Eiropas Parlamenta 2018. gada 1. marta ieteikums Padomei par Eiropas Parlamenta ieteikumu Padomei, Komisijai un Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos par džihādistu ienākumu avotu likvidēšanu — vēršanos pret terorisma finansēšanu (2017/2203(INI))
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā 1999. gadā pieņemto Starptautisko konvenciju par cīņu pret terorisma finansēšanu,
– ņemot vērā 2016. gada 27. oktobra rezolūciju par stāvokli Ziemeļirākā/Mosulā(1) un 2015. gada 30. aprīļa rezolūciju par ISIS/Da'esh veikto kultūras pieminekļu iznīcināšanu(2),
– ņemot vērā ES Globālo ārpolitikas un drošības politikas stratēģiju,
– ņemot vērā Padomes 2003. gada 7. jūlija Regulu (EK) Nr. 1210/2003 par konkrētiem īpašiem ierobežojumiem attiecībā uz ekonomikas un finanšu sakariem ar Irāku un par Regulas (EK) Nr. 2465/96 atcelšanu(3),
– ņemot vērā ANO Vispārējo terorisma apkarošanas stratēģiju un ANO Drošības padomes rezolūcijas 1267 (1999), 1373 (2001), 1989 (2011), 2133 (2014), 2199 (2015), 2253 (2015) un 2368 (2017),
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 20. maija Direktīvu (ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK(4),
– ņemot vērā priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu (ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un Direktīvu 2009/101/EK (COM(2016)0450),
– ņemot vērā 2014. gada 9. novembra Manāmas deklarāciju par cīņu pret teroristu finansēšanu,
– ņemot vērā Finanšu darbību darba grupas (FATF) dokumentu “Best Practices on Targeted Financial Sanction related to Terrorism and Terrorist Financing” (“Labākā prakse mērķtiecīgām finanšu sankcijām attiecībā uz terorismu un terorisma finansēšanu”),
– ņemot vērā FATF 2014. gada 24. oktobra paziņojumu par cīņu pret teroristiskās organizācijas “Islāma valsts Irākā un Levantē” (ISIL) finansēšanu, kā arī FATF 2015. gada februāra ziņojumu par ISIL finansēšanu,
– ņemot vērā Komisijas 2017. gada 18. oktobrī publicēto 11. ziņojumu par drošības savienības stāvokli,
– ņemot vērā Globālā terorisma apkarošanas foruma (GCTF) 2015. gada septembra papildinājumu Alžīras memorandam par labu praksi, kā novērst un nepieļaut, ka teroristi saņem izpirkuma maksu,
– ņemot vērā G7 sanāksmes Taorminā 2017. gada 26. maija paziņojumu par cīņu pret terorismu un vardarbīgu ekstrēmismu,
– ņemot vērā nesen izveidoto Īpašo komiteju terorisma jautājumos,
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 16. pantu,
– ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7. un 8. pantu par personas datu aizsardzību,
– ņemot vērā Padomes 2015. gada 28. maija Regulu (ES) 2015/827, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 36/2012 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Sīrijā(5),
– ņemot vērā Komisijas 2016. gada februāra rīcības plānu par pastiprinātu cīņu pret teroristu finansēšanu,
– ņemot vērā Eiropola ziņojumu par terorisma situāciju un tendencēm ES 2017. gadā (TE-SAT),
– ņemot vērā Eiropas Komisijas 2017. gada 26. jūnija ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par novērtējumu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riskiem, kuri skar iekšējo tirgu un attiecas uz pārrobežu darbībām (COM(2017)0340),
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 15. marta Direktīvu (ES) 2017/541 par terorisma apkarošanu un ar ko aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2002/475/TI un groza Padomes Lēmumu 2005/671/TI(6),
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Direktīvu (ES) 2016/680 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic kompetentās iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, un par šādu datu brīvu apriti, ar ko atceļ Padomes Pamatlēmumu 2008/977/TI(7),
– ņemot vērā priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 13. jūlija Regulai par kultūras priekšmetu importu (COM(2017)0375),
– ņemot vērā Komisijas 2017. gada 27. jūlijā publicēto 9. ziņojumu par drošības savienības stāvokli,
