Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 45., 49. un 56. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, jo īpaši tās 15. un 16. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 7. septembra Direktīvu 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu(1),

–  ņemot vērā Komisijas 2017. gada 10. janvāra paziņojumu par profesionālo pakalpojumu regulējuma reformu ieteikumiem (COM(2016)0820),

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 2. oktobra paziņojumu par valstu noteikumu par piekļuvi profesijām izvērtēšanu (COM(2013)0676),

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 28. oktobra ziņojumu „Vienotā tirgus pilnīgošana — plašākas iespējas cilvēkiem un uzņēmējdarbībai” (COM(2015)0550),

–  ņemot vērā 2016. gada 26. maija rezolūciju par vienotā tirgus stratēģiju(2),

–  ņemot vērā 2017. gada 15. jūnija rezolūciju par Eiropas sadarbīgās ekonomikas programmu(3),

–  ņemot vērā 2017. gada 15. februāra rezolūciju par gada ziņojumu par vienotā tirgus pārvaldību saistībā ar 2017. gada Eiropas pusgadu(4),

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2017. gada 31. maija atzinumu(5),

–  ņemot vērā Darba grupas jautājumos par atbalstu brīvo profesiju uzņēmējdarbībai galīgo ziņojumu,

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu un Priekšsēdētāju konferences 2002. gada 12. decembra lēmuma par procedūru patstāvīgo ziņojumu sagatavošanas atļaujas piešķiršanai 1. panta 1. punkta e) apakšpunktu un 3. pielikumu,

–  ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas ziņojumu (A8-0401/2017),

A.  tā kā darba ņēmēju brīva pārvietošanās, brīvība veikt uzņēmējdarbību un brīvība sniegt pakalpojumus ES ir vienotā tirgus pamats un nodrošina daudzus ieguvumus iedzīvotājiem un uzņēmumiem;

B.  tā kā pakalpojumi veido 71 % no IKP un 68 % no kopējās nodarbinātības, taču joprojām pilnā mērā netiek izmantots pakalpojumu vienotā tirgus potenciāls;

C.  tā kā, ja netiek veikta saskaņošana, dalībvalstis var brīvi lemt par profesiju regulējumu, ja vien valstu pieņemtie lēmumi ir nediskriminējoši, pamatoti un proporcionāli;

D.  tā kā lietpratīgs regulējums, ko pienācīgi pamato leģitīmu sabiedrības interešu mērķu aizsardzība, var labvēlīgi ietekmēt iekšējo tirgu, nodrošinot augstu patērētāju aizsardzību un labāku sniegto pakalpojumu kvalitāti; tā līdz ar to deregulējumam nav jābūt pašmērķim;

E.  tā kā daudzos gadījumos profesiju regulējums ir attaisnojams, taču nepamatoti šķēršļi profesionālajiem pakalpojumiem ir pretrunā iedzīvotāju pamattiesībām un kaitē dalībvalstu tautsaimniecībām; tā kā līdz ar to profesiju regulējums ir regulāri jākoriģē, lai ņemtu vērā tehnoloģiju, sabiedrības vai tirgus tendences;

F.  tā kā Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 7. septembra Direktīva 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu paredz vairāku profesiju automātisku atzīšanu, pamatojoties uz saskaņotām minimālajām apmācības prasībām, vispārēju sistēmu profesionālās kvalifikācijas atzīšanai, profesionālās pieredzes automātiskas atzīšanas sistēmu, kā arī uz jaunu pārrobežu pakalpojumu sniegšanas sistēmu saistībā ar reglamentētajām profesijām;

G.  tā kā Direktīva 2005/36/EK 2013. gadā tika grozīta ar mērķi panākt proporcionālu tiesisko regulējumu, ko pamatotu vispārējās intereses mērķi, 59. pantā ieviešot noteikumus par pārredzamību un savstarpēju novērtēšanu, kuri attiecas uz visām reglamentētajām profesijām dalībvalstīs neatkarīgi no tā, vai šīs profesijas tiek reglamentētas, pamatojoties uz dalībvalstu noteikumiem vai uz ES līmenī saskaņotiem noteikumiem;

H.  tā kā pagaidām dalībvalstīs ne visi Direktīvas 2005/36/EK noteikumi un jo īpaši 59. pants ir tikuši pilnībā īstenoti, lai gan termiņš ir pagājis;

