Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2016/0337(CNS)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0050/2018

Iesniegtie teksti :

A8-0050/2018

Debates :

PV 14/03/2018 - 15
CRE 14/03/2018 - 15

Balsojumi :

PV 15/03/2018 - 10.10
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2018)0088

Pieņemtie teksti
PDF 799kWORD 84k
Ceturtdiena, 2018. gada 15. marts - Strasbūra
Kopējā uzņēmumu ienākuma nodokļa bāze *
P8_TA(2018)0088A8-0050/2018

Eiropas Parlamenta 2018. gada 15. marta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes direktīvai par kopējo uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi (COM(2016)0685 – C8-0472/2016 – 2016/0337(CNS))

(Īpašā likumdošanas procedūra — apspriešanās)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2016)0685),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 115. pantu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C8-0472/2016),

–  ņemot vērā pamatotos atzinumus, kurus saskaņā ar Protokolu Nr. 2 par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu iesnieguši Dānijas parlaments, Dáil Éireann (Īrijas parlamenta Pārstāvju palāta), Seanad Éireann (Īrijas parlamenta Senāts), Luksemburgas Deputātu palāta, Maltas parlaments, Nīderlandes Senāts, Nīderlandes parlamenta Otrā palāta un Zviedrijas parlaments un kuros norādīts, ka leģislatīvā akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,

–  ņemot vērā Reglamenta 78.c pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu un Juridiskās komitejas atzinumu (A8-0050/2018),

1.  apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.  aicina Komisiju attiecīgi grozīt savu priekšlikumu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 293. panta 2. punktu;

3.  aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi izmaiņas Parlamenta apstiprinātajā tekstā;

4.  prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;

