Indekss 
Pieņemtie teksti
Trešdiena, 2018. gada 17. janvāris - StrasbūraGalīgā redakcija
Divējāda lietojuma preču eksporta, pārvadājumu, starpniecības, tehniskās palīdzības un tranzīta kontrole ***I
 Revīzijas palātas locekļa iecelšana — Eva Lindström
 Revīzijas palātas locekļa iecelšana — Tony James Murphya
 Atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanas veicināšana ***I
 Energoefektivitāte ***I
 Enerģētikas savienības pārvaldība ***I

Divējāda lietojuma preču eksporta, pārvadājumu, starpniecības, tehniskās palīdzības un tranzīta kontrole ***I
PDF 717kWORD 79k
Eiropas Parlamenta 2018. gada 17. janvārī pieņemtie grozījumi priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Savienības režīmu divējāda lietojuma preču eksporta, pārvadājumu, starpniecības, tehniskās palīdzības un tranzīta kontrolei (pārstrādāta redakcija) (COM(2016)0616 – C8-0393/2016 – 2016/0295(COD))(1)
P8_TA(2018)0006A8-0390/2017

(Parastā likumdošanas procedūra: pārstrādāta redakcija)

Komisijas ierosinātais teksts   Grozījums
Grozījums Nr. 1
Regulas priekšlikums
3. apsvērums
(3)  Efektīva kopēja divējāda lietojuma preču eksporta kontroles sistēma tādējādi nepieciešama, lai nodrošinātu dalībvalstu un Savienības starptautisko saistību izpildi, īpaši attiecībā uz kodolieroču neizplatīšanu.
(3)  Efektīva kopēja divējāda lietojuma preču eksporta kontroles sistēma tādējādi nepieciešama, lai nodrošinātu dalībvalstu un Savienības starptautisko saistību izpildi, īpaši attiecībā uz kodolieroču neizplatīšanu un cilvēktiesībām.
Grozījums Nr. 2
Regulas priekšlikums
5. apsvērums
(5)  Ņemot vērā jaunu divējāda lietojuma preču kategoriju rašanos un reaģējot uz Eiropas Parlamenta aicinājumiem un norādēm par to, ka konkrētas no Savienības eksportētās kibernovērošanas tehnoloģijas ir ļaunprātīgi izmantojušas personas, kuras ir līdzatbildīgas vai atbildīgas par cilvēktiesību vai — bruņota konflikta vai iekšēju represiju apstākļos — starptautisko humanitāro tiesību smagu pārkāpumu vadīšanu vai izdarīšanu, lai aizsargātu sabiedrības drošību un morāli, ir lietderīgi veikt šādu tehnoloģiju eksporta kontroli. Šiem pasākumiem nevajadzētu paredzēt neko, kas nav samērīgs. Tiem jo īpaši nevajadzētu kavēt likumīgiem mērķiem izmantotu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju eksportu, tostarp tiesībaizsardzībai un interneta drošības pētniecībai. Lai atbalstītu minētās kontroles praktisko piemērošanu, Komisija intensīvās apspriedēs ar dalībvalstīm un ieinteresētajām personām izstrādās pamatnostādnes.
(5)  Kā jauna divējāda lietojuma preču kategorija ir parādījušās dažas kibernovērošanas preces, kas tikušas izmantotas, lai tieši ietekmētu cilvēktiesības, tostarp tiesības uz privātumu, datu aizsardzību, vārda brīvību un pulcēšanās un biedrošanās brīvību, uzraugot vai izfiltrējot datus bez īpašas, apzinātas un nepārprotamas atļaujas saņemšanas no datu īpašnieka un/vai paralizējot vai bojājot izvēlēto sistēmu. Reaģējot uz Eiropas Parlamenta aicinājumiem un pierādījumiem, ka konkrētas kibernovērošanas preces ir ļaunprātīgi izmantojušas personas, kuras ir līdzatbildīgas vai atbildīgas par starptautisko cilvēktiesību vai starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumu vadīšanu vai izdarīšanu valstīs, kurās konstatēti šādi cilvēktiesību pārkāpumi, ir lietderīgi veikt šādu preču eksporta kontroli. Kontroles pamatā vajadzētu būt skaidri noteiktiem kritērijiem. Šiem pasākumiem nevajadzētu paredzēt neko, kas nav vajadzīgs un samērīgs. Tiem jo īpaši nevajadzētu kavēt likumīgiem mērķiem izmantotu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju eksportu, tostarp tiesībaizsardzībai un tīkla un drošības pētniecībai, lai veiktu informācijas drošības sistēmu atļautu testēšanu vai nodrošinātu to aizsardzību. Lai pēc šīs regulas stāšanās spēkā atbalstītu minētās kontroles praktisko piemērošanu, Komisijai intensīvās apspriedēs ar dalībvalstīm un ieinteresētajām personām būtu jādara pieejamas pamatnostādnes. Nopietni cilvēktiesību pārkāpumi attiecas uz situācijām, kuras aprakstītas 2. nodaļas 2. iedaļas 2.6. punktā Norādījumos par Padomes Kopējo nostāju 2008/944/KĀDP1a, ko Ārlietu padome apstiprināja 2015. gada 20. jūlijā.
_______________________
1a Padomes 2008. gada 8. decembra Kopējā nostāja 2008/944/KĀDP, ar ko izveido kopīgus noteikumus, kas reglamentē militāru tehnoloģiju un ekipējuma eksporta kontroli (OV L 335, 13.12.2008., 99. lpp.).
Grozījums Nr. 3
Regulas priekšlikums
6. apsvērums
(6)  Tādēļ arī ir lietderīgi pārskatīt divējāda lietojuma preču definīciju un ieviest kibernovērošanas tehnoloģiju definīciju. Būtu arī jāprecizē, ka divējāda lietojuma preču eksporta kontroles vērtēšanas kritēriji ietver apsvērumus par to iespējamo ļaunprātīgu izmantošanu saistībā ar terora aktiem vai cilvēktiesību pārkāpumiem.
(6)  Tādēļ arī ir lietderīgi ieviest kibernovērošanas preču definīciju. Būtu arī jāprecizē, ka kibernovērošanas preču eksporta kontroles vērtēšanas kritērijos ir ņemta vērā šo preču tiešā un netiešā ietekme uz cilvēktiesībām, kā minēts Norādījumos par Padomes Kopējo nostāju 2008/944/KĀDP. Sadarbībā ar Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD) un Padomes Cilvēktiesību jautājumu darba grupu (COHOM) būtu jāizveido tehniska darba grupa vērtēšanas kritēriju izstrādei. Turklāt šajā tehniskajā darba grupā būtu jāizveido neatkarīga ekspertu grupa. Vērtēšanas kritērijiem vajadzētu būt publiski un viegli pieejamiem.
Grozījums Nr. 4
Regulas priekšlikums
6.a apsvērums (jauns)
(6a)  Kibernovērošanas tehnoloģiju definēšanas nolūkā precēm, kurām šī regula būtu jāpiemēro, būtu jāietver telesakaru pārtveršanas iekārtas, ielaušanās programmatūra, uzraudzības centri, likumīgas pārtveršanas sistēmas un datu saglabāšanas sistēmas, kas savienotas ar šādām pārtveršanas sistēmām, ierīces šifrēšanas atkodēšanai, cieto disku informācijas atgūšanai, paroļu apiešanai un biometrisko datu analīzei, kā arī IP tīkla uzraudzības sistēmas.
Grozījums Nr. 5
Regulas priekšlikums
6.b apsvērums (jauns)
(6b)  Piemērojot cilvēktiesību ievērošanas kritērijus, ir lietderīgi atsaukties uz Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju, Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju, ANO Cilvēktiesību padomes 2017. gada 23. marta rezolūciju par tiesībām uz privātumu, Vadošajiem principiem uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām, ar kuriem īsteno ANO programmu „Aizsargāt, ievērot un labot”, īpašā referenta par tiesībām uz privātumu 2017. gada 24. marta ziņojumu, īpašā referenta jautājumos par cilvēktiesību un pamatbrīvību veicināšanu un aizsardzību terorisma apkarošanā 2017. gada 21. februāra ziņojumu un Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2015. gada 4. decembra spriedumu lietā Zakharov pret Krieviju.
Grozījums Nr. 6
Regulas priekšlikums
7.a apsvērums (jauns)
(7a)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/6791a (Vispārīgā datu aizsardzības regula) uzliek pienākumu datu aizsardzības pārziņiem un datu apstrādātājiem īstenot tehniskus pasākumus, lai nodrošinātu tādu drošības līmeni, kas atbilst apstrādes riskam, tostarp veicot personas datu šifrēšanu. Tā kā minētajā regulā noteikts, ka to piemēro personas datu apstrādei neatkarīgi no tā, vai apstrāde notiek Savienībā vai ārpus tās, Savienībai ir spēcīgs stimuls svītrot kriptogrāfijas preces no kontroles saraksta, lai veicinātu Vispārīgās datu aizsardzības regulas īstenošanu un lai šajā sakarā uzlabotu Eiropas uzņēmumu konkurētspēju. Turklāt pašreizējais šifrēšanas kontroles līmenis ir pretrunā tam, ka šifrēšana ir nozīmīgs risinājums, ar ko nodrošina, ka iedzīvotāji, uzņēmumi un valdības var aizsargāt savus datus no noziedzniekiem un citām ļaunprātīgām personām; ka tiek nodrošināta piekļuve pakalpojumiem, kuriem ir izšķirīga nozīme digitālā vienotā tirgus darbībā; un ka tiek darīta pieejama droša saziņa, kas vajadzīga, lai aizsargātu tiesības uz privātumu, tiesības uz datu aizsardzību un vārda brīvību, jo īpaši cilvēktiesību aizstāvjiem.
_______________________
1a Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regula (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula).
Grozījums Nr. 7
Regulas priekšlikums
9. apsvērums
(9)  Būtu jāprecizē tādas “visaptveroša kontroles” tvērums, ko konkrētos apstākļos piemēro sarakstā neuzskaitītām divējāda lietojuma precēm, un tai būtu jāmazina terorisma un cilvēktiesību pārkāpumu risks. Atbilstīgai informācijas apmaiņai un apspriedēm par “visaptverošu kontroli” būtu jānodrošina efektīva un konsekventa kontroles piemērošana visā Savienībā. Mērķtiecīga visaptveroša kontrole ar konkrētiem nosacījumiem būtu jāpiemēro arī kibernovērošanas tehnoloģiju eksportam.
(9)  Būtu jāprecizē tādas “visaptverošas kontroles” tvērums, ko konkrētos apstākļos piemēro sarakstā neuzskaitītām kibernovērošanas precēm. Atbilstīgai informācijas apmaiņai un apspriedēm par “visaptverošu kontroli” būtu jānodrošina efektīva un konsekventa kontroles piemērošana visā Savienībā. Informācijas apmaiņai būtu jāietver atbalsts publiskas platformas izveidei un informācijas vākšanai no privātā sektora, valsts iestādēm un pilsoniskās sabiedrības organizācijām.
Grozījums Nr. 8
Regulas priekšlikums
10. apsvērums
(10)  Būtu jāpārskata starpnieka definīcija, lai izvairītos no kontroles apiešanas, Savienības jurisdikcijā esošām personām sniedzot starpniecības pakalpojumus. Starpniecības pakalpojumu sniegšanas kontrole būtu jāsaskaņo, lai nodrošinātu tās efektīvu un konsekventu piemērošanu visā Savienībā, un būtu jāpiemēro arī, lai novērstu terora aktus un cilvēktiesību pārkāpumus.
(10)  Būtu jāpārskata starpnieka definīcija, lai izvairītos no kontroles apiešanas, Savienības jurisdikcijā esošām personām sniedzot starpniecības pakalpojumus. Starpniecības pakalpojumu sniegšanas kontrole būtu jāsaskaņo, lai nodrošinātu tās efektīvu un konsekventu piemērošanu visā Savienībā, un būtu jāpiemēro arī, lai novērstu cilvēktiesību pārkāpumus.
Grozījums Nr. 9
Regulas priekšlikums
11. apsvērums
(11)  Stājoties spēkā Lisabonas līgumam, tika precizēts, ka Savienības kompetencē ietilpst tādu tehniskās palīdzības pakalpojumu sniegšana, kas saistīti ar pārrobežu kustību. Tāpēc ir lietderīgi precizēt kontroli, kas piemērojama tehniskās palīdzības pakalpojumiem, un ieviest šādu pakalpojumu definīciju. Lai novērstu terora aktus un cilvēktiesību pārkāpumus, efektivitātes un konsekvences labad būtu jāsaskaņo un jāpiemēro arī tehniskās palīdzības pakalpojumu sniegšanas kontrole.
(11)  Stājoties spēkā Lisabonas līgumam, tika precizēts, ka Savienības kompetencē ietilpst tādu tehniskās palīdzības pakalpojumu sniegšana, kas saistīti ar pārrobežu kustību. Tāpēc ir lietderīgi precizēt kontroli, kas piemērojama tehniskās palīdzības pakalpojumiem, un ieviest šādu pakalpojumu definīciju. Lai novērstu cilvēktiesību pārkāpumus, efektivitātes un konsekvences labad būtu jāsaskaņo un jāpiemēro arī kontroles pasākumi pirms tehniskās palīdzības pakalpojumu sniegšanas.
Grozījums Nr. 10
Regulas priekšlikums
12. apsvērums
(12)  Regula (EK) Nr. 428/2009 paredz iespēju dalībvalstu iestādēm, katru gadījumu izvērtējot atsevišķi, aizliegt ārpussavienības divējāda lietojuma preču tranzītu, ja tām, balstoties uz izlūkdatiem vai citiem avotiem, ir pietiekams pamats aizdomām, ka preces kopumā vai daļēji ir vai var būt paredzētas masu iznīcināšanas ieroču vai to piegādes līdzekļu izplatīšanai. Lai novērstu terora aktus un cilvēktiesību pārkāpumus, efektivitātes un konsekvences labad būtu jāsaskaņo un jāpiemēro arī tranzīta kontrole.
(12)  Regula (EK) Nr. 428/2009 paredz iespēju dalībvalstu iestādēm, katru gadījumu izvērtējot atsevišķi, aizliegt ārpussavienības divējāda lietojuma preču tranzītu, ja tām, balstoties uz izlūkdatiem vai citiem avotiem, ir pietiekams pamats aizdomām, ka preces kopumā vai daļēji ir vai var būt paredzētas masu iznīcināšanas ieroču vai to piegādes līdzekļu izplatīšanai. Lai novērstu cilvēktiesību pārkāpumus, efektivitātes un konsekvences labad būtu jāsaskaņo un jāpiemēro arī tranzīta kontrole.
Grozījums Nr. 11
Regulas priekšlikums
13.a apsvērums (jauns)
(13a)  Lai gan par individuālo, visaptverošo un valsts eksporta atļauju piešķiršanu ir atbildīgas valstu iestādes, efektīvs ES eksporta kontroles režīms nozīmē, ka uzņēmējiem, kas plāno eksportēt preces, uz kurām attiecas šī regula, jārīkojas ar pienācīgu rūpību, kā cita starpā izklāstīts ESAO Pamatnostādnēs daudznacionāliem uzņēmumiem, ESAO Pienācīgas rūpības pamatnostādnēs atbildīgai darījumdarbībai un ANO Vadošajos principos uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām.
Grozījums Nr. 12
Regulas priekšlikums
14. apsvērums
(14)  Lai eksportētājiem nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus un atvieglotu efektīvu kontroles piemērošanu, “iekšējās atbilstības programmas” veidā būtu jāievieš standarta prasība par atbilstību. Proporcionalitātes labad šī prasība būtu jāpiemēro konkrētai kontroles kārtībai visaptverošo atļauju un konkrētu vispārējo eksporta atļauju veidā.
(14)  Lai eksportētājiem nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus un atvieglotu efektīvu kontroles piemērošanu, “iekšējās atbilstības programmas” veidā būtu jāievieš standarta prasība par atbilstību, atbilstības definīcija un apraksts, kā arī iespēja saņemt sertifikāciju ar mērķi atļauju izsniegšanas procesā saņemt stimulus no valsts kompetentajām iestādēm. Proporcionalitātes labad šī prasība būtu jāpiemēro konkrētai kontroles kārtībai visaptverošo atļauju un konkrētu vispārējo eksporta atļauju veidā.
Grozījums Nr. 13
Regulas priekšlikums
15. apsvērums
(15)  Lai mazinātu administratīvo slogu uzņēmumiem un iestādēm, vienlaikus nodrošinot atbilstīga līmeņa kontroli attiecībā uz attiecīgajām precēm, kas nosūtāmas uz attiecīgajiem galamērķiem, būtu jāievieš papildu Savienības vispārējās eksporta atļaujas. Lai nozares īpašajām vajadzībām pielāgotu licencēšanas nosacījumus, būtu jāievieš arī visaptverošā atļauja lieliem projektiem.
(15)  Lai mazinātu administratīvo slogu uzņēmumiem, jo īpaši MVU, un iestādēm, vienlaikus nodrošinot atbilstīga līmeņa kontroli attiecībā uz attiecīgajām precēm, kas nosūtāmas uz attiecīgajiem galamērķiem, būtu jāievieš papildu Savienības vispārējās eksporta atļaujas. Lai nozares īpašajām vajadzībām pielāgotu licencēšanas nosacījumus, būtu jāievieš arī visaptverošā atļauja lieliem projektiem.
Grozījums Nr. 14
Regulas priekšlikums
16.a apsvērums (jauns)
(16a)  Ņemot vērā straujo tehnoloģiju attīstību, Savienībai ir lietderīgi ieviest konkrētu kibernovēršanas tehnoloģiju veidu kontroli, pamatojoties uz vienotu sarakstu, kas paredzēts I pielikuma B sadaļā. Ņemot vērā daudzpusējās eksporta kontroles sistēmas nozīmību, I pielikuma B sadaļas darbības jomā būtu jāietver tikai kibernovērošanas tehnoloģijas, un tai nebūtu jādublē I pielikuma A sadaļā minētais.
Grozījums Nr. 15
Regulas priekšlikums
17. apsvērums
(17)  Lēmumiem par eksporta kontrolei pakļauto divējāda lietojuma preču saraksta atjaunināšanu I pielikuma A sadaļā būtu jāatbilst dalībvalstu un Savienības saistībām un pienākumiem, kurus tās uzņēmušās kā attiecīgu starptautisko kodolieroču neizplatīšanas režīmu un eksporta kontroles pasākumu dalībnieces vai ratificējot attiecīgus starptautiskos līgumus. Lēmumi par eksporta kontrolei pakļauto divējāda lietojuma preču kopējā saraksta atjaunināšanu I pielikuma B sadaļā, piemēram, attiecībā uz kibernovērošanas tehnoloģijām, būtu jāpieņem, ņemot vērā riskus, ko šādu preču eksports var radīt saistībā ar nopietnu cilvēktiesību pārkāpumu vai starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumu izdarīšanu vai Savienības un tās dalībvalstu būtiskajām drošības interesēm. Lēmumi par eksporta kontrolei pakļauto divējāda lietojuma preču kopējā saraksta atjaunināšanu IV pielikuma B sadaļā būtu jāpieņem, ņemot vērā dalībvalstu sabiedriskās kārtības un sabiedrības drošības intereses saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 36. pantu. Lēmumi par tādu preču un galamērķu kopējo sarakstu atjaunināšanu, kas izklāstīti II pielikuma A–J sadaļā, būtu jāpieņem, ņemot vērā vērtēšanas kritērijus, kuri noteikti šajā regulā.
(17)  Lēmumiem par eksporta kontrolei pakļauto divējāda lietojuma preču saraksta atjaunināšanu I pielikuma A sadaļā būtu jāatbilst dalībvalstu un Savienības saistībām un pienākumiem, kurus tās uzņēmušās kā attiecīgu starptautisko kodolieroču neizplatīšanas režīmu un eksporta kontroles pasākumu dalībnieces vai ratificējot attiecīgus starptautiskos līgumus. Lēmumi par eksporta kontrolei pakļauto kibernovērošanas preču kopējā saraksta atjaunināšanu I pielikuma B sadaļā būtu jāpieņem, ņemot vērā riskus, ko šādu preču eksports var radīt saistībā ar to izmantošanu, lai izdarītu nopietnus starptautisko cilvēktiesību pārkāpumus vai starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumus valstīs, kurās konstatēti šādi pārkāpumi, jo īpaši attiecībā uz vārda brīvību, pulcēšanās brīvību un tiesībām uz privātumu, vai arī saistībā ar Savienības un tās dalībvalstu būtiskajām drošības interesēm. Lēmumi par eksporta kontrolei pakļauto divējāda lietojuma preču kopējā saraksta atjaunināšanu IV pielikuma B sadaļā būtu jāpieņem, ņemot vērā dalībvalstu sabiedriskās kārtības un sabiedrības drošības intereses saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 36. pantu. Lēmumi par tādu preču un galamērķu kopējo sarakstu atjaunināšanu, kas izklāstīti II pielikuma A–J sadaļā, būtu jāpieņem, ņemot vērā vērtēšanas kritērijus, kuri noteikti šajā regulā. Lēmumi svītrot veselas apakškategorijas attiecībā uz kriptogrāfiju un šifrēšanu, piemēram, I pielikuma A sadaļas 5. kategorijā vai II pielikuma I sadaļā, būtu jāpieņem, ņemot vērā ESAO Padomes 1997. gada 27. marta ieteikumu par kriptogrāfijas politikas pamatnostādnēm.
Grozījums Nr. 16
Regulas priekšlikums
18. apsvērums
(18)  Lai Savienība varētu ātri reaģēt uz apstākļu maiņu saistībā ar tā eksporta sensitivitātes novērtējumu, kurš notiek ar Savienības vispārējām eksporta atļaujām, kā arī uz tehnoloģisko un komerciālo attīstību, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt tādus aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu, kuri attiecas uz I pielikuma A sadaļas, II pielikuma un šīs regulas IV pielikuma B sadaļas grozīšanu. Sevišķi svarīgi ir Komisijai sagatavošanas darba gaitā pienācīgi apspriesties, tostarp ar ekspertiem, un šo apspriešanos īstenot saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienlīdzīgu dalību, Eiropas Parlamentam un Padomei visi dokumenti būtu jāsaņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem būtu vajadzīga sistemātiska piekļuve to Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kuras nodarbojas ar deleģēto aktu sagatavošanu.
(18)  Lai Savienība varētu ātri reaģēt uz apstākļu maiņu saistībā ar tā eksporta sensitivitātes novērtējumu, kurš notiek ar Savienības vispārējām eksporta atļaujām, kā arī uz tehnoloģisko un komerciālo attīstību, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt tādus aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu, kuri attiecas uz I pielikuma A un B sadaļas, II pielikuma un šīs regulas IV pielikuma B sadaļas grozīšanu. Sevišķi svarīgi ir Komisijai sagatavošanas darba gaitā pienācīgi apspriesties, tostarp ar ekspertiem, un šo apspriešanos īstenot saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienlīdzīgu dalību, Eiropas Parlamentam un Padomei visi dokumenti būtu jāsaņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem būtu vajadzīga sistemātiska piekļuve to Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kuras nodarbojas ar deleģēto aktu sagatavošanu.
Grozījums Nr. 17
Regulas priekšlikums
19.a apsvērums (jauns)
(19a)   Pastāv kiberzādzību un reeksporta uz trešām valstīm risks, kā minēts Padomes Kopējā nostājā 2008/944/KĀDP, tādēļ noteikumi par divējāda lietojuma precēm būtu jāpadara stingrāki.
Grozījums Nr. 18
Regulas priekšlikums
21. apsvērums
(21)  Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 36. pantu un tā kompetences robežās, kā arī līdz lielākas saskaņotības panākšanai dalībvalstis patur tiesības veikt kontroles pasākumus konkrētu divējāda lietojuma preču pārvadājumiem Savienībā, lai nodrošinātu sabiedrisko kārtību vai sabiedrisko drošību. Lai mazinātu slogu uzņēmumiem un iestādēm, proporcionalitātes labad būtu jāpārskata divējāda lietojuma preču pārvadājumu kontrole Savienībā. Turklāt saraksts ar tādām precēm IV pielikuma B sadaļā, uz kurām attiecas kontrole, ko piemēro pārvadājumiem ES iekšienē, būtu periodiski jāpārskata , ņemot vērā tehnoloģisko un komerciālo attīstību un pārvadājumu sensitivitātes novērtējumu .
(21)  Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 36. pantu un tā kompetences robežās, kā arī līdz lielākas saskaņotības panākšanai dalībvalstis patur tiesības veikt kontroles pasākumus konkrētu divējāda lietojuma preču pārvadājumiem Savienībā, lai nodrošinātu sabiedrisko kārtību vai sabiedrisko drošību. Lai mazinātu slogu uzņēmumiem, jo īpaši MVU, un iestādēm, proporcionalitātes labad būtu jāpārskata divējāda lietojuma preču pārvadājumu kontrole Savienībā. Turklāt saraksts ar tādām precēm IV pielikuma B sadaļā, uz kurām attiecas kontrole, ko piemēro pārvadājumiem ES iekšienē, būtu periodiski jāpārskata, ņemot vērā tehnoloģisko un komerciālo attīstību un pārvadājumu sensitivitātes novērtējumu.
Grozījums Nr. 19
Regulas priekšlikums
22.a apsvērums (jauns)
(22a)  Ņemot vērā to, cik nozīmīga ir pārskatatbildība un publiskā kontrole attiecībā uz eksporta kontroles darbībām, dalībvalstīm būtu jādara publiski pieejami visi attiecīgie licencēšanas dati.
Grozījums Nr. 20
Regulas priekšlikums
25. apsvērums
(25)  Būtiski efektīvas eksporta kontroles režīma elementi ir saziņa ar privāto sektoru un pārredzamība. Tāpēc ir lietderīgi paredzēt pamatnostādņu turpmāku izstrādi, lai palīdzētu piemērot šo regulu un publicētu gada ziņojumu par kontroles īstenošanu atbilstīgi pašreizējai praksei.
(25)  Būtiski efektīvas eksporta kontroles režīma elementi ir saziņa ar privāto sektoru, jo īpaši ar MVU, un pārredzamība. Tāpēc ir lietderīgi paredzēt pamatnostādņu turpmāku izstrādi, lai palīdzētu piemērot šo regulu un publicētu gada ziņojumu par kontroles īstenošanu atbilstīgi pašreizējai praksei. Ņemot vērā to, cik nozīmīgas ir pamatnostādnes par dažu šīs regulas elementu interpretāciju, minētās pamatnostādnes būtu jādara publiski pieejamas šīs regulas spēkā stāšanās brīdī.
Grozījums Nr. 21
Regulas priekšlikums
25.a apsvērums (jauns)
(25a)  Būtu jānodrošina, lai šajā regulā paredzētās definīcijas atbilstu definīcijām, kas noteiktas Savienības Muitas kodeksā.
Grozījums Nr. 22
Regulas priekšlikums
27. apsvērums
(27)  Visām dalībvalstīm būtu jānosaka iedarbīgas, samērīgas un atturošas sankcijas, kas piemērojamas gadījumā, ja tiek pārkāpti šīs regulas noteikumi. Lai atbalstītu kontroles efektīvu izpildi, ir lietderīgi arī ieviest noteikumus, kas attiektos uz konkrētiem gadījumiem saistībā ar divējāda lietojuma preču nelikumīgu tirdzniecību.
(27)  Visām dalībvalstīm būtu jānosaka iedarbīgas, samērīgas un atturošas sankcijas, kas piemērojamas gadījumā, ja tiek pārkāpti šīs regulas noteikumi. Būtu jāsekmē vienlīdzīgu konkurences apstākļu radīšana Savienības eksportētājiem. Minētā iemesla dēļ par šīs regulas pārkāpumiem visās dalībvalstīs būtu jāpiemēro līdzīga veida un iedarbības sankcijas. Lai atbalstītu kontroles efektīvu izpildi, ir lietderīgi arī ieviest noteikumus, kas attiektos uz konkrētiem gadījumiem saistībā ar divējāda lietojuma preču nelikumīgu tirdzniecību.
Grozījums Nr. 23
Regulas priekšlikums
29. apsvērums
(29)  Eksporta kontrole ietekmē starptautisko drošību un tirdzniecību ar trešām valstīm, un tāpēc ir lietderīgi izvērst dialogu un sadarbību ar trešām valstīm, lai atbalstītu vienlīdzīgus konkurences apstākļus visā pasaulē un uzlabotu starptautisko drošību.
(29)  Eksporta kontrole ietekmē starptautisko drošību un tirdzniecību ar trešām valstīm, un tāpēc ir lietderīgi izvērst dialogu un sadarbību ar trešām valstīm, lai atbalstītu vienlīdzīgus konkurences apstākļus visā pasaulē, sekmētu augšupēju konverģenci un uzlabotu starptautisko drošību. Virzoties uz šiem mērķiem, Padomei, Komisijai un dalībvalstīm ciešā sadarbībā ar EĀDD būtu proaktīvi jāiesaistās attiecīgajos starptautiskajos forumos, tostarp Vasenāras vienošanās mehānismā, lai I pielikuma B sadaļā iekļauto kibernovērošanas preču sarakstu noteiktu par starptautisku standartu. Turklāt būtu jāpastiprina un jāpaplašina palīdzība trešām valstīm attiecībā uz divējāda lietojuma preču eksporta kontroles režīma un attiecīgo administratīvo spēju izveidi, it īpaši attiecībā uz muitu.
Grozījums Nr. 24
Regulas priekšlikums
31. apsvērums
(31)  Ar šo direktīvu tiek ievērotas pamattiesības un principi, kas ir jo īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, īpaši uzņēmējdarbības brīvība,
(31)  Ar šo regulu tiek ievērotas pamattiesības un principi, kas ir jo īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā,
Grozījums Nr. 25
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 1. punkts – a apakšpunkts
(a)  preces, kuras var izmantot kodolieroču, ķīmisko ieroču un bioloģisko ieroču un to piegādes līdzekļu izstrādē, projektēšanā, ražošanā vai lietošanā, ieskaitot visas preces, ko var izmantot gan civiliem mērķiem, gan kodolieroču vai citu kodolsprādzienierīču ražošanai;
(a)  tradicionālas divējāda lietojuma preces, proti, preces, tostarp programmatūra un aparatūra, kuras var izmantot kodolieroču, ķīmisko ieroču un bioloģisko ieroču un to piegādes līdzekļu izstrādē, projektēšanā, ražošanā vai lietošanā, ieskaitot visas preces, ko var izmantot gan civiliem mērķiem, gan kodolieroču vai citu kodolsprādzienierīču ražošanai;
Grozījums Nr. 26
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 1. punkts – b apakšpunkts
(b)  kibernovērošanas tehnoloģijas, ko var izmantot nopietnu cilvēktiesību pārkāpumu vai starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumu izdarīšanai vai kas var radīt draudus Savienības un tās dalībvalstu būtiskajām drošības interesēm;
(b)  kibernovērošanas preces, tostarp programmatūra, aparatūra un tehnoloģijas, kas ir īpaši veidotas, lai ļautu slepeni ielauzties informācijas un telesakaru sistēmās un/vai uzraudzīt, izfiltrēt, vākt un analizēt datus un/vai paralizēt vai bojāt izvēlēto sistēmu bez īpašas, apzinātas un nepārprotamas atļaujas saņemšanas no datu īpašnieka, un ko var izmantot saistībā ar cilvēktiesību, tostarp tiesību uz privātumu, vārda brīvību, pulcēšanās un biedrošanās brīvību, pārkāpumiem, vai ko var izmantot nopietnu cilvēktiesību pārkāpumu vai starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumu izdarīšanai, vai kas var radīt draudus Savienības un tās dalībvalstu drošībai; šo definīciju nepiemēro tīklu un IKT drošības pētniecībai, kas tiek veikta atļautas testēšanas vai informācijas drošības sistēmu aizsardzības nolūkā;
Grozījums Nr. 27
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 5.a punkts (jauns)
5.a  „tiešais lietotājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona vai subjekts, kas ir divējāda lietojuma preces galīgais saņēmējs;
Grozījums Nr. 28
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 13. punkts
13.  “atļauja lieliem projektiem” ir visaptverošā eksporta atļauja, ko piešķir vienam konkrētam eksportētājam attiecībā uz divējāda lietojuma preču veidu vai kategoriju un kas var būt derīga eksportam vienam vai vairākiem konkrētiem tiešajiem lietotājiem vienā vai vairākās konkrētās trešās valstīs uz tāda konkrētā projekta laiku, kura realizācija ilgst vairāk nekā gadu;
13.  „atļauja lieliem projektiem” ir visaptverošā eksporta atļauja, ko piešķir vienam konkrētam eksportētājam attiecībā uz divējāda lietojuma preču veidu vai kategoriju un kas var būt derīga eksportam vienam vai vairākiem konkrētiem tiešajiem lietotājiem vienā vai vairākās konkrētās trešās valstīs uz konkrētā projekta īstenošanas laiku; tā, izņemot pienācīgi pamatotus gadījumus, ir derīga no viena līdz četriem gadiem, pamatojoties uz projekta īstenošanas laiku, un kompetentā iestāde to var atjaunot;
Grozījums Nr. 29
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 22. punkts
22.  “iekšējā atbilstības programma” ir efektīvi, piemēroti un samērīgi līdzekļi un procedūras, tostarp projektēšanas, īstenošanas un standarta ekspluatācijas atbilstības politika, procedūras, standarti un garantijas, ko eksportētāji izstrādājuši, lai nodrošinātu atbilstību tādu atļauju noteikumiem un nosacījumiem, kas noteiktas šajā regulā;
22.  „iekšējā atbilstības programma” (IAP) ir efektīvi, piemēroti un samērīgi līdzekļi un procedūras (uz risku balstīta pieeja), tostarp projektēšanas, īstenošanas un standarta ekspluatācijas atbilstības politika, procedūras, standarti un garantijas, ko eksportētāji izstrādājuši, lai nodrošinātu atbilstību tādu atļauju noteikumiem un nosacījumiem, kas noteiktas šajā regulā; eksportētājam ir iespēja brīvprātīgi un bez maksas prasīt, lai kompetentās iestādes veic tā IAP sertifikāciju, pamatojoties uz Komisijas izveidotu atsauces IAP, lai atļauju izsniegšanas procesā saņemtu stimulus no valsts kompetentajām iestādēm;
Grozījums Nr. 30
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 23. punkts
23.  “terora akts” ir terora akts Kopējās nostājas 2001/931/KĀDP 1. panta 3. punkta nozīmē.
svītrots
Grozījums Nr. 31
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa – 23.a punkts (jauns)
23.a  „pienācīga rūpība” ir process, kas ir neatņemama daļa no uzņēmumu lēmumu pieņemšanas un riska pārvaldības sistēmām un ar ko uzņēmumi var atklāt, novērst un mazināt to darbības faktisko un potenciāli nelabvēlīgo ietekmi un atskaitīties par to;
Grozījums Nr. 32
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. punkts – d apakšpunkts
(d)  lietošanai personām, kuras ir līdzatbildīgas vai atbildīgas par cilvēktiesību vai — bruņota konflikta vai iekšēju represiju apstākļos — starptautisko humanitāro tiesību smagu pārkāpumu vadīšanu vai izdarīšanu galamērķa valstī, kurus identificējušas attiecīgas starpvalstu starptautiskas organizācijas vai Eiropas vai valsts kompetentās iestādes, un, ja ir pierādījumi, ka ierosinātais tiešais lietotājs šīs preces vai līdzīgas preces izmantojis, lai norīkotu vai īstenotu šādus nopietnus pārkāpumus;
(d)  attiecībā uz kibernovērošanas precēm — lietošanai fiziskām vai juridiskām personām saistībā ar starptautisko cilvēktiesību vai starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumu izdarīšanu valstīs, kurās ANO, Eiropas Padomes un Savienības kompetentās iestādes vai dalībvalstu kompetentās iestādes ir konstatējušas nopietnus cilvēktiesību pārkāpumus, un, ja ir pamats uzskatīt, ka ierosinātais tiešais lietotājs šīs preces vai līdzīgas preces var izmantot, lai vadītu vai izdarītu šādus pārkāpumus;
Grozījums Nr. 33
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. punkts – e apakšpunkts
(e)  paredzētas izmantošanai saistībā ar terora aktiem.
svītrots
Grozījums Nr. 34
Regulas priekšlikums
4. pants – 2. punkts
2.  Ja eksportētājs atbilstīgi savam pienākumam rīkoties ar pienācīgu rūpību zina, ka I pielikumā neminētas divējāda lietojuma preces, ko tas gatavojas eksportēt, pilnībā vai daļēji paredzēts izmantot 1. punktā minētajā veidā, viņam tas jāpaziņo kompetentajai iestādei, kura pieņems lēmumu par to, vai konkrēto preču eksportam ir lietderīgi noteikt prasību iegūt attiecīgu atļauju.
2.  Ja eksportētājs, rīkojoties ar pienācīgu rūpību, uzzina, ka I pielikumā neminētas divējāda lietojuma preces, ko tas gatavojas eksportēt, var būt pilnībā vai daļēji paredzēts izmantot 1. punktā minētajā veidā, viņam tas jāpaziņo tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā eksportētājs veic uzņēmējdarbību vai kuras rezidents viņš ir, un šī kompetentā iestāde pieņems lēmumu par to, vai konkrēto preču eksportam ir lietderīgi noteikt prasību iegūt attiecīgu atļauju.
Grozījums Nr. 35
Regulas priekšlikums
4. pants – 3. punkts
3.  Eksporta atļaujas sarakstā neuzskaitītām precēm piešķir konkrētām precēm un tiešajiem lietotājiem. Atļaujas piešķir tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā eksportētājs ir rezidents vai veic uzņēmējdarbību, vai, ja eksportētājs ir persona, kura ir rezidents vai veic uzņēmējdarbību ārpus Savienības, tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā atrodas preces. Atļaujas ir derīgas visā Savienībā. Atļaujas ir derīgas vienu gadu, un kompetentā iestāde tās var atjaunot.
3.  Eksporta atļaujas sarakstā neuzskaitītām precēm piešķir konkrētām precēm un tiešajiem lietotājiem. Atļaujas piešķir tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā eksportētājs ir rezidents vai veic uzņēmējdarbību, vai, ja eksportētājs ir persona, kura ir rezidents vai veic uzņēmējdarbību ārpus Savienības, tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā atrodas preces. Atļaujas ir derīgas visā Savienībā. Atļaujas ir derīgas divus gadus, un kompetentā iestāde tās var atjaunot.
Grozījums Nr. 36
Regulas priekšlikums
4. pants – 4. punkts – 2. daļa
Ja iebildumi netiek saņemti, uzskata, ka dalībvalstīm, pie kurām vēršas, iebildumu nav, un atļauju prasības nosaka visiem „pēc būtības līdzīgiem darījumiem”. Tās par atļauju prasībām paziņo savām muitas pārvaldēm un citām attiecīgajām valsts iestādēm.
Ja iebildumi netiek saņemti, uzskata, ka dalībvalstīm, pie kurām vēršas, iebildumu nav, un atļauju prasības nosaka visiem „pēc būtības līdzīgiem darījumiem”, proti, precei ar pēc būtības identiskiem parametriem vai tehniskajām īpašībām, kas paredzēta tam pašam tiešajam lietotājam vai saņēmējam. Tās par atļauju prasībām paziņo savām muitas pārvaldēm un citām attiecīgajām valsts iestādēm. Komisija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicē īsu lietas aprakstu un lēmuma pamatojumu un attiecīgā gadījumā norāda jauno prasību par atļaujas saņemšanu, iekļaujot to II pielikuma jaunā E sadaļā.
Grozījums Nr. 37
Regulas priekšlikums
4. pants – 4. punkts – 3. daļa
Ja no kādas dalībvalsts, pie kuras vēršas, saņemti iebildumi, prasību atsauc, ja vien dalībvalsts, kas izvirza prasību saņemt atļauju, neuzskata, ka eksports var skart tās būtiskas drošības intereses. Tādā gadījumā šī dalībvalsts var lemt saglabāt prasību saņemt atļauju. Tas nekavējoties būtu jāpaziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm.
Ja ir saņemti iebildumi no vismaz četrām dalībvalstīm, kuras pārstāv vismaz 35 % no Savienības iedzīvotājiem, prasību atsauc, ja vien dalībvalsts, kas izvirza prasību saņemt atļauju, neuzskata, ka eksports var skart tās būtiskas drošības intereses vai saistības cilvēktiesību jomā. Tādā gadījumā šī dalībvalsts var lemt saglabāt prasību saņemt atļauju. Tas nekavējoties būtu jāpaziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm.
Grozījums Nr. 38
Regulas priekšlikums
4. pants – 4. punkts – 4. daļa
Komisija un dalībvalstis uzturēs atjauninātu reģistru ar spēkā esošajām prasībām saņemt atļaujas.
Komisija un dalībvalstis uztur atjauninātu reģistru ar spēkā esošajām prasībām saņemt atļaujas. Minētajā reģistrā pieejamos datus iekļauj 24. panta 2. punktā minētajā ziņojumā Eiropas Parlamentam, un tie ir publiski pieejami.
Grozījums Nr. 39
Regulas priekšlikums
5. pants – 2. punkts
2.  Ja starpnieks zina, ka divējāda lietojuma preces, par kurām viņš gatavojas sniegt starpniecības pakalpojumus, ir paredzētas pilnībā vai daļēji izmantot jebkādam 4. panta 1. punktā minētajam mērķim vai mērķiem, viņam tas jāpaziņo kompetentajai iestādei, kura pieņems lēmumu par to, vai ir lietderīgi, ka uz šādiem starpniecības pakalpojumiem attiecina prasību saņemt atļaujas.
2.  Ja starpnieks zina, ka divējāda lietojuma preces, par kurām viņš gatavojas sniegt starpniecības pakalpojumus, ir paredzētas pilnībā vai daļēji izmantot jebkādam 4. panta 1. punktā minētajam mērķim vai mērķiem, viņam tas jāpaziņo kompetentajai iestādei, kura uz šādiem starpniecības pakalpojumiem attiecina prasību saņemt atļaujas.
Grozījums Nr. 40
Regulas priekšlikums
7. pants – 1. punkts
1.  Lai tieši vai netieši sniegtu tehnisko palīdzību saistībā ar divējāda lietojuma precēm vai saistībā ar divējāda lietojuma preču nodrošināšanu, ražošanu, uzturēšanu (apkopi) un izmantošanu, ir vajadzīga atļauja, ja tehniskās palīdzības sniedzējs ir informējis kompetento iestādi par to, ka konkrētās preces pilnībā vai daļēji ir vai var būt paredzētas jebkādam 4. pantā minētajam mērķim vai mērķiem.
1.  Lai tieši vai netieši sniegtu tehnisko palīdzību saistībā ar divējāda lietojuma precēm vai saistībā ar divējāda lietojuma preču nodrošināšanu, ražošanu, uzturēšanu (apkopi) un izmantošanu, ir vajadzīga atļauja, ja tehniskās palīdzības sniedzējs ir informējis kompetento iestādi par to, ka konkrētās preces pilnībā vai daļēji ir vai var būt paredzētas jebkādam 4. panta 1. punktā minētajam mērķim vai mērķiem.
Grozījums Nr. 41
Regulas priekšlikums
7. pants – 2. punkts
Ja tehniskās palīdzības sniedzējs zina, ka divējāda lietojuma preces, par kurām viņš gatavojas sniegt tehnisko palīdzību, ir paredzētas pilnībā vai daļēji izmantot jebkādam 4. pantā minētajam mērķim vai mērķiem, viņam tas jāpaziņo kompetentajai iestādei, kura pieņems lēmumu par to, vai ir lietderīgi, ka uz šādu tehnisko palīdzību attiecina prasību saņemt atļauju.
Ja tehniskās palīdzības sniedzējs zina, ka divējāda lietojuma preces, par kurām viņš gatavojas sniegt tehnisko palīdzību, ir paredzēts pilnībā vai daļēji izmantot jebkādam 4. panta 1. punktā minētajam mērķim vai mērķiem, viņam tas jāpaziņo kompetentajai iestādei, kura uz šādu tehnisko palīdzību attiecina prasību saņemt atļauju.
Grozījums Nr. 42
Regulas priekšlikums
8. pants – 1. punkts
1.  Dalībvalstis, pamatojoties uz sabiedriskās drošības vai cilvēktiesību apsvērumiem, var aizliegt I pielikumā neminētu divējāda lietojuma preču eksportu vai izvirzīt prasību saņemt atļauju, lai veiktu šo eksportu.
1.  Dalībvalstis, pamatojoties uz sabiedriskās drošības vai cilvēktiesību apsvērumiem vai mērķi novērst terorisma aktus, var aizliegt I pielikumā neminētu divējāda lietojuma preču eksportu vai izvirzīt prasību saņemt atļauju, lai veiktu šo eksportu.
Grozījums Nr. 43
Regulas priekšlikums
9. pants – 7. punkts
7.  Attiecīgajos komercdokumentos, kas saistīti ar I pielikumā uzskaitīto divējāda lietojuma preču pārvadājumiem Savienības iekšienē, skaidri norāda, ka gadījumā, ja šīs preces eksportē no Savienības , uz tām attiecas kontroles pasākumi. Attiecīgie komercdokumenti ietver, konkrēti, visus pārdošanas līgumus, pasūtījuma apstiprinājumus, rēķinus vai pavadzīmes.
7.  Attiecīgajos komercdokumentos, kas saistīti ar eksportu uz trešām valstīm un I pielikumā uzskaitīto divējāda lietojuma preču pārvadājumiem Savienības iekšienē, skaidri norāda, ka gadījumā, ja šīs preces eksportē no Savienības, uz tām attiecas kontroles pasākumi. Attiecīgie komercdokumenti ietver, konkrēti, visus pārdošanas līgumus, pasūtījuma apstiprinājumus, rēķinus vai pavadzīmes.
Grozījums Nr. 44
Regulas priekšlikums
10. pants – 3. punkts
3.  Individuālās eksporta atļaujas un visaptverošās eksporta atļaujas ir derīgas vienu gadu, un kompetentā iestāde tās var atjaunot. Visaptverošās eksporta atļaujas lieliem projektiem ir derīgas uz termiņu, ko nosaka kompetentā iestāde.
3.  Individuālās eksporta atļaujas un visaptverošās eksporta atļaujas ir derīgas divus gadus, un kompetentā iestāde tās var atjaunot. Visaptverošās eksporta atļaujas lieliem projektiem ir derīgas ne ilgāk kā četrus gadus, izņemot pienācīgi pamatotus apstākļus, atbilstīgi projekta īstenošanas ilgumam. Tas neliedz kompetentajām iestādēm individuālās vai visaptverošās eksporta atļaujas jebkurā laikā anulēt, apturēt, grozīt vai atcelt.
Grozījums Nr. 45
Regulas priekšlikums
10. pants – 4. punkts – 1. daļa
Eksportētāji kompetentajai iestādei iesniedz visu atbilstīgo informāciju, kas vajadzīga pieteikumam individuālās un visaptverošās eksporta atļaujas saņemšanai, lai informācija būtu pilnīga , jo īpaši par tiešo lietotāju, galamērķa valsti un eksportētās preces tiešo lietojumu.
Eksportētāji kompetentajai iestādei iesniedz visu atbilstīgo informāciju, kas vajadzīga pieteikumam individuālās un visaptverošās eksporta atļaujas saņemšanai, lai informācija būtu pilnīga, jo īpaši par tiešo lietotāju, galamērķa valsti un eksportētās preces tiešo lietojumu. Attiecībā uz valdības tiešajiem lietotājiem sniedzamajā informācijā precizē, kurš departaments, aģentūra, vienība vai apakšvienība būs eksportētās preces tiešais galalietotājs.
Grozījums Nr. 46
Regulas priekšlikums
10. pants – 4. punkts – 2. daļa
Gadījumos, kad tas vajadzīgs, atļaujas var piešķirt saskaņā ar deklarāciju par tiešo lietojumu.
Visas atļaujas kibernovērošanas precēm, kā arī individuālās eksporta atļaujas precēm, kuru gadījumā pastāv liels risks, ka tās var tikt novirzītas vai reeksportētas ar nevēlamiem nosacījumiem, piešķir saskaņā ar deklarāciju par tiešo lietojumu. Atļaujas citām precēm var attiecīgā gadījumā saistīt ar deklarāciju par tiešo lietojumu.
Grozījums Nr. 47
Regulas priekšlikums
10. pants – 4. punkts – 3. daļa – ievaddaļa
Uz visaptverošajām eksporta atļaujām lieliem projektiem attiecas eksportētāja īstenota efektīva iekšējā atbilstības programma. Eksportētājs vismaz reizi gadā arī ziņo kompetentajai iestādei par šīs atļaujas izmantošanu; ziņojumā ietver vismaz šādu informāciju:
Uz visaptverošajām eksporta atļaujām lieliem projektiem attiecas eksportētāja īstenota efektīva iekšējā atbilstības programma. Eksportētājam ir iespēja brīvprātīgi un bez maksas prasīt, lai kompetentās iestādes veic tā IAP sertifikāciju, pamatojoties uz Komisijas izveidotu atsauces IAP, lai atļauju izsniegšanas procesā saņemtu stimulus no valsts kompetentajām iestādēm. Eksportētājs vismaz reizi gadā vai pēc kompetentās iestādes pieprasījuma ziņo kompetentajai iestādei par šīs atļaujas izmantošanu; ziņojumā ietver vismaz šādu informāciju:
Grozījums Nr. 48
Regulas priekšlikums
10. pants – 4. punkts – 3. daļa – d apakšpunkts
(d)  divējāda lietojuma preču tiešās izmantošanas veidu un tiešo lietotāju gadījumos, kad tas ir zināms.
(d)  divējāda lietojuma preču tiešās izmantošanas veidu un tiešo lietotāju.
Grozījums Nr. 49
Regulas priekšlikums
10. pants – 4. punkts – 3. daļa – da apakšpunkts (jauns)
(da)  ja zināms, tiešā lietotāja nosaukumu (vārdu un uzvārdu) un adresi;
Grozījums Nr. 50
Regulas priekšlikums
10. pants – 4. punkts – 3. daļa – db apakšpunkts (jauns)
(db)  datumu, kad ir veikts eksports.
Grozījums Nr. 51
Regulas priekšlikums
10. pants – 5. punkts
5.  Dalībvalstu kompetentās iestādes izskata pieteikumus individuālās vai visaptverošās atļaujas saņemšanai termiņā, ko nosaka atbilstīgi valstu tiesību aktiem un praksei. Kompetentās iestādes sniedz Komisijai visu informāciju par tādu vidējo laiku, kas nepieciešams pieteikumu apstrādei atļauju saņemšanai un kas attiecas uz gada ziņojumu, kurš minēts 24. panta 2. punktā.
5.  Dalībvalstu kompetentās iestādes izskata pieteikumus individuālās vai visaptverošās atļaujas saņemšanai 30 dienu laikā pēc pieteikuma pienācīgas iesniegšanas. Ja kompetentajai iestādei pienācīgi pamatotu iemeslu dēļ ir nepieciešams vairāk laika pieteikuma izskatīšanai, tā par to paziņo pieteikuma iesniedzējam 30 dienu laikā. Katrā ziņā kompetentā iestāde pieņem lēmumu par pieteikumiem individuālās vai visaptverošās atļaujas saņemšanai ne vēlāk kā 60 dienu laikā pēc pieteikuma pienācīgas iesniegšanas.
Grozījums Nr. 52
Regulas priekšlikums
11. pants – 1. punkts – 2. daļa
Ja starpnieks vai tehniskās palīdzības sniedzējs nav rezidents vai neveic uzņēmējdarbību Savienības teritorijā, starpniecības pakalpojumu un tehniskās palīdzības sniegšanas atļaujas saskaņā ar šo regulu alternatīvi piešķir tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā veic uzņēmējdarbību starpnieka vai tehniskās palīdzības mātesuzņēmums vai no kuras tiks sniegti starpniecības pakalpojumi vai tehniskā palīdzība.
Ja starpnieks vai tehniskās palīdzības sniedzējs nav rezidents vai neveic uzņēmējdarbību Savienības teritorijā, starpniecības pakalpojumu un tehniskās palīdzības sniegšanas atļaujas saskaņā ar šo regulu piešķir tās dalībvalsts kompetentā iestāde, no kuras tiks sniegti starpniecības pakalpojumi vai tehniskā palīdzība. Tas ietver tādu meitasuzņēmumu vai kopuzņēmumu starpniecības pakalpojumus un tehniskās palīdzības sniegšanu, kas veic uzņēmējdarbību trešās valstīs, bet kas pieder uzņēmumiem vai ko kontrolē uzņēmumi, kuri veic uzņēmējdarbību Savienības teritorijā.
Grozījums Nr. 53
Regulas priekšlikums
14. pants – 1. punkts – ievaddaļa
1.  Pieņemot lēmumu par individuālās vai visaptverošās eksporta atļaujas vai starpniecības pakalpojumu vai tehniskās palīdzības sniegšanas atļaujas piešķiršanas iespējām saskaņā ar šo regulu vai tranzīta aizliegumu , dalībvalstu kompetentās iestādes ņem vērā šādus kritērijus :
1.  Pieņemot lēmumu par individuālās vai visaptverošās eksporta atļaujas vai starpniecības pakalpojumu vai tehniskās palīdzības sniegšanas atļaujas piešķiršanas iespējām saskaņā ar šo regulu vai tranzīta aizliegumu, dalībvalstu kompetentās iestādes ņem vērā visus attiecīgos apsvērumus, tostarp:
Grozījums Nr. 54
Regulas priekšlikums
14. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
(a)  Savienības un dalībvalstu starptautiskās saistības un pienākumus, īpaši saistības un pienākumus, ko tās uzņēmušās kā attiecīgo starptautisko kodolieroču neizplatīšanas režīmu un eksporta kontroles pasākumu dalībnieces vai arī ratificējot atbilstīgus starptautiskos līgumus, un savas saistības sakarā ar sankcijām, kas noteiktas ar Padomes pieņemtu 2 lēmumu vai kopējo nostāju vai ar EDSO lēmumu, vai ANO Drošības padomes saistošu rezolūciju;
(a)  Savienības un dalībvalstu starptautiskās saistības un pienākumus, īpaši saistības un pienākumus, ko tās uzņēmušās kā attiecīgo starptautisko kodolieroču neizplatīšanas režīmu un eksporta kontroles pasākumu dalībnieces vai arī ratificējot atbilstīgus starptautiskos līgumus;
Grozījums Nr. 55
Regulas priekšlikums
14. pants – 1. punkts – aa apakšpunkts (jauns)
(aa)  savas saistības saskaņā ar sankcijām, kas noteiktas ar Padomes lēmumu vai kopēju nostāju, vai ar EDSO lēmumu, vai ANO Drošības padomes saistošu rezolūciju;
Grozījums Nr. 56
Regulas priekšlikums
14. pants – 1. punkts – ba apakšpunkts (jauns)
(ba)  ANO, Eiropas Padomes un Savienības kompetentās iestādes ir konstatējušas, ka galamērķa valstī tiek pārkāptas cilvēktiesības, pamatbrīvības un starptautiskās humanitārās tiesības;
Grozījums Nr. 57
Regulas priekšlikums
14. pants – 1. punkts – c apakšpunkts
(c)  iekšējais stāvoklis galamērķa valstī — kompetentās iestādes neatļaus eksportu, kas galamērķa valstī provocētu vai paildzinātu bruņotus konfliktus vai saasinātu esošos saspīlējumus vai konfliktus tajā;
(c)  iekšējo stāvokli galamērķa valstī — kompetentās iestādes neatļauj eksportu, kas galamērķa valstī provocētu vai paildzinātu bruņotus konfliktus vai saasinātu esošos saspīlējumus vai konfliktus tajā;
Grozījums Nr. 58
Regulas priekšlikums
14. pants – 1. punkts – da apakšpunkts (jauns)
(da)  galamērķa valsts izturēšanos pret starptautisko sabiedrību, jo īpaši tās attieksmi pret terorismu un to, kādās aliansēs tā ietilpst un kā ievēro starptautiskās tiesības;
Grozījums Nr. 59
Regulas priekšlikums
14. pants – 1. punkts – db apakšpunkts (jauns)
(db)  preču eksporta atbilstību saņēmējvalsts tehniskajām un ekonomiskajām spējām;
Grozījums Nr. 60
Regulas priekšlikums
14. pants – 1. punkts – f apakšpunkts
(f)  apsvērumus par paredzēto tiešo lietojumu un diversiju risku , ietverot riska pastāvēšanu, ka divējāda lietojuma preces tiks novirzītas vai reeksportētas ar nevēlamiem nosacījumiem .
(f)  apsvērumus par paredzēto tiešo lietojumu un diversiju risku, ietverot riska pastāvēšanu, ka divējāda lietojuma preces, jo īpaši kibernovērošanas preces, tiks novirzītas vai reeksportētas ar nevēlamiem nosacījumiem vai tiks novirzītas nevēlamam militāram tiešajam lietojumam vai terorismam.
Grozījums Nr. 61
Regulas priekšlikums
14. pants – 1.a punkts (jauns)
1.a  Pieņemot lēmumu par to, vai piešķirt individuālās vai visaptverošās eksporta atļaujas vai arī atļaujas sniegt starpniecības pakalpojumus vai tehnisko palīdzību attiecībā uz kibernovērošanas precēm, dalībvalstu kompetentās iestādes jo īpaši apsver, cik liels ir risks, ka var tikt pārkāptas tiesības uz privātumu, datu aizsardzību, vārda brīvību un pulcēšanās un biedrošanās brīvību, kā arī riski saistībā ar tiesiskumu un tiesisko regulējumu eksportējamo preču izmantošanai un potenciālie drošības riski Savienībai un dalībvalstīm.
Ja dalībvalsts kompetentās iestādes secina, ka šādu risku esamība var izraisīt nopietnus cilvēktiesību pārkāpumus, dalībvalstis nepiešķir eksporta atļaujas vai anulē, aptur, groza vai atceļ spēkā esošās atļaujas.
Grozījums Nr. 62
Regulas priekšlikums
14. pants – 2. punkts
2.  Komisija un Padome dara pieejamas pamatnostādnes un/vai ieteikumus, kā nodrošināt kopējus riska novērtējumus, ko šo kritēriju īstenošanai veic dalībvalstu kompetentās iestādes.
2.  Stājoties spēkā šai regulai, Komisija un Padome dara pieejamas pamatnostādnes, lai nodrošinātu kopējus riska novērtējumus, ko šo kritēriju īstenošanai veic dalībvalstu kompetentās iestādes, un lai nodrošinātu vienotus kritērijus licencēšanas lēmumu pieņemšanai. Komisija sagatavo pamatnostādnes rokasgrāmatas veidā, kurā sīki aprakstīti pasākumi, kas dalībvalsts kompetentajām licencēšanas iestādēm un eksportētājiem jāveic, rīkojoties ar pienācīgu rūpību, un sniegti praktiski ieteikumi par to kontroles pasākumu īstenošanu un ievērošanu, ko veic saskaņā ar 4. panta 1. punkta d) apakšpunktu, un par 14. panta 1. punktā uzskaitīto kritēriju ievērošanu, tostarp paraugprakses piemēri. Šo rokasgrāmatu izstrādā ciešā sadarbībā ar EĀDD un divējāda lietojuma preču koordinācijas grupu, piesaistot ārējus ekspertus no akadēmiskajām aprindām, eksportētājiem, starpniekiem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, saskaņā ar procedūrām, kas izklāstītas 21. panta 3. punktā, un atjaunina tik bieži, cik uzskata par vajadzīgu un lietderīgu.
Komisija izveido spēju veidošanas programmu, izstrādājot kopīgas apmācību programmas licencēšanas un muitas iestāžu amatpersonām.
Grozījums Nr. 63
Regulas priekšlikums
16. pants – 2. punkts – b apakšpunkts
(b)  divējāda lietojuma preču sarakstu, kas noteikts I pielikuma B sadaļā, var grozīt, ja tas ir vajadzīgs, ņemot vērā riskus, ko šādu preču eksports var radīt saistībā ar nopietnu cilvēktiesību pārkāpumu vai starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumu izdarīšanu vai Savienības un tās dalībvalstu būtiskajām drošības interesēm.
(b)  kibernovērošanas preču sarakstu, kas noteikts I pielikuma B sadaļā, groza, ja tas ir vajadzīgs, ņemot vērā riskus, ko šādu preču eksports var radīt saistībā ar nopietnu cilvēktiesību pārkāpumu vai starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumu izdarīšanu vai Savienības un tās dalībvalstu būtiskajām drošības interesēm, vai ja saskaņā ar šīs regulas 4. panta 1. punkta d) apakšpunktu ir sākti kontroles pasākumi attiecībā uz ievērojamu daudzumu sarakstā neiekļautu preču. Grozījumi var arī attiekties uz lēmumiem izslēgt konkrētas preces no saraksta.
Ja nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ ir nepieciešams I pielikuma B sadaļā svītrot vai tai pievienot konkrētas preces, deleģētajiem aktiem, ko pieņem saskaņā ar šo punktu, piemēro 17. pantā paredzēto procedūru.
Grozījums Nr. 64
Regulas priekšlikums
16. pants – 2. punkts – ba apakšpunkts (jauns)
(ba)   Komisija var no saraksta izslēgt preces, jo īpaši tad, ja strauji mainīgajā tehnoloģiju vidē šādas preces laika gaitā ir kļuvušas par plaši pieejamiem vai masveidā ražotiem produktiem, kuri ir viegli pieejami vai kuriem viegli veikt tehniskas izmaiņas.
Grozījums Nr. 65
Regulas priekšlikums
16. pants – 2.a punkts (jauns)
2.a  Regulas I pielikuma B sadaļas darbības joma attiecas tikai uz kibernovērošanas precēm un neietver preces, kas uzskaitītas I pielikuma A sadaļā.
Grozījums Nr. 66
Regulas priekšlikums
18. pants – 5. punkts
5.  Komisija, sadarbojoties ar dalībvalstīm, izstrādā pamatnostādnes, lai atbalstītu starpiestāžu sadarbību starp licencēšanas iestādēm un muitas dienestiem.
(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)
Grozījums Nr. 67
Regulas priekšlikums
20. pants – 2. punkts – a apakšpunkts
(a)  informāciju par kontroles piemērošanu, tostarp licencēšanas datus (numurs, vērtība un licenču veidi un saistītie galamērķi, vispārējo vai visaptverošo atļauju lietotāju skaits, ekonomikas dalībnieku skaits ar ICP, apstrādes laiks, tādas tirdzniecības apjoms un vērtība, uz ko attiecas pārvadājumi ES iekšienē) un, ja pieejami, datus par divējāda lietojuma preču eksportu, ko veic citās dalībvalstīs;
(a)  visu informāciju par kontroles piemērošanu;
Grozījums Nr. 68
Regulas priekšlikums
20. pants – 2. punkts – b apakšpunkts
(b)  informāciju par izpildes kontroli, tostarp ziņas par eksportētājiem, kuriem ir atņemtas tiesības izmantot valsts vai Savienības vispārējās eksporta atļaujas, ziņojumus par pārkāpumiem, konfiskācijām un citu sankciju piemērošanu ;
(b)  visu informāciju par izpildes kontroli, tostarp ziņas par eksportētājiem, kuriem ir atņemtas tiesības izmantot valsts vai Savienības vispārējās eksporta atļaujas, visus ziņojumus par pārkāpumiem, konfiskācijām un citu sankciju piemērošanu;
Grozījums Nr. 69
Regulas priekšlikums
20. pants – 2. punkts – c apakšpunkts
(c)  datus par aizdomīgiem tiešajiem lietotājiem, aizdomīgās piegādes darbībās iesaistītajiem un, ja tādi ir zināmi, par izmantotajiem maršrutiem;
(c)  visus datus par aizdomīgiem tiešajiem lietotājiem, aizdomīgās piegādes darbībās iesaistītajiem un par izmantotajiem maršrutiem;
Grozījums Nr. 70
Regulas priekšlikums
21. pants – 2. punkts
2.  Gadījumos, kad divējāda lietojuma preču koordinācijas grupas priekšsēdētājs uzskata par vajadzīgu, tā apspriežas ar eksportētājiem, starpniekiem un citām ieinteresētajām personām, uz kurām attiecas šī regula.
2.  Gadījumos, kad divējāda lietojuma preču koordinācijas grupa uzskata par vajadzīgu, tā apspriežas ar eksportētājiem, starpniekiem un citām ieinteresētajām personām, uz kurām attiecas šī regula.
Grozījums Nr. 71
Regulas priekšlikums
21. pants – 3. punkts
3.  Lai izskatītu konkrētus jautājumus, kas saistīti ar kontroles īstenošanu, tostarp attiecībā uz jautājumiem, kuri saistīti ar I pielikumā ietverto Savienības kontroles sarakstu atjaunināšanu, divējāda lietojuma preču koordinācijas grupa vajadzības gadījumā izveido tehnisko ekspertu grupas, kuras sastāv no dalībvalstu ekspertiem. Tehnisko ekspertu grupas vajadzības gadījumā apspriežas ar eksportētājiem, starpniekiem un citām ieinteresētajām personām, uz kurām attiecas šī regula.
3.  Lai izskatītu konkrētus jautājumus, kas saistīti ar kontroles īstenošanu, tostarp attiecībā uz jautājumiem, kuri saistīti ar I pielikuma B sadaļā ietverto Savienības kontroles sarakstu atjaunināšanu, divējāda lietojuma preču koordinācijas grupa vajadzības gadījumā izveido tehnisko ekspertu grupas, kuras sastāv no dalībvalstu ekspertiem. Tehnisko ekspertu grupas apspriežas ar eksportētājiem, starpniekiem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām un citām ieinteresētajām personām, uz kurām attiecas šī regula. Divējāda lietojuma preču koordinācijas grupa, apspriežoties ar neatkarīgu ekspertu grupu, akadēmisko aprindu pārstāvjiem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, izveido tehnisku darba grupu attiecībā uz vērtēšanas kritērijiem, kas minēti 4. panta 1. punkta d) apakšpunktā un 14. panta 1. punkta b) apakšpunktā, un pienācīgas rūpības pamatnostādņu izstrādei.
Grozījums Nr. 72
Regulas priekšlikums
22. pants – 1. punkts
1.  Katra dalībvalstis veic atbilstīgus pasākumus visu šīs regulas noteikumu pilnīgas izpildes nodrošināšanai. Konkrēti, tās nosaka sankcijas par šīs regulas, kā arī tās izpildes nodrošināšanai pieņemto noteikumu pārkāpumiem. Šīm sankcijām jābūt iedarbīgām, samērīgām un atturošām.
1.  Katra dalībvalsts veic atbilstīgus pasākumus visu šīs regulas noteikumu pilnīgas izpildes nodrošināšanai. Konkrēti, nosaka sankcijas par šīs regulas, kā arī tās izpildes nodrošināšanai pieņemto noteikumu pārkāpumiem, pārkāpumu veicināšanu un noteikumu apiešanu. Šīm sankcijām jābūt iedarbīgām, samērīgām un atturošām. Minētie pasākumi ietver regulāras uz risku balstītas eksportētāju revīzijas.
Grozījums Nr. 73
Regulas priekšlikums
22. pants – 2. punkts
2.  Divējāda lietojuma preču koordinācijas grupa izveido izpildes koordinācijas mehānismu, lai nodrošinātu tiešu sadarbību un informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm un izpildes aģentūrām.
2.  Divējāda lietojuma preču koordinācijas grupa izveido izpildes koordinācijas mehānismu, lai nodrošinātu tiešu sadarbību un informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm un izpildes aģentūrām un nodrošinātu vienotus kritērijus licencēšanas lēmumu pieņemšanai. Pēc tam, kad Komisija ir izvērtējusi noteikumus par dalībvalstu paredzētajām sankcijām, minētajā mehānismā paredz par šīs regulas noteikumu pārkāpumiem piemērojamās sankcijas padarīt līdzīgas pēc veida un iedarbības.
Grozījums Nr. 74
Regulas priekšlikums
24. pants – 1. punkts
1.  Komisija un Padome vajadzības gadījumā dara pieejamas pamatnostādnes un/vai ieteikumus attiecībā uz paraugpraksi par šajā regulā minētajiem jautājumiem , lai nodrošinātu Savienības eksporta kontroles režīma efektivitāti un tā konsekventu īstenošanu . Dalībvalstu kompetentās iestādes vajadzības gadījumā dara pieejamas papildu pamatnostādnes eksportētājiem, starpniekiem un tranzītā iesaistītiem ekonomikas dalībniekiem, kuri ir rezidenti vai veic uzņēmējdarbību šajā dalībvalstī.
1.  Komisija un Padome vajadzības gadījumā dara pieejamas pamatnostādnes attiecībā uz paraugpraksi par šajā regulā minētajiem jautājumiem, lai nodrošinātu Savienības eksporta kontroles režīma efektivitāti un tā konsekventu īstenošanu. Dalībvalstu kompetentās iestādes vajadzības gadījumā dara pieejamas papildu pamatnostādnes eksportētājiem, jo īpaši MVU, starpniekiem un tranzītā iesaistītiem ekonomikas dalībniekiem, kuri ir rezidenti vai veic uzņēmējdarbību šajā dalībvalstī.
Grozījums Nr. 75
Regulas priekšlikums
24. pants – 2. punkts – 2. daļa
Dalībvalstis Komisijai dara zināmu visu informāciju, kas vajadzīga šā ziņojuma sagatavošanai. Gada ziņojums ir publiski pieejams.
Dalībvalstis Komisijai dara zināmu visu informāciju, kas vajadzīga šā ziņojuma sagatavošanai. Gada ziņojums ir publiski pieejams. Dalībvalstis vismaz reizi ceturksnī viegli pieejamā formā publisko arī lietderīgu informāciju par katru licenci attiecībā uz licences veidu, vērtību, apjomu, iekārtu veidu, produkta aprakstu, tiešo lietotāju un tiešo lietojumu, galamērķa valsti, kā arī informāciju par licences pieteikuma apstiprinājumu vai noraidījumu. Komisija un dalībvalstis ņem vērā attiecīgo fizisko un juridisko personu likumīgās intereses neatklāt to komercnoslēpumus.
Grozījums Nr. 76
Regulas priekšlikums
24. pants – 3. punkts – 1. daļa
Laikā no pieciem līdz septiņiem gadiem no šīs regulas piemērošanas dienas Komisija veic šīs regulas izvērtējumu un ziņo par galvenajiem konstatējumiem Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai.
Laikā no pieciem līdz septiņiem gadiem no šīs regulas piemērošanas dienas Komisija veic šīs regulas izvērtējumu un ziņo par galvenajiem konstatējumiem Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai. Minētais izvērtējums ietver priekšlikumu par kriptogrāfijas svītrošanu I pielikuma A sadaļas 5. kategorijas 2. daļā.
Grozījums Nr. 77
Regulas priekšlikums
25. pants – 1. punkts – d apakšpunkts
(d)  divējāda lietojuma preču tiešās izmantošanas veidu un tiešo lietotāju gadījumos, kad tas ir zināms.
(d)  divējāda lietojuma preču tiešās izmantošanas veidu un tiešo lietotāju.
Grozījums Nr. 78
Regulas priekšlikums
25. pants – 3. punkts
3.  Reģistrus vai uzskaites dokumentus, kā arī 1. un 2. punktā minētos dokumentus glabā vismaz trīs gadus pēc tā kalendāra gada beigām, kurā veikts eksports vai sniegti starpniecības vai tehniskās palīdzības sniegšanas pakalpojumi. Tos pēc pieprasījuma iesniedz kompetentajai iestādei .
3.  Reģistrus vai uzskaites dokumentus, kā arī 1. un 2. punktā minētos dokumentus glabā vismaz piecus gadus pēc tā kalendārā gada beigām, kurā veikts eksports vai sniegti starpniecības vai tehniskās palīdzības sniegšanas pakalpojumi. Tos pēc pieprasījuma iesniedz kompetentajai iestādei.
Grozījums Nr. 79
Regulas priekšlikums
27. pants – 1. punkts
1.  Komisija un dalībvalstu kompetentās iestādes vajadzības gadījumā uztur regulāru un savstarpēju informācijas apmaiņu ar trešām valstīm.
1.  Komisija un dalībvalstu kompetentās iestādes attiecīgā gadījumā iesaistās atbilstīgu starptautisko organizāciju, piemēram, ESAO, darbā un īsteno daudzpusējās eksporta kontroles režīmus, kuros tās piedalās, lai sekmētu to, ka starptautiskā mērogā tiek ievērota prasība veikt I pielikuma B sadaļā paredzētajā kibernovērošanas preču sarakstā ietverto preču eksporta kontroli, un vajadzības gadījumā uztur regulāru un savstarpēju informācijas apmaiņu ar trešām valstīm, tostarp iesaistās spēju veidošanā un veicina augšupēju konverģenci saistībā ar Savienības partnerības un sadarbības nolīgumos un stratēģiskās partnerības nolīgumos paredzēto dialogu par divējāda lietojuma precēm. Komisija katru gadu ziņo Eiropas Parlamentam par šādām informētības veicināšanas darbībām.
Grozījums Nr. 80
Regulas priekšlikums
I pielikums – A sadaļa – ŠAJĀ PIELIKUMĀ LIETOTIE DEFINĒTIE TERMINI
„Ielaušanās programmatūra” (4) ir „programmatūra”, kas speciāli izstrādāta vai pārveidota, lai izvairītos no tā, ka to atklāj 'novērošanas instrumenti', vai lai pārvarētu datora vai tīkla ierīces 'aizsardzības pretpasākumus', un ar ko veic kādu no šādām darbībām:
„Ielaušanās programmatūra” (4) ir „programmatūra”, kas speciāli izstrādāta vai pārveidota, lai to varētu palaist vai instalēt, nesaņemot datoru vai tīkla ierīču īpašnieku vai administratoru atļauju, un ar ko veic kādu no šādām darbībām:
a.  datu vai informācijas iegūšana no datora vai tīkla ierīces vai sistēmas vai lietotāja datu pārveidošana; vai
a.  datu vai informācijas neatļauta iegūšana no datora vai tīkla ierīces vai sistēmas vai lietotāja datu pārveidošana;
b.  programmas vai procesa standarta izpildes ceļa pārveidošana, lai dotu iespēju izpildīt no ārienes dotas instrukcijas.
b.  sistēmas vai lietotāja datu pārveidošana, lai atvieglotu piekļuvi datorā vai tīkla ierīcē glabātiem datiem personām, kurām datora vai tīkla ierīces īpašnieks nav devis atļauju tiem piekļūt.
Piezīmes:
Piezīmes:
1.  "Ielaušanās programmatūra" neietver šādas preces:
1.  „Ielaušanās programmatūra” neietver šādas preces:
a.  hipervizorus, atkļūdotājus un programmatūras reversās izstrādes (SRE) instrumentus;
a.  hipervizorus, atkļūdotājus un programmatūras reversās izstrādes (SRE) instrumentus;
b.  digitālās satura tiesību pārvaldības (DRM) „programmatūru” un
b.  digitālās satura tiesību pārvaldības (DRM) "programmatūru" un
c.  „programmatūru”, kas izstrādāta, lai to instalētu ražotāji, administratori vai lietotāji preces izsekošanas vai atgūšanas nolūkā.
c.  „programmatūru”, kas izstrādāta, lai to instalētu administratori vai lietotāji preces izsekošanas, aktīvu atgūšanas vai IKT drošības testēšanas nolūkā;
ca.  „programmatūru”, ko izplata ar konkrētu mērķi palīdzēt atklāt, atinstalēt vai novērst tās izpildi tādu personu datoros vai tīkla ierīcēs, kurām nav piekļuves atļaujas.
2.  Tīkla ierīces ietver arī mobilās ierīces un viedos skaitītājus.
2.  Tīkla ierīces ietver arī mobilās ierīces un viedos skaitītājus.
Tehniskas piezīmes:
Tehniskas piezīmes:
1.  'Novērošanas instrumenti': "programmatūra" vai datortehnikas ierīces, ar kurām uzrauga sistēmas darbību vai procesus, kas norisinās ierīcē. Tas ietver antivīrusu (AV) produktus, termināļu drošības izstrādājumus, personiskās drošības izstrādājumus (PSP), ielaušanās atklāšanas sistēmas (IDS), ielaušanās novēršanas sistēmas (IPS) un ugunsmūrus.
1.  „Atļauja”: lietotāja informēta piekrišana (proti, apstiprinoša norāde par to, ka lietotājs apzinās darbības veidu, apstākļus un turpmākās sekas un sniedz piekrišanu šīs darbības veikšanai).
2.  'Aizsardzības pretpasākumi': paņēmieni, kas izstrādāti, lai nodrošinātu drošu koda izpildi, piemēram, aizsardzība pret datu izpildi (DEP), datu atrašanās vietas maiņa pēc nejaušības principa (ASLR) un drošības mehānisms darbojošos programmu nodalīšanai.
2.  „IKT drošības testēšana”: ar programmatūru, tīkliem, datoriem, tīkla ierīcēm un to komponentiem vai atkarīgiem elementiem saistītā statiskā vai dinamiskā riska, ievainojamības, kļūdu vai nepilnību atklāšana un novērtēšana, ko veic tādēļ, lai mazinātu tādu faktoru ietekmi, kuri ir būtiski svarīgi drošai un aizsargātai to darbībai, lietošanai vai ieviešanai.
Grozījums Nr. 81
Regulas priekšlikums
I pielikums – B sadaļa – virsraksts
B.  CITU DIVĒJĀDA LIETOJUMA PREČU SARAKSTS
B.  KIBERNOVĒROŠANAS PREČU SARAKSTS
Grozījums Nr. 82
Regulas priekšlikums
I pielikums – B sadaļa – 10. kategorija – 10A001 punkts – Tehniska piezīme – ea apakšpunkts (jauns)
(ea)  ar tīkliem un to drošību saistīta pētniecība, ko veic atļautas testēšanas vai informācijas drošības sistēmu aizsardzības nolūkā.
Grozījums Nr. 83
Regulas priekšlikums
II pielikums – A sadaļa – 3. daļa – 3. punkts
3.  Ikviens eksportētājs, kas plāno izmantot atļauju, pirms atļaujas pirmreizējās izmantošanas reģistrējas tās dalībvalsts kompetentajā iestādē, kurā tas ir rezidents vai veic uzņēmējdarbību. Reģistrācija notiek automātiski, un kompetentā iestāde desmit darba dienu laikā pēc reģistrācijas to apliecina eksportētājam.
3.  Dalībvalsts var pieprasīt, lai eksportētāji, kuri attiecīgajā dalībvalstī veic uzņēmējdarbību, pirms atļaujas pirmreizējās izmantošanas reģistrējas. Reģistrācija notiek automātiski, un kompetentās iestādes nekavējoties un katrā ziņā 10 darba dienu laikā pēc reģistrācijas to apliecina eksportētājam.
Grozījums Nr. 84
Regulas priekšlikums
II pielikums – A sadaļa – 3. daļa – 4. punkts
4.  Par atļaujas pirmreizējo izmantošanu reģistrētais eksportētājs informē tās dalībvalsts kompetento iestādi, kurā tas ir rezidents vai veic uzņēmējdarbību, ne vēlāk kā 10 dienas pirms dienas, kad notiek pirmreizējā eksportēšana.
4.  Par atļaujas pirmreizējo izmantošanu reģistrētais eksportētājs informē tās dalībvalsts kompetento iestādi, kurā tas ir rezidents vai veic uzņēmējdarbību, ne vēlāk kā 30 dienas pēc dienas, kad notikusi pirmreizējā eksportēšana.
Grozījums Nr. 85
Regulas priekšlikums
II pielikums – A sadaļa – 3. daļa – 5. punkts – 4. apakšpunkts
(4)  ja zināms — divējāda lietojuma preču tiešais lietojums un tiešais lietotājs.
(4)  divējāda lietojuma preču tiešais lietojums un tiešais lietotājs.
Grozījums Nr. 86
Regulas priekšlikums
II pielikums – B sadaļa – 3. daļa – 3. punkts
3.  Ikviens eksportētājs, kas plāno izmantot atļauju, pirms atļaujas pirmreizējās izmantošanas reģistrējas tās dalībvalsts kompetentajā iestādē, kurā tas ir rezidents vai veic uzņēmējdarbību. Reģistrācija notiek automātiski, un kompetentā iestāde 10 darba dienu laikā pēc reģistrācijas to apliecina eksportētājam.
3.  Dalībvalsts var pieprasīt, lai eksportētāji, kuri attiecīgajā dalībvalstī veic uzņēmējdarbību, pirms atļaujas pirmreizējās izmantošanas reģistrējas. Reģistrācija notiek automātiski, un kompetentās iestādes nekavējoties un katrā ziņā 10 darba dienu laikā pēc reģistrācijas to apliecina eksportētājam.
Grozījums Nr. 87
Regulas priekšlikums
II pielikums – B sadaļa – 3. daļa – 5. punkts – 4. apakšpunkts
(4)  ja zināms — divējāda lietojuma preču tiešais lietojums un tiešais lietotājs.
(4)  divējāda lietojuma preču tiešais lietojums un tiešais lietotājs.
Grozījums Nr. 88
Regulas priekšlikums
II pielikums – C sadaļa – 3. daļa – 5. punkts
5.  Par atļaujas pirmreizējo izmantošanu reģistrētais eksportētājs informē tās dalībvalsts kompetento iestādi, kurā tas ir rezidents vai veic uzņēmējdarbību, ne vēlāk kā 10 dienas pirms dienas, kad notiek pirmreizējā eksportēšana.
5.  Par atļaujas pirmreizējo izmantošanu reģistrētais eksportētājs informē tās dalībvalsts kompetento iestādi, kurā tas ir rezidents vai veic uzņēmējdarbību, ne vēlāk kā 30 dienas pēc dienas, kad notikusi pirmreizējā eksportēšana, vai arī saskaņā ar tās dalībvalsts kompetentās iestādes prasībām, kurā eksportētājs veic uzņēmējdarbību, pirms šīs atļaujas pirmreizējās izmantošanas. Dalībvalstis paziņo Komisijai informēšanas mehānismu, kas izvēlēts attiecībā uz konkrēto atļauju. Komisija tai paziņoto informāciju publicē Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā.
Grozījums Nr. 89
Regulas priekšlikums
II pielikums – C sadaļa – 3. daļa – 6. punkts – 4. apakšpunkts
(4)  ja zināms — divējāda lietojuma preču tiešais lietojums un tiešais lietotājs.
(4)  divējāda lietojuma preču tiešais lietojums un tiešais lietotājs.
Grozījums Nr. 90
Regulas priekšlikums
II pielikums – D sadaļa – 3. daļa – 6. punkts
6.  Par atļaujas pirmreizējo izmantošanu reģistrētais eksportētājs informē tās dalībvalsts kompetento iestādi, kurā tas ir rezidents vai veic uzņēmējdarbību, ne vēlāk kā 10 dienas pirms dienas, kad notiek pirmreizējā eksportēšana.
6.  Par atļaujas pirmreizējo izmantošanu reģistrētais eksportētājs informē tās dalībvalsts kompetento iestādi, kurā tas ir rezidents vai veic uzņēmējdarbību, ne vēlāk kā 30 dienas pēc dienas, kad notikusi pirmreizējā eksportēšana, vai arī saskaņā ar tās dalībvalsts kompetentās iestādes prasībām, kurā eksportētājs veic uzņēmējdarbību, pirms šīs atļaujas pirmreizējās izmantošanas. Dalībvalstis paziņo Komisijai informēšanas mehānismu, kas izvēlēts attiecībā uz konkrēto atļauju. Komisija tai paziņoto informāciju publicē Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā.
Grozījums Nr. 91
Regulas priekšlikums
II pielikums – D sadaļa – 3. daļa – 7. punkts – 4. apakšpunkts
(4)  ja zināms — divējāda lietojuma preču tiešais lietojums un tiešais lietotājs.
(4)  divējāda lietojuma preču tiešais lietojums un tiešais lietotājs.
Grozījums Nr. 92
Regulas priekšlikums
II pielikums – F sadaļa – 3. daļa – 5. punkts – 4. apakšpunkts
(4)  ja zināms — divējāda lietojuma preču tiešais lietojums un tiešais lietotājs.
(4)  divējāda lietojuma preču tiešais lietojums un tiešais lietotājs.
Grozījums Nr. 93
Regulas priekšlikums
II pielikums – G sadaļa – 3. daļa – 8. punkts – 4. apakšpunkts
(4)  ja zināms — divējāda lietojuma preču tiešais lietojums un tiešais lietotājs.
(4)  divējāda lietojuma preču tiešais lietojums un tiešais lietotājs.
Grozījums Nr. 94
Regulas priekšlikums
II pielikums – H sadaļa – 3. daļa – 1. punkts – ievaddaļa un 1. apakšpunkts
1.  Šī atļauja piešķir tiesības eksportētājam, kas ir rezidents vai veic uzņēmējdarbību Savienības dalībvalstī, nodot 1. daļā uzskaitīto programmatūru un tehnoloģijas, ja paredzēts, ka preci lietos tikai:
1.  Minētā atļauja piešķir tiesības jebkuram uzņēmumam, kas ir eksportētājs un kas ir rezidents vai veic uzņēmējdarbību kādā no dalībvalstīm, nodot 1. daļā uzskaitīto programmatūru un tehnoloģijas māsasuzņēmumam, meitasuzņēmumam vai mātesuzņēmumam, ja minētie subjekti pieder vienam mātesuzņēmumam, ir viena mātesuzņēmuma kontrolē vai veic uzņēmējdarbību kādā no dalībvalstīm un ja paredzēts, ka konkrēto preci lietos uzņēmuma sadarbības projektos, tostarp komercproduktu izstrādē, pētniecībā, apkalpošanā, ražošanā un ekspluatācijā, un darbinieku un pasūtījumu izpildītāju gadījumā — saskaņā ar līgumu, kas regulē nodarbinātības attiecības.
1)  eksportētājs vai subjekts, kas pieder eksportētājam vai ko kontrolē eksportētājs;
Grozījums Nr. 95
Regulas priekšlikums
II pielikums – H sadaļa – 3. daļa – 1. punkts – 2. apakšpunkts
(2)  eksportētāja vai subjekta, kas pieder eksportētājam vai ko kontrolē eksportētājs, darbinieki,
svītrots
Grozījums Nr. 96
Regulas priekšlikums
II pielikums – H sadaļa – 3. daļa – 1. punkts – 2. daļa
savās komercproduktu projektēšanas darbībās un, ciktāl tas attiecas uz darbiniekiem, ievērojot līgumu, kas izveido darba tiesiskās attiecības.
svītrots
Grozījums Nr. 97
Regulas priekšlikums
II pielikums – I sadaļa – 3. daļa – 3. punkts – 1. daļa
Ikviens eksportētājs, kas plāno izmantot atļauju, pirms atļaujas pirmreizējās izmantošanas reģistrējas tās dalībvalsts kompetentajā iestādē, kurā tas ir rezidents vai veic uzņēmējdarbību. Reģistrācija notiek automātiski, un kompetentā iestāde 10 darba dienu laikā pēc reģistrācijas to apliecina eksportētājam.
Dalībvalsts var pieprasīt, lai eksportētāji, kuri attiecīgajā dalībvalstī veic uzņēmējdarbību, pirms atļaujas pirmreizējās izmantošanas reģistrējas. Reģistrācija notiek automātiski, un kompetentās iestādes nekavējoties un katrā ziņā 10 darba dienu laikā pēc reģistrācijas to apliecina eksportētājam.
Grozījums Nr. 98
Regulas priekšlikums
II pielikums – J sadaļa – 3. daļa – 5. punkts – 4. apakšpunkts
(4)  ja zināms — divējāda lietojuma preču tiešais lietojums un tiešais lietotājs.
(4)  divējāda lietojuma preču tiešais lietojums un tiešais lietotājs.

