Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2016. finanšu gada vispārējo budžetu(1),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības konsolidētos pārskatus par 2016. finanšu gadu (COM(2017)0365 – C8-0247/2017)(2),

–  ņemot vērā Komisijas ziņojumu par turpmāko rīcību attiecībā uz 2015. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (COM(2017)0379),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada ES budžeta pārvaldības un izpildes gada ziņojumu (COM(2017)0351),

–  ņemot vērā Komisijas gada ziņojumu budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par 2016. gadā veiktajām iekšējām revīzijām (COM(2017)0497) un Komisijas dienestu darba dokumentu, kas tam pievienots (SWD(2017)0306),

–  ņemot vērā Revīzijas palātas pārskatu par budžeta izpildi 2016. finanšu gadā un iestāžu atbildes(3), kā arī tās īpašos ziņojumus,

–  ņemot vērā deklarāciju(4) par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2016. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2018. gada 20. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz Komisijai par 2016. finanšu gada budžeta izpildi (05940/2018 – C8-0042/2018),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 317., 318. un 319. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(5) un jo īpaši tās 62., 164., 165. un 166. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 93. pantu un IV pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un citu attiecīgo komiteju atzinumus (A8-0137/2018),

A.  tā kā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 17. panta 1. punktu Komisija uzņemas atbildību par budžeta izpildi un programmu pārvaldību un saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 317. pantu budžeta izpildi veic sadarbībā ar dalībvalstīm un ievērojot pareizas finanšu pārvaldības principu;

1.  sniedz Komisijai apstiprinājumu par Eiropas Savienības 2016. finanšu gada vispārējā budžeta izpildi;

2.  izklāsta savus konstatējumus rezolūcijā, kas ir neatņemama daļa no lēmumiem par Eiropas Savienības 2016. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija un izpildaģentūras, kā arī 2018. gada 18. aprīļa rezolūcijā par Revīzijas palātas īpašajiem ziņojumiem saistībā ar apstiprinājuma sniegšanu Komisijai par 2016. finanšu gada budžeta izpildi(6);

3.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un rezolūciju, kas ir tā neatņemama daļa, nosūtīt Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai, kā arī dalībvalstu parlamentiem un valsts un reģionālajām revīzijas iestādēm un nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

(1) OV L 48, 24.2.2016. (2) OV C 323, 28.9.2017., 1. lpp. (3) OV C 322, 28.9.2017., 1. lpp. (4) OV C 322, 28.9.2017., 10. lpp. (5) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp. (6) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0122.

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2016. finanšu gada vispārējo budžetu(1),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības konsolidētos pārskatus par 2016. finanšu gadu (COM(2017)0365 – C8-0247/2017)(2),

–  ņemot vērā Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūras 2016. finanšu gada galīgos pārskatus(3),

–  ņemot vērā Komisijas ziņojumu par turpmāko rīcību attiecībā uz 2015. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (COM(2017)0379),

–  ņemot vērā Komisijas gada ziņojumu budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par 2016. gadā veiktajām iekšējām revīzijām (COM(2017)0497) un Komisijas dienestu darba dokumentu, kas tam pievienots (SWD(2017)0306),

–  ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūras 2016. finanšu gada pārskatiem un Aģentūras atbildi(4),

–  ņemot vērā deklarāciju(5) par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2016. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2018. gada 20. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz izpildaģentūrām par 2016. finanšu gada budžeta izpildi (05942/2018 – C8-0043/2018),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 317., 318. un 319. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(6) un jo īpaši tās 62., 164., 165. un 166. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2002. gada 19. decembra Regulu (EK) Nr. 58/2003, ar ko nosaka statūtus izpildaģentūrām, kurām uztic konkrētus Kopienas programmu pārvaldības uzdevumus(7), un jo īpaši tās 14. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Komisijas 2004. gada 21. septembra Regulu (EK) Nr. 1653/2004 par finanšu tipa regulu izpildu aģentūrām, piemērojot Padomes Regulu (EK) Nr. 58/2003 par atsevišķu uzdevumu izpildu aģentūru statūtiem attiecībā uz Kopienas programmu pārvaldi(8), un jo īpaši tās 66. panta pirmo un otro daļu,

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 18. decembra Īstenošanas lēmumu 2013/776/ES, ar ko izveido Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūru un atceļ Lēmumu 2009/336/EK(9),

–  ņemot vērā Reglamenta 93. pantu un IV pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un citu attiecīgo komiteju atzinumus (A8-0137/2018),

A.  tā kā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 17. panta 1. punktu Komisija uzņemas atbildību par budžeta izpildi un programmu pārvaldību un saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 317. pantu budžeta izpildi veic sadarbībā ar dalībvalstīm un ievērojot pareizas finanšu pārvaldības principu;

1.  sniedz Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūras direktoram apstiprinājumu par Aģentūras 2016. finanšu gada budžeta izpildi;

2.  izklāsta savus konstatējumus rezolūcijā, kas ir neatņemama daļa no lēmumiem par Eiropas Savienības 2016. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija un izpildaģentūras, kā arī 2018. gada 18. aprīļa rezolūcijā par Revīzijas palātas īpašajiem ziņojumiem saistībā ar apstiprinājuma sniegšanu Komisijai par 2016. finanšu gada budžeta izpildi(10);

3.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu, lēmumu par Eiropas Savienības 2016. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija, kā arī rezolūciju, kas ir neatņemama šo lēmumu daļa, nosūtīt Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūras direktoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

(1) OV L 48, 24.2.2016. (2) OV C 323, 28.9.2017., 1. lpp. (3) OV C 384, 14.11.2017., 2. lpp. (4) OV C 417, 6.12.2017., 63. lpp. (5) OV C 322, 28.9.2017., 10. lpp. (6) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp. (7) OV L 11, 16.1.2003., 1. lpp. (8) OV L 297, 22.9.2004., 6. lpp. (9) OV L 343, 19.12.2013., 46. lpp. (10) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0122.

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2016. finanšu gada vispārējo budžetu(1),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības konsolidētos pārskatus par 2016. finanšu gadu (COM(2017)0365 – C8-0247/2017)(2),

–  ņemot vērā Mazo un vidējo uzņēmumu izpildaģentūras galīgos gada pārskatus par 2016. finanšu gadu(3),

–  ņemot vērā Komisijas ziņojumu par turpmāko rīcību attiecībā uz 2015. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (COM(2017)0379),

–  ņemot vērā Komisijas gada ziņojumu budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par 2016. gadā veiktajām iekšējām revīzijām (COM(2017)0497) un Komisijas dienestu darba dokumentu, kas tam pievienots (SWD(2017)0306),

–  ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Mazo un vidējo uzņēmumu izpildaģentūras 2016. finanšu gada pārskatiem un Aģentūras atbildi(4),

–  ņemot vērā deklarāciju(5) par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2016. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2018. gada 20. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz izpildaģentūrām par 2016. finanšu gada budžeta izpildi (05942/2018 – C8-0043/2018),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 317., 318. un 319. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(6) un jo īpaši tās 62., 164., 165. un 166. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2002. gada 19. decembra Regulu (EK) Nr. 58/2003, ar ko nosaka statūtus izpildaģentūrām, kurām uztic konkrētus Kopienas programmu pārvaldības uzdevumus(7), un jo īpaši tās 14. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Komisijas 2004. gada 21. septembra Regulu (EK) Nr. 1653/2004 par finanšu tipa regulu izpildu aģentūrām, piemērojot Padomes Regulu (EK) Nr. 58/2003 par atsevišķu uzdevumu izpildu aģentūru statūtiem attiecībā uz Kopienas programmu pārvaldi(8), un jo īpaši tās 66. panta pirmo un otro daļu,

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 17. decembra Īstenošanas lēmumu 2013/771/ES, ar ko izveido Mazo un vidējo uzņēmumu izpildaģentūru un atceļ Lēmumu 2004/20/EK un Lēmumu 2007/372/EK(9),

–  ņemot vērā Reglamenta 93. pantu un IV pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un citu attiecīgo komiteju atzinumus (A8-0137/2018),

A.  tā kā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 17. panta 1. punktu Komisija uzņemas atbildību par budžeta izpildi un programmu pārvaldību un saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 317. pantu budžeta izpildi veic sadarbībā ar dalībvalstīm un ievērojot pareizas finanšu pārvaldības principu;

1.  sniedz Mazo un vidējo uzņēmumu izpildaģentūras direktoram apstiprinājumu par Izpildaģentūras 2016. finanšu gada budžeta izpildi;

2.  izklāsta savus konstatējumus rezolūcijā, kas ir neatņemama daļa no lēmumiem par Eiropas Savienības 2016. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija un izpildaģentūras, kā arī 2018. gada 18. aprīļa rezolūcijā par Revīzijas palātas īpašajiem ziņojumiem saistībā ar apstiprinājuma sniegšanu Komisijai par 2016. finanšu gada budžeta izpildi(10);

3.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu, lēmumu par Eiropas Savienības 2016. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija, kā arī rezolūciju, kas ir neatņemama šo lēmumu daļa, nosūtīt Mazo un vidējo uzņēmumu izpildaģentūras direktoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

(1) OV L 48, 24.2.2016. (2) OV C 323, 28.9.2017., 1. lpp. (3) OV C 384, 14.11.2017., 11. lpp. (4) OV C 417, 6.12.2017., 74. lpp. (5) OV C 322, 28.9.2017., 10. lpp. (6) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp. (7) OV L 11, 16.1.2003., 1. lpp. (8) OV L 297, 22.9.2004., 6. lpp. (9) OV L 341, 18.12.2013., 73. lpp. (10) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0122.

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2016. finanšu gada vispārējo budžetu(1),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības konsolidētos pārskatus par 2016. finanšu gadu (COM(2017)0365 – C8-0247/2017)(2),

–  ņemot vērā Patērētāju, veselības, lauksaimniecības un pārtikas izpildaģentūras galīgos gada pārskatus par 2016. finanšu gadu(3),

–  ņemot vērā Komisijas ziņojumu par turpmāko rīcību attiecībā uz 2015. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (COM(2017)0379),

–  ņemot vērā Komisijas gada ziņojumu budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par 2016. gadā veiktajām iekšējām revīzijām (COM(2017)0497) un Komisijas dienestu darba dokumentu, kas tam pievienots (SWD(2017)0306),

–  ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Patērētāju, veselības, lauksaimniecības un pārtikas izpildaģentūras 2016. finanšu gada pārskatiem un Aģentūras atbildi(4),

–  ņemot vērā deklarāciju(5) par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2016. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2018. gada 20. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz izpildaģentūrām par 2016. finanšu gada budžeta izpildi (05942/2018 – C8-0043/2018),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 317., 318. un 319. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(6) un jo īpaši tās 62., 164., 165. un 166. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2002. gada 19. decembra Regulu (EK) Nr. 58/2003, ar ko nosaka statūtus izpildaģentūrām, kurām uztic konkrētus Kopienas programmu pārvaldības uzdevumus(7), un jo īpaši tās 14. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Komisijas 2004. gada 21. septembra Regulu (EK) Nr. 1653/2004 par finanšu tipa regulu izpildu aģentūrām, piemērojot Padomes Regulu (EK) Nr. 58/2003 par atsevišķu uzdevumu izpildu aģentūru statūtiem attiecībā uz Kopienas programmu pārvaldi(8), un jo īpaši tās 66. panta pirmo un otro daļu,

