Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Ķīnu, jo īpaši 2014. gada 13. marta rezolūciju par ES prioritātēm saistībā ar ANO Cilvēktiesību padomes 25. sesiju(1), 2015. gada 16. decembra rezolūciju par ES un Ķīnas attiecībām(2), 2016. gada 24. novembra rezolūciju par Ķīnā ieslodzītā izdevēja Gui Minhai lietu(3), 2016. gada 15. decembra rezolūciju par Tibetas budistu akadēmijas Larung Gar un Ilham Tohti lietām(4) un 2017. gada 6. jūlija rezolūciju par Nobela prēmijas laureāta Liu Xiaobo lietu un Lee Ming-che lietu(5),

–  ņemot vērā ES un Ķīnas stratēģisko partnerību, kas tika uzsākta 2003. gadā, un Komisijas un Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) 2016. gada 22. jūnija kopīgo paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei „Elementi jaunai ES stratēģijai attiecībā uz Ķīnu”,

–  ņemot vērā ES un Ķīnas samitu, kas notika 2017. gada 1. un 2. jūnijā Briselē,

–  ņemot vērā to, ka Ķīnas Nacionālā tautas kongresa Pastāvīgā komiteja 2015. gada 1. jūlijā pieņēma jaunu nacionālās drošības likumu un ka 2015. gada 5. maijā tika publicēts jaunā ārvalstu NVO pārvaldes likuma otrais projekts,

–  ņemot vērā Ķīnas Tautas Republikas Konstitūcijas 36. pantu, kurā visiem iedzīvotājiem ir garantētas tiesības uz reliģijas brīvību, un 4. pantu, kurā ir ietvertas „mazākumtautības” tiesības,

–  ņemot vērā ES un Ķīnas dialogu par cilvēktiesībām, ko uzsāka 1995. gadā, un 35. sarunu kārtu, ko 2017. gada 22. un 23. jūnijā rīkoja Briselē,

–  ņemot vērā to, ka attiecīgi 1996. un 2008. gadā Eiropas Parlamenta Saharova balva par domas brīvību tika piešķirta Wei Jingsheng un Hu Jia,

–  ņemot vērā Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) runaspersonas ārlietās un drošības politikas jautājumos/Eiropas kaimiņattiecību politikas un paplašināšanās sarunu jautājumos 2017. gada 27. decembra paziņojumu par spriedumiem Wu Gan un Xie Yang lietā Ķīnā,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības delegācijas vietējo paziņojumu Starptautiskajā Cilvēktiesību dienā (2017. gada 8. decembrī),

–  ņemot vērā 1948. gada Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

–  ņemot vērā 1966. gada 16. decembra Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām,

–  ņemot vērā Reglamenta 135. panta 5. punktu un 123. panta 4. punktu,

A.  tā kā vispārējo cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma veicināšanai un respektēšanai būtu jāpaliek ES un Ķīnas ilgtermiņa partnerības centrālajam aspektam saskaņā ar ES apņemšanos ievērot šīs vērtības ārējās attiecībās un Ķīnas pausto interesi pievienoties šīm svarīgajām vērtībām savā attīstībā un starptautiskajā sadarbībā;

B.  tā kā kopš prezidenta Sji Dzjiņpina nākšanas pie varas cilvēktiesību situācija Ķīnā ir vēl vairāk pasliktinājusies: valdība aizvien naidīgāk vēršas pret miermīlīgu opozīciju, vārda brīvību, ticības brīvību un tiesiskumu, tā kā Ķīnas varasiestādes ir aizturējušas un tiesājušas simtiem cilvēktiesību aizstāvju, advokātu un žurnālistu;

C.  tā kā 2017. gada 26. decembrī tiesa Tiaņdzjiņā aktīvistam Wu Gan piesprieda astoņu gadu cietumsodu par valsts varas gāšanu; tā kā Wu Gan regulāri rīkoja kampaņas par sensitīviem jautājumiem saistībā ar valdības pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu gan tiešsaistē, gan bezsaistē; tā kā pēc Wu Gan advokāta teiktā Wu Gan nepiekrita vienoties ar varasiestādēm, kas solīja viņam piespriest nosacītu sodu, ja viņš atzītu savu vainu;

D.  tā kā tajā pašā dienā Hunanā tika notiesāts arī cilvēktiesību advokāts Xie Yang, bet pēc tam, kad viņš atzina savu vainu valsts varas gāšanā, viņš tika atbrīvots no kriminālatbildības; tā kā Wu Gan tika apcietināts mēnešiem ilgi pirms 2015. gadā sākās bezprecedenta represijas pret cilvēktiesību juristiem un aktīvistiem, kurās visā valstī dažu nedēļu laikā tika nopratināti vai aizturēti simtiem cilvēku, tostarp Xie Yang; tā kā pastāv aizdomas, ka Xie Yang pratināšanā iesaistītās personas viņu ir spīdzinājušas, situšas un viņam draudējušas;