5.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Komisijas ierosinātais teksts   Grozījums
Grozījums Nr. 1
Direktīvas priekšlikums
1. apsvērums
1)  Uzņēmumi, kas vēlas veikt pārrobežu darījumdarbību Savienībā, saskaras ar nopietniem šķēršļiem un tirgus izkropļojumiem, ko rada 28 atšķirīgu uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmu pastāvēšana un mijiedarbība. Turklāt nodokļu plānošanas struktūras laika gaitā ir kļuvušas arvien sarežģītākas, jo tās izveido vairākās jurisdikcijās, un tās efektīvi izmanto nodokļu sistēmas specifiskās detaļas vai neatbilstības starp divām vai vairākām nodokļu sistēmām, lai mazinātu uzņēmumu nodokļu saistības. Lai gan šīs situācijas parāda trūkumus, kuri ir pilnīgi atšķirīgi pēc būtības, abi trūkumu veidi rada šķēršļus, kas kavē pareizu iekšējā tirgus darbību. Tāpēc, lai novērstu šīs problēmas, rīcībai vajadzētu būt vērstai uz abiem tirgus nepilnību veidiem.
1)  Uzņēmumi, kas vēlas veikt pārrobežu darījumdarbību Savienībā, saskaras ar nopietniem šķēršļiem un tirgus izkropļojumiem, ko rada 28 atšķirīgu uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmu pastāvēšana un mijiedarbība. Globalizācijas un digitalizācijas laikmetā kļūst arvien grūtāk izsekot jo īpaši finanšu un intelektuālā kapitāla aplikšanai ar nodokli ienākumu gūšanas vietā un kļūst arvien vieglāk ar to manipulēt. Turklāt nodokļu plānošanas struktūras laika gaitā ir kļuvušas arvien sarežģītākas, jo tās izveido vairākās jurisdikcijās, un tās efektīvi izmanto nodokļu sistēmas specifiskās detaļas vai neatbilstības starp divām vai vairākām nodokļu sistēmām, lai mazinātu uzņēmumu nodokļu saistības. Daudzu ekonomikas nozaru vispārēja digitalizācija apvienojumā ar digitālās ekonomikas straujo attīstību rada šaubas par tradicionālajām rūpniecības nozarēm izstrādāto Savienības uzņēmumu ienākuma nodokļa modeļu piemērotību, tostarp attiecībā uz apmēru, kādā izvērtēšanas un aprēķināšanas kritērijus varētu izstrādāt no jauna, lai atspoguļotu 21. gadsimta komercdarbību. Lai gan šīs situācijas parāda trūkumus, kuri ir pilnīgi atšķirīgi pēc būtības, visi trūkumu veidi rada šķēršļus, kas kavē pareizu iekšējā tirgus darbību un pieļauj kropļojumus starp lieliem uzņēmumiem un maziem un vidējiem uzņēmumiem. Tāpēc jaunai standarta uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzei Savienībā būtu vajadzētu būt vērstai uz šiem tirgus nepilnību veidiem, vienlaikus ņemot vērā mērķus nodrošināt ilgtermiņa juridisko skaidrību un noteiktību un nodokļu neitralitātes principu. Lielāka konverģence starp valstu nodokļu sistēmām ievērojami samazinās izmaksas un administratīvo slogu uzņēmumiem, kas Savienības teritorijā darbojas pārrobežu līmenī. Nodokļu politika ir dalībvalstu kompetencē, bet Līguma par Eiropas Savienības darbību 115. pantā ir skaidri noteikts, ka Padomei saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru un pēc konsultēšanās ar Eiropas Parlamentu un Ekonomikas un sociālo lietu komiteju būtu jāpieņem direktīvas, lai tuvinātu šādus dalībvalstu tiesību aktus un normatīvos vai administratīvos aktus nodokļu jomā, jo tie tieši iespaido iekšējā tirgus izveidi vai darbību.
Grozījums Nr. 2
Direktīvas priekšlikums
2. apsvērums
2)  Lai veicinātu pareizu iekšējā tirgus darbību, uzņēmumu nodokļu vidi Eiropas Savienībā būtu jāveido saskaņā ar principu, kas paredz, ka uzņēmumi taisnīgi maksā savu daļu no nodokļa jurisdikcijā(-s), kurā(-s) tie gūst peļņu. Tādēļ ir jāparedz mehānismi, kas attur uzņēmumus izmantot priekšrocības, ko sniedz neatbilstības starp valstu nodokļu sistēmām, lai samazinātu savas nodokļu saistības. Vienlīdz svarīgi ir arī sekmēt izaugsmi un ekonomisko attīstību iekšējā tirgū, veicinot pārrobežu tirdzniecību un korporatīvos ieguldījumus. Šajā nolūkā Savienībā ir jānovērš dubultas nodokļu uzlikšanas un dubultas nodokļu neuzlikšanas risks, likvidējot valstu uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmu mijiedarbībā radušās atšķirības. Tajā pašā laikā uzņēmumiem, lai tie varētu attīstīt savu komercdarbību un paplašinātu to ārpus Savienības robežām, ir nepieciešams vienkārši un praktiski pielietojams nodoklis un tiesiskais regulējums. Šajā kontekstā būtu jārisina arī citi diskriminācijas gadījumi.
2)  Lai veicinātu pareizu iekšējā tirgus darbību, uzņēmumu nodokļu vidi Eiropas Savienībā būtu jāveido saskaņā ar principu, kas paredz, ka uzņēmumi taisnīgi maksā savu daļu no nodokļa jurisdikcijā(-s), kurā(-s) tie gūst peļņu un kur uzņēmumiem ir pastāvīgā pārstāvniecība. Ņemot vērā digitālās izmaiņas saimnieciskās darbības vidē, ir nepieciešams nodrošināt, ka uzņēmumiem, kuri dalībvalstī rada ienākumus, neizveidojot tajā fizisku pastāvīgu pārstāvniecību, bet kuriem tajā ir digitāla pastāvīga pārstāvniecība, tiek piemērots tāds pats režīms kā uzņēmumiem, kuriem tajā ir fiziska pastāvīgā pārstāvniecība. Tādēļ ir jāparedz mehānismi, kas attur uzņēmumus izmantot priekšrocības, ko sniedz neatbilstības starp valstu nodokļu sistēmām, lai samazinātu savas nodokļu saistības. Vienlīdz svarīgi ir arī sekmēt izaugsmi un ekonomisko attīstību iekšējā tirgū, veicinot pārrobežu tirdzniecību un korporatīvos ieguldījumus. Šajā nolūkā Savienībā ir jānovērš dubultas nodokļu uzlikšanas un dubultas nodokļu neuzlikšanas risks, likvidējot valstu uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmu mijiedarbībā radušās atšķirības. Tajā pašā laikā uzņēmumiem, lai tie varētu attīstīt savu komercdarbību un paplašinātu to ārpus Savienības robežām, ir nepieciešams vienkārši un praktiski pielietojams nodoklis un tiesiskais regulējums. Šajā kontekstā būtu jārisina arī citi diskriminācijas gadījumi. Konsolidācija ir KKUINB sistēmas būtisks elements, jo galvenos nodokļu šķēršļus, ar ko saskaras vienas grupas uzņēmumi, kuri Savienībā darbojas pārrobežu līmenī, var novērst tikai šādā veidā. Konsolidācija novērš iekšējo cenu noteikšanas formalitātes un nodokļu dubultu uzlikšanu grupas iekšienē.
Grozījums Nr. 3
Direktīvas priekšlikums
3. apsvērums
3)  Kā norādīts 2011. gada 16. marta priekšlikumā Padomes direktīvai par kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi (KKUINB)7 , uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēma, kura uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas vajadzībām apskata Savienību kā vienotu tirgu, atvieglotu pārrobežu darbību uzņēmumiem, kuri ir Savienības rezidenti, un veicinātu mērķi padarīt Savienību par konkurētspējīgāku vietu starptautiskajiem ieguldījumiem. 2011. gada priekšlikums par KKUINB ir vērsts uz mērķi veicināt Savienībā esošo uzņēmumu pārrobežu komercdarbības paplašināšanos. Papildus šim mērķim būtu jāņem vērā, ka KKUINB var būt ļoti efektīva iekšējā tirgus darbības uzlabošanai, apkarojot nodokļu apiešanas shēmas. Ņemot vērā iepriekš minēto, KKUINB iniciatīva būtu jāiesniedz no jauna, lai vienādā līmenī varētu risināt jautājumus attiecībā uz darījumdarbības veicināšanas aspektu un iniciatīvas funkciju cīņā pret nodokļu apiešanu. Šāda pieeja vislabāk kalpotu mērķim izskaust iekšējā tirgus darbības traucējumus.
3)  Kā norādīts 2011. gada 16. marta priekšlikumā Padomes direktīvai par kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi (KKUINB)7, uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēma, kura uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas vajadzībām apskata Savienību kā vienotu tirgu, atvieglotu pārrobežu darbību uzņēmumiem, kuri ir Savienības rezidenti, un veicinātu mērķi padarīt Savienību par konkurētspējīgāku vietu starptautiskajiem ieguldījumiem, jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem. 2011. gada priekšlikums par KKUINB ir vērsts uz mērķi veicināt Savienībā esošo uzņēmumu pārrobežu komercdarbības paplašināšanos. Papildus šim mērķim būtu jāņem vērā, ka KKUINB var būt ļoti efektīva iekšējā tirgus darbības uzlabošanai, apkarojot nodokļu apiešanas shēmas. Ņemot vērā iepriekš minēto, KKUINB iniciatīva būtu jāiesniedz no jauna, lai vienādā līmenī varētu risināt jautājumus attiecībā uz darījumdarbības veicināšanas aspektu un iniciatīvas funkciju cīņā pret nodokļu apiešanu. Pēc ieviešanas visās dalībvalstīs KKUINB iniciatīva nodrošinātu, ka nodokļi tiek maksāti tur, kur tiek radīta peļņa un uzņēmumiem ir pastāvīgā pārstāvniecība. Šāda pieeja vislabāk kalpotu mērķim izskaust iekšējā tirgus darbības traucējumus. Iekšējā tirgus darbības uzlabošana ir svarīgs izaugsmi un darbvietu izveidi veicinošs faktors. KKUINB ieviešanai vajadzētu uzlabot izaugsmi un radīt vairāk darbvietu visā Savienībā, samazinot starp uzņēmumiem nelabvēlīgu konkurenci nodokļu jomā.
__________________
__________________
7 Priekšlikums Padomes direktīvai par kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi , COM (2011)0121 final/2, 3.10.2011.
7 Priekšlikums Padomes direktīvai par kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi, COM(2011)0121 final/2, 3.10.2011.
Grozījums Nr. 4
Direktīvas priekšlikums
3.a apsvērums (jauns)
3a)  Komisija 2017. gada 21. septembra paziņojumā “Taisnīga un efektīva nodokļu sistēma Eiropas Savienībā digitālajam vienotajam tirgum” uzskata, ka KKUINB nodrošina pamatu digitālās ekonomikas radīto nodokļu problēmu risināšanai.
Grozījums Nr. 5
Direktīvas priekšlikums
4. apsvērums
4)  Ņemot vērā nepieciešamību ātri rīkoties, lai nodrošinātu pareizu iekšējā tirgus darbību, padarot to, no vienas puses, tirdzniecībai un ieguldījumiem labvēlīgāku un, no otras puses, noturīgāku pret nodokļu apiešanas shēmām, vērienīgo KKUINB iniciatīvu ir nepieciešams sadalīt divos atsevišķos priekšlikumos. Pirmajā posmā būtu jāīsteno noteikumi par kopēju uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi (KUINB), un pēc tam otrajā posmā –konsolidācija.
4)  Ņemot vērā nepieciešamību ātri rīkoties, lai nodrošinātu pareizu iekšējā tirgus darbību, padarot to, no vienas puses, tirdzniecībai un ieguldījumiem labvēlīgāku un, no otras puses, noturīgāku pret nodokļu apiešanas shēmām, ir ļoti svarīgi nodrošināt direktīvas par kopēju uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi un direktīvas par kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi vienlaicīgu stāšanos spēkā. Tā kā šāda režīma maiņa ir būtiska virzība uz iekšējā tirgus izveides pabeigšanu, tai ir nepieciešama elastība, lai to varētu pienācīgi izpildīt jau no paša sākuma. Tādēļ — tā kā iekšējais tirgus aptver visas dalībvalstis — KKUINB būtu jāievieš visās dalībvalstīs. Ja Padome nepieņems vienprātīgu lēmumu par priekšlikumu izveidot KKUINB, Komisijai vajadzētu izstrādāt jaunu priekšlikumu, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 116. pantu, atbilstoši kuram Eiropas Parlaments un Padome rīkojas saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru un pieņem nepieciešamos tiesību aktus. Kā galējais līdzeklis dalībvalstīm saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību būtu jāierosina ciešāka sadarbība, kurai vajadzētu būt vienmēr atvērtai jebkurai dalībvalstij. Diemžēl par katru dalībvalsti atsevišķi nav veikts pietiekami detalizēts ietekmes novērtējums gan attiecībā uz KUINB, gan KKUINB priekšlikumu par ietekmi uz dalībvalstu uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumiem.
Grozījums Nr. 6
Direktīvas priekšlikums
5. apsvērums