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 17. decembra Īstenošanas lēmumu 2013/770/ES, ar ko nodibina Patērētāju, veselības un pārtikas izpildaģentūru un atceļ Lēmumu 2004/858/EK(9),

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada 17. decembra Īstenošanas lēmumu 2014/927/ES, ar ko groza Īstenošanas Lēmumu 2013/770/ES, lai Patērētāju, veselības un pārtikas izpildaģentūru pārveidotu par Patērētāju, veselības, lauksaimniecības un pārtikas izpildaģentūru(10),

–  ņemot vērā Reglamenta 93. pantu un IV pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un citu attiecīgo komiteju atzinumus (A8-0137/2018),

A.  tā kā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 17. panta 1. punktu Komisija uzņemas atbildību par budžeta izpildi un programmu pārvaldību un saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 317. pantu budžeta izpildi veic sadarbībā ar dalībvalstīm un ievērojot pareizas finanšu pārvaldības principu;

1.  sniedz Patērētāju, veselības, lauksaimniecības un pārtikas izpildaģentūras direktoram apstiprinājumu par Izpildaģentūras 2016. finanšu gada budžeta izpildi;

2.  izklāsta savus konstatējumus rezolūcijā, kas ir neatņemama daļa no lēmumiem par Eiropas Savienības 2016. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija un izpildaģentūras, kā arī 2018. gada 18. aprīļa rezolūcijā par Revīzijas palātas īpašajiem ziņojumiem saistībā ar apstiprinājuma sniegšanu Komisijai par 2016. finanšu gada budžeta izpildi(11);

3.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu, lēmumu par Eiropas Savienības 2016. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija, kā arī rezolūciju, kas ir neatņemama šo lēmumu daļa, nosūtīt Patērētāju, veselības, lauksaimniecības un pārtikas izpildaģentūras direktoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

(1) OV L 48, 24.2.2016. (2) OV C 323, 28.9.2017., 1. lpp. (3) OV C 384, 14.11.2017., 2. lpp. (4) OV C 417, 6.12.2017., 52. lpp. (5) OV C 322, 28.9.2017., 10. lpp. (6) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp. (7) OV L 11, 16.1.2003., 1. lpp. (8) OV L 297, 22.9.2004., 6. lpp. (9) OV L 341, 18.12.2013., 69. lpp. (10) OV L 363, 18.12.2014., 183. lpp. (11) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0122.

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2016. finanšu gada vispārējo budžetu(1),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības konsolidētos pārskatus par 2016. finanšu gadu (COM(2017)0365 – C8-0247/2017)(2),

–  ņemot vērā Eiropas Pētniecības padomes izpildaģentūras galīgos gada pārskatus par 2016. finanšu gadu(3),

–  ņemot vērā Komisijas ziņojumu par turpmāko rīcību attiecībā uz 2015. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (COM(2017)0379),

–  ņemot vērā Komisijas gada ziņojumu budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par 2016. gadā veiktajām iekšējām revīzijām (COM(2017)0497) un Komisijas dienestu darba dokumentu, kas tam pievienots (SWD(2017)0306),

–  ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Eiropas Pētniecības padomes izpildaģentūras 2016. finanšu gada pārskatiem un Aģentūras atbildi(4),

–  ņemot vērā deklarāciju(5) par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2016. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2018. gada 20. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz izpildaģentūrām par 2016. finanšu gada budžeta izpildi (05942/2018 – C8-0043/2018),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 317., 318. un 319. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(6) un jo īpaši tās 62., 164., 165. un 166. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2002. gada 19. decembra Regulu (EK) Nr. 58/2003, ar ko nosaka statūtus izpildaģentūrām, kurām uztic konkrētus Kopienas programmu pārvaldības uzdevumus(7), un jo īpaši tās 14. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Komisijas 2004. gada 21. septembra Regulu (EK) Nr. 1653/2004 par finanšu tipa regulu izpildu aģentūrām, piemērojot Padomes Regulu (EK) Nr. 58/2003 par atsevišķu uzdevumu izpildu aģentūru statūtiem attiecībā uz Kopienas programmu pārvaldi(8), un jo īpaši tās 66. panta pirmo un otro daļu,

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 17. decembra Īstenošanas lēmumu 2013/779/ES, ar ko izveido Eiropas Pētniecības padomes izpildaģentūru un atceļ Lēmumu 2008/37/EK(9),

–  ņemot vērā Reglamenta 93. pantu un IV pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un citu attiecīgo komiteju atzinumus (A8-0137/2018),

A.  tā kā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 17. panta 1. punktu Komisija uzņemas atbildību par budžeta izpildi un programmu pārvaldību un saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 317. pantu budžeta izpildi veic sadarbībā ar dalībvalstīm un ievērojot pareizas finanšu pārvaldības principu;

1.  sniedz Eiropas Pētniecības padomes izpildaģentūras izpilddirektoram apstiprinājumu par Izpildaģentūras 2016. finanšu gada budžeta izpildi;

2.  izklāsta savus konstatējumus rezolūcijā, kas ir neatņemama daļa no lēmumiem par Eiropas Savienības 2016. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija un izpildaģentūras, kā arī 2018. gada 18. aprīļa rezolūcijā par Revīzijas palātas īpašajiem ziņojumiem saistībā ar apstiprinājuma sniegšanu Komisijai par 2016. finanšu gada budžeta izpildi(10);

3.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu, lēmumu par Eiropas Savienības 2016. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija, kā arī rezolūciju, kas ir neatņemama šo lēmumu daļa, nosūtīt Eiropas Pētniecības padomes izpildaģentūras direktoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

(1) OV L 48, 24.2.2016. (2) OV C 323, 28.9.2017., 1. lpp. (3) OV C 384, 14.11.2017., 9. lpp. (4) OV C 417, 6.12.2017., 171. lpp. (5) OV C 322, 28.9.2017., 10. lpp. (6) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp. (7) OV L 11, 16.1.2003., 1. lpp. (8) OV L 297, 22.9.2004., 6. lpp. (9) OV L 346, 20.12.2013., 58. lpp. (10) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0122.

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2016. finanšu gada vispārējo budžetu(1),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības konsolidētos pārskatus par 2016. finanšu gadu (COM(2017)0365 – C8-0247/2017)(2),

–  ņemot vērā Pētniecības izpildaģentūras galīgos gada pārskatus par 2016. finanšu gadu(3),

–  ņemot vērā Komisijas ziņojumu par turpmāko rīcību attiecībā uz 2015. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (COM(2017)0379),

–  ņemot vērā Komisijas gada ziņojumu budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par 2016. gadā veiktajām iekšējām revīzijām (COM(2017)0497) un Komisijas dienestu darba dokumentu, kas tam pievienots (SWD(2017)0306),

–  ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Pētniecības izpildaģentūras 2016. finanšu gada pārskatiem un Aģentūras atbildi(4)

–  ņemot vērā deklarāciju(5) par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2016. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2018. gada 20. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz izpildaģentūrām par 2016. finanšu gada budžeta izpildi (05942/2018 – C8-0043/2018),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 317., 318. un 319. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(6) un jo īpaši tās 62., 164., 165. un 166. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2002. gada 19. decembra Regulu (EK) Nr. 58/2003, ar ko nosaka statūtus izpildaģentūrām, kurām uztic konkrētus Kopienas programmu pārvaldības uzdevumus(7), un jo īpaši tās 14. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Komisijas 2004. gada 21. septembra Regulu (EK) Nr. 1653/2004 par finanšu tipa regulu izpildu aģentūrām, piemērojot Padomes Regulu (EK) Nr. 58/2003 par atsevišķu uzdevumu izpildu aģentūru statūtiem attiecībā uz Kopienas programmu pārvaldi(8), un jo īpaši tās 66. panta pirmo un otro daļu,

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 13. decembra Īstenošanas lēmumu 2013/778/ES, ar ko izveido Pētniecības izpildaģentūru un atceļ Lēmumu 2008/46/EK(9),

–  ņemot vērā Reglamenta 93. pantu un IV pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un citu attiecīgo komiteju atzinumus (A8-0137/2018),

A.  tā kā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 17. panta 1. punktu Komisija uzņemas atbildību par budžeta izpildi un programmu pārvaldību un saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 317. pantu budžeta izpildi veic sadarbībā ar dalībvalstīm un ievērojot pareizas finanšu pārvaldības principu;

1.  sniedz Pētniecības izpildaģentūras direktoram apstiprinājumu par Izpildaģentūras 2016. finanšu gada budžeta izpildi;

2.  izklāsta savus konstatējumus rezolūcijā, kas ir neatņemama daļa no lēmumiem par Eiropas Savienības 2016. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija un izpildaģentūras, kā arī 2018. gada 18. aprīļa rezolūcijā par Revīzijas palātas īpašajiem ziņojumiem saistībā ar apstiprinājuma sniegšanu Komisijai par 2016. finanšu gada budžeta izpildi(10);

3.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu, lēmumu par Eiropas Savienības 2016. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija, kā arī rezolūciju, kas ir neatņemama šo lēmumu daļa, nosūtīt Pētniecības izpildaģentūras direktoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

(1) OV L 48, 24.2.2016. (2) OV C 323, 28.9.2017., 1. lpp. (3) OV C 384, 14.11.2017., 12. lpp. (4) OV C 417, 6.12.2017., 252. lpp. (5) OV C 322, 28.9.2017., 10. lpp. (6) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp. (7) OV L 11, 16.1.2003., 1. lpp. (8) OV L 297, 22.9.2004., 6. lpp. (9) OV L 346, 20.12.2013., 54. lpp. (10) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0122.

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2016. finanšu gada vispārējo budžetu(1),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības konsolidētos pārskatus par 2016. finanšu gadu (COM(2017)0365 – C8-0247/2017)(2),

–  ņemot vērā Inovācijas un tīklu izpildaģentūras galīgos gada pārskatus par 2016. finanšu gadu(3),

–  ņemot vērā Komisijas ziņojumu par turpmāko rīcību attiecībā uz 2015. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (COM(2017)0379),

–  ņemot vērā Komisijas gada ziņojumu budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par 2016. gadā veiktajām iekšējām revīzijām (COM(2017)0497) un Komisijas dienestu darba dokumentu, kas tam pievienots (SWD(2017)0306),

–  ņemot vērā Revīzijas palātas ziņojumu par Inovācijas un tīklu izpildaģentūras 2016. finanšu gada pārskatiem un Aģentūras atbildi(4),

–  ņemot vērā deklarāciju(5) par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2016. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2018. gada 20. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz izpildaģentūrām par 2016. finanšu gada budžeta izpildi (05942/2018 – C8-0043/2018),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 317., 318. un 319. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(6) un jo īpaši tās 62., 164., 165. un 166. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2002. gada 19. decembra Regulu (EK) Nr. 58/2003, ar ko nosaka statūtus izpildaģentūrām, kurām uztic konkrētus Kopienas programmu pārvaldības uzdevumus(7), un jo īpaši tās 14. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Komisijas 2004. gada 21. septembra Regulu (EK) Nr. 1653/2004 par finanšu tipa regulu izpildu aģentūrām, piemērojot Padomes Regulu (EK) Nr. 58/2003 par atsevišķu uzdevumu izpildu aģentūru statūtiem attiecībā uz Kopienas programmu pārvaldi(8), un jo īpaši tās 66. panta pirmo un otro daļu,

–  ņemot vērā Komisijas 2013. gada 23. decembra Īstenošanas lēmumu 2013/801/ES, ar ko izveido Inovācijas un tīklu izpildaģentūru un atceļ Lēmumu 2007/60/EK, kas grozīts ar Lēmumu 2008/593/EK(9),