E.  tā kā 2017. gada 28. novembrī Yueyang starpposma tiesa atzina demokrātijas aktīvistu Lee Ming-che par vainīgu “valsts varas gāšanā” un notiesāja viņu uz pieciem gadiem cietumā, uz diviem gadiem atņemot viņam visas politiskās tiesības Ķīnā; tā kā ir iespējams, ka Lee Ming-che publiskā atzīšanās tika izdarīta Ķīnas varasiestāžu spiediena rezultātā; tā kā Lee Ming-che pazuda 2017. gada 19. martā pēc tam, kad bija šķērsojis robežu starp Makao un Džuhai Ķīnas Guanduanas provincē;

F.  tā kā Tashi Wangchuk, veikala īpašnieks un valodas tiesību aizstāvis no Tibetas, tika apcietināts 2016. gada 27. janvārī pēc tam, kad viņš bija uzstājies izdevuma “New York Times” videomateriālā, iestājoties par tibetiešu tiesībām mācīties un studēt savā dzimtajā valodā; tā kā 2016. gada martā Tashi Wangchuk tika apsūdzēts par “kūdīšanu uz separātismu” un viņam draud līdz 15 gadus ilgs cietumsods, lai arī viņš videomateriālā nepārprotami paziņoja, ka nepieprasa Tibetas neatkarību;

G.  tā kā 2015. gadā Tibetas mūku Choekyi no Phurbu klostera, kas atrodas Sičuaņas provincē, Sedas apgabalā, apcietināja par to, ka viņš svinēja trimdā esošā Tibetas garīgā līdera Dalailamas dzimšanas dienu; tā kā Choekyi pēc apsūdzības izvirzīšanas uz neilgu laiku tika turēts cietumā Ganzi prefektūras Kangding apgabalā, līdz tika nosūtīts uz Mianyang cietumu Sičuaņā izciest četrus gadus ilgu cietumsodu; tā kā plašsaziņas līdzekļu avoti informē, ka Choekyi bija nieru problēmas, dzelte un citas veselības problēmas, kas viņa aizturēšanas dēļ pasliktinājās;

H.  tā kā cilvēktiesību juristi joprojām saskaras ar iebiedēšanu un apcietināšanu, piemēram, plaši pazīstamie juristi Li Yuhan, kurš ir apcietinājumā bez saziņas tiesībām kopš 2017. gada novembra, un Wang Quanzhang, kurš tika arestēts 2015. gada jūlijā un tiek turēts apcietinājumā bez saziņas tiesībām ilgāk par 800 dienām, un, kā tiek ziņots, tiek pakļauts spīdzināšanai; tā kā cilvēktiesību aizstāvji, kuri dodas uz lielākām pilsētām, lai vāktu parakstus un aktualizētu provincēs svarīgu jautājumu risināšanu, tiek aizturēti un ieslodzīti, piemēram, Li Xiaoling, kurš ir ieslodzījumā kopš 2017. gada jūnija, kaut gan viņam joprojām ir glaukoma smagā formā; tā kā ir tikuši aizturēti arī cilvēktiesību aizstāvji, kas nodrošina platformu parakstu vācējiem un cilvēktiesību aizstāvjiem, piemēram, Ding Lingjie, Liu Feiyue un Zhen Jianghua;

I.  tā kā Ķīnas valdība ir pieņēmusi jaunus tiesību aktus, jo īpaši valsts drošības likumu, terorisma apkarošanas likumu, kiberdrošības likumu, un ārvalstu NVO pārvaldības likumu, kas sabiedrisku aktīvismu un valdības miermīlīgu kritiku traktē kā valsts drošības apdraudējumu, pastiprina cenzūru, uzraudzību un kontroli pār personām un sabiedrības grupām, un attur personas no iesaistes cilvēktiesību aizstāvībā;

J.  tā kā ES stratēģiskajā satvarā un rīcības plānā par cilvēktiesībām un demokrātiju Padome apņemas veicināt demokrātiju, tiesiskumu un cilvēktiesības “visās ārējās darbības jomās bez izņēmuma” un “izvirzīt cilvēktiesības priekšplānā visās attiecībās ar trešām valstīm, tostarp ES stratēģiskajiem partneriem”,

1.  joprojām ir ļoti nobažījies par Ķīnas valdības izturēšanos pret cilvēktiesību aizstāvjiem, aktīvistiem un juristiem; atgādina Ķīnai tās kā pasaules lielvaras atbildību un aicina Pekinas varasiestādes nodrošināt, ka jebkādos apstākļos tiek ievērotas cilvēktiesības un pamatbrīvības saskaņā ar Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju un citiem starptautiskiem cilvēktiesību instrumentiem, ko Ķīna ir parakstījusi vai ratificējusi; turklāt mudina Ķīnas iestādes izbeigt jebkādu cilvēktiesību aizstāvju vajāšanu valstī, lai viņi varētu veikt savu darbu bez šķēršļiem;

