(Īpašā likumdošanas procedūra — apspriešanās)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2016)0683),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 115. pantu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C8-0471/2016),

–  ņemot vērā pamatotos atzinumus, kurus saskaņā ar Protokolu Nr. 2 par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu iesnieguši Dānijas parlaments, Dáil Éireann (Īrijas parlamenta Pārstāvju palāta), Seanad Éireann (Īrijas parlamenta Senāts), Luksemburgas Deputātu palāta, Maltas parlaments, Nīderlandes Senāts, Nīderlandes parlamenta Otrā palāta un Zviedrijas parlaments un kuros norādīts, ka leģislatīvā akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,

–  ņemot vērā Reglamenta 78.c pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu un Juridiskās komitejas atzinumu (A8-0051/2018),

1.  apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.  aicina Komisiju attiecīgi grozīt savu priekšlikumu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 293. panta 2. punktu;

3.  aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi izmaiņas Parlamenta apstiprinātajā tekstā;

4.  prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;

5.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Komisijas ierosinātais teksts   Grozījums Grozījums Nr. 1 Direktīvas priekšlikums 1. apsvērums 1)  Uzņēmumi, kas vēlas veikt pārrobežu darījumdarbību Savienībā, saskaras ar nopietniem šķēršļiem un tirgus izkropļojumiem, ko rada 28 atšķirīgu uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmu pastāvēšana un mijiedarbība. Turklāt nodokļu plānošanas struktūras laika gaitā ir kļuvušas arvien sarežģītākas, jo tās izveido vairākās jurisdikcijās, un tās efektīvi izmanto nodokļu sistēmas specifiskās detaļas vai neatbilstības starp divām vai vairākām nodokļu sistēmām, lai mazinātu uzņēmumu nodokļu saistības. Lai gan šīs situācijas parāda trūkumus, kuri ir pilnīgi atšķirīgi pēc būtības, abi trūkumu veidi rada šķēršļus, kas kavē pareizu iekšējā tirgus darbību. Tāpēc, lai novērstu šīs problēmas, rīcība būtu jāvērš uz abiem tirgus nepilnību veidiem. 1)  Uzņēmumi, kas vēlas veikt pārrobežu darījumdarbību Savienībā, saskaras ar nopietniem šķēršļiem un tirgus izkropļojumiem, ko rada 28 atšķirīgu uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmu pastāvēšana un mijiedarbība. Globalizācijas un digitalizācijas laikmetā kļūst arvien grūtāk izsekot jo īpaši finanšu un intelektuālā kapitāla aplikšanai ar nodokli ienākumu gūšanas vietā un kļūst arvien vieglāk ar to manipulēt. Turklāt nodokļu plānošanas struktūras laika gaitā ir kļuvušas arvien sarežģītākas, jo tās izveido vairākās jurisdikcijās, un tās efektīvi izmanto nodokļu sistēmas specifiskās detaļas vai neatbilstības starp divām vai vairākām nodokļu sistēmām, lai mazinātu uzņēmumu nodokļu saistības. Daudzu ekonomikas nozaru vispārēja digitalizācija apvienojumā ar digitālās ekonomikas straujo attīstību rada šaubas par tradicionālajām rūpniecības nozarēm izstrādāto Savienības uzņēmumu ienākuma nodokļa modeļu piemērotību, tostarp attiecībā uz apmēru, kādā izvērtēšanas un aprēķināšanas kritērijus varētu izstrādāt no jauna, lai atspoguļotu 21. gadsimta komercdarbības. Lai gan šīs situācijas parāda trūkumus, kuri ir pilnīgi atšķirīgi pēc būtības, visi trūkumu veidi rada šķēršļus, kas kavē pareizu iekšējā tirgus darbību un pieļauj kropļojumus starp lieliem uzņēmumiem un mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Jaunam uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzes standartam Savienībā būtu jārisina šie tirgus nepilnību veidi, vienlaikus ņemot vērā mērķus nodrošināt ilgtermiņa juridisko skaidrību un noteiktību un nodokļu neitralitātes principu. Lielāka konverģence starp valstu nodokļu sistēmām ievērojami samazinās izmaksas un administratīvo slogu uzņēmumiem, kas Savienības teritorijā darbojas pārrobežu līmenī. Kaut arī nodokļu politika ir dalībvalstu kompetencē, Līguma par Eiropas Savienības darbību 115. pantā ir skaidri noteikts, ka Padomei saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru un pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu un Ekonomikas un sociālo lietu komiteju būtu jāpieņem direktīvas, lai tuvinātu šādus dalībvalstu tiesību aktus, normatīvos vai administratīvos aktus nodokļu jomā, jo tie tieši iespaido iekšējā tirgus izveidi vai darbību. Grozījums Nr. 2 Direktīvas priekšlikums 2. apsvērums 2)  Lai veicinātu pareizu iekšējā tirgus darbību, uzņēmumu nodokļu vidi Eiropas Savienībā būtu jāveido saskaņā ar principu, kas paredz, ka uzņēmumi taisnīgi maksā savu daļu no nodokļa jurisdikcijā(-s), kurā(-s) tie gūst peļņu. Tādēļ ir jāparedz mehānismi, kas attur uzņēmumus izmantot priekšrocības, ko sniedz neatbilstības starp valstu nodokļu sistēmām, lai samazinātu savas nodokļu saistības. Vienlīdz svarīgi ir arī sekmēt izaugsmi un ekonomisko attīstību iekšējā tirgū, veicinot pārrobežu tirdzniecību un korporatīvos ieguldījumus. Šajā nolūkā Savienībā ir jānovērš dubultas nodokļu uzlikšanas un dubultas nodokļu neuzlikšanas risks, likvidējot valstu uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmu mijiedarbībā radušās atšķirības. Tajā pašā laikā uzņēmumiem, lai tie varētu attīstīt savu komercdarbību un paplašinātu to ārpus Savienības robežām, ir nepieciešams vienkārši un praktiski pielietojams nodoklis un tiesiskais regulējums. Šajā kontekstā būtu jārisina arī citi diskriminācijas gadījumi. 2)  Lai veicinātu pareizu iekšējā tirgus darbību, uzņēmumu nodokļu vidi Eiropas Savienībā būtu jāveido saskaņā ar principu, kas paredz, ka uzņēmumi taisnīgi maksā savu daļu no nodokļa jurisdikcijā(-s), kurā(-s) tie gūst peļņu un kur uzņēmumiem ir pastāvīgā pārstāvniecība. Ņemot vērā digitālās izmaiņas saimnieciskās darbības vidē, ir nepieciešams nodrošināt, ka uzņēmumiem, kuri dalībvalstī rada ienākumus, neizveidojot tajā fizisku pastāvīgu pārstāvniecību, bet kuriem tajā ir digitāla pastāvīga pārstāvniecība, tiek piemērots tāds pats režīms kā uzņēmumiem, kuriem attiecīgajā dalībvalstī ir fiziska pastāvīgā pārstāvniecība. Tādēļ ir jāparedz mehānismi, kas attur uzņēmumus izmantot priekšrocības, ko sniedz neatbilstības starp valstu nodokļu sistēmām, lai samazinātu savas nodokļu saistības. Vienlīdz svarīgi ir arī sekmēt izaugsmi un ekonomisko attīstību iekšējā tirgū, veicinot pārrobežu tirdzniecību un korporatīvos ieguldījumus. Šajā nolūkā Savienībā ir jānovērš dubultas nodokļu uzlikšanas un dubultas nodokļu neuzlikšanas risks, likvidējot valstu uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmu mijiedarbībā radušās atšķirības. Tajā pašā laikā uzņēmumiem, lai tie varētu attīstīt savu komercdarbību un paplašinātu to ārpus Savienības robežām, ir nepieciešams vienkārši un praktiski pielietojams nodoklis un tiesiskais regulējums. Šajā kontekstā būtu jārisina arī citi diskriminācijas gadījumi. Konsolidācija ir KKUINB sistēmas būtisks elements, jo galvenos nodokļu šķēršļus, ar ko saskaras vienas grupas uzņēmumi, kuri Savienībā darbojas pārrobežu līmenī, var novērst tikai šādā veidā. Konsolidācija likvidē iekšējo cenu noteikšanas formalitātes un nodokļu dubultu uzlikšanu grupas iekšienē. Grozījums Nr. 3 Direktīvas priekšlikums 3. apsvērums 3)  Kā norādīts 2011. gada 16. marta priekšlikumā Padomes direktīvai par kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi (KKUINB)7, uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēma, kura uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas vajadzībām apskata Savienību kā vienotu tirgu, atvieglotu pārrobežu darbību uzņēmumiem, kuri ir Savienības rezidenti, un veicinātu mērķi padarīt Savienību par konkurētspējīgāku vietu starptautiskajiem ieguldījumiem. 