–  ņemot vērā Reglamenta 93. pantu un IV pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un citu attiecīgo komiteju atzinumus (A8-0137/2018),

A.  tā kā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 17. panta 1. punktu Komisija uzņemas atbildību par budžeta izpildi un programmu pārvaldību un saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 317. pantu budžeta izpildi veic sadarbībā ar dalībvalstīm un ievērojot pareizas finanšu pārvaldības principu;

1.  sniedz Inovācijas un tīklu izpildaģentūras direktoram apstiprinājumu par Izpildaģentūras 2016. finanšu gada budžeta izpildi;

2.  izklāsta savus konstatējumus rezolūcijā, kas ir neatņemama daļa no lēmumiem par Eiropas Savienības 2016. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija un izpildaģentūras, kā arī 2018. gada 18. aprīļa rezolūcijā par Revīzijas palātas īpašajiem ziņojumiem saistībā ar apstiprinājuma sniegšanu Komisijai par 2016. finanšu gada budžeta izpildi(10);

3.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu, lēmumu par Eiropas Savienības 2016. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija, kā arī rezolūciju, kas ir neatņemama šo lēmumu daļa, nosūtīt Inovācijas un tīklu izpildaģentūras direktoram, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai un nodrošināt to publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

(1) OV L 48, 24.2.2016. (2) OV C 323, 28.9.2017., 1. lpp. (3) OV C 384, 14.11.2017., 11. lpp. (4) OV C 417, 6.12.2017., 247. lpp. (5) OV C 322, 28.9.2017., 10. lpp. (6) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp. (7) OV L 11, 16.1.2003., 1. lpp. (8) OV L 297, 22.9.2004., 6. lpp. (9) OV L 352, 24.12.2013., 65. lpp. (10) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0122.

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2016. finanšu gada vispārējo budžetu(1),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības konsolidētos pārskatus par 2016. finanšu gadu (COM(2017)0365 – C8-0247/2017)(2),

–  ņemot vērā Komisijas ziņojumu par turpmāko rīcību attiecībā uz 2015. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (COM(2017)0379),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada ES budžeta pārvaldības un izpildes gada ziņojumu (COM(2017)0351),

–  ņemot vērā Komisijas gada ziņojumu budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par 2016. gadā veiktajām iekšējām revīzijām (COM(2017)0497) un Komisijas dienestu darba dokumentu, kas tam pievienots (SWD(2017)0306),

–  ņemot vērā Revīzijas palātas pārskatu par budžeta izpildi 2016. finanšu gadā un iestāžu atbildes(3), kā arī tās īpašos ziņojumus,

–  ņemot vērā deklarāciju(4) par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kuru Revīzijas palāta sniegusi par 2016. finanšu gadu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 287. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2018. gada 20. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz Komisijai par 2016. finanšu gada budžeta izpildi (05940/2018 – C8-0042/2018),

–  ņemot vērā Padomes 2018. gada 20. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz izpildaģentūrām par 2016. finanšu gada budžeta izpildi (05942/2018 – C8-0043/2018),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 317., 318. un 319. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(5) un jo īpaši tās 62., 164., 165. un 166. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2002. gada 19. decembra Regulu (EK) Nr. 58/2003, ar ko nosaka statūtus izpildaģentūrām, kurām uztic konkrētus Kopienas programmu pārvaldības uzdevumus(6), un jo īpaši tās 14. panta 2. un 3. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 93. pantu un IV pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un citu attiecīgo komiteju atzinumus (A8-0137/2018),

1.  apstiprina Eiropas Savienības 2016. finanšu gada vispārējā budžeta pārskatus;

2.  izklāsta savus konstatējumus rezolūcijā, kas ir neatņemama daļa no lēmumiem par Eiropas Savienības 2016. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija un izpildaģentūras, kā arī 2018. gada 18. aprīļa rezolūcijā par Revīzijas palātas īpašajiem ziņojumiem saistībā ar apstiprinājuma sniegšanu Komisijai par 2016. finanšu gada budžeta izpildi(7);

3.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu nosūtīt Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai, kā arī dalībvalstu parlamentiem un valsts un reģionālajām revīzijas iestādēm un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (L sērijā).

(1) OV L 48, 24.2.2016. (2) OV C 323, 28.9.2017., 1. lpp. (3) OV C 322, 28.9.2017., 1. lpp. (4) OV C 322, 28.9.2017., 10. lpp. (5) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp. (6) OV L 11, 16.1.2003., 1. lpp. (7) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0122.

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā lēmumu par Eiropas Savienības 2016. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa – Komisija,

–  ņemot vērā lēmumus par izpildaģentūru 2016. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu,

–  ņemot vērā Reglamenta 93. pantu un IV pielikumu,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un citu attiecīgo komiteju atzinumus (A8-0137/2018),

A.  tā kā Savienības izdevumi ir nozīmīgs politikas mērķu sasniegšanas instruments un vidēji veido 1,9 % no vispārējās valdības izdevumiem dalībvalstīs;

B.  tā kā, kad Parlaments sniedz Komisijai apstiprinājumu par budžeta izpildi, tas pārbauda, vai līdzekļi ir tikuši izlietoti pareizi un vai ir sasniegti politikas mērķi;

C.  tā kā saistībā ar budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru budžeta izpildes apstiprinātājiestāde uzsver, ka ir īpaši svarīgi vēl vairāk nostiprināt Savienības iestāžu demokrātisko leģitimitāti, uzlabojot pārredzamību un pārskatatbildību un īstenojot uz sniegumu balstītas budžeta izstrādes koncepciju un labu cilvēkresursu pārvaldību;

D.  tā kā, izpildot Savienības budžetu, ir jāievēro budžeta principi — vienotība, budžeta precizitāte, gada pārskats, līdzsvars, universālums, specifikācija, pareiza finanšu pārvaldība un pārredzamība;

E.  tā kā Savienības budžeta izdevumu mērķis ir uzlabot Savienības iedzīvotāju dzīves apstākļus un dzīves kvalitāti un tādēļ Savienībai ir jānovērš nepilnības tās sociālajā politikā;

F.  tā kā Savienības budžetā ir jāņem vērā sociālā pīlāra īstenošana;

G.  tā kā kohēzijas politika ir būtisks publisko investīciju avots un tās mērķis ir nodrošināt skaidri redzamu pievienoto vērtību un uzlabot Savienības iedzīvotāju dzīves kvalitāti,

Politiskās prioritātes

1.  aicina Komisiju un dalībvalstis savstarpēji saskaņot Savienības politiskos mērķus un finanšu ciklus, Parlamenta sasaukuma periodu un Komisijas pilnvaru termiņu;

2.  aicina Komisiju iesniegt Parlamentam pašreizējā finanšu perioda vidusposma novērtējumu un iepriekšējo finanšu periodu novērtējumu un noskaidrot, kuras programmas nav nodrošinājušas nepārprotamu pievienoto vērtību, un tad pārskatīt izdevumus;

3.  atgādina, ka Komisijai savos priekšlikumos attiecībā uz jauno daudzgadu finanšu shēmu (DFS) būtu jāņem vērā tas, ka dažās politikas jomās, piemēram, kohēzijas vai pētniecības politikā, bieži vien tiek īstenota ilgāka termiņa plānošana un politisko mērķu sasniegšanai ir vajadzīgs vairāk laika nekā citās politikas jomās; uzskata, ka ārkārtas situācijās tomēr būtu jānodrošina atbilstošs elastīgums;

4.  uzstāj, ka, ņemot vērā uz rezultātiem orientēta budžeta iniciatīvu, Savienības budžets būtu jāstrukturē atbilstoši DFS kontekstā noteiktajiem Savienības politiskajiem mērķiem; atgādina — arī saistībā ar DFS laikposmam pēc 2020. gada —, ka Savienības budžetam būtu jānodrošina patiesa Eiropas pievienotā vērtība, jābūt vērstam uz kopējiem Savienības mērķiem, ar kuriem tiktu veicināta visas Savienības ilgtspējīga ekonomiskā un sociālā attīstība, ko dalībvalstīm nav iespējams panākt atsevišķi un saviem spēkiem, un tādēļ uz to nebūtu jāraugās tikai kā uz atsevišķu dalībvalstu neto atlikumu vai ieguvumu;

5.  norāda, ka ir jāizveido neatkarīga struktūra informācijas izpaušanai, konsultēšanai un atsauksmju sniegšanai, lai palīdzētu trauksmes cēlējiem izmantot pareizos informācijas kanālus ziņošanai par iespējamiem pārkāpumiem un vienlaikus aizsargātu viņu konfidencialitāti un piedāvātu viņiem nepieciešamo atbalstu un konsultācijas;

6.  aicina Komisiju, lai tā, gatavojot nākamo DFS, apņemtos pašos pamatos pārskatīt jauno lauksaimnieku un zaļināšanas shēmas, ņemot vērā Revīzijas palātas konstatējumus;

7.  aicina Komisiju iekļaut sniegumam veltītajos ziņojumos novērtējumu par izmantoto datu kvalitāti un deklarāciju, kas apliecinātu informācijas par sniegumu kvalitāti;

8.  aicina Komisiju sniegt Parlamentam un Revīzijas palātai līdzsvarotākus ziņojumus, snieguma ziņojumos iekļaujot pārredzamāku informāciju par problēmjautājumiem, kļūmēm un neveiksmēm;

9.  aicina Komisiju paātrināt kohēzijas politikas programmu īstenošanu un ar to saistītos maksājumus, sākotnēji tiecoties samazināt īstenošanas perioda ilgumu līdz n+2 gadam;

10.  aicina Komisiju izpildīt sākotnēji noteikto mērķi atvēlēt 20 % izdevumu ar klimatu saistītu darbību integrēšanai Savienības dažādajās izdevumu programmās;

11.  uzstāj, ka Komisijai beidzot ir jāuzdod visiem ģenerāldirektorātiem publicēt to priekšlikumus attiecībā uz konkrētām valstīm adresētiem ieteikumiem savos attiecīgajos gada darbības pārskatos, kā to ir prasījis Parlaments;

12.  aicina Komisiju uzlabot migrācijas politikas finansēšanas pārredzamību, kā to ieteikusi Revīzijas palāta savā 2016. gada pārskatā, un aktīvi uzraudzīt ārkārtas situācijās īstenotās publiskā iepirkuma procedūras;

13.  turklāt aicina Komisiju uzlabot pētniecības un lauku attīstības politikas pārredzamību, tiecoties noskaidrot īpaši augsta un pastāvīga kļūdu īpatsvara iemeslus un tos koriģēt, kā norādīts Revīzijas palātas gada pārskatos;

14.  aicina Komisiju uzlabot trasta fondu un ārējās palīdzības pārvaldības ziņojumu pārredzamību, regulāri sniedzot visus tās rīcībā esošos datus;

15.  aicina Komisiju risināt sarunas, lai panāktu, ka Eiropas Investīciju banka samazina maksas, ko tā iekasē par finanšu instrumentu izveidi un administrēšanu, un nākt klajā ar informāciju par atbalsta saņēmējiem un par rezultātiem, kas gūti, izmantojot šos instrumentus;

