Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2018/2631(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

RC-B8-0159/2018

Debates :

PV 15/03/2018 - 8.2
CRE 15/03/2018 - 8.2

Balsojumi :

PV 15/03/2018 - 10.2

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2018)0080

Pieņemtie teksti
PDF 337kWORD 55k
Ceturtdiena, 2018. gada 15. marts - Strasbūra
Cilvēktiesību aizstāvju apcietināšana Sudānā, jo īpaši Saharova balvas laureāta Salih Mahmoud Osman lieta
P8_TA(2018)0080RC-B8-0159/2018

Eiropas Parlamenta 2018. gada 15. marta rezolūcija par cilvēktiesību aizstāvju apcietināšanu Sudānā, jo īpaši Saharova balvas laureāta Salih Mahmoud Osman lietu (2018/2631(RSP))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Sudānu,

–  ņemot vērā par Saharova balvas laureātu tīklu atbildīgā priekšsēdētāja vietnieka un Cilvēktiesību apakškomitejas priekšsēdētāja 2018. gada 9. februāra paziņojumu par Saharova balvas laureātu Salih Mahmoud Osman,

–  ņemot vērā ES vēstniecību misijas vadītāju 2018. gada 11. janvāra vietējo paziņojumu par nesenajiem protestiem Hartūmā,

–  ņemot vērā ANO Drošības padomes 2018. gada 8. februāra 8177. sanāksmē pieņemto rezolūciju Nr. 2400 (2018) par Sudānu,

–  ņemot vērā ANO Drošības padomes priekšsēdētāja 2018. gada 31. janvāra paziņojumu saistībā ar Drošības Padomes apsvērumu par punktu “Reports of the Secretary-General on the Sudan and South Sudan” (“Ģenerālsekretāra ziņojumi par Sudānu un Dienvidsudānu”),

–  ņemot vērā ANO Sudānā rezidējošā koordinatora un humānās palīdzības sniegšanas koordinatora Hartūmā 2017. gada 9. oktobrī sniegto paziņojumu par humānās palīdzības darbinieka nolaupīšanu Dārfūrā,

–  ņemot vērā Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām,

–  ņemot vērā Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 5. pantu un Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 7. pantu, kur abos šajos pantos ir noteikts, ka nevienu cilvēku nedrīkst pakļaut spīdzināšanai vai nežēlīgiem, necilvēcīgiem vai cieņu pazemojošiem apiešanās un sodīšanas veidiem,

–  ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) 2016. gada 27. jūnija paziņojumu par Sudānas valdības paziņojumu par četru mēnešu vienpusēju karadarbības pārtraukšanu,

–  ņemot vērā pārskatīto Kotonū Partnerattiecību nolīgumu,

–  ņemot vērā 1981. gada jūnija Āfrikas Cilvēktiesību un tautu tiesību hartu,

–  ņemot vērā Reglamenta 135. panta 5. punktu un 123. panta 4. punktu,

A.  tā kā stāvoklis Sudānā joprojām rada draudus mieram pasaulē un drošībai šajā reģionā; tā kā Sudānas iestādes ar bargiem pasākumiem ir vērsušās pret miermīlīgiem protestiem, pilsonisko sabiedrību un cilvēktiesību aizstāvjiem;

B.  tā kā saistībā ar sporādiskiem protestiem, kas Sudānā sākās 2018. gada 7. janvārī pārtikas un zāļu cenas paaugstināšanās dēļ, Sudānas Valsts izlūkošanas un drošības dienests (NISS) arestēja un apcietināja vismaz 140 opozīcijas partijas locekļu, cilvēktiesību aizstāvju, studentu un sieviešu tiesību aktīvistu; tā kā Sudānas spēki protestu apspiešanā izmantoja pārmērīgu spēku, izraisot viena protestētāja bojāeju un vairākus citus ievainojot, un turklāt visā valstī vērsa pret žurnālistiem un aktīvistiem bargus pasākumus; tā kā 2018. gada janvārī un februārī notikušās sadursmes ir jaunākie pastāvīgās vardarbības piemēri valstī;