(1) Jautājums tika nodots atpakaļ atbildīgajai komitejai starpiestāžu sarunām saskaņā ar 59. panta 4. punkta ceturto daļu (A8-0390/2017).


Revīzijas palātas locekļa iecelšana — Eva Lindström
PDF 306kWORD 47k
Eiropas Parlamenta 2018. gada 17. janvāra lēmums par priekšlikumu iecelt Eva Lindström par Revīzijas palātas locekli (C8-0401/2017 – 2017/0819(NLE))
P8_TA(2018)0007A8-0003/2018

(Apspriešanās)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 286. panta 2. punktu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C8‑0401/2017),

–  ņemot vērā Reglamenta 121. pantu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A8-0003/2018),

A.  tā kā Parlamenta Budžeta kontroles komiteja pārbaudīja amata kandidātes atbilstību, jo īpaši ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 286. panta 1. punktā noteiktās prasības;

B.  tā kā Budžeta kontroles komiteja 2018. gada 11. janvāra sanāksmē uzklausīja Padomes izvirzīto Revīzijas palātas locekļa amata kandidāti,

1.  sniedz labvēlīgu atzinumu par Padomes priekšlikumu iecelt Eva Lindström par Revīzijas palātas locekli;

2.  uzdod priekšsēdētājai šo lēmumu nosūtīt Padomei un informēšanas nolūkā Revīzijas palātai, kā arī pārējām Eiropas Savienības iestādēm un dalībvalstu revīzijas iestādēm.


Revīzijas palātas locekļa iecelšana — Tony James Murphya
PDF 306kWORD 47k
Eiropas Parlamenta 2018. gada 17. janvāra lēmums par priekšlikumu iecelt Tony James Murphy par Revīzijas palātas locekli (C8-0402/2017 – 2017/0820(NLE))
P8_TA(2018)0008A8-0002/2018

(Apspriešanās)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 286. panta 2. punktu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C8‑0402/2017),

–  ņemot vērā Reglamenta 121. pantu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A8-0002/2018),

A.  tā kā Parlamenta Budžeta kontroles komiteja pārbaudīja amata kandidāta atbilstību, jo īpaši ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 286. panta 1. punktā noteiktās prasības;

B.  tā kā Budžeta kontroles komiteja 2018. gada 11. janvāra sanāksmē uzklausīja Padomes izvirzīto Revīzijas palātas locekļa amata kandidātu,

1.  sniedz labvēlīgu atzinumu par Padomes priekšlikumu iecelt Tony James Murphy par Revīzijas palātas locekli;

2.  aicina dalībvalstis, izvēloties savu kandidātu, pieņemt zināšanai un, ja iespējams, ņemt par paraugu atklāta konkursa modeli, ko izmanto Īrija.

3.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu nosūtīt Padomei un informēšanas nolūkā Revīzijas palātai, kā arī pārējām Eiropas Savienības iestādēm un dalībvalstu revīzijas iestādēm.


Atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanas veicināšana ***I
PDF 1216kWORD 183k
Eiropas Parlamenta 2018. gada 17. janvārī pieņemtie grozījumi priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanas veicināšanu (pārstrādāta redakcija) (COM(2016)0767 – C8-0500/2016 – 2016/0382(COD))(1)
P8_TA(2018)0009A8-0392/2017

(Parastā likumdošanas procedūra: pārstrādāta redakcija)