16.  aicina Komisiju paātrināt Savienības pārskatu sagatavošanas procesu, lai nodrošinātu, ka ticama informācija no dalībvalstīm par dalīti pārvaldītajiem izdevumiem tiktu iegūta savlaicīgāk, un iesniegt vadības viedokli par Savienības izdevumiem laicīgāk un kopā ar pārskatiem, lai lēmumu par budžeta izpildes apstiprināšanu būtu iespējams pieņemt n+1 gadā, vienlaikus nodrošinot augstas kvalitātes datus un pareizu finanšu pārvaldību;

Revīzijas palātas sagatavotā ticamības deklarācija

17.  atzinīgi vērtē to, ka Revīzijas palāta ir sniegusi pozitīvu atzinumu par 2016. gada pārskatu ticamību, kā tas bijis kopš 2007. gada, un Revīzijas palātas secinājumu, ka 2016. gadā kļūdu līmenis ieņēmumos nebija būtisks; ar gandarījumu konstatē, ka 2016. gada 31. decembrī slēgtā gada pārskatiem pakārtotās saistības visos būtiskajos aspektos ir likumīgas un pareizas;

18.  atzinīgi vērtē Revīzijas palātas aplēstā iespējamākā kļūdu īpatsvara pozitīvo tendenci salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem, proti, 2016. gadā aplēstais iespējamākais kļūdu īpatsvars maksājumos ir 3,1 %; atgādina, ka iespējamākais kļūdu īpatsvars maksājumos 2015. finanšu gadā tika lēsts 3,8 % apmērā, 2014. finanšu gadā — 4,4 % apmērā, 2013. finanšu gadā — 4,7 % apmērā, 2012. finanšu gadā — 4,8 % apmērā, 2011. finanšu gadā — 3,9 % apmērā, 2010. finanšu gadā — 3,7 % apmērā, 2009. finanšu gadā — 3,3 % apmērā, 2008. finanšu gadā — 5,2 % apmērā un 2007. finanšu gadā — 6,9 % apmērā; tā kā Revīzijas palātas aplēstais kļūdu īpatsvars nav galīgais rādītājs, uzskata, ka ir svarīgi, lai, novērtējot Savienības finansējuma efektivitāti, tiktu ņemts vērā Komisijas aprēķinātais atlikušo kļūdu līmenis;

19.  uzsver, ka aprēķiniem izmantotās atšķirīgās metodoloģijas dēļ kohēzijas jomai aplēstajā kļūdu līmenī nav ieskaitīti 2016. gada izmaksājumi finanšu instrumentiem EUR 2,5 miljardu apmērā, par kuriem Revīzijas palāta uzskata, ka tie neietilpst Padomes Regulas (EK) Nr. 1083/2006(1) 56. panta 1. punktā noteiktajā attiecināmības periodā; norāda, ka gadījumā, ja Revīzijas palāta būtu izteikusi skaitļos šo pārkāpumu, iespējamākais kļūdu īpatsvars būtu bijis daudz augstāks; pauž nožēlu par Komisijas vienpusējo lēmumu akceptēt izdevumus līdz 2017. gada 31. martam; norāda, ka Komisijai būtu vajadzējis sagatavot nepieciešamo likumdošanas priekšlikumu, lai izbeigtu šo pārkāpumu;

20.  pauž nožēlu par to, ka plašākā finanšu instrumentu izmantošana, kas mazina Savienības budžeta vērtību, pakļauj lielākam riskam gan pārskatatbildību, gan Savienības politikas virzienu un darbību koordināciju;

21.  norāda, ka nav pieejama pietiekama informācija, lai pienācīgi novērtētu finanšu instrumentus, it sevišķi to sociālo ietekmi un ietekmi uz vidi; uzsver, ka finanšu instrumenti var papildināt dotācijas, bet ne tās aizstāt;

22.  ar gandarījumu konstatē, ka Revīzijas palāta pirmo reizi divdesmit triju gadu laikā ir sniegusi atzinumu ar iebildēm (nevis negatīvu atzinumu) par pārskatiem pakārtoto maksājumu likumību un pareizību, un tas nozīmē, ka saskaņā ar Revīzijas palātas viedokli Savienības finanšu pārvaldībā ir panākti nozīmīgi uzlabojumi un ka būtisks kļūdu līmenis ir konstatēts galvenokārt atlīdzināmajos izdevumos, kas veido apmēram pusi no revīzijā pārbaudītajiem maksājumiem;

23.  pauž nožēlu par to, ka maksājumos jau divdesmit trešo gadu pēc kārtas ir vērojams būtisks kļūdu līmenis, tādēļ ka uzraudzības un kontroles sistēmas tikai daļēji var nodrošināt pareizu finanšu pārvaldību un savlaicīgu maksājumu veikšanu;

24.  ar bažām norāda — ja Revīzijas palātas pārbaudītajiem maksājumiem nebūtu tikuši piemēroti dalībvalstu un Komisijas veiktie koriģējošie pasākumi, kopējais aplēstais kļūdu līmenis būtu nevis 3,1 %, bet gan 4,3 % (t. i., tāds pats kā 2015. gadā; sk. Revīzijas palātas 2016. gada pārskata 1.34. punktu);

25.  norāda, ka pārvaldības veida ietekme uz kļūdu līmeni ir niecīga, jo aplēstais kļūdu līmenis, ko Revīzijas palāta ir konstatējusi kopā ar dalībvalstīm īstenotas dalītas pārvaldības izdevumos un visos pārējos Komisijas tieši pārvaldītajos pamatdarbības izdevumos, ir vienāds, proti, 3,3 %;

26.  norāda, ka augstāko aplēsto kļūdu līmeni Revīzijas palāta konstatēja lauku attīstības, vides, klimata politikas un zivsaimniecības izdevumos (4,9 %), ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas izdevumos (4,8 %) un jomā „Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai” (4,1 %), savukārt administratīvo izdevumu jomā ir konstatēts pats zemākais aplēstais kļūdu īpatsvars (0,2 %);

27.  norāda, ka saskaņā ar Revīzijas palātas konstatējumiem kļūdu līmeni dažādajās izdevumu jomās ir lielā mērā ietekmējuši atšķirīgie atlīdzināšanas un maksājumtiesību shēmu riska modeļi; gadījumos, kad Savienība atlīdzina attiecināmās izmaksas par atbalsttiesīgām darbībām, pamatojoties uz atbalsta saņēmēju iesniegtajām izmaksu deklarācijām, kļūdu līmenis ir 4,8 % (2015. gadā — 5,2 %), savukārt situācijās, kad maksājumi tiek veikti, pamatojoties uz nosacījumu izpildi, nevis atlīdzinot izmaksas, kļūdu īpatsvars ir 1,3 % (2015. gadā — 1,9 %);

Ikgadējais pārvaldības un snieguma ziņojums(2) — pārvaldības jomā sasniegtais

28.  norāda, ka, neraugoties uz Komisijas un Revīzijas palātas šķietami saskanīgajiem secinājumiem, Revīzijas palātas izteikumi tās gada pārskatā un Komisijas 2016. gada pārvaldības un snieguma ziņojumā iekļautā analīze daļēji atšķiras;

29.  īpaši atzīmē, ka Komisija 2016. gada pārvaldības un snieguma ziņojumā ir norādījusi, ka ģenerāldirektoru gada darbības pārskatos formulēto atrunu tvērums ir palielinājies līdz EUR 35,3 miljardiem jeb 26 % maksājumu (2015. gadā — EUR 29,8 miljardi jeb 21 % maksājumu);

30.  norāda, ka saskaņā ar Komisijas sniegto informāciju pārskata sniegšanas brīdī riskam pakļauto summu faktiskā finansiālā ietekme 2016. gadā arī palielinājās līdz EUR 1,6 miljardiem (2015. gadā — EUR 1,3 miljardi);

31.  norāda uz Komisijas 2016. gada pārvaldības un snieguma ziņojumā konstatēto, ka, raugoties uz gada darbības pārskatos formulētajām atrunām, ir pasliktinājušies finanšu pārvaldības rādītāji, un skaidro to ar grūtībām, ko rada jaunu un stingrāku shēmu ieviešana, it sevišķi zaļināšanas shēma(3), savukārt Revīzijas palāta norāda uz nepārprotamiem uzlabojumiem tieši šajā politikas jomā;

32.  īpaši atzīmē Revīzijas palātas norādīto, ka Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) izdevumos „kļūdu līmenis nav būtisks” (1,7 %), kas ir patiess uzlabojums salīdzinājumā ar 2015. gadu, kad šis rādītājs bija 2,2 %, un lēš, ka kļūdu līmenis maksājumtiesību izdevumos ir 1,3 %, vienlaikus norādot, ka šā veida izdevumos ietilpst lielākā daļa KLP pirmā pīlāra;

33.  pieņem zināšanai Revīzijas palātas apgalvojumu, ka kļūdu līmenis izdevumos „nav visaptverošs” (Revīzijas palātas 2016. gada pārskata 1.8. punkts); aicina Komisiju un Revīzijas palātu, pirms tās nāk klajā ar nākamo gada pārskatu vai gada darbības pārskatu, saskaņot metodoloģiju, izmantojot starptautiskos revīzijas standartus;

34.  uzsver, ka 2016. gada pārvaldības un snieguma ziņojumā Komisija ir konstatējusi, ka izdevumos ir būtisks kļūdu līmenis, ņemot vērā, ka Komisijas vispārējais vidējais kļūdu īpatsvars ir aplēsts starp 2,1 % un 2,6 % (2015. gadā — starp 2,3 % un 3,1 %) no kopējiem attiecīgajiem izdevumiem, un ar to saistītā kopējā riskam pakļautā summa maksājumu veikšanas laikā ir aplēsta starp EUR 2,9 miljardiem un EUR 3,6 miljardiem (2015. gadā — starp EUR 3,3 miljardiem un EUR 4,5 miljardiem);

35.  norāda, ka saskaņā ar Komisijas teikto šī rādītāja samazināšanās galvenokārt ir skaidrojama ar mazāku objektīvo kļūdu risku kohēzijas jomā pašreizējās DFS programmās; pauž izbrīnu par šādu skaidrojumu, ņemot vērā ļoti zemo budžeta izpildes līmeni minētajā jomā; aicina Komisiju sniegt sīkākus skaidrojumus šajā jautājumā;

36.  uzsver, ka šo zemo izpildes līmeni var skaidrot ar to, ka kohēzijas jomā 2016. gadā Komisijai iesniegtajos gada pārskatos nebija apstiprinātu izdevumu un Komisija pēc tās veiktās revīzijas nebija piemērojusi nekādas finanšu korekcijas(4);

37.  norāda uz Komisijas aplēsēm, ka turpmākajos gados tā atklās un koriģēs kļūdas aptuveni EUR 2,0–2,1 miljarda jeb 1,5 %–1.6 % apmērā;

38.  piekrīt Revīzijas palātas viedoklim, ka Komisijas metodoloģija riskam pakļauto summu kļūdu aplēšanai gadu gaitā ir uzlabojusies, bet ģenerāldirektorātu līmenī izmantotā metodoloģija neatbilstīgo izdevumu līmeņa aplēšanai nav vienota; aicina Komisiju izmantot vienotu metodoloģiju riskam pakļauto summu kļūdu aplēšanai attiecībā uz visiem ģenerāldirektorātiem un informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par paveikto;

39.  norāda — kaut gan ir panākti uzlabojumi, Komisija nav novērsusi risku, ka koriģējošo pasākumu ietekme tiek novērtēta pārāk lielā apmērā;

