Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 30. novembra paziņojumu „Eiropas sadarbīgo intelektisko transporta sistēmu stratēģija — liels solis ceļā uz sadarbīgu, satīklotu un automatizētu pārvietošanos” (COM(2016)0766),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 7. jūlija Direktīvu 2010/40/ES par pamatu inteliģento transporta sistēmu ieviešanai autotransporta jomā un saskarnēm ar citiem transporta veidiem(1) un to, ka ir pagarināts pilnvaru periods deleģēto aktu pieņemšanai,

–  ņemot vērā Eiropas Reģionu komitejas 2017. gada 11. oktobra atzinumu par sadarbīgām intelektiskām transporta sistēmām (CDR 2552/2017),

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2017. gada 31. maija atzinumu par tematu “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas sadarbīgo intelektisko transporta sistēmu stratēģija — liels solis ceļā uz sadarbīgu, satīklotu un automatizētu pārvietošanos””(2),

–  ņemot vērā sadarbīgu intelektisku transporta sistēmu (S-ITS) ieviešanas platformas ziņojumus, jo īpaši par S-ITS sertifikātu un drošības politiku,

–  ņemot vērā Parlamenta 2017. gada 14. novembra rezolūciju par dzīvību glābšanu: autotransporta drošības uzlabošana ES(3),

–  ņemot vērā 2016. gada 14. aprīļa Amsterdamas deklarāciju par sadarbību satīklotas un automatizētas braukšanas jomā,

–  ņemot vērā Parlamenta 2017. gada 1. jūnija rezolūciju par interneta savienojamību izaugsmei, konkurētspējai un kohēzijai: Eiropas gigabitu sabiedrība un 5G(4),

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ziņojumu un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas, Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinumus (A8-0036/2018),

A.  tā kā Eiropas stratēģija par sadarbīgām intelektiskām transporta sistēmām (stratēģija) ir cieši saistīta ar Komisijas politiskajām prioritātēm, proti, tās programmu nodarbinātībai, izaugsmei un ieguldījumiem, mērķi radīt vienotu Eiropas transporta telpu un digitālo vienoto tirgu un nodrošināt klimata aizsardzību, kā arī ar Enerģētikas savienības stratēģiju;

B.  tā kā dalībvalstu iestādēm un rūpniecības nozarēm ir jāreaģē uz neatliekamo vajadzību padarīt transportu drošāku, tīrāku, efektīvāku, ilgtspējīgāku, multimodālāku un pieejamāku visiem satiksmes dalībniekiem, tostarp visvairāk neaizsargātajiem iedzīvotājiem un cilvēkiem ar ierobežotām pārvietošanās spējām;

C.  tā kā pēdējos desmit gados ES pieredzētā pozitīvā tendence ceļu satiksmes drošības jomā ir palēninājusies, tā kā 92 % ceļu satiksmes negadījumu notiek cilvēka kļūdu dēļ un tā kā S-ITS tehnoloģiju izmantošana ir svarīga noteiktu autovadītāja palīdzības sistēmu efektīvai darbībai; tā kā autotransports vēl arvien turpina aizņemt lielāko daļu telpas pilsētās, tā dēļ notiek visvairāk negadījumu un rodas lielākā daļa transporta emisiju, proti, troksnis, siltumnīcefekta gāzes un gaisu piesārņojošās vielas;

D.  tā kā S-ITS sistēma ļaus satiksmes dalībniekiem un satiksmes pārvaldītājiem efektīvāk kopīgot un izmantot informāciju un saskaņot darbības;

E.  tā kā S-ITS kiberdrošība ir svarīgs tās ieviešanas elements, tā kā sadrumstaloti drošības risinājumi apdraudētu sadarbspēju un galalietotāju drošību un tā kā tāpēc noteikti ir vajadzīga ES līmeņa rīcība;

