Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2016/0382(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0392/2017

Iesniegtie teksti :

A8-0392/2017

Debates :

PV 15/01/2018 - 12
CRE 15/01/2018 - 12
PV 12/11/2018 - 14
CRE 12/11/2018 - 14

Balsojumi :

PV 17/01/2018 - 10.4
CRE 17/01/2018 - 10.4
Balsojumu skaidrojumi
PV 13/11/2018 - 4.5
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2018)0009
P8_TA(2018)0444

Pieņemtie teksti
PDF 1216kWORD 183k
Trešdiena, 2018. gada 17. janvāris - Strasbūra
Atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanas veicināšana ***I
P8_TA(2018)0009A8-0392/2017

Eiropas Parlamenta 2018. gada 17. janvārī pieņemtie grozījumi priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanas veicināšanu (pārstrādāta redakcija) (COM(2016)0767 – C8-0500/2016 – 2016/0382(COD))(1)

(Parastā likumdošanas procedūra: pārstrādāta redakcija)

Komisijas ierosinātais teksts   Grozījums
Grozījums Nr. 2
Direktīvas priekšlikums
2. apsvērums
(2)  Viens no Savienības enerģētikas politikas mērķiem ir dažādu atjaunojamo energoresursu enerģijas formu popularizēšana. Intensīvāka atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošana, kā arī enerģijas taupīšana un energoefektivitātes palielināšana ieņem būtisku vietu to pasākumu kopumā, kuri jāveic, lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas un izpildītu 2015. gada Parīzes klimata nolīguma prasības un Savienības enerģētikas un klimata politikas satvaru 2030. gadam, tostarp sasniegtu saistošo mērķrādītāju līdz 2030. gadam emisijas Savienībā samazināt par vismaz 40 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni. Tam ir liela nozīme arī energoapgādes drošības un tehnoloģiju attīstības un inovācijas veicināšanā, kā arī nodarbinātības iespēju un reģionālās attīstības nodrošināšanā, jo īpaši lauku apvidos un izolētos apvidos vai mazapdzīvotās teritorijās.
 (2)  Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 194. panta 1. punktu viens no Savienības enerģētikas politikas mērķiem ir dažādu atjaunojamo energoresursu enerģijas formu popularizēšana. Intensīvāka atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošana, kā arī enerģijas taupīšana un energoefektivitātes palielināšana ieņem būtisku vietu to pasākumu kopumā, kuri jāveic, lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas un izpildītu saistības, ko Savienība ir uzņēmusies saskaņā ar 2015. gada Parīzes klimata nolīgumu, un lai ne vēlāk kā līdz 2050. gadam panāktu nulles līmeņa neto emisijas apjomu Savienības teritorijā. Tam ir arī būtiska nozīme, lai veicinātu energoapgādes drošību, ilgtspējīgas enerģijas piedāvājumu par pieņemamām cenām, tehnoloģiju attīstību un inovāciju, kā arī līderpozīcijas tehnoloģiju un rūpniecības jomā, vienlaikus sniedzot labumu videi, sabiedrībai un veselībai un nodrošinot arī nodarbinātībai un reģionālajai attīstībai svarīgas iespējas, jo īpaši lauku apvidos un izolētos apvidos, mazapdzīvotās teritorijās un teritorijās, kurās notiek daļēja deindustrializācija.
Grozījums Nr. 3
Direktīvas priekšlikums
2.a apsvērums (jauns)
(2a)  Ar Parīzes nolīgumu ir paredzēts sasniegt krietni vērienīgāku pasaules mēroga mērķi klimata pārmaiņu mazināšanas jomā, un tā parakstītāji ir apņēmušies temperatūras paaugstināšanos pasaulē ierobežot krietni zem 2°C atzīmes salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni un turpināt tiekties temperatūras kāpumu iegrožot līdz 1,5°C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni. Savienībai ir jābūt gatavai daudz vairāk un ātrāk samazināt emisiju apjomu, nekā tas bija paredzēts iepriekš, lai ne vēlāk kā līdz 2050. gadam pārietu uz energosistēmu, kas ir ļoti energoefektīva un balstīta uz atjaunojamiem energoresursiem. Ņemot vērā attīstības gaitu un atjaunojamo energoresursu — piemēram, vēja un saules enerģijas — tehnoloģiju ieviešanu, šādu samazinājumu tomēr ir iespējams panākt ar mazākām izmaksām, nekā tika lēsts iepriekš.
Grozījums Nr. 4
Direktīvas priekšlikums
3. apsvērums
(3)  Konkrēti, arvien plašāki tehnoloģiskie uzlabojumi, stimuli sabiedriskā transporta tīkla plašākai izmantošanai un paplašināšanai, energoefektivitātes tehnoloģiju izmantošana un atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantojuma veicināšana elektroenerģijas, siltumapgādes un aukstumapgādes sektorā, kā arī transporta nozarē ir ļoti efektīvi paņēmieni, kā samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas Savienībā un Savienības atkarību no gāzes un naftas importa.
 (3)  Konkrēti, enerģijas patēriņa samazināšana, arvien plašāki tehnoloģiskie uzlabojumi, sabiedriskā transporta tīkla paplašināšana, energoefektivitātes tehnoloģiju izmantošana un atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantojuma veicināšana elektroenerģijas, siltumapgādes un aukstumapgādes sektorā, kā arī transporta nozarē ir ļoti efektīvi paņēmieni, kā samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas Savienībā un samazināt Savienības energoatkarību.
Grozījums Nr. 5
Direktīvas priekšlikums
4. apsvērums
(4)  Ar Direktīvu 2009/28/EK tika izveidots regulatīvais satvars atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantojuma veicināšanai, un tajā tika noteikti līdz 2020. gadam sasniedzami saistoši nacionālie mērķrādītāji attiecībā uz atjaunojamo energoresursu īpatsvaru energopatēriņā un transportā. Komisijas 2014. gada 22. janvāra paziņojumā12 tika noteikts gaidāmo Savienības enerģētikas un klimata rīcībpolitiku satvars un veicināta kopīga izpratne par to, kā šīs rīcībpolitikas attīstīt pēc 2020. gada. Komisija pauda viedokli, ka Savienības 2030. gada mērķrādītājam attiecībā uz Savienībā patērētās atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaru vajadzētu būt vismaz 27 %.
 (4)  Ar Direktīvu 2009/28/EK tika izveidots regulatīvais satvars atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantojuma veicināšanai, un tajā tika noteikti līdz 2020. gadam sasniedzami saistoši nacionālie mērķrādītāji attiecībā uz atjaunojamo energoresursu īpatsvaru energopatēriņā un transportā.
__________________
12 „Klimata un enerģētikas politikas satvars laikposmam no 2020. gada līdz 2030. gadam” (COM/2014/015 final).
Grozījums Nr. 6
Direktīvas priekšlikums
5. apsvērums
(5)  2014. gada oktobra Eiropadome šo mērķrādītāju atbalstīja, norādot, ka dalībvalstis var noteikt vērienīgākus nacionālos mērķrādītājus.
 svītrots
Grozījums Nr. 7
Direktīvas priekšlikums
6. apsvērums
(6)  Eiropas Parlaments savās rezolūcijās „Klimata un enerģētikas politikas satvars 2030. gadam” un „Progresa ziņojums par atjaunojamo enerģiju” atzinīgi izteicies par saistošu Savienības 2030. gada mērķrādītāju, kas paredzētu vismaz 30 % kopējā enerģijas galapatēriņa nodrošināt no atjaunojamiem energoresursiem, uzsverot, ka šis mērķrādītājs būtu jāīsteno, izvirzot atsevišķus nacionālos mērķrādītājus, kuru nospraušanā tiktu ņemti vērā katras dalībvalsts apstākļi un iespējas.
 (6)  Eiropas Parlaments savā 2014. gada 5. februāra rezolūcijā par klimata un enerģētikas politikas satvaru 2030. gadam atzinīgi izteicies par saistošu Savienības 2030. gada mērķrādītāju, kas paredzētu vismaz 30 % kopējā enerģijas galapatēriņa nodrošināt no atjaunojamiem energoresursiem, uzsverot, ka šis mērķrādītājs būtu jāīsteno, izvirzot atsevišķus nacionālos mērķrādītājus, kuru nospraušanā tiktu ņemti vērā katras dalībvalsts apstākļi un iespējas. Savā 2016. gada 23. jūnija rezolūcijā par progresa ziņojumu par atjaunojamo enerģiju Eiropas Parlaments spēra soli tālāk, norādot uz savu iepriekšējo nostāju attiecībā uz Savienībai noteiktu vismaz 30 % īpatsvara mērķrādītāju un uzsverot, ka Parīzes nolīguma kontekstā un ņemot vērā, kā pēdējā laikā ir samazinājušās atjaunojamo energoresursu tehnoloģijas izmaksas, būtu vēlams rīkoties ar krietni lielāku vērienu.
Grozījums Nr. 8
Direktīvas priekšlikums
6.a apsvērums (jauns)
(6a)  Tāpēc būtu jāņem vērā vērienīgais Parīzes nolīgumā izklāstītais mērķis un tehnoloģiju attīstība, tostarp ņemot vērā arī izmaksu samazināšanos investīcijām atjaunojamo energoresursu enerģijā.
Grozījums Nr. 324
Direktīvas priekšlikums
7. apsvērums
(7)  Tāpēc ir lietderīgi Savienībai noteikt saistošu mērķrādītāju — vismaz 27 % atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaru. Dalībvalstīm savs devums šā mērķrādītāja sasniegšanā būtu jānosaka savu integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu ietvaros atbilstoši Regulā [par pārvaldību] noteiktajam pārvaldības procesam.
 (7)  Tāpēc ir lietderīgi papildus nacionālajiem mērķrādītājiem noteikt Savienībai saistošu mērķrādītāju — vismaz 35 % atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaru. Dalībvalstīm tikai izņēmuma kārtā pienācīgi pamatotos apstākļos, kas ir izmērāmi un pārbaudāmi, un pamatojoties uz objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem būtu jāļauj atkāpties no tām paredzētā mērķrādītāja, bet ne vairāk kā par 10 %.
Grozījums Nr. 10
Direktīvas priekšlikums
7.a apsvērums (jauns)
(7a)  Dalībvalstu atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvara mērķrādītāji būtu jānosaka, ņemot vērā Parīzes nolīgumā par klimata pārmaiņām izklāstītos pienākumus, milzīgo potenciālu, kas attiecībā uz atjaunojamo energoresursu enerģiju vēl aizvien nav izmantots, un investīciju apjomu, kurš ir nepieciešams, lai īstenotu enerģētikas pārkārtošanu.
Grozījums Nr. 11
Direktīvas priekšlikums
7.b apsvērums (jauns)
(7b)  Savienībai noteiktajam 35 % īpatsvara mērķrādītājam būtu jāpārtop par individuāliem mērķrādītājiem katrai dalībvalstij, un tas būtu jāpanāk ar taisnīgu un atbilstīgu sadalījumu, ņemot vērā katras dalībvalsts IKP un atšķirīgās starta pozīcijas un potenciālu, cita starpā arī to, kāds atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvars attiecīgajai dalībvalstij ir jāsasniedz līdz 2020. gadam.
Grozījums Nr. 12
Direktīvas priekšlikums
8. apsvērums
(8)  Saistoša Savienības atjaunojamo energoresursu enerģijas mērķrādītāja noteikšana 2030. gadam aizvien mudinātu izstrādāt tehnoloģijas, kas ražo atjaunojamo energoresursu enerģiju, un radītu noteiktību investoriem. Savienības līmenī nosprausts mērķrādītājs dalībvalstīm dotu lielāku elastību savus siltumnīcefekta gāzu samazināšanas mērķrādītājus sasniegt pēc iespējas izmaksefektīvāk, ņemot vērā to apstākļus, energoresursu struktūru un iespējas ražot atjaunojamo energoresursu enerģiju.
 (8)  Saistoša Savienības mērķrādītāja noteikšana 2030. gadam attiecībā uz atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaru aizvien mudinātu izstrādāt tehnoloģijas, kas ražo atjaunojamo energoresursu enerģiju, un radītu noteiktību investoriem.
Grozījums Nr. 13
Direktīvas priekšlikums
8.a apsvērums (jauns)
(8a)  Dalībvalstīm būtu jāapsver, ciktāl dažādu energoresursu izmantošana ir noderīga, lai sasniegtu mērķi temperatūras kāpumu iegrožot līdz 1,5°C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni un lai sasniegtu mērķi izveidot nefosilu ekonomiku, kas tomēr būtu arī mazoglekļa ekonomika. Komisijai būtu jāizvērtē, pamatojoties uz atmaksāšanās periodu un rezultātiem, kas sasniegti salīdzinājumā ar fosilā kurināmā veidiem, cik lielā mērā dažādi atjaunojamie energoresursi palīdz īstenot minētos mērķus, un jāapsvēr iespēja piedāvāt maksimālo pieļaujamo atmaksāšanās periodu kā ilgtspējības kritēriju, jo īpaši attiecībā uz lignocelulozes biomasu.
Grozījums Nr. 14
Direktīvas priekšlikums
10. apsvērums
(10)  Ja atjaunojamo energoresursu īpatsvars Savienības līmenī neatbilst Savienības trajektorijai virzībā uz vismaz 27 % atjaunojamo energoresursu enerģijas mērķrādītāju, dalībvalstīm būtu jāveic papildu pasākumi. Kā noteikts Regulā [par pārvaldību], ja Komisija, vērtējot integrētos nacionālos enerģētikas un klimata plānus, konstatē vēriena nepietiekamību, tā var Savienības līmenī veikt pasākumus minētā mērķrādītāja garantētai sasniegšanai. Ja Komisija integrēto nacionālo enerģētikas un klimata progresa ziņojumu novērtēšanas laikā konstatē progresa nepietiekamību, dalībvalstīm būtu jāveic Regulā [par pārvaldību] izklāstītie pasākumi, kas tām dod pietiekamu izvēles brīvību.
 svītrots
Grozījums Nr. 15
Direktīvas priekšlikums
15. apsvērums
(15)  No atjaunojamajiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas atbalsta shēmas izrādījušās efektīvs līdzeklis, kā sekmēt atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas plašāku izmantošanu. Ja un kad dalībvalstis nolems ieviest atbalsta shēmas, šāds atbalsts būtu jāsniedz tādā veidā, kas pēc iespējas mazāk kropļotu elektroenerģijas tirgu darbību. Tādēļ aizvien lielāks skaits dalībvalstu atbalstu piešķir papildus tirgus ieņēmumiem.
 (15)  No atjaunojamajiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas atbalsta shēmas izrādījušās efektīvs līdzeklis, kā sekmēt atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas plašāku izmantošanu. Ja un kad dalībvalstis nolems ieviest atbalsta shēmas, šāds atbalsts būtu jāsniedz tādā veidā, kas pēc iespējas mazāk kropļotu elektroenerģijas tirgu darbību. Tādēļ aizvien vairāk dalībvalstu atbalstu piešķir papildus tirgus ieņēmumiem, tomēr ņemot vērā dažādu tehnoloģiju specifiku un to, ka spēja reaģēt uz tirgus signāliem maziem un lieliem ražotājiem ir atšķirīga.
Grozījums Nr. 16
Direktīvas priekšlikums
16. apsvērums
(16)  Elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem būtu jānorit, radot pēc iespējas mazākas izmaksas patērētājiem un nodokļu maksātājiem. Izstrādājot atbalsta shēmas un piešķirot atbalstu, dalībvalstīm būtu jātiecas līdz minimumam mazināt kopējās sistēmiskās ieviešanas izmaksas, pilnīgi ņemot vērā tīkla un sistēmas attīstīšanas vajadzības, tādējādi iegūto energoresursu struktūru un tehnoloģiju ilgtermiņa potenciālu.
 (16)  Elektroenerģijas ražošana no atjaunojamiem energoresursiem, cita starpā arī enerģijas uzkrāšana, būtu jāievieš tā, lai ar enerģētikas pārkārtošanu saistītās ilgtermiņa izmaksas patērētājiem un nodokļu maksātājiem būtu samazinātas līdz minimumam. Izstrādājot atbalsta shēmas un piešķirot atbalstu, dalībvalstīm būtu jātiecas līdz minimumam samazināt kopējās sistēmiskās ieviešanas izmaksas, pilnīgi ņemot vērā tīkla un sistēmas attīstīšanas vajadzības, tādējādi iegūto energoresursu struktūru un tehnoloģiju ilgtermiņa potenciālu. Turklāt dalībvalstīm būtu jāsniedz atbalsts iekārtām, izmantojot piedāvājumu konkursus, kurus var rīkot par konkrētu tehnoloģiju vai kuru priekšmets var būt arī tehnoloģiski neitrāls.
Grozījums Nr. 17
Direktīvas priekšlikums
16.a apsvērums (jauns)
(16a)  Savos 2014. gada 24. oktobra secinājumos par klimata un enerģētikas politikas satvaru laikposmam līdz 2030. gadam Eiropadome 2014. gada oktobrī uzsvēra, ka ir būtiski veidot savstarpēji ciešāk savienotu iekšējo enerģijas tirgu un ka ir vajadzīgs pienācīgs atbalsts, lai iekļautu aizvien lielāku dažādas atjaunojamo energoresursu enerģijas apjomu un lai Savienība šādi varētu pārkārtot savu enerģētiku ar līdera cienīgu vērienu. Tāpēc ir svarīgi nevilcinoties palielināt starpsavienojumu īpatsvaru un panākt progresu ceļā uz Eiropadomes atbalstīto mērķu sasniegšanu, lai tādējādi maksimāli izmantotu visu Enerģētikas savienības potenciālu.
Grozījums Nr. 18
Direktīvas priekšlikums
16.b apsvērums (jauns)
(16b)  Izstrādājot atjaunojamo energoresursu enerģijas atbalsta shēmas, dalībvalstīm būtu jāņem vērā aprites ekonomikas un ES atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas principi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/98/EK1a. Priekšroka būtu jādod risinājumam, ar ko novērš atkritumu rašanos un nodrošina atkritumu pārstrādi. Dalībvalstīm vajadzētu atturēties no tādu atbalsta shēmu veidošanas, kuras ir pretrunā atkritumu apsaimniekošanas mērķiem un kuru dēļ neefektīvi tiek izmantoti pārstrādājami atkritumi. Turklāt dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka saskaņā ar šo direktīvu ieviestie pasākumi nav pretrunā Direktīvā 2008/98/EK noteiktajiem mērķiem.
________________________
1a Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra Direktīva 2008/98/EK par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu (OV L 312, 22.11.2008., 3. lpp.).
Grozījums Nr. 19
Direktīvas priekšlikums
16.c apsvērums (jauns)
(16c)  Attiecībā uz biotisku energoresursu izmantošanu dalībvalstīm būtu jāievieš drošības mehānismi, lai aizsargātu bioloģisko daudzveidību un nepieļautu ekosistēmu noplicināšanos un izzušanu un lai nepieļautu šo resursu izmantošanu citā nolūkā, kas atšķiras no to pašreizējā izmantošanas veida, ja šāda izmantošanas veida maiņa var tieši vai netieši nelabvēlīgi ietekmēt bioloģisko daudzveidību, augsnes sastāvu vai kopējo siltumnīcefekta gāzu bilanci.
Grozījums Nr. 20
Direktīvas priekšlikums
16.d apsvērums (jauns)
(16d)  Ciktāl tas iespējams, dalībvalstīm būtu jāveicina vietējo atjaunojamo energoresursu izmantošana un jādod tiem priekšroka, turklāt nepieļaujot, ka veidojas kropļojošas situācijas, kuru rezultātā pārāk daudz resursu tiek importēts no trešām valstīm. Šajā ziņā būtu jāizvērtē pilna aprites cikla pieeja un jāveicina šādas pieejas īstenošana.
Grozījums Nr. 21
Direktīvas priekšlikums
16.e apsvērums (jauns)
(16e)  Būtu jānodrošina, lai atjaunojamo energoresursu energokopienas, pilsētas un vietējās pašpārvaldes iestādes atbalsta shēmās, kuras ir pieejamas, varētu piedalīties ar tādām pašām tiesībām, kādas ir citiem lieliem dalībniekiem. Tāpēc būtu jāļauj dalībvalstīm veikt attiecīgus pasākumus, tostarp arī sniegt informāciju, tehnisku un finansiālu atbalstu ar vienoto administratīvo kontaktpunktu starpniecību, samazināt administratīvās prasības, iekļaut uz kopienu vērstus solīšanas kritērijus, veidot atjaunojamo energoresursu energokopienu vajadzībām atbilstošus solīšanas periodus vai arī nodrošināt tām iespēju saņemt atlīdzību tiešā atbalsta veidā.
Grozījums Nr. 22
Direktīvas priekšlikums
16.f apsvērums (jauns)
(16f)  Projektējot infrastruktūru, kura ir vajadzīga elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem, būtu jāņem vērā politikas nostādnes attiecībā uz to, lai nodrošinātu līdzdalību projektos cilvēkiem, tostarp pirmiedzīvotājiem, kurus ietekmē šādu projektu īstenošana, pienācīgi ievērojot viņu tiesības uz zemi.
Grozījums Nr. 23
Direktīvas priekšlikums
16.g apsvērums (jauns)
(16g)  Būtu jāsniedz patērētājiem vispusīga informācija, tostarp informācija par ieguvumiem, ko energoefektivitātes ziņā sniedz siltumapgādes un aukstumapgādes sistēmas, un par zemākām elektrotransportlīdzekļu ekspluatācijas izmaksām, tā nodrošinot katram patērētājam iespēju pašam izvēlēties atjaunojamo energoresursu enerģiju un nepieļaujot, ka patērētāji tiek tehnoloģiski norobežoti.
Grozījums Nr. 24
Direktīvas priekšlikums
16.h apsvērums (jauns)
(16h)   Veicinot atjaunojamo energoresursu tirgus attīstību, būtu jāņem vērā nelabvēlīgā ietekme uz citiem tirgus dalībniekiem. Tāpēc ar atbalsta shēmām būtu jāsamazina tirgus izkropļojumu un konkurences izkropļojumu risks.
Grozījums Nr. 25
Direktīvas priekšlikums
17.a apsvērums (jauns)
(17a)  Būtu jāprasa dalībvalstīm nodrošināt, lai tās savas atbalsta shēmas pakāpeniski un daļēji atvērtu citās dalībvalstīs īstenojamiem projektiem tiktāl, cik tas atspoguļo faktiskās plūsmas starp dalībvalstīm, bet atbalsta shēmu plašākai atvēršanai, pārsniedzot šo obligāto slieksni, arī turpmāk vajadzētu būt brīvprātīgai. Dalībvalstīm ir atšķirīgs atjaunojamo energoresursu potenciāls, un tās izmanto dažādas atbalsta shēmas atjaunojamo energoresursu atbalstam valsts mērogā. Lielākā daļa dalībvalstu piemēro atbalsta shēmas, ar kurām nodrošina priekšrocības vienīgi tai enerģijai, kas no atjaunojamiem energoresursiem tiek saražota attiecīgās valsts teritorijā. Valsts atbalsta shēmu pareizai darbībai ir būtiski, lai dalībvalstis varētu kontrolēt savu valsts atbalsta shēmu ietekmi un izmaksas, ņemot vērā savu atšķirīgo potenciālu. Svarīgs līdzeklis, kā panākt šajā direktīvā noteikto mērķi, ir garantēt Direktīvā 2001/77/EK un 2009/28/EK paredzēto valsts atbalsta shēmu pareizu darbību saskaņā ar prasībām, lai tādējādi nezaudētu investoru uzticēšanos un ļautu dalībvalstīm izstrādāt efektīvus pasākumus, kas mērķu sasniegšanai īstenojami valsts līmenī. Šīs direktīvas mērķis ir veicināt pārrobežu atbalstu atjaunojamo energoresursu enerģijai, nepieļaujot nesamērīgu ietekmi uz valsts atbalsta shēmām. Tādēļ līdz ar prasību dalībvalstīm daļēji atvērt savas atbalsta shēmas ar šo direktīvu ievieš brīvprātīgus dalībvalstu sadarbības mehānismus, kas ļauj dalībvalstīm vienoties par to, cik lielā mērā viena dalībvalsts atbalsta enerģijas ražošanu citā dalībvalstī un cik daudz no atjaunojamiem energoresursiem saražotās enerģijas tiek ņemts vērā, nosakot, ciktāl viena vai otra dalībvalsts ir sasniegusi savu vispārējo mērķi. Lai nodrošinātu, ka abi mērķa sasniegšanai paredzētie pasākumi — proti, valsts atbalsta shēmas un sadarbības mehānismi — tiek efektīvi īstenoti, ir būtiski, lai dalībvalstis spētu noteikt, vai un cik lielā mērā — pārsniedzot obligāto atvēršanas minimumu, — to valsts atbalsta shēmas attiecas uz enerģijas ražošanu no atjaunojamiem energoresursiem citās dalībvalstīs, un lai dalībvalstis par to varētu vienoties, piemērojot šajā direktīvā noteiktos sadarbības mehānismus.
Grozījums Nr. 26
Direktīvas priekšlikums
18. apsvērums
(18)  Neskarot atbalsta shēmu pielāgošanu nolūkā tās pieskaņot noteikumiem par valsts atbalstu, atjaunojamo energoresursu atbalsta rīcībpolitikām vajadzētu būt stabilām un būtu jāizvairās tās bieži mainīt. Šādas izmaiņas tieši ietekmē kapitāla finansēšanas izmaksas, projektu īstenošanas izmaksas un līdz ar to kopējās izmaksas par atjaunojamo energoresursu plašākas izmantošanas pasākumiem Savienībā. Dalībvalstīm būtu jānovērš tas, ka kāda atjaunojamo energoresursu enerģijas projektu atbalsta izmaiņas varētu negatīvi ietekmēt to ekonomisko dzīvotspēju. Šādā kontekstā dalībvalstīm būtu jāveicina izmaksefektīvas atbalsta rīcībpolitikas un jānodrošina to finansiālā ilgtspēja.
 (18)  Ievērojot LESD 107. un 108. pantu, būtu jānodrošina, ka atjaunojamo energoresursu atbalsta rīcībpolitikas ir prognozējamas un stabilas, un nevajadzētu pieļaut, ka tās bieži mainās vai ka izmaiņas ir ar atpakaļejošu spēku. Neprognozējama un nestabila politika tieši ietekmē kapitāla finansēšanas izmaksas, projektu īstenošanas izmaksas un līdz ar to kopējās izmaksas par atjaunojamo energoresursu plašākas izmantošanas pasākumiem Savienībā. Dalībvalstīm būtu savlaicīgi jāpaziņo par jebkādām izmaiņām atbalsta politikā pirms plānoto izmaiņu veikšanas un tām būtu pienācīgi jāapspriežas ar ieinteresētajām personām. Jebkurā gadījumā dalībvalstis nedrīkstētu pieļaut, ka kāda atjaunojamo energoresursu enerģijas projektu atbalsta izmaiņas negatīvi ietekmē to ekonomisko dzīvotspēju. Šādā kontekstā dalībvalstīm būtu jāveicina izmaksefektīvas atbalsta rīcībpolitikas un jānodrošina to finansiālā ilgtspēja.
Grozījums Nr. 27
Direktīvas priekšlikums
19. apsvērums
(19)  Attiecībā uz pārredzamības palielināšanu, lielāku skaidrību investoriem un patērētājiem un efektīvas pārraudzības iespējām liela nozīme ir dalībvalstu pienākumam sagatavot atjaunojamo energoresursu enerģijas rīcības plānus un progresa ziņojumus un Komisijas pienākumam ziņot par dalībvalstu progresu. Regula [par pārvaldību] šos pienākumus integrē Enerģētikas savienības pārvaldības sistēmā, kurā racionalizēti plānošanas, ziņošanas un uzraudzības pienākumi enerģētikas un klimata jomā. Plašākajā e-platformā, kas izveidota ar Regulu [par pārvaldību], integrēta arī atjaunojamo energoresursu enerģijas pārredzamības platforma.
 (19)  Attiecībā uz pārredzamības palielināšanu, lielāku skaidrību investoriem un patērētājiem un efektīvas pārraudzības iespējām liela nozīme ir dalībvalstu pienākumam sagatavot atjaunojamo energoresursu enerģijas rīcības plānus un progresa ziņojumus un Komisijas pienākumam ziņot par dalībvalstu progresu. Lai nodrošinātu, ka galvenā uzmanība enerģētikas pārkārtošanas procesā ir pievērsta iedzīvotājiem, dalībvalstīm savos atjaunojamo energoresursu enerģijas rīcības plānos būtu jāiestrādā ilgtermiņa stratēģijas, ar ko rosina pilsētas, atjaunojamu energoresursu energokopienas un pašpatērētājus ražot enerģiju no atjaunojamiem energoresursiem. Eiropas Parlamenta un Padomes ... Regula [par Enerģētikas savienības pārvaldību, 2016/0375(COD)] šos pienākumus integrē Enerģētikas savienības pārvaldības sistēmā, kurā racionalizēti ilgtermiņa stratēģiju izstrādāšanas, plānošanas, ziņošanas un uzraudzības pienākumi enerģētikas un klimata jomā. Plašākajā e-platformā, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes ... Regulu [par Enerģētikas savienības pārvaldību, 2016/0375(COD)], integrēta arī atjaunojamo energoresursu enerģijas pārredzamības platforma.
Grozījums Nr. 28
Direktīvas priekšlikums
20.a apsvērums (jauns)
(20a)  Atjaunojamie jūras energoresursi sniedz Savienībai unikālu iespēju mazināt savu atkarību no fosilā kurināmā, palīdz sasniegt mērķus, kurus tā nospraudusi attiecībā uz CO2 emisiju samazināšanu, un izveidot jaunu darījumdarbības nozari, kas rada darbvietas plašā tās teritorijā, tostarp tālākajos reģionos. Tāpēc Savienībai ir jātiecas radīt tādu ekonomisko un normatīvo vidi, kas rosina sākt šo energoresursu izmantošanu.
Grozījums Nr. 29
Direktīvas priekšlikums
24.a apsvērums (jauns)
(24a)  Komisijas 2016. gada 20. jūlija paziņojumā „Eiropas mazemisiju mobilitātes stratēģija” ir uzsvērts, cik ļoti svarīgas vidējā termiņā aviācijas nozarei ir modernās biodegvielas. Komerciālā aviācija ir pilnībā atkarīga no šķidrās degvielas, jo civilās aviācijas gaisa kuģu nozarē tai nav nedz drošu, nedz sertificētu alternatīvu.
Grozījums Nr. 30
Direktīvas priekšlikums
25. apsvērums
(25)  Lai nodrošinātu, ka IX pielikumā ņemti vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2008/98/EK17 noteiktie atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas principi, Savienības ilgtspējas kritēriji un vajadzība nodrošināt, ka pielikums, sekmējot atkritumu un atlikumu izmantošanu, nerada papildu pieprasījumu pēc zemes, Komisijai, pielikumu regulāri izvērtējot, būtu jāapsver iespēja tajā iekļaut papildu sākvielas, kas nerada ievērojamus (blakus)produktu, atkritumu vai atlikumu tirgu izkropļojumus.
 (25)  Lai nodrošinātu, ka IX pielikumā ir ņemti vērā aprites ekonomikas principi, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2008/98/EK17 noteiktie atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas principi, Savienības ilgtspējas kritēriji, emisiju aprites cikla izvērtējums un vajadzība nodrošināt, ka pielikums, sekmējot atkritumu un atlikumu izmantošanu, nerada papildu pieprasījumu pēc zemes, Komisijai būtu pielikums regulāri jāizvērtē un grozījumos, kurus tā ierosina, jāapsver ietekme uz (blakus)produktu, atkritumu vai atlikumu tirgiem.
__________________
 __________________
17 Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra Direktīva 2008/98/EK par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu (OV L 312, 22.11.2008., 3. lpp.).
 17 Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra Direktīva 2008/98/EK par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu (OV L 312, 22.11.2008., 3. lpp.).
Grozījums Nr. 31
Direktīvas priekšlikums
25.a apsvērums (jauns)
(25a)  Eiropas Parlamenta 2017. gada 4. aprīļa rezolūcijā par palmu eļļu un lietus mežu izciršanu pausts aicinājums Komisijai, vēlams līdz 2020. gadam, veikt pasākumus, lai izbeigtu biodegvielu sastāvā izmantot tās augu eļļas, tostarp palmu eļļu, kuru dēļ tiek izcirsti meži.
Grozījums Nr. 32
Direktīvas priekšlikums
28. apsvērums
(28)  Nosakot dalībvalstu atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaru, vajadzētu būt iespējai ņemt vērā importēto elektroenerģiju, ko iegūst no atjaunojamajiem energoresursiem ārpus Savienības. Lai garantētu tradicionālās enerģijas efektīvu aizstāšanu ar atjaunojamo energoresursu enerģiju Savienībā un trešās valstīs, jānodrošina uzticama šādas enerģijas importa izsekojamība un uzskaite. Tiks apsvērta iespēja slēgt nolīgumus ar trešām valstīm par iespējām organizēt šādu tirdzniecību ar elektroenerģiju, kas iegūta no atjaunojamajiem energoresursiem. Ja saskaņā ar lēmumu, kas šajā sakarā pieņemts, ievērojot Enerģētikas kopienas līgumu18, attiecīgie šīs direktīvas noteikumi uzliek saistības minētā līguma līgumslēdzējām pusēm, tām būtu jāpiemēro šajā direktīvā paredzētie dalībvalstu savstarpējas sadarbības pasākumi.
 (28)  Nosakot dalībvalstu atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaru, vajadzētu būt iespējai ņemt vērā importēto elektroenerģiju, ko iegūst no atjaunojamajiem energoresursiem ārpus Savienības. Lai garantētu tradicionālās enerģijas efektīvu aizstāšanu ar atjaunojamo energoresursu enerģiju Savienībā un trešās valstīs, jānodrošina uzticama šādas enerģijas importa izsekojamība un uzskaite un jāpanāk, ka šāds imports pilnībā atbilst starptautisko tiesību normām. Tiks apsvērta iespēja slēgt nolīgumus ar trešām valstīm par iespējām organizēt šādu tirdzniecību ar elektroenerģiju, kas iegūta no atjaunojamajiem energoresursiem. Ja saskaņā ar lēmumu, kas šajā sakarā pieņemts, ievērojot Enerģētikas kopienas līgumu18, attiecīgie šīs direktīvas noteikumi uzliek saistības minētā līguma līgumslēdzējām pusēm, tām būtu jāpiemēro šajā direktīvā paredzētie dalībvalstu savstarpējas sadarbības pasākumi.
__________________
 __________________
18 OV L 198, 20.7.2006., 18. lpp.
 18 OV L 198, 20.7.2006., 18. lpp.
Grozījums Nr. 33
Direktīvas priekšlikums
28.a apsvērums (jauns)
(28a)  Ja dalībvalstis apņemas īstenot kopīgus projektus ar vienu vai vairākām trešām valstīm saistībā ar elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamiem energoresursiem, tad šādus kopīgus projektus ir lietderīgi attiecināt tikai uz nesen būvētām iekārtām vai iekārtām, kuru jauda ir nesen palielināta. Tas palīdzēs nodrošināt, lai no atjaunojamiem energoresursiem iegūtas enerģijas īpatsvars trešo valstu kopējā energopatēriņa apjomā nesamazinātos tādēļ, ka no atjaunojamiem energoresursiem iegūtā enerģija tiek importēta Savienībā. Dalībvalstīm, kas šādus projektus īsteno, būtu arī jāpanāk, lai daļu no elektroenerģijas, kas saražota iekārtās, uz kurām attiecas kopīgais projekts, attiecīgā trešā valsts patērētu savām vajadzībām. Turklāt Komisijai un dalībvalstīm būtu jāmudina attiecīgā trešā valsts izstrādāt atjaunojamo energoresursu politiku, iekļaujot tajā vērienīgus mērķus.
Grozījums Nr. 34
Direktīvas priekšlikums
28.b apsvērums (jauns)
(28b)   Ar šo direktīvu ne vien izveido Savienības sistēmu, kura veicina atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanu, bet arī palielina iespējamo labvēlīgo ietekmi, ko Savienība un dalībvalstis varētu just, veicinot atjaunojamo energoresursu nozares straujāku attīstību trešās valstīs. Savienībai un dalībvalstīm būtu jāveicina pētniecība, izstrāde un investīcijas atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošanas nozarē jaunattīstības valstīs un citās partnervalstīs, tā stiprinot šo valstu vides un ekonomikas ilgtspēju un spēju eksportēt atjaunojamo energoresursu enerģiju. Turklāt atjaunojamo energoresursu enerģijas imports no partnervalstīm var palīdzēt Savienībai un dalībvalstīm sasniegt pašu noteiktos vērienīgos oglekļa emisiju samazināšanas mērķus.