5)  Pārrobežu kontekstā mēdz parādīties vairākas agresīvas nodokļu plānošanas struktūras, kas nozīmē, ka iesaistītajām uzņēmumu grupām ir minimāli resursi. Pamatojoties uz šo, noteikumi par kopējo bāzi proporcionalitātes apsvērumu dēļ būtu obligāti jāpiemēro tikai tiem uzņēmumiem, kas ir lielas grupas sastāvā. Šajā nolūkā būtu jānosaka ar lielumu saistītais slieksnis, pamatojoties uz grupas, kura iesniedz konsolidētos finanšu pārskatus, kopējo konsolidēto ieņēmumu. Turklāt, ja iniciatīva materializējas pilnībā, lai nodrošinātu saskaņotību starp abiem KKUINB iniciatīvas posmiem, noteikumi par kopēju bāzi būtu obligāti jāpiemēro tiem uzņēmumiem, kas būtu uzskatāmi par grupu. Turklāt, lai labāk sasniegtu mērķi veicināt tirdzniecību un ieguldījumus iekšējā tirgū, grupām, kas neatbilst noteiktajiem kritērijiem, būtu jābūt iespējai izvēlēties piemērot noteikumus par kopējo bāzi.
5)  Pārrobežu kontekstā mēdz parādīties vairākas agresīvas nodokļu plānošanas struktūras, kas nozīmē, ka iesaistītajām uzņēmumu grupām ir minimāli resursi. Pamatojoties uz šo, noteikumi par kopējo bāzi proporcionalitātes apsvērumu dēļ sākotnēji būtu obligāti jāpiemēro tikai tiem uzņēmumiem, kas ir lielas grupas sastāvā. Šajā nolūkā būtu jānosaka ar lielumu saistītais slieksnis EUR 750 miljonu apmērā, pamatojoties uz grupas, kura iesniedz konsolidētos finanšu pārskatus, kopējo konsolidēto ieņēmumu. Tā kā šī direktīva nosaka jaunu standartu attiecībā uz uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi visiem uzņēmumiem Savienībā, slieksnis būtu jāsamazina līdz nullei laikposmā, kas nepārsniedz septiņus gadus. Turklāt, lai labāk sasniegtu mērķi veicināt tirdzniecību un ieguldījumus iekšējā tirgū, grupām, kas neatbilst noteiktajiem kritērijiem, būtu jābūt iespējai pirmajā posmā izvēlēties piemērot noteikumus par kopējo bāzi.
Grozījums Nr. 7
Direktīvas priekšlikums
6. apsvērums
6)  Ir jānosaka pastāvīgās pārstāvniecības, kas atrodas Savienībā un pieder nodokļu maksātājam, kurš ir rezidents nodokļu vajadzībām Savienībā, jēdziena definīcija. Mērķis būtu nodrošināt, lai visiem iesaistītajiem nodokļu maksātājiem būtu kopīga izpratne un lai izslēgtu iespēju, ka neatbilstība rodas atšķirīgu definīciju dēļ. Savukārt tādas pastāvīgās pārstāvniecības, kas atrodas trešā valstī, vai kas atrodas Savienībā, bet kas pieder nodokļu maksātājam, kurš ir rezidents nodokļu vajadzībām trešā valstī, jēdziena definēšana nebūtu jāuzskata par vajadzīgu. Šis aspekts būtu jāatstāj divpusējo nodokļu nolīgumu un valsts tiesību aktu ziņā, jo tam ir sarežģīta mijiedarbība ar starptautiskajiem nolīgumiem.
6)  Ir jānosaka pastāvīgās pārstāvniecības, kas atrodas Savienībā un pieder nodokļu maksātājam, kurš ir rezidents nodokļu vajadzībām Savienībā, jēdziena definīcija. Starptautiski uzņēmumi pārāk bieži panāk vienošanās savu peļņu pārvietot uz valstīm ar labvēlīgu nodokļu režīmu un līdz ar to nemaksā nekādus nodokļus vai arī maksā ļoti zemas likmes nodokļus. Jēdziens “pastāvīga pārstāvniecība” nodrošinātu precīzu un saistošu tādu kritēriju definīciju, kuri jāievēro, lai starptautisks uzņēmums pierādītu, kas tas atrodas konkrētā valstī. Tādējādi starptautiskajiem uzņēmumiem nāksies godīgi maksāt nodokļus. Mērķis būtu nodrošināt, lai visiem iesaistītajiem nodokļu maksātājiem būtu kopīga izpratne un lai izslēgtu iespēju, ka neatbilstība rodas atšķirīgu definīciju dēļ. Tāpat ir svarīgi, lai būtu vienota tādas pastāvīgās pārstāvniecības definīcija, kas atrodas trešā valstī vai kas atrodas Savienībā, bet kas pieder nodokļu maksātājam, kurš ir rezidents nodokļu vajadzībām trešā valstī. Ja transfertcenu noteikšana izraisa peļņas pārvietošanu uz zemu nodokļu jurisdikciju, priekšroka būtu dodama sistēmai, kurā peļņas piešķiršanā tiek izmantota sadalījuma formula. Savienība, pieņemot šādu sistēmu, var noteikt starptautisku standartu, lai panāktu modernu un efektīvu uzņēmumu ienākuma nodokļa uzlikšanu. Komisijai būtu jāizstrādā projekts pārejas posmā izmantojamām vadlīnijām, kurās trešām valstīm piemērojamā režīmā sadalījuma formula pastāvētu līdzās citām piešķiršanas metodēm, tomēr galu galā sadalījuma formulai vajadzētu būt standarta piešķiršanas metodei. Komisijai būtu jāsagatavo priekšlikums izveidot Savienības nodokļu nolīguma paraugu, kas galarezultātā varētu aizstāt tūkstošiem divpusējo nolīgumu, kurus noslēgušas dalībvalstis.
Grozījums Nr. 8
Direktīvas priekšlikums
6.a apsvērums (jauns)
6a)  Digitālās preces parasti ir ļoti mobilas un nemateriālas. Pētījumi liecina, ka digitālā nozare ir lielā mērā iesaistīta agresīvas nodokļu plānošanas praksē, jo daudziem uzņēmējdarbības modeļiem nav nepieciešama fiziska infrastruktūra, lai veiktu darījumus ar klientiem un gūtu peļņu. Tas ļauj lielākajiem digitālajiem uzņēmumiem par saviem ieņēmumiem maksāt nodokļus, kas ir tuvu nullei. Dalībvalstu valsts kases zaudē miljardiem eiro lielus nodokļu ieņēmumus, jo nespēj aplikt ar nodokli digitālos starptautiskos uzņēmumus. Lai novērstu šo patieso un akūto sociālo netaisnību, pašreizējos uzņēmumu ienākuma nodokļa tiesību aktus nepieciešams paplašināti attiecināt uz jauno digitālo pastāvīgo pārstāvniecību saitēm, pamatojoties uz ievērojamu digitālo klātbūtni. Līdzīgiem uzņēmējdarbības modeļiem ir vajadzīgi vienlīdzīgi konkurences apstākļi, lai novērstu ar nodokļiem saistītās problēmas, ko rada digitalizācija, nekaitējot digitālās nozares potenciālam. Šajā sakarā īpaši būtu jāņem vērā darbs, ko ESAO ir veikusi attiecībā uz starptautiski saskaņotu noteikumu kopumu.
Grozījums Nr. 9
Direktīvas priekšlikums
8. apsvērums
8)  Ar nodokli apliekamos ieņēmumus vajadzētu samazināt, atskaitot darījumdarbības izdevumus un dažus citus posteņus. Atskaitāmie darījumdarbības izdevumi parasti ietver visas izmaksas saistībā ar pārdošanu un izdevumus saistībā ar ienākumu radīšanu, uzturēšanu un nodrošināšanu. Lai atbalstītu inovācijas ekonomikā un modernizētu iekšējo tirgu, būtu jāparedz pētniecības un izstrādes izmaksu atskaitījumi, tostarp atskaitījumi lielā apmērā, un tos vajadzētu pilnībā ietvert izmaksās tajā gadā, kurā izmaksas radušās (izņemot nekustamo īpašumu). Mazus darbību uzsākušus uzņēmumus bez saistītiem uzņēmumiem, kuri ir inovatīvi (kategorija, kas jo īpaši aptver jaunuzņēmumus) arī vajadzētu atbalstīt, piešķirot lielāka plaša apmēra atskaitījuma tiesības pētniecības un izstrādes izdevumiem. Lai nodrošinātu juridisko noteiktību, ir jābūt sarakstam ar neatskaitāmiem izdevumiem.
8)  Ar nodokli apliekamos ieņēmumus vajadzētu samazināt, atskaitot darījumdarbības izdevumus un dažus citus posteņus. Atskaitāmie darījumdarbības izdevumi parasti ietver visas izmaksas saistībā ar pārdošanu un izdevumus saistībā ar ienākumu radīšanu, uzturēšanu un nodrošināšanu. Lai atbalstītu inovācijas ekonomikā un modernizētu iekšējo tirgu, būtu jāparedz patiesu pētniecības un izstrādes izmaksu atskaitījumi saistībā ar personāla, apakšuzņēmēju, aģentūras darbinieku un ārštatnieku izdevumiem un nodokļu maksātājam būtu jāsaņem nodokļu kredīts, un tos vajadzētu pilnībā ietvert izmaksās tajā gadā, kurā izmaksas radušās (izņemot nekustamo īpašumu). Ir vajadzīga skaidra pētniecības un izstrādes izdevumu definīcija, lai novērstu atskaitījumu nepareizu piemērošanu. Lai nodrošinātu juridisko noteiktību, ir jābūt sarakstam ar neatskaitāmiem izdevumiem.
Grozījums Nr. 10
Direktīvas priekšlikums
9. apsvērums
9)  Nesenās norises starptautiskajā nodokļu sistēmā ir aktualizējušas faktu, ka starptautiskas uzņēmumu grupas, cenšoties samazināt savas globālās nodokļu saistības, aizvien vairāk apiet nodokļus, kā rezultātā tiek samazināta nodokļu bāze un tiek veicināta peļņas novirzīšana, izmantojot pārmērīgus procentu maksājumus. Lai novērstu šādu praksi, ir nepieciešams ierobežot procentu (un citu finanšu) izmaksu atskaitīšanas tiesības. Šajā kontekstā procentu (un citu finanšu) izmaksu atskaitīšanu vajadzētu pieļaut tikai tiktāl, ciktāl ar tām var kompensēt ar nodokli apliekamos procentu (un citus finanšu) ienākumus. Uz procentu izmaksu pārpalikumu vajadzētu attiecināt atskaitīšanas ierobežojumus, ko nosaka, atsaucoties uz nodokļu maksātāja apliekamo peļņu pirms procentu maksājumiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas (EBITDA).
9)  Nesenās norises starptautiskajā nodokļu sistēmā ir aktualizējušas faktu, ka starptautiskas uzņēmumu grupas, cenšoties samazināt savas globālās nodokļu saistības, aizvien vairāk apiet nodokļus, kā rezultātā tiek samazināta nodokļu bāze un tiek veicināta peļņas novirzīšana, izmantojot pārmērīgus procentu maksājumus. Lai novērstu šādu praksi, ir nepieciešams ierobežot procentu (un citu finanšu) izmaksu atskaitīšanas tiesības. Šajā kontekstā procentu (un citu finanšu) izmaksu atskaitīšanu vajadzētu pieļaut tikai tiktāl, ciktāl ar tām var kompensēt ar nodokli apliekamos procentu (un citus finanšu) ienākumus. Uz procentu izmaksu pārpalikumu vajadzētu attiecināt atskaitīšanas ierobežojumus, ko nosaka, atsaucoties uz nodokļu maksātāja apliekamo peļņu pirms procentu maksājumiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas (EBITDA). Dalībvalstis varētu vēl vairāk ierobežot procentu un citu finanšu izmaksu atskaitīšanas apmēru, lai nodrošinātu augstāku aizsardzības līmeni.
Grozījums Nr. 11
Direktīvas priekšlikums
10. apsvērums
10)  Fakts, ka procentu maksājumi par aizņēmumiem ir atskaitāmi no nodokļu maksātāja kopējās bāzes, savukārt sadalītā peļņa nav atskaitāma, rada absolūtas priekšrocības par labu finansēšanai ar parādu, nevis ar pašu kapitālu. Ņemot vērā riskus, ka šāda situācija var vairot uzņēmumu parādsaistības, ir svarīgi paredzēt pasākumus, lai neitralizētu pašreizējo sistēmu, kas neveicina finansējumu ar pašu kapitālu. Ņemot vērā iepriekš minēto, ir paredzēts nodokļu maksātājiem piešķirt atlaidi izaugsmei un investīcijām, un tādējādi nodokļu maksātāja kapitāla pieaugumam vajadzētu būt atskaitāmam no tā nodokļa bāzes, ja ir ievēroti konkrēti nosacījumi. Tādēļ ir svarīgi nodrošināt, lai sistēmu neietekmētu lavīnveida sekas, un šajā nolūkā ir jāizslēdz nodokļu maksātāja līdzdalības saistītajos uzņēmumos vērtība nodokļu vajadzībām. Visbeidzot, lai atlaides shēma būtu pietiekami stabila, vajadzētu paredzēt noteikumus par nodokļu apiešanas novēršanu.
10)  Fakts, ka procentu maksājumi par aizņēmumiem ir atskaitāmi no nodokļu maksātāja kopējās bāzes, savukārt sadalītā peļņa nav atskaitāma, rada absolūtas priekšrocības par labu finansēšanai ar parādu, nevis ar pašu kapitālu. Ņemot vērā riskus, ka šāda situācija var vairot uzņēmumu parādsaistības, ir svarīgi paredzēt pasākumus, lai neitralizētu pašreizējo sistēmu, kas neveicina finansējumu ar pašu kapitālu, ierobežojot iespēju atskaitīt procentu maksājumus par aizņēmumiem no nodokļu maksātāja nodokļu bāzes. Šajā nolūkā procentu ierobežošanas noteikums ir piemērots un pietiekams instruments.
Grozījums Nr. 12
Direktīvas priekšlikums
12. apsvērums
12)  Lai novērstu pasīvu ieņēmumu novirzīšanu (galvenokārt finanšu) prom no uzņēmumiem, kas apliekami ar lielu nodokli, jebkādus zaudējumus, kas var rasties taksācijas gada beigās, lielākoties vajadzētu uzskatīt atbilstošiem tirdzniecības darbības rezultātiem. Pamatojoties uz šo pieņēmumu, nodokļu maksātājiem ir jāatļauj pārnest zaudējumus uz nākamajiem periodiem neierobežotā laikposmā bez atskaitāmās summas ierobežojumiem gadā. Zaudējumu pārnešana uz nākamajiem periodiem ir paredzēta, lai nodrošinātu, ka nodokļu maksātājs maksā nodokli par saviem reālajiem ienākumiem, tāpēc nav iemesla noteikt laika ierobežojumus zaudējumu pārnešanai uz nākamajiem periodiem. Noteikums attiecībā uz zaudējumu atpakaļpārnešanas iespēju nav jāievieš, jo dalībvalstīs tā ir samērā reta prakse, un tas var radīt pārmērīgu sarežģītību. Turklāt jāparedz noteikums par ļaunprātīgas izmantošanas novēršanu, kas paredz novērst mēģinājumus apiet noteikumus par zaudējumu atskaitīšanas tiesībām, iegādājoties zaudējumus nesošus uzņēmumus.