2.  mudina Ķīnas iestādes nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot visus cilvēktiesību aizstāvjus, aktīvistus, juristus, žurnālistus un parakstu vācējus, kuri aizturēti par darbību cilvēktiesību jomā, un izbeigt pret viņiem pašlaik īstenotās represijas, kas izpaužas kā aizturēšana, tiesu iestāžu īstenota vajāšana un iebiedēšana;

3.  aicina Ķīnas Tautas Republikas valdību nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot Wu Gan, jo viņš atrodas apcietinājumā tikai par to, ka ir miermīlīgi izmantojis savas tiesības uz vārda un pulcēšanās brīvību, un līdz viņa atbrīvošanai nodrošināt, ka viņam ir neierobežotas iespējas regulāri sazināties ar ģimeni un viņa izvēlētajiem advokātiem, un ka viņš netiek pakļauts spīdzināšanai vai citiem sliktas izturēšanās veidiem; prasa veikt ātru, efektīvu un objektīvu izmeklēšanu par spīdzināšanu Ķīnā, un saukt vainīgos pie atbildības;

4.  uzsver nepieciešamību izmeklēt apgalvojumus par Xie Yang spīdzināšanu;

5.  aicina Ķīnas iestādes nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot Lee Ming-che, un līdz viņa atbrīvošanai nodrošināt, ka viņš ir pasargāts no spīdzināšanas vai citiem sliktas izturēšanās veidiem, sniegt viņam iespējas sazināties ar ģimeni un viņa izvēlētajiem advokātiem, un sniegt viņam pienācīgu medicīnisko aprūpi;

6.  pauž dziļas bažas par Tashi Wangchuk apcietināšanu un ilgstošo turēšanu apcietinājumā, kā arī viņa ierobežotajām tiesībām uz advokātu, pierādījumu trūkumu pret viņu un kriminālizmeklēšanā pieļautajām pretlikumībām; prasa nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot Tashi Wangchuk;

7.  aicina Ķīnas iestādes nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot tibetiešu mūku Choekyi; mudina Ķīnas valdību atļaut viņa radiniekiem un viņa izvēlētajiem advokātiem viņu apmeklēt, un jo īpaši sniegt viņam pienācīgu medicīnisko aprūpi;

8.  aicina Ķīnas valdību ievērot pašai savu konstitūciju, īpaši attiecībā uz 4. pantu, kas aizsargā nacionālās minoritātes, 35. pantu, kas aizsargā vārda brīvību, preses brīvību, pulcēšanās, biedrošanās brīvība, kā arī brīvību piedalīties gājienos un demonstrācijās, 36. pantu, kurā atzītas tiesības uz reliģijas brīvību, un 41. pantu, kas garantē tiesības kritizēt un paust ieteikumus par jebkuru valsts iestādi vai amatpersonu;

9.  atkārtoti aicina Ķīnas valdību iesaistīties sarunās ar Viņa Svētību Dalailamu un viņa pārstāvjiem, un pauž atbalstu miermīlīgam Tibetas jautājuma risinājumam ar dialoga un sarunu starpniecību, lai sniegtu patiesu autonomiju Tibetai Ķīnas konstitūcijas satvarā;

10.  nosoda pret budismu vērstās kampaņas, kurā izmanto “patriotiskās audzināšanas” pieeju, tostarp pasākumus valsts pārvaldības ieviešanai tibetiešu budistu klosteros; pauž bažas par krimināltiesību ļaunprātīgu izmantošanu Ķīnā, lai vajātu tibetiešus un budistus, kuru reliģiskās darbības tiek pielīdzinātas “separātismam”; pauž nožēlu par to, ka apstākļi budisma praktizēšanai Tibetā ir ievērojami pasliktinājušies pēc tur notikušajiem protestiem 2008. gada martā, jo Ķīnas valdība ir sākusi īstenot stingrāku “patriotiskās audzināšanas” pieeju;

11.  ir nobažījies par drošības tiesību aktu paketes pieņemšanu un tās ietekmi uz minoritātēm Ķīnā, jo īpaši Pretterorisma likumu, kas varētu izraisīt tibetiešu kultūras un reliģijas miermīlīgu izpausmju sodīšanu, un ārvalstu NVO pārvaldības likumu, kas cilvēktiesību aizsardzības grupas pakļauj stingrai valdības kontrolei, jo tajā ir paredzēta izteikti lejupēja pieeja tā vietā, lai veicinātu partnerību starp vietējo un centrālo valdību un pilsonisko sabiedrību;

