Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2017/2084(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0005/2018

Iesniegtie teksti :

A8-0005/2018

Debates :

PV 05/02/2018 - 23
CRE 05/02/2018 - 23

Balsojumi :

PV 06/02/2018 - 5.7
CRE 06/02/2018 - 5.7
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2018)0026

Pieņemtie teksti
PDF 537kWORD 65k
Otrdiena, 2018. gada 6. februāris - Strasbūra
Inovācijas paātrināšana tīras enerģijas jomā
P8_TA(2018)0026A8-0005/2018

Eiropas Parlamenta 2018. gada 6. februāra rezolūcija par inovācijas paātrināšanu tīras enerģijas jomā (2017/2084(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 30. novembra paziņojumu “Paātrināt inovāciju tīras enerģijas jomā” (COM(2016)0763),

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām ietvaros pieņemto Parīzes nolīgumu, kuru Eiropas Savienība ratificēja 2016. gada 4. oktobrī,

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 15. septembra paziņojumu “Ceļā uz integrētu energotehnoloģiju stratēģisko (SET) plānu: Eiropas energosistēmas pārveides paātrināšana” (C(2015)6317),

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 25. februāra paziņojumu “Pamatstratēģija spēcīgai Enerģētikas savienībai ar tālredzīgu klimata pārmaiņu politiku” (COM(2015)0080) un Parlamenta 2015. gada 15. decembra rezolūciju par virzību uz Eiropas enerģētikas savienību(1),

–  ņemot vērā Komisijas 2011. gada 15. decembra paziņojumu “Enerģētikas ceļvedis 2050” (COM(2011)0885) un Parlamenta 2013. gada 14. marta rezolūciju par “Enerģētikas ceļvedi 2050” –– enerģija nākotnei(2),

–  ņemot vērā Komisijas 2010. gada 3. marta paziņojumu „Eiropa 2020. Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (COM(2010)2020),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 30. novembra priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Enerģētikas savienības pārvaldību (COM(2016)0759) un jo īpaši tajā paredzēto Enerģētikas savienības pētniecības, inovācijas un konkurētspējas dimensiju un 22. pantu “Integrētā ziņošana par pētniecību, inovāciju un konkurētspēju”,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulu (ES) Nr. 1291/2013, ar ko izveido Pētniecības un inovācijas pamatprogrammu „Apvārsnis 2020” (2014.–2020. gads)(3),

–  ņemot vērā Komisijas 2017. gada 18. jūlija paziņojumu “Inovācijas nostiprināšana Eiropas reģionos: stratēģijas izturētspējīgai, iekļaujošai un ilgtspējīgai izaugsmei” (COM(2017)0376),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 22. novembra paziņojumu “Eiropas topošie līderi: jaunuzņēmumu un augošo uzņēmumu atbalsta iniciatīva" (COM(2016)0733),

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas, Transporta un tūrisma komitejas un Reģionālās attīstības komitejas atzinumus (A8–0005/2018),

A.  tā kā pētniecība, izstrāde un inovācija ir atsevišķa ES Enerģētikas savienības dimensija, turklāt pētniecība, izstrāde un inovācija enerģētikas jomā būtiski veicina ES rūpniecības vadošo lomu, globālo konkurētspēju, ilgtspējīgu izaugsmi, darbvietu radīšanu, kā arī dalībvalstu un Savienības kopējo enerģētisko drošību, samazinot atkarību no enerģijas importa un veicinot visu energoavotu efektīvu un ilgtspējīgu izmantošanu;

B.  tā kā ES joprojām ir globāla līdere augstas kvalitātes mazemisiju enerģētikas inovācijās, tostarp attiecībā uz energoefektivitāti, atjaunojamiem energoresursiem un jaunām tīrajām tehnoloģijām, nodrošinot ES stabilu pamatu turpmāka progresa panākšanai tīras enerģijas pētniecībā un inovācijā, tostarp izstrādājot akumulatorus e-mobilitātei un enerģijas uzglabāšanai; tā kā vērienīga un mērķtiecīga klimata un enerģētikas politika, jo īpaši klimata un enerģētikas politikas satvars 2030. gadam un enerģētikas ceļvedis 2050. gadam, ir būtiski dzinējspēki šīs vadošās lomas sasniegšanai; tā kā šajā kontekstā Parīzes nolīgums būtiski palielināja globālo centienu vērienīguma līmeni un parakstītāju konkrētās saistības attiecībā uz klimata pārmaiņu ietekmes mazināšanu; tā kā ES arī turpmāk ir jāsaglabā savas politikas un instrumentu vērienīgums, lai raidītu pareizus investīciju signālus un nezaudētu savu globāli vadošo pozīciju tīras enerģijas pētniecības un inovācijas tirgū;

C.  tā kā ES, tostarp Eiropas rūpniecības, turpmākajai konkurētspējai ir svarīgi, lai tiktu veicinātas inovācijas energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu jomā un pētniecība un izstrāde; tā kā ES kļūs par pasaules līderi atjaunojamo energoresursu izmantošanas jomā tikai tad, ja tiks ieviestas rentablas inovācijas un īstenoti pastiprināti pētniecības un attīstības centieni šajā konkrētajā jomā; tā kā principa “energoefektivitāte pirmajā vietā” īstenošana ir jāpamato ar stingru inovācijas politiku Eiropas līmenī, jo īpaši saistībā ar sistēmu integrāciju;

D.  tā kā pilnībā funkcionējošs un konkurētspējīgs iekšējais enerģijas tirgus ar atbilstīgu tiesisko regulējumu un infrastruktūru ir būtisks, lai turpinātu stimulēt pētniecību, izstrādi un inovāciju un maksimāli palielinātu jauno un tīro tehnoloģiju ienākšanu tirgū visos ES reģionos, nodrošinot apjomradītus ietaupījumus un skaidrību attiecībā uz regulējumu un investīcijām, tādējādi ļaujot Savienībai pilnībā izmantot tehnoloģiski neitrālu enerģētikas inovāciju potenciālu, kas sekmē efektivitāti, energoavotu mazemisiju un ilgtspējīgu izmantošanu un decentralizētus ražošanas, uzglabāšanas un transporta risinājumus un tehnoloģijas;

E.  tā kā inovācijai tīras enerģijas jomā būtu jāsekmē pieejama energoapgāde Eiropas patērētājiem, samazinot enerģijas tarifus, nodrošinot lielāku kontroli pār savu enerģijas patēriņu un ražošanu un piedāvājot produktus un pakalpojumus, kas patērē mazāk enerģijas;

F.  tā kā ES un tās dalībvalstu enerģētikas politika un finansēšanas instrumenti, tostarp attiecīgās publiskās investīcijas, būtu jāveido tā, lai pilnībā izmantotu paātrinātas tehniskās attīstības tendences, un galvenokārt būtu jākoncentrējas uz pakāpenisku pāreju uz videi nekaitīgām, augsti efektīvām, mazemisiju enerģētikas sistēmām; tā kā tirgus, tehnoloģiju vai zinātniskās nenoteiktības dēļ finansējums no privātā sektora bieži ir nepietiekams vai nav pieejams; tā kā ES ir jādod stingri un saskaņoti signāli un stimuli, lai nodrošinātu investoriem nepieciešamo noteiktību un palielinātu privātās investīcijas tīras enerģijas inovācijā, pētniecībā, izstrādē un ieviešanā;

