daļu no darba ņēmējiem ražošanas un pakalpojumu nozarē; atgādina, ka, veicinot pārrobežu e-komerciju, var tiešā veidā uzlabot dzīves apstākļus, paaugstināt dzīves līmeni un stimulēt ekonomikas attīstību;

8.  atgādina, ka nekas tirdzniecības nolīgumos nedrīkst kavēt ES un tās dalībvalstis saglabāt, uzlabot un piemērot savus datu aizsardzības noteikumus; atgādina, ka personas dati var tikt nosūtīti trešām valstīm, neizmantojot tirdzniecības nolīgumos paredzēto vispārējo kārtību, kad gan tagad, gan turpmāk tiek izpildītas Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvas 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti(7) IV nodaļā un Regulas (ES) 2016/679 V nodaļā paredzētās prasības; atzīst, ka lēmumi par aizsardzības līmeņa pietiekamību, tostarp daļēji un nozarei specifiski lēmumi, ir svarīgs mehānisms, pārsūtot personas datus no ES uz trešo valsti; norāda, ka ES ir pieņēmusi lēmumus par aizsardzības līmeņa pietiekamību tikai ar četriem no tās 20 lielākajiem tirdzniecības partneriem; atgādina, ka ir svarīgi garantēt datu nosūtīšanu no trešām valstīm uz ES, jo īpaši izmantojot dialogu par aizsardzības līmeņa pietiekamību;

9.  aicina Komisiju noteikt lēmumu par aizsardzības līmeņa pietiekamību pieņemšanu par prioritāti un paātrināt to ar nosacījumu, ka trešās valstis, pamatojoties uz valsts tiesību aktiem vai savām starptautiskajām saistībām, nodrošina tādu aizsardzības līmeni, kas pēc būtības ir līdzvērtīgs ES garantētajam aizsardzības līmenim; aicina Komisiju pieņemt un publiskot atjauninātas un detalizētas saistošas procedūras, nosakot konkrētu grafiku šo lēmumu pieņemšanai un vienlaikus pilnībā ievērojot valstu uzraudzības iestāžu pilnvaras un Eiropas Parlamenta viedokli;

10.  atgādina, ka spēja piekļūt datiem un tos savākt, apstrādāt un nosūtīt pāri robežām kļūst aizvien svarīgāka jebkura veida preču un pakalpojumu starptautiskas piegādes uzņēmumu darbībā; norāda, ka tas attiecas gan uz personas, gan nepersonizētiem datiem un sakariem no mašīnas uz mašīnu;

11.  mudina Komisiju pēc iespējas izstrādāt vērienīgus noteikumus attiecībā uz pārrobežu datu nosūtīšanu, kuri pilnībā atbilstu ES tagadējiem un turpmākiem datu aizsardzības un privātuma noteikumiem; turklāt aicina Komisiju iekļaut ES tirdzniecības nolīgumos horizontālu noteikumu, ar ko pilnībā tiek saglabātas līgumslēdzējas puses tiesības aizsargāt personas datus un privātumu, paredzot nosacījumu, ka šādas tiesības netiek nepamatoti izmantotas, lai apietu noteikumus par pārrobežu datu nosūtīšanu tādu iemeslu dēļ, kas nav saistīti ar personas datu aizsardzību; uzskata, ka šādi noteikumi un nosacījumi būtu jāiekļauj visās jaunās un nesen sāktās tirdzniecības sarunās ar trešām valstīm; uzsver, ka jebkāda šajā nolūkā pieņemta kārtība būtu jāizslēdz no turpmāku sadaļu par investīciju aizsardzību piemērošanas jomas;