Komisijas ierosinātais teksts   Grozījums
Grozījums Nr. 2
Direktīvas priekšlikums
2. apsvērums
(2)  Viens no Savienības enerģētikas politikas mērķiem ir dažādu atjaunojamo energoresursu enerģijas formu popularizēšana. Intensīvāka atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošana, kā arī enerģijas taupīšana un energoefektivitātes palielināšana ieņem būtisku vietu to pasākumu kopumā, kuri jāveic, lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas un izpildītu 2015. gada Parīzes klimata nolīguma prasības un Savienības enerģētikas un klimata politikas satvaru 2030. gadam, tostarp sasniegtu saistošo mērķrādītāju līdz 2030. gadam emisijas Savienībā samazināt par vismaz 40 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni. Tam ir liela nozīme arī energoapgādes drošības un tehnoloģiju attīstības un inovācijas veicināšanā, kā arī nodarbinātības iespēju un reģionālās attīstības nodrošināšanā, jo īpaši lauku apvidos un izolētos apvidos vai mazapdzīvotās teritorijās.
(2)  Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 194. panta 1. punktu viens no Savienības enerģētikas politikas mērķiem ir dažādu atjaunojamo energoresursu enerģijas formu popularizēšana. Intensīvāka atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošana, kā arī enerģijas taupīšana un energoefektivitātes palielināšana ieņem būtisku vietu to pasākumu kopumā, kuri jāveic, lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas un izpildītu saistības, ko Savienība ir uzņēmusies saskaņā ar 2015. gada Parīzes klimata nolīgumu, un lai ne vēlāk kā līdz 2050. gadam panāktu nulles līmeņa neto emisijas apjomu Savienības teritorijā. Tam ir arī būtiska nozīme, lai veicinātu energoapgādes drošību, ilgtspējīgas enerģijas piedāvājumu par pieņemamām cenām, tehnoloģiju attīstību un inovāciju, kā arī līderpozīcijas tehnoloģiju un rūpniecības jomā, vienlaikus sniedzot labumu videi, sabiedrībai un veselībai un nodrošinot arī nodarbinātībai un reģionālajai attīstībai svarīgas iespējas, jo īpaši lauku apvidos un izolētos apvidos, mazapdzīvotās teritorijās un teritorijās, kurās notiek daļēja deindustrializācija.
Grozījums Nr. 3
Direktīvas priekšlikums
2.a apsvērums (jauns)
(2a)  Ar Parīzes nolīgumu ir paredzēts sasniegt krietni vērienīgāku pasaules mēroga mērķi klimata pārmaiņu mazināšanas jomā, un tā parakstītāji ir apņēmušies temperatūras paaugstināšanos pasaulē ierobežot krietni zem 2°C atzīmes salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni un turpināt tiekties temperatūras kāpumu iegrožot līdz 1,5°C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni. Savienībai ir jābūt gatavai daudz vairāk un ātrāk samazināt emisiju apjomu, nekā tas bija paredzēts iepriekš, lai ne vēlāk kā līdz 2050. gadam pārietu uz energosistēmu, kas ir ļoti energoefektīva un balstīta uz atjaunojamiem energoresursiem. Ņemot vērā attīstības gaitu un atjaunojamo energoresursu — piemēram, vēja un saules enerģijas — tehnoloģiju ieviešanu, šādu samazinājumu tomēr ir iespējams panākt ar mazākām izmaksām, nekā tika lēsts iepriekš.
Grozījums Nr. 4
Direktīvas priekšlikums
3. apsvērums
(3)  Konkrēti, arvien plašāki tehnoloģiskie uzlabojumi, stimuli sabiedriskā transporta tīkla plašākai izmantošanai un paplašināšanai, energoefektivitātes tehnoloģiju izmantošana un atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantojuma veicināšana elektroenerģijas, siltumapgādes un aukstumapgādes sektorā, kā arī transporta nozarē ir ļoti efektīvi paņēmieni, kā samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas Savienībā un Savienības atkarību no gāzes un naftas importa.
(3)  Konkrēti, enerģijas patēriņa samazināšana, arvien plašāki tehnoloģiskie uzlabojumi, sabiedriskā transporta tīkla paplašināšana, energoefektivitātes tehnoloģiju izmantošana un atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantojuma veicināšana elektroenerģijas, siltumapgādes un aukstumapgādes sektorā, kā arī transporta nozarē ir ļoti efektīvi paņēmieni, kā samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas Savienībā un samazināt Savienības energoatkarību.
Grozījums Nr. 5
Direktīvas priekšlikums
4. apsvērums
(4)  Ar Direktīvu 2009/28/EK tika izveidots regulatīvais satvars atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantojuma veicināšanai, un tajā tika noteikti līdz 2020. gadam sasniedzami saistoši nacionālie mērķrādītāji attiecībā uz atjaunojamo energoresursu īpatsvaru energopatēriņā un transportā. Komisijas 2014. gada 22. janvāra paziņojumā12 tika noteikts gaidāmo Savienības enerģētikas un klimata rīcībpolitiku satvars un veicināta kopīga izpratne par to, kā šīs rīcībpolitikas attīstīt pēc 2020. gada. Komisija pauda viedokli, ka Savienības 2030. gada mērķrādītājam attiecībā uz Savienībā patērētās atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaru vajadzētu būt vismaz 27 %.
(4)  Ar Direktīvu 2009/28/EK tika izveidots regulatīvais satvars atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantojuma veicināšanai, un tajā tika noteikti līdz 2020. gadam sasniedzami saistoši nacionālie mērķrādītāji attiecībā uz atjaunojamo energoresursu īpatsvaru energopatēriņā un transportā.
__________________
12 „Klimata un enerģētikas politikas satvars laikposmam no 2020. gada līdz 2030. gadam” (COM/2014/015 final).
Grozījums Nr. 6
Direktīvas priekšlikums
5. apsvērums
(5)  2014. gada oktobra Eiropadome šo mērķrādītāju atbalstīja, norādot, ka dalībvalstis var noteikt vērienīgākus nacionālos mērķrādītājus.
svītrots
Grozījums Nr. 7
Direktīvas priekšlikums
6. apsvērums
(6)  Eiropas Parlaments savās rezolūcijās „Klimata un enerģētikas politikas satvars 2030. gadam” un „Progresa ziņojums par atjaunojamo enerģiju” atzinīgi izteicies par saistošu Savienības 2030. gada mērķrādītāju, kas paredzētu vismaz 30 % kopējā enerģijas galapatēriņa nodrošināt no atjaunojamiem energoresursiem, uzsverot, ka šis mērķrādītājs būtu jāīsteno, izvirzot atsevišķus nacionālos mērķrādītājus, kuru nospraušanā tiktu ņemti vērā katras dalībvalsts apstākļi un iespējas.
(6)  Eiropas Parlaments savā 2014. gada 5. februāra rezolūcijā par klimata un enerģētikas politikas satvaru 2030. gadam atzinīgi izteicies par saistošu Savienības 2030. gada mērķrādītāju, kas paredzētu vismaz 30 % kopējā enerģijas galapatēriņa nodrošināt no atjaunojamiem energoresursiem, uzsverot, ka šis mērķrādītājs būtu jāīsteno, izvirzot atsevišķus nacionālos mērķrādītājus, kuru nospraušanā tiktu ņemti vērā katras dalībvalsts apstākļi un iespējas. Savā 2016. gada 23. jūnija rezolūcijā par progresa ziņojumu par atjaunojamo enerģiju Eiropas Parlaments spēra soli tālāk, norādot uz savu iepriekšējo nostāju attiecībā uz Savienībai noteiktu vismaz 30 % īpatsvara mērķrādītāju un uzsverot, ka Parīzes nolīguma kontekstā un ņemot vērā, kā pēdējā laikā ir samazinājušās atjaunojamo energoresursu tehnoloģijas izmaksas, būtu vēlams rīkoties ar krietni lielāku vērienu.
Grozījums Nr. 8
Direktīvas priekšlikums
6.a apsvērums (jauns)
(6a)  Tāpēc būtu jāņem vērā vērienīgais Parīzes nolīgumā izklāstītais mērķis un tehnoloģiju attīstība, tostarp ņemot vērā arī izmaksu samazināšanos investīcijām atjaunojamo energoresursu enerģijā.
Grozījums Nr. 324
Direktīvas priekšlikums
7. apsvērums
(7)  Tāpēc ir lietderīgi Savienībai noteikt saistošu mērķrādītāju — vismaz 27 % atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaru. Dalībvalstīm savs devums šā mērķrādītāja sasniegšanā būtu jānosaka savu integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu ietvaros atbilstoši Regulā [par pārvaldību] noteiktajam pārvaldības procesam.
(7)  Tāpēc ir lietderīgi papildus nacionālajiem mērķrādītājiem noteikt Savienībai saistošu mērķrādītāju — vismaz 35 % atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaru. Dalībvalstīm tikai izņēmuma kārtā pienācīgi pamatotos apstākļos, kas ir izmērāmi un pārbaudāmi, un pamatojoties uz objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem būtu jāļauj atkāpties no tām paredzētā mērķrādītāja, bet ne vairāk kā par 10 %.
Grozījums Nr. 10
Direktīvas priekšlikums
7.a apsvērums (jauns)
(7a)  Dalībvalstu atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvara mērķrādītāji būtu jānosaka, ņemot vērā Parīzes nolīgumā par klimata pārmaiņām izklāstītos pienākumus, milzīgo potenciālu, kas attiecībā uz atjaunojamo energoresursu enerģiju vēl aizvien nav izmantots, un investīciju apjomu, kurš ir nepieciešams, lai īstenotu enerģētikas pārkārtošanu.
Grozījums Nr. 11
Direktīvas priekšlikums
7.b apsvērums (jauns)
(7b)  Savienībai noteiktajam 35 % īpatsvara mērķrādītājam būtu jāpārtop par individuāliem mērķrādītājiem katrai dalībvalstij, un tas būtu jāpanāk ar taisnīgu un atbilstīgu sadalījumu, ņemot vērā katras dalībvalsts IKP un atšķirīgās starta pozīcijas un potenciālu, cita starpā arī to, kāds atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvars attiecīgajai dalībvalstij ir jāsasniedz līdz 2020. gadam.
Grozījums Nr. 12
Direktīvas priekšlikums
8. apsvērums
(8)  Saistoša Savienības atjaunojamo energoresursu enerģijas mērķrādītāja noteikšana 2030. gadam aizvien mudinātu izstrādāt tehnoloģijas, kas ražo atjaunojamo energoresursu enerģiju, un radītu noteiktību investoriem. Savienības līmenī nosprausts mērķrādītājs dalībvalstīm dotu lielāku elastību savus siltumnīcefekta gāzu samazināšanas mērķrādītājus sasniegt pēc iespējas izmaksefektīvāk, ņemot vērā to apstākļus, energoresursu struktūru un iespējas ražot atjaunojamo energoresursu enerģiju.
(8)  Saistoša Savienības mērķrādītāja noteikšana 2030. gadam attiecībā uz atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaru aizvien mudinātu izstrādāt tehnoloģijas, kas ražo atjaunojamo energoresursu enerģiju, un radītu noteiktību investoriem.
Grozījums Nr. 13
Direktīvas priekšlikums
8.a apsvērums (jauns)
(8a)  Dalībvalstīm būtu jāapsver, ciktāl dažādu energoresursu izmantošana ir noderīga, lai sasniegtu mērķi temperatūras kāpumu iegrožot līdz 1,5°C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni un lai sasniegtu mērķi izveidot nefosilu ekonomiku, kas tomēr būtu arī mazoglekļa ekonomika. Komisijai būtu jāizvērtē, pamatojoties uz atmaksāšanās periodu un rezultātiem, kas sasniegti salīdzinājumā ar fosilā kurināmā veidiem, cik lielā mērā dažādi atjaunojamie energoresursi palīdz īstenot minētos mērķus, un jāapsvēr iespēja piedāvāt maksimālo pieļaujamo atmaksāšanās periodu kā ilgtspējības kritēriju, jo īpaši attiecībā uz lignocelulozes biomasu.
Grozījums Nr. 14
Direktīvas priekšlikums
10. apsvērums
(10)  Ja atjaunojamo energoresursu īpatsvars Savienības līmenī neatbilst Savienības trajektorijai virzībā uz vismaz 27 % atjaunojamo energoresursu enerģijas mērķrādītāju, dalībvalstīm būtu jāveic papildu pasākumi. Kā noteikts Regulā [par pārvaldību], ja Komisija, vērtējot integrētos nacionālos enerģētikas un klimata plānus, konstatē vēriena nepietiekamību, tā var Savienības līmenī veikt pasākumus minētā mērķrādītāja garantētai sasniegšanai. Ja Komisija integrēto nacionālo enerģētikas un klimata progresa ziņojumu novērtēšanas laikā konstatē progresa nepietiekamību, dalībvalstīm būtu jāveic Regulā [par pārvaldību] izklāstītie pasākumi, kas tām dod pietiekamu izvēles brīvību.
svītrots
Grozījums Nr. 15
Direktīvas priekšlikums
15. apsvērums
(15)  No atjaunojamajiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas atbalsta shēmas izrādījušās efektīvs līdzeklis, kā sekmēt atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas plašāku izmantošanu. Ja un kad dalībvalstis nolems ieviest atbalsta shēmas, šāds atbalsts būtu jāsniedz tādā veidā, kas pēc iespējas mazāk kropļotu elektroenerģijas tirgu darbību. Tādēļ aizvien lielāks skaits dalībvalstu atbalstu piešķir papildus tirgus ieņēmumiem.
(15)  No atjaunojamajiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas atbalsta shēmas izrādījušās efektīvs līdzeklis, kā sekmēt atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas plašāku izmantošanu. Ja un kad dalībvalstis nolems ieviest atbalsta shēmas, šāds atbalsts būtu jāsniedz tādā veidā, kas pēc iespējas mazāk kropļotu elektroenerģijas tirgu darbību. Tādēļ aizvien vairāk dalībvalstu atbalstu piešķir papildus tirgus ieņēmumiem, tomēr ņemot vērā dažādu tehnoloģiju specifiku un to, ka spēja reaģēt uz tirgus signāliem maziem un lieliem ražotājiem ir atšķirīga.
Grozījums Nr. 16
Direktīvas priekšlikums
16. apsvērums
(16)  Elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem būtu jānorit, radot pēc iespējas mazākas izmaksas patērētājiem un nodokļu maksātājiem. Izstrādājot atbalsta shēmas un piešķirot atbalstu, dalībvalstīm būtu jātiecas līdz minimumam mazināt kopējās sistēmiskās ieviešanas izmaksas, pilnīgi ņemot vērā tīkla un sistēmas attīstīšanas vajadzības, tādējādi iegūto energoresursu struktūru un tehnoloģiju ilgtermiņa potenciālu.
(16)  Elektroenerģijas ražošana no atjaunojamiem energoresursiem, cita starpā arī enerģijas uzkrāšana, būtu jāievieš tā, lai ar enerģētikas pārkārtošanu saistītās ilgtermiņa izmaksas patērētājiem un nodokļu maksātājiem būtu samazinātas līdz minimumam. Izstrādājot atbalsta shēmas un piešķirot atbalstu, dalībvalstīm būtu jātiecas līdz minimumam samazināt kopējās sistēmiskās ieviešanas izmaksas, pilnīgi ņemot vērā tīkla un sistēmas attīstīšanas vajadzības, tādējādi iegūto energoresursu struktūru un tehnoloģiju ilgtermiņa potenciālu. Turklāt dalībvalstīm būtu jāsniedz atbalsts iekārtām, izmantojot piedāvājumu konkursus, kurus var rīkot par konkrētu tehnoloģiju vai kuru priekšmets var būt arī tehnoloģiski neitrāls.
Grozījums Nr. 17
Direktīvas priekšlikums
16.a apsvērums (jauns)
(16a)  Savos 2014. gada 24. oktobra secinājumos par klimata un enerģētikas politikas satvaru laikposmam līdz 2030. gadam Eiropadome 2014. gada oktobrī uzsvēra, ka ir būtiski veidot savstarpēji ciešāk savienotu iekšējo enerģijas tirgu un ka ir vajadzīgs pienācīgs atbalsts, lai iekļautu aizvien lielāku dažādas atjaunojamo energoresursu enerģijas apjomu un lai Savienība šādi varētu pārkārtot savu enerģētiku ar līdera cienīgu vērienu. Tāpēc ir svarīgi nevilcinoties palielināt starpsavienojumu īpatsvaru un panākt progresu ceļā uz Eiropadomes atbalstīto mērķu sasniegšanu, lai tādējādi maksimāli izmantotu visu Enerģētikas savienības potenciālu.
Grozījums Nr. 18
Direktīvas priekšlikums
16.b apsvērums (jauns)
(16b)  Izstrādājot atjaunojamo energoresursu enerģijas atbalsta shēmas, dalībvalstīm būtu jāņem vērā aprites ekonomikas un ES atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas principi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/98/EK1a. Priekšroka būtu jādod risinājumam, ar ko novērš atkritumu rašanos un nodrošina atkritumu pārstrādi. Dalībvalstīm vajadzētu atturēties no tādu atbalsta shēmu veidošanas, kuras ir pretrunā atkritumu apsaimniekošanas mērķiem un kuru dēļ neefektīvi tiek izmantoti pārstrādājami atkritumi. Turklāt dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka saskaņā ar šo direktīvu ieviestie pasākumi nav pretrunā Direktīvā 2008/98/EK noteiktajiem mērķiem.
________________________
1a Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra Direktīva 2008/98/EK par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu (OV L 312, 22.11.2008., 3. lpp.).
Grozījums Nr. 19
Direktīvas priekšlikums
16.c apsvērums (jauns)
(16c)  Attiecībā uz biotisku energoresursu izmantošanu dalībvalstīm būtu jāievieš drošības mehānismi, lai aizsargātu bioloģisko daudzveidību un nepieļautu ekosistēmu noplicināšanos un izzušanu un lai nepieļautu šo resursu izmantošanu citā nolūkā, kas atšķiras no to pašreizējā izmantošanas veida, ja šāda izmantošanas veida maiņa var tieši vai netieši nelabvēlīgi ietekmēt bioloģisko daudzveidību, augsnes sastāvu vai kopējo siltumnīcefekta gāzu bilanci.
Grozījums Nr. 20
Direktīvas priekšlikums
16.d apsvērums (jauns)
(16d)  Ciktāl tas iespējams, dalībvalstīm būtu jāveicina vietējo atjaunojamo energoresursu izmantošana un jādod tiem priekšroka, turklāt nepieļaujot, ka veidojas kropļojošas situācijas, kuru rezultātā pārāk daudz resursu tiek importēts no trešām valstīm. Šajā ziņā būtu jāizvērtē pilna aprites cikla pieeja un jāveicina šādas pieejas īstenošana.
Grozījums Nr. 21
Direktīvas priekšlikums
16.e apsvērums (jauns)
(16e)  Būtu jānodrošina, lai atjaunojamo energoresursu energokopienas, pilsētas un vietējās pašpārvaldes iestādes atbalsta shēmās, kuras ir pieejamas, varētu piedalīties ar tādām pašām tiesībām, kādas ir citiem lieliem dalībniekiem. Tāpēc būtu jāļauj dalībvalstīm veikt attiecīgus pasākumus, tostarp arī sniegt informāciju, tehnisku un finansiālu atbalstu ar vienoto administratīvo kontaktpunktu starpniecību, samazināt administratīvās prasības, iekļaut uz kopienu vērstus solīšanas kritērijus, veidot atjaunojamo energoresursu energokopienu vajadzībām atbilstošus solīšanas periodus vai arī nodrošināt tām iespēju saņemt atlīdzību tiešā atbalsta veidā.
Grozījums Nr. 22
Direktīvas priekšlikums
16.f apsvērums (jauns)
(16f)  Projektējot infrastruktūru, kura ir vajadzīga elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem, būtu jāņem vērā politikas nostādnes attiecībā uz to, lai nodrošinātu līdzdalību projektos cilvēkiem, tostarp pirmiedzīvotājiem, kurus ietekmē šādu projektu īstenošana, pienācīgi ievērojot viņu tiesības uz zemi.
Grozījums Nr. 23
Direktīvas priekšlikums
16.g apsvērums (jauns)
(16g)  Būtu jāsniedz patērētājiem vispusīga informācija, tostarp informācija par ieguvumiem, ko energoefektivitātes ziņā sniedz siltumapgādes un aukstumapgādes sistēmas, un par zemākām elektrotransportlīdzekļu ekspluatācijas izmaksām, tā nodrošinot katram patērētājam iespēju pašam izvēlēties atjaunojamo energoresursu enerģiju un nepieļaujot, ka patērētāji tiek tehnoloģiski norobežoti.
Grozījums Nr. 24
Direktīvas priekšlikums
16.h apsvērums (jauns)
(16h)   Veicinot atjaunojamo energoresursu tirgus attīstību, būtu jāņem vērā nelabvēlīgā ietekme uz citiem tirgus dalībniekiem. Tāpēc ar atbalsta shēmām būtu jāsamazina tirgus izkropļojumu un konkurences izkropļojumu risks.
Grozījums Nr. 25
Direktīvas priekšlikums
17.a apsvērums (jauns)
(17a)  Būtu jāprasa dalībvalstīm nodrošināt, lai tās savas atbalsta shēmas pakāpeniski un daļēji atvērtu citās dalībvalstīs īstenojamiem projektiem tiktāl, cik tas atspoguļo faktiskās plūsmas starp dalībvalstīm, bet atbalsta shēmu plašākai atvēršanai, pārsniedzot šo obligāto slieksni, arī turpmāk vajadzētu būt brīvprātīgai. Dalībvalstīm ir atšķirīgs atjaunojamo energoresursu potenciāls, un tās izmanto dažādas atbalsta shēmas atjaunojamo energoresursu atbalstam valsts mērogā. Lielākā daļa dalībvalstu piemēro atbalsta shēmas, ar kurām nodrošina priekšrocības vienīgi tai enerģijai, kas no atjaunojamiem energoresursiem tiek saražota attiecīgās valsts teritorijā. Valsts atbalsta shēmu pareizai darbībai ir būtiski, lai dalībvalstis varētu kontrolēt savu valsts atbalsta shēmu ietekmi un izmaksas, ņemot vērā savu atšķirīgo potenciālu. Svarīgs līdzeklis, kā panākt šajā direktīvā noteikto mērķi, ir garantēt Direktīvā 2001/77/EK un 2009/28/EK paredzēto valsts atbalsta shēmu pareizu darbību saskaņā ar prasībām, lai tādējādi nezaudētu investoru uzticēšanos un ļautu dalībvalstīm izstrādāt efektīvus pasākumus, kas mērķu sasniegšanai īstenojami valsts līmenī. Šīs direktīvas mērķis ir veicināt pārrobežu atbalstu atjaunojamo energoresursu enerģijai, nepieļaujot nesamērīgu ietekmi uz valsts atbalsta shēmām. Tādēļ līdz ar prasību dalībvalstīm daļēji atvērt savas atbalsta shēmas ar šo direktīvu ievieš brīvprātīgus dalībvalstu sadarbības mehānismus, kas ļauj dalībvalstīm vienoties par to, cik lielā mērā viena dalībvalsts atbalsta enerģijas ražošanu citā dalībvalstī un cik daudz no atjaunojamiem energoresursiem saražotās enerģijas tiek ņemts vērā, nosakot, ciktāl viena vai otra dalībvalsts ir sasniegusi savu vispārējo mērķi. Lai nodrošinātu, ka abi mērķa sasniegšanai paredzētie pasākumi — proti, valsts atbalsta shēmas un sadarbības mehānismi — tiek efektīvi īstenoti, ir būtiski, lai dalībvalstis spētu noteikt, vai un cik lielā mērā — pārsniedzot obligāto atvēršanas minimumu, — to valsts atbalsta shēmas attiecas uz enerģijas ražošanu no atjaunojamiem energoresursiem citās dalībvalstīs, un lai dalībvalstis par to varētu vienoties, piemērojot šajā direktīvā noteiktos sadarbības mehānismus.
Grozījums Nr. 26
Direktīvas priekšlikums
18. apsvērums
(18)  Neskarot atbalsta shēmu pielāgošanu nolūkā tās pieskaņot noteikumiem par valsts atbalstu, atjaunojamo energoresursu atbalsta rīcībpolitikām vajadzētu būt stabilām un būtu jāizvairās tās bieži mainīt. Šādas izmaiņas tieši ietekmē kapitāla finansēšanas izmaksas, projektu īstenošanas izmaksas un līdz ar to kopējās izmaksas par atjaunojamo energoresursu plašākas izmantošanas pasākumiem Savienībā. Dalībvalstīm būtu jānovērš tas, ka kāda atjaunojamo energoresursu enerģijas projektu atbalsta izmaiņas varētu negatīvi ietekmēt to ekonomisko dzīvotspēju. Šādā kontekstā dalībvalstīm būtu jāveicina izmaksefektīvas atbalsta rīcībpolitikas un jānodrošina to finansiālā ilgtspēja.
(18)  Ievērojot LESD 107. un 108. pantu, būtu jānodrošina, ka atjaunojamo energoresursu atbalsta rīcībpolitikas ir prognozējamas un stabilas, un nevajadzētu pieļaut, ka tās bieži mainās vai ka izmaiņas ir ar atpakaļejošu spēku. Neprognozējama un nestabila politika tieši ietekmē kapitāla finansēšanas izmaksas, projektu īstenošanas izmaksas un līdz ar to kopējās izmaksas par atjaunojamo energoresursu plašākas izmantošanas pasākumiem Savienībā. Dalībvalstīm būtu savlaicīgi jāpaziņo par jebkādām izmaiņām atbalsta politikā pirms plānoto izmaiņu veikšanas un tām būtu pienācīgi jāapspriežas ar ieinteresētajām personām. Jebkurā gadījumā dalībvalstis nedrīkstētu pieļaut, ka kāda atjaunojamo energoresursu enerģijas projektu atbalsta izmaiņas negatīvi ietekmē to ekonomisko dzīvotspēju. Šādā kontekstā dalībvalstīm būtu jāveicina izmaksefektīvas atbalsta rīcībpolitikas un jānodrošina to finansiālā ilgtspēja.
Grozījums Nr. 27
Direktīvas priekšlikums
19. apsvērums
(19)  Attiecībā uz pārredzamības palielināšanu, lielāku skaidrību investoriem un patērētājiem un efektīvas pārraudzības iespējām liela nozīme ir dalībvalstu pienākumam sagatavot atjaunojamo energoresursu enerģijas rīcības plānus un progresa ziņojumus un Komisijas pienākumam ziņot par dalībvalstu progresu. Regula [par pārvaldību] šos pienākumus integrē Enerģētikas savienības pārvaldības sistēmā, kurā racionalizēti plānošanas, ziņošanas un uzraudzības pienākumi enerģētikas un klimata jomā. Plašākajā e-platformā, kas izveidota ar Regulu [par pārvaldību], integrēta arī atjaunojamo energoresursu enerģijas pārredzamības platforma.
(19)  Attiecībā uz pārredzamības palielināšanu, lielāku skaidrību investoriem un patērētājiem un efektīvas pārraudzības iespējām liela nozīme ir dalībvalstu pienākumam sagatavot atjaunojamo energoresursu enerģijas rīcības plānus un progresa ziņojumus un Komisijas pienākumam ziņot par dalībvalstu progresu. Lai nodrošinātu, ka galvenā uzmanība enerģētikas pārkārtošanas procesā ir pievērsta iedzīvotājiem, dalībvalstīm savos atjaunojamo energoresursu enerģijas rīcības plānos būtu jāiestrādā ilgtermiņa stratēģijas, ar ko rosina pilsētas, atjaunojamu energoresursu energokopienas un pašpatērētājus ražot enerģiju no atjaunojamiem energoresursiem. Eiropas Parlamenta un Padomes ... Regula [par Enerģētikas savienības pārvaldību, 2016/0375(COD)] šos pienākumus integrē Enerģētikas savienības pārvaldības sistēmā, kurā racionalizēti ilgtermiņa stratēģiju izstrādāšanas, plānošanas, ziņošanas un uzraudzības pienākumi enerģētikas un klimata jomā. Plašākajā e-platformā, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes ... Regulu [par Enerģētikas savienības pārvaldību, 2016/0375(COD)], integrēta arī atjaunojamo energoresursu enerģijas pārredzamības platforma.
Grozījums Nr. 28
Direktīvas priekšlikums
20.a apsvērums (jauns)
(20a)  Atjaunojamie jūras energoresursi sniedz Savienībai unikālu iespēju mazināt savu atkarību no fosilā kurināmā, palīdz sasniegt mērķus, kurus tā nospraudusi attiecībā uz CO2 emisiju samazināšanu, un izveidot jaunu darījumdarbības nozari, kas rada darbvietas plašā tās teritorijā, tostarp tālākajos reģionos. Tāpēc Savienībai ir jātiecas radīt tādu ekonomisko un normatīvo vidi, kas rosina sākt šo energoresursu izmantošanu.
Grozījums Nr. 29
Direktīvas priekšlikums
24.a apsvērums (jauns)
(24a)  Komisijas 2016. gada 20. jūlija paziņojumā „Eiropas mazemisiju mobilitātes stratēģija” ir uzsvērts, cik ļoti svarīgas vidējā termiņā aviācijas nozarei ir modernās biodegvielas. Komerciālā aviācija ir pilnībā atkarīga no šķidrās degvielas, jo civilās aviācijas gaisa kuģu nozarē tai nav nedz drošu, nedz sertificētu alternatīvu.
Grozījums Nr. 30
Direktīvas priekšlikums
25. apsvērums
(25)  Lai nodrošinātu, ka IX pielikumā ņemti vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2008/98/EK17 noteiktie atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas principi, Savienības ilgtspējas kritēriji un vajadzība nodrošināt, ka pielikums, sekmējot atkritumu un atlikumu izmantošanu, nerada papildu pieprasījumu pēc zemes, Komisijai, pielikumu regulāri izvērtējot, būtu jāapsver iespēja tajā iekļaut papildu sākvielas, kas nerada ievērojamus (blakus)produktu, atkritumu vai atlikumu tirgu izkropļojumus.
(25)  Lai nodrošinātu, ka IX pielikumā ir ņemti vērā aprites ekonomikas principi, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2008/98/EK17 noteiktie atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas principi, Savienības ilgtspējas kritēriji, emisiju aprites cikla izvērtējums un vajadzība nodrošināt, ka pielikums, sekmējot atkritumu un atlikumu izmantošanu, nerada papildu pieprasījumu pēc zemes, Komisijai būtu pielikums regulāri jāizvērtē un grozījumos, kurus tā ierosina, jāapsver ietekme uz (blakus)produktu, atkritumu vai atlikumu tirgiem.
__________________
__________________
17 Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra Direktīva 2008/98/EK par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu (OV L 312, 22.11.2008., 3. lpp.).
17 Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra Direktīva 2008/98/EK par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu (OV L 312, 22.11.2008., 3. lpp.).
Grozījums Nr. 31
Direktīvas priekšlikums
25.a apsvērums (jauns)
(25a)  Eiropas Parlamenta 2017. gada 4. aprīļa rezolūcijā par palmu eļļu un lietus mežu izciršanu pausts aicinājums Komisijai, vēlams līdz 2020. gadam, veikt pasākumus, lai izbeigtu biodegvielu sastāvā izmantot tās augu eļļas, tostarp palmu eļļu, kuru dēļ tiek izcirsti meži.
Grozījums Nr. 32
Direktīvas priekšlikums
28. apsvērums
(28)  Nosakot dalībvalstu atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaru, vajadzētu būt iespējai ņemt vērā importēto elektroenerģiju, ko iegūst no atjaunojamajiem energoresursiem ārpus Savienības. Lai garantētu tradicionālās enerģijas efektīvu aizstāšanu ar atjaunojamo energoresursu enerģiju Savienībā un trešās valstīs, jānodrošina uzticama šādas enerģijas importa izsekojamība un uzskaite. Tiks apsvērta iespēja slēgt nolīgumus ar trešām valstīm par iespējām organizēt šādu tirdzniecību ar elektroenerģiju, kas iegūta no atjaunojamajiem energoresursiem. Ja saskaņā ar lēmumu, kas šajā sakarā pieņemts, ievērojot Enerģētikas kopienas līgumu18, attiecīgie šīs direktīvas noteikumi uzliek saistības minētā līguma līgumslēdzējām pusēm, tām būtu jāpiemēro šajā direktīvā paredzētie dalībvalstu savstarpējas sadarbības pasākumi.
(28)  Nosakot dalībvalstu atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaru, vajadzētu būt iespējai ņemt vērā importēto elektroenerģiju, ko iegūst no atjaunojamajiem energoresursiem ārpus Savienības. Lai garantētu tradicionālās enerģijas efektīvu aizstāšanu ar atjaunojamo energoresursu enerģiju Savienībā un trešās valstīs, jānodrošina uzticama šādas enerģijas importa izsekojamība un uzskaite un jāpanāk, ka šāds imports pilnībā atbilst starptautisko tiesību normām. Tiks apsvērta iespēja slēgt nolīgumus ar trešām valstīm par iespējām organizēt šādu tirdzniecību ar elektroenerģiju, kas iegūta no atjaunojamajiem energoresursiem. Ja saskaņā ar lēmumu, kas šajā sakarā pieņemts, ievērojot Enerģētikas kopienas līgumu18, attiecīgie šīs direktīvas noteikumi uzliek saistības minētā līguma līgumslēdzējām pusēm, tām būtu jāpiemēro šajā direktīvā paredzētie dalībvalstu savstarpējas sadarbības pasākumi.
__________________
__________________
18 OV L 198, 20.7.2006., 18. lpp.
18 OV L 198, 20.7.2006., 18. lpp.
Grozījums Nr. 33
Direktīvas priekšlikums
28.a apsvērums (jauns)
(28a)  Ja dalībvalstis apņemas īstenot kopīgus projektus ar vienu vai vairākām trešām valstīm saistībā ar elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamiem energoresursiem, tad šādus kopīgus projektus ir lietderīgi attiecināt tikai uz nesen būvētām iekārtām vai iekārtām, kuru jauda ir nesen palielināta. Tas palīdzēs nodrošināt, lai no atjaunojamiem energoresursiem iegūtas enerģijas īpatsvars trešo valstu kopējā energopatēriņa apjomā nesamazinātos tādēļ, ka no atjaunojamiem energoresursiem iegūtā enerģija tiek importēta Savienībā. Dalībvalstīm, kas šādus projektus īsteno, būtu arī jāpanāk, lai daļu no elektroenerģijas, kas saražota iekārtās, uz kurām attiecas kopīgais projekts, attiecīgā trešā valsts patērētu savām vajadzībām. Turklāt Komisijai un dalībvalstīm būtu jāmudina attiecīgā trešā valsts izstrādāt atjaunojamo energoresursu politiku, iekļaujot tajā vērienīgus mērķus.
Grozījums Nr. 34
Direktīvas priekšlikums
28.b apsvērums (jauns)
(28b)   Ar šo direktīvu ne vien izveido Savienības sistēmu, kura veicina atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanu, bet arī palielina iespējamo labvēlīgo ietekmi, ko Savienība un dalībvalstis varētu just, veicinot atjaunojamo energoresursu nozares straujāku attīstību trešās valstīs. Savienībai un dalībvalstīm būtu jāveicina pētniecība, izstrāde un investīcijas atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošanas nozarē jaunattīstības valstīs un citās partnervalstīs, tā stiprinot šo valstu vides un ekonomikas ilgtspēju un spēju eksportēt atjaunojamo energoresursu enerģiju. Turklāt atjaunojamo energoresursu enerģijas imports no partnervalstīm var palīdzēt Savienībai un dalībvalstīm sasniegt pašu noteiktos vērienīgos oglekļa emisiju samazināšanas mērķus.
Grozījums Nr. 35
Direktīvas priekšlikums
28.c apsvērums (jauns)
(28c)   Aizvien vairāk jaunattīstības valstu ir pieņēmušas atjaunojamo energoresursu politiku, kas īstenojama valsts līmenī, jo vēlas ražot enerģiju no atjaunojamiem energoresursiem, lai apmierinātu augošo pieprasījumu pēc enerģijas. Vairāk nekā 173 valstis, tostarp 117 jaunattīstības un jaunietekmes valstis, līdz 2015. gada beigām bija noteikušas sev mērķrādītājus attiecībā uz atjaunojamo energoresursu enerģiju.
Grozījums Nr. 36
Direktīvas priekšlikums
28.d apsvērums (jauns)
(28d)   Enerģijas izmantošana jaunattīstības valstīs ir cieši saistīta ar vairākiem sociāliem jautājumiem: nabadzības mazināšana, izglītība, veselība, iedzīvotāju skaita pieaugums, nodarbinātība, uzņēmējdarbība, sakari, urbanizācija un iespēju trūkums sievietēm. Atjaunojamo energoresursu enerģijai ir tas svarīgais potenciāls, kas ļauj kopīgi risināt gan attīstībai, gan videi problemātiskus jautājumus. Pēdējos gados alternatīvo energotehnoloģiju attīstība gan darbības rezultātu, gan izmaksu samazināšanās ziņā ir bijusi iespaidīga. Turklāt daudzām jaunattīstības valstīm ir īpaši izdevīgas starta pozīcijas, lai varētu izstrādāt jaunas paaudzes energotehnoloģijas. Atjaunojamo energoresursu enerģija var dot labumu ne vien attīstībai un videi, bet ar to var arī panākt lielāku drošību un ekonomisko stabilitāti. Ja biežāk tiktu izmantoti atjaunojamie energoresursi, tad samazinātos atkarība no dārga fosilā kurināmā importa un tas palīdzētu daudzām valstīm uzlabot savu maksājumu bilanci.
Grozījums Nr. 37
Direktīvas priekšlikums
31.a apsvērums (jauns)
(31a)  Atkarībā no teritorijas ģeoloģiskajām īpatnībām ģeotermālās enerģijas ražošanas procesā no pazemes šķidrajiem iežiem un citiem dziļāku ģeoloģisku formāciju slāņiem gaisā var nonākt siltumnīcefekta gāzes un citas vielas. Investīcijas būtu jānovirza tikai uz tādiem ģeotermālās enerģijas ražošanas projektiem, kuriem ir maza ietekme uz vidi un kuru īstenošanas rezultātā tiek iegūts siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījums salīdzinājumā ar tradicionālo resursu izmantošanu. Tāpēc Komisijai līdz 2018. gada decembrim būtu jāapsver, vai ir jāizstrādā likumdošanas priekšlikums, lai reglamentētu jebkādu veselībai un videi kaitīgu vielu, tostarp CO2, emisijas no ģeotermālās enerģijas ražotnēm gan dzīļu izpētes, gan ražotņu ekspluatācijas posmā.
Grozījums Nr. 38
Direktīvas priekšlikums
33. apsvērums
(33)  Valsts un reģionālajā mērogā pieņemtie noteikumi un saistības attiecībā uz minimālajām prasībām atjaunojamo energoresursu enerģijas lietošanai jaunās un atjaunotās ēkās ir būtiski sekmējuši atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanu. Šie pasākumi Savienībā būtu jāsekmē plašākā mērogā, vienlaikus ar būvniecības noteikumiem un būvnormatīviem veicinot atjaunojamo energoresursu enerģijas energoefektīvāku izmantošanu.
(33)  Valsts, reģionālā un vietējā mērogā pieņemtie noteikumi un saistības attiecībā uz minimālajām prasībām atjaunojamo energoresursu enerģijas lietošanai jaunās un atjaunotās ēkās ir būtiski sekmējuši atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanu. Šie pasākumi Savienībā būtu jāsekmē plašākā mērogā, vienlaikus ar būvniecības noteikumiem un būvnormatīviem veicinot atjaunojamo energoresursu enerģijas energoefektīvāku izmantošanu līdz ar energotaupības un energoefektivitātes pasākumu īstenošanu.
Grozījums Nr. 39
Direktīvas priekšlikums
35. apsvērums
(35)  Lai nodrošinātu, ka nacionālie atjaunojamo energoresursu siltumapgādes un aukstumapgādes attīstīšanas pasākumi ir balstīti uz visaptverošu valsts atjaunojamo energoresursu un atkritumu enerģijas potenciāla kartēšanu un analīzi un paredz aizvien pilnvērtīgāk izmantot atjaunojamo energoresursu enerģiju un atlikumsiltuma un atlikumaukstuma avotus, ir lietderīgi prasīt, lai dalībvalstis novērtē savu valsts atjaunojamo energoresursu potenciālu un atlikumsiltuma un atlikumaukstuma izmantojumu siltumapgādē un aukstumapgādē, jo īpaši nolūkā veicināt atjaunojamo energoresursu enerģijas plašāku izmantošanu siltumapgādes un aukstumapgādes iekārtās un atbalstīt efektīvu un konkurētspējīgu centralizēto siltumapgādi un aukstumapgādi, kas definēta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2012/27/ES21 2. panta 41. punktā. Lai nodrošinātu saskanību ar siltumapgādei un aukstumapgādei piemērojamajām energoefektivitātes prasībām un mazinātu administratīvo slogu, šis novērtējums būtu jāietver visaptverošajos novērtējumos, ko veic un paziņo saskaņā ar minētās direktīvas 14. pantu.
(35)  Lai nodrošinātu, ka nacionālie atjaunojamo energoresursu siltumapgādes un aukstumapgādes attīstīšanas pasākumi ir balstīti uz visaptverošu valsts atjaunojamo energoresursu un atkritumu enerģijas potenciāla kartēšanu un analīzi un paredz aizvien pilnvērtīgāk izmantot atjaunojamo energoresursu enerģiju — šajā nolūkā jo īpaši atbalstot inovatīvas tehnoloģijas, piemēram, siltumsūkņu, ģeotermālās un saules siltumenerģijas tehnoloģijas, — un atlikumsiltuma un atlikumaukstuma avotus, ir lietderīgi prasīt, lai dalībvalstis novērtē savu valsts atjaunojamo energoresursu potenciālu un atlikumsiltuma un atlikumaukstuma izmantojumu siltumapgādē un aukstumapgādē, jo īpaši nolūkā veicināt atjaunojamo energoresursu enerģijas plašāku izmantošanu siltumapgādes un aukstumapgādes iekārtās un atbalstīt efektīvu un konkurētspējīgu centralizēto siltumapgādi un aukstumapgādi, kas definēta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2012/27/ES21 2. panta 41. punktā. Lai nodrošinātu saskanību ar siltumapgādei un aukstumapgādei piemērojamām energoefektivitātes prasībām un mazinātu administratīvo slogu, šis novērtējums būtu jāietver visaptverošajos novērtējumos, ko veic un paziņo saskaņā ar minētās direktīvas 14. pantu.
__________________
__________________
21 Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Direktīva 2012/27/ES par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK (OV L 315, 14.11.2012., 1. lpp.).
21 Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Direktīva 2012/27/ES par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK (OV L 315, 14.11.2012., 1. lpp.).
Grozījums Nr. 40
Direktīvas priekšlikums
36. apsvērums
(36)  Pieredze liecina, ka pārredzamu noteikumu trūkums, kā arī neefektīva dažādu atļauju piešķiršanas iestāžu koordinācija kavē atjaunojamo energoresursu enerģijas plašāku ieviešanos. Tāda vienota administratīvā kontaktpunkta izveidei, kas integrētu vai koordinētu visus atļauju piešķiršanas procesus, vajadzētu mazināt sarežģītību un palielināt efektivitāti un pārredzamību. Būtu jāoptimizē administratīvās apstiprināšanas procedūras, nosakot pārredzamus grafikus iekārtām, kurās izmanto atjaunojamo energoresursu enerģiju. Plānošanas noteikumi un vadlīnijas būtu jāpielāgo tā, lai ņemtu vērā rentablu un videi labvēlīgu atjaunojamo energoresursu siltumapgādes un aukstumapgādes un elektroenerģijas aprīkojumu. Šī direktīva, jo īpaši noteikumi par atļauju piešķiršanas procesa organizāciju un ilgumu, būtu jāpiemēro, neskarot starptautiskās un Savienības tiesības, tostarp noteikumus vides un cilvēka veselības aizsardzībai.
(36)  Pieredze liecina, ka pārredzamu noteikumu trūkums, kā arī neefektīva dažādu atļauju piešķiršanas iestāžu koordinācija kavē atjaunojamo energoresursu enerģijas plašāku ieviešanos. Tāda vienota administratīvā kontaktpunkta izveidei, kas integrētu vai koordinētu visus atļauju piešķiršanas procesus, vajadzētu mazināt sarežģītību un palielināt efektivitāti un pārredzamību, cita starpā arī atjaunojamo energoresursu enerģijas pašpatērētājiem un atjaunojamo energoresursu energokopienām. Būtu jāoptimizē administratīvās apstiprināšanas procedūras, nosakot pārredzamus grafikus iekārtām, kurās izmanto atjaunojamo energoresursu enerģiju. Plānošanas noteikumi un vadlīnijas būtu jāpielāgo tā, lai ņemtu vērā rentablu un videi labvēlīgu atjaunojamo energoresursu siltumapgādes un aukstumapgādes un elektroenerģijas aprīkojumu. Šī direktīva, jo īpaši noteikumi par atļauju piešķiršanas procesa organizāciju un ilgumu, būtu jāpiemēro, neskarot starptautiskās un Savienības tiesības, tostarp noteikumus vides un cilvēka veselības aizsardzībai.
Grozījums Nr. 41
Direktīvas priekšlikums
43. apsvērums
(43)  Vienīgā funkcija izcelsmes apliecinājumiem, kas izdoti, piemērojot šo direktīvu, ir parādīt galalietotājiem, ka dotā enerģijas daļa vai daudzums ir ražots no atjaunojamajiem energoresursiem. Izcelsmes apliecinājumu var nodot no viena turētāja citam neatkarīgi no enerģijas, uz kuru tas attiecas. Tomēr, lai nodrošinātu to, ka atjaunojamo energoresursu enerģijas vienība lietotājam tiek norādīta tikai vienreiz, būtu jānovērš divkārša izcelsmes apliecinājumu uzskaite un norādīšana. Atjaunojamo energoresursu enerģiju, kuras izcelsmes apliecinājumu ražotājs pārdevis atsevišķi, nevajadzētu galalietotājam norādīt vai pārdot kā atjaunojamo energoresursu enerģiju.
(43)  Vienīgā funkcija izcelsmes apliecinājumiem, kas izdoti, piemērojot šo direktīvu, ir parādīt galalietotājiem, ka dotā enerģijas daļa vai daudzums ir ražots no atjaunojamajiem energoresursiem. Izcelsmes apliecinājumu var nodot no viena turētāja citam neatkarīgi no enerģijas, uz kuru tas attiecas. Tomēr, lai nodrošinātu, ka atjaunojamo energoresursu enerģijas vienība lietotājam tiek norādīta tikai vienreiz, būtu jānovērš divkārša izcelsmes apliecinājumu uzskaite un norādīšana. Atjaunojamo energoresursu enerģiju, kuras izcelsmes apliecinājumu ražotājs pārdevis atsevišķi, nevajadzētu galalietotājam norādīt vai pārdot kā atjaunojamo energoresursu enerģiju. „Zaļos sertifikātus”, ko izmanto atbalsta shēmām, ir svarīgi nošķirt no izcelsmes apliecinājumiem.
Grozījums Nr. 42
Direktīvas priekšlikums
45. apsvērums
(45)  Svarīgi nodrošināt informāciju par to, kā atbalstāmo elektroenerģiju piešķir galalietotājiem. Lai uzlabotu šīs patērētājiem sniedzamās informācijas kvalitāti, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka par visām saražotās atjaunojamo energoresursu enerģijas vienībām tiek izdoti izcelsmes apliecinājumi. Turklāt, lai nepieļautu dubultu kompensāciju, izcelsmes apliecinājumus nevajadzētu piešķirt atjaunojamo energoresursu enerģijas ražotājiem, kuri jau saņem finansiālu atbalstu. Tomēr šie izcelsmes apliecinājumi būtu jāizmanto informēšanai, lai galapatērētāji varētu saņemt skaidrus, uzticamus un pietiekamus pierādījumus, ka attiecīgās enerģijas vienības ir atjaunojamas izcelsmes. Turklāt tādas elektroenerģijas izcelsmes apliecinājumi, par kuru saņemts atbalsts, būtu jāizsola tirgū un ieņēmumi būtu jāizlieto publisko atjaunojamo energoresursu enerģijas subsīdiju mazināšanai.
(45)  Svarīgi nodrošināt informāciju par to, kā atbalstāmo elektroenerģiju piešķir galalietotājiem. Lai uzlabotu šīs patērētājiem sniedzamās informācijas kvalitāti, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka par visām saražotās atjaunojamo energoresursu enerģijas vienībām tiek izdoti izcelsmes apliecinājumi.
Grozījums Nr. 43
Direktīvas priekšlikums
49. apsvērums
(49)  Ir apzinātas iespējas nodrošināt ekonomisko izaugsmi ar inovācijām un ilgtspējīgu un konkurētspējīgu enerģētikas politiku. Bieži vien atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošana ir atkarīga no vietējiem vai reģionāliem MVU. Ir svarīgas tās izaugsmes un nodarbinātības iespējas, ko dalībvalstīm un to reģioniem dod investīcijas atjaunojamo energoresursu enerģijas reģionālajā un vietējā ražošanā. Tādēļ Komisijai un dalībvalstīm būtu jāatbalsta valsts un reģionālā līmeņa attīstības pasākumi šajās jomās, jāveicina apmaiņa ar paraugpraksi atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošanā starp vietējām un reģionālām iniciatīvām un šajā jomā jāsekmē kohēzijas politikas finansējuma izmantošana.
(49)  Ir apzinātas iespējas nodrošināt ekonomisko izaugsmi ar inovācijām un ilgtspējīgu un konkurētspējīgu enerģētikas politiku. Bieži vien atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošana ir atkarīga no vietējiem vai reģionāliem MVU. Ir svarīgas tās vietējo uzņēmumu veidošanās, ilgtspējīgas izaugsmes un kvalitatīvas nodarbinātības iespējas, ko dalībvalstīm un to reģioniem dod investīcijas atjaunojamo energoresursu enerģijas reģionālajā un vietējā ražošanā. Tādēļ Komisijai un dalībvalstīm būtu jāveicina un jāatbalsta valsts un reģionāla līmeņa attīstības pasākumi šajās jomās, jāveicina apmaiņa ar paraugpraksi atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošanā starp vietējām un reģionālajām iniciatīvām un jānodrošina vairāk tehniskās palīdzības un apmācības programmu, lai vietējiem speciālistiem būtu pamatīgākas zināšanas normatīvu, tehnikas un finanšu jomā un lai palīdzētu viņiem vairāk uzzināt par finansēšanas iespējām, kas ir pieejamas, cita starpā arī par to, kā mērķtiecīgāk izmantot Savienības finansējumu, piemēram, kā šajā jomā izmantot kohēzijas politikas finansējumu.
Grozījums Nr. 44
Direktīvas priekšlikums
49.a apsvērums (jauns)
(49a)  Vietējās un reģionālās pašpārvaldes iestādes bieži vien ir noteikušas vērienīgākus atjaunojamo energoresursu mērķrādītājus, kas pārsniedz valsts mērķrādītājus. Reģionālo un vietējo pašpārvaldes iestāžu apņemšanās stimulēt atjaunojamo energoresursu un energoefektivitātes attīstību pašlaik tiek atbalstīta ar dažādu tīklu starpniecību, piemēram, ar Pilsētas mēru paktu, Eiropas Viedo pilsētu vai Viedo kopienu iniciatīvu, un ar ilgtspējīgas enerģētikas rīcības plānu izstrādāšanu. Šādi tīkli ir neaizstājami un būtu jāpaplašina, jo tie palielina informētību un veicina apmaiņu ar paraugpraksi un finansiālā atbalsta pieejamību. Minētajā kontekstā Komisijai būtu jāatbalsta arī tie reģioni un vietējās pašpārvaldes iestādes, kas ir kļuvuši par līderiem un ir ieinteresēti sadarboties pārrobežu mērogā, un tādēļ jāpalīdz tiem veidot sadarbības mehānismus, piemēram, Eiropas teritoriālās sadarbības grupu, kurā dažādu dalībvalstu valsts iestādes var apvienoties un kopīgi sniegt pakalpojumus un īstenot projektus bez prasības vispirms noslēgt starptautisku vienošanos, kas jāratificē valstu parlamentiem.
Grozījums Nr. 45
Direktīvas priekšlikums
49.b apsvērums (jauns)
(49b)  Vietējās pašpārvaldes iestādes un pilsētas ir vadošais dzinējspēks, kas rosina īstenot enerģētikas pārkārtošanu un palielināt atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanu. Vietējās pašvaldības ir iedzīvotājiem tuvākais pārvaldes līmenis, tāpēc to darbībai ir izšķiroša nozīme, lai panāktu sabiedrības atbalstu mērķiem, kurus Savienība nospraudusi enerģētikas un klimata jomā, un arī lai ieviestu decentralizētākas un integrētākas energosistēmas. Ir svarīgi nodrošināt pilsētām, mazpilsētām un reģioniem vieglāk pieejamu finansējumu, tā veicinot investīcijas vietējā atjaunojamo energoresursu enerģijas nozarē.
Grozījums Nr. 46
Direktīvas priekšlikums
49.c apsvērums (jauns)
(49c)  Būtu jāapsver arī citi inovatīvi pasākumi, ar ko piesaistīt vairāk investīciju jaunām tehnoloģijām, piemēram, energoefektivitātes līgumi un standartizācijas procesi publiskā finansējuma jomā.
Grozījums Nr. 47
Direktīvas priekšlikums
50. apsvērums
(50)  Veicinot atjaunojamo energoresursu tirgus attīstību, jāņem vērā tā labvēlīgā ietekme uz reģionu un vietējas attīstības iespējām, eksporta iespējām, sociālo kohēziju un nodarbinātības iespējām, jo īpaši attiecībā uz MVU, kā arī neatkarīgiem enerģijas ražotājiem.
(50)  Veicinot atjaunojamo energoresursu tirgus attīstību, jāņem vērā tā labvēlīgā ietekme uz reģionu un vietējas attīstības iespējām, eksporta iespējām, sociālo kohēziju un nodarbinātības iespējām, jo īpaši attiecībā uz MVU, kā arī neatkarīgiem enerģijas ražotājiem, tostarp atjaunojamo energoresursu enerģijas pašpatērētājiem un atjaunojamo energoresursu energokopienām.
Grozījums Nr. 48
Direktīvas priekšlikums
51. apsvērums
(51)  Līguma par Eiropas Savienības darbību 349. pantā ir atzīta tālāko reģionu īpašā situācija. Tālāko reģionu enerģētikas sektoram bieži vien raksturīga izolētība, ierobežots piedāvājums un atkarība no fosilajiem kurināmajiem, tomēr tiem ir svarīgi vietēji atjaunojamie energoresursi. Tādējādi tālākie reģioni varētu rādīt piemēru, kā Savienībā var izmantot inovatīvas energotehnoloģijas. Tāpēc ir jāveicina atjaunojamo energoresursu enerģijas plašāka izmantošana, lai šie reģioni iegūtu lielāku enerģētisko neatkarību, un jāatzīst to īpašā situācija atjaunojamo energoresursu enerģijas potenciāla un publiskā atbalsta nepieciešamības ziņā.
(51)  LESD 349. pantā ir atzīta tālāko reģionu īpašā situācija. Tālāko reģionu enerģētikas sektoram bieži vien raksturīga izolētība, ierobežots un dārgāks piedāvājums un atkarība no fosilajiem kurināmajiem, tomēr tiem ir svarīgi vietēji atjaunojamie energoresursi, jo īpaši biomasa, un jūras energoresursi. Tādējādi tālākie reģioni varētu rādīt piemēru, kā Savienībā var izmantot inovatīvas energotehnoloģijas, un kļūt par teritorijām, kurās 100 % enerģijas tiek ražota no atjaunojamiem energoresursiem. Tāpēc atjaunojamo energoresursu enerģijas stratēģija ir jāpielāgo, lai šie reģioni iegūtu lielāku enerģētisko neatkarību, jānostiprina energoapgādes drošība un jāatzīst to īpašā situācija atjaunojamo energoresursu enerģijas potenciāla un publiskā atbalsta nepieciešamības ziņā. Turklāt būtu jānodrošina, ka tālākie reģioni spēj pilnībā izmantot savus resursus, ievērojot stingrus ilgtspējas kritērijus un vietējos apstākļus un vajadzības, lai palielinātu atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošanu un nostiprinātu savu enerģētisko neatkarību.
Grozījums Nr. 49
Direktīvas priekšlikums
52. apsvērums
(52)  Ir piemēroti dot iespēju izstrādāt decentralizētas atjaunojamo energoresursu enerģijas tehnoloģijas nediskriminējošos apstākļos un nekavējot finansiālas investīcijas infrastruktūrā. Pārejai uz decentralizētu enerģijas ražošanu ir daudz priekšrocību, tostarp tā ļauj izmantot vietējos energoresursus, palielināt vietējo energoapgādes drošību, samazināt transportēšanas attālumus un enerģijas zudumus sakarā ar enerģijas pārvadi. Šāda decentralizācija arī veicina kopienu attīstību un kohēziju, nodrošinot ienākumu avotus un radot darbvietas vietējā mērogā.
(52)  Ir piemēroti dot iespēju izstrādāt decentralizētas atjaunojamo energoresursu enerģijas tehnoloģijas un uzkrāšanas sistēmas nediskriminējošos apstākļos un nekavējot finansiālas investīcijas infrastruktūrā. Pārejai uz decentralizētu enerģijas ražošanu ir daudz priekšrocību, tostarp tā ļauj izmantot vietējos energoresursus, palielināt vietējo energoapgādes drošību, samazināt transportēšanas attālumus un enerģijas zudumus sakarā ar enerģijas pārvadi. Šāda decentralizācija arī veicina kopienu attīstību un kohēziju, nodrošinot ienākumu avotus un radot darbvietas vietējā mērogā.
Grozījums Nr. 50
Direktīvas priekšlikums
53. apsvērums
(53)  Atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas pašpatēriņam kļūstot aizvien nozīmīgākam, ir jādefinē, kas ir atjaunojamo energoresursu enerģijas pašpatērētāji, un ir vajadzīgs tiesiskais regulējums, kas ļautu pašpatērētājiem ražot, uzkrāt, patērēt un pārdot elektroenerģiju, nesaskaroties ar nesamērīgiem šķēršļiem. Dažos gadījumos būtu jāatļauj kolektīvais pašpatēriņš, lai, piemēram, daudzdzīvokļu māju iemītnieki varētu gūt labumu no patērētāju iespēcinātības tādā pašā apmērā kā savrupmājās dzīvojošas ģimenes.
(53)  Atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas pašpatēriņam kļūstot aizvien nozīmīgākam, ir jādefinē, kas ir atjaunojamo energoresursu enerģijas pašpatērētāji, un ir vajadzīgs tiesiskais regulējums, kas ļautu pašpatērētājiem ražot, uzkrāt, patērēt un pārdot elektroenerģiju, nesaskaroties ar nesamērīgiem šķēršļiem. Ar tarifiem un atlīdzību par pašpatēriņu vajadzētu stimulēt viedāku tehnoloģiju izmantošanu atjaunojamo energoresursu integrācijai un motivēt atjaunojamo energoresursu enerģijas pašpatērētājus pieņemt patērētājam un tīklam abpusēji izdevīgus lēmumus investēt. Lai rastu šādu līdzsvaru, ir jānodrošina atjaunojamo energoresursu enerģijas pašpatērētājiem un atjaunojamo energoresursu kopienām tiesības par elektroenerģiju, ko tie paši no atjaunojamiem energoresursiem ir saražojuši un ievada tīklā, saņemt atlīdzību, kura atspoguļo vismaz ievadītās elektroenerģijas tirgus vērtību un arī vērtību, kas ilgtermiņā nodrošināta tīklam, videi un sabiedrībai. Šāda vērtība ir jānosaka, ņemot vērā gan pašpatēriņa ilgtermiņa izmaksas, gan ieguvumus, kas nodrošināti tīklam, sabiedrībai un videi, jo nav radušās izmaksas, sevišķi tad, ja klāt nāk arī citi izkliedētie energoresursi, piemēram, energoefektivitāte, enerģijas uzkrāšana, pieprasījumreakcija un kopienas tīkli. Šī atlīdzība būtu jānosaka, pamatojoties uz izkliedēto energoresursu izmaksu un ieguvumu analīzi, kas veikta, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes ... Direktīvas [par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu (pārstrādāta redakcija), 2016/0380(COD)] 59. pantu.
Grozījums Nr. 51
Direktīvas priekšlikums
53.a apsvērums (jauns)
(53a)  Dažos gadījumos būtu jāatļauj kolektīvais pašpatēriņš, lai, piemēram, daudzdzīvokļu māju iemītnieki varētu gūt labumu no patērētāju iespēcinātības tādā pašā apmērā kā savrupmājās dzīvojošas ģimenes. Ja ir iespējams kolektīvais pašpatēriņš, tad atjaunojamo energoresursu energokopienas ar mazāku patēriņu un zemākiem piegādes tarifiem var arī palielināt energoefektivitāti mājsaimniecības līmenī un palīdzēt cīnīties pret enerģētisko nabadzību. Dalībvalstīm būtu jāizmanto šī iespēja un tādēļ cita starpā jāizvērtē, cik lielā mērā ir iespējams nodrošināt, ka energokopienai var pievienoties mājsaimniecības, kas citādi to nevarētu izdarīt, tostarp neaizsargāti patērētāji un īrnieki.
Grozījums Nr. 52
Direktīvas priekšlikums
53.b apsvērums (jauns)
(53b)  Dalībvalstīm ir jāpanāk, ka tiek ievēroti patēriņa noteikumi un ka tiek īstenoti jauni vai spēcīgāki pasākumi, ar ko apkaro piespiedu pārdošanu, negodīgu tirgošanos un maldinošus paziņojumus par atjaunojamo energoresursu enerģijas aprīkojuma uzstādīšanu, jo tas galvenokārt ietekmē pašas neaizsargātākās iedzīvotāju grupas (piem., vecos ļaudis, lauku iedzīvotājus u. c.).
Grozījums Nr. 53
Direktīvas priekšlikums
54. apsvērums
(54)  Vietējo iedzīvotāju iesaistīšanās atjaunojamo energoresursu enerģijas projektos ar atjaunojamo energoresursu energokopienu starpniecību ir devusi ievērojamu pievienoto vērtību, kas izpaužas kā atjaunojamo energoresursu enerģijas noderīguma atzīšana vietējā mērogā un papildu privātā kapitāla pieejamība. Nākotnē aizvien palielinoties atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošanas jaudai, šāda vietējās sabiedrības iesaistīšanās kļūs vēl izšķirošāka.
(54)  Vietējo iedzīvotāju un vietējo pašpārvaldes iestāžu dalība atjaunojamo energoresursu enerģijas projektos ar atjaunojamo energoresursu energokopienu starpniecību ir devusi ievērojamu pievienoto vērtību, kas izpaužas kā atjaunojamo energoresursu enerģijas noderīguma atzīšana vietējā mērogā un papildu privātā kapitāla pieejamība, un tas savukārt nozīmē vietējas investīcijas, plašāku izvēli patērētājiem un iedzīvotāju lielāku dalību enerģētikas pārkārtošanas procesā, proti, uz līdzdalību tiek rosinātas mājsaimniecības, kuras citādi to nevarētu izdarīt, tiek palielināta energoefektivitāte mājsaimniecības līmenī, un mazāks patēriņš un zemāki piegādes tarifi palīdz cīnīties pret enerģētisko nabadzību. Nākotnē aizvien palielinoties atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošanas jaudai, šāda vietējās sabiedrības iesaistīšanās kļūs vēl izšķirošāka.
Grozījums Nr. 54
Direktīvas priekšlikums
55.a apsvērums (jauns)
(55a)  Ir svarīgi, lai dalībvalstis nodrošinātu, ka tīkla izmaksas un nodevas visiem elektroenerģijas sistēmas lietotājiem ir sadalītas taisnīgi, neradot izkropļojumus. Visiem tīkla tarifiem būtu jāatspoguļo izmaksas.
Grozījums Nr. 55
Direktīvas priekšlikums
57. apsvērums
(57)  Vairākas dalībvalstis siltumapgādes un aukstumapgādes sektorā īstenojušas pasākumus nolūkā sasniegt savu 2020. gadam izvirzīto atjaunojamo energoresursu enerģijas mērķrādītāju. Tomēr, tā kā nav saistošu nacionālo mērķrādītāju laikposmam pēc 2020. gada, ar atlikušajiem valstīs nodrošinātajiem stimuliem vien var nepietikt, lai īstenotu dekarbonizācijas ilgtermiņa mērķus, kas izvirzīti 2030. gadam un 2050. gadam. Lai nodrošinātu virzību uz šiem mērķiem, stiprinātu investoriem vajadzīgo noteiktību un veicinātu to, ka Savienības mērogā tiek izveidots tirgus siltumapgādei un aukstumapgādei no atjaunojamajiem energoresursiem, vienlaikus ievērojot principu „energoefektivitāte pirmajā vietā”, ir lietderīgi sekmēt dalībvalstu centienus nodrošināt siltumapgādi un aukstumapgādi no atjaunojamajiem energoresursiem, tiecoties panākt atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvara pakāpenisku palielināšanos. Ņemot vērā dažu siltumapgādes un aukstumapgādes tirgu sadrumstalotību, ļoti svarīgi ir šādu centienu plānošanā nodrošināt elastīgumu. Svarīgi ir arī nodrošināt, lai, iespējams, aizvien plašāk ieviešot siltumapgādi un aukstumapgādi no atjaunojamajiem energoresursiem, netiktu radīta nelabvēlīga blakusietekme uz vidi.
(57)  Vairākas dalībvalstis siltumapgādes un aukstumapgādes sektorā īstenojušas pasākumus nolūkā sasniegt savu 2020. gadam izvirzīto atjaunojamo energoresursu enerģijas mērķrādītāju. Lai nodrošinātu virzību uz šiem mērķiem, stiprinātu investoriem vajadzīgo noteiktību un veicinātu to, ka Savienības mērogā tiek izveidots tirgus siltumapgādei un aukstumapgādei no atjaunojamiem energoresursiem, vienlaikus ievērojot principu „energoefektivitāte pirmajā vietā”, ir lietderīgi sekmēt dalībvalstu centienus nodrošināt siltumapgādi un aukstumapgādi no atjaunojamiem energoresursiem, tiecoties panākt atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvara pakāpenisku palielināšanos. Ņemot vērā dažu siltumapgādes un aukstumapgādes tirgu sadrumstalotību, ļoti svarīgi ir šādu centienu plānošanā nodrošināt elastīgumu. Svarīgi ir arī nodrošināt, lai, iespējams, aizvien plašāk ieviešot siltumapgādi un aukstumapgādi no atjaunojamiem energoresursiem, netiktu radīta nelabvēlīga blakusietekme uz vidi un sabiedrības veselību.
Grozījums Nr. 56
Direktīvas priekšlikums
59.a apsvērums (jauns)
(59a)  Mājsaimniecību lietotāji un kopienas, kas tirgojas ar savu elastīgumu, īsteno pašpatēriņu vai pārdod pašu saražoto elektroenerģiju, saglabā savas patērētāju tiesības, tostarp tiesības slēgt līgumu ar pašu izvēlētu piegādātāju un tiesības mainīt piegādātāju.
Grozījums Nr. 57
Direktīvas priekšlikums
60. apsvērums
(60)  Būtu jāuzsver iespējamā sinerģija starp centieniem aizvien plašāk ieviest siltumapgādi un aukstumapgādi no atjaunojamajiem energoresursiem un Direktīvās 2010/31/ES un 2012/27/ES paredzētajām esošajām shēmām. Lai samazinātu administratīvo slogu, dalībvalstīm vajadzētu būt maksimāli plašām iespējām šādu centienu īstenošanai izmantot esošās administratīvās struktūras.
(60)  Lai izmantotu efektīvas, uz atjaunojamo energoresursu bāzes veidotas siltumapgādes un aukstumapgādes sistēmas, vienlaikus būtu jāveic arī pamatīga ēku renovācija, tā nodrošinot, ka samazinās pieprasījums pēc enerģijas un arī izmaksas, kas rodas patērētājiem, un ka samazinās enerģētiskā nabadzība, turklāt tiek radītas kvalificētas vietējās darbvietas. Tāpēc būtu jāuzsver iespējamā sinerģija starp nepieciešamību aizvien plašāk ieviest siltumapgādi un aukstumapgādi no atjaunojamiem energoresursiem un Direktīvās 2010/31/ES un 2012/27/ES paredzētajām esošajām shēmām. Lai samazinātu administratīvo slogu, dalībvalstīm vajadzētu būt maksimāli plašām iespējām šādu centienu īstenošanai izmantot esošās administratīvās struktūras.
Grozījums Nr. 58
Direktīvas priekšlikums
61.a apsvērums (jauns)
(61a)  Intelektiska transporta jomā ir svarīgi panākt, ka tiek izstrādāts un ieviests vairāk elektromobilitātes autotransporta un ka ātrāk notiek moderno tehnoloģiju integrācija inovatīvā dzelzceļa transportā, straujāk īstenojot pārejai uz dzelzceļu (Shift2Rail) izstrādāto iniciatīvu, kas veicina videi saudzīgāku sabiedrisko transportu.
Grozījums Nr. 59
Direktīvas priekšlikums
62. apsvērums
(62)  2016. gada jūlijā klajā nākušajā Eiropas mazemisiju mobilitātes stratēģijā norādīts, ka no pārtikas kultūraugiem ražotu biodegvielu loma transporta sektora dekarbonizācijā ir ierobežota un ka šīs degvielas būtu pakāpeniski jāizņem no apgrozības un jāaizstāj ar modernajām biodegvielām. Lai sagatavotos pārejai uz modernajām biodegvielām un samazinātu kopējo netiešas zemes izmantošanas maiņas ietekmi, ir lietderīgi samazināt no pārtikas un dzīvnieku barības kultūraugiem ražoto biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo daudzumu, ko var ieskaitīt šajā direktīvā noteiktā Savienības mērķrādītāja sasniegšanai.
(62)  Ja ganības vai lauksaimniecībā izmantojamo zemi, kas iepriekš izmantota pārtikas un barības ražošanai, sāk izmantot biodegvielas ražošanai, pieprasījums pēc minētajiem produktiem, kas nav biodegviela, saglabājas un ir jāapmierina citādi — ar intensīvāku ražošanu vai atvēlot ražošanai iepriekš lauksaimniecībā neizmantotu zemi citā vietā. Pēdējais no minētajiem piemēriem ir netieša zemes izmantošanas maiņa, un gadījumos, kad tiek izmantota zeme ar lielu oglekļa uzkrājumu, var rasties ievērojamas siltumnīcefekta gāzu emisijas. 2016. gada jūlijā klajā nākušajā Eiropas mazemisiju mobilitātes stratēģijā norādīts, ka no pārtikas kultūraugiem ražotu biodegvielu loma transporta sektora dekarbonizācijā ir ierobežota un ka šīs degvielas būtu pakāpeniski jāizņem no apgrozības un jāaizstāj ar modernajām biodegvielām. Lai sagatavotos pārejai uz modernajām biodegvielām un samazinātu kopējo netiešas zemes izmantošanas maiņas ietekmi, ir lietderīgi samazināt no pārtikas un dzīvnieku barības kultūraugiem ražoto biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo daudzumu, ko var ieskaitīt šajā direktīvā noteiktā Savienības mērķrādītāja sasniegšanai, tomēr nošķirot tās no kultūraugiem iegūtās biodegvielas, kurām ir augsta siltumnīcefekta gāzu efektivitāte un zems netiešas zemes izmantošanas maiņas risks. Būtu jāpanāk, ka ātrāk tiek ieviestas modernās biodegvielas un elektromobilitāte.
Grozījums Nr. 60
Direktīvas priekšlikums
63.a apsvērums (jauns)
(63a)  Savienībai un dalībvalstīm būtu jātiecas dažādot no atjaunojamiem energoresursiem iegūtās enerģijas struktūru, samazināt kopējo transporta energopatēriņu un palielināt energoefektivitāti visās transporta nozarēs. Varētu veicināt šā mērķa sasniegšanai vajadzīgo pasākumu īstenošanu transporta plānošanā, kā arī energoefektīvāku automobiļu ražošanā.
Grozījums Nr. 61
Direktīvas priekšlikums
63.b apsvērums (jauns)
(63b)  Autotransporta degvielas patēriņa efektivitātes standarti būtu efektīvs veids, kā veicināt alternatīvu atjaunojamo energoresursu ieviešanu transporta nozarē un ilgtermiņā panākt vēl lielākus siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījumus un transporta nozares dekarbonizāciju. Degvielas patēriņa efektivitātes standarti būtu jāpilnveido, ņemot vērā tehnoloģiju attīstību un mērķrādītājus, kas noteikti klimata un enerģētikas jomā.
Grozījums Nr. 286
Direktīvas priekšlikums
63.c apsvērums (jauns)
(63c)  Sagaidāms, ka modernās biodegvielas būs svarīgas siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai aviācijas nozarē, un tāpēc iekļaušanas pienākums jo īpaši būtu arī jāpilda tieši attiecībā uz degvielām, ko piegādā aviācijai. Gan Savienības, gan dalībvalstu līmenī būtu jāizstrādā politikas nostādnes, ar ko rosina īstenot operatīvus pasākumus degvielas taupīšanai pārvadājumos, un jāveic arī pētniecība un izstrāde, cenšoties palielināt ar vēja un saules enerģiju darbināma jūras transporta īpatsvaru.
Grozījums Nr. 63
Direktīvas priekšlikums
65.a apsvērums (jauns)
(65a)  Lai precīzāk aprēķinātu atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas īpatsvaru transporta nozarē, būtu jāizstrādā piemērota metodika un jāizpēta dažādi šim nolūkam atbilstoši tehniski un tehnoloģiski risinājumi.
Grozījums Nr. 64
Direktīvas priekšlikums
66. apsvērums
(66)  Būtu jāveicina tādu sākvielu izmantošana biodegvielu ražošanai, kuru netiešas zemes izmantošanas maiņas ietekme ir neliela, jo tās veicina ekonomikas dekarbonizāciju. Šīs direktīvas pielikumā it sevišķi būtu jāiekļauj sākvielas, ko izmanto moderno biodegvielu ražošanai, kuras tehnoloģija ir inovatīvāka un mazāk pilnveidota, tāpēc tai nepieciešams lielāks atbalsts. Lai nodrošinātu, ka šis pielikums iet roku rokā ar jaunāko tehnoloģiju izstrādi, vienlaikus izvairoties no negribētas nelabvēlīgas ietekmes, pēc direktīvas pieņemšanas būtu jāveic izvērtēšana, kuras mērķis ir novērtēt iespēju paplašināt pielikumu, iekļaujot tajā jaunas sākvielas.
(66)  Būtu jāveicina tādu sākvielu izmantošana biodegvielu ražošanai, kuru netiešas zemes izmantošanas maiņas ietekme ir neliela, jo tās veicina ekonomikas dekarbonizāciju. Šīs direktīvas pielikumā it sevišķi būtu jāiekļauj sākvielas, ko izmanto moderno biodegvielu ražošanai, kuras tehnoloģija ir inovatīvāka un mazāk pilnveidota, tāpēc tai nepieciešams lielāks atbalsts. Lai nodrošinātu, ka šis pielikums iet roku rokā ar jaunāko tehnoloģiju izstrādi, vienlaikus izvairoties no negribētas nelabvēlīgas ietekmes, tas būtu regulāri jāizvērtē.
Grozījums Nr. 65
Direktīvas priekšlikums
68. apsvērums
(68)  Lai izmantotu visu biomasas potenciālu veicināt ekonomikas dekarbonizāciju, izmantojot biomasu materiālu un enerģijas ražošanai, Savienībai un dalībvalstīm būtu jāveicina labāka esošo koksnes un lauksaimniecības resursu ilgtspējīga mobilizācija un jaunu mežsaimniecības un lauksaimniecības ražošanas sistēmu izveide.
(68)  Lai izmantotu visu biomasas potenciālu veicināt ekonomikas dekarbonizāciju, izmantojot biomasu materiālu un enerģijas ražošanai, Savienībai un dalībvalstīm būtu jāveicina tikai tādas enerģijas patēriņš, kas iegūta, nodrošinot esošo koksnes un lauksaimniecības resursu ilgtspējīgāku mobilizāciju un jaunu mežsaimniecības un lauksaimniecības ražošanas sistēmu izveidi, ar nosacījumu, ka ir ievēroti ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu aiztaupījuma kritēriji.
Grozījums Nr. 287
Direktīvas priekšlikums
68.a apsvērums (jauns)
(68a)  Būtu vēl vairāk jāuzsver sinerģija starp aprites ekonomiku, bioekonomiku un atjaunojamo energoresursu enerģijas veicināšanu, tā tiecoties panākt, ka izejvielas tiek izmantotas visvērtīgākajā veidā un ar vislabāko rezultātu attiecībā uz vidi. Politikas pasākumos, ko Savienība un dalībvalstis pieņem atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošanas atbalstam, vienmēr būtu jāņem vērā resursu efektīvas izmantošanas un biomasas optimālas izmantošanas princips.
Grozījums Nr. 66
Direktīvas priekšlikums
69. apsvērums
(69)  Biodegvielas, bioloģiskos šķidros kurināmos un biomasas kurināmos/degvielas vienmēr vajadzētu ražot ilgtspējīgā veidā. Tāpēc būtu jāprasa, lai biodegvielas, bioloģiskie šķidrie kurināmie un biomasas kurināmie/degvielas, ko izmanto šajā direktīvā noteiktā Savienības mērķrādītāja sasniegšanai un par ko saņem līdzekļus no atbalsta shēmām, atbilstu ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritērijiem.
(69)  Atjaunojamo energoresursu enerģiju vienmēr vajadzētu ražot ilgtspējīgā veidā. Tāpēc būtu jāprasa, lai biodegvielas, bioloģiskie šķidrie kurināmie un biomasas kurināmie/degvielas, ko izmanto šajā direktīvā noteikto mērķrādītāju sasniegšanai, un tie atjaunojamo energoresursu enerģijas veidi, par kuriem saņem līdzekļus no atbalsta shēmām, atbilstu ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritērijiem.
Grozījums Nr. 67
Direktīvas priekšlikums
71. apsvērums
(71)  Lauksaimniecisko izejvielu ražošanai biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo un biomasas kurināmo/degvielu vajadzībām un šajā direktīvā paredzētajiem stimuliem to izmantošanai nevajadzētu veicināt bioloģiski daudzveidīgu platību iznīcināšanu. Šādi ierobežoti resursi, kas dažādos starptautiskos dokumentos ir atzīti par vērtīgiem visai cilvēcei, būtu jāsaglabā. Tāpēc ir jāparedz ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritēriji, kas nodrošina, ka biodegvielām, bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem un biomasas kurināmajiem/degvielām stimulus var piemērot tikai tad, ja tiek garantēts, ka lauksaimniecisko izejvielu izcelsme nav bioloģiski daudzveidīgās platībās, vai tad, ja gadījumā, kad platības ir paredzētas dabas aizsardzības mērķiem vai reti sastopamu, apdraudētu un izzūdošu ekosistēmu vai sugu aizsardzībai, attiecīgā kompetentā iestāde apliecina, ka lauksaimniecisko izejvielu ražošana netraucē šādiem mērķiem. Meži būtu jāuzskata par bioloģiski daudzveidīgiem saskaņā ar ilgtspējas kritērijiem, ja tie ir pirmatnēji meži saskaņā ar definīciju, ko izmanto Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācija (FAO) vispārējā mežu resursu novērtējumā, vai ja tos aizsargā valsts tiesību akti dabas aizsardzības jomā. Platības, kurās iegūst meža nekoksnes produktus, būtu jāuzskata par bioloģiski daudzveidīgiem mežiem, ja cilvēku darbības ietekme nav liela. Citu veidu meži, ko definējusi FAO, piemēram, pārveidoti dabiskie meži, pusdabiskie meži un plantāciju meži, nebūtu jāuzskata par pirmatnējiem mežiem. Turklāt, ņemot vērā lielo bioloģisko daudzveidību dažos gan mērena, gan tropiska klimata zālājos, arī savannās, stepēs, krūmāju platībās un prērijās, kurās valda liela bioloģiskā daudzveidība, biodegvielām, bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem un biomasas kurināmajiem/degvielām, kas ražoti no lauksaimnieciskajām izejvielām, kuru izcelsme ir šādās platībās, nevajadzētu piemērot šajā direktīvā paredzētos stimulus. Komisijai būtu jānosaka pienācīgi kritēriji, lai šādus zālājus, kuros valda liela bioloģiskā daudzveidība, definētu saskaņā ar labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem pierādījumiem un attiecīgajiem starptautiskajiem standartiem.
(71)  Lauksaimniecisko izejvielu ražošanai biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo un biomasas kurināmo/degvielu vajadzībām un šajā direktīvā paredzētajiem stimuliem to izmantošanai nevajadzētu nedz radīt, nedz arī veicināt, nelabvēlīgu ietekmi uz bioloģisko daudzveidību nedz Savienībā, nedz ārpus tās. Šādi ierobežoti resursi, kas dažādos starptautiskos dokumentos ir atzīti par vērtīgiem visai cilvēcei, būtu jāsaglabā. Tāpēc ir jāparedz ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritēriji, kas nodrošina, ka biodegvielām, bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem un biomasas kurināmajiem/degvielām stimulus var piemērot tikai tad, ja tiek garantēts, ka lauksaimniecisko izejvielu izcelsme nav bioloģiski daudzveidīgās platībās, vai tad, ja gadījumā, kad platības ir paredzētas dabas aizsardzības mērķiem vai reti sastopamu, apdraudētu un izzūdošu ekosistēmu vai sugu aizsardzībai, attiecīgā kompetentā iestāde apliecina, ka lauksaimniecisko izejvielu ražošana netraucē šādiem mērķiem. Meži būtu jāuzskata par bioloģiski daudzveidīgiem saskaņā ar ilgtspējas kritērijiem, ja tie ir pirmatnēji meži saskaņā ar definīciju, ko izmanto Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācija (FAO) vispārējā mežu resursu novērtējumā, vai ja tos aizsargā valsts tiesību akti dabas aizsardzības jomā. Platības, kurās iegūst meža nekoksnes produktus, būtu jāuzskata par bioloģiski daudzveidīgiem mežiem, ja cilvēku darbības ietekme nav liela. Citu veidu meži, ko definējusi FAO, piemēram, pārveidoti dabiskie meži, pusdabiskie meži un plantāciju meži, nebūtu jāuzskata par pirmatnējiem mežiem. Tomēr būtu jāgarantē šādu mežu bioloģiskā daudzveidība, kā arī kvalitāte, veselība, dzīvotspēja un vitalitāte. Turklāt, ņemot vērā lielo bioloģisko daudzveidību dažos gan mērena, gan tropiska klimata zālājos, arī savannās, stepēs, krūmāju platībās un prērijās, kurās valda liela bioloģiskā daudzveidība, biodegvielām, bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem un biomasas kurināmajiem/degvielām, kas ražoti no lauksaimnieciskajām izejvielām, kuru izcelsme ir šādās platībās, nevajadzētu piemērot šajā direktīvā paredzētos stimulus. Komisijai būtu jānosaka pienācīgi kritēriji, lai šādus zālājus, kuros valda liela bioloģiskā daudzveidība, definētu saskaņā ar labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem pierādījumiem un attiecīgajiem starptautiskajiem standartiem.
Grozījums Nr. 68
Direktīvas priekšlikums
72.a apsvērums (jauns)
(72a)  Ar Savienības noteiktajiem biodegvielas, bioloģiskā šķidrā kurināmā un biomasas ilgtspējas kritērijiem būtu jānodrošina, ka pāreja uz mazoglekļa ekonomiku palīdz sasniegt mērķus, kas nosprausti Komisijas 2015. gada 2. decembra paziņojumā „Noslēgt aprites loku - ES rīcības plāns pārejai uz aprites ekonomiku”, un ka šāda pāreja notiek, stingri ievērojot Savienības atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju saskaņā ar Direktīvu 2008/98/EK..
Grozījums Nr. 69
Direktīvas priekšlikums
73. apsvērums
(73)  Lauksaimnieciskās sākvielas biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo un biomasas kurināmo/degvielu ražošanai nevajadzētu audzēt kūdrājā, jo sākvielu audzēšana kūdrājā radītu ievērojamus oglekļa uzkrājuma zudumus, ja zeme tiktu papildus drenēta šādam nolūkam, bet nav vienkārši pārliecināties, ka šāda drenēšana nav notikusi.
(73)  Lauksaimnieciskās sākvielas biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo un biomasas kurināmo/degvielu ražošanai nevajadzētu audzēt kūdrājā vai mitrājā, ja tādēļ nāktos nosusināt augsni, jo sākvielu audzēšana kūdrājā vai mitrājā radītu ievērojamus oglekļa uzkrājuma zudumus, ja zeme tiktu papildus drenēta šādam nolūkam.
Grozījums Nr. 70
Direktīvas priekšlikums
74.a apsvērums (jauns)
(74a)  Biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo un biomasas kurināmo/degvielu ražošanai vajadzīgās lauksaimnieciskās sākvielas būtu jāražo, izmantojot tādu praksi, kas nodrošina augsnes kvalitātes un augsnes organiskā oglekļa uzkrājumu aizsardzību.
Grozījums Nr. 71
Direktīvas priekšlikums
75. apsvērums
(75)  Lai arī turpmāk nodrošinātu lielu siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījumu salīdzinājumā ar fosilajiem kurināmajiem kā alternatīvu, izvairītos no negribētas ietekmes uz ilgtspēju un veicinātu iekšējā tirgus pilnveidi, ir lietderīgi ieviest Savienības mēroga ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu aiztaupījuma kritērijus biomasas kurināmajiem, ko izmanto elektroenerģijas, siltuma un aukstuma ražošanai.
(75)  Lai arī turpmāk nodrošinātu lielu siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījumu salīdzinājumā ar fosilajiem kurināmajiem kā alternatīvu, izvairītos no negribētas ietekmes uz ilgtspēju un veicinātu iekšējā tirgus pilnveidi, ir lietderīgi ieviest Savienības mēroga ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu aiztaupījuma kritērijus biomasas kurināmajiem, ko izmanto elektroenerģijas, siltuma un aukstuma ražošanai. Neskarot prasību stingri aizsargāt primāros resursus ar augstu vides vērtību, būtu jānodrošina, ka tālākie reģioni spēj pilnībā izmantot savu resursu potenciālu, lai tādējādi palielinātu atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošanu un savu enerģētisko neatkarību.
Grozījums Nr. 73
Direktīvas priekšlikums
76. apsvērums
(76)  Lai gādātu par to, ka, neraugoties uz aizvien lielāko pieprasījumu pēc meža biomasas, tās izstrāde tiek ilgtspējīgi veikta mežos, kur nodrošināta atjaunošana, ka īpaša uzmanība tiek pievērsta bioloģiskās daudzveidības, ainavu un konkrētu dabas elementu aizsardzībai paredzētajām teritorijām, ka tiek aizsargāti bioloģiskās daudzveidības resursi un ka tiek nodrošināta oglekļa uzkrājumu izsekojamība, kokaugu izejvielas būtu jāiegūst tikai mežos, kur izstrāde notiek saskaņā ar ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas principiem, kas izstrādāti starptautiskos procesos mežsaimniecības jomā, piemēram, Ministru konferencē par mežu aizsardzību Eiropā (Forest Europe), un meža tiesiskā valdījuma līmenī īstenoti ar valstu tiesību aktu vai apsaimniekošanas paraugprakses palīdzību. Uzņēmējiem būtu jāveic attiecīgi pasākumi nolūkā līdz minimumam samazināt risku, ka bioenerģijas ražošanai tiktu izmantota meža biomasa, kas neatbilst ilgtspējas principiem. Tālab uzņēmējiem būtu jāievieš uz risku balstīta pieeja. Šajā kontekstā ir lietderīgi Komisijai pēc apspriešanās ar Enerģētikas savienības pārvaldības komiteju un Pastāvīgo mežsaimniecības komiteju, kas izveidota ar Padomes Lēmumu 89/367/EEK24, izstrādāt darbības vadlīnijas par to, kā verificēt atbilstību uz risku balstītai pieejai.
(76)  Lai gādātu par to, ka, neraugoties uz aizvien lielāko pieprasījumu pēc meža biomasas, tās izstrāde tiek ilgtspējīgi veikta mežos, kur nodrošināta atjaunošana, ka īpaša uzmanība tiek pievērsta bioloģiskās daudzveidības, ainavu un konkrētu dabas elementu aizsardzībai paredzētajām teritorijām, ka tiek aizsargāti bioloģiskās daudzveidības resursi un ka tiek nodrošināta oglekļa uzkrājumu izsekojamība, kokaugu izejvielas būtu jāiegūst tikai mežos, kur izstrāde notiek saskaņā ar ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas principiem, kas izstrādāti starptautiskos procesos mežsaimniecības jomā, piemēram, Ministru konferencē par mežu aizsardzību Eiropā (Forest Europe), un piegādes bāzes līmenī īstenoti ar valstu tiesību aktu vai apsaimniekošanas paraugprakses palīdzību. Uzņēmējiem būtu jānodrošina, ka tiek veikti pasākumi, ar ko nepieļauj vai mazina izstrādes nelabvēlīgo ietekmi uz vidi. Tālab uzņēmējiem būtu jāievieš uz risku balstīta pieeja. Šajā kontekstā ir lietderīgi Komisijai pēc apspriešanās ar Enerģētikas savienības pārvaldības komiteju un Pastāvīgo mežsaimniecības komiteju, kas izveidota ar Padomes Lēmumu 89/367/EEK24, izstrādāt kārtību, kādā īstenojamas prasības, kuru pamatā ir dalībvalstu paraugprakse, un izstrādāt darbības vadlīnijas par to, kā verificēt atbilstību uz risku balstītai pieejai.
Grozījums Nr. 74
Direktīvas priekšlikums
76.a apsvērums (jauns)
(76a)  Ja tiek konstatēts, ka dalībvalsts valsts līmeņa tiesību aktos vai praksē nav izpildīts kaut viens kritērijs, kas saistīts ar meža biomasas ilgtspēju, piegādes bāzes līmenī būtu jāsniedz plašāka informācija par attiecīgo kritēriju, neprasot sniegt plašāku informāciju par kritērijiem, kas dalībvalsts līmenī jau ir izpildīti.
Grozījums Nr. 75
Direktīvas priekšlikums
76.b apsvērums (jauns)
(76b)  Uz risku balstītu pieeju vajadzētu īstenot, jau sākot ar valsts līmeni. Ja viena kritērija prasības nav noteiktas valsts tiesību aktos vai uzraudzības procesā, informācija par atbilstību attiecīgajam kritērijam būtu jāsniedz piegādes bāzes līmenī, lai samazinātu risku, ka meža biomasas ražošana nav ilgtspējīga.
Grozījums Nr. 76
Direktīvas priekšlikums
76.c apsvērums (jauns)
(76c)  Izstrādes apjoms enerģijas ražošanas vajadzībām ir palielinājies, un sagaidāms, ka tas turpinās pieaugt, un tāpēc vairāk izejvielu tiks importēts no trešām valstīm un palielināsies arī šo izejvielu ražošana Savienībā. Uzņēmējiem būtu jānodrošina, ka izstrāde notiek saskaņā ar ilgtspējas kritērijiem.
Grozījums Nr. 77
Direktīvas priekšlikums
78. apsvērums
(78)  Lai maksimāli palielinātu enerģētisko drošību un siltumnīcefekta gāzu aiztaupījumu, kā arī ierobežotu gaisu piesārņojošo vielu emisijas un līdz minimumam samazinātu ietekmi uz ierobežotajiem biomasas resursiem, elektroenerģija un siltumenerģija no biomasas kurināmajiem būtu jāražo efektīvi. Šādā nolūkā atbalsts no publiskā sektora līdzekļiem iekārtām, kuru ieejas jauda ir 20 MW vai lielāka, ja tāds ir vajadzīgs, būtu jāsniedz tikai augstas efektivitātes koģenerācijas iekārtām, kas definētas Direktīvas 2012/27/ES 2. panta 34. punktā. Esošās atbalsta shēmas no biomasas ražotai elektroenerģijai tomēr būtu jāatļauj piemērot līdz to beigu termiņam attiecībā uz visām biomasas iekārtām. Turklāt elektroenerģija, kas no biomasas ražota jaunās iekārtās, kuru ieejas jauda ir 20 MW vai lielāka, atjaunojamo energoresursu enerģijas mērķrādītāju un pienākumu izpildē būtu jāieskaita tikai tad, ja tās ir augstas efektivitātes koģenerācijas iekārtas. Lai nepieļautu lielāku atkarību no fosilajiem kurināmajiem, kuri vairāk ietekmē klimatu un vidi, saskaņā ar noteikumiem par valsts atbalstu tomēr būtu jāatļauj dalībvalstīm piešķirt iekārtām atbalstu no publiskā sektora līdzekļiem atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošanai un šajās iekārtās saražoto elektroenerģiju ieskaitīt enerģijas mērķrādītāju un pienākumu izpildē, ja pēc tam, kad ir izsmeltas visas tehniskās un ekonomiskās iespējas uzstādīt augstas efektivitātes koģenerācijas biomasas iekārtas, dalībvalstis saskartos ar pamatotu elektroapgādes drošības apdraudējumu.
(78)  Lai maksimāli palielinātu enerģētisko drošību un siltumnīcefekta gāzu aiztaupījumu, kā arī ierobežotu gaisu piesārņojošo vielu emisijas un līdz minimumam samazinātu ietekmi uz ierobežotajiem biomasas resursiem, elektroenerģija un siltumenerģija no biomasas kurināmajiem būtu jāražo efektīvi. Šādā nolūkā atbalsts no publiskā sektora līdzekļiem iekārtām, kuru ieejas jauda ir 20 MW vai lielāka, ja tāds ir vajadzīgs, būtu jāsniedz tikai augstas efektivitātes koģenerācijas iekārtām, kas definētas Direktīvas 2012/27/ES 2. panta 34. punktā. Esošās atbalsta shēmas no biomasas ražotai elektroenerģijai tomēr būtu jāatļauj piemērot līdz to beigu termiņam attiecībā uz visām biomasas iekārtām. Turklāt elektroenerģija, kas no biomasas ražota jaunās iekārtās, kuru ieejas jauda ir 20 MW vai lielāka, atjaunojamo energoresursu enerģijas mērķrādītāju un pienākumu izpildē būtu jāieskaita tikai tad, ja tās ir augstas efektivitātes koģenerācijas iekārtas. Lai nepieļautu lielāku atkarību no fosilajiem kurināmajiem, kuri vairāk ietekmē klimatu un vidi, saskaņā ar noteikumiem par valsts atbalstu tomēr būtu jāatļauj dalībvalstīm piešķirt iekārtām atbalstu no publiskā sektora līdzekļiem atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošanai un šajās iekārtās saražoto elektroenerģiju ieskaitīt enerģijas mērķrādītāju un pienākumu izpildē, ja pēc tam, kad ir izsmeltas visas tehniskās un ekonomiskās iespējas uzstādīt augstas efektivitātes koģenerācijas biomasas iekārtas, dalībvalstis saskartos ar pamatotu elektroapgādes drošības apdraudējumu. Spēcīgāks atbalsts jo īpaši būtu jāsniedz no biomasas iegūtas atjaunojamo energoresursu enerģijas ražotnēm tālākajos reģionos, jo tie ir ļoti lielā mērā atkarīgi no enerģijas importa, tomēr atbalsts ir jāsniedz ar nosacījumu, ka ir ievēroti šādas atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošanai noteiktie ilgtspējas kritēriji, kas pielāgoti šo reģionu īpatnībām.
Grozījums Nr. 78
Direktīvas priekšlikums
80. apsvērums
(80)  Pamatojoties uz Savienības mēroga ilgtspējas kritēriju praktiskajā īstenošanā gūto pieredzi, ir lietderīgi palielināt tādu brīvprātīgu starptautisku un valsts sertifikācijas shēmu nozīmi, kuras izmanto, lai saskaņoti verificētu atbilstību ilgtspējas kritērijiem.