G.  tā kā inovāciju pirmkārt un galvenokārt virza inovatori un tirgus pieprasījums; tā kā Komisijai primāri vajadzētu koncentrēties uz veicinošas struktūras izveidi inovatoriem, sākot no vienkāršotas piekļuves pētniecības finansējumam un beidzot ar zināšanu pārvēršanu komerciāli dzīvotspējīgos produktos; tā kā šajā kontekstā var noderēt partnerības starp pētniekiem un attiecīgajiem rūpnieciskajiem partneriem;

H.  tā kā enerģijas subsīdijas ietekmē tirgus cenas, maskējot patiesās izmaksas enerģijai no dažādiem avotiem un patiesās izmaksas ar enerģiju saistītām tehnoloģijām, tādējādi negatīvi ietekmējot pētniecības un investīciju apstākļus tīras enerģijas inovācijai, kā arī turpmāko ieviešanu; tā kā subsīdiju izmantošana būtu pakāpeniski jāizbeidz un līdz tam laikam šai izmantošanai būtu jāaprobežojas ar pagaidu instrumentiem, kuru mērķis ir radīt vienlīdzīgus konkurences apstākļus un konkurētspējīgu tirgu, kas veicinātu jaunu, tīru tehnoloģiju ieviešanu, jo īpaši energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas jomās;

I.  tā kā enerģijas avotu, izplatīšanas tīklu un tehnoloģiju radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju aprites cikla izvērtējums (LCA) būtu jāņem vērā kā atsauce, ES līmenī izstrādājot konkrētus politikas virzienus un stimulus, kuru mērķis ir sekmēt tīrus, mazemisiju un energoefektīvus risinājumus un tehnoloģijas, tostarp izejvielu un izrakteņu ilgtspējīgu ieguvi; tā kā uzmanība būtu jāpievērš tādām tīras enerģijas inovācijām, kam ir tieša ietekme uz iedzīvotājiem un ražojošiem patērētājiem, nodrošinot viņu līdzdalību enerģētikas pārkārtošanā un padarot šo pārkārtošanu pieejamāku;

J.  tā kā ar enerģiju saistītā pētniecība un inovācija tika atzīta par prioritāru jomu 7. pamatprogrammā un programmā “Apvārsnis 2020”, bet 9. pamatprogrammā tas būtu jāturpina, ņemot vērā Savienības saistības Enerģētikas savienībā un saskaņā ar Parīzes nolīgumu, lai efektīvāk piesaistītu publisko un privāto finansējumu pētniecībai un izstrādei un lai palīdzētu mazināt investīciju riskus visperspektīvākajai inovācijai tīras enerģijas jomā, jo īpaši energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas jomā;

K.  tā kā transporta nozarei, kuras energopatēriņš ir trešdaļa no ES energopatēriņa, ir milzīgs energoefektivitātes un oglekļa emisiju samazināšanas potenciāls un tāpēc tai vajadzētu būt nozīmīgai lomai pārejā uz jauniem enerģijas risinājumiem un uz mazoglekļa sabiedrību,

1.  atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu, ar ko izveido satvaru, lai paātrinātu ES inovāciju tīras enerģijas jomā; uzsver, ka enerģijas inovācijai nepieciešams regulatīvais un finansēšanas satvars, kas saskaņots ar ES Enerģētikas ceļvedi 2050. gadam un saistībām saskaņā ar Parīzes nolīgumu un kas veicina visu energoavotu efektīvu un ilgtspējīgu izmantošanu, tādējādi panākot enerģijas ietaupījumus un plašākus ieguvumus, tostarp tādās jomās kā veselība, drošība un gaisa un ūdens kvalitāte, vienlaikus nodrošinot Savienības rūpniecības konkurētspēju, energoapgādes drošību un atbilstību ES līgumā noteiktajiem pienākumiem, kā arī vispusīgu atbildi vides problēmām; atzīst, ka satvars ES tīras enerģijas inovācijas paātrināšanai ir neatņemama daļa no plašāka tiesību aktu priekšlikumu kopuma, kas norādīts paketē “Tīra enerģija visiem Eiropas iedzīvotājiem”, un tāpēc tam būtu jāpastiprina tās dažādi elementi, Savienības saistības saskaņā ar Parīzes nolīgumu un plašāki Enerģētikas savienības tiesību akti un principi, jo īpaši tie, kas iekļauti 2030. gada klimata un enerģētikas politikas satvarā un 2050. gada ceļvedī, vienlaikus ievērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 191. un 194. panta noteikumus;

2.  atzīst, ka sekmīga enerģētikas inovāciju ieviešana ir daudzdimensionāls uzdevums, kas ietver gan piedāvājuma, gan pieprasījuma puses vērtības ķēdes, cilvēkkapitālu, tirgus dinamiku, regulējumu, inovāciju un rūpniecības politikas jautājumus; uzsver, ka šā uzdevuma īstenošanā ir jāiesaistās iedzīvotājiem — gan patērētājiem, gan ražojošiem patērētājiem —, kā arī plašam ieinteresēto personu lokam, tostarp akadēmiskajām aprindām, pētniecības un tehnoloģiju organizācijām (RTO), MVU, jaunuzņēmumiem, enerģētikas un būvniecības uzņēmumiem, mobilitātes nodrošinātājiem, pakalpojumu sniedzējiem, iekārtu ražotājiem, IT un telekomunikāciju uzņēmumiem, finanšu iestādēm, Savienībai, valstu, reģionālajām un vietējām iestādēm, atjaunojamās enerģijas kopienām, NVO, izglītotājiem un sabiedriskās domas veidotājiem; uzsver tādu jaunu uzņēmējdarbības modeļu vērtību, kuri izmanto inovatīvas digitālās tehnoloģijas, lai cita starpā optimizētu tīras enerģijas pašražošanu, uzglabāšanu, apmaiņu un pašpatēriņu uz vietas un palielinātu piekļuvi atjaunojamiem energoresursiem, jo īpaši mājsaimniecībām, kuras skar enerģētiskā nabadzība;

3.  uzskata, ka, lai īstenotu izmaksefektīvu enerģētisko pāreju uz videi draudzīgām, uz patērētājiem orientētām un lielākā mērā digitalizētām un decentralizētām sistēmām ar aktīviem ražojošajiem patērētājiem un ražojošo patērētāju kopienām, ir jāveic pētniecība un jāizvērš inovācija visās energosistēmas nozarēs, tostarp jāīsteno ar konkrētām tehnoloģijām nesaistīti un sistēmiski risinājumi, citstarp tādi, kas palielina efektivitāti un decentralizētu enerģijas ražošanu; atzīst, ka šī pāreja sekmē jaunus organizatoriskos modeļus, jo īpaši enerģijas ražošanā, pārvadē, sadalē un uzglabāšanā, elektromobilitātē, darījumdarbībā un vajadzību pārvaldībā, kā arī pakalpojumu sniegšanā; atzīst, ka ir nepieciešami kopēji standarti, lai veicinātu savienotu un digitalizētu energosistēmu; uzsver, ka ilgtspējīgiem liela mēroga izmēģinājuma projektiem, tostarp kopienās īstenotiem, var būt nozīmīga loma sistēmiskas inovācijas enerģētikas jomā īstenošanā;

4.  atgādina, ka ES pētniecības un inovācijas politikā energoefektivitātei vajadzētu būt transversālai un horizontālai prioritātei, ko piemēro visām nozarēm un kas attiecas ne tikai uz projektiem, kuri ir saistīti ar enerģiju, un kas sistemātiski veicina un stimulē energoefektīvāku procesu, pakalpojumu un preču radīšanu, īstenojot principu “energoefektivitāte pirmajā vietā” visā enerģijas ķēdē, tostarp enerģijas ražošanā, pārvadē, sadalē un galapatēriņā;