I.  tā kā dalībvalstīm līdz 2016. gada 18. janvārim bija jāiesniedz Komisijai valsts rīcības plāni (VRP) ar informāciju par lēmumiem attiecībā uz profesiju regulējuma saglabāšanu vai grozīšanu; tā kā 6 dalībvalstis joprojām nav iesniegušas savus VRP;

J.  tā kā saskaņā ar Direktīvas 2005/36/EK 59. pantu Komisijai līdz 2017. gada 18. janvārim bija jāiesniedz secinājumi par savstarpējo novērtēšanu un vajadzības gadījumā papildus jāiesniedz priekšlikumi turpmākām iniciatīvām;

K.  tā kā Komisija 2017. gada 10. janvārī iepazīstināja ar paziņojumu par nepieciešamajām profesionālo pakalpojumu regulējuma reformām, analizējot profesiju regulējumu septiņās darbības jomās un šajā sakarībā sniedzot dalībvalstīm ieteikumus,

L.  tā kā savstarpējās izvērtēšanas procesā tika konstatēts, ka profesiju regulēšanas līmenis dalībvalstīs ievērojami atšķiras; tā kā ir vajadzīgs turpmāks skaidrojums, jo īpaši gadījumos, kad dalībvalstis ir paziņojušas par jaunu profesionālā regulējuma formu ieviešanu pēc izvērtējuma pabeigšanas,

Profesiju regulējums Eiropas Savienībā un situācija saistībā ar Direktīvas 2005/36/EK 59. panta īstenošanu

1.  uzsver, ka reglamentētajām profesijām ir izšķirīga nozīme ES ekonomikā, jo tās ievērojami uzlabo nodarbinātības radītāju, kā arī sekmē darba ņēmēju mobilitāti un rada pievienoto vērtību Savienībā; turklāt uzskata, ka kvalitatīviem profesionālajiem pakalpojumiem un efektīvai regulatīvajai videi ir sevišķi svarīga nozīme, lai saglabātu ES ekonomisko, sociālo un kultūras modeli un stiprinātu ES konkurētspēju izaugsmes, inovācijas un darbvietu radīšanas ziņā;

2.   atgādina, ka visā ES ir apmēram 5500 reglamentēto profesiju, kas ievērojami atšķiras starp dalībvalstīm un pārstāv 22 % darbaspēka visās darbību jomās, tādās kā veselība un sociālie pakalpojumi, uzņēmējdarbības pakalpojumi, būvniecība, tīkla pakalpojumi, transports, tūrisms, nekustamais īpašums, publiskie pakalpojumi un izglītība;

3.  atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu sniegt norādījumus dalībvalstīm par savstarpējās novērtēšanas procesu, tostarp par padziļinātu apspriežu rīkošanu ar valstu iestādēm, norādot arī, ka valstu iestādēm ir jāiesaista visas attiecīgās personas, lai vāktu būtisku informāciju par regulējuma ietekmi;

4.  uzskata, ka Komisijas 2017. gada 10. janvāra paziņojums varētu palīdzēt dalībvalstīm labāk regulēt profesionālos pakalpojumus un apmainīties ar paraugpraksi, lai labāk izprastu citu dalībvalstu regulatīvo izvēli, ņemot vērā, ka dažas dalībvalstis paredz lielāku valsts intervenci profesiju regulējumā nekā citas; tomēr uzsver, ka ir jāizvērtē regulējuma kvalitāte, jo, lai holistiski izvērtētu regulatīvās vides rezultātus katrā dalībvalstī, ir vajadzīga ne vien ekonomiskā analīze, bet arī citi elementi;

5.  pauž nožēlu, ka dažas dalībvalstis nav paziņojušas informāciju par profesijām, ko tās regulē, un par prasībām, kas jāizpilda, lai strādātu šajās profesijās; aicina dalībvalstis būtiski uzlabot paziņošanas procesu saistībā ar Profesionālo kvalifikāciju direktīvu;

6.  uzsver, ka, uzlabojot valstu prasību par piekļuvi reglamentētajām profesijām vai to praktizēšanu pārredzamību un salīdzināmību, varētu nodrošināt lielāku profesionālo mobilitāti un ka līdz ar to saskaņā ar Direktīvu 2005/36/EK visas dalībvalstu prasības skaidrā un saprotamā veidā būtu jāpaziņo un jāpublisko reglamentēto profesiju datubāzē;