(80)  Pamatojoties uz Savienības mēroga ilgtspējas kritēriju praktiskajā īstenošanā gūto pieredzi, ir lietderīgi ņemt vērā tādu brīvprātīgu starptautisku un valsts sertifikācijas shēmu nozīmi, kuras izmanto, lai saskaņoti verificētu atbilstību ilgtspējas kritērijiem.
Grozījums Nr. 79
Direktīvas priekšlikums
82. apsvērums
(82)  Brīvprātīgām shēmām ir aizvien lielāka nozīme pierādīšanā, ka biodegvielas, bioloģiskais šķidrais kurināmais un biomasas kurināmais/degviela atbilst ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritērijiem. Tāpēc ir lietderīgi, lai Komisija prasītu brīvprātīgajām shēmām, tostarp Komisijas jau atzītajām brīvprātīgajām shēmām, regulāri ziņot par savu darbību. Šādi ziņojumi būtu jāpublisko, lai palielinātu pārredzamību un uzlabotu Komisijas veikto uzraudzību. Turklāt šādas ziņošanas rezultātā Komisijai tiktu nodrošināta informācija, kas tai nepieciešama, lai ziņotu par brīvprātīgo shēmu darbību nolūkā apzināt paraugpraksi un vajadzības gadījumā iesniegt priekšlikumu par šādas paraugprakses turpmāku sekmēšanu.
(82)  Brīvprātīgām shēmām var būt svarīga nozīme, lai pierādītu, ka biodegvielas, bioloģiskais šķidrais kurināmais un biomasas kurināmais/degviela atbilst ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma minimālajiem kritērijiem. Tāpēc ir lietderīgi, lai Komisija prasītu brīvprātīgajām shēmām, tostarp Komisijas jau atzītajām brīvprātīgajām shēmām, regulāri ziņot par savu darbību. Šādi ziņojumi būtu jāpublisko, lai palielinātu pārredzamību un uzlabotu Komisijas veikto uzraudzību. Turklāt šādas ziņošanas rezultātā Komisijai tiktu nodrošināta informācija, kas tai nepieciešama, lai ziņotu par brīvprātīgo shēmu darbību nolūkā apzināt paraugpraksi un vajadzības gadījumā iesniegt priekšlikumu par šādas paraugprakses turpmāku sekmēšanu.
Grozījums Nr. 80
Direktīvas priekšlikums
84. apsvērums
(84)  Lai novērstu nesamērīgu administratīvo slogu, būtu jānosaka noklusējuma vērtību saraksts izplatītākajām biodegvielas, bioloģiskā šķidrā kurināmā un biomasas kurināmā/degvielas ražošanas metodēm, un to vajadzētu atjaunināt un paplašināt, līdzko ir pieejama jauna droša informācija. Uzņēmējiem vienmēr vajadzētu būt tiesībām atsaukties uz minētajā sarakstā noteikto siltumnīcefekta gāzu emisijas aiztaupījuma līmeni attiecībā uz biodegvielām, bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem un biomasas kurināmajiem/degvielām. Ja ražošanas metodes radītā siltumnīcefekta gāzu emisijas aiztaupījuma noklusējuma vērtība ir zemāka par prasīto siltumnīcefekta gāzu emisijas aiztaupījuma minimālo līmeni, būtu jāpieprasa ražotājiem, kuri vēlas pierādīt atbilstību minētajam minimālajam līmenim, pierādīt, ka faktiskās ražošanas procesa emisijas ir zemākas par tām, kuras izmantotas noklusējuma vērtību aprēķināšanai.
(84)  Lai novērstu nesamērīgu administratīvo slogu, būtu jānosaka noklusējuma vērtību saraksts izplatītākajām biodegvielas, bioloģiskā šķidrā kurināmā un biomasas kurināmā/degvielas ražošanas metodēm, un to vajadzētu atjaunināt un paplašināt, līdzko ir pieejama jauna droša informācija. Uzņēmējiem vienmēr vajadzētu būt tiesībām atsaukties uz minētajā sarakstā noteikto tiešās siltumnīcefekta gāzu emisijas aiztaupījuma līmeni attiecībā uz biodegvielām, bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem un biomasas kurināmajiem/degvielām. Ja ražošanas metodes radītā tiešās siltumnīcefekta gāzu emisijas aiztaupījuma noklusējuma vērtība ir zemāka par prasīto siltumnīcefekta gāzu emisijas aiztaupījuma minimālo līmeni, būtu jāpieprasa ražotājiem, kuri vēlas pierādīt atbilstību minētajam minimālajam līmenim, pierādīt, ka faktiskās ražošanas procesa emisijas ir zemākas par tām, kuras izmantotas noklusējuma vērtību aprēķināšanai.
Grozījums Nr. 81
Direktīvas priekšlikums
85. apsvērums
(85)  precīzi noteikumi biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo un biomasas kurināmo/degvielu siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma un to fosilo kurināmo komparatoru aprēķināšanai.
(85)  Pēc objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem ir jānosaka precīzi noteikumi biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo un biomasas kurināmo/degvielu siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma un to fosilo kurināmo komparatoru aprēķināšanai.
Grozījums Nr. 72
Direktīvas priekšlikums
99. apsvērums
(99)  Lai grozītu vai papildinātu nebūtiskus šīs direktīvas noteikumu elementus, būtu Komisijai jādeleģē pilnvaras saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu pieņemt aktus attiecībā uz sākvielu sarakstu tādu moderno biodegvielu ražošanai, kuru devums degvielas piegādātāju pienākuma izpildē transporta jomā ir ierobežots; transporta degvielu enerģijas satura pielāgošanu zinātnes un tehnikas attīstībai; metodiku, ar kuru nosaka, kāda biodegvielu daļa saražota procesā, kurā biomasu pārstrādā kopā ar fosilajiem resursiem; to, kā īstenojami nolīgumi par izcelsmes apliecinājumu savstarpēju atzīšanu; izcelsmes apliecinājumu sistēmas darbības uzraudzības noteikumu izveidi un noteikumiem, saskaņā ar kuriem aprēķina biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo ietekmi uz siltumnīcefekta gāzu emisijām un to fosilo kurināmo komparatorus. Ir īpaši svarīgi, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbu, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai nodrošinātu vienādu dalību deleģēto aktu sagatavošanā, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana
(99)  Lai grozītu vai papildinātu nebūtiskus šīs direktīvas noteikumu elementus, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz sākvielu sarakstu tādu moderno biodegvielu ražošanai, kuru devums degvielas piegādātāju pienākuma izpildē transporta jomā ir ierobežots; transporta degvielu enerģijas satura pielāgošanu zinātnes un tehnikas attīstībai; metodiku, ar kuru nosaka, kāda biodegvielu daļa saražota procesā, kurā biomasu pārstrādā kopā ar fosilajiem resursiem; to, kā īstenojami nolīgumi par izcelsmes apliecinājumu savstarpēju atzīšanu; izcelsmes apliecinājumu sistēmas darbības uzraudzības noteikumu izveidi un noteikumiem, saskaņā ar kuriem aprēķina biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo ietekmi uz siltumnīcefekta gāzu emisijām un to fosilo kurināmo komparatorus; maksimālā pieļaujamā atmaksāšanās perioda kā ilgtspējības kritērija noteikšanu, jo īpaši attiecībā uz lignocelulozes biomasu; un, lai nodrošinātu pilnīgu pārredzamību visās enerģijas ražošanas nozarēs līdz 2018. gada 31. decembrim, fosilā kurināmā un fosilās enerģijas ražošanas kritērija noteikšanu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.
Grozījums Nr. 288
Direktīvas priekšlikums
2. pants – 2. punkts – a apakšpunkts
a)  „atjaunojamo energoresursu enerģija” ir enerģija no atjaunojamiem nefosilajiem energoresursiem, proti, vēja, saules (saules siltumenerģija un saules fotoelementu enerģija) un ģeotermālā enerģija, apkārtējās vides siltums, plūdmaiņu, viļņu un cita jūras enerģija, hidroenerģija, biomasas enerģija, atkritumu poligonu gāzes, notekūdeņu attīrīšanas staciju gāzes un biogāzu enerģija;
a)  „atjaunojamo energoresursu enerģija” ir enerģija no atjaunojamiem nefosilajiem energoresursiem, proti, vēja, saules (saules siltumenerģija un saules fotoelementu enerģija) un ģeotermālā enerģija, apkārtējās vides enerģija, plūdmaiņu, viļņu un cita jūras enerģija, hidroenerģija, biomasas enerģija, biometāns, atkritumu poligonu gāzes, notekūdeņu attīrīšanas staciju gāzes un biogāzu enerģija;
Grozījums Nr. 85
Direktīvas priekšlikums
2. pants – 2. daļa – b punkts
b)  „apkārtējās vides siltums” ir lietderīga temperatūras līmeņa siltumnesēja siltumenerģija, ko iegūst vai uztver ar siltumsūkņiem, kuru darbībai vajadzīga elektroenerģija vai cita papildu enerģija, un ko var uzkrāt apkārtējā gaisā, zem cietās zemes virskārtas vai virszemes ūdeņos. Paziņojamās vērtības jānosaka, izmantojot to pašu metodiku, ko izmanto ar siltumsūkņiem iegūtās vai uztvertās siltumenerģijas paziņošanai;
b)  „apkārtējās vides enerģija” ir lietderīga temperatūras līmeņa siltumenerģija, ko var uzkrāt apkārtējā gaisā, bet ne izplūdes gaisā, virszemes ūdeņos vai notekūdeņos; Paziņojamās vērtības jānosaka, izmantojot to pašu metodiku, ko izmanto ar siltumsūkņiem iegūtās vai uztvertās siltumenerģijas paziņošanai;
Grozījums Nr. 86
Direktīvas priekšlikums
2. pants – 2. daļa – ba punkts (jauns)
ba)  „ģeotermālā enerģija” ir enerģija, kas siltumenerģijas veidā atrodas zem zemes garozas;
Grozījums Nr. 289
Direktīvas priekšlikums
2. pants – 2. punkts – c apakšpunkts
c)  „biomasa” ir lauksaimniecības, mežsaimniecības un saistīto nozaru, arī zvejniecības un akvakultūras, produktu, bioloģiskas izcelsmes atkritumu un atlikumu bioloģiski noārdāmā frakcija, tostarp augu un dzīvnieku izcelsmes vielas, kā arī atkritumu, tostarp bioloģiskas izcelsmes rūpniecības un sadzīves atkritumu, bioloģiski noārdāmā frakcija;
c)  „biomasa” ir lauksaimniecības, mežsaimniecības un saistīto nozaru, arī zvejniecības un akvakultūras, produktu, bioloģiskas izcelsmes atkritumu un atlikumu bioloģiski noārdāmā frakcija — tostarp augu un dzīvnieku izcelsmes vielas, bet ne kūdra un ģeoloģisko veidojumu un/vai fosilizējies materiāls —, kā arī atkritumu, tostarp bioloģiskas izcelsmes rūpniecības, komerciālu un sadzīves atkritumu, bioloģiski noārdāmā frakcija un baktērijas;
Grozījums Nr. 88
Direktīvas priekšlikums
2. pants – 2. daļa – d punkts
d)  „enerģijas bruto galapatēriņš” ir energopreces, ko enerģētiskām vajadzībām piegādā rūpniecības nozarei, transporta nozarei, mājsaimniecībām, pakalpojumu, arī publisko pakalpojumu, lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarei, tostarp elektroenerģijas un siltumenerģijas patēriņš elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanai enerģētikas nozarē, kā arī elektroenerģijas un siltumenerģijas zudumi sadales un pārvades laikā;
d)  „enerģijas bruto galapatēriņš” ir energopreces, ko enerģētiskām vajadzībām piegādā rūpniecības nozarei, transporta nozarei, mājsaimniecībām, pakalpojumu, arī publisko pakalpojumu, lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarei, tostarp elektroenerģijas un siltumenerģijas patēriņš elektroenerģijas, siltumenerģijas un transporta degvielas ražošanai enerģētikas nozarē, kā arī elektroenerģijas un siltumenerģijas zudumi sadales un pārvades laikā;
Grozījums Nr. 89
Direktīvas priekšlikums
2. pants – 2. daļa – e punkts
e)  „centralizēta siltumapgāde” vai „centralizēta aukstumapgāde” ir siltumenerģijas sadale, izmantojot tvaika, karsta ūdens vai atdzesētu šķidrumu tīklu, kas savieno centrālo ražotni ar daudzām ēkām vai vietām, telpas vai procesu siltumapgādei vai aukstumapgādei;
e)  „centralizēta siltumapgāde” vai „centralizēta aukstumapgāde” ir siltumenerģijas sadale, izmantojot tvaika, karsta ūdens vai atdzesētu šķidrumu tīklu, kas savieno centrālo vai decentralizēto ražotni ar daudzām ēkām vai vietām, telpas vai procesu siltumapgādei vai aukstumapgādei;
Grozījums Nr. 90
Direktīvas priekšlikums
2. pants – 2. daļa – f punkts
f)  „bioloģiskais šķidrais kurināmais” ir no biomasas iegūts šķidrais kurināmais, ko izmanto ar transportu nesaistītām enerģētiskām vajadzībām, tostarp elektroenerģijas ražošanai un siltumapgādei un aukstumapgādei;
f)  „bioloģiskais šķidrais kurināmais” ir no biomasas iegūts šķidrais kurināmais vai pati biomasa, ko izmanto ar transportu nesaistītām enerģētiskām vajadzībām, tostarp elektroenerģijas ražošanai un siltumapgādei un aukstumapgādei;
Grozījums Nr. 290
Direktīvas priekšlikums
2. pants – 2. punkts – g apakšpunkts
g)  „biodegviela” ir šķidrā degviela, ko izmanto transportā un iegūst no biomasas;
g)  „biodegviela” ir šķidrā vai gāzveida degviela, ko izmanto transportā un iegūst no biomasas vai ar biomasu;
Grozījums Nr. 91
Direktīvas priekšlikums
2. pants – 2. daļa – i punkts
i)  „atbalsta shēma” ir jebkāds instruments, shēma vai mehānisms, ko piemēro dalībvalsts vai dalībvalstu grupa un kas veicina atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanu, samazinot šādas enerģijas izmaksas, palielinot tās pārdošanas cenu vai šādas enerģijas iegādes apjomu, izmantojot atjaunojamo energoresursu enerģijas pienākumu vai citādi. Tas ietver arī (bet ne tikai) atbalstu investīcijām, atbrīvojumu no nodokļiem vai nodokļu samazināšanu, nodokļu atmaksu, atbalsta shēmas, kas paredz atjaunojamo energoresursu enerģijas pienākumu, arī shēmas, kurās izmanto „zaļos sertifikātus”, kā arī tiešās cenu atbalsta shēmas, tostarp regulētos tarifus un piemaksas;
i)  „atbalsta shēma” ir jebkāds instruments, shēma vai mehānisms, ko piemēro dalībvalsts vai dalībvalstu grupa un kas veicina atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanu, samazinot šādas enerģijas izmaksas, palielinot tās pārdošanas cenu vai šādas enerģijas iegādes apjomu, izmantojot atjaunojamo energoresursu enerģijas pienākumu vai citādi. Tas ietver arī (bet ne tikai) atbalstu pētniecībai un investīcijām, atbrīvojumu no nodokļiem vai nodokļu samazināšanu, nodokļu atmaksu, atbalsta shēmas, kas paredz atjaunojamo energoresursu enerģijas pienākumu, arī shēmas, kurās izmanto „zaļos sertifikātus”, kā arī tiešās cenu atbalsta shēmas, tostarp regulētos tarifus un piemaksas;
Grozījums Nr. 93
Direktīvas priekšlikums
2. pants – 2. daļa – q punkts
q)  „nepārtikas celulozes materiāls” ir sākvielas, kas galvenokārt sastāv no celulozes un hemicelulozes un kam ir zemāks lignīna saturs nekā lignocelulozes materiālam; tas ietver pārtikas un dzīvnieku barības kultūraugu atlikumus (piemēram, dažādu graudaugu salmus, sēnalas un čaumalas), enerģētiskās zālaugu kultūras ar zemu cietes saturu (piemēram, aireni, klūdziņprosu, miskanti, Spānijas niedri un virsaugus pirms un pēc galvenajiem kultūraugiem), rūpniecības atlikumus (tostarp no pārtikas un dzīvnieku barības kultūraugiem pēc augu eļļu, cukuru, cietes un proteīnu ekstrakcijas) un materiālus no bioatkritumiem;
q)  „nepārtikas celulozes materiāls” ir sākvielas, kas galvenokārt sastāv no celulozes un hemicelulozes un kam ir zemāks lignīna saturs nekā lignocelulozes materiālam; tas ietver pārtikas un dzīvnieku barības kultūraugu atlikumus (piemēram, dažādu graudaugu salmus, sēnalas un čaumalas), enerģētiskās zālaugu kultūras ar zemu cietes saturu (piemēram, aireni, klūdziņprosu, miskanti, Spānijas niedri un virsaugus pirms un pēc galvenajiem kultūraugiem, kā arī augsnes saglabāšanas kultūraugus, piemēram, zāli, āboliņu un sējas lucernu), rūpniecības atlikumus (tostarp no pārtikas un dzīvnieku barības kultūraugiem pēc augu eļļu, cukuru, cietes un proteīnu ekstrakcijas) un materiālus no bioatkritumiem;
Grozījums Nr. 291
Direktīvas priekšlikums
2. pants – 2. punkts – s apakšpunkts
s)  „nebioloģiskas izcelsmes atjaunojamo energoresursu šķidrā vai gāzveida transporta degviela” ir šķidrā vai gāzveida degviela, kura nav biodegviela un kuras enerģijas saturu veido atjaunojamie energoresursi, izņemot biomasu, un kuru izmanto transportā;
s)  „nebioloģiskas izcelsmes atjaunojamo energoresursu šķidrā vai gāzveida transporta degviela” ir šķidrā vai gāzveida degviela, kuru izmanto transportā, kura nav biodegviela un kuras enerģijas saturu veido atjaunojamie energoresursi, izņemot biomasu, un kurai katra oglekļa sākviela ir iegūta no apkārtējā gaisa;
Grozījums Nr. 95
Direktīvas priekšlikums
2. pants – 2. daļa – z punkts
z)  „energoatjaunināšana” ir atjaunojamo energoresursu enerģijas elektrostaciju modernizēšana, arī iekārtu vai ekspluatācijas sistēmu un aprīkojuma pilnīga vai daļēja nomaiņa, lai nomainītu jaudu vai palielinātu efektivitāti;
z)  „energoatjaunināšana” ir atjaunojamo energoresursu enerģijas elektrostaciju modernizēšana, arī iekārtu vai ekspluatācijas sistēmu un aprīkojuma pilnīga vai daļēja nomaiņa, lai palielinātu vai nomainītu jaudu vai palielinātu efektivitāti;
Grozījums Nr. 96
Direktīvas priekšlikums
2. pants – 2. daļa – y punkts
y)  „atlikumsiltums vai atlikumaukstums” ir siltums vai aukstums, kas kā blakusprodukts radies rūpnieciskās iekārtās vai elektrostacijās un kas, ja nebūtu centralizētas siltumapgādes vai aukstumapgādes sistēmas, neizmantots zustu gaisā vai ūdenī;
y)  „atlikumsiltums vai atlikumaukstums” ir nenovēršams siltums vai aukstums, kas kā blakusprodukts radies rūpnieciskās iekārtās vai elektrostacijās (augstas efektivitātes koģenerācijas procesa rezultātā vai gadījumos, kad koģenerācija nav īstenojama), vai terciārajā sektorā un kas, ja nebūtu centralizētas siltumapgādes vai aukstumapgādes sistēmas, neizmantots zustu gaisā vai ūdenī;
Grozījums Nr. 97
Direktīvas priekšlikums
2. pants – 2. daļa – aa punkts
aa)  „atjaunojamo energoresursu enerģijas pašpatērētājs” ir Direktīvā [MDI direktīva] definētais aktīvais lietotājs, kurš patērē un var uzkrāt un pārdot atjaunojamo energoresursu elektroenerģiju, kas saražota teritorijā, tostarp daudzdzīvokļu namā, komerciālā vai koplietojuma pakalpojumu vietā vai slēgtā sadales sistēmā, ja vien — attiecībā uz atjaunojamo energoresursu enerģijas pašpatērētājiem, kas nav mājsaimniecību lietotāji, — šīs darbības nav lietotāja primārā saimnieciskā vai profesionālā darbība;
aa)  „atjaunojamo energoresursu enerģijas pašpatērētājs” ir Eiropas Parlamenta un Padomes ... Direktīvā [par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu (pārstrādāta redakcija), 2016/0380(COD)] definētais aktīvais lietotājs vai kolektīva lietotāju grupa, kas patērē un var uzkrāt un pārdot atjaunojamo energoresursu elektroenerģiju, kura saražota attiecīgā lietotāja vai grupas teritorijā, tostarp daudzdzīvokļu namā, dzīvojamā rajonā, komerciālā, rūpnieciskā vai koplietojuma pakalpojumu vietā vai tajā pašā slēgtajā sadales sistēmā, ja vien — attiecībā uz atjaunojamo energoresursu enerģijas pašpatērētājiem, kas nav mājsaimniecību lietotāji, — šīs darbības nav lietotāja primārā saimnieciskā vai profesionālā darbība;
Grozījums Nr. 98
Direktīvas priekšlikums
2. pants – 2. daļa – aaa punkts (jauns)
aaa)  „atjaunojamo energoresursu energokopiena” ir vietēja energokopiena, kā tā definēta Eiropas Parlamenta un Padomes ... Direktīvas [par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu (pārstrādāta redakcija) (2016/0380(COD))] 2. pantā un kas atbilst šīs direktīvas 22. panta 1. punkta prasībām;
Grozījums Nr. 99
Direktīvas priekšlikums
2. pants – 2. daļa – bb punkts
bb)  „atjaunojamo energoresursu enerģijas pašpatēriņš” ir atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas ražošana un patēriņš, kā arī attiecīgā gadījumā uzkrāšana, ko veic atjaunojamo energoresursu enerģijas pašpatērētāji;
bb)  „atjaunojamo energoresursu enerģijas pašpatēriņš” ir atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošana un patēriņš, kā arī attiecīgā gadījumā uzkrāšana, ko veic atjaunojamo energoresursu enerģijas pašpatērētāji;
Grozījums Nr. 100
Direktīvas priekšlikums
2. pants – 2. daļa – cc punkts
cc)  „elektroenerģijas pirkuma līgums” ir līgums, kurā juridiska persona vienojas atjaunojamo energoresursu elektroenerģiju pirkt tieši no enerģijas ražotāja;
cc)  „atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas pirkuma līgums” ir līgums, kurā juridiska vai fiziska persona vienojas atjaunojamo energoresursu elektroenerģiju pirkt tieši no enerģijas ražotāja;
Grozījums Nr. 305
Direktīvas priekšlikums
2. pants – 2. daļa – ee punkts
ee)  „modernas biodegvielas” ir no IX pielikuma A daļā uzskaitītajām sākvielām saražotas biodegvielas;
ee)  „modernas biodegvielas” ir no IX pielikuma A daļā uzskaitītajām sākvielām saražotas biodegvielas un biodegvielas, kuras saražotas no atkritumiem un biomasas atlikuma, kas nav radušies no pārtikas un/vai barības kultūraugiem, ja šāda biomasa atbilst 26. pantā noteiktajiem ilgtspējas kritērijiem;
Grozījums Nr. 103
Direktīvas priekšlikums
2. pants – 2. daļa – ff punkts
ff)  „no atkritumiem iegūts fosilais kurināmais/degviela” ir šķidrais un gāzveida kurināmais/degviela, kas saražots no neatjaunojamas izcelsmes atkritumiem, arī atkritumu apstrādes gāzes un atgāzes;
svītrots
Grozījums Nr. 104
Direktīvas priekšlikums
2. pants – 2. daļa – ffa punkts (jauns)
ffa)  „no oglekļa pārstrādes iegūts kurināmais/degviela” ir šķidrais un gāzveida kurināmais/degviela, kas saražots no nenovēršamiem neatjaunojamas izcelsmes atkritumiem, arī atkritumu apstrādes gāzes un atgāzes, un kas visā savā aprites ciklā ļauj būtiski aiztaupīt siltumnīcefekta gāzu emisijas. Ja šādu kurināmo/degvielu ražo no cieto atkritumu plūsmas, izmanto tikai tos atkritumus, ko vairs nevar izmantot atkārtoti, nedz arī mehāniski pārstrādāt, un pilnībā ievēro atkritumu hierarhiju, kas noteikta Direktīvā 2008/98/EK. Ja šādu kurināmo/degvielu ražo no gāzveida emisijām, kas radušās izgatavošanas procesā, tām jābūt emisijām, kuru izplūde ir izgatavošanas procesa nenovēršamas un neplānotas sekas. Gāzveida atkritumu daļu, kas izmantota no oglekļa pārstrādes iegūta kurināmā/degvielas ražošanai, nevar ņemt vērā citās emisiju samazināšanas shēmās, piemēram, ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā;
Grozījums Nr. 105
Direktīvas priekšlikums
2. pants – 2. daļa – jj punkts
jj)  „izstrādes atļauja” ir oficiāls dokuments, kas dod tiesības iegūt meža biomasu;
jj)  „izstrādes atļauja” ir juridiska atļauja vai līdzīgas valsts un/vai reģionālajos tiesību aktos paredzētas tiesības iegūt meža biomasu;
Grozījums Nr. 106
Direktīvas priekšlikums
2. pants – 2. daļa – mm punkts
mm)  „meža tiesiskais valdījums” ir viens vai vairāki meža un citu kokaugiem klātu zemju gabali, kas no apsaimniekošanas vai izmantošanas viedokļa veido vienu vienību;
mm)  „piegādes bāze” ir no biomasas iegūto sākvielu izcelsmes ģeogrāfiskais reģions;
Grozījums Nr. 107
Direktīvas priekšlikums
2. pants – 2. daļa – nn punkts
nn)  „bioatkritumi” ir bioloģiski noārdāmi dārzu un parku atkritumi, mājsaimniecību, restorānu, sabiedriskās ēdināšanas iestāžu un veikalu pārtikas un virtuves atkritumi un tiem pielīdzināmi pārtikas rūpniecības uzņēmumu atkritumi;
nn)  „bioatkritumi” ir bioloģiski atkritumi, kā tie definēti Direktīvas 2008/98/EK 3. panta 4. punktā;
Grozījums Nr. 108
Direktīvas priekšlikums
3. pants – virsraksts
Savienības saistošais vispārējais mērķrādītājs 2030. gadam
Savienības saistošais vispārējais mērķrādītājs un nacionālie mērķrādītāji 2030. gadam
Grozījums Nr. 109
Direktīvas priekšlikums
3. pants – 1. punkts
1.  Dalībvalstis kopīgi nodrošina, ka atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvars Savienības enerģijas bruto galapatēriņā līdz 2030. gadam sasniedz vismaz 27 %.
1.  Dalībvalstis kopīgi nodrošina, ka atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvars Savienības enerģijas bruto galapatēriņā līdz 2030. gadam sasniedz vismaz 35 %.
Grozījums Nr. 306
Direktīvas priekšlikums
3. pants – 1.a punkts (jauns)
1.a   Katra dalībvalsts nodrošina, ka no atjaunojamiem energoresursiem saražotas enerģijas patēriņa īpatsvars visos transporta veidos 2030. gadā ir vismaz 12 % no enerģijas galapatēriņa visā attiecīgās dalībvalsts transporta nozarē. Lai sasniegtu mērķi — 12 % no enerģijas galapatēriņa nodrošināt no atjaunojamiem energoresursiem, dalībvalstis no 2021. gada 1. janvāra prasa degvielas piegādātājiem panākt atjaunojamo energoresursu enerģijas minimālo īpatsvaru, kas noteikts 25. pantā.
No biodegvielu un biogāzes izmantošanas iegūtos siltumnīcefekta gāzu emisijas aiztaupījumus var ņemt vērā, nosakot, ciktāl šis mērķis ir sasniegts, ja aiztaupījumi ir nodrošināti atbilstoši 26. panta 7. punktā noteiktajiem kritērijiem, salīdzinot ar fosilo kurināmo/degvielu pēc 28. panta 1. punktā izklāstītās metodes.
Ja no pārtikas un barības kultūraugiem ražotas biodegvielas īpatsvars dalībvalstī nesasniedz 2 % un tāpēc ar to nepietiek, lai segtu starpību starp īpatsvaru, kas obligāti jāpanāk degvielas piegādātājam, un transporta nozarei noteikto 12 % īpatsvara mērķi, dalībvalsts var attiecīgi pielāgot savu 7. panta 1. punktā norādīto limitu, to samazinot ne vairāk kā līdz 2 %.
Grozījums Nr. 111
Direktīvas priekšlikums
3. pants – 2. punkts
2.  Katras dalībvalsts devumu šā vispārējā 2030. gadam nospraustā mērķrādītāja sasniegšanā nosaka un Komisijai paziņo integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu ietvaros saskaņā ar Regulas [par pārvaldību] 3. līdz 5. un 9. līdz 11. pantu.
2.  Lai sasniegtu šo vispārējo 2030. gadam nosprausto mērķrādītāju, dalībvalstis nosaka savus mērķrādītājus integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu ietvaros saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes ... Regulas [par Enerģētikas savienības pārvaldību, 2016/0375(COD)] 3. līdz 5. un 9. līdz 13. pantu. Ja pēc tam, kad ir izvērtēti galīgie integrētie nacionālie enerģētikas un klimata plāni, kas iesniegti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes ... Regulas [par Enerģētikas savienības pārvaldību, 2016/0375(COD)] 3. pantu, Komisija secina, ka dalībvalstu mērķrādītāji nav pietiekami augsti, lai kopīgi izdotos sasniegt Savienības saistošo vispārējo mērķrādītāju, tad dalībvalstis, kuru mērķrādītāji, aprēķinot tos pēc Ia pielikumā izklāstītās formulas, izrādās par zemu, savus mērķrādītājus attiecīgi paaugstina.
Ja kāda no dalībvalstīm ārkārtēju un pienācīgi pamatotu apstākļu nevar sasniegt pašas nosprausto mērķrādītāju, tā no iecerētā mērķrādītāja drīkst atkāpties, bet ne vairāk kā par 10 %, līdz 2025. gadam par to paziņojot Komisijai. Ja tas apdraud iespēju sasniegt Savienības saistošo vispārējo mērķrādītāju, Komisija un dalībvalstis veic korektīvus pasākumus, piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes ... Regulas [par Enerģētikas savienības pārvaldību, 2016/0375(COD)] 27. panta 4. punktā minētos pasākumus, lai šo trūkumu efektīvi novērstu.
Grozījums Nr. 321
Direktīvas priekšlikums
3. pants – 2.a punkts (jauns)
2.a   Dalībvalstis nodrošina, ka nacionālā rīcībpolitika un cita starpā arī atbalsta shēmas, ko tās izstrādā, atbilst atkritumu apsaimniekošanas hierarhijai, kā tā ir noteikta Direktīvas 2008/98/EK 4. pantā, un ka nav būtiskas kropļojošas ietekmes uz (blakus)produktu, atkritumu vai atlikumu tirgiem. Tādēļ dalībvalstis regulāri izvērtē savu nacionālo rīcībpolitiku un pamato jebkādas atkāpes, sniedzot ziņojumus saskaņā ar ... Regulas [par Enerģētikas savienības pārvaldību, 2016/0375(COD)] 18. panta c) punkta prasībām.
Grozījums Nr. 113
Direktīvas priekšlikums
3. pants – 4. punkts
4.  Komisija dalībvalstu ieceru lielo vērienu atbalsta ar veicinošu satvaru, kas aptver Savienības līdzekļu, jo īpaši finanšu instrumentu, pastiprinātu izmantošanu, it sevišķi nolūkā mazināt atjaunojamo energoresursu enerģijas projektu kapitāla izmaksas.
4.  Komisija dalībvalstu ieceru lielo vērienu atbalsta ar veicinošu satvaru, kas aptver Savienības līdzekļu, jo īpaši finanšu instrumentu, pastiprinātu izmantošanu, it sevišķi nolūkā mazināt atjaunojamo energoresursu enerģijas projektu kapitāla izmaksas un atbalstīt atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošanai paredzētus projektus ar pārrobežu dimensiju.
Grozījums Nr. 114
Direktīvas priekšlikums
4. pants – virsraksts
Finansiāls atbalsts atjaunojamo energoresursu elektroenerģijai
Atbalsts atjaunojamo energoresursu enerģijai
Grozījums Nr. 322/rev
Direktīvas priekšlikums
4. pants – 1. punkts
1.  Lai sasniegtu 3. panta 1. punktā nosprausto Savienības mērķrādītāju, dalībvalstis, ievērojot valsts atbalsta noteikumus, var izmantot atbalsta shēmas. Atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas atbalsta shēmas izstrādā tā, lai izvairītos no liekas elektroenerģijas tirgu kropļošanas un nodrošinātu, ka ražotāji ņem vērā elektroenerģijas pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī iespējamos tīkla ierobežojumus.
1.  Lai sasniegtu Savienības mērķrādītāju un nacionālos mērķrādītājus, kas nosprausti 3. pantā, vai lai sasniegtu augstākus mērķrādītājus, dalībvalstis, saskaņā ar LESD 195. pantu un ievērojot tā 107. un 108. pantu, var izmantot atbalsta shēmas.
Tiecoties nepieļaut liekus izkropļojumus izejvielu tirgos, atbalsta shēmas atjaunojamo energoresursu enerģijas ieguvei no biomasas izstrādā tā, lai šīs shēmas neveicinātu biomasas nevēlamu izmantošanu galvenokārt enerģijas ražošanai, ja attiecīgo biomasu var izmantot rūpnieciskām vajadzībām vai materiāliem, tā nodrošinot augstāku pievienoto vērtību, un tas cita starpā nozīmē, ka priekšroku varētu dot atkritumu un atlikumu izmantošanai. Dalībvalstīm būtu jāņem vērā pieejamais biomasas ilgtspējīga piedāvājuma apjoms.
Atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas atbalsta shēmas ir balstītas uz tirgu, lai nepieļautu elektroenerģijas tirgu izkropļošanu, un tās nodrošina, ka ražotāji ņem vērā elektroenerģijas pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī iespējamās sistēmas integrācijas izmaksas vai tīkla ierobežojumus.
Grozījums Nr. 116
Direktīvas priekšlikums
4. pants – 1.a punkts (jauns)
1.a  Dalībvalstis var piemērot tehnoloģiju ziņā neitrālas atbalsta shēmas vai arī konkrētas tehnoloģijas atbalsta shēmas. Konkrētas tehnoloģijas atbalsta shēmas var piemērot jo īpaši tad, ja to pamato viens vai vairāki šādi iemesli:
a)  konkrētās tehnoloģijas ilgtermiņa potenciāls;
b)  nepieciešamība tehnoloģiski vai ģeogrāfiski dažādot energoresursu struktūru;
c)  efektīva sistēmas plānošana un tīkla integrācija;
d)  tīkla ierobežojumi un tīkla stabilitāte;
e)  ar vidi saistīti ierobežojumi.
Grozījums Nr. 117
Direktīvas priekšlikums
4. pants – 2. punkts
2.  Atbalstu atjaunojamo energoresursu elektroenerģijai izstrādā tā, lai atjaunojamo energoresursu elektroenerģiju integrētu elektroenerģijas tirgū un nodrošinātu, ka atjaunojamo energoresursu enerģijas ražotāji reaģē uz tirgus cenas signāliem un gūst maksimālus tirgus ieņēmumus.
2.  Atbalstu atjaunojamo energoresursu elektroenerģijai izstrādā tā, lai panāktu atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas maksimālu integrāciju elektroenerģijas tirgū un nodrošinātu, ka atjaunojamo energoresursu enerģijas ražotāji reaģē uz tirgus cenas signāliem un gūst maksimālus tirgus ieņēmumus, tomēr piedāvājot atjaunojamo energoresursu avotiem kompensāciju par tirgus izkropļojumiem.
Mazām iekārtām, kuru jauda nesasniedz 500 kW, un demonstrējumu projektiem dalībvalstis var noteikt šādām iekārtām un projektiem izdevīgas atkāpes. Tomēr no vēja enerģijas saražotai elektroenerģijai ir noteikts ierobežojums — uzstādītā elektroenerģijas ražošanas jauda nepārsniedz 3 MW jeb 3 vēja ģeneratoru vienības.
Neskarot otrajā daļā noteiktos ierobežojumus, atjaunojamo energoresursu energokopienu atbalstam dalībvalstis var izmantot citus mehānismus un procedūras.
Grozījums Nr. 118
Direktīvas priekšlikums
4. pants – 3. punkts – 1.a daļa (jauna)
Ja atbalstu atjaunojamo energoresursu enerģijai sniedz, rīkojot piedāvājumu konkursu, piemēro šā panta 3.a punktā noteiktās prasības, ja vien minētais atbalsts nav paredzēts mazām iekārtām, kuru jauda nepārsniedz 1 MW, vēja enerģijas projektiem, kas nodrošina ne vairāk kā 6 vēja ģeneratoru vienības jeb 6 MW jaudu, un demonstrējumu projektiem.
Grozījums Nr. 119
Direktīvas priekšlikums
4. pants – 3.a punkts (jauns)
3.a  Ja atbalstu atjaunojamo energoresursu enerģijai sniedz, rīkojot piedāvājumu konkursu, lai nodrošinātu augstus projekta izpildes rādītājus, dalībvalstis:
a)  nosaka un publicē nediskriminējošus un pārredzamus priekškvalifikācijas kritērijus un noteikumus par projekta izpildes ilgumu;
b)  apspriežas ar ieinteresētajām personām, lai izskatītu konkursa specifikāciju projektu;
c)  publicē informāciju par iepriekšējiem konkursiem, cita starpā norādot arī attiecīgo projektu izpildes rādītājus.
Grozījums Nr. 120
Direktīvas priekšlikums
4. pants – 3.b punkts (jauns)
3.b  Dalībvalstis publicē ilgtermiņa grafiku attiecībā uz plānoto atbalsta piešķiršanu vismaz nākamo piecu gadu laikposmam un tajā norāda orientējošus termiņus (attiecīgā gadījumā cita starpā norādot arī konkursu rīkošanas biežumu), jaudu, budžetu vai maksimālo atbalstu, ko ir paredzēts piešķirt vienam projektam, kā arī konkursa kritērijiem atbilstošās tehnoloģijas.
Grozījums Nr. 121
Direktīvas priekšlikums
4. pants – 3.c punkts (jauns)
3.c  Izstrādājot atbalsta shēmas, dalībvalstis ņem vērā atjaunojamo energoresursu energokopienu un pašpatērētāju specifiku, lai dotu šādām kopienām un patērētājiem iespēju kā vienlīdzīgiem pretendentiem konkurēt ar citiem dalībniekiem.
Grozījums Nr. 122
Direktīvas priekšlikums
4. pants – 3.d punkts (jauns)
3.d  Lai no atjaunojamiem energoresursiem tiktu saražots vairāk enerģijas tālākajos reģionos un uz mazām salām, finansiālo atbalstu projektiem, ko šādos reģionos īsteno, dalībvalstis var pielāgot, ņemot vērā ražošanas izmaksas, kuras rodas tieši tādēļ, ka šie reģioni ir izolēti un atkarīgi no ārējiem resursiem.
Grozījums Nr. 123
Direktīvas priekšlikums
4. pants – 4. punkts
4.  Dalībvalstis vismaz reizi četros gados novērtē, cik rezultatīvs ir to atbalsts atjaunojamo energoresursu elektroenerģijai. Lēmumus par atbalsta turpināšanu vai paildzināšanu un jauna atbalsta izstrādi balsta uz novērtējumu rezultātiem.
4.  Dalībvalstis vismaz reizi četros gados novērtē, cik rezultatīvs ir to atbalsts atjaunojamo energoresursu elektroenerģijai un novērtē šā atbalsta ietekmes izplatīšanos uz dažādām patērētāju grupām, cita starpā arī uz rūpniecības konkurētspēju.
Novērtējumā ņem vērā arī iespējamo izmaiņu ietekmi uz atbalsta shēmām un investīcijām. Šo novērtējumu dalībvalstis iekļauj savos nacionālajos enerģētikas un klimata plānos un to atjauninātajās versijās, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes ... Regulu [par Enerģētikas savienības pārvaldību, 2016/0375(COD)].
Ilgtermiņa plānošana attiecībā uz atbalsta lēmumu pieņemšanu un jauna atbalsta izstrāde tiek īstenota uz novērtējumu rezultātu pamata, ņemot vērā to, cik veiksmīgi kopumā izdodas sasniegt atjaunojamo energoresursu mērķrādītājus un citus mērķus, piemēram, tos, kuri attiecas uz cenas pieņemamību un energokopienu attīstību, un ņemot vērā arī atbalsta ietekmes izplatīšanos uz dažādām patērētāju grupām, cita starpā arī uz rūpniecības konkurētspēju.
Grozījums Nr. 124
Direktīvas priekšlikums
4. pants – 4.a punkts (jauns)
4.a  Līdz [2021. gada] ... un pēc tam reizi trijos gados Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par sniegtā atbalsta, izmantojot piedāvājumu konkursu, īstenošanas rezultātiem Savienībā, ziņojumā cita starpā analizējot to, vai ar piedāvājumu konkursiem izdodas:
a)  panākt izmaksu samazināšanos;
b)  panākt tehnoloģiskus uzlabojumus;
c)  sasniegt augstus izpildes rādītājus;
d)  nodrošināt mazu dalībnieku un vietējo pārvaldes iestāžu nediskriminējošu līdzdalību.
Grozījums Nr. 125
Direktīvas priekšlikums
4. pants – 4.b punkts (jauns)
4.b  Līdz ... [seši mēneši pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas] Komisija pārskata Pamatnostādnes par valsts atbalstu vides aizsardzībai un enerģētikai 2014.–2020. gadam (2014/C 200/01), lai pilnībā iekļautu šīs direktīvas 4. pantā noteiktos pamatprincipus.
Grozījums Nr. 126
Direktīvas priekšlikums
4. pants – 4.c punkts (jauns)
4.c  Atkāpjoties no šā panta 1. punkta noteikumiem, dalībvalstis nodrošina, ka neviena atjaunojamo energoresursu enerģijas atbalsta shēma netiek piemērota tiem sadzīves atkritumiem, attiecībā uz kuriem netiek pildīti Direktīvā 2008/98/EK noteiktie dalītas savākšanas pienākumi.
Grozījums Nr. 127
Direktīvas priekšlikums
5. pants – 1. punkts
1.  Dalībvalstis atbalstu no atjaunojamiem energoresursiem saražotai elektroenerģijai atver ražotājiem citās dalībvalstīs atbilstoši šajā pantā noteiktajiem nosacījumiem.
1.  Dalībvalstis atbalstu no atjaunojamiem energoresursiem saražotai elektroenerģijai atver ražotājiem citās dalībvalstīs atbilstoši šajā pantā noteiktajiem nosacījumiem. Dalībvalstis var noteikt, ka tās savu atbalstu sniedz tikai iekārtām tajās dalībvalstīs, ar kurām tām ir tiešs savienojums, ko nodrošina starpsavienojumi.
Grozījums Nr. 128
Direktīvas priekšlikums
5. pants – 2. punkts
2.  Dalībvalstis nodrošina, ka atbalsts, kas atbilst vismaz 10 % jaunatbalstītās jaudas katru gadu no 2021. līdz 2025. gadam un vismaz 15 % jaunatbalstītās jaudas katru gadu no 2026. līdz 2030. gadam, ir atvērts iekārtām, kas atrodas citās dalībvalstīs.
2.  Dalībvalstis nodrošina, ka atbalsts, kas atbilst vismaz 8 % jaunatbalstītās jaudas katru gadu no 2021. līdz 2025. gadam un vismaz 13 % jaunatbalstītās jaudas katru gadu no 2026. līdz 2030. gadam, ir atvērts iekārtām, kas atrodas citās dalībvalstīs. Ja minētie minimālie līmeņi ir pārsniegti, dalībvalstīm ir tiesības saskaņā ar šīs direktīvas 7. līdz 13. pantu pašām izlemt, cik lielā mērā tās atbalsta enerģiju, ko no atjaunojamiem energoresursiem ražo citā dalībvalstī.
Grozījums Nr. 129
Direktīvas priekšlikums
5. pants – 2.a punkts (jauns)
2.a  Dalībvalstis var prasīt Komisijai atbrīvojumu no šajā pantā noteikto pienākumu izpildes, tostarp arī lēmumu neļaut attiecīgās valsts teritorijā izvietotajām iekārtām piedalīties citās dalībvalstīs organizētās atbalsta shēmās, ja to pamato viens vai vairāki šādi iemesli:
a)  nepietiekama starpsavienojumu jauda;
b)  dabas resursu nepietiekamība;
c)  nelabvēlīga ietekme uz tās dalībvalsts energoapgādes drošību, kura pieprasa atbrīvojumu, vai nelabvēlīga ietekme uz šīs dalībvalsts enerģijas tirgus netraucētu darbību.
Katru šādu atbrīvojumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un to pārskata līdz 2025. gada 31. decembrim.
Grozījums Nr. 130
Direktīvas priekšlikums
5. pants – 3. punkts
3.  Atbalsta shēmas var atvērt pārrobežu dalībai inter alia ar atvērtiem konkursiem, kopīgiem konkursiem, atvērtām sertifikācijas shēmām vai kopīgām atbalsta shēmām. To, kā atjaunojamo energoresursu elektroenerģiju, par kuru piešķirts atbalsts atvērtos konkursos, kopīgos konkursos vai atvērtās sertifikācijas shēmās, ieskaita dalībvalstu attiecīgajā devumā, nosaka sadarbības nolīgumā, kurš ietver noteikumus par līdzekļu pārrobežu izmaksāšanu, ievērojot principu, ka enerģija būtu jāieskaita tās valsts devumā, kura iekārtu finansē.
3.  Atbalsta shēmas var atvērt pārrobežu dalībai cita starpā ar atvērtiem konkursiem, kopīgiem konkursiem, atvērtām sertifikācijas shēmām vai kopīgām atbalsta shēmām. To, kā atjaunojamo energoresursu elektroenerģiju, par kuru piešķirts atbalsts atvērtos konkursos, kopīgos konkursos, atvērtās sertifikācijas shēmās, ieskaita dalībvalstu attiecīgajā devumā, nosaka sadarbības nolīgumā, kurš ietver noteikumus par pārrobežu shēmu, tostarp nosacījumus par dalību un līdzekļu izmaksāšanu, ņemot vērā dažādus nodokļus un maksas un ievērojot principu, ka enerģija būtu jāieskaita tās valsts devumā, kura iekārtu finansē. Ar sadarbības nolīgumu tiecas saskaņot administratīvā satvara nosacījumus sadarbības valstīs, lai nodrošinātu līdzvērtīgus konkurences apstākļus.
Grozījums Nr. 131
Direktīvas priekšlikums
5. pants – 4. punkts
4.  Komisija līdz 2025. gadam novērtē, kāda ir šā panta noteikumu pozitīvā ietekme uz atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas izmantošanas izmaksefektīvu paplašināšanu Savienībā. Pamatojoties uz šo novērtējumu, Komisija var ierosināt palielināt 2. punktā noteiktās procentuālās vērtības.
4.  Komisija palīdz dalībvalstīm īstenot sarunu procesu un noteikt sadarbības kārtību un tādēļ sniedz informāciju un veic analīzi, cita starpā arī kvantitatīvus un kvalitatīvus datus par tiešām un netiešām sadarbības izmaksām un ieguvumiem, kā arī norādījumus un tehnisko ekspertu zināšanas visa procesa gaitā. Minētajā nolūkā Komisija rosina paraugprakses apmaiņu un izstrādā sadarbības nolīgumu paraugus, tā veicinot procesa raitu norisi.
Komisija līdz 2025. gadam novērtē, kāda ir šā panta noteikumu pozitīvā ietekme uz atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas izmantošanas izmaksefektīvu paplašināšanu Savienībā. Pamatojoties uz šo novērtējumu, Komisija var ierosināt mainīt 2. punktā noteiktās procentuālās vērtības.
Grozījums Nr. 132
Direktīvas priekšlikums
6. pants – 1. daļa
Neskarot pielāgojumus, kas vajadzīgi, lai izpildītu valsts atbalsta noteikumus, dalībvalstis nodrošina, ka atjaunojamo energoresursu enerģijas projektiem piešķirtā atbalsta līmenis un nosacījumi netiek pārskatīti tā, ka tie negatīvi ietekmētu šādi piešķirtās tiesības un atbalstīto projektu saimniecisko aspektu.
Dalībvalstis nodrošina, ka jauniem vai jau esošiem atjaunojamo energoresursu enerģijas projektiem piešķirtā atbalsta līmenis un nosacījumi netiek pārskatīti tā, ka tie negatīvi ietekmē šādi piešķirtās tiesības un valsts ekonomiku.
Ja tiek mainīti citi tiesiskā regulējuma instrumenti un ja šīs izmaiņas skar atbalstītos atjaunojamo energoresursu enerģijas projektus, dalībvalstis nodrošina, lai šīm tiesiskā regulējuma izmaiņām nebūtu nelabvēlīgas ietekmes uz atbalstīto projektu saimniecisko aspektu.
Grozījums Nr. 133
Direktīvas priekšlikums
6. pants – 1.a daļa (jauna)
Dalībvalstis nodrošina, ka jebkādas izmaiņas atbalsta shēmās tiek veiktas, pamatojoties uz ilgtermiņa plānošanu, kas īstenojama saskaņā ar 4. panta 4. punktu, ka par to tiek publiski paziņots vismaz deviņus mēnešus pirms to stāšanās spēkā, turklāt dalībvalstis nodrošina, ka šajā sakarībā ir īstenots pārredzams un iekļaujošs sabiedriskās apspriešanas process. Būtiskas izmaiņas jau izveidotā atbalsta shēmā veic, nosakot pienācīgu pārejas periodu līdz brīdim, kad stājas spēkā jaunā atbalsta shēma.
Ja mainās tiesiskais regulējums vai tīkla ekspluatācijas kārtība un šādu izmaiņu nelabvēlīgā ietekme uz atbalstīto projektu saimniecisko aspektu ir būtiska vai diskriminējoša, dalībvalstis nodrošina, lai atbalstītie projekti saņemtu kompensāciju.
Grozījums Nr. 307
Direktīvas priekšlikums
7. pants – 1. punkts – 4. daļa
Aprēķinot dalībvalsts atjaunojamo energoresursu enerģijas bruto galapatēriņu, biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo, kā arī biomasas degvielu daļa, ko patērē transportā, ja to ražo no pārtikas vai dzīvnieku barības kultūraugiem, nepārsniedz 7 % no enerģijas galapatēriņa attiecīgās dalībvalsts autotransportā un dzelzceļa transportā. Šo limitu samazina līdz 3,8 % 2030. gadā pēc X pielikuma A daļā noteiktās trajektorijas. Dalībvalstis var noteikt zemāku limitu un nošķirt dažādu veidu biodegvielas, bioloģiskos šķidros kurināmos un biomasas degvielas, kas saražotas no pārtikas un dzīvnieku barības kultūraugiem, piemēram, nosakot zemāku limitu tai pārtikas vai dzīvnieku barības kultūraugu biodegvielu daļai, ko saražo no eļļas kultūraugiem, ņemot vērā netiešo zemes izmantošanas maiņu.
Aprēķinot dalībvalsts atjaunojamo energoresursu enerģijas bruto galapatēriņu, biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo, kā arī biomasas degvielu daļa, ko patērē transportā, ja to ražo no pārtikas vai dzīvnieku barības kultūraugiem, nav lielāka par šādu degvielu/kurināmā īpatsvaru attiecīgās dalībvalsts atjaunojamo energoresursu enerģijas 2017. gada bruto galapatēriņā un nepārsniedz 7 % no bruto galapatēriņa attiecīgās dalībvalsts autotransportā un dzelzceļa transportā.
No palmu eļļas ražotas biodegvielas un bioloģiskā šķidrā kurināmā īpatsvars no 2021. gada ir 0 %. Dalībvalstis var noteikt zemāku limitu un nošķirt dažādu veidu biodegvielas, bioloģiskos šķidros kurināmos un biomasas degvielas, kas saražotas no pārtikas un dzīvnieku barības kultūraugiem, piemēram, nosakot zemāku limitu tai pārtikas vai dzīvnieku barības kultūraugu biodegvielu daļai, ko saražo no eļļas kultūraugiem, ņemot vērā netiešo zemes izmantošanas maiņu un citu neplānotu ietekmi uz ilgtspēju.
Grozījums Nr. 136
Direktīvas priekšlikums
7. pants – 2. punkts – 1. daļa
Šā panta 1. punkta a) apakšpunkta izpildei atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas bruto galapatēriņš ir dalībvalstī no atjaunojamajiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas daudzums, ieskaitot atjaunojamo energoresursu enerģijas pašpatērētāju un energokopienu saražoto elektroenerģiju, bet izslēdzot to elektroenerģijas daudzumu, kas saražots hidroakumulācijas blokos, izmantojot ūdeni, kas iepriekš bijis sūknēts kalnup.
Šā panta 1. punkta a) apakšpunkta izpildei atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas bruto galapatēriņš ir dalībvalstī no atjaunojamajiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas daudzums, ieskaitot atjaunojamo energoresursu enerģijas pašpatērētāju un atjaunojamo energoresursu energokopienu saražoto elektroenerģiju, bet izslēdzot to elektroenerģijas daudzumu, kas saražots hidroakumulācijas blokos, izmantojot ūdeni, kas iepriekš bijis sūknēts kalnup.
Grozījums Nr. 137
Direktīvas priekšlikums
7. pants – 3. punkts – 3. daļa
Piemērojot 1. panta b) apakšpunktu, siltumsūkņu uztverto apkārtējās vides siltumenerģiju ņem vērā ar noteikumu, ka galīgā saražotā enerģija būtiski pārsniedz ievadīto primāro enerģiju, kas nepieciešama, lai darbinātu siltumsūkņus. Piemērojot šo direktīvu, siltumenerģijas daudzumu, ko uzskata par atjaunojamo energoresursu enerģiju, aprēķina saskaņā ar VII pielikumā noteikto metodoloģiju.
Piemērojot 1. panta b) apakšpunktu, siltumapgādes vai aukstumapgādes vajadzībām ar siltumsūkņiem pārveidoto apkārtējās vides enerģiju un ģeotermālo enerģiju ņem vērā ar noteikumu, ka galīgā saražotā enerģija būtiski pārsniedz ievadīto primāro enerģiju, kas nepieciešama, lai darbinātu siltumsūkņus. Piemērojot šo direktīvu, siltumenerģijas daudzumu, ko uzskata par atjaunojamo energoresursu enerģiju, aprēķina saskaņā ar VII pielikumā noteikto metodoloģiju.
Grozījums Nr. 138
Direktīvas priekšlikums
7. pants – 3. punkts – 4.a daļa (jauna)
Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 32. pantu attiecībā uz to, lai papildinātu šo Direktīvu, nosakot metodiku, pēc kuras aprēķina atjaunojamo energoresursu enerģijas daudzumu, kurš izmantots siltumapgādei un aukstumapgādei, arī centralizētai siltumapgādei un aukstumapgādei, un ar ko pārskata VII pielikumu par siltumsūkņu saražotās enerģijas uzskaiti.
Grozījums Nr. 139
Direktīvas priekšlikums
7. pants – 4. punkts – ba apakšpunkts (jauns)
ba)  lai sasniegtu 3. panta 1. punkta a) apakšpunktā noteikto mērķrādītāju, aviācijas un jūrniecības nozarēs piegādāto degvielu daļu nosaka, degvielu enerģijas saturu reizinot attiecīgi ar 2 (aviācijai) un 1,2 (jūrniecībai), un autotransporta līdzekļiem piegādātās atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas daļu nosaka, tās enerģijas saturu reizinot ar 2,5.
Grozījums Nr. 140 un 308
Direktīvas priekšlikums
7. pants – 5. punkts – 2. daļa
Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 32. pantu pieņemt deleģētos aktus nolūkā grozīt IX pielikuma A un B daļā sniegto sākvielu sarakstu, lai sākvielas pievienotu, bet ne tāpēc, lai tās svītrotu. Ikviena deleģētā akta pamatā ir jaunāko zinātnisko un tehnisko sasniegumu analīze, kurā pienācīgi ņemti vērā Direktīvā 2008/98/EK noteiktie atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas principi, ievērojot Savienības ilgtspējas kritērijus, un kura pamato atzinumu, ka attiecīgā sākviela nerada papildu pieprasījumu pēc zemes un veicina atkritumu un atlikumu izmantošanu, reizē neatstājot būtisku negatīvu ietekmi uz (blakus)produktu, atkritumu vai atlikumu tirgu, sniedzot būtiskus siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījumus salīdzinājumā ar fosilajiem kurināmajiem/degvielām un neradot risku negatīvi ietekmēt vidi un bioloģisko daudzveidību.
Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 32. pantu attiecībā uz to, lai grozītu IX pielikuma A un B daļā sniegto sākvielu sarakstu. Ikviena deleģētā akta pamatā ir jaunāko zinātnisko un tehnisko sasniegumu analīze, kurā pienācīgi ņemti vērā aprites ekonomikas principi un Direktīvā 2008/98/EK noteiktā atkritumu apsaimniekošanas hierarhija, ievērojot Savienības ilgtspējas kritērijus, un kura pamato atzinumu, ka attiecīgā sākviela nerada papildu pieprasījumu pēc zemes un veicina atkritumu un atlikumu izmantošanu, un vienlaikus neatstāj būtisku negatīvu ietekmi uz (blakus)produktu, atkritumu vai atlikumu tirgu, sniedz būtiskus siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījumus salīdzinājumā ar fosilajiem kurināmajiem/degvielām, ko apliecina emisiju aprites cikla izvērtējums, un nerada videi un bioloģiskajai daudzveidībai nelabvēlīgas ietekmes risku.
Grozījums Nr. 309
Direktīvas priekšlikums
7. pants – 5. punkts – 3. daļa
Ik pēc diviem gadiem Komisija izvērtē IX pielikuma A un B daļā iekļauto sākvielu sarakstu, lai tam pievienotu sākvielas, saskaņā ar šajā punktā noteiktajiem principiem. Pirmo izvērtēšanu veic ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc [šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas]. Komisija attiecīgā gadījumā pieņem deleģētos aktus, ar kuriem groza IX pielikuma A un B daļā sniegto sākvielu sarakstu, lai sākvielas pievienotu, bet ne tāpēc, lai tās svītrotu.
Reizi divos gados Komisija izvērtē IX pielikuma A un B daļā iekļauto sākvielu sarakstu, lai tam pievienotu sākvielas, saskaņā ar šajā punktā noteiktajiem principiem. Pirmo izvērtēšanu veic ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc [šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas]. Komisija attiecīgā gadījumā pieņem deleģētos aktus, ar kuriem groza IX pielikuma A un B daļā sniegto sākvielu sarakstu, lai sākvielas pievienotu. Komisija 2025. gadā veic īpašu novērtējumu, lai svītrotu IX pielikumā iekļautās sākvielas, un tā rezultātā attiecīgu deleģēto aktu Komisija pieņem viena gada laikā pēc novērtējuma veikšanas.
Grozījums Nr. 310
Direktīvas priekšlikums
7. pants – 5. punkts – 3.a daļa (jauna)
Sākvielas no IX pielikuma svītro tikai pēc tam, kad ir notikusi sabiedriskā apspriešana, un ievērojot 6. pantā noteiktos finansiālā atbalsta stabilitātes principus. Neskarot 26. panta noteikumus, gadījumā, ja sākvielas tiek svītrotas, būtu jāļauj jau uzstādītajām iekārtām, kuras ražo biodegvielu no attiecīgajām sākvielām, šādi saražotās enerģijas daudzumu uzskatīt par atjaunojamo energoresursu enerģiju un ņemt to vērā, nosakot, ciktāl ir izpildīts pienākums, kas degvielas piegādātājam noteikts 25. pantā, un tomēr nepārsniedzot to vēsturisko ražošanas līmeni.
Grozījums Nr. 143
Direktīvas priekšlikums
7. pants – 5.a punkts (jauns)
5.a  Izstrādājot politiku, kura veicina degvielu ražošanu no IX pielikumā uzskaitītajām izejvielām, dalībvalstis pienācīgi ņem vērā atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju, kas noteikta Direktīvā 2008/98/EK, tostarp tās noteikumus attiecībā uz apsvērumiem par aprites ciklu dažādu atkritumu plūsmu radīšanas un šo plūsmu apsaimniekošanas vispārējo ietekmi.
Grozījums Nr. 144
Direktīvas priekšlikums
9. pants – 5.a punkts (jauns)
5.a  Komisija nodrošina, lai dalībvalstīm būtu vieglāk sagatavot kopīgus projektus, un tādēļ jo īpaši sniedz mērķtiecīgu tehnisko palīdzību un palīdzību projektu izstrādei.
Grozījums Nr. 145
Direktīvas priekšlikums
11. pants – 1. punkts
1.  Viena vai vairākas dalībvalstis var sadarboties ar vienu vai vairākām trešām valstīm visu veidu kopprojektos, kas saistīti ar elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamajiem energoresursiem. Šajā sadarbībā drīkst piedalīties privātuzņēmēji.
1.  Viena vai vairākas dalībvalstis var sadarboties ar vienu vai vairākām trešām valstīm visu veidu kopprojektos, kas saistīti ar elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamajiem energoresursiem. Šajā sadarbībā drīkst piedalīties privātuzņēmēji, un tā notiek pilnīgā saskaņā ar starptautisko tiesību normām.
Grozījums Nr. 146
Direktīvas priekšlikums
11. pants – 2. punkts – ca apakšpunkts (jauns)
ca)  elektroenerģija ir ražota saskaņā ar starptautisko tiesību normām, īpašu uzmanību pievēršot cilvēktiesību normām.
Grozījums Nr. 147
Direktīvas priekšlikums
11. pants – 3. punkts – e apakšpunkts
e)  pieteikums attiecas uz kopprojektu, kurš atbilst 2. punkta b) un c) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem un kurā starpsavienotāju izmantos pēc tā nodošanas ekspluatācijā, kā arī uz elektroenerģijas apjomu, kas nav lielāks par to apjomu, kuru eksportēs uz Savienību pēc starpsavienotāja nodošanas ekspluatācijā.
e)  pieteikums attiecas uz kopprojektu, kurš atbilst 2. punkta b), c) un ca) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem un kurā starpsavienotāju izmantos pēc tā nodošanas ekspluatācijā, kā arī uz elektroenerģijas apjomu, kas nav lielāks par to apjomu, kuru eksportēs uz Savienību pēc starpsavienotāja nodošanas ekspluatācijā.
Grozījums Nr. 148
Direktīvas priekšlikums
11. pants – 5. punkts – d apakšpunkts
d)  iekļauj rakstisku tās trešās valsts izdotu apliecinājumu par b) un c) apakšpunktu, kuras teritorijā iekārtu ir paredzēts nodot ekspluatācijā, un norāda to iekārtas saražotās elektroenerģijas daļu vai daudzumu, ko šī trešā valsts lietos iekšzemē.
d)  iekļauj rakstisku tās trešās valsts izdotu apliecinājumu par 2. punkta b), c) un ca) apakšpunktu, kuras teritorijā iekārtu ir paredzēts nodot ekspluatācijā, un norāda to iekārtas saražotās elektroenerģijas daļu vai daudzumu, ko šī trešā valsts lietos iekšzemē.
Grozījums Nr. 149
Direktīvas priekšlikums
13. pants – 3.a punkts (jauns)
3.a  Komisija nodrošina, lai dalībvalstīm būtu vieglāk izveidot kopīgas atbalsta shēmas, un tādēļ jo īpaši izplata informāciju ar norādījumiem un paraugpraksi.
Grozījums Nr. 150
Direktīvas priekšlikums
15. pants – 1. punkts – 1. daļa
Dalībvalstis nodrošina, ka visi valsts noteikumi attiecībā uz atļauju izsniegšanas, sertificēšanas un licencēšanas procedūrām, kuras piemēro atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas, siltumapgādei vai aukstumapgādei izmantojamās enerģijas ražošanas stacijām un attiecīgajām pārvades un sadales tīkla infrastruktūrām, kā arī biomasas pārveidošanai par biodegvielām vai citiem energoproduktiem, ir samērīgi un vajadzīgi.
Dalībvalstis nodrošina, ka visi valsts noteikumi attiecībā uz atļauju izsniegšanas, sertificēšanas un licencēšanas procedūrām, kuras piemēro atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas, siltumapgādei vai aukstumapgādei izmantojamās enerģijas ražošanas stacijām un attiecīgajiem pārvades un sadales tīkliem, kā arī biomasas pārveidošanai par biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo un biomasas kurināmo/degvielu vai citiem energoproduktiem, un kuras piemēro attiecībā uz nebioloģiskas izcelsmes atjaunojamo energoresursu šķidro un gāzveida transporta degvielu, ir samērīgi un vajadzīgi un ka ir ievērots princips ,,energoefektivitāte pirmajā vietā”.
Grozījums Nr. 151
Direktīvas priekšlikums
15. pants – 1. punkts – 2. daļa – a apakšpunkts
a)  administratīvās procedūras vienkāršo un paātrina attiecīgajā administratīvajā līmenī;
a)  administratīvās procedūras vienkāršo un paātrina attiecīgajā administratīvajā līmenī, un tajās paredz prognozējamus termiņus vajadzīgo atļauju un licenču izsniegšanai;
Grozījums Nr. 152
Direktīvas priekšlikums
15. pants – 1. punkts – 2. daļa – d apakšpunkts
d)  decentralizētām atjaunojamo energoresursu enerģiju ražojošām iekārtām nosaka vienkāršotas un mazāk apgrūtinošas atļauju izsniegšanas procedūras, tostarp vienkāršu paziņošanu, ja to atļauj attiecīgais tiesiskais regulējums.
d)  maziem projektiem un decentralizētām atjaunojamo energoresursu enerģiju ražojošām un uzkrājošām iekārtām, cita starpā arī atjaunojamo energoresursu enerģijas pašpatērētājiem un atjaunojamo energoresursu energokopienām, nosaka vienkāršotas un mazāk apgrūtinošas atļauju izsniegšanas procedūras, tostarp vienkāršu paziņošanu.
Grozījums Nr. 153
Direktīvas priekšlikums
15. pants – 3. punkts
3.  Dalībvalstis nodrošina, ka investori var pietiekamā mērā paredzēt plānoto atbalstu atjaunojamo energoresursu enerģijai. Tādēļ dalībvalstis nosaka un publicē ilgtermiņa grafiku ar plānotajiem piešķīrumiem atbalstam, aptverot vismaz nākamos trīs gadus un katrai shēmai norādot indikatīvo laiku, jaudu, līdzekļus, ko paredzēts piešķirt, kā arī apspriešanos ar ieinteresētajām personām par atbalsta modeli.
svītrots
Grozījums Nr. 154
Direktīvas priekšlikums
15. pants – 4. punkts
4.  Dalībvalstis nodrošina, ka valsts, reģionālā un vietējā līmeņa kompetentās iestādes, plānojot, projektējot, būvējot un atjaunojot pilsētu infrastruktūru, rūpnieciskos vai dzīvojamos rajonus un energoinfrastruktūru, tostarp elektroenerģijas, centralizētās siltumapgādes un aukstumapgādes, dabasgāzes un alternatīvo kurināmo/degvielu tīklus, paredz noteikumus par atjaunojamo energoresursu enerģijas integrēšanu un ieviešanu un nenovēršama atlikumsiltuma vai atlikumaukstuma izmantošanu.
4.  Dalībvalstis nodrošina, ka valsts, reģionālā un vietējā līmeņa kompetentās iestādes, plānojot, projektējot, būvējot un atjaunojot pilsētu infrastruktūru, rūpnieciskos, komerciālos vai dzīvojamos rajonus un energoinfrastruktūru, tostarp elektroenerģijas, centralizētās siltumapgādes un aukstumapgādes, dabasgāzes un alternatīvo kurināmo/degvielu tīklus, paredz noteikumus, ar kuriem nodrošina atjaunojamo energoresursu enerģijas integrēšanu un ieviešanu, cita starpā arī agrīnu telpisko plānošanu, vajadzību un atbilstības izvērtējumu, kas īstenojams, ņemot vērā energoefektivitāti un pieprasījumreakciju, un ka ir paredzēti īpaši noteikumi par energoresursu enerģijas pašpatēriņu un atjaunojamo energoresursu energokopienām, kā arī par nenovēršama atlikumsiltuma vai atlikumaukstuma izmantošanu. Dalībvalstis jo īpaši mudina vietējās un reģionālās administratīvās iestādes, plānojot infrastruktūru pilsētās, attiecīgā gadījumā iekļaut arī siltumapgādi un aukstumapgādi no atjaunojamiem energoresursiem.
Grozījums Nr. 155
Direktīvas priekšlikums
15. pants – 5. punkts – 2. daļa
Izstrādājot šādus pasākumus vai atbalsta shēmās dalībvalstis var ņemt vērā arī nacionālos pasākumus, kas attiecas uz energoefektivitātes ievērojamu palielināšanu un koģenerāciju un uz ēkām, kurās enerģijas izmantojums ir pasīvs, mazs vai līdzinās nullei.
Izstrādājot šādus pasākumus vai atbalsta shēmās dalībvalstis var ņemt vērā arī nacionālos pasākumus, kas attiecas uz atjaunojamo energoresursu enerģijas pašpatēriņa, vietējās enerģijas uzkrāšanas, energoefektivitātes ievērojamu palielināšanu un koģenerāciju un uz ēkām, kurās enerģijas izmantojums ir pasīvs, mazs vai līdzinās nullei.
Grozījums Nr. 156
Direktīvas priekšlikums
15. pants – 5. punkts – 3. daļa
Dalībvalstis savos būvniecības noteikumos un būvnormatīvos vai ar citiem līdzvērtīgiem paņēmieniem pieprasa visās jaunajās ēkās un esošajās ēkās, kurās veic kapitālremontu, nodrošināt minimālos atjaunojamo energoresursu enerģijas pielietojuma līmeņus, atspoguļojot saskaņā ar Direktīvas 2010/31/ES 5. panta 2. punktu veiktā izmaksu ziņā optimālo līmeņu aprēķina rezultātus. Dalībvalstis ļauj šos minimālos līmeņus ievērot, inter alia izmantojot ievērojamu atjaunojamo energoresursu proporciju.
Dalībvalstis savos būvniecības noteikumos un būvnormatīvos vai ar citiem līdzvērtīgiem paņēmieniem pieprasa visās jaunajās ēkās un esošajās ēkās, kurās veic kapitālremontu, nodrošināt minimālos atjaunojamo energoresursu enerģijas vai atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošanas iekārtu pielietojuma līmeņus, atspoguļojot saskaņā ar Direktīvas 2010/31/ES 5. panta 2. punktu veiktā izmaksu ziņā optimālo līmeņu aprēķina rezultātus. Dalībvalstis ļauj šos minimālos līmeņus ievērot, tostarp ņemot vērā ar ievērojamu atjaunojamo energoresursu proporciju nodrošinātu centralizēto siltumapgādi un aukstumapgādi, ņemot vērā individuālo vai kolektīvu pašpatēriņu saskaņā ar 21. pantu, vai ņemot vērā uz atjaunojamajiem energoresursiem balstītu koģenerāciju, kā arī atlikumsiltumu un atlikumaukstumu.
Grozījums Nr. 157
Direktīvas priekšlikums
15. pants – 6. punkts
6.  Dalībvalstis nodrošina, ka no 2012. gada 1. janvāra jaunas valstu, reģionu un vietējas nozīmes publiskās ēkas un šādas esošas ēkas, kurās veic kapitālremontu, šīs direktīvas nozīmē noderētu par paraugu. Dalībvalstis cita starpā var īstenot šo pienākumu, nosakot, ka trešās personas var izmantot publisko vai jaukto publisko un privāto ēku jumtus atjaunojamo energoresursu enerģiju ražojošu iekārtu uzstādīšanai.
6.  Dalībvalstis nodrošina, ka no 2012. gada 1. janvāra jaunas valstu, reģionu un vietējas nozīmes publiskās ēkas un šādas esošas ēkas, kurās veic kapitālremontu, šīs direktīvas nozīmē noderētu par paraugu. Dalībvalstis cita starpā var ļaut īstenot šo pienākumu, panākot atbilstību standartiem, kas noteikti gandrīz nulles enerģijas ēkām, kā prasīts Eiropas Parlamenta un Padomes ... Direktīvā [par ēku energoefektivitāti, 2016/0381(COD)], vai nosakot, ka trešās personas var izmantot publisko vai jaukto publisko un privāto ēku jumtus atjaunojamo energoresursu enerģiju ražojošu iekārtu uzstādīšanai.
Grozījums Nr. 158
Direktīvas priekšlikums
15. pants – 7. punkts
7.  Būvniecības noteikumos un būvnormatīvos dalībvalstis veicina tādu siltumapgādes un aukstumapgādes sistēmu un aprīkojuma izmantošanu, kas izmanto atjaunojamo energoresursu enerģiju un kas ievērojami samazina energopatēriņu. Dalībvalstis izmanto energomarķējumu, ekomarķējumu vai citus attiecīgus sertifikātus vai standartus, ko izstrādā attiecīgas valsts vai Savienības līmenī, ja tādi ir, lai rosinātu izmantot šādas sistēmas un aprīkojumu.
7.  Būvniecības noteikumos un būvnormatīvos dalībvalstis veicina tādu siltumapgādes un aukstumapgādes sistēmu un aprīkojuma izmantošanu, kas izmanto atjaunojamo energoresursu enerģiju un kas ievērojami samazina energopatēriņu. Tādēļ dalībvalstis izmanto energomarķējumu, ekomarķējumu vai citus attiecīgus sertifikātus vai standartus, ko izstrādā attiecīgās valsts vai Savienības līmenī, ja tādi ir, un arī nodrošina, ka tiek sniegta atbilstoša informācija un ieteikumi par īpaši energoefektīvām alternatīvām, kuru pamatā ir atjaunojamie energoresursi, kā arī par iespējamiem finanšu instrumentiem un stimuliem, kas ir pieejami nomaiņas gadījumā, un tādējādi cenšas panākt, ka tiek nomainīts vairāk veco apkures sistēmu un ka plašāka ir pāreja uz risinājumiem, kuru pamatā ir atjaunojamo energoresursu enerģija saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes ... Direktīvu [par ēku energoefektivitāti, 2016/0381(COD)], .
Grozījums Nr. 159
Direktīvas priekšlikums
15. pants – 8. punkts
8.  Dalībvalstis novērtē savu atjaunojamo energoresursu potenciālu un atlikumsiltuma un atlikumaukstuma izmantojumu siltumapgādē un aukstumapgādē. Šo novērtējumu iekļauj otrajā visaptverošajā izvērtējumā, kas saskaņā Direktīvas 2012/27/ES 14. panta 1. punktu pirmoreiz jāiesniedz līdz 2020. gada 31. decembrim, un vēlākajos visaptverošo izvērtējumu atjauninājumos.
8.  Dalībvalstis novērtē savu atjaunojamo energoresursu potenciālu un atlikumsiltuma un atlikumaukstuma izmantojumu siltumapgādē un aukstumapgādē. Novērtējumā veic tieši to teritoriju telpisko analīzi, kurās attiecīgus projektus varētu īstenot ar zemu vides apdraudējuma risku, un apsver iespējas īstenot mazus mājsaimniecības līmeņa projektus. Minēto novērtējumu iekļauj otrajā visaptverošajā izvērtējumā, kas saskaņā ar Direktīvas 2012/27/ES 14. panta 1. punktu pirmoreiz jāiesniedz līdz 2020. gada 31. decembrim, un vēlākajos visaptverošo izvērtējumu atjauninājumos.
Grozījums Nr. 160
Direktīvas priekšlikums
15. pants – 8.a punkts (jauns)
8.a  Dalībvalstis nodrošina, lai to valsts, reģionālā un vietējā līmeņa kompetentās iestādes savos mobilitātes un transporta plānos iekļautu noteikumus, ar ko tiek integrēti un ieviesti ar atjaunojamo energoresursu enerģiju darbināma transporta veidi.
Grozījums Nr. 161
Direktīvas priekšlikums
15. pants – 9. punkts
9.  Dalībvalstis likvidē administratīvos šķēršļus korporatīviem ilgtermiņa elektroenerģijas pirkuma līgumiem, ar kuriem tiek finansēti atjaunojamie energoresursi un veicināta to ieviešanās.
9.  Dalībvalstis izvērtē normatīvos un administratīvos šķēršļus un korporatīvo klientu iespējas iegādāties atjaunojamo energoresursu enerģiju valsts teritorijā un izveido regulatīvu un administratīvu shēmu, kas ļauj ar korporatīviem ilgtermiņa atjaunojamo energoresursu enerģijas pirkuma līgumiem vēl vairāk finansēt atjaunojamos energoresursus un veicināt to ieviešanos, nodrošinot, ka minētajiem līgumiem netiek piemērotas izmaksu atspoguļojuma kontekstā nesamērīgas procedūras un maksas. Noslēdzot šādus līgumus, korporatīvā klienta vārdā tiek atcelts attiecīgs daudzums izcelsmes apliecinājumu, kas izsniegti saskaņā ar 19. pantu. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes ... Regulu [par Enerģētikas savienības pārvaldību, 2016/0375(COD)] šāds veicinošs satvars ir daļa no integrētā nacionālā enerģētikas un klimata plāna.
Grozījums Nr. 162
Direktīvas priekšlikums
16. pants – 2. punkts
2.  Vienotais administratīvais kontaktpunkts pieteikuma iesniedzējam pārredzami palīdz iziet pieteikšanās procesu, tam sniedz visu vajadzīgo informāciju, nodarbojas ar koordinēšanu un vajadzības gadījumā iesaista citas iestādes un procesa beigās pieņem juridiski saistošu lēmumu.
2.  Vienotais administratīvais kontaktpunkts pieteikuma iesniedzējam pārredzami palīdz iziet pieteikšanās procesu, tam sniedz visu vajadzīgo informāciju, nodarbojas ar koordinēšanu un vajadzības gadījumā iesaista citas iestādes un procesa beigās pieņem juridiski saistošu lēmumu. Būtu jānodrošina pieteikuma iesniedzējiem iespēja visus attiecīgos dokumentus iesniegt digitālā formātā.
Grozījums Nr. 163
Direktīvas priekšlikums
16. pants – 3. punkts
3.  Vienotais administratīvais kontaktpunkts sadarbībā ar pārvades un sadales sistēmu operatoriem publicē procedūru rokasgrāmatu atjaunojamo energoresursu projektu — arī nelielu projektu un atjaunojamo energoresursu pašpatērētāju projektu — izstrādātājiem.
3.  Lai vajadzīgā informācija būtu vieglāk pieejama, vienotais administratīvais kontaktpunkts vai dalībvalsts sadarbībā ar pārvades un sadales sistēmu operatoriem izveido vienotu tiešsaistes informācijas platformu, kurā ir paskaidrots, kā jārīkojas atjaunojamo energoresursu projektu — arī nelielu projektu, atjaunojamo energoresursu pašpatērētāju projektu un atjaunojamo energoresursu energokopienu projektu — izstrādātājiem. Ja dalībvalsts nolemj izveidot vairākus vienotos administratīvos kontaktpunktus, tad informācijas platformā pieteikuma iesniedzējam norāda, kurā no šiem kontaktpunktiem tam ir jāiesniedz savs pieteikums.
Grozījums Nr. 164
Direktīvas priekšlikums
16. pants – 4. punkts
4.  Šā panta 1. punktā minētais atļauju piešķiršanas process nepārsniedz trīs gadus, izņemot 16. panta 5. punktā un 17. pantā noteiktajos gadījumos.
4.  Šā panta 1. punktā minētais atļauju piešķiršanas process nepārsniedz trīs gadus, izņemot 16. panta 4.a un 5. punktā un 17. pantā noteiktajos gadījumos.
Grozījums Nr. 165
Direktīvas priekšlikums
16. pants – 4.a punkts (jauns)
4.a  Iekārtām ar elektroenerģijas ražošanas jaudu diapazonā no 50 kW līdz 1 MW atļaujas piešķiršanas procesa ilgums nepārsniedz vienu gadu. Ārkārtējos apstākļos, kuriem vajadzētu būt pienācīgi pamatotiem, attiecīgo laikposmu var pagarināt vēl par trim mēnešiem.
Šā panta 4. un 4.a punktā minētie laikposmi neskar tiesības vērsties tiesā ar apelācijas sūdzību un izmantot citus tiesiskās aizsardzības līdzekļus, un šādos gadījumos attiecīgos laikposmus var pagarināt, bet ne ilgāk kā uz apelācijas tiesvedības vai tiesiskās aizsardzības līdzekļu piemērošanas procesa ilgumu.
Dalībvalstis nodrošina, ka pieteikuma iesniedzējiem ir pieejams ārpustiesas strīdu izšķiršanas mehānisms vai vienkārša un pieejama kārtība strīdu izšķiršanai tiesā, ja ir radies strīds par atļaujas piešķiršanas procesu vai par atļaujas izsniegšanu atjaunojamo energoresursu enerģijas ražotnes būvniecībai un ekspluatācijai.
Grozījums Nr. 166
Direktīvas priekšlikums
16. pants – 5. punkts
5.  Dalībvalstis atvieglo esošu atjaunojamo energoresursu enerģijas staciju energoatjaunināšanu, inter alia nodrošinot vienkāršotu un ātru atļauju piešķiršanas procesu, kas ilgst ne vairāk kā vienu gadu no dienas, kurā vienotajam administratīvajam kontaktpunktam iesniegts energoatjaunināšanas pieprasījums.
5.  Dalībvalstis atvieglo esošu atjaunojamo energoresursu enerģijas staciju energoatjaunināšanu, cita starpā nodrošinot vienkāršotu un ātru atļauju piešķiršanas procesu, kas ilgst ne vairāk kā vienu gadu no dienas, kurā vienotajam administratīvajam kontaktpunktam iesniegts energoatjaunināšanas pieprasījums. Neskarot Elektroenerģijas Eiropas Parlamenta un Padomes ... Regulas [par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu (pārstrādāta redakcija), 2016/0379(COD)] [11. panta 4. punktu], dalībvalstis nodrošina, lai energoatjaunināšanas projektu gadījumā saglabātos tiesības piekļūt un pieslēgties tīklam vismaz tad, ja jauda nav mainījusies.
Grozījums Nr. 354
Direktīvas priekšlikums
16. pants – 5.a punkts (jauns)
5.a   Dalībvalstis ar saviem atļauju vai koncesiju piešķiršanas procesiem nodrošina, ka līdz 2022. gada 31. decembrim 90 % degvielas uzpildes staciju, kuras atrodas pie pamattīkla ceļiem, kas izveidots ar Regulu (ES) Nr. 1315/2013 („TEN-T pamattīkls”), ir aprīkotas ar publiski pieejamiem elektrotransportlīdzekļu lieljaudas uzlādes punktiem. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 32. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar ko šā punkta darbības jomu paplašina, lai to attiecinātu uz degvielām, kurām piemēro 25. pantu.
Grozījums Nr. 167
Direktīvas priekšlikums
17. pants – 1. punkts
1.  Demonstrējumprojektiem un iekārtām ar mazāk nekā 50 kW elektroenerģijas ražošanas jaudu atļauj pieslēgties tīklam pēc paziņojuma sniegšanas sadales sistēmas operatoram.
1.  Demonstrējumu projektiem un iekārtām ar mazāk nekā 50 kW elektroenerģijas ražošanas jaudu atļauj pieslēgties tīklam pēc paziņojuma sniegšanas sadales sistēmas operatoram.
Atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas noteikumiem, attiecībā uz demonstrējumu projektiem un iekārtām ar jaudu diapazonā no 10,8 kW līdz 50 kW sadales sistēmas operators var nolemt vienkāršu paziņojumu noraidīt, to pienācīgi pamatojot, vai piedāvāt alternatīvu risinājumu. Šādā gadījumā sadales sistēmas operators savu lēmumu pieņem divu nedēļu laikā pēc paziņojuma sniegšanas, un tad pieteikuma iesniedzējs var pieprasīt nodrošināt tam pieslēgumu ierastajā kārtībā. Ja minētajā laikposmā nelabvēlīgs sadales sistēmas operatora lēmums nav pieņemts, tad attiecīgo iekārtu drīkst pieslēgt.
Grozījums Nr. 168
Direktīvas priekšlikums
18. pants – 1. punkts
1.  Dalībvalstis nodrošina, ka informāciju par atbalsta pasākumiem dara pieejamu visiem attiecīgajiem aktoriem, piemēram, patērētājiem, celtniekiem, uzstādītājiem, arhitektiem un piegādātājiem, kas nodarbojas ar siltumapgādes, aukstumapgādes un elektroenerģijas aprīkojumu un sistēmām un transportlīdzekļiem, kas var izmantot atjaunojamo energoresursu enerģiju.
1.  Dalībvalstis nodrošina, ka informācija par atbalsta pasākumiem ir pieejama visām attiecīgajām ieinteresētajām personām, piemēram, patērētājiem, jo īpaši mazturīgiem, neaizsargātiem patērētājiem, atjaunojamo energoresursu enerģijas pašpatērētājiem, atjaunojamo energoresursu energokopienām, celtniekiem, uzstādītājiem, arhitektiem un piegādātājiem, kas nodarbojas ar siltumapgādes, aukstumapgādes un elektroenerģijas aprīkojumu un sistēmām un transportlīdzekļiem, kas var izmantot atjaunojamo energoresursu enerģiju.
Grozījums Nr. 169
Direktīvas priekšlikums
18. pants – 2.a punkts (jauns)
2.a  Dalībvalstis nodrošina, ka ir pieejama informācija par ieguvumiem, ko intelektiskas transporta sistēmas un satīkloti transportlīdzekļi sniedz ceļu satiksmes drošības, satiksmes pārslodzes mazināšanas un degvielas efektīva patēriņa ziņā.
Grozījums Nr. 170
Direktīvas priekšlikums
18. pants – 6. punkts
6.  Dalībvalstis ar vietējo un reģionālo iestāžu līdzdalību izstrādā piemērotas informācijas, izpratnes veidošanas, norādījumu un/vai mācību programmas, lai informētu iedzīvotājus par ieguvumiem un praktiskiem aspektiem, kas saistīti ar atjaunojamo energoresursu enerģijas attīstību un izmantošanu.
6.  Dalībvalstis ar vietējo un reģionālo iestāžu līdzdalību izstrādā piemērotas informācijas, izpratnes veidošanas, norādījumu un/vai mācību programmas, lai informētu iedzīvotājus par to, kā īstenot savas aktīva lietotāja tiesības, un par ieguvumiem un praktiskiem aspektiem, tostarp tehniskiem un finansiāliem aspektiem, kas saistīti ar atjaunojamo energoresursu enerģijas attīstību un izmantošanu, cita starpā arī ar atjaunojamo energoresursu pašpatēriņu vai līdzdalību atjaunojamo energoresursu energokopienās, un arīdzan par ieguvumiem, ko sniedz dalībvalstu sadarbības mehānismi un dažāda veida pārrobežu sadarbība.
Grozījums Nr. 171
Direktīvas priekšlikums
19. pants – 2. punkts – 3. daļa
Dalībvalstis nodrošina, ka izcelsmes apliecinājumus neizsniedz ražotājam, kas par to pašu atjaunojamo energoresursu enerģijas daudzumu saņem finansiālu atbalstu no atbalsta shēmas. Dalībvalstis šādus izcelsmes apliecinājumus izdod un pārved uz tirgu, tos izsolot. Ieņēmumus no izsolēm izmanto atjaunojamo energoresursu atbalsta izmaksu segšanai.
Dalībvalstis nodrošina, ka izcelsmes apliecinājumus par jaunām atjaunojamo energoresursu enerģijas iekārtām, kuras nodotas ekspluatācijā pēc ... [šīs direktīvas spēkā stāšanās diena] ražotājam neizsniedz, ja tas par to pašu atjaunojamo energoresursu enerģijas daudzumu saņem finansiālu atbalstu no atbalsta shēmas, izņemot gadījumus, kad ir nodrošināts, ka nav iespējama dubulta kompensēšana. Pieņem, ka dubultas kompensēšanas nav, ja:
Pieņem, ka dubultas kompensēšanas nav, ja:
a)  finansiālu atbalstu piešķir, īstenojot attiecīgu konkursa procedūru vai ar tirgojamu „zaļo sertifikātu” sistēmas starpniecību;
b)  izcelsmes apliecinājumu tirgus vērtība ir administratīvi ņemta vērā, nosakot finansiālā atbalsta līmeni; vai
c)  izcelsmes apliecinājumus neizsniedz pašam ražotājam, bet gan piegādātājam, kurš atjaunojamo energoresursu enerģiju iegādājas vai nu konkurences apstākļos, vai saskaņā ar ilgtermiņa korporatīviem atjaunojamo energoresursu enerģijas pirkuma līgumiem.
Ja tas nav neviens no ceturtajā daļā minētajiem gadījumiem, dalībvalstis izcelsmes apliecinājumus izsniedz tikai statistikas vajadzībām un tos nekavējoties atceļ.
Grozījums Nr. 172
Direktīvas priekšlikums
19. pants – 7. punkts – 1. daļa – aa apakšpunkts (jauns)
aa)  vai energoresurss, no kāda enerģija tika ražota, bija atbilstīgs 26. pantā minētajiem ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisijas aiztaupījuma kritērijiem;
Grozījums Nr. 173
Direktīvas priekšlikums
19. pants – 7. punkts – 1. daļa – b apakšpunkts – ii daļa
ii)  gāzi, vai
ii)  gāzi, arī ūdeņradi, vai
Grozījums Nr. 174
Direktīvas priekšlikums
19. pants – 8. punkts
8.  Ja elektroenerģijas piegādātājam jāpierāda atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvars vai daudzums savā energoresursu struktūrā Direktīvas 2009/72/EK 3. panta vajadzībām, šim mērķim tas izmanto izcelsmes apliecinājumus. Tāpat par liecību, ka izpildīta prasība pierādīt augstas efektivitātes koģenerācijā saražoto elektroenerģijas daudzumu, izmanto saskaņā ar Direktīvas 2012/27/ES 14. panta 10. punktu izdotos izcelsmes apliecinājumus. Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumos, kad atjaunojamo energoresursu enerģijas vai augstas efektivitātes koģenerācijā saražotas elektroenerģijas patēriņu pierāda ar izcelsmes apliecinājumiem, tiek pilnīgi ņemti vērā pārvadē radušies zudumi.
8.  Ja elektroenerģijas piegādātājam jāpierāda atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvars vai daudzums savā energoresursu struktūrā Direktīvas 2009/72/EK 3. panta vajadzībām, šim mērķim tas izmanto izcelsmes apliecinājumus. Tāpat par liecību, ka izpildīta prasība pierādīt augstas efektivitātes koģenerācijā saražoto elektroenerģijas daudzumu, izmanto saskaņā ar Direktīvas 2012/27/ES 14. panta 10. punktu izdotos izcelsmes apliecinājumus. Saistībā ar 2. punktu, ja elektroenerģija tiek ražota augstas efektivitātes koģenerācijas procesā, izmantojot atjaunojamos energoresursus, tad tiek izsniegts tikai viens izcelsmes apliecinājums, kurā ir norādīti abi vajadzīgie lielumi. Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumos, kad atjaunojamo energoresursu enerģijas vai augstas efektivitātes koģenerācijā saražotas elektroenerģijas patēriņu pierāda ar izcelsmes apliecinājumiem, tiek pilnībā ņemti vērā pārvadē radušies zudumi.
Grozījums Nr. 175
Direktīvas priekšlikums
20. pants – 1. punkts
1.  Vajadzības gadījumā dalībvalstis izvērtē nepieciešamību paplašināt pašreizējo gāzes tīklu infrastruktūru, lai atvieglinātu atjaunojamo resursu gāzes integrāciju.
1.  Vajadzības gadījumā dalībvalstis izvērtē nepieciešamību paplašināt pašreizējo gāzes tīklu infrastruktūru, lai atvieglotu atjaunojamo resursu gāzes integrāciju. Pārvades sistēmu operatori un sadales sistēmu operatori ir atbildīgi par to, lai būtu garantēta gāzes tīkla infrastruktūras netraucēta darbība, cita starpā arī šīs infrastruktūras uzturēšana un regulāra tīrīšana.
Grozījums Nr. 176
Direktīvas priekšlikums
20. pants – 3. punkts
3.  Pamatojoties uz integrētajos nacionālajos enerģētikas un klimata plānos saskaņā ar Regulas [par pārvaldību] I pielikumu ietverto novērtējumu par nepieciešamību būvēt jaunu infrastruktūru centralizētajai siltumapgādei un aukstumapgādei no atjaunojamajiem energoresursiem nolūkā sasniegt šīs direktīvas 3. panta 1. punktā minēto Savienības mērķrādītāju, dalībvalstis vajadzības gadījumā veic pasākumus ar mērķi izveidot centralizētu siltumapgādes infrastruktūru, lai varētu veikt siltumapgādi un aukstumapgādi, izmantojot lielas biomasas, saules enerģijas un ģeotermālās enerģijas ietaises.
3.  Pamatojoties uz integrētajos nacionālajos enerģētikas un klimata plānos saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes ... Regulas [par Enerģētikas savienības pārvaldību, 2016/0375(COD)] I pielikumu ietverto novērtējumu par nepieciešamību būvēt jaunu infrastruktūru centralizētajai siltumapgādei un aukstumapgādei no atjaunojamiem energoresursiem nolūkā sasniegt šīs direktīvas 3. panta 1. punktā minēto Savienības mērķrādītāju, dalībvalstis vajadzības gadījumā veic pasākumus ar mērķi izveidot centralizētu siltumapgādes infrastruktūru, lai siltumapgādi un aukstumapgādi tajā varētu nodrošināt ar lielām ietaisēm, kurās izmanto biomasu, apkārtējās vides siltumenerģiju lielos siltumsūkņos, saules enerģiju un ģeotermālo enerģiju, un arī lieko siltumu no rūpniecības un citiem objektiem.
Grozījums Nr. 177
Direktīvas priekšlikums
21. pants – 1. punkts – 1. daļa – ievaddaļa
Dalībvalstis nodrošina, ka atjaunojamo energoresursu enerģijas pašpatērētāji individuāli vai ar agregatoru starpniecību:
Dalībvalstis nodrošina, ka patērētājiem ir tiesības kļūt par atjaunojamo energoresursu enerģijas pašpatērētājiem. Tādēļ dalībvalstis nodrošina, ka atjaunojamo energoresursu enerģijas pašpatērētāji individuāli vai ar agregatoru starpniecību:
Grozījums Nr. 178
Direktīvas priekšlikums
21. pants – 1. punkts – 1. daļa – a apakšpunkts
a)  ir tiesīgi no atjaunojamajiem energoresursiem ražot elektroenerģiju pašpatēriņam un atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas pārprodukciju pārdot, tostarp slēdzot elektroenerģijas pirkuma līgumus, un tiem netiek piemērotas nesamērīgas procedūras un maksas, kas neatspoguļo izmaksas;
a)  ir tiesīgi no atjaunojamiem energoresursiem ražot elektroenerģiju pašpatēriņam un atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas pārprodukciju pārdot, tādēļ cita starpā slēdzot elektroenerģijas pirkuma līgumus un izmantojot pašpatērētāju savstarpējas tirdzniecības mehānismus, un tiem netiek piemērotas diskriminējošas vai nesamērīgas procedūras un maksas, kas neatspoguļo izmaksas;
Grozījums Nr. 179
Direktīvas priekšlikums
21. pants – 1. punkts – 1. daļa – aa apakšpunkts (jauns)
aa)  ir tiesīgi patērēt no atjaunojamiem energoresursiem pašu saražoto elektroenerģiju, kas netiek izvadīta no viņu objekta, un no viņiem par to netiek iekasētas nekādas maksas, nodevas vai nodokļi;
Grozījums Nr. 180
Direktīvas priekšlikums
21. pants – 1. punkts – 1. daļa – ab apakšpunkts (jauns)
ab)  ir tiesīgi uzstādīt un ekspluatēt elektroenerģijas uzkrāšanas sistēmas, kas ir savienotas ar iekārtām, kuras no atjaunojamiem energoresursiem ražo elektroenerģiju pašpatēriņam, un no viņiem par to netiek iekasēta nekāda maksa, nedz arī nodokļi un dubulta maksa par tīkla izmantošanu, ja uzkrātā elektroenerģija netiek izvadīta no viņu objekta;
Grozījums Nr. 181
Direktīvas priekšlikums
21. pants – 1. punkts – 1. daļa – c apakšpunkts
c)  netiek uzskatīti par enerģijas piegādātājiem saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktiem, ja tie nodod tīklā atjaunojamo energoresursu elektroenerģiju, nepārsniedzot 10 MWh gadā mājsaimniecībām un 500 MWh gadā juridiskām personām; un
c)  netiek uzskatīti par enerģijas piegādātājiem saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktiem, ja tie nodod tīklā atjaunojamo energoresursu elektroenerģiju, nepārsniedzot 10 MWh gadā mājsaimniecībām un 500 MWh gadā juridiskām personām, un tas neskar sadales sistēmu operatoru noteikto kārtību, kādā notiek uzraudzība pār ražošanas jaudas pieslēgumu un šāda pieslēguma apstiprināšana, ievērojot 15. līdz 18. pantu;
Grozījums Nr. 182
Direktīvas priekšlikums