Grozījums Nr. 35
Direktīvas priekšlikums
28.c apsvērums (jauns)
(28c)   Aizvien vairāk jaunattīstības valstu ir pieņēmušas atjaunojamo energoresursu politiku, kas īstenojama valsts līmenī, jo vēlas ražot enerģiju no atjaunojamiem energoresursiem, lai apmierinātu augošo pieprasījumu pēc enerģijas. Vairāk nekā 173 valstis, tostarp 117 jaunattīstības un jaunietekmes valstis, līdz 2015. gada beigām bija noteikušas sev mērķrādītājus attiecībā uz atjaunojamo energoresursu enerģiju.
Grozījums Nr. 36
Direktīvas priekšlikums
28.d apsvērums (jauns)
(28d)   Enerģijas izmantošana jaunattīstības valstīs ir cieši saistīta ar vairākiem sociāliem jautājumiem: nabadzības mazināšana, izglītība, veselība, iedzīvotāju skaita pieaugums, nodarbinātība, uzņēmējdarbība, sakari, urbanizācija un iespēju trūkums sievietēm. Atjaunojamo energoresursu enerģijai ir tas svarīgais potenciāls, kas ļauj kopīgi risināt gan attīstībai, gan videi problemātiskus jautājumus. Pēdējos gados alternatīvo energotehnoloģiju attīstība gan darbības rezultātu, gan izmaksu samazināšanās ziņā ir bijusi iespaidīga. Turklāt daudzām jaunattīstības valstīm ir īpaši izdevīgas starta pozīcijas, lai varētu izstrādāt jaunas paaudzes energotehnoloģijas. Atjaunojamo energoresursu enerģija var dot labumu ne vien attīstībai un videi, bet ar to var arī panākt lielāku drošību un ekonomisko stabilitāti. Ja biežāk tiktu izmantoti atjaunojamie energoresursi, tad samazinātos atkarība no dārga fosilā kurināmā importa un tas palīdzētu daudzām valstīm uzlabot savu maksājumu bilanci.
Grozījums Nr. 37
Direktīvas priekšlikums
31.a apsvērums (jauns)
(31a)  Atkarībā no teritorijas ģeoloģiskajām īpatnībām ģeotermālās enerģijas ražošanas procesā no pazemes šķidrajiem iežiem un citiem dziļāku ģeoloģisku formāciju slāņiem gaisā var nonākt siltumnīcefekta gāzes un citas vielas. Investīcijas būtu jānovirza tikai uz tādiem ģeotermālās enerģijas ražošanas projektiem, kuriem ir maza ietekme uz vidi un kuru īstenošanas rezultātā tiek iegūts siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījums salīdzinājumā ar tradicionālo resursu izmantošanu. Tāpēc Komisijai līdz 2018. gada decembrim būtu jāapsver, vai ir jāizstrādā likumdošanas priekšlikums, lai reglamentētu jebkādu veselībai un videi kaitīgu vielu, tostarp CO2, emisijas no ģeotermālās enerģijas ražotnēm gan dzīļu izpētes, gan ražotņu ekspluatācijas posmā.
Grozījums Nr. 38
Direktīvas priekšlikums
33. apsvērums
(33)  Valsts un reģionālajā mērogā pieņemtie noteikumi un saistības attiecībā uz minimālajām prasībām atjaunojamo energoresursu enerģijas lietošanai jaunās un atjaunotās ēkās ir būtiski sekmējuši atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanu. Šie pasākumi Savienībā būtu jāsekmē plašākā mērogā, vienlaikus ar būvniecības noteikumiem un būvnormatīviem veicinot atjaunojamo energoresursu enerģijas energoefektīvāku izmantošanu.
 (33)  Valsts, reģionālā un vietējā mērogā pieņemtie noteikumi un saistības attiecībā uz minimālajām prasībām atjaunojamo energoresursu enerģijas lietošanai jaunās un atjaunotās ēkās ir būtiski sekmējuši atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanu. Šie pasākumi Savienībā būtu jāsekmē plašākā mērogā, vienlaikus ar būvniecības noteikumiem un būvnormatīviem veicinot atjaunojamo energoresursu enerģijas energoefektīvāku izmantošanu līdz ar energotaupības un energoefektivitātes pasākumu īstenošanu.
Grozījums Nr. 39
Direktīvas priekšlikums
35. apsvērums
(35)  Lai nodrošinātu, ka nacionālie atjaunojamo energoresursu siltumapgādes un aukstumapgādes attīstīšanas pasākumi ir balstīti uz visaptverošu valsts atjaunojamo energoresursu un atkritumu enerģijas potenciāla kartēšanu un analīzi un paredz aizvien pilnvērtīgāk izmantot atjaunojamo energoresursu enerģiju un atlikumsiltuma un atlikumaukstuma avotus, ir lietderīgi prasīt, lai dalībvalstis novērtē savu valsts atjaunojamo energoresursu potenciālu un atlikumsiltuma un atlikumaukstuma izmantojumu siltumapgādē un aukstumapgādē, jo īpaši nolūkā veicināt atjaunojamo energoresursu enerģijas plašāku izmantošanu siltumapgādes un aukstumapgādes iekārtās un atbalstīt efektīvu un konkurētspējīgu centralizēto siltumapgādi un aukstumapgādi, kas definēta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2012/27/ES21 2. panta 41. punktā. Lai nodrošinātu saskanību ar siltumapgādei un aukstumapgādei piemērojamajām energoefektivitātes prasībām un mazinātu administratīvo slogu, šis novērtējums būtu jāietver visaptverošajos novērtējumos, ko veic un paziņo saskaņā ar minētās direktīvas 14. pantu.
 (35)  Lai nodrošinātu, ka nacionālie atjaunojamo energoresursu siltumapgādes un aukstumapgādes attīstīšanas pasākumi ir balstīti uz visaptverošu valsts atjaunojamo energoresursu un atkritumu enerģijas potenciāla kartēšanu un analīzi un paredz aizvien pilnvērtīgāk izmantot atjaunojamo energoresursu enerģiju — šajā nolūkā jo īpaši atbalstot inovatīvas tehnoloģijas, piemēram, siltumsūkņu, ģeotermālās un saules siltumenerģijas tehnoloģijas, — un atlikumsiltuma un atlikumaukstuma avotus, ir lietderīgi prasīt, lai dalībvalstis novērtē savu valsts atjaunojamo energoresursu potenciālu un atlikumsiltuma un atlikumaukstuma izmantojumu siltumapgādē un aukstumapgādē, jo īpaši nolūkā veicināt atjaunojamo energoresursu enerģijas plašāku izmantošanu siltumapgādes un aukstumapgādes iekārtās un atbalstīt efektīvu un konkurētspējīgu centralizēto siltumapgādi un aukstumapgādi, kas definēta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2012/27/ES21 2. panta 41. punktā. Lai nodrošinātu saskanību ar siltumapgādei un aukstumapgādei piemērojamām energoefektivitātes prasībām un mazinātu administratīvo slogu, šis novērtējums būtu jāietver visaptverošajos novērtējumos, ko veic un paziņo saskaņā ar minētās direktīvas 14. pantu.
__________________
 __________________
21 Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Direktīva 2012/27/ES par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK (OV L 315, 14.11.2012., 1. lpp.).
 21 Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Direktīva 2012/27/ES par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK (OV L 315, 14.11.2012., 1. lpp.).
Grozījums Nr. 40
Direktīvas priekšlikums
36. apsvērums
(36)  Pieredze liecina, ka pārredzamu noteikumu trūkums, kā arī neefektīva dažādu atļauju piešķiršanas iestāžu koordinācija kavē atjaunojamo energoresursu enerģijas plašāku ieviešanos. Tāda vienota administratīvā kontaktpunkta izveidei, kas integrētu vai koordinētu visus atļauju piešķiršanas procesus, vajadzētu mazināt sarežģītību un palielināt efektivitāti un pārredzamību. Būtu jāoptimizē administratīvās apstiprināšanas procedūras, nosakot pārredzamus grafikus iekārtām, kurās izmanto atjaunojamo energoresursu enerģiju. Plānošanas noteikumi un vadlīnijas būtu jāpielāgo tā, lai ņemtu vērā rentablu un videi labvēlīgu atjaunojamo energoresursu siltumapgādes un aukstumapgādes un elektroenerģijas aprīkojumu. Šī direktīva, jo īpaši noteikumi par atļauju piešķiršanas procesa organizāciju un ilgumu, būtu jāpiemēro, neskarot starptautiskās un Savienības tiesības, tostarp noteikumus vides un cilvēka veselības aizsardzībai.
 (36)  Pieredze liecina, ka pārredzamu noteikumu trūkums, kā arī neefektīva dažādu atļauju piešķiršanas iestāžu koordinācija kavē atjaunojamo energoresursu enerģijas plašāku ieviešanos. Tāda vienota administratīvā kontaktpunkta izveidei, kas integrētu vai koordinētu visus atļauju piešķiršanas procesus, vajadzētu mazināt sarežģītību un palielināt efektivitāti un pārredzamību, cita starpā arī atjaunojamo energoresursu enerģijas pašpatērētājiem un atjaunojamo energoresursu energokopienām. Būtu jāoptimizē administratīvās apstiprināšanas procedūras, nosakot pārredzamus grafikus iekārtām, kurās izmanto atjaunojamo energoresursu enerģiju. Plānošanas noteikumi un vadlīnijas būtu jāpielāgo tā, lai ņemtu vērā rentablu un videi labvēlīgu atjaunojamo energoresursu siltumapgādes un aukstumapgādes un elektroenerģijas aprīkojumu. Šī direktīva, jo īpaši noteikumi par atļauju piešķiršanas procesa organizāciju un ilgumu, būtu jāpiemēro, neskarot starptautiskās un Savienības tiesības, tostarp noteikumus vides un cilvēka veselības aizsardzībai.
Grozījums Nr. 41
Direktīvas priekšlikums
43. apsvērums
(43)  Vienīgā funkcija izcelsmes apliecinājumiem, kas izdoti, piemērojot šo direktīvu, ir parādīt galalietotājiem, ka dotā enerģijas daļa vai daudzums ir ražots no atjaunojamajiem energoresursiem. Izcelsmes apliecinājumu var nodot no viena turētāja citam neatkarīgi no enerģijas, uz kuru tas attiecas. Tomēr, lai nodrošinātu to, ka atjaunojamo energoresursu enerģijas vienība lietotājam tiek norādīta tikai vienreiz, būtu jānovērš divkārša izcelsmes apliecinājumu uzskaite un norādīšana. Atjaunojamo energoresursu enerģiju, kuras izcelsmes apliecinājumu ražotājs pārdevis atsevišķi, nevajadzētu galalietotājam norādīt vai pārdot kā atjaunojamo energoresursu enerģiju.
 (43)  Vienīgā funkcija izcelsmes apliecinājumiem, kas izdoti, piemērojot šo direktīvu, ir parādīt galalietotājiem, ka dotā enerģijas daļa vai daudzums ir ražots no atjaunojamajiem energoresursiem. Izcelsmes apliecinājumu var nodot no viena turētāja citam neatkarīgi no enerģijas, uz kuru tas attiecas. Tomēr, lai nodrošinātu, ka atjaunojamo energoresursu enerģijas vienība lietotājam tiek norādīta tikai vienreiz, būtu jānovērš divkārša izcelsmes apliecinājumu uzskaite un norādīšana. Atjaunojamo energoresursu enerģiju, kuras izcelsmes apliecinājumu ražotājs pārdevis atsevišķi, nevajadzētu galalietotājam norādīt vai pārdot kā atjaunojamo energoresursu enerģiju. „Zaļos sertifikātus”, ko izmanto atbalsta shēmām, ir svarīgi nošķirt no izcelsmes apliecinājumiem.
Grozījums Nr. 42
Direktīvas priekšlikums
45. apsvērums
(45)  Svarīgi nodrošināt informāciju par to, kā atbalstāmo elektroenerģiju piešķir galalietotājiem. Lai uzlabotu šīs patērētājiem sniedzamās informācijas kvalitāti, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka par visām saražotās atjaunojamo energoresursu enerģijas vienībām tiek izdoti izcelsmes apliecinājumi. Turklāt, lai nepieļautu dubultu kompensāciju, izcelsmes apliecinājumus nevajadzētu piešķirt atjaunojamo energoresursu enerģijas ražotājiem, kuri jau saņem finansiālu atbalstu. Tomēr šie izcelsmes apliecinājumi būtu jāizmanto informēšanai, lai galapatērētāji varētu saņemt skaidrus, uzticamus un pietiekamus pierādījumus, ka attiecīgās enerģijas vienības ir atjaunojamas izcelsmes. Turklāt tādas elektroenerģijas izcelsmes apliecinājumi, par kuru saņemts atbalsts, būtu jāizsola tirgū un ieņēmumi būtu jāizlieto publisko atjaunojamo energoresursu enerģijas subsīdiju mazināšanai.
 (45)  Svarīgi nodrošināt informāciju par to, kā atbalstāmo elektroenerģiju piešķir galalietotājiem. Lai uzlabotu šīs patērētājiem sniedzamās informācijas kvalitāti, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka par visām saražotās atjaunojamo energoresursu enerģijas vienībām tiek izdoti izcelsmes apliecinājumi.
Grozījums Nr. 43
Direktīvas priekšlikums
49. apsvērums
(49)  Ir apzinātas iespējas nodrošināt ekonomisko izaugsmi ar inovācijām un ilgtspējīgu un konkurētspējīgu enerģētikas politiku. Bieži vien atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošana ir atkarīga no vietējiem vai reģionāliem MVU. Ir svarīgas tās izaugsmes un nodarbinātības iespējas, ko dalībvalstīm un to reģioniem dod investīcijas atjaunojamo energoresursu enerģijas reģionālajā un vietējā ražošanā. Tādēļ Komisijai un dalībvalstīm būtu jāatbalsta valsts un reģionālā līmeņa attīstības pasākumi šajās jomās, jāveicina apmaiņa ar paraugpraksi atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošanā starp vietējām un reģionālām iniciatīvām un šajā jomā jāsekmē kohēzijas politikas finansējuma izmantošana.
 (49)  Ir apzinātas iespējas nodrošināt ekonomisko izaugsmi ar inovācijām un ilgtspējīgu un konkurētspējīgu enerģētikas politiku. Bieži vien atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošana ir atkarīga no vietējiem vai reģionāliem MVU. Ir svarīgas tās vietējo uzņēmumu veidošanās, ilgtspējīgas izaugsmes un kvalitatīvas nodarbinātības iespējas, ko dalībvalstīm un to reģioniem dod investīcijas atjaunojamo energoresursu enerģijas reģionālajā un vietējā ražošanā. Tādēļ Komisijai un dalībvalstīm būtu jāveicina un jāatbalsta valsts un reģionāla līmeņa attīstības pasākumi šajās jomās, jāveicina apmaiņa ar paraugpraksi atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošanā starp vietējām un reģionālajām iniciatīvām un jānodrošina vairāk tehniskās palīdzības un apmācības programmu, lai vietējiem speciālistiem būtu pamatīgākas zināšanas normatīvu, tehnikas un finanšu jomā un lai palīdzētu viņiem vairāk uzzināt par finansēšanas iespējām, kas ir pieejamas, cita starpā arī par to, kā mērķtiecīgāk izmantot Savienības finansējumu, piemēram, kā šajā jomā izmantot kohēzijas politikas finansējumu.
Grozījums Nr. 44
Direktīvas priekšlikums
49.a apsvērums (jauns)
(49a)  Vietējās un reģionālās pašpārvaldes iestādes bieži vien ir noteikušas vērienīgākus atjaunojamo energoresursu mērķrādītājus, kas pārsniedz valsts mērķrādītājus. Reģionālo un vietējo pašpārvaldes iestāžu apņemšanās stimulēt atjaunojamo energoresursu un energoefektivitātes attīstību pašlaik tiek atbalstīta ar dažādu tīklu starpniecību, piemēram, ar Pilsētas mēru paktu, Eiropas Viedo pilsētu vai Viedo kopienu iniciatīvu, un ar ilgtspējīgas enerģētikas rīcības plānu izstrādāšanu. Šādi tīkli ir neaizstājami un būtu jāpaplašina, jo tie palielina informētību un veicina apmaiņu ar paraugpraksi un finansiālā atbalsta pieejamību. Minētajā kontekstā Komisijai būtu jāatbalsta arī tie reģioni un vietējās pašpārvaldes iestādes, kas ir kļuvuši par līderiem un ir ieinteresēti sadarboties pārrobežu mērogā, un tādēļ jāpalīdz tiem veidot sadarbības mehānismus, piemēram, Eiropas teritoriālās sadarbības grupu, kurā dažādu dalībvalstu valsts iestādes var apvienoties un kopīgi sniegt pakalpojumus un īstenot projektus bez prasības vispirms noslēgt starptautisku vienošanos, kas jāratificē valstu parlamentiem.
Grozījums Nr. 45
Direktīvas priekšlikums
49.b apsvērums (jauns)
(49b)  Vietējās pašpārvaldes iestādes un pilsētas ir vadošais dzinējspēks, kas rosina īstenot enerģētikas pārkārtošanu un palielināt atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanu. Vietējās pašvaldības ir iedzīvotājiem tuvākais pārvaldes līmenis, tāpēc to darbībai ir izšķiroša nozīme, lai panāktu sabiedrības atbalstu mērķiem, kurus Savienība nospraudusi enerģētikas un klimata jomā, un arī lai ieviestu decentralizētākas un integrētākas energosistēmas. Ir svarīgi nodrošināt pilsētām, mazpilsētām un reģioniem vieglāk pieejamu finansējumu, tā veicinot investīcijas vietējā atjaunojamo energoresursu enerģijas nozarē.
Grozījums Nr. 46
Direktīvas priekšlikums
49.c apsvērums (jauns)
(49c)  Būtu jāapsver arī citi inovatīvi pasākumi, ar ko piesaistīt vairāk investīciju jaunām tehnoloģijām, piemēram, energoefektivitātes līgumi un standartizācijas procesi publiskā finansējuma jomā.
Grozījums Nr. 47
Direktīvas priekšlikums
50. apsvērums
(50)  Veicinot atjaunojamo energoresursu tirgus attīstību, jāņem vērā tā labvēlīgā ietekme uz reģionu un vietējas attīstības iespējām, eksporta iespējām, sociālo kohēziju un nodarbinātības iespējām, jo īpaši attiecībā uz MVU, kā arī neatkarīgiem enerģijas ražotājiem.
 (50)  Veicinot atjaunojamo energoresursu tirgus attīstību, jāņem vērā tā labvēlīgā ietekme uz reģionu un vietējas attīstības iespējām, eksporta iespējām, sociālo kohēziju un nodarbinātības iespējām, jo īpaši attiecībā uz MVU, kā arī neatkarīgiem enerģijas ražotājiem, tostarp atjaunojamo energoresursu enerģijas pašpatērētājiem un atjaunojamo energoresursu energokopienām.
Grozījums Nr. 48
Direktīvas priekšlikums
51. apsvērums
(51)  Līguma par Eiropas Savienības darbību 349. pantā ir atzīta tālāko reģionu īpašā situācija. Tālāko reģionu enerģētikas sektoram bieži vien raksturīga izolētība, ierobežots piedāvājums un atkarība no fosilajiem kurināmajiem, tomēr tiem ir svarīgi vietēji atjaunojamie energoresursi. Tādējādi tālākie reģioni varētu rādīt piemēru, kā Savienībā var izmantot inovatīvas energotehnoloģijas. Tāpēc ir jāveicina atjaunojamo energoresursu enerģijas plašāka izmantošana, lai šie reģioni iegūtu lielāku enerģētisko neatkarību, un jāatzīst to īpašā situācija atjaunojamo energoresursu enerģijas potenciāla un publiskā atbalsta nepieciešamības ziņā.
 (51)  LESD 349. pantā ir atzīta tālāko reģionu īpašā situācija. Tālāko reģionu enerģētikas sektoram bieži vien raksturīga izolētība, ierobežots un dārgāks piedāvājums un atkarība no fosilajiem kurināmajiem, tomēr tiem ir svarīgi vietēji atjaunojamie energoresursi, jo īpaši biomasa, un jūras energoresursi. Tādējādi tālākie reģioni varētu rādīt piemēru, kā Savienībā var izmantot inovatīvas energotehnoloģijas, un kļūt par teritorijām, kurās 100 % enerģijas tiek ražota no atjaunojamiem energoresursiem. Tāpēc atjaunojamo energoresursu enerģijas stratēģija ir jāpielāgo, lai šie reģioni iegūtu lielāku enerģētisko neatkarību, jānostiprina energoapgādes drošība un jāatzīst to īpašā situācija atjaunojamo energoresursu enerģijas potenciāla un publiskā atbalsta nepieciešamības ziņā. Turklāt būtu jānodrošina, ka tālākie reģioni spēj pilnībā izmantot savus resursus, ievērojot stingrus ilgtspējas kritērijus un vietējos apstākļus un vajadzības, lai palielinātu atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošanu un nostiprinātu savu enerģētisko neatkarību.
Grozījums Nr. 49
Direktīvas priekšlikums
52. apsvērums
(52)  Ir piemēroti dot iespēju izstrādāt decentralizētas atjaunojamo energoresursu enerģijas tehnoloģijas nediskriminējošos apstākļos un nekavējot finansiālas investīcijas infrastruktūrā. Pārejai uz decentralizētu enerģijas ražošanu ir daudz priekšrocību, tostarp tā ļauj izmantot vietējos energoresursus, palielināt vietējo energoapgādes drošību, samazināt transportēšanas attālumus un enerģijas zudumus sakarā ar enerģijas pārvadi. Šāda decentralizācija arī veicina kopienu attīstību un kohēziju, nodrošinot ienākumu avotus un radot darbvietas vietējā mērogā.
 (52)  Ir piemēroti dot iespēju izstrādāt decentralizētas atjaunojamo energoresursu enerģijas tehnoloģijas un uzkrāšanas sistēmas nediskriminējošos apstākļos un nekavējot finansiālas investīcijas infrastruktūrā. Pārejai uz decentralizētu enerģijas ražošanu ir daudz priekšrocību, tostarp tā ļauj izmantot vietējos energoresursus, palielināt vietējo energoapgādes drošību, samazināt transportēšanas attālumus un enerģijas zudumus sakarā ar enerģijas pārvadi. Šāda decentralizācija arī veicina kopienu attīstību un kohēziju, nodrošinot ienākumu avotus un radot darbvietas vietējā mērogā.
Grozījums Nr. 50
Direktīvas priekšlikums
53. apsvērums
(53)  Atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas pašpatēriņam kļūstot aizvien nozīmīgākam, ir jādefinē, kas ir atjaunojamo energoresursu enerģijas pašpatērētāji, un ir vajadzīgs tiesiskais regulējums, kas ļautu pašpatērētājiem ražot, uzkrāt, patērēt un pārdot elektroenerģiju, nesaskaroties ar nesamērīgiem šķēršļiem. Dažos gadījumos būtu jāatļauj kolektīvais pašpatēriņš, lai, piemēram, daudzdzīvokļu māju iemītnieki varētu gūt labumu no patērētāju iespēcinātības tādā pašā apmērā kā savrupmājās dzīvojošas ģimenes.
 (53)  Atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas pašpatēriņam kļūstot aizvien nozīmīgākam, ir jādefinē, kas ir atjaunojamo energoresursu enerģijas pašpatērētāji, un ir vajadzīgs tiesiskais regulējums, kas ļautu pašpatērētājiem ražot, uzkrāt, patērēt un pārdot elektroenerģiju, nesaskaroties ar nesamērīgiem šķēršļiem. Ar tarifiem un atlīdzību par pašpatēriņu vajadzētu stimulēt viedāku tehnoloģiju izmantošanu atjaunojamo energoresursu integrācijai un motivēt atjaunojamo energoresursu enerģijas pašpatērētājus pieņemt patērētājam un tīklam abpusēji izdevīgus lēmumus investēt. Lai rastu šādu līdzsvaru, ir jānodrošina atjaunojamo energoresursu enerģijas pašpatērētājiem un atjaunojamo energoresursu kopienām tiesības par elektroenerģiju, ko tie paši no atjaunojamiem energoresursiem ir saražojuši un ievada tīklā, saņemt atlīdzību, kura atspoguļo vismaz ievadītās elektroenerģijas tirgus vērtību un arī vērtību, kas ilgtermiņā nodrošināta tīklam, videi un sabiedrībai. Šāda vērtība ir jānosaka, ņemot vērā gan pašpatēriņa ilgtermiņa izmaksas, gan ieguvumus, kas nodrošināti tīklam, sabiedrībai un videi, jo nav radušās izmaksas, sevišķi tad, ja klāt nāk arī citi izkliedētie energoresursi, piemēram, energoefektivitāte, enerģijas uzkrāšana, pieprasījumreakcija un kopienas tīkli. Šī atlīdzība būtu jānosaka, pamatojoties uz izkliedēto energoresursu izmaksu un ieguvumu analīzi, kas veikta, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes ... Direktīvas [par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu (pārstrādāta redakcija), 2016/0380(COD)] 59. pantu.
Grozījums Nr. 51
Direktīvas priekšlikums
53.a apsvērums (jauns)
(53a)  Dažos gadījumos būtu jāatļauj kolektīvais pašpatēriņš, lai, piemēram, daudzdzīvokļu māju iemītnieki varētu gūt labumu no patērētāju iespēcinātības tādā pašā apmērā kā savrupmājās dzīvojošas ģimenes. Ja ir iespējams kolektīvais pašpatēriņš, tad atjaunojamo energoresursu energokopienas ar mazāku patēriņu un zemākiem piegādes tarifiem var arī palielināt energoefektivitāti mājsaimniecības līmenī un palīdzēt cīnīties pret enerģētisko nabadzību. Dalībvalstīm būtu jāizmanto šī iespēja un tādēļ cita starpā jāizvērtē, cik lielā mērā ir iespējams nodrošināt, ka energokopienai var pievienoties mājsaimniecības, kas citādi to nevarētu izdarīt, tostarp neaizsargāti patērētāji un īrnieki.
Grozījums Nr. 52
Direktīvas priekšlikums
53.b apsvērums (jauns)
(53b)  Dalībvalstīm ir jāpanāk, ka tiek ievēroti patēriņa noteikumi un ka tiek īstenoti jauni vai spēcīgāki pasākumi, ar ko apkaro piespiedu pārdošanu, negodīgu tirgošanos un maldinošus paziņojumus par atjaunojamo energoresursu enerģijas aprīkojuma uzstādīšanu, jo tas galvenokārt ietekmē pašas neaizsargātākās iedzīvotāju grupas (piem., vecos ļaudis, lauku iedzīvotājus u. c.).
Grozījums Nr. 53
Direktīvas priekšlikums
54. apsvērums
(54)  Vietējo iedzīvotāju iesaistīšanās atjaunojamo energoresursu enerģijas projektos ar atjaunojamo energoresursu energokopienu starpniecību ir devusi ievērojamu pievienoto vērtību, kas izpaužas kā atjaunojamo energoresursu enerģijas noderīguma atzīšana vietējā mērogā un papildu privātā kapitāla pieejamība. Nākotnē aizvien palielinoties atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošanas jaudai, šāda vietējās sabiedrības iesaistīšanās kļūs vēl izšķirošāka.
 (54)  Vietējo iedzīvotāju un vietējo pašpārvaldes iestāžu dalība atjaunojamo energoresursu enerģijas projektos ar atjaunojamo energoresursu energokopienu starpniecību ir devusi ievērojamu pievienoto vērtību, kas izpaužas kā atjaunojamo energoresursu enerģijas noderīguma atzīšana vietējā mērogā un papildu privātā kapitāla pieejamība, un tas savukārt nozīmē vietējas investīcijas, plašāku izvēli patērētājiem un iedzīvotāju lielāku dalību enerģētikas pārkārtošanas procesā, proti, uz līdzdalību tiek rosinātas mājsaimniecības, kuras citādi to nevarētu izdarīt, tiek palielināta energoefektivitāte mājsaimniecības līmenī, un mazāks patēriņš un zemāki piegādes tarifi palīdz cīnīties pret enerģētisko nabadzību. Nākotnē aizvien palielinoties atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošanas jaudai, šāda vietējās sabiedrības iesaistīšanās kļūs vēl izšķirošāka.
Grozījums Nr. 54
Direktīvas priekšlikums
55.a apsvērums (jauns)
(55a)  Ir svarīgi, lai dalībvalstis nodrošinātu, ka tīkla izmaksas un nodevas visiem elektroenerģijas sistēmas lietotājiem ir sadalītas taisnīgi, neradot izkropļojumus. Visiem tīkla tarifiem būtu jāatspoguļo izmaksas.
Grozījums Nr. 55
Direktīvas priekšlikums
57. apsvērums
(57)  Vairākas dalībvalstis siltumapgādes un aukstumapgādes sektorā īstenojušas pasākumus nolūkā sasniegt savu 2020. gadam izvirzīto atjaunojamo energoresursu enerģijas mērķrādītāju. Tomēr, tā kā nav saistošu nacionālo mērķrādītāju laikposmam pēc 2020. gada, ar atlikušajiem valstīs nodrošinātajiem stimuliem vien var nepietikt, lai īstenotu dekarbonizācijas ilgtermiņa mērķus, kas izvirzīti 2030. gadam un 2050. gadam. Lai nodrošinātu virzību uz šiem mērķiem, stiprinātu investoriem vajadzīgo noteiktību un veicinātu to, ka Savienības mērogā tiek izveidots tirgus siltumapgādei un aukstumapgādei no atjaunojamajiem energoresursiem, vienlaikus ievērojot principu „energoefektivitāte pirmajā vietā”, ir lietderīgi sekmēt dalībvalstu centienus nodrošināt siltumapgādi un aukstumapgādi no atjaunojamajiem energoresursiem, tiecoties panākt atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvara pakāpenisku palielināšanos. Ņemot vērā dažu siltumapgādes un aukstumapgādes tirgu sadrumstalotību, ļoti svarīgi ir šādu centienu plānošanā nodrošināt elastīgumu. Svarīgi ir arī nodrošināt, lai, iespējams, aizvien plašāk ieviešot siltumapgādi un aukstumapgādi no atjaunojamajiem energoresursiem, netiktu radīta nelabvēlīga blakusietekme uz vidi.
 (57)  Vairākas dalībvalstis siltumapgādes un aukstumapgādes sektorā īstenojušas pasākumus nolūkā sasniegt savu 2020. gadam izvirzīto atjaunojamo energoresursu enerģijas mērķrādītāju. Lai nodrošinātu virzību uz šiem mērķiem, stiprinātu investoriem vajadzīgo noteiktību un veicinātu to, ka Savienības mērogā tiek izveidots tirgus siltumapgādei un aukstumapgādei no atjaunojamiem energoresursiem, vienlaikus ievērojot principu „energoefektivitāte pirmajā vietā”, ir lietderīgi sekmēt dalībvalstu centienus nodrošināt siltumapgādi un aukstumapgādi no atjaunojamiem energoresursiem, tiecoties panākt atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvara pakāpenisku palielināšanos. Ņemot vērā dažu siltumapgādes un aukstumapgādes tirgu sadrumstalotību, ļoti svarīgi ir šādu centienu plānošanā nodrošināt elastīgumu. Svarīgi ir arī nodrošināt, lai, iespējams, aizvien plašāk ieviešot siltumapgādi un aukstumapgādi no atjaunojamiem energoresursiem, netiktu radīta nelabvēlīga blakusietekme uz vidi un sabiedrības veselību.
Grozījums Nr. 56
Direktīvas priekšlikums
59.a apsvērums (jauns)
(59a)  Mājsaimniecību lietotāji un kopienas, kas tirgojas ar savu elastīgumu, īsteno pašpatēriņu vai pārdod pašu saražoto elektroenerģiju, saglabā savas patērētāju tiesības, tostarp tiesības slēgt līgumu ar pašu izvēlētu piegādātāju un tiesības mainīt piegādātāju.
Grozījums Nr. 57
Direktīvas priekšlikums
60. apsvērums
(60)  Būtu jāuzsver iespējamā sinerģija starp centieniem aizvien plašāk ieviest siltumapgādi un aukstumapgādi no atjaunojamajiem energoresursiem un Direktīvās 2010/31/ES un 2012/27/ES paredzētajām esošajām shēmām. Lai samazinātu administratīvo slogu, dalībvalstīm vajadzētu būt maksimāli plašām iespējām šādu centienu īstenošanai izmantot esošās administratīvās struktūras.
 (60)  Lai izmantotu efektīvas, uz atjaunojamo energoresursu bāzes veidotas siltumapgādes un aukstumapgādes sistēmas, vienlaikus būtu jāveic arī pamatīga ēku renovācija, tā nodrošinot, ka samazinās pieprasījums pēc enerģijas un arī izmaksas, kas rodas patērētājiem, un ka samazinās enerģētiskā nabadzība, turklāt tiek radītas kvalificētas vietējās darbvietas. Tāpēc būtu jāuzsver iespējamā sinerģija starp nepieciešamību aizvien plašāk ieviest siltumapgādi un aukstumapgādi no atjaunojamiem energoresursiem un Direktīvās 2010/31/ES un 2012/27/ES paredzētajām esošajām shēmām. Lai samazinātu administratīvo slogu, dalībvalstīm vajadzētu būt maksimāli plašām iespējām šādu centienu īstenošanai izmantot esošās administratīvās struktūras.
Grozījums Nr. 58
Direktīvas priekšlikums
61.a apsvērums (jauns)
(61a)  Intelektiska transporta jomā ir svarīgi panākt, ka tiek izstrādāts un ieviests vairāk elektromobilitātes autotransporta un ka ātrāk notiek moderno tehnoloģiju integrācija inovatīvā dzelzceļa transportā, straujāk īstenojot pārejai uz dzelzceļu (Shift2Rail) izstrādāto iniciatīvu, kas veicina videi saudzīgāku sabiedrisko transportu.
Grozījums Nr. 59
Direktīvas priekšlikums
62. apsvērums
(62)  2016. gada jūlijā klajā nākušajā Eiropas mazemisiju mobilitātes stratēģijā norādīts, ka no pārtikas kultūraugiem ražotu biodegvielu loma transporta sektora dekarbonizācijā ir ierobežota un ka šīs degvielas būtu pakāpeniski jāizņem no apgrozības un jāaizstāj ar modernajām biodegvielām. Lai sagatavotos pārejai uz modernajām biodegvielām un samazinātu kopējo netiešas zemes izmantošanas maiņas ietekmi, ir lietderīgi samazināt no pārtikas un dzīvnieku barības kultūraugiem ražoto biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo daudzumu, ko var ieskaitīt šajā direktīvā noteiktā Savienības mērķrādītāja sasniegšanai.
 (62)  Ja ganības vai lauksaimniecībā izmantojamo zemi, kas iepriekš izmantota pārtikas un barības ražošanai, sāk izmantot biodegvielas ražošanai, pieprasījums pēc minētajiem produktiem, kas nav biodegviela, saglabājas un ir jāapmierina citādi — ar intensīvāku ražošanu vai atvēlot ražošanai iepriekš lauksaimniecībā neizmantotu zemi citā vietā. Pēdējais no minētajiem piemēriem ir netieša zemes izmantošanas maiņa, un gadījumos, kad tiek izmantota zeme ar lielu oglekļa uzkrājumu, var rasties ievērojamas siltumnīcefekta gāzu emisijas. 2016. gada jūlijā klajā nākušajā Eiropas mazemisiju mobilitātes stratēģijā norādīts, ka no pārtikas kultūraugiem ražotu biodegvielu loma transporta sektora dekarbonizācijā ir ierobežota un ka šīs degvielas būtu pakāpeniski jāizņem no apgrozības un jāaizstāj ar modernajām biodegvielām. Lai sagatavotos pārejai uz modernajām biodegvielām un samazinātu kopējo netiešas zemes izmantošanas maiņas ietekmi, ir lietderīgi samazināt no pārtikas un dzīvnieku barības kultūraugiem ražoto biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo daudzumu, ko var ieskaitīt šajā direktīvā noteiktā Savienības mērķrādītāja sasniegšanai, tomēr nošķirot tās no kultūraugiem iegūtās biodegvielas, kurām ir augsta siltumnīcefekta gāzu efektivitāte un zems netiešas zemes izmantošanas maiņas risks. Būtu jāpanāk, ka ātrāk tiek ieviestas modernās biodegvielas un elektromobilitāte.