2011. gada priekšlikums par KKUINB ir vērsts uz mērķi veicināt Savienībā esošo uzņēmumu pārrobežu komercdarbības paplašināšanos. Papildus šim mērķim būtu jāņem vērā, ka KKUINB var būt ļoti efektīva iekšējā tirgus darbības uzlabošanai, apkarojot nodokļu apiešanas shēmas. Ņemot vērā iepriekš minēto, KKUINB iniciatīva būtu jāiesniedz no jauna, lai vienādā līmenī varētu risināt jautājumus attiecībā uz darījumdarbības veicināšanas aspektu un iniciatīvas funkciju cīņā pret nodokļu apiešanu. Šāda pieeja vislabāk kalpotu mērķim izskaust iekšējā tirgus darbības traucējumus. 3)  Kā norādīts 2011. gada 16. marta priekšlikumā Padomes direktīvai par kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi (KKUINB)7, uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēma, kura uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas vajadzībām apskata Savienību kā vienotu tirgu, atvieglotu pārrobežu darbību uzņēmumiem, kuri ir Savienības rezidenti, un veicinātu mērķi padarīt Savienību par konkurētspējīgāku vietu starptautiskajiem ieguldījumiem, jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. 2011. gada priekšlikums par KKUINB ir vērsts uz mērķi veicināt Savienībā esošo uzņēmumu pārrobežu komercdarbības paplašināšanos. Papildus šim mērķim būtu jāņem vērā, ka KKUINB var būt ļoti efektīva iekšējā tirgus darbības uzlabošanai, apkarojot nodokļu apiešanas shēmas. Ņemot vērā iepriekš minēto, KKUINB iniciatīva būtu jāiesniedz no jauna, lai vienādā līmenī varētu risināt jautājumus attiecībā uz darījumdarbības veicināšanas aspektu un iniciatīvas funkciju cīņā pret nodokļu apiešanu. Pēc ieviešanas visās dalībvalstīs KKUINB nodrošinātu, ka nodokļi tiek maksāti tur, kur tiek radīta peļņa un uzņēmumiem ir pastāvīgā pārstāvniecība. Šāda pieeja vislabāk kalpotu mērķim izskaust iekšējā tirgus darbības traucējumus. Iekšējā tirgus darbības uzlabošana ir svarīgs izaugsmi un darbvietu radīšanu veicinošs faktors. KKUINB ieviešanai vajadzētu uzlabot izaugsmi un radīt vairāk darbvietu visā Savienībā, samazinot starp uzņēmumiem nelabvēlīgu konkurenci nodokļu jomā. __________________ __________________ 7 Priekšlikums Padomes direktīvai par kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi , COM(2011)0121 final/2, 3.10.2011. 7 Priekšlikums Padomes direktīvai par kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi , COM(2011)0121 final/2, 3.10. 2011. Grozījums Nr. 4 Direktīvas priekšlikums 4. apsvērums 4)  Ņemot vērā nepieciešamību ātri rīkoties, lai nodrošinātu pareizu iekšējā tirgus darbību, padarot to, no vienas puses, tirdzniecībai un ieguldījumiem labvēlīgāku un, no otras puses, noturīgāku pret nodokļu apiešanas shēmām, vērienīgo KKUINB iniciatīvu ir nepieciešams sadalīt divos atsevišķos priekšlikumos. Pirmajā posmā būtu jāvienojas par noteikumiem par kopēju uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi (KUINB), un pēc tam otrajā posmā būtu jārisina jautājums par konsolidāciju. 4)  Ņemot vērā nepieciešamību ātri rīkoties, lai nodrošinātu pareizu iekšējā tirgus darbību, padarot to, no vienas puses, tirdzniecībai un ieguldījumiem labvēlīgāku un, no otras puses, noturīgāku pret nodokļu apiešanas shēmām, ir ļoti svarīgi nodrošināt direktīvas par kopējo uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi un direktīvas par kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi vienlaicīgu stāšanos spēkā. Tā kā šāda režīma maiņa ir būtiska virzība uz iekšējā tirgus izveides pabeigšanu, tai ir nepieciešama elastība, lai to varētu pienācīgi izpildīt jau no paša sākuma. Tādēļ — tā kā iekšējais tirgus aptver visas dalībvalstis, — KKUINB būtu jāievieš visās dalībvalstīs. Ja Padome vienprātīgi nepieņems lēmumu par priekšlikumu izveidot KKUINB, Komisijai vajadzētu izstrādāt jaunu priekšlikumu, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 116. pantu, atbilstoši kuram Eiropas Parlaments un Padome rīkojas saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, lai pieņemtu nepieciešamos tiesību aktus. Kā galējais līdzeklis dalībvalstīm saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību būtu jāierosina ciešāka sadarbība, kurai vajadzētu būt vienmēr atvērtai jebkurai dalībvalstij. Tomēr nākas paust nožēlu, ka par katru dalībvalsti atsevišķi nav veikts sīki izstrādāts ietekmes novērtējums nedz attiecībā uz KUINB, nedz KKUINB priekšlikumu par to ietekmi uz dalībvalstu ieņēmumiem no uzņēmumu ienākuma nodokļa. Grozījums Nr. 5 Direktīvas priekšlikums 5. apsvērums 5)  Pārrobežu kontekstā mēdz parādīties vairākas agresīvas nodokļu plānošanas struktūras, kas nozīmē, ka iesaistītajām uzņēmumu grupām ir minimāli resursi. Pamatojoties uz šo, KKUINB noteikumi proporcionalitātes labad būtu obligāti jāpiemēro tikai tām uzņēmumu grupām, kas ir būtiskas pēc sava lieluma. Šajā nolūkā būtu jānosaka ar lielumu saistītais slieksnis, pamatojoties uz grupas, kura iesniedz konsolidētos finanšu pārskatus, kopējo konsolidēto ieņēmumu. Turklāt, lai labāk sasniegtu mērķi veicināt tirdzniecību un ieguldījumus iekšējā tirgū, grupām, kas neatbilst noteiktajam lieluma slieksnim, būtu jābūt iespējai izvēlēties KKUINB noteikumu piemērošanu. 5)  Pārrobežu kontekstā mēdz parādīties vairākas agresīvas nodokļu plānošanas struktūras, kas nozīmē, ka iesaistītajām uzņēmumu grupām ir minimāli resursi. Pamatojoties uz šo, noteikumi par kopējo bāzi proporcionalitātes apsvērumu dēļ sākotnēji būtu obligāti jāpiemēro tikai tiem uzņēmumiem, kas ir lielas grupas sastāvā. Šajā nolūkā būtu jānosaka ar lielumu saistītais slieksnis EUR 750 miljonu apmērā, pamatojoties uz grupas, kura iesniedz konsolidētos finanšu pārskatus, kopējo konsolidēto ieņēmumu. Tā kā šī direktīva nosaka jaunu standartu attiecībā uz uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi visiem uzņēmumiem, kas atrodas Savienībā, slieksnis būtu jāsamazina līdz nullei laikposmā, kas nepārsniedz septiņus gadus. Turklāt, lai labāk sasniegtu mērķi veicināt tirdzniecību un ieguldījumus iekšējā tirgū, uzņēmumiem, kas neatbilst noteiktajiem kritērijiem, vajadzētu būt iespējai pirmajā posmā izvēlēties piemērot noteikumus par kopējo uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi. Grozījums Nr. 6 Direktīvas priekšlikums 5.a apsvērums (jauns) 5a)  Pastāvot vienlīdzīgiem visiem apstākļiem, pāreja uz kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi dalībvalstīm var radīt nodokļu ieņēmumu zaudējumus vai ieguvumus. Lai kompensētu zaudējumus, tiek izveidots pagaidu kompensēšanas mehānisms, ko finansē ar fiskālo pārpalikumu dalībvalstīs, kuras iegūst nodokļu ieņēmumus, balstoties uz jauno režīmu. Kompensācija katru gadu būtu jākoriģē, lai ņemtu vērā valstu vai reģionu lēmumus, kas pieņemti pirms šīs direktīvas stāšanās spēkā. Būtu jānosaka prasība Komisijai ierosināt pēc septiņu gadu perioda beigām atcelt vai mainīt šo kompensēšanas sistēmu, kā arī noteikt kompensācijas maksimālo apmēru. Grozījums Nr. 7 Direktīvas priekšlikums 5.b apsvērums (jauns) 5b)  Lai novērstu pašreizējo nodokļu sloga noteikšanu starp mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) un starptautiskajiem uzņēmumiem, kā