12)  Lai novērstu pasīvu ieņēmumu novirzīšanu (galvenokārt finanšu) prom no uzņēmumiem, kas apliekami ar lielu nodokli, jebkādus zaudējumus, kas var rasties taksācijas gada beigās, lielākoties vajadzētu uzskatīt atbilstošiem tirdzniecības darbības rezultātiem. Pamatojoties uz šo pieņēmumu, nodokļu maksātājiem ir jāatļauj pārnest zaudējumus uz nākamajiem periodiem piecu gadu laikposmā, nosakot gadā atskaitāmās summas ierobežojumus. Noteikums attiecībā uz zaudējumu atpakaļpārnešanas iespēju nav jāievieš, jo dalībvalstīs tā ir samērā reta prakse, un tas var radīt pārmērīgu sarežģītību. Padomes Direktīva (ES Nr. 2016/11641a paredz vispārēju noteikumu par ļaunprātīgas izmantošanas novēršanu, kas paredz novērst mēģinājumus apiet noteikumus par zaudējumu atskaitīšanas tiesībām, iegādājoties zaudējumus nesošus uzņēmumus. Šis vispārējais noteikums būtu arī sistemātiski jāņem vērā šīs direktīvas piemērošanā.
_________________
1a Padomes 2016. gada 12. jūlija Direktīva (ES) 2016/1164, ar ko paredz noteikumus tādas nodokļu apiešanas prakses novēršanai, kas tieši iespaido iekšējā tirgus darbību, OV L 193, 19.7.2016., 1. lpp.
Grozījums Nr. 13
Direktīvas priekšlikums
13. apsvērums
13)  Lai atvieglotu uzņēmumu naudas plūsmas stāvokli, piemēram, kompensējot zaudējumus, kas saistīti ar darbības iesākšanu vienā dalībvalstī, ja peļņu gūst citā dalībvalstī, un veicinātu pārrobežu darbības paplašināšanu Savienības teritorijā, nodokļu maksātājiem vajadzētu piešķirt tiesības uz laiku ņemt vērā zaudējumus, kas radušies to tiešajos meitasuzņēmumos un pastāvīgajās pārstāvniecībās, kas atrodas citās dalībvalstīs. Šajā nolūkā mātesuzņēmumam vai galvenajam birojam, kas atrodas dalībvalstī, vajadzētu būt iespējai atskaitīt no nodokļa bāzes attiecīgajā taksācijas gadā zaudējumus, kas radušies tajā pašā taksācijas gadā tiešajos meitasuzņēmumos un pastāvīgajās pārstāvniecībās, kas atrodas citās dalībvalstīs, proporcionāli līdzdalībai. Mātesuzņēmumam vajadzētu, ņemot vērā iepriekš atskaitīto zaudējumu summu, savai nodokļu bāzei atpakaļ pievienot jebkādu tiešā meitasuzņēmuma vai pastāvīgās pārstāvniecības gūto turpmāko peļņu. Tā kā ir ļoti svarīgi aizsargāt valsts nodokļu ieņēmumus, arī atskaitītos zaudējumus vajadzētu automātiski reintegrēt, ja tas nenotiek pēc konkrēta gadu skaita vai ja vairs neizpildās tiešā meitasuzņēmuma vai pastāvīgās pārstāvniecības kritēriji.
svītrots
Grozījums Nr. 14
Direktīvas priekšlikums
15. apsvērums
15)  Ir svarīgi nodrošināt atbilstīgus nodokļu apiešanas novēršanas pasākumus, lai pastiprinātu kopīgās bāzes noteikumu noturību pret agresīvu nodokļu plānošanas praksi. It īpaši sistēmā vajadzētu paredzēt vispārēju noteikumu par ļaunprātīgas izmantošanas novēršanu (GAAR), papildinot to ar pasākumiem, kas paredzēti, lai ierobežotu konkrētus nodokļu apiešanas veidus. Tā kā vispārējus noteikumus par ļaunprātīgas izmantošanas novēršanu (GAAR) nodokļu sistēmās izmanto, lai vērstos pret ļaunprātīgu nodokļu praksi, kas vēl nav aptverta konkrētiem gadījumiem paredzētos noteikumos, to izmantošanas nolūks ir novērst nepilnības, neskarot konkrētu nodokļu apiešanas novēršanas noteikumu piemērojamību. Savienībā GAAR vajadzētu piemērot vienīgi veidojumiem, kuri ir neīsti. Tādēļ ir svarīgi nodrošināt to, ka GAAR valstu iekšējās situācijās, pārrobežu situācijās Savienībā un pārrobežu situācijās, kur iesaistīti trešo valstu uzņēmumi, piemēro vienotā veidā, lai nebūtu atšķirību to piemērošanas tvērumā un rezultātos.
15)  Ir svarīgi nodrošināt atbilstīgus nodokļu apiešanas novēršanas pasākumus, lai pastiprinātu kopīgās bāzes noteikumu noturību pret agresīvu nodokļu plānošanas praksi. It īpaši sistēmā vajadzētu paredzēt stingru un efektīvu vispārēju noteikumu par ļaunprātīgas izmantošanas novēršanu (GAAR), papildinot to ar pasākumiem, kas paredzēti, lai ierobežotu konkrētus nodokļu apiešanas veidus. Tā kā vispārējus noteikumus par ļaunprātīgas izmantošanas novēršanu (GAAR) nodokļu sistēmās izmanto, lai vērstos pret ļaunprātīgu nodokļu praksi, kas vēl nav aptverta konkrētiem gadījumiem paredzētos noteikumos, to izmantošanas nolūks ir novērst nepilnības, neskarot konkrētu nodokļu apiešanas novēršanas noteikumu piemērojamību. Savienībā GAAR vajadzētu piemērot vienīgi veidojumiem, kuri ir neīsti. Tādēļ ir svarīgi nodrošināt to, ka GAAR valstu iekšējās situācijās, pārrobežu situācijās Savienībā un pārrobežu situācijās, kur iesaistīti trešo valstu uzņēmumi, piemēro vienotā veidā, lai nebūtu atšķirību to piemērošanas tvērumā un rezultātos.
Grozījums Nr. 15
Direktīvas priekšlikums
17. apsvērums
17)  Ņemot vērā to, ka parasti hibrīdneatbilstību sekas ir dubulta atskaitīšana (proti, atskaitīšana abās valstīs) vai ienākuma atskaitīšana vienā dalībvalstī un tā neiekļaušana nodokļa bāzē otrā dalībvalstī, šādas situācijas nepārprotami ietekmē iekšējo tirgu, kropļojot tā mehānismus un radot nepilnības, kuru rezultātā plaukst nodokļu apiešanas prakse. Ņemot vērā to, ka neatbilstības rodas tādēļ, ka dažādās valstīs noteikta veida vienībām vai finanšu maksājumiem ir atšķirīgs juridiskais raksturojums, parasti tās nerodas tādu uzņēmumu starpā, kuri savas nodokļu bāzes aprēķināšanai piemēro kopīgos noteikumus par nodokļa bāzi. Tomēr neatbilstības varētu saglabāties mijiedarbībā starp kopējas nodokļa bāzes sistēmu un valsts vai trešo valstu uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmām. Lai neitralizētu hibrīdneatbilstības pasākumu ietekmi, ir nepieciešams paredzēt noteikumus, saskaņā ar kuriem vienai no divām jurisdikcijām būs jāliedz maksājuma atskaitīšana vai jānodrošina, ka attiecīgie ienākumi tiek iekļauti kopējā nodokļa bāzē.
17)  Ņemot vērā to, ka parasti filiāļu neatbilstību un hibrīdneatbilstību sekas ir dubulta atskaitīšana (proti, atskaitīšana abās valstīs) vai ienākuma atskaitīšana vienā dalībvalstī un tā neiekļaušana nodokļa bāzē otrā dalībvalstī, šādas situācijas nepārprotami ietekmē iekšējo tirgu, kropļojot tā mehānismus un radot nepilnības, kuru rezultātā plaukst nodokļu apiešanas prakse. Ņemot vērā to, ka neatbilstības rodas tādēļ, ka dažādās valstīs noteikta veida vienībām vai finanšu maksājumiem ir atšķirīgs juridiskais raksturojums, parasti tās nerodas tādu uzņēmumu starpā, kuri savas nodokļu bāzes aprēķināšanai piemēro kopīgos noteikumus par nodokļa bāzi. Tomēr neatbilstības varētu saglabāties mijiedarbībā starp kopējas nodokļa bāzes sistēmu un valsts vai trešo valstu uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmām. Lai neitralizētu hibrīdneatbilstības pasākumu vai saistītu pasākumu ietekmi, Direktīvā (ES) 2016/1164 ir paredzēti noteikumi par hibrīdneatbilstībām un reversām hibrīdneatbilstībām. Šie noteikumi būtu sistemātiski jāņem vērā šīs direktīvas piemērošanā.
Grozījums Nr. 16
Direktīvas priekšlikums
17.a apsvērums (jauns)
17a)  Dalībvalstīm nevajadzētu liegt ieviest papildu pasākumus nodokļu apiešanas novēršanai, lai mazinātu negatīvo ietekmi, ko rada peļņas novirzīšana uz zemāku nodokļu trešām valstīm, kuras ne vienmēr veic automātisku nodokļu informācijas apmaiņu saskaņā ar Savienības standartiem.
Grozījums Nr. 17
Direktīvas priekšlikums
17.b apsvērums (jauns)
17b)  Dalībvalstīs vajadzētu būt ieviestai tādu sodu sistēmai, kurus piemēro par uzņēmumu izdarītiem saskaņā ar šo direktīvu pieņemtu valsts noteikumu pārkāpumiem, kā to paredz valsts tiesību akti, un par to attiecīgi būtu jāinformē Komisija.
Grozījums Nr. 18
Direktīvas priekšlikums
19. apsvērums
19)  Lai papildinātu vai grozītu dažus nebūtiskus šīs direktīvas elementus, saskaņā ar LESD 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt tiesību aktus attiecībā uz i) izmaiņām dalībvalstu tiesību aktos attiecībā uz uzņēmumu formām un uzņēmumu nodokļiem un attiecīgi grozīt I un II pielikumu; ii) paredzot papildu definīcijas; iii) pieņemot sīki izstrādātus noteikumus par aizsardzību pret nodokļu apiešanu vairākās konkrētās jomās, kas attiecas uz atlaides piešķiršanu izaugsmei un ieguldījumiem; iv) sīkāk definējot juridisko un ekonomisko īpašumtiesību jēdzienus saistībā ar nomātiem aktīviem; v) aprēķinot nomas maksas kapitāla un procentu elementu un nomātu aktīvu amortizācijas bāzi; un vi) precīzāk definējot tās pamatlīdzekļu kategorijas, uz kurām attiecina amortizāciju. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, vajadzētu nodrošināt vienlaicīgu, savlaicīgu un atbilstīgu attiecīgo dokumentu nosūtīšanu Eiropas Parlamentam un Padomei.
19)  Lai papildinātu vai grozītu dažus nebūtiskus šīs direktīvas elementus, saskaņā ar LESD 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt tiesību aktus attiecībā uz i) izmaiņām dalībvalstu tiesību aktos attiecībā uz uzņēmumu formām un uzņēmumu nodokļiem un attiecīgi grozīt I un II pielikumu; ii) paredzot papildu definīcijas; iii) sīkāk definējot juridisko un ekonomisko īpašumtiesību jēdzienus saistībā ar nomātiem aktīviem; iv) aprēķinot nomas maksas kapitāla un procentu elementu un nomātu aktīvu amortizācijas bāzi; v) precīzāk definējot tās pamatlīdzekļu kategorijas, uz kurām attiecina amortizāciju; un vi) izdodot pārejas posmā izmantojamas vadlīnijas, kurās trešām valstīm piemērojamā režīmā sadalījuma formula pastāvētu līdzās citām piešķiršanas metodēm. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, vajadzētu nodrošināt vienlaicīgu, savlaicīgu un atbilstīgu attiecīgo dokumentu nosūtīšanu Eiropas Parlamentam un Padomei.
Grozījums Nr. 19
Direktīvas priekšlikums
19.a apsvērums (jauns)
19a)  Komisijai būtu jāuzrauga šīs direktīvas vienota īstenošana, lai izvairītos no situācijām, kad katras dalībvalsts kompetentās iestādes nodrošina atšķirīgu režīmu īstenošanu. Turklāt saskaņotu grāmatvedības noteikumu trūkumam Savienībā nevajadzētu radīt jaunas nodokļu plānošanas iespējas un arbitrāžu. Tādēļ grāmatvedības noteikumu saskaņošana varētu stiprināt kopējo režīmu, jo īpaši tad, ja un kad minētais režīms attiecas uz visiem Savienības uzņēmumiem.
Grozījums Nr. 20
Direktīvas priekšlikums
23. apsvērums
23)  Komisijas pienākums būtu izskatīt direktīvas piemērošanu pēc pieciem gadiem no tās stāšanās spēkā un ziņot par tās darbību Padomei. Dalībvalstu pienākums būtu darīt Komisijai zināmus savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva,
23)  Tā kā ar šo direktīvu būtiski maina uzņēmumu ienākuma nodokļa uzlikšanas noteikumus, Komisijas pienākums būtu veikt rūpīgu novērtējumu par direktīvas piemērošanu pēc pieciem gadiem no tās stāšanās spēkā un ziņot par tās darbību Eiropas Parlamentam un Padomei. Ziņojumā par īstenošanu iekļauj vismaz šādus punktus: šajā direktīvā paredzētās nodokļu sistēmas ietekmi uz dalībvalstu ieņēmumiem, sistēmas radītās priekšrocības un trūkumus mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, ietekmi uz taisnīgu nodokļu iekasēšanu starp dalībvalstīm, ietekmi uz iekšējo tirgu kopumā, it īpaši attiecībā uz iespējamu konkurences kropļošanu starp uzņēmumiem, uz kuriem attiecas šajā direktīvā paredzētie jaunie noteikumi, un to uzņēmumu skaitu, uz kuriem attiecas piemērošanas joma pārejas perioda laikā. Komisijas pienākums būtu izskatīt šīs direktīvas piemērošanu pēc 10 gadiem no tās stāšanās spēkā un ziņot par tās darbību Eiropas Parlamentam un Padomei. Dalībvalstu pienākums būtu darīt Komisijai zināmus savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva,