C.  tā kā arestēto vidū ir politiskie oponenti — trīs patvaļīgi arestēti un aizturēti Sudānas Kongresa partijas līderi; tā kā citu arestēto oponentu vidū ir Sudānas Komunistiskās partijas politiskais sekretārs Mohamed Mukhtar al-Khatib, Nacionālās Umma partijas priekšsēdētāja vietnieks Mohamed Abdalla Aldoma, Sudānas Nacionālās alianses vadošais loceklis Mohamed Farouk Salman un divi Sudānas Komunistiskās partijas centrālkomitejas locekļi Mohieldeen Eljalad un Sidgi Kaballo;

D.  tā kā Sudānas NISS spēki 2018. gada 1. februārī darbavietā juridiskajā firmā arestēja Dārfūras Advokātu asociācijas priekšsēdētāja vietnieku, Demokrātiskās juristu asociācijas locekli, cilvēktiesību juristu un 2007. gada Saharova balvas laureātu Salih Mahmoud Osman, kurš veicināja tiesiskuma iedibināšanu un, strādādams Sudānas Valsts asamblejā, atbalstīja juridisko reformu; tā kā nesen viņu pārveda uz Dabakas cietumu, kas atrodas 20 km uz ziemeļiem no Hartūmas, un iestādes ir atteikušās sniegt informāciju par viņa veselības stāvokli un liegušas viņa advokātam un ģimenes locekļiem apmeklējumus;

E.  tā kā pēc Salih Mahmoud Osman aresta ES delegācijas Sudānā vadītājs Sudānas Ārlietu ministrijā iniciēja demaršu un ES īpašais pārstāvis cilvēktiesību jautājumos Stavros Lambridinis ANO Cilvēktiesību padomes 2018. gada 27. februāra 37. sesijā nāca klajā ar aicinājumu;

F.  tā kā masu arestu laikā ir tikušas arestētas arī sievietes aktīvistes; tā kā sieviešu tiesību aizstāves piedzīvo seksuālu vardarbību, viņas tiek vajātas un valdības drošības spēki viņas bargi soda; tā kā sieviešu organizācijas tiek stingri novērotas un tās piedalās kampaņās pret likumiem, kuri kopumā diskriminē sievietes;

G.  tā kā 2018. gada februāra vidū Sudānas valdība paziņoja par 80 aizturēto, tostarp Rawa Jaafar Bakhit, Nahid Jabrallah, Amel Habani, Hanan Hassan Khalifa un Mohamed Abdalla Aldoma, atbrīvošanu (šiem cilvēkiem atrodoties apcietinājumā, pret viņiem izturējās ārkārtīgi slikti); tā kā NISS vadītājs atbrīvoja citus apcietinātos ar nosacījumu, ka viņi sola pārtraukt organizēt protestus; tā kā šīs deklarācijas ir pretrunā ar Sudānas starptautiskajām saistībām cilvēktiesību jomā; tā kā tomēr vairāki pazīstami cilvēktiesību aizstāvji un opozīcijas politiskie aktīvisti joprojām atrodas cietumā un starp viņiem arī Osman Salih un cilvēktiesību aizstāvis Amjeed Fareed, kas apcietinājumā Hartūmā atrodas kopš 2018. gada 18. janvāra; tā kā minētajām apcietinātajām personām nav uzrādītas nekādas apsūdzības par noziegumiem un viņi nav stājušies tiesas priekšā;

H.  tā kā cilvēktiesību aizstāvjiem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, tostarp juristiem un advokātu asociācijām ir nozīmīga loma demokrātijas, cilvēktiesību, tiesiskuma, stabilitātes un ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanā;

I.  tā kā pilsoniskās sabiedrības organizācijas un opozīcijas politiskās partijas tiek stingri ierobežotas un NISS liedz pilsoniskās sabiedrības organizācijām un opozīcijas partijās organizēt daudzus pasākumus; tā kā starptautiskās NVO regulāri tiek izraidītas no valsts un valdība uz tām izdara spiedienu un iebiedē tās;