F.  tā kā algoritmiskā pārskatatbildība un pārredzamība nozīmē tādu tehnisko un operatīvo pasākumu īstenošanu, ar kuriem nodrošina pārredzamību un automatizētās lēmumu pieņemšanas un indivīdu uzvedības iespējamības aprēķināšanas procesa nediskriminējošu raksturu; tā kā pārredzamībai būtu jānodrošina personām jēgpilnas informācijas pieejamība par tajā ietverto loģiku un procesa un tā seku nozīmīgumu; tā kā tam būtu jāaptver informācija par datiem, ko izmanto analīzes pilnveidošanai, un jāļauj iedzīvotājiem izprast un uzraudzīt viņus ietekmējošus lēmumus;

G.  tā kā ES vajadzētu veicināt un turpināt attīstīt digitālās tehnoloģijas, lai ne tikai samazinātu cilvēka kļūdas un citus efektivitātes trūkumus, bet arī lai samazinātu izmaksas un optimizētu infrastruktūras lietošanu, novēršot satiksmes sastrēgumus un tādējādi mazinot arī CO2 emisijas;

H.  tā kā šis sadarbīguma elements, pateicoties digitālajai un mobilajai savienojamībai, ievērojami uzlabos satiksmes drošību, satiksmes efektivitāti, ilgtspēju un multimodalitāti; tā kā vienlaikus tas radīs milzīgu ekonomisko potenciālu un samazinās ceļu satiksmes negadījumu skaitu un enerģijas patēriņu; tā kā S-ITS ir būtiski svarīgas autonomo transportlīdzekļu un vadības sistēmu attīstībai;

I.  tā kā satīklota un automatizēta braukšana ir svarīga digitāla attīstība šajā nozarē un tā kā koordinācija ar visām nozarē izmantotajām jaunajām tehnoloģijām, piemēram, Eiropas globālās satelītnavigācijas sistēmām GALILEO un EGNOS, pašlaik ir sasniegusi augstu tehnoloģisko spēju līmeni;

J.  tā kā ES ir pienākums ievērot Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, jo īpaši tās 7. un 8. punktu par tiesībām uz privātumu un personas datu aizsardzību;

K.  tā kā vairākas valstis visā pasaulē (piemēram, ASV, Austrālija, Japāna, Koreja un Ķīna) strauji virzās uz jauno digitālo tehnoloģiju ieviešanu un tā kā dažās valstīs S-ITS transportlīdzekļi un pakalpojumi jau ir pieejami tirgū,

Vispārīgas pamatnostādnes

1.  atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu par Eiropas sadarbīgo intelektisko transporta sistēmu stratēģiju un šā paziņojumā pamatā likto intensīvo darbu, ko tā ir veikusi sadarbībā ar gan valsts, gan privātā sektora ekspertiem; atbalsta rezultātus un tādēļ aicina bez kavēšanās ieviest sadarbspējīgus S-ITS pakalpojumus visā Eiropā;

2.  uzsver nepieciešamību pēc skaidra juridiskā pamata S-ITS ieviešanas atbalstam, un atzinīgi vērtē to, ka saskaņā ar ITS direktīvu (Direktīvu 2010/40/ES) paredzēts pieņemt deleģēto aktu, lai nodrošinātu pakalpojumu nepārtrauktību, panāktu sadarbspēju un atbalstītu atpakaļsaderību;

3.  norāda uz S-ITS potenciālu degvielas patēriņa efektivitātes uzlabošanai, samazinot individuālā transporta izmaksas un satiksmes nelabvēlīgo ietekmi uz vidi;

4.  uzsver digitālo tehnoloģiju un ar to saistīto uzņēmējdarbības modeļu potenciālu autotransportā un atzīst stratēģiju par svarīgu pavērsienu S-ITS attīstībā un virzībā uz pilnīgi satīklotu un automatizētu mobilitāti; atzīmē, ka sadarbīgie, satīklotie un automatizētie transportlīdzekļi var palielināt Eiropas nozaru konkurētspēju, padarīt transportu integrētu un drošāku, kā arī samazināt sastrēgumus, enerģijas patēriņu un emisijas un uzlabot savienojamību starp dažādiem transporta veidiem; ņemot to vērā norāda, ka jānosaka prasības infrastruktūrai, lai nodrošinātu attiecīgo sistēmu spēju darboties droši un efektīvi;