40.  īpaši norāda uz to, ka attiecībā uz vairāk nekā trijām ceturtdaļām 2016. gada izdevumu Komisijas ģenerāldirektorāti, sagatavojot aplēses par riskam pakļautajām summām, balstās uz valstu iestāžu sniegtajiem datiem, taču attiecīgo Komisijas ģenerāldirektorātu (it īpaši DG AGRI un DG REGIO) gada darbības pārskati diemžēl rada iespaidu, ka, lai gan dalībvalstu kontroles ziņojumos ir atspoguļotas attiecīgās dalībvalsts atklātās kļūdas, dažu pārvaldības un kontroles sistēmu ticamība joprojām ir problemātisks jautājums; uzsver, cik svarīgi ir tas, lai uz dalībvalstu sniegtajiem datiem būtu iespējams paļauties;

41.  norāda — ņemot vērā daudzgadu plānošanai raksturīgās iezīmes un to, ka kļūdas var labot vairāk nekā desmit gadus pēc to rašanās, nav loģiski un dabiski nākotnē gaidāmo korekciju ietekmi aplēst, pamatojoties uz pēdējo sešu gadu laikā uzskaitītajām korekcijām;

42.  norāda, ka dokumentā „Finanšu pārskatu izskatīšana un analīze” (FSDA) Komisija ziņo par kopējām īstenotajām finanšu korekcijām un atgūtajām summām EUR 3,4 miljardu apmērā (2015. gadā — EUR 3,9 miljardi) un ka aptuveni EUR 0,6 miljardus (2015. gadā —1,2 miljardus) veidoja korekcijas un summu atgūšana pie „pirmavota”, t. i., pirms Komisija apstiprināja izdevumus, un ka no atlikušajiem EUR 2,8 miljardiem aptuveni EUR 0,6 miljardi atbilst summām, ko dalībvalstis atsauca pēc izdevumu apstiprināšanas, aizstājot neattiecināmās summas ar jauniem kohēzijas projektiem;

43.  vēlreiz stingri aicina Komisiju un dalībvalstis ieviest pārliecinošas procedūras koriģējošo pasākumu termiņu, izcelsmes un summu apstiprināšanai un sniegt informāciju, kurā cik vien iespējams atspoguļota sakarība starp gadu, kurā maksājums ir veikts, gadu, kurā atklāta attiecīgā kļūda, un gadu, kurā pārskatu piezīmēs ir uzrādīta līdzekļu atgūšana vai finanšu korekcijas;

Komisijas iekšējās pārvaldības instrumenti

44.  atgādina par Revīzijas palātas Īpašajā ziņojumā Nr. 27/2016 pausto viedokli, ka ar N. Kinnock un R. Prodi reformu ieviestais dalījums starp komisāru politisko atbildību un ģenerāldirektoru operatīvo atbildību nozīmē, ka ne vienmēr ir bijis skaidrs, vai jēdziens „politiskā atbildība” nozīmē arī atbildības uzņemšanos par ģenerāldirektorātu budžeta izpildi, vai arī šīs atbildības jomas ir nošķirtas;

45.  norāda, ka komisāru kolēģija nesagatavo ikgadēju paziņojumu par pārvaldību, kaut gan tas atbilstu paraugpraksei un dalībvalstīs ierastajai praksei; aicina Komisiju sagatavot ikgadēju paziņojumu par pārvaldību, lai nodrošinātu lielāku pārredzamību un komisāru kolēģijas pārskatatbildību;

46.  aicina Komisiju īstenot Revīzijas palātas Īpašajā ziņojumā Nr. 27/2016 iekļauto ieteikumu Nr. 2 un papildus tam pievienot finanšu pārskatiem ikgadēju paziņojumu par pārvaldību un iekšējo kontroli, kurā it īpaši iekļauti šādi aspekti:

Politiskās atrunas

47.  atbalsta atrunas, ko savos gada darbības pārskatos ir formulējuši DG REGIO, DG EMPL, DG MARE, DG HOME, DG DEVCO un DG AGRI ģenerāldirektori; uzskata, ka minētās atrunas liecina par to, ka Komisijas un dalībvalstu ieviestās kontroles procedūras var sniegt nepieciešamās garantijas par visu pakārtoto darījumu likumību un pareizību attiecīgajās politikas jomās, ja tiek sekmīgi īstenotas nepieciešamās koriģējošās procedūras;

Budžeta un finanšu pārvaldība

48.  norāda, ka, pašreizējās DFS pirmajos trīs gados iekavējoties programmu īstenošanai sakarā ar 2014.–2020. gada DFS vēlīno pieņemšanu un ievērojamiem jauninājumiem, kas tika ieviesti attiecībā uz 2014.–2020. gada laikposmu un, neraugoties uz vienkāršošanas centieniem, radīja administratīvas grūtības, rezultātā nācās pārnest 2014. gada saistību apropriācijas, galvenokārt uz 2015. un 2016. gadu, un maksājumu līmenis 2016. gadā bija zems (un Savienības budžeta īstenošanas līmenis pašreizējā DFS laikposmā no 2014. līdz 2016. gadam — 7 %); tomēr norāda, ka 2017. gads bija pirmais gads, kad paātrinājās Eiropas strukturālo un investīciju fondu (ESI fondi) programmu īstenošana; sagaida, ka šī tendence turpināsies arī 2018. un 2019. gadā; uzskata, ka būtu jānodrošina pietiekams maksājumu un saistību apropriāciju apmērs, lai īstenošana noritētu bez sarežģījumiem;

49.  ar bažām norāda, ka Savienības budžetu apvij un caurvij sarežģītu mehānismu tīkls, kas mazina pārskatatbildību, Savienības budžeta un ar to saistīto finanšu noteikumu pārredzamību, publisko kontroli un demokrātisku uzraudzību; šajā sakarībā pauž nožēlu par to, ka Savienības budžetā trūkst vienotības, un pilnībā piekrīt Revīzijas palātas bažām attiecībā uz Savienības budžeta sarežģītību;

50.  bažījas, ka, neraugoties uz īpašo instrumentu (rezerve palīdzībai ārkārtas gadījumos, Eiropas Savienības Solidaritātes fonds, Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds un elastības instruments) un rezervju plašo izmantojumu, ar atlikušajām summām tomēr varētu nepietikt, lai finansētu neparedzētus notikumus, kuri vēl varētu atgadīties līdz 2020. gadam;

51.  ar bažām norāda, ka ir izveidojies rekordaugsts neizpildīto saistību līmenis, kas 2016. gada beigās bija sasniedzis vēl nepieredzēti lielu apmēru, proti, EUR 238 miljardus, kas par 72 % pārsniedz 2007. gada rādītāju un atbilst 2,9 gadu maksājumiem, salīdzinot ar 2,2 gadiem 2007. gadā; uzskata, ka tādējādi ir pieaugušas Savienības parāda summas un līdz ar to — Savienības budžeta finanšu risks;

52.  pauž nožēlu, ka Savienības budžeta vispārējais finanšu risks ir pieaudzis un ievērojamās ilgtermiņa saistības, garantijas un juridiskās saistības nozīmē, ka nākotnē būs vajadzīga rūpīga pārvaldība;

53.  atgādina, ka Savienība arvien vairāk izmanto finanšu instrumentus, un pauž nožēlu par to, ka Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF) izveide ir radījusi jaunu pārvaldības kārtību, kurā publiskā kontrole joprojām ir nepietiekama, līdz ar to ir nepieciešama rūpīgāka uzraudzība no Parlamenta puses; uzsver, ka jebkurā iespējamā likumdošanas priekšlikumā vajadzētu ievērojami uzlabot ESIF ģeogrāfisko pārklājumu; atgādina, ka ESIF būtu jāsaglabā kā papildu instruments investīciju palielināšanai, jo kohēzijas politikai arī turpmāk vajadzētu būt galvenajai Savienības investīciju politikai; tomēr norāda uz to, ka fonda īstenošana norisinās sekmīgi un ka ar to ir izdevies piesaistīt lielu privātā kapitāla apmēru, un atzinīgi vērtē sarunās par ESIF darbības termiņa pagarināšanu (tā dēvēto ESIF 2.0) panākto vienošanos par turpmākiem ar pārredzamību saistītiem uzlabojumiem; aicina Revīzijas palātu nostiprināt uzraudzību ESI fondu plānošanas un izdevumu veikšanas posmos;

54.  atgādina, ka Finanšu regulas pārskatīšana šajā ziņā ir liels solis uz priekšu, jo, pateicoties Parlamenta ierosinājumiem, tajā ir ierosināts efektīvāks finanšu instrumentu izklāst, un pirmo reizi šajā satvarā ir paredzētas budžeta garantijas un finansiāla palīdzība;

55.  norāda, ka atbilstoši kohēzijas politikas principiem Savienības fondi veido ievērojamu daļu no dažu dalībvalstu izdevumiem, un īpaši vērš uzmanību uz to, ka deviņās dalībvalstīs (Lietuvā, Bulgārijā, Latvijā, Rumānijā, Ungārijā, Polijā, Horvātijā, Igaunijā un Slovākijā) ESI fondu neizpildītās saistības veido vairāk nekā 15 % no vispārējās valdības izdevumiem; aicina Komisiju arī sagatavot pozitīvu reklāmas kampaņu, lai sīkāk informētu šo valstu iedzīvotājus par tiešajiem ieguvumiem, ko nodrošina attiecīgās valsts dalība;

56.  bažījas, ka dalībvalstīm, kurās ESI fondi veido ievērojamu procentuālo daļu no vispārējās valdības izdevumiem, varētu būt grūti noteikt pietiekami augstas kvalitātes projektus, kuros izlietot pieejamos Savienības līdzekļus vai kuriem piešķirt līdzfinansējumu; aicina Komisiju un Revīzijas palātu pievērst lielāku uzmanību ierosināto investīciju projektu ilgtspējas aspektam un kritiski novērtēt to piemērotību;

57.  pauž bažas par to, kādēļ trīs gadus pēc 2014.–2020. gada plānošanas perioda sākuma dalībvalstis bija izraudzījušās tikai 77 % no programmu iestādēm, kas atbildīgas par ESI fondu īstenošanu; tomēr pauž gandarījumu par to, ka patlaban šis rādītājs ir sasniedzis 99 %; apšauba nepieciešamību grozīt procedūras katra plānošanas perioda sākumā; aicina Komisiju rūpīgi analizēt, kāpēc dažos reģionos joprojām ir zems līdzekļu apguves līmenis, un veikt konkrētus pasākumus, lai atrisinātu strukturālās problēmas;

58.  uzsver, ka Savienības līdzekļu apjoms un to saņemšanas laiks var ievērojami ietekmēt tādus makroekonomikas aspektus kā investīcijas, izaugsme un darbvietas;

59.  uzsver, ka publiskās investīcijas ir nepieciešamas, lai Savienībā novērstu investīciju deficītu, veicinātu nodarbinātību un izaugsmi un nodrošinātu sociālos standartus;

60.  norāda, ka Komisija mobilizēja dažādus resursus, lai risinātu bēgļu un migrācijas krīzi, taču pauž nožēlu par to, ka tā neizveidoja ziņojumu sniegšanas sistēmu, kas tai ļautu visaptveroši ziņot par iesaistīto līdzekļu izmantošanu; pauž nožēlu par to, ka patlaban nav iespējams uzzināt, cik daudz līdzekļu tiek izdots par katru migrantu vai bēgli;