Grozījums Nr. 21
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. punkts
1.  Ar šo direktīvu izveido kopējas nodokļa bāzes sistēmu nodokļa uzlikšanai konkrētiem uzņēmumiem un izklāsta noteikumus par šīs bāzes aprēķināšanu.
1.  Ar šo direktīvu izveido kopējas nodokļa bāzes sistēmu Savienībā nodokļa uzlikšanai konkrētiem uzņēmumiem un paredz noteikumus par šīs bāzes aprēķināšanu, tostarp pasākumus, lai novērstu nodokļu apiešanu, un par ierosinātās nodokļu sistēmas starptautisko dimensiju.
Grozījums Nr. 22
Direktīvas priekšlikums
2. pants – 1. punkts – ievaddaļa
1.  Šīs direktīvas noteikumus piemēro uzņēmumam, kas ir izveidots saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem, un tā pastāvīgajām pārstāvniecībām citās dalībvalstīs, ja uzņēmums atbilst visiem šiem nosacījumiem:
1.  Šīs direktīvas noteikumus piemēro uzņēmumam, kas ir izveidots saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem, un tā pastāvīgajām pārstāvniecībām un digitālajām pastāvīgajām pārstāvniecībām citās dalībvalstīs, ja uzņēmums atbilst visiem šiem nosacījumiem:
Grozījums Nr. 23
Direktīvas priekšlikums
2. pants – 1. punkts – c apakšpunkts
(c)  ietilpst tādā konsolidētā grupā finanšu grāmatvedības vajadzībām, kuras kopējie konsolidētās grupas ieņēmumi pārsniedz EUR 750 000 000 finanšu gadā pirms attiecīgā finanšu gada;
(c)  ietilpst tādā konsolidētā grupā finanšu grāmatvedības vajadzībām, kuras kopējie konsolidētās grupas ieņēmumi pārsniedz EUR 750 000 000 finanšu gadā pirms attiecīgā finanšu gada. Šo robežvērtību pakāpeniski pazemina līdz nullei ne ilgāk kā septiņu gadu laikposmā;
Grozījums Nr. 24
Direktīvas priekšlikums
2. pants – 3. punkts
3.  Uzņēmums, kas atbilst 1. punkta a) un b) apakšpunkta nosacījumiem, bet neatbilst minētā punkta c) vai d) apakšpunkta nosacījumiem, var izvēlēties sev un savām pastāvīgajām pārstāvniecībām, kas atrodas citās dalībvalstīs, piemērot šīs direktīvas noteikumus piecus taksācijas gadus. Šo termiņu automātiski pagarina par secīgiem pieciem taksācijas gadiem, ja vien saskaņā ar 65. panta 3. punktu netiek iesniegts paziņojums par pastāvēšanas izbeigšanu. Katru reizi, kad notiek pagarināšana, piemērojami 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētie nosacījumi.
3.  Uzņēmums, kas atbilst 1. punkta a) un b) apakšpunkta nosacījumiem, bet neatbilst minētā punkta c) vai d) apakšpunkta nosacījumiem, var izvēlēties sev un savām pastāvīgajām pārstāvniecībām, kas atrodas citās dalībvalstīs, piemērot šīs direktīvas noteikumus.
Grozījums Nr. 25
Direktīvas priekšlikums
2. pants – 4. punkts
4.  Šīs direktīvas noteikumus nepiemēro kuģošanas sabiedrībai, kurai piemērojams īpašs nodokļu režīms. Kuģošanas sabiedrību, kurai piemērojams īpašs nodokļu režīms, ņem vērā, nosakot uzņēmumus, kas ir vienas un tās pašas grupas dalībnieki, kā minēts 3. pantā.
svītrots
Grozījums Nr. 26
Direktīvas priekšlikums
3. pants – 1. punkts –a apakšpunkts
(a)  īstenot vairāk nekā 50 % no balsstiesībām un
(a)  īstenot balsstiesības, kas pārsniedz 50 %, un
Grozījums Nr. 27
Direktīvas priekšlikums
4. pants – 1. daļa – 12. punkts
(12)  “aizņēmumu izmaksas” ir procentu izdevumi par jebkāda veida parādu, citi izdevumi, kas ir ekonomiski līdzvērtīgi procentiem un izmaksām, kas radušās saistībā ar līdzekļu iegūšanu, kā definēts valsts tiesību aktos, tostarp, maksājumi atbilstoši aizdevumiem saistībā ar līdzdalību peļņā, aprēķinātie procenti par konvertējamām obligācijām un nulles kupona obligācijas, maksājumi saskaņā ar alternatīviem finansēšanas mehānismiem, finanšu nomas maksājumu finanšu izmaksu elements, kapitalizēti procenti, kas iekļauti attiecīgā aktīva bilances vērtībā, kapitalizētu procentu amortizācija, summas, kuras aprēķina, izmantojot finansējuma atdevi saskaņā ar transfertcenu noteikšanas noteikumiem, nosacīto procentu summas saskaņā ar atvasinātiem instrumentiem vai riska ierobežošanas mehānismiem saistībā ar vienības aizņēmumiem, definētais ienesīgums no neto pašu kapitāla pieauguma, kā minēts šīs direktīvas 11. pantā, noteikti ieguvumi un zaudējumi no ārvalstu valūtas maiņas saistībā ar aizņēmumiem un instrumentiem, kas saistīti ar finansējuma piesaisti, finansēšanas mehānismu garantijas maksas, administrēšanas maksas un līdzīgas izmaksas saistībā ar naudas līdzekļu aizņēmumiem;
(12)  “aizņēmumu izmaksas” ir procentu izdevumi par jebkāda veida parādu, citi izdevumi, kas ir ekonomiski līdzvērtīgi procentiem un izmaksām, kas radušās saistībā ar līdzekļu iegūšanu, kā definēts valsts tiesību aktos, tostarp, maksājumi atbilstoši aizdevumiem saistībā ar līdzdalību peļņā, aprēķinātie procenti par konvertējamām obligācijām un nulles kupona obligācijas, maksājumi saskaņā ar alternatīviem finansēšanas mehānismiem, finanšu nomas maksājumu finanšu izmaksu elements, kapitalizēti procenti, kas iekļauti attiecīgā aktīva bilances vērtībā, kapitalizētu procentu amortizācija, summas, kuras aprēķina, izmantojot finansējuma atdevi saskaņā ar transfertcenu noteikšanas noteikumiem, nosacīto procentu summas saskaņā ar atvasinātiem instrumentiem vai riska ierobežošanas mehānismiem saistībā ar vienības aizņēmumiem, noteikti ieguvumi un zaudējumi no ārvalstu valūtas maiņas saistībā ar aizņēmumiem un instrumentiem, kas saistīti ar finansējuma piesaisti, finansēšanas mehānismu garantijas maksas, administrēšanas maksas un līdzīgas izmaksas saistībā ar naudas līdzekļu aizņēmumiem;
Grozījums Nr. 28
Direktīvas priekšlikums
4. pants – 1. daļa – 30.a punkts (jauns)
(30a)  “nesadarbīga nodokļu jurisdikcija” ir jurisdikcija, kam ir spēkā kāds no šādiem nosacījumiem:
(a)  jurisdikcija neizpilda starptautiskos pārredzamības standartus;
(b)  jurisdikcijā pastāv potenciāli preferenču režīmi;
(c)  jurisdikcijā pastāv nodokļu sistēma bez uzņēmumu ienākuma nodokļa vai ar uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi, kas ir tuva nullei;
Grozījums Nr. 29
Direktīvas priekšlikums
4. pants – 1. daļa – 30.b punkts (jauns)
(30b)  “ekonomiskā būtība” ir ar faktiem pamatoti kritēriji, tostarp digitālās ekonomikas kontekstā, ko var izmantot, lai noteiktu, vai uzņēmumam ir ar nodokli apliekama klātbūtne, piemēram, vai attiecīgai struktūrai ir cilvēkresursi un materiālie resursi, vadības autonomija, juridiskais statuss, radīti ienākumi un attiecīgā gadījumā noteikta veida aktīvi;
Grozījums Nr. 30
Direktīvas priekšlikums
4. pants – 1. daļa – 30.c punkts (jauns)
(30c)  “pastkastītes uzņēmums” ir jebkāda veida juridiska persona, kurai nav ekonomiskās būtības un kura ir izveidota tikai nodokļu vajadzībām;
Grozījums Nr. 31
Direktīvas priekšlikums
4. pants – 1. daļa – 30.d punkts (jauns)
(30d)  “autoratlīdzības izmaksas” ir izmaksas, ko rada jebkādi maksājumi, kurus veic, lai izmantotu vai iegūtu tiesības izmantot autortiesības attiecībā uz literatūras, mākslas vai zinātnes darbiem, tostarp kinematogrāfijas filmām un programmatūru, jebkādiem patentiem, prečzīmēm, dizainparaugiem vai modeļiem, plāniem, slepenām formulām vai procesiem, vai informāciju par rūpniecisku, komerciālu vai zinātnisku pieredzi, vai jebkādiem citiem nemateriāliem aktīviem; maksājumus par rūpnieciska, komerciāla vai zinātniska aprīkojuma izmantošanu vai tiesībām to izmantot uzskata par autoratlīdzības izmaksām;
Grozījums Nr. 32
Direktīvas priekšlikums
4. pants – 1. daļa – 30.e punkts (jauns)
(30e)  “transfertcenas” ir cenas, par kurām uzņēmums nodod materiālas preces vai nemateriālus aktīvus vai sniedz pakalpojumus saistītiem uzņēmumiem;
Grozījums Nr. 33
Direktīvas priekšlikums
4. pants – 1. daļa – 31. punkts
(31)  “hibrīdneatbilstība” ir situācija starp nodokļu maksātāju un saistītu uzņēmumu vai strukturēts pasākums starp pusēm dažādās nodokļu jurisdikcijās, kura rezultāts finanšu instrumenta vai vienības juridiskā raksturojuma atšķirību dēļ vai tādēļ, ka komerciālo klātbūtni uzskata vai neuzskata par pastāvīgo pārstāvniecību, ir jebkurš no turpmāk minētajiem:
(31)  “hibrīdneatbilstība” ir hibrīdneatbilstība, kā definēts Direktīvas (ES) 2016/1164 2. panta 9. punktā;
(a)  viena un tā paša maksājuma, izdevumu vai zaudējumu atskaitīšana no nodokļu bāzes gan jurisdikcijā, kur ir maksājuma izcelsmes vieta vai ir radušies izdevumi vai zaudējumi, gan otrā jurisdikcijā (“dubulta atskaitīšana”);
(b)  maksājuma atskaitījums no nodokļu bāzes tā izcelsmes jurisdikcijā bez šā paša maksājuma attiecīgas ieskaitīšanas nodokļu vajadzībām otrā jurisdikcijā (“atskaitījums bez iekļaušanas”);
(c)  ja pastāv atšķirības attiecībā uz to, vai komerciālu klātbūtni uzskata par pastāvīgo pārstāvniecību, tāda ienākuma neaplikšana ar nodokļiem, kura izcelsme ir vienā jurisdikcijā, bez šā paša ienākuma attiecīgas iekļaušanas nodokļu vajadzībām otrā jurisdikcijā (“nodokļu neuzlikšana bez iekļaušanas”).
Hibrīdneatbilstība rodas tikai tiktāl, ciktāl viens un tas pats atskaitītais maksājums un radušies izdevumi vai zaudējumi divās jurisdikcijās pārsniedz ienākuma summu, kas ir iekļauta abās jurisdikcijās un kuru var attiecināt uz vienu un to pašu izcelsmes vietu.
Hibrīdneatbilstība ietver arī finanšu instrumenta pārvešanu saskaņā ar strukturētu pasākumu, kurā iesaistīts nodokļu maksātājs, ja ar pārvesto finanšu instrumentu saistīto peļņu nodokļu vajadzībām uzskata par tādu, ko vienlaicīgi gūst vairāk nekā viena pasākumu puse, kuru rezidence nodokļu vajadzībām ir dažādās jurisdikcijās, un tas rada vienu no šādiem rezultātiem:
(a)  ar saistīto peļņu saistīta maksājuma atskaitīšana bez šā maksājuma attiecīgas iekļaušanas nodokļu vajadzībām, ja vien saistītais ienākums nav iekļauts kādas iesaistītās puses apliekamajā ienākumā;
(b)  atlaide par nodokli, kas ieturēts ienākumu izcelsmes vietā, par maksājumu, kurš izriet no pārvestā finanšu instrumenta, vairāk nekā vienai no iesaistītajām pusēm;
Grozījums Nr. 34
Direktīvas priekšlikums
4. pants – 1. daļa – 32. punkts
(32)  “strukturēts pasākums” ir pasākums, kas ietver hibrīdneatbilstību, ja neatbilstības cena ir iekļauta pasākuma noteikumos, vai pasākums, kas ir izstrādāts, lai radītu hibrīdneatbilstības rezultātu, ja vien nav sagaidāms, ka nodokļu maksātājs vai saistīts uzņēmums pamatoti būtu varējis apzināties hibrīdneatbilstību un nav izmantojis nodokļu priekšrocību, kas izriet no hibrīdneatbilstības;
svītrots
Grozījums Nr. 35
Direktīvas priekšlikums
4. pants – 1. daļa – 33.a punkts (jauns)
(33a)  “digitāla pastāvīgā pārstāvniecība” ir nodokļu maksātāja ievērojama digitālā klātbūtne, kādā jurisdikcijā sniedzot pakalpojumus, kas vērsti uz patērētājiem vai uzņēmumiem šajā jurisdikcijā, ievērojot 5. panta 2.a punktā paredzētos kritērijus;
Grozījums Nr. 36
Direktīvas priekšlikums
4. pants – 1. daļa – 33.b punkts (jauns)
(33b)  “Eiropas nodokļu maksātāja identifikācijas numurs” jeb “NMIN” ir numurs, kas definēts Komisijas 2012. gada 6. decembra paziņojumā “Rīcības plāns, kā pastiprināt cīņu pret krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas”.
Grozījums Nr. 37
Direktīvas priekšlikums
4. pants – 2. daļa
Lai noteiktu definīcijas citiem jēdzieniem, Komisija saskaņā ar 66. pantu var pieņemt deleģētos aktus.
Lai atjauninātu pašreizējās definīcijas vai noteiktu definīcijas citiem jēdzieniem, Komisija saskaņā ar 66. pantu var pieņemt deleģētos aktus.