21. pants – 1. punkts – 1. daļa – d apakšpunkts
d)  par tīklā nodoto pašražoto atjaunojamo energoresursu elektroenerģiju saņem atlīdzību, kas atspoguļo tīklā nodotās elektroenerģijas tirgus vērtību.
d)  par tīklā nodoto pašražoto atjaunojamo energoresursu elektroenerģiju saņem vismaz tirgus cenai līdzvērtīgu atlīdzību un var ņemt vērā vērtību, kas ilgtermiņā nodrošināta tīklam, videi un sabiedrībai, pamatojoties uz izkliedēto energoresursu izmaksu un ieguvumu analīzi, kura veikta, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes ... Direktīvas [par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu (pārstrādāta redakcija), 2016/0380(COD)] 59. pantu;
Grozījums Nr. 183
Direktīvas priekšlikums
21. pants – 1. punkts – 2.a daļa (jauna)
Dalībvalstis nodrošina, ka tīkla apsaimniekošanas un attīstības izmaksas ir sadalītas taisnīgi un samērīgi un atspoguļo ieguvumus, kurus pašražošana nodrošina visai sistēmai kopumā, tostarp vērtību, kas ilgtermiņā nodrošināta tīklam, videi un sabiedrībai.
Grozījums Nr. 184
Direktīvas priekšlikums
21. pants – 2. punkts
2.  Dalībvalstis nodrošina, ka atjaunojamo energoresursu enerģijas pašpatērētājiem, kuri dzīvo vienā daudzdzīvokļu namā vai atrodas vienā komerciālā vai koplietojuma pakalpojumu vietā, vai lieto vienu slēgtu sadales sistēmu, ir atļauts kopīgi iesaistīties pašpatēriņā tā, it kā tie būtu individuāls atjaunojamo energoresursu enerģijas pašpatērētājs. Šādā gadījuma 1. punkta c) apakšpunktā noteikto robežvērtību piemēro katram attiecīgajam atjaunojamo energoresursu enerģijas pašpatērētājam.
2.  Dalībvalstis nodrošina, ka atjaunojamo energoresursu enerģijas pašpatērētājiem, kuri dzīvo vienā daudzdzīvokļu namā, dzīvojamā rajonā vai atrodas vienā komerciālā vai rūpnieciskā objektā vai koplietojuma pakalpojumu vietā, vai lieto vienu un to pašu slēgto sadales sistēmu, ir atļauts kopīgi iesaistīties pašpatēriņā tā, it kā tie būtu individuāls atjaunojamo energoresursu enerģijas pašpatērētājs. Šādā gadījuma 1. punkta c) apakšpunktā noteikto robežvērtību piemēro katram attiecīgajam atjaunojamo energoresursu enerģijas pašpatērētājam.
Grozījums Nr. 185
Direktīvas priekšlikums
21. pants – 2.a punkts (jauns)
2.a  Dalībvalstis izvērtē šķēršļus, kas pašlaik apgrūtina pašpatēriņu, un iespējas pašpatēriņu savā teritorijā izvērst, un tās šādu novērtēšanu veic, lai izveidotu veicinošu satvaru, kas sekmētu un atvieglotu no atjaunojamiem energoresursiem iegūtas enerģijas pašpatēriņu.
Minētais veicinošais satvars cita starpā ietver šādus elementus:
a)  konkrēti pasākumi, ar ko nodrošina, ka pašpatēriņš ir pieejams visiem lietotājiem, tostarp mazturīgām vai neaizsargātām mājsaimniecībām un arī sociālo vai īrēto mājokļu iemītniekiem;
b)  instrumenti, kas finansējumu padara pieejamāku;
c)  stimuli ēku īpašniekiem, ar ko tos rosina piedāvāt māju iedzīvotājiem pašpatēriņa iespējas;
d)  nepamatotu normatīvo šķēršļu atcelšana no atjaunojamiem energoresursiem iegūtas enerģijas pašpatēriņam, cita starpā arī īrniekiem.
Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes ... Regulu [par Enerģētikas savienības pārvaldi, 2016/0375(COD)] šāds veicinošs satvars ir daļa no nacionālā enerģētikas un klimata plāna.
Grozījums Nr. 186
Direktīvas priekšlikums
21. pants – 3. punkts
3.  Atjaunojamo energoresursu enerģijas pašpatērētāja iekārtas uzstādīšanu, ekspluatāciju, tostarp uzskaiti, un uzturēšanu var pārvaldīt trešā persona.
3.  Ja pašpatērētājs tam piekrīt, tad atjaunojamo energoresursu enerģijas pašpatērētāja iekārta var būt trešās personas īpašums, vai arī trešā persona var pildīt šādas iekārtas apsaimniekotāja funkciju attiecībā uz tās uzstādīšanu, ekspluatāciju, tostarp uzskaiti, un uzturēšanu. Pati šī trešā persona nav uzskatāma par pašpatērētāju.
Grozījums Nr. 187
Direktīvas priekšlikums
22. pants – 1. punkts – -1. daļa (jauna)
Dalībvalstis nodrošina, lai galalietotājiem, jo īpaši tad, ja tās ir mājsaimniecības, būtu tiesības pievienoties atjaunojamo energoresursu energokopienai, nezaudējot savas galalietotāja tiesības, un lai tādēļ tiem nenāktos pildīt nepamatotus nosacījumus vai procedūras, kas nepieļautu vai traucētu galalietotāju līdzdalību atjaunojamo energoresursu energokopienā, ja vien tas nav privātuzņēmums, kuram šāda līdzdalība ir primārais komercdarbības vai profesionālās darbības veids.
Grozījums Nr. 188
Direktīvas priekšlikums
22. pants – 1. punkts – 1. daļa
Dalībvalstis nodrošina, ka atjaunojamo energoresursu energokopienas ir tiesīgas ražot, patērēt, uzkrāt un pārdot atjaunojamo energoresursu enerģiju, tostarp slēdzot elektroenerģijas pirkuma līgumus, un tām netiek piemērotas nesamērīgas procedūras un maksas, kas neatspoguļo izmaksas.
Dalībvalstis nodrošina, ka atjaunojamo energoresursu energokopienas ir tiesīgas ražot, patērēt, uzkrāt un pārdot atjaunojamo energoresursu enerģiju, tostarp slēdzot elektroenerģijas pirkuma līgumus, un tām netiek piemērotas diskriminējošas vai nesamērīgas procedūras un maksas, kas neatspoguļo izmaksas.
Grozījums Nr. 189
Direktīvas priekšlikums
22. pants – 1. punkts – 2. daļa – ievaddaļa
Šajā direktīvā atjaunojamo energoresursu energokopiena ir MVU vai bezpeļņas organizācija, kuras kapitāldaļu turētāji vai biedri sadarbojas, veicot atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas ražošanu, sadali, uzkrāšanu vai piegādi, un kas atbilst vismaz četriem no turpmāk norādītajiem kritērijiem:
Šajā direktīvā atjaunojamo energoresursu energokopiena ir MVU vai bezpeļņas organizācija, kuras kapitāldaļu turētāji vai biedri sadarbojas, veicot atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas ražošanu, sadali, uzkrāšanu vai piegādi.
Lai to varētu uzskatīt par atjaunojamo energoresursu energokopienu, vismaz 51 % vietu subjekta direktoru padomē vai pārvaldības institūcijās ir atvēlētas vietējiem dalībniekiem, proti, vietējo sabiedrisko un vietējo privāto sociālekonomisko interešu pārstāvjiem vai pašiem iedzīvotājiem.
Turklāt atjaunojamo energoresursu energokopiena atbilst vismaz trijiem no turpmāk norādītājiem kritērijiem:
Grozījums Nr. 190
Direktīvas priekšlikums
22. pants – 1. punkts – 2. daļa – a apakšpunkts
a)  tās kapitāldaļu turētāji vai biedri ir fiziskas personas, vietējās iestādes, tostarp pašvaldības, vai MVU, kas darbojas atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā;
a)  tās kapitāldaļu turētāji vai biedri ir fiziskas personas, vietējās iestādes, tostarp pašvaldības, vai MVU;
Grozījums Nr. 191
Direktīvas priekšlikums
22. pants – 1. punkts – 2. daļa – b apakšpunkts
b)  vismaz 51 % subjekta kapitāldaļu turētāju vai biedru ar balsstiesībām ir fiziskas personas;
b)  vismaz 51 % subjekta kapitāldaļu turētāju vai biedru ar balsstiesībām ir fiziskas personas vai publiskā sektora struktūras;
Grozījums Nr. 192
Direktīvas priekšlikums
22. pants – 1. punkts – 2. daļa – c apakšpunkts
c)  vismaz 51 % subjekta kapitāldaļu vai līdzdalības tiesību pieder vietējiem dalībniekiem, proti, vietējo sabiedrisko un vietējo privāto sociālekonomisko interešu pārstāvjiem vai iedzīvotājiem, kuri ir nepastarpināti ieinteresēti kopienas darbībā un tās ietekmē;
c)  vismaz 51 % subjekta kapitāldaļu vai līdzdalības tiesību pieder vietējiem dalībniekiem, proti, vietējo sabiedrisko un vietējo privāto sociālekonomisko interešu pārstāvjiem vai pašiem iedzīvotājiem;
Grozījums Nr. 193
Direktīvas priekšlikums
22. pants – 1. punkts – 2. daļa – d apakšpunkts
d)  vismaz 51 % vietu subjekta valdē vai pārvaldības institūcijās atvēlētas vietējiem dalībniekiem, proti, vietējo sabiedrisko un vietējo privāto sociālekonomisko interešu pārstāvjiem vai iedzīvotājiem, kuri ir nepastarpināti ieinteresēti kopienas darbībā un tās ietekmē;
svītrots
Grozījums Nr. 194
Direktīvas priekšlikums
22. pants – 1. punkts – 2.a daļa (jauna)
Dalībvalstis īsteno uzraudzību pār to, kā šie kritēriji tiek piemēroti, un veic pasākumus, lai nepieļautu to ļaunprātīgu izmantošanu vai nelabvēlīgu ietekmi uz konkurenci.
Grozījums Nr. 195
Direktīvas priekšlikums
22. pants – 2. punkts
2.  Neskarot valsts atbalsta noteikumus, dalībvalstis, izstrādājot atbalsta shēmas, ņem vērā atjaunojamo energoresursu energokopienu specifiku.
2.  Dalībvalstis, izstrādājot atbalsta shēmas, ņem vērā atjaunojamo energoresursu energokopienu specifiku, tomēr nodrošinot visiem atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas ražotājiem vienlīdzīgus konkurences apstākļus.
Grozījums Nr. 196
Direktīvas priekšlikums
22. pants – 2.a punkts (jauns)
2.a  Dalībvalstis izvērtē, kādi šķēršļi pašlaik apgrūtina atjaunojamo energoresursu energokopienas un kāds ir šādu kopienu veidošanās potenciāls attiecīgās valsts teritorijā, un tās šādu novērtēšanu veic, lai izveidotu veicinošu satvaru, kas sekmētu un atvieglotu atjaunojamo energoresursu energokopienu līdzdalību atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošanā, patēriņā, uzkrāšanā un tirdzniecībā.
Minētajā veicinošajā satvarā ir ietverti:
a)  mērķi un konkrēti pasākumi, lai palīdzētu publiskā sektora iestādēm nodrošināt atjaunojamo energoresursu energokopienu attīstību un to nepastarpinātu līdzdalību;
b)  konkrēti pasākumi, ar ko nodrošina, ka līdzdalība atjaunojamo energoresursu energokopienās ir pieejama visiem lietotājiem, tostarp mazturīgām vai neaizsargātām mājsaimniecībām un arī sociālo vai īrēto mājokļu iemītniekiem;
c)  instrumenti, kas finansējumu un informāciju padara pieejamāku;
d)  normatīvs atbalsts un atbalsts spēju veidošanai, kas palīdz publiskā sektora iestādēm nodrošināt atjaunojamo energoresursu kopienu veidošanās procesu;
e)  nepamatotu normatīvo un administratīvo šķēršļu atcelšana atjaunojamo energoresursu energokopienām;
f)  noteikumi, ar ko garantē vienādu un nediskriminējošu attieksmi pret patērētājiem, kuri pievienojušies energokopienai, un kas nodrošina šādiem patērētājiem tādu pašu aizsardzību, kāda ir garantēta tiem, kuri pieslēgušies sadales tīkliem.
Saskaņā ar ... Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu [par Enerģētikas savienības pārvaldību, 2016/0375(COD)] šāds veicinošs satvars ir daļa no integrētā nacionālā enerģētikas un klimata plāna.
Grozījums Nr. 197
Direktīvas priekšlikums
23. pants – 1. punkts
1.  Lai veicinātu atjaunojamo energoresursu enerģijas plašāku izmantošanu siltumapgādes un aukstumapgādes sektorā, katra dalībvalsts tiecas katru gadu palielināt siltumapgādes un aukstumapgādes vajadzībām piegādātās atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaru vismaz par 1 procentpunktu (pp), to izsakot kā nacionālo īpatsvaru enerģijas galapatēriņā un aprēķinot saskaņā ar 7. pantā noteikto metodiku.
1.  Lai veicinātu atjaunojamo energoresursu enerģijas plašāku izmantošanu siltumapgādes un aukstumapgādes sektorā, katra dalībvalsts tiecas katru gadu palielināt siltumapgādes un aukstumapgādes vajadzībām piegādātās atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaru vismaz par 2 procentpunktiem (pp), to izsakot kā nacionālo īpatsvaru enerģijas galapatēriņā un aprēķinot saskaņā ar 7. pantā noteikto metodiku. Ja dalībvalsts šādu procentpunktu palielinājumu panākt nespēj, tā publiski paziņo iemeslu, kādēļ atbilstība nav nodrošināta, un dara to zināmu Komisijai. Dalībvalstis dod priekšroku vislabākajai tehnoloģijai, kāda ir pieejama.
Grozījums Nr. 198
Direktīvas priekšlikums
23. pants – 1.a punkts (jauns)
1.a  Lai izpildītu 1. punkta prasības, dalībvalstis, aprēķinot siltumapgādei un aukstumapgādei piegādātās atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaru un tā obligāto ikgadējo palielinājumu:
a)  laikposmā no 2021. gada 1. janvāra līdz 2030. gada 31. decembrim vienā gadā panāktu palielinājumu var ņemt vērā tā, it kā tas būtu daļēji vai pilnībā panākts kādā no iepriekšējiem diviem vai nākamajiem diviem gadiem;
b)  var ņemt vērā atlikumsiltumu un atlikumaukstumu, ja aprēķina 1. punktā minēto ikgadējo palielinājumu, tomēr ne vairāk kā 50 % apmērā no attiecīgā ikgadējā palielinājuma;
c)  katru gadu samazina palielinājumu par 1 procentpunktu, ja atjaunojamo energoresursu enerģijas un atlikumsiltuma un atlikumaukstuma resursu īpatsvars valsts siltumapgādes un aukstumapgādes sektorā ir robežās no 50 % līdz 80 %;
d)  var noteikt pašas savu ikgadējā palielinājuma līmeni, cita starpā arī izlemt, vai piemērot maksimālo robežvērtību b) apakšpunktā minētajam atlikumsiltuma un atlikumaukstuma daudzumam, sākot no gada, kurā atjaunojamo energoresursu enerģijas un atlikumsiltuma un atlikumaukstuma resursu īpatsvars valsts siltumapgādes un aukstumapgādes sektorā ir pārsniedzis 80 %.
Grozījums Nr. 199
Direktīvas priekšlikums
23. pants – 2. punkts
2.  Dalībvalstis, pamatojoties uz objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem, var izstrādāt un publiskot sarakstu, kurā norādīti pasākumi un īstenojošās struktūras, piemēram, kurināmā piegādātāji, kas veicina 1. punktā noteikto palielinājumu.
2.  Dalībvalstis, pamatojoties uz objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem, izstrādā un publisko sarakstu, kurā norādīti pasākumi un īstenojošās struktūras, piemēram, kurināmā piegādātāji, kas veicina 1. punktā noteikto palielinājumu.
Grozījums Nr. 200
Direktīvas priekšlikums
23. pants – 3. punkts – ievaddaļa
3.  Šā panta 1. punktā noteikto palielinājumu var īstenot, izmantojot vienu vai vairākas turpmāk norādītās iespējas:
3.  Šā panta 1. punktā noteikto palielinājumu var īstenot, cita starpā izmantojot vienu vai vairākas turpmāk norādītās iespējas:
Grozījums Nr. 201
Direktīvas priekšlikums
23. pants – 3. punkts – a apakšpunkts
a)  atjaunojamo energoresursu enerģijas fiziska iekļaušana siltumapgādes un aukstumapgādes vajadzībām piegādātajā enerģijā un enerģijas ražošanai izmantotajā kurināmajā;
a)  atjaunojamo energoresursu enerģijas vai atlikumsiltuma un atlikumaukstuma fiziska iekļaušana siltumapgādes un aukstumapgādes vajadzībām piegādātajā enerģijā un enerģijas ražošanai izmantotajā kurināmajā;
Grozījums Nr. 202
Direktīvas priekšlikums
23. pants – 3. punkts – b apakšpunkts
b)  tieši ietekmes mazināšanas pasākumi, piemēram, augstas efektivitātes sistēmu uzstādīšana ēkās nolūkā nodrošināt siltumapgādi un aukstumapgādi no atjaunojamajiem energoresursiem vai atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošana industriālās siltumapgādes un aukstumapgādes procesos;
b)  tieši ietekmes mazināšanas pasākumi, piemēram, augstas efektivitātes sistēmu uzstādīšana ēkās nolūkā nodrošināt siltumapgādi un aukstumapgādi no atjaunojamiem energoresursiem vai atjaunojamo energoresursu enerģijas vai atlikumsiltuma un atlikumaukstuma izmantošana industriālās siltumapgādes un aukstumapgādes procesos;
Grozījums Nr. 203
Direktīvas priekšlikums
23. pants – 3. punkts – ca apakšpunkts (jauns)
ca)  citi politikas pasākumi ar līdzvērtīgu ietekmi, lai sasniegtu 1. vai 1.a punktā noteikto ikgadējo palielinājumu.
Grozījums Nr. 204
Direktīvas priekšlikums
23. pants – 3.a punkts (jauns)
3.a  Īstenojot iepriekš a) līdz d) apakšpunktā minētos pasākumus, dalībvalstis pieprasa tos veidot tā, lai nodrošinātu, ka attiecīgie pasākumi ir pieejami visiem patērētājiem, jo īpaši patērētājiem no mazturīgām vai neaizsargātām mājsaimniecībām, kuriem citādi neizdotos gūt labumu, jo tiem, iespējams, trūkst sākotnējā kapitāla.
Grozījums Nr. 205
Direktīvas priekšlikums
23. pants – 5. punkts – ba apakšpunkts (jauns)
ba)  siltumapgādes un aukstumapgādes vajadzībām piegādātā atlikumsiltuma vai atlikumaukstuma daudzumu;
Grozījums Nr. 206
Direktīvas priekšlikums
23. pants – 5. punkts – c apakšpunkts
c)  atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaru siltumapgādes un aukstumapgādes vajadzībām piegādātās enerģijas kopējā daudzumā; un
c)  atjaunojamo energoresursu enerģijas, kā arī atlikumsiltuma vai atlikumaukstuma īpatsvaru siltumapgādes un aukstumapgādes vajadzībām piegādātās enerģijas kopējā daudzumā; un
Grozījums Nr. 207
Direktīvas priekšlikums
24. pants – 1. punkts
1.  Dalībvalstis nodrošina to, ka centralizētās siltumapgādes un aukstumapgādes nodrošinātāji sniedz tiešajiem patērētājiem informāciju par savu energoefektivitāti un atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaru savās sistēmās. Šādai informācijai jāatbilst standartiem, kas izmantoti saskaņā ar Direktīvu 2010/31/ES.
1.  Dalībvalstis nodrošina, ka centralizētās siltumapgādes un aukstumapgādes nodrošinātāji sniedz tiešajiem patērētājiem informāciju par savu energoefektivitāti un atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaru savās sistēmās. Šādu informāciju sniedz reizi gadā vai pēc pieprasījuma, un tā atbilst standartiem, kas izmantoti saskaņā ar Direktīvu 2010/31/ES.
Grozījums Nr. 208
Direktīvas priekšlikums
24. pants – 2. punkts
2.  Dalībvalstis nosaka pasākumus, kas vajadzīgi, lai tādu centralizētās siltumapgādes vai aukstumapgādes sistēmu lietotājiem, kuras nav „efektīva centralizētā siltumapgāde un dzesēšana” Direktīvas 2012/27/ES 2. panta 41. punkta nozīmē, ļautu atslēgties no sistēmas nolūkā pašiem ražot siltumu vai aukstumu no atjaunojamajiem energoresursiem vai pāriet pie cita siltumapgādes vai aukstumapgādes nodrošinātāja, kuram ir piekļuve 4. punktā minētajai sistēmai.
2.  Dalībvalstis nosaka pasākumus, kas vajadzīgi, lai tādu centralizētās siltumapgādes vai aukstumapgādes sistēmu lietotājiem, kuras nav „efektīva centralizētā siltumapgāde un dzesēšana” Direktīvas 2012/27/ES 2. panta 41. punkta nozīmē vai par šādu sistēm nekļūs nākamajos piecos gados saskaņā ar valsts investīciju plānu, ļautu atslēgties no sistēmas nolūkā pašiem ražot siltumu vai aukstumu no atjaunojamiem energoresursiem.
Grozījums Nr. 209
Direktīvas priekšlikums
24. pants – 3. punkts
3.  Dalībvalstis var ierobežot tiesības atslēgties no sistēmas vai mainīt siltumapgādes vai aukstumapgādes nodrošinātāju, attiecinot tās tikai uz lietotājiem, kuri var pierādīt, ka iecerētais alternatīvais siltumapgādes vai aukstumapgādes risinājums nodrošina ievērojami labāku energoefektivitāti. Alternatīvā apgādes risinājuma efektivitātes novērtējums var būt balstīts uz Direktīvā 2010/31/ES definēto energoefektivitātes sertifikātu.
3.  Dalībvalstis var ierobežot tiesības atslēgties no sistēmas, attiecinot tās tikai uz lietotājiem, kuri var pierādīt, ka iecerētais alternatīvais siltumapgādes vai aukstumapgādes risinājums nodrošina ievērojami labāku energoefektivitāti. Alternatīvā apgādes risinājuma efektivitātes novērtējums var būt balstīts uz Direktīvā 2010/31/ES definēto energoefektivitātes sertifikātu.
Grozījums Nr. 210
Direktīvas priekšlikums
24. pants – 4. punkts
4.  Dalībvalstis nosaka pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka siltumam vai aukstumam no atjaunojamajiem energoresursiem un atlikumsiltumam vai atlikumaukstumam ir nediskriminējoša piekļuve centralizētās siltumapgādes vai aukstumapgādes sistēmām. Šāda nediskriminējoša piekļuve ļauj siltumapgādes vai aukstumapgādes nodrošinātājiem, kas nav centralizētās siltumapgādes vai aukstumapgādes sistēmas operators, nodrošināt siltumapgādi vai aukstumapgādi no šādiem energoresursiem tieši lietotājiem, kuriem ir pieslēgums centralizētajai siltumapgādes vai aukstumapgādes sistēmai.
4.  Dalībvalstis nosaka pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka siltumam vai aukstumam no atjaunojamiem energoresursiem un atlikumsiltumam vai atlikumaukstumam ir pieejamas centralizētās siltumapgādes vai aukstumapgādes sistēmas, pamatojoties uz attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes noteiktiem nediskriminējošiem kritērijiem. Šos kritērijus nosaka, ņemot vērā centralizētās siltumapgādes vai aukstumapgādes sistēmas operatoru un sistēmai pieslēgto patērētāju iespējas ekonomiski un tehniski īstenot šādu risinājumu.
Grozījums Nr. 211
Direktīvas priekšlikums
24. pants – 5. punkts
5.  Centralizētās siltumapgādes vai aukstumapgādes sistēmas operators var atteikties piešķirt siltumapgādes vai aukstumapgādes nodrošinātājiem piekļuvi, ja citu atlikumsiltuma vai atlikumaukstuma vai siltuma vai aukstuma no atjaunojamajiem energoresursiem, vai augstas efektivitātes koģenerācijā ražota siltuma vai aukstuma piegāžu dēļ sistēmai trūkst vajadzīgās jaudas. Dalībvalstis nodrošina to, ka šāda atteikuma gadījumā centralizētās siltumapgādes vai aukstumapgādes sistēmas operators sniedz kompetentajai iestādei saskaņā ar 9. punktu attiecīgu informāciju par pasākumiem, kas būtu vajadzīgi sistēmas pastiprināšanai.
5.  Centralizētās siltumapgādes vai aukstumapgādes sistēmas operators var atteikties piešķirt siltumapgādes vai aukstumapgādes nodrošinātājiem piekļuvi, ja ir spēkā viens vai vairāki no turpmāk minētajiem nosacījumiem:
a)   cita atlikumsiltuma vai atlikumaukstuma vai no atjaunojamiem energoresursiem iegūta siltuma vai aukstuma, vai augstas efektivitātes koģenerācijā ražota siltuma vai aukstuma piegāžu dēļ sistēmai trūkst vajadzīgās jaudas vai arī šādas piekļuves nodrošināšana apdraudētu centralizētās siltumapgādes sistēmas drošu ekspluatāciju;
b)   attiecīgā sistēma ir „efektīva centralizētās siltumapgādes un dzesēšanas sistēma” Direktīvas 2012/27/ES 2. panta 41. punkta nozīmē;
c)   nodrošinot prasīto piekļuvi, cena par siltumu vai aukstumu galalietotājiem nesamērīgi palielinātos salīdzinājumā ar cenu, par kādu to nodrošina galvenā vietējā siltumapgādes sistēma, ar kuru atjaunojamie energoresursi vai atlikumsiltums un atlikumaukstums konkurētu.
Dalībvalstis nodrošina, ka šāda atteikuma gadījumā centralizētās siltumapgādes vai aukstumapgādes sistēmas operators sniedz saskaņā ar 9. punktu kompetentajai iestādei attiecīgu informāciju par pasākumiem, kas būtu vajadzīgi sistēmas pastiprināšanai, cita starpā arī par šādu pasākumu ekonomiskajām sekām.
Grozījums Nr. 212
Direktīvas priekšlikums
24. pants – 6. punkts
6.  Jaunas centralizētās siltumapgādes vai aukstumapgādes sistēmas pēc pieprasījuma var uz noteiktu laiku atbrīvot no 4. punkta piemērošanas. Kompetentā iestāde pieņem lēmumu par katru šādu atbrīvojuma pieprasījumu atsevišķi. Atbrīvojumu piešķir tikai tad, ja jaunā centralizētās siltumapgādes vai aukstumapgādes sistēma ir „efektīva centralizētā siltumapgāde un dzesēšana” Direktīvas 2012/27/ES 2. panta 41. punkta nozīmē un ja tā izmanto atjaunojamo energoresursu un atlikumsiltuma vai atlikumaukstuma potenciālu, kas apzināts saskaņā ar Direktīvas 2012/27/ES 14. pantu veiktā visaptverošā izvērtējumā.
6.  Jaunas centralizētās siltumapgādes vai aukstumapgādes sistēmas pēc pieprasījuma var uz noteiktu laiku atbrīvot no 4. punkta piemērošanas. Kompetentā iestāde pieņem lēmumu par katru šādu atbrīvojuma pieprasījumu atsevišķi. Atbrīvojumu piešķir tikai tad, ja jaunā centralizētās siltumapgādes vai aukstumapgādes sistēma ir „efektīva centralizētā siltumapgāde un dzesēšana” Direktīvas 2012/27/ES 2. panta 41. punkta nozīmē un ja tā izmanto atjaunojamo energoresursu, augstas efektivitātes koģenerācijas, kā tā noteikta Direktīvas 2012/27/ES 2. panta 34. punktā, un atlikumsiltuma vai atlikumaukstuma potenciālu, kas apzināts saskaņā ar Direktīvas 2012/27/ES 14. pantu veiktā visaptverošā izvērtējumā.
Grozījums Nr. 213
Direktīvas priekšlikums
24. pants – 7. punkts
7.  Tiesības atslēgties no sistēmas vai mainīt siltumapgādes vai aukstumapgādes nodrošinātāju var izmantot atsevišķi lietotāji, lietotāju veidoti kopuzņēmumi vai personas, kas rīkojas lietotāju vārdā. Daudzdzīvokļu namos šādi atslēgties no sistēmas var tikai visa ēka kopā.
7.  Tiesības atslēgties no sistēmas var izmantot atsevišķi lietotāji, lietotāju veidoti kopuzņēmumi vai personas, kas rīkojas lietotāju vārdā. Daudzdzīvokļu namos šādi atslēgties no sistēmas var tikai visa ēka kopā.
Grozījums Nr. 214
Direktīvas priekšlikums
24. pants – 8. punkts
8.  Dalībvalstis prasa elektroenerģijas sadales sistēmu operatoriem vismaz reizi divos gados sadarbībā ar centralizētās siltumapgādes vai aukstumapgādes sistēmu operatoriem to attiecīgajā reģionā izvērtēt centralizētās siltumapgādes vai aukstumapgādes sistēmu potenciālu nodrošināt balansēšanu un citus sistēmas pakalpojumus, tostarp pieprasījumreakciju un atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas pārprodukcijas uzkrāšanu, kā arī izvērtēt, vai apzinātā potenciāla izmantošana nodrošinātu lielāku resursefektivitāti un izmaksefektivitāti nekā alternatīvi risinājumi.
8.  Dalībvalstis prasa elektroenerģijas sadales sistēmu operatoriem vismaz reizi četros gados sadarbībā ar centralizētās siltumapgādes vai aukstumapgādes sistēmu operatoriem to attiecīgajā reģionā izvērtēt centralizētās siltumapgādes vai aukstumapgādes sistēmu potenciālu nodrošināt balansēšanu un citus sistēmas pakalpojumus, tostarp pieprasījumreakciju un atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas pārprodukcijas uzkrāšanu, kā arī izvērtēt, vai apzinātā potenciāla izmantošana nodrošinātu lielāku resursefektivitāti un izmaksefektivitāti nekā alternatīvi risinājumi.
Grozījums Nr. 215
Direktīvas priekšlikums
24. pants – 9. punkts
9.  Dalībvalstis izraugās vienu vai vairākas neatkarīgas iestādes nolūkā nodrošināt to, ka patērētāju tiesības un centralizēto siltumapgādes un aukstumapgādes sistēmu ekspluatācijas noteikumi saskaņā ar šo pantu ir precīzi definēti un īstenoti.
9.  Dalībvalstis izraugās vienu vai vairākas kompetentās iestādes, lai nodrošinātu, ka patērētāju tiesības un centralizēto siltumapgādes un aukstumapgādes sistēmu ekspluatācijas noteikumi saskaņā ar šo pantu ir precīzi definēti un īstenoti.
Grozījums Nr. 216
Direktīvas priekšlikums
25. pants – 1. punkts – 1. daļa
No 2021. gada 1. janvāra dalībvalstis prasa degvielas piegādātājiem kopējā transporta degvielu apjomā, ko tie kalendārajā gadā piegādā patēriņam vai izmantošanai tirgū, panākt minimālo īpatsvaru enerģijas, ko iegūst no modernajām biodegvielām un citām biodegvielām un biogāzes, ko ražo no IX pielikumā uzskaitītajām sākvielām, nebioloģiskas izcelsmes atjaunojamo energoresursu šķidrajām un gāzveida transporta degvielām, no atkritumiem iegūtām fosilajām degvielām un atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas.
Lai sasniegtu 3. pantā minēto mērķi — 12 % kopējā enerģijas galapatēriņa nodrošināt no atjaunojamiem energoresursiem, dalībvalstis no 2021. gada 1. janvāra prasa degvielas piegādātājiem kopējā transporta degvielu apjomā, ko tie kalendārajā gadā piegādā patēriņam vai izmantošanai tirgū, panākt minimālo īpatsvaru enerģijas, ko iegūst no modernajām biodegvielām un citām biodegvielām un biogāzes, ko ražo no IX pielikumā uzskaitītajām sākvielām, nebioloģiskas izcelsmes atjaunojamo energoresursu šķidrajām un gāzveida transporta degvielām, no oglekļa pārstrādes iegūta kurināmā/degvielas un atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas.
Grozījums Nr. 217
Direktīvas priekšlikums
25. pants – 1. punkts – 2. daļa
Minimālais īpatsvars 2021. gadā ir vismaz 1,5 %, un tas palielinās līdz vismaz 6,8 % 2030. gadā atbilstīgi X pielikuma B daļā noteiktajai līknei. Šajā kopējā īpatsvarā modernās biodegvielas un biogāze, ko ražo no IX pielikuma A daļā uzskaitītajām sākvielām, 2021. gada 1. janvārī veido vismaz 0,5 % no patēriņam vai izmantošanai tirgū piegādātajām transporta degvielām, un šī attiecība palielinās līdz vismaz 3,6 % 2030. gadā atbilstīgi X pielikuma C daļā noteiktajai līknei.
Minimālais īpatsvars 2021. gadā ir vismaz 1,5 %, un tas palielinās līdz vismaz 10 % 2030. gadā atbilstīgi X pielikuma B daļā noteiktajai līknei. Šajā kopējā īpatsvarā modernās biodegvielas un biogāze, ko ražo no IX pielikuma A daļā uzskaitītajām sākvielām, 2021. gada 1. janvārī veido vismaz 0,5 % no patēriņam vai izmantošanai tirgū piegādātajām transporta degvielām, un šī attiecība palielinās līdz vismaz 3,6 % 2030. gadā atbilstīgi X pielikuma C daļā noteiktajai līknei.
Degvielas/kurināmā piegādātājiem, kuri to piegādā tikai kā elektroenerģiju un nebioloģiskas izcelsmes atjaunojamo energoresursu šķidro un gāzveida transporta degvielu, nav jāpilda prasība par minimālo īpatsvaru, kas jānodrošina ar moderno biodegvielu, citu veidu biodegvielu un biogāzi, kas ražota no IX pielikumā uzskaitītajām sākvielām.
Grozījums Nr. 218
Direktīvas priekšlikums
25. pants – 1. punkts – 4. daļa – a apakšpunkts
a)  lai aprēķinātu saucēju, kas ir patēriņam vai izmantošanai tirgū piegādāto autotransporta un dzelzceļa transporta degvielu enerģijas saturs, ņem vērā benzīnu, dīzeļdegvielu, dabasgāzi, biodegvielas, biogāzi, nebioloģiskas izcelsmes atjaunojamo energoresursu šķidrās un gāzveida transporta degvielas, no atkritumiem iegūtas fosilās degvielas un elektroenerģiju;
a)  lai aprēķinātu saucēju, kas ir patēriņam vai izmantošanai tirgū piegādāto autotransporta un dzelzceļa transporta degvielu enerģijas saturs, ņem vērā benzīnu, dīzeļdegvielu, dabasgāzi, biodegvielas, biogāzi, nebioloģiskas izcelsmes atjaunojamo energoresursu šķidrās un gāzveida transporta degvielas, no oglekļa pārstrādes iegūtas degvielas un elektroenerģiju;
Grozījums Nr. 219
Direktīvas priekšlikums
25. pants – 1. punkts – 4. daļa – b apakšpunkts – 1. daļa
b)  lai aprēķinātu skaitītāju, ņem vērā visiem transporta sektoriem piegādāto moderno biodegvielu un citu no IX pielikumā uzskaitītajām sākvielām saražoto biodegvielu un biogāzes, nebioloģiskas izcelsmes atjaunojamo energoresursu šķidro un gāzveida transporta degvielu un no atkritumiem iegūto fosilo degvielu enerģijas saturu un autotransporta līdzekļiem piegādāto atjaunojamo energoresursu elektroenerģiju.
b)  lai aprēķinātu skaitītāju, ņem vērā visiem transporta sektoriem piegādāto moderno biodegvielu un citu no IX pielikumā uzskaitītajām sākvielām saražoto biodegvielu un biogāzes, nebioloģiskas izcelsmes atjaunojamo energoresursu šķidro un gāzveida transporta degvielu un no oglekļa pārstrādes iegūto degvielu enerģijas saturu un autotransporta līdzekļiem piegādāto atjaunojamo energoresursu elektroenerģiju.
Grozījums Nr. 220
Direktīvas priekšlikums
25. pants – 1. punkts – 4. daļa – b apakšpunkts – 2. daļa
Lai aprēķinātu skaitītāju, to biodegvielu un biogāzes devumu, ko ražo no IX pielikuma B daļā uzskaitītajām sākvielām, ierobežo līdz 1,7 % no patēriņam vai izmantošanai tirgū piegādāto transporta degvielu enerģijas satura un uzskata, ka aviācijas un jūrniecības sektorā piegādāto degvielu devums ir 1,2 reizes lielāks par to enerģijas saturu;
Lai aprēķinātu skaitītāju, to biodegvielu un biogāzes devumu, ko ražo no IX pielikuma B daļā uzskaitītajām sākvielām, ierobežo līdz 1,7 % no patēriņam vai izmantošanai tirgū piegādāto transporta degvielu enerģijas satura.
Dalībvalstis var mainīt ierobežojumu, kas noteikts kādai no IX pielikuma B daļā uzskaitītajām sākvielām, ja ierobežojuma maiņa ir pamatota, ņemot vērā attiecīgās sākvielas pieejamību. Šādas izmaiņas ir jāapstiprina Komisijai.
Uzskata, ka aviācijas un jūrniecības sektorā piegādāto degvielu devums ir attiecīgi 2 reizes un 1,2 reizes lielāks par to enerģijas saturu un ka autotransporta līdzekļiem piegādātās atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas devums ir 2,5 reizes lielāks par tās enerģijas saturu;
Grozījums Nr. 221
Direktīvas priekšlikums
25. pants – 1.a punkts (jauns)
1.a  Dalībvalstis savu valsts politiku šajā pantā noteikto pienākumu izpildei var izstrādāt, nosakot sev pienākumu aiztaupīt siltumnīcefekta gāzu emisijas, un var šo politiku īstenot arī attiecībā uz fosilo degvielu, kas iegūta no atkritumiem, ar nosacījumu, ka tas netraucē sasniegt aprites ekonomikas mērķus un ka ir nodrošināts 1. punktā noteiktais atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvars.
Grozījums Nr. 223
Direktīvas priekšlikums
25. pants – 3. punkts – 1. daļa
3.  Lai noteiktu atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas īpatsvaru 1. punkta vajadzībām, var izmantot atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas vidējo īpatsvaru Savienībā vai atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas īpatsvaru dalībvalstī, kurā elektroenerģija tiek piegādāta, ņemot vērā mērījumus divu gadu laikā pirms attiecīgā gada. Abos gadījumos atceļ līdzvērtīgu saskaņā ar 19. pantu izsniegto izcelsmes apliecinājumu apjomu.
3.  Lai noteiktu atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas īpatsvaru 1. punkta vajadzībām, izmanto atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas īpatsvaru dalībvalstī, kurā elektroenerģija tiek piegādāta, ņemot vērā mērījumus divu gadu laikā pirms attiecīgā gada, ja vien pietiek pierādījumu, kas apliecina, ka atjaunojamo energoresursu elektroenerģija ir papildvērtības elements. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 32. pantu attiecībā uz to, lai papildinātu šo direktīvu, nosakot metodiku papildvērtības apliecināšanai, cita starpā arī metodiku, pēc kuras dalībvalstij ir jānosaka savs bāzlīnijas īpatsvars.
Grozījums Nr. 224
Direktīvas priekšlikums
25. pants – 3. punkts – 1.a daļa (jauna)
Atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas, ja tā ir elektroenerģija, kas iegūta no tieša pieslēguma iekārtai, kura ražo atjaunojamo energoresursu elektroenerģiju, un piegādāta autotransporta līdzekļiem, tad elektroenerģijas īpatsvara noteikšanai saskaņā ar 1. punktu visu šādas elektroenerģijas apjomu uzskata par atjaunojamo energoresursu elektroenerģiju. Tāpat arī par atjaunojamo energoresursu elektroenerģiju uzskata visu tās elektroenerģijas apjomu, kas iegūta, slēdzot ilgtermiņa elektroenerģijas pirkuma līgumus par atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas iegādi. Jebkurā gadījumā atceļ atbilstošu daudzumu izcelsmes apliecinājumu, kas izsniegti saskaņā ar 19. pantu.
Grozījums Nr. 225
Direktīvas priekšlikums
25. pants – 3. punkts – 3. daļa – a apakšpunkts – 1. daļa
ja elektroenerģiju izmanto nebioloģiskas izcelsmes atjaunojamo energoresursu šķidro un gāzveida transporta degvielu ražošanai vai nu tieši, vai starpproduktu ražošanai, atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvara noteikšanai var izmantot atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas vidējo īpatsvaru Savienībā vai atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas īpatsvaru valstī, kurā notiek ražošana, ņemot vērā mērījumus divu gadu laikā pirms attiecīgā gada. Abos gadījumos atceļ līdzvērtīgu saskaņā ar 19. pantu izsniegto izcelsmes apliecinājumu apjomu.
ja elektroenerģiju izmanto nebioloģiskas izcelsmes atjaunojamo energoresursu šķidro un gāzveida transporta degvielu ražošanai vai nu tieši, vai starpproduktu ražošanai, atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvara noteikšanai var izmantot vidējo atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas īpatsvaru valstī, kurā notiek ražošana, ņemot vērā mērījumus divu gadu laikā pirms attiecīgā gada. Atceļ līdzvērtīgu saskaņā ar 19. pantu izsniegto izcelsmes apliecinājumu daudzumu.
Grozījums Nr. 226
Direktīvas priekšlikums
25. pants – 4. punkts – 1. daļa
Dalībvalstis izveido datubāzi, kas nodrošina izsekojamību transporta degvielām, kuras ir tiesības ieskaitīt 1. punkta b) apakšpunktā noteiktajā skaitītājā, un prasa attiecīgajiem uzņēmējiem ievadīt informāciju par veiktajiem darījumiem un ieskaitīto degvielu ilgtspējas rādītājiem, tostarp to aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisijām no to ražošanas vietas līdz degvielas piegādātājam, kurš degvielu laiž tirgū.
Komisija izveido Savienības mēroga datubāzi, kura nodrošina, ka var izsekot transporta degvielām (cita starpā arī elektrībai), ko ir tiesības ieskaitīt 1. punkta b) apakšpunktā noteiktajā skaitītājā. Dalībvalstis prasa attiecīgajiem uzņēmējiem ievadīt informāciju par veiktajiem darījumiem un ieskaitīto degvielu ilgtspējas rādītājiem, tostarp to aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisijām no to ražošanas vietas līdz degvielas piegādātājam, kurš degvielu laiž tirgū.
Grozījums Nr. 227
Direktīvas priekšlikums
25. pants – 4. punkts – 3. daļa
Lai būtu iespējams izsekot darījumiem ar degvielām starp dalībvalstīm, valstu datubāzes ir savstarpēji saistītas. Lai nodrošinātu valstu datubāzu saderību, Komisija īstenošanas aktos, ko pieņem saskaņā ar 31. pantā minēto pārbaudes procedūru, nosaka datubāzu satura un izmantošanas tehniskās specifikācijas.
Komisija īstenošanas aktos, ko pieņem saskaņā ar 31. pantā minēto pārbaudes procedūru, nosaka datubāzu satura un izmantošanas tehniskās specifikācijas.
Grozījums Nr. 228
Direktīvas priekšlikums
25. pants – 5. punkts
5.  Dalībvalstis paziņo agregētu informāciju no valstu datubāzēm, tostarp par degvielu aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisijām, saskaņā ar Regulas [par pārvaldību] VII pielikumu.
5.  Dalībvalstis paziņo apkopotu informāciju, cita starpā arī par degvielu aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisijām, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes ... Regulas [par Enerģētikas savienības pārvaldību, 2016/0375(COD)] VII pielikumu. Komisija katru gadu publicē apkopotu informāciju no datubāzes.
Grozījums Nr. 229
Direktīvas priekšlikums
25. pants – 6. punkts
6.  Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 32. pantu, lai papildus precizētu šā panta 3. punkta b) apakšpunktā minēto metodiku no biomasas, ko pārstrādā kopīgā procesā ar fosilajiem resursiem, iegūtās biodegvielas īpatsvara noteikšanai, precizētu metodiku, ar kuru novērtē siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījumu, ko dod nebioloģiskas izcelsmes atjaunojamo energoresursu šķidrās un gāzveida transporta degvielas un no atkritumiem iegūtas fosilās degvielas, un noteiktu minimālās siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma prasības šīm degvielām šā panta 1. punkta vajadzībām.
6.  Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 32. pantu attiecībā uz to, lai papildinātu šo direktīvu, papildus precizējot šā panta 3. punkta b) apakšpunktā minēto metodiku no biomasas, ko pārstrādā kopīgā procesā ar fosilajiem resursiem, iegūtās biodegvielas īpatsvara noteikšanai, lai precizētu metodiku, ar kuru novērtē siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījumu, ko dod nebioloģiskas izcelsmes atjaunojamo energoresursu šķidrās un gāzveida transporta degvielas un mazoglekļa fosilās degvielas, kuras ir iegūtas no gāzu atliekām, kas nenovēršami un netīši rodas tādu produktu izgatavošanas vai ražošanas procesā, kuri ir paredzēti komerciālai izmantošanai un/vai pārdošanai, un lai noteiktu minimālās siltumnīcefekta gāzu emisijas aiztaupījuma prasības šīm degvielām šā panta 1. punkta vajadzībām.
Grozījums Nr. 230
Direktīvas priekšlikums
25. pants – 7. punkts
7.  Līdz 2025. gada 31. decembrim panāktā progresa divgadu novērtējuma, kas veikts saskaņā ar Regulu [par pārvaldību], kontekstā Komisija izvērtē, vai 1. punktā noteiktais pienākums efektīvi stimulē inovāciju un veicina siltumnīcefekta gāzu aiztaupījumu transporta sektorā un vai biodegvielām un biogāzei piemērojamās siltumnīcefekta gāzu aiztaupījuma prasības ir pienācīgas. Komisija vajadzības gadījumā iesniedz priekšlikumu grozīt 1. punktā noteikto pienākumu.
7.  Līdz 2025. gada 31. decembrim saistībā ar panāktā progresa divgadu novērtējumu, kas veikts saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes ... Regulu [par Enerģētikas savienības pārvaldību, 2016/0375(COD)] , Komisija izvērtē, vai 1. punktā noteiktais pienākums efektīvi stimulē inovāciju un nodrošina siltumnīcefekta gāzu aiztaupījumu transporta sektorā un vai biodegvielām un biogāzei piemērojamās siltumnīcefekta gāzu aiztaupījuma prasības ir pienācīgas. Novērtējumā arī analizē to, vai šā panta noteikumi ir pietiekami efektīvi, lai nepieļautu atjaunojamo energoresursu enerģijas dubultu uzskaitu. Komisija vajadzības gadījumā iesniedz priekšlikumu grozīt 1. punktā noteikto pienākumu. Grozītajos pienākumos saglabā vismaz tos līmeņus, kas atbilst jaudai, kuru 2025. gadā nodrošina moderno degvielu izmantošanai jau uzstādītās iekārtas un iekārtas, kas vēl tiek būvētas.
Grozījums Nr. 231
Direktīvas priekšlikums
26. pants – 1. punkts – 1. daļa – ievaddaļa
1.  No biodegvielām, bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem un biomasas kurināmajiem/degvielām iegūto enerģiju ņem vērā šā punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajos nolūkos tikai tādā gadījumā, ja tie atbilst 2. līdz 6. punktā noteiktajiem ilgtspējas kritērijiem un 7. punktā noteiktajiem siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritērijiem:
1.  Neatkarīgi no tā, vai izejvielas ir audzētas Savienības teritorijā vai ārpus tās, no biodegvielām, bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem un biomasas kurināmajiem/degvielām iegūto enerģiju ņem vērā šā punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajos nolūkos tikai tādā gadījumā, ja tie atbilst 2. līdz 6. punktā noteiktajiem ilgtspējas kritērijiem un 7. punktā noteiktajiem siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritērijiem:
Grozījums Nr. 232
Direktīvas priekšlikums
26. pants – 1. punkts – 1. daļa – c apakšpunkts
c)  tiesības saņemt finanšu atbalstu par biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo un biomasas kurināmo/degvielu patēriņu.
c)  tiesības saņemt finansiālu atbalstu, tostarp nodokļu atvieglojumus, par biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo un biomasas kurināmo/degvielu patēriņu.
Grozījums Nr. 323
Direktīvas priekšlikums
26. pants – 1. punkts – 2. daļa
Tomēr biodegvielām, bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem un biomasas kurināmajiem/degvielām, ko ražo no atkritumiem un atlikumiem, kas nav lauksaimniecības, akvakultūras, zvejniecības un mežsaimniecības atlikumi, ir jāatbilst vienīgi 7. punktā noteiktajiem siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritērijiem, lai tos ņemtu vērā šā punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajos nolūkos. Šo noteikumu piemēro arī atkritumiem un atlikumiem, ko vispirms pārstrādā produktā, kuru pēc tam pārstrādā biodegvielās, bioloģiskajos šķidrajos kurināmajos un biomasas kurināmajos/degvielās.
Biodegvielām, bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem un biomasas kurināmajiem/degvielām, ko ražo no atkritumiem un atlikumiem, kas nav lauksaimniecības, akvakultūras, zvejniecības un mežsaimniecības atlikumi, ir jāatbilst vienīgi 7. punktā noteiktajiem siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritērijiem, lai tos ņemtu vērā šā punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajos nolūkos. Tomēr ir nodrošināts, ka no atkritumiem un atlikumiem, uz kuriem attiecas Direktīva 2008/98/EK, tos ražo, ievērojot atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas principu, kā tas izklāstīts Direktīvā 2008/98/EK. Šo noteikumu piemēro arī atkritumiem un atlikumiem, ko vispirms pārstrādā produktā, kuru pēc tam pārstrādā biodegvielās, bioloģiskajos šķidrajos kurināmajos un biomasas kurināmajos/degvielās.
Grozījums Nr. 234
Direktīvas priekšlikums
26. pants – 1. punkts – 2.a daļa (jauna)
Biodegvielas, bioloģiskie šķidrie kurināmie un biomasas kurināmie/degvielas, ko ražo no atkritumiem un atlikumiem, kuri radušies lauksaimniecības zemes izmantošanas rezultātā, šā punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajos nolūkos ņem vērā vienīgi gadījumos, kad operatori ir veikuši pasākumus, lai līdz minimumam samazinātu nelabvēlīgu ietekmi uz augsnes kvalitāti un augsnes oglekļa uzkrājumu. Informāciju par šiem pasākumiem paziņo, kā noteikts 27. panta 3. punktā.
Grozījums Nr. 235
Direktīvas priekšlikums
26. pants – 1. punkts – 3. daļa
Biomasas kurināmajiem 2.–7. punktā noteiktajiem ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritērijiem jāatbilst tikai tad, ja tos izmanto elektroenerģijas, siltuma un aukstuma vai degvielu ražošanas iekārtās, kuru ieejas jauda ir 20 MW vai lielāka cieto biomasas kurināmo gadījumā un kuru elektriskā jauda ir 0,5 MW vai lielāka gāzveida biomasas kurināmo gadījumā. Dalībvalstis ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritērijus var piemērot iekārtām ar mazāku ieejas jaudu.
Biomasas kurināmajiem 2.–7. punktā noteiktajiem ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritērijiem jāatbilst tikai tad, ja tos izmanto elektroenerģijas, siltuma un aukstuma vai degvielu ražošanas iekārtās, kuru kopējā nominālā ievadītā siltumjauda ir 20 MW vai lielāka cieto biomasas kurināmo gadījumā un kuru kopējā nominālā ievadītā siltumjauda ir 2 MW vai lielāka gāzveida biomasas kurināmo gadījumā. Dalībvalstis ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritērijus var piemērot iekārtām ar mazāku ieejas jaudu.
Grozījums Nr. 236
Direktīvas priekšlikums
26. pants – 2. punkts – aa apakšpunkts (jauns)
aa)  mežs ar lielu bioloģisko daudzveidību un citas kokaugiem klātas zemes, kas ir sugām bagātas un nav degradētas vai ko attiecīgā kompetentā iestāde ir atzinusi par zemēm ar lielu bioloģisko daudzveidību, ja vien nav pierādījumu, kas liecina, ka attiecīgās izejvielas ražošana netraucē sasniegt šos dabas aizsardzības mērķus;
Grozījums Nr. 237
Direktīvas priekšlikums
26. pants – 2. punkts – c apakšpunkts – ievaddaļa
c)  zālāji ar lielu bioloģisko daudzveidību, kuri aizņem vairāk nekā vienu hektāru:
c)  zālāji ar lielu bioloģisko daudzveidību, tostarp ar kokiem apaugušas pļavas un ganības:
Grozījums Nr. 238
Direktīvas priekšlikums
26. pants – 2. punkts – c apakšpunkts – ii daļa
ii)  zālāji, kas nav dabiski zālāji , tas ir, zālāji, kas bez cilvēku iejaukšanās vairs nebūtu zālāji un kuri ir sugām bagāti un nav degradēti, un kurus attiecīgā kompetentā iestāde atzinusi par zālājiem ar lielu bioloģisko daudzveidību, ja vien nav pierādījumu, ka izejvielu izstrāde ir vajadzīga, lai saglabātu tiem zālāju ar lielu bioloģisko daudzveidību statusu.
ii)  zālāji, kas nav dabiski zālāji , tas ir, zālāji, kuri bez cilvēku iejaukšanās vairs nebūtu zālāji un kuri ir sugām bagāti un nav degradēti vai kurus attiecīgā kompetentā iestāde atzinusi par zālājiem ar lielu bioloģisko daudzveidību, ja vien nav pierādījumu, ka izejvielu izstrāde ir vajadzīga, lai saglabātu tiem zālāju ar lielu bioloģisko daudzveidību statusu.
Grozījums Nr. 239
Direktīvas priekšlikums
26. pants – 4. punkts
4.  Biodegvielas, bioloģiskie šķidrie kurināmie un biomasas kurināmie/degvielas, kas ražoti no lauksaimnieciskās biomasas un ko ņem vērā 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajos nolūkos, nedrīkst būt ražoti no izejvielām, kas iegūtas no zemes, kura 2008. gada janvārī bija kūdrājs.
4.  Biodegvielas, bioloģiskie šķidrie kurināmie un biomasas kurināmie/degvielas, kas ražoti no lauksaimnieciskās biomasas un ko ņem vērā 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajos nolūkos, nedrīkst būt ražoti no izejvielām, kuras iegūtas no zemes, kas 2008. gada janvārī bija kūdrājs, ja vien nav pārbaudāmi pierādīts, ka attiecīgā izejviela ir audzēta un izstrādāta, nenosusinot iepriekš nesusinātu augsni.
Grozījums Nr. 240
Direktīvas priekšlikums
26. pants – 5. punkts
5.  Lai samazinātu risku, ka tiek izmantoti meža biomasas produkti, kas neatbilst ilgtspējas principiem, no meža biomasas ražotas biodegvielas, bioloģiskie šķidrie kurināmie un biomasas kurināmie/degvielas, ko ņem vērā 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajos nolūkos, atbilst šādām prasībām:
5.  Lai samazinātu risku, ka tiek izmantoti meža biomasas produkti, kuri neatbilst ilgtspējas principiem, no meža biomasas ražotas biodegvielas, bioloģiskie šķidrie kurināmie un biomasas kurināmie/degvielas, ko ņem vērā 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajos nolūkos, atbilst šādām prasībām:
a)  valstī, kurā veikta meža biomasas izstrāde, ir valsts un/vai zemāka līmeņa tiesību akti, kas piemērojami izstrādes platībā, kā arī ir izveidotas uzraudzības un izpildes panākšanas sistēmas, kas nodrošina, ka:
a)  valstī, kurā veikta meža biomasas izstrāde, ir valsts un/vai zemāka līmeņa tiesību akti, kas piemērojami izstrādes platībā, kā arī ir izveidotas uzraudzības un izpildes panākšanas sistēmas, kuras nodrošina, ka:
i)  izstrāde tiek veikta saskaņā ar izstrādes atļaujas nosacījumiem likumīgi publiskotās robežās;
i)  izstrāde tiek veikta saskaņā ar izstrādes atļaujas nosacījumiem vai saskaņā ar citu līdzvērtīgu dokumentu, kas apliecina likumīgas tiesības uz izstrādi, valsts vai reģionālā līmenī likumīgi publiskotās robežās;
ii)  apgabalos, kuros veikta izstrāde, notiek meža atjaunošana;
ii)  apgabalos, kuros veikta izstrāde, notiek meža atjaunošana;
iii)  tiek aizsargāti augstas saglabāšanas vērtības apgabali, tostarp mitrāji un kūdrāji;
iii)  tiek aizsargātas platības, tostarp mitrāji un kūdrāji, kas ar starptautisku tiesību aktu vai valsts likumu, vai ar attiecīgas kompetentās iestādes lēmumu ir noteiktas par aizsargājamām dabas teritorijām, lai veicinātu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu vai dabas aizsardzību;
iv)  ir samazināta mežizstrādes ietekme uz augsnes kvalitāti un bioloģisko daudzveidību; un
iv)  izstrāde tiek veikta, rūpējoties par augsnes kvalitātes un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, tā tiecoties līdz minimumam samazināt nelabvēlīgu ietekmi; un
v)  izstrāde nepārsniedz meža ilgtermiņa produktivitātes jaudu;
v)  izstrādes rezultātā saglabājas vai uzlabojas meža ilgtermiņa produktivitātes jauda valsts vai reģiona līmenī;
b)  ja pirmajā daļā minētie pierādījumi nav pieejami, no meža biomasas ražotas biodegvielas, bioloģiskos šķidros kurināmos un biomasas kurināmos/degvielas 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajos nolūkos ņem vērā, ja meža tiesiskā valdījuma līmenī ir izveidotas apsaimniekošanas sistēmas, kas nodrošina, ka:
b)  gadījumos, kad pirmajā daļā minētie pierādījumi nav pieejami, no meža biomasas ražotas biodegvielas, bioloģiskos šķidros kurināmos un biomasas kurināmos/degvielas 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajos nolūkos ņem vērā, ja piegādes bāzes līmenī ir sniegta papildu informācija par likumību un mežu apsaimniekošanas praksi, kas nodrošina, ka:
i)  meža biomasas izstrāde ir veikta saskaņā ar likumīgu atļauju;
i)  izstrāde tiek veikta saskaņā ar izstrādes atļaujas procedūras nosacījumiem vai līdzvērtīgu valsts vai reģionālu dokumentu, kurš apliecina likumīgas tiesības uz izstrādi;
ii)  apgabalos, kuros veikta izstrāde, notiek meža atjaunošana;
ii)  apgabalos, kuros veikta izstrāde, notiek meža atjaunošana;
iii)  tiek noteikti un aizsargāti augstas saglabāšanas vērtības apgabali, tostarp mitrāji un kūdrāji;
iii)  tiek aizsargātas platības, tostarp mitrāji un kūdrāji, kas ar starptautisku tiesību aktu vai valsts likumu, vai ar attiecīgas kompetentās iestādes lēmumu ir noteiktas par aizsargājamām dabas teritorijām, lai veicinātu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu vai dabas aizsardzību;
iv)  ir samazināta mežizstrādes ietekme uz augsnes kvalitāti un bioloģisko daudzveidību;
iv)   izstrāde tiek veikta, rūpējoties par augsnes kvalitātes un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, cita starpā arī par apkārtējo teritoriju uzturēšanu, ja izstrādes darbības skar arī šādas teritorijas;
v)  izstrāde nepārsniedz meža ilgtermiņa produktivitātes jaudu.
v)  izstrādes rezultātā saglabājas vai uzlabojas meža ilgtermiņa produktivitātes jauda valsts vai reģiona līmenī; un
vi)  ir pieņemti vides un dabas aizsardzības normatīvie akti vai pasākumi, kas atbilst attiecīgajiem vides un dabas standartiem, kurus noteikusi Savienība.
Grozījums Nr. 241
Direktīvas priekšlikums
26. pants – 6. punkts – 1. daļa – ii apakšpunkts
ii)  ir iesniegusi nacionāli noteikto devumu (NND) Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējā konvencijā par klimata pārmaiņām (UNFCCC), kas aptver lauksaimniecības, mežsaimniecības un zemes izmantošanas radītās emisijas un piesaistījumus un nodrošina vai nu to, ka ar biomasas izstrādi saistītās oglekļa uzkrājuma izmaiņas tiek ieskaitītas attiecībā uz valsts saistībām samazināt vai ierobežot siltumnīcefekta gāzu emisijas, kā norādīts NDD, vai to, ka saskaņā ar Parīzes nolīguma 5. pantu ir pieņemti valsts vai vietējā līmeņa tiesību akti, kas izstrādes platībā piemērojami, lai saglabātu un palielinātu oglekļa uzkrājumus un piesaistītājus;
ii)  ir iesniegusi nacionāli noteikto devumu (NND) Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējā konvencijā par klimata pārmaiņām (UNFCCC), kas aptver lauksaimniecības, mežsaimniecības un zemes izmantošanas radītās emisijas un piesaistījumus un nodrošina vai nu to, ka ar biomasas izstrādi saistītās oglekļa uzkrājuma izmaiņas tiek ieskaitītas attiecībā uz valsts saistībām samazināt vai ierobežot siltumnīcefekta gāzu emisijas, kā norādīts NDD, vai to, ka saskaņā ar Parīzes nolīguma 5. pantu ir pieņemti valsts vai vietējā līmeņa tiesību akti un ka emisijas no zemes sektora nepārsniedz piesaistījumu, kas izstrādes platībā piemērojams, lai saglabātu un palielinātu oglekļa uzkrājumus un piesaistītājus;
Grozījums Nr. 242
Direktīvas priekšlikums
26. pants – 6. punkts – 2. daļa
Ja pirmajā daļā minētie pierādījumi nav pieejami, no meža biomasas ražotas biodegvielas, bioloģiskos šķidros kurināmos un biomasas kurināmos/degvielas 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajos nolūkos ņem vērā, ja meža tiesiskā valdījuma līmenī ir izveidotas apsaimniekošanas sistēmas, kas nodrošina, ka tiek saglabāts oglekļa uzkrājumu un piesaistītāju līmenis mežā.
Gadījumos, kad pirmajā daļā minētie pierādījumi nav pieejami, no meža biomasas ražotas biodegvielas, bioloģiskos šķidros kurināmos un biomasas kurināmos/degvielas 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajos nolūkos ņem vērā, ja piegādes bāzes līmenī ir izveidotas apsaimniekošanas sistēmas, kas nodrošina, ka tiek saglabāts vai palielināts oglekļa uzkrājumu un piesaistītāju līmenis mežā.
Grozījums Nr. 243
Direktīvas priekšlikums
26. pants – 6. punkts – 3. daļa
Komisija īstenošanas aktos, kas pieņemti saskaņā ar 31. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru, var noteikt operatīvos pierādījumus, kuri izmantojami, lai pierādītu atbilstību 5. un 6. punktā noteiktajām prasībām.
Līdz 2021. gada 1. janvārim Komisija īstenošanas aktos, kas pieņemti saskaņā ar 31. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru, nosaka operatīvos pierādījumus, kuri izmantojami, lai pierādītu atbilstību 5. un 6. punktā noteiktajām prasībām.
Grozījums Nr. 244
Direktīvas priekšlikums
26. pants – 6. punkts – 4. daļa
Līdz 2023. gada 31. decembrim Komisija, pamatojoties uz pieejamajiem datiem, izvērtē, vai 5. un 6. punktā noteiktie kritēriji efektīvi samazina risku, ka tiek izmantota meža biomasa, kas neatbilst ilgtspējas principiem, un nodrošina atbilstību LULUCF prasībām. Komisija vajadzības gadījumā iesniedz priekšlikumu grozīt 5. un 6. punktā noteiktās prasības.
Līdz 2023. gada 31. decembrim Komisija ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm un pamatojoties uz datiem, kas ir pieejami, izvērtē, vai 5. un 6. punktā noteiktie kritēriji efektīvi samazina risku, ka tiek izmantota meža biomasa, kura neatbilst ilgtspējas principiem, un nodrošina atbilstību LULUCF prasībām. Komisija attiecīgā gadījumā iesniedz priekšlikumu grozīt 5. un 6. punktā noteiktās prasības laikposmam pēc 2030. gada.
Grozījums Nr. 245
Direktīvas priekšlikums
26. pants – 7. punkts – a apakšpunkts
a)  vismaz 50 % biodegvielām un bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem, kas ražoti iekārtās, kuras bija ekspluatācijā 2015. gada 5. oktobrī vai pirms šā datuma;
a)  vismaz 50 % biodegvielām, kuras iegūtas no biometāna izmantošanai transportā, un bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem, kas ražoti iekārtās, kuras bija ekspluatācijā 2015. gada 5. oktobrī vai pirms šā datuma;
Grozījums Nr. 246
Direktīvas priekšlikums
26. pants – 7. punkts – b apakšpunkts
b)  vismaz 60 % biodegvielām un bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem, kas ražoti iekārtās, kuru ekspluatācija uzsākta kopš 2015. gada 5. oktobra;
b)  vismaz 60 % biodegvielām, kuras iegūtas no biometāna izmantošanai transportā, un bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem, kas ražoti iekārtās, kuru ekspluatācija uzsākta no 2015. gada 5. oktobra;
Grozījums Nr. 247
Direktīvas priekšlikums
26. pants – 7. punkts – c apakšpunkts
c)  vismaz 70 % biodegvielām un bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem, kas ražoti iekārtās, kuru ekspluatācija uzsākta pēc 2021. gada 1. janvāra;
c)  vismaz 65 % biodegvielām, kuras iegūtas no biometāna izmantošanai transportā, un bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem, kas ražoti iekārtās, kuru ekspluatācija uzsākta pēc 2021. gada 1. janvāra;
Grozījums Nr. 248
Direktīvas priekšlikums
26. pants – 7. punkts – d apakšpunkts
d)  vismaz 80 % elektroenerģijas, siltuma un aukstuma ražošanai no biomasas kurināmajiem, kas izmantoti iekārtās, kuru ekspluatācija uzsākta pēc 2021. gada 1. janvāra, un 85 % — iekārtās, kuru ekspluatācija uzsākta pēc 2026. gada 1. janvāra.
d)  vismaz 70 % elektroenerģijas, siltuma un aukstuma ražošanai no biomasas kurināmajiem, kas izmantoti iekārtās, kuru ekspluatācija uzsākta pēc 2021. gada 1. janvāra, un 80 % — iekārtās, kuru ekspluatācija uzsākta pēc 2026. gada 1. janvāra.
Grozījums Nr. 249
Direktīvas priekšlikums
26. pants – 7. punkts – 1.a daļa (jauna)
Dalībvalstis var noteikt augstākus siltumnīcefekta gāzu emisijas aiztaupījuma kritērijus, nekā ir paredzēts šajā punktā.
Grozījums Nr. 297 un 356
Direktīvas priekšlikums
26. pants – 8. punkts – 1. daļa
Elektroenerģiju, kas no biomasas kurināmajiem ražota iekārtās, kuru ieejas jauda ir 20 MW vai lielāka, 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajos nolūkos ņem vērā tikai tad, ja tā ir ražota, izmantojot augstas efektivitātes koģenerācijas tehnoloģiju, kas definēta Direktīvas 2012/27/ES 2. panta 34. punktā. Šo noteikumu 1. punkta a) un b) apakšpunkta nolūkā piemēro tikai iekārtām, kuru ekspluatācija uzsākta pēc [3 gadi no šīs direktīvas pieņemšanas dienas]. Šis noteikums 1. punkta c) apakšpunkta nolūkā neskar atbalstu no publiskā sektora līdzekļiem, ko sniedz saskaņā ar shēmām, kuras apstiprinātas līdz [3 gadi pēc šīs direktīvas pieņemšanas dienas].
Elektroenerģiju, kas no biomasas kurināmajiem ražota iekārtās, kuru uzstādītā elektroenerģijas ražošanas jauda ir 20 MW vai lielāka, šā panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajos nolūkos ņem vērā tikai tad, ja tā ir ražota, izmantojot augstas efektivitātes koģenerācijas tehnoloģiju, kas definēta Direktīvas 2012/27/ES 2. panta 34. punktā, vai ja tā ir ražota tikai elektroenerģijas ieguvei paredzētās iekārtās, kuru neto elektriskais lietderības koeficients sasniedz vismaz 40 % un kurās netiek izmantots fosilais kurināmais. Šā panta 1. punkta a) un b) apakšpunkta nolūkā piemēro tikai iekārtām, kuru ekspluatācija uzsākta pēc [3 gadi no šīs direktīvas pieņemšanas dienas]. Šā panta 1. punkta c) apakšpunkta nolūkā neskar atbalstu no publiskā sektora līdzekļiem, ko sniedz saskaņā ar shēmām, kuras apstiprinātas līdz [1 gads pēc šīs direktīvas pieņemšanas dienas].
Grozījums Nr. 251
Direktīvas priekšlikums
26. pants – 8. punkts – 2.a daļa (jauna)
Šā punkta pirmo daļu nepiemēro elektroenerģijai, kas ražota iekārtās, kurām nav noteikta prasība izmantot augstas efektivitātes koģenerācijas tehnoloģiju, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2012/27/ES1a 14. pantu, ja vien normālas ekspluatācijas apstākļos šajās iekārtās izmanto tikai un vienīgi no atliekām ražotus biomasas kurināmos.
____________________
1a Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Direktīva 2012/27/ES par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK (OV L 315, 14.11.2012., 1. lpp.).
Grozījums Nr. 252
Direktīvas priekšlikums
26. pants – 8.a punkts (jauns)
8.a  Komisija ... [12 gadi pirms šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas] un reizi divos gados ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par Savienībā patērēto biodegvielu ietekmi un to nodrošinātajiem ieguvumiem, cita starpā arī par ietekmi uz pārtikas un barības un citu materiālu ražošanu, kā arī par ietekmi uz ekonomikas, vides un sociālo ilgtspēju gan Savienībā, gan trešās valstīs.
Grozījums Nr. 253
Direktīvas priekšlikums
26. pants – 8.b punkts (jauns)
8.b  Atkāpjoties no šā panta 1. līdz 8.a punkta prasībām un ņemot vērā tālāko reģionu īpatnības, kā noteikts LESD 349. pantā, šīs direktīvas 26. pantu šiem reģioniem nepiemēro. Līdz ... [seši mēneši pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas] Komisija iesniedz Parlamentam un Padomei likumdošanas priekšlikumu, kurā nosaka kritērijus, ko tālākajiem reģioniem piemēro saistībā ar siltumnīcefekta gāzu ilgtspēju un to mazāku izmantošanu. Šajos kritērijos ņem vērā konkrēto reģionu vietējās īpatnības. Jo īpaši būtu jānodrošina, ka tālākie reģioni spēj pilnībā izmantot savus resursus, ievērojot stingrus ilgtspējas kritērijus, lai palielinātu atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošanu un nostiprinātu savu enerģētisko neatkarību.
Grozījums Nr. 255
Direktīvas priekšlikums
27. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
a)  ļauj apvienot sūtījumus, kuros ir izejvielas vai biodegvielas, bioloģiskie šķidrie kurināmie vai biomasas kurināmie/degvielas ar atšķirīgām ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma īpašībām, piemēram, konteinerā, pārstrādes vai loģistikas objektā, pārvades un sadales infrastruktūrā vai objektā;
a)  ļauj apvienot sūtījumus, kuros ir izejvielas vai biodegvielas, bioloģiskie šķidrie kurināmie vai biomasas kurināmie/degvielas ar atšķirīgām ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma īpašībām, piemēram, konteinerā, pārstrādes vai loģistikas objektā, pārvades un sadales infrastruktūrā vai objektā, ar nosacījumu, ka katrs šāds sūtījums pats par sevi atbilst 26. pantā noteiktajām prasībām un ka ir ieviestas piemērotas sistēmas, lai uzraudzītu un pārbaudītu katra atsevišķa sūtījuma atbilstību.
Grozījums Nr. 256
Direktīvas priekšlikums
27. pants – 1.a punkts (jauns)
1.a  Lai veicinātu pārrobežu tirdzniecību un patērētāju informēšanu, izcelsmes apliecinājumos, kas izsniegti par tīklā ievadīto atjaunojamo energoresursu enerģiju, norāda informāciju par ilgtspējas kritērijiem un siltumnīcefekta gāzu aiztaupījumiem, kā noteikts 26. panta 2. līdz 7. punktā, un tos var nosūtīt katru atsevišķi.
Grozījums Nr. 257
Direktīvas priekšlikums
27. pants – 2. punkts – a apakšpunkts
a)  ja izejvielu sūtījuma pārstrādē iegūst tikai vienu galaproduktu, kas paredzēts biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo vai biomasas kurināmo/degvielu ražošanai, sūtījuma apjomu un attiecīgo sūtījuma ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma rādītāju apmēru pielāgo, piemērojot pārrēķina koeficientu, kas ir attiecība starp biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo vai biomasas kurināmo/degvielu ražošanai paredzētā galaprodukta masu un procesā izmantoto izejvielu masu;
a)  ja izejvielu sūtījuma pārstrādē iegūst tikai vienu galaproduktu, kurš paredzēts biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo vai biomasas kurināmo/degvielu ražošanai, sūtījuma apjomu un attiecīgo sūtījuma ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma rādītāju apmēru pielāgo, piemērojot pārrēķina koeficientu, kas ir attiecība starp biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo vai biomasas kurināmo/degvielu ražošanai paredzētā galaprodukta masu un procesā izmantoto izejvielu masu, ar nosacījumu, ka katrs sūtījums, kurš ir šāds maisījums, atbilst 26. pantā noteiktajām prasībām;
Grozījums Nr. 258
Direktīvas priekšlikums
27. pants – 3. punkts
3.  Dalībvalstis veic pasākumus, lai nodrošinātu, ka uzņēmēji iesniedz ticamu informāciju par atbilstību 26. panta 2.−7. punktā noteiktajiem ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritērijiem, un pēc pieprasījuma attiecīgajai dalībvalstij dara pieejamus datus, kas izmantoti informācijas apkopošanai. Dalībvalstis pieprasa uzņēmējiem nodrošināt atbilstīgu standartu to iesniegtās informācijas neatkarīgai revīzijai un pierādīt, ka tas ir izdarīts. Revīzijas procesā verificē, vai uzņēmēju izmantotās sistēmas ir precīzas, ticamas un aizsargātas pret krāpšanu. Tajā novērtē paraugu ņemšanas biežumu un metodiku, kā arī informācijas pamatīgumu.
3.  Dalībvalstis veic pasākumus, lai nodrošinātu, ka uzņēmēji iesniedz ticamu informāciju par atbilstību 26. panta 2.−7. punktā noteiktajiem ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritērijiem, un pēc pieprasījuma attiecīgajai dalībvalstij dara pieejamus datus, kas izmantoti informācijas apkopošanai. Dalībvalstis pieprasa uzņēmējiem nodrošināt atbilstīgu standartu to iesniegtās informācijas neatkarīgai revīzijai un pierādīt, ka tas ir izdarīts. Revīzijas procesā verificē, vai uzņēmēju izmantotās sistēmas ir precīzas, ticamas un aizsargātas pret krāpšanu, un cita starpā verificē arī to, vai ir nodrošināts, ka materiāli nav tīši modificēti vai pārvērsti par atkritumiem, lai tādējādi panāktu, ka sūtījumu vai tā daļu var uzskatīt par atkritumiem vai atlikumiem saskaņā ar 26. panta 2. līdz 7. punktu. Tajā novērtē paraugu ņemšanas biežumu un metodiku, kā arī informācijas pamatīgumu.
Grozījums Nr. 259
Direktīvas priekšlikums
27. pants – 3. punkts – 2. daļa
Šajā punktā noteiktie pienākumi attiecas gan uz Savienībā ražotām, gan importētām biodegvielām, bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem un biomasas kurināmajiem/degvielām.
Šajā punktā noteiktie pienākumi attiecas gan uz Savienībā ražotām, gan importētām biodegvielām, bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem un biomasas kurināmajiem/degvielām. Nodrošina, ka patērētājiem ir pieejama informācija par biodegvielas, bioloģiskā šķidrā kurināmā un biomasas kurināmā/degvielas ģeogrāfisko izcelsmi.
Grozījums Nr. 260
Direktīvas priekšlikums
27. pants – 4. punkts
4.  Komisija var nolemt, ka brīvprātīgās valstu vai starptautiskās shēmās, kurās noteikti standarti biomasas produktu ražošanai, ietverti pareizi dati 26. panta 7. punkta nolūkos un/vai pierādīts, ka biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo vai biomasas kurināmo/degvielu sūtījumi atbilst 26. panta 2., 3., 4., 5. un 6. punktā noteiktajiem ilgtspējas kritērijiem, un/vai ka materiāli nav tīši modificēti vai pārvērsti par atkritumiem, lai uz sūtījumu vai tā daļu attiektos IX pielikums. Kad uzņēmēji pierāda, ka ir izpildītas 26. panta 5. un 6. punktā noteiktās prasības attiecībā uz meža biomasu, tie var nolemt tieši sniegt prasītos pierādījumus meža tiesiskā valdījuma līmenī. Komisija var arī atzīt platības, kas ir paredzētas, lai aizsargātu reti sastopamas, apdraudētas vai izmirstošas ekosistēmas vai sugas, kuras par tādām ir atzītas starptautiskos nolīgumos vai ir iekļautas starpvaldību organizāciju vai Starptautiskās Dabas un dabas resursu aizsardzības savienības sastādītos sarakstos, 26. panta 2. punkta b) apakšpunkta ii) punkta nolūkā.
4.  Komisija var nolemt, ka brīvprātīgās valstu vai starptautiskās shēmās, kurās noteikti standarti biomasas produktu ražošanai, ir iekļauti pareizi dati 26. panta 7. punkta nolūkos un/vai ir pierādīts, ka biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo vai biomasas kurināmo/degvielu sūtījumi atbilst 26. panta 2., 3., 4., 5. un 6. punktā noteiktajiem ilgtspējas kritērijiem, un/vai ka materiāli nav tīši modificēti vai pārvērsti par atkritumiem, lai uz sūtījumu vai tā daļu attiektos IX pielikums. Kad uzņēmēji pierāda, ka ir izpildītas 26. panta 5. un 6. punktā noteiktās prasības attiecībā uz meža biomasu, tie var nolemt tieši sniegt prasītos pierādījumus piegādes bāzes līmenī. Komisija par aizsargājamām 26. panta 2. punkta b) apakšpunkta ii) daļas nozīmē var atzīt arī platības, kas ir paredzētas, lai aizsargātu reti sastopamas, apdraudētas vai izmirstošas ekosistēmas vai sugas, kuras par tādām ir atzītas starptautiskos nolīgumos vai ir iekļautas starpvaldību organizāciju vai Starptautiskās Dabas un dabas resursu aizsardzības savienības sastādītos sarakstos.
Grozījums Nr. 261
Direktīvas priekšlikums
27. pants – 5. punkts – 3. daļa
Lai nodrošinātu to, ka atbilstība ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritērijiem tiek pārbaudīta efektīvi un saskaņoti, un jo īpaši lai novērstu krāpšanu, Komisija var noteikt sīki izstrādātus īstenošanas noteikumus, tostarp atbilstīgus ticamības, pārredzamības un neatkarīgas revīzijas standartus, un paredzēt prasību, ka visām brīvprātīgajām shēmām minētie standarti ir jāpiemēro. Kad Komisija nosaka šos standartus, tā īpašu uzmanību pievērš nepieciešamībai līdz minimumam samazināt administratīvo slogu. To veic, izmantojot īstenošanas aktus, kas pieņemti saskaņā ar 31. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru. Ar šādiem aktiem nosaka termiņu, līdz kuram brīvprātīgajām shēmām minētie standarti ir jāīsteno. Komisija var atcelt lēmumus par brīvprātīgo shēmu atzīšanu gadījumā, ja minētās shēmas tam paredzētajā termiņā neīsteno minētos standartus.
Lai nodrošinātu to, ka atbilstība ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritērijiem tiek pārbaudīta efektīvi un saskaņoti, un jo īpaši lai novērstu krāpšanu, Komisija var noteikt sīki izstrādātus īstenošanas noteikumus, tostarp atbilstīgus ticamības, pārredzamības un neatkarīgas revīzijas standartus, un paredzēt prasību, ka visām brīvprātīgajām shēmām minētie standarti ir jāpiemēro. Kad Komisija nosaka šos standartus, tā īpašu uzmanību pievērš nepieciešamībai līdz minimumam samazināt administratīvo slogu. To veic, izmantojot īstenošanas aktus, kas pieņemti saskaņā ar 31. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru. Ar šādiem aktiem nosaka termiņu, līdz kuram brīvprātīgajām shēmām minētie standarti ir jāīsteno. Komisija var atcelt lēmumus par brīvprātīgo shēmu atzīšanu gadījumā, ja minētās shēmas tam paredzētajā termiņā neīsteno minētos standartus. Ja dalībvalsts pauž bažas par brīvprātīgās shēmas darbību, Komisija izskata šo jautājumu un attiecīgi rīkojas.
Grozījums Nr. 262
Direktīvas priekšlikums
27. pants – 7.a punkts (jauns)
7.a  Komisija var jebkurā laikā pārbaudīt, cik ticama ir informācija par ilgtspējas kritēriju izpildi vai siltumnīcefekta gāzu emisijas aiztaupījumu, kas saņemta no ekonomikas dalībniekiem, kuri darbojas Savienības tirgū, vai arī to darīt pēc dalībvalsts pieprasījuma.
Grozījums Nr. 263
Direktīvas priekšlikums
28. pants – 1. punkts – 1.a daļa (jauna)
Ja sākvielu ražošana ir izraisījusi tiešu zemes izmantošanas maiņu, proti, kāda no šo Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) noteikto zemes pārklājuma kategoriju platībām — meža zeme, zālājs, mitrājs, apmetnes vai citas platības — ir pārveidota par aramzemi vai daudzgadīgu aramzemi, un ja ar tiešu zemes izmantošanas maiņu saistīto emisiju vērtība (el) ir aprēķināta saskaņā ar V pielikuma C daļas 7. punktu, tad tiek uzskatīts, ka ar netiešu zemes izmantošanas maiņu saistīto emisiju lēstais apjoms šādām sākvielām ir vienāds ar nulli.
Grozījums Nr. 264
Direktīvas priekšlikums
28. pants – 2. punkts
2.  Dalībvalstis var iesniegt Komisijai ziņojumus, kuros ir ietverta informācija par tipiskajām siltumnīcefekta gāzu emisijām, ko rada lauksaimniecisko izejvielu audzēšana to teritorijā esošajās platībās, kuras klasificētas kopējās statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) 2. līmenī vai sīkākā NUTS klasifikācijas līmenī saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1059/2003. Ziņojumiem pievieno emisiju līmeņa aprēķināšanai izmantotās metodes un datu avotu aprakstu. Metodē ņem vērā augsnes īpašības, klimatu un paredzamos izejvielu ieguves apjomus.
2.  Dalībvalstis var iesniegt Komisijai ziņojumus, kuros ir ietverta informācija par tipiskajām siltumnīcefekta gāzu emisijām, ko rada no lauksaimniecībā un mežsaimniecībā iegūtu izejvielu audzēšana to teritorijā esošajās platībās, kuras klasificētas kopējās statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) 2. līmenī vai sīkākā NUTS klasifikācijas līmenī saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1059/2003. Ziņojumiem pievieno emisiju līmeņa aprēķināšanai izmantotās metodes un datu avotu aprakstu. Metodē ņem vērā augsnes īpašības, klimatu un paredzamos izejvielu ieguves apjomus.
Grozījums Nr. 265
Direktīvas priekšlikums
28. pants – 4. punkts
4.  Komisija, izmantojot īstenošanas aktu, kas pieņemts saskaņā ar 31. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru, var nolemt, ka ziņojumi, kas minēti šā panta 2. un 3. punktā, satur pareizus datus, kuri 26. panta 7. punkta nolūkā ļauj mērīt siltumnīcefekta gāzu emisijas no tādu lauksaimnieciskās biomasas sākvielu audzēšanas, ko ražo šādos ziņojumos ietvertajās teritorijās. Tāpēc šos datus var izmantot V pielikuma D vai E daļā biodegvielām un bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem un VI pielikuma C daļā biomasas kurināmajiem/degvielām noteikto dezagregēto audzēšanas noklusējuma vērtību vietā.
4.  Komisija, izmantojot īstenošanas aktu, kas pieņemts saskaņā ar 31. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru, var nolemt, ka ziņojumos, kuri minēti šā panta 2. un 3. punktā, ir pareizi dati, kas 26. panta 7. punkta nolūkā ļauj mērīt siltumnīcefekta gāzu emisijas no tādu lauksaimniecībā un mežsaimniecībā iegūtu biomasas sākvielu audzēšanas, kuras tiek ražotas šādos ziņojumos ietvertajās teritorijās. Tāpēc šos datus var izmantot V pielikuma D vai E daļā biodegvielām un bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem un VI pielikuma C daļā biomasas kurināmajiem/degvielām noteikto dezagregēto audzēšanas noklusējuma vērtību vietā.
Grozījums Nr. 266
Direktīvas priekšlikums
28. pants – 5. punkts – 1. daļa
Komisija pastāvīgi pārskata V pielikumu un VI pielikumu, lai pamatotā gadījumā pievienotu vai pārskatītu vērtības, ko piemēro biodegvielas, bioloģiskā šķidrā kurināmā un biomasas kurināmā/degvielas ražošanas paņēmieniem. Minētajā pārskatīšanā apsver iespēju grozīt V pielikuma C daļā un VI pielikuma B daļā paredzēto metodiku.
Komisija pastāvīgi pārskata V pielikumu un VI pielikumu, lai pamatotā gadījumā, balstoties uz jaunāko tehnoloģiju attīstību un zinātnes atzinumiem, pievienotu vai pārskatītu vērtības, ko piemēro biodegvielas, bioloģiskā šķidrā kurināmā un biomasas kurināmā/degvielas ražošanas paņēmieniem. Minētajā pārskatīšanā apsver iespēju grozīt V pielikuma C daļā un VI pielikuma B daļā paredzēto metodiku.
Grozījums Nr. 267
Direktīvas priekšlikums
30. pants – 1. punkts
1.  Komisija uzrauga Savienībā patērēto biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo un biomasas kurināmo/degvielu izcelsmi un to ražošanas ietekmi, tostarp ar ražošanas izspiešanu saistīto ietekmi, uz zemes izmantošanu Savienībā un galvenajās trešajās piegādātājās valstīs. Šādas uzraudzības pamatā ir dalībvalstu integrētie nacionālie enerģētikas un klimata plāni un attiecīgie progresa ziņojumi, kas prasīti Regulas [par pārvaldību] 3., 15. un 18. pantā, un attiecīgo trešo valstu, starpvaldību organizāciju ziņojumi, zinātniskie pētījumi un visa cita attiecīgā informācija. Komisija arī uzrauga preču cenu izmaiņas, kas saistītas ar biomasas izmantošanu enerģijas ražošanai, kā arī jebkādu ar to saistīto pozitīvo un negatīvo ietekmi uz pārtikas nodrošinājumu.
1.  Komisija uzrauga Savienībā patērēto biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo, un biomasas kurināmo/degvielu izcelsmi, kā arī ietekmi, ko rada atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošana no šiem un citiem avotiem, tostarp ar ražošanas izspiešanu saistīto ietekmi, ietekmi uz zemes izmantošanu Savienībā un piegādātājās trešās valstīs. Šādas uzraudzības pamatā ir dalībvalstu integrētie nacionālie enerģētikas un klimata plāni un attiecīgie progresa ziņojumi, kas prasīti Regulas Eiropas Parlamenta un Padomes ... Regulas [par Enerģētikas savienības pārvaldību, 2016/0375(COD)] 3., 15. un 18. pantā, un attiecīgo trešo valstu, starpvaldību organizāciju ziņojumi, zinātniskie pētījumi, satelītu iegūti dati un visa cita attiecīgā informācija. Komisija arī uzrauga preču cenu izmaiņas, kas saistītas ar biomasas izmantošanu enerģijas ražošanai, kā arī jebkādu ar to saistīto pozitīvo un negatīvo ietekmi uz pārtikas nodrošinājumu un uz konkurenci materiālu ieguves sektorā.
Grozījums Nr. 268
Direktīvas priekšlikums
32. pants – 2. punkts
2.  Pilnvaras pieņemt, 7. panta 5. punktā, 7. panta 6. punktā, 19. panta 11. punktā, 19. panta 14. punktā, 25. panta 6. punktā un 28. panta 5. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2021. gada 1. janvāra.
2.  Pilnvaras pieņemt 7. panta 3. punktā, 7. panta 5. punktā, 7. panta 6. punktā, 19. panta 11. punktā, 19. panta 14. punktā, 25. panta 6. punktā un 28. panta 5. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2021. gada 1. janvāra.
Grozījums Nr. 269
Direktīvas priekšlikums
32. pants – 3. punkts – 1. daļa
Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt, 7. panta 5. punktā, 7. panta 6. punktā, 19. panta 11. punktā, 19. panta 14. punktā, 25. panta 6. punktā un 28. panta 5. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus
Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 7. panta 3. punktā, 7. panta 5. punktā, 7. panta 6. punktā, 19. panta 11. punktā, 19. panta 14. punktā, 25. panta 6. punktā un 28. panta 5. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus
Grozījums Nr. 270
Direktīvas priekšlikums
Ia pielikums (jauns)
Ia pielikums
1.   Dalībvalsts mērķrādītāji 2030. gadam ir šādu procentpunktos izteiktu elementu summa:
a)   šīs direktīvas I pielikumā norādītais dalībvalsts saistošais nacionālais mērķrādītājs 2020. gadam;
b)   vienotas likmes devums („CFlat”);
c)   devums, kas noteikts pēc IKP uz vienu iedzīvotāju („CGDP”);
d)   uz potenciālu balstīts devums („CPotential”);
e)   devums, kurš atspoguļo dalībvalsts starpsavienojumu īpatsvaru („CInterco”).
2.   CFlat ir vienāds visām dalībvalstīm. Visu dalībvalstu CFlat kopā nodrošina 30 % no starpības starp ES 2030. un Savienības 2020. gada mērķrādītājiem.
3.   CGDP starp dalībvalstīm sadala, vadoties pēc IKP uz vienu iedzīvotāju apjoma indeksa Savienības vidējās vērtības, un katrai dalībvalstij atsevišķi šī indeksa maksimālā robežvērtība ir noteikta 150 % apmērā no Savienības vidējās vērtības. Visu dalībvalstu CGDP kopā nodrošina 30 % no starpības starp ES 2030. un Savienības 2020. gada mērķrādītājiem.
4.   CPotential starp dalībvalstīm sadala, vadoties pēc starpības starp dalībvalsts atjaunojamo energoresursu īpatsvaru 2030. gadā, kāds noteikts modeļa „PRIMES” scenārijā EUCO 3535, un dalībvalsts saistošo nacionālo mērķrādītāju 2020. gadam. Visu dalībvalstu CPotential kopā nodrošina 30 % no starpības starp ES 2030. un 2020. gada mērķrādītājiem.
5.   CInterco starp dalībvalstīm sadala, vadoties pēc elektrotīkla starpsavienojumu īpatsvara indeksa ES vidējās vērtības, un katrai dalībvalstij atsevišķi elektrotīkla starpsavienojumu indeksa maksimālā robežvērtība ir noteikta 150 % apmērā no ES vidējās vērtības. Visu dalībvalstu CInterco kopā nodrošina 10 % no starpības starp ES 2030. un 2020. gada mērķrādītājiem.
Grozījums Nr. 271
Direktīvas priekšlikums
V pielikums – C daļa – 3. punkts – a apakšpunkts – formula
AIZTAUPĪJUMS = (E F(t) – E B /E F(t))
AIZTAUPĪJUMS = (E F(t) – E B) /E F(t)
Grozījums Nr. 272
Direktīvas priekšlikums
V pielikums – C daļa – 15. punkts
15.  Oglekļa uztveršanas un aizstāšanas radītais emisiju aiztaupījums (eccr) ir tieši saistīts ar tās biodegvielas vai to bioloģisko šķidro kurināmo ražošanu, kuri šīs emisijas rada, un ir emisija, kas novērsta, uztverot tādu CO2, kurā oglekļa avots ir biomasa un ko izmanto enerģētikas un transporta nozarē
15.  Oglekļa uztveršanas un aizstāšanas radītais emisiju aiztaupījums (eccr) ir tieši saistīts ar tās biodegvielas vai to bioloģisko šķidro kurināmo ražošanu, kuri šīs emisijas rada, un ir emisija, kas novērsta, uztverot tādu CO2, kurā oglekļa avots ir biomasa un kuru izmanto, lai aizstātu CO2, kas rodas no fosilā kurināmā un ko izmanto komerciālos produktos un pakalpojumos.
Grozījums Nr. 319
Direktīvas priekšlikums
VI pielikums – B daļa – 3. punkts – a apakšpunkts – 1. formula
AIZTAUPĪJUMS = (EF(t) – EB(t)/ EF(t)
AIZTAUPĪJUMS = (EF(t) – EB(t))/ EF(t)
Grozījums Nr. 273
Direktīvas priekšlikums
VII pielikums – 1. punkts – 2. daļa – 1. ievilkums
—  Qusable = aptuvenais kopējais lietojamais siltums, ko ražo siltumsūkņi atbilstīgi 7. panta 4. punktā minētajiem kritērijiem, šādā veidā: ņem vērā tikai tos siltumsūkņus, kuriem SPF > 1,15 * 1/η,
—  Qusable = aptuvenais kopējais lietojamais siltums, ko ražo siltumsūkņi siltumapgādes un aukstumapgādes vajadzībām atbilstīgi 7. panta 4. punktā minētajiem kritērijiem, šādā veidā: ņem vērā tikai tos siltumsūkņus, kuriem SPF > 1,15 * 1/η,
Grozījums Nr. 274
Direktīvas priekšlikums
IX pielikums – A daļa – b punkts
b)  Jauktu sadzīves atkritumu biomasas frakcija, bet tas neattiecas uz dalītiem mājsaimniecības atkritumiem, attiecībā uz kuriem jāievēro Direktīvas 2008/98/EK 11. panta 2. punkta a) apakšpunktā paredzētie pārstrādes mērķi.
svītrots
Grozījums Nr. 284 un 311
Direktīvas priekšlikums
IX pielikums – B daļa – c punkts
c)  melase, ko ražo kā cukurniedru un cukurbiešu rafinēšanas blakusproduktu ar nosacījumu, ka tiek ievēroti labākie nozares standarti attiecībā uz cukura iegūšanu.  
svītrots
Grozījums Nr. 312
Direktīvas priekšlikums
X pielikums – A daļa
A daļa. [...]
svītrots