Grozījums Nr. 60
Direktīvas priekšlikums
63.a apsvērums (jauns)
(63a)  Savienībai un dalībvalstīm būtu jātiecas dažādot no atjaunojamiem energoresursiem iegūtās enerģijas struktūru, samazināt kopējo transporta energopatēriņu un palielināt energoefektivitāti visās transporta nozarēs. Varētu veicināt šā mērķa sasniegšanai vajadzīgo pasākumu īstenošanu transporta plānošanā, kā arī energoefektīvāku automobiļu ražošanā.
Grozījums Nr. 61
Direktīvas priekšlikums
63.b apsvērums (jauns)
(63b)  Autotransporta degvielas patēriņa efektivitātes standarti būtu efektīvs veids, kā veicināt alternatīvu atjaunojamo energoresursu ieviešanu transporta nozarē un ilgtermiņā panākt vēl lielākus siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījumus un transporta nozares dekarbonizāciju. Degvielas patēriņa efektivitātes standarti būtu jāpilnveido, ņemot vērā tehnoloģiju attīstību un mērķrādītājus, kas noteikti klimata un enerģētikas jomā.
Grozījums Nr. 286
Direktīvas priekšlikums
63.c apsvērums (jauns)
(63c)  Sagaidāms, ka modernās biodegvielas būs svarīgas siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai aviācijas nozarē, un tāpēc iekļaušanas pienākums jo īpaši būtu arī jāpilda tieši attiecībā uz degvielām, ko piegādā aviācijai. Gan Savienības, gan dalībvalstu līmenī būtu jāizstrādā politikas nostādnes, ar ko rosina īstenot operatīvus pasākumus degvielas taupīšanai pārvadājumos, un jāveic arī pētniecība un izstrāde, cenšoties palielināt ar vēja un saules enerģiju darbināma jūras transporta īpatsvaru.
Grozījums Nr. 63
Direktīvas priekšlikums
65.a apsvērums (jauns)
(65a)  Lai precīzāk aprēķinātu atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas īpatsvaru transporta nozarē, būtu jāizstrādā piemērota metodika un jāizpēta dažādi šim nolūkam atbilstoši tehniski un tehnoloģiski risinājumi.
Grozījums Nr. 64
Direktīvas priekšlikums
66. apsvērums
(66)  Būtu jāveicina tādu sākvielu izmantošana biodegvielu ražošanai, kuru netiešas zemes izmantošanas maiņas ietekme ir neliela, jo tās veicina ekonomikas dekarbonizāciju. Šīs direktīvas pielikumā it sevišķi būtu jāiekļauj sākvielas, ko izmanto moderno biodegvielu ražošanai, kuras tehnoloģija ir inovatīvāka un mazāk pilnveidota, tāpēc tai nepieciešams lielāks atbalsts. Lai nodrošinātu, ka šis pielikums iet roku rokā ar jaunāko tehnoloģiju izstrādi, vienlaikus izvairoties no negribētas nelabvēlīgas ietekmes, pēc direktīvas pieņemšanas būtu jāveic izvērtēšana, kuras mērķis ir novērtēt iespēju paplašināt pielikumu, iekļaujot tajā jaunas sākvielas.
 (66)  Būtu jāveicina tādu sākvielu izmantošana biodegvielu ražošanai, kuru netiešas zemes izmantošanas maiņas ietekme ir neliela, jo tās veicina ekonomikas dekarbonizāciju. Šīs direktīvas pielikumā it sevišķi būtu jāiekļauj sākvielas, ko izmanto moderno biodegvielu ražošanai, kuras tehnoloģija ir inovatīvāka un mazāk pilnveidota, tāpēc tai nepieciešams lielāks atbalsts. Lai nodrošinātu, ka šis pielikums iet roku rokā ar jaunāko tehnoloģiju izstrādi, vienlaikus izvairoties no negribētas nelabvēlīgas ietekmes, tas būtu regulāri jāizvērtē.
Grozījums Nr. 65
Direktīvas priekšlikums
68. apsvērums
(68)  Lai izmantotu visu biomasas potenciālu veicināt ekonomikas dekarbonizāciju, izmantojot biomasu materiālu un enerģijas ražošanai, Savienībai un dalībvalstīm būtu jāveicina labāka esošo koksnes un lauksaimniecības resursu ilgtspējīga mobilizācija un jaunu mežsaimniecības un lauksaimniecības ražošanas sistēmu izveide.
 (68)  Lai izmantotu visu biomasas potenciālu veicināt ekonomikas dekarbonizāciju, izmantojot biomasu materiālu un enerģijas ražošanai, Savienībai un dalībvalstīm būtu jāveicina tikai tādas enerģijas patēriņš, kas iegūta, nodrošinot esošo koksnes un lauksaimniecības resursu ilgtspējīgāku mobilizāciju un jaunu mežsaimniecības un lauksaimniecības ražošanas sistēmu izveidi, ar nosacījumu, ka ir ievēroti ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu aiztaupījuma kritēriji.
Grozījums Nr. 287
Direktīvas priekšlikums
68.a apsvērums (jauns)
(68a)  Būtu vēl vairāk jāuzsver sinerģija starp aprites ekonomiku, bioekonomiku un atjaunojamo energoresursu enerģijas veicināšanu, tā tiecoties panākt, ka izejvielas tiek izmantotas visvērtīgākajā veidā un ar vislabāko rezultātu attiecībā uz vidi. Politikas pasākumos, ko Savienība un dalībvalstis pieņem atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošanas atbalstam, vienmēr būtu jāņem vērā resursu efektīvas izmantošanas un biomasas optimālas izmantošanas princips.
Grozījums Nr. 66
Direktīvas priekšlikums
69. apsvērums
(69)  Biodegvielas, bioloģiskos šķidros kurināmos un biomasas kurināmos/degvielas vienmēr vajadzētu ražot ilgtspējīgā veidā. Tāpēc būtu jāprasa, lai biodegvielas, bioloģiskie šķidrie kurināmie un biomasas kurināmie/degvielas, ko izmanto šajā direktīvā noteiktā Savienības mērķrādītāja sasniegšanai un par ko saņem līdzekļus no atbalsta shēmām, atbilstu ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritērijiem.
 (69)  Atjaunojamo energoresursu enerģiju vienmēr vajadzētu ražot ilgtspējīgā veidā. Tāpēc būtu jāprasa, lai biodegvielas, bioloģiskie šķidrie kurināmie un biomasas kurināmie/degvielas, ko izmanto šajā direktīvā noteikto mērķrādītāju sasniegšanai, un tie atjaunojamo energoresursu enerģijas veidi, par kuriem saņem līdzekļus no atbalsta shēmām, atbilstu ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritērijiem.
Grozījums Nr. 67
Direktīvas priekšlikums
71. apsvērums
(71)  Lauksaimniecisko izejvielu ražošanai biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo un biomasas kurināmo/degvielu vajadzībām un šajā direktīvā paredzētajiem stimuliem to izmantošanai nevajadzētu veicināt bioloģiski daudzveidīgu platību iznīcināšanu. Šādi ierobežoti resursi, kas dažādos starptautiskos dokumentos ir atzīti par vērtīgiem visai cilvēcei, būtu jāsaglabā. Tāpēc ir jāparedz ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritēriji, kas nodrošina, ka biodegvielām, bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem un biomasas kurināmajiem/degvielām stimulus var piemērot tikai tad, ja tiek garantēts, ka lauksaimniecisko izejvielu izcelsme nav bioloģiski daudzveidīgās platībās, vai tad, ja gadījumā, kad platības ir paredzētas dabas aizsardzības mērķiem vai reti sastopamu, apdraudētu un izzūdošu ekosistēmu vai sugu aizsardzībai, attiecīgā kompetentā iestāde apliecina, ka lauksaimniecisko izejvielu ražošana netraucē šādiem mērķiem. Meži būtu jāuzskata par bioloģiski daudzveidīgiem saskaņā ar ilgtspējas kritērijiem, ja tie ir pirmatnēji meži saskaņā ar definīciju, ko izmanto Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācija (FAO) vispārējā mežu resursu novērtējumā, vai ja tos aizsargā valsts tiesību akti dabas aizsardzības jomā. Platības, kurās iegūst meža nekoksnes produktus, būtu jāuzskata par bioloģiski daudzveidīgiem mežiem, ja cilvēku darbības ietekme nav liela. Citu veidu meži, ko definējusi FAO, piemēram, pārveidoti dabiskie meži, pusdabiskie meži un plantāciju meži, nebūtu jāuzskata par pirmatnējiem mežiem. Turklāt, ņemot vērā lielo bioloģisko daudzveidību dažos gan mērena, gan tropiska klimata zālājos, arī savannās, stepēs, krūmāju platībās un prērijās, kurās valda liela bioloģiskā daudzveidība, biodegvielām, bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem un biomasas kurināmajiem/degvielām, kas ražoti no lauksaimnieciskajām izejvielām, kuru izcelsme ir šādās platībās, nevajadzētu piemērot šajā direktīvā paredzētos stimulus. Komisijai būtu jānosaka pienācīgi kritēriji, lai šādus zālājus, kuros valda liela bioloģiskā daudzveidība, definētu saskaņā ar labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem pierādījumiem un attiecīgajiem starptautiskajiem standartiem.
 (71)  Lauksaimniecisko izejvielu ražošanai biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo un biomasas kurināmo/degvielu vajadzībām un šajā direktīvā paredzētajiem stimuliem to izmantošanai nevajadzētu nedz radīt, nedz arī veicināt, nelabvēlīgu ietekmi uz bioloģisko daudzveidību nedz Savienībā, nedz ārpus tās. Šādi ierobežoti resursi, kas dažādos starptautiskos dokumentos ir atzīti par vērtīgiem visai cilvēcei, būtu jāsaglabā. Tāpēc ir jāparedz ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritēriji, kas nodrošina, ka biodegvielām, bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem un biomasas kurināmajiem/degvielām stimulus var piemērot tikai tad, ja tiek garantēts, ka lauksaimniecisko izejvielu izcelsme nav bioloģiski daudzveidīgās platībās, vai tad, ja gadījumā, kad platības ir paredzētas dabas aizsardzības mērķiem vai reti sastopamu, apdraudētu un izzūdošu ekosistēmu vai sugu aizsardzībai, attiecīgā kompetentā iestāde apliecina, ka lauksaimniecisko izejvielu ražošana netraucē šādiem mērķiem. Meži būtu jāuzskata par bioloģiski daudzveidīgiem saskaņā ar ilgtspējas kritērijiem, ja tie ir pirmatnēji meži saskaņā ar definīciju, ko izmanto Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācija (FAO) vispārējā mežu resursu novērtējumā, vai ja tos aizsargā valsts tiesību akti dabas aizsardzības jomā. Platības, kurās iegūst meža nekoksnes produktus, būtu jāuzskata par bioloģiski daudzveidīgiem mežiem, ja cilvēku darbības ietekme nav liela. Citu veidu meži, ko definējusi FAO, piemēram, pārveidoti dabiskie meži, pusdabiskie meži un plantāciju meži, nebūtu jāuzskata par pirmatnējiem mežiem. Tomēr būtu jāgarantē šādu mežu bioloģiskā daudzveidība, kā arī kvalitāte, veselība, dzīvotspēja un vitalitāte. Turklāt, ņemot vērā lielo bioloģisko daudzveidību dažos gan mērena, gan tropiska klimata zālājos, arī savannās, stepēs, krūmāju platībās un prērijās, kurās valda liela bioloģiskā daudzveidība, biodegvielām, bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem un biomasas kurināmajiem/degvielām, kas ražoti no lauksaimnieciskajām izejvielām, kuru izcelsme ir šādās platībās, nevajadzētu piemērot šajā direktīvā paredzētos stimulus. Komisijai būtu jānosaka pienācīgi kritēriji, lai šādus zālājus, kuros valda liela bioloģiskā daudzveidība, definētu saskaņā ar labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem pierādījumiem un attiecīgajiem starptautiskajiem standartiem.
Grozījums Nr. 68
Direktīvas priekšlikums
72.a apsvērums (jauns)
(72a)  Ar Savienības noteiktajiem biodegvielas, bioloģiskā šķidrā kurināmā un biomasas ilgtspējas kritērijiem būtu jānodrošina, ka pāreja uz mazoglekļa ekonomiku palīdz sasniegt mērķus, kas nosprausti Komisijas 2015. gada 2. decembra paziņojumā „Noslēgt aprites loku - ES rīcības plāns pārejai uz aprites ekonomiku”, un ka šāda pāreja notiek, stingri ievērojot Savienības atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju saskaņā ar Direktīvu 2008/98/EK..
Grozījums Nr. 69
Direktīvas priekšlikums
73. apsvērums
(73)  Lauksaimnieciskās sākvielas biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo un biomasas kurināmo/degvielu ražošanai nevajadzētu audzēt kūdrājā, jo sākvielu audzēšana kūdrājā radītu ievērojamus oglekļa uzkrājuma zudumus, ja zeme tiktu papildus drenēta šādam nolūkam, bet nav vienkārši pārliecināties, ka šāda drenēšana nav notikusi.
 (73)  Lauksaimnieciskās sākvielas biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo un biomasas kurināmo/degvielu ražošanai nevajadzētu audzēt kūdrājā vai mitrājā, ja tādēļ nāktos nosusināt augsni, jo sākvielu audzēšana kūdrājā vai mitrājā radītu ievērojamus oglekļa uzkrājuma zudumus, ja zeme tiktu papildus drenēta šādam nolūkam.
Grozījums Nr. 70
Direktīvas priekšlikums
74.a apsvērums (jauns)
(74a)  Biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo un biomasas kurināmo/degvielu ražošanai vajadzīgās lauksaimnieciskās sākvielas būtu jāražo, izmantojot tādu praksi, kas nodrošina augsnes kvalitātes un augsnes organiskā oglekļa uzkrājumu aizsardzību.
Grozījums Nr. 71
Direktīvas priekšlikums
75. apsvērums
(75)  Lai arī turpmāk nodrošinātu lielu siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījumu salīdzinājumā ar fosilajiem kurināmajiem kā alternatīvu, izvairītos no negribētas ietekmes uz ilgtspēju un veicinātu iekšējā tirgus pilnveidi, ir lietderīgi ieviest Savienības mēroga ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu aiztaupījuma kritērijus biomasas kurināmajiem, ko izmanto elektroenerģijas, siltuma un aukstuma ražošanai.
 (75)  Lai arī turpmāk nodrošinātu lielu siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījumu salīdzinājumā ar fosilajiem kurināmajiem kā alternatīvu, izvairītos no negribētas ietekmes uz ilgtspēju un veicinātu iekšējā tirgus pilnveidi, ir lietderīgi ieviest Savienības mēroga ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu aiztaupījuma kritērijus biomasas kurināmajiem, ko izmanto elektroenerģijas, siltuma un aukstuma ražošanai. Neskarot prasību stingri aizsargāt primāros resursus ar augstu vides vērtību, būtu jānodrošina, ka tālākie reģioni spēj pilnībā izmantot savu resursu potenciālu, lai tādējādi palielinātu atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošanu un savu enerģētisko neatkarību.
Grozījums Nr. 73
Direktīvas priekšlikums
76. apsvērums
(76)  Lai gādātu par to, ka, neraugoties uz aizvien lielāko pieprasījumu pēc meža biomasas, tās izstrāde tiek ilgtspējīgi veikta mežos, kur nodrošināta atjaunošana, ka īpaša uzmanība tiek pievērsta bioloģiskās daudzveidības, ainavu un konkrētu dabas elementu aizsardzībai paredzētajām teritorijām, ka tiek aizsargāti bioloģiskās daudzveidības resursi un ka tiek nodrošināta oglekļa uzkrājumu izsekojamība, kokaugu izejvielas būtu jāiegūst tikai mežos, kur izstrāde notiek saskaņā ar ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas principiem, kas izstrādāti starptautiskos procesos mežsaimniecības jomā, piemēram, Ministru konferencē par mežu aizsardzību Eiropā (Forest Europe), un meža tiesiskā valdījuma līmenī īstenoti ar valstu tiesību aktu vai apsaimniekošanas paraugprakses palīdzību. Uzņēmējiem būtu jāveic attiecīgi pasākumi nolūkā līdz minimumam samazināt risku, ka bioenerģijas ražošanai tiktu izmantota meža biomasa, kas neatbilst ilgtspējas principiem. Tālab uzņēmējiem būtu jāievieš uz risku balstīta pieeja. Šajā kontekstā ir lietderīgi Komisijai pēc apspriešanās ar Enerģētikas savienības pārvaldības komiteju un Pastāvīgo mežsaimniecības komiteju, kas izveidota ar Padomes Lēmumu 89/367/EEK24, izstrādāt darbības vadlīnijas par to, kā verificēt atbilstību uz risku balstītai pieejai.
 (76)  Lai gādātu par to, ka, neraugoties uz aizvien lielāko pieprasījumu pēc meža biomasas, tās izstrāde tiek ilgtspējīgi veikta mežos, kur nodrošināta atjaunošana, ka īpaša uzmanība tiek pievērsta bioloģiskās daudzveidības, ainavu un konkrētu dabas elementu aizsardzībai paredzētajām teritorijām, ka tiek aizsargāti bioloģiskās daudzveidības resursi un ka tiek nodrošināta oglekļa uzkrājumu izsekojamība, kokaugu izejvielas būtu jāiegūst tikai mežos, kur izstrāde notiek saskaņā ar ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas principiem, kas izstrādāti starptautiskos procesos mežsaimniecības jomā, piemēram, Ministru konferencē par mežu aizsardzību Eiropā (Forest Europe), un piegādes bāzes līmenī īstenoti ar valstu tiesību aktu vai apsaimniekošanas paraugprakses palīdzību. Uzņēmējiem būtu jānodrošina, ka tiek veikti pasākumi, ar ko nepieļauj vai mazina izstrādes nelabvēlīgo ietekmi uz vidi. Tālab uzņēmējiem būtu jāievieš uz risku balstīta pieeja. Šajā kontekstā ir lietderīgi Komisijai pēc apspriešanās ar Enerģētikas savienības pārvaldības komiteju un Pastāvīgo mežsaimniecības komiteju, kas izveidota ar Padomes Lēmumu 89/367/EEK24, izstrādāt kārtību, kādā īstenojamas prasības, kuru pamatā ir dalībvalstu paraugprakse, un izstrādāt darbības vadlīnijas par to, kā verificēt atbilstību uz risku balstītai pieejai.
Grozījums Nr. 74
Direktīvas priekšlikums
76.a apsvērums (jauns)
(76a)  Ja tiek konstatēts, ka dalībvalsts valsts līmeņa tiesību aktos vai praksē nav izpildīts kaut viens kritērijs, kas saistīts ar meža biomasas ilgtspēju, piegādes bāzes līmenī būtu jāsniedz plašāka informācija par attiecīgo kritēriju, neprasot sniegt plašāku informāciju par kritērijiem, kas dalībvalsts līmenī jau ir izpildīti.
Grozījums Nr. 75
Direktīvas priekšlikums
76.b apsvērums (jauns)
(76b)  Uz risku balstītu pieeju vajadzētu īstenot, jau sākot ar valsts līmeni. Ja viena kritērija prasības nav noteiktas valsts tiesību aktos vai uzraudzības procesā, informācija par atbilstību attiecīgajam kritērijam būtu jāsniedz piegādes bāzes līmenī, lai samazinātu risku, ka meža biomasas ražošana nav ilgtspējīga.
Grozījums Nr. 76
Direktīvas priekšlikums
76.c apsvērums (jauns)
(76c)  Izstrādes apjoms enerģijas ražošanas vajadzībām ir palielinājies, un sagaidāms, ka tas turpinās pieaugt, un tāpēc vairāk izejvielu tiks importēts no trešām valstīm un palielināsies arī šo izejvielu ražošana Savienībā. Uzņēmējiem būtu jānodrošina, ka izstrāde notiek saskaņā ar ilgtspējas kritērijiem.
Grozījums Nr. 77
Direktīvas priekšlikums
78. apsvērums
(78)  Lai maksimāli palielinātu enerģētisko drošību un siltumnīcefekta gāzu aiztaupījumu, kā arī ierobežotu gaisu piesārņojošo vielu emisijas un līdz minimumam samazinātu ietekmi uz ierobežotajiem biomasas resursiem, elektroenerģija un siltumenerģija no biomasas kurināmajiem būtu jāražo efektīvi. Šādā nolūkā atbalsts no publiskā sektora līdzekļiem iekārtām, kuru ieejas jauda ir 20 MW vai lielāka, ja tāds ir vajadzīgs, būtu jāsniedz tikai augstas efektivitātes koģenerācijas iekārtām, kas definētas Direktīvas 2012/27/ES 2. panta 34. punktā. Esošās atbalsta shēmas no biomasas ražotai elektroenerģijai tomēr būtu jāatļauj piemērot līdz to beigu termiņam attiecībā uz visām biomasas iekārtām. Turklāt elektroenerģija, kas no biomasas ražota jaunās iekārtās, kuru ieejas jauda ir 20 MW vai lielāka, atjaunojamo energoresursu enerģijas mērķrādītāju un pienākumu izpildē būtu jāieskaita tikai tad, ja tās ir augstas efektivitātes koģenerācijas iekārtas. Lai nepieļautu lielāku atkarību no fosilajiem kurināmajiem, kuri vairāk ietekmē klimatu un vidi, saskaņā ar noteikumiem par valsts atbalstu tomēr būtu jāatļauj dalībvalstīm piešķirt iekārtām atbalstu no publiskā sektora līdzekļiem atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošanai un šajās iekārtās saražoto elektroenerģiju ieskaitīt enerģijas mērķrādītāju un pienākumu izpildē, ja pēc tam, kad ir izsmeltas visas tehniskās un ekonomiskās iespējas uzstādīt augstas efektivitātes koģenerācijas biomasas iekārtas, dalībvalstis saskartos ar pamatotu elektroapgādes drošības apdraudējumu.
 (78)  Lai maksimāli palielinātu enerģētisko drošību un siltumnīcefekta gāzu aiztaupījumu, kā arī ierobežotu gaisu piesārņojošo vielu emisijas un līdz minimumam samazinātu ietekmi uz ierobežotajiem biomasas resursiem, elektroenerģija un siltumenerģija no biomasas kurināmajiem būtu jāražo efektīvi. Šādā nolūkā atbalsts no publiskā sektora līdzekļiem iekārtām, kuru ieejas jauda ir 20 MW vai lielāka, ja tāds ir vajadzīgs, būtu jāsniedz tikai augstas efektivitātes koģenerācijas iekārtām, kas definētas Direktīvas 2012/27/ES 2. panta 34. punktā. Esošās atbalsta shēmas no biomasas ražotai elektroenerģijai tomēr būtu jāatļauj piemērot līdz to beigu termiņam attiecībā uz visām biomasas iekārtām. Turklāt elektroenerģija, kas no biomasas ražota jaunās iekārtās, kuru ieejas jauda ir 20 MW vai lielāka, atjaunojamo energoresursu enerģijas mērķrādītāju un pienākumu izpildē būtu jāieskaita tikai tad, ja tās ir augstas efektivitātes koģenerācijas iekārtas. Lai nepieļautu lielāku atkarību no fosilajiem kurināmajiem, kuri vairāk ietekmē klimatu un vidi, saskaņā ar noteikumiem par valsts atbalstu tomēr būtu jāatļauj dalībvalstīm piešķirt iekārtām atbalstu no publiskā sektora līdzekļiem atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošanai un šajās iekārtās saražoto elektroenerģiju ieskaitīt enerģijas mērķrādītāju un pienākumu izpildē, ja pēc tam, kad ir izsmeltas visas tehniskās un ekonomiskās iespējas uzstādīt augstas efektivitātes koģenerācijas biomasas iekārtas, dalībvalstis saskartos ar pamatotu elektroapgādes drošības apdraudējumu. Spēcīgāks atbalsts jo īpaši būtu jāsniedz no biomasas iegūtas atjaunojamo energoresursu enerģijas ražotnēm tālākajos reģionos, jo tie ir ļoti lielā mērā atkarīgi no enerģijas importa, tomēr atbalsts ir jāsniedz ar nosacījumu, ka ir ievēroti šādas atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošanai noteiktie ilgtspējas kritēriji, kas pielāgoti šo reģionu īpatnībām.
Grozījums Nr. 78
Direktīvas priekšlikums
80. apsvērums
(80)  Pamatojoties uz Savienības mēroga ilgtspējas kritēriju praktiskajā īstenošanā gūto pieredzi, ir lietderīgi palielināt tādu brīvprātīgu starptautisku un valsts sertifikācijas shēmu nozīmi, kuras izmanto, lai saskaņoti verificētu atbilstību ilgtspējas kritērijiem.
 (80)  Pamatojoties uz Savienības mēroga ilgtspējas kritēriju praktiskajā īstenošanā gūto pieredzi, ir lietderīgi ņemt vērā tādu brīvprātīgu starptautisku un valsts sertifikācijas shēmu nozīmi, kuras izmanto, lai saskaņoti verificētu atbilstību ilgtspējas kritērijiem.
Grozījums Nr. 79
Direktīvas priekšlikums
82. apsvērums
(82)  Brīvprātīgām shēmām ir aizvien lielāka nozīme pierādīšanā, ka biodegvielas, bioloģiskais šķidrais kurināmais un biomasas kurināmais/degviela atbilst ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritērijiem. Tāpēc ir lietderīgi, lai Komisija prasītu brīvprātīgajām shēmām, tostarp Komisijas jau atzītajām brīvprātīgajām shēmām, regulāri ziņot par savu darbību. Šādi ziņojumi būtu jāpublisko, lai palielinātu pārredzamību un uzlabotu Komisijas veikto uzraudzību. Turklāt šādas ziņošanas rezultātā Komisijai tiktu nodrošināta informācija, kas tai nepieciešama, lai ziņotu par brīvprātīgo shēmu darbību nolūkā apzināt paraugpraksi un vajadzības gadījumā iesniegt priekšlikumu par šādas paraugprakses turpmāku sekmēšanu.
 (82)  Brīvprātīgām shēmām var būt svarīga nozīme, lai pierādītu, ka biodegvielas, bioloģiskais šķidrais kurināmais un biomasas kurināmais/degviela atbilst ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma minimālajiem kritērijiem. Tāpēc ir lietderīgi, lai Komisija prasītu brīvprātīgajām shēmām, tostarp Komisijas jau atzītajām brīvprātīgajām shēmām, regulāri ziņot par savu darbību. Šādi ziņojumi būtu jāpublisko, lai palielinātu pārredzamību un uzlabotu Komisijas veikto uzraudzību. Turklāt šādas ziņošanas rezultātā Komisijai tiktu nodrošināta informācija, kas tai nepieciešama, lai ziņotu par brīvprātīgo shēmu darbību nolūkā apzināt paraugpraksi un vajadzības gadījumā iesniegt priekšlikumu par šādas paraugprakses turpmāku sekmēšanu.
Grozījums Nr. 80
Direktīvas priekšlikums
84. apsvērums
(84)  Lai novērstu nesamērīgu administratīvo slogu, būtu jānosaka noklusējuma vērtību saraksts izplatītākajām biodegvielas, bioloģiskā šķidrā kurināmā un biomasas kurināmā/degvielas ražošanas metodēm, un to vajadzētu atjaunināt un paplašināt, līdzko ir pieejama jauna droša informācija. Uzņēmējiem vienmēr vajadzētu būt tiesībām atsaukties uz minētajā sarakstā noteikto siltumnīcefekta gāzu emisijas aiztaupījuma līmeni attiecībā uz biodegvielām, bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem un biomasas kurināmajiem/degvielām. Ja ražošanas metodes radītā siltumnīcefekta gāzu emisijas aiztaupījuma noklusējuma vērtība ir zemāka par prasīto siltumnīcefekta gāzu emisijas aiztaupījuma minimālo līmeni, būtu jāpieprasa ražotājiem, kuri vēlas pierādīt atbilstību minētajam minimālajam līmenim, pierādīt, ka faktiskās ražošanas procesa emisijas ir zemākas par tām, kuras izmantotas noklusējuma vērtību aprēķināšanai.
 (84)  Lai novērstu nesamērīgu administratīvo slogu, būtu jānosaka noklusējuma vērtību saraksts izplatītākajām biodegvielas, bioloģiskā šķidrā kurināmā un biomasas kurināmā/degvielas ražošanas metodēm, un to vajadzētu atjaunināt un paplašināt, līdzko ir pieejama jauna droša informācija. Uzņēmējiem vienmēr vajadzētu būt tiesībām atsaukties uz minētajā sarakstā noteikto tiešās siltumnīcefekta gāzu emisijas aiztaupījuma līmeni attiecībā uz biodegvielām, bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem un biomasas kurināmajiem/degvielām. Ja ražošanas metodes radītā tiešās siltumnīcefekta gāzu emisijas aiztaupījuma noklusējuma vērtība ir zemāka par prasīto siltumnīcefekta gāzu emisijas aiztaupījuma minimālo līmeni, būtu jāpieprasa ražotājiem, kuri vēlas pierādīt atbilstību minētajam minimālajam līmenim, pierādīt, ka faktiskās ražošanas procesa emisijas ir zemākas par tām, kuras izmantotas noklusējuma vērtību aprēķināšanai.
Grozījums Nr. 81
Direktīvas priekšlikums
85. apsvērums
(85)  precīzi noteikumi biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo un biomasas kurināmo/degvielu siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma un to fosilo kurināmo komparatoru aprēķināšanai.
 (85)  Pēc objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem ir jānosaka precīzi noteikumi biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo un biomasas kurināmo/degvielu siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma un to fosilo kurināmo komparatoru aprēķināšanai.
Grozījums Nr. 72
Direktīvas priekšlikums
99. apsvērums
(99)  Lai grozītu vai papildinātu nebūtiskus šīs direktīvas noteikumu elementus, būtu Komisijai jādeleģē pilnvaras saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu pieņemt aktus attiecībā uz sākvielu sarakstu tādu moderno biodegvielu ražošanai, kuru devums degvielas piegādātāju pienākuma izpildē transporta jomā ir ierobežots; transporta degvielu enerģijas satura pielāgošanu zinātnes un tehnikas attīstībai; metodiku, ar kuru nosaka, kāda biodegvielu daļa saražota procesā, kurā biomasu pārstrādā kopā ar fosilajiem resursiem; to, kā īstenojami nolīgumi par izcelsmes apliecinājumu savstarpēju atzīšanu; izcelsmes apliecinājumu sistēmas darbības uzraudzības noteikumu izveidi un noteikumiem, saskaņā ar kuriem aprēķina biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo ietekmi uz siltumnīcefekta gāzu emisijām un to fosilo kurināmo komparatorus. Ir īpaši svarīgi, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbu, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai nodrošinātu vienādu dalību deleģēto aktu sagatavošanā, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana
 (99)  Lai grozītu vai papildinātu nebūtiskus šīs direktīvas noteikumu elementus, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz sākvielu sarakstu tādu moderno biodegvielu ražošanai, kuru devums degvielas piegādātāju pienākuma izpildē transporta jomā ir ierobežots; transporta degvielu enerģijas satura pielāgošanu zinātnes un tehnikas attīstībai; metodiku, ar kuru nosaka, kāda biodegvielu daļa saražota procesā, kurā biomasu pārstrādā kopā ar fosilajiem resursiem; to, kā īstenojami nolīgumi par izcelsmes apliecinājumu savstarpēju atzīšanu; izcelsmes apliecinājumu sistēmas darbības uzraudzības noteikumu izveidi un noteikumiem, saskaņā ar kuriem aprēķina biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo ietekmi uz siltumnīcefekta gāzu emisijām un to fosilo kurināmo komparatorus; maksimālā pieļaujamā atmaksāšanās perioda kā ilgtspējības kritērija noteikšanu, jo īpaši attiecībā uz lignocelulozes biomasu; un, lai nodrošinātu pilnīgu pārredzamību visās enerģijas ražošanas nozarēs līdz 2018. gada 31. decembrim, fosilā kurināmā un fosilās enerģijas ražošanas kritērija noteikšanu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.