61.  attiecībā uz kohēzijas politikā izmantotajiem finanšu instrumentiem konstatē, ka saskaņā ar paziņoto informāciju slēgšanas brīdī (2017. gada 31. martā) galasaņēmējiem bija izmaksāti EUR 15 192,18 miljoni, no kuriem EUR 10 124,68 miljoni bija struktūrfondu līdzekļi, un līdz ar to izmaksājumu līmenis galasaņēmējiem sasniedza gandrīz 93 % no finansēšanas vadības instrumentiem izmaksātajām darbības programmu summām, proti, par 20 % vairāk salīdzinājumā ar 2015. gada beigās paziņotajiem rādītājiem;

62.  konstatē, ka izmaksājumu līmenis galasaņēmējiem dažādos finansēšanas vadības instrumentos bija ļoti dažāds, un atšķirības ir vērojamas ne tikai starp dalībvalstīm (no 60 % līdz 99 %), bet arī starp intervences jomām;

63.  pauž bažas, ka pašreizējās DFS beigās un jaunās DFS pirmajos gados varētu uzkrāties neizpildīti maksājumi; uzskata, ka jaunās DFS finansēšanai būs nepieciešamas reālistiski noteiktas budžeta apropriācijas prognozēto neizpildīto saistību segšanai;

Veicamie pasākumi

64.  aicina Komisiju:

Rezultātu sasniegšana ar Savienības budžetu

65.  ar bažām konstatē, ka Komisija savu dienestu snieguma un izdevumu programmu darbības rezultātu mērīšanai izmanto divus mērķu un rādītāju kopumus, starp kuriem nav gandrīz nav nekādu savstarpēju atsauču, un tas mazina dažādu sniegumu raksturojošu dokumentu veidu salīdzināšanas iespējas; pauž nožēlu par to, ka tikpat kā nav izmantojamu un efektīvu ietekmes un rezultātu rādītāju, kas ļautu izmērīt Savienības izdevumu nodrošināto sniegumu un izplatīt par to informāciju;

66.  norāda, ka ģenerāldirektoru gada darbības pārskatos ir ziņots par ģenerāldirektorātu gada maksājumiem sadalījumā pa darbības veidiem vai izdevumu programmām, savukārt attiecībā uz sniegumu — par vispārējo un konkrēto mērķu sasniegšanu, neuzrādot attiecīgos izdevumus; nepiekrīt Komisijas skaidrojumam, ka nav iespējams novērtēt, cik ticis iztērēts izvirzīto mērķu sasniegšanai; aicina Komisiju pilnībā īstenot uz sniegumu vērstas budžeta plānošanas, īstenošanas un ziņošanas principu, kas dos iespēju sniegt ex post ziņojumus par mērķu sasniegšanai izlietotajiem līdzekļiem; 

67.  atgādina, ka ESAO 2016. gadā ESAO valstīs un Komisijā veica aptauju, kas bija veltīta uz sniegumu vērstai budžeta izstrādei; šajā sakarībā pauž gandarījumu par ESAO atzinīgo vērtējumu par datu kvalitāti un Savienības budžeta izpildi; atgādina par ESAO viedokli, ka Komisijas snieguma satvars ir visplašākais, kas daļēji skaidrojams ar juridisko prasību daudzumu Savienībā;

68.  konstatē, ka ESAO diagrammā ir norādīts, ka satvara izmantošana un sekas attiecībā uz lēmumu pieņemšanu neatspoguļo šo augstāko specifikācijas pakāpi (Revīzijas palātas 2016. gada pārskats, 3.21. punkts);

69.  norāda, ka Savienības 2017. gada vispārējā budžeta projektam sagatavotajos programmu pārskatos ir uzskaitīti 294 mērķi un 709 rādītāji un to koncentrācija ir īpaši augsta DFS 1.a, 3. un 4. kategorijā, un ka, īstenojot uz rezultātiem orientēta budžeta iniciatīvu, Komisija patlaban pārskata savus rādītājus, lai dotu ieguldījumu nākamās paaudzes izdevumu programmās; uzsver, ka Komisijai būtu galvenokārt jāizmanto tādi rezultātu rādītāji, kuri ir būtiski snieguma novērtēšanai;

70.  uzsver, ka snieguma rādītāju noteikšanas procesam ir jābūt pārredzamam un demokrātiskam, tajā jābūt iesaistītām visām Savienības iestādēm, partneriem un attiecīgajām ieinteresētajām personām, lai izstrādātie rādītāji būtu piemēroti Savienības budžeta izpildes novērtēšanai un tiktu īstenots tas, ko sagaida Savienības iedzīvotāji;

71.  aicina Komisiju apspriesties ar akadēmisko aprindu pārstāvjiem, lai noteiktu pareizus darbības rādītājus, kas nepieciešami uz rezultātiem orientēta budžeta mērījumiem, un, pamatojoties uz to, par prioritāti noteikt ieguldījumus sabiedriskajos labumos, lai reaģētu uz pilsoņu paustajām bažām;

72.  pauž nožēlu par to, ka Komisijas ģenerāldirektoru iesniegtajos gada darbības pārskatos, kurus pārbaudīja Revīzijas palāta, ir sniegta visai ierobežota informācija par snieguma nepilnībām un problēmām saistībā ar ģenerāldirektorātu mērķiem (Revīzijas palātas 2016. gada pārskats, 3.26. punkts);

73.  pauž nožēlu par to, ka 2015. un 2016. gada pārvaldības un snieguma ziņojumos netika sniegts vispusīgs pārskats par sniegumu un ka šie ziņojumi bija pārlieku pozitīvi, proti, vienīgie tajos pieminētie trūkumi bija saistīti ar īstenošanas kavējumiem; attiecībā uz šiem ziņojumiem pauž nožēlu arī par to, ka:

74.  piekrīt Revīzijas palātas paustajam viedoklim (Revīzijas palātas 2016. gada pārskata 3.38. punkts), ka novērtētājiem vajadzētu formulēt ieteikumus, kurus Komisija varētu ņemt vērā, tostarp rīcības plānus trūkumu novēršanai;

75.  pauž nožēlu, ka Komisija kopš 2005. gada nav veikusi vai uzdevusi veikt pētījumu par to, kā tā izmanto novērtējumu rezultātus;

76.  norāda, ka Komisijai nav dokumentētas institucionālas sistēmas regulārai turpmāku pasākumu veikšanai saistībā ar novērtējumiem;

77.  īpaši norāda, ka praksē ģenerāldirektorātu 2016. gada pārvaldības plānos nebija paredzēts pamats ar novērtējumiem saistītu turpmāku pasākumu uzraudzīšanai;

78.  pauž nožēlu arī par to, ka Komisija nevar informēt ieinteresētās personas par novērtējumu pozitīvo ietekmi, jo tai nav pārskata par secinājumiem, ieteikumiem vai rīcības plāniem, kas izriet no tās novērtējumiem, un tā neseko to īstenošanai institucionālā vai ģenerāldirektorātu līmenī;

79.  pauž nožēlu, ka gada darbības pārskatos nav iekļauta deklarācija par paziņoto snieguma datu kvalitāti un ka līdz ar to, pieņemot gada pārvaldības un snieguma ziņojumu, komisāru kolēģija uzņemas vispārēju politisko atbildību attiecībā uz Savienības budžeta pārvaldību, bet ne attiecībā uz informāciju par sniegumu un rezultātiem;

80.  atzinīgi vērtē un rūpīgi ņem vērā Revīzijas palātas apsvērumus par Savienības un ārpus tās esošu struktūru snieguma satvariem un ziņojumiem, jo īpaši attiecībā uz snieguma datu kvalitāti un deklarācijām par snieguma datu kvalitāti;

81.  norāda, ka nav centrālas sniegumam veltītas tīmekļa vietnes, kurā būtu atrodama visu Komisijas dienestu informācija par ikvienu Savienības budžeta jomu;

82.  ir vienisprātis ar Revīzijas palātu, ka satvaru, ko Komisija izmanto ziņošanai par sniegumu, varētu pilnveidot, pārņemot starptautiski atzītu labu praksi;

Veicamie pasākumi

83.  aicina Komisiju:

Savienības budžeta strukturējums

84.  norāda, ka Savienības budžets ir strukturēts sadaļās, kas atbilst iestāžu īstenotajām darbībām (budžeta līdzekļu sadale pēc darbības jomām); uzskata, ka šāds budžeta izklāsts nenodrošina ātru un skaidru izpratni par mērķiem, kādus ir iecerēts sasniegt; norāda, ka pretēji tam DFS ir strukturēta pa kategorijām, kas atbilst politikas jomām;

85.  norāda, ka budžeta projektam pievienotās darbības programmas atspoguļo saikni starp katru budžeta pozīciju un politiskajiem mērķiem, ko ir iecerēts sasniegt;

86.  aicina Komisiju strukturēt Savienības budžetu atbilstoši DFS politiskajiem mērķiem;

Ieņēmumi

87.  atzinīgi vērtē to, ka Revīzijas palātas iegūtie revīzijas pierādījumi kopumā liecina par to, ka ieņēmumos kļūdu līmenis nav būtisks un ka pārbaudītās sistēmas, kas attiecas uz ieņēmumiem, kopumā darbojas efektīvi; taču norāda, ka attiecībā uz tradicionālajiem pašu resursiem galvenie iekšējās kontroles mehānismi dažās Revīzijas palātas apmeklētajās dalībvalstīs tomēr bija tikai daļēji efektīvi;

88.  ar bažām konstatē, ka 2017. gada sākumā Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) pabeidza kāda krāpšanas gadījuma izmeklēšanu Apvienotajā Karalistē, kura dēļ Savienības budžetam, iespējams, nodarīti zaudējumi EUR 1,987 miljardu apmērā no neiekasētiem muitas nodokļiem par tekstilpreču un apavu importu no Ķīnas caur Apvienoto Karalisti laikposmā no 2013. līdz 2016. gadam; norāda, ka izmeklēšanā turklāt atklājās arī būtiska apmēra izvairīšanās no PVN maksāšanas, kas bija saistīta ar importu caur Apvienoto Karalisti un tika īstenota, ļaunprātīgi izmantojot PVN maksājumu apturēšanu (muitas procedūra Nr. 42);

89.  ar bažām norāda, ka attiecībā uz 2016. gada ieņēmumiem Budžeta ģenerāldirektorāta ģenerāldirektors ir formulējis atrunu par tradicionālo pašu resursu ieņēmumiem, ņemot vērā OLAF izmeklēto krāpšanas gadījumu saistībā ar Apvienotās Karalistes muitas nodokļiem;

90.  norāda, ka 2016. gadā ieņēmumi, uz ko attiecas skaitļos izteiktās atrunas, ir aptuveni EUR 517 miljoni salīdzinājumā ar tradicionālo pašu resursu kopējo summu, proti, EUR 20,1 miljardu, t. i., 2,5 % no tradicionālajiem pašu resursiem jeb 0,38 % no visiem resursiem; aicina Komisiju sniegt precīzu informāciju par šo krāpšanas gadījumu, kas var netieši ietekmēt arī dažu dalībvalstu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) bāzi un tādējādi ar PVN saistītos resursus, kā arī ar nacionālo kopienākumu saistītos Komisijas līdzsvarošanas resursus(5);

91.  pauž nožēlu par Komisijas konstatējumu, ka līdz 2017. gada oktobrim Apvienotās Karalistes iestādes nebija ieviesušas pasākumus stāvokļa uzlabošanai, lai novērstu turpmākus tradicionālo pašu resursu zaudējumus; norāda, ka Apvienotās Karalistes iestādes no 2017. gada 12. oktobra ir sākušas uz laiku piemērot robežvērtības muitošanas posmā konkrētiem tirgus dalībniekiem (t. s. muitas operāciju SWIFT Arrow) un tas ir nodrošinājis tūlītējus rezultātus, proti, tradicionālo pašu resursu zaudējumi Apvienotajā Karalistē ir strauji samazinājušies;