norādīts Eiropas Parlamenta 2015. gada 25. novembra rezolūcijā par nodokļu nolēmumiem un citiem rakstura vai ietekmes ziņā līdzīgiem pasākumiem, kopējās uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzes izveidošanas mērķis ir nenostādīt MVU nelabvēlīgākā stāvoklī un tādējādi radīt tiem vienlīdzīgus konkurences apstākļus. Galvenā nodokļu iestāde var nodrošināt MVU nepieciešamos instrumentus, lai palīdzētu tiem izpildīt administratīvās un organizatoriskās prasības, ko paredz brīvprātīga to dalība KKUINB. Grozījums Nr. 8 Direktīvas priekšlikums 6. apsvērums 6)  Atbilstība konsolidācijai (dalībai grupā) būtu jānosaka saskaņā ar divdaļīgu testu, kura pamatā ir: i) kontrole (vairāk nekā 50 procenti no balsstiesībām) un ii) īpašumtiesības (vairāk nekā 75 procenti no pašu kapitāla) vai tiesības uz peļņu (vairāk nekā 75 procenti no tiesībām, kas ļauj saņemt peļņu). Šāds tests nodrošinātu augsta līmeņa ekonomisko integrāciju grupas dalībnieku starpā. Lai nodrošinātu sistēmas integritāti, taksācijas gada laikā būtu jāsasniedz divi sliekšņi – attiecībā uz kontroli un attiecībā iz īpašumtiesībām vai tiesībām uz peļņu, pretējā gadījumā tos nesasniegušam uzņēmumam būtu nekavējoties jāizstājas no grupas. Lai novērstu manipulācijas ar nodokļu rezultātiem ar uzņēmumu starpniecību, kuri pievienojas un izstājas no grupas īsā laikā, būtu jāparedz arī obligātā prasība attiecībā uz dalību grupā vismaz deviņus mēnešus pēc kārtas. 6)  Ir jādefinē tādas pastāvīgās pārstāvniecības jēdziens, kas atrodas Savienībā un pieder nodokļu maksātājam, kurš ir rezidents nodokļu vajadzībām Savienībā. Starptautiski uzņēmumi pārāk bieži panāk vienošanās, lai savu peļņu pārvietotu uz valstīm ar labvēlīgu nodokļu režīmu, un līdz ar to nemaksā nekādus nodokļus, vai arī tiem tiek piemērota ļoti zema nodokļu likme. Jēdziens „pastāvīga pārstāvniecība” nodrošinātu precīzu un saistošu tādu kritēriju definīciju, kuri jāievēro, lai starptautisks uzņēmums pierādītu, kas tas atrodas konkrētā valstī. Tādējādi starptautiskajiem uzņēmumiem nāksies godīgi maksāt nodokļus. Mērķis būtu nodrošināt, lai visiem iesaistītajiem nodokļu maksātājiem būtu kopīga izpratne un lai izslēgtu iespēju, ka neatbilstība rodas atšķirīgu definīciju dēļ. Tāpat ir svarīgi, lai būtu vienots tādas pastāvīgās pārstāvniecības jēdziens, kas atrodas trešā valstī vai kas atrodas Savienībā, bet pieder nodokļu maksātājam, kurš ir rezidents nodokļu vajadzībām trešā valstī. Ja transfertcenu noteikšana izraisa peļņas pārvietošanu uz zemu nodokļu jurisdikciju, priekšroka būtu dodama sistēmai, kurā peļņas piešķiršanā tiek izmantota sadalījuma formula. Savienība, pieņemot šādu sistēmu, var noteikt starptautisku standartu, lai panāktu modernu un efektīvu uzņēmumu ienākuma nodokļa uzlikšanu. Komisijai būtu jāizstrādā projekts pārejas posmā izmantojamām pamatnostādnēm, kurās trešām valstīm piemērojamā režīmā sadalījuma formula pastāvētu līdzās citām piešķiršanas metodēm, tomēr galu galā sadalījuma formulai vajadzētu būt standarta piešķiršanas metodei. Komisijai būtu jāsagatavo priekšlikums izveidot Savienības nolīguma paraugu nodokļu jomā, ar ko galarezultātā varētu aizstāt tūkstošiem divpusējo nolīgumu, kurus noslēgusi katra dalībvalsts. Grozījums Nr. 9 Direktīvas priekšlikums 6.a apsvērums (jauns) 6a)  Digitālās preces parasti ir ļoti mobilas un nemateriālas. Pētījumi liecina, ka digitālā nozare ir lielā mērā iesaistīta agresīvas nodokļu plānošanas praksē, jo daudziem uzņēmējdarbības modeļiem nav nepieciešama fiziska infrastruktūra, lai veiktu darījumus ar klientiem un gūtu peļņu. Tas ļauj lielākajiem digitālajiem uzņēmumiem par saviem ieņēmumiem maksāt nodokļus, kas ir tuvu nullei. Dalībvalstu valsts kases zaudē miljardiem eiro lielus nodokļu ieņēmumus, jo nevar aplikt ar nodokli digitālos starptautiskos uzņēmumus. Lai novērstu šo patieso un akūto sociālo netaisnību, pašreizējos uzņēmumu ienākuma nodokļa tiesību aktus nepieciešams paplašināti attiecināt uz jauno digitālo pastāvīgo pārstāvniecību saiknēm, pamatojoties uz ievērojamu digitālo klātbūtni. Līdzīgiem uzņēmējdarbības modeļiem ir vajadzīgi vienlīdzīgi konkurences apstākļi, lai novērstu ar nodokļiem saistītās problēmas, kas rodas saistībā ar digitalizāciju, nekaitējot digitālās nozares potenciālam. Īpaši šajā sakarībā būtu jāņem vērā darbs, ko ir veikusi ESAO pie starptautiski saskaņotu noteikumu kopuma. Grozījums Nr. 10 Direktīvas priekšlikums 10. apsvērums 10)  Konsolidētās nodokļa bāzes sadalījuma formulai vajadzētu ietvert trīs vienlīdz svērtus faktorus, proti, darbaspēks, aktīvi un pārdevumi galamērķu dalījumā. Šiem vienlīdz svērtajiem faktoriem vajadzētu atspoguļot līdzsvarotu pieeju ar nodokli apliekamas peļņas sadalījumā starp attiecīgajām dalībvalstīm, un vajadzētu nodrošināt, ka peļņa tiek aplikta ar nodokli vietā, kur tā faktiski radusies. Tāpēc darbaspēku un aktīvus vajadzētu attiecināt uz to dalībvalsti, kurā veic darbu vai atrodas aktīvi, un līdz ar to tas piešķirtu attiecīgu svērumu izcelsmes dalībvalsts interesēm, kamēr pārdošana tiktu attiecināta uz preču vai pakalpojumu galamērķa dalībvalsti. Lai ņemtu vērā atšķirības algu līmeņos visā Savienībā, un tādējādi nodrošinātu taisnīgāku konsolidētās nodokļa bāzes sadali, darbaspēka faktorā vajadzētu būt algām un darbinieku skaitam (katra pozīcija uzskatāma par pusi). Savukārt aktīvu faktorā vajadzētu iekļaut visus materiālos pamatlīdzekļus, un nevajadzētu iekļaut nemateriālos un finanšu aktīvus to mobilā rakstura dēļ un izrietošā riska dēļ, ka varētu apiet šīs direktīvas noteikumus. Ja ārkārtēju apstākļu dēļ dalījuma rezultāts patiesi neatspoguļo darījumdarbības apjomu, tad drošības klauzulai vajadzētu paredzēt alternatīvu ienākuma sadales metodi. 10)  Konsolidētās nodokļa bāzes sadalījuma formulai vajadzētu ietvert četrus vienādi svērtus faktorus, proti, darbaspēku, aktīvus, pārdošanas apjomu galamērķu dalījumā un tiešsaistes platformu un pakalpojumu lietotāju personas datu vākšanu un izmantošanu (pēdējais no šeit minētajiem turpmāk — „datu faktors”). Šiem vienlīdz svērtajiem faktoriem vajadzētu atspoguļot līdzsvarotu pieeju ar nodokli apliekamas peļņas sadalījumā starp attiecīgajām dalībvalstīm, un vajadzētu nodrošināt, ka peļņa tiek aplikta ar nodokli vietā, kur tā faktiski radusies. Tāpēc darbaspēku un aktīvus vajadzētu attiecināt uz to dalībvalsti, kurā veic darbu vai atrodas aktīvi, un līdz ar to tas piešķirtu attiecīgu svērumu izcelsmes dalībvalsts interesēm, kamēr pārdošana tiktu attiecināta uz preču vai pakalpojumu galamērķa dalībvalsti. Lai ņemtu vērā atšķirības algu līmeņos visā Savienībā, un tādējādi nodrošinātu taisnīgāku konsolidētās nodokļa bāzes sadali, darbaspēka faktorā vajadzētu būt algām un darbinieku skaitam (katra pozīcija uzskatāma par pusi). Savukārt aktīvu faktoram būtu jāietver vienīgi materiāli aktīvi. Ja ārkārtēju apstākļu dēļ dalījuma rezultāts patiesi neatspoguļo darījumdarbības apjomu, tad drošības klauzulai vajadzētu paredzēt alternatīvu ienākuma sadales metodi. Grozījums Nr. 11 Direktīvas priekšlikums 10.a apsvērums (jauns) 10a)  Konsolidētās nodokļa bāzes sadalījuma formulā pilnībā jāatspoguļo katrā dalībvalstī veiktā saimnieciskā darbība, pienācīgi pilnībā ņemot vērā iespējamās būtiskās atšķirības valstu ekonomikā. Ja formulas piemērošanā iegūtais dalījuma rezultāts līdzsvaroti neatspoguļo saimnieciskās darbības apjomu, kā līdzeklis šādas situācijas labošanai var būt strīdu izšķiršanas mehānisms. Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisijai būtu jāizvērtē strīdu izšķiršanas mehānisma izveides lietderība, lai nodrošinātu pienācīgu to strīdu izšķiršanu, kuros ir iesaistītas dažādas dalībvalstis. Grozījums Nr. 12 Direktīvas priekšlikums 11. apsvērums 11)  Sakarā ar atsevišķu nozaru specifiku, piemēram, finanšu un apdrošināšanas sektors, naftas un gāzes sektors, kā arī kuģniecības un gaisa transporta sektors, nepieciešams ieviest pielāgošanas formulu konsolidētās nodokļa bāzes sadalīšanai. svītrots Grozījums Nr. 13 Direktīvas priekšlikums 14. apsvērums 14)  Šīs direktīvas pamatā ir Padomes Direktīva Nr. 2016/xx/ES par vienotu uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi (ar ko nosaka kopīgus noteikumus par uzņēmumu ienākuma nodokli nodokļa bāzes aprēķināšanai), tajā paredzēta nodokļu rezultātu konsolidācija grupas līmenī. Līdz ar to ir nepieciešams risināt jautājumus saistībā ar mijiedarbību starp abiem juridiskajiem instrumentiem un konkrētu nodokļu bāzes elementu pāreju uz jauno grupas sistēmu. Jo īpaši šādos elementos vajadzētu iekļaut procentu ierobežošanas noteikumu, pārejas klauzula un noteikumus par kontrolētiem ārvalstu uzņēmumiem, kā arī hibrīdneatbilstības. 14)  Šīs direktīvas pamatā ir Padomes Direktīva Nr. 2016/xx/ES par vienotu uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi (ar ko nosaka kopīgus noteikumus par uzņēmumu ienākuma nodokli nodokļa bāzes aprēķināšanai), tajā paredzēta nodokļu rezultātu konsolidācija grupas līmenī. Līdz ar to ir nepieciešams risināt jautājumus saistībā ar mijiedarbību starp abiem juridiskajiem instrumentiem un konkrētu nodokļu bāzes elementu pāreju uz jauno grupas sistēmu. Jo īpaši šādos elementos vajadzētu iekļaut procentu ierobežošanas noteikumu, pārejas klauzula un noteikumus par kontrolētiem ārvalstu uzņēmumiem, kā arī hibrīdneatbilstības. Nedrīkstētu liegt dalībvalstīm iespēju ieviest papildu pasākumus pret nodokļu apiešanu, lai mazinātu nelabvēlīgo ietekmi, ko rada peļņas novirzīšana uz zemu nodokļu trešām valstīm. Grozījums Nr. 14 Direktīvas priekšlikums 16. apsvērums 16)  Lai papildinātu vai grozītu dažus nebūtiskus šīs direktīvas elementus, saskaņā ar LESD 290. pantu vajadzētu deleģēt Komisijai pilnvaras pieņemt tiesību aktus attiecībā uz i) izmaiņām dalībvalstu tiesību aktos attiecībā uz uzņēmumu formām un nodokļiem un grozīt I un II pielikumu atbilstīgi; ii) paredzot papildu definīcijas; un iii) noteikumu par procentu atskaitīšanas ierobežojumiem papildināšana, ieviešot sadrumstalotības novēršanas noteikumus, lai labāk novērstu nodokļu apiešanas riskus, kas var rasties grupā. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, vajadzētu nodrošināt vienlaicīgu, savlaicīgu un atbilstīgu attiecīgo dokumentu nosūtīšanu Eiropas Parlamentam un Padomei. 16)  Lai papildinātu vai grozītu dažus nebūtiskus šīs direktīvas elementus, saskaņā ar LESD 290. pantu vajadzētu deleģēt Komisijai pilnvaras pieņemt tiesību aktus attiecībā uz i) izmaiņām dalībvalstu tiesību aktos attiecībā uz uzņēmumu formām un nodokļiem un grozīt I un II pielikumu atbilstīgi; ii) paredzot papildu definīcijas; un iii) noteikumu par procentu atskaitīšanas ierobežojumiem papildināšana, ieviešot sadrumstalotības novēršanas noteikumus, lai labāk novērstu nodokļu apiešanas riskus, kas var rasties grupā; un iv) jāizdod pārejas posmā izmantojamas pamatnostādnes, kurās trešām valstīm piemērojamā režīmā sadalījuma formula pastāvētu līdzās citām piešķiršanas metodēm. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un tai būtu jāņem vērā Eiropas Parlamenta ikgadējā rezolūcija. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, vajadzētu nodrošināt vienlaicīgu, savlaicīgu un atbilstīgu attiecīgo dokumentu nosūtīšanu Eiropas Parlamentam un Padomei. Grozījums Nr. 15 Direktīvas priekšlikums 17. apsvērums 17)  Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus šīs direktīvas īstenošanai, Komisijai vajadzētu piešķirt īstenošanas pilnvaras, i) lai tā katru gadu varētu pieņemt sarakstu, kurā minētas trešo valstu uzņēmumu formas, kas ir līdzīgas I pielikumā minētajām uzņēmumu formām; ii) noteikt detalizētus noteikumus par darbaspēka, aktīvu un pārdevumu faktoru aprēķināšanu, darbinieku un algu, aktīvu un pārdevumu attiecināšanu uz attiecīgo faktoru un aktīvu novērtēšanu; iii) pieņemt tiesību aktu, nosakot standarta formu paziņojumam par grupas izveidi; un iv) paredzēt noteikumus par konsolidētās nodokļu deklarācijas iesniegšanu elektroniski, par konsolidētās nodokļu deklarācijas formu, par atsevišķa nodokļu maksātāja nodokļu deklarācijas formu, un par nepieciešamo pavaddokumentāciju. Šīs pilnvaras vajadzētu īstenot saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/201112. 17)  Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus šīs direktīvas īstenošanai, Komisijai vajadzētu piešķirt īstenošanas pilnvaras, i) lai tā katru gadu varētu pieņemt sarakstu, kurā minētas trešo valstu uzņēmumu formas, kas ir līdzīgas I pielikumā minētajām uzņēmumu formām; ii) noteikt detalizētus noteikumus par darbaspēka, aktīvu un pārdevumu faktoru, kā arī datu faktora aprēķināšanu, darbinieku un algu, savāakto parsonas datu sadalījumu un izmantotajiem personas datiem, aktīvu un pārdevumu attiecināšanu uz attiecīgo faktoru un aktīvu novērtēšanu; iii) pieņemt tiesību aktu, nosakot standarta formu paziņojumam par grupas izveidi; un iv) paredzēt noteikumus par konsolidētās nodokļu deklarācijas iesniegšanu elektroniski, par konsolidētās nodokļu deklarācijas formu, par atsevišķa nodokļu maksātāja nodokļu deklarācijas formu, un par nepieciešamo pavaddokumentāciju. Komisijai sadarbībā ar dalībvalstu nodokļu iestādēm būtu jāizstrādā minētās vienotās nodokļu deklarācijas veidlapas. Šīs pilnvaras vajadzētu īstenot saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/201112. __________________ __________________ 12 Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regula (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.02.2011., 13. lpp.). 12 Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regula (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.02.2011., 13. lpp.). Grozījums Nr. 16 Direktīvas priekšlikums 18. apsvērums 18)  Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķus, proti, uzlabot iekšējā tirgus darbību, cīnoties pret nodokļu apiešanu starptautiskā mērogā, un vienkāršot uzņēmumiem iespējas paplašināt savu darbību ārpus Savienības robežām, nevar pietiekami labi sasniegt, atsevišķām dalībvalstīm darbojoties vienpusēji un atšķirīgi, jo šo mērķu sasniegšanai ir nepieciešama koordinēta rīcība, bet gan, ņemot vērā to, ka direktīva attiecas uz iekšējā tirgus neefektivitāti, kura rodas atšķirīgu valstu nodokļu noteikumu mijiedarbības rezultātā, kas ietekmē iekšējo tirgu un ierobežo pārrobežu darbību, šos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus atbilstoši subsidiaritātes principam, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šī direktīva nepārsniedz to, kas ir vajadzīgs minēto mērķu sasniegšanai, jo īpaši ņemot vērā, ka tās obligātā darbības joma attiecas tikai uz grupām, kas pārsniedz noteiktu lielumu. 