Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2018/2626(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

RC-B8-0139/2018

Debates :

Balsojumi :

PV 15/03/2018 - 10.12
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2018)0090

Pieņemtie teksti
PDF 438kWORD 59k
Ceturtdiena, 2018. gada 15. marts - Strasbūra Galīgā redakcija
Stāvoklis Sīrijā
P8_TA(2018)0090RC-B8-0139/2018

Eiropas Parlamenta 2018. gada 15. marta rezolūcija par stāvokli Sīrijā (2018/2626(RSP))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Sīriju, jo īpaši 2017. gada 18. maija rezolūciju par ES stratēģiju attiecībā uz Sīriju(1),

–  ņemot vērā 1948. gada Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju un citus Apvienoto Nāciju Organizācijas līgumus un instrumentus cilvēktiesību jomā, tostarp ANO Konvenciju par bērna tiesībām,

–  ņemot vērā 1949. gada Ženēvas konvencijas un to papildprotokolus,

–  ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AV) Federica Mogherini paziņojumus par Sīriju un jo īpaši 2017. gada 9. jūlija rezolūciju par pamieru Sīrijā, 2017. gada 25. novembra rezolūciju par Sīrijas opozīcijas konferenci Rijādā un 2018. gada 23. februāra rezolūciju par slaktiņu Gutas austrumu daļā, kā arī PV/AV piezīmes, ierodoties Ārlietu padomes sanāksmē 2018. gada 26. februārī,

–  ņemot vērā PV/AP Federica Mogherini un komisāra Christos Stylianides 2017. gada 3. oktobra paziņojumu par uzbrukumiem Sīrijā, 2018. gada 20. februāra paziņojumu par humanitāro situāciju Gutas austrumu daļā un Idlibā un 2018. gada 6. marta paziņojumu par situāciju Gutas austrumu daļā un citviet Sīrijā,

–  ņemot vērā PV/AP Federica Mogherini paziņojumu Parlamenta 2018. gada 6. februāra plenārsēdē par cilvēktiesību stāvokli Turcijā un situāciju Afrinā, Sīrijā,

–  ņemot vērā Padomes Padomes 2011. gada 9. maija Lēmumu 2011/273/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Sīriju(2) un Padomes 2018. gada 26. februāra secinājumus par divu jaunu ministru iekļaušanu sankciju sarakstā,

–  ņemot vērā Komisijas un PV/AP 2017. gada 14. marta kopīgo paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei „ES stratēģijas attiecībā uz Sīriju elementi” (JOIN(2017)0011) un Padomes 2017. gada 3. aprīļa secinājumus par Sīriju, kas kopā veido jaunu ES stratēģiju attiecībā uz Sīriju,

–  ņemot vērā 2017. gada 5. aprīlī Briselē notikušās konferences par atbalstu Sīrijas un reģiona nākotnei līdzpriekšsēdētāju paziņojumus un iepriekšējās Londonā, Kuveitā, Berlīnē un Helsinkos notikušās konferences par situāciju Sīrijā,

–  ņemot vērā ANO augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos Zeid Ra’ad Al Hussein paziņojumus Cilvēktiesību padomē (UNHRC) Ženēvā par stāvokli Sīrijā, jo īpaši 2018. gada 26. februārī un 2018. gada 2. martā, un viņa 2018. gada 7. martā mutiski sniegto atjaunināto informāciju par viņa biroja darbību un jaunākajiem notikumiem cilvēktiesību jomā,

–  ņemot vērā ANO ģenerālsekretāra runaspersonas 2018. gada 24. februāra paziņojumus par Gutas austrumu daļu Sīrijas Arābu Republikā,

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtus un visas ANO konvencijas, kurām Sīrija pievienojusies,

–  ņemot vērā ANO Drošības padomes (ANO DP) rezolūcijas un jo īpaši 2017. gada 2015. gada 18. decembra Rezolūciju Nr. 2254 (2015), 2017. gada 19. decembra Rezolūciju Nr. 2393 (2017) par atļauju sniegt palīdzību pāri robežām un pāri konflikta līnijām Sīrijā un 2018. gada 24. februāra rezolūciju Nr. 2401 (2018) par 30 dienu karadarbības izbeigšanu Sīrijā, lai nodrošinātu humānās palīdzības piegādi,