5.  atzīmē, ka ES nozarēm vajadzētu produktīvi izmantot savu pasaules mērogā vadošo pozīciju S-ITS tehnoloģiju izstrādē un ieviešanā; uzsver, ka steidzami ir jāizstrādā vērienīga ES stratēģija, ar kuras palīdzību tiktu koordinēti valstu un reģionālie centieni, novērsta sadrumstalotība, paātrināta tādu S-ITS tehnoloģiju ieviešana, kas ir apliecinājušas spēju uzlabot drošību, un iespējami palielināta sadarbība starp dažādām nozarēm, tādām kā transports, enerģētika un telesakari; mudina Komisiju iesniegt konkrētu grafiku ar precīziem mērķiem, kas ES jāsasniedz laikā no 2019. līdz 2029. gadam, piešķirt prioritāti to S-ITS pakalpojumu ieviešanai līdz 2019. gadam, kuriem ir vislielākais potenciāls drošības jomā, kā noteikts S-ITS platformas II posma ziņojumā sagatavotajā pakalpojumu sarakstā, un nodrošināt, ka šie pakalpojumi ir pieejami visos jaunajos transportlīdzekļos visā Eiropā;

6.  uzsver nepieciešamību ieviest saskaņotu sociālo, vides un drošības noteikumu kopumu, lai nodrošinātu darba ņēmēju un patērētāju tiesības un panāktu godīgu konkurenci šajā nozarē;

7.  atzinīgi vērtē S-ITS platformas II posma rezultātus un uzsver rezultātu nozīmīgumu(5);

8.  uzsver, ka paziņojums gan ir svarīgs pavērsiens ES stratēģijas izstrādē attiecībā uz sadarbīgiem, satīklotiem un automatizētiem transportlīdzekļiem, taču nedrīkstētu jaukt S-ITS un šīs atšķirīgās koncepcijas;

9.  uzsver nepieciešamību nodrošināt, ka satīklotu un automatizētu transportlīdzekļu un S-ITS izstrādē un ieviešanā tiek pilnībā ņemti vērā un veicināti mērķi veikt transporta sistēmas dekarbonizāciju un panākt, ka ceļu satiksmes negadījumos vairs neiet bojā cilvēki;

10.  atgādina, ka S-ITS ir sistēmas, kas ļauj dažādiem ITS elementiem (transportlīdzekļiem, ceļu iekārtām, satiksmes vadības centriem un pārnēsājamām ierīcēm) sazināties un dalīties informācijā, izmantojot standartizētu sakaru arhitektūru, un ka tāpēc būtiska ir atsevišķu sistēmu sadarbspēja;

11.  atgādina, ka satīklotie transportlīdzekļi ir transportlīdzekļi, kas izmanto S-ITS tehnoloģijas, kuras visiem autotransporta līdzekļiem ļauj sazināties gan ar citiem transportlīdzekļiem, satiksmes signāliem, noturīgu ceļmalas un horizontālo infrastruktūru, kas vēl jāpapildina un jāpielāgo, taču ar kurām var nodrošināt arī inovatīvas maksas iekasēšanas sistēmas braukšanas laikā un droši sazināties ar transportlīdzekļiem un citiem satiksmes dalībniekiem; atgādina, ka 92 % ceļu satiksmes negadījumu notiek cilvēka kļūdu dēļ un ka S-ITS tehnoloģiju izmantošana ir svarīga noteiktu autovadītāja palīdzības sistēmu efektīvai darbībai;

12.  atgādina, ka automatizēti transportlīdzekļi ir transportlīdzekļi, kas spēj patstāvīgi darboties un manevrēt reālās satiksmes situācijās un kuros viena vai vairākas primārās braukšanas kontroles ierīces (stūre, paātrināšanās, bremzēšana) ir automatizētas ilgstošā laika periodā;

13.  uzsver nepieciešamību ieviest aizsardzības sistēmas pārejas posmā, kad līdzās pastāvēs arvien vairāk satīkloto un automatizēto transportlīdzekļu un tradicionālo nesatīkloto transportlīdzekļu, lai netiktu apdraudēta ceļu satiksmes drošība; norāda, ka noteiktas autovadītāju palīdzības sistēmas būtu jāturpina attīstīt un jāuzstāda obligāti;