– ņemot vērā Komisijas 2017. gada 18. oktobra paziņojumu Eiropas Parlamentam, Eiropadomei un Padomei “Vienpadsmitais progresa ziņojums virzībā uz efektīvu un patiesu drošības savienību” (COM(2017)0608),
– ņemot vērā Reglamenta 113. pantu,
– ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu (A8-0035/2018),
A. tā kā viens no terorisma apkarošanas būtiskiem uzdevumiem ir likvidēt terorisma finansēšanas avotus, tostarp ar slēptām krāpnieciskām plūsmām un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un nodokļu oāzēm;
B. tā kā daļa finansējuma var nākt no Eiropas valstīm, lai to izmantotu teroristu organizācijas kur citur, bet daļa finansējuma no vietām ārpus Eiropas, lai finansētu radikalizāciju un faktiskos teroraktus; tā kā ārējie un iekšējie aspekti terorisma apkarošanas jomā ir savstarpēji saistīti; tā kā terorisma finansēšanas avotu likvidēšanai vajadzētu būt daļai no plašākas ES stratēģijas, kurā integrēti gan ārējās, gan iekšējās drošības aspekti;
C. tā kā mūsdienu sakaru tīkli un jo īpaši kolektīvā finansēšana ir izrādījies lēts un efektīvs veids, kā iegūt līdzekļus, lai finansētu teroristu darbības vai pārvaldītu džihādistu tīklu; tā kā teroristu grupējumi ir spējuši savākt papildu līdzekļus savām darbībām, izmantojot pikšķerēšanas uzbrukumus un identitātes zādzības vai pērkot zagtu kredītkaršu informāciju tiešsaistes forumos;
D. tā kā šādu finansējumu var izlietot trijos veidos: teroraktiem, kuriem nepieciešami lieli finanšu līdzekļi; citiem uzbrukumiem, kuriem nepieciešams mazāk finanšu līdzekļu, bet kuru rezultāti ir tikpat šausminoši, un propagandai, kas var iedvesmot “vientuļo vilku” uzbrukumus, kuriem var būt nepieciešams ļoti maz iepriekšējas plānošanas vai finanšu līdzekļu; tā kā atbildes pasākumiem ir jābūt efektīviem visās šajās situācijās;
E. tā kā likumīgas izcelsmes finansējumu saņēmējs var novirzīt trešām personām, fiziskām personām, grupējumiem, uzņēmumiem vai juridiskām personām, kuras ir saistītas ar terorismu;
F. tā kā ņemot vērā to, ka terorisms ir globāls kriminālnoziegums, arī efektīvai atbildes reakcijai uz to ir jābūt globālai un holistiskai, piešķirot ļoti lielu nozīmi koordinācijai starp finanšu iestādēm, tiesībaizsardzības iestādēm un tiesu iestādēm un būtiskas informācijas apmaiņai par fiziskām un juridiskām personām un aizdomīgām darbībām, paturot prātā, ka personas datu aizsardzība un privātuma ievērošana ir svarīgas pamattiesības;
G. tā kā datu noplūdes rezultātā pēdējos gados ir ievērojami pieaugusi izpratne par saikni starp nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, no vienas puses, ar organizēto noziedzību un terorisma finansēšanu, no otras puses, un tā kā šie jautājumi ir nokļuvuši starptautiskās politiskās uzmanības centrā; tā kā — kā Komisija ir atzinusi — nesenie ziņojumi plašsaziņas līdzekļos arī norāda uz saistību starp plaša mēroga krāpšanu ar PVN un akcīzes nodokļiem un organizēto noziedzību, tostarp terorismu(8);
H. tā kā gandrīz visās dalībvalstīs ir noteikta kriminālatbildība par teroristu finansēšanu kā atsevišķu noziedzīgu nodarījumu;
I. tā kā finanšu dati ir nozīmīgs līdzeklis izlūkdatu vākšanai, lai analizētu teroristu tīklus un to, kā labāk izjaukt to darbību; tā kā joprojām ir nepieciešama pienācīga tiesību aktu izpilde, lai novērstu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un terorisma finansēšanu; tā kā ir jāizstrādā visaptveroša un preventīva stratēģija, kura balstās uz pamatinformācijas apmaiņu un labāku koordināciju to finanšu izlūkošanas vienību, izlūkdienestu un tiesībaizsardzības iestāžu starpā, kuras apkaro terorisma finansēšanu; tā kā šai informācijai būtu jāattiecas uz jaunajām tendencēm starptautiskajā finanšu darbībā, piemēram, Bitmap, SWIFT kodēšana, kriptovalūtas un to attiecīgie regulēšanas mehānismi; tā kā cīņā pret terorisma finansēšanu visā pasaulē ir jāievēro pasaules mēroga pārredzamības standarti attiecībā uz korporatīvo struktūru, trastu un līdzīgu veidojumu galīgajiem faktiskajiem īpašniekiem, lai mazinātu finanšu nepārredzamību, kas atvieglo noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu organizāciju un dalībnieku finansēšanu;