–  ņemot vērā UNHRC izveidotās neatkarīgās starptautiskās izmeklēšanas komisijas Sīrijas Arābu Republikas jautājumā ziņojumus un UNHRC rezolūcijas par Sīrijas Arābu Republiku, jo īpaši 2018. gada 5. marta rezolūciju par cilvēktiesību stāvokļa pasliktināšanos Gutas austrumu daļā,

–  ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 2016. gada 21. decembra Rezolūciju Nr. A–71/248, ar ko izveido starptautisku, objektīvu un neatkarīgu mehānismu, lai sniegtu palīdzību izmeklēšanā un vainīgo saukšanā pie atbildības par vissmagākajiem noziegumiem, kuri kopš 2011. gada marta tika izdarīti Sīrijas Arābu Republikā, pārkāpjot starptautiskās tiesības,

–  ņemot vērā Romas statūtus un Starptautiskās Tiesas dibināšanas dokumentus, kā arī tos, kas attiecas uz ad hoc tribunāliem, Starptautisko Kara noziegumu tribunālu bijušajai Dienvidslāvijai, Starptautisko Kara noziegumu tribunālu Ruandai un Īpašo tribunālu Libānai,

–  ņemot vērā Irānas, Krievijas un Turcijas 2017. gada 6. maijā parakstīto memorandu par deeskalācijas zonu izveidi Sīrijas Arābu Republikā,

–  tā kā ANO Iedzīvotāju fonda 2017. gadā publicētajā ziņojumā „Balsis no Sīrijas 2018 — Atzinumi par humanitāro vajadzību pārskatu”,

–  ņemot vērā Karnegī Tuvo Austrumu centra 2018. gada 5. marta paziņojumu par to, ka Sīrijas Valsts drošības biroja vadītājs Ali Mamlouk, kurš ir iekļauts ES sankciju sarakstā, kā ziņo, Romā ir ticies ar Itālijas iekšlietu ministru un Informācijas un ārējās drošības aģentūras direktoru, klaji pārkāpjot Padomes 2011. gada 9. maija Lēmumu 2011/273/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Sīriju,

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. un 4. punktu,

A.  tā kā jau septiņus gadus ilgstošais pilsoņu konflikts Sīrijā turpinās, neraugoties uz vairākiem starptautiskiem centieniem panākt pamieru un radīt pamatu risinājumam sarunu ceļā; tā kā šī iemesla dēļ humanitārā situācija valstī joprojām ir ārkārtīgi smaga; tā kā ir reģistrēti 13 miljoni cilvēku, tostarp seši miljoni bērnu, kuriem ir nepieciešama kāda veida humānā palīdzība; tā kā 6,1 miljoni cilvēku ir pārvietoti valsts iekšienē, 3 miljoni civiliedzīvotāju dzīvo aplenktajās teritorijās un vairāk nekā 5 miljoni ir reģistrēti Sīrijas bēgļi, kas uzturas kaimiņos esošajos reģionos; tā kā vismaz 400 000 sīriešu ir zaudējuši dzīvību konflikta laikā;

B.  tā kā tādi apgabali un pilsētas kā Idliba, Guta austrumu daļa, Jarmuka, Fua un Kefraja ilgstoši cietuši no aplenkuma, kas ļoti smagi skāris civiliedzīvotājus un nav iespēju viņiem sniegt humāno palīdzību ilgtspējīgā veidā Sīrijas režīma militāro ofensīvu un bombardēšanas dēļ, kas ir vērstas pret pašas tautu un notiek ar Krievijas un Irānas atbalstu; tā kā Gutas austrumu daļu piecus gadus ir aplencis Sīrijas režīms un tā sabiedrotie, pakļaujot civiliedzīvotājus, tostarp bērnus, skolas un veselības aprūpes iestādes, bombardēšanai no gaisa, apšaudēm un ķīmisko ieroču izmantošanai un izraisot simtiem cilvēku bojāeju; tā kā Gutas austrumu daļas teroristu grupējumi tiek apsūdzēti civilo rajonu apšaudē Damaskā;

C.  tā kā situācija Austrumgutā ir tik kritiska, ka ANO ģenerālsekretārs António Guterres to nosaucis par elli zemes virsū; tā kā Gutas austrumu daļas iedzīvotājiem ir liegta jebkāda veida atbalsta blokādes deļ kopš 2018. gada 14. februāria, kad viens konvojs sasniedza tikai 7200 cilvēkus no 400 000, kas dzīvo šajā teritorijā; tā kā ANO palīdzības konvojam beidzot izdevies iekļūt Dūmā 2018. gada 5. martā, sasniedzot 27 500 cilvēku, kuriem ir nepieciešama pārtika un medikamenti; tā kā Sīrijas režīms izņēma no konvoja kritiski nepieciešamās medicīniskās palīdzības preces;

