Eiropas Parlamenta 2018. gada 15. marta nenormatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam, ar kuru denonsē Partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Komoru Salu Savienību (14423/2017 – C8-0447/2017 – 2017/0241(NLE) – 2017/2266(INI))
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā projektu Padomes lēmumam (14423/2017),
– ņemot vērā Partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Komoru Salu Savienību(1),
– ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 43. pantu un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunktu (C8-0447/2017),
– ņemot vērā 2018. gada 15. marta normatīvo rezolūciju(2) par lēmuma priekšlikumu,
– ņemot vērā Padomes 2008. gada 29. septembra Regulu (EK) Nr. 1005/2008, ar ko izveido Kopienas sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju, un ar ko groza Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1936/2001 un (EK) Nr. 601/2004, un ar ko atceļ Regulas (EK) Nr. 1093/94 un (EK) Nr. 1447/1999(3) (NNN zvejas regula), un jo īpaši tās 8. panta 8. punktu,
– ņemot vērā Reglamenta 99. panta 2. punktu,
– ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas ziņojumu un Attīstības komitejas atzinumu (A8-0055/2018),
A. tā kā partnerattiecību nolīgums zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Komoru Salu Savienību (turpmāk “Komoru Salas”) paredz, ka jebkura no pusēm nolīgumu var izbeigt nopietnu apstākļu dēļ, piemēram, ja netiek pildīta pušu apņemšanās apkarot nelegālu, nereģistrētu un neregulētu (NNN) zveju;
B. tā kā nelegāla zveja būtiski apdraud pasaules jūras resursus, ņemot vērā to, ka tā noplicina zivju krājumus, iznīcina jūras dzīvotnes, rada netaisnīgu situāciju godprātīgiem zvejniekiem un iznīcina piekrastes kopienu iztikas līdzekļus, jo īpaši jaunattīstības valstīs;
C. tā kā ES būtu jāveic visi iespējamie pasākumi, lai nodrošinātu, ka ar trešām valstīm noslēgtie ilgtspējīgas zivsaimniecības nolīgumi sniedz abpusējus ieguvumus ES un attiecīgajām trešām valstīm, arī to vietējiem iedzīvotājiem un zivsaimniecības nozarēm;
D. tā kā protokola, ar kuru noslēdz partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Komoru Salu Savienību, vispārējais mērķis bija abu pušu interesēs veicināt ES un Komoru Salu sadarbību zivsaimniecības jomā, izveidojot partnerības satvaru, kurā īstenot ilgtspējīgu zivsaimniecības politiku, ilgtspējīgā veidā izmantojot zvejas resursus Komoru Salu ekskluzīvajā ekonomikas zonā, kā arī nodrošināt ES flotu interesēm atbilstošu pienācīgu daļu no pieejamā zvejas pārpalikuma;
E. tā kā pirmais zivsaimniecības nolīgums starp EEK un Komoru Salām tika noslēgts 1988. gadā un tā kā EEK/ES dalībvalstu flotes kopš tā laika ir varējušas izmantot zvejas iespējas saskaņā ar virkni īstenošanas protokolu;
F. tā kā saskaņā ar ANO Tirdzniecības un attīstības konferences (UNCTAD) ziņojumu “Fishery Exports and the Economic Development of Least Developed Countries” (Zvejniecības produktu eksports un vismazāk attīstīto valstu ekonomiskā attīstība) nozaru sadarbība nav attīstījusies un tai ir ļoti maza ietekme uz zvejas nozari, izkraušanas apstākļiem, uzraudzības un kontroles spēju, zinātnisko attīstību un zvejnieku un novērotāju tehnisko apmācību; tā kā cena, ko ES maksā Komoru Salām par zivju (tunzivs) tonnu, ir apmēram 15 % no aplēstās vairumtirdzniecības cenas par tonnu;