92.  pauž nožēlu par muitas kontroles līmeņa atšķirībām dažādās dalībvalstīs; uzsver, ka ir svarīgi saskaņot pārbaudes visos ievešanas punktos muitas savienībā, un aicina dalībvalstis nodrošināt saskaņotu, vienotu un efektīvu robežkontroles sistēmu, kas attur no atšķirīgām praksēm dalībvalstīs, lai samazinātu pašreizējos trūkumus muitas kontroles sistēmās; aicina Komisiju šajā sakarībā izskatīt dažādas muitas kontroles prakses Eiropas Savienībā un to ietekmi uz tirdzniecības plūsmu novirzīšanu, īpašu uzmanību pievēršot ES muitas praksei pie ārējām robežām, un izstrādāt atsauces analīzi un informāciju par dalībvalstīs izmantotajām muitas operācijām un procedūrām;

93.  aicina Komisiju izstrādāt rīcības plānu PVN noteikumu pilnīgas un savlaicīgas īstenošanas nodrošināšanai ikvienā dalībvalstī, lai nodrošinātu šo Savienības pašu resursu ieguves avotu;

94.  atgādina, ka jaunais lēmums par Savienības pašu resursu sistēmu(6), kurš stājās spēkā 2016. gada 1. oktobrī ar atpakaļejošu spēku no 2014. gada 1. janvāra, nosaka, ka, apkopojot NKI datus pašu resursu vajadzībām, ir jāizmanto Eiropas nacionālo un reģionālo kontu uzskaites sistēma (EKS 2010), ar kuru saskaņā pētniecības un attīstības izdevumi ir uzskatāmi par investīcijām (nevis par kārtējiem izdevumiem, kā tas bija iepriekšējā EKS 95 sistēmā); norāda, ka šis pats apsvērums būtu jāpiemēro arī attiecībā uz citām programmām, kuras Savienībai nodrošina augstu pievienoto vērtību, piemēram, EISI;

95.  norāda, ka Īrijas paziņotais NKI 2015. gadā ļoti būtiski palielinājās, tādēļ ka starptautiski uzņēmumi bija pārvietojuši uz Īriju pētniecības un izstrādes aktīvus;

96.  norāda, ka Komisijai ir jāveic papildu darbs, lai noskaidrotu, kāda varētu būt starptautisko darbību potenciālā ietekme uz nacionālajiem kontiem gan attiecībā uz metodoloģiju, gan verifikācijas procesu, un ka tā rezultātā varētu nākties izdarīt pielāgojumus dalībvalstu NKI iemaksās;

97.  norāda, ka attiecībā uz tradicionālo pašu resursu pārvaldību Revīzijas palāta un Komisija dažās dalībvalstīs konstatēja nepietiekamu efektivitāti iekasējamo summu pārvaldībā (tā dēvētajos B kontos);

98.  uzsver, ka saskaņā ar Revīzijas palātas konstatējumiem Beļģijā atlase pēcmuitošanas pārbaužu veikšanai tika veikta, balstoties uz atsevišķu darījumu parametriem, nevis uzņēmumu riska profiliem, un pēcmuitošanas revīzijas parasti netika veiktas (Revīzijas palātas 2016. gada pārskats, 4.18. punkts);

99.  pauž nožēlu par Komisijas konstatējumu, ka sešas dalībvalstis — Beļģija, Igaunija, Itālija, Portugāle, Rumānija un Slovēnija — vai nu nemaz nebija veikušas pēcmuitošanas revīzijas, vai arī nebija sniegušas nekādu informāciju par šādām revīzijām;

Veicamie pasākumi

100.  prasa Komisijai:

Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai

Revīzijas palātas konstatējumi

101.  atzīmē, ka Revīzijas palāta ir pirmo reizi sniegusi atzinumu ar iebildēm attiecībā uz pārskatiem pakārtoto maksājumu likumību un pareizību; uzsver, ka izmaksu atlīdzināšanas shēmas joprojām ir lielākā mērā pakļautas kļūdu riskam nekā maksājumtiesību shēmas; tomēr norāda, ka kategorijā „Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai” uzskaitītajos datos nav būtisku izmaiņu salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem;

102.  atgādina, ka 59 % izdevumu veido pētniecības un inovācijas izdevumi Septītajā pētniecības un tehnoloģiju attīstības pamatprogrammā 2007.–2013. gadam („Septītā pētniecības pamatprogramma”) un 2014.–2020. gada pētniecības un inovācijas pamatprogrammā „Apvārsnis 2020” („Apvārsnis 2020”);

103.  konstatē, ka Revīzijas palātas aplēstais kļūdu līmenis ir 4,1 % un ka neattiecināmas tiešās personāla izmaksas veidoja 44 %, citas neattiecināmas tiešās izmaksas — 12 %, netiešās izmaksas — 16 % un neattiecināmi projekti vai saņēmēji — 16 %; tomēr konstatē, ka 19 gadījumos, kad saņēmēji bija pieļāvuši skaitļos izsakāmas kļūdas, Komisijai vai neatkarīgajiem revidentiem bija pietiekami daudz informācijas, lai novērstu vai atklātu un izlabotu kļūdas pirms izdevumu apstiprināšanas;

104.  norāda — ja Komisija vai neatkarīgie revidenti būtu pareizi izmantojuši visu to rīcībā esošo informāciju, šai nodaļai aplēstais kļūdu līmenis būtu bijis par 1,2 % zemāks;

105.  atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir ieguldījusi ievērojamu darbu vienkāršošanā, lai padarītu administrēšanu mazāk sarežģītu, ieviešot jaunu papildu atalgojuma definīciju pētniekiem, racionalizējot pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” darba programmu 2018.–2020. gadam, sniedzot mērķtiecīgu atbalstu jaunuzņēmumiem un inovācijas virzītājiem un projektu finansēšanā plašāk izmantojot vienkāršotus izmaksu risinājumus; tomēr norāda, ka Revīzijas palāta turpmākā tiesiskā regulējuma vienkāršošanā saskata gan iespējas, gan riskus;

106.  atzinīgi vērtē to, ka Revīzijas palāta ir pievērsusies ar sniegumu saistītiem jautājumiem pētniecības un inovācijas projektos; tomēr uzskata, ka rezultāti, raugoties uz iznākumu, izmaksām un izplatīšanu, būtu uzskatāmi par provizoriskiem;

Pētniecības un inovācijas ģenerāldirektorāta (DG R&I) gada darbības pārskats

107.  konstatē, ka atbilstoši stratēģijai „Eiropa 2020” un saskaņā ar stratēģisko plānu 2016.–2020. gadam DG R&I vadījās pēc četriem mērķiem:

108.  atzinīgi vērtē to, ka, tiecoties sasniegt šos mērķus, komisārs Carlos Moedas ir noteicis trīs prioritātes, proti, „atvērtā inovācija”, „atvērtā zinātne” un „atvērtība pasaulei”;

109.  konstatē — lai novērtētu šo mērķu sasniegšanā gūto progresu, DG R&I izmantoja piecus galvenos snieguma rādītājus (KPI):

110.  atzinīgi vērtē to, ka DG R&I savās atbildēs uz rakstveida jautājumiem publicēja to valstu sarakstu, kurām DG R&I formulējis valstij adresētus ieteikumus; mudina DG R&I, lai tas direktorāta priekšlikumus attiecībā uz konkrētām valstīm adresējamiem ieteikumiem publicētu tieši gada darbības pārskatā, kā to jau atkārtoti prasījis Parlaments;

111.  atgādina, ka Septītās pamatprogrammas novērtējums tika aplūkots iepriekšējā rezolūcijā par budžeta izpildes apstiprināšanu(7);

112.  atzinīgi vērtē gūto progresu virzībā uz direktorāta vispārējo KPI izpildi pamatprogrammā „Apvārsnis 2020”;

113.  norāda, ka pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” teritoriālais tvērums ir uzkrītoši ierobežots, ņemot vērā, ka 72,5 % (12 121 miljoni) no pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” finansējuma saņem Vācija (EUR 3464 miljoni), Apvienotā Karaliste (EUR 3083 miljoni), Francija (EUR 2097 miljoni), Spānija (EUR 1813 miljoni) un Itālija (EUR 1664 miljoni);

114.  norāda, ka pamatprogrammā „Apvārsnis 2020” 2016. gadā tika parakstīti 183 dotāciju nolīgumi ar dalībniekiem no trešām valstīm; norāda, ka 2016. gadā parakstītajos dotāciju no līgumos EUR 299,5 miljoni tika piešķirti dalībniekiem no Šveices, savukārt Šveices sniegtais ieguldījums pamatprogrammā „Apvārsnis 2020” bija EUR 180,9 miljoni; atsakās noteikt „neto saņēmējas” statusu vienai no bagātākajām valstīm pasaulē; aicina Komisiju nākt klajā ar regulējumu, lai kompensētu šādu līdzsvara trūkumu;

115.  atzīst panākumus, ko guvis kopējā atbalsta centrs, un arī tā ieguldījumu vienkāršošanā un juridisko un tehnisko konsultāciju sniegšanā; prasa DG R&I informēt par vienkāršošanas pasākumiem, ko tas plāno ierosināt attiecībā uz laikposmu pēc 2020. gada;

116.  pieņem zināšanai maksājumu apropriācijas DG R&I 2016. gadā:

117.  uzsver, ka 14,39 % no budžeta jeb aptuveni EUR 444 miljoni tika īstenoti, izmantojot finanšu instrumentus;

118.  uzsver arī to, ka 39,36 % (2015. gadā — 28,14 %) DG R&I budžeta tika uzticēti citām struktūrām ārpus Komisijas, galvenokārt, lai daļēji īstenotu pamatprogrammas dotāciju (netiešā) pārvaldībā un finanšu instrumentu kontroles sistēmās;

119.  ar interesi uzzināja, ka DG R&I ir izveidojis finanšu instrumentu uzraudzības stratēģiju, un tādēļ vēlētos zināt, kā DG R&I nosaka, vai finanšu un pētniecības mērķi ir sasniegti;

120.  konstatē, ka DG R&I aplēstais vispārējais atklāto kļūdu īpatsvars ir 4,42 %, un atlikušo kļūdu īpatsvars ir 3,03 %;

121.  norāda uz Komisijas aplēsēm, ka kopējie riskam pakļautie izdevumi slēgšanas brīdī ir starp EUR 73,5 miljoniem un EUR 104 miljoniem;

122.  atzinīgi vērtē to, ka DG R&I ir pārbaudījis dotāciju tiešās un netiešās pārvaldības izmaksu lietderību;

123.  pauž nožēlu, ka DG R&I atkal ir formulējis horizontālu atrunu attiecībā uz atlikušo kļūdu īpatsvaru izmaksu deklarācijās Septītajā pētniecības pamatprogrammā, ko tas īsteno tieši;

124.  atgādina savu viedokli, kas pausts rezolūcijas par Komisijas 2015. gada budžeta izpildes apstiprināšanu 76. punktā, proti, ka Komisijai vajadzētu: „beidzot ieviest pārdomātāku un uz risku balstītu pieeju un, kad tas nepieciešams, formulēt konkrētas atrunas”;