5.  atzīst, ka ir svarīgi turpināt Eiropas enerģijas tirgu liberalizāciju, jo īpaši likvidējot šķēršļus brīvai cenu veidošanai un pakāpeniski izbeidzot piešķirt enerģijas subsīdijas, lai veicinātu turpmāku inovāciju un tādu jaunu tehnoloģiju izmantošanu, kuras novedīs pie ilgtspējīgākas enerģijas izmantošanas un kas veicinās atjaunojamās enerģijas lielāku piedāvājumu, radīs vienlīdzīgus konkurences apstākļus un konkurētspējīgu tirgu, kas spēj enerģijas patērētājiem, ražojošajiem patērētājiem, kopienām un uzņēmumiem nodrošināt labākus nosacījumus;

ES darbību saskaņotība

6.  konstatē, ka tīras enerģijas pētniecība, izstrāde un inovācija lielā mērā ir atkarīga no stabila tirgus un no tiesiskā regulējuma paredzamības un noteiktības, kam nepieciešams vērienīgs un izpildāms ilgtermiņa politikas redzējums, tostarp ar enerģētiku un klimatu saistīti mērķi un saistības, pastāvīgi mērķtiecīgi stimuli un ilgtermiņa pašu kapitāls, lai radītu vienlīdzīgus konkurences apstākļus tehnoloģijām, tādējādi veicinot inovāciju, atvieglojot energoapgādi, samazinot šķēršļus ienākšanai tirgū un atvieglojot tīras enerģijas inovāciju, lai sasniegtu kritisko masu, kas nepieciešama ieviešanai tirgū; atzinīgi un kā veicināmu vērtē pievēršanos galvenajām tehnoloģijām, kā apstiprināts energotehnoloģiju stratēģiskajā plānā (SET plānā) un Komisijas paziņojumā; atkārtoti uzsver LESD 194. panta noteikumus un norāda, ka tie ir jāatspoguļo politikā un finanšu instrumentos, kas atbalsta inovāciju tīras enerģijas jomā; tomēr uzsver, ka lielāku prioritāti nepieciešams piešķirt transversālai, starpnozaru un sistēmiskai inovācijai enerģētikas jomā, kā arī izglītības un uzņēmējdarbības sekmēšanai, jo inovāciju virza ne tikai tehnoloģijas; uzsver, ka šajā sistemātiskajā pieejā vajadzētu efektīvi integrēt dažādus pieejamos vai izstrādē esošos risinājumus, jo īpaši attiecībā uz energoefektivitāti un atjaunojamo energoresursu integrāciju; prasa Eiropas tehnoloģiju un inovāciju platformas izmantot, lai palīdzētu konstatēt perspektīvas tīras enerģijas inovācijas, kurām būtu vērts sniegt mērķtiecīgu atbalstu;

7.  mudina Komisiju, dalībvalstis un attiecīgos gadījumos reģionus ieviest mehānismus, kuri ļautu saskaņot ES, valstu un reģionālās pētniecības un enerģētikas inovāciju programmas, lai sekmētu sinerģijas un izvairītos no dublēšanās, tādējādi nodrošinot visefektīvāko izmantošanu dalībvalstīs pieejamajiem resursiem un infrastruktūrai, kā arī energoavotiem, ar nolūku maksimizēt jaunu tehnoloģiju un inovāciju iekļūšanu tirgū un veicinātu jaunus uzņēmējdarbības modeļus visā ES; uzskata, ka attiecīgās informācijas iekļaušana integrētos valstu enerģētikas un klimata plānos varētu veicināt šo mērķi; šajā kontekstā uzsver to, cik svarīgi ir veicināt paraugprakses un informācijas apmaiņu, kā arī racionalizējot noteikumus par dalību enerģētikas inovāciju programmās visām organizācijām, uzņēmumiem, universitātēm un institūtiem gan no ES, gan no trešām valstīm;

8.  atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos arī turpmāk no programmas “Apvārsnis 2020” un Eiropas Pētniecības padomes finansēt fundamentālos pētījumus; uzsver, ka ir vēl vairāk jāpastiprina kopīgo pētījumu finansējums, kas tiek piešķirts enerģētikas nozarei ar mērķi risināt programmā “Apvārsnis 2020” noteiktās sabiedrības problēmas, un ir arī jāracionalizē enerģijas inovācijas citu sabiedrības problēmu risināšanā; pieņem zināšanai Komisijas priekšlikumu stiprināt tirgu veidojošas inovācijas, papildus jaunuzņēmumu un augošo uzņēmumu iniciatīvai nodibinot Eiropas Inovācijas padomi, lai sekmētu tādu progresīvu inovāciju radīšanu, kuras spētu aptvert un radīt jaunus tirgus; uzskata, ka tirgū balstītu finanšu instrumentu (piemēram, aizdevumu un kapitāla) izveidei nevajadzētu kaitēt dotāciju finansējumam, kas bezpeļņas un sabiedriskajiem dalībniekiem, piemēram, akadēmiskajām aprindām, universitātēm un pilsoniskajai sabiedrībai, ļauj piedalīties augstvērtīgos transnacionālos Eiropas projektos;

9.  joprojām pauž bažas par pastāvošo finanšu instrumentu lielo skaitu un sarežģītību un uzsver, ka ir jāpanāk labāka saskaņotība starp attiecīgajiem fondiem, tostarp struktūrfondiem, kas paredzēti tīras enerģijas projektiem, un jāpadara saprotamāki pašreizējie finansēšanas instrumenti ES un dalībvalstu līmenī; aicina Komisiju izstrādāt dažādu finansēšanas instrumentu plānu visos vērtības ķēdes posmos un uzskata, ka būtu jānovērtē iespēja apvienot dažādus instrumentus, vienlaikus raugoties, lai netiek apdraudēta to savstarpējā papildināmība; turklāt uzskata, ka dažās dalībvalstīs trūkst spēju izstrādāt atbalsta pasākumus ar enerģiju saistītai inovācijai, jo īpaši valsts finansiālā atbalsta shēmās, un šajā sakarā aicina Komisiju vēl vairāk stiprināt šīs spējas, vienlaikus nodrošinot saskaņotu un vienkāršotu ES finansēšanas sistēmu tīras enerģijas inovācijai;

10.  aicina Komisiju novērtēt savu ar enerģētiku saistīto finanšu instrumentu un fondu darbības rezultātus un sniegt paātrinātu atbildi, lai uzlabotu instrumentus, ja ir konstatētas konkrētas problēmas, neatbilstība vai uzlabojumu nepieciešamība, un pielāgot minētos instrumentus un fondus jaunajiem ES enerģētikas mērķiem;