G. tā kā Komoru Salām 2015. gada 1. oktobrī tika paziņots par iespējamību, ka tās tiks noteiktas par nesadarbīgu trešo valsti, jo pienācīgi nekontrolē kuģus, kas kuģo zem Komoru Salu karoga; tā kā šī valsts, ko ES 2017. gada maijā noteica par nesadarbīgu valsti un 2017. gada jūlijā iekļāva šādu valstu sarakstā, t. i., parādīja “sarkano kartīti”, joprojām nav veikusi korektīvos pasākumus, kas nepieciešami apzināto problēmu novēršanai un NNN zvejas apkarošanai;
H. tā kā ar Komoru Salu noslēgtajam zivsaimniecības nolīgumam pievienotā iepriekšējā protokola termiņš beidzās 2016. gada 30. decembrī un netika atjaunots, jo Komoru Salas nebija nekādi apņēmušās apkarot NNN zveju; tā kā šajā protokolā bija paredzēts finanšu piešķīrums EUR 600 000 gadā, no kuriem EUR 300 000 bija atvēlēti Komoru Salu zivsaimniecības politikas atbalstam nolūkā veicināt zvejas resursu ilgtspēju un pareizu pārvaldību Komoru Salu ūdeņos;
I. tā kā ES ir stingri apņēmusies apkarot nelegālu zveju un visus no tās izrietošos uzņēmējdarbības veidus un šī apņemšanās ir izklāstīta NNN zvejas regulā;
J. tā kā ES un tās dalībvalstis īsteno sadarbību ar Komoru Salām vairākās nozarēs; tā kā ES lēmums denonsēt partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē var tikt atcelts (ja tiek veikti nepieciešamie korektīvie pasākumi) un tā kā šā nolīguma denonsēšana neizslēdz turpmākas sarunas par citu nolīgumu vai jebkāda cita veida partnerību zivsaimniecības nozarē;
K. tā kā NNN zvejas apkarošana nav atkarīga tikai no nesadarbīgu trešo valstu noteikšanas, bet, gluži pretēji, prasa rast veidus, kā izlabot konstatētās situācijas; tā kā Komoru Salas, ja vien nesaņems ārēju palīdzību, nespēs uzlabot savu jūras pārvaldības politiku, jo īpaši attiecībā uz zvejas resursiem, tostarp attiecībā uz izkraušanas apstākļiem, uzraudzības un kontroles spēju, zinātnisko attīstību un zvejnieku un novērotāju tehnisko apmācību;
L. tā kā Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam un ilgtspējīgas attīstības mērķos (IAM) pirmo reizi ir iekļauts ar jūru un jūras resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saistīts mērķis (14. mērķis),
1. pauž nožēlu par to, ka Komoru Salas nav veikušas korektīvos pasākumus, kas vajadzīgi, lai atrisinātu apzinātās problēmas un apkarotu NNN zveju, neraugoties uz ES brīdinājumiem;
2. atkārtoti uzsver efektīvas karoga valsts kontroles nozīmību, jo tās trūkums ir NNN zvejas pamatcēlonis; uzskata, ka Komoru Salām būtu jāpilda savas saistības saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem attiecībā uz to kuģu uzraudzību un kontroli, kuri kuģo zem tās karoga; ir cieši pārliecināts, ka šis uzraudzības trūkums un zvejas atļaušana ļauj šādiem kuģiem nesodīti iesaistīties NNN zvejā;
3. uzskata, ka Komoru Salām būtu jāturpina sadarbība ar ES un jāizmanto šī iespēja īstenot pasākumus, kas vajadzīgi, lai uzlabotu to spēju novērst nelegālu zveju;
4. pauž nožēlu par to, ka gandrīz 30 gados, kopš bijuši spēkā ES un Komoru Salu partnerattiecību nolīgumi zivsaimniecības nozarē — kuru viens elements ir vērsts uz sadarbību un atbalstu Komoru Salu zivsaimniecības nozares attīstībai —, nav bijis iespējams panākt konkrētākus rezultātus nozares izaugsmē, cita starpā tādās jomās kā kontroles un uzraudzības spēja, zinātniskā attīstība un zvejnieku un novērotāju tehniskā apmācība;