14.  aicina Komisiju apsvērt, kā risināt jautājumu par sadarbīgu, satīklotu un automatizētu transportlīdzekļu atrašanos uz ceļiem vienlaikus ar nesatīklotiem transportlīdzekļiem un to vadītājiem, jo transportlīdzekļu vecuma un atlikušās nesatīkloto iedzīvotāju daļas dēļ jāparedz, ka pastāvīgi liela transportlīdzekļu daļa neiekļausies sistēmā;

15.  pauž nožēlu, ka trūkst precīza laika grafika attiecībā uz ieteicamajiem t. s. otrās dienas pakalpojumiem un turpmāko laikposmu, kā arī nav pilnībā veikts ietekmes novērtējums un trūkst precīzas informācijas par ieviešanas iniciatīvām S-ITS pakalpojumu attīstīšanā un potenciālo papildu pakalpojumu ieviešanā;

16.  aicina Komisiju piešķirt prioritāti tiem S-ITS pakalpojumiem, kuri nodrošina visaugstāko drošības potenciālu, un izstrādāt nepieciešamās definīcijas un prasības, kā arī nekavējoties atjaunināt Eiropas paziņojumu par cilvēka un mašīnas saskarnes principiem (HMI) attiecībā uz transportlīdzekļu informācijas un sakaru sistēmām, jo vadītāja un mašīnas saskarne ir svarīga(6);

17.  atkārtoti uzsver satīklotu un automatizētu transportlīdzekļu, S-ITS un jauno tehnoloģiju nozīmīgo lomu klimata mērķu sasniegšanā un nepieciešamību nodrošināt, ka to izstrādē un ieviešanā pilnībā tiek ņemts vērā un atbalstīts mērķis dekarbonizēt transporta sistēmu; atzinīgi vērtē S-ITS pielietošanu, lai uzlabotu satiksmes efektivitāti, samazinātu degvielas patēriņu un autotransporta ietekmi uz vidi (piemēram, CO2 emisiju ziņā) un optimizētu pilsētu infrastruktūras izmantošanu;

18.  uzsver iespējas, ko kravu autopārvadājumu jomā sniedz novatoriskas tehnoloģijas, piemēram, automatizēta braukšana un braukšana saistītās kolonnās (grupā iekļaujot dažādu transportlīdzekļus), kas ļauj labāk izmantot gaisa plūsmas, tādējādi samazinot degvielas patēriņu un emisijas; aicina vairāk atbalstīt pētniecību un attīstību šajā jomā, jo īpaši saistībā ar nepieciešamo digitālo infrastruktūru;

19.  uzsver vajadzību nodrošināt autoceļu lietotājiem lielāku izvēli, lietotājdraudzīgākus un labāk pielāgotus produktus un plašāku informāciju; šajā sakarībā mudina Komisiju veicināt labākās prakses apmaiņu, kuras mērķis cita starpā ir nodrošināt ekonomisko efektivitāti; mudina visas dalībvalstis pievienoties platformai C-Roads, jo tai ir paredzēta nozīmīga koordinējoša loma stratēģijas īstenošanā, taču ar nosacījumu, ka tiek ievērots tehnoloģiju neitralitātes princips, kas ir nepieciešams inovāciju veicināšanai; uzsver nepieciešamību nodrošināt, ka plaši un koordinēti dalībvalstīs tiek ieviesti moderni digitālie rīki un ka tie attiecas arī uz sabiedrisko transportu; aicina automobiļu ražotājus sākt S-ITS ieviešanu, lai īstenotu šo stratēģiju;