Grozījums Nr. 288
Direktīvas priekšlikums
2. pants – 2. punkts – a apakšpunkts
a)  „atjaunojamo energoresursu enerģija” ir enerģija no atjaunojamiem nefosilajiem energoresursiem, proti, vēja, saules (saules siltumenerģija un saules fotoelementu enerģija) un ģeotermālā enerģija, apkārtējās vides siltums, plūdmaiņu, viļņu un cita jūras enerģija, hidroenerģija, biomasas enerģija, atkritumu poligonu gāzes, notekūdeņu attīrīšanas staciju gāzes un biogāzu enerģija;
 a)  „atjaunojamo energoresursu enerģija” ir enerģija no atjaunojamiem nefosilajiem energoresursiem, proti, vēja, saules (saules siltumenerģija un saules fotoelementu enerģija) un ģeotermālā enerģija, apkārtējās vides enerģija, plūdmaiņu, viļņu un cita jūras enerģija, hidroenerģija, biomasas enerģija, biometāns, atkritumu poligonu gāzes, notekūdeņu attīrīšanas staciju gāzes un biogāzu enerģija;
Grozījums Nr. 85
Direktīvas priekšlikums
2. pants – 2. daļa – b punkts
b)  „apkārtējās vides siltums” ir lietderīga temperatūras līmeņa siltumnesēja siltumenerģija, ko iegūst vai uztver ar siltumsūkņiem, kuru darbībai vajadzīga elektroenerģija vai cita papildu enerģija, un ko var uzkrāt apkārtējā gaisā, zem cietās zemes virskārtas vai virszemes ūdeņos. Paziņojamās vērtības jānosaka, izmantojot to pašu metodiku, ko izmanto ar siltumsūkņiem iegūtās vai uztvertās siltumenerģijas paziņošanai;
 b)  „apkārtējās vides enerģija” ir lietderīga temperatūras līmeņa siltumenerģija, ko var uzkrāt apkārtējā gaisā, bet ne izplūdes gaisā, virszemes ūdeņos vai notekūdeņos; Paziņojamās vērtības jānosaka, izmantojot to pašu metodiku, ko izmanto ar siltumsūkņiem iegūtās vai uztvertās siltumenerģijas paziņošanai;
Grozījums Nr. 86
Direktīvas priekšlikums
2. pants – 2. daļa – ba punkts (jauns)
ba)  „ģeotermālā enerģija” ir enerģija, kas siltumenerģijas veidā atrodas zem zemes garozas;
Grozījums Nr. 289
Direktīvas priekšlikums
2. pants – 2. punkts – c apakšpunkts
c)  „biomasa” ir lauksaimniecības, mežsaimniecības un saistīto nozaru, arī zvejniecības un akvakultūras, produktu, bioloģiskas izcelsmes atkritumu un atlikumu bioloģiski noārdāmā frakcija, tostarp augu un dzīvnieku izcelsmes vielas, kā arī atkritumu, tostarp bioloģiskas izcelsmes rūpniecības un sadzīves atkritumu, bioloģiski noārdāmā frakcija;
 c)  „biomasa” ir lauksaimniecības, mežsaimniecības un saistīto nozaru, arī zvejniecības un akvakultūras, produktu, bioloģiskas izcelsmes atkritumu un atlikumu bioloģiski noārdāmā frakcija — tostarp augu un dzīvnieku izcelsmes vielas, bet ne kūdra un ģeoloģisko veidojumu un/vai fosilizējies materiāls —, kā arī atkritumu, tostarp bioloģiskas izcelsmes rūpniecības, komerciālu un sadzīves atkritumu, bioloģiski noārdāmā frakcija un baktērijas;
Grozījums Nr. 88
Direktīvas priekšlikums
2. pants – 2. daļa – d punkts
d)  „enerģijas bruto galapatēriņš” ir energopreces, ko enerģētiskām vajadzībām piegādā rūpniecības nozarei, transporta nozarei, mājsaimniecībām, pakalpojumu, arī publisko pakalpojumu, lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarei, tostarp elektroenerģijas un siltumenerģijas patēriņš elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanai enerģētikas nozarē, kā arī elektroenerģijas un siltumenerģijas zudumi sadales un pārvades laikā;
 d)  „enerģijas bruto galapatēriņš” ir energopreces, ko enerģētiskām vajadzībām piegādā rūpniecības nozarei, transporta nozarei, mājsaimniecībām, pakalpojumu, arī publisko pakalpojumu, lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarei, tostarp elektroenerģijas un siltumenerģijas patēriņš elektroenerģijas, siltumenerģijas un transporta degvielas ražošanai enerģētikas nozarē, kā arī elektroenerģijas un siltumenerģijas zudumi sadales un pārvades laikā;
Grozījums Nr. 89
Direktīvas priekšlikums
2. pants – 2. daļa – e punkts
e)  „centralizēta siltumapgāde” vai „centralizēta aukstumapgāde” ir siltumenerģijas sadale, izmantojot tvaika, karsta ūdens vai atdzesētu šķidrumu tīklu, kas savieno centrālo ražotni ar daudzām ēkām vai vietām, telpas vai procesu siltumapgādei vai aukstumapgādei;
 e)  „centralizēta siltumapgāde” vai „centralizēta aukstumapgāde” ir siltumenerģijas sadale, izmantojot tvaika, karsta ūdens vai atdzesētu šķidrumu tīklu, kas savieno centrālo vai decentralizēto ražotni ar daudzām ēkām vai vietām, telpas vai procesu siltumapgādei vai aukstumapgādei;
Grozījums Nr. 90
Direktīvas priekšlikums
2. pants – 2. daļa – f punkts
f)  „bioloģiskais šķidrais kurināmais” ir no biomasas iegūts šķidrais kurināmais, ko izmanto ar transportu nesaistītām enerģētiskām vajadzībām, tostarp elektroenerģijas ražošanai un siltumapgādei un aukstumapgādei;
 f)  „bioloģiskais šķidrais kurināmais” ir no biomasas iegūts šķidrais kurināmais vai pati biomasa, ko izmanto ar transportu nesaistītām enerģētiskām vajadzībām, tostarp elektroenerģijas ražošanai un siltumapgādei un aukstumapgādei;
Grozījums Nr. 290
Direktīvas priekšlikums
2. pants – 2. punkts – g apakšpunkts
g)  „biodegviela” ir šķidrā degviela, ko izmanto transportā un iegūst no biomasas;
 g)  „biodegviela” ir šķidrā vai gāzveida degviela, ko izmanto transportā un iegūst no biomasas vai ar biomasu;
Grozījums Nr. 91
Direktīvas priekšlikums
2. pants – 2. daļa – i punkts
i)  „atbalsta shēma” ir jebkāds instruments, shēma vai mehānisms, ko piemēro dalībvalsts vai dalībvalstu grupa un kas veicina atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanu, samazinot šādas enerģijas izmaksas, palielinot tās pārdošanas cenu vai šādas enerģijas iegādes apjomu, izmantojot atjaunojamo energoresursu enerģijas pienākumu vai citādi. Tas ietver arī (bet ne tikai) atbalstu investīcijām, atbrīvojumu no nodokļiem vai nodokļu samazināšanu, nodokļu atmaksu, atbalsta shēmas, kas paredz atjaunojamo energoresursu enerģijas pienākumu, arī shēmas, kurās izmanto „zaļos sertifikātus”, kā arī tiešās cenu atbalsta shēmas, tostarp regulētos tarifus un piemaksas;
 i)  „atbalsta shēma” ir jebkāds instruments, shēma vai mehānisms, ko piemēro dalībvalsts vai dalībvalstu grupa un kas veicina atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanu, samazinot šādas enerģijas izmaksas, palielinot tās pārdošanas cenu vai šādas enerģijas iegādes apjomu, izmantojot atjaunojamo energoresursu enerģijas pienākumu vai citādi. Tas ietver arī (bet ne tikai) atbalstu pētniecībai un investīcijām, atbrīvojumu no nodokļiem vai nodokļu samazināšanu, nodokļu atmaksu, atbalsta shēmas, kas paredz atjaunojamo energoresursu enerģijas pienākumu, arī shēmas, kurās izmanto „zaļos sertifikātus”, kā arī tiešās cenu atbalsta shēmas, tostarp regulētos tarifus un piemaksas;
Grozījums Nr. 93
Direktīvas priekšlikums
2. pants – 2. daļa – q punkts
q)  „nepārtikas celulozes materiāls” ir sākvielas, kas galvenokārt sastāv no celulozes un hemicelulozes un kam ir zemāks lignīna saturs nekā lignocelulozes materiālam; tas ietver pārtikas un dzīvnieku barības kultūraugu atlikumus (piemēram, dažādu graudaugu salmus, sēnalas un čaumalas), enerģētiskās zālaugu kultūras ar zemu cietes saturu (piemēram, aireni, klūdziņprosu, miskanti, Spānijas niedri un virsaugus pirms un pēc galvenajiem kultūraugiem), rūpniecības atlikumus (tostarp no pārtikas un dzīvnieku barības kultūraugiem pēc augu eļļu, cukuru, cietes un proteīnu ekstrakcijas) un materiālus no bioatkritumiem;
 q)  „nepārtikas celulozes materiāls” ir sākvielas, kas galvenokārt sastāv no celulozes un hemicelulozes un kam ir zemāks lignīna saturs nekā lignocelulozes materiālam; tas ietver pārtikas un dzīvnieku barības kultūraugu atlikumus (piemēram, dažādu graudaugu salmus, sēnalas un čaumalas), enerģētiskās zālaugu kultūras ar zemu cietes saturu (piemēram, aireni, klūdziņprosu, miskanti, Spānijas niedri un virsaugus pirms un pēc galvenajiem kultūraugiem, kā arī augsnes saglabāšanas kultūraugus, piemēram, zāli, āboliņu un sējas lucernu), rūpniecības atlikumus (tostarp no pārtikas un dzīvnieku barības kultūraugiem pēc augu eļļu, cukuru, cietes un proteīnu ekstrakcijas) un materiālus no bioatkritumiem;
Grozījums Nr. 291
Direktīvas priekšlikums
2. pants – 2. punkts – s apakšpunkts
s)  „nebioloģiskas izcelsmes atjaunojamo energoresursu šķidrā vai gāzveida transporta degviela” ir šķidrā vai gāzveida degviela, kura nav biodegviela un kuras enerģijas saturu veido atjaunojamie energoresursi, izņemot biomasu, un kuru izmanto transportā;
 s)  „nebioloģiskas izcelsmes atjaunojamo energoresursu šķidrā vai gāzveida transporta degviela” ir šķidrā vai gāzveida degviela, kuru izmanto transportā, kura nav biodegviela un kuras enerģijas saturu veido atjaunojamie energoresursi, izņemot biomasu, un kurai katra oglekļa sākviela ir iegūta no apkārtējā gaisa;
Grozījums Nr. 95
Direktīvas priekšlikums
2. pants – 2. daļa – z punkts
z)  „energoatjaunināšana” ir atjaunojamo energoresursu enerģijas elektrostaciju modernizēšana, arī iekārtu vai ekspluatācijas sistēmu un aprīkojuma pilnīga vai daļēja nomaiņa, lai nomainītu jaudu vai palielinātu efektivitāti;
 z)  „energoatjaunināšana” ir atjaunojamo energoresursu enerģijas elektrostaciju modernizēšana, arī iekārtu vai ekspluatācijas sistēmu un aprīkojuma pilnīga vai daļēja nomaiņa, lai palielinātu vai nomainītu jaudu vai palielinātu efektivitāti;
Grozījums Nr. 96
Direktīvas priekšlikums
2. pants – 2. daļa – y punkts
y)  „atlikumsiltums vai atlikumaukstums” ir siltums vai aukstums, kas kā blakusprodukts radies rūpnieciskās iekārtās vai elektrostacijās un kas, ja nebūtu centralizētas siltumapgādes vai aukstumapgādes sistēmas, neizmantots zustu gaisā vai ūdenī;
 y)  „atlikumsiltums vai atlikumaukstums” ir nenovēršams siltums vai aukstums, kas kā blakusprodukts radies rūpnieciskās iekārtās vai elektrostacijās (augstas efektivitātes koģenerācijas procesa rezultātā vai gadījumos, kad koģenerācija nav īstenojama), vai terciārajā sektorā un kas, ja nebūtu centralizētas siltumapgādes vai aukstumapgādes sistēmas, neizmantots zustu gaisā vai ūdenī;
Grozījums Nr. 97
Direktīvas priekšlikums
2. pants – 2. daļa – aa punkts
aa)  „atjaunojamo energoresursu enerģijas pašpatērētājs” ir Direktīvā [MDI direktīva] definētais aktīvais lietotājs, kurš patērē un var uzkrāt un pārdot atjaunojamo energoresursu elektroenerģiju, kas saražota tā teritorijā, tostarp daudzdzīvokļu namā, komerciālā vai koplietojuma pakalpojumu vietā vai slēgtā sadales sistēmā, ja vien — attiecībā uz atjaunojamo energoresursu enerģijas pašpatērētājiem, kas nav mājsaimniecību lietotāji, — šīs darbības nav lietotāja primārā saimnieciskā vai profesionālā darbība;
 aa)  „atjaunojamo energoresursu enerģijas pašpatērētājs” ir Eiropas Parlamenta un Padomes ... Direktīvā [par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu (pārstrādāta redakcija), 2016/0380(COD)] definētais aktīvais lietotājs vai kolektīva lietotāju grupa, kas patērē un var uzkrāt un pārdot atjaunojamo energoresursu elektroenerģiju, kura saražota attiecīgā lietotāja vai grupas teritorijā, tostarp daudzdzīvokļu namā, dzīvojamā rajonā, komerciālā, rūpnieciskā vai koplietojuma pakalpojumu vietā vai tajā pašā slēgtajā sadales sistēmā, ja vien — attiecībā uz atjaunojamo energoresursu enerģijas pašpatērētājiem, kas nav mājsaimniecību lietotāji, — šīs darbības nav lietotāja primārā saimnieciskā vai profesionālā darbība;
Grozījums Nr. 98
Direktīvas priekšlikums
2. pants – 2. daļa – aaa punkts (jauns)
aaa)  „atjaunojamo energoresursu energokopiena” ir vietēja energokopiena, kā tā definēta Eiropas Parlamenta un Padomes ... Direktīvas [par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu (pārstrādāta redakcija) (2016/0380(COD))] 2. pantā un kas atbilst šīs direktīvas 22. panta 1. punkta prasībām;
Grozījums Nr. 99
Direktīvas priekšlikums
2. pants – 2. daļa – bb punkts
bb)  „atjaunojamo energoresursu enerģijas pašpatēriņš” ir atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas ražošana un patēriņš, kā arī attiecīgā gadījumā uzkrāšana, ko veic atjaunojamo energoresursu enerģijas pašpatērētāji;
 bb)  „atjaunojamo energoresursu enerģijas pašpatēriņš” ir atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošana un patēriņš, kā arī attiecīgā gadījumā uzkrāšana, ko veic atjaunojamo energoresursu enerģijas pašpatērētāji;
Grozījums Nr. 100
Direktīvas priekšlikums
2. pants – 2. daļa – cc punkts
cc)  „elektroenerģijas pirkuma līgums” ir līgums, kurā juridiska persona vienojas atjaunojamo energoresursu elektroenerģiju pirkt tieši no enerģijas ražotāja;
 cc)  „atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas pirkuma līgums” ir līgums, kurā juridiska vai fiziska persona vienojas atjaunojamo energoresursu elektroenerģiju pirkt tieši no enerģijas ražotāja;
Grozījums Nr. 305
Direktīvas priekšlikums
2. pants – 2. daļa – ee punkts
ee)  „modernas biodegvielas” ir no IX pielikuma A daļā uzskaitītajām sākvielām saražotas biodegvielas;
 ee)  „modernas biodegvielas” ir no IX pielikuma A daļā uzskaitītajām sākvielām saražotas biodegvielas un biodegvielas, kuras saražotas no atkritumiem un biomasas atlikuma, kas nav radušies no pārtikas un/vai barības kultūraugiem, ja šāda biomasa atbilst 26. pantā noteiktajiem ilgtspējas kritērijiem;
Grozījums Nr. 103
Direktīvas priekšlikums
2. pants – 2. daļa – ff punkts
ff)  „no atkritumiem iegūts fosilais kurināmais/degviela” ir šķidrais un gāzveida kurināmais/degviela, kas saražots no neatjaunojamas izcelsmes atkritumiem, arī atkritumu apstrādes gāzes un atgāzes;
 svītrots
Grozījums Nr. 104
Direktīvas priekšlikums
2. pants – 2. daļa – ffa punkts (jauns)
ffa)  „no oglekļa pārstrādes iegūts kurināmais/degviela” ir šķidrais un gāzveida kurināmais/degviela, kas saražots no nenovēršamiem neatjaunojamas izcelsmes atkritumiem, arī atkritumu apstrādes gāzes un atgāzes, un kas visā savā aprites ciklā ļauj būtiski aiztaupīt siltumnīcefekta gāzu emisijas. Ja šādu kurināmo/degvielu ražo no cieto atkritumu plūsmas, izmanto tikai tos atkritumus, ko vairs nevar izmantot atkārtoti, nedz arī mehāniski pārstrādāt, un pilnībā ievēro atkritumu hierarhiju, kas noteikta Direktīvā 2008/98/EK. Ja šādu kurināmo/degvielu ražo no gāzveida emisijām, kas radušās izgatavošanas procesā, tām jābūt emisijām, kuru izplūde ir izgatavošanas procesa nenovēršamas un neplānotas sekas. Gāzveida atkritumu daļu, kas izmantota no oglekļa pārstrādes iegūta kurināmā/degvielas ražošanai, nevar ņemt vērā citās emisiju samazināšanas shēmās, piemēram, ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā;
Grozījums Nr. 105
Direktīvas priekšlikums
2. pants – 2. daļa – jj punkts
jj)  „izstrādes atļauja” ir oficiāls dokuments, kas dod tiesības iegūt meža biomasu;
 jj)  „izstrādes atļauja” ir juridiska atļauja vai līdzīgas valsts un/vai reģionālajos tiesību aktos paredzētas tiesības iegūt meža biomasu;
Grozījums Nr. 106
Direktīvas priekšlikums
2. pants – 2. daļa – mm punkts
mm)  „meža tiesiskais valdījums” ir viens vai vairāki meža un citu kokaugiem klātu zemju gabali, kas no apsaimniekošanas vai izmantošanas viedokļa veido vienu vienību;
 mm)  „piegādes bāze” ir no biomasas iegūto sākvielu izcelsmes ģeogrāfiskais reģions;
Grozījums Nr. 107
Direktīvas priekšlikums
2. pants – 2. daļa – nn punkts
nn)  „bioatkritumi” ir bioloģiski noārdāmi dārzu un parku atkritumi, mājsaimniecību, restorānu, sabiedriskās ēdināšanas iestāžu un veikalu pārtikas un virtuves atkritumi un tiem pielīdzināmi pārtikas rūpniecības uzņēmumu atkritumi;
 nn)  „bioatkritumi” ir bioloģiski atkritumi, kā tie definēti Direktīvas 2008/98/EK 3. panta 4. punktā;
Grozījums Nr. 108
Direktīvas priekšlikums
3. pants – virsraksts
Savienības saistošais vispārējais mērķrādītājs 2030. gadam
 Savienības saistošais vispārējais mērķrādītājs un nacionālie mērķrādītāji 2030. gadam
Grozījums Nr. 109
Direktīvas priekšlikums
3. pants – 1. punkts
1.  Dalībvalstis kopīgi nodrošina, ka atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvars Savienības enerģijas bruto galapatēriņā līdz 2030. gadam sasniedz vismaz 27 %.
 1.  Dalībvalstis kopīgi nodrošina, ka atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvars Savienības enerģijas bruto galapatēriņā līdz 2030. gadam sasniedz vismaz 35 %.
Grozījums Nr. 306
Direktīvas priekšlikums
3. pants – 1.a punkts (jauns)
1.a   Katra dalībvalsts nodrošina, ka no atjaunojamiem energoresursiem saražotas enerģijas patēriņa īpatsvars visos transporta veidos 2030. gadā ir vismaz 12 % no enerģijas galapatēriņa visā attiecīgās dalībvalsts transporta nozarē. Lai sasniegtu mērķi — 12 % no enerģijas galapatēriņa nodrošināt no atjaunojamiem energoresursiem, dalībvalstis no 2021. gada 1. janvāra prasa degvielas piegādātājiem panākt atjaunojamo energoresursu enerģijas minimālo īpatsvaru, kas noteikts 25. pantā.
No biodegvielu un biogāzes izmantošanas iegūtos siltumnīcefekta gāzu emisijas aiztaupījumus var ņemt vērā, nosakot, ciktāl šis mērķis ir sasniegts, ja aiztaupījumi ir nodrošināti atbilstoši 26. panta 7. punktā noteiktajiem kritērijiem, salīdzinot ar fosilo kurināmo/degvielu pēc 28. panta 1. punktā izklāstītās metodes.
Ja no pārtikas un barības kultūraugiem ražotas biodegvielas īpatsvars dalībvalstī nesasniedz 2 % un tāpēc ar to nepietiek, lai segtu starpību starp īpatsvaru, kas obligāti jāpanāk degvielas piegādātājam, un transporta nozarei noteikto 12 % īpatsvara mērķi, dalībvalsts var attiecīgi pielāgot savu 7. panta 1. punktā norādīto limitu, to samazinot ne vairāk kā līdz 2 %.
Grozījums Nr. 111
Direktīvas priekšlikums
3. pants – 2. punkts
2.  Katras dalībvalsts devumu šā vispārējā 2030. gadam nospraustā mērķrādītāja sasniegšanā nosaka un Komisijai paziņo integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu ietvaros saskaņā ar Regulas [par pārvaldību] 3. līdz 5. un 9. līdz 11. pantu.
 2.  Lai sasniegtu šo vispārējo 2030. gadam nosprausto mērķrādītāju, dalībvalstis nosaka savus mērķrādītājus integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu ietvaros saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes ... Regulas [par Enerģētikas savienības pārvaldību, 2016/0375(COD)] 3. līdz 5. un 9. līdz 13. pantu. Ja pēc tam, kad ir izvērtēti galīgie integrētie nacionālie enerģētikas un klimata plāni, kas iesniegti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes ... Regulas [par Enerģētikas savienības pārvaldību, 2016/0375(COD)] 3. pantu, Komisija secina, ka dalībvalstu mērķrādītāji nav pietiekami augsti, lai kopīgi izdotos sasniegt Savienības saistošo vispārējo mērķrādītāju, tad dalībvalstis, kuru mērķrādītāji, aprēķinot tos pēc Ia pielikumā izklāstītās formulas, izrādās par zemu, savus mērķrādītājus attiecīgi paaugstina.
Ja kāda no dalībvalstīm ārkārtēju un pienācīgi pamatotu apstākļu nevar sasniegt pašas nosprausto mērķrādītāju, tā no iecerētā mērķrādītāja drīkst atkāpties, bet ne vairāk kā par 10 %, līdz 2025. gadam par to paziņojot Komisijai. Ja tas apdraud iespēju sasniegt Savienības saistošo vispārējo mērķrādītāju, Komisija un dalībvalstis veic korektīvus pasākumus, piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes ... Regulas [par Enerģētikas savienības pārvaldību, 2016/0375(COD)] 27. panta 4. punktā minētos pasākumus, lai šo trūkumu efektīvi novērstu.
Grozījums Nr. 321
Direktīvas priekšlikums
3. pants – 2.a punkts (jauns)
2.a   Dalībvalstis nodrošina, ka nacionālā rīcībpolitika un cita starpā arī atbalsta shēmas, ko tās izstrādā, atbilst atkritumu apsaimniekošanas hierarhijai, kā tā ir noteikta Direktīvas 2008/98/EK 4. pantā, un ka nav būtiskas kropļojošas ietekmes uz (blakus)produktu, atkritumu vai atlikumu tirgiem. Tādēļ dalībvalstis regulāri izvērtē savu nacionālo rīcībpolitiku un pamato jebkādas atkāpes, sniedzot ziņojumus saskaņā ar ... Regulas [par Enerģētikas savienības pārvaldību, 2016/0375(COD)] 18. panta c) punkta prasībām.
Grozījums Nr. 113
Direktīvas priekšlikums
3. pants – 4. punkts
4.  Komisija dalībvalstu ieceru lielo vērienu atbalsta ar veicinošu satvaru, kas aptver Savienības līdzekļu, jo īpaši finanšu instrumentu, pastiprinātu izmantošanu, it sevišķi nolūkā mazināt atjaunojamo energoresursu enerģijas projektu kapitāla izmaksas.
 4.  Komisija dalībvalstu ieceru lielo vērienu atbalsta ar veicinošu satvaru, kas aptver Savienības līdzekļu, jo īpaši finanšu instrumentu, pastiprinātu izmantošanu, it sevišķi nolūkā mazināt atjaunojamo energoresursu enerģijas projektu kapitāla izmaksas un atbalstīt atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošanai paredzētus projektus ar pārrobežu dimensiju.
Grozījums Nr. 114
Direktīvas priekšlikums
4. pants – virsraksts
Finansiāls atbalsts atjaunojamo energoresursu elektroenerģijai
 Atbalsts atjaunojamo energoresursu enerģijai
Grozījums Nr. 322/rev
Direktīvas priekšlikums
4. pants – 1. punkts
1.  Lai sasniegtu 3. panta 1. punktā nosprausto Savienības mērķrādītāju, dalībvalstis, ievērojot valsts atbalsta noteikumus, var izmantot atbalsta shēmas. Atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas atbalsta shēmas izstrādā tā, lai izvairītos no liekas elektroenerģijas tirgu kropļošanas un nodrošinātu, ka ražotāji ņem vērā elektroenerģijas pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī iespējamos tīkla ierobežojumus.
 1.  Lai sasniegtu Savienības mērķrādītāju un nacionālos mērķrādītājus, kas nosprausti 3. pantā, vai lai sasniegtu augstākus mērķrādītājus, dalībvalstis, saskaņā ar LESD 195. pantu un ievērojot tā 107. un 108. pantu, var izmantot atbalsta shēmas.
Tiecoties nepieļaut liekus izkropļojumus izejvielu tirgos, atbalsta shēmas atjaunojamo energoresursu enerģijas ieguvei no biomasas izstrādā tā, lai šīs shēmas neveicinātu biomasas nevēlamu izmantošanu galvenokārt enerģijas ražošanai, ja attiecīgo biomasu var izmantot rūpnieciskām vajadzībām vai materiāliem, tā nodrošinot augstāku pievienoto vērtību, un tas cita starpā nozīmē, ka priekšroku varētu dot atkritumu un atlikumu izmantošanai. Dalībvalstīm būtu jāņem vērā pieejamais biomasas ilgtspējīga piedāvājuma apjoms.
Atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas atbalsta shēmas ir balstītas uz tirgu, lai nepieļautu elektroenerģijas tirgu izkropļošanu, un tās nodrošina, ka ražotāji ņem vērā elektroenerģijas pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī iespējamās sistēmas integrācijas izmaksas vai tīkla ierobežojumus.
Grozījums Nr. 116
Direktīvas priekšlikums
4. pants – 1.a punkts (jauns)
1.a  Dalībvalstis var piemērot tehnoloģiju ziņā neitrālas atbalsta shēmas vai arī konkrētas tehnoloģijas atbalsta shēmas. Konkrētas tehnoloģijas atbalsta shēmas var piemērot jo īpaši tad, ja to pamato viens vai vairāki šādi iemesli:
a)  konkrētās tehnoloģijas ilgtermiņa potenciāls;
b)  nepieciešamība tehnoloģiski vai ģeogrāfiski dažādot energoresursu struktūru;
c)  efektīva sistēmas plānošana un tīkla integrācija;
d)  tīkla ierobežojumi un tīkla stabilitāte;
e)  ar vidi saistīti ierobežojumi.
Grozījums Nr. 117
Direktīvas priekšlikums
4. pants – 2. punkts
2.  Atbalstu atjaunojamo energoresursu elektroenerģijai izstrādā tā, lai atjaunojamo energoresursu elektroenerģiju integrētu elektroenerģijas tirgū un nodrošinātu, ka atjaunojamo energoresursu enerģijas ražotāji reaģē uz tirgus cenas signāliem un gūst maksimālus tirgus ieņēmumus.
 2.  Atbalstu atjaunojamo energoresursu elektroenerģijai izstrādā tā, lai panāktu atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas maksimālu integrāciju elektroenerģijas tirgū un nodrošinātu, ka atjaunojamo energoresursu enerģijas ražotāji reaģē uz tirgus cenas signāliem un gūst maksimālus tirgus ieņēmumus, tomēr piedāvājot atjaunojamo energoresursu avotiem kompensāciju par tirgus izkropļojumiem.
Mazām iekārtām, kuru jauda nesasniedz 500 kW, un demonstrējumu projektiem dalībvalstis var noteikt šādām iekārtām un projektiem izdevīgas atkāpes. Tomēr no vēja enerģijas saražotai elektroenerģijai ir noteikts ierobežojums — uzstādītā elektroenerģijas ražošanas jauda nepārsniedz 3 MW jeb 3 vēja ģeneratoru vienības.
Neskarot otrajā daļā noteiktos ierobežojumus, atjaunojamo energoresursu energokopienu atbalstam dalībvalstis var izmantot citus mehānismus un procedūras.
Grozījums Nr. 118
Direktīvas priekšlikums
4. pants – 3. punkts – 1.a daļa (jauna)
Ja atbalstu atjaunojamo energoresursu enerģijai sniedz, rīkojot piedāvājumu konkursu, piemēro šā panta 3.a punktā noteiktās prasības, ja vien minētais atbalsts nav paredzēts mazām iekārtām, kuru jauda nepārsniedz 1 MW, vēja enerģijas projektiem, kas nodrošina ne vairāk kā 6 vēja ģeneratoru vienības jeb 6 MW jaudu, un demonstrējumu projektiem.
Grozījums Nr. 119
Direktīvas priekšlikums
4. pants – 3.a punkts (jauns)
3.a  Ja atbalstu atjaunojamo energoresursu enerģijai sniedz, rīkojot piedāvājumu konkursu, lai nodrošinātu augstus projekta izpildes rādītājus, dalībvalstis:
a)  nosaka un publicē nediskriminējošus un pārredzamus priekškvalifikācijas kritērijus un noteikumus par projekta izpildes ilgumu;
b)  apspriežas ar ieinteresētajām personām, lai izskatītu konkursa specifikāciju projektu;
c)  publicē informāciju par iepriekšējiem konkursiem, cita starpā norādot arī attiecīgo projektu izpildes rādītājus.
Grozījums Nr. 120
Direktīvas priekšlikums
4. pants – 3.b punkts (jauns)
3.b  Dalībvalstis publicē ilgtermiņa grafiku attiecībā uz plānoto atbalsta piešķiršanu vismaz nākamo piecu gadu laikposmam un tajā norāda orientējošus termiņus (attiecīgā gadījumā cita starpā norādot arī konkursu rīkošanas biežumu), jaudu, budžetu vai maksimālo atbalstu, ko ir paredzēts piešķirt vienam projektam, kā arī konkursa kritērijiem atbilstošās tehnoloģijas.
Grozījums Nr. 121
Direktīvas priekšlikums
4. pants – 3.c punkts (jauns)
3.c  Izstrādājot atbalsta shēmas, dalībvalstis ņem vērā atjaunojamo energoresursu energokopienu un pašpatērētāju specifiku, lai dotu šādām kopienām un patērētājiem iespēju kā vienlīdzīgiem pretendentiem konkurēt ar citiem dalībniekiem.
Grozījums Nr. 122
Direktīvas priekšlikums
4. pants – 3.d punkts (jauns)
3.d  Lai no atjaunojamiem energoresursiem tiktu saražots vairāk enerģijas tālākajos reģionos un uz mazām salām, finansiālo atbalstu projektiem, ko šādos reģionos īsteno, dalībvalstis var pielāgot, ņemot vērā ražošanas izmaksas, kuras rodas tieši tādēļ, ka šie reģioni ir izolēti un atkarīgi no ārējiem resursiem.
Grozījums Nr. 123
Direktīvas priekšlikums
4. pants – 4. punkts
4.  Dalībvalstis vismaz reizi četros gados novērtē, cik rezultatīvs ir to atbalsts atjaunojamo energoresursu elektroenerģijai. Lēmumus par atbalsta turpināšanu vai paildzināšanu un jauna atbalsta izstrādi balsta uz novērtējumu rezultātiem.
 4.  Dalībvalstis vismaz reizi četros gados novērtē, cik rezultatīvs ir to atbalsts atjaunojamo energoresursu elektroenerģijai un novērtē šā atbalsta ietekmes izplatīšanos uz dažādām patērētāju grupām, cita starpā arī uz rūpniecības konkurētspēju.
Novērtējumā ņem vērā arī iespējamo izmaiņu ietekmi uz atbalsta shēmām un investīcijām. Šo novērtējumu dalībvalstis iekļauj savos nacionālajos enerģētikas un klimata plānos un to atjauninātajās versijās, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes ... Regulu [par Enerģētikas savienības pārvaldību, 2016/0375(COD)].
Ilgtermiņa plānošana attiecībā uz atbalsta lēmumu pieņemšanu un jauna atbalsta izstrāde tiek īstenota uz novērtējumu rezultātu pamata, ņemot vērā to, cik veiksmīgi kopumā izdodas sasniegt atjaunojamo energoresursu mērķrādītājus un citus mērķus, piemēram, tos, kuri attiecas uz cenas pieņemamību un energokopienu attīstību, un ņemot vērā arī atbalsta ietekmes izplatīšanos uz dažādām patērētāju grupām, cita starpā arī uz rūpniecības konkurētspēju.
Grozījums Nr. 124
Direktīvas priekšlikums
4. pants – 4.a punkts (jauns)
4.a  Līdz [2021. gada] ... un pēc tam reizi trijos gados Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par sniegtā atbalsta, izmantojot piedāvājumu konkursu, īstenošanas rezultātiem Savienībā, ziņojumā cita starpā analizējot to, vai ar piedāvājumu konkursiem izdodas:
a)  panākt izmaksu samazināšanos;
b)  panākt tehnoloģiskus uzlabojumus;
c)  sasniegt augstus izpildes rādītājus;
d)  nodrošināt mazu dalībnieku un vietējo pārvaldes iestāžu nediskriminējošu līdzdalību.
Grozījums Nr. 125
Direktīvas priekšlikums
4. pants – 4.b punkts (jauns)
4.b  Līdz ... [seši mēneši pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas] Komisija pārskata Pamatnostādnes par valsts atbalstu vides aizsardzībai un enerģētikai 2014.–2020. gadam (2014/C 200/01), lai pilnībā iekļautu šīs direktīvas 4. pantā noteiktos pamatprincipus.
Grozījums Nr. 126
Direktīvas priekšlikums
4. pants – 4.c punkts (jauns)
4.c  Atkāpjoties no šā panta 1. punkta noteikumiem, dalībvalstis nodrošina, ka neviena atjaunojamo energoresursu enerģijas atbalsta shēma netiek piemērota tiem sadzīves atkritumiem, attiecībā uz kuriem netiek pildīti Direktīvā 2008/98/EK noteiktie dalītas savākšanas pienākumi.
Grozījums Nr. 127
Direktīvas priekšlikums
5. pants – 1. punkts
1.  Dalībvalstis atbalstu no atjaunojamiem energoresursiem saražotai elektroenerģijai atver ražotājiem citās dalībvalstīs atbilstoši šajā pantā noteiktajiem nosacījumiem.
 1.  Dalībvalstis atbalstu no atjaunojamiem energoresursiem saražotai elektroenerģijai atver ražotājiem citās dalībvalstīs atbilstoši šajā pantā noteiktajiem nosacījumiem. Dalībvalstis var noteikt, ka tās savu atbalstu sniedz tikai iekārtām tajās dalībvalstīs, ar kurām tām ir tiešs savienojums, ko nodrošina starpsavienojumi.
Grozījums Nr. 128
Direktīvas priekšlikums
5. pants – 2. punkts
2.  Dalībvalstis nodrošina, ka atbalsts, kas atbilst vismaz 10 % jaunatbalstītās jaudas katru gadu no 2021. līdz 2025. gadam un vismaz 15 % jaunatbalstītās jaudas katru gadu no 2026. līdz 2030. gadam, ir atvērts iekārtām, kas atrodas citās dalībvalstīs.
 2.  Dalībvalstis nodrošina, ka atbalsts, kas atbilst vismaz 8 % jaunatbalstītās jaudas katru gadu no 2021. līdz 2025. gadam un vismaz 13 % jaunatbalstītās jaudas katru gadu no 2026. līdz 2030. gadam, ir atvērts iekārtām, kas atrodas citās dalībvalstīs. Ja minētie minimālie līmeņi ir pārsniegti, dalībvalstīm ir tiesības saskaņā ar šīs direktīvas 7. līdz 13. pantu pašām izlemt, cik lielā mērā tās atbalsta enerģiju, ko no atjaunojamiem energoresursiem ražo citā dalībvalstī.
Grozījums Nr. 129
Direktīvas priekšlikums
5. pants – 2.a punkts (jauns)
2.a  Dalībvalstis var prasīt Komisijai atbrīvojumu no šajā pantā noteikto pienākumu izpildes, tostarp arī lēmumu neļaut attiecīgās valsts teritorijā izvietotajām iekārtām piedalīties citās dalībvalstīs organizētās atbalsta shēmās, ja to pamato viens vai vairāki šādi iemesli:
a)  nepietiekama starpsavienojumu jauda;
b)  dabas resursu nepietiekamība;
c)  nelabvēlīga ietekme uz tās dalībvalsts energoapgādes drošību, kura pieprasa atbrīvojumu, vai nelabvēlīga ietekme uz šīs dalībvalsts enerģijas tirgus netraucētu darbību.
Katru šādu atbrīvojumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un to pārskata līdz 2025. gada 31. decembrim.
Grozījums Nr. 130
Direktīvas priekšlikums
5. pants – 3. punkts
3.  Atbalsta shēmas var atvērt pārrobežu dalībai inter alia ar atvērtiem konkursiem, kopīgiem konkursiem, atvērtām sertifikācijas shēmām vai kopīgām atbalsta shēmām. To, kā atjaunojamo energoresursu elektroenerģiju, par kuru piešķirts atbalsts atvērtos konkursos, kopīgos konkursos vai atvērtās sertifikācijas shēmās, ieskaita dalībvalstu attiecīgajā devumā, nosaka sadarbības nolīgumā, kurš ietver noteikumus par līdzekļu pārrobežu izmaksāšanu, ievērojot principu, ka enerģija būtu jāieskaita tās valsts devumā, kura iekārtu finansē.
 3.  Atbalsta shēmas var atvērt pārrobežu dalībai cita starpā ar atvērtiem konkursiem, kopīgiem konkursiem, atvērtām sertifikācijas shēmām vai kopīgām atbalsta shēmām. To, kā atjaunojamo energoresursu elektroenerģiju, par kuru piešķirts atbalsts atvērtos konkursos, kopīgos konkursos, atvērtās sertifikācijas shēmās, ieskaita dalībvalstu attiecīgajā devumā, nosaka sadarbības nolīgumā, kurš ietver noteikumus par pārrobežu shēmu, tostarp nosacījumus par dalību un līdzekļu izmaksāšanu, ņemot vērā dažādus nodokļus un maksas un ievērojot principu, ka enerģija būtu jāieskaita tās valsts devumā, kura iekārtu finansē. Ar sadarbības nolīgumu tiecas saskaņot administratīvā satvara nosacījumus sadarbības valstīs, lai nodrošinātu līdzvērtīgus konkurences apstākļus.
Grozījums Nr. 131
Direktīvas priekšlikums
5. pants – 4. punkts
4.  Komisija līdz 2025. gadam novērtē, kāda ir šā panta noteikumu pozitīvā ietekme uz atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas izmantošanas izmaksefektīvu paplašināšanu Savienībā. Pamatojoties uz šo novērtējumu, Komisija var ierosināt palielināt 2. punktā noteiktās procentuālās vērtības.
 4.  Komisija palīdz dalībvalstīm īstenot sarunu procesu un noteikt sadarbības kārtību un tādēļ sniedz informāciju un veic analīzi, cita starpā arī kvantitatīvus un kvalitatīvus datus par tiešām un netiešām sadarbības izmaksām un ieguvumiem, kā arī norādījumus un tehnisko ekspertu zināšanas visa procesa gaitā. Minētajā nolūkā Komisija rosina paraugprakses apmaiņu un izstrādā sadarbības nolīgumu paraugus, tā veicinot procesa raitu norisi.