D.  tā kā 2018. gada 24. februārī ANO Drošības padome pieņēma Rezolūciju 2401, kurā pieprasīts, lai visas konfliktā iesaistītās puses nekavējoties pārtrauktu karadarbību vismaz 30 dienas pēc kārtas, lai nodrošinātu drošu, netraucētu un noturīgu humānās palīdzības piegādi un kritiski slimo un ievainoto medicīnisko evakuāciju, saskaņā ar piemērojamiem starptautiskajiem tiesību aktiem; tā kā Sīrijas režīms un Krievijas un Irānas spēki nav īstenojuši ANO Drošības padomes Rezolūciju Nr. 2401, neskatoties uz vairākkārtējiem starptautiskās kopienas aicinājumiem; tā kā militārie spēki izmanto „atbrīvošanu” kā ieganstu, lai arī turpmāk izmantotu civiliedzīvotājus par uzbrukumu mērķi; tā kā Krievija iepriekšējos gados izmantoja veto tiesības pret 11 ANO Drošības padomes rezolūcijām, tostarp rezolūciju, kuras mērķis bija 2017. gada novembrī atjaunot OPCW un ANO kopīgā izmeklēšanas mehānisma, un Krievijai ir bijusi aktīva loma rezolūciju satura ierobežošanā;

E.  tā kā šie uzbrukumi un civiliedzīvotāju mērdēšana, aplencot apdzīvotas teritorijas, kā arī iedzīvotāju piespiedu pārvietošana, tostarp ar mērķi panākt demogrāfiskas pārmaiņas, kā kara taktika ir skaidri starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumi; tā kā evakuācijas centienu un humānās palīdzības piegādes un medicīniskās aprūpes kavēšana ir nopietni starptautisko humāno tiesību un vairāku ANO DP rezolūciju pārkāpumi;

F.  tā kā Turcijas īstenotā operācija „Olīvkoka zars” kurdu kontrolētajā Afrinas provincē ir piešķīrusi jaunu dimensiju konfliktam Sīrijā, radot jaunas humanitārās problēmas un satraukumu par negatīvo ietekmi uz sarežģīto iekšējo līdzsvaru Sīrijā un/vai centieniem panākt risinājumu sarunu ceļā; uzsver, ka jau ir ziņots par lieliem civiliedzīvotāju upuriem un vēl simtiem civiliedzīvotāju dzīvība ir apdraudēta; tā kā PV/AP ES vardā ir skaidri paudusi šīs bažas, aicinot Ankaru pārtraukt tās uzbrukumu un uzsverot nepieciešamību apkarot teroristu organizācijas, kuras par tādām atzinusi ANO;

G.  tā kā Sīrijas konflikta laikā izdarīti tādi pārkāpumi kā prettiesiska nogalināšana, spīdzināšana un slikta izturēšanās, piespiedu pazušanas, plaši un patvaļīgi aresti, gan mērķtiecīgi, gan neselektīvi uzbrukumi civiliedzīvotājiem, kolektīva sodīšana un uzbrukumi medicīnas personālam, kā arī pārtikas, ūdensapgādes un medicīniskās palīdzības liegšana; tā kā šie noziegumi līdz šim ir palikuši nesodīti;

H.  tā kā ISIS/Daesh un citas džihādistu kustības ir veikuši nežēlīgus noziegumus un rupjus starptautisko tiesību pārkāpumus, tostarp brutālu nāves sodu izpildi un seksuālo vardarbību, nolaupīšanu, spīdzināšanu, piespiedu pievēršanu ticībai un sieviešu un meiteņu paverdzināšanu; tā kā bērni tiek vervēti un izmantoti teroristu darbībās; tā kā ir nopietnas bažas par to, ka izmanto civiliedzīvotājus kā aizsegu darbībai ekstrēmistu pārņemtajās teritorijās; tā kā šie nodarījumi tiek uzskatīti par kara noziegumiem, noziegumiem pret cilvēci un genocīdu;

I.  tā kā demokrātiskās opozīcijas pašreizējā situācija ir pavājināta un civiliedzīvotāji ir iesprostoti starp džihādistu teroristiem, islama fundamentālistiem un Asada režīma atbalstītājiem;

J.  tā kā 2018. gada 26. februārī, ņemot vērā situācijas nopietnību valstī, Padome sarakstam ar personām, uz kurām attiecas pret Sīrijas režīmu vērstie ES ierobežojošie pasākumi, pievienoja Sīrijas valdības rūpniecības ministru un informācijas ministru.