J. tā kā esošo struktūru satvarā ir vajadzīga formalizēta Eiropas platforma, kura līdz šim ir pastāvējusi neformālā veidā, lai varētu centralizēti vākt informāciju, kas pašlaik ir izkaisīta 28 dalībvalstīs, un ar kuras palīdzību dalībvalstis var sniegt informāciju par savu iesaistīšanās līmeni un panākto progresu attiecībā uz cīņu pret terorisma finansēšanu; tā kā šai informācijas apmaiņai vajadzētu notikt proaktīvi;
K. tā kā vairākas starptautiskas bezpeļņas organizācijas, labdarības organizācijas, citi fondi, tīkli un privāti līdzekļu devēji, kuriem ir vai kuri apgalvo, ka tiem ir sociāli vai kultūras mērķi, izveidoja pamatu ISIS/Daesh, Al-Qaeda un citu džihādistu organizāciju finansiālajām spējām un kalpo par aizsegu ļaunprātīgai praksei; tā kā tādēļ ir būtiski novērot šīs organizācijas, to finansētājus, darbības un bieži vien izvērstas saiknes ar dalībniekiem Eiropas Savienībā un vākt izlūkdatus par tiem; tā kā būtu jābloķē to atbalsts džihādistu radikālisma izplatīšanai Āfrikā, Tuvajos Austrumos, Āzijā un Eiropā; tā kā īpašu satraukumu rada šī ekspansija pie ES robežām un mūsu kaimiņvalstīs un partnervalstīs; tā kā tam, lai Persijas līča sadarbības padome (GCC) un tās dalībvalstis pilnībā īstenotu FATF ieteikumus šajās jomās, ir izšķiroša nozīme cīņā pret pasaules mēroga terorismu;
L. tā kā Al-Qaeda globālā līdzekļu vākšanas tīkla pamatā ir ziedojumi labdarības organizācijām un NVO, kuras sazinās ar līdzekļu devējiem, izmantojot sociālos plašsaziņas līdzekļus un tiešsaistes forumus; tā kā konti arī ir tikuši izmantoti, lai aicinātu atbalstītājus ziedot džihādam; tā kā pēdējos gados teroristiskas organizācijas ir izstrādājušas vairākas viedtālruņu lietojumprogrammas, lai palielinātu aptverto personu loku un veicinātu ziedojumus no atbalstītājiem, no kuriem lielākā daļa atrodas Persijas līča valstīs;
M. uzsver, ka vismazākās valstis un valstis ar vājiem rezultātiem tiesiskuma jomā ir īpaši neaizsargātas un pakļautas riskam kļūt par karstajiem punktiem terorisma finansēšanā;
N. tā kā izlūkdati liecina, ka struktūras un personas Persijas līča valstīs sniedz finansiālu un loģistikas atbalstu ISIS/Daesh, Al-Qaeda un citiem radikāliem grupējumiem; tā kā bez šī finansējuma daudzi no šiem teroristu grupējumiem nebūtu pašpietiekami;
O. tā kā ISIS/Daesh un Al-Qaeda ir kļuvušas finansiāli pašpietiekamas; tā kā ISIS/Daesh un Al-Qaeda mēģina novirzīt savu naudu uz Sīriju un Irāku, izmantojot naftas eksportu un investīcijas uzņēmumos, tostarp ar naudas un profesionāliem kurjeriem, nelikumīgiem līdzekļu pārvedumiem un naudas un profesionāliem pakalpojumiem; tā kā ISIS/Daesh un Al-Qaeda legalizē ar savu kriminālo darbību radītos ienākumus, iegādājoties visu veidu uzņēmumus un aktīvus; tā kā ISIS/Daesh un Al-Qaeda arī legalizē ieņēmumus no zagtām senlietām un mākslas un artefaktu kontrabandas, pārdodot tos ārzemēs, tostarp tirgos dalībvalstīs; tā kā nelegāla tirdzniecība ar cita starpā precēm, šaujamieročiem, naftu, narkotikām, cigaretēm un kultūras objektiem, kā arī cilvēku tirdzniecība, verdzība, bērnu izmantošana, rekets un izspiešana ir kļuvuši par veidiem, kā teroristu grupējumi iegūst finansējumu; tā kā arvien ciešākas saiknes starp organizēto noziedzību un teroristu grupējumiem rada arvien lielāku apdraudējumu Savienības drošībai; tā kā šie avoti varētu ļaut ISIS/Daesh un Al-Qaeda arī turpmāk finansēt kriminālas darbības pēc to teritoriālās sagrāves Sīrijā un Irākā;
P. tā kā saskaņā ar starptautiskām saistībām, kuru pamatā ir ANO Drošības padomes rezolūcijas un iekšzemes tiesību akti, ir noteikts starptautisks aizliegums pieprasīt izpirkuma maksu; tā kā praksē ANO aizliegumu neatbalsta nozīmīgas parakstītājvalstis, kuras izvēlas tūlītēju dzīvības saglabāšanu, nevis terorisma apkarošanas saistību ievērošanu, un šāda rīcība ļauj finansēt teroristu organizācijas,
1. adresē Padomei, Komisijai un Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) šādus ieteikumus:
a)