12.  aicina Komisiju stingri aizliegt iekļaut brīvās tirdzniecības nolīgumos (BTN) nepamatotas datu lokalizācijas prasības; uzskata, ka šādu prasību atcelšanai būtu jākļūst par galveno prioritāti, un uzsver, ka būtu jāievēro attiecīgie datu aizsardzības tiesību akti; pauž nožēlu par mēģinājumiem izmantot šādas prasības kā sava veida netarifu šķērsli tirdzniecībai un digitālo protekcionismu; uzskata, ka šāds protekcionisms nopietni apgrūtina Eiropas uzņēmumu iespējas trešo valstu tirgos un mazina digitālās tirdzniecības sniegtās priekšrocības efektivitātes jomā;

13.  aicina Komisiju pēc iespējas drīzāk nākt klajā ar nostāju par pārrobežu datu nosūtīšanu, nepamatotām datu lokalizācijas prasībām un datu aizsardzības pasākumiem tirdzniecības sarunās, ņemot vērā Parlamenta nostāju, lai to iekļautu visās jaunajās un nesen sāktajās sarunās un izvairītos no tā, ka starptautiskās tirdzniecības sarunās ES intereses tiek nobīdītas malā;

14.  lai nodrošinātu, ka Eiropas uzņēmumi var darboties taisnīgos un paredzamos apstākļos, aicina Komisiju cīnīties pret trešo valstu pasākumiem, piemēram, politiku “iegādājies vietējo preci”, prasības par vietēju saturu vai piespiedu tehnoloģiju pārnesi, ciktāl tos nevar pamatot, atsaucoties uz ANO vadītām programmām par digitālās plaisas novēršanu vai izņēmumiem, kas paredzēti Līgumā par intelektuālā īpašuma tiesību komercaspektiem;

15.  uzsver, ka ES būtu jāturpina pielikt pūles, lai divpusējā, plurilaterālā un daudzpusējā līmenī nodrošinātu to, ka trešās valstis piedāvā tik pat lielu atvērtību attiecībā uz ārvalstu investīcijām kā ES un ka tās nodrošina vienlīdzīgus konkurences apstākļus ES dalībniekiem; atzinīgi vērtē ES priekšlikumu regulai, ar ko izveido satvaru ārvalstu tiešo ieguldījumu pārskatīšanai Savienībā, un atbalsta tajā noteiktos mērķus attiecībā uz svarīgu infrastruktūru un tehnoloģiju labāku aizsardzību;

16.  uzsver, ka digitālās tirdzniecības stratēģijā ir pilnībā jāievēro tīkla neitralitātes princips un jāaizsargā interneta datu plūsmas vienāda apstrāde bez diskriminācijas, ierobežojumiem un iejaukšanās neatkarīgi no sūtītāja, saņēmēja, veida, satura, ierīces, pakalpojuma vai lietojumprogrammas; turklāt atgādina, ka datplūsmas pārvaldības pasākumi būtu jāatļauj tikai izņēmuma gadījumos, kad tie ir absolūti nepieciešami, un tikai tik ilgi, cik tie ir nepieciešami, lai ievērotu juridiskās prasības, saglabātu tīkla integritāti un drošību vai novērstu paredzamu tīkla pārblīvi;

17.  uzsver, ka Eiropas rūpniecības digitalizācijas un plašākas e-pārvaldības ieviešanas nolūkā ir ārkārtīgi svarīgi izvērst infrastruktūru, kam ir atbilstošs pārklājums, kvalitāte un drošība un kas atbalsta tīkla neitralitāti, un nodrošināt šīs infrastruktūras pieejamību, jo īpaši lauku, kalnu un attālos apvidos;

18.  spēcīgi pauž nožēlu par trešo valstu praksi, saskaņā ar kuru piekļuve tirgum ir atkarīga no tā, vai uzņēmumi izpauž un nosūta valsts iestādēm to programmatūru pirmkodus, kuras tie plāno pārdot; uzskata, ka šādi pasākumi kā vispārēja prasība attiecībā uz piekļuvi tirgum ir nesamērīgi; aicina Komisiju aizliegt to valstu valdībām, kas slēdz BTN, iesaistīties šādu pasākumu īstenošanā; uzsver, ka iepriekšminētajiem aspektiem nebūtu jākavē valstu iestādes veicināt programmatūru pārredzamību, mudināt publiskot pirmkodus, izmantojot bezmaksas un atklātās programmatūras, kā arī kopīgot datus, izmantojot atklāto datu licences;