20.  lai labāk izvērtētu digitalizācijas progresu dažādās ceļu satiksmes jomās, mudina Komisiju sagatavot statistiku, kas papildinātu jau pastāvošos statistiskos rādītājus; norāda, cik svarīgas ir turpmākas investīcijas sensoru sistēmu pētniecībā un uzsver, ka S-ITS attīstīšanā īpaša uzmanība būtu jāpievērš braukšanai pilsētā, kas ļoti atšķiras no braukšanas ārpus pilsētas; norāda, ka braukšanai pilsētā jo īpaši raksturīga lielāka mijiedarbība ar motociklistiem, riteņbraucējiem, gājējiem un citiem mazāk aizsargātiem satiksmes dalībniekiem, tostarp personām ar invaliditāti;

21.  mudina dalībvalstis darīt visu iespējamo, lai nodrošinātu, ka profesionālās apmācības un augstākās izglītības kursi atbilst nozares vajadzībām pēc zināšanām ITS stratēģijas attīstīšanai; prasa analizēt perspektīvas jaunām karjeras iespējām un darbvietām, kas saistītas ar šo jauno pieeju mobilitātei, un dalīties ar labāko praksi tādu sadarbības modeļu izstrādē starp uzņēmumiem un izglītības sistēmu, kuri ir vērsti uz integrētu apmācības, inovācijas un ražošanas jomu radīšanu;

22.  uzskata, ka S-ITS pakalpojumi būtu integrējami Kosmosa stratēģijā Eiropai, jo S-ITS ieviešanas pamatā ir atrašanās vietas noteikšanas tehnoloģijas, piemēram, pozicionēšana, izmantojot satelītus;

23.  norāda, ka dalībvalstīm S-ITS pakalpojumu ieviešanu vajadzētu ņemt vērā arī plašākā kontekstā, kas saistīts ar ideju par mobilitāti kā pakalpojumu (MaaS) un integrāciju ar citiem transporta veidiem, jo īpaši, lai novērstu jebkādu atsitiena fenomenu, piemēram, autotransporta modālā īpatsvara palielināšanos;

Privātums un personas datu aizsardzība

24.  vērš uzmanību uz to, cik S-ITS un saistīto datu jomā svarīga ir ES privātuma un datu aizsardzības tiesību aktu piemērošana, un šā iemesla dēļ dati prioritāri būtu jāizmanto tikai S-ITS mērķiem un tos nedrīkstētu uzglabāt vai izmantot citiem nolūkiem; uzsver, ka viedajiem transportlīdzekļiem pilnībā jāatbilst Vispārējai datu aizsardzības regulai (GDPR) un saistītajiem noteikumiem, un ka S-ITS pakalpojumu sniedzējiem ir jāpiedāvā viegli pieejama informācija un jānodrošina autovadītājiem skaidri noteikumi un nosacījumi, kas ļauj tiem pieņemt brīvus un informētus lēmumus saskaņā ar GDPR paredzētajiem noteikumiem un ierobežojumiem;

25.  uzsver, ka vajadzīga daudz lielāka pārredzamība un algoritmiska pārskatatbildība attiecībā uz uzņēmumu veiktu datu apstrādi un analītiku; atgādina, ka Vispārīgā datu aizsardzības regula jau paredz tiesības tikt informētam par datu apstrādes loģisko sistēmu; turklāt uzsver nepieciešamību novērst t. s. braukšanas barjeru, kas paredzētu, ka lietotāji nevar vadīt savu viedo automobili, ja viņi atsakās dot piekrišanu; prasa, lai viedo automobiļu gadījumā būtu pieejama bezsaistes režīma iespēja, kas lietotājiem ļautu izslēgt personas datu pārsūtīšanu uz citām ierīcēm, neierobežojot spēju vadīt automobili;

26.  vērš uzmanību uz to, ka datu aizsardzība un konfidencialitāte ir jāņem vērā visā datu apstrādes procesā; uzsver, ka sākumpunktam ITS lietotņu un sistēmu izstrādē vajadzētu būt principam par integrētu privātuma aizsardzību un integrētu datu aizsardzību un datu aizsardzību pēc noklusējuma; atgādina, ka ar anonimizācijas paņēmieniem var palielināt lietotāju uzticēšanos to izmantotiem pakalpojumiem;