11.  aicina Komisiju Eiropas Savienības rūpniecības politikas ietvaros ierosināt mērķtiecīgu, ilgtermiņa un tehnoloģiski neitrālu enerģijas dimensiju, kas pamatotos uz augstu energoefektivitāti, turpmāku tirgus liberalizāciju un lielāku pārredzamību, lai palīdzētu izvairīties no investīcijām balasta aktīvos; uzsver, ka šai dimensijai vajadzētu būt neatņemamai daļai no Savienības rūpniecības politikas stratēģijas un rīcības plāna; uzsver inovatīvu procesu un tehnoloģiju lomu emisiju rezultātu uzlabošanā energoietilpīgās nozarēs; aicina Komisiju energoefektivitāti un resursu efektivitāti izvirzīt pētniecības un inovācijas priekšplānā un mudina dalībvalstis no ETS izsoles ieņēmumiem veikt pamatotas investīcijas energoefektivitātē un ilgtspējīgās mazoglekļa tehnoloģijās; uzsver Inovācijas fonda izveidošanu, lai atbalstītu mazoglekļa tehnoloģiju un procesu inovāciju ETS IV posmā; uzskata, ka ir svarīgi veicināt atvērtas inovācijas sistēmu, kurā rūpniecība un uzņēmumi apkopo savu atšķirīgo pieredzi un kopā izstrādā kvalitatīvus un ilgtspējīgus risinājumus; atzīst Tīras enerģijas rūpnieciskās konkurētspējas foruma lomu būtisku enerģētikas inovāciju ieviešanā, tostarp fotoelementu un vēja enerģijas nozarēs, bet iespējams cita starpā arī attiecībā uz glabāšanas risinājumiem, oglekļa uztveršanu un uzglabāšanu un enerģiju ražojošiem bioprocesiem; atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos un atbalstu nozares virzītām iniciatīvām, lai veicinātu ES vadošo lomu globālā mērogā attiecībā uz tīru enerģiju un mazemisiju tehnoloģiju risinājumiem;

12.  atgādina, ka saules fotoelementu nozarei jābūt Eiropas rūpniecības politikas centrā, lai apmierinātu augošā globālā tirgus pieprasījumu, ņemot vērā to, ka lielākā daļa saules fotoelementu un moduļu mūsdienās tiek ražoti ārpus Eiropas Savienības, galvenokārt Ķīnā; uzsver, ka ES ir jābūt pilnībā integrētai jaunajā investīciju ciklā, lai saglabātu vadošo pozīciju pētniecībā un izstrādē attiecībā uz fotoelementu ražošanas iekārtām, kā arī dažiem citiem segmentiem, piemēram, invertoriem, izejvielām, ēkās integrētiem fotoelementiem, ekspluatāciju, apkopi un sistēmu līdzsvarošanu; turklāt uzsver, ka ir jāsaglabā sava zinātība par sistēmu integrāciju, piemēram, neliela apmēra fotoelementu risinājumiem jaunattīstības valstīm;

13.  mudina Komisiju un dalībvalstis enerģētikas nozarē un citās saistītās nozarēs pastiprināt centienus atbalstīt inovāciju attiecībā uz ilgtspējīgu izejvielu ieguvi, uzlabotu produktu konstrukciju, otrreizēju pārstrādi, atkārtotu izmantošanu un esošo metālu un materiālu kaskādes veida izmantošanu aprites ekonomikas un energotaupības kontekstā;

14.  atzīst saikni starp digitalizāciju, IT un pētniecību un inovāciju enerģētikas jomā, jo īpaši attiecībā uz uzlabotu datu vākšanu, savietojamību, saistīto datu drošību un privātuma garantijām; uzskata, ka sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijām, piemēram, blokķēdes sistēmai, var būt sava loma ar enerģiju saistītu procesu efektivitātes uzlabošanā un attiecībā uz to, lai veicinātu iedzīvotāju iesaisti enerģētikas sistēmas pārveidošanā, tostarp izmantojot enerģijas vienādranga tirdzniecību; aicina Komisiju šajā sakarā atbalstīt šo iniciatīvu, uzlabot tās tiesisko regulējumu un nodrošināt saskaņotību starp saistītiem aspektiem Enerģētikas savienībā, digitālajā vienotajā tirgū, kiberdrošības stratēģijās un Eiropas datu aizsardzības regulējumā, lai nostiprinātu Savienības spēju būt šīs jaunās tendences priekšplānā;

15.  aicina Komisiju izveidot īpašu starpdienestu grupu, kuras uzdevums cita starpā būtu:

   a) veicināt jaunas politikas plānošanu kopīgu pētījumu un inovācijas jomā, lai nodrošinātu saskaņotību un konsekvenci un novērstu biežas izmaiņas prioritātēs;
   b) noteikt attiecīgās ieinteresētās personas visos plašākas ES enerģētikas inovāciju ekosistēmas līmeņos un visās nozarēs, tostarp atkrastes vēja un citu atjaunojamās enerģijas tehnoloģiju nozarēs;
   c) identificēt esošos ieinteresēto personu forumus, kas saistīti ar enerģētikas pētniecību un inovāciju, jo īpaši energoefektivitāti un atjaunojamajiem energoresursiem; sekmēt kopu veidošanos, iekļaušanos starptautiskajos vērtības radīšanas tīklos, kā arī investīcijas un inovāciju; nodrošināt instrumentus starpnozaru, starpdisciplīnu un reģionālai apmaiņai, tostarp attiecībā uz enerģētikas inovācijas projektiem, valstu un vietējiem ilgtermiņa enerģētikas inovāciju politikas virzieniem, kopīgām investīciju iespējām, enerģētikas pārkārtošanas iedzīvināšanu iedzīvotāju vidū un vietēja līmeņa iniciatīvām;
   d) stimulēt visu līmeņu publiskās iestādes izstrādāt kapitāla piesaistīšanas plānus un sniegt stimulus inovācijai tīras enerģijas jomā, lai uzlabotu investoru uzticību un uzsāktu privātā kapitāla mobilizāciju;
   e) izveidot apkopojumu par paraugpraksi, labākajiem politikas un finansēšanas instrumentiem enerģētikas jomā, tostarp PPP, publisko iepirkumu un nodokļu atvieglojumiem, apmaiņas un informācijas mehānismiem, komunikācijas instrumentiem un kampaņām, kā arī darbības vadlīnijas un tehnisko palīdzību attiecībā uz inovācijas sekmēšanu tīras enerģijas jomā, ieviešanu un ražojošo patērētāju iesaistīšanu, lai nodrošinātu, ka ES var sniegt pienācīgu atbalstu visiem inovācijas cikla posmiem, un sniegtu praktisku instrumentu kopumu dalībvalstīm, vietējām iestādēm un ieinteresētajām personām;
   f) izvērtēt iespējas izstrādāt inovāciju sekmējošus, racionalizētus un elastīgus noteikumus par dalību 9. pamatprogrammas un ESI fondu regulu pasākumos, galveno uzmanību pievēršot ilgtermiņa ietekmes panākšanai, lai tos labāk saskaņotu, novērstu pieteikumu iesniedzēju resursu izniekošanu un veicinātu izcilību inovācijā visā Eiropā;
   g) izveidot mehānismu ar mērķi atbalstīt transnacionālu enerģētikas jaunuzņēmumu ekosistēmu, tostarp Eiropas inkubatoru sistēmu, lai nodrošinātu, ka enerģētikas inovācijas un uzņēmējdarbības modeļu ieviešana tirgū pārvar inovācijas cikla “nāves ieleju”;
   h) palielināt sinerģiju ar programmu „Apvārsnis 2020” un citām finansēšanas iniciatīvām, lai stiprinātu pētniecības un inovācijas spēju veidošanu ES reģionos, kuros ir zems darbības līmenis;
   i) sniegt padomus Eiropas iestādēm par saskaņotu iepirkuma praksi, sekmējot plašāku enerģētikas inovāciju ieviešanu; palīdzēt Eiropas līmenī noteikt konkrētus mērķus attiecībā uz inovatīvu risinājumu publisko iepirkumu;
   j) izstrādāt konkrētus priekšlikumus, lai izveidotu efektīvu un vienotu padomdevēju struktūru inovatoriem par enerģētikas inovāciju finansēšanu, izmantojot ES, dalībvalstu un Eiropas Investīciju bankas līmenī pieejamo finansējumu un instrumentus, kā arī citus potenciālos privātos avotus; pastiprināt tehnisko palīdzību informācijas apkopošanā par privātā un publiskā finansējuma iespējām un norādīt pieteikumu iesniedzējiem uz atbilstošāko finansēšanas mehānismu, jo īpaši energoefektivitātes jomā, kur mazu projektu apvienošana plašākos portfeļos ir neaizstājama;
   k) identificēt veidus, kā ES tiesību aktos publiskā iepirkuma jomā stimulēt inovatīvus energorisinājumus publiskajā sektorā;