19.  atgādina, ka dažos gadījumos prasības par vietējo klātbūtni ir nepieciešamas, lai nodrošinātu efektīvu prudenciālo uzraudzību vai regulatīvo uzraudzību un izpildi; tādēļ atkārtoti aicina Komisiju uzņemties ierobežotas saistības 1. režīmā, lai izvairītos no regulējuma arbitrāžas;

20.  uzskata, ka digitālā tirdzniecība būtu vēl vairāk jāsekmē iepirkuma politikas nostādnēs, tostarp izmantojot iespējas sniegt pakalpojumus attālināti un radot Eiropas uzņēmumiem, jo īpaši MVU, iespēju gūt piekļuvi publiskiem un privātiem iepirkumiem;

21.  norāda, ka, ieviešot digitālās tirdzniecības kārtību, nebūtu jānoraida prasības par attīstību veicinošu tehnoloģijas nodošanu;

22.  aicina Komisiju aizliegt trešo valstu valdībām pieprasīt atklāt vai nodot informāciju par produktos izmantoto (šifrēšanas) tehnoloģiju kā nosacījumu šo produktu ražošanai, pārdošanai vai izplatīšanai;

23.  norāda, ka intelektuālā īpašuma (IĪ) tiesību un pētniecībā un izstrādē veiktu investīciju aizsardzība ir uz zināšanām balstītas ES ekonomikas priekšnosacījums un ka starptautiskā sadarbība ir galvenais elements cīņā pret viltotu preču tirdzniecību visā vērtības ķēdē; tādēļ mudina Komisiju strādāt pie tā, lai visā pasaulē tiktu īstenoti tādi starptautiski standarti kā PTO Nolīgums par intelektuālā īpašuma tiesību komercaspektiem un Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) nolīgumi par internetu; atgādina, ka visā ES gan tiešsaistē, gan bezsaistē ir vajadzīga tiesiskā aizsardzība jauniem veidojumiem, jo tādējādi tiks veicinātas investīcijas un turpmāka inovācija; tomēr uzsver, ka tirdzniecības nolīgumi nav instruments IĪ tiesību subjektu aizsardzības līmeņa palielināšanai, paredzot plašākas autortiesību īstenošanas pilnvaras; uzsver, ka zāļu pieejamība trešās valstīs nebūtu jāapstrīd, pamatojoties uz IĪ aizsardzību; uzsver, ka digitālajā ekonomikā attiecībā uz viltotu preču tirdzniecību ir jāpiemēro pilnīgi citāda pieeja nekā attiecībā uz intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem;

24.  prasa Komisijai cieši uzraudzīt ICANN gTLD programmu, kas paplašina domēnu nosaukumu skaitu līdz tūkstošiem vispārīgu nosaukumu, un saskaņā ar savu apņemšanos attiecībā uz brīva un atvērta interneta nodrošināšanu garantēt aizsardzību tiesību subjektiem, jo īpaši to tiesību, kas saistītas ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm;

25.  aicina Komisiju izmantot tirdzniecības nolīgumus, lai nepieļautu, ka partnervalstis piemēro ārvalstu kapitāla maksimālo robežvērtību, noteiktu konkurenci veicinošus vairumtirdzniecības piekļuves noteikumus tagadējiem operatoru tīkliem, paredzētu pārredzamus un nediskriminējošus licencēšanas noteikumus un maksas un nodrošinātu reālu “pēdējās jūdzes” infrastruktūras pieejamību ES telesakaru pakalpojumu sniedzējiem eksporta tirgos; atgādina, ka uz noteikumiem balstīta konkurence telekomunikāciju nozarē paaugstina pakalpojumu kvalitāti un pazemina cenas;