Kiberdrošība

27.  norāda uz to, ka visās dalībvalstīs ir svarīgi piemērot augstus kiberdrošības standartus, lai novērstu hakeru uzbrukumus un kiberuzbrukumus, jo īpaši ņemot vērā S-ITS sakaru drošības kritisko raksturu; atzīmē, ka kiberdrošība ir ļoti svarīgs uzdevums, kas jārisina, transporta sistēmai kļūstot arvien vairāk digitalizētai un satīklotai; uzsver, ka automatizēti un satīkloti transportlīdzekļi un datubāzes, kurās dati tiek apstrādāti un/vai uzglabāti, var tik pakļauti kiberuzbrukumiem, un tāpēc visi trūkumi un riski, ko var noteikt un iedomāties pašreizējā attīstības stadijā, būtu jāizslēdz, izstrādājot kopēju drošības politiku, tostarp stingrus drošības standartus, kā arī sertifikācijas politiku S-ITS ieviešanai;

28.  uzsver, ka vienlīdz augsti drošības standarti būtu jāpiemēro gan ES un visās dalībvalstīs, gan iespējamos sadarbības nolīgumos ar trešām valstīm; uzsver, ka minētajiem standartiem tomēr nevajadzētu kavēt neatkarīgu apkalpes speciālistu piekļuvi borta sistēmām, lai nodrošinātu, ka transportlīdzekļa īpašnieki nav atkarīgi no automobiļu ražotājiem, veicot jebkādas vajadzīgās pārbaudes un/vai labojumus transportlīdzekļa programmatūrai;

Sakaru tehnoloģijas un frekvences

29.  uzskata, ka pareiza ir tehnoloģiski neitrāla hibrīdsakaru pieeja, kas nodrošina sadarbspēju un atpakaļsaderību un apvieno savstarpēji papildinošas sakaru tehnoloģijas, un ka daudzsološākais hibrīdsakaru tehnoloģiju risinājums šķiet maza darbības attāluma bezvadu sakaru un mobilo un satelītu tehnoloģiju kombinācija, kas nodrošinās vislabāko iespējamo atbalstu S-ITS pamatpakalpojumu ieviešanai;

30.  ņem vērā norādi uz saikni starp satīklotajiem automobiļiem un Eiropas satelītnavigācijas sistēmām EGNOS un Galileo; tādēļ ierosina, ka ar satīklotajiem automobiļiem saistītas stratēģijas būtu iekļaujamas kosmosa tehnoloģiju jomā; uzskata, ka sadarbspēja ir būtiska gan no drošības, gan patērētāju izvēles viedokļa, un uzsver, ka nākotnes hibrīdsakaru tehnoloģiju kopumā jāiekļauj transportlīdzekļu spēja sazināties ar 5G un satelītnavigācijas sistēmām, kā norādīts Komisijas 5G rīcības plānā;

31.  mudina automobiļu ražotājus un telesakaru operatorus, kuri atbalsta S-ITS pakalpojumus, sadarboties citstarp S-ITS sakaru tehnoloģiju, ceļu nodevu iekasēšanas un viedo digitālo tahogrāfu pakalpojumu raitai ieviešanai, neradot traucējumus starp šiem pakalpojumiem;

32.  aicina Komisiju un dalībvalstis turpināt nodrošināt finansējumu pētniecībai un inovācijai (“Apvārsnis 2020”), jo īpaši, lai radītu iespēju ilgtermiņā attīstīt S-ITS ieviešanai piemērotu infrastruktūru;

33.  uzsver sensoru sistēmu nozīmi, sniedzot datus par, piemēram, transportlīdzekļa dinamiku, sastrēgumiem un gaisa kvalitāti; aicina veikt lielākas un pienācīgi saskaņotas investīcijas dalībvalstīs, lai nodrošinātu izmantoto sensoru pilnīgu sadarbspēju un to iespējamo izmantošanu ne tikai drošības lietojumiem, bet arī, piemēram, attālinātai emisiju noteikšanai;

34.  aicina Komisiju nākt klajā ar priekšlikumiem, lai nodrošinātu, ka ar transportlīdzekļos uzstādītiem sensoriem iegūto informāciju par piesārņojošo vielu emisijām apkopo un dara pieejamu kompetentajām iestādēm;