Komisija līdz 2025. gadam novērtē, kāda ir šā panta noteikumu pozitīvā ietekme uz atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas izmantošanas izmaksefektīvu paplašināšanu Savienībā. Pamatojoties uz šo novērtējumu, Komisija var ierosināt mainīt 2. punktā noteiktās procentuālās vērtības.
Grozījums Nr. 132
Direktīvas priekšlikums
6. pants – 1. daļa
Neskarot pielāgojumus, kas vajadzīgi, lai izpildītu valsts atbalsta noteikumus, dalībvalstis nodrošina, ka atjaunojamo energoresursu enerģijas projektiem piešķirtā atbalsta līmenis un nosacījumi netiek pārskatīti tā, ka tie negatīvi ietekmētu šādi piešķirtās tiesības un atbalstīto projektu saimniecisko aspektu.
 Dalībvalstis nodrošina, ka jauniem vai jau esošiem atjaunojamo energoresursu enerģijas projektiem piešķirtā atbalsta līmenis un nosacījumi netiek pārskatīti tā, ka tie negatīvi ietekmē šādi piešķirtās tiesības un valsts ekonomiku.
Ja tiek mainīti citi tiesiskā regulējuma instrumenti un ja šīs izmaiņas skar atbalstītos atjaunojamo energoresursu enerģijas projektus, dalībvalstis nodrošina, lai šīm tiesiskā regulējuma izmaiņām nebūtu nelabvēlīgas ietekmes uz atbalstīto projektu saimniecisko aspektu.
Grozījums Nr. 133
Direktīvas priekšlikums
6. pants – 1.a daļa (jauna)
Dalībvalstis nodrošina, ka jebkādas izmaiņas atbalsta shēmās tiek veiktas, pamatojoties uz ilgtermiņa plānošanu, kas īstenojama saskaņā ar 4. panta 4. punktu, ka par to tiek publiski paziņots vismaz deviņus mēnešus pirms to stāšanās spēkā, turklāt dalībvalstis nodrošina, ka šajā sakarībā ir īstenots pārredzams un iekļaujošs sabiedriskās apspriešanas process. Būtiskas izmaiņas jau izveidotā atbalsta shēmā veic, nosakot pienācīgu pārejas periodu līdz brīdim, kad stājas spēkā jaunā atbalsta shēma.
Ja mainās tiesiskais regulējums vai tīkla ekspluatācijas kārtība un šādu izmaiņu nelabvēlīgā ietekme uz atbalstīto projektu saimniecisko aspektu ir būtiska vai diskriminējoša, dalībvalstis nodrošina, lai atbalstītie projekti saņemtu kompensāciju.
Grozījums Nr. 307
Direktīvas priekšlikums
7. pants – 1. punkts – 4. daļa
Aprēķinot dalībvalsts atjaunojamo energoresursu enerģijas bruto galapatēriņu, biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo, kā arī biomasas degvielu daļa, ko patērē transportā, ja to ražo no pārtikas vai dzīvnieku barības kultūraugiem, nepārsniedz 7 % no enerģijas galapatēriņa attiecīgās dalībvalsts autotransportā un dzelzceļa transportā. Šo limitu samazina līdz 3,8 % 2030. gadā pēc X pielikuma A daļā noteiktās trajektorijas. Dalībvalstis var noteikt zemāku limitu un nošķirt dažādu veidu biodegvielas, bioloģiskos šķidros kurināmos un biomasas degvielas, kas saražotas no pārtikas un dzīvnieku barības kultūraugiem, piemēram, nosakot zemāku limitu tai pārtikas vai dzīvnieku barības kultūraugu biodegvielu daļai, ko saražo no eļļas kultūraugiem, ņemot vērā netiešo zemes izmantošanas maiņu.
 Aprēķinot dalībvalsts atjaunojamo energoresursu enerģijas bruto galapatēriņu, biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo, kā arī biomasas degvielu daļa, ko patērē transportā, ja to ražo no pārtikas vai dzīvnieku barības kultūraugiem, nav lielāka par šādu degvielu/kurināmā īpatsvaru attiecīgās dalībvalsts atjaunojamo energoresursu enerģijas 2017. gada bruto galapatēriņā un nepārsniedz 7 % no bruto galapatēriņa attiecīgās dalībvalsts autotransportā un dzelzceļa transportā.
No palmu eļļas ražotas biodegvielas un bioloģiskā šķidrā kurināmā īpatsvars no 2021. gada ir 0 %. Dalībvalstis var noteikt zemāku limitu un nošķirt dažādu veidu biodegvielas, bioloģiskos šķidros kurināmos un biomasas degvielas, kas saražotas no pārtikas un dzīvnieku barības kultūraugiem, piemēram, nosakot zemāku limitu tai pārtikas vai dzīvnieku barības kultūraugu biodegvielu daļai, ko saražo no eļļas kultūraugiem, ņemot vērā netiešo zemes izmantošanas maiņu un citu neplānotu ietekmi uz ilgtspēju.
Grozījums Nr. 136
Direktīvas priekšlikums
7. pants – 2. punkts – 1. daļa
Šā panta 1. punkta a) apakšpunkta izpildei atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas bruto galapatēriņš ir dalībvalstī no atjaunojamajiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas daudzums, ieskaitot atjaunojamo energoresursu enerģijas pašpatērētāju un energokopienu saražoto elektroenerģiju, bet izslēdzot to elektroenerģijas daudzumu, kas saražots hidroakumulācijas blokos, izmantojot ūdeni, kas iepriekš bijis sūknēts kalnup.
 Šā panta 1. punkta a) apakšpunkta izpildei atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas bruto galapatēriņš ir dalībvalstī no atjaunojamajiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas daudzums, ieskaitot atjaunojamo energoresursu enerģijas pašpatērētāju un atjaunojamo energoresursu energokopienu saražoto elektroenerģiju, bet izslēdzot to elektroenerģijas daudzumu, kas saražots hidroakumulācijas blokos, izmantojot ūdeni, kas iepriekš bijis sūknēts kalnup.
Grozījums Nr. 137
Direktīvas priekšlikums
7. pants – 3. punkts – 3. daļa
Piemērojot 1. panta b) apakšpunktu, siltumsūkņu uztverto apkārtējās vides siltumenerģiju ņem vērā ar noteikumu, ka galīgā saražotā enerģija būtiski pārsniedz ievadīto primāro enerģiju, kas nepieciešama, lai darbinātu siltumsūkņus. Piemērojot šo direktīvu, siltumenerģijas daudzumu, ko uzskata par atjaunojamo energoresursu enerģiju, aprēķina saskaņā ar VII pielikumā noteikto metodoloģiju.
 Piemērojot 1. panta b) apakšpunktu, siltumapgādes vai aukstumapgādes vajadzībām ar siltumsūkņiem pārveidoto apkārtējās vides enerģiju un ģeotermālo enerģiju ņem vērā ar noteikumu, ka galīgā saražotā enerģija būtiski pārsniedz ievadīto primāro enerģiju, kas nepieciešama, lai darbinātu siltumsūkņus. Piemērojot šo direktīvu, siltumenerģijas daudzumu, ko uzskata par atjaunojamo energoresursu enerģiju, aprēķina saskaņā ar VII pielikumā noteikto metodoloģiju.
Grozījums Nr. 138
Direktīvas priekšlikums
7. pants – 3. punkts – 4.a daļa (jauna)
Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 32. pantu attiecībā uz to, lai papildinātu šo Direktīvu, nosakot metodiku, pēc kuras aprēķina atjaunojamo energoresursu enerģijas daudzumu, kurš izmantots siltumapgādei un aukstumapgādei, arī centralizētai siltumapgādei un aukstumapgādei, un ar ko pārskata VII pielikumu par siltumsūkņu saražotās enerģijas uzskaiti.
Grozījums Nr. 139
Direktīvas priekšlikums
7. pants – 4. punkts – ba apakšpunkts (jauns)
ba)  lai sasniegtu 3. panta 1. punkta a) apakšpunktā noteikto mērķrādītāju, aviācijas un jūrniecības nozarēs piegādāto degvielu daļu nosaka, degvielu enerģijas saturu reizinot attiecīgi ar 2 (aviācijai) un 1,2 (jūrniecībai), un autotransporta līdzekļiem piegādātās atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas daļu nosaka, tās enerģijas saturu reizinot ar 2,5.
Grozījums Nr. 140 un 308
Direktīvas priekšlikums
7. pants – 5. punkts – 2. daļa
Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 32. pantu pieņemt deleģētos aktus nolūkā grozīt IX pielikuma A un B daļā sniegto sākvielu sarakstu, lai sākvielas pievienotu, bet ne tāpēc, lai tās svītrotu. Ikviena deleģētā akta pamatā ir jaunāko zinātnisko un tehnisko sasniegumu analīze, kurā pienācīgi ņemti vērā Direktīvā 2008/98/EK noteiktie atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas principi, ievērojot Savienības ilgtspējas kritērijus, un kura pamato atzinumu, ka attiecīgā sākviela nerada papildu pieprasījumu pēc zemes un veicina atkritumu un atlikumu izmantošanu, reizē neatstājot būtisku negatīvu ietekmi uz (blakus)produktu, atkritumu vai atlikumu tirgu, sniedzot būtiskus siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījumus salīdzinājumā ar fosilajiem kurināmajiem/degvielām un neradot risku negatīvi ietekmēt vidi un bioloģisko daudzveidību.
 Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 32. pantu attiecībā uz to, lai grozītu IX pielikuma A un B daļā sniegto sākvielu sarakstu. Ikviena deleģētā akta pamatā ir jaunāko zinātnisko un tehnisko sasniegumu analīze, kurā pienācīgi ņemti vērā aprites ekonomikas principi un Direktīvā 2008/98/EK noteiktā atkritumu apsaimniekošanas hierarhija, ievērojot Savienības ilgtspējas kritērijus, un kura pamato atzinumu, ka attiecīgā sākviela nerada papildu pieprasījumu pēc zemes un veicina atkritumu un atlikumu izmantošanu, un vienlaikus neatstāj būtisku negatīvu ietekmi uz (blakus)produktu, atkritumu vai atlikumu tirgu, sniedz būtiskus siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījumus salīdzinājumā ar fosilajiem kurināmajiem/degvielām, ko apliecina emisiju aprites cikla izvērtējums, un nerada videi un bioloģiskajai daudzveidībai nelabvēlīgas ietekmes risku.
Grozījums Nr. 309
Direktīvas priekšlikums
7. pants – 5. punkts – 3. daļa
Ik pēc diviem gadiem Komisija izvērtē IX pielikuma A un B daļā iekļauto sākvielu sarakstu, lai tam pievienotu sākvielas, saskaņā ar šajā punktā noteiktajiem principiem. Pirmo izvērtēšanu veic ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc [šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas]. Komisija attiecīgā gadījumā pieņem deleģētos aktus, ar kuriem groza IX pielikuma A un B daļā sniegto sākvielu sarakstu, lai sākvielas pievienotu, bet ne tāpēc, lai tās svītrotu.
 Reizi divos gados Komisija izvērtē IX pielikuma A un B daļā iekļauto sākvielu sarakstu, lai tam pievienotu sākvielas, saskaņā ar šajā punktā noteiktajiem principiem. Pirmo izvērtēšanu veic ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc [šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas]. Komisija attiecīgā gadījumā pieņem deleģētos aktus, ar kuriem groza IX pielikuma A un B daļā sniegto sākvielu sarakstu, lai sākvielas pievienotu. Komisija 2025. gadā veic īpašu novērtējumu, lai svītrotu IX pielikumā iekļautās sākvielas, un tā rezultātā attiecīgu deleģēto aktu Komisija pieņem viena gada laikā pēc novērtējuma veikšanas.
Grozījums Nr. 310
Direktīvas priekšlikums
7. pants – 5. punkts – 3.a daļa (jauna)
Sākvielas no IX pielikuma svītro tikai pēc tam, kad ir notikusi sabiedriskā apspriešana, un ievērojot 6. pantā noteiktos finansiālā atbalsta stabilitātes principus. Neskarot 26. panta noteikumus, gadījumā, ja sākvielas tiek svītrotas, būtu jāļauj jau uzstādītajām iekārtām, kuras ražo biodegvielu no attiecīgajām sākvielām, šādi saražotās enerģijas daudzumu uzskatīt par atjaunojamo energoresursu enerģiju un ņemt to vērā, nosakot, ciktāl ir izpildīts pienākums, kas degvielas piegādātājam noteikts 25. pantā, un tomēr nepārsniedzot to vēsturisko ražošanas līmeni.
Grozījums Nr. 143
Direktīvas priekšlikums
7. pants – 5.a punkts (jauns)
5.a  Izstrādājot politiku, kura veicina degvielu ražošanu no IX pielikumā uzskaitītajām izejvielām, dalībvalstis pienācīgi ņem vērā atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju, kas noteikta Direktīvā 2008/98/EK, tostarp tās noteikumus attiecībā uz apsvērumiem par aprites ciklu dažādu atkritumu plūsmu radīšanas un šo plūsmu apsaimniekošanas vispārējo ietekmi.
Grozījums Nr. 144
Direktīvas priekšlikums
9. pants – 5.a punkts (jauns)
5.a  Komisija nodrošina, lai dalībvalstīm būtu vieglāk sagatavot kopīgus projektus, un tādēļ jo īpaši sniedz mērķtiecīgu tehnisko palīdzību un palīdzību projektu izstrādei.
Grozījums Nr. 145
Direktīvas priekšlikums
11. pants – 1. punkts
1.  Viena vai vairākas dalībvalstis var sadarboties ar vienu vai vairākām trešām valstīm visu veidu kopprojektos, kas saistīti ar elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamajiem energoresursiem. Šajā sadarbībā drīkst piedalīties privātuzņēmēji.
 1.  Viena vai vairākas dalībvalstis var sadarboties ar vienu vai vairākām trešām valstīm visu veidu kopprojektos, kas saistīti ar elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamajiem energoresursiem. Šajā sadarbībā drīkst piedalīties privātuzņēmēji, un tā notiek pilnīgā saskaņā ar starptautisko tiesību normām.
Grozījums Nr. 146
Direktīvas priekšlikums
11. pants – 2. punkts – ca apakšpunkts (jauns)
ca)  elektroenerģija ir ražota saskaņā ar starptautisko tiesību normām, īpašu uzmanību pievēršot cilvēktiesību normām.
Grozījums Nr. 147
Direktīvas priekšlikums
11. pants – 3. punkts – e apakšpunkts
e)  pieteikums attiecas uz kopprojektu, kurš atbilst 2. punkta b) un c) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem un kurā starpsavienotāju izmantos pēc tā nodošanas ekspluatācijā, kā arī uz elektroenerģijas apjomu, kas nav lielāks par to apjomu, kuru eksportēs uz Savienību pēc starpsavienotāja nodošanas ekspluatācijā.
 e)  pieteikums attiecas uz kopprojektu, kurš atbilst 2. punkta b), c) un ca) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem un kurā starpsavienotāju izmantos pēc tā nodošanas ekspluatācijā, kā arī uz elektroenerģijas apjomu, kas nav lielāks par to apjomu, kuru eksportēs uz Savienību pēc starpsavienotāja nodošanas ekspluatācijā.
Grozījums Nr. 148
Direktīvas priekšlikums
11. pants – 5. punkts – d apakšpunkts
d)  iekļauj rakstisku tās trešās valsts izdotu apliecinājumu par b) un c) apakšpunktu, kuras teritorijā iekārtu ir paredzēts nodot ekspluatācijā, un norāda to iekārtas saražotās elektroenerģijas daļu vai daudzumu, ko šī trešā valsts lietos iekšzemē.
 d)  iekļauj rakstisku tās trešās valsts izdotu apliecinājumu par 2. punkta b), c) un ca) apakšpunktu, kuras teritorijā iekārtu ir paredzēts nodot ekspluatācijā, un norāda to iekārtas saražotās elektroenerģijas daļu vai daudzumu, ko šī trešā valsts lietos iekšzemē.
Grozījums Nr. 149
Direktīvas priekšlikums
13. pants – 3.a punkts (jauns)
3.a  Komisija nodrošina, lai dalībvalstīm būtu vieglāk izveidot kopīgas atbalsta shēmas, un tādēļ jo īpaši izplata informāciju ar norādījumiem un paraugpraksi.
Grozījums Nr. 150
Direktīvas priekšlikums
15. pants – 1. punkts – 1. daļa
Dalībvalstis nodrošina, ka visi valsts noteikumi attiecībā uz atļauju izsniegšanas, sertificēšanas un licencēšanas procedūrām, kuras piemēro atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas, siltumapgādei vai aukstumapgādei izmantojamās enerģijas ražošanas stacijām un attiecīgajām pārvades un sadales tīkla infrastruktūrām, kā arī biomasas pārveidošanai par biodegvielām vai citiem energoproduktiem, ir samērīgi un vajadzīgi.
 Dalībvalstis nodrošina, ka visi valsts noteikumi attiecībā uz atļauju izsniegšanas, sertificēšanas un licencēšanas procedūrām, kuras piemēro atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas, siltumapgādei vai aukstumapgādei izmantojamās enerģijas ražošanas stacijām un attiecīgajiem pārvades un sadales tīkliem, kā arī biomasas pārveidošanai par biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo un biomasas kurināmo/degvielu vai citiem energoproduktiem, un kuras piemēro attiecībā uz nebioloģiskas izcelsmes atjaunojamo energoresursu šķidro un gāzveida transporta degvielu, ir samērīgi un vajadzīgi un ka ir ievērots princips ,,energoefektivitāte pirmajā vietā”.
Grozījums Nr. 151
Direktīvas priekšlikums
15. pants – 1. punkts – 2. daļa – a apakšpunkts
a)  administratīvās procedūras vienkāršo un paātrina attiecīgajā administratīvajā līmenī;
 a)  administratīvās procedūras vienkāršo un paātrina attiecīgajā administratīvajā līmenī, un tajās paredz prognozējamus termiņus vajadzīgo atļauju un licenču izsniegšanai;
Grozījums Nr. 152
Direktīvas priekšlikums
15. pants – 1. punkts – 2. daļa – d apakšpunkts
d)  decentralizētām atjaunojamo energoresursu enerģiju ražojošām iekārtām nosaka vienkāršotas un mazāk apgrūtinošas atļauju izsniegšanas procedūras, tostarp vienkāršu paziņošanu, ja to atļauj attiecīgais tiesiskais regulējums.
 d)  maziem projektiem un decentralizētām atjaunojamo energoresursu enerģiju ražojošām un uzkrājošām iekārtām, cita starpā arī atjaunojamo energoresursu enerģijas pašpatērētājiem un atjaunojamo energoresursu energokopienām, nosaka vienkāršotas un mazāk apgrūtinošas atļauju izsniegšanas procedūras, tostarp vienkāršu paziņošanu.
Grozījums Nr. 153
Direktīvas priekšlikums
15. pants – 3. punkts
3.  Dalībvalstis nodrošina, ka investori var pietiekamā mērā paredzēt plānoto atbalstu atjaunojamo energoresursu enerģijai. Tādēļ dalībvalstis nosaka un publicē ilgtermiņa grafiku ar plānotajiem piešķīrumiem atbalstam, aptverot vismaz nākamos trīs gadus un katrai shēmai norādot indikatīvo laiku, jaudu, līdzekļus, ko paredzēts piešķirt, kā arī apspriešanos ar ieinteresētajām personām par atbalsta modeli.
 svītrots
Grozījums Nr. 154
Direktīvas priekšlikums
15. pants – 4. punkts
4.  Dalībvalstis nodrošina, ka valsts, reģionālā un vietējā līmeņa kompetentās iestādes, plānojot, projektējot, būvējot un atjaunojot pilsētu infrastruktūru, rūpnieciskos vai dzīvojamos rajonus un energoinfrastruktūru, tostarp elektroenerģijas, centralizētās siltumapgādes un aukstumapgādes, dabasgāzes un alternatīvo kurināmo/degvielu tīklus, paredz noteikumus par atjaunojamo energoresursu enerģijas integrēšanu un ieviešanu un nenovēršama atlikumsiltuma vai atlikumaukstuma izmantošanu.
 4.  Dalībvalstis nodrošina, ka valsts, reģionālā un vietējā līmeņa kompetentās iestādes, plānojot, projektējot, būvējot un atjaunojot pilsētu infrastruktūru, rūpnieciskos, komerciālos vai dzīvojamos rajonus un energoinfrastruktūru, tostarp elektroenerģijas, centralizētās siltumapgādes un aukstumapgādes, dabasgāzes un alternatīvo kurināmo/degvielu tīklus, paredz noteikumus, ar kuriem nodrošina atjaunojamo energoresursu enerģijas integrēšanu un ieviešanu, cita starpā arī agrīnu telpisko plānošanu, vajadzību un atbilstības izvērtējumu, kas īstenojams, ņemot vērā energoefektivitāti un pieprasījumreakciju, un ka ir paredzēti īpaši noteikumi par energoresursu enerģijas pašpatēriņu un atjaunojamo energoresursu energokopienām, kā arī par nenovēršama atlikumsiltuma vai atlikumaukstuma izmantošanu. Dalībvalstis jo īpaši mudina vietējās un reģionālās administratīvās iestādes, plānojot infrastruktūru pilsētās, attiecīgā gadījumā iekļaut arī siltumapgādi un aukstumapgādi no atjaunojamiem energoresursiem.
Grozījums Nr. 155
Direktīvas priekšlikums
15. pants – 5. punkts – 2. daļa
Izstrādājot šādus pasākumus vai atbalsta shēmās dalībvalstis var ņemt vērā arī nacionālos pasākumus, kas attiecas uz energoefektivitātes ievērojamu palielināšanu un koģenerāciju un uz ēkām, kurās enerģijas izmantojums ir pasīvs, mazs vai līdzinās nullei.
 Izstrādājot šādus pasākumus vai atbalsta shēmās dalībvalstis var ņemt vērā arī nacionālos pasākumus, kas attiecas uz atjaunojamo energoresursu enerģijas pašpatēriņa, vietējās enerģijas uzkrāšanas, energoefektivitātes ievērojamu palielināšanu un koģenerāciju un uz ēkām, kurās enerģijas izmantojums ir pasīvs, mazs vai līdzinās nullei.
Grozījums Nr. 156
Direktīvas priekšlikums
15. pants – 5. punkts – 3. daļa
Dalībvalstis savos būvniecības noteikumos un būvnormatīvos vai ar citiem līdzvērtīgiem paņēmieniem pieprasa visās jaunajās ēkās un esošajās ēkās, kurās veic kapitālremontu, nodrošināt minimālos atjaunojamo energoresursu enerģijas pielietojuma līmeņus, atspoguļojot saskaņā ar Direktīvas 2010/31/ES 5. panta 2. punktu veiktā izmaksu ziņā optimālo līmeņu aprēķina rezultātus. Dalībvalstis ļauj šos minimālos līmeņus ievērot, inter alia izmantojot ievērojamu atjaunojamo energoresursu proporciju.
 Dalībvalstis savos būvniecības noteikumos un būvnormatīvos vai ar citiem līdzvērtīgiem paņēmieniem pieprasa visās jaunajās ēkās un esošajās ēkās, kurās veic kapitālremontu, nodrošināt minimālos atjaunojamo energoresursu enerģijas vai atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošanas iekārtu pielietojuma līmeņus, atspoguļojot saskaņā ar Direktīvas 2010/31/ES 5. panta 2. punktu veiktā izmaksu ziņā optimālo līmeņu aprēķina rezultātus. Dalībvalstis ļauj šos minimālos līmeņus ievērot, tostarp ņemot vērā ar ievērojamu atjaunojamo energoresursu proporciju nodrošinātu centralizēto siltumapgādi un aukstumapgādi, ņemot vērā individuālo vai kolektīvu pašpatēriņu saskaņā ar 21. pantu, vai ņemot vērā uz atjaunojamajiem energoresursiem balstītu koģenerāciju, kā arī atlikumsiltumu un atlikumaukstumu.
Grozījums Nr. 157
Direktīvas priekšlikums
15. pants – 6. punkts
6.  Dalībvalstis nodrošina, ka no 2012. gada 1. janvāra jaunas valstu, reģionu un vietējas nozīmes publiskās ēkas un šādas esošas ēkas, kurās veic kapitālremontu, šīs direktīvas nozīmē noderētu par paraugu. Dalībvalstis cita starpā var īstenot šo pienākumu, nosakot, ka trešās personas var izmantot publisko vai jaukto publisko un privāto ēku jumtus atjaunojamo energoresursu enerģiju ražojošu iekārtu uzstādīšanai.
 6.  Dalībvalstis nodrošina, ka no 2012. gada 1. janvāra jaunas valstu, reģionu un vietējas nozīmes publiskās ēkas un šādas esošas ēkas, kurās veic kapitālremontu, šīs direktīvas nozīmē noderētu par paraugu. Dalībvalstis cita starpā var ļaut īstenot šo pienākumu, panākot atbilstību standartiem, kas noteikti gandrīz nulles enerģijas ēkām, kā prasīts Eiropas Parlamenta un Padomes ... Direktīvā [par ēku energoefektivitāti, 2016/0381(COD)], vai nosakot, ka trešās personas var izmantot publisko vai jaukto publisko un privāto ēku jumtus atjaunojamo energoresursu enerģiju ražojošu iekārtu uzstādīšanai.
Grozījums Nr. 158
Direktīvas priekšlikums
15. pants – 7. punkts
7.  Būvniecības noteikumos un būvnormatīvos dalībvalstis veicina tādu siltumapgādes un aukstumapgādes sistēmu un aprīkojuma izmantošanu, kas izmanto atjaunojamo energoresursu enerģiju un kas ievērojami samazina energopatēriņu. Dalībvalstis izmanto energomarķējumu, ekomarķējumu vai citus attiecīgus sertifikātus vai standartus, ko izstrādā attiecīgas valsts vai Savienības līmenī, ja tādi ir, lai rosinātu izmantot šādas sistēmas un aprīkojumu.
 7.  Būvniecības noteikumos un būvnormatīvos dalībvalstis veicina tādu siltumapgādes un aukstumapgādes sistēmu un aprīkojuma izmantošanu, kas izmanto atjaunojamo energoresursu enerģiju un kas ievērojami samazina energopatēriņu. Tādēļ dalībvalstis izmanto energomarķējumu, ekomarķējumu vai citus attiecīgus sertifikātus vai standartus, ko izstrādā attiecīgās valsts vai Savienības līmenī, ja tādi ir, un arī nodrošina, ka tiek sniegta atbilstoša informācija un ieteikumi par īpaši energoefektīvām alternatīvām, kuru pamatā ir atjaunojamie energoresursi, kā arī par iespējamiem finanšu instrumentiem un stimuliem, kas ir pieejami nomaiņas gadījumā, un tādējādi cenšas panākt, ka tiek nomainīts vairāk veco apkures sistēmu un ka plašāka ir pāreja uz risinājumiem, kuru pamatā ir atjaunojamo energoresursu enerģija saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes ... Direktīvu [par ēku energoefektivitāti, 2016/0381(COD)], .
Grozījums Nr. 159
Direktīvas priekšlikums
15. pants – 8. punkts
8.  Dalībvalstis novērtē savu atjaunojamo energoresursu potenciālu un atlikumsiltuma un atlikumaukstuma izmantojumu siltumapgādē un aukstumapgādē. Šo novērtējumu iekļauj otrajā visaptverošajā izvērtējumā, kas saskaņā Direktīvas 2012/27/ES 14. panta 1. punktu pirmoreiz jāiesniedz līdz 2020. gada 31. decembrim, un vēlākajos visaptverošo izvērtējumu atjauninājumos.
 8.  Dalībvalstis novērtē savu atjaunojamo energoresursu potenciālu un atlikumsiltuma un atlikumaukstuma izmantojumu siltumapgādē un aukstumapgādē. Novērtējumā veic tieši to teritoriju telpisko analīzi, kurās attiecīgus projektus varētu īstenot ar zemu vides apdraudējuma risku, un apsver iespējas īstenot mazus mājsaimniecības līmeņa projektus. Minēto novērtējumu iekļauj otrajā visaptverošajā izvērtējumā, kas saskaņā ar Direktīvas 2012/27/ES 14. panta 1. punktu pirmoreiz jāiesniedz līdz 2020. gada 31. decembrim, un vēlākajos visaptverošo izvērtējumu atjauninājumos.
Grozījums Nr. 160
Direktīvas priekšlikums
15. pants – 8.a punkts (jauns)
8.a  Dalībvalstis nodrošina, lai to valsts, reģionālā un vietējā līmeņa kompetentās iestādes savos mobilitātes un transporta plānos iekļautu noteikumus, ar ko tiek integrēti un ieviesti ar atjaunojamo energoresursu enerģiju darbināma transporta veidi.
Grozījums Nr. 161
Direktīvas priekšlikums
15. pants – 9. punkts
9.  Dalībvalstis likvidē administratīvos šķēršļus korporatīviem ilgtermiņa elektroenerģijas pirkuma līgumiem, ar kuriem tiek finansēti atjaunojamie energoresursi un veicināta to ieviešanās.
 9.  Dalībvalstis izvērtē normatīvos un administratīvos šķēršļus un korporatīvo klientu iespējas iegādāties atjaunojamo energoresursu enerģiju valsts teritorijā un izveido regulatīvu un administratīvu shēmu, kas ļauj ar korporatīviem ilgtermiņa atjaunojamo energoresursu enerģijas pirkuma līgumiem vēl vairāk finansēt atjaunojamos energoresursus un veicināt to ieviešanos, nodrošinot, ka minētajiem līgumiem netiek piemērotas izmaksu atspoguļojuma kontekstā nesamērīgas procedūras un maksas. Noslēdzot šādus līgumus, korporatīvā klienta vārdā tiek atcelts attiecīgs daudzums izcelsmes apliecinājumu, kas izsniegti saskaņā ar 19. pantu. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes ... Regulu [par Enerģētikas savienības pārvaldību, 2016/0375(COD)] šāds veicinošs satvars ir daļa no integrētā nacionālā enerģētikas un klimata plāna.
Grozījums Nr. 162
Direktīvas priekšlikums
16. pants – 2. punkts
2.  Vienotais administratīvais kontaktpunkts pieteikuma iesniedzējam pārredzami palīdz iziet pieteikšanās procesu, tam sniedz visu vajadzīgo informāciju, nodarbojas ar koordinēšanu un vajadzības gadījumā iesaista citas iestādes un procesa beigās pieņem juridiski saistošu lēmumu.
 2.  Vienotais administratīvais kontaktpunkts pieteikuma iesniedzējam pārredzami palīdz iziet pieteikšanās procesu, tam sniedz visu vajadzīgo informāciju, nodarbojas ar koordinēšanu un vajadzības gadījumā iesaista citas iestādes un procesa beigās pieņem juridiski saistošu lēmumu. Būtu jānodrošina pieteikuma iesniedzējiem iespēja visus attiecīgos dokumentus iesniegt digitālā formātā.
Grozījums Nr. 163
Direktīvas priekšlikums
16. pants – 3. punkts
3.  Vienotais administratīvais kontaktpunkts sadarbībā ar pārvades un sadales sistēmu operatoriem publicē procedūru rokasgrāmatu atjaunojamo energoresursu projektu — arī nelielu projektu un atjaunojamo energoresursu pašpatērētāju projektu — izstrādātājiem.
 3.  Lai vajadzīgā informācija būtu vieglāk pieejama, vienotais administratīvais kontaktpunkts vai dalībvalsts sadarbībā ar pārvades un sadales sistēmu operatoriem izveido vienotu tiešsaistes informācijas platformu, kurā ir paskaidrots, kā jārīkojas atjaunojamo energoresursu projektu — arī nelielu projektu, atjaunojamo energoresursu pašpatērētāju projektu un atjaunojamo energoresursu energokopienu projektu — izstrādātājiem. Ja dalībvalsts nolemj izveidot vairākus vienotos administratīvos kontaktpunktus, tad informācijas platformā pieteikuma iesniedzējam norāda, kurā no šiem kontaktpunktiem tam ir jāiesniedz savs pieteikums.
Grozījums Nr. 164
Direktīvas priekšlikums
16. pants – 4. punkts
4.  Šā panta 1. punktā minētais atļauju piešķiršanas process nepārsniedz trīs gadus, izņemot 16. panta 5. punktā un 17. pantā noteiktajos gadījumos.
 4.  Šā panta 1. punktā minētais atļauju piešķiršanas process nepārsniedz trīs gadus, izņemot 16. panta 4.a un 5. punktā un 17. pantā noteiktajos gadījumos.
Grozījums Nr. 165
Direktīvas priekšlikums
16. pants – 4.a punkts (jauns)
4.a  Iekārtām ar elektroenerģijas ražošanas jaudu diapazonā no 50 kW līdz 1 MW atļaujas piešķiršanas procesa ilgums nepārsniedz vienu gadu. Ārkārtējos apstākļos, kuriem vajadzētu būt pienācīgi pamatotiem, attiecīgo laikposmu var pagarināt vēl par trim mēnešiem.
Šā panta 4. un 4.a punktā minētie laikposmi neskar tiesības vērsties tiesā ar apelācijas sūdzību un izmantot citus tiesiskās aizsardzības līdzekļus, un šādos gadījumos attiecīgos laikposmus var pagarināt, bet ne ilgāk kā uz apelācijas tiesvedības vai tiesiskās aizsardzības līdzekļu piemērošanas procesa ilgumu.
Dalībvalstis nodrošina, ka pieteikuma iesniedzējiem ir pieejams ārpustiesas strīdu izšķiršanas mehānisms vai vienkārša un pieejama kārtība strīdu izšķiršanai tiesā, ja ir radies strīds par atļaujas piešķiršanas procesu vai par atļaujas izsniegšanu atjaunojamo energoresursu enerģijas ražotnes būvniecībai un ekspluatācijai.
Grozījums Nr. 166
Direktīvas priekšlikums
16. pants – 5. punkts
5.  Dalībvalstis atvieglo esošu atjaunojamo energoresursu enerģijas staciju energoatjaunināšanu, inter alia nodrošinot vienkāršotu un ātru atļauju piešķiršanas procesu, kas ilgst ne vairāk kā vienu gadu no dienas, kurā vienotajam administratīvajam kontaktpunktam iesniegts energoatjaunināšanas pieprasījums.
 5.  Dalībvalstis atvieglo esošu atjaunojamo energoresursu enerģijas staciju energoatjaunināšanu, cita starpā nodrošinot vienkāršotu un ātru atļauju piešķiršanas procesu, kas ilgst ne vairāk kā vienu gadu no dienas, kurā vienotajam administratīvajam kontaktpunktam iesniegts energoatjaunināšanas pieprasījums. Neskarot Elektroenerģijas Eiropas Parlamenta un Padomes ... Regulas [par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu (pārstrādāta redakcija), 2016/0379(COD)] [11. panta 4. punktu], dalībvalstis nodrošina, lai energoatjaunināšanas projektu gadījumā saglabātos tiesības piekļūt un pieslēgties tīklam vismaz tad, ja jauda nav mainījusies.
Grozījums Nr. 354
Direktīvas priekšlikums
16. pants – 5.a punkts (jauns)
5.a   Dalībvalstis ar saviem atļauju vai koncesiju piešķiršanas procesiem nodrošina, ka līdz 2022. gada 31. decembrim 90 % degvielas uzpildes staciju, kuras atrodas pie pamattīkla ceļiem, kas izveidots ar Regulu (ES) Nr. 1315/2013 („TEN-T pamattīkls”), ir aprīkotas ar publiski pieejamiem elektrotransportlīdzekļu lieljaudas uzlādes punktiem. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 32. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar ko šā punkta darbības jomu paplašina, lai to attiecinātu uz degvielām, kurām piemēro 25. pantu.
Grozījums Nr. 167
Direktīvas priekšlikums
17. pants – 1. punkts
1.  Demonstrējumprojektiem un iekārtām ar mazāk nekā 50 kW elektroenerģijas ražošanas jaudu atļauj pieslēgties tīklam pēc paziņojuma sniegšanas sadales sistēmas operatoram.
 1.  Demonstrējumu projektiem un iekārtām ar mazāk nekā 50 kW elektroenerģijas ražošanas jaudu atļauj pieslēgties tīklam pēc paziņojuma sniegšanas sadales sistēmas operatoram.
Atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas noteikumiem, attiecībā uz demonstrējumu projektiem un iekārtām ar jaudu diapazonā no 10,8 kW līdz 50 kW sadales sistēmas operators var nolemt vienkāršu paziņojumu noraidīt, to pienācīgi pamatojot, vai piedāvāt alternatīvu risinājumu. Šādā gadījumā sadales sistēmas operators savu lēmumu pieņem divu nedēļu laikā pēc paziņojuma sniegšanas, un tad pieteikuma iesniedzējs var pieprasīt nodrošināt tam pieslēgumu ierastajā kārtībā. Ja minētajā laikposmā nelabvēlīgs sadales sistēmas operatora lēmums nav pieņemts, tad attiecīgo iekārtu drīkst pieslēgt.