16.  uzsver, ka publiskais iepirkums var būt inovācijas virzītājspēks, kā arī veicināt ilgtspējīgāku izaugsmi, kas ir atzīts arī ilgtspējīgas attīstības mērķos; norāda, ka ilgtspējīgu produktu, pakalpojumu un publisku būvdarbu izvēle ir svarīga un var izveidot pirmtirgus vai jaunus tirgus inovatīviem produktiem; atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu jaunuzņēmumu un augošo uzņēmumu iniciatīvas ietvaros, ar kuru ieviesīs pasākumus saistībā ar ES iepirkumu, lai cita starpā mudinātu dalībvalstis izvirzīt vērienīgus inovāciju iepirkuma mērķus; turklāt uzsver, ka vietējām un reģionālām iestādēm var būt svarīga loma, rādot labu piemēru, kā arī apmainoties ar paraugpraksi forumos, piemēram, Pilsētas mēru paktā;

17.  mudina Komisiju ietekmes novērtējumos stiprināt konkurētspējas pārbaudes inovācijas spēju aspektu un visos jaunajos enerģētikas politikas priekšlikumos un spēkā esošo tiesību aktu pārskatīšanā ņemt vērā pētniecības un inovācijas spējas, neapdraudot tiesību aktu efektivitāti;

18.  prasa Komisijai nodrošināt, ka tās darbs pie inovācijas, no vienas puses, un standarti un sadarbspēja, no otras puses, ir pilnīgi saskaņoti, lai ES ieņemtu vadošo lomu pasaulē attiecībā uz standartu noteikšanu tīras enerģijas un lietu interneta integrētajās nozarēs; šajā kontekstā kā paraugu atzinīgi vērtē jaunā Eiropas viedierīču standarta (SAREF) izstrādi, kas varētu izveidot jaunu ES balstītu atsauces valodu attiecībā uz datiem, kas ir saistīti ar enerģētiku, ļaujot mājsaimniecības ierīcēm apmainīties ar informāciju ar jebkuru enerģijas pārvaldības sistēmu;

19.  atgādina, ka enerģētikas inovācijas politikai ir jābūt saskaņotai ar ES apņemšanos saglabāt un pastiprināt CO2 piesaistītājus, vienlaikus saglabājot bioloģisko daudzveidību, jo īpaši mežos, uz sauszemes un jūrās;

20.  mudina attiecīgās dalībvalstis sniegt pienācīgu ieguldījumu, lai sasniegtu mērķi pētniecībai un izstrādei novirzīt 3 % no ES IKP; norāda, ka kopējais palielinājums līdz 3 % līmenim Eiropas pētniecībai un inovācijai papildus nodrošinātu vairāk nekā EUR 100 miljardus gadā; atgādina, ka divas trešdaļas no finansējuma pētniecībai un izstrādei ir paredzēts piesaistīt no privātā sektora;

Ilgtermiņa finansēšanas noteiktība

21.  atkārtoti aicina palielināt 9. pamatprogrammai paredzēto kopējo budžetu vismaz līdz EUR 120 miljardiem un mudina Komisiju 9. pamatprogrammā ar ilgtspējīgiem mazemisiju enerģētikas projektiem saistīta finansējuma īpatsvaru palielināt vismaz par 50 % salīdzinājumā ar attiecīgo „Apvārsnis 2020” līmeni, lai nodrošinātu pietiekamu finansējumu ES enerģētikas pārkārtošanai un efektīvi īstenotu Enerģētikas savienību; jo īpaši prasa pastiprināt 9. pamatprogrammas finanšu resursus, lai stimulētu progresu un tirgus izveides inovāciju, ko veic jo īpaši MVU un jaunuzņēmumi; uzsver, ka liela nozīme ir spēcīgiem izcilības kritērijiem, lai ES kļūtu par globālu centru inovācijai, pētniecībai un vadošajām tehnoloģijām, tostarp fundamentālajai pētniecībai; norāda uz pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” starpposma novērtējuma rezultātiem, kas liecina, ka 2017. gada 1. janvārī programma bija zem paredzētā līmeņa attiecībā uz izdevumiem saistībā ar klimata pārmaiņām un ilgtspējību; atzinīgi vērtē pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” finansējuma palielināšanu “Sabiedrības problēmu risināšanai” 2018. gada budžetā, tomēr joprojām pauž lielas bažas par samazinājumu enerģētikas projektiem saskaņā ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu, ko uzskata par nesaderīgu ar Enerģētikas savienības mērķiem;

22.  atkārtoti uzsver, ka ir jāuzlabo Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF) finansēto investīciju kvalitāte un īpaši jākoncentrējas uz labāka ģeogrāfiskā sadalījuma stimulēšanu, ņemot vērā pašreizējo līdzsvara trūkumu ESIF ģeogrāfiskajā pārklājumā un mazāk attīstītu un pārejas posmā esošu reģionu īpašās vajadzības; atzīst, ka ir jāsadarbojas ar valstu attīstību veicinošajām investīciju bankām, investīciju platformām un tiesīgajiem finanšu starpniekiem, iespējams, tiem deleģējot ES garantijas izmantošanu; prasa būtiski pastiprināt Eiropas Investīciju konsultāciju centra lomu un spējas, jo īpaši nodrošinot vietējo klātbūtni un proaktīvu lomu projektu sagatavošanā;

23.  uzskata, ka 9. pamatprogrammā būtu jāatbalsta tādas iniciatīvas kā “100 % atjaunojamās enerģijas pilsētas”, iesaistot pilsētu un vietējās pārvaldes iestādes ar mērķi ievērojami palielināt atjaunojamās enerģijas iespējas pilsētu elektroapgādē, mobilitātē, siltumapgādē un aukstumapgādē, izmantojot inovāciju projektus, kas potenciāli varētu ietvert viedtīklus, enerģijas sistēmas pārvaldību, darbības nozaru sasaistes nodrošināšanai, elektrotransportlīdzekļu izmantošanas veicināšanu utt.;

24.  atzīst SET plāna, zināšanu un inovācijas kopienas (ZIK) InnoEnergy un attiecīgo kopīgo tehnoloģiju iniciatīvu lomu enerģētikas inovācijas veicināšanā; uzsver, ka šīs dažādās sistēmas ir labāk jāsavieno ar cita starpā InnovFin iniciatīvu, ESIF un ierosināto Paneiropas Riska kapitāla fondu fonda programmu, tādējādi īstenojot saskaņotu un mērķtiecīgu investīciju stratēģiju tīras enerģijas inovāciju jomā, kas palīdzētu agrīna posma projektiem, jaunuzņēmumiem un MVU efektīvi pārvarēt tā dēvēto “nāves ieleju” un sasniegt tirgus gatavības līmeni, kas vajadzīgs globāliem panākumiem; uzskata, ka efektīvi stimuli investīcijām enerģētikas inovācijā, izmantojot valsts investīciju fondus un pensiju fondus, varētu būtiski ietekmēt nepieciešamā pašu kapitāla piesaisti;