Vienota Eiropas pieeja

35.  mudina dalībvalstis un vietējās iestādes, transportlīdzekļu ražotājus, autoceļu apsaimniekotājus un ITS nozari ieviest S-ITS līdz 2019. gadam un iesaka Komisijai, vietējām iestādēm un dalībvalstīm ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta, Eiropas strukturālo un investīciju fondu un Eiropas Stratēģisko investīciju fonda atbalstu paredzēt pienācīgu finansējumu nākotnes ceļu infrastruktūras uzlabošanai un uzturēšanai, izmantojot horizontālu tematisko pieeju; aicina Komisiju un dalībvalstis turpināt nodrošināt finansējumu pētniecībai un inovācijai (“Apvārsnis 2020”), pilnībā ievērojot pārredzamības principu un regulāri sniedzot informāciju par ES līdzfinansējumu;

36.  mudina dalībvalstis un Komisiju atbalstīt iniciatīvas un darbības, lai vairāk stimulētu pētījumus un faktu vākšanu par S-ITS attīstību un ietekmi ES transporta politikā; uzskata, ka ja līdz 2022. gadam netiks panākts būtisks progress, minimālo noteikumu ieviešanai un integrācijas nodrošināšanai šajā jomā var būt nepieciešami leģislatīvi pasākumi;

37.  uzsver, ka liela nozīme ir kvalitatīvai ceļu fiziskajai infrastruktūrai, kura pakāpeniski būtu jāpapildina ar digitālo infrastruktūru; prasa uzlabot un uzturēt nākotnes ceļu infrastruktūru;

38.  uzsver, ka patiesi multimodāla pārvadājumu sistēma būtu radāma, integrējot visus transporta veidus vienā reālā laika informāciju izmantojošā mobilitātes pakalpojumā, ņemot vērā integrētas biļešu pārdošanas un kopīgotus mobilitātes pakalpojumus, kā arī iešanu kājām un riteņbraukšanu, kas cilvēkiem un kravām ļautu bez kavēkļiem pārvietoties no izbraukšanas vietas līdz mērķim un uzlabotu vispārējo transporta efektivitāti, ilgtspēju un noturību; šajā sakarībā aicina Komisiju nodrošināt un veicināt ES līmeņa sadarbību un investīcijas transporta nozares digitalizācijā, izmantojot esošos un jaunos fondus, lai viedās transporta sistēmas varētu integrēt dažādos transporta veidos (S-ITS, ERTMS, SESAR un RIS(7)); uzsver, cik nozīmīga ir integrēta pieeja informācijas, biļešu rezervācijas un biļešu tirdzniecības instrumentiem, lai varētu izveidot pievilcīgas mobilitātes ķēdes no izbraukšanas vietas līdz mērķim;

39.  aicina šajā plānošanas procesā kā galveno informācijas avotu izmantot lietotāju redzējumu par pasažieru un preču pārvadājumiem, lai varētu paplašināt S-ITS lietojumu spektru un veidot tādus uzņēmējdarbības modeļus, kas saistīti ar šo jauno ilgtspējīgas un integrētas mobilitātes koncepciju;

40.  mudina ES un dalībvalstis pienācīgi īstenot ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām un paredzamo direktīvu par produktu un pakalpojumu pieejamību, lai visi iedzīvotāji bez kavēkļiem varētu piekļūt S-ITS;