aicina dalībvalstis un Komisiju uzskatīt teroristu tīklu finansēšanas avotu likvidēšanu par noteicošu prioritāti, jo tas ir efektīvs veids, kā mazināt šo tīklu efektivitāti; uzskata, ka, lai apkarotu terorisma finansēšanu un vispārīgāk —teroristu uzbrukumus, ārkārtīgi liela nozīme ir preventīvai stratēģijai, kas pamatojas uz dalīšanos ar labāko praksi un apmaiņu ar aizdomīgu finanšu informāciju izlūkdienestu starpā; tādēļ aicina dalībvalstu izlūkdienestus uzlabot koordināciju un sadarbību, izveidojot stabilu Eiropas terorisma apkarošanas finanšu izlūkošanas platformu esošo struktūru (piem., Eiropola) satvarā, lai novērstu vēl vienas aģentūras izveidi, padziļināti koncentrējoties uz proaktīvu informācijas apmaiņu par finansiālo atbalstu teroristu tīkliem; uzskata, ka ar šādu platformu tiktu izveidota kopēja datubāze ar datiem par fiziskām un juridiskām personām un aizdomīgiem darījumiem; uzsver, ka augstas vērtības dati, ko ieguvis kādas valsts drošības dienests, steidzami jānosūta brīdī, kad tie tiek reģistrēti centrālajā sistēmā, kurā vajadzētu atļaut iekļaut informāciju arī par trešo valstu valstspiederīgajiem, īpaši ņemot vērā iespējamo ietekmi uz pamattiesībām un jo īpaši tiesībām uz personas datu aizsardzību un datu izmantošanas mērķa ierobežojuma principam; uzsver, ka cita starpā jāizveido saraksts ar bankām, finanšu iestādēm un komercstruktūrām, kuras atrodas Eiropā un ārpus tās, kā arī trešās valstīs un kurās nepietiekami tiek apkarota terorisma finansēšana; aicina Komisiju izstrādāt šādu sarakstu pēc iespējas drīz, pamatojoties uz saviem kritērijiem un analīzi saskaņā ar Direktīvu (ES) 2015/849; atkārtoti norāda, ka tie, kas tieši vai netieši veic, organizē vai atbalsta terora aktus, ir jāsauc pie atbildības par viņu rīcību;
b)
aicina Eiropas valstis — gan ES dalībvalstis, gan trešās valstis —nodrošināt finansējumu programmām, kuras paredz sekmēt dalīšanos ar labāko praksi izlūkdienestu starpā, tostarp par izmeklēšanu un analīzi par teroristu un teroristu organizāciju vervēšanas metodēm un finansējuma pārvešanu terorisma mērķiem; iesaka ieviest publiskā apdraudējuma novērtējumus, kas tiktu sagatavoti reizi ceturksnī un apvienotu izlūkdatus un informāciju, ko ieguvis Eiropols un ES Izlūkdatu analīzes centrs (INTCEN); aicina dalībvalstis nodrošināt pietiekamu finansējumu un cilvēkresursus izlūkdienestiem;
c)
uzsver — kā to atkārtoti ir paudusi Finanšu darbību darba grupa (FATF), kura ir izstrādājusi stratēģiju cīņai pret teroristu finansēšanu, — ka ir ārkārtīgi svarīgi uzlabot un paātrināt informācijas apmaiņu starp finanšu izlūkošanas vienībām, starp finanšu izlūkošanas vienībām un drošības spēkiem, tiesībaizsardzības iestādēm un izlūkdienestiem to jurisdikcijās, dažādu juridiskciju starpā un privātajā sektorā, īpaši banku nozarē;
d)
atzinīgi vērtē Persijas līča sadarbības padomes (GCC) sadarbību ar FATF; aicina Komisiju un EĀDD aktīvi mudināt ES partnerus, jo īpaši GCC un tās dalībvalstis, pilnībā īstenot FATF ieteikumus, pievēršoties trūkumu novēršanai tādās jomās kā nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas apkarošana, un piedāvāt tehnisku palīdzību panākumu gūšanai šajās jomās;
e)
aicina PV/AP atbalstīt FATF centienus un piešķirt prioritāti cīņai pret teroristu finansēšanu, jo īpaši identificējot un strādājot ar tām ANO dalībvalstīm, kurās ir stratēģiskas nepilnības attiecībā uz cīņu pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un teroristu finansēšanu;
f)
aicina pastiprināt sadarbību starp Eiropolu un ES galvenajiem stratēģiskajiem partneriem, jo tam ir būtiska nozīme cīņā pret terorismu visā pasaulē; uzskata, ka ciešāka sadarbība ļautu labāk novērst un atklāt terorisma finanšu centrus un attiecīgi reaģēt; aicina dalībvalstis, pamatojoties uz darbu, ko veic Eiropols, labāk izmantot Eiropas finanšu izlūkošanas vienību neformālo tīklu (FIU.net), īstenojot Piekto direktīvu par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu un pieņemot reglamentējošus pasākumus, kuru mērķis būtu risināt citas problēmas, kas izriet no finanšu izlūkošanas vienību atšķirīgajiem statusiem un kompetencēm, jo īpaši, lai veicinātu koordināciju un informācijas apmaiņu finanšu izlūkošanas vienību starpā, kā arī starp finanšu izlūkošanas vienībām un tiesībaizsardzības iestādēm nolūkā dalīties ar informāciju ar Eiropas terorisma apkarošanas finanšu izlūkošanas platformu;