Grozījums Nr. 38
Direktīvas priekšlikums
5. pants – 1. punkts – ievaddaļa
1.  Uzskatāms, ka nodokļu maksātājam ir pastāvīga pārstāvniecība dalībvalstī, kas nav tā dalībvalsts, kurā nodokļu maksātājs ir rezidents nodokļu vajadzībām, ja tam šajā citā dalībvalstī ir konkrēta vieta, kuru tas pilnībā vai daļēji izmanto savai darījumdarbībai, un tai skaitā jo īpaši:
1.  Uzskatāms, ka nodokļu maksātājam ir pastāvīga pārstāvniecība, tostarp digitāla pastāvīga pārstāvniecība, dalībvalstī, kas nav tā jurisdikcija, kurā nodokļu maksātājs ir rezidents nodokļu vajadzībām, ja tam šajā citā dalībvalstī ir konkrēta darījumdarbības vai digitālas klātbūtnes vieta, kuru tas pilnībā vai daļēji izmanto savai darījumdarbībai, un tai skaitā jo īpaši:
Grozījums Nr. 39
Direktīvas priekšlikums
5. pants – 1. punkts – fa apakšpunkts (jauns)
(fa)  digitāla platforma vai jebkāds cits digitālās uzņēmējdarbības modelis, kura pamatā ir datu vākšana un izmantošanu komerciālā nolūkā.
Grozījums Nr. 40
Direktīvas priekšlikums
5. pants – 2.a punkts (jauns)
2.a  Gadījumos, kad nodokļu maksātājs ir rezidents jurisdikcijā, kas nodrošina piekļuvi digitālai platformai, piemēram, elektroniskai lietotnei, datubāzei, tiešsaistes tirdzniecības vietai vai glabātavai, vai piedāvā šādu digitālu platformu, vai arī piedāvā meklētājprogrammu vai reklāmas pakalpojumus tīmekļvietnē vai elektroniskā lietotnē, tiek uzskatīts, ka šim nodokļu maksātājam ir digitāla pastāvīgā pārstāvniecība dalībvalstī, kas nav jurisdikcija, kurā tas ir rezidents nodokļu vajadzībām, ja šā nodokļu maksātāja vai saistītā uzņēmuma kopējā minēto digitālo platformu radīto ieņēmumu summa no attālinātiem darījumiem attiecīgajā nerezidences jurisdikcijā pārsniedz EUR 5 000 000 gadā un ja ir izpildīts kāds no šādiem nosacījumiem:
(a)  mēneša laikā vismaz 1000 reģistrēti individuālie lietotāji ar domicilu dalībvalstī, kas nav jurisdikcija, kurā nodokļu maksātājs ir rezidents nodokļu vajadzībām, ir pieslēgušies vai apmeklējuši nodokļu maksātāja digitālo platformu;
(b)  mēneša laikā ir noslēgti vismaz 1000 digitālie līgumi ar patērētājiem vai lietotājiem, kuru domicils taksācijas gadā ir attiecīgajā nerezidences jurisdikcijā;
(c)  tā digitālā satura apjoms, kuru nodokļu maksātājs savācis taksācijas gadā, pārsniedz 10 % no grupas kopējā glabātā digitālā satura.
Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 66. pantu nolūkā grozīt šo direktīvu, lai pielāgotu šī punkta a), b) un c) apakšpunktā izklāstītos faktorus, pamatojoties uz panākumiem starptautisko nolīgumu pieņemšanā.
Ja papildus uz ieņēmumiem balstītajam slieksnim, kas noteikts šī punkta pirmajā daļā, nodokļu maksātājam attiecīgajā dalībvalstī atbilst viens vai vairāki no šī punkta a), b) un c) apakšpunktā izklāstītajiem trim digitālajiem faktoriem, uzskata, ka nodokļu maksātājam ir pastāvīga pārstāvniecība šajā dalībvalstī.
Nodokļu maksātājam ir prasība sniegt nodokļu iestādēm visu informāciju, kas nepieciešama, lai noteiktu pastāvīgo pārstāvniecību vai digitālo pastāvīgo pārstāvniecību saskaņā ar šo pantu.
Grozījums Nr. 41
Direktīvas priekšlikums
9. pants – 3. punkts – 1. daļa
Papildus summām, kas saskaņā ar 2. punktu atskaitāmas kā pētniecības un izstrādes izmaksas, nodokļa maksātājs var arī atskaitīt par taksācijas gadu papildu 50 % no šādām izmaksām, izņemot ar kustamiem materiāliem pamatlīdzekļiem saistītas izmaksas, kas ir radušās attiecīgajā gadā. Ja pētniecības un izstrādes izmaksas pārsniedz EUR 20 000 000, nodokļu maksātājs var atskaitīt 25 % no pārsniedzošās summas.
Attiecībā uz pētniecības un izstrādes izmaksām, kas nepārsniedz EUR 20 000 000 un kas saistītas ar darbiniekiem, tostarp algām, apakšuzņēmēju aģentūru darbiniekiem un ārštatniekiem, nodokļu maksātājs saņem nodokļu kredītu 10 % apmērā no izdevumiem.
Grozījums Nr. 42
Direktīvas priekšlikums
9. pants – 3. punkts – 2. daļa
Atkāpjoties no pirmās daļas, nodokļu maksātājs var atskaitīt papildu 100 % no pētniecības un izstrādes izmaksām līdz EUR 20 000 000 apmērā, ja šis nodokļu maksātājs atbilst visiem šiem nosacījumiem:
svītrots
a)  uzņēmums nav iekļauts biržas sarakstā, tā darbinieku skaits ir mazāks par 50, un gada apgrozījuma un/vai gada bilances kopsumma nepārsniedz EUR 10 000 000;
b)  tas ir reģistrēts ne ilgāk kā piecus gadus. Ja nodokļu maksātājam nav pienākuma reģistrēties, tas var izvēlēties piemērot piecu gadu laika periodu no brīža, kurā uzņēmums vai nu sāk savu saimniecisko darbību, vai uz to sāk attiecināt nodokļu saistības;
c)  nav dibināts apvienošanas rezultātā;
d)  tam nav saistīto uzņēmumu.
Grozījums Nr. 43
Direktīvas priekšlikums
11. pants
[...]
svītrots
Grozījums Nr. 44
Direktīvas priekšlikums
12. pants – 1. daļa – b punkts
(b)  50 % no reprezentācijas izmaksām līdz tādam apjomam, kas nepārsniedz [x] % no ieņēmumiem taksācijas gadā;
(b)  50 % no parastajām un vajadzīgajām reprezentācijas izmaksām, kas tieši saistītas ar nodokļu maksātāja darījumdarbību, līdz tādam apjomam, kas nepārsniedz [x] % no ieņēmumiem taksācijas gadā;
Grozījums Nr. 45
Direktīvas priekšlikums
12. pants – 1. daļa – c punkts
(c)  nesadalītās peļņas pārnešana uz rezervēm, kas veido daļu no uzņēmuma pašu kapitāla;
(c)  nesadalītās peļņas pārnešana uz rezervēm, kas veido daļu no uzņēmuma pašu kapitāla, izņemot kooperatīvo uzņēmumu un kooperatīvu konsorciju nesadalītās peļņas pārnešanu uz rezervi gan attiecīgā uzņēmuma pašreizējās darbības laikā, gan pēc darbības pārtraukšanas saskaņā ar valsts nodokļu noteikumiem;
Grozījums Nr. 46
Direktīvas priekšlikums
12. pants – 1. daļa – ja punkts (jauns)
(ja)  izdevumi, kas radušies saņēmējiem tajās valstīs, kuras iekļautas ES sarakstā ar jurisdikcijām, kas nodokļu nolūkos nesadarbojas (pazīstamas arī kā “nodokļu oāzes”);
Grozījums Nr. 47
Direktīvas priekšlikums
13. pants – 2. punkts – 1. daļa
Pārsniedzošās aizņēmumu izmaksas ir atskaitāmas tajā taksācijas gadā, kad tās ir radušās, nepārsniedzot 30 % no nodokļu maksātāja peļņas pirms procentu maksājumiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas (EBITDA) vai EUR 3 000 000, izvēloties lielāko summu.
Pārsniedzošās aizņēmumu izmaksas ir atskaitāmas tajā taksācijas gadā, kad tās ir radušās, nepārsniedzot 10 % no nodokļu maksātāja peļņas pirms procentu maksājumiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas (EBITDA) vai EUR 1 000 000, izvēloties lielāko summu.
Grozījums Nr. 48
Direktīvas priekšlikums
13. pants – 2. punkts – 2. daļa
Šajā pantā, ja nodokļu maksātājam ir atļauts vai pieprasīts rīkoties grupas vārdā, kā tas noteikts noteikumos par valstu grupu nodokļu sistēmām, par nodokļu maksātāju uzskatāma visa grupa. Šādos apstākļos pārsniedzošās aizņēmumu izmaksas un EBITDA aprēķina grupas līmenī. Arī EUR 3 000 000 attiecas uz visu grupu.
Šajā pantā, ja nodokļu maksātājam ir atļauts vai pieprasīts rīkoties grupas vārdā, kā tas noteikts noteikumos par valstu grupu nodokļu sistēmām, par nodokļu maksātāju uzskatāma visa grupa. Šādos apstākļos pārsniedzošās aizņēmumu izmaksas un EBITDA aprēķina grupas līmenī. Arī EUR 1 000 000 attiecas uz visu grupu.
Grozījums Nr. 49
Direktīvas priekšlikums
13. pants – 6. punkts
6.  Pārsniedzošās aizņēmumu izmaksas, kuras nevar atskaitīt attiecīgajā taksācijas gadā, pārnes bez laika ierobežojuma.
6.  Pārsniedzošās aizņēmumu izmaksas, kuras nevar atskaitīt attiecīgajā taksācijas gadā, pārnes uz piecu gadu periodu.
Grozījums Nr. 50
Direktīvas priekšlikums
14.a pants (jauns)
14.a pants
Īpaši izņēmumi
Kooperatīvo uzņēmumu un konsorciju nesadalītās peļņas pārnešana uz rezervi gan attiecīgā uzņēmuma pašreizējās darbības laikā, gan pēc darbības pārtraukšanas, kā arī labumi, ko kooperatīvi uzņēmumi un konsorciji piešķir saviem dalībniekiem, ir atskaitāmi, ja atskaitīšanu pieļauj valsts fiskālie tiesību akti.
Grozījums Nr. 51
Direktīvas priekšlikums
29. pants
29. pants
29. pants
Izceļošanas nodokļa uzlikšana
Izceļošanas nodokļa uzlikšana
1.   Summu, kuras apmērs atbilst pārvesto aktīvu tirgus vērtībai izceļošanas laikā, no kuras atņemta aktīvu vērtība nodokļu vajadzībām, uzskata par uzkrātajiem ieņēmumiem jebkurā no šādiem gadījumiem:
Šīs direktīvas nolūkiem piemēro Direktīvā (ES) 2016/1164 paredzētos izceļošanas nodokļa noteikumus.
(a)  ja nodokļu maksātājs pārved aktīvus no galvenā biroja uz pastāvīgo pārstāvniecību citā dalībvalstī vai trešajā valstī;
(b)  ja nodokļu maksātājs pārved aktīvus no pastāvīgās pārstāvniecības dalībvalstī uz savu galveno biroju vai citu pastāvīgo pārstāvniecību citā dalībvalstī vai trešā valstī tiktāl, ciktāl tas attiecas uz pārvešanu, ja pastāvīgās pārstāvniecības dalībvalstij pārvešanas dēļ vairs nav tiesību uzlikt nodokli pārvestajiem aktīviem;
(c)  ja nodokļu maksātājs pārceļ rezidenci nodokļu vajadzībām uz citu dalībvalsti vai trešo valsti, izņemot tos aktīvus, kuriem saglabājas faktiskā saikne ar pastāvīgo pārstāvniecību pirmajā dalībvalstī;
(d)  ja nodokļu maksātājs pārved savas pastāvīgās pārstāvniecības darījumdarbību no vienas dalībvalsts uz citu dalībvalsti vai trešo valsti tiktāl, ciktāl tas attiecas uz pārvešanu, ja pastāvīgās pārstāvniecības dalībvalstij pārvešanas dēļ vairs nav tiesību uzlikt nodokli pārvestajiem aktīviem.
2.  Dalībvalsts, uz kuru tiek pārvesti aktīvi, pārcelta rezidence nodokļu vajadzībām vai darījumdarbība, ko veic pastāvīgā pārstāvniecība, atzīst nodokļu maksātāja vai pastāvīgās pārstāvniecības dalībvalstī noteikto vērtību par aktīvu sākotnējo vērtību nodokļu vajadzībām.
3.  Ja aktīvus 12 mēnešu laikā ir paredzēts pārvietot atpakaļ uz aktīvu pārvedēja dalībvalsti, šo pantu nepiemēro aktīvu pārvešanai saistībā ar vērtspapīru finansēšanu, aktīviem, kas iesniegti kā nodrošinājums, vai gadījumos, kad aktīvus pārved, lai izpildītu prudenciālās kapitāla prasības, vai likviditātes pārvaldības nolūkā.
Grozījums Nr. 52
Direktīvas priekšlikums
41. pants – 1. punkts
1.  Zaudējumus, kas radušies nodokļu maksātājam rezidentam vai nerezidenta nodokļu maksātāja pastāvīgajai pārstāvniecībai, var pārnest un atskaitīt turpmākajos taksācijas gados, ja vien šajā direktīvā nav paredzēts citādi.
1.  Zaudējumus, kas radušies nodokļu maksātājam rezidentam vai nerezidenta nodokļu maksātāja pastāvīgajai pārstāvniecībai, var pārnest un atskaitīt turpmākajos taksācijas gados, taču ne ilgāk kā piecu gadu periodā.
Grozījums Nr. 53
Direktīvas priekšlikums
42. pants
42. pants
svītrots
Zaudējumu kompensēšana un atgūšana
1.  Nodokļu maksātājs rezidents, kas joprojām ir rentabls pēc savu zaudējumu atskaitīšanas saskaņā ar 41. pantu, var papildus atskaitīt zaudējumus, kas radušies tā tiešajiem atbilstošajiem meitasuzņēmumiem tajā pašā taksācijas gadā, kā minēts 3. panta 1. punktā, vai pastāvīgajai(-ām) pārstāvniecībai(-ām), kas atrodas citās dalībvalstīs. Šādu zaudējumu kompensēšanu saskaņā ar šā panta 3. un 4. punktu piešķir uz ierobežotu laiku.
2.  Atskaitījumam ir jābūt proporcionālam nodokļu maksātāja rezidenta turējumam savos atbilstošajos meitasuzņēmumus, kā minēts 3. panta 1. punktā, un pilnā apmērā pastāvīgajās pārstāvniecībās. Nodokļu maksātāja rezidenta nodokļa bāzes samazinājums nekādā gadījumā nerada negatīvu summu.
3.  Nodokļu maksātājam rezidentam ir jāatskaita atpakaļ savā nodokļa bāzē jebkura atbilstošā meitasuzņēmuma, kā minēts 3. panta 1. punktā, vai tā pastāvīgo pārstāvniecību radītā peļņa līdz tādas summas apmēram, kas iepriekš atskaitīta kā zaudējumi.