41.  iesaka Komisijai ātri izveidot atbilstīgu tiesisko regulējumu, lai sasniegtu ES mēroga pārrobežu sadarbspēju, kā arī izveidot sistēmu, ar ko nosaka atbildības noteikumus attiecībā uz dažādu satīklotā transporta veidu izmantošanu; aicina Komisiju līdz šā gada beigām nākt klajā ar priekšlikumu tiesību aktam par piekļuvi transportlīdzekļa datiem un resursiem; iesaka, ka šim priekšlikumam vajadzētu būt tādam, kas gan ļauj visai autobūves vērtību ķēdei un galalietotājiem gūt labumu no digitalizācijas, gan garantē vienlīdzīgus konkurences apstākļus un maksimālu drošību attiecībā uz transportlīdzekļa datu glabāšanu un trešo personu piekļuvi tiem, kurai vajadzētu būt taisnīgai, savlaicīgai un neierobežotai, lai aizsargātu patērētāju tiesības, veicinātu inovāciju un nodrošinātu godīgu un nediskriminējošu konkurenci šajā tirgū saskaņā ar tehnoloģiskās neitralitātes principu; uzsver nepieciešamību veicināt visas ar sabiedriskajiem transporta pakalpojumiem saistītās pilsētu un lauku infrastruktūras modernizāciju; aicina Komisiju garantēt, ka tā visos gadījumos nodrošinās pilnīgu atbilstību GDPR un ik gadu ziņos Parlamentam par tās veikto uzraudzību;

42.  aicina Komisiju pieņemt vispārēju pieeju attiecībā uz tehnisko saskaņošanu un datu standartizāciju, lai nodrošinātu S-ITS savietojamību, apjomradītus ietaupījumus ražotājiem un uzlabotu ērtības patērētājiem;

43.  uzsver, cik svarīgi ir sākt dialogu ar sociālajiem partneriem un patērētāju pārstāvjiem jau agrīnā posmā, lai veidotu pārredzamības un uzticēšanās gaisotni un atrastu pareizo līdzsvaru starp pozitīvo un negatīvo ietekmi uz sociālajiem un nodarbinātības nosacījumiem un patērētāju tiesībām; norāda, ka e-drošības forumam ir jāizstrādā ceļvedis S-ITS ieviešanai, kā tas tika izdarīts jau attiecībā uz eCall sistēmu;

44.  uzsver, ka ir vajadzīga visaptveroša pāreja uz mazoglekļa ekonomiku, lai gan izpildītu starptautiskās saistības klimata jomā, gan sasniegtu ES iekšējos mērķus; tādēļ uzsver nepieciešamību atjaunināt dažādu ES fondu līdzekļu piešķiršanas kritērijus, lai veicinātu dekarbonizāciju un energoefektivitātes pasākumus, tostarp S-ITS; uzskata, ka Savienības finansējums nekādā gadījumā nebūtu jāpiešķir projektiem, kuri neatbilst CO2 emisiju samazināšanas mērķrādītājiem un politikas risinājumiem;

45.  aicina automobiļu ražotājus sniegt patērētājiem pietiekamu un skaidru informāciju par viņu tiesībām, kā arī par ieguvumiem un ierobežojumiem, ar ko jaunās S-ITS tehnoloģijas ir saistītas drošības jomā; mudina izmantot informācijas kampaņas, lai pašreizējos autovadītājus iepazīstinātu ar jaunajām S-ITS tehnoloģijām un tā radītu nepieciešamo galalietotāju uzticēšanos un nodrošinātu pieņemšanu sabiedrībā; uzskata, ka S-ITS izmantošana var uzlabot drošību un transporta sistēmas efektivitāti, vienlaikus nodrošinot atbilstību datu aizsardzības un privātuma noteikumiem;

o
o   o

46.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) OV L 207, 6.8.2010., 1. lpp. (2) OV C 288, 31.8.2017., 85. lpp. (3) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0423. (4) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0234. (5) Galīgais ziņojums par S-ITS platformas II posmu: https://ec.europa.eu/transport/sites/transport/files/2017-09-c-its-platform-final-report.pdf. (6) 1 Komisijas 2008. gada 26. maija Ieteikums 2008/653/EK par drošām un efektīvām transportlīdzekļa informācijas un sakaru sistēmām: atjaunināti Eiropas principi cilvēka un mašīnas saskarnes jomā (OV L 216, 12.8.2008., 1. lpp.). (7) Eiropas Dzelzceļa satiksmes pārvaldības sistēma (ERTMS); Eiropas vienotās gaisa telpas gaisa satiksmes pārvaldības pētniecības programma (SESAR); Upju informācijas pakalpojumi (RIS).