Grozījums Nr. 168
Direktīvas priekšlikums
18. pants – 1. punkts
1.  Dalībvalstis nodrošina, ka informāciju par atbalsta pasākumiem dara pieejamu visiem attiecīgajiem aktoriem, piemēram, patērētājiem, celtniekiem, uzstādītājiem, arhitektiem un piegādātājiem, kas nodarbojas ar siltumapgādes, aukstumapgādes un elektroenerģijas aprīkojumu un sistēmām un transportlīdzekļiem, kas var izmantot atjaunojamo energoresursu enerģiju.
 1.  Dalībvalstis nodrošina, ka informācija par atbalsta pasākumiem ir pieejama visām attiecīgajām ieinteresētajām personām, piemēram, patērētājiem, jo īpaši mazturīgiem, neaizsargātiem patērētājiem, atjaunojamo energoresursu enerģijas pašpatērētājiem, atjaunojamo energoresursu energokopienām, celtniekiem, uzstādītājiem, arhitektiem un piegādātājiem, kas nodarbojas ar siltumapgādes, aukstumapgādes un elektroenerģijas aprīkojumu un sistēmām un transportlīdzekļiem, kas var izmantot atjaunojamo energoresursu enerģiju.
Grozījums Nr. 169
Direktīvas priekšlikums
18. pants – 2.a punkts (jauns)
2.a  Dalībvalstis nodrošina, ka ir pieejama informācija par ieguvumiem, ko intelektiskas transporta sistēmas un satīkloti transportlīdzekļi sniedz ceļu satiksmes drošības, satiksmes pārslodzes mazināšanas un degvielas efektīva patēriņa ziņā.
Grozījums Nr. 170
Direktīvas priekšlikums
18. pants – 6. punkts
6.  Dalībvalstis ar vietējo un reģionālo iestāžu līdzdalību izstrādā piemērotas informācijas, izpratnes veidošanas, norādījumu un/vai mācību programmas, lai informētu iedzīvotājus par ieguvumiem un praktiskiem aspektiem, kas saistīti ar atjaunojamo energoresursu enerģijas attīstību un izmantošanu.
 6.  Dalībvalstis ar vietējo un reģionālo iestāžu līdzdalību izstrādā piemērotas informācijas, izpratnes veidošanas, norādījumu un/vai mācību programmas, lai informētu iedzīvotājus par to, kā īstenot savas aktīva lietotāja tiesības, un par ieguvumiem un praktiskiem aspektiem, tostarp tehniskiem un finansiāliem aspektiem, kas saistīti ar atjaunojamo energoresursu enerģijas attīstību un izmantošanu, cita starpā arī ar atjaunojamo energoresursu pašpatēriņu vai līdzdalību atjaunojamo energoresursu energokopienās, un arīdzan par ieguvumiem, ko sniedz dalībvalstu sadarbības mehānismi un dažāda veida pārrobežu sadarbība.
Grozījums Nr. 171
Direktīvas priekšlikums
19. pants – 2. punkts – 3. daļa
Dalībvalstis nodrošina, ka izcelsmes apliecinājumus neizsniedz ražotājam, kas par to pašu atjaunojamo energoresursu enerģijas daudzumu saņem finansiālu atbalstu no atbalsta shēmas. Dalībvalstis šādus izcelsmes apliecinājumus izdod un pārved uz tirgu, tos izsolot. Ieņēmumus no izsolēm izmanto atjaunojamo energoresursu atbalsta izmaksu segšanai.
 Dalībvalstis nodrošina, ka izcelsmes apliecinājumus par jaunām atjaunojamo energoresursu enerģijas iekārtām, kuras nodotas ekspluatācijā pēc ... [šīs direktīvas spēkā stāšanās diena] ražotājam neizsniedz, ja tas par to pašu atjaunojamo energoresursu enerģijas daudzumu saņem finansiālu atbalstu no atbalsta shēmas, izņemot gadījumus, kad ir nodrošināts, ka nav iespējama dubulta kompensēšana. Pieņem, ka dubultas kompensēšanas nav, ja:
Pieņem, ka dubultas kompensēšanas nav, ja:
a)  finansiālu atbalstu piešķir, īstenojot attiecīgu konkursa procedūru vai ar tirgojamu „zaļo sertifikātu” sistēmas starpniecību;
b)  izcelsmes apliecinājumu tirgus vērtība ir administratīvi ņemta vērā, nosakot finansiālā atbalsta līmeni; vai
c)  izcelsmes apliecinājumus neizsniedz pašam ražotājam, bet gan piegādātājam, kurš atjaunojamo energoresursu enerģiju iegādājas vai nu konkurences apstākļos, vai saskaņā ar ilgtermiņa korporatīviem atjaunojamo energoresursu enerģijas pirkuma līgumiem.
Ja tas nav neviens no ceturtajā daļā minētajiem gadījumiem, dalībvalstis izcelsmes apliecinājumus izsniedz tikai statistikas vajadzībām un tos nekavējoties atceļ.
Grozījums Nr. 172
Direktīvas priekšlikums
19. pants – 7. punkts – 1. daļa – aa apakšpunkts (jauns)
aa)  vai energoresurss, no kāda enerģija tika ražota, bija atbilstīgs 26. pantā minētajiem ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisijas aiztaupījuma kritērijiem;
Grozījums Nr. 173
Direktīvas priekšlikums
19. pants – 7. punkts – 1. daļa – b apakšpunkts – ii daļa
ii)  gāzi, vai
 ii)  gāzi, arī ūdeņradi, vai
Grozījums Nr. 174
Direktīvas priekšlikums
19. pants – 8. punkts
8.  Ja elektroenerģijas piegādātājam jāpierāda atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvars vai daudzums savā energoresursu struktūrā Direktīvas 2009/72/EK 3. panta vajadzībām, šim mērķim tas izmanto izcelsmes apliecinājumus. Tāpat par liecību, ka izpildīta prasība pierādīt augstas efektivitātes koģenerācijā saražoto elektroenerģijas daudzumu, izmanto saskaņā ar Direktīvas 2012/27/ES 14. panta 10. punktu izdotos izcelsmes apliecinājumus. Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumos, kad atjaunojamo energoresursu enerģijas vai augstas efektivitātes koģenerācijā saražotas elektroenerģijas patēriņu pierāda ar izcelsmes apliecinājumiem, tiek pilnīgi ņemti vērā pārvadē radušies zudumi.
 8.  Ja elektroenerģijas piegādātājam jāpierāda atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvars vai daudzums savā energoresursu struktūrā Direktīvas 2009/72/EK 3. panta vajadzībām, šim mērķim tas izmanto izcelsmes apliecinājumus. Tāpat par liecību, ka izpildīta prasība pierādīt augstas efektivitātes koģenerācijā saražoto elektroenerģijas daudzumu, izmanto saskaņā ar Direktīvas 2012/27/ES 14. panta 10. punktu izdotos izcelsmes apliecinājumus. Saistībā ar 2. punktu, ja elektroenerģija tiek ražota augstas efektivitātes koģenerācijas procesā, izmantojot atjaunojamos energoresursus, tad tiek izsniegts tikai viens izcelsmes apliecinājums, kurā ir norādīti abi vajadzīgie lielumi. Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumos, kad atjaunojamo energoresursu enerģijas vai augstas efektivitātes koģenerācijā saražotas elektroenerģijas patēriņu pierāda ar izcelsmes apliecinājumiem, tiek pilnībā ņemti vērā pārvadē radušies zudumi.
Grozījums Nr. 175
Direktīvas priekšlikums
20. pants – 1. punkts
1.  Vajadzības gadījumā dalībvalstis izvērtē nepieciešamību paplašināt pašreizējo gāzes tīklu infrastruktūru, lai atvieglinātu atjaunojamo resursu gāzes integrāciju.
 1.  Vajadzības gadījumā dalībvalstis izvērtē nepieciešamību paplašināt pašreizējo gāzes tīklu infrastruktūru, lai atvieglotu atjaunojamo resursu gāzes integrāciju. Pārvades sistēmu operatori un sadales sistēmu operatori ir atbildīgi par to, lai būtu garantēta gāzes tīkla infrastruktūras netraucēta darbība, cita starpā arī šīs infrastruktūras uzturēšana un regulāra tīrīšana.
Grozījums Nr. 176
Direktīvas priekšlikums
20. pants – 3. punkts
3.  Pamatojoties uz integrētajos nacionālajos enerģētikas un klimata plānos saskaņā ar Regulas [par pārvaldību] I pielikumu ietverto novērtējumu par nepieciešamību būvēt jaunu infrastruktūru centralizētajai siltumapgādei un aukstumapgādei no atjaunojamajiem energoresursiem nolūkā sasniegt šīs direktīvas 3. panta 1. punktā minēto Savienības mērķrādītāju, dalībvalstis vajadzības gadījumā veic pasākumus ar mērķi izveidot centralizētu siltumapgādes infrastruktūru, lai varētu veikt siltumapgādi un aukstumapgādi, izmantojot lielas biomasas, saules enerģijas un ģeotermālās enerģijas ietaises.
 3.  Pamatojoties uz integrētajos nacionālajos enerģētikas un klimata plānos saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes ... Regulas [par Enerģētikas savienības pārvaldību, 2016/0375(COD)] I pielikumu ietverto novērtējumu par nepieciešamību būvēt jaunu infrastruktūru centralizētajai siltumapgādei un aukstumapgādei no atjaunojamiem energoresursiem nolūkā sasniegt šīs direktīvas 3. panta 1. punktā minēto Savienības mērķrādītāju, dalībvalstis vajadzības gadījumā veic pasākumus ar mērķi izveidot centralizētu siltumapgādes infrastruktūru, lai siltumapgādi un aukstumapgādi tajā varētu nodrošināt ar lielām ietaisēm, kurās izmanto biomasu, apkārtējās vides siltumenerģiju lielos siltumsūkņos, saules enerģiju un ģeotermālo enerģiju, un arī lieko siltumu no rūpniecības un citiem objektiem.
Grozījums Nr. 177
Direktīvas priekšlikums
21. pants – 1. punkts – 1. daļa – ievaddaļa
Dalībvalstis nodrošina, ka atjaunojamo energoresursu enerģijas pašpatērētāji individuāli vai ar agregatoru starpniecību:
 Dalībvalstis nodrošina, ka patērētājiem ir tiesības kļūt par atjaunojamo energoresursu enerģijas pašpatērētājiem. Tādēļ dalībvalstis nodrošina, ka atjaunojamo energoresursu enerģijas pašpatērētāji individuāli vai ar agregatoru starpniecību:
Grozījums Nr. 178
Direktīvas priekšlikums
21. pants – 1. punkts – 1. daļa – a apakšpunkts
a)  ir tiesīgi no atjaunojamajiem energoresursiem ražot elektroenerģiju pašpatēriņam un atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas pārprodukciju pārdot, tostarp slēdzot elektroenerģijas pirkuma līgumus, un tiem netiek piemērotas nesamērīgas procedūras un maksas, kas neatspoguļo izmaksas;
 a)  ir tiesīgi no atjaunojamiem energoresursiem ražot elektroenerģiju pašpatēriņam un atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas pārprodukciju pārdot, tādēļ cita starpā slēdzot elektroenerģijas pirkuma līgumus un izmantojot pašpatērētāju savstarpējas tirdzniecības mehānismus, un tiem netiek piemērotas diskriminējošas vai nesamērīgas procedūras un maksas, kas neatspoguļo izmaksas;
Grozījums Nr. 179
Direktīvas priekšlikums
21. pants – 1. punkts – 1. daļa – aa apakšpunkts (jauns)
aa)  ir tiesīgi patērēt no atjaunojamiem energoresursiem pašu saražoto elektroenerģiju, kas netiek izvadīta no viņu objekta, un no viņiem par to netiek iekasētas nekādas maksas, nodevas vai nodokļi;
Grozījums Nr. 180
Direktīvas priekšlikums
21. pants – 1. punkts – 1. daļa – ab apakšpunkts (jauns)
ab)  ir tiesīgi uzstādīt un ekspluatēt elektroenerģijas uzkrāšanas sistēmas, kas ir savienotas ar iekārtām, kuras no atjaunojamiem energoresursiem ražo elektroenerģiju pašpatēriņam, un no viņiem par to netiek iekasēta nekāda maksa, nedz arī nodokļi un dubulta maksa par tīkla izmantošanu, ja uzkrātā elektroenerģija netiek izvadīta no viņu objekta;
Grozījums Nr. 181
Direktīvas priekšlikums
21. pants – 1. punkts – 1. daļa – c apakšpunkts
c)  netiek uzskatīti par enerģijas piegādātājiem saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktiem, ja tie nodod tīklā atjaunojamo energoresursu elektroenerģiju, nepārsniedzot 10 MWh gadā mājsaimniecībām un 500 MWh gadā juridiskām personām; un
 c)  netiek uzskatīti par enerģijas piegādātājiem saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktiem, ja tie nodod tīklā atjaunojamo energoresursu elektroenerģiju, nepārsniedzot 10 MWh gadā mājsaimniecībām un 500 MWh gadā juridiskām personām, un tas neskar sadales sistēmu operatoru noteikto kārtību, kādā notiek uzraudzība pār ražošanas jaudas pieslēgumu un šāda pieslēguma apstiprināšana, ievērojot 15. līdz 18. pantu;
Grozījums Nr. 182
Direktīvas priekšlikums
21. pants – 1. punkts – 1. daļa – d apakšpunkts
d)  par tīklā nodoto pašražoto atjaunojamo energoresursu elektroenerģiju saņem atlīdzību, kas atspoguļo tīklā nodotās elektroenerģijas tirgus vērtību.
 d)  par tīklā nodoto pašražoto atjaunojamo energoresursu elektroenerģiju saņem vismaz tirgus cenai līdzvērtīgu atlīdzību un var ņemt vērā vērtību, kas ilgtermiņā nodrošināta tīklam, videi un sabiedrībai, pamatojoties uz izkliedēto energoresursu izmaksu un ieguvumu analīzi, kura veikta, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes ... Direktīvas [par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu (pārstrādāta redakcija), 2016/0380(COD)] 59. pantu;
Grozījums Nr. 183
Direktīvas priekšlikums
21. pants – 1. punkts – 2.a daļa (jauna)
Dalībvalstis nodrošina, ka tīkla apsaimniekošanas un attīstības izmaksas ir sadalītas taisnīgi un samērīgi un atspoguļo ieguvumus, kurus pašražošana nodrošina visai sistēmai kopumā, tostarp vērtību, kas ilgtermiņā nodrošināta tīklam, videi un sabiedrībai.
Grozījums Nr. 184
Direktīvas priekšlikums
21. pants – 2. punkts
2.  Dalībvalstis nodrošina, ka atjaunojamo energoresursu enerģijas pašpatērētājiem, kuri dzīvo vienā daudzdzīvokļu namā vai atrodas vienā komerciālā vai koplietojuma pakalpojumu vietā, vai lieto vienu slēgtu sadales sistēmu, ir atļauts kopīgi iesaistīties pašpatēriņā tā, it kā tie būtu individuāls atjaunojamo energoresursu enerģijas pašpatērētājs. Šādā gadījuma 1. punkta c) apakšpunktā noteikto robežvērtību piemēro katram attiecīgajam atjaunojamo energoresursu enerģijas pašpatērētājam.
 2.  Dalībvalstis nodrošina, ka atjaunojamo energoresursu enerģijas pašpatērētājiem, kuri dzīvo vienā daudzdzīvokļu namā, dzīvojamā rajonā vai atrodas vienā komerciālā vai rūpnieciskā objektā vai koplietojuma pakalpojumu vietā, vai lieto vienu un to pašu slēgto sadales sistēmu, ir atļauts kopīgi iesaistīties pašpatēriņā tā, it kā tie būtu individuāls atjaunojamo energoresursu enerģijas pašpatērētājs. Šādā gadījuma 1. punkta c) apakšpunktā noteikto robežvērtību piemēro katram attiecīgajam atjaunojamo energoresursu enerģijas pašpatērētājam.
Grozījums Nr. 185
Direktīvas priekšlikums
21. pants – 2.a punkts (jauns)
2.a  Dalībvalstis izvērtē šķēršļus, kas pašlaik apgrūtina pašpatēriņu, un iespējas pašpatēriņu savā teritorijā izvērst, un tās šādu novērtēšanu veic, lai izveidotu veicinošu satvaru, kas sekmētu un atvieglotu no atjaunojamiem energoresursiem iegūtas enerģijas pašpatēriņu.
Minētais veicinošais satvars cita starpā ietver šādus elementus:
a)  konkrēti pasākumi, ar ko nodrošina, ka pašpatēriņš ir pieejams visiem lietotājiem, tostarp mazturīgām vai neaizsargātām mājsaimniecībām un arī sociālo vai īrēto mājokļu iemītniekiem;
b)  instrumenti, kas finansējumu padara pieejamāku;
c)  stimuli ēku īpašniekiem, ar ko tos rosina piedāvāt māju iedzīvotājiem pašpatēriņa iespējas;
d)  nepamatotu normatīvo šķēršļu atcelšana no atjaunojamiem energoresursiem iegūtas enerģijas pašpatēriņam, cita starpā arī īrniekiem.
Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes ... Regulu [par Enerģētikas savienības pārvaldi, 2016/0375(COD)] šāds veicinošs satvars ir daļa no nacionālā enerģētikas un klimata plāna.
Grozījums Nr. 186
Direktīvas priekšlikums
21. pants – 3. punkts
3.  Atjaunojamo energoresursu enerģijas pašpatērētāja iekārtas uzstādīšanu, ekspluatāciju, tostarp uzskaiti, un uzturēšanu var pārvaldīt trešā persona.
 3.  Ja pašpatērētājs tam piekrīt, tad atjaunojamo energoresursu enerģijas pašpatērētāja iekārta var būt trešās personas īpašums, vai arī trešā persona var pildīt šādas iekārtas apsaimniekotāja funkciju attiecībā uz tās uzstādīšanu, ekspluatāciju, tostarp uzskaiti, un uzturēšanu. Pati šī trešā persona nav uzskatāma par pašpatērētāju.
Grozījums Nr. 187
Direktīvas priekšlikums
22. pants – 1. punkts – -1. daļa (jauna)
Dalībvalstis nodrošina, lai galalietotājiem, jo īpaši tad, ja tās ir mājsaimniecības, būtu tiesības pievienoties atjaunojamo energoresursu energokopienai, nezaudējot savas galalietotāja tiesības, un lai tādēļ tiem nenāktos pildīt nepamatotus nosacījumus vai procedūras, kas nepieļautu vai traucētu galalietotāju līdzdalību atjaunojamo energoresursu energokopienā, ja vien tas nav privātuzņēmums, kuram šāda līdzdalība ir primārais komercdarbības vai profesionālās darbības veids.
Grozījums Nr. 188
Direktīvas priekšlikums
22. pants – 1. punkts – 1. daļa
Dalībvalstis nodrošina, ka atjaunojamo energoresursu energokopienas ir tiesīgas ražot, patērēt, uzkrāt un pārdot atjaunojamo energoresursu enerģiju, tostarp slēdzot elektroenerģijas pirkuma līgumus, un tām netiek piemērotas nesamērīgas procedūras un maksas, kas neatspoguļo izmaksas.
 Dalībvalstis nodrošina, ka atjaunojamo energoresursu energokopienas ir tiesīgas ražot, patērēt, uzkrāt un pārdot atjaunojamo energoresursu enerģiju, tostarp slēdzot elektroenerģijas pirkuma līgumus, un tām netiek piemērotas diskriminējošas vai nesamērīgas procedūras un maksas, kas neatspoguļo izmaksas.
Grozījums Nr. 189
Direktīvas priekšlikums
22. pants – 1. punkts – 2. daļa – ievaddaļa
Šajā direktīvā atjaunojamo energoresursu energokopiena ir MVU vai bezpeļņas organizācija, kuras kapitāldaļu turētāji vai biedri sadarbojas, veicot atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas ražošanu, sadali, uzkrāšanu vai piegādi, un kas atbilst vismaz četriem no turpmāk norādītajiem kritērijiem:
 Šajā direktīvā atjaunojamo energoresursu energokopiena ir MVU vai bezpeļņas organizācija, kuras kapitāldaļu turētāji vai biedri sadarbojas, veicot atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas ražošanu, sadali, uzkrāšanu vai piegādi.
Lai to varētu uzskatīt par atjaunojamo energoresursu energokopienu, vismaz 51 % vietu subjekta direktoru padomē vai pārvaldības institūcijās ir atvēlētas vietējiem dalībniekiem, proti, vietējo sabiedrisko un vietējo privāto sociālekonomisko interešu pārstāvjiem vai pašiem iedzīvotājiem.
Turklāt atjaunojamo energoresursu energokopiena atbilst vismaz trijiem no turpmāk norādītājiem kritērijiem:
Grozījums Nr. 190
Direktīvas priekšlikums
22. pants – 1. punkts – 2. daļa – a apakšpunkts
a)  tās kapitāldaļu turētāji vai biedri ir fiziskas personas, vietējās iestādes, tostarp pašvaldības, vai MVU, kas darbojas atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā;
 a)  tās kapitāldaļu turētāji vai biedri ir fiziskas personas, vietējās iestādes, tostarp pašvaldības, vai MVU;
Grozījums Nr. 191
Direktīvas priekšlikums
22. pants – 1. punkts – 2. daļa – b apakšpunkts
b)  vismaz 51 % subjekta kapitāldaļu turētāju vai biedru ar balsstiesībām ir fiziskas personas;
 b)  vismaz 51 % subjekta kapitāldaļu turētāju vai biedru ar balsstiesībām ir fiziskas personas vai publiskā sektora struktūras;
Grozījums Nr. 192
Direktīvas priekšlikums
22. pants – 1. punkts – 2. daļa – c apakšpunkts
c)  vismaz 51 % subjekta kapitāldaļu vai līdzdalības tiesību pieder vietējiem dalībniekiem, proti, vietējo sabiedrisko un vietējo privāto sociālekonomisko interešu pārstāvjiem vai iedzīvotājiem, kuri ir nepastarpināti ieinteresēti kopienas darbībā un tās ietekmē;
 c)  vismaz 51 % subjekta kapitāldaļu vai līdzdalības tiesību pieder vietējiem dalībniekiem, proti, vietējo sabiedrisko un vietējo privāto sociālekonomisko interešu pārstāvjiem vai pašiem iedzīvotājiem;
Grozījums Nr. 193
Direktīvas priekšlikums
22. pants – 1. punkts – 2. daļa – d apakšpunkts
d)  vismaz 51 % vietu subjekta valdē vai pārvaldības institūcijās atvēlētas vietējiem dalībniekiem, proti, vietējo sabiedrisko un vietējo privāto sociālekonomisko interešu pārstāvjiem vai iedzīvotājiem, kuri ir nepastarpināti ieinteresēti kopienas darbībā un tās ietekmē;
 svītrots
Grozījums Nr. 194
Direktīvas priekšlikums
22. pants – 1. punkts – 2.a daļa (jauna)
Dalībvalstis īsteno uzraudzību pār to, kā šie kritēriji tiek piemēroti, un veic pasākumus, lai nepieļautu to ļaunprātīgu izmantošanu vai nelabvēlīgu ietekmi uz konkurenci.
Grozījums Nr. 195
Direktīvas priekšlikums
22. pants – 2. punkts
2.  Neskarot valsts atbalsta noteikumus, dalībvalstis, izstrādājot atbalsta shēmas, ņem vērā atjaunojamo energoresursu energokopienu specifiku.
 2.  Dalībvalstis, izstrādājot atbalsta shēmas, ņem vērā atjaunojamo energoresursu energokopienu specifiku, tomēr nodrošinot visiem atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas ražotājiem vienlīdzīgus konkurences apstākļus.
Grozījums Nr. 196
Direktīvas priekšlikums
22. pants – 2.a punkts (jauns)
2.a  Dalībvalstis izvērtē, kādi šķēršļi pašlaik apgrūtina atjaunojamo energoresursu energokopienas un kāds ir šādu kopienu veidošanās potenciāls attiecīgās valsts teritorijā, un tās šādu novērtēšanu veic, lai izveidotu veicinošu satvaru, kas sekmētu un atvieglotu atjaunojamo energoresursu energokopienu līdzdalību atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošanā, patēriņā, uzkrāšanā un tirdzniecībā.
Minētajā veicinošajā satvarā ir ietverti:
a)  mērķi un konkrēti pasākumi, lai palīdzētu publiskā sektora iestādēm nodrošināt atjaunojamo energoresursu energokopienu attīstību un to nepastarpinātu līdzdalību;
b)  konkrēti pasākumi, ar ko nodrošina, ka līdzdalība atjaunojamo energoresursu energokopienās ir pieejama visiem lietotājiem, tostarp mazturīgām vai neaizsargātām mājsaimniecībām un arī sociālo vai īrēto mājokļu iemītniekiem;
c)  instrumenti, kas finansējumu un informāciju padara pieejamāku;
d)  normatīvs atbalsts un atbalsts spēju veidošanai, kas palīdz publiskā sektora iestādēm nodrošināt atjaunojamo energoresursu kopienu veidošanās procesu;
e)  nepamatotu normatīvo un administratīvo šķēršļu atcelšana atjaunojamo energoresursu energokopienām;
f)  noteikumi, ar ko garantē vienādu un nediskriminējošu attieksmi pret patērētājiem, kuri pievienojušies energokopienai, un kas nodrošina šādiem patērētājiem tādu pašu aizsardzību, kāda ir garantēta tiem, kuri pieslēgušies sadales tīkliem.
Saskaņā ar ... Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu [par Enerģētikas savienības pārvaldību, 2016/0375(COD)] šāds veicinošs satvars ir daļa no integrētā nacionālā enerģētikas un klimata plāna.
Grozījums Nr. 197
Direktīvas priekšlikums
23. pants – 1. punkts
1.  Lai veicinātu atjaunojamo energoresursu enerģijas plašāku izmantošanu siltumapgādes un aukstumapgādes sektorā, katra dalībvalsts tiecas katru gadu palielināt siltumapgādes un aukstumapgādes vajadzībām piegādātās atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaru vismaz par 1 procentpunktu (pp), to izsakot kā nacionālo īpatsvaru enerģijas galapatēriņā un aprēķinot saskaņā ar 7. pantā noteikto metodiku.
 1.  Lai veicinātu atjaunojamo energoresursu enerģijas plašāku izmantošanu siltumapgādes un aukstumapgādes sektorā, katra dalībvalsts tiecas katru gadu palielināt siltumapgādes un aukstumapgādes vajadzībām piegādātās atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaru vismaz par 2 procentpunktiem (pp), to izsakot kā nacionālo īpatsvaru enerģijas galapatēriņā un aprēķinot saskaņā ar 7. pantā noteikto metodiku. Ja dalībvalsts šādu procentpunktu palielinājumu panākt nespēj, tā publiski paziņo iemeslu, kādēļ atbilstība nav nodrošināta, un dara to zināmu Komisijai. Dalībvalstis dod priekšroku vislabākajai tehnoloģijai, kāda ir pieejama.
Grozījums Nr. 198
Direktīvas priekšlikums
23. pants – 1.a punkts (jauns)
1.a  Lai izpildītu 1. punkta prasības, dalībvalstis, aprēķinot siltumapgādei un aukstumapgādei piegādātās atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaru un tā obligāto ikgadējo palielinājumu:
a)  laikposmā no 2021. gada 1. janvāra līdz 2030. gada 31. decembrim vienā gadā panāktu palielinājumu var ņemt vērā tā, it kā tas būtu daļēji vai pilnībā panākts kādā no iepriekšējiem diviem vai nākamajiem diviem gadiem;
b)  var ņemt vērā atlikumsiltumu un atlikumaukstumu, ja aprēķina 1. punktā minēto ikgadējo palielinājumu, tomēr ne vairāk kā 50 % apmērā no attiecīgā ikgadējā palielinājuma;
c)  katru gadu samazina palielinājumu par 1 procentpunktu, ja atjaunojamo energoresursu enerģijas un atlikumsiltuma un atlikumaukstuma resursu īpatsvars valsts siltumapgādes un aukstumapgādes sektorā ir robežās no 50 % līdz 80 %;
d)  var noteikt pašas savu ikgadējā palielinājuma līmeni, cita starpā arī izlemt, vai piemērot maksimālo robežvērtību b) apakšpunktā minētajam atlikumsiltuma un atlikumaukstuma daudzumam, sākot no gada, kurā atjaunojamo energoresursu enerģijas un atlikumsiltuma un atlikumaukstuma resursu īpatsvars valsts siltumapgādes un aukstumapgādes sektorā ir pārsniedzis 80 %.
Grozījums Nr. 199
Direktīvas priekšlikums
23. pants – 2. punkts
2.  Dalībvalstis, pamatojoties uz objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem, var izstrādāt un publiskot sarakstu, kurā norādīti pasākumi un īstenojošās struktūras, piemēram, kurināmā piegādātāji, kas veicina 1. punktā noteikto palielinājumu.
 2.  Dalībvalstis, pamatojoties uz objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem, izstrādā un publisko sarakstu, kurā norādīti pasākumi un īstenojošās struktūras, piemēram, kurināmā piegādātāji, kas veicina 1. punktā noteikto palielinājumu.
Grozījums Nr. 200
Direktīvas priekšlikums
23. pants – 3. punkts – ievaddaļa
3.  Šā panta 1. punktā noteikto palielinājumu var īstenot, izmantojot vienu vai vairākas turpmāk norādītās iespējas:
 3.  Šā panta 1. punktā noteikto palielinājumu var īstenot, cita starpā izmantojot vienu vai vairākas turpmāk norādītās iespējas:
Grozījums Nr. 201
Direktīvas priekšlikums
23. pants – 3. punkts – a apakšpunkts
a)  atjaunojamo energoresursu enerģijas fiziska iekļaušana siltumapgādes un aukstumapgādes vajadzībām piegādātajā enerģijā un enerģijas ražošanai izmantotajā kurināmajā;
 a)  atjaunojamo energoresursu enerģijas vai atlikumsiltuma un atlikumaukstuma fiziska iekļaušana siltumapgādes un aukstumapgādes vajadzībām piegādātajā enerģijā un enerģijas ražošanai izmantotajā kurināmajā;
Grozījums Nr. 202
Direktīvas priekšlikums
23. pants – 3. punkts – b apakšpunkts
b)  tieši ietekmes mazināšanas pasākumi, piemēram, augstas efektivitātes sistēmu uzstādīšana ēkās nolūkā nodrošināt siltumapgādi un aukstumapgādi no atjaunojamajiem energoresursiem vai atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošana industriālās siltumapgādes un aukstumapgādes procesos;
 b)  tieši ietekmes mazināšanas pasākumi, piemēram, augstas efektivitātes sistēmu uzstādīšana ēkās nolūkā nodrošināt siltumapgādi un aukstumapgādi no atjaunojamiem energoresursiem vai atjaunojamo energoresursu enerģijas vai atlikumsiltuma un atlikumaukstuma izmantošana industriālās siltumapgādes un aukstumapgādes procesos;
Grozījums Nr. 203
Direktīvas priekšlikums
23. pants – 3. punkts – ca apakšpunkts (jauns)
ca)  citi politikas pasākumi ar līdzvērtīgu ietekmi, lai sasniegtu 1. vai 1.a punktā noteikto ikgadējo palielinājumu.
Grozījums Nr. 204
Direktīvas priekšlikums
23. pants – 3.a punkts (jauns)
3.a  Īstenojot iepriekš a) līdz d) apakšpunktā minētos pasākumus, dalībvalstis pieprasa tos veidot tā, lai nodrošinātu, ka attiecīgie pasākumi ir pieejami visiem patērētājiem, jo īpaši patērētājiem no mazturīgām vai neaizsargātām mājsaimniecībām, kuriem citādi neizdotos gūt labumu, jo tiem, iespējams, trūkst sākotnējā kapitāla.
Grozījums Nr. 205
Direktīvas priekšlikums
23. pants – 5. punkts – ba apakšpunkts (jauns)
ba)  siltumapgādes un aukstumapgādes vajadzībām piegādātā atlikumsiltuma vai atlikumaukstuma daudzumu;
Grozījums Nr. 206
Direktīvas priekšlikums
23. pants – 5. punkts – c apakšpunkts
c)  atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaru siltumapgādes un aukstumapgādes vajadzībām piegādātās enerģijas kopējā daudzumā; un
 c)  atjaunojamo energoresursu enerģijas, kā arī atlikumsiltuma vai atlikumaukstuma īpatsvaru siltumapgādes un aukstumapgādes vajadzībām piegādātās enerģijas kopējā daudzumā; un
Grozījums Nr. 207
Direktīvas priekšlikums
24. pants – 1. punkts
1.  Dalībvalstis nodrošina to, ka centralizētās siltumapgādes un aukstumapgādes nodrošinātāji sniedz tiešajiem patērētājiem informāciju par savu energoefektivitāti un atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaru savās sistēmās. Šādai informācijai jāatbilst standartiem, kas izmantoti saskaņā ar Direktīvu 2010/31/ES.
 1.  Dalībvalstis nodrošina, ka centralizētās siltumapgādes un aukstumapgādes nodrošinātāji sniedz tiešajiem patērētājiem informāciju par savu energoefektivitāti un atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaru savās sistēmās. Šādu informāciju sniedz reizi gadā vai pēc pieprasījuma, un tā atbilst standartiem, kas izmantoti saskaņā ar Direktīvu 2010/31/ES.
Grozījums Nr. 208
Direktīvas priekšlikums
24. pants – 2. punkts
2.  Dalībvalstis nosaka pasākumus, kas vajadzīgi, lai tādu centralizētās siltumapgādes vai aukstumapgādes sistēmu lietotājiem, kuras nav „efektīva centralizētā siltumapgāde un dzesēšana” Direktīvas 2012/27/ES 2. panta 41. punkta nozīmē, ļautu atslēgties no sistēmas nolūkā pašiem ražot siltumu vai aukstumu no atjaunojamajiem energoresursiem vai pāriet pie cita siltumapgādes vai aukstumapgādes nodrošinātāja, kuram ir piekļuve 4. punktā minētajai sistēmai.
 2.  Dalībvalstis nosaka pasākumus, kas vajadzīgi, lai tādu centralizētās siltumapgādes vai aukstumapgādes sistēmu lietotājiem, kuras nav „efektīva centralizētā siltumapgāde un dzesēšana” Direktīvas 2012/27/ES 2. panta 41. punkta nozīmē vai par šādu sistēm nekļūs nākamajos piecos gados saskaņā ar valsts investīciju plānu, ļautu atslēgties no sistēmas nolūkā pašiem ražot siltumu vai aukstumu no atjaunojamiem energoresursiem.
Grozījums Nr. 209
Direktīvas priekšlikums
24. pants – 3. punkts
3.  Dalībvalstis var ierobežot tiesības atslēgties no sistēmas vai mainīt siltumapgādes vai aukstumapgādes nodrošinātāju, attiecinot tās tikai uz lietotājiem, kuri var pierādīt, ka iecerētais alternatīvais siltumapgādes vai aukstumapgādes risinājums nodrošina ievērojami labāku energoefektivitāti. Alternatīvā apgādes risinājuma efektivitātes novērtējums var būt balstīts uz Direktīvā 2010/31/ES definēto energoefektivitātes sertifikātu.
 3.  Dalībvalstis var ierobežot tiesības atslēgties no sistēmas, attiecinot tās tikai uz lietotājiem, kuri var pierādīt, ka iecerētais alternatīvais siltumapgādes vai aukstumapgādes risinājums nodrošina ievērojami labāku energoefektivitāti. Alternatīvā apgādes risinājuma efektivitātes novērtējums var būt balstīts uz Direktīvā 2010/31/ES definēto energoefektivitātes sertifikātu.
Grozījums Nr. 210
Direktīvas priekšlikums
24. pants – 4. punkts
4.  Dalībvalstis nosaka pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka siltumam vai aukstumam no atjaunojamajiem energoresursiem un atlikumsiltumam vai atlikumaukstumam ir nediskriminējoša piekļuve centralizētās siltumapgādes vai aukstumapgādes sistēmām. Šāda nediskriminējoša piekļuve ļauj siltumapgādes vai aukstumapgādes nodrošinātājiem, kas nav centralizētās siltumapgādes vai aukstumapgādes sistēmas operators, nodrošināt siltumapgādi vai aukstumapgādi no šādiem energoresursiem tieši lietotājiem, kuriem ir pieslēgums centralizētajai siltumapgādes vai aukstumapgādes sistēmai.