7.  konstatē, ka Komisija ir veikusi uzlabojumus reglamentēto profesiju datubāzē, tostarp izveidojusi interaktīvu karti, kas iedzīvotājiem dod iespēju pārbaudīt prasības par piekļuvi profesijai visā ES un vieglāk izprast, kuras profesijas attiecīgajā dalībvalstī ir reglamentētās profesijas; aicina Komisiju arī turpmāk uzlabot reglamentēto profesiju datubāzi, lai kompetentās iestādes vieglāk varētu laikus un precīzi paziņot informāciju, un līdz ar to ES iedzīvotāji gūtu labāku pārredzamību;

8.  norāda uz atšķirībām, kādas starp dalībvalstīm pastāv attiecībā uz reglamentēto profesiju skaitu un līdzīgu profesiju aptvertajām darbības jomām, kas izskaidro katras dalībvalsts izraudzītos atšķirīgos profesiju regulējuma veidus; aicina Komisiju uzlabot dažādu profesiju salīdzināmību un noteikt vienotu kopumu attiecībā uz darbībām, kādas veicamas saistībā ar katru datubāzē paziņoto profesiju, lai atvieglotu brīvprātīgu saskaņošanu visā ES;

9.  pauž nožēlu, ka vairākas dalībvalstis nav iesniegušas valsts rīcības plānu (VRP), kā prasīts Direktīvā 2005/36/EK, un aicina attiecīgās dalībvalstis bez liekas kavēšanās šo plānu iesniegt; atzīmē, ka atšķiras iesniegto VRP dziļums, vērienīgums un detalizētība;

10.  aicina dalībvalstis pilnībā īstenot Direktīvas 2005/36/EK 59. pantu un pastiprināt centienus, lai garantētu profesiju regulējuma lielāku pārredzamību, kam ir izšķirīga nozīme speciālistu mobilitātes nodrošināšanā ES, jo vienīgi pilnīga informācija no visām dalībvalstīm var sniegt visaptverošu priekšstatu par valsts vai ES līmenī reglamentētajām profesijām;

11.  pauž nožēlu, ka dažas dalībvalstis, sagatavojot VRP, nav pienācīgi apspriedušās ar attiecīgajām ieinteresētajām personām; uzskata — lai efektīvi risinātu profesijas ietekmējošos jautājumus un problēmas, ir nepieciešama pārredzama informācijas plūsma starp publiskajām iestādēm un ieinteresētajām personām; prasa turpmāk daudz plašāk iesaistīt visas ieinteresētās personas, turklāt ne tikai nolūkā izstrādāt VRP, bet arī pirms profesiju regulējuma reformēšanas, lai visas skartās personas varētu paust savu viedokli;

12.  uzsver, ka efektīvam profesionālo pakalpojumu regulējumam ir jānāk par labu gan patērētājiem, gan speciālistiem; atgādina, ka dalībvalstis var pēc saviem ieskatiem ieviest jaunus vai grozīt spēkā esošos noteikumus, ar kuriem ierobežo piekļuvi reglamentētajām profesijām vai to praktizēšanu, ņemot vērā savas valsts redzējumu par sabiedrību un valsts sociālekonomisko kontekstu, ja vien šādus noteikumus attaisno sabiedrisko interešu mērķi; uzskata, ka profesionālo pakalpojumu regulējums, kas ir proporcionāls un pielāgots tirgus realitātei, var uzlabot tirgus dinamiku, pazemināt cenas patērētājiem, kā arī uzlabot un padarīt efektīvāku nozares sniegumu;

13.  vienlaikus uzskata, ka diskriminējošas, nepamatotas un neproporcionālas prasības var būt sevišķi netaisnīgas, jo īpaši pret jauniem speciālistiem, un var ierobežot konkurenci un negatīvi ietekmēt pakalpojumu saņēmējus, tostarp patērētājus;