26.  aicina Komisiju turpināt centienus izstrādāt saistošu daudzpusēju e-komercijas pienākumu kopumu PTO satvarā un turpināt koncentrēties uz konkrētiem un reāli sasniedzamiem rezultātiem;

27.  aicina Komisiju steidzami atsākt sarunas par TiSA, ņemot vērā Parlamenta pieņemtos ieteikumus; piekrīt viedoklim par to, ka ES būtu jāizmanto iespēja uzņemties vadošo lomu, lai ieviestu modernus globālus standartus digitālajā jomā;

28.  atgādina, ka kopš 1998. gada PTO dalībvalstis ir noteikušas moratoriju attiecībā uz tarifiem par elektronisku nosūtīšanu; uzsver, ka šādi tarifi radītu nevajadzīgas papildu izmaksas gan uzņēmumiem, gan patērētājiem; aicina Komisiju pārveidot moratoriju par pastāvīgu nolīgumu, ar ko tiek aizliegti tarifi par elektronisku nosūtīšanu, rūpīgi izanalizējot tā iespējamās sekas 3D drukas jomā;

29.  pieņem zināšanai PTO centienus īstenot savu darbu programmu par e-komerciju; aicina Komisiju censties panākt PTO Informācijas tehnoloģiju nolīguma paplašināšanu, lai tajā tiktu ietverts vairāk produktu un piedalītos vairāk PTO dalībvalstu, un pieņem zināšanai, ka 2017. gada decembrī Buenosairesā ir plānota PTO Ministru konference; lai nodrošinātu vienotu Eiropas nostāju, aicina Komisiju pēc iespējas drīzāk apspriesties ar Eiropas uzņēmumiem un dalībvalstīm par tās nostāju attiecībā uz e-komerciju un citiem digitālās tirdzniecības jautājumiem, par kuriem būs jāpanāk vienošanās konferencē;

30.  aicina Komisiju izmantot tirdzniecības nolīgumus, lai veicinātu tādu IKT standartu savstarpēju izmantojamību, kas būtu izdevīgi gan patērētājiem, gan ražotājiem, jo īpaši saistībā ar drošu lietu internetu, 5G un kiberdrošību, neapejot daudzu ieinteresēto personu īstenotas pārvaldības likumīgus forumus, kas ir labi noderējuši atvērtajam internetam;

31.  atbalsta Komisijas 2016. gada 19. aprīļa paziņojumu “IKT standartizācijas prioritātes digitālajam vienotajam tirgum” (COM(2016)0176); uzsver, ka, lai gan IKT standartizācijai arī turpmāk ir jābūt galvenokārt nozares vadītai, brīvprātīgai un balstītai uz vienprātību, pamatojoties uz tādiem principiem kā pārredzamība, atvērtība, objektivitāte, vienprātība, efektivitāte, atbilstība un saskaņotība, skaidrāk noteiktas IKT standartizācijas prioritātes apvienojumā ar augsta līmeņa politisko atbalstu sekmēs konkurētspēju; norāda, ka šajā procesā būtu jāizmanto Eiropas standartizācijas sistēmas instrumenti un jāiesaista plašs ieinteresēto personu loks gan ES, gan starptautiskā līmenī, lai nodrošinātu uzlabotus standartizācijas procesus saskaņā ar kopīgo standartizācijas iniciatīvu; aicina Komisiju, ņemot vērā ES vadošo lomu svarīgāko 5G tehnoloģiju un tīkla arhitektūras jomā, sekmēt pasaules rūpniecības standartu izstrādi, jo īpaši nozīmīgāko ES un starptautisko standartizācijas iestāžu līmenī izmantojot publiskā un privātā sektora partnerības 5G jomā gūtos rezultātus;

32.  uzsver starptautisko standartu nozīmi saistībā ar digitālām iekārtām un pakalpojumiem, jo īpaši kiberdrošības jomā; aicina Komisiju strādāt pie tā, lai nodrošinātu, ka lietu interneta produktos un mākoņdatošanas pakalpojumos tiek iekļauti kiberdrošības pamatpasākumi.