 4.  Dalībvalstis nosaka pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka siltumam vai aukstumam no atjaunojamiem energoresursiem un atlikumsiltumam vai atlikumaukstumam ir pieejamas centralizētās siltumapgādes vai aukstumapgādes sistēmas, pamatojoties uz attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes noteiktiem nediskriminējošiem kritērijiem. Šos kritērijus nosaka, ņemot vērā centralizētās siltumapgādes vai aukstumapgādes sistēmas operatoru un sistēmai pieslēgto patērētāju iespējas ekonomiski un tehniski īstenot šādu risinājumu.
Grozījums Nr. 211
Direktīvas priekšlikums
24. pants – 5. punkts
5.  Centralizētās siltumapgādes vai aukstumapgādes sistēmas operators var atteikties piešķirt siltumapgādes vai aukstumapgādes nodrošinātājiem piekļuvi, ja citu atlikumsiltuma vai atlikumaukstuma vai siltuma vai aukstuma no atjaunojamajiem energoresursiem, vai augstas efektivitātes koģenerācijā ražota siltuma vai aukstuma piegāžu dēļ sistēmai trūkst vajadzīgās jaudas. Dalībvalstis nodrošina to, ka šāda atteikuma gadījumā centralizētās siltumapgādes vai aukstumapgādes sistēmas operators sniedz kompetentajai iestādei saskaņā ar 9. punktu attiecīgu informāciju par pasākumiem, kas būtu vajadzīgi sistēmas pastiprināšanai.
 5.  Centralizētās siltumapgādes vai aukstumapgādes sistēmas operators var atteikties piešķirt siltumapgādes vai aukstumapgādes nodrošinātājiem piekļuvi, ja ir spēkā viens vai vairāki no turpmāk minētajiem nosacījumiem:
a)   cita atlikumsiltuma vai atlikumaukstuma vai no atjaunojamiem energoresursiem iegūta siltuma vai aukstuma, vai augstas efektivitātes koģenerācijā ražota siltuma vai aukstuma piegāžu dēļ sistēmai trūkst vajadzīgās jaudas vai arī šādas piekļuves nodrošināšana apdraudētu centralizētās siltumapgādes sistēmas drošu ekspluatāciju;
b)   attiecīgā sistēma ir „efektīva centralizētās siltumapgādes un dzesēšanas sistēma” Direktīvas 2012/27/ES 2. panta 41. punkta nozīmē;
c)   nodrošinot prasīto piekļuvi, cena par siltumu vai aukstumu galalietotājiem nesamērīgi palielinātos salīdzinājumā ar cenu, par kādu to nodrošina galvenā vietējā siltumapgādes sistēma, ar kuru atjaunojamie energoresursi vai atlikumsiltums un atlikumaukstums konkurētu.
Dalībvalstis nodrošina, ka šāda atteikuma gadījumā centralizētās siltumapgādes vai aukstumapgādes sistēmas operators sniedz saskaņā ar 9. punktu kompetentajai iestādei attiecīgu informāciju par pasākumiem, kas būtu vajadzīgi sistēmas pastiprināšanai, cita starpā arī par šādu pasākumu ekonomiskajām sekām.
Grozījums Nr. 212
Direktīvas priekšlikums
24. pants – 6. punkts
6.  Jaunas centralizētās siltumapgādes vai aukstumapgādes sistēmas pēc pieprasījuma var uz noteiktu laiku atbrīvot no 4. punkta piemērošanas. Kompetentā iestāde pieņem lēmumu par katru šādu atbrīvojuma pieprasījumu atsevišķi. Atbrīvojumu piešķir tikai tad, ja jaunā centralizētās siltumapgādes vai aukstumapgādes sistēma ir „efektīva centralizētā siltumapgāde un dzesēšana” Direktīvas 2012/27/ES 2. panta 41. punkta nozīmē un ja tā izmanto atjaunojamo energoresursu un atlikumsiltuma vai atlikumaukstuma potenciālu, kas apzināts saskaņā ar Direktīvas 2012/27/ES 14. pantu veiktā visaptverošā izvērtējumā.
 6.  Jaunas centralizētās siltumapgādes vai aukstumapgādes sistēmas pēc pieprasījuma var uz noteiktu laiku atbrīvot no 4. punkta piemērošanas. Kompetentā iestāde pieņem lēmumu par katru šādu atbrīvojuma pieprasījumu atsevišķi. Atbrīvojumu piešķir tikai tad, ja jaunā centralizētās siltumapgādes vai aukstumapgādes sistēma ir „efektīva centralizētā siltumapgāde un dzesēšana” Direktīvas 2012/27/ES 2. panta 41. punkta nozīmē un ja tā izmanto atjaunojamo energoresursu, augstas efektivitātes koģenerācijas, kā tā noteikta Direktīvas 2012/27/ES 2. panta 34. punktā, un atlikumsiltuma vai atlikumaukstuma potenciālu, kas apzināts saskaņā ar Direktīvas 2012/27/ES 14. pantu veiktā visaptverošā izvērtējumā.
Grozījums Nr. 213
Direktīvas priekšlikums
24. pants – 7. punkts
7.  Tiesības atslēgties no sistēmas vai mainīt siltumapgādes vai aukstumapgādes nodrošinātāju var izmantot atsevišķi lietotāji, lietotāju veidoti kopuzņēmumi vai personas, kas rīkojas lietotāju vārdā. Daudzdzīvokļu namos šādi atslēgties no sistēmas var tikai visa ēka kopā.
 7.  Tiesības atslēgties no sistēmas var izmantot atsevišķi lietotāji, lietotāju veidoti kopuzņēmumi vai personas, kas rīkojas lietotāju vārdā. Daudzdzīvokļu namos šādi atslēgties no sistēmas var tikai visa ēka kopā.
Grozījums Nr. 214
Direktīvas priekšlikums
24. pants – 8. punkts
8.  Dalībvalstis prasa elektroenerģijas sadales sistēmu operatoriem vismaz reizi divos gados sadarbībā ar centralizētās siltumapgādes vai aukstumapgādes sistēmu operatoriem to attiecīgajā reģionā izvērtēt centralizētās siltumapgādes vai aukstumapgādes sistēmu potenciālu nodrošināt balansēšanu un citus sistēmas pakalpojumus, tostarp pieprasījumreakciju un atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas pārprodukcijas uzkrāšanu, kā arī izvērtēt, vai apzinātā potenciāla izmantošana nodrošinātu lielāku resursefektivitāti un izmaksefektivitāti nekā alternatīvi risinājumi.
 8.  Dalībvalstis prasa elektroenerģijas sadales sistēmu operatoriem vismaz reizi četros gados sadarbībā ar centralizētās siltumapgādes vai aukstumapgādes sistēmu operatoriem to attiecīgajā reģionā izvērtēt centralizētās siltumapgādes vai aukstumapgādes sistēmu potenciālu nodrošināt balansēšanu un citus sistēmas pakalpojumus, tostarp pieprasījumreakciju un atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas pārprodukcijas uzkrāšanu, kā arī izvērtēt, vai apzinātā potenciāla izmantošana nodrošinātu lielāku resursefektivitāti un izmaksefektivitāti nekā alternatīvi risinājumi.
Grozījums Nr. 215
Direktīvas priekšlikums
24. pants – 9. punkts
9.  Dalībvalstis izraugās vienu vai vairākas neatkarīgas iestādes nolūkā nodrošināt to, ka patērētāju tiesības un centralizēto siltumapgādes un aukstumapgādes sistēmu ekspluatācijas noteikumi saskaņā ar šo pantu ir precīzi definēti un īstenoti.
 9.  Dalībvalstis izraugās vienu vai vairākas kompetentās iestādes, lai nodrošinātu, ka patērētāju tiesības un centralizēto siltumapgādes un aukstumapgādes sistēmu ekspluatācijas noteikumi saskaņā ar šo pantu ir precīzi definēti un īstenoti.
Grozījums Nr. 216
Direktīvas priekšlikums
25. pants – 1. punkts – 1. daļa
No 2021. gada 1. janvāra dalībvalstis prasa degvielas piegādātājiem kopējā transporta degvielu apjomā, ko tie kalendārajā gadā piegādā patēriņam vai izmantošanai tirgū, panākt minimālo īpatsvaru enerģijas, ko iegūst no modernajām biodegvielām un citām biodegvielām un biogāzes, ko ražo no IX pielikumā uzskaitītajām sākvielām, nebioloģiskas izcelsmes atjaunojamo energoresursu šķidrajām un gāzveida transporta degvielām, no atkritumiem iegūtām fosilajām degvielām un atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas.
 Lai sasniegtu 3. pantā minēto mērķi — 12 % kopējā enerģijas galapatēriņa nodrošināt no atjaunojamiem energoresursiem, dalībvalstis no 2021. gada 1. janvāra prasa degvielas piegādātājiem kopējā transporta degvielu apjomā, ko tie kalendārajā gadā piegādā patēriņam vai izmantošanai tirgū, panākt minimālo īpatsvaru enerģijas, ko iegūst no modernajām biodegvielām un citām biodegvielām un biogāzes, ko ražo no IX pielikumā uzskaitītajām sākvielām, nebioloģiskas izcelsmes atjaunojamo energoresursu šķidrajām un gāzveida transporta degvielām, no oglekļa pārstrādes iegūta kurināmā/degvielas un atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas.
Grozījums Nr. 217
Direktīvas priekšlikums
25. pants – 1. punkts – 2. daļa
Minimālais īpatsvars 2021. gadā ir vismaz 1,5 %, un tas palielinās līdz vismaz 6,8 % 2030. gadā atbilstīgi X pielikuma B daļā noteiktajai līknei. Šajā kopējā īpatsvarā modernās biodegvielas un biogāze, ko ražo no IX pielikuma A daļā uzskaitītajām sākvielām, 2021. gada 1. janvārī veido vismaz 0,5 % no patēriņam vai izmantošanai tirgū piegādātajām transporta degvielām, un šī attiecība palielinās līdz vismaz 3,6 % 2030. gadā atbilstīgi X pielikuma C daļā noteiktajai līknei.
 Minimālais īpatsvars 2021. gadā ir vismaz 1,5 %, un tas palielinās līdz vismaz 10 % 2030. gadā atbilstīgi X pielikuma B daļā noteiktajai līknei. Šajā kopējā īpatsvarā modernās biodegvielas un biogāze, ko ražo no IX pielikuma A daļā uzskaitītajām sākvielām, 2021. gada 1. janvārī veido vismaz 0,5 % no patēriņam vai izmantošanai tirgū piegādātajām transporta degvielām, un šī attiecība palielinās līdz vismaz 3,6 % 2030. gadā atbilstīgi X pielikuma C daļā noteiktajai līknei.
Degvielas/kurināmā piegādātājiem, kuri to piegādā tikai kā elektroenerģiju un nebioloģiskas izcelsmes atjaunojamo energoresursu šķidro un gāzveida transporta degvielu, nav jāpilda prasība par minimālo īpatsvaru, kas jānodrošina ar moderno biodegvielu, citu veidu biodegvielu un biogāzi, kas ražota no IX pielikumā uzskaitītajām sākvielām.
Grozījums Nr. 218
Direktīvas priekšlikums
25. pants – 1. punkts – 4. daļa – a apakšpunkts
a)  lai aprēķinātu saucēju, kas ir patēriņam vai izmantošanai tirgū piegādāto autotransporta un dzelzceļa transporta degvielu enerģijas saturs, ņem vērā benzīnu, dīzeļdegvielu, dabasgāzi, biodegvielas, biogāzi, nebioloģiskas izcelsmes atjaunojamo energoresursu šķidrās un gāzveida transporta degvielas, no atkritumiem iegūtas fosilās degvielas un elektroenerģiju;
 a)  lai aprēķinātu saucēju, kas ir patēriņam vai izmantošanai tirgū piegādāto autotransporta un dzelzceļa transporta degvielu enerģijas saturs, ņem vērā benzīnu, dīzeļdegvielu, dabasgāzi, biodegvielas, biogāzi, nebioloģiskas izcelsmes atjaunojamo energoresursu šķidrās un gāzveida transporta degvielas, no oglekļa pārstrādes iegūtas degvielas un elektroenerģiju;
Grozījums Nr. 219
Direktīvas priekšlikums
25. pants – 1. punkts – 4. daļa – b apakšpunkts – 1. daļa
b)  lai aprēķinātu skaitītāju, ņem vērā visiem transporta sektoriem piegādāto moderno biodegvielu un citu no IX pielikumā uzskaitītajām sākvielām saražoto biodegvielu un biogāzes, nebioloģiskas izcelsmes atjaunojamo energoresursu šķidro un gāzveida transporta degvielu un no atkritumiem iegūto fosilo degvielu enerģijas saturu un autotransporta līdzekļiem piegādāto atjaunojamo energoresursu elektroenerģiju.
 b)  lai aprēķinātu skaitītāju, ņem vērā visiem transporta sektoriem piegādāto moderno biodegvielu un citu no IX pielikumā uzskaitītajām sākvielām saražoto biodegvielu un biogāzes, nebioloģiskas izcelsmes atjaunojamo energoresursu šķidro un gāzveida transporta degvielu un no oglekļa pārstrādes iegūto degvielu enerģijas saturu un autotransporta līdzekļiem piegādāto atjaunojamo energoresursu elektroenerģiju.
Grozījums Nr. 220
Direktīvas priekšlikums
25. pants – 1. punkts – 4. daļa – b apakšpunkts – 2. daļa
Lai aprēķinātu skaitītāju, to biodegvielu un biogāzes devumu, ko ražo no IX pielikuma B daļā uzskaitītajām sākvielām, ierobežo līdz 1,7 % no patēriņam vai izmantošanai tirgū piegādāto transporta degvielu enerģijas satura un uzskata, ka aviācijas un jūrniecības sektorā piegādāto degvielu devums ir 1,2 reizes lielāks par to enerģijas saturu;
 Lai aprēķinātu skaitītāju, to biodegvielu un biogāzes devumu, ko ražo no IX pielikuma B daļā uzskaitītajām sākvielām, ierobežo līdz 1,7 % no patēriņam vai izmantošanai tirgū piegādāto transporta degvielu enerģijas satura.
Dalībvalstis var mainīt ierobežojumu, kas noteikts kādai no IX pielikuma B daļā uzskaitītajām sākvielām, ja ierobežojuma maiņa ir pamatota, ņemot vērā attiecīgās sākvielas pieejamību. Šādas izmaiņas ir jāapstiprina Komisijai.
Uzskata, ka aviācijas un jūrniecības sektorā piegādāto degvielu devums ir attiecīgi 2 reizes un 1,2 reizes lielāks par to enerģijas saturu un ka autotransporta līdzekļiem piegādātās atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas devums ir 2,5 reizes lielāks par tās enerģijas saturu;
Grozījums Nr. 221
Direktīvas priekšlikums
25. pants – 1.a punkts (jauns)
1.a  Dalībvalstis savu valsts politiku šajā pantā noteikto pienākumu izpildei var izstrādāt, nosakot sev pienākumu aiztaupīt siltumnīcefekta gāzu emisijas, un var šo politiku īstenot arī attiecībā uz fosilo degvielu, kas iegūta no atkritumiem, ar nosacījumu, ka tas netraucē sasniegt aprites ekonomikas mērķus un ka ir nodrošināts 1. punktā noteiktais atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvars.
Grozījums Nr. 223
Direktīvas priekšlikums
25. pants – 3. punkts – 1. daļa
3.  Lai noteiktu atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas īpatsvaru 1. punkta vajadzībām, var izmantot atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas vidējo īpatsvaru Savienībā vai atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas īpatsvaru dalībvalstī, kurā elektroenerģija tiek piegādāta, ņemot vērā mērījumus divu gadu laikā pirms attiecīgā gada. Abos gadījumos atceļ līdzvērtīgu saskaņā ar 19. pantu izsniegto izcelsmes apliecinājumu apjomu.
 3.  Lai noteiktu atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas īpatsvaru 1. punkta vajadzībām, izmanto atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas īpatsvaru dalībvalstī, kurā elektroenerģija tiek piegādāta, ņemot vērā mērījumus divu gadu laikā pirms attiecīgā gada, ja vien pietiek pierādījumu, kas apliecina, ka atjaunojamo energoresursu elektroenerģija ir papildvērtības elements. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 32. pantu attiecībā uz to, lai papildinātu šo direktīvu, nosakot metodiku papildvērtības apliecināšanai, cita starpā arī metodiku, pēc kuras dalībvalstij ir jānosaka savs bāzlīnijas īpatsvars.
Grozījums Nr. 224
Direktīvas priekšlikums
25. pants – 3. punkts – 1.a daļa (jauna)
Atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas, ja tā ir elektroenerģija, kas iegūta no tieša pieslēguma iekārtai, kura ražo atjaunojamo energoresursu elektroenerģiju, un piegādāta autotransporta līdzekļiem, tad elektroenerģijas īpatsvara noteikšanai saskaņā ar 1. punktu visu šādas elektroenerģijas apjomu uzskata par atjaunojamo energoresursu elektroenerģiju. Tāpat arī par atjaunojamo energoresursu elektroenerģiju uzskata visu tās elektroenerģijas apjomu, kas iegūta, slēdzot ilgtermiņa elektroenerģijas pirkuma līgumus par atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas iegādi. Jebkurā gadījumā atceļ atbilstošu daudzumu izcelsmes apliecinājumu, kas izsniegti saskaņā ar 19. pantu.
Grozījums Nr. 225
Direktīvas priekšlikums
25. pants – 3. punkts – 3. daļa – a apakšpunkts – 1. daļa
ja elektroenerģiju izmanto nebioloģiskas izcelsmes atjaunojamo energoresursu šķidro un gāzveida transporta degvielu ražošanai vai nu tieši, vai starpproduktu ražošanai, atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvara noteikšanai var izmantot atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas vidējo īpatsvaru Savienībā vai atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas īpatsvaru valstī, kurā notiek ražošana, ņemot vērā mērījumus divu gadu laikā pirms attiecīgā gada. Abos gadījumos atceļ līdzvērtīgu saskaņā ar 19. pantu izsniegto izcelsmes apliecinājumu apjomu.
 ja elektroenerģiju izmanto nebioloģiskas izcelsmes atjaunojamo energoresursu šķidro un gāzveida transporta degvielu ražošanai vai nu tieši, vai starpproduktu ražošanai, atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvara noteikšanai var izmantot vidējo atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas īpatsvaru valstī, kurā notiek ražošana, ņemot vērā mērījumus divu gadu laikā pirms attiecīgā gada. Atceļ līdzvērtīgu saskaņā ar 19. pantu izsniegto izcelsmes apliecinājumu daudzumu.
Grozījums Nr. 226
Direktīvas priekšlikums
25. pants – 4. punkts – 1. daļa
Dalībvalstis izveido datubāzi, kas nodrošina izsekojamību transporta degvielām, kuras ir tiesības ieskaitīt 1. punkta b) apakšpunktā noteiktajā skaitītājā, un prasa attiecīgajiem uzņēmējiem ievadīt informāciju par veiktajiem darījumiem un ieskaitīto degvielu ilgtspējas rādītājiem, tostarp to aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisijām no to ražošanas vietas līdz degvielas piegādātājam, kurš degvielu laiž tirgū.
 Komisija izveido Savienības mēroga datubāzi, kura nodrošina, ka var izsekot transporta degvielām (cita starpā arī elektrībai), ko ir tiesības ieskaitīt 1. punkta b) apakšpunktā noteiktajā skaitītājā. Dalībvalstis prasa attiecīgajiem uzņēmējiem ievadīt informāciju par veiktajiem darījumiem un ieskaitīto degvielu ilgtspējas rādītājiem, tostarp to aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisijām no to ražošanas vietas līdz degvielas piegādātājam, kurš degvielu laiž tirgū.
Grozījums Nr. 227
Direktīvas priekšlikums
25. pants – 4. punkts – 3. daļa
Lai būtu iespējams izsekot darījumiem ar degvielām starp dalībvalstīm, valstu datubāzes ir savstarpēji saistītas. Lai nodrošinātu valstu datubāzu saderību, Komisija īstenošanas aktos, ko pieņem saskaņā ar 31. pantā minēto pārbaudes procedūru, nosaka datubāzu satura un izmantošanas tehniskās specifikācijas.
 Komisija īstenošanas aktos, ko pieņem saskaņā ar 31. pantā minēto pārbaudes procedūru, nosaka datubāzu satura un izmantošanas tehniskās specifikācijas.
Grozījums Nr. 228
Direktīvas priekšlikums
25. pants – 5. punkts
5.  Dalībvalstis paziņo agregētu informāciju no valstu datubāzēm, tostarp par degvielu aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisijām, saskaņā ar Regulas [par pārvaldību] VII pielikumu.
 5.  Dalībvalstis paziņo apkopotu informāciju, cita starpā arī par degvielu aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisijām, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes ... Regulas [par Enerģētikas savienības pārvaldību, 2016/0375(COD)] VII pielikumu. Komisija katru gadu publicē apkopotu informāciju no datubāzes.
Grozījums Nr. 229
Direktīvas priekšlikums
25. pants – 6. punkts
6.  Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 32. pantu, lai papildus precizētu šā panta 3. punkta b) apakšpunktā minēto metodiku no biomasas, ko pārstrādā kopīgā procesā ar fosilajiem resursiem, iegūtās biodegvielas īpatsvara noteikšanai, precizētu metodiku, ar kuru novērtē siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījumu, ko dod nebioloģiskas izcelsmes atjaunojamo energoresursu šķidrās un gāzveida transporta degvielas un no atkritumiem iegūtas fosilās degvielas, un noteiktu minimālās siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma prasības šīm degvielām šā panta 1. punkta vajadzībām.
 6.  Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 32. pantu attiecībā uz to, lai papildinātu šo direktīvu, papildus precizējot šā panta 3. punkta b) apakšpunktā minēto metodiku no biomasas, ko pārstrādā kopīgā procesā ar fosilajiem resursiem, iegūtās biodegvielas īpatsvara noteikšanai, lai precizētu metodiku, ar kuru novērtē siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījumu, ko dod nebioloģiskas izcelsmes atjaunojamo energoresursu šķidrās un gāzveida transporta degvielas un mazoglekļa fosilās degvielas, kuras ir iegūtas no gāzu atliekām, kas nenovēršami un netīši rodas tādu produktu izgatavošanas vai ražošanas procesā, kuri ir paredzēti komerciālai izmantošanai un/vai pārdošanai, un lai noteiktu minimālās siltumnīcefekta gāzu emisijas aiztaupījuma prasības šīm degvielām šā panta 1. punkta vajadzībām.
Grozījums Nr. 230
Direktīvas priekšlikums
25. pants – 7. punkts
7.  Līdz 2025. gada 31. decembrim panāktā progresa divgadu novērtējuma, kas veikts saskaņā ar Regulu [par pārvaldību], kontekstā Komisija izvērtē, vai 1. punktā noteiktais pienākums efektīvi stimulē inovāciju un veicina siltumnīcefekta gāzu aiztaupījumu transporta sektorā un vai biodegvielām un biogāzei piemērojamās siltumnīcefekta gāzu aiztaupījuma prasības ir pienācīgas. Komisija vajadzības gadījumā iesniedz priekšlikumu grozīt 1. punktā noteikto pienākumu.
 7.  Līdz 2025. gada 31. decembrim saistībā ar panāktā progresa divgadu novērtējumu, kas veikts saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes ... Regulu [par Enerģētikas savienības pārvaldību, 2016/0375(COD)] , Komisija izvērtē, vai 1. punktā noteiktais pienākums efektīvi stimulē inovāciju un nodrošina siltumnīcefekta gāzu aiztaupījumu transporta sektorā un vai biodegvielām un biogāzei piemērojamās siltumnīcefekta gāzu aiztaupījuma prasības ir pienācīgas. Novērtējumā arī analizē to, vai šā panta noteikumi ir pietiekami efektīvi, lai nepieļautu atjaunojamo energoresursu enerģijas dubultu uzskaitu. Komisija vajadzības gadījumā iesniedz priekšlikumu grozīt 1. punktā noteikto pienākumu. Grozītajos pienākumos saglabā vismaz tos līmeņus, kas atbilst jaudai, kuru 2025. gadā nodrošina moderno degvielu izmantošanai jau uzstādītās iekārtas un iekārtas, kas vēl tiek būvētas.
Grozījums Nr. 231
Direktīvas priekšlikums
26. pants – 1. punkts – 1. daļa – ievaddaļa
1.  No biodegvielām, bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem un biomasas kurināmajiem/degvielām iegūto enerģiju ņem vērā šā punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajos nolūkos tikai tādā gadījumā, ja tie atbilst 2. līdz 6. punktā noteiktajiem ilgtspējas kritērijiem un 7. punktā noteiktajiem siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritērijiem:
 1.  Neatkarīgi no tā, vai izejvielas ir audzētas Savienības teritorijā vai ārpus tās, no biodegvielām, bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem un biomasas kurināmajiem/degvielām iegūto enerģiju ņem vērā šā punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajos nolūkos tikai tādā gadījumā, ja tie atbilst 2. līdz 6. punktā noteiktajiem ilgtspējas kritērijiem un 7. punktā noteiktajiem siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritērijiem:
Grozījums Nr. 232
Direktīvas priekšlikums
26. pants – 1. punkts – 1. daļa – c apakšpunkts
c)  tiesības saņemt finanšu atbalstu par biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo un biomasas kurināmo/degvielu patēriņu.
 c)  tiesības saņemt finansiālu atbalstu, tostarp nodokļu atvieglojumus, par biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo un biomasas kurināmo/degvielu patēriņu.
Grozījums Nr. 323
Direktīvas priekšlikums
26. pants – 1. punkts – 2. daļa
Tomēr biodegvielām, bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem un biomasas kurināmajiem/degvielām, ko ražo no atkritumiem un atlikumiem, kas nav lauksaimniecības, akvakultūras, zvejniecības un mežsaimniecības atlikumi, ir jāatbilst vienīgi 7. punktā noteiktajiem siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritērijiem, lai tos ņemtu vērā šā punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajos nolūkos. Šo noteikumu piemēro arī atkritumiem un atlikumiem, ko vispirms pārstrādā produktā, kuru pēc tam pārstrādā biodegvielās, bioloģiskajos šķidrajos kurināmajos un biomasas kurināmajos/degvielās.
 Biodegvielām, bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem un biomasas kurināmajiem/degvielām, ko ražo no atkritumiem un atlikumiem, kas nav lauksaimniecības, akvakultūras, zvejniecības un mežsaimniecības atlikumi, ir jāatbilst vienīgi 7. punktā noteiktajiem siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritērijiem, lai tos ņemtu vērā šā punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajos nolūkos. Tomēr ir nodrošināts, ka no atkritumiem un atlikumiem, uz kuriem attiecas Direktīva 2008/98/EK, tos ražo, ievērojot atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas principu, kā tas izklāstīts Direktīvā 2008/98/EK. Šo noteikumu piemēro arī atkritumiem un atlikumiem, ko vispirms pārstrādā produktā, kuru pēc tam pārstrādā biodegvielās, bioloģiskajos šķidrajos kurināmajos un biomasas kurināmajos/degvielās.
Grozījums Nr. 234
Direktīvas priekšlikums
26. pants – 1. punkts – 2.a daļa (jauna)
Biodegvielas, bioloģiskie šķidrie kurināmie un biomasas kurināmie/degvielas, ko ražo no atkritumiem un atlikumiem, kuri radušies lauksaimniecības zemes izmantošanas rezultātā, šā punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajos nolūkos ņem vērā vienīgi gadījumos, kad operatori ir veikuši pasākumus, lai līdz minimumam samazinātu nelabvēlīgu ietekmi uz augsnes kvalitāti un augsnes oglekļa uzkrājumu. Informāciju par šiem pasākumiem paziņo, kā noteikts 27. panta 3. punktā.
Grozījums Nr. 235
Direktīvas priekšlikums
26. pants – 1. punkts – 3. daļa
Biomasas kurināmajiem 2.–7. punktā noteiktajiem ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritērijiem jāatbilst tikai tad, ja tos izmanto elektroenerģijas, siltuma un aukstuma vai degvielu ražošanas iekārtās, kuru ieejas jauda ir 20 MW vai lielāka cieto biomasas kurināmo gadījumā un kuru elektriskā jauda ir 0,5 MW vai lielāka gāzveida biomasas kurināmo gadījumā. Dalībvalstis ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritērijus var piemērot iekārtām ar mazāku ieejas jaudu.
 Biomasas kurināmajiem 2.–7. punktā noteiktajiem ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritērijiem jāatbilst tikai tad, ja tos izmanto elektroenerģijas, siltuma un aukstuma vai degvielu ražošanas iekārtās, kuru kopējā nominālā ievadītā siltumjauda ir 20 MW vai lielāka cieto biomasas kurināmo gadījumā un kuru kopējā nominālā ievadītā siltumjauda ir 2 MW vai lielāka gāzveida biomasas kurināmo gadījumā. Dalībvalstis ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritērijus var piemērot iekārtām ar mazāku ieejas jaudu.
Grozījums Nr. 236
Direktīvas priekšlikums
26. pants – 2. punkts – aa apakšpunkts (jauns)
aa)  mežs ar lielu bioloģisko daudzveidību un citas kokaugiem klātas zemes, kas ir sugām bagātas un nav degradētas vai ko attiecīgā kompetentā iestāde ir atzinusi par zemēm ar lielu bioloģisko daudzveidību, ja vien nav pierādījumu, kas liecina, ka attiecīgās izejvielas ražošana netraucē sasniegt šos dabas aizsardzības mērķus;
Grozījums Nr. 237
Direktīvas priekšlikums
26. pants – 2. punkts – c apakšpunkts – ievaddaļa
c)  zālāji ar lielu bioloģisko daudzveidību, kuri aizņem vairāk nekā vienu hektāru:
 c)  zālāji ar lielu bioloģisko daudzveidību, tostarp ar kokiem apaugušas pļavas un ganības:
Grozījums Nr. 238
Direktīvas priekšlikums
26. pants – 2. punkts – c apakšpunkts – ii daļa
ii)  zālāji, kas nav dabiski zālāji , tas ir, zālāji, kas bez cilvēku iejaukšanās vairs nebūtu zālāji un kuri ir sugām bagāti un nav degradēti, un kurus attiecīgā kompetentā iestāde atzinusi par zālājiem ar lielu bioloģisko daudzveidību, ja vien nav pierādījumu, ka izejvielu izstrāde ir vajadzīga, lai saglabātu tiem zālāju ar lielu bioloģisko daudzveidību statusu.
 ii)  zālāji, kas nav dabiski zālāji , tas ir, zālāji, kuri bez cilvēku iejaukšanās vairs nebūtu zālāji un kuri ir sugām bagāti un nav degradēti vai kurus attiecīgā kompetentā iestāde atzinusi par zālājiem ar lielu bioloģisko daudzveidību, ja vien nav pierādījumu, ka izejvielu izstrāde ir vajadzīga, lai saglabātu tiem zālāju ar lielu bioloģisko daudzveidību statusu.
Grozījums Nr. 239
Direktīvas priekšlikums
26. pants – 4. punkts
4.  Biodegvielas, bioloģiskie šķidrie kurināmie un biomasas kurināmie/degvielas, kas ražoti no lauksaimnieciskās biomasas un ko ņem vērā 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajos nolūkos, nedrīkst būt ražoti no izejvielām, kas iegūtas no zemes, kura 2008. gada janvārī bija kūdrājs.
 4.  Biodegvielas, bioloģiskie šķidrie kurināmie un biomasas kurināmie/degvielas, kas ražoti no lauksaimnieciskās biomasas un ko ņem vērā 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajos nolūkos, nedrīkst būt ražoti no izejvielām, kuras iegūtas no zemes, kas 2008. gada janvārī bija kūdrājs, ja vien nav pārbaudāmi pierādīts, ka attiecīgā izejviela ir audzēta un izstrādāta, nenosusinot iepriekš nesusinātu augsni.
Grozījums Nr. 240
Direktīvas priekšlikums
26. pants – 5. punkts
5.  Lai samazinātu risku, ka tiek izmantoti meža biomasas produkti, kas neatbilst ilgtspējas principiem, no meža biomasas ražotas biodegvielas, bioloģiskie šķidrie kurināmie un biomasas kurināmie/degvielas, ko ņem vērā 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajos nolūkos, atbilst šādām prasībām:
 5.  Lai samazinātu risku, ka tiek izmantoti meža biomasas produkti, kuri neatbilst ilgtspējas principiem, no meža biomasas ražotas biodegvielas, bioloģiskie šķidrie kurināmie un biomasas kurināmie/degvielas, ko ņem vērā 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajos nolūkos, atbilst šādām prasībām:
a)  valstī, kurā veikta meža biomasas izstrāde, ir valsts un/vai zemāka līmeņa tiesību akti, kas piemērojami izstrādes platībā, kā arī ir izveidotas uzraudzības un izpildes panākšanas sistēmas, kas nodrošina, ka:
 a)  valstī, kurā veikta meža biomasas izstrāde, ir valsts un/vai zemāka līmeņa tiesību akti, kas piemērojami izstrādes platībā, kā arī ir izveidotas uzraudzības un izpildes panākšanas sistēmas, kuras nodrošina, ka:
i)  izstrāde tiek veikta saskaņā ar izstrādes atļaujas nosacījumiem likumīgi publiskotās robežās;
 i)  izstrāde tiek veikta saskaņā ar izstrādes atļaujas nosacījumiem vai saskaņā ar citu līdzvērtīgu dokumentu, kas apliecina likumīgas tiesības uz izstrādi, valsts vai reģionālā līmenī likumīgi publiskotās robežās;
ii)  apgabalos, kuros veikta izstrāde, notiek meža atjaunošana;
 ii)  apgabalos, kuros veikta izstrāde, notiek meža atjaunošana;
iii)  tiek aizsargāti augstas saglabāšanas vērtības apgabali, tostarp mitrāji un kūdrāji;
 iii)  tiek aizsargātas platības, tostarp mitrāji un kūdrāji, kas ar starptautisku tiesību aktu vai valsts likumu, vai ar attiecīgas kompetentās iestādes lēmumu ir noteiktas par aizsargājamām dabas teritorijām, lai veicinātu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu vai dabas aizsardzību;
iv)  ir samazināta mežizstrādes ietekme uz augsnes kvalitāti un bioloģisko daudzveidību; un
 iv)  izstrāde tiek veikta, rūpējoties par augsnes kvalitātes un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, tā tiecoties līdz minimumam samazināt nelabvēlīgu ietekmi; un
v)  izstrāde nepārsniedz meža ilgtermiņa produktivitātes jaudu;
 v)  izstrādes rezultātā saglabājas vai uzlabojas meža ilgtermiņa produktivitātes jauda valsts vai reģiona līmenī;
b)  ja pirmajā daļā minētie pierādījumi nav pieejami, no meža biomasas ražotas biodegvielas, bioloģiskos šķidros kurināmos un biomasas kurināmos/degvielas 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajos nolūkos ņem vērā, ja meža tiesiskā valdījuma līmenī ir izveidotas apsaimniekošanas sistēmas, kas nodrošina, ka:
 b)  gadījumos, kad pirmajā daļā minētie pierādījumi nav pieejami, no meža biomasas ražotas biodegvielas, bioloģiskos šķidros kurināmos un biomasas kurināmos/degvielas 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajos nolūkos ņem vērā, ja piegādes bāzes līmenī ir sniegta papildu informācija par likumību un mežu apsaimniekošanas praksi, kas nodrošina, ka:
i)  meža biomasas izstrāde ir veikta saskaņā ar likumīgu atļauju;
 i)  izstrāde tiek veikta saskaņā ar izstrādes atļaujas procedūras nosacījumiem vai līdzvērtīgu valsts vai reģionālu dokumentu, kurš apliecina likumīgas tiesības uz izstrādi;
ii)  apgabalos, kuros veikta izstrāde, notiek meža atjaunošana;
 ii)  apgabalos, kuros veikta izstrāde, notiek meža atjaunošana;
iii)  tiek noteikti un aizsargāti augstas saglabāšanas vērtības apgabali, tostarp mitrāji un kūdrāji;
 iii)  tiek aizsargātas platības, tostarp mitrāji un kūdrāji, kas ar starptautisku tiesību aktu vai valsts likumu, vai ar attiecīgas kompetentās iestādes lēmumu ir noteiktas par aizsargājamām dabas teritorijām, lai veicinātu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu vai dabas aizsardzību;
iv)  ir samazināta mežizstrādes ietekme uz augsnes kvalitāti un bioloģisko daudzveidību;
 iv)   izstrāde tiek veikta, rūpējoties par augsnes kvalitātes un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, cita starpā arī par apkārtējo teritoriju uzturēšanu, ja izstrādes darbības skar arī šādas teritorijas;
v)  izstrāde nepārsniedz meža ilgtermiņa produktivitātes jaudu.
 v)  izstrādes rezultātā saglabājas vai uzlabojas meža ilgtermiņa produktivitātes jauda valsts vai reģiona līmenī; un
vi)  ir pieņemti vides un dabas aizsardzības normatīvie akti vai pasākumi, kas atbilst attiecīgajiem vides un dabas standartiem, kurus noteikusi Savienība.