4.  Zaudējumus, kas atskaitīti saskaņā ar 1. un 2. punktu, automātiski atkārtoti ietver nodokļu maksātāja rezidenta nodokļa bāzē jebkurā no šādiem apstākļiem:
(a)  ja piektā taksācijas gada beigās, kad zaudējumi kļuva atskaitāmi, peļņa nav ietverta no jauna vai ietvertā peļņa neatbilst atskaitīto zaudējumu pilnajai summai;
(b)  ja atbilstošais meitasuzņēmums, kā minēts 3. panta 1. punktā, ir pārdots, likvidēts vai pārveidots par pastāvīgo pārstāvniecību;
(c)  ja pastāvīgā pārstāvniecība ir pārdota, likvidēta vai pārveidota par meitasuzņēmumu;
(d)  ja mātesuzņēmums vairs neatbilst 3. panta 1. punkta prasībām.
Grozījums Nr. 54
Direktīvas priekšlikums
45.a pants (jauns)
45.a pants
Faktiskā nodokļu iemaksa
Kamēr ir spēkā 2. panta 1. punkta c) apakšpunktā paredzētais slieksnis, dalībvalstis uzrauga un publicē mazo un vidējo uzņēmumu un starptautisko uzņēmumu faktiskās nodokļu iemaksas visās dalībvalstīs, lai dalībvalstis varētu nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus līdzīgiem uzņēmumiem visā Savienībā un samazināt administratīvo slogu un izmaksas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.
Grozījums Nr. 55
Direktīvas priekšlikums
53. pants – 1. punkts – 1. daļa
Atkāpjoties no 8. panta c) un d) apakšpunkta, dalībvalsts, kas ir nodokļu maksātāja mītne nodokļu vajadzībām, neatbrīvo nodokļu maksātāju no nodokļa par tādiem ārvalstīs gūtiem ienākumiem, kurus nodokļu maksātājs ir saņēmis kā sadalīto peļņu no vienības trešajā valstī vai kā ienākumus no daļu atsavināšanas, kas tam piederējušas vienībā trešajā valstī, ja vienības rezidences valstī tā peļņai ir uzliekams nodoklis, kura likumiskā uzņēmumu ienākuma nodokļa likme ir mazāka par pusi no nodokļu maksātāja dalībvalsts uzņēmumu ienākuma nodokļu sistēmā piemērojamās likumiskās nodokļa likmes.
Atkāpjoties no 8. panta c) un d) apakšpunkta, dalībvalsts, kas ir nodokļu maksātāja mītne nodokļu vajadzībām, neatbrīvo nodokļu maksātāju no nodokļa par tādiem ārvalstīs gūtiem ienākumiem, kurus nav radījusi aktīva saimnieciskā darbība un kurus nodokļu maksātājs ir saņēmis kā sadalīto peļņu no vienības trešajā valstī vai kā ienākumus no daļu atsavināšanas, kas tam piederējušas vienībā trešā valstī, ja šai vienībai saistībā ar šādiem ārvalstīs gūtiem ienākumiem dalībvalstī, kurā ir tās rezidence nodokļu vajadzībām, piemēro tiesību aktos noteiktu uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi, kas ir mazāka par 15 %.
Grozījums Nr. 56
Direktīvas priekšlikums
53. pants – 2. punkts
2.  Ja piemēro 1. punktu, nodokļu maksātājs maksā nodokli par ārvalstīs gūtajiem ienākumiem, atskaitot nodokli, kas samaksāts trešajā valstī kā daļa no tā nodokļu saistībām dalībvalstī, kura ir tā rezidences dalībvalsts nodokļu vajadzībām. Atskaitījums nepārsniedz nodokļa summu, kura aprēķināta pirms atskaitīšanas, par to ienākumu, kuram var uzlikt nodokli.
2.  Ja piemēro 1. punktu, nodokļu maksātājs maksā nodokli par ārvalstīs gūtajiem ienākumiem, atskaitot nodokli, kas samaksāts trešajā valstī kā daļa no tā nodokļu saistībām dalībvalstī, kura ir tā rezidences dalībvalsts nodokļu vajadzībām. Atskaitījums nepārsniedz nodokļa summu, kura aprēķināta pirms atskaitīšanas, par to ienākumu, kuram var uzlikt nodokli. Lai saņemtu nodokļu atskaitījumu, nodokļu maksātājam savām nodokļu iestādēm ir jāpierāda, ka ārvalstīs gūto ienākumu avots ir aktīva saimnieciskā darbība, un to var izdarīt ar ārvalstu nodokļu iestāžu izdota sertifikāta palīdzību.
Grozījums Nr. 57
Direktīvas priekšlikums
58. pants
58. pants
58. pants
Vispārējs noteikums par ļaunprātīgas izmantošanas novēršanu
Vispārējs noteikums par ļaunprātīgas izmantošanas novēršanu
1.   Nodokļa bāzes aprēķināšanas vajadzībām atbilstoši šīs direktīvas noteikumiem, dalībvalsts neņem vērā pasākumus vai pasākumu kopumu, kuri, ieviesti galvenokārt ar mērķi gūt nodokļu priekšrocības, kas ir pretrunā šīs direktīvas priekšmetam vai nolūkam, ņemot vērā visus attiecīgos faktus un apstākļus, nav patiesi. Pasākums var ietvert vairākus posmus vai daļas.
Šīs direktīvas nolūkos piemēro Direktīvā (ES) 2016/1164 paredzēto vispārējo noteikumu par ļaunprātīgas izmantošanas novēršanu.
2.  Šā panta 1. punkta nolūkos pasākums vai pasākumu kopums ir uzskatāms par nepatiesu, ciktāl tie nav ieviesti pamatotu komerciālu iemeslu dēļ, kas atspoguļo ekonomisko realitāti.
3.  Pasākumu vai pasākumu kopumu, ko neņem vērā saskaņā ar 1. punktu, nodokļa bāzes aprēķina vajadzībām vērtē pēc to ekonomiskās būtības.
Grozījums Nr. 58
Direktīvas priekšlikums
59. pants – 1. punkts – 1. daļa – ievdaddaļa
Vienība vai pastāvīgā pārstāvniecība, kuras peļņa netiek aplikta ar nodokli, vai ir atbrīvota no nodokļa sava galvenā biroja dalībvalstī, ir uzskatāma par kontrolētu ārvalstu uzņēmumu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
Nodokļu maksātāja dalībvalsts tādu vienību vai pastāvīgo pārstāvniecību, kuras peļņa netiek aplikta ar nodokli vai kura ir atbrīvota no nodokļa minētajā dalībvalstī, uzskata par kontrolētu ārvalstu uzņēmumu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
Grozījums Nr. 59
Direktīvas priekšlikums
59. pants – 1. punkts – 1. daļa – b apašpunkts
(b)  vienības vai pastāvīgās pārstāvniecības faktiski samaksātais uzņēmumu ienākuma nodoklis par ieņēmumiem ir zemāks nekā starpība starp uzņēmumu ienākuma nodokli, kas būtu iekasēts par vienības vai pastāvīgās pārstāvniecības ieņēmumiem atbilstīgi šīs direktīvas noteikumiem, un faktisko uzņēmumu ienākuma nodokli, ko vienība vai pastāvīgā pārstāvniecība ir samaksājusi par minētajiem ieņēmumiem.
(b)  vienības peļņai piemēro uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi, kas ir mazāka nekā 15 %; šo likmi novērtē, balstoties uz peļņu pirms to darbību veikšanas, kuras attiecīgās valstis ieviesušas, lai samazinātu nodokļu bāzi, kurai piemēro šo likmi; šo likmi katru gadu pārskata saskaņā ar ekonomiskajām norisēm pasaules tirdzniecībā.
Grozījums Nr. 60
Direktīvas priekšlikums
59. pants – 1. punkts – 2. daļa
Pirmās daļas b) apakšpunkta nolūkā, aprēķinot uzņēmumu ienākuma nodokli, kas būtu iekasēts no vienības atbilstīgi šīs direktīvas noteikumiem nodokļu maksātāja dalībvalstī, jebkuru vienības pastāvīgās pārstāvniecības ienākumu, ko neapliek ar nodokli vai kas ir atbrīvots no nodokļa kontrolēta ārvalstu uzņēmuma jurisdikcijā, neņem vērā.
svītrots
Grozījums Nr. 61
Direktīvas priekšlikums
59. pants – 2. punkts
2.  Ja uzņēmums vai pastāvīgā pārstāvniecība tiek uzskatīts par kontrolētu ārvalstu uzņēmumu saskaņā ar 1. punktu, vienības vai pastāvīgās pārstāvniecības nesadalītie ienākumi ir apliekami ar nodokli, ciktāl tie ir iegūti no šādām kategorijām:
2.  Ja vienību vai pastāvīgo iestādi saskaņā ar 1. punktu traktē kā kontrolētu ārvalstu uzņēmumu, nodokļu maksātāja dalībvalsts nodokļa bāzē iekļauj:
(a)  vienības nesadalītos ienākumus vai pastāvīgās pārstāvniecības ienākumus, ko iegūst no šādām kategorijām:
(a)   procenti vai jebkādi citi ienākumi, ko radījuši finanšu aktīvi;
(i)   procenti vai jebkādi citi ienākumi, ko radījuši finanšu aktīvi;
(b)   autoratlīdzības vai citi ienākumi, ko radījis intelektuālais īpašums;
(ii)   autoratlīdzības vai citi ienākumi, ko radījis intelektuālais īpašums;
(c)   dividendes un ienākumi no daļu atsavināšanas;
(iii)   dividendes un ienākumi no daļu atsavināšanas;
(d)   ienākumi no finanšu līzinga;
(iv)   ienākumi no finanšu līzinga;
(e)   ienākumi no apdrošināšanas, banku un citām finanšu darbībām;
(v)   ienākumi no apdrošināšanas, banku un citām finanšu darbībām;
(f)   ienākumi no uzņēmumiem, no kuriem saņemti rēķini un kuri saņem ienākumus no tādu preču pārdošanas un pakalpojumu sniegšanas, kas iepirkti no saistītajiem uzņēmumiem un pārdoti tiem un kas nepievieno nekādu vai pievieno nelielu ekonomisko vērtību.
(vi)   ienākumi no uzņēmumiem, no kuriem saņemti rēķini un kuri saņem ienākumus no tādu preču pārdošanas un pakalpojumu sniegšanas, kas iepirkti no saistītajiem uzņēmumiem un pārdoti tiem un kas nepievieno nekādu vai pievieno nelielu ekonomisko vērtību.
Pirmo daļu nepiemēro kontrolētam ārvalstu uzņēmumam, kas ir rezidents vai atrodas kādā dalībvalstī vai trešā valstī, kas ir EEZ līguma puse, kurā ir reģistrēts kontrolētais ārvalstu uzņēmums pamatotu komerciālu iemeslu dēļ, kas atspoguļo saimniecisko realitāti. Šajā pantā kontrolēta ārvalstu uzņēmuma darbība atspoguļo saimniecisko realitāti, ciktāl šo darbību veic, izmantojot atbilstošu personālu, aprīkojumu, aktīvus un telpas.
Šo punktu nepiemēro, ja kontrolēts ārvalstu uzņēmums veic būtisku saimniecisko darbību, izmantojot personālu, aprīkojumu, aktīvus un telpas, par ko liecina attiecīgie fakti un apstākļi. Ja kontrolētais ārvalstu uzņēmums ir trešās valsts, kas nav EEZ līguma puse, rezidents vai atrodas tajā, dalībvalstis var nolemt nepiemērot iepriekšējo daļu, vai
(b)  vienības vai pastāvīgās pārstāvniecības nesadalītos ienākumus, ko iegūst no neīstām struktūrām, kuru izveidošanas objektīvais iemesls ir nodokļu priekšrocību gūšana.
Piemērojot šo punktu, struktūru vai to virkni uzskata par neīstu, ciktāl vienībai vai pastāvīgajai pārstāvniecībai nebūtu piederējuši aktīvi vai tā nebūtu uzņēmusies riskus, kuri rada visus tās ienākumus vai daļu no tās ienākumiem, ja tā nebūtu bijusi tāda uzņēmuma kontrolē, kurā nozīmīgi amatpersonu pienākumi, kas skar minētos aktīvus un riskus, tiek pildīti un ir par iemeslu kontrolētā uzņēmuma ienākumu gūšanai.
Grozījums Nr. 62
Direktīvas priekšlikums
59. pants – 3. punkts – 1. daļa
Vienība vai pastāvīgā pārstāvniecība saskaņā ar 1. punktu nav uzskatāma par kontrolētu ārvalstu uzņēmumu, ja viena trešā daļa vai mazāk no ienākumiem, ko ir uzkrājusi vienība vai pastāvīgā pārstāvniecība, ir attiecināma uz 2. punkta a) līdz f) apakšpunktā minētajām kategorijām.
Ja atbilstoši dalībvalsts noteikumiem nodokļu maksātāja nodokļa bāzi aprēķina saskaņā ar 2. punkta a) apakšpunktu, dalībvalsts var izvēlēties neuzskatīt vienību vai pastāvīgo pārstāvniecību saskaņā ar 1. punktu par kontrolētu ārvalstu uzņēmumu, ja viena trešā daļa vai mazāk no ienākumiem, ko ir uzkrājusi vienība vai pastāvīgā pārstāvniecība, ir attiecināma uz 2. punkta a) apakšpunktā minētajām kategorijām.
Grozījums Nr. 63
Direktīvas priekšlikums
59. pants – 3. punkts – 2. daļa
Finanšu uzņēmumi saskaņā ar 1punktu nav uzskatāmi par kontrolētu ārvalstu uzņēmumu, ja viena trešā daļa vai mazāk no ienākumiem, ko ir uzkrājusi vienība vai pastāvīgā pārstāvniecība saskaņā ar 2. punkta a) līdz f) apakšpunktu izriet no darījumiem ar nodokļa maksātāju vai tā saistītajiem uzņēmumiem.
Ja atbilstoši dalībvalsts noteikumiem nodokļu maksātāja nodokļa bāzi aprēķina saskaņā ar 2punkta a) apakšpunktu, dalībvalsts var izvēlēties neuzskatīt finanšu uzņēmumus par kontrolētiem ārvalstu uzņēmumiem, ja viena trešā daļa vai mazāk no vienības ienākumiem no kategorijām saskaņā ar 2. punkta a) apakšpunktu izriet no darījumiem ar nodokļa maksātāju vai tā saistītajiem uzņēmumiem.
Grozījums Nr. 64
Direktīvas priekšlikums
59. pants – 3.a punkts (jauns)
3.a  Dalībvalstis var no 2. punkta b) apakšpunkta darbības jomas izslēgt vienību vai pastāvīgo pārstāvniecību:
(a)  ar grāmatvedības peļņu, kas nepārsniedz EUR 750 000, un ar ienākumiem, kas nav gūti no tirdzniecības un nepārsniedz EUR 75 000; vai
(b)  kuras grāmatvedības peļņa nepārsniedz 10 procentus no tās darbības izmaksām attiecīgajā taksācijas periodā.