g)
atgādina, ka ārkārtīgi svarīgs ir pastiprināts politiskais dialogs, lielāka finansiālā palīdzība un atbalsts to ES partneru terorisma apkarošanas spēju veidošanai, kuri ir vistiešāk iesaistīti cīņā pret terorismu;
h)
aicina dalībvalstis, izveidojot kopīgas izmeklēšanas komandas ar Eiropolu, nopietnāk sekot līdzi aizdomīgām organizācijām, kuras iesaistītas šāda veida darbībās, piemēram, nelikumīgā tirdzniecībā, kontrabandā, viltošanā un krāpnieciskā praksē, tādējādi atvieglojot tiesībaizsardzības iestāžu piekļuvi aizdomīgiem darījumiem, ņemot vērā proporcionalitātes principu un tiesības uz privātumu; šajā nolūkā aicina dalībvalstis uzlabot izmeklētāju apmācību un specializāciju; aicina Komisiju atbalstīt un pienācīgi finansēt tādu apmācības programmu izstrādāšanu, kas ir paredzētas tiesībaizsardzības un tiesu iestādēm dalībvalstīs;
i)
aicina dalībvalstis un Komisiju iesniegt gada ziņojumu par gūtajiem rezultātiem un pasākumiem, kas veikti attiecībā uz cīņu pret terorisma finansēšanu un jo īpaši centieniem likt šķēršļus ISIS/Daesh un Al-Qaeda finansēšanai; atgādina, ka jomā, kas vērsta pret terorisma finansēšanu, dažas dalībvalstis iegulda vairāk nekā citas un tāpēc labākais risinājums būtu palielināt informācijas apmaiņu, proti, attiecībā uz jau ieviesto pasākumu efektivitāti;
j)
atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu izveidot bankas kontu reģistrus un atvieglot finanšu izlūkošanas vienību un citu kompetentu iestāžu, kas iesaistītas cīņā pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un terorisma finansēšanu, piekļuvi šiem reģistriem; norāda, ka Komisijai drīzumā jānāk klajā ar iniciatīvu, lai dotu tiesībaizsardzības iestādēm plašāku piekļuvi reģistriem; uzsver, ka, apmainoties ar bankas kontu informāciju, nepieciešams ievērot noteikumus par policijas sadarbību un tiesu iestāžu sadarbību, jo īpaši saistībā ar kriminālprocesu; šajā saistībā aicina dalībvalstis, kuras vēl nav transponējušas Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 3. aprīļa Direktīvu 2014/41/ES par Eiropas izmeklēšanas rīkojumu krimināllietās, to izdarīt pēc iespējas drīzāk;
k)
aicina dalībvalstis īstenot nepieciešamos likumdošanas pasākumus nolūkā nodrošināt, ka bankas veic ciešu priekšapmaksas karšu uzraudzību, lai tās varētu no jauna papildināt tikai ar bankas pārskaitījumu un no personiski identificējamiem kontiem; uzsver tādas attiecināšanas ķēdes nozīmīgumu, kas ļauj izlūkdienestiem noteikt, vai darījums satur nopietnu risku tikt izmantotam teroristiskiem vai citiem smagiem noziegumiem; turklāt aicina dalībvalstis veikt nepieciešamos pasākumus, lai pilnībā veicinātu bankas kontu atvēršanu visiem, kas atrodas to teritorijā;
l)
uzsver nepieciešamību likvidēt jebkāda veida nodokļu oāzes, kas atvieglo nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, nodokļu apiešanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, kam var būt loma teroristu tīklu finansēšanā; šajā sakarībā aicina dalībvalstis apkarot izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un mudina Komisiju ierosināt un īstenot pasākumus ciešai finanšu plūsmu un nodokļu oāžu uzraudzībai;
m)
ņem vērā to, ka sadarbība starp ASV un citiem partneriem ir bijusi sekmīga, un saistībā ar ES un ASV nolīgumu, lai apmainītos ar informāciju, kas pieejama ASV Teroristu finansēšanas izsekošanas programmā (TFTP), iegūtā informācija — lietderīga; aicina Komisiju ierosināt šajā jomā izveidot Eiropas sistēmu, kas papildinātu pašreizējo sistēmu un pievērstos esošajām nepilnībām, īpaši saistībā ar SEPA, ievērojot drošības un individuālo brīvību līdzsvaru; norāda, ka šai Eiropas iekšējai sistēmai būs jāpiemēro Eiropas datu aizsardzības standarti;
n)