J.  tā kā ar 2010. gada Nacionālās drošības likumu un ar 2015. gada 5. janvārī pieņemtās konstitūcijas 151. panta grozījumu NISS tiek piešķirtas plašas arestu un aizturēšanas pilnvaras, ļaujot tam turēt aizdomās turētos apcietinājumā uz laiku līdz četrarpus mēnešiem bez lietas izskatīšanas tiesā; tā kā tiek pieņemts, ka šīs pilnvaras tiek izmantotas, lai patvaļīgi arestētu un aizturētu personas, kas daudzos gadījumos tiek spīdzinātas un kam jāpacieš cita veida slikta izturēšanās; tā kā saskaņā ar minēto likumu NISS amatpersonām ir imunitāte pret vajāšanu par jebkādām darbībām, ko tās veikušas savu pienākumu izpildes laikā, un ir izveidojusies vispārējas nesodāmības kultūra;

K.  tā kā 2016. gada maijā Sudānas valdība noraidīja ANO ieteikumus, kuros tā tika aicināta atcelt 2010. gada Nacionālās drošības likumā noteiktos nesodāmības noteikumus un veikt priekšdarbus, lai sāktu neatkarīgu izmeklēšanu nolūkā saskaņā ar starptautiskajām tiesībām uzsākt kriminālvajāšanu par NISS locekļu, bruņoto spēku un policijas izdarītajiem noziegumiem un cilvēktiesību pārkāpumiem;

L.  tā kā vairāki aizturētie cilvēktiesību aizstāvji ir tikuši spīdzināti un viņiem nācies paciest sliktu izturēšanos; tā kā slikta izturēšanās jo īpaši draud aizturētajām personām, kas atrodas NISS apcietinājumā; tā kā NISS ir slavens ar savu slikto izturēšanos pret aizturētajiem un viņu spīdzināšanu;

M.  tā kā valdības spēku, valdību atbalstošo militāro grupējumu un pret valdību noskaņoto bruņoto grupējumu nepārtraukti veiktās vardarbības dēļ turpinās iebiedēšana, patvaļīgi aresti, turēšana apcietinājumā bez jebkādām saziņas iespējām un cilvēktiesību aizstāvju iespējama spīdzināšana, ko veic Sudānas militārie un drošības spēki;

N.  tā kā Eiropas Ārējās darbības dienests (EĀDD) ir paziņojis, ka ASV noteikto sankciju atvieglošana ir svarīgs solis vispārējos centienos reintegrēt Sudānu starptautiskajā kopienā, un ir norādījis, ka ES ir gatava palīdzēt Sudānai šajā procesā; tā kā līdz šim pirmajā Parlamenta Cilvēktiesību apakškomitejas misijas laikā Sudānā 2017. gada decembrī Sudānas valdība pauda gatavību no jauna iesaistīties starptautiskajā kopienā; tā kā Salih Mahmoud Osman ir vairākkārt apmeklējis ES iestādes, tostarp Eiropas Parlamentu, lai paustu stingrus iebildumus pret ES iesaistīšanos attiecību atjaunošanā ar Sudānu;

O.  tā kā Sudānas iestādes neļāva Mohamed Aldoma ceļot un 2018. gada 8. martā, kad viņš bija ceļā uz Kairu, lai pēc sliktās izturēšanās apcietinājumā saņemtu medicīnisko aprūpi, atņēma viņa pasi;

P.  tā kā pasaules preses brīvības indeksā Sudāna ieņem 174. vietu no 180 valstīm; tā kā preses un plašsaziņas līdzekļu brīvību joprojām stingri ierobežo gan iestādes, gan Preses un publikāciju likums, kurā paredzēti tādi ierobežojumi kā cenzūra, laikrakstu sagrābšana un konfiscēšana, plašsaziņas līdzekļu slēgšana un interneta atslēgšana; tā kā laikrakstus regulāri cenzē un konfiscē pēc to iespiešanas, tādējādi nosakot pār politiskajām sankcijām dominējošas ekonomiskās sankcijas;