14.  atzīst profesiju regulējuma nozīmi nolūkā panākt sabiedrības interešu mērķu augstu aizsardzības līmeni gan attiecībā uz mērķiem, kas skaidri norādīti Līgumā, tādi kā valsts politika, valsts drošība un sabiedrības veselība, gan attiecībā uz mērķiem, kas saistīti ar sevišķi svarīgām sabiedrības interesēm, tostarp tiem, kas noteikti Tiesas judikatūrā, tādi kā sociālās drošības sistēmas finansiālā līdzsvara saglabāšana, patērētāju, pakalpojumu saņēmēju un darba ņēmēju aizsardzība, pienācīgas tiesu iestāžu administrēšanas nodrošināšana, tirgus darījumu taisnīgums, krāpšanas apkarošana, nodokļu nemaksāšanas un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas novēršana, ceļu satiksmes drošība, amatniecības izstrādājumu kvalitātes garantēšana, pētniecības un izstrādes veicināšana, vides un pilsētvides aizsardzība, dzīvnieku veselība, intelektuālais īpašums, valsts vēstures un mākslas mantojuma aizsardzība un saglabāšana, sociālās politikas mērķi un kultūrpolitikas mērķi; atzīst, ka dalībvalstīm ir zināma rīcības brīvība noteikt veidus, kā iepriekš minētos mērķus sasniegt, ievērojot nediskriminācijas un proporcionalitātes principus;

15.  atzīmē, ka, ņemot vērā patērētājiem, speciālistiem vai trešām personām radušos riskus, dalībvalstis var atļaut atsevišķas darbības veikt tikai kvalificētiem speciālistiem, jo īpaši gadījumā, ja nepastāv mazāk ierobežojoši līdzekļi viena un tā paša rezultāta sasniegšanai; uzsver, ka šādos gadījumos ar īpašu profesijas regulējumu ir jānodrošina reglamentētās profesijas likumīgas praktizēšanas efektīva uzraudzība un attiecīgā gadījumā ir jāparedz profesionālās ētikas noteikumi;

16.  atzīst, ka šajā ziņā pastāv saistība starp priekšlikuma proporcionalitātes testu, ar ko nosaka noteikumus par kopīgu sistēmu proporcionalitātes novērtējumu veikšanai pirms tiek ieviesti jauni vai grozīti pašreizējie pasākumi, ar kuriem regulē reglamentētās profesijas, un starp reformas ieteikumiem, kas balstīti uz valsts regulējuma novērtējumu septiņās darbības jomās; aicina dalībvalstis izvērtēt un vajadzības gadījumā pielāgot profesiju regulējumu atbilstīgi konkrētajiem reformas ieteikumiem;

17.   uzsver, ka reformas ieteikumi nevar aizstāt izpildes rīcību, un aicina Komisiju kā Līgumu izpildes uzraudzītāju rīkoties un sākt pienākumu neizpildes procedūras, ja tā konstatē diskriminējošu, nepamatotu vai neproporcionālu regulējumu;

Ierobežotības indikatora lietderība un vajadzība Eiropā veicināt pakalpojumu augstu kvalitāti

18.  norāda, ka Komisija ir pieņēmusi jaunu ierobežotības indikatoru, un salīdzinājumā ar ESAO izstrādāto pašreizējo PTR ierobežotības rādītāju atzinīgi vērtē panākto uzlabojumu, veicot attiecīgo nozaru detalizētu analīzi;

19.  uzsver, ka šis indikators, kas uzrāda vispārējo regulatīvo intensitāti dalībvalstīs, balstoties vienīgi uz kvantitatīviem datiem saistītiem ar pašreizējiem pārvietošanās brīvības šķēršļiem, ir jāuzskata tikai par indikatīvu instrumentu un nevis tādu, ar ko varētu secināt, vai kāds stingrāks regulējums dažās dalībvalstīs ir uzskatāms par neproporcionālu;

20.  atgādina, ka kopējā analīzē par noteikumu ietekmi dalībvalstīs ir jāveic ne tikai kvantitatīvs, bet arī kvalitatīvs novērtējums, ietverot vispārējas intereses mērķus un sniegtā pakalpojuma kvalitāti, tostarp ņemot vērā iespējamās netiešās priekšrocības iedzīvotājiem un darba tirgum; atzīmē, ka ierobežotības indikatoru papildina turpmāka analīze, kas sniedz papildu informāciju par reālo situāciju uz vietas, un mudina dalībvalstis ņemt vērā šo indikatoru kopā ar kvalitatīviem datiem, lai salīdzinātu savus rezultātus atlasītajās darbības jomās;

Reglamentēto profesiju nākotne

21.  uzsver, ka ES un dalībvalstīs vajadzīgs ne tikai efektīvs tiesiskais regulējums, bet arī efektīva un koordinēta politika, ar ko Eiropas Savienībā atbalstītu speciālistus un stiprinātu konkurētspēju, inovācijas spēju un profesionālo pakalpojumu kvalitāti Eiropas Savienībā;