25.   atgādina, ka pirmie jauna veida projekti (FOAK) ir ļoti riskanti un kapitāls un aizdevumi tiek nodrošināti daudz zemākā līmenī, nekā finansējot pārbaudītas mazoglekļa tehnoloģijas; šajā nolūkā aicina Komisiju likvidēt atlikušos regulatīvos šķēršļus un ierosināt SET-FOAK kapitāla fonda izveidi;

26.  konstatē, ka Eiropas Inovācijas padome (EIP) varētu palīdzēt agrīnā attīstības posmā esošiem uzņēmumiem atrast finansējumu, un ierosina tai uzņemties lomu koordinēt dažādus virzienus saskaņotā investīciju stratēģijā tīras enerģijas inovāciju jomā; prasa sniegt vairāk informācijas par EIP struktūru un saskaņotību ar spēkā esošajiem inovācijas atbalsta instrumentiem;

27.  uzskata, ka iedzīvotāju virzītai enerģētikas inovācijai nepieciešams samazināt šķēršļus iekļūšanai tirgū un ka tā paver neizmantotas iespējas inovāciju finansēšanai; aicina Komisiju izpētīt efektīvus veidus enerģētikas inovācijas veicināšanai, izmantojot citstarp kolektīvo finansēšanu, un apsvērt iespēju izveidot enerģētikas inovācijas kolektīvās finansēšanas pašu kapitāla fondu; uzskata, ka jauniem un daudzveidīgiem finansēšanas veidiem vajadzētu papildināt jau esošos veidus;

28.  uzsver, ka ir svarīgi veicināt viedtīklu tehnoloģiju, kā arī veicināt un integrēt augšupēju decentralizētu elektroenerģijas ražošanu, tostarp izmantojot kopas un kooperatīvās shēmas; aicina Komisiju atbalstīt šīs tīras enerģijas inovācijas jomas ar finanšu mehānismiem, tostarp tādiem, kas mazinātu risku privātajām investīcijām un mazinātu slogu publiskajām investīcijām energosistēmu modernizācijā; turklāt atzinīgi vērtē Komisijas nodomu palielināt stimulēšanas balvu izmantošanu kā vērtīgu instrumentu augšupēju nozīmīgu inovāciju veicināšanai;

29.  uzsver — lai veicinātu augšupēju pieeju inovācijai, būtu jāsekmē maza mēroga izmantošanas veidi (piemēram, NegaWatt, ražošana uz vietas un vietēja uzglabāšana) un to apvienošana un apkopošana, lai piesaistītu vairāk investīciju un palielinātu pieejamību, īpašu uzmanību pievēršot mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem vai daudzdzīvokļu ēkām;

ES vadošā loma pasaulē

30.  atgādina Parīzes nolīguma mērķus attiecībā uz to, lai veicinātu globālos centienus paātrināt inovāciju tīras enerģijas jomā; uzsver nepieciešamību turpināt finansēt pētījumus un datu vākšanu par klimata pārmaiņām; aicina Komisiju atbilstīgi ilgtspējīgas attīstības mērķiem (IAM) izpētīt dažādas iespējas palīdzēt jaunattīstības valstīm un jaunajām tirgus ekonomikas valstīm enerģētikas pārkārtošanā, izmantojot cita starpā spēju veidošanas pasākumus, palīdzot samazināt kapitāla izmaksas atjaunojamo energoresursu un energoefektivitātes projektiem, veicinot iespējamu tehnoloģiju nodošanu un sniedzot risinājumus viedo pilsētu attīstībai, kā arī attālām un lauku kopienām, tādējādi stiprinot enerģijas inovāciju ekosistēmas jaunattīstības valstīs un palīdzot tām gūt rezultātus Parīzes nolīguma saistību īstenošanā; šajā sakarā atzinīgi vērtē nesen izveidoto Eiropas Fondu ilgtspējīgai attīstībai;

31.  aicina Komisiju izmantot visas iespējas, ko sniedz Inovācijas misijas iniciatīva, lai tās locekļi varētu ievērot un izpildīt savu apņemšanos dubultot ikgadējos izdevumus tīras enerģijas pētniecībai un izstrādei 2015.–2020. gada laikposmā; uzsver, ka ir svarīgi meklēt sinerģijas ar citām globālām iniciatīvām, piemēram, cita starpā ar “Breakthrough Energy Coalition” un globālajiem kapitāla un investīciju fondiem; šajā sakarā atzinīgi vērtē Savienības vadošo lomu attiecībā uz saules gaismas pārveidošanas inovācijas uzdevumu un pieejamas ēku siltumapgādes un aukstumapgādes inovācijas uzdevumu; šajā kontekstā prasa izpētīt iespēju koordinēt darba dalīšanu enerģētikas inovāciju jomā globālā mērogā;

32.  aicina Komisiju izstrādāt visaptverošu stratēģiju ilgtspējīgas tīras enerģijas tehnoloģiju eksportam un sistēmiskus risinājumus, tostarp īpašu atbalsta mehānismu un mērķtiecīgu palīdzību, ko sniegtu ES delegācijas trešās valstīs; šajā sakarībā uzsver ieguldījumu, ko šīs stratēģijas īstenošanā var dot padziļinātas un visaptverošas brīvās tirdzniecības zonas (DCFTA);

33.  aicina Komisiju un dalībvalstis rūpīgi izvērtēt patentu reģistrācijas procedūras un pieprasa likvidēt nevajadzīgu administratīvo slogu, kas palēnina novatorisku produktu ienākšanu tirgū un ietekmē ES vadošo lomu pārejā uz tīru enerģiju;

Iedzīvotāju virzīta inovācija enerģētikas jomā

34.  uzskata, ka — lai paātrinātu inovāciju tīras enerģijas jomā, Eiropas iedzīvotājiem ir jāmaina domāšana, no vienkāršas informētības par enerģētikas jautājumiem virzoties uz dziļāku izpratni par nepieciešamajām izmaiņām uzvedībā, jo īpaši attiecībā uz enerģijas ietaupījumiem un jauniem ražošanas patēriņa modeļiem, kas vajadzīgi aktuālo problēmu risināšanai saistībā ar ilgtspējīgu izaugsmi, un lai visās jomās varētu izmantot digitālās revolūcijas un inovācijas sniegtās priekšrocības un galu galā sekmīgi īstenot enerģētikas pārkārtošanu; norāda, ka inovācija var veicināt iedzīvotāju aktīvāku iesaisti enerģijas ražošanā, tostarp iepludinot tīklā pašražoto elektroenerģiju, kā arī dot ieguldījumu enerģijas efektīvākā izmantošanā, samazinot patēriņu mājsaimniecību līmenī un tādējādi samazinot emisijas un rēķinus;

35.  uzsver, ka ir jāstiprina Eiropas zināšanu bāze un jāmazina sadrumstalotība, veicinot izcilību zinātnē un izglītībā, lai izveidotu pētniecības centrus, kuri ir akadēmiski izcili starptautiskā mērogā; uzsver, ka ir jāizstrādā stratēģija, kas Eiropai nodrošinātu talantīgu ārvalstu speciālistu piesaisti, vienlaikus saglabājot saikni ar talantīgākajiem Eiropas speciālistiem, kuri dzīvo ārzemēs; atzīst, ka kvalificēts darbaspēks nodrošina Eiropai lielas priekšrocības un ir galvenais dzinulis ieguldījumiem pētniecībā, izstrādē un inovācijā;