(1) Jautājums tika nodots atpakaļ atbildīgajai komitejai starpiestāžu sarunām saskaņā ar 59. panta 4. punkta ceturto daļu (A8-0392/2017).


Energoefektivitāte ***I
PDF 782kWORD 91k
Eiropas Parlamenta 2018. gada 17. janvārī pieņemtie grozījumi priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2012/27/ES par energoefektivitāti (COM(2016)0761 – C8-0498/2016 – 2016/0376(COD))(1)
P8_TA(2018)0010A8-0391/2017

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Komisijas ierosinātais teksts   Grozījums
Grozījums Nr. 1
Direktīvas priekšlikums
1. apsvērums
(1)  Energopieprasījuma ierobežošana ir viens no 2015. gada 25. februārī pieņemtās Enerģētikas savienības stratēģijas pieciem darba virzieniem. Energoefektivitātes uzlabošana sniegs labumu videi, samazinās siltumnīcefekta gāzu emisijas, uzlabos enerģētisko drošību, proti, samazinās atkarību no enerģijas importa no valstīm ārpus Savienības, samazinās enerģijas izmaksas mājsaimniecībām un uzņēmumiem, palīdzēs mazināt enerģētisko nabadzību un vairot darbavietas un kāpinās saimniecisko darbību visas tautsaimniecības mērogā. Tas atbilst saistībām, ko Savienība uzņēmusies gan Enerģētikas savienības satvarā, gan globālās klimata pārmaiņu apkarošanas kontekstā, kura ar 2015. gada decembra Parīzes nolīgumu iedibināta Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Pušu konferencē.
(1)  Energopieprasījuma ierobežošana ir viens no 2015. gada 25. februārī pieņemtās Enerģētikas savienības stratēģijas pieciem darba virzieniem. Energoefektivitātes uzlabošana visā enerģijas ķēdē, tostarp tās ražošanā, pārvadē, sadalē un galapatēriņā, sniegs labumu videi, uzlabos gaisa kvalitāti un sabiedrības veselību, samazinās siltumnīcefekta gāzu emisijas, uzlabos enerģētisko drošību, proti, samazinās atkarību no enerģijas importa no valstīm ārpus Savienības, samazinās enerģijas izmaksas mājsaimniecībām un uzņēmumiem, palīdzēs mazināt enerģētisko nabadzību un vairot konkurētspēju, darbavietas un kāpinās saimniecisko darbību visas tautsaimniecības mērogā, tādējādi uzlabojot iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Tas atbilst saistībām, ko Savienība uzņēmusies gan Enerģētikas savienības satvarā, gan globālās klimata pārmaiņu apkarošanas kontekstā, kas noteiktas Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Pušu konferencē (COP21) Parīzē 2015. gada decembrī ("Parīzes nolīgums") un kurās teikts, ka globālās vidējās temperatūras pieaugums salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni būtu jānotur krietni zem 2 °C un ka būtu jācenšas ierobežot temperatūras pieaugumu līdz 1,5 °C.
Grozījums Nr. 2
Direktīvas priekšlikums
2. apsvērums
(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012/27/ES9 ir viens no soļiem ceļā uz Enerģētikas savienību, un tā paredz, ka pret energoefektivitāti jāattiecas kā pret pilnvērtīgu energoresursu. Nosakot jaunus noteikumus attiecībā uz piedāvājuma pusi un citām politikas jomām, vajadzētu ievērot principu "energoefektivitāte pirmajā vietā". Komisijai vajadzētu nodrošināt, ka energoefektivitāte un pieprasījumreakcija var konkurēt ar ražošanas jaudām ar vienlīdzīgiem nosacījumiem. Kad tiek pieņemti plānošanas vai finansēšanas lēmumi, kas skar energosistēmu, allaž jāņem vērā energoefektivitāte. Ja energoefektivitātes uzlabojumi ir izmaksu ziņā efektīvāki par līdzvērtīgiem piedāvājuma puses pasākumiem, jāizmanto tie. Tas vajadzētu palīdzēt izmantot daudzveidīgos ieguvumus, ko energoefektivitāte sniedz Eiropas sabiedrībai, īpaši iedzīvotājiem un uzņēmumiem.
(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012/27/ES9 ir viens no soļiem ceļā uz Enerģētikas savienību, un tā paredz, ka pret energoefektivitāti jāattiecas kā pret pilnvērtīgu energoresursu. Nosakot jaunus noteikumus attiecībā uz piedāvājuma pusi un citām politikas jomām, vajadzētu ievērot principu "energoefektivitāte pirmajā vietā". Komisijai vajadzētu par prioritāti izvirzīt energoefektivitāti un pieprasījumreakciju, nevis lielāku ražošanas jaudu. Kad tiek pieņemti plānošanas un finansēšanas lēmumi, kas skar energosistēmu, allaž jāņem vērā energoefektivitāte. Visos gadījumos ir jāveic investīcijas gala enerģijas efektivitātes uzlabošanā, ja tās ir rentablākas nekā līdzvērtīgi piedāvājuma puses pasākumi. Tam vajadzētu palīdzēt izmantot daudzos ieguvumus, ko nodrošina energoefektivitātes palielināšana visos enerģijas ķēdes posmos, un tādējādi uzlabot Eiropas sabiedrības labklājību. Lai pilnībā atraisītu minēto ieguvumu potenciālu un lai sekmīgi varētu īstenot paredzētos politikas pasākumus, Komisijai un dalībvalstīm būtu jāsadarbojas gan ar vietējām, gan reģionālajām pašvaldībām, pilsētām, uzņēmumiem un iedzīvotājiem visā Savienībā, lai nodrošinātu, ka energoefektivitāte kā tehnoloģisko, ieražu un ekonomisko pārmaiņu rezultāts ietu roku rokā ar lielāku ekonomisko izaugsmi.
__________________
__________________
9 Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Direktīva 2012/27/ES par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK (OV L 315, 14.11.2012., 1. lpp.).
9 Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Direktīva 2012/27/ES par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK (OV L 315, 14.11.2012., 1. lpp.).
Grozījums Nr. 3
Direktīvas priekšlikums
2.a apsvērums (jauns)
(2a)  Visos primārās enerģijas veidos (neatjaunojamos un atjaunojamos) būtu jāņem vērā papildus pievadītā enerģija, kas nepieciešama, lai iegūtu šo enerģiju, izveidotu un ekspluatētu, kā arī demontētu enerģijas ražošanas iekārtas un novērstu ar šādām darbībām saistītos apdraudējumus videi.
Grozījums Nr. 4
Direktīvas priekšlikums
2.b apsvērums (jauns)
(2b)  Dalībvalstu pasākumi būtu jāatbalsta ar labi izstrādātiem un efektīviem Savienības finanšu instrumentiem, piemēram, ar Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem, Eiropas Stratēģisko investīciju fondu un Eiropas Investīciju banku, kam būtu jāatbalsta investīcijas energoefektivitātē visos enerģijas ķēdes posmos un jāpiemēro visaptveroša izmaksu un ieguvumu analīze, izmantojot modeli ar diferencētām diskonta likmēm. Finanšu atbalstā galvenā uzmanība būtu jāpievērš izmaksu ziņā efektīvām energoefektivitātes palielināšanas metodēm, kas nodrošinātu enerģijas patēriņa samazināšanu. Lai sasniegtu vērienīgu energoefektivitātes mērķi, ir jānovērš šķēršļi, piemēram, ņemot vērā Eurostat neseno precizējumu par to, kā reģistrēt energoefektivitātes līgumus nacionālajos kontos, lai atvieglotu investēšanu energoefektivitātes pasākumos.
Grozījums Nr. 5
Direktīvas priekšlikums
3. apsvērums
(3)  Eiropadome 2014. gada oktobrī nosprauda energoefektivitātes mērķi 2030. gadam — 27 %, kas līdz 2020. gadam vēl jāpārskata, "orientējoties uz 30 % Savienībā". 2015. gada decembrī Eiropas Parlaments aicināja Komisiju izdibināt, cik reāli ir iespējams tādā pašā laika periodā sasniegt energoefektivitātes mērķi 40 %. Tādēļ ir lietderīgi izvērtēt un līdz ar to grozīt direktīvu, lai to pielāgotu 2030. gada perspektīvai.
(3)  Eiropadome 2014. gada oktobrī atbalstīja energoefektivitātes mērķi 2030. gadam — 27 %, kas līdz 2020. gadam vēl jāpārskata, "orientējoties uz 30 % Savienībā". 2015. gada decembrī Eiropas Parlaments aicināja Komisiju izdibināt, cik reāli ir iespējams tādā pašā laika periodā sasniegt energoefektivitātes mērķi 40 %. Tādēļ ir lietderīgi izvērtēt un līdz ar to grozīt direktīvu, lai to pielāgotu 2030. gada perspektīvai.
Grozījums Nr. 102
Direktīvas priekšlikums
4. apsvērums
(4)  2030. gada perspektīvā nav saistošu mērķu valstu līmenī. Saistoša 30 % mērķa veidā būtu skaidri jāparedz, ka Savienībai ES līmenī ir jāsasniedz savi 2020. un 2030. gadam nospraustie energoefektivitātes mērķi, kas izteikti kā primārās enerģijas patēriņš un enerģijas galapatēriņš. Šādam precizējumam Savienības līmenī nevajadzētu ierobežot dalībvalstu rīcības brīvību savu nacionālo devumu izteikt vai nu kā primārās enerģijas patēriņu vai enerģijas galapatēriņu, kā primārās enerģijas ietaupījumu vai enerģijas galaietaupījumu vai kā energointensitāti. Dalībvalstīm savu nacionālo orientējošo devumu energoefektivitātē vajadzētu noteikt, ņemot vērā, ka 2030. gadā Savienības energopatēriņš nedrīkst pārsniegt 1321 Mtoe primārās enerģijas patēriņa un 987 Mtoe enerģijas galapatēriņa. Tas nozīmē, ka Savienībā primārās enerģijas patēriņš būtu jāsamazina par 23 % un enerģijas galapatēriņš par 17 % salīdzinājumā ar 2005. gada līmeni. Tāpat ir nepieciešams novērtēt virzību uz Savienības 2030. gadam izvirzīto mērķi, un attiecīga prasība ir paredzēta leģislatīvā akta priekšlikumā par Enerģētikas savienības pārvaldību.
(4)  2030. gada perspektīvā nav saistošu mērķu valstu līmenī. Indikatīva 30 % mērķa veidā būtu skaidri jāparedz, ka Savienībai ES līmenī ir jāsasniedz savi 2020. un 2030. gadam nospraustie energoefektivitātes mērķi, kas izteikti kā primārās enerģijas patēriņš un enerģijas galapatēriņš. Šādam precizējumam Savienības līmenī nevajadzētu ierobežot dalībvalstu rīcības brīvību savu nacionālo devumu izteikt vai nu kā primārās enerģijas patēriņu vai enerģijas galapatēriņu, kā primārās enerģijas ietaupījumu vai enerģijas galaietaupījumu vai kā energointensitāti. Dalībvalstīm savu nacionālo orientējošo devumu energoefektivitātē vajadzētu noteikt, ņemot vērā, ka 2030. gadā Savienības energopatēriņš nedrīkst pārsniegt 1321 Mtoe primārās enerģijas patēriņa un 987 Mtoe enerģijas galapatēriņa. Tas nozīmē, ka Savienībā primārās enerģijas patēriņš būtu jāsamazina par 23 % un enerģijas galapatēriņš par 17 % salīdzinājumā ar 2005. gada līmeni. Tāpat ir nepieciešams novērtēt virzību uz Savienības 2030. gadam izvirzīto mērķi, un attiecīga prasība ir paredzēta leģislatīvā akta priekšlikumā par Enerģētikas savienības pārvaldību.
Grozījums Nr. 7
Direktīvas priekšlikums
4.a apsvērums (jauns)
(4a)  Nosakot valstu energoefektivitātes mērķrādītājus, būtu jāpiemēro valstu vienlīdzības princips. Enerģija ir būtiska prece un minimāli energopatēriņa līmeņi tāpēc ir neizbēgami, un tas būtu pienācīgi jāņem vērā, nosakot valstu mērķrādītājus. Kopumā valstīm, kurās energopatēriņš uz vienu iedzīvotāju ir zemāks par Savienības vidējo līmeni, būtu jādod lielāka elastība, nosakot savus mērķrādītājus.
Grozījums Nr. 8
Direktīvas priekšlikums
4.b apsvērums (jauns)
(4b)  Energosistēmu darbības efektivitāti konkrētajā brīdī ietekmē spēja netraucēti un elastīgi piegādāt tīklā enerģiju, kas ražota no dažādiem avotiem — ar dažādu inerces pakāpi un darbības uzsākšanas laikiem; uzlabojot šo efektivitāti, varēs labāk izmantot atjaunojamo energoresursu enerģiju, piemēram, vēja enerģiju apvienojumā ar gāzes turbīnām, lai nepārslogotu tīklus, ko apkalpo parastās lieljaudas strāvas iekārtas, kam ir būtiska termiskā inerce.
Grozījums Nr. 9
Direktīvas priekšlikums
4.c apsvērums (jauns)
(4c)  Komisijai un dalībvalstīm jānodrošina, ka enerģijas patēriņa samazināšanos izraisa lielāka energoefektivitāte, nevis makroekonomiskie apstākļi.
Grozījums Nr. 10
Direktīvas priekšlikums
4.d apsvērums (jauns)
(4d)  Dalībvalstīm būtu jāapzina izmaksefektīvs energoefektivitātes potenciāls, balstoties uz augšupēju aprēķinu katrai nozarei atsevišķi, jo tās ir atkarīgas no izmantotās energoresursu struktūras, ekonomikas struktūras un ekonomikas attīstības tempa.
Grozījums Nr. 11
Direktīvas priekšlikums
5. apsvērums
(5)  Dalībvalstu pienākumu izveidot ilgtermiņa stratēģiju, kā piesaistīt investīcijas valsts ēku fonda renovācijai, un par to ziņot Komisijai, būtu jāsvītro no Direktīvas 2012/27/ES un jāiekļauj Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2010/31/ES10, kur tas saderas ar ilgtermiņa plāniem attiecībā uz gandrīz nulles enerģijas ēkām un ēku dekarbonizāciju.
(5)  Dalībvalstu pienākumu izveidot ilgtermiņa stratēģiju, kā veicināt valsts ēku fonda renovāciju, un par to ziņot Komisijai, būtu jāsvītro no Direktīvas 2012/27/ES un jāiekļauj Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2010/31/ES10, kur tas saderas ar ilgtermiņa plāniem attiecībā uz gandrīz nulles enerģijas ēkām un ēku dekarbonizāciju.
__________________
__________________
10 Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 19. maija Direktīva 2010/31/ES par ēku energoefektivitāti (OV L 153, 18.6.2010., 13. lpp.).
10 Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 19. maija Direktīva 2010/31/ES par ēku energoefektivitāti (OV L 153, 18.6.2010., 13. lpp.).
Grozījums Nr. 12
Direktīvas priekšlikums
6. apsvērums
(6)  Ņemot vērā klimata un enerģētikas politikas satvaru laikposmam līdz 2030. gadam, pienākumam panākt attiecīgus enerģijas ietaupījumus būtu jāsaglabājas arī pēc 2020. gada. Saistību perioda pagarināšana pēc 2020. gada dotu lielāku stabilitāti investoriem un tādējādi veicinātu ilgtermiņa investīcijas un ilgtermiņa energoefektivitātes pasākumus, piemēram, ēku renovāciju.
(6)  Ņemot vērā klimata un enerģētikas politikas satvaru laikposmam līdz 2030. gadam, pienākumam panākt attiecīgus enerģijas ietaupījumus būtu jāsaglabājas arī pēc 2020. gada. Saistību perioda pagarināšana pēc 2020. gada dotu lielāku stabilitāti investoriem un tādējādi veicinātu ilgtermiņa investīcijas un ilgtermiņa energoefektivitātes pasākumus, piemēram, ēku pamatīgu renovāciju, lai sasniegtu ilgtermiņa mērķi — nodrošināt gandrīz nulles enerģijas ēku (GNEĒ) fondu. Energotaupības pienākumam ir bijusi būtiska nozīme, izraisot vietēju izaugsmi un darbvietu radīšanu, un tas būtu jāturpina, lai nodrošinātu, ka Savienība var sasniegt savus enerģētikas un klimata mērķus, radot papildu iespējas un samazinot izaugsmes atkarību no energopatēriņa. Sadarbība ar privāto sektoru ir svarīga, lai novērtētu, kādos apstākļos varētu izvērst privātas investīcijas energoefektivitātes projektos un attīstīt jaunus ieņēmumu modeļus inovācijai energoefektivitātes jomā.
Grozījums Nr. 13
Direktīvas priekšlikums
6.a apsvērums (jauns)
(6a)  Energoefektivitātes uzlabojumiem ir arī pozitīva ietekme uz gaisa kvalitāti, jo energoefektīvākas ēkas samazina pieprasījumu pēc apkures degvielas, jo īpaši arī pēc cietā kurināmā. Energoefektivitātes pasākumi tāpēc palīdz uzlabot gaisa kvalitāti telpās un ārā un palīdz izmaksefektīvā veidā sasniegt Savienības gaisa kvalitātes politikas mērķus, jo īpaši tos, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2016/2284 (Gaisa kvalitātes direktīvā)1a. Energopieprasījuma samazināšana ēkās būtu jāuzskata par gaisa kvalitātes politikas elementu kopumā un jo īpaši tajās dalībvalstīs, kurās Savienības robežvērtību sasniegšana attiecībā uz gaisa piesārņotāju emisijām ir problemātiska un energoefektivitāte varētu palīdzēt sasniegt minētos mērķus.
__________________
1a Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 14. decembra Direktīva (ES) 2016/2284 par dažu gaisu piesārņojošo vielu valstu emisiju samazināšanu un ar ko groza Direktīvu 2003/35/EK un atceļ Direktīvu 2001/81/EK (OV L 344, 17.12.2016., 1. lpp.).
Grozījums Nr. 14
Direktīvas priekšlikums
7. apsvērums
(7)  Dalībvalstīm ir jāizpilda visam saistību periodam noteiktā prasība par kumulatīvā galapatēriņa ietaupījumiem, kas būtībā nozīmē, ka “papildus” jāietaupa1,5 % apmērā no gada enerģijas noieta. Šo prasību varētu izpildīt vai nu ar jauniem politikas pasākumiem, kas tiek pieņemti jaunajā saistību periodā no 2021. gada 1. janvāra līdz 2030. gada 31. decembrim, vai ar jaunām atsevišķām, energoekonomiju rosinošām darbībām, kas izriet no iepriekšējā periodā vai vēl pirms tam pieņemtiem politikas pasākumiem, bet tiek reāli ieviestas tikai jaunajā periodā.
(7)  Dalībvalstīm ir jāizpilda visam saistību periodam noteiktā prasība par kumulatīvā galapatēriņa ietaupījumiem, kas būtībā nozīmē, ka “papildus” jāietaupa vismaz 1,5 %. Šo prasību varētu izpildīt ar enerģijas ietaupījumiem, kas izriet no politikas pasākumiem, ar noteikumu, ka var pierādīt, ka minētie pasākumi noveduši pie atsevišķām darbībām, kas nodrošina pārbaudāmus enerģijas ietaupījumus pēc 2020. gada. Ietaupījumi katrā periodā būtu jāuzkrāj kumulatīvi, atkarībā no ietaupījumu apjoma, kas jāsasniedz iepriekšējā (-os) periodā (-os).
Grozījums Nr. 15
Direktīvas priekšlikums
9. apsvērums
(9)  Jaunie ietaupījumi būtu jāpanāk papildus status quo scenārijam, lai nevarētu rezultātos ieskaitīt ietaupījumus, kuri būtu radušies jebkurā gadījumā. Lai aprēķinātu ieviesto pasākumu ietekmi, rezultātos ieskaitīt drīkst tikai neto ietaupījumus, ko mēra kā energopatēriņa izmaiņas, kuru tiešais iemesls ir attiecīgais energoefektivitātes pasākums. Lai aprēķinātu neto ietaupījumus, dalībvalstīm vajadzētu izmantot bāzes scenāriju, kas apraksta, kā situācija attīstītos bez attiecīgās politikas. Politikas pasākumus vajadzētu izvērtēt attiecībā pret šo bāzes scenāriju. Dalībvalstīm vajadzētu ievērot, ka tajā pašā periodā varētu tikt īstenoti arī citi politikas pasākumi, kas arī var ietekmēt enerģijas ietaupījumus, tāpēc ne visas pēc izvērtējamās politikas ieviešanas novērotās pārmaiņas var attiecināt tikai uz šo konkrēto politikas pasākumu. Atbildīgo, iesaistīto vai pilnvaroto pušu darbībām būtu reāli jāsekmē ietaupījumu panākšana, lai nodrošinātu, ka ir izpildīta prasība, ka ietaupījumiem jābūt reāli saistītiem ar darbībām.
(9)  Jaunie enerģijas ietaupījumi būtu jāpanāk papildus status quo scenārijam, lai nevarētu rezultātos ieskaitīt ietaupījumus, kuri būtu radušies jebkurā gadījumā. Lai aprēķinātu ieviesto pasākumu ietekmi, rezultātos ieskaitīt drīkst tikai neto ietaupījumus, ko mēra kā energopatēriņa izmaiņas, kuru tiešais iemesls ir attiecīgais energoefektivitātes pasākums. Lai aprēķinātu neto ietaupījumus, dalībvalstīm vajadzētu izmantot bāzes scenāriju, kas apraksta, kā situācija attīstītos bez attiecīgās politikas. Politikas pasākumus vajadzētu izvērtēt attiecībā pret šo bāzes scenāriju. Dalībvalstīm vajadzētu ievērot, ka tajā pašā periodā varētu tikt īstenoti arī citi politikas pasākumi, kas arī var ietekmēt enerģijas ietaupījumus, tāpēc ne visas pēc izvērtējamās politikas ieviešanas novērotās pārmaiņas var attiecināt tikai uz šo konkrēto politikas pasākumu. Atbildīgo, iesaistīto vai pilnvaroto pušu darbībām būtu reāli jāsekmē ietaupījumu panākšana, lai nodrošinātu, ka ir izpildīta prasība, ka ietaupījumiem jābūt reāli saistītiem ar darbībām.
Grozījums Nr. 16
Direktīvas priekšlikums
9.a apsvērums (jauns)
(9a)  Uzskaitot ietaupījumus, ir svarīgi ietvert visus enerģijas ķēdes posmus, lai palielinātu energoietaupījumu potenciālu elektroenerģijas pārvadē un sadalē.
Grozījums Nr. 17
Direktīvas priekšlikums
10. apsvērums
(10)  Enerģijas ietaupījumus, kas izriet no Savienības tiesību aktu īstenošanas, nedrīkst ieskaitīt rezultātos, izņemot gadījumus, kad attiecīgais pasākums neaprobežojas ar attiecīgā Savienības tiesību akta prasību minimumu izpildi vien, proti, ja ar to tiek noteiktas stingrākas energoefektivitātes prasības valsts līmenī vai pasākums tiek piemērots plašāk, nekā prasīts. Atzīstot, ka ēku renovācija ir būtisks un ilgtermiņa faktors, kas iespaido energoefektivitāti, tomēr jāprecizē, ka visus tos enerģijas ietaupījumus, kas izriet no pasākumiem, kuru mērķis ir veicināt esošo ēku renovāciju, var ieskaitīt rezultātos tikai tad, ja tie rodas papildus norisēm, kas būtu notikušas arī tad, ja politikas pasākuma nebūtu, un ja dalībvalsts pierāda, ka atbildīgā, iesaistītā vai pilnvarotā puse ir faktiski sekmējusi šādu no attiecīgā pasākuma izrietošo ietaupījumu panākšanu.
(10)  Enerģijas ietaupījumus, kas izriet no Savienības tiesību aktu īstenošanas, nedrīkst ieskaitīt rezultātos, izņemot gadījumus, kad attiecīgais pasākums neaprobežojas ar attiecīgā Savienības tiesību akta prasību minimumu izpildi vien, proti, ja ar to tiek noteiktas stingrākas energoefektivitātes prasības valsts līmenī vai pasākums tiek piemērots plašāk, nekā prasīts. Ēkām ir būtisks potenciāls vēl vairāk palielināt energoefektivitāti, un ēku renovācija ir būtisks un ilgtermiņa faktors ar apjomradītiem ietaupījumiem, kas iespaido enerģijas ietaupījumus. Tāpēc ir jāprecizē, ka visus tos enerģijas ietaupījumus, kas izriet no pasākumiem, kuru mērķis ir veicināt esošo ēku renovāciju, var ieskaitīt rezultātos tikai tad, ja tie rodas papildus norisēm, kas būtu notikušas arī tad, ja politikas pasākuma nebūtu, un ja dalībvalsts pierāda, ka atbildīgā, iesaistītā vai pilnvarotā puse ir faktiski sekmējusi šādu no attiecīgā pasākuma izrietošo ietaupījumu panākšanu.
Grozījums Nr. 18
Direktīvas priekšlikums
10.a apsvērums (jauns)
(10a)  Efektīva ūdensresursu apsaimniekošana var dot ievērojamu devumu energoietaupījumos. Ūdensapgādes un notekūdeņu nozare saņem 3,5% no elektroenerģijas, ko izmanto Savienībā1a. Turklāt paredzams, ka pieprasījums pēc ūdens palielināsies par 25 % līdz 2040. gadam, galvenokārt pilsētu teritorijās. Tajā pašā laikā ūdens noplūdes veido 24 % no kopējā ūdens daudzuma, ko patērē Savienībā, tādējādi izraisot enerģijas un ūdens zudumus. Tāpēc visiem pasākumiem, kuru mērķis ir efektīvāka ūdens apsaimniekošana un ūdens patēriņa samazināšana, ir potenciāls dot ievērojamu devumu Savienības energoefektivitātes mērķim1b.
__________________
1a 2016. gada Pasaules enerģētikas pārskats, Starptautiskā Enerģētikas aģentūra, 2016.
1b 2016. gada Pasaules enerģētikas pārskats, Starptautiskā Enerģētikas aģentūra, 2016.
Grozījums Nr. 19
Direktīvas priekšlikums
10.b apsvērums (jauns)
(10b)  Šajā pārskatā ir iekļauti apsvērumi par to, ka energoefektivitāti uzskata par vienu no infrastruktūras prioritātēm, atzīstot, ka tā atbilst SVF un citu ekonomikas iestāžu izmantotajai infrastruktūras definīcijai, un nosaka to par būtisku elementu un prioritāru apsvērumu turpmākajos lēmumos par investīcijām Savienības energoinfrastruktūrā 1a.
__________________
1a Formulējums no Eiropas Parlamenta 2016. gada 2. jūnija ziņojuma par īstenošanas ziņojumu par Energoefektivitātes direktīvu (2012/27/ES)-(2015/2232(INI))
Grozījums Nr. 20
Direktīvas priekšlikums
10.c apsvērums (jauns)
(10c)  Enerģētikas nozare ir lielākā ūdens patērētāja Savienībā, veidojot 44 % no ūdens patēriņa1a. Viedo tehnoloģiju un procesu izmantošanai ūdens efektīvai pārvaldībai ir potenciāls radīt nozīmīgus enerģijas ietaupījumus, vienlaikus uzlabojot uzņēmumu konkurētspēju.
__________________
1a Komisijas dienestu darba dokuments, Lauksaimniecība un ilgtspējīga ūdens apsaimniekošana ES, 2017. gada 28. aprīlis.
Grozījums Nr. 21
Direktīvas priekšlikums
10.d apsvērums (jauns)
(10d)  Ūdens un notekūdeņu sektors var arī veicināt atjaunojamās enerģijas ražošanu un samazināt fosilās enerģijas piegādes. Piemēram, enerģijas atgūšana, izmantojot notekūdeņu attīrīšanā radītās dūņas, ļauj ražot enerģiju uz vietas.
Grozījums Nr. 22
Direktīvas priekšlikums
12. apsvērums
(12)  Ēku energoefektivitātes uzlabojumi jo īpaši nāks par labu enerģētiskās nabadzības skartajiem patērētājiem. Dalībvalstis jau tagad var prasīt, lai atbildīgās puses savos energotaupības pasākumos iestrādā arī sociālus mērķus saistībā ar enerģētisko nabadzību, un šo iespēju tagad vajadzētu attiecināt arī uz alternatīviem pasākumiem un padarīt par pienākumu, vienlaikus dalībvalstīm atstājot pilnīgu rīcības brīvību tādos aspektos kā šo pasākumu apjoms, tvērums un saturs. Saskaņā ar Līguma 9. pantu Savienības energoefektivitātes politikai jābūt iekļaujošai un tādējādi arī jānodrošina energoefektivitātes pasākumu pieejamība enerģētiskās nabadzības skartiem patērētājiem.
(12)  Ēku energoefektivitātes uzlabojumiem ir jānodrošina ieguvumi visiem patērētājiem, jo īpaši mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem, tostarp tām, kuras skar enerģētiskā nabadzība. Katra dalībvalsts atkarībā no saviem konkrētajiem apstākļiem var noteikt savu enerģētiskās nabadzības un mājsaimniecības ar zemiem ienākumiem definīciju. Dalībvalstis jau tagad var prasīt, lai atbildīgās puses savos energotaupības pasākumos iestrādā arī sociālus mērķus saistībā ar enerģētisko nabadzību. Šo iespēju tagad vajadzētu attiecināt arī uz alternatīviem pasākumiem un padarīt par pienākumu, vienlaikus dalībvalstīm atstājot pilnīgu rīcības brīvību tādos aspektos kā šo pasākumu apjoms, tvērums un saturs. Saskaņā ar Līguma 9. pantu Savienības energoefektivitātes politikai jābūt iekļaujošai un tādējādi jānodrošina energoefektivitātes pasākumu pieejamība enerģētiskās nabadzības skartiem patērētājiem un patērētājiem ar zemiem ienākumiem.
Grozījums Nr. 23
Direktīvas priekšlikums
12.a apsvērums (jauns)
(12a)  Reaģēšana uz atšķirīgu elektroenerģijas pieprasījumu dienas un nakts laikā ir svarīgs energoefektivitātes uzlabošanas instruments, jo tas būtiski palielina patērētāju iespējas ietaupīt enerģiju, pamatojoties uz informāciju, kas norāda uz iespēju optimizēt enerģijas patēriņu laikā, kad pastāv liels enerģijas pieprasījums, tostarp maksimālā pieprasījuma laikā, lai ļautu labāk izmantot pārvades tīklus un ražošanas resursus.
Grozījums Nr. 24
Direktīvas priekšlikums
12.b apsvērums (jauns)
(12b)  Zemus enerģijas rēķinus būtu jāpanāk, palīdzot patērētājiem samazināt enerģijas izmantošanu, samazinot enerģijas pieprasījumu ēkās, uzlabojot ierīču efektivitāti, padarot pieejamus ar sabiedrisko transportu integrētus zema enerģijas līmeņa transporta veidus un izmantojot velosipēdus. Ēku norobežojošo konstrukciju uzlabošana un enerģijas vajadzību un patēriņa samazināšana ir būtiski aspekti, lai uzlabotu veselības apstākļus iedzīvotāju grupām ar zemu ienākumu līmeni.
Grozījums Nr. 25
Direktīvas priekšlikums
12.c apsvērums (jauns)
(12c)  Ir svarīgi uzlabot informētību un sniegt precīzu informāciju par ieguvumiem no energoefektivitātes uzlabošanas un īstenošanas iespējām visiem Savienības iedzīvotājiem. Energoefektivitātes palielināšana ir ļoti svarīga arī Savienības ģeopolitiskajam stāvoklim un drošībai, jo tā samazina Savienības atkarību no degvielas importa no trešām valstīm.
Grozījums Nr. 26
Direktīvas priekšlikums
12.d apsvērums (jauns)
(12d)  Aptuveni 50 miljoni Savienības mājsaimniecību cieš no enerģētiskās nabadzības. Energoefektivitātes pasākumiem tādēļ ir jābūt vienam no jebkuras rentabilitātes stratēģijas svarīgākajiem elementiem, lai novērstu enerģētisko nabadzību un patērētāju neaizsargātību, un tie papildina sociālā nodrošinājuma politikas nostādnes dalībvalstu līmenī. Lai nodrošinātu, ka energoefektivitātes pasākumi samazina īrnieku enerģētisko nabadzību ilgtspējīgā veidā, būtu jāņem vērā šādu pasākumu izmaksefektivitāte, kā arī īpašnieku un īrnieku pirktspēja, un atbilstīgs finansiālais atbalsts šādiem pasākumiem būtu jānodrošina dalībvalstu līmenī. Saskaņā ar Parīzes nolīguma mērķiem visam Savienības ēku fondam ilgtermiņā būs jākļūst par “gandrīz nulles enerģijas ēkām” . Pašreizējie ēku renovācijas rādītāji ir nepietiekami, un visgrūtāk ir sasniegt ēkas, kurās dzīvo iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem, kurus skar enerģētiskā nabadzība. Tāpēc īpaši svarīgi ir šajā regulā noteiktie pasākumi attiecībā uz enerģijas ietaupījumu pienākumu, energoefektivitātes pienākuma shēmām un alternatīviem politikas pasākumiem.
Grozījums Nr. 27
Direktīvas priekšlikums
12.e apsvērums (jauns)
(12e)  Izmaksām un ieguvumiem no visiem veiktajiem energoefektivitātes pasākumiem, tostarp atmaksāšanās periodiem, vajadzētu būt pilnībā pārredzamiem patērētājiem.
Grozījums Nr. 28
Direktīvas priekšlikums
13. apsvērums
(13)  Enerģija, kas ēkās vai uz ēkām saražota, izmantojot atjaunojamo energoresursu tehnoloģijas, samazina piegādātās fosilās enerģijas daudzumu. Energopatēriņa samazināšana un atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošana ēku sektorā ir svarīgi pasākumi, kā samazināt Savienības energoatkarību un siltumnīcefekta gāzu emisijas, jo īpaši ņemot vērā 2030. gadam izvirzītos vērienīgos klimata un enerģētikas mērķus, kā arī vispārējās saistības, kuras Savienība uzņēmusies Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Pušu konferencē (COP21), kas notika Parīzē 2015. gada decembrī. Tāpēc dalībvalstīm būtu jādod iespēja ēkās vai uz tām pašpatēriņam saražotās atjaunojamo energoresursu enerģijas zināmu daudzumu ņemt vērā enerģijas ietaupījumu aprēķinā. Tālab vajadzētu atļaut dalībvalstīm izmantot saskaņā ar Direktīvu 2010/31/ES noteiktās aprēķina metodes.
(13)  Enerģija, kas ēkās vai uz ēkām saražota, izmantojot atjaunojamo energoresursu tehnoloģijas, samazina piegādātās fosilās enerģijas daudzumu. Energopatēriņa samazināšana un atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošana ēku sektorā ir svarīgi pasākumi, kā samazināt Savienības energoatkarību un siltumnīcefekta gāzu emisijas, jo īpaši ņemot vērā 2030. gadam izvirzītos vērienīgos klimata un enerģētikas mērķus, kā arī vispārējās saistības, kuras Savienība uzņēmusies Parīzes nolīgumā.
Grozījums Nr. 29
Direktīvas priekšlikums
13.a apsvērums (jauns)
(13a)  Dalībvalstu uzņēmumu un nozaru enerģijas līdzsvaru var uzlabot, pamatojoties uz aprites ekonomikas principiem un pienācīgi izmantojot rūpnieciskos atkritumus, kā otrreizējās izejvielas, ar noteikumu, ka to enerģijas potenciāls ir augstāks nekā alternatīvo primāro izejvielu potenciāls.
Grozījums Nr. 30
Direktīvas priekšlikums
13.b apsvērums (jauns)
(13b)  Izmantojot jaunus uzņēmējdarbības modeļus un tehnoloģijas, dalībvalstīm būtu jācenšas veicināt un atvieglot energoefektivitātes pasākumu ieviešanu, tostarp izmantojot inovatīvus enerģētikas pakalpojumus liela un maza apjoma klientiem.
Grozījums Nr. 31
Direktīvas priekšlikums
13.c apsvērums (jauns)
(13c)  Dalībvalstīm būtu jāparāda augsta elastības pakāpe, izstrādājot un īstenojot alternatīvus pasākumus valsts prioritāšu noteikšanai energoefektivitātes jomā, iekļaujot gan energoefektīvus produktus, gan energoefektīvu tehnoloģiju ražošanas procesus. Atbalsts ir nepieciešams darbībām, kas vērstas uz mērķiem saistībā ar dabas resursu efektīvu izmantošanu vai saistībā ar vajadzību ieviest aprites ekonomiku;
Grozījums Nr. 32
Direktīvas priekšlikums
14. apsvērums
(14)  Enerģētikas savienības un Siltumapgādes un dzesēšanas stratēģijas kontekstā ir jānostiprina patērētāju obligātās tiesības saņemt skaidru un savlaicīgu informāciju par savu energopatēriņu, un tas pieder arī pie pasākumiem, kas izklāstīti Komisijas paziņojumā “Uz patērētājiem orientēts jaunais kurss”. Būtu jāgroza Direktīvas 2012/27/ES 9. –11. pants un VII pielikums, lai nodrošinātu biežākas un pilnīgākas informācijas par energopatēriņu saņemšanu. Tāpat būtu jāprecizē, ka tiesības, kas saistītas ar rēķinu sagatavošanu un norēķinu informāciju, attiecas uz patērētājiem, kas saņem centralizētas siltumapgādes, aukstumapgādes un karstā ūdens apgādes pakalpojumus, pat tad, ja tiem nav tiešas, individuālas līgumattiecības ar energopiegādātāju. Tādēļ šo noteikumu izpratnē terminam “galapatērētājs” būtu jāietver gan galalietotāji, kas siltumapgādi, aukstumapgādi vai karstā ūdens apgādi pērk pašpatēriņam, gan daudzdzīvokļu vai daudzfunkcionālu ēku atsevišķu vienību iemītniekus/izmantotājus, ja šādas vienības tiek apgādātas no centralizēta avota. Jēdzienam "dalītā uzskaite" vajadzētu attiekties uz patēriņa mērīšanu šādu ēku atsevišķajās vienībās. No 2020. gada 1. janvāra jaunuzstādītajiem siltumskaitītājiem un siltummaksas sadalītājiem vajadzētu būt nolasāmiem attālināti, lai nodrošinātu izmaksefektīvu un biežu patēriņa informācijas sniegšanu. Jauno 9.a pantu iecerēts piemērot tikai centralizētai siltumapgādei, dzesēšanai un karstā ūdens apgādei.
(14)  Enerģētikas savienības un Siltumapgādes un dzesēšanas stratēģijas kontekstā ir jānostiprina patērētāju obligātās tiesības saņemt precīzu, ticamu, skaidru un savlaicīgu informāciju par savu energopatēriņu, un tas pieder arī pie pasākumiem, kas izklāstīti Komisijas paziņojumā “Uz patērētājiem orientēts jaunais kurss”. Būtu joprojām jāpieprasa uzstādīt individuālos skaitītājus, ja tas ir tehniski iespējami un rentabli tādā nozīmē, ka tas ir samērīgi ar potenciālo enerģijas ietaupījumu, bet būtu jāgroza Direktīvas 2012/27/ES 9. –11. pants un VII pielikums, lai nodrošinātu biežākas un pilnīgākas informācijas par energopatēriņu saņemšanu, ņemot vērā mērierīču pieejamību un iespējas, lai tādējādi optimizētu energopatēriņu. Dalībvalstīm būtu jāņem arī vērā, ka veiksmīgai jaunu energopatēriņa mērīšanas tehnoloģiju īstenošanai ir vajadzīgas pastiprinātas investīcijas gan lietotāju, gan piegādātāju izglītībā un prasmēs. Tāpat būtu jāprecizē, ka tiesības, kas saistītas ar rēķinu sagatavošanu un norēķinu vai patēriņa informāciju, attiecas uz patērētājiem, kas saņem centralizētas siltumapgādes, aukstumapgādes un karstā ūdens apgādes pakalpojumus, pat tad, ja tiem nav tiešas, individuālas līgumattiecības ar energopiegādātāju. Tādēļ šo noteikumu izpratnē terminam “galapatērētājs” papildus galalietotājiem, kas siltumapgādi, aukstumapgādi vai karstā ūdens apgādi pērk savam galapatēriņam, būtu jāietver arī daudzdzīvokļu vai daudzfunkcionālu ēku atsevišķu vienību iemītniekus/izmantotājus, ja šādas vienības tiek apgādātas no centralizēta avota un kuriem nav tieša vai individuāla līguma ar energopiegādātāju. Jēdzienam "dalītā uzskaite" vajadzētu attiekties uz patēriņa mērīšanu šādu ēku atsevišķajās vienībās. No 2020. gada 1. janvāra jaunuzstādītajiem siltumskaitītājiem un siltummaksas sadalītājiem vajadzētu būt nolasāmiem attālināti, lai nodrošinātu izmaksefektīvu un biežu patēriņa informācijas sniegšanu. Jauno 9.a pantu iecerēts piemērot tikai centralizētai siltumapgādei, dzesēšanai un karstā ūdens apgādei.
Grozījums Nr. 33
Direktīvas priekšlikums
14.a apsvērums (jauns)
(14a)  Rēķinu informācija un gada kopsavilkumi ir svarīgi lietotāju informēšanas līdzekļi. Dati par patēriņu un izmaksām var sniegt arī citu informāciju, kas palīdz patērētājiem salīdzināt savu pašreizējo līgumu ar citiem piedāvājumiem, izmantot sūdzību izskatīšanu un atrisināt domstarpības. Tomēr, tā kā strīdi par rēķiniem ir izplatīts patērētāju sūdzību cēlonis, kā arī viens no iemesliem, kāpēc patērētāju apmierinātība un iesaistīšanās enerģētikas sektorā pastāvīgi ir zema, rēķinus vajadzētu padarīt vienkāršākus, skaidrākus un saprotamākus, vienlaikus nodrošinot, ka atsevišķi instrumenti, piemēram, rēķina informācija, informācijas instrumenti un gada kopsavilkumi sniedz visu to informāciju, kas patērētājiem nepieciešama, lai regulētu savu enerģijas patēriņu, salīdzinātu piedāvājumus un mainītu piegādātājus.
Grozījums Nr. 34
Direktīvas priekšlikums
14.b apsvērums (jauns)
(14b)  Mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) šīs direktīvas darbības jomā ir uzņēmumi, kuri nodarbina mazāk nekā 250 personas un kuru gada apgrozījums nepārsniedz EUR 50 miljonus un/vai kopējā gada bilance nepārsniedz EUR 43 miljonus saskaņā ar Komisijas Ieteikuma 2003/361/EK pielikuma 2. panta 1. punktu1a.
_______________
1.a   Komisijas 2003. gada 6. maija Ieteikums 2003/361/EK attiecībā uz mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju (OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.).
Grozījums Nr. 36
Direktīvas priekšlikums
15.b apsvērums (jauns)
(15b)  Energoefektivitātes paaugstināšana ir tieši atkarīga no turpmāk minētajiem pasākumiem enerģijas ražošanas un pārveides procesos: primārās enerģijas efektīvas pārveides gala enerģijā, efektīvas šīs enerģijas pārvades patērētājiem elektroenerģijas, siltuma vai kurināmā veidā un tās taupīgas izmantošanas galalietotāju vajadzībām; ietaupījumu ietekme uz patēriņa tirgu nebūtu jāuzskata par šādas efektivitātes vienīgo mērķi, jo šādu ietekmi var izraisīt nelabvēlīgas enerģijas cenas.
Grozījums Nr. 37
Direktīvas priekšlikums
16. apsvērums
(16)  Ņemot vērā tehnikas progresu un aizvien augošo atjaunojamo energoresursu īpatsvaru elektroenerģijas ražošanas sektorā, vajadzētu pārskatīt iepriekš noteikto koeficientu attiecībā uz ietaupītajām elektroenerģijas kWh, lai atspoguļotu elektroenerģijas primārās enerģijas faktora (PEF) izmaiņas. Elektroenerģijas PEF aprēķinu pamatā ir gada vidējās vērtības. Kodoleleketroenerģijas un kodolsiltumenerģijas uzskaitē izmanto fiziskās enerģijas satura metodi, savukārt elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanā no fosilā kurināmā un biomasas izmanto tehniskās pārveidošanas lietderības metodi. No nededzināmiem atjaunojamiem energoresursiem iegūtas enerģijas uzskaitē izmanto tiešās ekvivalences metodi, kuras pamatā ir kopējās primārās enerģijas pieeja. Lai aprēķinātu primārās enerģijas īpatsvaru koģenerācijā saražotā elektroenerģijā, izmanto Direktīvas 2012/27/ES II pielikumā izklāstīto metodi. Tiek izmantota vidējā tirgus pozīcija, nevis marginālā pozīcija. Tiek pieņemts, ka nededzināmu atjaunojamo energoresursu pārveidošanas lietderība ir 100 %, ģeotermālo spēkstaciju pārveidošanas lietderība ir 10 %, bet kodolspēkstaciju pārveidošanas lietderība ir 33 %. Koģenerācijas kopējā efektivitāte tiek aprēķināta, balstoties uz jaunākajiem Eurostat datiem. Kas attiecas uz sistēmas robežām, visu energoavotu PEF ir 1. Aprēķinu pamatā ir PRIMES atsauces scenārija jaunākā versija. PEF vērtību nosaka, pamatojoties uz prognozi 2020. gadam. Analīze aptver ES dalībvalstis un Norvēģiju. Datu kopa attiecībā uz Norvēģiju ir balstīta uz ENTSO-E datiem.
(16)  Stingri tikai attiecībā uz šīs direktīvas mērķiem un ņemot vērā tehnikas progresu un aizvien augošo atjaunojamo energoresursu īpatsvaru elektroenerģijas ražošanas sektorā, būtu rūpīgi jāanalizē un, iespējams, jāpārskata iepriekš noteikto koeficientu attiecībā uz ietaupītajām elektroenerģijas kWh, lai atspoguļotu elektroenerģijas primārās enerģijas faktora (PEF) izmaiņas, atspoguļojot reālo energoavotu struktūru attiecīgajā dalībvalstī ar salīdzināmu un pārredzamu metodiku.
Grozījums Nr. 38
Direktīvas priekšlikums
16.a apsvērums (jauns)
(16a)  Ņemot vērā to, ka Eiropadome savos 2011. gada 10. jūnija secinājumos par energoefektivitātes plānu uzsvēra, ka ēkas patērē 40 % no Savienības primārās enerģijas, kas ir 50 % no gala enerģijas patēriņa, un, lai sekmētu ekonomikas izaugsmi un veicinātu nodarbinātību nozarēs, kurām nepieciešama īpaša kvalifikācija, proti, būvniecībā un būvniecības produktu ražošanā, kā arī tādās profesionālās darbības jomās kā arhitektūra, pilsētu plānošana un konsultāciju pakalpojumi saistībā ar apkures un dzesēšanas tehnoloģijām, dalībvalstīm būtu jāizstrādā ilgtermiņa stratēģija minētajās jomās, kas būtu paredzēta arī laikam pēc 2020. gada.
Grozījums Nr. 39
Direktīvas priekšlikums
16.b apsvērums (jauns)
(16b)  Primārās enerģijas faktors (PEF) būtu jāizmanto kā līdzeklis, lai samazinātu patēriņu un atkarību no fosilā kurināmā un palielinātu energoefektivitāti, kā arī, lai vairāk izvērstu atjaunojamo energoresursu izmantošanu. Šajā sakarā iepriekš noteiktais koeficients attiecībā uz elektroenerģijas ietaupījumu kWh būtu jāpielāgo, kad tehnoloģiskā, ekonomiskā vai sociālā attīstība liecina par vajadzību samazināt iepriekš noteikto koeficientu. Komisijai būtu jāanalizē un vajadzības gadījumā jāiesniedz tiesību akta priekšlikums, lai grozītu PEF iepriekš noteikto koeficientu līdz 2024. gadam.
Grozījums Nr. 40
Direktīvas priekšlikums
17. apsvērums
(17)  Lai nodrošinātu, ka direktīvas pielikumus un 14. panta 10. punktā minētās saskaņotās efektivitātes atsauces vērtības var atjaunināt, ir jāpagarina Komisijai piešķirtās deleģētās pilnvaras.
svītrots
Grozījums Nr. 41
Direktīvas priekšlikums
18. apsvērums
(18)  Lai būtu iespējams izvērtēt Direktīvas 2012/27/ES efektivitāti, būtu jāievieš prasība par tās vispārēju izvērtēšanu un ziņojuma iesniegšanu Eiropas Parlamentam un Padomei līdz 2024. gada 28. februārim.
(18)  Lai būtu iespējams izvērtēt Direktīvas 2012/27/ES efektivitāti, būtu jāievieš prasība par minētās Direktīvas vispārēju izvērtēšanu un ziņojuma iesniegšanu Eiropas Parlamentam un Padomei līdz 2024. gada 28. februārim. Šis datums ir pēc UNFCCC globālās izsvēršanas 2023. gadā, lai dotu iespēju ieviest vajadzīgos pielāgojumus minētajam procesam, ņemot vērā arī ekonomikas un inovācijas attīstību.
Grozījums Nr. 42
Direktīvas priekšlikums
19.a apsvērums (jauns)
(19a)  Dalībvalstīm, kuru IKP uz vienu iedzīvotāju ir zemāks par Savienības vidējo IKP uz vienu iedzīvotāju, vajadzētu spēt palielināt primārās enerģijas patēriņu ar nosacījumu, ka šīs enerģijas pārveidē par gala enerģiju, turpmākajā pārvadē un sadalē, kā arī patēriņa tirgū lietderīgajos ietaupījumos ņem vērā ievērojamo energoefektivitātes palielinājumu katrā tā tehnoloģiskā procesa posmā, kas sastāv no atbrīvotās primārās enerģijas plūsmas.
Grozījums Nr. 43
Direktīvas priekšlikums
19.b apsvērums (jauns)
(19b)  Vietējām un reģionālajām pašvaldībām būtu jāpiešķir vadoša loma šajā direktīvā noteikto pasākumu izstrādē un plānošanā, izpildē un novērtēšanā, lai tās spētu pienācīgi ņemt vērā savas klimata, kultūras un sabiedrības īpatnības.
Grozījums Nr. 110/rev un 100
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 1. punkts
Direktīva 2012/27/ES
1. pants – 1. punkts
1.  Ar šo direktīvu izveido kopēju pasākumu sistēmu energoefektivitātes veicināšanai Savienībā, lai nodrošinātu Savienības 2020. gadam izvirzītā 20 % energoefektivitātes pamatmērķa un 2030. gadam izvirzītā saistošā 30 % energoefektivitātes pamatmērķa sasniegšanu un liktu pamatus turpmākiem energoefektivitātes uzlabojumiem pēc šī perioda. Ar to paredz noteikumus, kas izstrādāti, lai novērstu šķēršļus enerģijas tirgū un pārvarētu tirgus nepilnības, kas kavē enerģijas piegādes un patēriņa efektivitāti, un tajā paredzēta indikatīvo nacionālo energoefektivitātes mērķu un devumu noteikšana 2020. gadam un 2030. gadam.;
1.  Ar šo direktīvu izveido kopēju pasākumu sistēmu energoefektivitātes veicināšanai Savienībā, īstenojot principu “energoefektivitāte pirmajā vietā” visā enerģijas aprites ķēdē, kas ietver enerģijas ražošanu, pārvadi, sadali un galapatēriņu, lai nodrošinātu Savienības 2020. gadam izvirzītā 20 % energoefektivitātes pamatmērķa un 2030. gadam izvirzītā saistošā minimālā 35 % energoefektivitātes pamatmērķa sasniegšanu un liktu pamatus turpmākiem energoefektivitātes uzlabojumiem pēc 2030. gada atbilstīgi Savienības ilgtermiņa enerģētikas un klimata mērķiem 2050. gadam un Parīzes nolīgumam. Ar to paredz noteikumus, kas izstrādāti, lai novērstu šķēršļus enerģijas tirgū un pārvarētu tirgus nepilnības, kas kavē enerģijas piegādes un patēriņa efektivitāti, un tajā paredzēta indikatīvo nacionālo energoefektivitātes mērķu noteikšana 2020. gadam un nacionālo energoefektivitātes mērķu noteikšana 2030. gadam;
Grozījums Nr. 46
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 1. punkts
Direktīva 2012/27/ES
1. pants – 1.a punkts (jauns)
1.a  Šī direktīva sniedz ieguldījumu principa ,,energoefektivitāte pirmajā vietā” īstenošanā un nodrošina, ka energoefektivitāte un pieprasījuma reakcija var vienlīdzīgi konkurēt ar ražošanas jaudu. Kad tiek pieņemti plānošanas vai finansēšanas lēmumi, kas skar energosistēmu, ņem vērā energoefektivitāti.
Grozījums Nr. 47
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 1. punkts
Direktīva 2012/27/ES
1. pants – 1.b punkts (jauns)
1.b  Lai mobilizētu privāto finansējumu energoefektivitātes pasākumiem un ar energoefektivitāti saistītai renovācijai, Komisijai ir jāsāk dialogs ar publiskā un privātā finansējuma iestādēm, lai izstrādātu iespējamos politikas mehānismus. Ņemot vērā lielo potenciālu energoefektivitātes uzlabojumiem ēku sektorā, būtu jo īpaši jāapsver investīcijas minētajā nozarē, galveno uzmanību pievēršot dzīvojamām ēkām ar mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem, kas pakļautas enerģētiskās nabadzības riskam. Turklāt, lai ieguldījumi energoefektivitātes projektos būtu finansiāli interesantāki un ekonomiski izdevīgi ieguldītājiem, Komisijai ir jāapsver iespējas mazus projektus apvienot ar lieliem projektiem. Komisija sniedz norādījumus dalībvalstīm par privāto investīciju piesaistīšanu līdz 2019. gada 1. janvārim.
Grozījums Nr. 51
Direktīvas priekšlikums
1 pants – 1. daļa – 2. punkts
Direktīva 2012/27/ES
3 pants – 1., 2., 3. punkts
3. pants
3. pants
Energoefektivitātes mērķi
Energoefektivitātes mērķi
1.  Katra dalībvalsts nosaka indikatīvu nacionālo energoefektivitātes mērķi 2020. gadam, kura pamatā ir vai nu primārās enerģijas patēriņš, vai enerģijas galapatēriņš, primārās enerģijas ietaupījums vai enerģijas galaietaupījums, vai energointensitāte. Par šiem mērķiem dalībvalstis paziņo Komisijai saskaņā ar 24. panta 1. punktu un XIV pielikuma 1. daļu. To darīdamas, dalībvalstis minētos mērķus izsaka arī kā primārās enerģijas patēriņa un enerģijas galapatēriņa absolūto līmeni 2020. gadā, un paskaidro, kā un uz kādu datu pamata šie aprēķini ir veikti.
1.  Katra dalībvalsts nosaka indikatīvu nacionālo energoefektivitātes mērķi 2020. gadam, kura pamatā ir vai nu primārās enerģijas patēriņš, vai enerģijas galapatēriņš, primārās enerģijas ietaupījums vai enerģijas galaietaupījums, vai energointensitāte. Par šiem mērķiem dalībvalstis paziņo Komisijai saskaņā ar 24. panta 1. punktu un XIV pielikuma 1. daļu. To darīdamas, dalībvalstis minētos mērķus izsaka arī kā primārās enerģijas patēriņa un enerģijas galapatēriņa absolūto līmeni 2020. gadā, un paskaidro, kā un uz kādu datu pamata šie aprēķini ir veikti.
Nosakot minētos mērķus, dalībvalstis ņem vērā:
Nosakot minētos mērķus, dalībvalstis ņem vērā:
a)  ka 2020. gadā Savienības energopatēriņš nedrīkst pārsniegt 1483 Mtoe primārās enerģijas patēriņa un 1086 Mtoe enerģijas galapatēriņa.
a)  ka 2020. gadā Savienības energopatēriņš nedrīkst pārsniegt 1483 Mtoe primārās enerģijas patēriņa vai 1086 Mtoe enerģijas galapatēriņa;
b)  šajā direktīvā paredzētos pasākumus;
b)  šajā direktīvā paredzētos pasākumus;
c)  pasākumus, kas pieņemti, lai sasniegtu valsts enerģijas ietaupījuma mērķus, kuri nosprausti saskaņā ar Direktīvas 2006/32/EK 4. panta 1. punktu; un
c)  pasākumus, kas pieņemti, lai sasniegtu valsts enerģijas ietaupījuma mērķus, kuri nosprausti saskaņā ar Direktīvas 2006/32/EK 4. panta 1. punktu; un
d)  citus pasākumus, kuru mērķis ir veicināt energoefektivitāti dalībvalstīs un Savienības līmenī.
d)  citus pasākumus, kuru mērķis ir veicināt energoefektivitāti dalībvalstīs un Savienības līmenī.
Nosakot minētos mērķus, dalībvalstis var ņemt vērā arī valsts apstākļus, kas ietekmē primārās enerģijas patēriņu, piemēram, šādus:
Nosakot minētos mērķus, dalībvalstis var ņemt vērā arī valsts apstākļus, kas ietekmē primārās enerģijas patēriņu, piemēram, šādus:
(a)  atlikušais izmaksefektīva enerģijas ietaupījuma potenciāls;
(a)  atlikušais izmaksefektīva enerģijas ietaupījuma potenciāls;
(b)  IKP dinamika un prognozes;
(b)  IKP dinamika un prognozes;
(c)  enerģijas importa un eksporta izmaiņas;
(c)  enerģijas importa un eksporta izmaiņas;
(d)  visu atjaunojamo energoresursu, kodolenerģijas, oglekļa dioksīda uztveršanas un uzglabāšanas apgūšana; kā arī
(d)  visu atjaunojamo energoresursu, kodolenerģijas, oglekļa dioksīda uztveršanas un uzglabāšanas apgūšana; kā arī
(e)  agrākās darbības.
(e)  agrākās darbības.
2.  Komisija līdz 2014. gada 30. jūnijam izvērtē gūtos panākumus un to, vai Savienība varēs panākt, ka 2020. gadā primārās enerģijas patēriņš nav lielāks par 1483 Mtoe, bet enerģijas galapatēriņš nav lielāks par 1086 Mtoe.
2.  Komisija līdz 2014. gada 30. jūnijam izvērtē gūtos panākumus un to, vai Savienība varēs panākt, ka 2020. gadā primārās enerģijas patēriņš nav lielāks par 1483 Mtoe un/vai enerģijas galapatēriņš nav lielāks par 1086 Mtoe.
3.  Komisija 2. punktā minētās izvērtēšanas gaitā:
3.  Komisija 2. punktā minētās izvērtēšanas gaitā:
a)  summē dalībvalstu paziņotos indikatīvos valsts energoefektivitātes mērķus;
(a)  summē dalībvalstu paziņotos indikatīvos valsts energoefektivitātes mērķus;
b)  izvērtē, vai minēto mērķu summa var tikt uzskatīta par uzticamu orientieri attiecībā uz to, vai Savienība kopumā gūst pietiekamu progresu, ņemot vērā pirmā gada ziņojuma novērtējumu, kas jāveic saskaņā ar 24. panta 1. punktu, un valstu energoefektivitātes rīcības plānu novērtējumu, kas jāveic saskaņā ar 24. panta 2. punktu;
b)  izvērtē, vai minēto mērķu summa var tikt uzskatīta par uzticamu orientieri attiecībā uz to, vai Savienība kopumā gūst pietiekamu progresu, ņemot vērā pirmā gada ziņojuma novērtējumu, kas jāveic saskaņā ar 24. panta 1. punktu, un valstu energoefektivitātes rīcības plānu novērtējumu, kas jāveic saskaņā ar 24. panta 2. punktu;
c)  ņem vērā papildu analīzi, kuras pamatā ir:
c)  ņem vērā papildu analīzi, kuras pamatā ir:
(i)  izvērtējums par progresu attiecībā uz enerģijas patēriņu un enerģijas patēriņu saistībā ar saimniecisko darbību Savienības līmenī, tostarp progresu attiecībā uz enerģijas piegādes efektivitāti dalībvalstīs, kuras savus valsts indikatīvos mērķus ir balstījušas uz enerģijas galapatēriņu vai enerģijas galaietaupījumu, tostarp progresu, kas panākts, dalībvalstīm izpildot šīs direktīvas III nodaļas noteikumus;
(i)  izvērtējums par progresu attiecībā uz enerģijas patēriņu un enerģijas patēriņu saistībā ar saimniecisko darbību Savienības līmenī, tostarp progresu attiecībā uz enerģijas piegādes efektivitāti dalībvalstīs, kuras savus valsts indikatīvos mērķus ir balstījušas uz enerģijas galapatēriņu vai enerģijas galaietaupījumu, tostarp progresu, kas panākts, dalībvalstīm izpildot šīs direktīvas III nodaļas noteikumus;
ii)  modelēšanas rezultāti saistībā ar turpmākajām enerģijas patēriņa tendencēm Savienības līmenī;
ii)  modelēšanas rezultāti saistībā ar turpmākajām enerģijas patēriņa tendencēm Savienības līmenī;
d)  salīdzina saskaņā ar a) līdz c) apakšpunktu iegūtos rezultātus ar enerģijas patēriņa apjomu, kas būtu vajadzīgs, lai 2020. gadā sasniegtu enerģijas patēriņa līmeni ne vairāk kā 1483 Mtoe primārās enerģijas un 1086 Mtoe galapatēriņa enerģijas.
d)  salīdzina saskaņā ar a) līdz c) apakšpunktu iegūtos rezultātus ar enerģijas patēriņa apjomu, kas būtu vajadzīgs, lai 2020. gadā sasniegtu enerģijas patēriņa līmeni ne vairāk kā 1483 Mtoe primārās enerģijas un/vai 1086 Mtoe galapatēriņa enerģijas.
Grozījums Nr. 101
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 2. punkts
Direktīva 2012/27/ES
3. pants – 4. punkts
4.  Katra dalībvalsts nosaka indikatīvu nacionālo energoefektivitātes devumu 1. panta 1. punktā minētā ES 2030. gadam izvirzītā mērķrādītāja sasniegšanā saskaņā ar Regulas (ES) XX/20XX [Enerģētikas savienības pārvaldība] [4.] un [6.] pantu. Nosakot savu devumu, dalībvalstis ņem vērā, ka 2030. gadā Savienības energopatēriņš nedrīkst pārsniegt 1321 Mtoe primārās enerģijas izteiksmē un 987 Mtoe enerģijas galapatēriņa izeiksmē. Dalībvalstis par šiem devumiem paziņo Komisijai savu integrēto nacionālo enerģijas un klimata plānu ietvaros saskaņā ar Regulas (ES) XX/20XX [Enerģētikas savienības pārvaldība] [3.] un [7.] līdz [11.] pantu.
4.  Katra dalībvalsts nosaka indikatīvus nacionālos energoefektivitātes mērķus 1. panta 1. punktā minētā ES 2030. gadam izvirzītā mērķrādītāja sasniegšanā un saskaņā ar Regulas (ES) XX/20XX [Enerģētikas savienības pārvaldība] [4.] un [6.] pantu. Nosakot savu devumu, dalībvalstis ņem vērā, ka 2030. gadā Savienības energopatēriņš nedrīkst pārsniegt 1321 Mtoe primārās enerģijas izteiksmē un 987 Mtoe enerģijas galapatēriņa izeiksmē. Dalībvalstis par šiem devumiem paziņo Komisijai savu integrēto nacionālo enerģijas un klimata plānu ietvaros saskaņā ar Regulas (ES) XX/20XX [Enerģētikas savienības pārvaldība] [3.] un [7.] līdz [11.] pantu.
Grozījums Nr. 54, 105 un 107
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 3. punkts
Direktīva 2012/27/ES
“7. pants
“7. pants
“7. pants
Energoekonomijas pienākums
Energoekonomijas pienākums
1.  Dalībvalstis sasniedz vismaz šādu kumulatīvu enerģijas galapatēriņa ietaupījumu:
1.  Dalībvalstis sasniedz vismaz šādu kumulatīvu enerģijas galapatēriņa ietaupījumu:
a)  no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim — katru gadu jaunu ietaupījumu 1,5 % apmērā no ikgadējā enerģijas pārdošanas apjoma galalietotājiem, aprēķinot to kā vidējo no pēdējo triju gadu rādītājiem pirms 2013. gada 1. janvāra;
a)  no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim — katru gadu jaunu ietaupījumu 1,5 % apmērā no ikgadējā enerģijas pārdošanas apjoma galalietotājiem, aprēķinot to kā vidējo no pēdējo triju gadu rādītājiem pirms 2013. gada 1. janvāra;
b)  no 2021. gada 1. janvāra līdz 2030. gada 31. decembrim — katru gadu jaunu ietaupījumu 1,5 % apmērā no ikgadējā enerģijas pārdošanas apjoma galalietotājiem, aprēķinot to kā vidējo no pēdējo triju gadu rādītājiem pirms 2019. gada 1. janvāra.
b)  no 2021. gada 1. janvāra līdz 2030. gada 31. decembrim — katru gadu jaunu ietaupījumu vismaz 1,5 % apmērā no ikgadējā enerģijas pārdošanas apjoma galalietotājiem, aprēķinot to kā vidējo no pēdējo triju gadu rādītājiem pirms 2019. gada 1. janvāra.
Dalībvalstis turpina panākt jaunus ikgadējus ietaupījumus 1,5 % apmērā desmit gadu periodos pēc 2030. gada, ja vien izvērtēšanā, ko Komisija veic līdz 2027. gadam un pēc tam reizi 10 gados, nav secināts, ka tas vairs nav vajadzīgs, lai sasniegtu Savienības 2050. gadam izvirzītos enerģētikas un klimata ilgtermiņa mērķus.
Dalībvalstis turpina panākt jaunus ikgadējus ietaupījumus 1,5 % apmērā desmit gadu periodos pēc 2030. gada, ja vien izvērtēšanā, ko Komisija veic līdz 2027. gadam un pēc tam reizi 10 gados, nav secināts, ka tas vairs nav vajadzīgs, lai sasniegtu Savienības 2050. gadam izvirzītos enerģētikas un klimata ilgtermiņa mērķus.
Ietaupījumi katrā periodā tiek uzkrāti kumulatīvi, atkarībā no ietaupījumu apjoma, kas jāsasniedz iepriekšējā (-os) periodā (-os). Ja agrākie politikas pasākumi, programmas un/vai atsevišķas darbības vairs nesniedz ietaupījumus, šo ietaupījumu zudumu ņem vērā, aprēķinot ietaupījuma kopējo apjomu, kas jāsasniedz katra perioda beigās, un zudums tiek aizstāts ar jauniem ietaupījumiem.
Piemērojot b) apakšpunktu un neskarot šā panta 2. un 3. punktu, dalībvalstis var rezultātos ieskaitīt tikai tādus enerģijas ietaupījumus, kas izriet no jauniem politikas pasākumiem, kuri ieviesti pēc 2020. gada 31. decembra, vai politikas pasākumiem, kuri ieviesti laikā no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim, ar nosacījumu, ka var pierādīt, ka minētie pasākumi noveduši pie atsevišķām darbībām, kas tiek īstenotas pēc 2020. gada 31. decembra un dod ietaupījumus.
Ietaupījumi, kas jānodrošina b) apakšpunktā minētajā laikposmā, ir kumulatīvi un papildina ietaupījumus, kas jānodrošina a) apakšpunktā minētajā laikposmā Lai to panāktu, un neskarot šā panta 2. un 3. punktu, dalībvalstis var rezultātos ieskaitīt enerģijas ietaupījumus, kas izriet no jauniem politikas pasākumiem, kas ieviesti pēc 2020. gada 31. decembra vai pirms tam, ar noteikumu, ka var pierādīt, ka minētie pasākumi noveduši pie jaunām atsevišķām darbībām, kas tiek īstenotas pēc 2020. gada 31. decembra un dod ietaupījumus. Dalībvalstis var ieskaitīt rezultātos arī ietaupījumus no atsevišķām darbībām, kas ir īstenotas laikposmā no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim, ja tās turpina nodrošināt pārbaudāmus enerģijas ietaupījumus pēc 2020. gada.
Minētajos aprēķinos var daļēji vai pilnībā neiekļaut to pārdotās enerģijas apjomu, ko izmanto transportam.
Tikai a) punktā minētā laikposma nolūkā minētajos aprēķinos var daļēji vai pilnībā neiekļaut to pārdotās enerģijas apjomu, ko izmanto transportam. Pārdotās enerģijas apjomu, ko izmanto transportam, ir pilnībā jāiekļauj aprēķinos b) punktā minētajam laikposmam pēc tā.
Dalībvalstis izlemj, kā jauno ietaupījumu aprēķināto apjomu sadalīt katrā a) un b) apakšpunktā minētajā periodā, ar nosacījumu, ka katra perioda beigās ir panākti vajadzīgie kumulatīvie ietaupījumi.
Dalībvalstis izlemj, kā jauno ietaupījumu aprēķināto apjomu sadalīt katrā a) un b) apakšpunktā minētajā periodā, ar nosacījumu, ka katra perioda beigās ir panākti vajadzīgie kumulatīvie ietaupījumi.
2.  Katra dalībvalsts, ievērojot 3. punktu, var:
2.  Katra dalībvalsts, ievērojot 3. punktu, var:
(a)  izdarīt 1. punkta a) apakšpunktā prasīto aprēķinu, izmantojot šādas vērtības: 1 % 2014. un 2015. gadā; 1,25 % 2016 un 2017. gadā; 1,5 % 2018., 2019. un 2020. gadā;
(a)  izdarīt 1. punkta a) apakšpunktā prasīto aprēķinu, izmantojot šādas vērtības: 1 % 2014. un 2015. gadā; 1,25 % 2016 un 2017. gadā; 1,5 % 2018., 2019. un 2020. gadā;
(b)  aprēķinā neiekļaut visu to enerģijas apjomu vai daļu no tā, kas pārdots izmantošanai rūpnieciskās darbībās, kuras uzskaitītas Direktīvas 2003/87/EK I pielikumā;
(b)  aprēķinā neiekļaut visu to enerģijas apjomu vai daļu no tā, kas pārdots izmantošanai rūpnieciskās darbībās, kuras uzskaitītas Direktīvas 2003/87/EK I pielikumā;
(c)   atļaut 1. punktā noteiktajā enerģijas ietaupījumā ieskaitīt enerģijas ietaupījumu, kas, īstenojot 14. panta 4. punktā, 14. panta 5. punkta b) apakšpunktā un 15. panta 1. līdz 6. punktā un 9. punktā paredzētās prasības, ir gūts enerģijas pārveides, sadales un pārvades sektoros, pie kā pieder arī efektīva centralizētas siltumapgādes un dzesēšanas infrastruktūra;
c)   atļaut 1. punkta a) un b) apakšpunktā noteiktajā enerģijas ietaupījumā ieskaitīt enerģijas ietaupījumu, kas, īstenojot 14. panta 4. punktā, 14. panta 5. punkta b) apakšpunktā un 15. panta 1. līdz 6. punktā un 9. punktā paredzētās prasības, ir gūts enerģijas pārveides, sadales un pārvades sektoros, pie kā pieder arī efektīva centralizētas siltumapgādes un dzesēšanas infrastruktūra; un
d)   šā panta 1. punktā minētajā enerģijas ietaupījumā ieskaitīt izmērāmu un verificējamu enerģijas ietaupījumu, kas gūts ar atsevišķām darbībām, kuras īsteno kopš 2008. gada 31. decembra un kuru ietekme joprojām būs manāma 2020. gadā un pēc tam; un
d)   šā panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajos enerģijas ietaupījumos ieskaitīt izmērāmu un pārbaudāmu enerģijas ietaupījumu, kas gūts atsevišķās darbībās, kuras veic kopš 2008. gada 31. decembra un kuru ietekme joprojām būs manāma 2020. gadā.
e)  1. punktā prasītajā enerģijas ietaupījumā neiekļaut verificējamu tās enerģijas daudzumu, kas saražota ēkās vai uz ēkām pašpatēriņam, ja pie tā noveduši politikas pasākumi, ar kuriem veicina atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju jaunuzstādīšanu.
3.  Visi saskaņā ar 2. punktu izvēlētie varianti kopā nedrīkst pārsniegt 25 % no 1. punktā minētā enerģijas ietaupījuma apjoma. Dalībvalstis izvēlētos variantus un to ietekmi aprēķina katram 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētajam periodam atsevišķi:
3.  Visi saskaņā ar 2. punktu izvēlētie varianti kopā nedrīkst pārsniegt 25 % no 1. punktā minētā enerģijas ietaupījuma apjoma. Dalībvalstis izvēlētos variantus un to ietekmi aprēķina katram 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētajam periodam atsevišķi:
(a)  lai aprēķinātu 1. punkta a) apakšpunktā minētajā periodā panākamo enerģijas ietaupījumu, dalībvalstis var izmantot 2. punkta a), b), c) un d) apakšpunktu;
(a)  lai aprēķinātu 1. punkta a) apakšpunktā minētajā periodā panākamo enerģijas ietaupījumu, dalībvalstis var izmantot 2. punkta a), b), c) un d) apakšpunktu;
b)  lai aprēķinātu 1. punkta b) apakšpunktā minētajā periodā panākamo enerģijas ietaupījumu, dalībvalstis var izmantot 2. punkta b), c), d) un e) apakšpunktu ar nosacījumu, ka d) punktā minētajām atsevišķajām darbībām būs verificējama un izmērāma ietekme arī pēc 2020. gada 31. decembra.
b)  lai aprēķinātu 1. punkta b) apakšpunktā minētajā periodā panākamo enerģijas ietaupījumu, dalībvalstis var izmantot 2. punkta b), c), d) un e) apakšpunktu ar noteikumu, ka d) punktā minētajām atsevišķajām darbībām būs verificējama un izmērāma ietekme arī pēc 2020. gada 31. decembra.
4.  Pēc 2020. gada 31. decembra panāktos enerģijas ietaupījumus nevar ieskaitīt kumulatīvajā ietaupījuma apjomā, kas jāsasniedz periodā no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim.
4.  Pēc 2020. gada 31. decembra panāktos enerģijas ietaupījumus nevar ieskaitīt kumulatīvajā ietaupījuma apjomā, kas jāsasniedz periodā no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim.
5.  Dalībvalstis nodrošina, ka ietaupījumus, kas izriet no 7.a pantā, 7.b pantā un 20. panta 6. punktā minētajiem politikas pasākumiem, aprēķina saskaņā ar V pielikumu.
5.  Dalībvalstis nodrošina, ka ietaupījumus, kas izriet no 7.a pantā, 7.b pantā un 20. panta 6. punktā minētajiem politikas pasākumiem, aprēķina saskaņā ar V pielikumu.
6.  Dalībvalstis 1. punktā prasīto ietaupījumu apjomu panāk, vai nu izveidojot 7.a pantā minēto energoefektivitātes pienākuma shēmu, vai pieņemot 7.b pantā minētos alternatīvos pasākumus. Dalībvalstis energoefektivitātes pienākuma shēmu var kombinēt ar alternatīviem politikas pasākumiem.
6.  Dalībvalstis 1. punktā prasīto ietaupījumu apjomu panāk, vai nu izveidojot 7.a pantā minēto energoefektivitātes pienākuma shēmu, vai pieņemot 7.b pantā minētos alternatīvos pasākumus. Dalībvalstis energoefektivitātes pienākuma shēmu var kombinēt ar alternatīviem politikas pasākumiem.
7.  Dalībvalstis pierāda, ka gadījumos, kad politikas pasākumu vai atsevišķu darbību ietekme pārklājas, nenotiek enerģijas ietaupījuma dubulta uzskaite.";
7.  Dalībvalstis pierāda, ka gadījumos, kad politikas pasākumu vai atsevišķu darbību ietekme pārklājas, nenotiek enerģijas ietaupījuma dubulta uzskaite.";
Grozījums Nr. 55
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 4. punkts
Direktīva 2012/27/ES
7.a pants – 1. punkts
1.  Ja dalībvalstis nolemj izmantot energoefektivitātes pienākuma shēmu, lai izpildītu savas saistības panākt 7. panta 1. punktā noteikto ietaupījumu apjomu, tās nodrošina, ka šā panta 2. punktā minētās atbildīgās puses, kas darbojas katras dalībvalsts teritorijā, neskarot 7. panta 2. punktu, izpilda 7. panta 1. punkta prasību par kumulatīvu enerģijas galapatēriņa ietaupījumu.
1.  Ja dalībvalstis nolemj izmantot energoefektivitātes pienākuma shēmu, lai izpildītu savas saistības panākt 7. panta 1. punktā noteikto ietaupījumu apjomu, tās nodrošina, ka šā panta 2. punktā minētās atbildīgās puses, kas darbojas katras dalībvalsts teritorijā, neskarot 7. panta 2.punktu, izpilda 7. panta 1. punkta prasību par kumulatīvu enerģijas galapatēriņa ietaupījumu, vai atļauj atbildīgajām pusēm ik gadu veikt ieguldījumus valsts energoefektivitātes fondā saskaņā ar 20. panta 6. punktu.
Grozījums Nr. 56
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 4. punkts
Direktīva 2012/27/ES
7.a pants – 2. punkts
2.  Dalībvalstis, pamatojoties uz objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem, izraugās atbildīgās puses no energosadales uzņēmumiem un/vai enerģijas mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kuri darbojas to teritorijā, un to vidū var būt transportlīdzekļu degvielas izplatītāji vai transportlīdzekļu degvielas mazumtirdzniecības uzņēmumi, kas darbojas to teritorijā. Pienākuma izpildei nepieciešamo enerģijas ietaupījumu apjomu dalībvalsts izraudzītās atbildīgās puses galalietotāju vidū panāk neatkarīgi no saskaņā ar 7. panta 1. punktu veiktā aprēķina, vai, ja dalībvalstis tā nolēmusi, ar sertificētiem ietaupījumiem, ko panākušas citas personas, kā izklāstīts 5. punkta b) apakšpunktā.
2.  Dalībvalstis, pamatojoties uz objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem, izraugās atbildīgās puses no energosadales uzņēmumiem, enerģijas mazumtirdzniecības uzņēmumiem un transportlīdzekļu degvielas izplatītājiem vai transportlīdzekļu degvielas mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas darbojas to teritorijā. Pienākuma izpildei nepieciešamo enerģijas ietaupījumu apjomu dalībvalsts izraudzītās atbildīgās puses galalietotāju vidū panāk neatkarīgi no saskaņā ar 7. panta 1. punktu veiktā aprēķina, vai, ja dalībvalstis tā nolēmusi, ar sertificētiem ietaupījumiem, ko panākušas citas personas, kā izklāstīts 5. punkta b) apakšpunktā.
Grozījums Nr. 57
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 4. punkts
Direktīva 2012/27/ES
7.a pants – 2.a punkts (jauns)
2.a  Ja enerģijas mazumtirdzniecības uzņēmumi ir izraudzīti kā atbildīgās puses saskaņā ar 2. punktu, dalībvalstis nodrošina, ka, pildot savu pienākumus, enerģijas mazumtirdzniecības uzņēmumi nerada šķēršļus lietotājiem pāriet no viena piegādātāja pie otra.
Grozījums Nr. 59
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 4. punkts
Direktīva 2012/27/ES
7.a pants – 5. punkts – b apakšpunkts
b)  var atļaut atbildīgajām pusēm pienākumu izpildē ieskaitīt sertificētus enerģijas ietaupījumus, ko panākuši energopakalpojumu sniedzēji vai citas trešās puses, tostarp arī tad, ja atbildīgās puses pasākumus veicina ar citu valsts apstiprinātu struktūru vai publisko iestāžu starpniecību, un tas var notikt un var arī nenotikt oficiālu partnerību ietvaros un var būt kombinācijā ar citiem finansējuma avotiem. Ja dalībvalstis to atļauj, tad tās nodrošina, ka ir ieviests skaidrs, pārredzams un visiem tirgus dalībniekiem pieejams apstiprināšanas process, kura mērķis ir sertifikācijas izmaksu samazināšana;
b)  var atļaut atbildīgajām pusēm pienākumu izpildē ieskaitīt sertificētus enerģijas ietaupījumus, ko panākuši energopakalpojumu sniedzēji vai citas trešās puses, tostarp arī tad, ja atbildīgās puses pasākumus veicina ar citu valsts apstiprinātu struktūru vai publisko iestāžu starpniecību, un tas var notikt un var arī nenotikt oficiālu partnerību ietvaros un var būt kombinācijā ar citiem finansējuma avotiem. Ja dalībvalstis to atļauj, tad tās nodrošina, ka ir ieviests skaidrs, pārredzams, līdzdalīgs un visiem tirgus dalībniekiem pieejams akreditēts apstiprināšanas process, kura mērķis ir sertifikācijas izmaksu samazināšana;
Grozījums Nr. 60
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 4. punkts
Direktīva 2012/27/ES
7.a pants – 5. punkts – ca apakšpunkts (jauns)
ca)  ļauj gūt papildu ietaupījumus, ko panāk, pilsētvides centralizētās siltumapgādes un dzesēšanas sistēmās izmantojot ilgtspējīgākas tehnoloģijas (kā rezultātā vienlīdz samazina piesārņotājus un daļiņas), tos ieskaitot to enerģijas ietaupījumu apjomā, kas tiek prasīti saskaņā ar 1. punktu;
Grozījums Nr. 61
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 4. punkts
Direktīva 2012/27/ES
7.a pants – 5. punkts – cb apakšpunkts (jauns)
cb)  veicina tādu pasākumu pieņemšanu, kas vērsti uz siltumapgādes un dzesēšanas enerģijas ietaupījumu potenciāla izmantošanu, iespējams, sniedzot papildu ieguvumus saistībā ar piesārņojumu mazinošu intervences pasākumu īstenošanu;
Grozījums Nr. 62
Direktīvas priekšlikums
1 pants – 1. daļa – 4. punkts
Direktīva 2012/27/ES
7.a pants – 5. punkts – cc apakšpunkts (jauns)
cc)  izveido instrumentus, ar kuriem apliecina enerģijas ietaupījumu, ko rada 8. pantā minētie energoauditi vai līdzvērtīgas enerģijas pārvaldības sistēmas, lai ieskaitītu šos ietaupījumus enerģijas ietaupījuma apjomā, kā tas prasīts 1. punktā;
Grozījums Nr. 63
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 4. punkts
Direktīva 2012/27/ES
7.a pants – 5. punkts – cd apakšpunkts (jauns)
cd)  var atļaut atbildīgajām pusēm pieskaitīt savam pienākumam enerģijas galapatēriņa ietaupījumu, kas panākts, izmantojot efektīvu siltumapgādes un dzesēšanas infrastruktūru;
Grozījums Nr. 65
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 4. punkts
Direktīva 2012/27/ES
7.a pants – 5. punkts – cf apakšpunkts (jauns)
cf)  novērtē un veic pasākumus, lai mazinātu ietekmi, ko šādu shēmu radītās tiešās un netiešās izmaksas atstāj uz starptautiskai konkurencei pakļautu energoietilpīgu nozaru konkurētspēju.
Grozījums Nr. 66
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 4. punkts
Direktīva 2012/27/ES
7.a pants – 6.a punkts (jauns)
6.a  Integrētajos nacionālajos klimata un enerģētikas plānos ir arī noteikts, ka dalībvalstis informē Komisiju par politikas pasākumiem, ko tās paredzējušas veikt saskaņā ar 7. panta 2. punkta c) apakšpunktu. Šo pasākumu ietekmi aprēķina un iekļauj minētajos plānos. Dalībvalstu izmantotie aprēķini ir balstīti uz objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem, kurus jāizstrādā, apspriežoties ar Komisiju, līdz 2019. gada 1. janvārim.
Grozījums Nr. 67
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 4. punkts
Direktīva 2012/27/ES
7.a pants – 1. punkts
1.  Ja dalībvalstis nolemj izmantot alternatīvus politikas pasākumus, lai izpildītu savas saistības panākt 7. panta 1. punktā noteikto ietaupījumu apjomu, tās nodrošina, ka saskaņā ar 7. panta 1. punktu prasītos enerģijas ietaupījumus panāk no galalietotājiem.
1.  Ja dalībvalstis nolemj izmantot alternatīvus politikas pasākumus, lai izpildītu savas saistības panākt 7. panta 1. punktā noteikto ietaupījumu apjomu, tās nodrošina, ka saskaņā ar 7. panta 1. punktu prasītos enerģijas ietaupījumus pilnībā panāk no galalietotājiem.
Grozījums Nr. 68
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 4. punkts
Direktīva 2012/27/ES
7.b pants – 1.a punkts (jauns)
1.a  Turklāt visas iespējas, kā palielināt energoefektivitāti, tostarp transportā izmantojot efektīvāku degvielu, ir attiecināmas uz 7. panta 1. punktā paredzēto kumulatīvo enerģijas galapatēriņa ietaupījumu.
Grozījums Nr. 69
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 4. punkts
Direktīva 2012/27/ES
7.a pants – 2. punkts
2.  Izstrādājot alternatīvus politikas pasākumus enerģijas ietaupījumu panākšanai, dalībvalstis ņem vērā, kā tie ietekmēs enerģētiskās nabadzības skartās mājsaimniecības.
2.  Izstrādājot alternatīvus politikas pasākumus enerģijas ietaupījumu panākšanai, dalībvalstis ņem vērā, kā tie ietekmēs mājsaimniecības ar zemiem ienākumiem, tostarp enerģētiskās nabadzības skartās mājsaimniecības, un nodrošina, ka pasākumi prioritāri tiek īstenoti šādās mājsaimniecībās un sociālajos mājokļos.
Dalībvalstis aprēķina šajās mājsaimniecībās sasniegto ietaupījumu apjomu salīdzinājumā ar kopējo ietaupījumu apjomu, kas sasniegts mājsaimniecībās saskaņā ar šo pantu.
Šos ietaupījumus publicē un iekļauj integrētajā nacionālajā enerģētikas un klimata progresa ziņojumā saskaņā ar Regulas (ES) XX/20XX [Enerģētikas savienības pārvaldība] 21. pantu.
Grozījums Nr. 70
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 4.a punkts (jauns)
Direktīva 2012/27/ES
7.c pants (jauns)
4.a  Iekļauj šādu pantu:
“7.c pants
Energoefektivitātes pakalpojumu sniegšana
Komisija ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm nodrošina, ka pakalpojumi energoefektivitātes tirgū tiek sniegti konkurētspējīgā un pārredzamā veidā, lai nodrošinātu, ka galapatērētājs var baudīt ieguvumus no pakalpojumu zemākām izmaksām un augstākas kvalitātes, ko rada šie energoefektivitātes pasākumi. Šajā nolūkā dalībvalstis nodrošina, ka uzņēmumiem, jo īpaši MVU, ir nediskriminējoša piekļuve energoefektivitātes pakalpojumu tirgum, tādējādi dodot tiem iespēju piedalīties līdztiesīgi ar vertikāli integrētiem operatoriem un pārvarēt enerģijas izplatītājiem vai pārdevējiem piešķirtās konkurences priekšrocību pozīcijas. Dalībvalstis attiecīgi pieņem jebkādus aktus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka integrētie operatori piedāvā trešām pusēm tādus pašus nosacījumus un līdzekļus, ko tie izmanto energoefektivitātes pakalpojumu sniegšanai.”
Grozījums Nr. 71
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 5. punkts – b apakšpunkts
Direktīva 2012/27/ES
9. pants – 1. punkts – 1. daļa
Dalībvalstis nodrošina, lai dabasgāzes galalietotājiem, ciktāl tas ir tehniski iespējams, finansiāli saprātīgi un proporcionāli saistībā ar potenciālo enerģijas ietaupījumu, tiktu nodrošināti tādi individuāli skaitītāji par konkurētspējīgu cenu, kuri precīzi atspoguļo galalietotāja faktisko enerģijas patēriņu un sniedz informāciju par lietošanas faktisko ilgumu.;
Dalībvalstis nodrošina, lai dabasgāzes galalietotājiem attiecībā uz izvēlēto tehnoloģiju un funkcionalitāti, ciktāl tas ir tehniski iespējams, finansiāli saprātīgi un proporcionāli saistībā ar potenciālo enerģijas ietaupījumu, tiktu nodrošināti tādi individuāli skaitītāji un siltumapgādes kontrolaparāti par konkurētspējīgu cenu, kuri precīzi atspoguļo galalietotāja faktisko enerģijas patēriņu un sniedz informāciju par lietošanas faktisko ilgumu, kā arī citu attiecīgu informāciju, kas piemērojama saistībā ar noteikumiem par elektroenerģijas skaitītājiem, kas noteikti Direktīvas (ES) .../... [par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu (pārstrādāta versija)] 19. līdz 22. pantā
Grozījums Nr. 72
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa –5. punkts – c apakšpunkts – iia punkts (jauns)
Direktīva 2012/27/ES
9. pants – 2. punkts – 1.a daļa (jauna)
Viedā mērierīču sistēma nodrošina galapatērētājiem piekļuvi datiem par savu enerģijas patēriņa un laikrindām par tirgus norēķinu periodiem.
Grozījums Nr. 73
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 5. punkts – d apakšpunkts
Direktīva 2012/27/ES
9. pants – 3. punkts
d)  panta 3. punktu svītro;
d)  panta 3. punktu aizstāj ar šādu:
“3. Noteikumus par datu formātu un funkcionalitāti cik vien iespējams saskaņo ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/72/EK1a 18. līdz 21. pantu. Patērētāju datus apstrādā atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/6791b (Vispārējā datu aizsardzības regula) noteikumiem. Par piekļuvi saviem datiem viņiem noderīgā formātā no galalietotājiem neiekasē papildu maksu.
____________________
1a Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/72/EK (2009. gada 13. jūlijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un par Direktīvas 2003/54/EK atcelšanu (OV L 211, 14.8.2009., 55. lpp.).
1b Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regula (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).”
Grozījums Nr. 74
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 6. punkts
Direktīva 2012/27/ES
“9.a pants
“9.a pants
“9.a pants
Centralizētās siltumapgādes, centralizētās dzesēšanas un mājsaimniecības karstā ūdens apgādes uzskaite, dalītā uzskaite un izmaksu sadale
Centralizētās siltumapgādes, centralizētās dzesēšanas un mājsaimniecības karstā ūdens apgādes uzskaite, dalītā uzskaite un izmaksu sadale
1.  Dalībvalstis nodrošina, lai centralizētās siltumapgādes, centralizētās dzesēšanas un mājsaimniecības karstā ūdens apgādes galalietotājiem par konkurētspējīgu cenu tiktu nodrošināti skaitītāji, kas precīzi atspoguļo galalietotāja faktisko enerģijas patēriņu.
1.  Dalībvalstis nodrošina, lai centralizētās siltumapgādes, centralizētās dzesēšanas un mājsaimniecības karstā ūdens apgādes galalietotājiem par konkurētspējīgu cenu tiktu nodrošināti skaitītāji, kas precīzi atspoguļo galalietotāja faktisko enerģijas patēriņu.
Ja ēkas siltumapgāde un dzesēšana vai apgāde ar karsto ūdeni tiek nodrošināta no centrāla avota, kas apkalpo vairākas ēkas, vai no centralizēta siltumapgādes vai dzesēšanas tīkla, tad siltuma vai karstā ūdens skaitītāju allaž uzstāda pie siltummaiņa vai piegādes punkta.
Ja ēkas siltumapgāde, dzesēšana vai apgāde ar karsto ūdeni tiek nodrošināta no centrāla avota, kas apkalpo vairākas ēkas, vai no centralizēta siltumapgādes vai dzesēšanas tīkla, tad skaitītāju uzstāda pie siltummaiņa vai piegādes punkta.
2.  Daudzdzīvokļu ēkās un daudzfunkcionālās ēkās, kuru siltumapgāde un dzesēšana tiek nodrošināta no centrāla avota vai no centralizētas siltumapgādes un dzesēšanas sistēmas, uzstāda individuālos skaitītājus, kas mēra siltumenerģijas vai dzesēšanas enerģijas vai karstā ūdens patēriņu katrā ēkas vienībā.
2.  Daudzdzīvokļu ēkās un daudzfunkcionālās ēkās, kuru siltumapgāde un dzesēšana tiek nodrošināta no centrāla avota vai no centralizētas siltumapgādes un dzesēšanas sistēmas, uzstāda individuālos skaitītājus, kas mēra siltumenerģijas vai dzesēšanas enerģijas vai karstā ūdens patēriņu katrā ēkas vienībā, ja tas ir tehniski iespējami un rentabli tādā nozīmē, ka tas ir samērīgi ar potenciālo enerģijas ietaupījumu.
Ja individuālu skaitītāju izmantošana nav tehniski iespējama vai nav rentabla, katrā ēkas vienībā siltumenerģijas vai dzesēšanas enerģijas mērīšanai izmanto individuālus siltummaksas sadalītājus, ar kuriem mēra siltumenerģijas patēriņu katrā radiatorā, ja vien attiecīgā dalībvalsts nav pierādījusi, ka šādu siltummaksas sadalītāju uzstādīšana nebūtu rentabla. Tādos gadījumos var apsvērt alternatīvas rentablas metodes siltumenerģijas patēriņa uzskaitei. Katra dalībvalsts skaidri nosaka un publicē nosacījumus, pie kādiem to uzskata par tehniski neiespējamu vai nerentablu.
Ja individuālu skaitītāju izmantošana nav tehniski iespējama vai nav rentabla, katrā ēkas vienībā siltumenerģijas vai dzesēšanas enerģijas mērīšanai izmanto individuālus siltummaksas sadalītājus, ar kuriem mēra siltumenerģijas patēriņu katrā radiatorā, ja vien attiecīgā dalībvalsts nav pierādījusi, ka šādu siltummaksas sadalītāju uzstādīšana nebūtu rentabla. Tādos gadījumos var apsvērt alternatīvas rentablas metodes siltumenerģijas patēriņa uzskaitei. Pēc apspriešanās ar Komisiju katra dalībvalsts skaidri nosaka un publicē vispārējos kritērijus, metodes un/vai procedūras, ar kurām nosaka, kādā gadījumā to uzskata par tehniski neiespējamu vai nerentablu.
Jaunas ēkas, kas pieder pie pirmajā daļā minētajām ēkām, vai nozīmīgi atjaunotas (renovētas) ēkas, kā noteikts Direktīvā 2010/31/ES, vienmēr aprīko ar individuāliem skaitītājiem.
Jaunās daudzdzīvokļu ēkās un jaunu daudzfunkcionālu ēku dzīvojamajā daļā, ja tām ir centrāls karstā ūdens apgādes avots vai ja to siltumapgāde tiek nodrošināta no centralizētas siltumapgādes sistēmas, neatkarīgi no pirmās un otrās daļas uzstāda individuālos skaitītājus karstajam ūdenim.
3.  Ja siltumapgāde un dzesēšana daudzdzīvokļu un daudzfunkcionālās ēkās tiek nodrošināta, izmantojot centralizētu siltumapgādi vai dzesēšanu, vai ja šādas ēkas galvenokārt izmanto savas koplietošanas apkures vai dzesēšanas sistēmas, dalībvalstis ievieš pārredzamus noteikumus par to, kā sadala izmaksas par siltumenerģijas, dzesēšanas enerģijas vai karstā ūdens patēriņu šādās ēkās, lai nodrošinātu, ka pārredzami un precīzi tiek uzskaitīts individuālais patēriņš, tostarp šāds:
3.  Ja siltumapgāde un dzesēšana daudzdzīvokļu un daudzfunkcionālās ēkās tiek nodrošināta, izmantojot centralizētu siltumapgādi vai dzesēšanu, vai ja šādas ēkas galvenokārt izmanto savas koplietošanas apkures vai dzesēšanas sistēmas, dalībvalstis ievieš pārredzamus noteikumus par to, kā sadala izmaksas par siltumenerģijas, dzesēšanas enerģijas vai karstā ūdens patēriņu šādās ēkās, lai nodrošinātu, ka pārredzami un precīzi tiek uzskaitīts individuālais patēriņš, tostarp šāds:
a)  karstais ūdens mājsaimniecības vajadzībām;
a)  karstais ūdens mājsaimniecības vajadzībām;
b)  siltumenerģijas starojums no ēkas konstrukcijām un koplietošanas telpu apsildei vajadzīgā siltumenerģija (ja kāpņutelpas un gaiteņi ir aprīkoti ar radiatoriem);
b)  siltumenerģijas starojums no ēkas konstrukcijām un koplietošanas telpu apsildei vajadzīgā siltumenerģija (ja kāpņutelpas un gaiteņi ir aprīkoti ar radiatoriem);
c)  dzīvokļu apsilde vai dzesēšana.
c)  dzīvokļu apsilde vai dzesēšana.
4.  Šā panta nolūkā, sākot ar 2020. gada 1. janvāri, uzstāda attālināti nolasāmus skaitītājus un siltummaksas sadalītājus.
4.  Šā panta nolūkā, sākot ar 2020. gada 1. janvāri, uzstāda jaunus attālināti nolasāmus skaitītājus un siltummaksas sadalītājus. Tehniskās iespējamības un rentabilitātes nosacījumi, kas izklāstīti 2. punkta pirmajā un otrajā daļā, joprojām ir piemērojami.
No 2027. gada 1. janvāra jau uzstādīti, bet attālināti nenolasāmi skaitītāji un siltummaksas sadalītāji tiek aprīkoti ar šo funkciju vai aizstāti ar attālināti nolasāmām ierīcēm, izņemot gadījumus, ja attiecīgā dalībvalsts ir pierādījusi, ka tas nav rentabli.”;
No 2027. gada 1. janvāra jau uzstādīti, bet attālināti nenolasāmi skaitītāji un siltummaksas sadalītāji tiek aprīkoti ar šo funkciju vai aizstāti ar attālināti nolasāmām ierīcēm, izņemot gadījumus, ja attiecīgā dalībvalsts ir pierādījusi, ka tas nav rentabli.”;
Grozījums Nr. 75
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 7. punkts – b apakšpunkts
Direktīva 2012/27/ES
10. pants – 1. punkts
1.   Ja galalietotājiem nav Direktīvā 2009/73/EK minēto viedskaitītāju, dalībvalstis līdz 2014. gada 31. decembrim nodrošina, lai rēķinu informācija par gāzi būtu precīza un balstīta faktiskajā patēriņā saskaņā ar VII pielikuma 1.1. punktu, kur tas ir tehniski iespējams un ekonomiski pamatots.;
1.   Ja galalietotājiem nav Direktīvā 2009/73/EK minēto viedskaitītāju, dalībvalstis līdz 2014. gada 31. decembrim nodrošina, lai rēķinu informācija par gāzi būtu uzticama, precīza un balstīta faktiskajā patēriņā saskaņā ar VII pielikuma 1.1. punktu, kur tas ir tehniski iespējams un ekonomiski pamatots.;
Grozījums Nr. 76
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 7. punkts – c apakšpunkts
Direktīva 2012/27/ES
10. pants – 2. punkts – 1. daļa
Saskaņā ar Direktīvu 2009/73/EK uzstādītie skaitītāji ļauj iegūt precīzu, faktiskajā patēriņā balstītu rēķinu informāciju. Dalībvalstis nodrošina, lai galalietotājiem būtu iespējams viegli piekļūt papildu informācijai par agrāko patēriņu detalizētu pašpārbaužu veikšanai.
Saskaņā ar Direktīvu 2009/73/EK uzstādītie skaitītāji sniedz precīzu, faktiskajā patēriņā balstītu rēķinu informāciju. Dalībvalstis nodrošina, lai galalietotājiem būtu iespējams viegli piekļūt papildu informācijai par agrāko patēriņu detalizētu pašpārbaužu veikšanai.
Grozījums Nr. 77
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 8. punkts
Direktīva 2012/27/ES
10.a pants
10.a pants
10.a pants
Siltumapgādes, dzesēšanas un mājsaimniecības karstā ūdens apgādes rēķinu un patēriņa informācija
Siltumapgādes, dzesēšanas un mājsaimniecības karstā ūdens apgādes rēķinu un patēriņa informācija
1.   Dalībvalstis nodrošina, ka visiem galapatērētājiem tiek sniegta precīza un uz faktisko patēriņu balstīta rēķinu un patēriņa informācija saskaņā ar VII a pielikuma 1. un 2. punktu, ja ir uzstādīti skaitītāji vai siltummaksas sadalītāji.
1.   Dalībvalstis nodrošina, ka — ja ir uzstādīti skaitītāji vai siltummaksas sadalītāji — uzticama, precīza un uz faktisko patēriņu vai siltummaksas sadalītāja rādījumiem balstīta rēķinu un patēriņa informācija saskaņā ar VII a pielikuma 1. un 2. punktu tiek sniegta visiem galalietotājiem, proti, fiziskām vai juridiskām personām, kuras pērk siltumapgādi, aukstumapgādi vai karstā ūdens apgādi savam gala patēriņam, vai fiziskām vai juridiskām personām, kuras izmanto atsevišķu ēku vai daudzdzīvokļu vai daudzfunkcionālas ēkas vienību, kam siltumapgādi, dzesēšanu vai karsto ūdeni nodrošina no centrāla avota, un kurām nav tieša vai individuāla līguma ar energopiegādātāju.
Šo pienākumu var izpildīt, izmantojot sistēmu, saskaņā ar kuru galalietotāji paši regulāri nolasa skaitītāja rādījumus un paziņo tos enerģijas piegādātājam, izņemot gadījumus, ja patēriņa uzskaite ir dalīta saskaņā ar 9.a panta 2. punktu. Tikai tad, ja galalietotājs nav iesniedzis skaitītāja rādījumu par konkrētu apmaksas periodu, rēķinu izraksta, balstoties uz patēriņa aplēsi vai fiksētu likmi.
Šo pienākumu var izpildīt — ja to ir paredzējusi dalībvalsts un izņemot gadījumus, kad patēriņa uzskaite ir dalīta saskaņā ar 9.a panta 2. punktu, pamatojoties uz siltummaksas sadalītājiem, — izmantojot sistēmu, saskaņā ar kuru galalietotāji vai galaizmantotāji paši regulāri nolasa un paziņo skaitītāja rādījumus. Tikai tad, ja galalietotājs vai galaizmantotājs nav iesniedzis skaitītāja rādījumu par konkrētu apmaksas periodu, rēķinu izraksta, balstoties uz patēriņa aplēsi vai fiksētu likmi.
2.  Dalībvalstis
2.  Dalībvalstis
a)  paredz, ka, ja ir pieejama informācija par galapatērētājiem izrakstītajiem enerģijas rēķiniem un agrāko patēriņu, to dara pieejamu galapatērētāja izraudzītam energopakalpojumu sniedzējam;
a)  paredz, ka, ja ir pieejama informācija par galaizmantotājiem izrakstītajiem enerģijas rēķiniem un agrāko patēriņu vai siltummaksas sadalītāja rādījumiem, to pēc galaizmantotāja pieprasījuma dara pieejamu galaizmantotāja izraudzītam energopakalpojumu sniedzējam;
b)  nodrošina, lai galalietotājiem tiktu piedāvāta iespēja rēķinu informāciju un rēķinus saņemt elektroniskā formātā un lai tie pēc pieprasījuma saņemtu skaidru un viegli saprotamu skaidrojumu par rēķina sastādīšanu, it īpaši, ja rēķinu pamatā nav faktiskais patēriņš;
b)  nodrošina, lai galalietotājiem tiktu piedāvāta iespēja rēķinu informāciju un rēķinus saņemt elektroniskā formātā;
c)  nodrošina, lai visiem galapatērētājiem saskaņā ar VII pielikuma 3. punktu līdz ar rēķinu, kura pamatā ir faktiskais patēriņš, tiktu sniegta pienācīga informācija;
c)  nodrošina, lai visiem galaizmantotājiem saskaņā ar VIIa pielikuma 3. punktu līdz ar rēķinu, tiktu sniegta skaidra un saprotama informācija;
d)  var paredzēt, ka pēc galalietotāja pieprasījuma rēķina informācijas sniegšana nav uzskatāma par maksājuma pieprasījumu. Šādos gadījumos dalībvalstis nodrošina, ka tiek piedāvāta elastīga kārtība faktisko maksājumu veikšanai;
d)  var paredzēt, ka pēc galalietotāja pieprasījuma rēķina informācijas sniegšana nav uzskatāma par maksājuma pieprasījumu. Šādos gadījumos dalībvalstis nodrošina, ka tiek piedāvāta elastīga kārtība faktisko maksājumu veikšanai;
da)  veicina kiberdrošību un nodrošina galaizmantotāju privātuma un datu aizsardzību saskaņā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem;
2.a  Dalībvalstis izlemj, kas ir atbildīgs par 1. un 2. punktā minētās informācijas sniegšanu galaizmantotājiem, kuriem nav tieša vai individuāla līguma ar energopiegādātāju.
Grozījums Nr. 78
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 11. punkts – -a apakšpunkts (jauns)
Direktīva 2012/27/ES
15. pants – 4. punkts – 1.a daļa (jauna)
-a)  panta 4. punktam pievieno šādu daļu:
Komisija pēc apspriešanās ar attiecīgajām ieinteresētajām personām nosaka vienotu metodiku, lai rosinātu tīklu operatorus samazināt zaudējumus, īstenot izmaksu un enerģijas patēriņa ziņā efektīvu ieguldījumu programmu infrastruktūrā un pienācīgi aprēķināt energoefektivitāti un tīkla elastību. Komisija līdz ... [12 mēneši pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā] saskaņā ar 23. pantu pieņem deleģēto aktu, ar kuru šo direktīvu papildina, nosakot šīs metodikas specifikācijas.”
Grozījums Nr. 79
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 11. punkts – a apakšpunkts – ii punkts
Direktīva 2012/27/ES
15. pants – 5. punkts – 3. daļa
Pārvades sistēmu operatori un sadales sistēmu operatori ievēro XII pielikumā noteiktās prasības.;
Pārvades sistēmu operatori un sadales sistēmu operatori, veidojot savienojumus, ņem vērā vajadzību nodrošināt siltumapgādes nepārtrauktību un garantē piekļuvi tīklam un augstas efektivitātes koģenerācijai un ievēro XII pielikumā noteiktās prasības.
Grozījums Nr. 80
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. punkts – 11.a apakšpunkts (jauns)
Direktīva 2012/27/ES
19.a pants (jauns)
11.a  Iekļauj šādu pantu:
“19.a pants
Eiropas banku finansējums energoefektivitātei
Eiropas Investīciju banka (EIB) un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) pielāgo savus politikas mērķus, lai atzītu, ka energoefektivitāte ir jāuzskata par patstāvīgu enerģijas avotu, bet investīcijas energoefektivitātē par daļu no to infrastruktūras investīciju portfeļa.
EIB un ERAB kopā ar valstu attīstību veicinošajām bankām izstrādā, sagatavo un finansē programmas un projektus energoefektivitātes nozarē, tostarp arī attiecībā uz enerģētiskās nabadzības skartām mājsaimniecībām.
Dalībvalstis pilnībā izmanto iniciatīvas “Energoviedu ēku vieda finansēšana” iespējas un piedāvātos instrumentus.”
Grozījums Nr. 82
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 12.a punkts (jauns)
Direktīva 2012/27/ES
23. pants – 3.a punkts (jauns)
(12.a)  23. panta pantā iekļauj šādu punktu:
“3.a Pirms deleģēta akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar katras dalībvalsts ieceltiem ekspertiem saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.”
Grozījums Nr. 83
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 12.b punkts (jauns)
Direktīva 2012/27/ES
24. pants – 4.a punkts (jauns)
(12.b)  24. panta pantā iekļauj šādu punktu:
“4.a Enerģētikas savienības stāvokļa apskata kontekstā Komisija saskaņā ar Regulas (ES) XX/20XX [Enerģētikas savienības pārvaldība] 29. panta 1. punktu un 2. punkta c) apakšpunktu ziņo par CO2 emisiju tirgus darbību, ņemot vērā apsvērumus par ietekmi uz šīs direktīvas īstenošanu.
Grozījums Nr. 84
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 13. punkts
Direktīva 2012/27/ES
24. pants – 12. punkts
12.  Komisija vēlākais līdz 2024. gada 28. februārim un pēc tam ik pēc pieciem gadiem izvērtē šo direktīvu un iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei. Minētajam ziņojumam vajadzības gadījumā pievieno priekšlikumus turpmākiem pasākumiem.;
12.  Komisija vēlākais līdz 2024. gada 28. februārim un pēc tam ik pēc pieciem gadiem izvērtē šo direktīvu un iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei, novērtējot šīs direktīvas vispārējo efektivitāti un nepieciešamību vēl vairāk pielāgot Savienības energoefektivitātes politiku atbilstīgi Parīzes nolīguma mērķiem, ekonomikas un inovāciju attīstībai. Minētajam ziņojumam vajadzības gadījumā pievieno priekšlikumus turpmākiem pasākumiem.
Grozījums Nr. 85
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 13.a punkts (jauns)
Direktīva 2012/27/ES
24. pants – 12.a punkts (jauns)
(13.a)  24. panta pantā iekļauj šādu punktu:
12.a  Komisija līdz 2019. gada 31. decembrim veic atsevišķu padziļinātu analīzi par energoefektivitātes potenciālu saistībā ar:
a)  enerģijas pārveidi un transformāciju;
b)  enerģijas pārvadi un sadali;
c)  enerģijas ražošanu un tās produktu tālāku transportēšanu, proti, enerģiju, kas izmantota fosilā kurināmā ieguvei un tā transportēšanai uz izmantošanas vietu.
d)  enerģijas uzkrāšanu.
Līdz 2021. gada 31. janvārim Komisija, pamatojoties uz saviem novērojumiem, vajadzības gadījumā iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei attiecīgu leģislatīva akta priekšlikumu.
Grozījums Nr. 114
Direktīvas priekšlikums
I pielikums – 1. punkts – a apakšpunkts
Direktīva 2012/27/ES
IV pielikums – 3. zemsvītras piezīme
(a)   IV pielikuma 3. zemsvītras piezīmi aizstāj ar šādu: “(3) Piemērojams, ja enerģijas ietaupījumu aprēķina primārās enerģijas izteiksmē, izmantojot augšupēju pieeju, ko balsta uz enerģijas galapatēriņu. Attiecībā uz elektroenerģijas ietaupījumu (kWh) dalībvalstis drīkst piemērot standarta koeficientu 2,0. Dalībvalstis drīkst piemērot atšķirīgu koeficientu ar nosacījumu, ka to var pamatot.”;
(a)   IV pielikuma 3. zemsvītras piezīmi aizstāj ar šādu: “(3) Piemērojams tikai šīs direktīvas mērķiem un tad, ja enerģijas ietaupījumu aprēķina primārās enerģijas izteiksmē, izmantojot augšupēju pieeju, ko balsta uz enerģijas galapatēriņu. Attiecībā uz elektroenerģijas ietaupījumu (kWh) dalībvalstis piemēro koeficientu, ko nosaka ar pārredzamu un visās dalībvalstīs salīdzināmu metodi, pamatojoties uz valsts apstākļiem, kas ietekmē primārās enerģijas patēriņu. Šie apstākļi ir pienācīgi pamatoti, izmērāmi un pārbaudāmi, un to pamatā ir objektīvi un nediskriminējoši kritēriji. Attiecībā uz elektroenerģijas ietaupījumu (kWh) dalībvalstis drīkst piemērot standarta koeficientu 2,3 vai atšķirīgu koeficientu ar nosacījumu, ka to var pamatot. To darot, dalībvalstis ņem vērā savu energoresursu struktūru, kas iekļauta integrētajos valsts enerģētikas un klimata plānos, kuri jāpaziņo Komisijai saskaņā ar Regulas (ES) XX/20XX [Enerģētikas savienības pārvaldība] [3.] pantu. Standarta koeficientu pārskata ik pēc 5 gadiem, pamatojoties uz faktiski novērotajiem datiem.”;
Grozījums Nr. 87
Direktīvas priekšlikums
I pielikums – 1. punkts – b apakšpunkts
Direktīva 2012/27/ES
V pielikums – 2. punkts – a apakšpunkts
(a)  ir jāpierāda, ka ietaupījumi ir ietaupījumi papildus tiem, kuri rastos jebkurā gadījumā bez atbildīgo, iesaistīto vai pilnvaroto pušu un/vai īstenojošo publisko iestāžu darbības. Lai noteiktu, kādu ietaupījumu var deklarēt kā papildu ietaupījumu, dalībvalstis nosaka bāzlīniju, kura raksturo, kā enerģijas patēriņš palielinātos, ja nebūtu attiecīgā politikas pasākuma. Nosakot bāzlīniju, ņem vērā vismaz šādus faktorus: enerģijas patēriņa tendences, patērētāju paradumu izmaiņas, tehnikas progress un citu valsts un ES līmenī īstenotu pasākumu radītas izmaiņas;
(a)  ir jāpierāda, ka ietaupījumi ir ietaupījumi papildus tiem, kuri rastos jebkurā gadījumā bez atbildīgo, iesaistīto vai pilnvaroto pušu un/vai īstenojošo publisko iestāžu darbības. Lai noteiktu, kādu ietaupījumu var deklarēt kā papildu ietaupījumu, dalībvalstis nosaka bāzlīniju, kura raksturo, kā enerģijas patēriņš palielinātos, ja nebūtu attiecīgā politikas pasākuma un no tā izrietošo jauno atsevišķo darbību. Nosakot bāzlīniju, ņem vērā vismaz šādus faktorus: enerģijas patēriņa tendences, patērētāju paradumu izmaiņas, tehnikas progress un citu valsts un Savienības līmenī īstenotu pasākumu radītas izmaiņas;
Grozījums Nr. 88
Direktīvas priekšlikums
I pielikums – 1. punkts – b apakšpunkts
Direktīva 2012/27/ES
V pielikums – 2. punkts – b apakšpunkts
(b)  ietaupījumus, ko rada obligātu Savienības tiesību aktu īstenošana, uzskata par ietaupījumiem, kas būtu radušies jebkurā gadījumā bez atbildīgo, iesaistīto vai pilnvaroto pušu un/vai īstenojošo publisko iestāžu darbības, tāpēc tos nedrīkst deklarēt saskaņā ar 7. panta 1. punktu, izņemot ietaupījumus, kas saistīti esošo ēku renovāciju, ja ir nodrošināts 3. punkta h) apakšpunktā minētais būtiskuma kritērijs;
(b)  ietaupījumus, ko rada obligātu Savienības tiesību aktu īstenošana, uzskata par ietaupījumiem, kas būtu radušies jebkurā gadījumā bez atbildīgo, iesaistīto vai pilnvaroto pušu un/vai īstenojošo publisko iestāžu darbības, tāpēc tos nedrīkst deklarēt saskaņā ar 7. panta 1. punktu, izņemot ietaupījumus, kas saistīti ar pasākumiem esošo ēku renovācijas veicināšanai, ja ir nodrošināts 3. punkta h) apakšpunktā minētais būtiskuma kritērijs;
Grozījums Nr. 89
Direktīvas priekšlikums
I pielikums – 1. punkts – b apakšpunkts
Direktīva 2012/27/ES
V pielikums – 2. punkts – h apakšpunkts
(h)   aprēķinot enerģijas ietaupījumu, ņem vērā pasākumu darbības ilgumu. To var darīt, uzskaitot ietaupījumu, ko ar katru atsevišķu darbību iegūs laikā no tās īstenošanas dienas līdz attiecīgi 2020. gada 31. decembrim vai 2030. gada 31. decembrim. Kā alternatīvu dalībvalstis drīkst izmantot citu metodi, par kuru aplēsts, ka ar to tiks sasniegts vismaz tāds pats kopējais ietaupījuma apjoms. Izmantojot citas metodes, dalībvalstis nodrošina, ka kopējais ar šīm citām metodēm aprēķinātais enerģijas ietaupījuma apjoms nepārsniedz enerģijas ietaupījuma apjomu, kas būtu radies, ja aprēķinā tiktu skaitīts ietaupījums, ko ar katru atsevišķu darbību sasniegs laikā no tās īstenošanas dienas līdz attiecīgi 2020. gada 31. decembrim vai 2030. gada 31. decembrim. Dalībvalstis savos integrētajos nacionālajos enerģētikas un klimata plānos saskaņā ar Enerģētikas savienības pārvaldības regulu sīki apraksta citas izmantotās metodes un to, kādi noteikumi ir paredzēti, lai nodrošinātu, ka tās izpilda šo saistošo aprēķināšanas prasību.
(h)   aprēķinot enerģijas ietaupījumu, ņem vērā pasākumu darbības ilgumu un likmi, ar kādu ietaupījums samazinās laika gaitā. Šo aprēķinu veic, uzskaitot ietaupījumu, ko ar katru atsevišķu darbību iegūs laikā no tās īstenošanas dienas līdz attiecīgi 2020. gada 31. decembrim vai 2030. gada 31. decembrim. Kā alternatīvu dalībvalstis drīkst izmantot citu metodi, par kuru aplēsts, ka ar to tiks sasniegts vismaz tāds pats kopējais ietaupījuma apjoms. Izmantojot citas metodes, dalībvalstis nodrošina, ka kopējais ar šīm citām metodēm aprēķinātais enerģijas ietaupījuma apjoms nepārsniedz enerģijas ietaupījuma apjomu, kas būtu radies, ja aprēķinā tiktu skaitīts ietaupījums, ko ar katru atsevišķu darbību sasniegs laikā no tās īstenošanas dienas līdz attiecīgi 2020. gada 31. decembrim vai 2030. gada 31. decembrim. Dalībvalstis savos integrētajos nacionālajos enerģētikas un klimata plānos saskaņā ar Enerģētikas savienības pārvaldības regulu sīki apraksta citas izmantotās metodes un to, kādi noteikumi ir paredzēti, lai nodrošinātu, ka tās izpilda šo saistošo aprēķināšanas prasību.
Grozījums Nr. 90
Direktīvas priekšlikums
I pielikums – 1. punkts – b apakšpunkts
Direktīva 2012/27/ES
V pielikums – 3. punkts – d apakšpunkts
(d)  enerģijas ietaupījuma apjoms, kas ir prasīts vai jāpanāk, īstenojot politikas pasākumu, ir izteikts kā galapatēriņš vai kā primārās enerģijas patēriņš, izmantojot IV pielikumā noteiktos pārrēķina koeficientus;
(d)  enerģijas ietaupījuma apjoms, kas ir prasīts vai jāpanāk, īstenojot politikas pasākumu, ir izteikts kā galapatēriņš un primārās enerģijas patēriņš, izmantojot IV pielikumā noteiktos pārrēķina koeficientus;
Grozījums Nr. 91
Direktīvas priekšlikums
I pielikums – 1. punkts – b apakšpunkts
Direktīva 2012/27/ES
V pielikums – 3. punkts – 2. daļa
Politikas pasākumiem, kas veikti saskaņā ar 7. panta 2. punkta e) apakšpunktu, dalībvalstis drīkst izmantot Direktīvā 2010/31/ES noteikto aprēķinu metodiku tiktāl, ciktāl tas atbilst šīs direktīvas 7. pantā un šajā pielikumā noteiktajām prasībām.
svītrots
Grozījums Nr. 92
Direktīvas priekšlikums
I pielikums – 2. punkts – b apakšpunkts
Direktīva 2012/27/ES
VIIa pielikums
VIIa pielikums
VIIa pielikums
Minimālās prasības attiecībā uz rēķiniem un siltumapgādes, dzesēšanas un karstā ūdens faktiskajā patēriņā balstīta patēriņa informācija
Minimālās prasības attiecībā uz rēķiniem un siltumapgādes, dzesēšanas un karstā ūdens patēriņa informāciju
1.  Faktiskajā patēriņā balstīti rēķini
1.  Faktiskajā patēriņā vai siltummaksas sadalītāju rādījumos balstīti rēķini
Lai ļautu galalietotājiem pielāgot savu enerģijas patēriņu, rēķini tiek sagatavoti vismaz reizi gadā, balstoties uz faktisko patēriņu.
Lai ļautu galaizmantotājiem pielāgot savu enerģijas patēriņu, rēķini tiek sagatavoti vismaz reizi gadā, balstoties uz faktisko patēriņu vai siltummaksas sadalītāju rādījumiem.
2.  Rēķinu vai patēriņa informācijas sniegšanas biežums
2.  Rēķinu vai patēriņa informācijas sniegšanas biežums
No [ierakstīt stāšanās spēkā datumu], ja ir uzstādīti attālināti nolasāmi skaitītāji vai siltummaksas sadalītāji, faktiskajā patēriņā balstītus rēķinus vai patēriņa informāciju dara pieejamu vismaz reizi ceturksnī pēc pieprasījuma vai gadījumā, ja galapatērētāji ir izvēlējušies saņemt elektroniskus rēķinus, vai citos gadījumos – divas reizes gadā.
No [ierakstīt transponēšanas datumu], ja ir uzstādīti attālināti nolasāmi skaitītāji vai siltummaksas sadalītāji, faktiskajā patēriņā vai siltummaksas sadalītāju rādījumos balstītus rēķinus vai patēriņa informāciju nodrošina galalietotājiem vismaz reizi ceturksnī pēc pieprasījuma vai gadījumā, ja galapatērētāji ir izvēlējušies saņemt elektroniskus rēķinus, vai citos gadījumos – divas reizes gadā.
No 2022. gada 1. janvāra, ja ir uzstādīti attālināti nolasāmi skaitītāji vai siltummaksas sadalītāji, rēķinus vai patēriņa informāciju dara pieejamu vismaz reizi mēnesī. Siltumapgādi un dzesēšanu no šīs prasības izpildes drīkst atbrīvot laikā, kas nav siltumapgādes/dzesēšanas sezona.
No 2022. gada 1. janvāra, ja ir uzstādīti attālināti nolasāmi skaitītāji vai siltummaksas sadalītāji, faktiskajā patēriņā vai siltummaksas sadalītāju rādījumos balstītus rēķinus vai patēriņa informāciju nodrošina visiem galalietotājiem vismaz reizi mēnesī. To arī pastāvīgi dara pieejamu internetā un atjaunina tik bieži, cik to atļauj izmantotās mērierīces un sistēma. Siltumapgādi un dzesēšanu no šīs prasības izpildes drīkst atbrīvot laikā, kas nav siltumapgādes/dzesēšanas sezona.
3.  Informācijas minimums faktiskajā patēriņā balstītā rēķinā
3.  Rēķinā ietvertās informācijas minimums
Dalībvalstis nodrošina, lai galalietotājiem skaidrā un saprotamā veidā rēķinos vai līdz ar tiem būtu pieejama šāda informācija:
Ja rēķinu pamatā ir faktiskais patēriņš vai siltummaksas sadalītāju rādījumi, dalībvalstis nodrošina, lai tajos vai līdz ar tiem galaizmantotājiem skaidrā un saprotamā veidā, būtu pieejama šāda precīza informācija:
(a)  pašreizējās faktiskās cenas un enerģijas faktiskais patēriņš;
(a)  pašreizējās faktiskās cenas un enerģijas faktiskais patēriņš vai kopējie siltummaksas un siltummaksas sadalītāju rādījumi;
(b)  informācija par izmantoto kurināmo sadalījumu, tostarp galalietotājiem ar centralizētu siltumapgādi vai centralizētu aukstumapgādi;
(b)  informācija par izmantotā kurināmā struktūru, ar to saistīto siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu, tostarp galaizmatotājiem ar centralizētu siltumapgādi vai centralizētu aukstumapgādi, un skaidrojums par dažādiem nodokļiem, nodevām un piemērotajiem tarifiem;
(c)  galalietotāja pašreizējā siltumapgādes un dzesēšanas enerģijas patēriņa salīdzinājums grafiskā veidā ar patēriņu tajā pašā laikposmā iepriekšējā gadā, ar klimatisko apstākļu korekciju;
(c)  galalietotāja pašreizējā siltumapgādes un dzesēšanas enerģijas patēriņa salīdzinājums grafiskā veidā ar patēriņu tajā pašā laikposmā iepriekšējā gadā, ar klimatisko apstākļu korekciju;
(d)  informācija saziņai ar galalietotāju organizācijām, enerģētikas aģentūrām vai līdzīgām struktūrām, tostarp tīmekļa vietņu adreses, kur var iegūt informāciju par pieejamajiem energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem, salīdzinošus datus par galalietotāju profiliem un objektīvas enerģiju patērējošo iekārtu tehniskās specifikācijas.
(d)  informācija saziņai ar galalietotāju organizācijām, enerģētikas aģentūrām vai līdzīgām struktūrām, tostarp tīmekļa vietņu adreses, kur var iegūt informāciju par pieejamajiem energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem, salīdzinošus datus par galalietotāju profiliem un objektīvas enerģiju patērējošo iekārtu tehniskās specifikācijas.
(da)  informācija par attiecīgajām sūdzību iesniegšanas procedūrām, ombuda pakalpojumiem vai alternatīviem strīdu izšķiršanas mehānismiem;
Turklāt dalībvalstis nodrošina, lai galalietotājam skaidrā un saprotamā veidā rēķinos, līdz ar tiem vai līdztekus tiem būtu pieejami salīdzinājumi ar tādas pašas lietotāju kategorijas vidējo normalizēto vai etalona galalietotāju.
(db)  salīdzinājumi ar tādas pašas patērētāju kategorijas vidējo normalizēto vai standarta galaizmantotāju;
Ja rēķina pamatā nav faktiskais patēriņš vai siltummaksas sadalītāju rādījumi, tajos iekļauj skaidru un saprotamu paskaidrojumu par to, kā tika aprēķināta rēķinā norādītā summa, un vismaz d) un da) apakšpunktā minēto informāciju.
Grozījums Nr. 93
Direktīvas priekšlikums
I pielikums – 2.a punkts (jauns)
Direktīva 2012/27/ES
IX pielikums – 1. daļa – g. punkts
2.a  Direktīvas IX pielikuma 1. daļas ceturtās daļas g) punktu aizstāj ar šādu:
g)  ekonomiskā analīze. Ietekmju pārskats
g)  Ekonomiskā analīze: Ietekmju pārskats
Ekonomiskajā analīzē ņem vērā visus attiecīgos ekonomikas ietekmes faktorus.
Ekonomiskajā analīzē ņem vērā visus attiecīgos ekonomikas ietekmes faktorus.
Dalībvalstis var izvērtēt un lēmumu pieņemšanā ņemt vērā izmaksas un enerģijas ietaupījumus, ko gūst, saistībā ar analizētajiem risinājumiem palielinot enerģijas piegādes elastīgumu un labāk izmantojot elektroenerģijas tīklus, tostarp ieekonomētās izmaksas un ietaupījumu no samazinātiem infrastruktūras ieguldījumiem.
Dalībvalstis izvērtē un lēmumu pieņemšanā ņem vērā izmaksas un enerģijas ietaupījumus, ko gūst, saistībā ar analizētajiem risinājumiem palielinot enerģijas piegādes elastīgumu un labāk izmantojot elektroenerģijas tīklus, tostarp ieekonomētās izmaksas un ietaupījumu no samazinātiem infrastruktūras ieguldījumiem.
Vērā ņemtajās izmaksās un ieguvumos iekļauj vismaz šādus punktus:
Vērā ņemtajās izmaksās un ieguvumos iekļauj vismaz šādus punktus:
i)  ieguvumi
i)  ieguvumi
—  patērētāja ieguvums (siltumapgāde un elektroenerģija),
—  patērētāja ieguvums (siltumapgāde un elektroenerģija),
—  ārējie ieguvumi, piemēram, ar vidi un veselību saistīti ieguvumi, kad vien tas iespējams;
—  ārējie ieguvumi, piemēram, ar vidi, siltumnīcefekta gāzu emisijām, veselību un drošību saistīti ieguvumi,
—  ietekme uz darba tirgu, energoapgādes drošību un konkurētspēju,
ii)  izmaksas
ii)  izmaksas
—  iekārtu un aprīkojuma kapitāla izmaksas,
—  iekārtu un aprīkojuma kapitāla izmaksas,
—  saistīto enerģētikas tīklu kapitāla izmaksas,
—  saistīto enerģētikas tīklu kapitāla izmaksas,
—  mainīgās un fiksētās ekspluatācijas izmaksas,
—  mainīgās un fiksētās ekspluatācijas izmaksas,
—  enerģijas izmaksas,
—  enerģijas izmaksas,
—  ar vidi un veselību saistītās izmaksas, kad vien tas iespējams;
—  ar vidi, veselību un drošību saistītās izmaksas,
—  ar darba tirgu, energoapgādes drošību un konkurētspēju saistītās izmaksas.”
Grozījums Nr. 94
Direktīvas priekšlikums
Pielikums – 2.b punkts (jauns)
Direktīva 2012/27/ES
XII pielikums – 1. daļa – a punkts
(2.b)  direktīvas XII pielikuma pirmās daļas a) punktu aizstāj ar šādu:
“a) izveido un publisko standarta noteikumus saistībā ar to izmaksu uzņemšanos un sadali, kas saistītas ar tehniskiem pielāgojumiem, piemēram, tīkla pieslēgumiem un tīkla pastiprinājumiem, uzlabotu tīkla darbību un noteikumiem par nediskriminējošu tīkla kodeksu īstenošanu, kuri ir nepieciešami, lai integrētu jaunus ražotājus, kas augstas efektivitātes koģenerācijas režīmā saražoto elektroenerģiju piegādā savstarpēji savienotā tīklā;
“a) izveido un publisko standarta noteikumus saistībā ar to izmaksu uzņemšanos un sadali, kas saistītas ar tehniskiem pielāgojumiem, piemēram, tīkla pieslēgumiem, tīkla pastiprinājumiem un jaunu tīklu ieviešanu, uzlabotu tīkla darbību un noteikumiem par nediskriminējošu tīkla kodeksu īstenošanu, kuri ir nepieciešami, lai integrētu jaunus ražotājus, kas augstas efektivitātes koģenerācijas režīmā saražoto elektroenerģiju piegādā savstarpēji savienotā tīklā vai citos difūzos avotos.”