Q.  tā kā tiesības uz reliģijas brīvību joprojām ir ierobežotas un likums paredz kriminālsodus par apostāzi, zaimošanu un pievēršanos kādai citai reliģijai, nevis islāmam; tā kā 2018. gada 21. februārī dienas laikraksta “Al-Tayyar” žurnālists Shamael al-Nur tika apsūdzēts par apostāzi, jo bija uzrakstījis rakstu par valsts veselības aprūpei paredzēto līdzekļu samazinājumu, un tā ir apsūdzība, par ko Sudānā piespriež nāvessodu;

R.  tā kā Starptautiskā Krimināltiesa 2009. gada 4. martā un 2010. gada 12. jūlijā izdeva Sudānas prezidenta Omar Hassan Ahmad al-Bashir apcietināšanas orderus,

1.  pauž dziļas bažas par to, ka Sudānā joprojām notiek cilvēktiesību aizstāvju un pilsoniskās sabiedrības vajāšana, jo īpaši vārda brīvības, demonstrāciju rīkošanas brīvības, pulcēšanās brīvības un reliģijas brīvības pārkāpumi, un to cilvēktiesību aizstāvju, žurnālistu un NVO iebiedēšana, kuri pretojas režīmam;

2.  prasa nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot Saharova balvas laureātu Salih Mahmoud Osman, kā arī visus pārējos cilvēktiesību aizstāvjus, pilsoniskās sabiedrības aktīvistus un opozīcijas aktīvistus, kuri ir apcietināti tikai tāpēc, ka viņi veic leģitīmu un miermīlīgu darbu, aizstāvot cilvēktiesības un demokrātiju;

3.  visstingrākajā veidā nosoda spīdzināšanas un sliktas izturēšanās praksi, kas vērsta pret aizturētajām personām; uzstāj, ka apstākļiem, kādos atrodas visi aizturētie, ir jāatbilst starptautiskajiem standartiem, tostarp ANO principu kopumam par visu personu aizsardzību, kurām piemērots jebkāds apcietinājuma vai brīvības atņemšanas veids;

4.  aicina Sudānas iestādes izmeklēt vardarbības izmantošanu pret miermīlīgiem demonstrantiem, kā arī spīdzināšanas un sliktas izturēšanās gadījumus, un saukt pie atbildības vainīgos; uzsver, ka tiesvedībā kā pierādījumu nevar pieņemt nekādu nozīmīgu informāciju, kas iegūta spīdzināšanas un sliktas izturēšanās rezultātā;

5.  pauž nožēlu par visu cilvēktiesību aizstāvju un aktīvistu vajāšanu un par vardarbīgu izturēšanos pret viņiem Sudānā un aicina iestādes visos gadījumos garantēt, ka viņi spēj īstenot savas leģitīmās darbības, nebaidoties no represijām un bez jebkādiem ierobežojumiem, tostarp tiesas vajāšanas;

6.  mudina Sudānas valdību nekavējoties izbeigt pārkāpt politisko opozīcijas partiju un cilvēktiesību aizstāvju tiesības uz vārda, biedrošanās un pulcēšanās brīvībām; prasa ievērot un aizsargāt visu Sudānas iedzīvotāju pamata cilvēktiesības;

7.  pauž bažas par to, ka Sudānā turpinās un bieži notiek sieviešu tiesību pārkāpumi, jo īpaši saskaņā ar Kriminālkodeksa 152. pantu; aicina Sudānas iestādes nekavējoties parakstīt un ratificēt ANO Konvenciju par jebkādas sieviešu diskriminācijas izskaušanu;

8.  uzsver savu nepārtraukto apņemšanos panākt apdraudēto cilvēktiesību aizstāvju aizsardzības mehānisma īstenošanu; aicina EĀDD turpināt uzlabot ES pamatnostādņu par cilvēktiesību aizstāvjiem īstenošanu, pilnībā izmantojot visus līdzekļus, kas ir tā rīcībā Sudānā; uzsver, ka ES delegācijām saskaņā ar Eiropas demokrātijas un cilvēktiesību instrumentu (EIDHR) savos vietējos aicinājumos iesniegt priekšlikumus par prioritāti jānosaka atbalsts visapdraudētākajiem cilvēktiesību aizstāvjiem, tādējādi nodrošinot efektīvu un mērķtiecīgu atbalstu;