5. uzskata, ka pieejamie attīstības sadarbības instrumenti, jo īpaši Eiropas Attīstības fonds (EAF), ir efektīvāk jāsaskaņo ar vispārējo atbalstu spēju veidošanai zivsaimniecības nozarē;
6. atgādina, ka Komoru Salām saskaņā ar zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu, kas parakstīts ar ES, un citiem starptautiskiem instrumentiem, kā arī Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam sekmīgas īstenošanas un IAM sasniegšanas satvarā ir pienākums ievērot labas zivsaimniecības pārvaldības un atbildīgas zvejas principus, saglabāt zivju krājumus un aizsargāt jūras ekosistēmu savā ekskluzīvajā ekonomikas zonā;
7. uzsver, ka NNN zveja ir jāapkaro pasaules mērogā un ir jārada valstīm paredzēti stimuli, lai tās nopietni uztvertu savus pienākumus un īstenotu nepieciešamās reformas savās zivsaimniecības nozarēs;
8. uzsver, ka NNN zvejas apkarošana nedrīkst būt pilnībā atkarīga no nesadarbīgu trešo valstu noteikšanas un, lai patiesi apkarotu visus nelegālās zvejas veidus, ir jāatrod iespējas palīdzēt valstīm, jo īpaši mazo salu jaunattīstības valstīm, pie kurām pieder arī Komoru Salas, lai tās varētu mainīt savu jūras pārvaldības politiku;
9. ir vienisprātis ar Komisiju un Padomi par to, ka ir jāpiemēro NNN regulas 38. panta 8. punktā minētie pasākumi, lai denonsētu ar Komoru Salām parakstītu spēkā esošu zivsaimniecības nolīgumu, kurā noteikts, ka nolīgumu var izbeigt, ja valsts nepilda savas saistības attiecībā uz NNN zvejas apkarošanu;
10. norāda uz citām NNN zvejas regulas 38. panta 8. punktā minētajām sekām, cita starpā uz aizliegumu noslēgt fraktēšanas, karoga mainīšanas un slepenus nolīgumus;
11. tomēr uzsver, ka šāda denonsēšana nedrīkst nozīmēt beigas ES un Komoru Salu sadarbībai zivsaimniecības nozarē; mudina Komisiju censties nodrošināt, ka šīs attiecības var pēc iespējas drīz atjaunot, vadoties pēc principa, ka zvejas kopienas un mazapjoma nerūpnieciskā zveja būtu jāuzskata par pamatu valsts attīstībai un ka šajā nolūkā būtu jāveicina investīcijas un tehniskā palīdzība šādās jomās:
—
zivsaimniecības administrācija un pārvaldības sistēma, likumdošana, institucionālā struktūra, cilvēkresursu (zvejnieki, zinātnieki, inspektori utt.) spēju veidošana un Komoru Salu tradicionālo zvejas rīku un zivju tirdzniecības un kultūras vērtības palielināšana;
—
uzraudzības un zinātniskās spējas, piekrastes aizsardzības spēja, inspekciju, uzraudzības un kvalitātes kontroles spēja;
—
zivju saldēšanai, izplatīšanai un apstrādei paredzētu iekārtu ierīkošana;
—
izkraušanas un drošības infrastruktūras ostās un piestātnēs ierīkošana un modernizēšana;
—
Komoru Salu mazapjoma zvejas flotes atjaunošana, lai uzlabotu drošumu, tās spēju palikt jūrā un zvejas kapacitāti;
12. prasa iekļaut klauzulu, kas paredzētu, ka, Komoru Salām novēršot nepilnības, procedūra tiktu apturēta un sarkanā kartīte — atsaukta, tādējādi ļaujot ES flotei atgriezties;
13. aicina Komisiju veikt piemērotus pasākumus, lai panāktu normālas situācijas atjaunošanu, uzlabojot NNN zvejas apkarošanas pasākumu efektivitāti un ļaujot ES flotei atgriezties zvejas apgabalā pēc tam, kad ir panākta vienošanās par jauna protokola noteikumiem;
14. aicina Komisiju un Padomi saskaņā ar to kompetenci pilnībā un nekavējoties informēt Parlamentu par šā procesa norisēm;
15. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Komoru Salu Savienības valdībai un parlamentam.