K.  tā kā starptautiskās kopienas un atsevišķu valstu pienākums ir saukt pie atbildības tos, kuri atbildīgi par starptautisko cilvēktiesību un humanitāro tiesību pārkāpumiem, kas izdarīti Sīrijas konflikta laikā, tostarp piemērojot universālas jurisdikcijas principu, kā arī valsts tiesību aktus; tā kā to var izdarīt, vai nu balstoties uz spēkā esošajiem valsts un starptautiskajiem tiesību aizsardzības līdzekļiem, tostarp valstu tiesām un starptautiskajiem tribunāliem, vai izmantojot ad hoc starptautiskos krimināltribunālus, kuri vēl ir jāizveido; tā kā papildus šādai personas kriminālatbildībai saskaņā ar konkrētiem nosacījumiem arī valstis var tikt apsūdzētas par to saistību pārkāpumiem, kuras noteiktas Starptautiskās Tiesas jurisdikcijā esošajos starptautiskajos līgumos un konvencijās, tostarp 1984. gada Konvencijā pret spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu rīcību vai sodīšanu un 1948. gada Konvencijā par genocīda nepieļaujamību un sodīšanu par to;

L.  tā kā ES vēl arvien ir apņēmības pilna panākt, lai veiksmīgi noslēdzas sarunas, kas tiek risinātas ANO īpašā sūtņa Sīrijā pārraudzībā jeb t. s. Ženēvas process; tā kā ES turpina atbalstīt šo procesu, cita starpā rīkojot otro Briseles konferenci par atbalstu Sīrijas un reģiona nākotnei, kas notiks 2018. gada 24. un 25. aprīlī;

M.  tā kā Ženēvas sarunās līdz šim nav gūti konkrēti panākumi, lai rastu risinājumu konfliktam, sekojot 9. kārtai, kas notika Vīnē 2018. gada 25. un 26. janvārī; tā kā 2017. gada 4. maijā Krievija, Irāna un Turcija sarunās Kazahstānā panāca vienošanos par četru drošības zonu izveidi, taču šī vienošanās netika respektēta un garantijas devēji to neaizsargāja; tā kā Sīrijas Nacionālā dialoga kongresā, kas notika Sočos 2018. gada 30. janvārī tika paziņots par konstitucionālas komitejas izveidi, bet šo risinājumu nav pieņēmušas visas puses;

N.  tā kā stāvoklis Sīrijā un tas, ka nav uzsākta vispusīga, patiesa un iekļaujoša politiska pāreja, vēl arvien kavē pilnībā īstenot ES stratēģiju attiecībā uz Sīriju un jo īpaši ievērojamo palīdzību, ko Eiropas Savienība varētu sniegt valsts rekonstrukcijai,

O.  tā kā kopš kara sākuma ES un tās dalībvalstis ir mobilizējušas vairāk nekā EUR 10.4 miljardus, lai risinātu humanitārās vajadzības, kas izriet no Sīrijas krīzes, gan iekšēji, gan ārēji kaimiņu reģionā, padarot ES par lielāko līdzekļu devēju; tā kā ES arī ir būtiski atbalstījusi un uzslavējusi bēgļus uzņemošās kaimiņvalstis,

1.  atkārtoti un asi visstingrākajā veidā nosoda nežēlīgos noziegumus un plaši izplatītos cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumus konflikta gaitā un jo īpaši darbības, ko veikuši Asada režīma spēki, tostarp savu sabiedroto — Krievijas un Irānas — atbalstu, kā arī tās, ko izdarījušas ANO nosauktās teroristu organizācijas; pauž nožēlu par to, ka septiņu Sīrijas konflikta gadu laikā bombardēšanas, gaisa uzbrukumu un citu militāru līdzekļu izmantošanas rezultātā ir nogalināti vismaz 400 000 cilvēki un vēl daudzi tūkstoši ir ievainoti un ka miljoniem cilvēku ir pārvietoti, jo civiliedzīvotājiem nav pieejama pārtika, ūdens, sanitārija un veselības aprūpe, blīvi apdzīvoto rajonu garo aplenkumu dēļ; pauž nopietnas bažas par pieaugošo vardarbību daudzās valsts daļās, kā tas ir Gutas austrumu daļā, Afrinā un Idlibā;