18)  Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķus, proti, uzlabot iekšējā tirgus darbību, cīnoties pret nodokļu apiešanu starptautiskā mērogā, un vienkāršot uzņēmumiem, jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, iespējas paplašināt savu darbību ārpus Savienības robežām, nevar pietiekami labi sasniegt, atsevišķām dalībvalstīm darbojoties vienpusēji un atšķirīgi, jo šo mērķu sasniegšanai ir nepieciešama koordinēta rīcība, bet gan, ņemot vērā to, ka direktīva attiecas uz iekšējā tirgus neefektivitāti, kura rodas atšķirīgu valstu nodokļu noteikumu mijiedarbības rezultātā, kas ietekmē iekšējo tirgu un ierobežo pārrobežu darbību, šos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus atbilstoši subsidiaritātes principam, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šī direktīva nepārsniedz to, kas ir vajadzīgs minēto mērķu sasniegšanai, jo īpaši ņemot vērā, ka tās obligātā darbības joma attiecas tikai uz grupām, kas pārsniedz noteiktu lielumu. Grozījums Nr. 17 Direktīvas priekšlikums 20. apsvērums 20)  Komisijai vajadzētu prasīt izskatīt direktīvas piemērošanu pēc pieciem gadiem no tās stāšanās spēkā un ziņot par tās darbību Padomei. Dalībvalstu pienākums būtu darīt Komisijai zināmus savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva, 20)  Tā kā ar šo direktīvu būtiski maina uzņēmumu ienākuma nodokļa uzlikšanas noteikumus, būtu jāprasa , lai Komisija piecus gadus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā veiktu rūpīgu novērtējumu par direktīvas piemērošanu un ziņotu Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs direktīvas darbību. Ziņojumā par īstenošanu būtu jāiekļauj vismaz šādi punkti: šajā direktīvā paredzēto nodokļa uzlikšanas sistēmu ietekme uz dalībvalstu ieņēmumiem, sistēmas radītās priekšrocības un trūkumi MVU, ietekme uz taisnīgu nodokļa iekasēšanu starp dalībvalstīm, ietekme uz iekšējo tirgu kopumā, it īpaši attiecībā uz iespējamu konkurences kropļošanu starp uzņēmumiem, uz kuriem attiecas šajā direktīvā paredzētie jaunie noteikumi, un to uzņēmumu skaits, uz kuriem attiecas piemērošanas joma pārejas perioda laikā. Komisijas pienākums būtu izskatīt šīs direktīvas piemērošanu, kad būs pagājuši 10 gadi pēc tās stāšanās spēkā, un ziņot par direktīvas darbību Eiropas Parlamentam un Padomei. Dalībvalstu pienākums būtu darīt Komisijai zināmus savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva, Grozījums Nr. 18 Direktīvas priekšlikums 20.a apsvērums (jauns) 20a)  Lai sasniegtu pilnīgu un saskaņotu konsolidāciju un nepieļautu jaunas arbitrāžas iespējas starp dalībvalstīm, ir jāpieņem nepārprotami, konsekventi un objektīvi kritēriji konsolidētās nodokļa bāzes aprēķināšanai. Tādēļ Komisijai būtu jāierosina nepieciešamie grozījumi šīs direktīvas attiecīgajos noteikumos par konsolidētās nodokļa bāzes noteikšanu un aprēķināšanu. Grozījums Nr. 19 Direktīvas priekšlikums 20.b apsvērums (jauns) 20b)  Komisijai būtu jāapsver iespēja veikt papildu pētījumus, kuros tiktu analizēta KKUINB iespējamā ietekme uz atsevišķu dalībvalstu ieņēmumiem no uzņēmumu ienākuma nodokļa un neizdevīgāki konkurences apstākļi, ko tā varētu radīt ES salīdzinājumā ar trešām valstīm. Grozījums Nr. 20 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. punkts 1.  Ar šo direktīvu izveido nodokļa bāzes konsolidācijas sistēmu, kā minēts Padomes Direktīvā Nr. 2016/xx/ES14, tādiem uzņēmumiem, kas ir grupas dalībnieki, un paredz noteikumus par to, kā kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi attiecināt uz dalībvalstīm un kā to administrēt valsts nodokļu iestādēs. 1.  Ar šo direktīvu izveido kopējās nodokļa bāzes sistēmu Savienībā nodokļa uzlikšanai konkrētiem uzņēmumiem un paredz noteikumus par šīs bāzes aprēķināšanu, tostarp noteikumus par pasākumiem, ar ko nepieļauj nodokļu apiešanu, un par pasākumiem, kuri saistīti ar ierosinātās nodokļu sistēmas starptautisko dimensiju. _______________ 14 [pilns direktīvas nosaukums (OV L […], […], […] lpp.)]. Grozījums Nr. 21 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – ievaddaļa 1.  Šīs direktīvas noteikumus piemēro uzņēmumam, kas ir izveidots saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem, un uz tā pastāvīgajām pārstāvniecībām citās dalībvalstīs, ja uzņēmums atbilst visiem šiem nosacījumiem: 1.  Šīs direktīvas noteikumus piemēro uzņēmumam, kas ir izveidots saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem, un uz tā pastāvīgajām pārstāvniecībām un digitālajām pastāvīgajām pārstāvniecībām citās dalībvalstīs, ja uzņēmums atbilst visiem šiem nosacījumiem: Grozījums Nr. 22 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – c apakšpunkts (c)  ietilpst tādā konsolidētā grupā finanšu grāmatvedības vajadzībām, kuras kopējie ieņēmumi pārsniedz EUR 750 000 000 finanšu gadā pirms attiecīgā finanšu gada; (c)  ietilpst tādā konsolidētā grupā finanšu grāmatvedības vajadzībām, kuras kopējie ieņēmumi pārsniedz EUR 750 000 000 finanšu gadā pirms attiecīgā finanšu gada. Šo slieksni samazina līdz nullei ne ilgāk kā septiņu gadu laikā; Grozījums Nr. 23 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 3. punkts 3.  Uzņēmums, kas atbilst 1. punkta a), b) un d) apakšpunkta nosacījumiem, bet neatbilst c) apakšpunkta nosacījumiem, var izvēlēties sev un savām pastāvīgajām pārstāvniecībām, kas atrodas citās dalībvalstīs, piemērot šīs direktīvas noteikumus uz pieciem taksācijas gadiem. Šo termiņu automātiski pagarina par secīgiem pieciem taksācijas gadiem, ja vien saskaņā ar 47. panta otru apakšpunktu netiek iesniegts paziņojums par pastāvēšanas izbeigšanu. Katru reizi, kad notiek pagarināšana, piemērojami 1. punkta a), b) un d) apakšpunktā minētie nosacījumi. 3.  Uzņēmums, kas atbilst 1. punkta a), b) un d) apakšpunkta nosacījumiem, bet neatbilst c) apakšpunkta nosacījumiem, var izvēlēties sev un savām pastāvīgajām pārstāvniecībām, kas atrodas citās dalībvalstīs, piemērot šīs direktīvas noteikumus. Grozījums Nr. 24 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 4. punkts 4.  Šīs direktīvas noteikumus nepiemēro kuģošanas sabiedrībai, kurai piemērojams īpašs nodokļu režīms. Kuģošanas sabiedrību ar īpašu nodokļu režīmu ņem vērā uzņēmumu noteikšanas vajadzībām, kas ir vienas un tās pašas grupas dalībnieki, kā minēts 5. un 6. pantā. svītrots Grozījums Nr. 25 Direktīvas priekšlikums 3. pants – 1. daļa – 23. punkts (23)  “konsolidēta nodokļa bāze” ir visu grupas dalībnieku nodokļa bāzu sasummēšanas rezultāts, kas aprēķināts saskaņā ar Direktīvu Nr. 2016/xx/ES; (23)  „konsolidēta nodokļa bāze” ir grupas dalībnieku konsolidētais ar nodokli apliekamais neto ienākums, kas aprēķināts pēc vienādiem grāmatvedības uzskaites principiem, ko piemēro visiem grupas dalībniekiem saskaņā ar Direktīvu 2016/xx/ES; Grozījums Nr. 26 Direktīvas priekšlikums 3. pants – 1. daļa – 28.a punkts (jauns) (28a)  „datu faktors” ir tiešsaistes platformu un pakalpojumu lietotāju personas datu vākšana un izmantošana komerciālos nolūkos vienā vai vairākās dalībvalstīs. Grozījums Nr. 27 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 3. punkts 3.  Ja kāda grupas dalībnieka, kas iesaistīts kuģošanā vai iekšzemes ūdensceļu transportā, faktiskās vadības vieta ir uz kuģa vai laivas, tiek uzskatīts, ka šis grupas dalībnieks ir tās dalībvalsts rezidents nodokļu vajadzībām, kurā ir šī kuģa vai laivas mītnes osta, vai, ja šādas mītnes ostas nav, – tās dalībvalsts rezidents, kurā ir kuģa vai laivas operatora rezidences vieta nodokļu vajadzībām. svītrots Grozījums Nr. 28 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 4. punkts 4.  