(1) Jautājums tika nodots atpakaļ atbildīgajai komitejai starpiestāžu sarunām saskaņā ar 59. panta 4. punkta ceturto daļu (A8-0391/2017).


Enerģētikas savienības pārvaldība ***I
PDF 1206kWORD 152k
Eiropas Parlamenta 2018. gada 17. janvārī pieņemtie grozījumi priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Enerģētikas savienības pārvaldību un ar ko groza Direktīvu 94/22/EK, Direktīvu 98/70/EK, Direktīvu 2009/31/EK, Regulu (EK) Nr. 663/2009, Regulu (EK) Nr. 715/2009, Direktīvu 2009/73/EK, Padomes Direktīvu 2009/119/EK, Direktīvu 2010/31/ES, Direktīvu 2012/27/ES, Direktīvu 2013/30/ES un Padomes Direktīvu (ES) 2015/652 un atceļ Regulu (ES) Nr. 525/2013 (COM(2016)0759 – C8-0497/2016 – 2016/0375(COD))(1)
P8_TA(2018)0011A8-0402/2017

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Komisijas ierosinātais teksts   Grozījums
Grozījums Nr . 1
Regulas priekšlikums
1. apsvērums

(1)  Šī regula liek vajadzīgo leģislatīvo pamatu uzticamai un pārredzamai pārvaldībai, kas nodrošinās Enerģētikas savienības mērķu un mērķrādītāju sasniegšanu ar komplementāriem, saskanīgiem un vērienīgiem Savienības un tās dalībvalstu centieniem, līdztekus iedzīvinot Savienības labāka regulējuma principus.

(1)  Šī regula liek vajadzīgo leģislatīvo pamatu uzticamai, iekļaujošai, rentablai, pārredzamai un paredzamai pārvaldībai, kas nodrošinās Enerģētikas savienības 2030. gada un ilgtermiņa mērķu un mērķrādītāju sasniegšanu atbilstīgi Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām 21. pušu konferences ietvaros 2015. gadā pieņemto Parīzes nolīgumu par klimata pārmaiņām (“Parīzes nolīgums”) ar komplementāriem, saskanīgiem un vērienīgiem Savienības un tās dalībvalstu centieniem, līdztekus ierobežojot administratīvo sarežģītību.