Piemērojot pirmās daļas b) apakšpunktu, darbības izmaksas nedrīkst ietvert to preču izmaksas, kas pārdotas ārpus valsts, kurā vienība ir rezidente vai kurā atrodas pastāvīgā pārstāvniecība nodokļu vajadzībām un attiecībā uz maksājumiem saistītajiem uzņēmumiem.
Grozījums Nr. 65
Direktīvas priekšlikums
61. pants
61. pants
61. pants
Hibrīdneatbilstība
Hibrīdneatbilstība
Ja hibrīdneatbilstības starp dalībvalstīm sekas ir viena un tā paša maksājuma, izdevumu vai zaudējumu dubulta atskaitīšana, atskaitījumu īsteno tikai tajā dalībvalstī, kurā ir šāda maksājuma izcelsme vai ir radušies izdevumi vai zaudējumi.
Šīs direktīvas nolūkiem piemēro Direktīvas (ES) 2016/1164 9. pantā paredzētos noteikumus par hibrīdneatbilstībām.
Ja hibrīdneatbilstības, kurā ir iesaistīta trešā valsts, sekas ir tā paša maksājuma, izdevumu vai zaudējumu dubulta atskaitīšana, tad attiecīgā dalībvalsts liedz šāda maksājuma, izdevumu vai zaudējumu atskaitīšanu, ja vien to jau nav izdarījusi trešā valsts.
Ja hibrīdneatbilstības starp dalībvalstīm sekas ir atskaitījums bez iekļaušanas, maksātāja dalībvalsts liedz šāda maksājuma atskaitīšanu.
Ja hibrīdneatbilstības, kurā ir iesaistīta trešā valsts, sekas ir atskaitījums bez iekļaušanas:
(a)  ja maksājuma izcelsme ir kādā dalībvalstī, šī dalībvalsts liedz atskaitīšanu, vai
(b)  ja maksājuma izcelsme ir kādā trešā valstī, tad attiecīgā dalībvalsts pieprasa nodokļu maksātājam iekļaut šādu maksājumu nodokļa bāzē, ja vien trešā valsts jau nav liegusi atskaitīšanu vai nav pieprasījusi iekļaut šo maksājumu.
Ja hibrīdneatbilstības starp dalībvalstīm, kurā iesaistīta pastāvīga pārstāvniecība, sekas ir nodokļu neuzlikšana bez iekļaušanas, tad dalībvalsts, kurā nodokļu maksātājs ir rezidents nodokļu vajadzībām, pieprasa nodokļu maksātājam iekļaut nodokļa bāzē ienākumu, kas attiecināms uz pastāvīgo pārstāvniecību.
Ja hibrīdneatbilstības, kurā iesaistīta pastāvīga pārstāvniecība, kas atrodas trešā valstī, sekas ir nodokļu neuzlikšana bez iekļaušanas, attiecīgā dalībvalsts pieprasa nodokļu maksātājam iekļaut nodokļa bāzē ienākumu, kas attiecināms uz pastāvīgo pārstāvniecību trešā valstī.
4.  Ja maksājums, ko nodokļu maksātājs veic saistītam uzņēmumam trešā valstī, tiek tiešā vai netiešā veidā kompensēts ar maksājumu, izdevumiem vai zaudējumiem, kas sakarā ar hibrīdneatbilstību ir atskaitāmi divās dažādās jurisdikcijās ārpus Savienības, tad nodokļu maksātāja dalībvalsts liedz maksājuma, kuru nodokļu maksātājs veic saistītam uzņēmumam trešā valstī, atskaitīšanu no nodokļa bāzes, ja vien kāda no iesaistītajām trešām valstīm jau nav liegusi maksājuma, izdevumu vai zaudējumu, kas būtu atskaitāmi divās dažādās jurisdikcijās, atskaitīšanu.
5.  Ja atskaitāma maksājuma, kuru nodokļu maksātājs veic saistītam uzņēmumam trešā valstī, atbilstošā iekļaušana tiek tiešā vai netiešā veidā kompensēta ar maksājumu, ko sakarā ar hibrīdneatbilstību maksājuma saņēmējs nav iekļāvis savā nodokļa bāzē, tad nodokļu maksātāja dalībvalsts liedz maksājuma, kuru nodokļu maksātājs veic saistītam uzņēmumam trešā valstī, atskaitīšanu no nodokļa bāzes, ja vien kāda no iesaistītajām trešajām valstīm jau nav liegusi neiekļautā maksājuma atskaitīšanu.
6.  Ja hibrīdneatbilstības sekas ir atlaide nodoklim, kas ieturēts ienākumu izcelsmes vietā no maksājuma, kurš izriet no pārvestā finanšu instrumenta, vairāk nekā vienai no iesaistītajām pusēm, nodokļu maksātāja dalībvalsts ierobežo ieguvumu no šādas atlaides proporcionāli neto apliekamajam ienākumam saistībā ar šādu maksājumu.
7.  Šajā pantā “maksātājs” ir vienība vai pastāvīgā pārstāvniecība, kur ir maksājuma izcelsme vai radušies izdevumi vai zaudējumi.
Grozījums Nr. 66
Direktīvas priekšlikums
61.a pants – virsraksts
Nodokļu rezidences vietas neatbilstības
Reversās hibrīdneatbilstības
Grozījums Nr. 67
Direktīvas priekšlikums
61.a pants – 1. daļa
Ja nodokļu maksātāja, kurš ir rezidents nodokļu vajadzībām gan kādā dalībvalstī, gan trešā valstī, maksājums, izdevumi vai zaudējumi saskaņā ar šīs dalībvalsts un minētās trešās valsts tiesību aktiem ir atskaitāmi no nodokļa bāzes abās jurisdikcijās, un šo maksājumu, izdevumus vai zaudējumus nodokļu maksātāja dalībvalstī var kompensēt ar apliekamo ienākumu, kas nav iekļauts trešā valstī, tad nodokļu maksātāja dalībvalsts liedz atskaitīt šo maksājumu, izdevumus vai zaudējumus, ja vien trešā valsts to jau nav izdarījusi.
Šīs direktīvas nolūkiem dalībvalstis reversās hibrīdneatbilstības izskata saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/1164 9.a pantu.
Grozījums Nr. 68
Direktīvas priekšlikums
65.a pants (jauns)
65.a pants
Eiropas nodokļu maksātāja identifikācijas numurs
Lai automātisko nodokļu informācijas apmaiņu Savienībā padarītu efektīvāku un uzticamāku, Komisija līdz 2018. gada 31. decembrim iesniedz tiesību akta priekšlikumu par saskaņotu vienotu Eiropas nodokļu maksātāja identifikācijas numuru.
Grozījums Nr. 69
Direktīvas priekšlikums
65.b pants (jauns)
65.b pants
Obligāta automātiskā informācijas apmaiņa nodokļu jomā
Lai nodrošinātu pilnīgu pārredzamību un šīs direktīvas pienācīgu īstenošanu, informācijas apmaiņa nodokļu jomā ir automātiska un obligāta, kā noteikts Padomes Direktīvā 2011/16/ES1a.
Dalībvalstis savām valsts nodokļu iestādēm nodrošina atbilstošu personālu, speciālās zināšanas un budžeta līdzekļus, kā arī līdzekļus šo nodokļu iestāžu darbinieku apmācībai, īpašu uzmanību šajā apmācībā veltot pārrobežu sadarbībai nodokļu jomā un automātiskai informācijas apmaiņai, lai nodrošinātu šīs direktīvas pilnīgu īstenošanu.
____________
1a Padomes 2011. gada 15. februāra Direktīva 2011/16/ES par administratīvu sadarbību nodokļu jomā un ar ko atceļ Direktīvu 77/799/EEK (OV L 64, 11.3.2011., 1. lpp.).
Grozījums Nr. 70
Direktīvas priekšlikums
66. pants – 2. punkts
2.  Uz neierobežotu laiku pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā Komisiju pilnvaro pieņemt 2. panta 5. punktā, 4. panta 5. punktā, 11. panta 6. punktā, 32. panta 5. punktā un 40. pantā minētos deleģētos aktus.
2.  Uz neierobežotu laiku pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā Komisiju pilnvaro pieņemt 2. panta 5. punktā, 4. panta 5. punktā, 5. panta 2.a punktā, 32. panta 5. punktā un 40. pantā minētos deleģētos aktus.
Grozījums Nr. 71
Direktīvas priekšlikums
66. pants – 3. punkts
3.  Padome jebkurā laikā var atsaukt 2. panta 5. punktā, 4. panta 5. punktā, 11. panta 6. punktā, 32. panta 5. punktā un 40. pantā minētās pilnvaras deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai arī vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.
3.  Padome jebkurā laikā var atsaukt 2. panta 5. punktā, 4. panta 5. punktā, 5. panta 2.a punktā, 32. panta 5. punktā un 40. pantā minētās pilnvaras deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai arī vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.
Grozījums Nr. 72
Direktīvas priekšlikums
66. pants – 5. punkts
5.  Atbilstīgi 2. panta 5. punktam, 4. panta 5. punktam, 11. panta 6. punktam, 32. panta 5. punktam un 40. pantam pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja [divu mēnešu]. laikā pēc minētā akta izziņošanas Padomei tā nav izteikusi iebildumu vai ja minētajā termiņā tā ir paziņojusi Komisijai, ka neiebilst. Pēc Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par [diviem mēnešiem].
5.  Atbilstīgi 2. panta 5. punktam, 4. panta 5. punktam, 5. panta 2.a punktam, 32. panta 5. punktam un 40. pantam pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja [divu mēnešu] laikā pēc minētā akta izziņošanas Padomei tā nav izteikusi iebildumu vai ja minētajā termiņā tā ir paziņojusi Komisijai, ka neiebilst. Pēc Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par [diviem mēnešiem].
Grozījums Nr. 73
Direktīvas priekšlikums
66.a pants (jauns)
66.a pants
Pasākumi pret nodokļu nolīgumu ļaunprātīgu izmantošanu
Dalībvalstis groza savus divpusējos nodokļu nolīgumus atbilstoši šai direktīvai, lai nodrošinātu, ka nolīgumi ietver visus šādus aspektus:
(a)  klauzulu, kas nodrošina, ka abas nolīguma puses apņemas īstenot pasākumus, lai panāktu, ka nodoklis tiek maksāts tur, kur notiek saimnieciskā darbība un tiek radīta vērtība;
(b)  papildinājumu, kas precizē, ka divpusēju nolīgumu mērķis ir ne vien nepieļaut nodokļu dubultu uzlikšanu, bet arī apkarot izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un agresīvu nodokļu plānošanu;
(c)  klauzulu attiecībā uz galvenā mērķa testu, balstoties uz vispārēju noteikumu par ļaunprātīgas izmantošanas novēršanu.
Grozījums Nr. 74
Direktīvas priekšlikums
68.a pants (jauns)
68.a pants
Uzraudzība
Komisija uzrauga un publicē savus konstatējumus par šīs direktīvas vienādu īstenošanu, lai nodrošinātu tajā noteikto pasākumu vienveidīgu interpretāciju dalībvalstīs.
Grozījums Nr. 75
Direktīvas priekšlikums
69. pants
69. pants
69. pants
Pārskatīšana
Īstenošanas ziņojums un pārskatīšana
Komisija piecus gadus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā pārskata tās piemērošanu un ziņo Padomei par šīs direktīvas darbību.
Komisija piecus gadus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā novērtē šīs direktīvas piemērošanu.
Neatkarīgi no pirmās daļas Komisija trīs gadu laikā pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā pārskata 11. panta darbību un apsver pielāgojumus AGI definīcijai un kalibrēšanai. Komisija veic rūpīgu analīzi par to, kā AGI var mudināt uzņēmumus, kam ir tiesības izvēlēties piemērot šīs direktīvas noteikumus, finansēt savas darbības, izmantojot pašu kapitālu.
Komisija savus konstatējumus paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei īstenošanas ziņojumā. Ziņojumā iekļauj visu šādu elementu analīzi:
(a)   šīs sistēmas ietekme uz dalībvalstu nodokļu ieņēmumiem;
(b)  šīs sistēmas priekšrocības un trūkumi mazajiem un vidējiem uzņēmumiem;
(c)   ietekme uz godīgu nodokļu iekasēšanu starp dalībvalstīm;
(d)   ietekme uz iekšējo tirgu kopumā, it īpaši attiecībā uz iespējamo konkurences izkropļojumu starp uzņēmumiem, uz kuriem attiecas šajā direktīvā paredzētie jaunie noteikumi;
(e)   to uzņēmumu skaits, uz kuriem attiecas pārejas periods.
Komisija 10 gadus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā pārskata tās piemērošanu un ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs direktīvas darbību.
Komisija paziņo savus konstatējumus dalībvalstīm, lai tās minētos konstatējumus ņemtu vērā valstu uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmu izstrādē un īstenošanā.
Komisija paziņo savus konstatējumus ziņojumā Eiropas Parlamentam un dalībvalstīm, lai minētie konstatējumi tiktu ņemti vērā valstu uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmu izstrādē un īstenošanā, un vajadzības gadījumā pievieno leģislatīvā akta priekšlikumu šīs direktīvas grozīšanai.
Grozījums Nr. 76
Direktīvas priekšlikums
70. pants – 1. punkts – 1. daļa
Dalībvalstis vēlākais līdz 2018. gada 31. decembrim pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis tūlīt dara zināmus Komisijai minēto noteikumu tekstus.
Dalībvalstis vēlākais līdz 2019. gada 31. decembrim pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis tūlīt dara zināmus Komisijai minēto noteikumu tekstus.
Grozījums Nr. 77
Direktīvas priekšlikums
70. pants – 1. punkts – 2. daļa
Tās piemēro minētos noteikumus no 2019. gada 1. janvāra.
Tās piemēro minētos noteikumus no 2020. gada 1. janvāra.
Pēdējā atjaunošana: 2018. gada 6. novembrisJuridisks paziņojums - Privātuma politika