Grozījums Nr. 241
Direktīvas priekšlikums
26. pants – 6. punkts – 1. daļa – ii apakšpunkts
ii)  ir iesniegusi nacionāli noteikto devumu (NND) Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējā konvencijā par klimata pārmaiņām (UNFCCC), kas aptver lauksaimniecības, mežsaimniecības un zemes izmantošanas radītās emisijas un piesaistījumus un nodrošina vai nu to, ka ar biomasas izstrādi saistītās oglekļa uzkrājuma izmaiņas tiek ieskaitītas attiecībā uz valsts saistībām samazināt vai ierobežot siltumnīcefekta gāzu emisijas, kā norādīts NDD, vai to, ka saskaņā ar Parīzes nolīguma 5. pantu ir pieņemti valsts vai vietējā līmeņa tiesību akti, kas izstrādes platībā piemērojami, lai saglabātu un palielinātu oglekļa uzkrājumus un piesaistītājus;
 ii)  ir iesniegusi nacionāli noteikto devumu (NND) Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējā konvencijā par klimata pārmaiņām (UNFCCC), kas aptver lauksaimniecības, mežsaimniecības un zemes izmantošanas radītās emisijas un piesaistījumus un nodrošina vai nu to, ka ar biomasas izstrādi saistītās oglekļa uzkrājuma izmaiņas tiek ieskaitītas attiecībā uz valsts saistībām samazināt vai ierobežot siltumnīcefekta gāzu emisijas, kā norādīts NDD, vai to, ka saskaņā ar Parīzes nolīguma 5. pantu ir pieņemti valsts vai vietējā līmeņa tiesību akti un ka emisijas no zemes sektora nepārsniedz piesaistījumu, kas izstrādes platībā piemērojams, lai saglabātu un palielinātu oglekļa uzkrājumus un piesaistītājus;
Grozījums Nr. 242
Direktīvas priekšlikums
26. pants – 6. punkts – 2. daļa
Ja pirmajā daļā minētie pierādījumi nav pieejami, no meža biomasas ražotas biodegvielas, bioloģiskos šķidros kurināmos un biomasas kurināmos/degvielas 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajos nolūkos ņem vērā, ja meža tiesiskā valdījuma līmenī ir izveidotas apsaimniekošanas sistēmas, kas nodrošina, ka tiek saglabāts oglekļa uzkrājumu un piesaistītāju līmenis mežā.
 Gadījumos, kad pirmajā daļā minētie pierādījumi nav pieejami, no meža biomasas ražotas biodegvielas, bioloģiskos šķidros kurināmos un biomasas kurināmos/degvielas 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajos nolūkos ņem vērā, ja piegādes bāzes līmenī ir izveidotas apsaimniekošanas sistēmas, kas nodrošina, ka tiek saglabāts vai palielināts oglekļa uzkrājumu un piesaistītāju līmenis mežā.
Grozījums Nr. 243
Direktīvas priekšlikums
26. pants – 6. punkts – 3. daļa
Komisija īstenošanas aktos, kas pieņemti saskaņā ar 31. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru, var noteikt operatīvos pierādījumus, kuri izmantojami, lai pierādītu atbilstību 5. un 6. punktā noteiktajām prasībām.
 Līdz 2021. gada 1. janvārim Komisija īstenošanas aktos, kas pieņemti saskaņā ar 31. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru, nosaka operatīvos pierādījumus, kuri izmantojami, lai pierādītu atbilstību 5. un 6. punktā noteiktajām prasībām.
Grozījums Nr. 244
Direktīvas priekšlikums
26. pants – 6. punkts – 4. daļa
Līdz 2023. gada 31. decembrim Komisija, pamatojoties uz pieejamajiem datiem, izvērtē, vai 5. un 6. punktā noteiktie kritēriji efektīvi samazina risku, ka tiek izmantota meža biomasa, kas neatbilst ilgtspējas principiem, un nodrošina atbilstību LULUCF prasībām. Komisija vajadzības gadījumā iesniedz priekšlikumu grozīt 5. un 6. punktā noteiktās prasības.
 Līdz 2023. gada 31. decembrim Komisija ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm un pamatojoties uz datiem, kas ir pieejami, izvērtē, vai 5. un 6. punktā noteiktie kritēriji efektīvi samazina risku, ka tiek izmantota meža biomasa, kura neatbilst ilgtspējas principiem, un nodrošina atbilstību LULUCF prasībām. Komisija attiecīgā gadījumā iesniedz priekšlikumu grozīt 5. un 6. punktā noteiktās prasības laikposmam pēc 2030. gada.
Grozījums Nr. 245
Direktīvas priekšlikums
26. pants – 7. punkts – a apakšpunkts
a)  vismaz 50 % biodegvielām un bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem, kas ražoti iekārtās, kuras bija ekspluatācijā 2015. gada 5. oktobrī vai pirms šā datuma;
 a)  vismaz 50 % biodegvielām, kuras iegūtas no biometāna izmantošanai transportā, un bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem, kas ražoti iekārtās, kuras bija ekspluatācijā 2015. gada 5. oktobrī vai pirms šā datuma;
Grozījums Nr. 246
Direktīvas priekšlikums
26. pants – 7. punkts – b apakšpunkts
b)  vismaz 60 % biodegvielām un bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem, kas ražoti iekārtās, kuru ekspluatācija uzsākta kopš 2015. gada 5. oktobra;
 b)  vismaz 60 % biodegvielām, kuras iegūtas no biometāna izmantošanai transportā, un bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem, kas ražoti iekārtās, kuru ekspluatācija uzsākta no 2015. gada 5. oktobra;
Grozījums Nr. 247
Direktīvas priekšlikums
26. pants – 7. punkts – c apakšpunkts
c)  vismaz 70 % biodegvielām un bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem, kas ražoti iekārtās, kuru ekspluatācija uzsākta pēc 2021. gada 1. janvāra;
 c)  vismaz 65 % biodegvielām, kuras iegūtas no biometāna izmantošanai transportā, un bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem, kas ražoti iekārtās, kuru ekspluatācija uzsākta pēc 2021. gada 1. janvāra;
Grozījums Nr. 248
Direktīvas priekšlikums
26. pants – 7. punkts – d apakšpunkts
d)  vismaz 80 % elektroenerģijas, siltuma un aukstuma ražošanai no biomasas kurināmajiem, kas izmantoti iekārtās, kuru ekspluatācija uzsākta pēc 2021. gada 1. janvāra, un 85 % — iekārtās, kuru ekspluatācija uzsākta pēc 2026. gada 1. janvāra.
 d)  vismaz 70 % elektroenerģijas, siltuma un aukstuma ražošanai no biomasas kurināmajiem, kas izmantoti iekārtās, kuru ekspluatācija uzsākta pēc 2021. gada 1. janvāra, un 80 % — iekārtās, kuru ekspluatācija uzsākta pēc 2026. gada 1. janvāra.
Grozījums Nr. 249
Direktīvas priekšlikums
26. pants – 7. punkts – 1.a daļa (jauna)
Dalībvalstis var noteikt augstākus siltumnīcefekta gāzu emisijas aiztaupījuma kritērijus, nekā ir paredzēts šajā punktā.
Grozījums Nr. 297 un 356
Direktīvas priekšlikums
26. pants – 8. punkts – 1. daļa
Elektroenerģiju, kas no biomasas kurināmajiem ražota iekārtās, kuru ieejas jauda ir 20 MW vai lielāka, 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajos nolūkos ņem vērā tikai tad, ja tā ir ražota, izmantojot augstas efektivitātes koģenerācijas tehnoloģiju, kas definēta Direktīvas 2012/27/ES 2. panta 34. punktā. Šo noteikumu 1. punkta a) un b) apakšpunkta nolūkā piemēro tikai iekārtām, kuru ekspluatācija uzsākta pēc [3 gadi no šīs direktīvas pieņemšanas dienas]. Šis noteikums 1. punkta c) apakšpunkta nolūkā neskar atbalstu no publiskā sektora līdzekļiem, ko sniedz saskaņā ar shēmām, kuras apstiprinātas līdz [3 gadi pēc šīs direktīvas pieņemšanas dienas].
 Elektroenerģiju, kas no biomasas kurināmajiem ražota iekārtās, kuru uzstādītā elektroenerģijas ražošanas jauda ir 20 MW vai lielāka, šā panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajos nolūkos ņem vērā tikai tad, ja tā ir ražota, izmantojot augstas efektivitātes koģenerācijas tehnoloģiju, kas definēta Direktīvas 2012/27/ES 2. panta 34. punktā, vai ja tā ir ražota tikai elektroenerģijas ieguvei paredzētās iekārtās, kuru neto elektriskais lietderības koeficients sasniedz vismaz 40 % un kurās netiek izmantots fosilais kurināmais. Šā panta 1. punkta a) un b) apakšpunkta nolūkā piemēro tikai iekārtām, kuru ekspluatācija uzsākta pēc [3 gadi no šīs direktīvas pieņemšanas dienas]. Šā panta 1. punkta c) apakšpunkta nolūkā neskar atbalstu no publiskā sektora līdzekļiem, ko sniedz saskaņā ar shēmām, kuras apstiprinātas līdz [1 gads pēc šīs direktīvas pieņemšanas dienas].
Grozījums Nr. 251
Direktīvas priekšlikums
26. pants – 8. punkts – 2.a daļa (jauna)
Šā punkta pirmo daļu nepiemēro elektroenerģijai, kas ražota iekārtās, kurām nav noteikta prasība izmantot augstas efektivitātes koģenerācijas tehnoloģiju, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2012/27/ES1a 14. pantu, ja vien normālas ekspluatācijas apstākļos šajās iekārtās izmanto tikai un vienīgi no atliekām ražotus biomasas kurināmos.
____________________
1a Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Direktīva 2012/27/ES par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK (OV L 315, 14.11.2012., 1. lpp.).
Grozījums Nr. 252
Direktīvas priekšlikums
26. pants – 8.a punkts (jauns)
8.a  Komisija ... [12 gadi pirms šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas] un reizi divos gados ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par Savienībā patērēto biodegvielu ietekmi un to nodrošinātajiem ieguvumiem, cita starpā arī par ietekmi uz pārtikas un barības un citu materiālu ražošanu, kā arī par ietekmi uz ekonomikas, vides un sociālo ilgtspēju gan Savienībā, gan trešās valstīs.
Grozījums Nr. 253
Direktīvas priekšlikums
26. pants – 8.b punkts (jauns)
8.b  Atkāpjoties no šā panta 1. līdz 8.a punkta prasībām un ņemot vērā tālāko reģionu īpatnības, kā noteikts LESD 349. pantā, šīs direktīvas 26. pantu šiem reģioniem nepiemēro. Līdz ... [seši mēneši pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas] Komisija iesniedz Parlamentam un Padomei likumdošanas priekšlikumu, kurā nosaka kritērijus, ko tālākajiem reģioniem piemēro saistībā ar siltumnīcefekta gāzu ilgtspēju un to mazāku izmantošanu. Šajos kritērijos ņem vērā konkrēto reģionu vietējās īpatnības. Jo īpaši būtu jānodrošina, ka tālākie reģioni spēj pilnībā izmantot savus resursus, ievērojot stingrus ilgtspējas kritērijus, lai palielinātu atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošanu un nostiprinātu savu enerģētisko neatkarību.
Grozījums Nr. 255
Direktīvas priekšlikums
27. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
a)  ļauj apvienot sūtījumus, kuros ir izejvielas vai biodegvielas, bioloģiskie šķidrie kurināmie vai biomasas kurināmie/degvielas ar atšķirīgām ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma īpašībām, piemēram, konteinerā, pārstrādes vai loģistikas objektā, pārvades un sadales infrastruktūrā vai objektā;
 a)  ļauj apvienot sūtījumus, kuros ir izejvielas vai biodegvielas, bioloģiskie šķidrie kurināmie vai biomasas kurināmie/degvielas ar atšķirīgām ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma īpašībām, piemēram, konteinerā, pārstrādes vai loģistikas objektā, pārvades un sadales infrastruktūrā vai objektā, ar nosacījumu, ka katrs šāds sūtījums pats par sevi atbilst 26. pantā noteiktajām prasībām un ka ir ieviestas piemērotas sistēmas, lai uzraudzītu un pārbaudītu katra atsevišķa sūtījuma atbilstību.
Grozījums Nr. 256
Direktīvas priekšlikums
27. pants – 1.a punkts (jauns)
1.a  Lai veicinātu pārrobežu tirdzniecību un patērētāju informēšanu, izcelsmes apliecinājumos, kas izsniegti par tīklā ievadīto atjaunojamo energoresursu enerģiju, norāda informāciju par ilgtspējas kritērijiem un siltumnīcefekta gāzu aiztaupījumiem, kā noteikts 26. panta 2. līdz 7. punktā, un tos var nosūtīt katru atsevišķi.
Grozījums Nr. 257
Direktīvas priekšlikums
27. pants – 2. punkts – a apakšpunkts
a)  ja izejvielu sūtījuma pārstrādē iegūst tikai vienu galaproduktu, kas paredzēts biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo vai biomasas kurināmo/degvielu ražošanai, sūtījuma apjomu un attiecīgo sūtījuma ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma rādītāju apmēru pielāgo, piemērojot pārrēķina koeficientu, kas ir attiecība starp biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo vai biomasas kurināmo/degvielu ražošanai paredzētā galaprodukta masu un procesā izmantoto izejvielu masu;
 a)  ja izejvielu sūtījuma pārstrādē iegūst tikai vienu galaproduktu, kurš paredzēts biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo vai biomasas kurināmo/degvielu ražošanai, sūtījuma apjomu un attiecīgo sūtījuma ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma rādītāju apmēru pielāgo, piemērojot pārrēķina koeficientu, kas ir attiecība starp biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo vai biomasas kurināmo/degvielu ražošanai paredzētā galaprodukta masu un procesā izmantoto izejvielu masu, ar nosacījumu, ka katrs sūtījums, kurš ir šāds maisījums, atbilst 26. pantā noteiktajām prasībām;
Grozījums Nr. 258
Direktīvas priekšlikums
27. pants – 3. punkts
3.  Dalībvalstis veic pasākumus, lai nodrošinātu, ka uzņēmēji iesniedz ticamu informāciju par atbilstību 26. panta 2.−7. punktā noteiktajiem ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritērijiem, un pēc pieprasījuma attiecīgajai dalībvalstij dara pieejamus datus, kas izmantoti informācijas apkopošanai. Dalībvalstis pieprasa uzņēmējiem nodrošināt atbilstīgu standartu to iesniegtās informācijas neatkarīgai revīzijai un pierādīt, ka tas ir izdarīts. Revīzijas procesā verificē, vai uzņēmēju izmantotās sistēmas ir precīzas, ticamas un aizsargātas pret krāpšanu. Tajā novērtē paraugu ņemšanas biežumu un metodiku, kā arī informācijas pamatīgumu.
 3.  Dalībvalstis veic pasākumus, lai nodrošinātu, ka uzņēmēji iesniedz ticamu informāciju par atbilstību 26. panta 2.−7. punktā noteiktajiem ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritērijiem, un pēc pieprasījuma attiecīgajai dalībvalstij dara pieejamus datus, kas izmantoti informācijas apkopošanai. Dalībvalstis pieprasa uzņēmējiem nodrošināt atbilstīgu standartu to iesniegtās informācijas neatkarīgai revīzijai un pierādīt, ka tas ir izdarīts. Revīzijas procesā verificē, vai uzņēmēju izmantotās sistēmas ir precīzas, ticamas un aizsargātas pret krāpšanu, un cita starpā verificē arī to, vai ir nodrošināts, ka materiāli nav tīši modificēti vai pārvērsti par atkritumiem, lai tādējādi panāktu, ka sūtījumu vai tā daļu var uzskatīt par atkritumiem vai atlikumiem saskaņā ar 26. panta 2. līdz 7. punktu. Tajā novērtē paraugu ņemšanas biežumu un metodiku, kā arī informācijas pamatīgumu.
Grozījums Nr. 259
Direktīvas priekšlikums
27. pants – 3. punkts – 2. daļa
Šajā punktā noteiktie pienākumi attiecas gan uz Savienībā ražotām, gan importētām biodegvielām, bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem un biomasas kurināmajiem/degvielām.
 Šajā punktā noteiktie pienākumi attiecas gan uz Savienībā ražotām, gan importētām biodegvielām, bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem un biomasas kurināmajiem/degvielām. Nodrošina, ka patērētājiem ir pieejama informācija par biodegvielas, bioloģiskā šķidrā kurināmā un biomasas kurināmā/degvielas ģeogrāfisko izcelsmi.
Grozījums Nr. 260
Direktīvas priekšlikums
27. pants – 4. punkts
4.  Komisija var nolemt, ka brīvprātīgās valstu vai starptautiskās shēmās, kurās noteikti standarti biomasas produktu ražošanai, ietverti pareizi dati 26. panta 7. punkta nolūkos un/vai pierādīts, ka biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo vai biomasas kurināmo/degvielu sūtījumi atbilst 26. panta 2., 3., 4., 5. un 6. punktā noteiktajiem ilgtspējas kritērijiem, un/vai ka materiāli nav tīši modificēti vai pārvērsti par atkritumiem, lai uz sūtījumu vai tā daļu attiektos IX pielikums. Kad uzņēmēji pierāda, ka ir izpildītas 26. panta 5. un 6. punktā noteiktās prasības attiecībā uz meža biomasu, tie var nolemt tieši sniegt prasītos pierādījumus meža tiesiskā valdījuma līmenī. Komisija var arī atzīt platības, kas ir paredzētas, lai aizsargātu reti sastopamas, apdraudētas vai izmirstošas ekosistēmas vai sugas, kuras par tādām ir atzītas starptautiskos nolīgumos vai ir iekļautas starpvaldību organizāciju vai Starptautiskās Dabas un dabas resursu aizsardzības savienības sastādītos sarakstos, 26. panta 2. punkta b) apakšpunkta ii) punkta nolūkā.
 4.  Komisija var nolemt, ka brīvprātīgās valstu vai starptautiskās shēmās, kurās noteikti standarti biomasas produktu ražošanai, ir iekļauti pareizi dati 26. panta 7. punkta nolūkos un/vai ir pierādīts, ka biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo vai biomasas kurināmo/degvielu sūtījumi atbilst 26. panta 2., 3., 4., 5. un 6. punktā noteiktajiem ilgtspējas kritērijiem, un/vai ka materiāli nav tīši modificēti vai pārvērsti par atkritumiem, lai uz sūtījumu vai tā daļu attiektos IX pielikums. Kad uzņēmēji pierāda, ka ir izpildītas 26. panta 5. un 6. punktā noteiktās prasības attiecībā uz meža biomasu, tie var nolemt tieši sniegt prasītos pierādījumus piegādes bāzes līmenī. Komisija par aizsargājamām 26. panta 2. punkta b) apakšpunkta ii) daļas nozīmē var atzīt arī platības, kas ir paredzētas, lai aizsargātu reti sastopamas, apdraudētas vai izmirstošas ekosistēmas vai sugas, kuras par tādām ir atzītas starptautiskos nolīgumos vai ir iekļautas starpvaldību organizāciju vai Starptautiskās Dabas un dabas resursu aizsardzības savienības sastādītos sarakstos.
Grozījums Nr. 261
Direktīvas priekšlikums
27. pants – 5. punkts – 3. daļa
Lai nodrošinātu to, ka atbilstība ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritērijiem tiek pārbaudīta efektīvi un saskaņoti, un jo īpaši lai novērstu krāpšanu, Komisija var noteikt sīki izstrādātus īstenošanas noteikumus, tostarp atbilstīgus ticamības, pārredzamības un neatkarīgas revīzijas standartus, un paredzēt prasību, ka visām brīvprātīgajām shēmām minētie standarti ir jāpiemēro. Kad Komisija nosaka šos standartus, tā īpašu uzmanību pievērš nepieciešamībai līdz minimumam samazināt administratīvo slogu. To veic, izmantojot īstenošanas aktus, kas pieņemti saskaņā ar 31. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru. Ar šādiem aktiem nosaka termiņu, līdz kuram brīvprātīgajām shēmām minētie standarti ir jāīsteno. Komisija var atcelt lēmumus par brīvprātīgo shēmu atzīšanu gadījumā, ja minētās shēmas tam paredzētajā termiņā neīsteno minētos standartus.
 Lai nodrošinātu to, ka atbilstība ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritērijiem tiek pārbaudīta efektīvi un saskaņoti, un jo īpaši lai novērstu krāpšanu, Komisija var noteikt sīki izstrādātus īstenošanas noteikumus, tostarp atbilstīgus ticamības, pārredzamības un neatkarīgas revīzijas standartus, un paredzēt prasību, ka visām brīvprātīgajām shēmām minētie standarti ir jāpiemēro. Kad Komisija nosaka šos standartus, tā īpašu uzmanību pievērš nepieciešamībai līdz minimumam samazināt administratīvo slogu. To veic, izmantojot īstenošanas aktus, kas pieņemti saskaņā ar 31. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru. Ar šādiem aktiem nosaka termiņu, līdz kuram brīvprātīgajām shēmām minētie standarti ir jāīsteno. Komisija var atcelt lēmumus par brīvprātīgo shēmu atzīšanu gadījumā, ja minētās shēmas tam paredzētajā termiņā neīsteno minētos standartus. Ja dalībvalsts pauž bažas par brīvprātīgās shēmas darbību, Komisija izskata šo jautājumu un attiecīgi rīkojas.
Grozījums Nr. 262
Direktīvas priekšlikums
27. pants – 7.a punkts (jauns)
7.a  Komisija var jebkurā laikā pārbaudīt, cik ticama ir informācija par ilgtspējas kritēriju izpildi vai siltumnīcefekta gāzu emisijas aiztaupījumu, kas saņemta no ekonomikas dalībniekiem, kuri darbojas Savienības tirgū, vai arī to darīt pēc dalībvalsts pieprasījuma.
Grozījums Nr. 263
Direktīvas priekšlikums
28. pants – 1. punkts – 1.a daļa (jauna)
Ja sākvielu ražošana ir izraisījusi tiešu zemes izmantošanas maiņu, proti, kāda no šo Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) noteikto zemes pārklājuma kategoriju platībām — meža zeme, zālājs, mitrājs, apmetnes vai citas platības — ir pārveidota par aramzemi vai daudzgadīgu aramzemi, un ja ar tiešu zemes izmantošanas maiņu saistīto emisiju vērtība (el) ir aprēķināta saskaņā ar V pielikuma C daļas 7. punktu, tad tiek uzskatīts, ka ar netiešu zemes izmantošanas maiņu saistīto emisiju lēstais apjoms šādām sākvielām ir vienāds ar nulli.
Grozījums Nr. 264
Direktīvas priekšlikums
28. pants – 2. punkts
2.  Dalībvalstis var iesniegt Komisijai ziņojumus, kuros ir ietverta informācija par tipiskajām siltumnīcefekta gāzu emisijām, ko rada lauksaimniecisko izejvielu audzēšana to teritorijā esošajās platībās, kuras klasificētas kopējās statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) 2. līmenī vai sīkākā NUTS klasifikācijas līmenī saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1059/2003. Ziņojumiem pievieno emisiju līmeņa aprēķināšanai izmantotās metodes un datu avotu aprakstu. Metodē ņem vērā augsnes īpašības, klimatu un paredzamos izejvielu ieguves apjomus.
 2.  Dalībvalstis var iesniegt Komisijai ziņojumus, kuros ir ietverta informācija par tipiskajām siltumnīcefekta gāzu emisijām, ko rada no lauksaimniecībā un mežsaimniecībā iegūtu izejvielu audzēšana to teritorijā esošajās platībās, kuras klasificētas kopējās statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) 2. līmenī vai sīkākā NUTS klasifikācijas līmenī saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1059/2003. Ziņojumiem pievieno emisiju līmeņa aprēķināšanai izmantotās metodes un datu avotu aprakstu. Metodē ņem vērā augsnes īpašības, klimatu un paredzamos izejvielu ieguves apjomus.
Grozījums Nr. 265
Direktīvas priekšlikums
28. pants – 4. punkts
4.  Komisija, izmantojot īstenošanas aktu, kas pieņemts saskaņā ar 31. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru, var nolemt, ka ziņojumi, kas minēti šā panta 2. un 3. punktā, satur pareizus datus, kuri 26. panta 7. punkta nolūkā ļauj mērīt siltumnīcefekta gāzu emisijas no tādu lauksaimnieciskās biomasas sākvielu audzēšanas, ko ražo šādos ziņojumos ietvertajās teritorijās. Tāpēc šos datus var izmantot V pielikuma D vai E daļā biodegvielām un bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem un VI pielikuma C daļā biomasas kurināmajiem/degvielām noteikto dezagregēto audzēšanas noklusējuma vērtību vietā.
 4.  Komisija, izmantojot īstenošanas aktu, kas pieņemts saskaņā ar 31. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru, var nolemt, ka ziņojumos, kuri minēti šā panta 2. un 3. punktā, ir pareizi dati, kas 26. panta 7. punkta nolūkā ļauj mērīt siltumnīcefekta gāzu emisijas no tādu lauksaimniecībā un mežsaimniecībā iegūtu biomasas sākvielu audzēšanas, kuras tiek ražotas šādos ziņojumos ietvertajās teritorijās. Tāpēc šos datus var izmantot V pielikuma D vai E daļā biodegvielām un bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem un VI pielikuma C daļā biomasas kurināmajiem/degvielām noteikto dezagregēto audzēšanas noklusējuma vērtību vietā.
Grozījums Nr. 266
Direktīvas priekšlikums
28. pants – 5. punkts – 1. daļa
Komisija pastāvīgi pārskata V pielikumu un VI pielikumu, lai pamatotā gadījumā pievienotu vai pārskatītu vērtības, ko piemēro biodegvielas, bioloģiskā šķidrā kurināmā un biomasas kurināmā/degvielas ražošanas paņēmieniem. Minētajā pārskatīšanā apsver iespēju grozīt V pielikuma C daļā un VI pielikuma B daļā paredzēto metodiku.
 Komisija pastāvīgi pārskata V pielikumu un VI pielikumu, lai pamatotā gadījumā, balstoties uz jaunāko tehnoloģiju attīstību un zinātnes atzinumiem, pievienotu vai pārskatītu vērtības, ko piemēro biodegvielas, bioloģiskā šķidrā kurināmā un biomasas kurināmā/degvielas ražošanas paņēmieniem. Minētajā pārskatīšanā apsver iespēju grozīt V pielikuma C daļā un VI pielikuma B daļā paredzēto metodiku.
Grozījums Nr. 267
Direktīvas priekšlikums
30. pants – 1. punkts
1.  Komisija uzrauga Savienībā patērēto biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo un biomasas kurināmo/degvielu izcelsmi un to ražošanas ietekmi, tostarp ar ražošanas izspiešanu saistīto ietekmi, uz zemes izmantošanu Savienībā un galvenajās trešajās piegādātājās valstīs. Šādas uzraudzības pamatā ir dalībvalstu integrētie nacionālie enerģētikas un klimata plāni un attiecīgie progresa ziņojumi, kas prasīti Regulas [par pārvaldību] 3., 15. un 18. pantā, un attiecīgo trešo valstu, starpvaldību organizāciju ziņojumi, zinātniskie pētījumi un visa cita attiecīgā informācija. Komisija arī uzrauga preču cenu izmaiņas, kas saistītas ar biomasas izmantošanu enerģijas ražošanai, kā arī jebkādu ar to saistīto pozitīvo un negatīvo ietekmi uz pārtikas nodrošinājumu.
1.  Komisija uzrauga Savienībā patērēto biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo, un biomasas kurināmo/degvielu izcelsmi, kā arī ietekmi, ko rada atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošana no šiem un citiem avotiem, tostarp ar ražošanas izspiešanu saistīto ietekmi, ietekmi uz zemes izmantošanu Savienībā un piegādātājās trešās valstīs. Šādas uzraudzības pamatā ir dalībvalstu integrētie nacionālie enerģētikas un klimata plāni un attiecīgie progresa ziņojumi, kas prasīti Regulas Eiropas Parlamenta un Padomes ... Regulas [par Enerģētikas savienības pārvaldību, 2016/0375(COD)] 3., 15. un 18. pantā, un attiecīgo trešo valstu, starpvaldību organizāciju ziņojumi, zinātniskie pētījumi, satelītu iegūti dati un visa cita attiecīgā informācija. Komisija arī uzrauga preču cenu izmaiņas, kas saistītas ar biomasas izmantošanu enerģijas ražošanai, kā arī jebkādu ar to saistīto pozitīvo un negatīvo ietekmi uz pārtikas nodrošinājumu un uz konkurenci materiālu ieguves sektorā.
Grozījums Nr. 268
Direktīvas priekšlikums
32. pants – 2. punkts
2.  Pilnvaras pieņemt, 7. panta 5. punktā, 7. panta 6. punktā, 19. panta 11. punktā, 19. panta 14. punktā, 25. panta 6. punktā un 28. panta 5. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2021. gada 1. janvāra.
 2.  Pilnvaras pieņemt 7. panta 3. punktā, 7. panta 5. punktā, 7. panta 6. punktā, 19. panta 11. punktā, 19. panta 14. punktā, 25. panta 6. punktā un 28. panta 5. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2021. gada 1. janvāra.
Grozījums Nr. 269
Direktīvas priekšlikums
32. pants – 3. punkts – 1. daļa
Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt, 7. panta 5. punktā, 7. panta 6. punktā, 19. panta 11. punktā, 19. panta 14. punktā, 25. panta 6. punktā un 28. panta 5. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus
 Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 7. panta 3. punktā, 7. panta 5. punktā, 7. panta 6. punktā, 19. panta 11. punktā, 19. panta 14. punktā, 25. panta 6. punktā un 28. panta 5. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus
Grozījums Nr. 270
Direktīvas priekšlikums
Ia pielikums (jauns)
Ia pielikums
1.   Dalībvalsts mērķrādītāji 2030. gadam ir šādu procentpunktos izteiktu elementu summa:
a)   šīs direktīvas I pielikumā norādītais dalībvalsts saistošais nacionālais mērķrādītājs 2020. gadam;
b)   vienotas likmes devums („CFlat”);
c)   devums, kas noteikts pēc IKP uz vienu iedzīvotāju („CGDP”);
d)   uz potenciālu balstīts devums („CPotential”);
e)   devums, kurš atspoguļo dalībvalsts starpsavienojumu īpatsvaru („CInterco”).
2.   CFlat ir vienāds visām dalībvalstīm. Visu dalībvalstu CFlat kopā nodrošina 30 % no starpības starp ES 2030. un Savienības 2020. gada mērķrādītājiem.
3.   CGDP starp dalībvalstīm sadala, vadoties pēc IKP uz vienu iedzīvotāju apjoma indeksa Savienības vidējās vērtības, un katrai dalībvalstij atsevišķi šī indeksa maksimālā robežvērtība ir noteikta 150 % apmērā no Savienības vidējās vērtības. Visu dalībvalstu CGDP kopā nodrošina 30 % no starpības starp ES 2030. un Savienības 2020. gada mērķrādītājiem.
4.   CPotential starp dalībvalstīm sadala, vadoties pēc starpības starp dalībvalsts atjaunojamo energoresursu īpatsvaru 2030. gadā, kāds noteikts modeļa „PRIMES” scenārijā EUCO 3535, un dalībvalsts saistošo nacionālo mērķrādītāju 2020. gadam. Visu dalībvalstu CPotential kopā nodrošina 30 % no starpības starp ES 2030. un 2020. gada mērķrādītājiem.
5.   CInterco starp dalībvalstīm sadala, vadoties pēc elektrotīkla starpsavienojumu īpatsvara indeksa ES vidējās vērtības, un katrai dalībvalstij atsevišķi elektrotīkla starpsavienojumu indeksa maksimālā robežvērtība ir noteikta 150 % apmērā no ES vidējās vērtības. Visu dalībvalstu CInterco kopā nodrošina 10 % no starpības starp ES 2030. un 2020. gada mērķrādītājiem.
Grozījums Nr. 271
Direktīvas priekšlikums
V pielikums – C daļa – 3. punkts – a apakšpunkts – formula
AIZTAUPĪJUMS = (E F(t) – E B /E F(t))
 AIZTAUPĪJUMS = (E F(t) – E B) /E F(t)
Grozījums Nr. 272
Direktīvas priekšlikums
V pielikums – C daļa – 15. punkts
15.  Oglekļa uztveršanas un aizstāšanas radītais emisiju aiztaupījums (eccr) ir tieši saistīts ar tās biodegvielas vai to bioloģisko šķidro kurināmo ražošanu, kuri šīs emisijas rada, un ir emisija, kas novērsta, uztverot tādu CO2, kurā oglekļa avots ir biomasa un ko izmanto enerģētikas un transporta nozarē
 15.  Oglekļa uztveršanas un aizstāšanas radītais emisiju aiztaupījums (eccr) ir tieši saistīts ar tās biodegvielas vai to bioloģisko šķidro kurināmo ražošanu, kuri šīs emisijas rada, un tā ir emisija, kas novērsta, uztverot tādu CO2, kurā oglekļa avots ir biomasa un kuru izmanto, lai aizstātu CO2, kas rodas no fosilā kurināmā un ko izmanto komerciālos produktos un pakalpojumos.
Grozījums Nr. 319
Direktīvas priekšlikums
VI pielikums – B daļa – 3. punkts – a apakšpunkts – 1. formula
AIZTAUPĪJUMS = (EF(t) – EB(t)/ EF(t)
 AIZTAUPĪJUMS = (EF(t) – EB(t))/ EF(t)
Grozījums Nr. 273
Direktīvas priekšlikums
VII pielikums – 1. punkts – 2. daļa – 1. ievilkums
—  Qusable = aptuvenais kopējais lietojamais siltums, ko ražo siltumsūkņi atbilstīgi 7. panta 4. punktā minētajiem kritērijiem, šādā veidā: ņem vērā tikai tos siltumsūkņus, kuriem SPF > 1,15 * 1/η,
 —  Qusable = aptuvenais kopējais lietojamais siltums, ko ražo siltumsūkņi siltumapgādes un aukstumapgādes vajadzībām atbilstīgi 7. panta 4. punktā minētajiem kritērijiem, šādā veidā: ņem vērā tikai tos siltumsūkņus, kuriem SPF > 1,15 * 1/η,
Grozījums Nr. 274
Direktīvas priekšlikums
IX pielikums – A daļa – b punkts
b)  Jauktu sadzīves atkritumu biomasas frakcija, bet tas neattiecas uz dalītiem mājsaimniecības atkritumiem, attiecībā uz kuriem jāievēro Direktīvas 2008/98/EK 11. panta 2. punkta a) apakšpunktā paredzētie pārstrādes mērķi.
 svītrots
Grozījums Nr. 284 un 311
Direktīvas priekšlikums
IX pielikums – B daļa – c punkts
c)  melase, ko ražo kā cukurniedru un cukurbiešu rafinēšanas blakusproduktu ar nosacījumu, ka tiek ievēroti labākie nozares standarti attiecībā uz cukura iegūšanu.  
svītrots
Grozījums Nr. 312
Direktīvas priekšlikums
X pielikums – A daļa
A daļa. [...]
 svītrots

(1) Jautājums tika nodots atpakaļ atbildīgajai komitejai starpiestāžu sarunām saskaņā ar 59. panta 4. punkta ceturto daļu (A8-0392/2017).

Pēdējā atjaunošana: 2018. gada 27. septembrisJuridisks paziņojums - Privātuma politika