aicina PV/AP un dalībvalstis sadarbībā ar ES terorisma apkarošanas koordinatoru sagatavot to fizisku un juridisku personu sarakstu, kuras darbojas nepietiekami pārredzamos režīmos, un kurām ir augsti aizdomīgu finanšu darbību rādītāji, ja ir pierādījumi, ka attiecīgās iestādes nav rīkojušās, jo īpaši ja pastāv to saistība ar džihādistu radikālismu; aicina PV/AP un dalībvalstis to attiecībās ar attiecīgo valsti ņemt vērā šīs valsts iesaistīšanos terorisma finansēšanā;
o)
aicina Eiropas Savienības Padomi stiprināt selektīvo sankciju un citu ierobežojošu pasākumu piemērošanu pret visām tām fiziskām un juridiskām personām, kas jebkādā veidā dara pieejamus saimnieciskos resursus ISIS/Daesh, Al-Qaeda un citiem džihādistu grupējumiem; prasa iesaldēt šo indivīdu, grupu, uzņēmumu un struktūru līdzekļus un citus finanšu aktīvus vai ekonomiskos resursus (tostarp līdzekļus, kas ir saistīti ar īpašumu, kurš tām pieder vai kuru tās vai personas, kas rīkojas to vārdā vai atbilstoši to pilnvarojumam, tieši vai netieši kontrolē); atzinīgi vērtē to, ka ir izveidota ANO Drošības padomes komiteja, kuras uzdevums ir pārraudzīt sankciju piemērošanu; norāda, ka ANO Drošības padomes rezolūcija 2253(2015) uzliek par pienākumu visām dalībvalstīm steidzami rīkoties, bloķējot finanšu līdzekļus vai aktīvus ISIS/Daesh, Al-Qaeda un ar tiem saistītajiem indivīdiem, grupējumiem, uzņēmumiem un struktūrām; aicina PV/AP atbalstīt ANO Drošības padomes aicinājumu ANO dalībvalstīm rīkoties enerģiski un apņēmīgi, lai likvidētu līdzekļu un citu finanšu aktīvu un saimniecisko resursu plūsmu pie indivīdiem un struktūrām, kas iekļauti sankciju sarakstā, kuras piemērojamas pret ISIS/Daesh un Al-Qaeda;
p)
aicina ES dalībvalstis izveidot kontroles un tīrvērtes sistēmu, ar kuru lūgšanu un izglītības vietām, iestādēm, centriem, labdarības organizācijām, kultūras asociācijām vai līdzīgām struktūrām, ja pastāv pamatotas aizdomas par saiknēm ar teroristiskiem grupējumiem, ir jāsniedz pārskats par to, no kā tie saņem līdzekļus un kā saņemtie līdzekļi tiek sadalīti gan Eiropas Savienībā, gan ārpus tās, un prasa, lai visi līdzekļu pārskaitītāju darījumi tiktu reģistrēti centralizētā datubāzē, kura izveidota ar visām atbilstošām garantijām; pieprasa ieviest obligātu ex ante pārbaudi par naudas izcelsmes avotu un galamērķi labdarības organizāciju gadījumā, ja pastāv pamatotas aizdomas par saistību ar terorismu, lai nepieļautu tās ļaunprātīgu vai netīšu izplatīšanu terorisma nolūkā; mudina visus šādus pasākumus veikt kā daļu no konkrētām programmām, kas paredzētas cīņai pret islamofobiju, lai novērstu to, ka pieaug naida noziegumi, uzbrukumi musulmaņiem vai rasistiskas un ksenofobiskas motivācijas uzbrukumi reliģijas vai etniskās piederības dēļ;
q)
aicina dalībvalstis nodrošināt labāku pārraudzību pār tradicionāliem naudas pārvedumu veidiem (cita starpā, piemēram, hawala vai ķīniešu fei-chien) un regulēt tos vai neformālas vērtību pārvedumu sistēmas, proti, izmantojot notiekošo procedūru regulas pieņemšanai par Savienības teritorijā ievestās naudas vai no tās izvestās naudas kontroli (2016/0413(COD)), nosakot aģentiem, kuri veic pārvedumus, pienākumu deklarēt attiecīgajās iestādēs katru nozīmīgu saskaņā ar minētajām sistēmām veikto darījumu un saziņā ar grupām, kuras skar šie pasākumi, uzsverot, ka mērķis nav ierobežot tradicionālus neformālus naudas pārvedumus, bet gan organizētās noziedzības, terorisma vai no nelikumīgi iegūtās naudas radītos rūpnieciskos/komerciālos ienākumus; šajā sakarībā prasa:
i)
visiem starpniekiem un/vai fiziskām personām, kuras piedalās minētajā darbībā (apmaiņas kontrolieri vai veicēji, starpnieki un sarunātāji, koordinatori, līdzekļu vācēji un pārvedēji), reģistrēties attiecīgajā nacionālajā iestādē;
ii)
deklarēt visus darījumus un tos dokumentēt tā, lai atvieglotu informācijas nodošanu pēc pieprasījuma;
iii)
noteikt atturošas sankcijas starpniekiem un/vai citiem, kuri piedalās nedeklarētos darījumos;
r)