Grozījums Nr. 3
Regulas priekšlikums
3. apsvērums
(3)  Spēcīga Enerģētikas savienība, kuras pamatā ir tālejoša klimata politika, ir vajadzīga tāpēc, lai Savienības patērētājiem — gan mājsaimniecībām, gan uzņēmumiem — sagādātu drošu, ilgtspējīgi saražotu, konkurētspējīgu enerģiju par pieņemamu cenu, un tam vajadzīga pilnīga Eiropas energosistēmas pārkārtošana. Šo mērķi var sasniegt tikai ar koordinētu rīcību un gan leģislatīviem, gan neleģislatīviem aktiem Savienības un nacionālā līmenī.
(3)  Spēcīga Enerģētikas savienība, kuras pamatā ir tālejoša klimata politika, ir vajadzīga tāpēc, lai Savienības patērētājiem — gan mājsaimniecībām, gan uzņēmumiem — sagādātu drošu, ilgtspējīgi saražotu, konkurētspējīgu enerģiju par pieņemamu cenu un veicinātu pētniecību un inovāciju, izmantojot pievilcīgas investīcijas, un tam vajadzīga pilnīga Eiropas energosistēmas pārkārtošana. Šo mērķi var sasniegt tikai ar koordinētu rīcību un gan leģislatīviem, gan neleģislatīviem aktiem Savienības, makroreģionālā, reģionālā, nacionālā un vietējā līmenī.
Grozījums Nr. 4
Regulas priekšlikums
3.a apsvērums (jauns)
(3a)  Pilnībā funkcionējoša un noturīga Enerģētikas savienība pārveidotu Savienību par vadošu inovācijas, investīciju, izaugsmes un sociālās un ekonomiskās attīstības reģionu, kas savukārt sniegtu labu piemēru tam, kā īstenot vērienīgus mērķus klimata pārmaiņu mazināšanā, kuri ir nesaraujami saistīti ar pasākumiem inovācijas, investīciju un izaugsmes veicināšanai.
Grozījums Nr. 5
Regulas priekšlikums
4. apsvērums
(4)  Komisijas priekšlikums ir izstrādāts līdzās un pieņemts kopā ar vairākām citām iniciatīvām konkrētās enerģētikas politikas jomās, konkrētāk, atjaunojamo energoresursu, energoefektivitātes un tirgus modeļa jomā. Minētās iniciatīvas kopā veido tiesību aktu paketi, kuras pamatprincipi ir prioritāte energoefektivitātei, Savienības globālās līderpozīcijas atjaunojamo energoresursu jomā un taisnīgums pret enerģijas patērētājiem.
(4)  Komisijas priekšlikums ir izstrādāts līdzās un pieņemts kopā ar vairākām citām iniciatīvām konkrētās enerģētikas politikas jomās, konkrētāk, atjaunojamo energoresursu, energoefektivitātes (tostarp ēku energoefektivitātes) un tirgus modeļa jomā. Minētās iniciatīvas kopā veido tiesību aktu paketi, kuras pamatprincipi ir prioritāte energoefektivitātei, Savienības globālās līderpozīcijas atjaunojamo energoresursu jomā un taisnīgums pret enerģijas patērētājiem, tostarp risinot enerģētiskās nabadzības problēmu un veicinot godīgu konkurenci iekšējā tirgū.
Grozījums Nr. 6
Regulas priekšlikums
5. apsvērums
(5)  Eiropadome 2014. gada 24. oktobrī vienojās par Savienības klimata un enerģētikas politikas satvaru 2030. gadam, par pamatu izvirzot četrus galvenos mērķrādītājus: visā iekšējā tautsaimniecībā par vismaz 40 % samazināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas, par vismaz 27 % (orientējoties uz 30 %) uzlabot energoefektivitāti, panākt, ka vismaz 27 % no Savienībā patērētās enerģijas nāk no atjaunojamajiem energoresursiem, un panākt, ka elektrotīklu starpsavienotības rādītājs sasniedz vismaz 15 %. Tā noteica, ka atjaunojamo energoresursu mērķrādītājs ir saistošs Savienības līmenī un tiks sasniegts ar dalībvalstu devumiem, orientējoties uz vajadzību kopīgi sasniegt ES mērķrādītāju.
(5)  Eiropadome 2014. gada 24. oktobrī ierosināja Savienības klimata un enerģētikas politikas satvaru 2030. gadam, par pamatu izvirzot četrus galvenos mērķrādītājus: visā iekšējā tautsaimniecībā par vismaz 40 % samazināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas, par vismaz 27 % (orientējoties uz 30 %) uzlabot energoefektivitāti, panākt, ka vismaz 27 % no Savienībā patērētās enerģijas nāk no atjaunojamajiem energoresursiem, un panākt, ka elektrotīklu starpsavienotības rādītājs sasniedz vismaz 15 %. Tā noteica, ka atjaunojamo energoresursu mērķrādītājs ir saistošs Savienības līmenī un tiks sasniegts ar dalībvalstu devumiem, orientējoties uz vajadzību kopīgi sasniegt ES mērķrādītāju. Tomēr šajā regulā ir atspoguļoti nozaru tiesību aktos apstiprinātie mērķrādītāji.
Grozījums Nr. 7
Regulas priekšlikums
5.a apsvērums (jauns)
(5a)  Eiropadome 2014. gada 24. oktobrī piekrita, ka Komisija ar dalībvalstu atbalstu veiks neatliekamus pasākumus, lai steidzamības kārtā un ne vēlāk kā 2020. gadā nodrošinātu pašreizējo elektroenerģijas starpsavienojumu 10 % minimālā mērķa sasniegšanu vismaz tajās dalībvalstīs, kuras vēl nav sasniegušas integrācijas minimālo līmeni iekšējā enerģijas tirgū.
Grozījums Nr. 8
Regulas priekšlikums
6.a apsvērums (jauns)
(6a)  Parīzes nolīgums paredzēja daudz vērienīgāku pasaules mēroga mērķi klimata pārmaiņu mazināšanas jomā, tā parakstītājiem apņemoties saglabāt pasaules vidējās temperatūras pieaugumu krietni zem 2°C, salīdzinot ar pirmsindustriālo līmeni, un turpināt centienus, lai šis pieaugums nepārsniegtu 1,5°C, salīdzinot ar pirmsindustriālo līmeni. Savienībai ir jāsagatavojas daudz lielākam un straujākam emisiju samazinājumam, nekā tas sākotnēji bija paredzēts. Ņemot vērā attīstības gaitu un atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju ieviešanu, šādu samazinājumu tomēr ir iespējams panākt ar mazākām izmaksām, nekā tika lēsts iepriekš.
Grozījums Nr. 9
Regulas priekšlikums
6.b apsvērums (jauns)
(6b)  Saskaņā ar Parīzes nolīguma mērķi, proti, 21. gadsimta otrajā pusē panākt līdzsvaru starp antropogēnajām emisijām no avotiem un SEG piesaistījumiem piesaistītājos, Savienībai, pamatojoties uz vienlīdzības principu, būtu jātiecas Savienības iekšienē sasniegt nulles līmeņa emisijas līdz 2050. gadam un pēc tam panākt negatīvu emisiju īpatsvaru.
Grozījums Nr. 10
Regulas priekšlikums
6.c apsvērums (jauns)
(6c)  Klimata sistēmā kopējo siltumnīcefekta gāzu koncentrāciju atmosfērā ietekmē antropogēno emisiju kumulatīvais kopapjoms attiecīgā laikposmā. Lai izpildītu Parīzes nolīguma saistības, kopējais oglekļa dioksīda emisiju apmērs ir jāizvērtē atbilstīgi centieniem ierobežot temperatūras paaugstināšanos līdz 1,5°C, salīdzinot ar pirmsindustriālo līmeni, un Savienībai jānosaka taisnīga Savienības daļa atlikušajā oglekļa dioksīda emisiju kopapjomā. Ilgtermiņa klimata un enerģētikas stratēģijās vajadzētu ņemt vērā šo oglekļa dioksīda emisiju kopapjomu.
Grozījums Nr. 11
Regulas priekšlikums
6.d apsvērums (jauns)
(6d)  Savienībai un dalībvalstīm būtu regulāri jāpārskata klimata un enerģētikas mērķrādītāji un vajadzības gadījumā jāizvirza augstāki mērķrādītāji, lai ņemtu vērā secīgās pārskatīšanas, kas veiktas UNFCCC procesā, un jaunākos zinātniskos datus par klimata pārmaiņu tempu un ietekmi.
Grozījums Nr. 12
Regulas priekšlikums
6.e apsvērums (jauns)
(6e)  Lai arī Savienība apņēmās līdz 2030. gadam panākt vairāk nekā vērienīgus SEG samazinājumus, tā nevar apkarot klimata pārmaiņas tikai saviem spēkiem. Komisijai un dalībvalstīm būtu jāizmanto katra iespēja pārliecināt jo īpaši tās valstis, kuras gūst labumu no starptautiskās tirdzniecības ar Savienību, uzņemties proporcionālu daļu atbildības un palielināt savu mērķrādītāju līmeni līdz Savienības līmenim.
Grozījums Nr. 13
Regulas priekšlikums
7. apsvērums
(7)  Eiropadome 2014. gada 24. oktobrī14 arī secināja, ka būtu jāizstrādā uzticama un pārredzama pārvaldības sistēma, kas, neradot lieku administratīvo slogu, palīdzētu nodrošināt, ka ES sasniedz savus enerģētikas politikas mērķus, atvēlot dalībvalstīm vajadzīgo elastību un pilnībā respektējot dalībvalstu tiesības noteikt savu energoresursu struktūru. Tā uzsvēra, ka šāda pārvaldības sistēma būtu jāveido, izmantojot jau esošos elementus, piemēram, nacionālās klimata programmas un nacionālos atjaunojamo energoresursu un energoefektivitātes plānus, un ka atsevišķie plānošanas un ziņošanas pavedieni jāracionalizē un jāsavij. Tā arī vienojās stiprināt patērētāju lomu un tiesības un investoriem vajadzīgo pārredzamību un paredzamību, cita starpā sistemātiski sekojot pamatindikatoriem virzībā uz finansiāli pieejamu, drošu, konkurētspējīgu, aizsargātu un ilgtspējīgu energosistēmu, kā arī palīdzēt koordinēt nacionālās enerģētikas rīcībpolitikas un veicināt reģionālo sadarbību starp dalībvalstīm.
(7)  Eiropadome 2014. gada 24. oktobrī14 arī secināja, ka būtu jāizstrādā uzticama un pārredzama pārvaldības sistēma, kas, neradot lieku administratīvo slogu un nodrošinot pietiekamu elastīgumu dalībvalstīm, palīdzētu nodrošināt, ka ES sasniedz savus enerģētikas politikas mērķus, vienlaikus pilnībā respektējot dalībvalstu tiesības noteikt savu energoresursu struktūru. Tā uzsvēra, ka šāda pārvaldības sistēma būtu jāveido, izmantojot jau esošos elementus, piemēram, nacionālās klimata programmas un nacionālos atjaunojamo energoresursu un energoefektivitātes plānus, un ka atsevišķie plānošanas un ziņošanas pavedieni jāracionalizē un jāsavij. Tā arī vienojās stiprināt patērētāju lomu un tiesības un investoriem vajadzīgo pārredzamību un paredzamību, cita starpā sistemātiski sekojot pamatindikatoriem virzībā uz finansiāli pieejamu, drošu, konkurētspējīgu, aizsargātu un ilgtspējīgu energosistēmu, kā arī palīdzēt koordinēt nacionālās klimata un enerģētikas rīcībpolitikas un veicināt reģionālo sadarbību starp dalībvalstīm.
__________________
__________________
14 Eiropadomes 2014. gada 23.–24. oktobra secinājumi (EUCO 169/14).
14 Eiropadomes 2014. gada 23.–24. oktobra secinājumi (EUCO 169/14).
Grozījums Nr. 14
Regulas priekšlikums
10. apsvērums
(10)  Padomes 2015. gada 26. novembra secinājumos16 atzīts, ka Enerģētikas savienības pārvaldība būs svarīgs instruments centienos sekmīgi un efektīvi izveidot Enerģētikas savienību un sasniegt tās mērķus. Tajos uzsvērts, ka pārvaldības sistēmai vajadzētu būt balstītai uz principiem, kas paredz klimata un enerģētikas rīcībpolitiku īstenošanas stratēģisko plānošanu un ziņošanu par to savstarpēji integrēt, kā arī par enerģētikas un klimata politiku atbildīgo aktoru darbību koordinēt Savienības, reģionālā un nacionālā līmenī. Tajos turklāt tika uzsvērts, ka pārvaldībai būtu jānodrošina apstiprināto 2030. gadam nosprausto enerģētikas un klimata mērķrādītāju sasniegšana un ka pārvaldība dotu iespēju uzraudzīt Savienības kopīgo progresu virzībā uz piecās Enerģētikas savienības dimensijās izvirzītajiem rīcībpolitiskajiem mērķiem.
(10)  Padomes 2015. gada 26. novembra secinājumos16 atzīts, ka Enerģētikas savienības pārvaldība būs svarīgs instruments centienos sekmīgi un efektīvi izveidot Enerģētikas savienību un sasniegt tās mērķus. Tajos uzsvērts, ka pārvaldības sistēmai vajadzētu būt balstītai uz principiem, kas paredz klimata un enerģētikas rīcībpolitiku īstenošanas stratēģisko plānošanu un ziņošanu par to savstarpēji integrēt, kā arī par enerģētikas un klimata politiku atbildīgo aktoru darbību koordinēt Savienības, reģionālā un nacionālā līmenī. Tajos turklāt tika uzsvērts, ka pārvaldībai būtu jānodrošina apstiprināto 2030. gadam nosprausto enerģētikas un klimata mērķrādītāju sasniegšana un ka pārvaldība dotu iespēju uzraudzīt katras dalībvalsts un Savienības kopīgo progresu virzībā uz piecās Enerģētikas savienības dimensijās izvirzītajiem mērķrādītājiem un mērķiem.
__________________
__________________
16 Padomes 2015. gada 26. novembra secinājumi (EUCO 14632/15).
16 Padomes 2015. gada 26. novembra secinājumi (EUCO 14632/15).
Grozījums Nr. 15
Regulas priekšlikums
12. apsvērums
(12)  Tāpēc galvenajam Enerģētikas savienības pārvaldības mērķim vajadzētu būt: dot iespēju sasniegt Enerģētikas savienības mērķus un jo īpaši 2030. gada klimata un enerģētikas satvara mērķrādītājus. Tāpēc šī regula ir saistīta ar sektorālajiem tiesību aktiem, ar kuriem tiek īstenoti 2030. gadam nospraustie enerģētikas un klimata mērķrādītāji. Lai gan dalībvalstīm ir vajadzīga elastība izvēlēties rīcībpolitikas, kas vislabāk sader ar valsts energoresursu struktūru un vislabāk atbilst valsts vajadzībām, šai elastībai vajadzētu būt savienojamai ar ciešāku tirgus integrāciju, lielāku konkurenci, klimata un enerģētikas mērķu sasniegšanu un pakāpenisku pāreju uz mazoglekļa ekonomiku.
(12)  Tāpēc galvenajam Enerģētikas savienības pārvaldības mērķim vajadzētu būt: dot iespēju sasniegt Enerģētikas savienības mērķus un jo īpaši 2030. gada klimata un enerģētikas satvara mērķrādītājus SEG emisiju samazināšanas, atjaunojamo energoresursu un energoefektivitātes jomā. Tāpēc šī regula ir saistīta ar sektorālajiem tiesību aktiem, ar kuriem tiek īstenoti 2030. gadam nospraustie enerģētikas un klimata mērķrādītāji. Lai gan dalībvalstīm ir vajadzīga elastība izvēlēties rīcībpolitikas, kas vislabāk sader ar valsts energoresursu struktūru un vislabāk atbilst valsts vajadzībām, šai elastībai vajadzētu būt savienojamai ar ciešāku tirgus integrāciju, lielāku konkurenci, klimata un enerģētikas mērķu sasniegšanu un pakāpenisku pāreju uz ilgtspējīgu mazoglekļa ekonomiku, pamatojoties uz sevišķi energoefektīvu, uz atjaunojamiem energoresursiem balstītu enerģētikas sistēmu. Būtu jāievieš ilgtermiņa klimata un enerģētikas stratēģiju obligāta veidne, lai nodrošinātu šo stratēģiju kvalitāti un salīdzināmību.
Grozījums Nr. 16
Regulas priekšlikums
13. apsvērums
(13)  Lai varētu notikt pāreja uz mazoglekļa ekonomiku, jāmainās investīciju modeļiem un vajadzīgi attiecīgi stimuli visā rīcībpolitiku spektrā. Lai panāktu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumus, ir jākāpina Eiropas ekonomikas efektivitāte un inovativitāte, un šiem samazinājumiem turklāt būtu jāuzlabo gaisa kvalitāte.
(13)  Lai varētu notikt sociāli pieņemama pāreja uz ilgtspējīgu mazoglekļa ekonomiku, būtiski jāmainās investīciju modeļiem, jo īpaši attiecībā uz publiskām un privātām investīcijām, un vajadzīgi attiecīgi stimuli visā rīcībpolitiku spektrā, kā arī jāveic reģionālo tirgu reformas. Lai panāktu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumus, ir jākāpina Eiropas ekonomikas efektivitāte un inovativitāte, un šiem samazinājumiem turklāt būtu jārada ilgtspējīgas darbvietas un jāuzlabo gaisa kvalitāte.
Grozījums Nr. 17
Regulas priekšlikums
13.a apsvērums (jauns)
(13a)  Savienībai un dalībvalstīm būtu jāveic konkrētas darbības, ar kurām aizliegtu subsīdijas enerģijai, vismaz fosilajam kurināmajam, lai izpildītu G7 un G20, kā arī Parīzes nolīguma starptautiskās saistības.
Grozījums Nr. 18
Regulas priekšlikums
14. apsvērums
(14)  Tā kā siltumnīcefekta gāzes un gaisa piesārņotāju avoti galvenokārt ir vieni un tie paši, uz SEG samazināšanu vērsta rīcībpolitika var līdztekus uzlabot gaisa kvalitāti, tā kompensējot daļu SEG samazināšanas īstermiņa izmaksu vai visas šīs izmaksas. Tā kā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/81/EK18 ziņotie dati ir vērtīgs resurss SEG pārskata un nacionālo plānu sagatavošanā, būtu jāņem vērā, cik svarīgi ir apkopot un ziņot datus, kas saskaņā ar Direktīvu 2001/81/EK sniegtajos ziņojumos un SEG pārskatā ir saskanīgi.
(14)  Tā kā siltumnīcefekta gāzes un gaisa piesārņotāju avoti galvenokārt ir vieni un tie paši, uz SEG samazināšanu vērsta rīcībpolitika var līdztekus uzlabot sabiedrības veselību un gaisa kvalitāti, jo īpaši pilsētu rajonos, tā kompensējot SEG samazināšanas īstermiņa izmaksas. Tā kā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/81/EK18 ziņotie dati ir vērtīgs resurss SEG pārskata un nacionālo plānu sagatavošanā, būtu jāņem vērā, cik svarīgi ir apkopot un ziņot datus, kas saskaņā ar Direktīvu 2001/81/EK sniegtajos ziņojumos un SEG pārskatā ir saskanīgi.
__________________
__________________
18 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/81/EK par valstīm noteikto maksimāli pieļaujamo emisiju dažām atmosfēru piesārņojošām vielām (OV L 309, 27.11.2001., 22. lpp.).
18 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/81/EK par valstīm noteikto maksimāli pieļaujamo emisiju dažām atmosfēru piesārņojošām vielām (OV L 309, 27.11.2001., 22. lpp.).
Grozījums Nr. 19
Regulas priekšlikums
16. apsvērums
(16)  Kā paredz Komisijas stingrā apņemšanās panākt labāku regulējumu, Enerģētikas savienības pārvaldībai vajadzētu ievērojami mazināt dalībvalstu, Komisijas un citu Savienības iestāžu administratīvo slogu, kā arī nodrošināt Savienības un nacionālā līmeņa rīcībpolitiku un pasākumu saskanību un piemērotību attiecībā uz energosistēmas pārkārtošanu virzībā uz mazoglekļa ekonomiku.
(16)  Kā paredz Komisijas stingrā apņemšanās panākt labāku regulējumu un saskaņā ar pētniecības, inovācijas un investīciju politiku, Enerģētikas savienības pārvaldībai vajadzētu ievērojami mazināt dalībvalstu un attiecīgo ieinteresēto personu, Komisijas un citu Savienības iestāžu administratīvo sarežģītību, kā arī nodrošināt Savienības, makroreģionālā, reģionālā, nacionālā un vietējā līmeņa rīcībpolitiku un pasākumu saskanību un piemērotību attiecībā uz energosistēmas pārkārtošanu virzībā uz ilgtspējīgu mazoglekļa ekonomiku.
Grozījums Nr. 20
Regulas priekšlikums
17. apsvērums
(17)  Enerģētikas savienības mērķu sasniegšana būtu jānodrošina ar Savienības iniciatīvām līdztekus integrētajos nacionālajos enerģētikas un klimata plānos izvirzītajām saskanīgajām nacionālajām rīcībpolitikām. Savienības sektorālajos tiesību aktos enerģētikas un klimata jomā ir noteiktas plānošanas prasības, kas ir bijuši lietderīgi instrumenti pārmaiņu veicināšanai nacionālā līmenī. Tā kā prasības ieviestas dažādos laikos, tās dažkārt pārklājas un tajās nav pietiekami ņemtas vērā dažādās politikas jomās iespējamās sinerģijas un mijiedarbība starp tām. Tāpēc plānošana, ziņošana un monitorings, kas klimata un enerģētikas jomā pašlaik rit nošķirti, pēc iespējas vairāk būtu jāracionalizē un savstarpēji jāintegrē.
(17)  Enerģētikas savienības mērķrādītāju un mērķu sasniegšana būtu jānodrošina ar Savienības iniciatīvām līdztekus integrētajos nacionālajos enerģētikas un klimata plānos izvirzītajām saskanīgajām nacionālajām rīcībpolitikām. Savienības sektorālajos tiesību aktos enerģētikas un klimata jomā ir noteiktas plānošanas prasības, kas ir bijuši lietderīgi instrumenti pārmaiņu veicināšanai nacionālā līmenī. Tā kā prasības ieviestas dažādos laikos, tās dažkārt pārklājas un tajās nav pietiekami ņemtas vērā dažādās politikas jomās iespējamās sinerģijas un mijiedarbība starp tām, tādējādi kaitējot rentabilitātei. Plānošana, ziņošana un monitorings, kas klimata un enerģētikas jomā pašlaik rit nošķirti, attiecīgā gadījumā būtu jāracionalizē un savstarpēji jāintegrē.
Grozījums Nr. 21
Regulas priekšlikums
17.a apsvērums (jauns)
(17a)  Nolūkā realizēt dekarbonizāciju ir nepieciešams pašreizējo un plānoto rīcībpolitiku un pasākumu mijiedarbības novērtējums, un dalībvalstīm būtu jāsagatavo kvantitatīvs un kvalitatīvs vērtējums.
Grozījums Nr. 22
Regulas priekšlikums
17.b apsvērums (jauns)
(17b)  Dalībvalstīm būtu jānodrošina nacionālo enerģētikas un klimata plānu un mazoglekļa emisiju ilgtermiņa stratēģiju rīcībpolitikas saskanība ar ANO Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam.
Grozījums Nr. 23
Regulas priekšlikums
18. apsvērums
(18)  Integrētajiem nacionālajiem enerģētikas un klimata plāniem būtu jāaptver desmit gadus ilgi periodi un jāsniedz pārskats par pašreizējo energosistēmu un rīcībpolitisko situāciju. Tajos būtu jānosaka nacionālie mērķi katrā no piecām Enerģētikas savienības pamatdimensijām, kā arī attiecīgās rīcībpolitikas un pasākumi šo mērķu sasniegšanai, un to pamatā jābūt analīzei. Nacionālajos plānos, kas aptver pirmo periodu — no 2021. līdz 2030. gadam —, īpaša uzmanība jāveltī 2030. gadam izvirzītajiem siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanas, atjaunojamo energoresursu, energoefektivitātes un elektrotīklu starpsavienojumu mērķrādītājiem. Dalībvalstīm būtu jātiecas panākt, lai nacionālie plāni būtu saskanīgi ar ilgtspējīgas attīstības mērķiem un palīdzētu šos mērķus sasniegt.
(18)  Integrētajiem nacionālajiem enerģētikas un klimata plāniem būtu jāaptver desmit gadus ilgi periodi un jāsniedz pārskats par pašreizējo energosistēmu un rīcībpolitisko situāciju. Tajos būtu jānosaka nacionālie mērķrādītāji vai mērķi katrā no piecām Enerģētikas savienības pamatdimensijām, kā arī attiecīgās rīcībpolitikas un pasākumi šo mērķu sasniegšanai, un to pamatā jābūt analīzei. Nacionālajos plānos, kas aptver pirmo periodu — no 2021. līdz 2030. gadam —, īpaša uzmanība jāveltī 2030. gadam izvirzītajiem siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanas, atjaunojamo energoresursu, energoefektivitātes un elektrotīklu starpsavienojumu mērķrādītājiem. Dalībvalstīm būtu jātiecas panākt, lai nacionālie plāni būtu saskanīgi ar ilgtspējīgas attīstības mērķiem un palīdzētu šos mērķus sasniegt.
Grozījums Nr. 24
Regulas priekšlikums
18.a apsvērums (jauns)
(18a)  Sagatavojot integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu, dalībvalstīm būtu jāizvērtē enerģētiskās nabadzības skarto mājsaimniecību skaits, ņemot vērā nepieciešamos iekšzemes energopakalpojumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu dzīves pamatstandartus attiecīgās valsts kontekstā, un ko mājsaimniecības, iespējams, nevar atļauties tādu problēmu kombinācijas dēļ kā zemi ienākumi, augsti izdevumi par enerģiju un zema energoefektivitāte. Dalībvalstīm būtu jāizklāsta pašreizējās un plānotās rīcībpolitikas un pasākumi enerģētiskās nabadzības novēršanai un vajadzības gadījumā jāiekļauj nacionālais mērķis samazināt enerģētiskās nabadzības skarto mājsaimniecību skaitu. Komisijai būtu jāpieņem vienota metodika, kā dalībvalstīm definēt enerģētisko nabadzību, un katrai dalībvalstij būtu jādefinē enerģētiskās nabadzības skartās mājsaimniecības saskaņā ar konkrētajiem apstākļiem valstī.
Grozījums Nr. 25
Regulas priekšlikums
18.b apsvērums (jauns)
(18b)  Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka Savienības finansējums no 2014.–2020. gada daudzgadu finanšu shēmas tiek iekļauts to integrētajos nacionālajos enerģētikas un klimata plānos. Valsts piešķīrumiem no daudzgadu finanšu shēmas pēc 2020. gada būtu aktīvi jāpalīdz sasniegt Enerģētikas savienības mērķrādītājus un mērķus, jo īpaši siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas jomās, ietverot piesaistījumus piesaistītājos, atjaunojamo enerģiju un energoefektivitāti. Šajā ziņā plānošanas procesam valstu un vietējā līmenī attiecībā uz daudzgadu finanšu shēmu pēc 2020. gada būtu jānotiek saistībā ar Komisijas novērtējumu par integrētajiem nacionālajiem enerģētikas un klimata plāniem, lai atspoguļotu izvirzītos vērienīgos mērķus, jo īpaši ņemot vērā Parīzes nolīguma un ilgtspējīgas attīstības mērķus.
Grozījums Nr. 26
Regulas priekšlikums
19.a apsvērums (jauns)
(19a)  Dalībvalstīm būtu jāizveido pastāvīga daudzlīmeņu enerģētikas dialoga platforma, iesaistot tajā vietējās pārvaldes iestādes, pilsoniskās sabiedrības organizācijas, darījumu aprindas, investorus un citas attiecīgās ieinteresētās personas, lai apspriestu dažādas iespējas, kas paredzētas enerģētikas un klimata rīcībpolitikās. Šīs platformas kontekstā būtu jāapspriež integrētie nacionālie enerģētikas un klimata plāni, kā arī klimata un enerģētikas ilgtermiņa stratēģijas.
Grozījums Nr. 27
Regulas priekšlikums
20. apsvērums
(20)  Rīcībpolitiku un pasākumu īstenošana enerģētikas un klimata jomā atstāj ietekmi uz vidi. Tāpēc dalībvalstīm būtu jānodrošina, lai sabiedrībai tiktu dotas agrīnas un reālas iespējas iesaistīties integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu sagatavošanā un tās apspriešanā, attiecīgā gadījumā atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2001/42/EK24 un Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (“ANO/EEK”) 1998. gada 25. jūnija Konvencijai par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (“Orhūsas konvencija”). Dalībvalstīm turklāt būtu jānodrošina sociālo partneru iesaiste integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu sagatavošanā.
(20)  Rīcībpolitiku un pasākumu īstenošana enerģētikas un klimata jomā atstāj ietekmi uz vidi. Tāpēc dalībvalstīm būtu jānodrošina, lai sabiedrībai tiktu dotas agrīnas un reālas iespējas aktīvi iesaistīties integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu un ilgtermiņa klimata un enerģētikas stratēģiju sagatavošanā un apspriešanā, attiecīgā gadījumā atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2001/42/EK24 un Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (“ANO/EEK”) 1998. gada 25. jūnija Konvencijai par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (“Orhūsas konvencija”). Dalībvalstīm turklāt jau agrīnos integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu un ilgtermiņa stratēģiju plānošanas un ziņošanas procesu un sagatavošanas posmos būtu jānodrošina sociālo partneru, vietējo iestāžu un visu attiecīgo ieinteresēto personu iesaiste.
__________________
__________________
24 Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 27. jūnija Direktīva 2001/42/EK par noteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējumu (OV L 197, 21.7.2001., 30. lpp.)
24 Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 27. jūnija Direktīva 2001/42/EK par noteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējumu (OV L 197, 21.7.2001., 30. lpp.)
Grozījums Nr. 28
Regulas priekšlikums
21. apsvērums
(21)  Sekmīgi sasniegt Enerģētikas savienības mērķus nebūs iespējams bez reģionālās sadarbības. Lai novērstu nesaskanību un potenciālu negatīvu ietekmi uz citām dalībvalstīm un nodrošinātu, ka kopīgi tiek sasniegti kopīgie mērķi, dalībvalstīm būtu jādod iespēja izteikt piezīmes par citu dalībvalstu plāniem pirms to galīgās redakcijas izstrādes. Lai uzlabotu pasākumu lietderību un efektivitāti un sekmētu tirgus integrāciju un enerģētisko drošību, būtu katrā ziņā reģionāli jāsadarbojas nacionālo plānu izstrādē un to galīgās redakcijas izstrādē, kā ar to vēlākajā īstenošanā.
(21)  Dalībvalstīm ir nepieciešama makroreģionālā un reģionālā sadarbība, lai kopīgi īstenotu atsevišķas rīcībpolitikas un pasākumus, kas veicina kopējo mērķrādītāju un mērķu sasniegšanu izmaksoptimālā veidā. Komisijai būtu jāveicina šāda sadarbība starp dalībvalstīm. Lai novērstu nesaskanību un potenciālu negatīvu ietekmi uz citām dalībvalstīm un nodrošinātu, ka kopīgi tiek sasniegti kopīgie mērķi, dalībvalstīm būtu jādod arī iespēja izteikt piezīmes par citu dalībvalstu plāniem pirms to galīgās redakcijas izstrādes. Lai uzlabotu pasākumu lietderību un efektivitāti un sekmētu tirgus integrāciju un enerģētisko drošību, būtu katrā ziņā makroreģionāli un reģionāli jāsadarbojas nacionālo plānu izstrādē un to galīgās redakcijas izstrādē, kā ar to vēlākajā īstenošanā.
Grozījums Nr. 30
Regulas priekšlikums
22. apsvērums
(22)  Lai nodrošinātu nacionālo rīcībpolitiku un pasākumu pārredzamību un paredzamību, tādējādi dodot drošību investoriem, nacionālajiem plāniem vajadzētu būt stabiliem. Tomēr vienu reizi plāna aptvertajā desmit gadu periodā būtu jāparedz nacionālo plānu atjauninājumi, lai dalībvalstīm dotu iespēju pielāgoties būtiskiem mainīgiem apstākļiem. Plānus, kas aptver 2021.–2030. gada periodu, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai atjaunināt līdz 2024. gada 1. janvārim. Mērķrādītāji, mērķi un devumi būtu jāmaina tikai tā, lai tie kopumā kļūtu vērienīgāki, it sevišķi 2030. gadam nosprausto enerģētikas un klimata mērķrādītāju kontekstā. Atjauninājumos dalībvalstīm būtu jācenšas mazināt jebkādu negatīvu ietekmi uz vidi, kas noskaidrojusies integrētajā ziņošanā.
(22)  Lai nodrošinātu nacionālo rīcībpolitiku un pasākumu pārredzamību un paredzamību, tādējādi nodrošinot investīciju noteiktību, nacionālajiem plāniem vajadzētu būt stabiliem. Regulāra nacionālo plānu iesniegšana pēc katra desmit gadu perioda dod dalībvalstīm iespēju pielāgoties būtiskiem mainīgiem apstākļiem. Mērķrādītāji un mērķi būtu jāmaina tikai tā, lai tie kopumā kļūtu vērienīgāki, it sevišķi nosprausto enerģētikas un klimata mērķrādītāju kontekstā. Minētajos plānos dalībvalstīm būtu jācenšas mazināt jebkādu negatīvu ietekmi uz vidi, kas noskaidrojusies integrētajā ziņošanā.
Grozījums Nr. 31
Regulas priekšlikums
23. apsvērums
(23)  Lai sekmētu ekonomikas pārkārtošanu, nodarbinātību, izaugsmi un plašāku ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu, kā arī taisnīgi un izmaksefektīvi virzītos uz Parīzes nolīgumā izvirzīto ilgtermiņa mērķi, ir katrā ziņā vajadzīgas stabilas ilgtermiņa mazemisiju stratēģijas. Turklāt Parīzes nolīguma puses ir aicinātas līdz 2020. gadam izziņot savas ilgtermiņa stratēģijas attīstībai ar mazām siltumnīcefekta gāzu emisijām laikposmā līdz gadsimta vidum.
(23)  Lai sekmētu ekonomikas pārkārtošanu, nodarbinātību, izaugsmi un plašāku ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu, kā arī taisnīgi un izmaksefektīvi virzītos uz Parīzes nolīgumā izvirzīto ilgtermiņa mērķi, ir katrā ziņā vajadzīgas stabilas ilgtermiņa klimata un enerģētikas stratēģijas. Turklāt Parīzes nolīguma puses ir aicinātas līdz 2020. gadam izziņot savas ilgtermiņa stratēģijas attīstībai ar mazām siltumnīcefekta gāzu emisijām laikposmā līdz gadsimta vidum.
Grozījums Nr. 32
Regulas priekšlikums
23.a apsvērums (jauns)
(23a)  Dalībvalstīm būtu jāizstrādā ilgtermiņa klimata un enerģētikas stratēģijas 2050. gadam un laikposmam pēc tam, nosakot visas vajadzīgās pārmaiņas dažādās nozarēs, kas jāveic, lai pārietu uz atjaunojamo energoresursu sistēmu un sasniegtu Parīzes nolīguma mērķus. Stratēģijām būtu jāatbilst taisnīgai Savienības daļai atlikušajā oglekļa dioksīda emisiju kopapjomā, un tās būtu jāizstrādā atklātā un pārredzamā veidā, pilnībā iesaistot attiecīgās ieinteresētās personas. Integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu pamatā vajadzētu būt ilgtermiņa klimata un enerģētikas stratēģijām un būtu tām jāatbilst.
Grozījums Nr. 33
Regulas priekšlikums
23.b apsvērums (jauns)
(23b)  Zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (LULUCF) nozare ir ļoti apdraudēta un ļoti jutīga pret klimata pārmaiņām. Vienlaikus šai nozarei ir milzīgs potenciāls nodrošināt ilgtermiņa ieguvumus klimata jomā un sniegt ievērojamu devumu Savienības un starptautisko ilgtermiņa klimata mērķu sasniegšanā. Devumu klimata pārmaiņu mazināšanā šī nozare var nodrošināt dažādos veidos, jo īpaši samazinot emisijas un saglabājot un uzlabojot piesaistītājus un oglekļa uzkrājumus, kā arī nodrošinot biomateriālus, kas var aizstāt fosilos vai oglekļietilpīgos materiālus. Lai pasākumi, kuru mērķis ir jo īpaši palielināt spēju sekvestrēt oglekli, būtu efektīvi, ir būtiski nodrošināt ilgtspējīgu resursu pārvaldību un oglekļa krātuvju ilgtermiņa stabilitāti un pielāgotiesspēju. Ilgtermiņa stratēģijas ir būtiskas, lai ilgākā laikposmā būtu iespējamas ilgtspējīgas investīcijas.
Grozījums Nr. 34
Regulas priekšlikums
23.c apsvērums (jauns)
(23c)  Izstrādājot turpmākos starpsavienojumus, ir būtiski veikt pilnīgu izmaksu un ieguvumu novērtējumu, ietverot pilnīgu tehnisko, sociālekonomisko un vidisko ietekmi, kā tas prasīts TEN-E regulā, un ņemt vērā starpsavienojumu pozitīvās papildu sekas, tādas kā atjaunojamo energoresursu integrācija, piegādes drošība un lielāka konkurence iekšējā tirgū.
Grozījums Nr. 35
Regulas priekšlikums
24. apsvērums
(24)  Tāpat kā plānošanas gadījumā, Savienības sektorālie tiesību akti enerģētikas un klimata jomā nosaka ziņošanas prasības, kas bieži vien bijušas lietderīgi instrumenti pārmaiņu veicināšanai nacionālā līmenī, bet, tā kā prasības ieviestas dažādos laikos, tās dažkārt pārklājas un tajās nav pietiekami ņemtas vērā dažādās politikas jomās — piemēram, SEG mazināšanā, atjaunojamo energoresursu jomā, energoefektivitātē un tirgus integrācijā — iespējamās sinerģijas un mijiedarbība starp tām. Lai panāktu pareizo līdzsvaru starp vajadzību nodrošināt pienācīgu sekojumu nacionālo plānu īstenošanai un vajadzību mazināt administratīvo slogu, dalībvalstīm būtu jāsagatavo divgadu progresa ziņojumi par plānu īstenošanu un citām energosistēmas norisēm. Tomēr dažas ziņas, konkrētāk, ziņas par klimatu, kuru sniegšana izriet no Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCCC) un Savienības regulām, tomēr būtu jāsniedz ik gadu.
(24)  Tāpat kā plānošanas gadījumā, Savienības sektorālie tiesību akti enerģētikas un klimata jomā nosaka ziņošanas prasības, kas bieži vien papildus tirgus reformām bijušas lietderīgi instrumenti pārmaiņu veicināšanai nacionālā līmenī, bet, tā kā prasības ieviestas dažādos laikos, tās dažkārt pārklājas un ir nerentablas, kā arī tajās nav pietiekami ņemtas vērā dažādās politikas jomās — piemēram, SEG mazināšanā, atjaunojamo energoresursu jomā, energoefektivitātē un tirgus integrācijā — iespējamās sinerģijas un mijiedarbība starp tām. Lai panāktu pareizo līdzsvaru starp vajadzību nodrošināt pienācīgu sekojumu nacionālo plānu īstenošanai un vajadzību mazināt administratīvo sarežģītību, dalībvalstīm būtu jāsagatavo divgadu progresa ziņojumi par plānu īstenošanu un citām energosistēmas norisēm. Tomēr dažas ziņas, konkrētāk, ziņas par klimatu, kuru sniegšana izriet no Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCCC) un Savienības regulām, tomēr būtu jāsniedz ik gadu.
Grozījums Nr. 36
Regulas priekšlikums
25. apsvērums
(25)  Integrētajos dalībvalstu progresa ziņojumos būtu jāaplūko tie paši elementi, kas paredzēti nacionālo plānu veidnē. Tā kā integrētie progresa ziņojumi ir tehniska rakstura un pirmie progresa ziņojumi jāsniedz 2021. gadā, ziņojumu veidne būtu jānosaka vēlākā īstenošanas aktā vai aktos. Progresa ziņojumi būtu jāsagatavo, lai garantētu pārredzamību Savienībai, citām dalībvalstīm un tirgus dalībniekiem, tostarp patērētājiem. Tiem vajadzētu pilnīgi aptvert visas piecas Enerģētikas savienības dimensijas un pirmajā periodā vienlaikus īpašu uzsvaru likt uz jomām, uz kurām attiecas 2030. gada klimata un enerģētikas politikas satvara mērķrādītāji.
(25)  Integrētajos dalībvalstu progresa ziņojumos būtu jāaplūko tie paši elementi, kas paredzēti nacionālo plānu veidnē. Tā kā integrētie progresa ziņojumi ir tehniska rakstura un pirmie progresa ziņojumi jāsniedz 2021. gadā, ziņojumu veidne būtu jānosaka vēlākā īstenošanas aktā vai aktos. Progresa ziņojumi būtu jāsagatavo, lai garantētu pārredzamību Savienībai, citām dalībvalstīm, reģionālajām un vietējām iestādēm, tirgus dalībniekiem, tostarp patērētājiem, un citām ieinteresētajām personām, kā arī sabiedrībai kopumā. Tiem vajadzētu pilnīgi aptvert visas piecas Enerģētikas savienības dimensijas un pirmajā periodā vienlaikus īpašu uzsvaru likt uz jomām, uz kurām attiecas 2030. gada klimata un enerģētikas politikas satvara mērķrādītāji.
Grozījums Nr. 37
Regulas priekšlikums
28. apsvērums
(28)  Regulas (ES) Nr. 525/2013 īstenošanā gūtā pieredze liecina, cik liela nozīme ir informācijas pārredzamībai, precizitātei, saskanībai, pilnīgumam un salīdzināmībai. Balstoties uz šo pieredzi, šai regulai būtu jānodrošina, ka dalībvalstu progresa ziņojumos būtiska vieta tiek atvēlēta ziņām par rīcībpolitikām un pasākumiem un prognozēm. Šajos ziņojumos sniegtajai informācijai vajadzētu būt katrā ziņā vajadzīgai Regulas [ ] [ESR] saistību savlaicīgas izpildes pierādīšanai. Sistēmu pārvaldīšanai un pastāvīgai uzlabošanai gan Savienības, gan dalībvalstu līmenī līdzās labākiem norādījumiem par ziņošanu vajadzētu ievērojami palīdzēt aizvien uzlabot informāciju, kas vajadzīga, lai sekotu dekarbonizācijas dimensijas īstenošanas progresam.
(28)  Regulas (ES) Nr. 525/2013 īstenošanā gūtā pieredze liecina, cik liela nozīme ir informācijas pārredzamībai, precizitātei, saskanībai, pilnīgumam un salīdzināmībai. Balstoties uz šo pieredzi, šai regulai būtu jānodrošina, ka dalībvalstis izmanto uzticamus un konsekventus datus un pieņēmumus visās piecās dimensijās un dara publiski pieejamus datus, kas izmantoti scenāriju izstrādē un modelēšanā, un ka dalībvalstu progresa ziņojumos būtiska vieta tiek atvēlēta ziņām par rīcībpolitikām un pasākumiem un prognozēm. Šajos ziņojumos sniegtajai informācijai vajadzētu būt katrā ziņā vajadzīgai Regulas [ ] [ESR] saistību savlaicīgas izpildes pierādīšanai. Sistēmu pārvaldīšanai un pastāvīgai uzlabošanai gan Savienības, gan dalībvalstu līmenī līdzās labākiem norādījumiem par ziņošanu vajadzētu ievērojami palīdzēt aizvien uzlabot informāciju, kas vajadzīga, lai sekotu dekarbonizācijas dimensijas īstenošanas progresam.
Grozījums Nr. 38
Regulas priekšlikums
30. apsvērums
(30)  Lai mazinātu dalībvalstīm un Komisijai radīto administratīvo slogu, Komisijai būtu jāizveido tiešsaistes ziņošanas platforma, kas atvieglotu saziņu un veicinātu sadarbību. Tam vajadzētu nodrošināt ziņojumu savlaicīgu iesniegšanu un uzlabot nacionālās ziņošanas pārredzamību. E-ziņošanas platformai vajadzētu papildināt, ņemt vērā un izmantot esošos — piemēram, Eiropas Vides aģentūras, Eurostat un Kopīgā pētniecības centra — ziņošanas procesus, datubāzes un e-rīkus, kā arī Savienības vides vadības un audita shēmas sniegto pieredzi.
(30)  Lai palielinātu pārredzamību enerģētikas un klimata politikas veidošanā un mazinātu dalībvalstīm un Komisijai radīto administratīvo sarežģītību, Komisijai būtu jāizveido publiska tiešsaistes platforma, kas atvieglotu publisku piekļuvi informācijai, saziņu starp Komisiju un dalībvalstīm, kā arī sadarbību dalībvalstu starpā. Tam vajadzētu nodrošināt ziņojumu savlaicīgu iesniegšanu un uzlabot nacionālās ziņošanas pārredzamību. E-platformai vajadzētu papildināt, ņemt vērā un izmantot esošos — piemēram, Eiropas Vides aģentūras, Eurostat un Kopīgā pētniecības centra — ziņošanas procesus, datubāzes un e-rīkus, kā arī Savienības vides vadības un audita shēmas sniegto pieredzi.
Grozījums Nr. 39
Regulas priekšlikums
31. apsvērums
(31)  Kas attiecas uz datiem, kas Komisijai sniedzami nacionālās plānošanas un ziņošanas ietvaros, dalībvalstīm nebūtu dubultā jāsniedz dati un statistikas dati, kas jau darīti pieejami ar Eurostat starpniecību atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 223/200927 tādā pašā formā, kā vajadzīgs šajā regulā noteikto plānošanas un ziņošanas pienākumu izpildei, un joprojām ar tādām pašām vērtībām ir pieejami no Eurostat. Ja tas ir iespējams un laika ziņā ir lietderīgi, nacionālajos enerģētikas un klimata plānos sniegtajiem datiem un prognozēm būtu jābalstās uz Eurostat datiem un Regulā (EK) Nr. 223/2009 paredzēto Eiropas statistikas datu ziņošanas metodiku un jābūt ar tiem saskanīgiem.
(31)  Lai izvairītos no novēlotas rīcības Savienības līmenī, Komisijai nolūkā novērtēt paveikto 2030. gada mērķrādītāju sasniegšanā būtu jāizmanto Eiropas Vides aģentūras sniegtās gada SEG emisiju, atjaunojamo energoresursu un energoefektivitātes aplēses. Kas attiecas uz datiem, kas Komisijai sniedzami nacionālās plānošanas un ziņošanas ietvaros, dalībvalstīm nebūtu dubultā jāsniedz dati un statistikas dati, kas jau darīti pieejami ar Eurostat starpniecību atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 223/200927 tādā pašā formā, kā vajadzīgs šajā regulā noteikto plānošanas un ziņošanas pienākumu izpildei, un joprojām ar tādām pašām vērtībām ir pieejami no Eurostat. Ja tas ir iespējams un laika ziņā ir lietderīgi, nacionālajos enerģētikas un klimata plānos sniegtajiem datiem un prognozēm būtu jābalstās uz Eurostat datiem un Regulā (EK) Nr. 223/2009 paredzēto Eiropas statistikas datu ziņošanas metodiku un jābūt ar tiem saskanīgiem.
__________________
__________________
27 Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 11. marta Regula (EK) Nr. 223/2009 par Eiropas statistiku un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1101/2008 par tādas statistikas informācijas nosūtīšanu Eiropas Kopienu Statistikas birojam, uz kuru attiecas konfidencialitāte, Padomes Regulu (EK) Nr. 322/97 par Kopienas statistiku un Padomes Lēmumu 89/382/EEK, Euratom, ar ko nodibina Eiropas Kopienu Statistikas programmu komiteju (OV L 87, 31.3.2009., 164. lpp.).
27 Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 11. marta Regula (EK) Nr. 223/2009 par Eiropas statistiku un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1101/2008 par tādas statistikas informācijas nosūtīšanu Eiropas Kopienu Statistikas birojam, uz kuru attiecas konfidencialitāte, Padomes Regulu (EK) Nr. 322/97 par Kopienas statistiku un Padomes Lēmumu 89/382/EEK, Euratom, ar ko nodibina Eiropas Kopienu Statistikas programmu komiteju (OV L 87, 31.3.2009., 164. lpp.).
Grozījums Nr. 40
Regulas priekšlikums
32. apsvērums
(32)  Paturot prātā vajadzību kopīgi sasniegt Enerģētikas savienības stratēģijā izvirzītos mērķus, ir ārkārtīgi svarīgi Komisijai novērtēt nacionālos plānus un − uz progresa ziņojumu pamata − šo plānu īstenošanas gaitu. Pirmajā desmit gadu periodā tas it sevišķi attiecas uz 2030. gadam izvirzīto Savienības līmeņa enerģētikas un klimata mērķrādītāju sasniegšanu un nacionālā devuma nodrošināšanu šo mērķrādītāju sasniegšanā. Šāda novērtēšana būtu jāveic reizi divos gados un reizi gadā tikai tad, ja tas ir nepieciešams, un novērtējumi būtu jākonsolidē Komisijas ziņojumos par Enerģētikas savienības stāvokli.
(32)  Paturot prātā vajadzību kopīgi sasniegt Enerģētikas savienības stratēģijā izvirzītos piecu dimensiju mērķus, jo īpaši mērķi izveidot pilnībā funkcionējošu un noturīgu Enerģētikas savienību, ir ārkārtīgi svarīgi Komisijai novērtēt nacionālo plānu projektus, kā arī paziņoto nacionālo plānu īstenošanu, balstoties uz progresa ziņojumiem. Tas it sevišķi attiecas uz 2030. gadam izvirzītajiem Savienības līmeņa enerģētikas un klimata mērķrādītājiem pirmajā desmit gadu periodā. Šāda novērtēšana būtu jāveic reizi divos gados un reizi gadā tad, ja tas ir nepieciešams, un novērtējumi būtu jākonsolidē Komisijas ziņojumos par Enerģētikas savienības stāvokli.
Grozījums Nr. 41
Regulas priekšlikums
33. apsvērums
(33)  Tā kā aviācijā rodas CO2 un citu gāzu emisijas, tostarp slāpekļa oksīdu emisijas, un tā iespaido tādus mehānismus kā pastiprināta spalvmākoņu veidošanās, tā atstāj ietekmi uz pasaules klimatu. Ņemot vērā, ka zinātniskā izpratne par šādu ietekmi strauji attīstās, Regulā (ES) Nr. 525/2013 jau ir paredzēts no jauna novērtēt, kāda ir aviācijas ar CO2 nesaistītā ietekme uz pasaules klimatu. Tam izmantotā modelēšana būtu jāpielāgo zinātniskajam progresam. Balstoties uz šādas ietekmes novērtējumiem, Komisija varētu apsvērt attiecīgas rīcībpolitikas šīs problēmas risināšanai.
(33)  Tā kā aviācijā rodas CO2 un citu gāzu emisijas, tostarp slāpekļa oksīdu emisijas, un tā iespaido tādus mehānismus kā pastiprināta spalvmākoņu veidošanās, tā atstāj ietekmi uz pasaules klimatu. Ņemot vērā, ka zinātniskā izpratne par šādu ietekmi strauji attīstās, Regulā (ES) Nr. 525/2013 jau ir paredzēts no jauna novērtēt, kāda ir aviācijas ar CO2 nesaistītā ietekme uz pasaules klimatu. Tam izmantotā modelēšana būtu jāpielāgo zinātniskajam progresam. Balstoties uz šādas ietekmes novērtējumiem, Komisijai līdz 2020. gada 1. martam būtu jāapsver attiecīgas rīcībpolitikas šīs problēmas risināšanai un vajadzības gadījumā jāiesniedz likumdošanas priekšlikums.
Grozījums Nr. 42
Regulas priekšlikums
33.a apsvērums (jauns)
(33a)  Saskaņā ar spēkā esošajām UNFCCC pamatnostādnēm attiecībā uz ziņošanu par siltumnīcefekta gāzēm aprēķini un ziņošana par metāna emisijām ir balstīta uz globālās sasilšanas potenciāla (GWP) vērtībām 100 gadu laikposmā. Ņemot vērā augstās GWP vērtības un metāna relatīvi īso noturību atmosfērā, kas izraisa būtisku ietekmi uz klimatu īstermiņā un vidējā termiņā, Komisijai būtu jāanalizē, kāda ietekme uz rīcībpolitikām un pasākumiem būtu metāna emisiju 20 gadu laikposma pieņemšanai. Pamatojoties uz iepriekš minēto analīzi, Komisijai, izmantojot Savienības stratēģiju metāna emisiju jomā, būtu jāapsver attiecīgās politikas iespējas ātri risināt jautājumu par metāna emisijām, prioritarizējot ar enerģiju un atkritumiem saistītās metāna emisijas.
Grozījums Nr. 43
Regulas priekšlikums
34. apsvērums
(34)  Lai palīdzētu nodrošināt saskanību starp nacionālajām un Savienības rīcībpolitikām un Enerģētikas savienības mērķiem, Komisijai un dalībvalstīm būtu pastāvīgi jāiesaistās dialogā. Komisijai būtu dalībvalstīm pēc vajadzības jāsniedz ieteikumi, arī par nacionālo plānu projektu vērienīgumu, paziņoto nacionālo plānu rīcībpolitiku un pasākumu vēlāko īstenošanu un citām rīcībpolitikām un pasākumiem, kas ir relevantas Enerģētikas savienības īstenošanas kontekstā. Dalībvalstīm šādi ieteikumi būtu maksimāli jāņem vērā un nākamajos progresa ziņojumos jāizklāsta, kā tie ievēroti.
(34)  Lai palīdzētu nodrošināt saskanību starp nacionālajām un Savienības rīcībpolitikām un Enerģētikas savienības mērķiem, Komisijai un dalībvalstīm būtu pastāvīgi jāiesaistās dialogā, un vajadzības gadījumā dialogs būtu jāveido arī starp dalībvalstīm. Komisijai būtu dalībvalstīm jāsniedz ieteikumi, arī par nacionālo plānu projektu vērienīgumu, paziņoto nacionālo plānu rīcībpolitiku un pasākumu vēlāko īstenošanu un citām rīcībpolitikām un pasākumiem, kas ir relevantas Enerģētikas savienības īstenošanas kontekstā. Dalībvalstīm šādi ieteikumi būtu jāņem vērā un nākamajos progresa ziņojumos jāizklāsta, kā tie ievēroti.
Grozījums Nr. 44
Regulas priekšlikums
35. apsvērums
(35)  Ja nacionālo enerģētikas un klimata plānu vai to atjauninājumu vēriens nav pietiekams, lai kopīgi sasniegtu Enerģētikas savienības mērķus un — pirmajā desmit gadu periodā — it sevišķi 2030. gadam nospraustos Savienības atjaunojamo energoresursu un energoefektivitātes mērķrādītājus, Komisijai Savienības līmenī būtu jāveic pasākumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka šie mērķi un mērķrādītāji tiek kopīgi sasniegti (tādējādi novēršot vēriena nepietiekamību). Ja Savienības progress virzībā uz šiem mērķiem un mērķrādītājiem nav pietiekams to sasniegšanai, Komisijai līdzās ieteikumu sniegšanai būtu jāveic pasākumi Savienības līmenī vai dalībvalstīm būtu jāveic papildu pasākumi, lai nodrošinātu šo mērķu un mērķrādītāju sasniegšanu (tādējādi novēršot progresa nepietiekamību). Attiecībā uz kopīgo mērķrādītāju sasniegšanai vajadzīgo centienu dalīšanu šādos pasākumos būtu jāņem vērā dalībvalstu agrīnie vērienīgie devumi 2030. gada atjaunojamo energoresursu un energoefektivitātes mērķrādītāju sasniegšanā. Atjaunojamo energoresursu jomā šādi pasākumi var ietvert dalībvalstu iemaksas Komisijas pārvaldītā finansēšanas platformā, kas tiktu izmantota atjaunojamo energoresursu projektu finansēšanā visā Savienībā. Sākot ar 2021. gadu, dalībvalstu nacionālie atjaunojamo energoresursu mērķrādītāji 2020. gadam būtu jāizmanto par bāzlīnijas atjaunojamo energoresursu īpatsvaru. Energoefektivitātes jomā papildu pasākumi var būt īpaši orientēti uz produktu, ēku un transporta energoefektivitātes uzlabošanu.
(35)  Ja integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu vēriens, mērķrādītāji, rīcībpolitikas un pasākumi nav pietiekami, lai kopīgi sasniegtu Enerģētikas savienības mērķus un — pirmajā desmit gadu periodā — it sevišķi 2030. gadam nospraustos Savienības atjaunojamo energoresursu un energoefektivitātes mērķrādītājus, Komisijai Savienības līmenī būtu jāveic pasākumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka šie mērķi un mērķrādītāji tiek kopīgi sasniegti, un dalībvalstīm līdz 2020. gada 31. decembrim būtu jāpaaugstina nacionālie mērķrādītāji atjaunojamās enerģijas jomā (tādējādi novēršot vēriena nepietiekamību). Ja Savienības progress virzībā uz šiem mērķiem un mērķrādītājiem nav pietiekams to sasniegšanai, Komisijai līdzās ieteikumu sniegšanai būtu jāveic pasākumi Savienības līmenī vai dalībvalstīm būtu jāveic papildu pasākumi, lai nodrošinātu šo mērķu un mērķrādītāju sasniegšanu (tādējādi novēršot progresa nepietiekamību). Attiecībā uz kopīgo mērķrādītāju sasniegšanai vajadzīgo centienu dalīšanu šādos pasākumos būtu jāņem vērā dalībvalstu agrīnie vērienīgie centieni 2030. gada atjaunojamo energoresursu un energoefektivitātes mērķrādītāju sasniegšanā. Atjaunojamo energoresursu jomā šādi pasākumi var ietvert brīvprātīgas dalībvalstu iemaksas Komisijas pārvaldītā finansēšanas platformā, kas tiktu izmantota atjaunojamo energoresursu projektu, tostarp Enerģētikas savienības nozīmes projektu, finansēšanā visā Savienībā. Sākot ar 2021. gadu, dalībvalstu nacionālie atjaunojamo energoresursu mērķrādītāji 2020. gadam būtu jāizmanto par bāzlīnijas atjaunojamo energoresursu īpatsvaru un būtu jāsaglabā visā periodā. Energoefektivitātes jomā papildu pasākumi var būt īpaši orientēti uz produktu, ēku un transporta energoefektivitātes uzlabošanu.
Grozījums Nr. 45
Regulas priekšlikums
38. apsvērums
(38)  Dalībvalstīm un Komisijai katrā ziņā būtu cieši jāsadarbojas visos jautājumos, kas saistīti ar Enerģētikas savienības un šīs regulas īstenošanu, ar ciešu Eiropas Parlamenta iesaisti. Komisijai būtu pēc vajadzības dalībvalstīm jāpalīdz šīs regulas īstenošanā, it sevišķi nacionālo plānu izstrādē un ar to saistītajā spēju veidošanā.
(38)  Dalībvalstīm un Komisijai katrā ziņā būtu cieši jāsadarbojas visos jautājumos, kas saistīti ar Enerģētikas savienības un šīs regulas īstenošanu, ar ciešu Eiropas Parlamenta iesaisti. Komisijai būtu dalībvalstīm jāpalīdz šīs regulas īstenošanā, it sevišķi integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu un ilgtermiņa klimata un enerģētikas stratēģiju izstrādē, īstenošanā un uzraudzībā un ar to saistītajā spēju veidošanā, mobilizējot iekšējos resursus no Eiropas Vides aģentūras, Kopīgā pētniecības centra, iekšējās modelēšanas struktūras un vajadzības gadījumā piesaistot neatkarīgus ekspertus.
Grozījums Nr. 46
Regulas priekšlikums
41.a apsvērums (jauns)
(41a)  Šajā regulā ir ietverti noteikumi par to, ka energoefektivitāti uzskata par vienu no infrastruktūras prioritātēm, atzīstot, ka tā atbilst SVF un citu ekonomikas iestāžu izmantotajai infrastruktūras definīcijai, un nosaka to par būtisku elementu un prioritāru apsvērumu turpmākajos lēmumos par investīcijām Savienības energoinfrastruktūrā1a.
__________________
1a Eiropas Parlamenta 2016. gada 2. jūnija rezolūcija par īstenošanas ziņojumu par Energoefektivitātes direktīvu (2012/27/ES)-(2015/2232(INI)).
Grozījums Nr. 47
Regulas priekšlikums
43. apsvērums
(43)  Šajā regulā noteiktajā īstenošanas aktu sagatavošanā Komisijai būtu jāsaņem palīdzība no Enerģētikas savienības komitejas. Tai būtu jāaizstāj Klimata pārmaiņu komiteja un attiecīgi citas komitejas un jāpārņem to uzdevumi.
(43)  Šajā regulā noteiktajā īstenošanas aktu sagatavošanā Komisijai būtu jāsaņem palīdzība no Enerģētikas un klimata komitejas. Attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar noteikumu īstenošanu klimata jomā, Komisijai būtu jāsaņem atbalsts no Klimata pārmaiņu jautājumu komitejas, kas izveidota ar Regulu (ES) Nr. 525/2013.
Grozījums Nr. 48
Regulas priekšlikums
44.a apsvērums (jauns)
(44a)  Sagatavojot šīs regulas turpmāko pārskatīšanu un ņemot vērā Savienības kiberdrošības stratēģijas kontekstu, Komisijai ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm būtu jāizvērtē, vai pastāv vajadzība papildus dalībvalstu centieniem īstenot vienotas plānošanas un ziņošanas prasības, lai uzlabotu Savienības energosistēmas kritiskās infrastruktūras aizsardzību pret jebkāda veida kiberdraudiem, jo īpaši ņemot vērā potenciāli kritisko kiberuzbrukumu skaita pieaugumu iepriekšējos desmit gados, lai jebkādos apstākļos garantētu enerģētisko drošību. Tomēr šādai uzlabotai koordinācijai Savienībā nebūtu jāskar dalībvalstu nacionālās drošības intereses un nevajadzētu izpaust sensitīvu informāciju.
Grozījums Nr. 49
Regulas priekšlikums
1. pants
1. pants
1. pants
Priekšmets un darbības joma
Priekšmets un darbības joma
1.  Ar šo regulu ievieš pārvaldības mehānismu, ar ko:
1.  Ar šo regulu ievieš pārvaldības mehānismu, ar ko:
(-a)  īsteno ilgtermiņa klimata un enerģētikas stratēģijas un pasākumus, kas izstrādāti, lai atbilstīgi Parīzes nolīgumam izpildītu Savienības saistības siltumnīcefekta gāzu emisiju jomā;
(a)  īsteno stratēģijas un pasākumus, kas izstrādāti Enerģētikas savienības mērķu un mērķrādītāju sasniegšanai un pirmajā desmit gadu periodā — no 2021. līdz 2030. gadam — it sevišķi 2030. gadam izvirzīto ES enerģētikas un klimata mērķrādītāju sasniegšanai;
(a)  īsteno stratēģijas un pasākumus, kas izstrādāti Enerģētikas savienības mērķu un mērķrādītāju sasniegšanai un pirmajā desmit gadu periodā — no 2021. līdz 2030. gadam — it sevišķi 2030. gadam izvirzīto Savienības enerģētikas un klimata mērķrādītāju sasniegšanai;
(aa)  veido partnerības un sadarbību starp dalībvalstīm makroreģionālā un reģionālā līmenī, lai izpildītu Enerģētikas savienības mērķrādītājus, mērķus un saistības;
(b)  nodrošina, ka ziņojumi, ko Savienība un tās dalībvalstis iesniedz UNFCCC un Parīzes nolīguma sekretariātam, ir savlaicīgi, pārredzami, precīzi, konsekventi, salīdzināmi un pilnīgi.
(b)  nodrošina, ka ziņojumi, ko Savienība un tās dalībvalstis iesniedz UNFCCC un Parīzes nolīguma sekretariātam, ir savlaicīgi, pārredzami, precīzi, konsekventi, salīdzināmi un pilnīgi;
(ba)  veicina lielāku regulatīvo noteiktību, kā arī lielāku drošību investoriem un palīdz pilnībā izmantot iespējas, ko nodrošina ekonomiskā attīstība, investīciju stimuli, darbvietu radīšana un sociālā kohēzija;
(bc)  atbalsta tādu pāreju, kas būtu taisnīga iedzīvotājiem un reģioniem, kurus nelabvēlīgi varētu ietekmēt pāreja uz mazoglekļa ekonomiku.
Pārvaldības mehānisma pamatā ir integrētie nacionālie enerģētikas un klimata plāni, kas aptver desmit gadu periodus, no kuriem pirmais ir 2021.–2030. gads, atbilstošie integrētie nacionālie enerģētikas un klimata progresa ziņojumi, ko sniedz dalībvalstis, un Eiropas Komisijas izveidotā integrētā monitoringa kārtība. Tas Komisijai un dalībvalstīm nosaka strukturētu, iteratīvu procesu, kas reglamentē nacionālo plānu galīgās redakcijas izstrādi un to vēlāku īstenošanu, arī reģionālās sadarbības aspektā, kā arī attiecīgo Komisijas rīcību.
Pārvaldības mehānisma pamatā ir integrētie nacionālie enerģētikas un klimata plāni, kas aptver desmit gadu periodus, no kuriem pirmais ir 2021.–2030. gads, atbilstošie integrētie nacionālie enerģētikas un klimata progresa ziņojumi, ko sniedz dalībvalstis, un Eiropas Komisijas izveidotā integrētā monitoringa kārtība. Tas Komisijai un dalībvalstīm nosaka strukturētu, pārredzamu, iteratīvu procesu, nodrošinot sabiedrības un vietējo iestāžu pilnīgu līdzdalību nacionālo plānu galīgās redakcijas izstrādē un to vēlākā īstenošanā, arī makroreģionālās un reģionālās sadarbības aspektā, kā arī attiecīgo Komisijas rīcību.
2.  Šī regula attiecas uz šīm piecām Enerģētikas savienības dimensijām:
2.  Šī regula attiecas uz šīm piecām Enerģētikas savienības dimensijām:
(a)  enerģētiskā drošība,
(a)  enerģētiskā drošība,
(b)  enerģijas tirgus,
(b)  iekšējais enerģijas tirgus,
(c)  energoefektivitāte,
(c)  energoefektivitāte,
(d)  dekarbonizācija un
(d)  dekarbonizācija un
(e)  pētniecība, inovācija un konkurētspēja.
(e)  pētniecība, inovācija un konkurētspēja.
Grozījums Nr. 50
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. daļa
Šajā regulā piemēro definīcijas, kas noteiktas [Direktīvas 2009/28/EK pārstrādātajā redakcijā, kas ierosināta ar priekšlikumu COM(2016)0767], Direktīvā 2010/31/ES un Direktīvā 2012/27/ES.
Šajā regulā piemēro definīcijas, kas noteiktas [Direktīvas 2009/28/EK pārstrādātajā redakcijā, kas ierosināta ar priekšlikumu COM(2016)0767], [Direktīvas 2009/72/EK pārstrādātajā redakcijā, kas ierosināta ar priekšlikumu COM(2016)XXX], Direktīvā 2010/31/ES un Direktīvā 2012/27/ES.
Grozījums Nr. 51
Regulas priekšlikums
2. pants – 2. daļa – 3. punkts
(3)  “pieņemtās rīcībpolitikas un pasākumi” ir rīcībpolitikas un pasākumi, par kuriem līdz nacionālā plāna vai progresa ziņojuma iesniegšanas dienai pieņemts oficiāls valdības lēmums un kurus ir skaidra apņemšanās īstenot;
(3)  “pieņemtās rīcībpolitikas un pasākumi” ir rīcībpolitikas un pasākumi, par kuriem līdz nacionālā plāna vai progresa ziņojuma iesniegšanas dienai pieņemts oficiāls centrālās vai vietēja līmeņa valdības lēmums un kurus ir skaidra apņemšanās īstenot;
Grozījums Nr. 52
Regulas priekšlikums
2. pants – 2. daļa – 9. punkts
(9)  “2030. gadam izvirzītie Savienības enerģētikas un klimata mērķrādītāji” ir saistošais Savienības mēroga mērķrādītājs, kas paredz visā iekšējā tautsaimniecībā līdz 2030. gadam par vismaz 40 % samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas salīdzinājumā ar 1990. gadu, saistošais Savienības līmeņa mērķrādītājs, kas paredz līdz 2030. gadam panākt, ka atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvars Savienībā ir vismaz 27 %, saistošais Savienības līmeņa mērķrādītājs, kas paredz līdz 2030. gadam par vismaz 27 % uzlabot energoefektivitāti (šis mērķrādītājs līdz 2020. gadam jāpārskata, orientējoties uz 30 % ES līmeni), un 2030. gadam izvirzītais 15 % elektrotīklu starpsavienojumu mērķrādītājs, kā arī visi citi šādi mērķrādītāji, ko Eiropadome vai Padome un Parlaments varētu vienoties vēl izvirzīt 2030. gadam;
svītrots
Grozījums Nr. 53
Regulas priekšlikums
2. pants – 2. daļa – 11.a punkts (jauns)
(11a)  “agrīni centieni” ir agrīns progress, ko dalībvalsts panākusi kopš 2021. gada un turpina censties, lai sasniegtu savu atjaunojamo energoresursu mērķrādītāju, kā minēts [pārstrādātās Atjaunojamo energoresursu direktīvas] 3. pantā, un energoefektivitātes uzlabošanas mērķrādītāju, kā minēts Direktīvas 2012/27/ES 1. panta 1. punktā un 3. panta 4. punktā;
Grozījums Nr. 54
Regulas priekšlikums
2. pants – 2. daļa – 17.a punkts (jauns)
(17a)  “prioritāte energoefektivitātei” ir tādu pasākumu prioritarizēšana visos enerģētikas plānošanas, rīcībpolitikas un investēšanas lēmumos, ar kuriem enerģijas pieprasījumu un energoapgādi padara efektīvāku, izmantojot izmaksoptimālus enerģijas galapatēriņa ietaupījumus, pieprasījumreakcijas iniciatīvas un efektīvāku enerģijas pārveidi, pārvadi un sadali;
Grozījums Nr. 59
Regulas priekšlikums
3. pants
3. pants
3. pants
Integrētie nacionālie enerģētikas un klimata plāni
Integrētie nacionālie enerģētikas un klimata plāni
1.  Katra dalībvalsts līdz 2019. gada 1. janvārim un pēc tam ik pēc desmit gadiem Komisijai paziņo savu integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu. Plāni ietver 2. punktā un I pielikumā norādītos elementus. Pirmais plāns aptver periodu no 2021. līdz 2030. gadam. Nākamie plāni aptver desmit gadu periodu tieši pēc iepriekšējā plāna aptvertā perioda beigām.
1.  Katra dalībvalsts līdz 2019. gada 1. janvārim un pēc tam ik pēc desmit gadiem Komisijai paziņo savu integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu. Plāni ietver 2. punktā un I pielikumā norādītos elementus. Pirmais plāns aptver periodu no 2021. līdz 2030. gadam. Nākamie plāni aptver desmit gadu periodu tieši pēc iepriekšējā plāna aptvertā perioda beigām
2.  Integrētos nacionālos enerģētikas un klimata plānus veido šādas galvenās sadaļas:
2.  Integrētos nacionālos enerģētikas un klimata plānus veido šādas galvenās sadaļas:
(a)  pārskats par kārtību, kādā izstrādāts integrētais nacionālais enerģētikas un klimata plāns; šajā pārskatā ietver kopsavilkumu, aprakstu par apspriešanu un ieinteresēto personu iesaisti un to rezultātiem, kā arī par reģionālo sadarbību ar citām dalībvalstīm plāna sagatavošanā;
(a)  pārskats par kārtību, kādā izstrādāts integrētais nacionālais enerģētikas un klimata plāns, kurā ietverts:
1)   kopsavilkums,
2)   apraksts par apspriešanu un vietējo iestāžu, pilsoniskās sabiedrības, uzņēmumu, sociālo partneru un iedzīvotāju iesaisti un šo pasākumu rezultātiem,
3)  apraksts par makroreģionālo un reģionālo sadarbību ar citām dalībvalstīm plāna sagatavošanā;
(b)  apraksts par nacionālajiem mērķiem, mērķrādītājiem un devumiem katrā no piecām Enerģētikas savienības dimensijām;
b)  apraksts par nacionālajiem mērķiem un mērķrādītājiem katrā no piecām Enerģētikas savienības dimensijām;
(c)  to rīcībpolitiku un pasākumu apraksts, ar kuriem paredzēts sasniegt attiecīgos saskaņā ar b) punktu izvirzītos mērķus, mērķrādītājus un devumus;
c)  to plānoto rīcībpolitiku, pasākumu un investēšanas stratēģiju apraksts, ar kuriem paredzēts sasniegt attiecīgos saskaņā ar b) punktu izvirzītos mērķus un mērķrādītājus;
(d)  pašreizējās situācijas apraksts katrā no piecām Enerģētikas savienības dimensijām, arī energosistēmas un siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistījumu apraksts, kā arī prognozes par b) punktā minēto mērķu saskanību ar jau esošajām (īstenotajām un pieņemtajām) rīcībpolitikām un pasākumiem;
d)  pašreizējās situācijas apraksts katrā no piecām Enerģētikas savienības dimensijām, arī energosistēmas un siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistījumu apraksts, kā arī prognozes par b) punktā minēto mērķu un mērķrādītāju saskanību ar jau esošajām (īstenotajām un pieņemtajām) rīcībpolitikām un pasākumiem, un to regulatīvo un neregulatīvo šķēršļu un apgrūtinājumu apraksts, kuri kavē mērķu un mērķrādītāju sasniegšanu;
(e)  novērtējums, kurā aplūkota plānoto rīcībpolitiku un pasākumu ietekme uz b) punktā minēto mērķu sasniegšanu;
e)  novērtējums, kurā aplūkota atsevišķo un agregēto plānoto rīcībpolitiku un pasākumu ietekme uz 1., 4., 13.a un 14. pantā minēto mērķrādītāju un mērķu sasniegšanu un vidiskā, tostarp gaisa kvalitātes un dabas aizsardzības, kā arī veselības, makroekonomiskā un sociālā ietekme;
ea)   novērtējums, kurā aplūkota plānoto rīcībpolitiku un pasākumu ietekme uz konkurētspēju saistībā ar Enerģētikas savienības piecām dimensijām;
eb)  novērtējums, kurā aplūkota iespējamā ietekme uz klimatu dalībvalstī, tostarp tiešā un netiešā ietekme, un noturības stratēģijas, ar kurām pārvaldīt ietekmi uz klimatu, piemēram, nacionālie pielāgošanās plāni;
ec)  pēc investīciju stratēģijas izstrādes — plānoto rīcībpolitiku un pasākumu īstenošanai nepieciešamo publisko un privāto investīciju aplēses;
(f)  šīs regulas II pielikumā norādītajām prasībām un struktūrai atbilstošs pielikums, kurā izklāstīta dalībvalstu metodika un rīcībpolitiskie pasākumi, ar kuriem iecerēts panākt energoekonomiju, kas prasīta Direktīvas 2012/27/ES [saskaņā ar priekšlikumu COM(2016)0761 grozītās redakcijas] 7. pantā un tās V pielikumā.
f)  šīs regulas II pielikumā norādītajām prasībām un struktūrai atbilstošs pielikums, kurā izklāstīta dalībvalstu metodika un rīcībpolitiskie pasākumi, ar kuriem iecerēts panākt energoekonomiju, kas prasīta Direktīvas 2012/27/ES [saskaņā ar priekšlikumu COM(2016)0761 grozītās redakcijas] 7. pantā un tās V pielikumā.
3.  Gatavojot 1. punktā minētos nacionālos plānus, dalībvalstis ņem vērā piecu Enerģētikas savienības dimensiju savstarpējo sasaisti un visu piecu dimensiju gadījumā, kur vajadzīgs, izmanto nepretrunīgus datus un konsekventus pieņēmumus.
3.  Gatavojot 1. punktā minētos nacionālos plānus, dalībvalstis:
a)  ierobežo visām attiecīgajām ieinteresētajām personām radīto administratīvo sarežģītību un izmaksas;
b)   ņem vērā piecu Enerģētikas savienības dimensiju savstarpējo sasaisti, jo īpaši principu “prioritāte energoefektivitātei”;
c)   visu piecu dimensiju gadījumā, kur vajadzīgs, izmanto ticamus un nepretrunīgus datus un konsekventus pieņēmumus un modelēšanas uzdevumiem izmantotos datus dara publiski pieejamus;
d)  nodrošina atbilstību 1. pantā izklāstītajiem mērķiem un 14. pantā paredzētajām nacionālajām ilgtermiņa klimata un enerģētikas stratēģijām;
e)  izvērtē enerģētiskās nabadzības skarto mājsaimniecību skaitu, ņemot vērā nepieciešamos iekšzemes energopakalpojumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu dzīves pamatstandartus attiecīgajā valsts kontekstā, un izklāsta pašreizējās un plānotās rīcībpolitikas un pasākumus enerģētiskās nabadzības novēršanai, tostarp sociālās politikas pasākumus un citas attiecīgās nacionālās programmas.
Ja dalībvalstī ir ievērojams enerģētiskās nabadzības skarto mājsaimniecību skaits, ko apliecina uz verificējamiem datiem balstīts novērtējums, izmantojot ģeogrāfiskās dispersijas rādītājus, dalībvalsts savā plānā ietver nacionālo indikatīvo mērķi enerģētiskās nabadzības samazināšanai;
f)  ietver noteikumus, lai novērstu, mazinātu vai, sabiedriskas nozīmes projekta gadījumā, kuram nav alternatīvu, kompensētu jebkādu negatīvu ietekmi uz vidi, kas konstatēta, veicot saskaņā ar 15.–22. pantu prasīto integrēto ziņošanu;
g)  ņem vērā jaunākos konkrētai valstij adresētos ieteikumus, kas sniegti Eiropas pusgada kontekstā.
3.a  Dalībvalstis nodrošina, lai pēc pirmā integrētā nacionālā enerģētikas un klimata plāna katrā nākamajā plānā, kas Komisijai paziņots saskaņā ar 1. punktu, tiktu grozīti nacionālie mērķrādītāji un mērķi, kā minēts 4. pantā, lai atspoguļotu izvirzītos vērienīgākos mērķus salīdzinājumā ar tiem, kas izklāstīti iepriekšējā integrētajā nacionālajā enerģētikas un klimata plānā.
3.b  Dalībvalstis dara pieejamus sabiedrībai plānus, ko tās iesniedz Komisijai saskaņā ar šo pantu.
4.  Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 36. pantu pieņemt deleģētus aktus, ar kuriem groza I pielikumu, lai to pielāgotu Savienības enerģētikas un klimata politikas satvaram, enerģijas tirgus attīstībai un jaunām UNFCCC un Parīzes nolīguma prasībām.
4.  Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 36. pantu pieņemt deleģētus aktus, ar kuriem groza I pielikumu, lai to pielāgotu Savienības enerģētikas un klimata politikas satvaram, enerģijas tirgus attīstībai un jaunām UNFCCC un Parīzes nolīguma prasībām.
Grozījums Nr. 60
Regulas priekšlikums
4. pants – virsraksts
Nacionālie mērķi, mērķrādītāji un devumi katrā no piecām Enerģētikas savienības dimensijām
Mērķrādītāji un mērķi katrā no piecām Enerģētikas savienības dimensijām
Grozījums Nr. 61
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. daļa
Dalībvalstis savos integrētajos nacionālajos enerģētikas un klimata plānos nosaka šādus galvenos mērķus, mērķrādītājus un devumus, kā precizēts I pielikuma A iedaļas 2. punktā:
Dalībvalstis savos integrētajos nacionālajos enerģētikas un klimata plānos nosaka šādus galvenos mērķus un mērķrādītājus, kā precizēts I pielikuma A iedaļas 2. punktā:
Grozījums Nr. 62
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. daļa – a apakšpunkts – 1. punkts – iia apakšpunkts (jauns)
iia)  trajektorijas, ko dalībvalsts plāno izmantot, lai saglabātu un veicinātu oglekļa piesaistījumus piesaistītājos saskaņā ar 14. pantā minētajām ilgtermiņa klimata un enerģētikas stratēģijām;
Grozījums Nr. 63
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. daļa – a apakšpunkts – 1. punkts – iii apakšpunkts
iii)  attiecīgā gadījumā citi nacionālie mērķi un mērķrādītāji, kas ir saskanīgi ar esošajām ilgtermiņa mazemisiju stratēģijām;
iii)  citi nacionālie mērķi un mērķrādītāji, kas ir saskanīgi ar Parīzes nolīgumu un ilgtermiņa klimata un enerģētikas stratēģijām;
Grozījums Nr. 64
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. daļa – a apakšpunkts – 2. punkts – i apakšpunkts
i)  orientējoties uz to, lai sasniegtu Savienības saistošo mērķrādītāju līdz 2030. gadam panākt vismaz 27 % atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaru, kā minēts [Direktīvas 2009/28/EK pārstrādātās redakcijas, kas ierosināta ar priekšlikumu COM(2016)0767,] 3. pantā, devums šā mērķrādītāja sasniegšanā, izteikts kā dalībvalsts atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvars enerģijas bruto galapatēriņā 2030. gadā ar lineāru trajektoriju šā devuma panākšanai no 2021. gada;
i)  orientējoties uz to, lai sasniegtu Savienības saistošo mērķrādītāju līdz 2030. gadam panākt vismaz 35 % atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaru, kā minēts [Direktīvas 2009/28/EK pārstrādātās redakcijas, kas ierosināta ar priekšlikumu COM(2016)0767,] 3. pantā;
Grozījums Nr. 291
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – 2. daļa – ia apakšpunkts (jauns)
ia)   dalībvalsts atjaunojamo energoresursu enerģijas nacionālais mērķrādītājs enerģijas bruto galapatēriņā 2030. gadā, kas noteikts saskaņā ar 3. pantu un Ia pielikumu Direktīvā (ES).../... [Direktīvas 2009/28/EK pārstrādātā redakcija, kas ierosināta ar COM(2016)0767], ar progresīvo trajektoriju, kas nodrošina atjaunojamo energoresursu enerģijas regulāru turpmāku izmantojumu no 2021. gada, kā noteikts šīs regulas Ia pielikumā;
Grozījums Nr. 292
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – 2. daļa – ia apakšpunkts (jauns)
ib)   Šīs daļas ia) apakšpunktā minētā trajektorija:
i)  sākas ar atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaru 2020. gadā, kā noteikts I pielikuma A daļas tabulas trešajā slejā Direktīvā (ES).../... [Direktīvas 2009/28/EK pārstrādātā redakcija, kas ierosināta ar COM(2016)0767]. Ja dalībvalsts pārsniedz saistošo 2020. gada nacionālo mērķrādītāju, tās trajektorija var sākties ar 2020. gadā sasniegto līmeni;
ii)  sastāv no atjaunojamo energoresursu enerģijas divu gadu starpposma mērķrādītājiem, kas saskaņā ar Ia pielikumu aprēķināti kā vidējais rādītājs divos vai trīs iepriekšējos gados;
iii)  atbilst vismaz 2030. gada nacionālajam mērķrādītājam;
Grozījums Nr. 67
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. daļa – a apakšpunkts – 2. punkts – ic apakšpunkts (jauns)
ic)  Šā panta ia) un ib) punktā minētā dalībvalsts trajektorija, kopā ņemot, tiek pieskaitīta Savienības saistošajai lineārajai trajektorijai un atbilst Savienības saistošajam mērķrādītājam, proti, atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvars enerģijas bruto galapatēriņā 2030. gadā ir vismaz 35 %;
Grozījums Nr. 68
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. daļa – a apakšpunkts – 2. punkts – id apakšpunkts (jauns)
id)  dalībvalsts trajektorijas atjaunojamo energoresursu enerģijas kopējam īpatsvaram enerģijas bruto galapatēriņā no 2031. gada un turpmāk atbilst ilgtermiņa enerģētikas un klimata stratēģijām.
Grozījums Nr. 69 un 287
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. daļa – a apakšpunkts – 2. punkts – ii apakšpunkts
ii)  trajektorijas, kas raksturo atjaunojamo energoresursu enerģijas sektorālo īpatsvaru enerģijas galapatēriņā 2021.–2030. gadā siltumapgādes un aukstumapgādes, elektroenerģijas un transporta sektorā;
ii)  dalībvalsts indikatīvās trajektorijas, kas raksturo atjaunojamo energoresursu enerģijas sektorālo īpatsvaru enerģijas galapatēriņā 2021.–2030. gadā siltumapgādes un aukstumapgādes, elektroenerģijas un transporta sektorā;
Grozījums Nr. 70
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. daļa – a apakšpunkts – 2. punkts – iii apakšpunkts
iii)  trajektorijas (katrai atjaunojamo energoresursu enerģijas tehnoloģijai), kuras dalībvalsts plāno izmantot, lai panāktu atjaunojamo energoresursu enerģijas kopējās un sektorālās trajektorijas 2021.–2030. gadā, arī paredzamais kopējais enerģijas bruto galapatēriņš katrai tehnoloģijai un sektoram Mtoe un kopējā plānotā uzstādītā jauda katrai tehnoloģijai un sektoram MW;
iii)  indikatīvās trajektorijas (katrai atjaunojamo energoresursu enerģijas tehnoloģijai), kuras dalībvalsts plāno izmantot, lai panāktu atjaunojamo energoresursu enerģijas kopējās un sektorālās trajektorijas 2021.–2030. gadā, arī paredzamais kopējais enerģijas bruto galapatēriņš katrai tehnoloģijai un sektoram Mtoe, kopējā plānotā uzstādītā jauda katrai tehnoloģijai un sektoram MW, ieskaitot energoatjaunināšanu;
Grozījums Nr. 71
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. daļa – a apakšpunkts – 2. punkts – iiia apakšpunkts (jauns)
iiia) dalībvalsts īpatsvars, kā arī mērķrādītāji un trajektorijas, atjaunojamo energoresursu enerģijai, ko saražo pilsētas, atjaunojamo energoresursu energokopienas un ražojoši patērētāji 2021.–2030. gadā, tostarp prognozētais enerģijas bruto galapatēriņš Mto.
Grozījums Nr. 73
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. daļa – b apakšpunkts – 1. punkts
(1)  indikatīvais nacionālais energoefektivitātes devums nolūkā 2030. gadā sasniegt Direktīvas 2012/27/ES [saskaņā ar priekšlikumu COM(2016)0761 grozītās redakcijas] 1. panta 1. punktā un 3. panta 4. punktā minēto saistošo Savienības energoefektivitātes mērķrādītāju 30 %, kura pamatā ir vai nu primārās enerģijas patēriņš, vai enerģijas galapatēriņš, primārās enerģijas ietaupījums vai enerģijas galaietaupījums, vai energointensitāte.
(1)  saistošais nacionālais energoefektivitātes mērķrādītājs nolūkā 2030. gadā sasniegt Direktīvas 2012/27/ES [saskaņā ar priekšlikumu COM(2016)0761 grozītās redakcijas] 1. panta 1. punktā un 3. panta 4. punktā minēto saistošo Savienības energoefektivitātes mērķrādītāju 40 %, kura pamatā ir vai nu primārās enerģijas patēriņš, vai enerģijas galapatēriņš, primārās enerģijas ietaupījums vai enerģijas galaietaupījums, vai energointensitāte, norādot minētā mērķrādītāja trajektoriju no 2021. gada un turpmāk.
Dalībvalstis savu devumu izsaka kā primārās enerģijas patēriņa un enerģijas galapatēriņa absolūto līmeni 2020. gadā un 2030. gadā, norādot lineāru trajektoriju šā devuma panākšanai no 2021. gada. Tās paskaidro izmantoto metodiku un izmantotos pārrēķina koeficientus;
Dalībvalstis savu energoefektivitātes mērķrādītāju izsaka kā primārās enerģijas patēriņa un enerģijas galapatēriņa absolūto līmeni 2020. gadā un 2030. gadā. Tās paskaidro izmantoto metodiku un izmantotos pārrēķina koeficientus saskaņā ar IV un V pielikumu ... [grozītajā redakcijā saskaņā ar priekšlikumu COM(2016)0761];
Pirmajā apakšpunktā minētā trajektorija sastāv no divu gadu starpposma mērķrādītājiem, ko nosaka no 2022. gada un pēc tam ik pēc diviem gadiem;
Grozījums Nr. 74
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. daļa – b apakšpunkts – 2. punkts
(2)  kumulatīvais enerģijas ietaupījumu apjoms, kas jāsasniedz 2021.–2030. gadā saskaņā ar Direktīvas 2012/27/ES [saskaņā ar priekšlikumu COM(2016)0761 grozītās redakcijas] 7. pantu par energoekonomijas pienākumu;
(2)  kumulatīvais enerģijas papildu ietaupījumu apjoms, kas jāsasniedz 2021.–2030. gadā un pēc tam saskaņā ar Direktīvas 2012/27/ES [saskaņā ar priekšlikumu COM(2016)0761 grozītās redakcijas] 7. pantu par energoekonomijas pienākumu;
Grozījums Nr. 75
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. daļa – b apakšpunkts – 3. punkts
(3)  nacionālā dzīvojamo ēku un komercplatību (gan publisko, gan privāto) fonda ilgtermiņa renovācijas mērķi;
(3)  balstoties uz pašreizējā ēku fonda analīzi, nacionālā dzīvojamo un nedzīvojamo ēku (gan publisko, gan privāto) fonda ilgtermiņa renovācijas stratēģiju atskaites punkti 2030. un 2040. gadam, mērot progresu virzībā uz 2050. gada mērķa sasniegšanu saskaņā ar Direktīvas 2010/31/ES [kas grozīta ar priekšlikumu COM(2016)0765] 2.a pantu;
Grozījums Nr. 76
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. daļa – b apakšpunkts – 3.a punkts (jauns)
(3a)  plānotās rīcībpolitikas un pasākumi, kā arī progress virzībā uz nacionālā ēku fonda pārveidošanu augsti energoefektīvā un dekarbonizētā ēku fondā, tostarp uz pierādījumiem balstītas prognozēto enerģijas ietaupījumu aplēses un plašāki ieguvumi, kas jāsasniedz 2020.–2030. gadā;
Grozījums Nr. 77
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. daļa – b apakšpunkts – 4. punkts
(4)  kopējā renovējamā platība vai līdzvērtīgi ikgadējie enerģijas ietaupījumi, kas jāgūst 2020.–2030. gadā saskaņā ar Direktīvas 2012/27/ES 5. pantu par publisko struktūru ēkām kā piemēru;
(4)  kopējā renovējamā platība un attiecīgie ar renovāciju panāktie enerģijas ietaupījumi vai līdzvērtīgi ikgadējie enerģijas ietaupījumi, kas izriet no alternatīvas pieejas un kas jāpanāk 2020.–2030. gadā saskaņā ar Direktīvas 2012/27/ES [kas grozīta ar priekšlikumu COM(2016)0761]5. pantu;
Grozījums Nr. 78
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. daļa – b apakšpunkts – 4.a punkts (jauns)
(4a)  apzinātais enerģijas ietaupījumu potenciāls siltumapgādes un aukstumapgādes jomā, tostarp augstas efektivitātes koģenerācijas un efektīvas un inovatīvas centralizētās siltumapgādes un aukstumapgādes izmantošanas potenciāla visaptveroša izvērtējuma rezultāti;
Grozījums Nr. 79
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. daļa – b apakšpunkts – 5. punkts
(5)  citi nacionālie energoefektivitātes mērķi, arī ilgtermiņa mērķrādītāji vai stratēģijas un sektorālie mērķrādītāji tādās jomās kā transports, siltumapgāde un aukstumapgāde;
(5)  citi nacionālie energoefektivitātes mērķi, arī ilgtermiņa mērķrādītāji vai stratēģijas un sektorālie mērķrādītāji tādās jomās kā transports, ražošanas rūpniecība un ūdens un notekūdeņu pārvaldība, vai nozaru sasaistīšanas politikas mērķi; kā arī efektivitāte citās nozarēs ar augstu energoefektivitātes potenciālu visā pārvades ķēdē, sākot no primārās enerģijas līdz galalietotājam, vai arī datu centros;
Grozījums Nr. 80
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. daļa – c apakšpunkts – 1. punkts
(1)  nacionālie mērķi, kas izvirzīti, lai vairāk dažādotu energoavotus un energopiegādes no trešām valstīm;
(1)  nacionālie mērķi, kas izvirzīti, lai vairāk dažādotu energoavotus un energopiegādes no trešām valstīm nolūkā palielināt makroreģionālo, reģionālo un nacionālo energosistēmu noturību;
Grozījums Nr. 81
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. daļa – c apakšpunkts – 2. punkts
(2)  nacionālie mērķi, kas izvirzīti, lai mazinātu atkarību no enerģijas importa no trešām valstīm;
(2)  nacionālie mērķi, kas izvirzīti, lai mazinātu atkarību no enerģijas importa no trešām valstīm nolūkā palielināt makroreģionālo, reģionālo un nacionālo energosistēmu noturību;
Grozījums Nr. 82
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. daļa – c apakšpunkts – 4. punkts
(4)  nacionālie mērķi attiecībā uz iekšzemes energoresursu (it sevišķi atjaunojamo energoresursu) izmantošanu;
(4)  nacionālie mērķi attiecībā uz nacionālās energosistēmas elastīguma palielināšanu, jo īpaši izmantojot tādus līdzekļus kā energoefektivitātes pasākumi, iekšzemes un reģionālie atjaunojamie energoresursi, pieprasījumreakcija un uzkrāšana;
Grozījums Nr. 83
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. daļa – d apakšpunkts – 1. punkts
(1)  elektrotīklu starpsavienotības līmenis, ko dalībvalsts tiecas panākt 2030. gadā, ņemot vērā elektrotīklu starpsavienojumu mērķrādītāju 2030. gadam — vismaz 15 %; dalībvalstis paskaidro izmantoto metodiku;
(1)  elektrotīklu starpsavienotības līmenis, ko dalībvalsts tiecas panākt 2030. gadā, ņemot vērā indikatīvo elektrotīklu starpsavienojumu mērķrādītāju 2030. gadam — vismaz 15% un ņemot vērā nacionālos un reģionālos tirgus apstākļus un potenciālu, visus izmaksu un ieguvumu analīzes aspektus, KIP faktisko īstenošanas līmeni, kā arī pašreizējo starpsavienojumu tirgusspējas palielināšanas pasākumus; dalībvalstis paskaidro izmantoto metodiku, ņemot vērā Komisijas ierosināto metodiku;
Grozījums Nr. 84
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. daļa – d apakšpunkts – 2. punkts
(2)  galvenie nacionālie mērķi attiecībā uz elektroenerģijas un gāzes pārvades infrastruktūru, kas vajadzīgi, lai sasniegtu mērķus un mērķrādītājus jebkurā no piecām Enerģētikas savienības stratēģijas dimensijām;
(2)  galvenie nacionālie mērķi attiecībā uz elektroenerģijas un gāzes pārvades un sadales infrastruktūru un tās modernizāciju, kas vajadzīgi, lai sasniegtu mērķus un mērķrādītājus jebkurā no piecām Enerģētikas savienības stratēģijas dimensijām. Attiecībā uz ikvienu plānotu, nozīmīgu infrastruktūras projektu — sākotnējais novērtējums par tā saderību ar Enerģētikas savienības piecām dimensijām un devumu šo dimensiju īstenošanā, jo īpaši attiecībā uz piegādes drošību un konkurenci;
Grozījums Nr. 85
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. daļa – d apakšpunkts – 3. punkts
(3)  nacionālie mērķi, kas saistīti ar citiem iekšējā enerģijas tirgus aspektiem, piemēram, tirgu integrāciju un sasaistīšanu, un mērķu sasniegšanas grafiks;
(3)  nacionālie mērķi, kas saistīti ar citiem iekšējā enerģijas tirgus aspektiem, piemēram, lielāku sistēmas elastību, jo īpaši, likvidējot šķēršļus, kuri kavē cenu brīvu veidošanos, tirgus integrāciju un sasaistīšanu, viedtīkliem, agregēšanu, pieprasījumreakciju, uzkrāšanu, decentralizētu ražošanu, nosūtīšanas, pārsūtīšanas un ierobežošanas mehānismiem, reāllaika cenu signāliem, un mērķu sasniegšanas grafiks;
Grozījums Nr. 86
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. daļa – d apakšpunkts – 3.a punkts (jauns)
(3a)  nacionālie mērķi, kas saistīti ar atjaunojamo energoresursu enerģijas līdzdalību bez diskriminācijas, pieprasījumreakciju un uzkrāšanu, tostarp izmantojot agregēšanu visos enerģijas tirgos, un mērķu sasniegšanas grafiks;
Grozījums Nr. 87
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. daļa – d apakšpunkts – 3.b punkts (jauns)
(3b)  nacionālie mērķi, kas saistīti ar to, lai patērētāji piedalītos enerģētikas sistēmā un gūtu labumu no pašražošanas un jaunajām tehnoloģijām, tostarp viedajiem skaitītājiem;
Grozījums Nr. 88
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. daļa – d apakšpunkts – 4. punkts
(4)  nacionālie mērķi, kas izvirzīti, lai nodrošinātu elektroenerģijas sistēmas pietiekamību un energosistēmas elastīgumu attiecībā uz atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošanu, un mērķu sasniegšanas grafiks;
(4)  nacionālie mērķi, kas izvirzīti, lai nodrošinātu elektroenerģijas sistēmas pietiekamību, nodrošinot, ka netiek ieviests neviens jaudas mehānisms, vai, ja tādi tiek ieviesti piegādes drošības dēļ, tie ir pēc iespējas ierobežoti, un mērķu sasniegšanas grafiks;
Grozījums Nr. 89
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. daļa – e apakšpunkts – 1. punkts
(1)  nacionālie mērķi un finansēšanas mērķrādītāji publiskai un privātai pētniecībai un inovācijai, kas saistīta ar Enerģētikas savienību; attiecīgā gadījumā arī mērķu sasniegšanas grafiks. Šiem mērķrādītājiem un mērķiem vajadzētu būt saskanīgiem ar tiem, kas noteikti Enerģētikas savienības stratēģijā un SET plānā;
(1)  nacionālie mērķi un finansēšanas mērķrādītāji publiska atbalsta sniegšanai pētniecībai un inovācijai, kas saistīta ar Enerģētikas savienību un prognozēto sviras efektu, ko tā atstāj uz privātiem pētījumiem; attiecīgā gadījumā arī mērķu sasniegšanas grafiks. Šiem mērķrādītājiem un mērķiem vajadzētu būt saskanīgiem ar tiem, kas noteikti Enerģētikas savienības stratēģijā un SET plānā;
Grozījums Nr. 90
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. daļa – e apakšpunkts – 2. punkts
(2)  nacionālie 2050. gadam izvirzītie mazoglekļa tehnoloģiju ieviešanas mērķi;
(2)  nacionālie 2050. gadam izvirzītie mērķi, kas saistīti ar ilgtspējīgu tehnoloģiju veicināšanu;
Grozījums Nr. 91
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. daļa – e apakšpunkts – 3. punkts
(3)  nacionālie konkurētspējas mērķi.
svītrots
Grozījums Nr. 92
Regulas priekšlikums
5. pants – virsraksts
Dalībvalstu devuma noteikšanas process atjaunojamo energoresursu jomā
Dalībvalstu mērķrādītāja noteikšanas process atjaunojamo energoresursu jomā
Grozījums Nr. 93
Regulas priekšlikums
5. pants – 1. punkts
1.  Nosakot, kāds būs dalībvalsts devums attiecībā uz atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaru enerģijas bruto galapatēriņā 2030. gadā un — nākamo nacionālo plānu gadījumā — katra nākamā perioda pēdējā gadā, kā paredzēts 4. panta a) punkta 2. apakšpunkta i) punktā, dalībvalstis ņem vērā šādus elementus:
1.  Nosakot, kāds būs dalībvalsts mērķrādītājs attiecībā uz atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaru enerģijas bruto galapatēriņā 2030. gadā un — nākamo nacionālo plānu gadījumā — katra nākamā perioda pēdējā gadā, kā paredzēts 4. panta a) punkta 2. apakšpunkta i) punktā, dalībvalstis ņem vērā šādus elementus:
Grozījums Nr. 94
Regulas priekšlikums
5. pants – 1. punkts – d apakšpunkts – i apakšpunkts
i)  taisnīgs izmantojuma sadalījums visā Eiropas Savienībā,
i)  taisnīgs un rentabls izmantojuma sadalījums visā Eiropas Savienībā,
Grozījums Nr. 95
Regulas priekšlikums
5. pants – 1. punkts – da apakšpunkts (jauns)
(da)  atjaunojamo energoresursu bāzlīnijas īpatsvars enerģijas bruto galapatēriņā, kā noteikts Direktīvas (ES) .../... [Direktīvas 2009/28/EK pārstrādātās redakcijas] 3. panta 3. punktā;
Grozījums Nr. 96
Regulas priekšlikums
5. pants – 2. punkts
2.  Dalībvalstis kopīgi nodrošina, lai to devumi kopā ļautu panākt, ka no atjaunojamajiem energoresursiem saražotās enerģijas īpatsvars enerģijas bruto galapatēriņā Savienības līmenī līdz 2030. gadam sasniedz vismaz 27 %.
2.  Dalībvalstis kopīgi nodrošina, lai to mērķrādītāji kopā ļautu panākt, ka atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvars enerģijas bruto galapatēriņā Savienības līmenī līdz 2030. gadam lineārā trajektorijā sasniedz vismaz 35 %.
Grozījums Nr. 97
Regulas priekšlikums
6. pants – virsraksts
Dalībvalstu devuma noteikšanas process energoefektivitātes jomā
Dalībvalstu saistošā mērķrādītāja noteikšanas process energoefektivitātes jomā
Grozījums Nr. 98
Regulas priekšlikums
6. pants – 1. punkts – ievaddaļa
1.  Nosakot, kāds būs dalībvalsts indikatīvais nacionālais energoefektivitātes devums attiecībā uz 2030. gadu un — nākamo nacionālo plānu gadījumā — katra nākamā perioda pēdējo gadu, kā paredzēts 4. panta b) punkta 1) apakšpunktā, dalībvalstis nodrošina, ka:
1.  Nosakot, kāds būs dalībvalsts saistošais nacionālais energoefektivitātes mērķrādītājs attiecībā uz 2030. gadu un — nākamo nacionālo plānu gadījumā — katra nākamā perioda pēdējo gadu, kā paredzēts 4. panta b) punkta 1) apakšpunktā, dalībvalstis nodrošina, ka:
Grozījums Nr. 99
Regulas priekšlikums
6. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
(a)  Savienības 2020. gada enerģijas patēriņš nepārsniedz 1483 Mtoe primārās enerģijas un 1086 Mtoe galīgās enerģijas, Savienības pirmā desmit gadu perioda enerģijas patēriņš 2030. gadā nepārsniedz 1321 Mtoe primārās enerģijas un 987 Mtoe galīgās enerģijas;
(a)  Savienības 2020. gada enerģijas patēriņš nepārsniedz 1483 Mtoe primārās enerģijas un 1086 Mtoe galīgās enerģijas, Savienības pirmā desmit gadu perioda enerģijas patēriņš 2030. gadā nepārsniedz 1132 Mtoe primārās enerģijas un 849 Mtoe galīgās enerģijas;
Grozījums Nr. 100
Regulas priekšlikums
6. pants – 2. punkts – ievaddaļa
2.  Nosakot savu 1. punktā minēto devumu, dalībvalstis var ņemt vērā apstākļus, kas atstāj iespaidu uz primārās enerģijas patēriņu un enerģijas galapatēriņu, piemēram:
2.  Nosakot savu 1. punktā minēto mērķrādītāju, dalībvalstis var ņemt vērā apstākļus, kas atstāj iespaidu uz primārās enerģijas patēriņu un enerģijas galapatēriņu, piemēram:
Grozījums Nr. 101
Regulas priekšlikums
7. pants
7. pants
7. pants
Nacionālās rīcībpolitikas un pasākumi katrā no piecām Enerģētikas savienības dimensijām
Nacionālās rīcībpolitikas, pasākumi un investēšanas stratēģijas katrā no piecām Enerģētikas savienības dimensijām
Dalībvalstis saskaņā ar I pielikumu savos integrētajos nacionālajos enerģētikas un klimata plānos apraksta galvenās esošās (īstenotās un pieņemtās) un plānotās rīcībpolitikas un pasākumus, ar kuriem iecerēts sasniegt nacionālajā plānā izvirzītos mērķus, arī pasākumus reģionālās sadarbības nodrošināšanai un pasākumus, ar kuriem nodrošina pienācīgu finansējumu nacionālā un reģionālā līmenī.
Dalībvalstis saskaņā ar I pielikumu savos integrētajos nacionālajos enerģētikas un klimata plānos apraksta galvenās esošās (īstenotās un pieņemtās) un plānotās rīcībpolitikas un pasākumus, ar kuriem iecerēts sasniegt nacionālajā plānā izvirzītos mērķus, arī pasākumus reģionālās sadarbības nodrošināšanai un pasākumus, ar kuriem nodrošina pienācīgu finansējumu nacionālā, reģionālā un vietējā līmenī, ietverot Savienības programmu un instrumentu mobilizāciju.
Galveno pašreizējo un plānoto rīcībpolitiku un pasākumu, ar kuriem iecerēts sasniegt nacionālajos plānos izvirzītos mērķus, aprakstu papildina vispārējs pārskats par ieguldījumiem, kas vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai.
Dalībvalstis nosaka energoefektivitāti par infrastruktūras prioritāti. Dalībvalstis energoefektivitātes programmas iekļauj savas infrastruktūras plānošanā un ēku renovāciju nosaka par investīciju prioritāti.
Grozījums Nr. 102
Regulas priekšlikums
8. pants – 1. punkts
1.  Dalībvalstis, ievērojot I pielikumā norādīto struktūru un formātu, apraksta pašreizējo situāciju katrā no piecām Enerģētikas savienības dimensijām, tostarp energosistēmu un siltumnīcefekta gāzu emisijas un piesaistījumus nacionālā plāna iesniegšanas laikā vai saskaņā ar jaunāko pieejamo informāciju. Dalībvalstis arī nosaka un apraksta prognozes, kādas izmaiņas pirmajā desmit gadu periodā vismaz līdz 2040. gadam (arī 2030. gadā) katrā no piecām Enerģētikas savienības dimensijām gaidāmas esošo (īstenoto un pieņemto) rīcībpolitiku un pasākumu iespaidā.
1.  Dalībvalstis, ievērojot I pielikumā norādīto struktūru un formātu, apraksta pašreizējo situāciju katrā no piecām Enerģētikas savienības dimensijām, tostarp energosistēmu un siltumnīcefekta gāzu emisijas un piesaistījumus nacionālā plāna iesniegšanas laikā vai saskaņā ar jaunāko pieejamo informāciju. Dalībvalstis arī nosaka un apraksta prognozes, kādas izmaiņas pirmajā desmit gadu periodā vismaz līdz 2030. gadam (arī 2030. gadā) katrā no piecām Enerģētikas savienības dimensijām gaidāmas esošo (īstenoto un pieņemto) rīcībpolitiku un pasākumu iespaidā. Dalībvalstis dara pieejamus sabiedrībai pieņēmumus, parametrus un metodiku, kas izmantoti prognožu un scenāriju izstrādei.
Grozījums Nr. 103
Regulas priekšlikums
8. pants – 2. punkts – a apakšpunkts
(a)  ietekme uz energosistēmas attīstību un siltumnīcefekta gāzu emisijām un piesaistījumiem pirmajā desmit gadu periodā vismaz līdz 2040. gadam (arī 2030. gadā), kādu atstātu plānotās rīcībpolitikas un pasākumi, un salīdzinājums ar prognozēm, kuru pamatā ir 1. punktā minētās esošās (īstenotās un pieņemtās) rīcībpolitikas un pasākumi;
(a)  ietekme uz energosistēmas attīstību un siltumnīcefekta gāzu emisijām un piesaistījumiem pirmajā desmit gadu periodā vismaz līdz 2040. gadam (arī 2030. gadā), kādu atstātu plānotās rīcībpolitikas un pasākumi, un salīdzinājums ar prognozēm, kuru pamatā ir 1. punktā minētās esošās (īstenotās un pieņemtās) rīcībpolitikas un pasākumi. Tam jāietver nozaru sasaistes, digitalizācijas un uzlabota tirgus modeļa radīto sinerģiju novērtējums, kā arī ieguvumu novērtējums gaisa kvalitātes un piegādes drošības ziņā;
Grozījums Nr. 104
Regulas priekšlikums
8. pants – 2. punkts – b apakšpunkts
(b)  7. pantā minēto un I pielikumā precizēto rīcībpolitiku un pasākumu makroekonomiskā, vidiskā un sociālā ietekme, kā arī ietekme uz prasmēm pirmajā desmit gadu periodā vismaz līdz 2030. gadam, un salīdzinājums ar prognozēm, kuru pamatā ir 1. punktā minētās esošās (īstenotās un pieņemtās) rīcībpolitikas un pasākumi
b)  7. pantā minēto un I pielikumā precizēto individuālo un agregēto rīcībpolitiku un pasākumu makroekonomiskā, veselības, vidiskā, pratības un sociālā ietekme, kā arī ietekme uz prasmēm pirmajā desmit gadu periodā vismaz līdz 2030. gadam, un salīdzinājums ar prognozēm, kuru pamatā ir 1. punktā minētās esošās (īstenotās un pieņemtās) rīcībpolitikas un pasākumi. Metodiku, ko izmanto minētās ietekmes novērtēšanai, dara publiski pieejamu un mudina izmantot izmaksu un ieguvumu analīzi;
Grozījums Nr. 105
Regulas priekšlikums
8. pants – 2. punkts – c apakšpunkts
(c)  konkrētā politikas dimensijā esošo (īstenoto un pieņemto) un plānoto rīcībpolitiku un pasākumu mijiedarbība un atšķirīgās dimensijās esošo (īstenoto un pieņemto) un plānoto rīcībpolitiku un pasākumu mijiedarbība pirmajā desmit gadu periodā vismaz līdz 2030. gadam. Prognozes par piegādes drošību, infrastruktūru un tirgus integrāciju balsta uz robustiem energoefektivitātes scenārijiem.
c)  konkrētā politikas dimensijā esošo (īstenoto un pieņemto) un plānoto rīcībpolitiku un pasākumu mijiedarbība un atšķirīgās dimensijās esošo (īstenoto un pieņemto) un plānoto rīcībpolitiku un pasākumu mijiedarbība pirmajā desmit gadu periodā vismaz līdz 2030. gadam. Novērtējumā kvantitatīvi un kvalitatīvi izvērtē ikvienu dokumentētu mijiedarbību starp valsts rīcībpolitikām un pasākumiem un Savienības klimata un enerģētikas politikas pasākumiem. Prognozes par piegādes drošību, infrastruktūru un tirgus integrāciju balsta uz robustiem energoefektivitātes scenārijiem.
Grozījums Nr. 106
Regulas priekšlikums
8. pants – 2. punkts – ca apakšpunkts (jauns)
ca)  veids, kā atsevišķas un agregētas pašreizējās un plānotās rīcībpolitikas un pasākumi papildus publiskajām finansēm, kas nepieciešamas to īstenošanai, piesaistīs privātās investīcijas.
Grozījums Nr. 107
Regulas priekšlikums
9. pants
9. pants
9. pants
Integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu projekti
Integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu projekti
1.  Dalībvalstis līdz 2018. gada 1. janvārim un pēc tam ik pēc desmit gadiem sagatavo un Komisijai iesniedz 3. panta 1. punktā minētā integrētā nacionālā enerģētikas un klimata plāna projektu.
1.  Katra dalībvalsts līdz 2018. gada 1. jūnijam sagatavo un Komisijai iesniedz sava pirmā 3. panta 1. punktā minētā integrētā nacionālā enerģētikas un klimata plāna projektu. Katra dalībvalsts līdz 2023. gada 1. janvārim sagatavo un Komisijai iesniedz sava otrā plāna projektu un pēc tam ik pēc pieciem gadiem iesniedz turpmāko plānu projektus.
2.  Komisija saskaņā ar 28pantu var dalībvalstīm adresēt ieteikumus par plānu projektiem. Minētajos ieteikumos jo īpaši izklāsta:
2.  Komisija ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms 3panta 1. punktā minētā plāna iesniegšanas termiņa novērtē plānu projektus un saskaņā ar 28. pantu dalībvalstīm sniedz konkrētām valstīm adresētus ieteikumus, lai:
(a)  mērķu, mērķrādītāju un devumu vērienīgumu, orientējoties uz Enerģētikas savienības mērķu un it sevišķi Savienības 2030. gadam izvirzīto atjaunojamo energoresursu un energoefektivitātes mērķrādītāju kopīgu sasniegšanu;
(a)  nodrošinātu, ka dalībvalstis kopīgi sasniedz Enerģētikas savienības mērķus un visu Enerģētikas savienības dimensiju mērķrādītājus;
(aa)  nodrošinātu, ka dalībvalstis sasniedz nacionālos mērķrādītājus un mērķus;
(b)  ar dalībvalstu un Savienības līmeņa mērķiem saistītās rīcībpolitikas un pasākumus un citas rīcībpolitikas un pasākumus, kas varētu būt relevantas pārrobežu līmenī;
(b)  uzlabotu atsevišķas spēkā esošās un plānotās rīcībpolitikas un pasākumus, kas ietverti nacionālajos enerģētikas un klimata plānos, tostarp tos, kas varētu būt relevanti pārrobežu līmenī;
(ba)  ierosinātu nacionālajos enerģētikas un klimata plānos pieņemt papildu rīcībpolitikas un pasākumus;
(c)  integrētajā nacionālajā enerģētikas un klimata plānā iekļauto esošo (īstenoto un pieņemto) un plānoto rīcībpolitiku un pasākumu savstarpējo mijiedarbību un konsekvenci vienā Enerģētikas savienības dimensijā un vairākās dimensijās.
(c)  nodrošinātu integrētajā nacionālajā enerģētikas un klimata plānā iekļauto esošo (īstenoto un pieņemto) un plānoto rīcībpolitiku un pasākumu konsekvenci vienā Enerģētikas savienības dimensijā un vairākās dimensijās;
(ca)  nodrošinātu, ka investīciju stratēģijas un instrumenti ir konsekventi ar dalībvalstu rīcībpolitikām un pasākumiem, kas paredzēti attiecīgo mērķrādītāju un mērķu sasniegšanai;
3.  Izstrādājot savu integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu galīgo redakciju, dalībvalstis maksimāli ņem vērā jebkādus Komisijas ieteikumus.
3.  Izstrādājot savu integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu galīgo redakciju, dalībvalstis maksimāli ņem vērā jebkādus Komisijas ieteikumus. Ja attiecīgās dalībvalsts nostāja atšķiras no Komisijas ieteikuma, attiecīgā dalībvalsts sniedz savas nostājas iemeslus un tos publisko.
3.a  Dalībvalstis publisko 1. punktā minētos plānu projektus.
Grozījums Nr. 108
Regulas priekšlikums
10. pants – 1. daļa
Neskarot nekādas citas Savienības tiesību aktu prasības, dalībvalstis nodrošina, ka sabiedrībai tiek dotas agrīnas un reālas iespējas iesaistīties 9. pantā minēto plānu projektu sagatavošanā, un, sava integrētā nacionālā enerģētikas un klimata plāna projektu iesniedzot Komisijai, pievieno sabiedrības viedokļu kopsavilkumu. Ciktāl piemērojami Direktīvas 2001/42/EK noteikumi, uzskata, ka saskaņā ar minēto direktīvu sarīkotās apspriešanas izpilda arī šajā regulā paredzēto pienākumu apspriesties ar sabiedrību.
Neskarot nekādas citas Savienības tiesību aktu prasības, dalībvalstis nodrošina, ka sabiedrībai tiek dotas agrīnas un reālas iespējas iesaistīties 9. pantā minēto plānu projektu un 14pantā minēto ilgtermiņa stratēģiju sagatavošanā, kad ir iespējami jebkādi risinājumi un var notikt efektīva sabiedriskā apspriešana.
Grozījums Nr. 109
Regulas priekšlikums
10. pants – 1.a daļa (jauna)
1.a  Dalībvalstis nosaka pamatotus termiņus, atvēlot pietiekamu laiku, lai sabiedrība tiktu informēta, varētu sagatavoties un efektīvi piedalīties dažādos plānošanas procesa posmos. Dalībvalstis pienācīgi ņem vērā vienlīdzīgu līdzdalību un nodrošina, ka sabiedrība tiek informēta, vai nu sniedzot publiskus paziņojumus vai izmantojot citus atbilstīgus līdzekļus, piemēram, elektroniskos plašsaziņas līdzekļus, ja tie ir pieejami, par visiem praktiskajiem pasākumiem, kas saistīti ar attiecīgo līdzdalību, un nodrošina, ka sabiedrībai ir pieejami visi attiecīgie dokumenti.
Grozījums Nr. 110
Regulas priekšlikums
10. pants – 1.b daļa (jauna)
1.b  Dalībvalstis, iesniedzot Komisijai savu integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu projektus un galīgos plānus, kā arī ilgtermiņa stratēģijas, iekļauj sabiedrības viedokļu kopsavilkumu un izklāsta, kā šie viedokļi ir ņemti vērā.
Grozījums Nr. 111
Regulas priekšlikums
10. pants – 1.c daļa (jauna)
1.c  Ciktāl piemērojami Direktīvas 2001/42/EK noteikumi, uzskata, ka saskaņā ar minēto direktīvu rīkotās apspriešanas izpilda arī šajā regulā paredzēto pienākumu apspriesties ar sabiedrību.
Grozījums Nr. 112
Regulas priekšlikums
10. pants – 1.d daļa (jauna)
1.d  Īstenojot šo pantu, dalībvalstis ierobežo administratīvo sarežģītību.
Grozījums Nr. 113
Regulas priekšlikums
10.a pants (jauns)
10.a pants
Klimata un enerģētikas daudzlīmeņu dialoga platforma
1.  Dalībvalstis partnerattiecību garā izveido pastāvīgu klimata un enerģētikas daudzlīmeņu dialoga platformu, lai atbalstītu vietējo iestāžu, pilsoniskās sabiedrības organizāciju, darījumu aprindu, investoru, jebkādu citu attiecīgo ieinteresēto personu un plašākas sabiedrības aktīvu iesaistīšanos enerģētikas pārkārtošanas pārvaldībā.
2.  Dalībvalstis savā nacionālajā klimata un enerģētikas dialoga platformā sniedz dažādus risinājumus un scenārijus, kas paredzēti savas valsts īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa enerģētikas un klimata rīcībpolitikās, kā arī sniedz katra risinājuma izmaksu un ieguvumu analīzi. Klimata un enerģētikas dialoga platformas ir forumi, kuros apspriež un izstrādā plānus, stratēģijas un ziņojumus saskaņā ar 10. pantu.
3.  Dalībvalstis nodrošina, ka klimata un enerģētikas dialoga platformās ir iesaistīti pietiekami cilvēkresursi un finanšu resursi, kā arī nodrošina darbības pārredzamību.
Grozījums Nr. 114
Regulas priekšlikums
11. pants
11. pants
11. pants
Reģionālā sadarbība
Makroreģionālā un reģionālā sadarbība
1.  Dalībvalstis savstarpēji reģionāli sadarbojas, lai rezultatīvi sasniegtu savos integrētajos nacionālajos enerģētikas un klimata plānos izvirzītos mērķrādītājus, mērķus un devumus.
1.  Dalībvalstis savstarpēji makroreģionāli un reģionāli sadarbojas, maksimāli ņemot vērā visas pašreizējās un iespējamās sadarbības formas, lai rezultatīvi sasniegtu savos integrētajos nacionālajos enerģētikas un klimata plānos izvirzītos mērķrādītājus un mērķus.
2.  Dalībvalstis labu laiku pirms savu integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu projektu iesniegšanas Komisijai saskaņā ar 9. panta 1. punktu noskaidro reģionālās sadarbības iespējas un apspriežas ar kaimiņdalībvalstīm un citām ieinteresētajām dalībvalstīm. Dalībvalstis savu integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu projektos izklāsta šādas reģionālās apspriešanas rezultātus un attiecīgā gadījumā arī to, kā ņemti vērā komentāri.
2.  Dalībvalstis labu laiku pirms savu integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu projektu iesniegšanas Komisijai saskaņā ar 9. panta 1. punktu noskaidro makroreģionālās un reģionālās sadarbības iespējas, ņemot vērā pašreizējo makroreģionālo sadarbību, jo īpaši Baltijas enerģijas tirgus starpsavienojuma plānu (BEMIP), Centrālās un Dienvidaustrumu Eiropas gāzes savienojumu (CESEC), Centrālrietumu Reģionālo enerģijas tirgu (CWREM), Ziemeļu jūru valstu atkrastes energotīkla iniciatīvu (NSCOGI), Eiropas un Vidusjūras reģiona partnerattiecības, un apspriežas ar kaimiņdalībvalstīm un citām ieinteresētajām dalībvalstīm saskaņā ar Direktīvu 2011/92/ES un Espo konvenciju. Dalībvalstis savu integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu projektos izklāsta šādas reģionālās apspriešanas rezultātus un attiecīgā gadījumā arī to, kā ņemti vērā komentāri. Iesaistoties makroreģionālā sadarbībā, dalībvalstis vienojas par pārvaldības struktūru, saskaņā ar kuru vismaz reizi gadā notiktu tikšanās ministru līmenī.
2.a  Komisija pēc divu vai vairāku dalībvalstu pieprasījuma veicina dalībvalstu integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu daļu kopīgu izstrādi, inter alia izveidojot šādai izstrādei paredzētu attiecīgu sistēmu. Īstenojot makroreģionālo vai reģionālo sadarbību, dalībvalstis savu integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu projektos izklāsta rezultātus un iesniedz tos Komisijai. Šādas makroreģionālas vai reģionālas sadarbības rezultāts var aizstāt attiecīgā integrētā nacionālā enerģētikas un klimata plāna atbilstīgās daļas.
2.b  Lai veicinātu tirgus integrāciju un rentablas rīcībpolitikas, Komisija atbilstīgi ilgtermiņa redzējumam, kā arī balstoties uz pašreizējiem tirgus apstākļiem un saskaņā ar šo pantu, nosaka makroreģionālas vai reģionālas sadarbības iespējas, aptverot vienu vai vairākas no piecām Enerģētikas savienības dimensijām. Balstoties uz minētajām iespējām, Komisija saskaņā ar 28. pantu var sniegt ieteikumus dalībvalstīm, lai sekmētu efektīvu sadarbību, partnerattiecības un apspriešanos.
3.  Komisija sekmē dalībvalstu sadarbību un apspriešanos par plānu projektiem, kas tai iesniegti saskaņā ar 9. pantu, to galīgās redakcijas izstrādes perspektīvā.
3.  Komisija sekmē dalībvalstu sadarbību un apspriešanos par plānu projektiem, kas tai iesniegti saskaņā ar 9. pantu, to galīgās redakcijas izstrādes perspektīvā.
4.  Dalībvalstis savā galīgajā integrētajā nacionālajā enerģētikas un klimata plānā ņem vērā komentārus, kas saskaņā ar 2. un 3. punktu saņemti no citām dalībvalstīm, un paskaidro, kā šie komentāri ņemti vērā.
4.  Dalībvalstis savā galīgajā integrētajā nacionālajā enerģētikas un klimata plānā ņem vērā komentārus, kas saskaņā ar 2. un 3. punktu saņemti no citām dalībvalstīm, un paskaidro, kā šie komentāri ņemti vērā.
5.  1. punktā minētajā nolūkā dalībvalstis turpina reģionālā līmenī sadarboties, arī īstenojot savos plānos paredzētās rīcībpolitikas un pasākumus.
5.  1. punktā minētajā nolūkā dalībvalstis turpina makroreģionālā līmenī sadarboties, arī īstenojot savos plānos paredzētās rīcībpolitikas un pasākumus.
5.a  Dalībvalstis arī paredz sadarbību ar Enerģētikas kopienas parakstītājvalstīm un trešām valstīm, kas ir Eiropas Ekonomikas zonas dalībnieces.
Grozījums Nr. 116
Regulas priekšlikums
12. pants – 1. daļa – ievaddaļa
Komisija novērtē integrētos nacionālos enerģētikas un klimata plānus un to atjauninājumus, kas tai paziņoti saskaņā ar 3. un 13. pantu. Tā jo īpaši novērtē,
Komisija novērtē integrētos nacionālos enerģētikas un klimata plānus, kas tai paziņoti saskaņā ar 3. pantu. Tā jo īpaši novērtē,
Grozījums Nr. 117
Regulas priekšlikums
12. pants – 1. daļa – a apakšpunkts
(a)  vai izvirzītie mērķrādītāji, mērķi un devumi ir pietiekami, lai kopīgi varētu sasniegt Enerģētikas savienības mērķus un pirmajā desmit gadu periodā it sevišķi mērķrādītājus, kas izvirzīti Savienības klimata un enerģētikas politikas satvarā 2030. gadam;
(a)  vai izvirzītie mērķrādītāji un mērķi ir pietiekami, lai kopīgi varētu sasniegt Enerģētikas savienības mērķus un pirmajā desmit gadu periodā it sevišķi mērķrādītājus, kas izvirzīti Savienības klimata un enerģētikas politikas satvarā 2030. gadam;
Grozījums Nr. 118
Regulas priekšlikums
12. pants – 1. daļa – aa apakšpunkts (jauns)
(aa)  vai esošās un paredzētās rīcībpolitikas un pasākumi, kā arī ar tiem saistītās ieguldījumu stratēģijas ir pietiekami, lai īstenotu 4. pantā minētos nacionālos mērķus;
Grozījums Nr. 120
Regulas priekšlikums
13. pants
13. pants
svītrots
Integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu atjaunināšana
1.  Dalībvalstis līdz 2023. gada 1. janvārim un pēc tam ik pēc 10 gadiem Komisijai iesniedz jaunākā paziņotā 3. pantā minētā integrētā nacionālā enerģētikas un klimata plāna atjauninājuma projektu vai Komisijai apstiprina, ka plāns joprojām ir derīgs.
2.  Līdz 2024. gada 1. janvārim un pēc tam ik pēc 10 gadiem dalībvalstis Komisijai paziņo jaunākā paziņotā 3. pantā minētā integrētā nacionālā enerģētikas un klimata plāna atjauninājumu, ja vien saskaņā ar šā panta 1. punktu nav apstiprinājušas, ka plāns joprojām ir derīgs.
3.  Dalībvalstis 2. punktā minētajā atjauninājumā izvirzītos mērķrādītājus, mērķus un devumus maina tikai tā, lai tos padarītu vērienīgākus par tiem, kas izvirzīti jaunākajā paziņotajā integrētajā nacionālajā enerģētikas un klimata plānā.
4.  Dalībvalstis atjauninātajā plānā cenšas mazināt jebkādu negatīvu ietekmi uz vidi, kas noskaidrojusies integrētajā ziņošanā saskaņā ar 15. līdz 22. pantu.
5.  Gatavojot 2. punktā minēto atjauninājumu, dalībvalstis ņem vērā jaunākos konkrētai valstij adresētos ieteikumus, kas sniegti Eiropas pusgada kontekstā.
6.  Atjaunināto integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu sagatavošanā un novērtēšanā piemēro 9. panta 2. punktā un 11. pantā noteiktās procedūras.
Grozījums Nr. 121
Regulas priekšlikums
3.nodaļa – virsraksts
Ilgtermiņa mazemisiju stratēģijas
Ilgtermiņa stratēģijas klimata un enerģētikas jomā
Grozījums Nr. 122
Regulas priekšlikums
13.a pants (jauns)
13.a pants
Atbilstība vispārējam klimata mērķim
Komisija līdz 2018. gada 1. jūlijam iesniedz ziņojumu par atlikušo oglekļa dioksīda emisiju kopapjomu, kas atbilst sāktajiem centieniem ierobežot temperatūras pieaugumu krietni zem 2 °C, konkrēti — līdz 1,5 °C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni, un publicē analīzi par Savienības taisnīgo ieguldījumu līdz 2050. un 2100. gadam.
Grozījums Nr. 123
Regulas priekšlikums
14. pants
14. pants
14. pants
Ilgtermiņa mazemisiju stratēģijas
Ilgtermiņa stratēģijas klimata un enerģētikas jomā
1.  Dalībvalstis sagatavo un Komisijai līdz 2020. gada 1. janvārim un pēc tam ik pēc 10 gadiem paziņo savas ilgtermiņa mazemisiju stratēģijas 50 gadu perspektīvā, kuru mērķis ir palīdzēt
1.  Dalībvalstis un Komisija Savienības vārdā līdz 2019. gada 1. janvārim pieņem un pēc tam ik pēc pieciem gadiem paziņo savas ilgtermiņa stratēģijas klimata un enerģētikas jomā 30 gadu perspektīvā, kuru mērķis ir palīdzēt
(a)  izpildīt Savienībai un tās dalībvalstīm UNFCCC un Parīzes nolīgumā paredzētās saistības samazināt antropogēnās siltumnīcefekta gāzu emisijas un kāpināt piesaistījumus piesaistītājos;
(a)  izpildīt Savienībai un tās dalībvalstīm UNFCCC un Parīzes nolīgumā paredzētās saistības samazināt antropogēnās siltumnīcefekta gāzu emisijas un kāpināt piesaistījumus piesaistītājos pa desmit gadu posmiem;
(b)  sasniegt mērķi globālo vidējās temperatūras pieaugumu ierobežot krietni zem 2 °C atzīmes salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni un tiekties temperatūras kāpumu iegrožot līdz 1,5 °C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni;
(b)  sasniegt mērķi globālo vidējās temperatūras pieaugumu ierobežot krietni zem 2 °C atzīmes salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni un tiekties temperatūras kāpumu iegrožot līdz 1,5 °C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni, ierobežot Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijas zem taisnīgas tās daļas atlikušajā oglekļa dioksīda emisiju kopapjomā;
(c)  panākt siltumnīcefekta gāzu emisiju ilgtermiņa samazinājumus un lielākus piesaistījumus piesaistītājos visos sektoros saskaņā ar Savienības mērķi līdz 2050. gadam izmaksefektīvi samazināt emisijas par 80–95 % salīdzinājumā ar 1990gada līmeni, ņemot vērā attīstīto valstu grupā nepieciešamos samazinājumus saskaņā ar IPCC.
(c)  panākt siltumnīcefekta gāzu emisiju ilgtermiņa samazinājumus un lielākus piesaistījumus piesaistītājos visos sektoros saskaņā ar Savienības mērķi, ņemot vērā nepieciešamos samazinājumus saskaņā ar IPCC, lai samazinātu Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijas izmaksefektīvā veidā un palielinātu piesaistījumus piesaistītājos nolūkā izpildīt Parīzes nolīgumā noteiktos uzdevumus attiecībā uz temperatūru, lai 2050gadā siltumnīcefekta gāzu neto emisijas būtu nulles līmenī, un pēc tam ātri pārietu uz negatīvām emisijām;
(ca)  ne vēlāk kā līdz 2050. gadam Savienībā izveidot augsti energoefektīvu un uz atjaunojamiem energoresursiem balstītu energosistēmu.
2.  Ilgtermiņa mazemisiju stratēģijās norāda:
2.  Ilgtermiņa klimata un enerģētikas emisiju stratēģijās ietver II pielikumā noteiktos elementus un norāda:
(a)  kopējos siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumus un kāpinātus piesaistījumus piesaistītājos;
(a)  kopējos siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumus un kāpinātus piesaistījumus piesaistītājos, nosakot atsevišķu mērķrādītāju palielināt piesaistījumus piesaistītājos, kas atbilst centieniem ierobežot temperatūras paaugstināšanos saskaņā ar Parīzes nolīguma uzdevumiem;
(b)  emisiju samazinājumus un kāpinātus piesaistījumus konkrētos sektoros, tostarp elektroenerģijas, rūpniecības, transporta, ēku (gan dzīvojamo, gan terciāro ēku), lauksaimniecības un zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (LULUCF) sektorā;
(b)  lai panāktu dekarbonizāciju, siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumus un kāpinātus piesaistījumus konkrētos sektoros, tostarp arī elektroenerģijas, rūpniecības, transporta, siltumapgādes un aukstumapgādes un ēku (gan dzīvojamo, gan terciāro ēku), lauksaimniecības un zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (LULUCF) sektorā;
(c)  gaidāmo progresu pārejā uz mazu siltumnīcefekta gāzu emisiju ekonomiku, ietverot siltumnīcefekta gāzu emisijas intensitāti, iekšzemes kopprodukta CO2 emisijas intensitāti un ar to saistītās pētniecības, izstrādes un inovācijas stratēģijas;
(c)  gaidāmo progresu pārejā uz mazu siltumnīcefekta gāzu emisiju ekonomiku, ietverot siltumnīcefekta gāzu emisijas intensitāti, iekšzemes kopprodukta CO2 emisijas intensitāti un ar to saistītās ilgtermiņa ieguldījumu, pētniecības, izstrādes un inovācijas stratēģijas;
(ca)  paredzamo progresu attiecībā uz enerģētikas pārkārtošanu, ieskaitot enerģijas taupīšanu, atjaunojamo energoresursu enerģijas kopējo daļu un atjaunojamo energoresursu enerģijas plānoto uzstādīto jaudu;
(cb)  sagaidāmo ekonomikas būtiskas dekarbonizācijas devumu makroekonomikas attīstībā un sociālajā attīstībā, kā arī attiecībā uz veselības apdraudējumiem un ieguvumiem un vides aizsardzību;
(d)  sasaisti ar citu nacionālo ilgtermiņa plānošanu.
(d)  sasaisti ar citiem nacionālajiem ilgtermiņa mērķiem, plānošanu un citām rīcībpolitikām, pasākumiem un ieguldījumiem.
2.a  Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 36. pantu pieņemt deleģētus aktus, ar kuriem groza IIa pielikumu, lai to pielāgotu Savienības enerģētikas un klimata politikas satvaram, enerģijas tirgus attīstībai un jaunām UNFCCC un Parīzes nolīguma prasībām.
3.  Ilgtermiņa mazemisiju stratēģijām un 3. pantā minētajiem integrētajiem nacionālajiem enerģētikas un klimata plāniem vajadzētu būt savstarpēji saskanīgiem.
3.  Integrētie nacionālie enerģētikas un klimata plāni, kas minēti 3. pantā, atbilst ilgtermiņa stratēģijām klimata un enerģētikas jomā.
4.  Dalībvalstis savas ilgtermiņa mazemisiju stratēģijas un to atjauninājumus, ja tādi ir, nekavējoties dara publiski pieejamus.
4.  Dalībvalstis un Komisija izstrādā savas stratēģijas atklāti un pārredzami un nodrošina, ka sabiedrībai, sociālajiem partneriem, uzņēmumiem, investoriem, pilsoniskajai sabiedrībai un citām ieinteresētajām personām tiek dotas agrīnas un reālas iespējas piedalīties ilgtermiņa klimata un enerģētikas stratēģiju sagatavošanā, un dara šīs stratēģijas un visas papildu analīzes un datus sabiedrībai pieejamus, tostarp izmantojot 24. pantā minēto e-platformu.
4.a  Komisija atbalsta dalībvalstis to ilgtermiņa stratēģiju sagatavošanā, sniedzot informāciju par attiecīgās jomas zinātnisko un tehnoloģisko attīstību, kas ir svarīga 1. pantā minēto mērķu sasniegšanai. Komisija arī nodrošina dalībvalstīm un citām ieinteresētajām personām iespējas sniegt papildu informāciju un apspriest to redzējumu, un izstrādā paraugpraksi un norādes, ko dalībvalstis var izmantot to stratēģiju izstrādes un īstenošanas posmā.
4.b  Komisija izvērtē, vai nacionālās ilgtermiņa stratēģijas ir piemērotas 1. pantā izklāstīto Savienības mērķu kopīgai sasniegšanai. Komisija var sniegt dalībvalstīm ieteikumus, lai sekmētu minētā mērķa īstenošanu un palīdzētu dalībvalstīm to centienos sagatavot un īstenot to ilgtermiņa stratēģijas.
Grozījums Nr. 124
Regulas priekšlikums
15. pants – 2. punkts – a apakšpunkts
(a)  informācija par progresu virzībā uz integrētajā nacionālajā enerģētikas un klimata plānā izvirzīto mērķrādītāju, mērķu un devumu sasniegšanu un to sasniegšanai vajadzīgo rīcībpolitiku un pasākumu īstenošanu;
(a)  informācija par progresu virzībā uz integrētajā nacionālajā enerģētikas un klimata plānā izvirzīto mērķrādītāju un mērķu sasniegšanu un to finansēšanai un sasniegšanai vajadzīgo rīcībpolitiku un pasākumu īstenošanu;
Grozījums Nr. 125
Regulas priekšlikums
15. pants – 2. punkts – aa apakšpunkts (jauns)
(aa)  saskaņā ar 10. pantu veiktas sabiedriskās apspriešanas rezultāti;
Grozījums Nr. 126
Regulas priekšlikums
15. pants – 2. punkts – ab apakšpunkts (jauns)
(ab)  informācija par sasniegtajiem panākumiem, kas gūti, atbalstot aktīvu iesaisti saskaņā ar 10.a pantu;
Grozījums Nr. 127
Regulas priekšlikums
15. pants – 2. punkts – ac apakšpunkts (jauns)
(ac)  attiecīgā informācija un dati par paveikto 14. pantā minētajās ilgtermiņa enerģētikas un klimata stratēģijās izklāstīto uzdevumu, mērķu un saistību sasniegšanā un saistību izpildē;
Grozījums Nr. 128
Regulas priekšlikums
15. pants – 5. punkts
5.  Ja Komisija ir sniegusi ieteikumus saskaņā ar 27. panta 2. vai 3. punktu, attiecīgā dalībvalsts savā šā panta 1. punktā minētajā ziņojumā iekļauj informāciju par rīcībpolitikām un pasākumiem, kas pieņemti vai ko plānots pieņemt un īstenot šo ieteikumu ievērošanai. Šāda informācija ietver detalizētu īstenošanas grafiku.
5.  Ja Komisija ir sniegusi ieteikumus saskaņā ar 27. panta 2. vai 3. punktu, attiecīgā dalībvalsts savā šā panta 1. punktā minētajā ziņojumā iekļauj informāciju par rīcībpolitikām un pasākumiem, kas pieņemti vai ko plānots pieņemt un īstenot šo ieteikumu ievērošanai. Šāda informācija ietver detalizētu īstenošanas grafiku. Ja attiecīgā dalībvalsts izdara atkāpes no Komisijas ieteikuma, tā sniedz uz uzticamiem datiem un objektīviem kritērijiem balstītu detalizētu pamatojumu un dara to pieejamu sabiedrībai.
Grozījums Nr. 129
Regulas priekšlikums
15. pants – 5.a punkts (jauns)
5.a  Dalībvalstis ziņojumus, kas saskaņā ar šo pantu iesniegti Komisijai, dara pieejamus sabiedrībai.
Grozījums Nr. 130
Regulas priekšlikums
18. pants – 1. daļa – a apakšpunkts – 4. punkts
(4)   trajektorijas, kas raksturo bioenerģijas pieprasījumu, dezagregētu pēc pieprasījuma siltumapgādes, elektroenerģijas un transporta sektorā, un biomasas piedāvājumu sadalījumā pa sākvielām un pēc izcelsmes (nošķirot iekšējo ražošanu un importu). Attiecībā uz meža biomasu — novērtējums par tās avotu un ietekmi uz LULUCF piesaistītājiem;
(4)   trajektorijas, kas raksturo bioenerģijas pieprasījumu, dezagregētu pēc pieprasījuma siltumapgādes, elektroenerģijas un transporta sektorā, tostarp biodegvielu īpatsvaru, moderno biodegvielu īpatsvaru, no lauksaimniecības zemē izaudzētiem kultūraugiem saražotas biodegvielas īpatsvaru, un biomasas piedāvājumu sadalījumā pa sākvielām un pēc izcelsmes (nošķirot iekšzemes ražošanu un importu). Attiecībā uz meža biomasu — novērtējums par tās avotu un ietekmi uz LULUCF piesaistītājiem;
Grozījums Nr. 131
Regulas priekšlikums
18. pants – 1. daļa – a apakšpunkts – 4.a punkts (jauns)
(4a)  mērķi un trajektorijas attiecībā uz atjaunojamo energoresursu enerģiju, ko saražo reģioni, pilsētas, energokopienas un ražojoši patērētāji;
Grozījums Nr. 132
Regulas priekšlikums
18. pants – 1. daļa – a apakšpunkts – 5. punkts
(5)  attiecīgā gadījumā citas nacionālās trajektorijas un mērķi, tostarp ilgtermiņa un sektorālās trajektorijas un mērķi (piemēram, biodegvielu īpatsvars, moderno biodegvielu īpatsvars, to biodegvielu īpatsvars, kas saražotas no lauksaimniecības zemē audzētām pamatkultūrām, no biomasas saražotās elektroenerģijas īpatsvars bez siltumenerģijas ražošanas, atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvars centralizētajā siltumapgādē, atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantojums ēkās, pilsētu, energokopienu un pašpatērētāju saražotā atjaunojamo energoresursu enerģija);
(5)  attiecīgā gadījumā citas nacionālās trajektorijas un mērķi, tostarp ilgtermiņa un sektorālās trajektorijas un mērķi (piemēram, no biomasas saražotās elektroenerģijas īpatsvars bez siltumenerģijas ražošanas, atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvars centralizētajā siltumapgādē, atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantojums ēkās, enerģija, kas iegūta no dūņām notekūdeņu attīrīšanas procesā;
Grozījums Nr. 133
Regulas priekšlikums
18. pants – 1. daļa – b apakšpunkts – 1. punkts
(1)  īstenotās, pieņemtās un plānotās rīcībpolitikas un pasākumi, kuru mērķis ir panākt, ka tiek sasniegts nacionālais devums saistošā Savienības līmeņa 2030. gada atjaunojamo energoresursu mērķrādītāja sasniegšanā, kas minēts 4. panta a) punkta 2. apakšpunkta i) punktā, arī sektoriem specifiski un tehnoloģijām specifiski pasākumi, un īpaša izskatīšana par to, kā īstenoti [Direktīvas 2009/28/EK pārstrādātās redakcijas, kas ierosināta ar priekšlikumu COM(2016)0767,] 23., 24. un 25. pantā noteiktie pasākumi;
(1)  īstenotās, pieņemtās un plānotās rīcībpolitikas un pasākumi, kuru mērķis ir panākt, ka tiek sasniegti nacionālie mērķrādītāji saistošā Savienības līmeņa 2030. gada atjaunojamo energoresursu mērķrādītāja sasniegšanā, kas minēts 4. panta a) punkta 2. apakšpunkta i) punktā, arī sektoriem specifiski un tehnoloģijām specifiski pasākumi, un īpaša izskatīšana par to, kā īstenoti [Direktīvas 2009/28/EK pārstrādātās redakcijas, kas ierosināta ar priekšlikumu COM(2016)0767,] 23., 24. un 25. pantā noteiktie pasākumi;
Grozījums Nr. 134
Regulas priekšlikums
18. pants – 1. daļa – b apakšpunkts – 4.a punkts (jauns)
(4a)  konkrēti pasākumi, lai novērtētu, padarītu pārredzamu un mazinātu vajadzību pēc visu laiku darbināmas jaudas, kas var mazināt atjaunojamo energoresursu izmantošanu;
Grozījums Nr. 135
Regulas priekšlikums
19. pants – 1. daļa – a apakšpunkts – 1. punkts
(1)  primārās enerģijas patēriņa un enerģijas galapatēriņa trajektorija no 2020. gada līdz 2030. gadam kā nacionālais energoekonomiskais devums 2030. gadam izvirzītā Savienības mērķrādītāja sasniegšanai, tostarp izmantotā metodika;
(1)  primārās enerģijas patēriņa un enerģijas galapatēriņa trajektorija no 2020. gada līdz 2030. gadam kā nacionālo enerģijas ietaupījumu saistošie mērķrādītāji 2030. gadam izvirzītā Savienības mērķrādītāja sasniegšanai, tostarp izmantotā metodika;
Grozījums Nr. 136
Regulas priekšlikums
19. pants – 1. daļa – a apakšpunkts – 2. punkts
(2)  publiskā un privātā sektora dzīvojamo ēku un komercēku nacionālā fonda ilgtermiņa renovācijas mērķi;
(2)  publiskā un privātā sektora dzīvojamo ēku, kā arī publisko un privāto nedzīvojamo ēku nacionālā fonda ilgtermiņa renovācijas mērķi;
Grozījums Nr. 137
Regulas priekšlikums
19. pants – 1. daļa – b apakšpunkts – 1. punkts
(1)  īstenotās, pieņemtās un plānotās rīcībpolitikas, pasākumi un programmas 2030. gadam izvirzītā indikatīvā nacionālā energoefektivitātes devuma, kā arī citu 6. pantā norādīto mērķu sasniegšanai, arī plānotie pasākumi un instrumenti (arī finansiāli) ēku energoefektivitātes veicināšanai, pasākumi gāzes un elektroenerģijas infrastruktūras energoefektivitātes potenciāla realizācijai un citi energoefektivitāti veicinoši pasākumi;
(1)  īstenotās, pieņemtās un plānotās rīcībpolitikas, pasākumi un programmas 2030. gadam izvirzītā saistošā nacionālā energoefektivitātes mērķrādītāja, kā arī citu 6. pantā norādīto mērķu sasniegšanai, arī plānotie pasākumi un instrumenti (arī finansiāli) ēku energoefektivitātes veicināšanai, pasākumi gāzes un elektroenerģijas infrastruktūras energoefektivitātes potenciāla realizācijai un citi energoefektivitāti veicinoši pasākumi;
Grozījums Nr. 138
Regulas priekšlikums
19. pants – 1. daļa – b apakšpunkts – 3. punkts
(3)  nacionālā energoefektivitātes pienākuma shēma un alternatīvi pasākumi atbilstīgi Direktīvas 2012/27/ES [saskaņā ar priekšlikumu COM(2016)0761 grozītās redakcijas] 7.a un 7.b pantam saskaņā ar šīs regulas II pielikumu;
(3)  nacionālā energoefektivitātes pienākuma shēma un alternatīvi pasākumi atbilstīgi Direktīvas 2012/27/ES [saskaņā ar priekšlikumu COM(2016)0761 grozītās redakcijas] 7.a un 7.b pantam saskaņā ar šīs regulas II pielikumu, tostarp enerģijas ietaupījumi, kas sasniegti, pateicoties valsts energoefektivitātes saistībām un/vai alternatīviem pasākumiem, kuri pieņemti, piemērojot Direktīvas 2012/27/ES [saskaņā ar priekšlikumu COM(2016)0761 grozītās redakcijas] 7., 7.a un 7.b pantu un 20. panta 6. punktu, kā arī ietekme uz patērētāju rēķiniem un prasības ar sociālu mērķi;
Grozījums Nr. 139
Re