9.  prasa EĀDD un ES delegācijai Sudānā ziņot Parlamentam par pasākumiem, kas īstenoti, lai cilvēktiesību aizstāvjiem nodrošinātu aizsardzību un atbalstu; prasa apvienot ES un dalībvalstu darbības apdraudēto cilvēktiesību aizstāvju atbalstam;

10.  atkārtoti norāda, ka ir obligāti jāpārskata un jāreformē svarīgi likumi, tostarp 2010. gada Nacionālās drošības likums un plašsaziņas līdzekļus un pilsonisko sabiedrību reglamentējošie likumi, lai panāktu to atbilstību starptautiskajiem standartiem, kuri atbalsta vārda, pulcēšanās un biedrošanās brīvības;

11.  atgādina Sudānai par tās saistībām kā ANO loceklei un mudina to ievērot ANO Drošības padomes rezolūciju Nr. 1593 (2005), kurā prasīts sadarboties ar Starptautisko Krimināltiesu (SKT); atkārtoti apstiprina savu prasību Sudānas prezidentam Omar al-Bashir ievērot starptautiskās tiesības atbilstoši Sudānas parakstītajām konvencijām un līgumiem un pauž atbalstu SKT, kas viņam izvirza apsūdzības par kara noziegumiem, noziegumiem pret cilvēci un genocīdu;

12.  mudina Sudānu nodrošināt cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu saskaņā ar Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju un ANO Deklarāciju par cilvēktiesību aizstāvjiem;

13.  piekrīt Salih Mahmoud Osman paustajām bažām par to, ka pašreizējā koncentrēšanās uz migrācijas jautājumiem var novērst ES uzmanību no cilvēktiesību jautājumiem;

14.  tādēļ aicina EĀDD atsākt izdot paziņojumus, reaģējot uz plašiem cilvēktiesību pārkāpumiem, kurus veic valsts pārstāvji un militāras grupas, kā arī paziņojumus par pilsoniskās sabiedrības darbības iespēju mazināšanos, lai parādītu, ka ES ir dziļi norūpējusies par cilvēktiesību stāvokli Sudānā;

15.  apņēmīgi prasa ES un tās dalībvalstīm nodrošināt, ka projektu kopīgā īstenošanā ar Sudānas iestādēm tiek ievērots kaitējuma nenodarīšanas princips, kas ļautu izslēgt no sadarbības tos dalībniekus, kuri ir atbildīgi par cilvēktiesību pārkāpumiem;

16.  aicina ES un tās dalībvalstis sniegt atbalstu Sudānā tiem, kuri patiesi vēlas pārmaiņas, un nodrošināt pilsoniskās sabiedrības organizācijām tehnisko atbalstu un spēju veidošanas programmas, lai uzlabotu viņu spējas aizstāvēt cilvēktiesības un tiesiskumu un dotu viņiem iespēju efektīvāk sekmēt cilvēktiesību uzlabošanos Sudānā;

17.  aicina ES un tās dalībvalstis uzturēt savu apņemšanos atbalstīt Āfrikas Savienības centienus nodrošināt Sudānai un tās iedzīvotājiem mieru; šajā sakarā pauž atbalstu tam, lai ANO un Āfrikas Savienības misijas Dārfūrā (UNAMID) mandāts tiktu pagarināts līdz 2018. gada jūnijam;

18.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Sudānas valdībai, Āfrikas Savienībai, ANO ģenerālsekretāram, ĀKK un ES Parlamentārās asamblejas līdzpriekšsēdētājiem un Panāfrikas parlamentam.

Pēdējā atjaunošana: 2018. gada 31. oktobrisJuridisks paziņojums - Privātuma politika