Nodokļu maksātājs rezidents ir apliekams ar uzņēmumu ienākuma nodokli par visiem ienākumiem, kas gūti no jebkādiem avotiem tās dalībvalsts teritorijā, kurā tas ir rezidents nodokļu vajadzībām, vai ārpus tās. 4.  Nodokļu maksātājs rezidents ir apliekams ar uzņēmumu ienākuma nodokli par visiem ienākumiem, ko radījusi jebkāda darbība tās dalībvalsts teritorijā, kurā tas ir rezidents nodokļu vajadzībām, vai ārpus tās. Grozījums Nr. 29 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 5. punkts 5.  Nodokļu maksātājs nerezidents ir apliekams ar uzņēmumu ienākuma nodokli par visiem ienākumiem, kas gūti no darbības, ko veic, izmantojot pastāvīgo pārstāvniecību dalībvalstī. 5.  Nodokļu maksātājs nerezidents ir apliekams ar uzņēmumu ienākuma nodokli par visiem ienākumiem, kas gūti no darbības, ko veic, izmantojot pastāvīgo pārstāvniecību, tostarp izmantojot digitālu pastāvīgo pārstāvniecību, kādā dalībvalstī. Nodokļu maksātāja digitālu pastāvīgo pārstāvniecību nosaka saskaņā ar nosacījumiem un kritērijiem, kas minēti 5. pantā Padomes Direktīvā ... par kopējo uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi1a. _______________ 1a Padomes Direktīva ... par kopējo uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi (OV L ..., …, ...lpp.). Grozījums Nr. 30 Direktīvas priekšlikums 5. pants – 1. punkts – a apakšpunkts (a)  īstenot vairāk nekā 50 % no balsstiesībām; un (a)  tai ir tiesības īstenot balsstiesības, kuras pārsniedz 50 %; un Grozījums Nr. 31 Direktīvas priekšlikums 6. pants – 2.a punkts (jauns) 2.a  Pastāvīgās pārstāvniecības cita starpā ir arī digitālas pastāvīgās pārstāvniecības saskaņā ar nosacījumiem un kritērijiem, kas minēti 5. pantā Padomes Direktīvā ... par kopējo uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi1a. _______________ 1a Padomes Direktīva ... par kopējo uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi (OV L ..., …, ...lpp.). Grozījums Nr. 32 Direktīvas priekšlikums 7. pants – 1. punkts 1.  Visu grupas dalībnieku nodokļa bāzes ir jāsaskaita kopā vienā konsolidētā nodokļa bāzē. 1.  Konsolidētas grupas nodokļa bāzi nosaka tā, it kā tā būtu viena vienība. Šajā nolūkā būtu jāatkāpjas no grupas kopējās nodokļa bāzes, lai likvidētu visu peļņu vai zaudējumus, tostarp tos, kas rodas no jebkura darījuma starp divām vai vairākām grupas vienībām neatkarīgi no tā, kāda veida darījums tas ir. Grozījums Nr. 33 Direktīvas priekšlikums 7. pants – 2. punkts 2.  Ja konsolidētā nodokļa bāze ir negatīva, zaudējumus pārnes uz nākamajiem periodiem un ar tiem samazina nākamo pozitīvo konsolidēto nodokļa bāzi. Ja konsolidētā nodokļa bāze ir pozitīva, to sadala atbilstoši VIII nodaļai. 2.  Ja konsolidētā nodokļa bāze ir negatīva, zaudējumus pārnes uz nākamajiem periodiem un ar tiem samazina nākamo pozitīvo konsolidēto nodokļa bāzi uz periodu, kas nepārsniedz piecus gadus. Ja konsolidētā nodokļa bāze ir pozitīva, to sadala atbilstoši VIII nodaļai. Grozījums Nr. 34 Direktīvas priekšlikums 9. pants – 2. punkts 2.  Grupas izmanto konsekventu un pienācīgi dokumentētu metodi grupas iekšējo darījumu iegrāmatošanai. Grupas var mainīt šo metodi tikai pamatotu komerciālu iemeslu dēļ un tikai taksācijas gada sākumā. 2.  Grupas izmanto konsekventu un pienācīgi dokumentētu metodi grupas iekšējo darījumu iegrāmatošanai. Grupas var mainīt šo metodi tikai pamatotu komerciālu iemeslu dēļ un tikai taksācijas gada sākumā. Visi šie darījumi ir jāizslēdz no nodokļa bāzes, veicot konsolidēšanu saskaņā ar 7. panta 1. punktu. Grozījums Nr. 35 Direktīvas priekšlikums 9. pants – 3. punkts 3.  Grupas iekšējo darījumu iegrāmatošanas metode ļauj identificēt visus pārvedumu un pārdevumu, kas notikuši grupas iekšienē, zemāko vērtību (neamortizējamiem aktīviem) vai vērtību nodokļu vajadzībām (amortizējamiem aktīviem). svītrots Grozījums Nr. 36 Direktīvas priekšlikums 9. pants – 4. punkts 4.  Grupas iekšējie pārvedumi nemaina pašradītu nemateriālo aktīvu statusu. svītrots Grozījums Nr. 37 Direktīvas priekšlikums 23. pants – 1. punkts – 1. daļa Ja uzņēmumu reorganizācijas rezultātā viena vai vairākas grupas vai divi vai vairāki grupas dalībnieki kļūst par citas grupas dalībniekiem, jebkādus iepriekš pastāvējušas grupas vai grupu nekompensētus zaudējumus attiecina uz katru šādas citas grupas dalībnieku atbilstoši VIII nodaļai, izmantojot faktorus, kādi tie ir taksācijas gada beigās, kurā notika uzņēmuma reorganizācija. Iepriekš pastāvējušās grupas vai grupu nekompensētos zaudējumus pārnes uz nākamajiem gadiem. Ja uzņēmumu reorganizācijas rezultātā viena vai vairākas grupas vai divi vai vairāki grupas dalībnieki kļūst par citas grupas dalībniekiem, jebkādus iepriekš pastāvējušas grupas vai grupu nekompensētus zaudējumus attiecina uz katru šādas citas grupas dalībnieku atbilstoši VIII nodaļai, izmantojot faktorus, kādi tie ir taksācijas gada beigās, kurā notika uzņēmuma reorganizācija. Iepriekš pastāvējušās grupas vai grupu nekompensētos zaudējumus pārnes uz periodu ne ilgāku par pieciem gadiem. Grozījums Nr. 38 Direktīvas priekšlikums 23. pants – 2. punkts 2.  Ja divi vai vairāki galvenie nodokļu maksātāji apvienojas Padomes Direktīvas Nr. 2009/133/EK15 2. panta a) apakšpunkta i) un ii) punkta nozīmē, jebkuri grupas nekompensētie zaudējumi attiecināmi uz šīs grupas dalībniekiem saskaņā ar VIII nodaļu, pamatojoties uz faktoriem, kādi tie ir taksācijas gada beigās, kurā notiek apvienošanās. Nekompensētos zaudējumus pārnes uz nākamajiem gadiem. 2.  Ja divi vai vairāki galvenie nodokļu maksātāji apvienojas Padomes Direktīvas Nr. 2009/133/EK 2. panta a) apakšpunkta i) un ii) punkta nozīmē, jebkuri grupas nekompensētie zaudējumi attiecināmi uz šīs grupas dalībniekiem saskaņā ar VIII nodaļu, pamatojoties uz faktoriem, kādi tie ir taksācijas gada beigās, kurā notiek apvienošanās. Nekompensētos zaudējumus pārnes uz periodu ne ilgāku par pieciem gadiem. __________________ __________________ 15 Padomes Direktīva Nr. 2009/133/EK (2009. gada 19. oktobris) par kopēju nodokļu sistēmu, ko piemēro dažādu dalībvalstu uzņēmumu apvienošanai, sadalīšanai, daļējai sadalīšanai, to aktīvu pārvešanai un akciju maiņai, kā arī SE vai SCE juridiskās adreses pārcelšanai no vienas dalībvalsts uz citu (OV L 310, 25.11.2009., 34. lpp.). 15 Padomes Direktīva Nr. 2009/133/EK (2009. gada 19. oktobris) par kopēju nodokļu sistēmu, ko piemēro dažādu dalībvalstu uzņēmumu apvienošanai, sadalīšanai, daļējai sadalīšanai, to aktīvu pārvešanai un akciju maiņai, kā arī SE vai SCE juridiskās adreses pārcelšanai no vienas dalībvalsts uz citu (OV L 310, 25.11.2009., 34. lpp.). Grozījums Nr. 39 Direktīvas priekšlikums 28. pants – 1. punkts – 1. daļa Konsolidēto nodokļa bāzi sadala starp grupas dalībniekiem katrā taksācijas gadā, izmantojot sadalījuma formulu. Nosakot grupas dalībniekam A iedalīto daļu, izmanto šādu formulu, piešķirot vienādu svērumu pārdevumu, darbaspēka un aktīvu faktoriem: Konsolidēto nodokļa bāzi sadala starp grupas dalībniekiem katrā taksācijas gadā, izmantojot sadalījuma formulu. Nosakot grupas dalībniekam A iedalīto daļu, izmanto šādu formulu, piešķirot vienādu svērumu pārdošanas apjoma, darbaspēka, aktīvu un datu faktoriem: Grozījums Nr. 40 Direktīvas priekšlikums 28. pants – 1. punkts – formula Komisijas ierosinātais teksts Grozījums Grozījums Nr. 41 Direktīvas priekšlikums 28. pants – 1. punkts – 1.a daļa (jauna) Ja viens vai vairāki faktori netiek piemēroti nodokļu maksātāju darbību rakstura dēļ, visi pārējie piemērojamie faktori formulā būtu proporcionāli jāpārsver, lai saglabātu pilnīgi vienādu katram piemērojamam faktoram piešķirto svērumu. Grozījums Nr. 42 Direktīvas priekšlikums 28. pants – 5. punkts 5.  