22.  uzsver, ka speciālisti reglamentētajās profesijās var strādāt gan kā fiziskas personas, gan kā juridiskas personas ar specializēta uzņēmuma starpniecību un ka, īstenojot jaunu rīcībpolitiku, ir svarīgi ņemt vērā abus šos aspektus; līdz ar to ir pārliecināts, ka ekonomikas instrumenti ir jākombinē ar tādu rīcībpolitiku, kuras mērķis ir stiprināt uzņēmējdarbību un cilvēkkapitālu profesionālo pakalpojumu jomā;

23.  aicina Komisiju un dalībvalstis kopā ar profesionālajām organizācijām to attiecīgajās kompetences jomās pienācīgi ievērot ieteikumus, kurus sniegusi Darba grupa jautājumos par atbalstu brīvo profesiju uzņēmējdarbībai;

24.  uzsver to, cik liela nozīme ir izglītībai, prasmju attīstīšanai un uzņēmējdarbības apmācībai, lai speciālisti Eiropas Savienībā saglabātu konkurētspēju un tiktu galā ar pārmaiņām, kas ietekmē brīvās profesijas inovācijas, digitalizācijas un globalizācijas rezultātā; uzsver ciešo saikni starp profesionāļa zināšanām un sniegto pakalpojumu kvalitāti; norāda uz svarīgo lomu, kas šajā ziņā būtu jāuzņemas augstākās izglītības un pētniecības iestādēm, tostarp realizējot digitālās pratības projektus;

25.  norāda, ka ir jāpanāk profesionālo kvalifikāciju līmeņa labāka salīdzināmība, lai veicinātu kvalifikāciju apliecinošo dokumentu viendabību Eiropas Savienībā un radītu vienlīdzīgākus konkurences apstākļus jaunajiem speciālistiem, kuri pēc izglītības iegūšanas uzsāk darbu profesijā, tādējādi veicinot viņu mobilitāti visā ES;

26.  aicina dalībvalstis veikt pienācīgu tirgus analīzi, lai nodrošinātu pakalpojumu sniedzēju straujāku pielāgošanos tirgus vajadzībām, kā arī aicina izstrādāt politiku ES profesionālo pakalpojumu globālās konkurētspējas nodrošināšanai turpmākajās desmitgadēs;

Inovācija un digitalizācija profesionālo pakalpojumu jomā

27.  atzīmē, ka zinātnes progress, tehnoloģiju inovācija un digitalizācija būtiski ietekmē profesionālos pakalpojumus, gan sniedzot jaunas iespējas speciālistiem, gan arī izvirzot uzdevumus attiecībā uz darba tirgu un pakalpojumu kvalitāti;

28.  atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir atzinusi vajadzību ņemt vērā jauno tehnoloģiju ietekmi uz profesionālajiem pakalpojumiem, jo īpaši juridisko un grāmatvedības pakalpojumu nozarē, kurā procedūras varētu arī uzlabot; īpaši atzīmē, ka liela uzmanība ir jāpievērš riskiem, ko šādas pārmaiņas rada pakalpojumu saņēmējiem, tostarp patērētājiem, kurus nedrīkst izslēgt no jauno tehnoloģiju jomas;

29.  uzsver, ka jaunās tehnoloģijas droši vien nevarēs aizstāt cilvēkus ētisku un morālu lēmumu pieņemšanā; šajā ziņā norāda, ka noteikumiem par profesiju organizēšanu, tostarp noteikumiem par publisko iestāžu vai profesionālo asociāciju veikto uzraudzību varētu būt nozīmīga loma un tie varētu palīdzēt taisnīgāk dalīties ar digitalizācijas sniegtajām priekšrocībām; atzīmē, ka atsevišķās jomās arī tirgus noteikti mehānismi, tādi kā patērētāju atsauksmes, var sekmēt konkrētu pakalpojumu kvalitātes uzlabošanu;

30.  uzsver, ka profesionālo pakalpojumu regulējumam ir jāatbilst mērķim un tas ir regulāri jāpārskata, lai ņemtu vērā tehnisko inovāciju un digitalizāciju;

31.  aicina Komisiju arī turpmāk regulāri informēt Parlamentu par tagadējo situāciju saistībā ar to, kā dalībvalstis nodrošina atbilstību Direktīvai 2005/36/EK;

o
o   o

32.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem un valdībām.

(1) OV L 255, 30.9.2005., 22. lpp. (2) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0237. (3) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0271. (4) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0040. (5) Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.