33.  uzskata, ka būtu īpaši jāņem vērā tas, ka aizvien vairāk patērētāju un personu pārdod un iegādājas preces internetā un attiecībā uz tiešsaistē iegādātām precēm saskaras ar apgrūtinošām muitas procedūrām; atgādina par vajadzību izveidot vienkāršotu beznodokļu un beznodevu muitas režīmu precēm, kas ir pārdotas tiešsaistē un nelietotas tiek nosūtītas atpakaļ; atgādina, ka PTO Tirdzniecības atvieglošanas nolīguma mērķis ir paātrināt muitas procedūras un uzlabot to pārskatatbildību un pārredzamību; uzsver nepieciešamību digitalizēt muitas informāciju un pārvaldību, izmantojot tiešsaistes reģistrāciju un informācijas apstrādi, kam būtu jāatvieglo pārbaudes uz robežām, sadarbība krāpšanas atklāšanā, pasākumi korupcijas apkarošanā un cenu pārredzamība saistībā ar muitu; uzskata, ka patērētājiem būtu izdevīgāk, ja plašāk tiktu izmantoti tādi instrumenti kā strīdu izšķiršana tiešsaistē;

34.  aicina Komisiju mudināt tirdzniecības nolīgumu parakstītājus iekļaut BTN telekomunikāciju nodaļā noteikumus, ar kuriem starptautiskās viesabonēšanas maksas un starptautiskiem zvaniem un īsziņām piemērojamās maksas tiek padarītas pārredzamas, taisnīgas, saprātīgas un vērstas uz patērētāju; aicina Komisiju atbalstīt politikas virzienus, kas veicinātu uz izmaksām orientētu mazumtirdzniecības cenu noteikšanu viesabonēšanas pakalpojumiem, lai samazinātu cenas, veicinātu pārredzamību un nepieļautu negodīgu vai citā ziņā patērētājiem nelabvēlīgu tirdzniecības praksi;

35.  atzīst, ka Direktīvā par elektronisko tirdzniecību (2000/31/EK) noteiktie principi ir veicinājuši digitālās ekonomikas attīstību, radot labvēlīgus apstākļus inovācijām un garantējot vārda brīvību un darījumdarbības brīvību; atgādina, ka Komisijai tirdzniecības sarunās ir jāievēro ES acquis;

36.  aicina Komisiju turpināt digitālo tehnoloģiju un pakalpojumu integrēšanu ES attīstības politikā, kā izklāstīts cita starpā programmā Digital4Development; aicina Komisiju izmantot tirdzniecības nolīgumus, lai uzlabotu un veicinātu digitālās tiesības; pieņem zināšanai to, ka tikai 53,6 % mājsaimniecību visā pasaulē ir pieejams internets; pauž nožēlu par to, ka joprojām pastāv ievērojama digitālā plaisa; aicina Komisiju palielināt investīcijas digitālajā infrastruktūrā pasaules dienvidu daļā, lai pārvarētu digitālo plaisu, šajā nolūkā tostarp veicinot publiskā un privātā sektora partnerību, bet vienlaikus turpinot ievērot attīstības efektivitātes principus; šajā sakarībā ņem vērā ANO ITU-D ieguldījumu telekomunikāciju un IKT iekārtu un tīklu izveidē, attīstībā un uzlabošanā; mudina Komisiju nodrošināt, lai investīcijas jaunattīstības valstu platjoslas infrastruktūrā sniegtu ieguldījumu atvērta un droša bezmaksas interneta garantēšanā un tiktu piešķirtas tikai, ja tiek ievērots šis priekšnosacījums, un izstrādāt piemērotus risinājumus, lai veicinātu mobilu piekļuvi internetam; uzsver, ka šādas investīcijas ir īpaši svarīgas vietējiem mikrouzņēmumiem un maziem un vidējiem uzņēmumiem, it sevišķi jaunattīstības valstīs, radot tiem iespēju digitāli sadarboties ar daudznacionāliem uzņēmumiem un piekļūt globālajām vērtības ķēdēm; atgādina, ka, veicinot pārrobežu e-komerciju, var tiešā veidā uzlabot dzīves apstākļus, paaugstināt dzīves līmeni un stimulēt ekonomikas attīstību; atgādina par ieguldījumu, ko šādi pasākumi varētu sniegt dzimumu līdztiesības jomā, jo liels skaits minēto uzņēmumu pieder sievietēm vai arī tās vada šos uzņēmumus; atkārtoti uzsver, ka digitālā tirdzniecība var būt arī valstij noderīgs resurss un tādējādi nodrošināt ieguldījumu e-pārvaldes attīstībā;