2.  pauž dziļu nožēlu par vairākkārtējiem nesekmīgajiem reģionālajiem un starptautiskajiem mēģinājumiem izbeigt karu un mudina atjaunot un stiprināt globālo sadarbību, lai sasniegtu miermīlīgu un ilgtspējīgu konflikta risinājumu; uzsver, ka starptautiskā sabiedrība nav sniegusi pietiekamu atbalstu demokrātiskajai opozīcijai; atkārtoti apstiprina ANO vadītais Ženēvas procesa primaritāti un pauž atbalstu ANO īpašā sūtņa Staffan de Mistura pūliņiem panākt īstenu un iekļaujošu politisko pāreju, kas atbilstu ANO Drošības padomes rezolūcijai Nr. 2254, par kuru sarunu ceļā vienošanos panāca visas Sīrijas puses un ar galveno starptautisko un reģionālo dalībnieku atbalstu; uzsver, cik svarīgi ir rast konflikta politisku risinājumu; atkārtoti pauž atbalstu Sīrijas vienotībai, suverenitātei, teritoriālajai integritātei un neatkarībai;

3.  pauž visstingrāko nosodījumu par joprojām notiekošo vardarbību Gutas austrumu daļā, neraugoties uz ANO DP Rezolūcijas Nr. 2401 vienprātīgu pieņemšanu, un prasa, lai visas konfliktā iesaistītās puses to pilnībā un nekavējoties īstenotu, jo īpaši lai nodrošinātu tūlītēju, drošu, netraucētu un noturīgu humānās palīdzības sniegšanu, smagi slimo un ievainoto evakuāciju, un lai mazinātu Sīrijas tautas ciešanas; pilnībā atbalsta aicinājumu visām konfliktā iesaistītajām pusēm nekavējoties pārtrauktu karadarbību vismaz 30 dienas pēc kārtas; atkārtoti aicina visas puses, jo īpaši Sīrijas iestādes, ievērot savu pienākumu aizsargāt Sīrijas iedzīvotājus un nekavējoties pārtraukt visus uzbrukumus civiliedzīvotājiem Sīrijā; aicina pamiera garantētājus deeskalācijas zonās turpināt īstenot savas saistības, lai izbeigtu vardarbību un noziegumus, un tādējādi atļaujot un garantējot netraucētu piekļuvi šīm zonām; pieņem zināšanai trīs Astanas procesa valstu lēmumu rīkot jaunu augstākā līmeņa sanāksmi 2018. gada aprīlī, lai spriestu par stāvokli Sīrijā un iespējamiem pasākumiem šajā reģionā; uzsver, ka šie pasākumi nekādā gadījumā nedrīkst būt pretrunā vai traucēt ANO pārziņā notiekošās sarunas / Ženēvas procesu;

4.  atgādina Sīrijas, Krievijas un Irānas režīmiem, ka saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem tie ir atbildīgi par briesmīgajiem noziegumiem, kurus tie turpina veikt Sīrijā, un šo noziegumu izdarītāji, vai tās ir valstis vai personas, tiks saukti pie atbildības;

5.  pauž dziļu nožēlu par atkārtotajiem Krievijas veto ANO DP un to, ka nebija iespējams vienoties par OPCW un ANO kopīgā izmeklēšanas mehānisma pilnvaru atjaunošanu pirms to beigšanās 2017. gada 17. novembrī; šādu ANO DP pastāvīgās dalībvalsts attieksmi uzskata par apkaunojošu, jo tai vajadzētu būt īpašai atbildībai par starptautiskā miera un drošības uzturēšanu; uzsver, ka sabiedrības ieskatā starptautiskas izmeklēšanas kavēšana nav nekas cits kā vien vainas apliecinājums;

6.  pauž nopietnas bažas par Turcijas intervenci Sīrijas teritorijās, kuras kontrolē kurdu spēki; turpina paust nopietnas bažas par stāvokļa eskalāciju Afrinā, tostarp iespējamo konfrontāciju starp Turcijas spēkiem un H. Asada un Krievijas spēkiem, kā arī pieaugošo saspīlējumu attiecībās ar Amerikas Savienotajām Valstīm; prasa, lai Turcijas valdība izvestu savus karaspēku un uzņemtos konstruktīvu lomu Sīrijas konfliktā, kas ir arī Turcijas valsts interesēs; atbalsta priekšsēdētāja vietnieces / augstās pārstāves viedokli, ka jaunas frontes līnijas Sīrijā nav Turcijas drošības interesēs un brīdina no valsts humanitārās krīzes pasliktināšanās; prasa pilnībā ievērot starptautiskās humanitārās tiesības, tostarp civiliedzīvotāju aizsardzību, un aicina pārtraukt uguni visā Sīrijā, tostarp Afrinā;