12.  uzsver, ka Ķīnas iestādēm ir jānodrošina, ka visas personām, kuras tur apcietinājumā bez saziņas tiesībām, nekavējoties tiek dota iespēja sazināties ar ģimenes locekļiem un advokātiem, un visu apcietinājumā turēto personu apstākļiem ir jāatbilst standartiem, kas noteikti “Principu kopumā par visu personu aizsardzību, kurām piemērots jebkāds apcietinājuma vai brīvības atņemšanas veids”, ko ANO Ģenerālā asambleja pieņēma ar 1988. gada 9. decembra Rezolūciju 43/173, tostarp viņiem ir jānodrošina piekļuve medicīniskajai aprūpei;

13.  ir ļoti nobažījies, uzzinot par apgalvojumiem par cilvēktiesību aktīvistu spīdzināšanu; aicina Ķīnas valdību pilnībā ievērot absolūto un saistošo aizliegumu attiecībā uz spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu izturēšanos vai sodīšanu, saskaņā ar 2. un 16. pantu ANO Konvencijā pret spīdzināšanu un citiem nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai sodīšanas veidiem (UNCAT), ko Ķīna ratificēja 1988. gada 4. oktobrī;

14.  mudina Ķīnas valdību, tuvojoties Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām parakstīšanas 20. gadadienai, ratificēt šo paktu un nodrošināt tā pilnīgu īstenošanu, tostarp izbeidzot ļaunprātīgu praksi un vajadzības gadījumā pielāgojot savus tiesību aktus;

15.  atgādina, ka ir svarīgi, lai ES pievērstu uzmanību jautājumam par cilvēktiesību pārkāpumiem Ķīnā, jo īpaši gadījumam ar minoritātēm Tibetā un Siņdzjanā, visos politiskajos un cilvēktiesību dialogos ar Ķīnas iestādēm, tostarp ikgadējos cilvēktiesību dialogos, saskaņā ar ES apņemšanos paust nepārprotamu, skaidru un vienotu nostāju attiecībā uz šo valsti; tomēr pauž nožēlu par to, ka ES un Ķīnas ikgadējiem cilvēktiesību dialogiem trūkst konkrētu rezultātu; turklāt atgādina, ka, ņemot vērā Ķīnas pašreizējo reformu procesu un aizvien lielāko aktivitāti globālajā mērogā, tā ir izdarījusi izvēli iekļauties starptautiskajā cilvēktiesību sistēmā, parakstot vairākus starptautiskos cilvēktiesību līgumus; tāpēc aicina risināt dialogu ar Ķīnu, lai panāktu, ka tā pilda šīs saistības;

16.  aicina visas ES dalībvalstis piekopt stingru, uz vērtībām balstītu pieeju Ķīnai un sagaida, ka tās vienpusēji neiesaistīsies iniciatīvās vai darbībās, kas var mazināt ES rīcības saskaņotību, efektivitāti un konsekvenci; ar lielu nožēlu atgādina, ka 2017. gada jūnijā ANO Cilvēktiesību padomē Ženēvā ES nenāca klajā ar paziņojumu par situāciju cilvēktiesību jomā Ķīnā; atzinīgi vērtē to, ka nākamajā plenārsēdē tika pieņemta deklarācija, un sagaida, ka tik ilgi, kamēr Ķīna atteiksies īstenot jēgpilnas tiesību reformas, ES arī turpmāk norādīs uz to kā uz valsti, kurai nepieciešama Cilvēktiesību padomes uzmanība; prasa ES un tās dalībvalstīm arī gaidāmajā vispārējā regulārajā pārskatā par Ķīnu paust stingras bažas un jo īpaši nodrošināt, ka šajā procesā var brīvi piedalīties Ķīnas pilsoniskā sabiedrība;

17.  aicina PV/AP un dalībvalstis pieņemt Ārlietu padomes secinājumus par Ķīnu, kuros uzsvērts tas, cik ļoti svarīgs jautājums ES un Ķīnas attiecībās ir cilvēktiesības, skaidri paustas bažas par negatīvajām tendencēm Ķīnā šajā sakarā, kā arī cerību, ka Ķīnas varas iestādes, uz to reaģējot, veiks konkrētus pasākumus; uzsver, ka šādi secinājumi palīdzētu visām 28 ES dalībvalstīm un ES iestādēm vienoties kopīgā nostājā un pieejā attiecībā uz cilvēktiesību ievērošanu Ķīnā;

18.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju priekšsēdētāja vietniecei/ Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Ķīnas Tautas Republikas valdībai un parlamentam.

(1) OV C 378, 9.11.2017., 239. lpp. (2) OV C 399, 24.11.2017., 92. lpp. (3) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0444. (4) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0505. (5) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0308.