37.  uzsver, ka ir svarīgi, lai digitālās tirdzniecības stratēģija atbilstu principam par politikas saskaņotību attīstībai, un ka būtu jo īpaši jācenšas veicināt un stimulēt jaunuzņēmumus, mikrouzņēmumus un mazos un vidējos uzņēmumus, kas iesaistās pārrobežu e-komercijā, ņemot vērā to, ka tas varētu sniegt ieguldījumu dzimumu līdztiesības jomā;

38.  uzskata, ka digitālās jomas jautājumiem arī būtu jāieņem nozīmīgāka vieta ES palīdzības tirdzniecībai politikā, lai, palielinot atbalstu inovācijām un infrastruktūrai un finansējuma pieejamību, stimulētu e-komercijas izaugsmi, jo īpaši ar mikrofinansējuma iniciatīvām, kā arī sniedzot palīdzību jaunattīstības valstu e-komercijas uzņēmumiem attiecībā uz to pamanāmības palielināšanu tiešsaistē, sekmējot piekļuvi platformām un veicinot e-maksājumu risinājumu un rentablu loģistikas un piegādes pakalpojumu pieejamību;

39.  uzsver, ka digitālās tirdzniecības stratēģijai, tostarp to papildinošiem pasākumiem, pilnībā jāatbilst Ilgtspējīgas attīstības programmai 2030. gadam un jāveicina tajā noteikto mērķu sasniegšana; norāda, ka šajā sakarībā īpaši atbilstīgi ir 4. IAM par kvalitatīvu izglītību, ar kuru visām meitenēm un zēniem tiek nodrošināta taisnīga un kvalitatīva bezmaksas izglītība, 5. IAM par dzimumu līdztiesību un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu visām sievietēm un meitenēm, 8.10. IAM par iekļaujošu un ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi, jo īpaši stiprinot vietējo finanšu iestāžu spēju un finanšu pakalpojumu pieejamību, kā arī 9.1. IAM par uzticamas un noturīgas infrastruktūras izveidi, koncentrējoties uz vienlīdzīgas piekļuves nodrošināšanu visiem, un 9.3. IAM par finansēšanas pakalpojumu, jo īpaši izmaksu ziņā pieņemamu kredītu, pieejamības palielināšanu maziem uzņēmumiem, it sevišķi jaunattīstības valstīs, un to integrēšanu vērtības ķēdēs un tirgos.

40.  apņemas atjaunināt savu digitālās tirdzniecības stratēģiju ik pēc pieciem gadiem;

41.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos un EĀDD.

(1) OV L 178, 17.7.2000., 1. lpp. (2) OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp. (3) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0299. (4) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0041. (5) OV C 265, 11.8.2017., 35. lpp. (6) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0233. (7) OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.