Nosakot grupas dalībniekam iedalīto daļu, pārdevumu, darbaspēka un aktīvu faktoriem piešķir vienādu svērumu. 5.  Nosakot grupas dalībniekam iedalīto daļu, pārdošanas apjoma, darbaspēka, aktīvu un datu faktoriem piešķir vienādu svērumu. Grozījums Nr. 43 Direktīvas priekšlikums 28. pants – 5.a punkts (jauns) 5.a  Pusi no datu faktora veido grupas locekļa vienas dalībvalsts izteiksmē savākto tiešsaistes platformu un pakalpojumu lietotāju personas datu kopējais apjoms skaitītājā un grupas vienas dalībvalsts izteiksmē savākto tiešsaistes platformu un pakalpojumu lietotāju personas datu kopējais apjoms saucējā, bet otru datu faktora pusi veido grupas locekļa vienas dalībvalsts izteiksmē izmantoto tiešsaistes platformu un pakalpojumu lietotāju personas datu kopējais apjoms skaitītājā un grupas vienas dalībvalsts izteiksmē izmantoto tiešsaistes platformu un pakalpojumu lietotāju personas datu kopējais apjoms saucējā. Grozījums Nr. 44 Direktīvas priekšlikums 28. pants – 5.b punkts (jauns) 5.b  Personas datu apjomu, kas savākti saskaņā ar datu faktoru, mēra taksācijas gada beigās katrā dalībvalstī. Grozījums Nr. 45 Direktīvas priekšlikums 28. pants – 5.c punkts (jauns) 5.c  Personas datu vākšanu un izmantošanu komerciāliem mērķiem saistībā ar datu faktoru definē saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679. Grozījums Nr. 46 Direktīvas priekšlikums 29. pants 29. pants svītrots Drošības klauzula Atkāpjoties no 28. pantā izklāstītā noteikuma, ja galvenais nodokļu maksātājs vai kompetentā iestāde uzskata, ka pēc konsolidētās nodokļa bāzes sadales kāda grupas dalībnieka sadales rezultāts patiesi neatspoguļo šā grupas dalībnieka darījumdarbības apjomu, attiecīgais galvenais nodokļu maksātājs vai kompetentā iestāde var lūgt alternatīvas metodes izmantošanu nodokļu daļas aprēķināšanai katram grupas dalībniekam. Alternatīvu metodi var izmantot tikai tad, ja pēc kompetento iestāžu savstarpējas apspriešanās un, vajadzības gadījumā, pēc apspriešanās saskaņā ar 77. un 78. pantu visas šīs iestādes vienojas par alternatīvo metodi. Galvenās nodokļu iestādes dalībvalsts informē Komisiju par izmantoto alternatīvo metodi. Grozījums Nr. 47 Direktīvas priekšlikums 38. pants – 1. punkts 1.  Preču b ietver tā grupas dalībnieka pārdevumu faktorā, kurš atrodas dalībvalstī, kurā beidzas preču nosūtīšana vai transportēšana personai, kas tās iegādājas. Ja šo vietu nevar noteikt, preču pārdevumus attiecina uz grupas dalībnieku, kurš atrodas tajā dalībvalstī, kurā ir pēdējā identificējamā preču atrašanās vieta. 1.  Preču pārdošanas apjomus ietver tā grupas dalībnieka pārdevumu faktorā, kurš atrodas dalībvalstī, kurā beidzas preču nosūtīšana vai transportēšana personai, kas tās iegādājas. Ja šo vietu nevar noteikt vai ja grupas dalībniekam nav ar nodokli apliekamas saiknes ar uzņēmumu, preču pārdošanas apjomus attiecina uz grupas dalībnieku, kurš atrodas tajā dalībvalstī, kurā ir pēdējā identificējamā preču atrašanās vieta. Grozījums Nr. 48 Direktīvas priekšlikums 43. pants 43. pants svītrots Kuģošana, iekšzemes ūdensceļu transports un gaisa satiksme Grupas dalībnieka, kura pamatdarbība ir kuģu vai gaisa kuģu ekspluatācija starptautiskajā satiksmē vai iekšzemes ūdensceļu transportā iesaistītu laivu ekspluatācija, ieņēmumus, izdevumus un citus atskaitāmos posteņus izslēdz no konsolidētās nodokļa bāzes un nesadala saskaņā ar 28. pantā minētajiem noteikumiem. Tā vietā šos ieņēmumus, izdevumus un citus atskaitāmos posteņus attiecina uz šo grupas dalībnieku, katram darījumam atsevišķi, un piemēro cenu noteikšanas korekcijas saskaņā ar Direktīvas Nr. 2016/xx/ES 56. pantu. Līdzdalību grupas dalībniekā un grupas dalībnieka līdzdalību citos ņem vērā, nosakot, vai pastāv grupa, kas minēta 5. un 6. pantā. Grozījums Nr. 49 Direktīvas priekšlikums 46. pants – 2. punkts 2.  Paziņojumam, kas minēts 1. punktā, jāaptver visi grupas dalībnieki, izņemot kuģošanas sabiedrības saskaņā ar 2. panta 4. punktu. 2.  Paziņojumam, kas minēts 1. punktā, jāaptver visi grupas dalībnieki. Grozījums Nr. 50 Direktīvas priekšlikums 48. pants – 2. daļa Komisija var pieņemt tiesību aktu, nosakot standarta formu paziņojumam par grupas izveidi. Šos īstenojošos tiesību aktus pieņem saskaņā ar 77. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. Komisija pieņem tiesību aktu, nosakot standarta formu paziņojumam par grupas izveidi. Šos īstenojošos tiesību aktus pieņem saskaņā ar 77. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. Grozījums Nr. 51 Direktīvas priekšlikums 55. pants – 1. daļa Komisija var pieņemt tiesību aktus, kuros nosaka noteikumus par konsolidētās nodokļu deklarācijas elektronisko iesniegšanu, konsolidētās nodokļu deklarācijas formu, atsevišķa nodokļu maksātāja nodokļu deklarācijas formu, un par nepieciešamo pavaddokumentāciju. Šos īstenojošos tiesību aktus pieņem saskaņā ar 77. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. Komisija pieņem tiesību aktus, kuros nosaka noteikumus par konsolidētās nodokļu deklarācijas elektronisko iesniegšanu, konsolidētās nodokļu deklarācijas formu, atsevišķa nodokļu maksātāja nodokļu deklarācijas formu, un par nepieciešamo pavaddokumentāciju. Komisija sadarbībā ar dalībvalstu nodokļu iestādēm izstrādā šīs vienotās nodokļu deklarācijas veidlapas. Šos īstenojošos tiesību aktus pieņem saskaņā ar 77. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. Grozījums Nr. 52 Direktīvas priekšlikums 65. pants – 1. punkts 1.  Ja dalībvalsts, kurā grupas dalībnieks ir rezidents nodokļu vajadzībām vai kurā tam ir pastāvīga pārstāvniecība, kompetentā iestāde nepiekrīt galvenās nodokļu iestādes lēmumam, kas pieņemts saskaņā ar 49. pantu vai 56. panta 2. vai 4. punktu, vai 56. panta 5. punkta otro daļu, tā var apstrīdēt šo lēmumu galvenās nodokļu iestādes dalībvalsts tiesās trīs mēnešu laikā. 1.  Ja dalībvalsts, kurā grupas dalībnieks ir rezidents nodokļu vajadzībām vai kurā tam ir pastāvīga pārstāvniecība, tostarp ja tā ir digitāla patstāvīgā pārstāvniecība, kompetentā iestāde nepiekrīt galvenās nodokļu iestādes lēmumam, kas pieņemts saskaņā ar 49. pantu vai 56. panta 2. vai 4. punktu, vai 56. panta 5. punkta otro daļu, tā var apstrīdēt šo lēmumu galvenās nodokļu iestādes dalībvalsts tiesās trīs mēnešu laikā. Grozījums Nr. 53 Direktīvas priekšlikums 65. pants – 2.a punkts (jauns) 2.a  Komisija analizē, vai strīdu izšķiršanas mehānisma izveidošana domstarpību izšķiršanu starp dalībvalstīm padarītu vēl efektīvāku un lietderīgāku. Komisija par to iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kurā attiecīgā gadījumā iekļauj likumdošanas priekšlikumu. Grozījums Nr. 54 Direktīvas priekšlikums 67. pants – 1. punkts 1.  Pārsūdzības par grozītiem nodokļu aprēķiniem vai aprēķiniem, kas veikti saskaņā ar 54. pantu, izskata administratīva iestāde, kas ir kompetenta izskatīt pārsūdzības pirmajā instancē. Šai administratīvajai struktūrai galvenās nodokļu iestādes dalībvalstī ir jābūt neatkarīgai no nodokļu iestādēm. Ja šādā dalībvalstī nav šādas kompetentas administratīvas iestādes, galvenais nodokļu maksātājs var iesniegt pārsūdzību tieši tiesai. 1.  