7.  atkārtoti pauž atbalstu globālās koalīcijas pret Daesh centieniem; uzsver, ka koalīcija un Sīrijas partneru spēki ir guvušas būtiskus panākumus cīņā pret Daesh Sīrijā; atgādina, ka jebkādi pasākumi, kas veikti, lai cīnītos pret Daesh un ANO minētām citām teroristu grupām, ir stingri jāievēro starptautiskās tiesības; aicina dalībvalstis un to sabiedrotos nodrošināt pārredzamību un pārskatatbildību, kā arī pilnībā ievērot starptautiskās humanitārās tiesības un cilvēktiesības;

8.  atkārtoti prasa nodrošināt drošu, savlaicīgu un netraucētu humānās palīdzības piekļuvi visā Sīrijas teritorijā un atzinīgi vērtē ANO DP Rezolūciju Nr. 2393, ar kuru vēl uz 12 mēnešiem (līdz 2019. gada 10. janvārim) pagarināta atļauja sniegt palīdzību pāri robežām un pāri konflikta līnijām Sīrijā; mudina ANO un tās īstenošanas partnerus turpināt veikt pasākumus, lai paplašinātu humānās palīdzības piegādes grūti sasniedzamās un aplenktās teritorijās, tostarp pēc iespējami efektīvi izmantojot robežšķērsošanas vietas saskaņā ar ANO DP Rezolūciju Nr. 2165 (2014); atbalsta aicinājumu, ka steidzamības kārtā ir jāpaātrina humānās atmīnēšanas darbības visā Sīrijā, un atgādina visām konfliktā iesaistītajām pusēm, ka starptautiskās humanitārās tiesības skaidri paredz slimnīcu un medicīniskā personāla aizsardzību; pauž nožēlu par daudzajiem seksuālas vardarbības gadījumiem un konstatētajiem pārkāpumiem starptautiskās palīdzības organizācijās, tostarp Sīrijas bēgļu seksuālu izmantošanu no personu puses, kas sniedz atbalstu ANO un plaši pazīstamu starptautisko organizāciju vārdā; stingri uzsver, ka šādu rīcību nedrīkst paciest; aicina veikt vispusīgu izmeklēšanu un sodīt visus vainīgos;

9.  uzsver, ka nedrīkst pieļaut nekādu iecietību vai nesodāmību par šausmīgajiem noziegumiem, kas pastrādāti Sīrijā, tostarp tiem, kas vērsti pret reliģiskajām, etniskajām un citām grupām un minoritātēm; atkārto aicinājumu veikt neatkarīgu, objektīvu, rūpīgu un ticamu izmeklēšanu un saukt pie atbildības vainīgos, kā arī atbalsta darbu, ko kopš 2012. gada marta veic Starptautiskais, objektīvais un neatkarīgais mehānisms (IIIM) saistībā ar starptautiskajiem noziegumiem, kas ir izdarīti Sīrijas Arābu Republikā; ar gandarījumu atzīmē ES lēmumu sniegt EUR 1,5 miljonu finanšu atbalstu šim mehānismam, izmantojot Stabilitātes un miera veicināšanas instrumentu (IcSP); tomēr uzsver, ka atbalsts būs vajadzīgs arī pēc tam, kad beigsies 18 mēnešu darbības programma; uzsver, cik svarīgi dalībvalstīm ir pildīt savas saistības un sagaida, ka otrajā Briseles konferencē par atbalstu Sīrijas un reģiona nākotnei IIIM finansējums tiks palielināts un šis jautājums nokārtots; turklāt prasa atbalstīt pilsoniskās sabiedrības organizācijas un NVO, kas vāc un palīdz saglabāt pierādījumus par cilvēktiesību un humanitāro tiesību pārkāpumiem;