36.  atzīst, ka ir būtiski nodrošināt Eiropas iedzīvotāju un kopienu pilnīgi demokrātisku iesaisti, kas ir svarīgs noteikums sekmīgai enerģētikas pārkārtošanai; tāpat uzsver, ka šādas pārveides efektīvai īstenošanai ir nepieciešama atklātība, pārredzamība un vienlīdzīgi konkurences apstākļi un ka tā jābalsta uz godīgu konkurenci;

37.  uzskata, ka inovācijai tīras enerģijas un energoefektivitātes jomā ir potenciāls radīt jaunas un labākas darbvietas; uzskata — lai pārvaldītu sekmīgu pāreju uz ilgtspējīgu dekarbonizētu ekonomiku, ir jānodrošina, ka darba tirgi var pienācīgi reaģēt uz novatorisku tīras enerģijas sistēmu jaunajām prasībām;

38.  aicina Komisiju savās pētniecības un izstrādes iniciatīvās lielāku uzmanību pievērst saiknei starp inovāciju energosistēmās un jauniem profesionālās darbības virzieniem, izglītības vajadzībām, darbvietām un apmācības prasībām;

39.  atzīst nepieciešamību pēc sistēmiskas izglītības un iesaistīšanas sistēmām, kas izstrādātas, lai ļautu sabiedrībai pilnībā iesaistīties enerģētikas sistēmas pārveidošanā un ļautu visu vecumu Eiropas iedzīvotājiem no informētības un izpratnes pakāpeniski pāriet uz aktīvu līdzdalību un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu; aicina Komisiju, dalībvalstis, vietējās iestādes un privāto sektoru veicināt patērētāju informētu izvēli un iedzīvotāju iesaistīšanos ar enerģiju saistītos pasākumos, cita starpā izmantojot izpratnes veicināšanas kampaņas, visaptverošu un pieejamu informāciju par patērētās enerģijas rēķiniem un cenu salīdzināšanas instrumentiem, sekmējot pašražošanu, pieprasījumreakciju un sadarbīgas koplietošanas shēmas, līdzdalības budžetus un kolektīvo finansēšanu ar enerģiju saistītiem ieguldījumiem, nodokļu un ieguldījumu atvieglojumus, kā arī tehnoloģiskus risinājumus un jauninājumus; aicina Komisiju, dalībvalstis un attiecīgās iestādes apzināt paraugpraksi, kas palīdz novērst mājsaimniecību enerģētisko nabadzību;

40.  uzskata, ka reģioniem un pilsētām ir izšķiroša nozīme ilgtspējīgu enerģijas modeļu nostiprināšanā; atzīst, ka reģioniem un pilsētām ir svarīga loma, sekmējot atbildības uzņemšanos par enerģētikas pārkārtošanu un palīdzot inovācijas klimata politikas un enerģētikas jomā attīstīt „no apakšas uz augšu”; norāda, ka reģioni un pilsētu teritorijas ir vispiemērotākās, kur pārbaudīt un īstenot integrētus risinājumus, iesaistot šajā procesā iedzīvotājus; šajā saistībā uzsver, ka liela nozīme ir Pilsētu mēru paktam, jo tas tiecas sekmēt globālu paraugprakses apmaiņu un nodrošināt resursu un ieguldījumu apvienošanu; norāda, ka arī lauku reģionos ir nepieciešamas inovācijas, kas var risināt tādas problēmas kā nošķirtība vai demogrāfiskās pārmaiņas, kā arī tur jāsniedz jauni pakalpojumi;

41.  mudina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt reģionālās un vietējās iestādes, tām veicot koordinētus pasākumus, lai stimulētu enerģētikas inovāciju vietējā un reģionu līmenī ar mērķi izstrādāt saskaņotas stratēģijas; uzsver, ka enerģētikas pārkārtošana radikāli ietekmēs nodarbinātību dažos Eiropas Savienības reģionos, un šajā kontekstā uzsver, ka īpaša uzmanība būtu jāpievērš reģioniem, kas saskaras ar tādām problēmām kā pakāpeniska enerģijas ražošanas ierobežošana no lignīta, akmeņoglēm un cita veida cietā fosilā kurināmā, kā arī tā ietekmēs ieguves rūpniecību, reaģējot uz kādu dalībvalsts, vietējo iestāžu vai nozares lēmumu vai uz citiem apstākļiem; uzsver, ka ir jāpalīdz šiem reģioniem izstrādāt iekļaujošas, vietējas un taisnīgas pārkārtošanas stratēģijas un jānovērš ietekme uz sabiedrību, ekonomiku un vidi, kā arī jāpārveido attiecīgās teritorijas; norāda uz finanšu iespējām sniegt šādu atbalstu, daļēji izmantojot emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas izsolēs gūtos ieņēmumus, kā arī Modernizācijas fondu, kas jāizveido laikposmam no 2021. līdz 2030. gadam; uzskata, ka iekļaujošos ieinteresēto personu procesos būtu jāparedz, kā labāk piesaistīt alternatīvus novatoriskus uzņēmumus, jaunuzņēmumus un nozares ar mērķi izveidot ilgtspējīgu reģionālo ekonomiku, palielinot cilvēku pašcieņu un palīdzot elektroenerģijas ražošanas jaudu aizstāt ar atjaunojamajiem energoresursiem vai energoefektivitātes risinājumiem; prasa, lai pētniecības un inovācijas politika būtu vērsta uz attiecīgo reģionu atdzīvināšanu, nodrošinot ilgtspējīgu nodarbinātību un izaugsmes iespējas, jo īpaši tad, ja atteikšanās no lignīta, ogļu vai cita veida cietā fosilā kurināmā izmantošanas enerģijas ražošanā ir saistīta ar kalnrūpniecības darbībām;

42.  aicina Komisiju palīdzēt vietējām un reģionālajām iestādēm iegūt plašākas pilnvaras īstenot ar tīru enerģijas saistītas inovācijas, piemēram, viedās pilsētas, e-mobilitāti un viedtīklus, kā arī attiecībā uz atjaunojamo enerģijas veidu ienākšanu tirgū atkarībā no to gatavības līmeņa, un palīdzēt šīm iestādēm risinātu problēmas, ar ko tās saskaras enerģētikas pārkārtošanas procesā, piemēram, iedzīvotāju iesaisti; mudina apmainīties ar paraugpraksi, apvienot ieguldījumus, labāk izvērtēt izredzes projektu īstenošanā piesaistīt banku finansējumu un izstrādāt finansēšanas stratēģijas, piemēram, ekonomisko pamatojumu, kā arī izmantot publisko iepirkumu un aizdevumus;

43.  uzskata, ka transporta nozarei ir milzīgs potenciāls un tai vajadzētu ieņemt svarīgu lomu enerģētikas pārkārtošanā, un mudina Komisiju atbalstīt pašreizējo finansējumu elektrisko transportlīdzekļu infrastruktūras ieviešanai; aicina Komisiju turpināt atbalstīt un izstrādāt papildu iniciatīvas, piemēram, Eiropas līmeņa elektromobilitātes iniciatīvu un kopuzņēmumu „Kurināmā elementi un ūdeņradis”;