prasa Komisijai ierosināt tiesību aktus, kas vajadzīgi, lai labāk uzraudzītu visus elektroniskos finanšu darījumus un uzņēmumus, kuri izdod e-valūtu, tostarp starpniekus, lai nepieļautu līdzekļu pārveidošanu lietotājiem, kuri nav pilnībā identificēti, kā tas var notikt publisku tīklu vai anonīmu navigācijas sistēmu gadījumā; šajā sakarībā uzsver, ka ir jābūt obligātai prasībai veikt kriptovalūtas apmaiņu uz skaidru naudu un otrādi, izmantojot identificējamu bankas kontu; aicina Komisiju veikt novērtējumu par to, kā terorisma finansēšanu ietekmē e-spēļu darbības, virtuālās valūtas, kriptovalūtas, blokķēžu un FinTech tehnoloģijas; turklāt aicina Komisiju apsvērt iespējamos pasākumus, tostarp iespēju pieņemt tiesību aktus, lai izveidotu tiesisko regulējumu attiecībā uz šādām darbībām nolūkā ierobežot instrumentus nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai;
s)
aicina Komisiju un dalībvalstis palielināt uzraudzību attiecībā uz zelta, dārgmetālu un dārgakmeņu tirdzniecības regulēšanu un kontroli, lai šīs preces netiktu izmantotas kā teroristu darbību finansēšanas veids; prasa ieviest kritērijus, par kuriem dalībvalstis kopīgi vienotos un kurus tās ievērotu; aicina Komisiju un dalībvalstis aizliegt un uzlikt sodus par jebkādu tirdzniecības pārvadājumu darbību (gan eksportu, gan importu) ar teritorijām, kuras kontrolē džihādisti, izņemot saistībā ar humānās palīdzības precēm, kas nepieciešamas pakļautajiem iedzīvotājiem; prasa saukt pie atbildības un sodīt par neapdomīgu vai ļaunprātīgu rīcību visus (fiziskas un juridiskas personas), kas jebkādā veidā (pirkšana, pārdošana, izplatīšana, starpniecība vai citi veidi) piedalās minētajā nelikumīgajā tirdzniecībā; norāda uz specifisku risku, ka terorisms tiek finansēts, izmantojot bezkonta naudas pārvedumus (MVTS); aicina dalībvalstis izstrādāt padziļinātu partnerību un sadarbību starp MTVS aģentiem un Eiropas tiesībaizsardzības iestādēm un sniegt pamatnostādnes, lai konstatētu un novērstu jebkādus īpašus šķēršļus, kas liedz apmainīties ar informāciju par aizdomīgiem naudas pārvedumiem;
t)
atzinīgi vērtē priekšlikumu regulai par kultūras preču importu un uzsver tās būtisko nozīmi cīņā pret šo preču nelegālu importēšanu terorisma finansēšanai; aicina Komisiju ieviest izsekojamības sertifikātu mākslas objektiem un antikvāriem priekšmetiem, kuri tiek ievesti ES tirgū, jo īpaši attiecībā uz precēm, kuru izcelsme ir teritorijas vai vietas, ko kontrolē jebkādi bruņoti nevalstiski dalībnieki, kā arī organizācijas, grupas vai personas, kas iekļautas ES teroristu sarakstā; aicina Komisiju pastiprināt sadarbību ar starptautiskām organizācijām, piemēram, Apvienoto Nāciju Organizāciju, UNESCO, Interpolu, Pasaules Muitas organizāciju un Starptautisko Muzeju padomi, lai stiprinātu cīņu pret kultūras priekšmetu nelikumīgu tirdzniecību kā līdzekli terorisma finansēšanai; aicina dalībvalstis izveidot policijas vienības, kas ir specializējušās kultūras preču nelikumīgā tirdzniecībā, un koordinēt to darbību dalībvalstu starpā; aicina dalībvalstis noteikt pienākumu uzņēmumiem, kuri tirgojas ar mākslas priekšmetiem, deklarēt visus aizdomīgos darījumus un par netīšu terorisma finansēšanu noteikt iedarbīgus, samērīgus un preventīvus sodus, tostarp vajadzības gadījumā izvirzot kriminālas apsūdzības, to ar attiecīgo mākslas un antikvāru priekšmetu pārdošanu saistīto uzņēmumu īpašniekiem, kuri iesaistās šāda veida preču nelikumīgā tirdzniecībā; aicina Komisiju stiprināt atbalstu trešām valstīm, jo īpaši kaimiņvalstīm, to centienos cīnīties pret noziedzību un nelikumīgu tirdzniecību kā terorisma finansēšanas avotu;
u)
aicina Komisiju ierosināt pasākumus, kuru mērķis ir palielināt pārredzamību attiecībā uz patēriņa preču, jo īpaši naftas ķīmijas produktu, izcelsmi, transportu un tirdzniecības starpniecību, pastiprināt izsekojamību un apturēt teroristu organizāciju neapzinātu finansēšanu;
v)
aicina Komisiju izpētīt iespēju reformēt attiecīgās regulas un direktīvas, lai finanšu iestādēm būtu pienākums pieprasīt informāciju par iemeslu, kādēļ tiek īstenoti aizdomīgie darījumi ar nelielām un ievērojamām naudas summām, nolūkā kontrolēt izpirkuma maksas, kas tiek maksātas teroristu organizācijām; aicina dalībvalstis veikt preventīvus pasākumus, kas vērsti uz ekonomikas dalībniekiem apdraudētajās zonās, ar mērķi atbalstīt tos viņu darbībās;