10.  saglabā pārliecību, ka ne efektīva konflikta noregulēšana, ne ilgtspējīgs miers Sīrijā nav iespējami, ja pastrādātie noziegumi paliek nesodīti, un aicina pieņemt ES stratēģiju atbildības jautājumos par Sīrijā pastrādātajiem nežēlīgajiem noziegumiem; aicina visas puses piemērot universālās jurisdikcijas principu, nepieļaujot nesodāmību, un atzinīgi vērtē pasākumus, ko šajā sakarā veikušas vairākas ES dalībvalstis; atzinīgi vērtē dalībvalstu iniciatīvu rupjus starptautisko tiesību pārkāpumus uzskatīt par noziedzīgiem nodarījumiem saskaņā ar valsts tiesību aktiem; atkārtoti aicina ES un tās dalībvalstis ciešā sadarbībā ar līdzīgi noskaņotām valstīm izpētīt iespēju izveidot Sīrijas kara noziegumu tribunālu, līdz veiksmīgi izdodas attiecīgo lietu nodot Starptautiskajai Krimināltiesai; norāda uz nozīmīgo darbu, ko veic Eiropas kontaktpunktu tīkls attiecībā uz personām, kas atbildīgas par genocīdu, noziegumiem pret cilvēci un kara noziegumiem, un PV/AP un Tiesiskuma un patērētāju ģenerāldirektorātu, atbalstītu Eiropas kontaktpunktu tīklu un nākotnē iekļautu to ar saukšanu pie atbildību saistītajos centienos attiecībā uz Sīriju;

11.  prasa, lai visi ievērotu Sīrijā dzīvojošo etnisko un reliģisko minoritāšu, tostarp kristiešu, tiesības turpināt savā vēsturiskajā un tradicionālajā zemē dzīvot cieņpilni, līdztiesīgi un drošībā vai atgriezties tajā, un pilnībā un brīvi praktizēt savu reliģiju un pārliecību bez jebkādiem spaidiem, vardarbības vai diskriminācijas; atbalsta starpreliģiju dialogu nolūkā veicināt savstarpējo sapratni un novērst fundamentālismu;

12.  joprojām jūtas bezpalīdzīgs cilvēktiesību aizstāves un Saharova balvas laureātes Razan Zaitouneh pazušanas dēļ, kuru Dūmā 2013. gada decembrī nolaupīja bruņotas grupa Jaysh al-Islam un kura vēl arvien nav atrasta; aicina izveidot ES darba grupu, lai koordinētu un veicinātu centienus konstatēt viņas atrašanās vietu un nodrošinātu viņas atbrīvošanu;

13.  aicina Komisijas vietnieci/Savienības augsto pārstāvi pielikt visas pūles, lai stiprinātu miera sarunas ar ANO starpniecību, un pieprasīt aktīvāku lomu šajās sarunās, izmantojot ES finansiālās iespējas un gatavību piešķirt ievērojamus līdzekļus Sīrijas atjaunošanai; mudina PV/AP ciešāk iesaistīt un aktīvi atbalstīt Sīrijas pilsonisko sabiedrību un tos, kas vēlas demokrātisku, plurālistisku un iekļaujošu Sīriju viņu centienos attiecībā uz Sīrijas iedzīvotāju nākotni, sākot ar otro Briseles konferenci, kas notiks 2018. gada 24. un 25. aprīlī; mudina Komisijas priekšsēdētāja vietnieci/Savienības augsto pārstāvi sadarboties ar Sīrijas iedzīvotājiem, lai izstrādātu vietējas atjaunošanas stratēģijas dažādām Sīrijas reģioniem; uzsver, ka ES būtu jāapsver visas pieejamās iespējas darbā ar tās starptautiskajiem partneriem, tostarp palīdzības sūtījumu nomešana un lidojumu aizlieguma zonu izveide saskaņā ar ANO DP rezolūciju;

14.  atzinīgi vērtē ES organizēto otro Briseles konferenci ar mērķi formulēt un īstenot praksē pilnīgu politisko un ekonomikas starptautiskās sabiedrības atbalstu Ženēvas procesam, kas ir paredzēts grūtībās nonākušajiem sīriešiem, kā arī valstīm, kas uzņem Sīrijas bēgļus; augstu vērtē Jordānijas, Libānas un Turcijas apliecināto ļoti lielo solidaritāti ar bēgļiem un aicina ES un dalībvalstis sniegt finansiālu atbalstu ar mērķi risināt bēgļu un viņus uzņemošo kopienu steidzamās vajadzības; brīdina neuzsākt atjaunošanas centienus pirms sarunu ceļā nav panākta politiska vienošanās, iesaistot visas puses; aicina PV/AP pilnīgāk iesaistīt pilsoniskās sabiedrības organizācijas šajā konferencē; šajā sakarībā aicina vairāk atbalstīt miermīlīgas un demokrātiskas Sīrijas pilsoniskās sabiedrības organizācijas un cilvēktiesību aizstāvjus, tostarp Madad fondu, Stabilitātes un miera veicināšanas instrumentu un Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instrumentu; aicina starptautisko kopienu izpildīt tās dotos solījumus par humanitāro palīdzību Sīrijā un kaimiņvalstīs;