44.  mudina Komisiju atzīt ūdeņraža priekšrocības mobilitātes jomā, kā arī ieguvumus, ko sniedz transporta un elektroenerģijas nozaru savienošana, un radīt stimulus jauniem uzņēmējdarbības modeļiem līdzīgās jomās, piemēram, viedai uzlādei un transportlīdzekļu piesaistei tīklam, kas elektrisko transportlīdzekļu īpašniekiem ļautu elastīgi pārdot enerģijas pārpalikumus elektroenerģijas sistēmai; aicina Komisiju nodrošināt finansējumu inovācijām ar mērķi izstrādāt ūdeņraža uzglabāšanas risinājumu, uzlabotus ilgtermiņa uzglabāšanas risinājumus elektriskajiem transportlīdzekļiem, izstrādāt ūdeņraža uzlādes infrastruktūru, kā arī infrastruktūru un pieslēgšanas risinājumus, tostarp uzlādes infrastruktūru elektriskajiem transportlīdzekļiem; mudina dalībvalstis un vietējās iestādes uzsākt jaunas iniciatīvas, piemēram, ieviest fiskālus stimulus saistībā ar elektrisko un ūdeņraža transportlīdzekļu ienākšanu tirgū, nodokļu samazinājumus un atbrīvojumus elektrisko un ūdeņraža transportlīdzekļu īpašniekiem, kā arī daudzveidīgas citas iniciatīvas saistībā ar elektrisko transportlīdzekļu izmantošanas veicināšanu, piemēram, cenu samazinājumus, prēmiju maksājumus un piemaksas elektrisko transportlīdzekļu pircējiem, kā arī bezmaksas autostāvvietu izveidi elektriskiem transportlīdzekļiem;

45.  atzīmē, ka ES pētniecības un izstrādes programmas "Apvārsnis 2020" ietvaros tiek daudz darīts, lai transporta nozarē līdz 2050. gadam panāktu 60 % SEG emisiju samazinājumu salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni(4); atgādina, ka ES pētniecības un inovācijas programmas ir galvenais faktors, kas ļauj enerģijas, IKT inovācijas un intelektiska transporta sistēmas ieviest tirgū; aicina Komisiju pieejamo finansējumu turpmāk uzskatāmāk novirzīt savstarpēji saistītām stratēģiskām prioritātēm, piemēram, mazemisiju mobilitātei, alternatīvo degvielu uzpildes infrastruktūrai, elektromobilitātei un integrētam pilsētransportam, īpašu uzmanību pievēršot visu veidu piesārņojošām emisijām, trokšņa mazināšanai, ceļu satiksmes drošībai, satiksmes pārslodzei un sastrēgumiem, un to darīt, nodrošinot tehnoloģiju neitralitātes principa ievērošanu; norāda arī, ka ir svarīgi izstrādāt modernus biodegvielas veidus, palielināt dzelzceļa pārvadājumu un velotransporta īpatsvaru;

46.  Atzinīgi vērtē to, ka Komisija ar publisko iepirkumu atbalstīs inovatīvu tīras enerģijas risinājumu ieviešanu tirgū, atzinīgi vērtē „tīro” autotransporta līdzekļu direktīvas pārskatīšanu un atzīst iespējamo ieguvumu sabiedriskā transporta iestādēm un operatoriem, autobusu ražotājiem, piegādes nozarei, enerģijas piegādātājiem, valsts un starptautiskajām asociācijām un pētniecības centriem; aicina Komisiju bez vilcināšanās nākt klajā ar priekšlikumiem šajā jomā;

47.  mudina izveidot Stratēģisko transporta pētniecības un inovāciju programmu, kuras pamatā būtu ceļveži, kas izstrādāti, Komisijai apspriežoties ar dalībvalstīm, kā arī ar vietējām un reģionālajām iestādēm un operatoriem, un atbilstīgs pārvaldības mehānisms, lai atbalstītu transporta nozarē tik ļoti nepieciešamo pētniecību, inovāciju un jaunu tehnoloģiju ieviešanu un veicinātu zemu emisiju mobilitāti; aicina šo ceļvežu secinājumus iekļaut Komisijas gada darba programmā;

48.  prasa nodrošināt integrētu un koordinētu pieeju, lai vērā tiktu ņemta ES pilsētvides dimensija, valstu politikas virzieni un likumdošana, kā arī prasa nodrošināt ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes plānu izstrādi, lai atbalstītu un mudinātu dalībvalstis uzlabot iedzīvotāju veselību un dzīves kvalitāti un vides stāvokli pilsētu teritorijās; mudina izstrādāt kooperatīvas intelektiskā transporta sistēmas un autonomus transportlīdzekļus, un ieviest komunikācijas infrastruktūras, lai nodrošinātu lielu jaudu un zemu latentumu, kas nepieciešams 5G tīklam; infrastruktūras kvalitātes jomā aicina aktīvi censties samazināt nevienlīdzību un uzlabot sadarbību starp pilsētu un lauku teritorijām un starp vairāk attīstītiem reģioniem un tiem reģioniem, kuri ir mazāk attīstīti;

49.  uzsver, cik svarīgs ir jaunais 2017. gada jūnijā parakstītais Eiropas Konsenss par attīstību, kurā ir noteikts kopējs redzējums un satvars ES un tās dalībvalstu darbībām attīstības sadarbības jomā; atzīmē, ka pirmo reizi 17 Ilgtspējīgas attīstības mērķi (IAM) un saistītie mērķi, kas jāsasniedz līdz 2030. gadam, ir vispārēji piemērojami visām valstīm, ņemot vērā ES apņēmību būt vadošam spēkam to īstenošanā; uzskata, ka Konsenss saskaņo Savienības attīstības sadarbības politiku ar Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un paredz nozīmīgus pasākumus ilgtspējīgas enerģētikas un klimata pārmaiņu jomā;

50.  atgādina ka Kopīgo noteikumu regulas (KNR) 8. pantā ir noteikts, ka „ESI fondu mērķus tiecas sasniegt, ņemot vērā ilgtspējīgas attīstības principu”, ņemot vērā ES mērķi saglabāt, aizsargāt un uzlabot vides kvalitāti, un atbilstīgi ES saistībām saskaņā ar Parīzes nolīgumu;

51.  atgādina, ka Parīzes nolīgumu un KNR programmu mērķis ir veicināt resursu efektīvu izmantošanu, klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām, kā arī nodrošināt horizontālās partnerības, daudzlīmeņu pārvaldības, nediskriminācijas un dzimumu līdztiesības principu ievērošanu;

52.  uzskata, ka būtu jāpastiprina sinerģijas starp ES politikas virzieniem, izmantojot vienotu un konsekventu ES nostāju attiecībā uz antidempinga pasākumiem, lai tādējādi nodrošinātu, ka ražošanas nozare pilnībā gūst labumu no enerģētikas pārkārtošanas;

53.  atzīst, ka Eiropas reģioniem un pilsētām ir svarīga loma, sekmējot atbildības uzņemšanos par enerģētikas pārkārtošanu visā pasaulē un virzot augšupēji inovācijas klimata politikas un enerģētikas jomā; prasa visām enerģētikas tehnoloģijām, kas ienāk ES tirgū, piemērot tādus pašus vides kvalitātes standartus; pauž bažas par pilsētu zaļo teritoriju nosargāšanas iespējām.

o
o   o

54.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstīm.

(1) OV C 399, 24.11.2017., 21. lpp.
(2) OV C 36, 29.1.2016., 62. lpp.
(3) OV L 347, 20.12.2013., 104. lpp.
(4) Kā norādīts Komisijas 2011. gada 28. marta Baltajā grāmatā „Ceļvedis uz Eiropas vienoto transporta telpu — virzība uz konkurētspējīgu un resursefektīvu transporta sistēmu” (COM(2011)0144).

Pēdējā atjaunošana: 2018. gada 28. septembrisJuridisks paziņojums - Privātuma politika