w)
aicina EĀDD izraudzīties finanšu izlūkošanas speciālistu jaunajai KDAP misijai Irākā, lai sniegtu atbalstu Irākas valdībai nolūkā nepieļaut, ka ISIS/Daesh un Al-Qaeda aktīvi tiek izvesti no valsts, kā arī palīdzēt Irākas iestādēm attīstīt programmas cīņai pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju;
x)
aicina Komisiju un dalībvalstis to dialogā ar trešo valstu partneriem par cīņu pret terorismu koncentrēt uzmanību uz policijas un tiesu iestāžu sadarbību un apmaiņu ar datiem un labāko praksi, lai stiprinātu sinerģiju globālajos terorisma finansēšanas apkarošanas centienos;
y)
atzinīgi vērtē terorisma apkarošanas ekspertu tīkla izveidošanu ES delegācijās; aicina pastiprināt šo tīklu un to paplašināt, attiecinot uz vairākiem reģioniem un jo īpaši Āfrikas ragu un Dienvidaustrumāziju; norāda, ka ir svarīgi iekļaut terorisma apkarošanas mērķus ES KDAP misiju pilnvarās un operācijās, jo īpaši Lībijā, Sāhelā, Āfrikas ragā un Tuvajos Austrumos; mudina EĀDD izraudzīties finanšu izlūkošanas speciālistu KDAP misijām valstīs, kurās, iespējams, ir raduši patvērumu teroristi (terrorist hubs), un Sāhelas reģionā, un efektīvi veidot ciešu sadarbību ar vietējām valdībām;
z)
aicina Komisiju un dalībvalstis darīt vairāk, lai veicinātu trešo valstu partnerus parakstīt un ratificēt 1999. gada Starptautisko konvenciju par cīņu pret terorisma finansēšanu, kurā izklāstīti vairāki principi un standarti nolūkā izskaust terorisma finansēšanu, un efektīvi īstenot konvenciju;
aa)
uzsver, ka novērst un mazināt sociālekonomiskās problēmas reģionā, veicināt dzīvotspējīgas valstis un nodrošināt cilvēktiesību ievērošanu ir būtiski svarīgi, lai mazinātu augsni, kurā veidojas ISIS/Daesh, Al-Qaeda un citi džihādistu grupējumi, tostarp to finansiālas autonomijas spējas;
ab)
prasa PV/AP un EĀDD padziļināt sadarbību ar valstīm, kurās atrodas no narkotisko vielu nelikumīgas tirdzniecības, cilvēku tirdzniecības vai komerciālu preču nelikumīgas tirdzniecības iegūti līdzekļi, un ar nelikumīgu cigarešu izcelsmes valstīm, lai šos līdzekļus varētu konfiscēt;
ac)
mudina PV/AP un EĀDD virzīt iniciatīvas starptautiskajos forumos, lai sekmētu uzņēmumu īpašumtiesību pārredzamību, proti, izveidojot publisku reģistru juridiskajām personām, tostarp uzņēmumiem, trastiem un fondiem, un centrālu reģistru banku kontiem, finanšu instrumentiem, nekustamajam īpašumam, dzīvības apdrošināšanas līgumiem un citiem atbilstīgajiem aktīviem, ko varētu ļaunprātīgi izmantot nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un terorisma finansēšanai;
ad)
aicina Padomi un Komisiju izveidot un īstenot gada standarta ziņošanas mehānismu, lai ziņotu Parlamentam par dalībvalstu un Komisijas veiktajiem pasākumiem pret terorisma finansēšanu;
ae)
mudina PV/AP un EĀDD atbalstīt mūsu ārvalstu partnerus to centienos uz vietas ierobežot finanšu plūsmas no privātpersonām uz organizācijām, par kurām tiek uzskatīts, ka tās sniedz atbalstu un resursus teroristiem;
af)
mudina dalībvalstis steidzami pieņemt Komisijas ierosinātās PVN reformas, lai novērstu to, ka noziedzīgas organizācijas izmanto nepilnības Eiropas PVN sistēmā, lai finansētu terorismu un citas noziedzīgas darbības;
ag)
atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu par iesaldēšanas rīkojumu un konfiskācijas rīkojumu savstarpēju atzīšanu;
ah)
atkārtoti pauž viedokli, ka cīņai — vai tā būtu finansiāla, militāra vai ideoloģiska — pret ISIS/Daesh, Al-Qaeda un citiem džihādistu grupējumiem un to sagraušanai joprojām jābūt vienam no svarīgākajiem drošības un aizsardzības programmas darba kārtības uzdevumiem; aicina EĀDD izmantot savu diplomātisko sadarbību ar reģiona valstīm, lai uzsvērtu šo kopīgo ieinteresētību gan ES, gan reģionālajiem dalībniekiem;
2. uzdod priekšsēdētājam šo ieteikumu nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos un dalībvalstīm.