15.  uzsver, ka ES centieni humanitārās palīdzības sniegšanā un Sīrijas nākotnes plānošanā ir slavējami; atgādina, ka saskaņā ar ES stratēģiju ES ir apņēmusies nesniegt atbalstu Sīrijas atjaunošanai bez nosacījumiem, bet tikai tad, kad būs uzsākta vispusīga, patiesa un iekļaujoša politiskā pāreja, kas jāpanāk Sīrijas konfliktā iesaistīto pušu sarunu ceļā, pamatojoties uz ANO Drošības padomes Rezolūciju Nr. 2254 un Ženēvas paziņojumu; uzsver, ka Asada režīmam, Putina Krievijai un Irānai ir jāuzņemas galvenā atbildība par ekonomiskajām sekām, ko rada to militārās iejaukšanās; norāda, ka visām no atjaunošanas izrietošajām saistībām, kuru pamatā augšupēja pieeja un sekmīgai vietējo dalībnieku pilnvarošanai, izslēdzot zināmos teroristu grupējumus, jādarbojas ar sviras efektu, kas vērsts uz mieru un pārskatatbildību;

16.  asi nosoda bērnu izmantošanu karadarbībā un teroristu uzbrukumos; uzsver, ka ir būtiski svarīgi aizsargāt bērnus un viņu tiesības uz izglītību, tostarp tiesības bērniem bēgļiem kaimiņvalstīs, un atbalstīt šo traumēto bērnu psiholoģisko rehabilitāciju;

17.  pauž bažas par ziņojumiem, ka 2017. gadā Sīrijā atgriezušies 66 000 bēgļu un uzsver, ka ir pilnībā jāievēro neizraidīšanas princips; uzsver, ka Sīrija nav droša vieta, lai bēgļi varētu atgriezties, un ka ES nedrīkst atbalstīt šādu atgriešanos; atkārtoti aicina dalībvalstis pildīt savas saistības, tostarp tās, kas noteiktas Ņujorkas deklarācijā, un nodrošināt atbildības dalīšanu, ļaujot bēgļiem no kara skartajiem apgabaliem Sīrijā rast aizsardzību arī ārpus tuvāko kaimiņvalstu reģiona, tostarp pārmitinot viņus un īstenojot humanitārās uzņemšanas programmas;

18.  atzinīgi vērtē to, ka 2018. gada 26. februārī ES ierobežojošiem pasākumiem pakļauto sarakstā iekļauti vēl divi Sīrijas ministri, kuri tika iecelti amatā 2018. gada janvārī un kuri ir atbildīgi par represīvām darbībām pret Sīrijas iedzīvotājiem; mudina visas dalībvalstis nodrošināt, ka pilnībā tiek ievērots Padomes Lēmums 2013/255/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Sīriju, jo īpaši iesaldējot šajā lēmumā uzskaitīto personu aktīvus, un to personu ieceļošanas ierobežojumi, kas gūst labumu no Sīrijas režīma vai atbalsta to; pauž nožēlu par nesen saņemto informāciju par šā lēmuma neievērošanu un atgādina dalībvalstīm par to saistībām saskaņā ar starptautiskajās tiesībām savā teritorijā nodrošināt aizdomās turēto nežēlīgos noziegumus arestēšanu un apcietināšanu; prasa piemērot mērķtiecīgas sankcijas pret Krieviju un Irānas amatpersonām, ņemot vērā mērķtiecīgās un apzinātās darbības pret civiliedzīvotājiem Gutas austrumu daļā, kā arī citviet Sīrijā;

19.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Apvienoto Nāciju Organizācijai, Starptautiskās Sīrijas atbalsta grupas locekļiem un visām konfliktā iesaistītajām pusēm, nodrošinot arī šā teksta tulkojumu arābu valodā.

(1) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0227.
(2) OV L 121, 10.5.2011., 11. lpp.

Pēdējā atjaunošana: 2018. gada 31. oktobrisJuridisks paziņojums - Privātuma politika