Pārsūdzības par grozītiem nodokļu aprēķiniem vai aprēķiniem, kas veikti saskaņā ar 54. pantu, izskata administratīva iestāde, kas ir kompetenta izskatīt pārsūdzības pirmajā instancē. Šai administratīvajai struktūrai galvenās nodokļu iestādes dalībvalstī ir jābūt neatkarīgai no nodokļu iestādēm. Ja šādā dalībvalstī nav šādas kompetentas administratīvas iestādes vai ja galvenais nodokļu maksātājs dod priekšroku šādai rīcībai, var iesniegt pārsūdzību tieši tiesai. Grozījums Nr. 55 Direktīvas priekšlikums 67. pants – 5. punkts 5.  1. punktā minētā administratīvā iestāde sešu mēnešu laikā pieņem lēmumu par pārsūdzību. Ja šajā periodā galvenais nodokļu maksātājs nav saņēmis lēmumu, uzskatāms, ka galvenās nodokļu iestādes lēmums ir apstiprināts. 5.  Ja tai ir iesniegta pārsūdzība, 1. punktā minētā administratīvā iestāde sešu mēnešu laikā pieņem lēmumu par pārsūdzību. Ja šajā periodā galvenais nodokļu maksātājs nav saņēmis lēmumu, uzskatāms, ka galvenās nodokļu iestādes lēmums ir apstiprināts. Grozījums Nr. 56 Direktīvas priekšlikums 69. pants – 2. punkts 2.  Ja piemēro 1. punktu, pārmērīgas aizņēmumu izmaksas un EBITDA aprēķina grupas līmenī un aprēķinā iekļauj visu grupas dalībnieku rezultātus. EUR 3 000 000 summu, kas minēta Direktīvas Nr. 2016/xx/ES 13. pantā, palielina līdz EUR 5 000 000. 2.  Ja piemēro 1. punktu, pārmērīgas aizņēmumu izmaksas un EBITDA aprēķina grupas līmenī un aprēķinā iekļauj visu grupas dalībnieku rezultātus. EUR 1 000 000 summu, kas minēta Direktīvas Nr. 2016/xx/ES 13. pantā, palielina līdz EUR 5 000 000. Grozījums Nr. 57 Direktīvas priekšlikums 71. pants 71. pants svītrots Zaudējumu segšana un atgūšana 1.  Direktīvas Nr. 2016/xx/ES 41. panta par zaudējumu segšanu un atgūšanu piemērošana automātiski beidzas, stājoties spēkā šai direktīvai. 2.  Pārnestie zaudējumi, kas vēl nav reintegrēti apliekamajā ienākumā, stājoties spēkā šai direktīvai, paliek nodokļu maksātājam, kuram tie tika pārnesti. Grozījums Nr. 58 Direktīvas priekšlikums 72. pants – 1. daļa Šīs direktīvas nolūkiem atsauci uz likumisko uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi, kura būtu attiecināma uz nodokļu maksātāju saskaņā ar Direktīvas 2016/xx/ES 53. panta 1. punkta pirmo apakšpunktu, nepiemēro un aizstāj ar vidējo likumisko uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi, ko piemēro visām dalībvalstīm. Šajā direktīvā piemēro pārejas noteikumus, kas noteikti Direktīvas 2016/xx/ES 53. pantā. Grozījums Nr. 59 Direktīvas priekšlikums 73. pants – 1. daļa Šīs direktīvas nolūkā tiesību normu par kontrolētiem ārvalstu uzņēmumiem darbības jomu saskaņā ar Direktīvas Nr. 2016/xx/ES 59. pantu attiecina tikai uz attiecībām starp grupas dalībniekiem un vienībām, kuras ir rezidenti nodokļu vajadzībām trešā valstī vai uz pastāvīgajām pārstāvniecībām, kas rodas trešā valstī. Šīs direktīvas nolūkā tiesību normu par kontrolētiem ārvalstu uzņēmumiem darbības jomu saskaņā ar Direktīvas Nr. 2016/xx/ES 59. pantu attiecina tikai uz attiecībām starp grupas dalībniekiem un vienībām, kuras ir rezidenti nodokļu vajadzībām trešā valstī vai uz pastāvīgajām pārstāvniecībām, tostarp digitālām pastāvīgajām pārstāvniecībām, kas atrodas trešā valstī. Grozījums Nr. 60 Direktīvas priekšlikums 74. pants – 1. daļa Šīs direktīvas nolūkiem hibrīdneatbilstību noteikumu darbības jomu saskaņā ar Direktīvas Nr. 2016/xx/ES 61. pantu ierobežo attiecībās starp grupas dalībniekiem un grupā neietilpstošiem dalībniekiem, kas ir saistītie uzņēmumi, kā minēts Direktīvas Nr. 2016/xx/ES 56. pantā. Šīs direktīvas nolūkiem hibrīdneatbilstību noteikumu un ar tiem saistīto noteikumu darbības jomu piemēro, kā tas ir noteikts Direktīvas 2016/xx/ES 61. pantā. Grozījums Nr. 61 Direktīvas priekšlikums Article 76 76. pants 76. pants Eiropas Parlamenta informēšana Eiropas Parlamenta informēšana 1.  Eiropas Parlaments organizē starpparlamentāru konferenci, lai novērtētu KKUINB režīmu, ņemot vērā diskusiju par nodokļu politiku rezultātus, kuras notikušas saistībā ar Eiropas pusgada procedūru. Eiropas Parlaments savu viedokli un secinājumus par konferenci paziņo, pieņemot rezolūciju, kas ir adresēta Komisijai un Padomei. Eiropas Parlamentu informē par Komisijas pieņemtajiem deleģētajiem aktiem vai par jebkādiem iebildumiem, kas izteikti par šiem aktiem, un par to, ka Padome ir atsaukusi šo pilnvaru deleģēšanu. 2.   Eiropas Parlamentu informē par Komisijas pieņemtajiem deleģētajiem aktiem vai par jebkādiem iebildumiem, kas izteikti par šiem aktiem, un par to, ka Padome ir atsaukusi šo pilnvaru deleģēšanu. Grozījums Nr. 62 Direktīvas priekšlikums 78.a pants (jauns) 78.a pants Kompensēšanas mehānisms Lai kompensētu pēkšņus satricinājumus, kurus attiecībā uz nodokļu ieņēmumiem dalībvalstīs ir izraisījuši fiskāli ieguvumi un zaudējumi, kas radušies tieši un vienīgi pārejas rezultātā uz jauno režīmu, kurš ieviests ar šo direktīvu, Komisija izveido īpašu kompensēšanas mehānismu, kas darbosies no šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas. Kompensācija katru gadu tiek koriģēta, lai ņemtu vērā valstu vai reģionu lēmumus, kas pieņemti pirms šīs direktīvas stāšanās spēkā. Kompensēšanas mehānismu finansē no fiskālā pārpalikuma dalībvalstīs, kuras iegūst ienākumus no nodokļu ieņēmumiem, un to paredz uz septiņu gadu sākotnējo periodu. Pēc minētā perioda beigām Komisija izvērtē, vai ir nepieciešams turpināt kompensācijas mehānisma darbību, un attiecīgi nolemj izbeigt to vai atjaunot vienu reizi ne ilgāk kā vēl uz divu gadu periodu. Grozījums Nr. 63 Direktīvas priekšlikums 79. pants 79. pants 79. pants Pārskatīšana Ziņojums par īstenošanu un pārskatīšana Komisija piecus gadus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā pārskata tās piemērošanu un ziņo Padomei par šīs direktīvas darbību. Ziņojumā it sevišķi ietver ietekmes analīzi saistībā ar šīs direktīvas VIII nodaļā izveidoto mehānismu nodokļa bāzu sadalei starp dalībvalstīm. Komisija piecus gadus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā novērtē tās piemērošanu un ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs direktīvas darbību. Ziņojumā par īstenošanu it īpaši ietver ietekmes analīzi saistībā ar šīs direktīvas VIII nodaļā izveidoto mehānismu nodokļa bāzu sadalei starp dalībvalstīm. Izdarot no šāda īstenošanas ziņojuma izrietošus secinājumus vai saistībā ar nākamo daudzgadu finanšu shēmu, Komisija ierosina noteikumus un nosacījumus, lai daļu no nodokļu ieņēmumiem, kas gūti no kopējās konsolidētās uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzes, ieskaitītu Savienības vispārējā budžetā nolūkā proporcionāli samazināt dalībvalstu iemaksas šajā budžetā. Komisija 10 gadus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā sagatavo pārskatu par direktīvas piemērošanu un ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs direktīvas darbību. Grozījums Nr. 64 Direktīvas priekšlikums 80. pants – 1. punkts – 1. daļa Dalībvalstis vēlākais līdz 2020. gada 31. decembrim pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis tūlīt dara zināmus Komisijai minēto noteikumu tekstus. Dalībvalstis vēlākais līdz 2019. gada 31. decembrim pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis tūlīt dara zināmus Komisijai minēto noteikumu tekstus. Grozījums Nr. 65 Direktīvas priekšlikums 80. pants – 1. punkts – 2. daļa Tās piemēro minētos noteikumus no 2021. gada 1. janvāra. Tās piemēro minētos noteikumus no 2020. gada 1. janvāra.