Veicamie pasākumi

125.  aicina DG R&I publicēt direktorāta priekšlikumus attiecībā uz konkrētām valstīm adresējamiem ieteikumiem savā gada darbības pārskatā;

126.  aicina DG R&I īstenot ieteikumus, ko sniedzis Iekšējās revīzijas dienests (IAS), kurš konstatēja nepilnības attiecībā uz konsekventas projektu uzraudzības nodrošināšanu visās programmas „Apvārsnis 2020” īstenošanas struktūrās;

127.  aicina DG R&I ziņot par panākumiem, ko Kopējais revīzijas dienests guvis iekšējo procedūru pilnveidošanā;

128.  aicina DG R&I ziņot Parlamenta kompetentajai komitejai par tā finanšu instrumentu uzraudzības stratēģiju un par to, kā DG R&I nosaka, vai ir sasniegti finansiālie un ar pētniecību saistītie mērķi;

129.  aicina DG R&I izskaidrot Parlamenta kompetentajai komitejai, kādus pasākumus tas ir veicis, lai novērstu horizontālās atrunas attiecībā uz atlikušo kļūdu īpatsvaru izmaksu deklarācijās;

130.  uzskata, ka pētniecības un inovācijas projektos, kā arī koordinācijas un atbalsta darbībās, standarti un standartizācija atbalsta pētījumu rezultātu ietekmi uz dažādiem tehnoloģiskās gatavības līmeņiem, jo tie palielina inovatīvu produktu un risinājumu tirgojamību un pārnesamību; turklāt norāda, ka standarti un ar tiem saistītas darbības atbalsta pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” projektu rezultātu izplatīšanu, izplatot zināšanas arī pēc projektu pabeigšanas un darot tās pieejamas sabiedrībai; aicina Komisiju palielināt standartizācijas nozīmi turpmākajos priekšlikumu konkursos un izstrādāt KPI, kuros ņemti vērā standartizācijas pasākumi;

Ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija

Ievads

131.  no ziņojuma „Septītais ziņojums par ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju)” (COM(2017)0583) uzzina, ka konverģence, no vienas puses, ir trausls process, kuru ekonomikas krīzes var viegli apstādināt un pavērst pretējā virzienā, taču, no otras puses, publiskās investīcijas var mazināt krīžu ietekmi;

132.  pauž gandarījumu par to, ka 2016. gadā nodarbinātības līmenis atkal sasniedza 2008. gada pirmskrīzes līmeni — 71 %, bet situācija Savienībā ievērojami atšķiras, un šis rādītājs ir krietni zemāks nekā stratēģijā „Eiropa 2020” izvirzītais 75 % mērķis; ar bažām norāda, ka bezdarba līmenis joprojām ir pārāk augsts, jo īpaši jauniešu un ilgstošo bezdarbnieku vidū;

133.  atzinīgi vērtē to, ka DG REGIO, atbildot uz Parlamenta jautājumiem, ir sīkāk izvērsis konkrētām valstīm adresētos ieteikumus;

134.  apzinās, ka dažiem pārskatītās Finanšu regulas noteikumiem attiecībā uz kohēzijas politiku ir jāstājas spēkā ar atpakaļejošu datumu;

135.  pauž bažas, ka šādas izmaiņas var kļūt par iemeslu papildu kļūdām, jo programmas un projekti tika atlasīti, pamatojoties uz noteikumiem, kas stājās spēkā 2014. gada 1. janvārī;

Revīzijas palātas konstatējumi

136.  atzīmē, ka Revīzijas palāta pirmo reizi ir sniegusi atzinumu ar iebildēm attiecībā uz pārskatiem pakārtoto maksājumu likumību un pareizību; uzsver, ka izmaksu atlīdzināšanas shēmas joprojām ir lielākā mērā pakļautas kļūdu riskam nekā maksājumtiesību shēmas; tomēr norāda, ka kategorijā „Ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija” uzskaitītajos datos nav būtisku izmaiņu salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu;

137.  atgādina, ka 2016. gadā pieejamā summa pozīcijā „Ekonomiskā un sociālā kohēzija” bija EUR 51,25 miljardi jeb 33 % no Savienības budžeta;

138.  konstatē, ka Revīzijas palātas aplēstais kļūdu līmenis šajā politikas jomā ir 4,8 %; turklāt Revīzijas palāta ir konstatējusi, ka kohēzijas jomai aplēstajā kļūdu līmenī nav iekļauti skaitļos izteikti 2016. gada izmaksājumi finanšu instrumentiem EUR 2,5 miljardu apmērā, par kuriem Revīzijas palāta uzskata, ka tie neietilpst attiecināmības periodā, kas noteikts Padomes Regulas (EK) Nr. 1083/2006 56. panta 1. punktā (Revīzijas palātas 2016. finanšu gada pārskata 6.20. un 6.21. punkts); konstatē, ka šie izmaksājumi kopējos Savienības izdevumos veidotu aplēsto kļūdu līmeni 2,0 % (Revīzijas palātas 2016. finanšu gada pārskata 1.2. izcēlums, 1. zemsvītras piezīme);

139.  norāda, ka kļūdas kohēzijas jomā veidoja 43 % no kopējā aplēstā kļūdu līmeņa 3,1 % apmērā; norāda, ka viens no augstā kļūdu īpatsvara iemesliem ir Savienības un dalībvalstu sarežģītais tiesiskais regulējums;

140.  norāda, ka Revīzijas palāta analizēja 180 darījumu izlasi no 54 starpposma maksājumiem 2007.–2013. gadam saistībā ar 92 Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projektiem, 36 Kohēzijas fonda (KF) projektiem, 40 Eiropas Sociālā fonda (ESF) projektiem, 11 ERAF finanšu instrumentiem un vienu ESF finanšu instrumentu;

141.  aicina Komisiju pienācīgi ņemt vērā Revīzijas palātas piezīmes par konstatētajām neprecizitātēm vismaz četru no 12 Revīzijas palātas 2016. gada ziņojumā pārbaudītajiem ERAF un ESF finanšu instrumentiem snieguma analīzē; pievienojas Revīzijas palātas paustajām bažām, ka šo kļūdu dēļ sniegums ir novērtēts pārāk augstu, un, ja tās netiks izlabotas, tās var mākslīgi paaugstināt deklarētās attiecināmo izdevumu summas slēgšanas brīdī, īpaši attiecībā uz garantiju fondiem;

142.  norāda, ka 42 % kļūdu izraisīja izdevumu deklarācijās ietverti neattiecināmi izdevumi, 30 % attiecas uz nopietniem publiskā iepirkuma noteikumu pārkāpumiem un 28 % — uz neattiecināmiem projektiem, darbībām vai saņēmējiem;

143.  ar nožēlu konstatē, ka viens no galvenajiem ar izdevumiem saistīto kļūdu iemesliem kategorijā „Ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija” vēl arvien ir publiskā iepirkuma noteikumu pārkāpumi; norāda, ka pie nopietniem publiskā iepirkuma noteikumu pārkāpumiem pieder papildu līgumu un papildu darbu vai pakalpojumu tieša piešķiršana, nesniedzot pamatojumu, nelikumīga pretendentu izslēgšana, interešu konflikti un diskriminējoši atlases kritēriji; uzskata, ka ir ļoti svarīgi, lai tiktu īstenota pilnīgas pārredzamības politika attiecībā uz informāciju par līgumslēdzējiem un apakšuzņēmējiem nolūkā novērst kļūdas un ļaunprātīgus noteikumu pārkāpumus;

144.  atzinīgi vērtē Revīzijas palātas uzsvērto, ka projektos, kuros izmanto vienkāršotos izmaksu risinājumus, pastāv mazāks kļūdu risks nekā faktisko izmaksu atlīdzināšanas gadījumos;

145.  pauž bažas, ka izlasē bija iekļauti trīs t. s. lielie projekti, kuriem nepieciešams Komisijas apstiprinājums un par kuriem dalībvalstu iestādes nebija iesniegušas vajadzīgo pieteikumu līdz slēgšanas termiņa beigām, proti, 2017. gada 31. martam; norāda, ka tādēļ Komisijai būtu jāatgūst izdevumi;

146.  pauž neapmierinātību par to, ka līdzīgi kā iepriekšējos gados kļūdu īpatsvars būtu bijis par 3,7 procentpunktiem zemāks, t. ., 1,1 %, ja dalībvalstis būtu izmantojušas tām pieejamo informāciju, lai novērstu vai atklātu un izlabotu kļūdas pirmā līmeņa pārbaudēs vēl pirms izdevumu deklarēšanas Komisijai;

147.  pauž bažas, ka vairākus gadus pēc 2014.–2020. gada plānošanas perioda sākuma dalībvalstis ir iecēlušas tikai 77 % no iestādēm, kas atbildīgas par programmām, kuras tiek finansētas no kohēzijas politikas līdzekļiem; līdz 2017. gada 1. martam Komisijas saņemtajos galīgajos pārskatos izdevumi aptvēra tikai 0,7 % no budžeta, kas piešķirts visam plānošanas periodam; 2017. gada vidū kavējumi budžeta izpildē bija lielāki, nekā tajā pašā laikā 2007.–2013. gada plānošanas periodā; norāda, ka līdz ar to neizpildīto saistību apmērs pašreizējā finansēšanas perioda beigās varētu būt pat lielāks nekā iepriekšējā periodā;

148.  atzinīgi vērtē to, ka nodaļā „Ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija” ir iekļauta arī sadaļa par projektu sniegumu; tomēr pauž nožēlu, ka šajā sadaļā galvenā uzmanība pievērsta kvantitatīvai informācijai, t. i., ieviesto snieguma novērtēšanas sistēmu skaitam;

Finansēšanas vadības instrumenti

149.  atgādina, ka datu kopsavilkums par finanšu instrumentu finansēšanā un īstenošanā 2016. gadā paveikto tika publicēts tikai 2017. gada 20. septembrī un ka tāpēc Revīzijas palāta nevarēja izteikt viedokli par šo dokumentu;

150.  atzīmē, ka galvenie skaitļi 2016. gadā ir šādi:

151.  norāda, ka aizvadītajos gados un finansēšanas periodos finansēšanas vadības instrumentu izmantošana ir strauji palielinājusies, padarot struktūrfondu finansēšanu sarežģītāku un tādējādi radot risku demokrātiskajai pārskatatbildībai; norāda uz prognozi, ka līdz 2020. gada beigām EUR 20,1 miljards no ERAF un KF tiks nodrošināts, izmantojot finanšu instrumentus;

152.  šajā sakarībā pauž bažas, ka dalībvalstu revīzijas iestādes nav pietiekami pārraudzījušas finansēšanas vadības instrumentu īstenošanu;

153.  norāda, ka 63 % (675) finansēšanas vadības instrumentu tika uzsākti Polijā (247), Francijā (152), Ungārijā (139) un Itālijā (137);

154.  pauž nožēlu, ka 6,7 % no kopējiem maksājumiem finansēšanas vadības instrumentiem (EUR 900 miljoni) iztērēti pārvaldības izmaksām un maksām; uzskata šo summu par nesamērīgi lielu;

155.  konstatē, ka datu ziņošanā vēl arvien tiek pieļautas kļūdas un neatbilstības; tās attiecas uz nelielām, taču nozīmīgām summām darbības programmu resursos, par ko uzņemtas saistības finansēšanas nolīgumos, bet nav samaksāts finansēšanas vadības instrumentiem slēgšanas brīdī, pieaugumu maksājumiem piešķirtajām summām virknei finansēšanas vadības instrumentu pēc 2015. gada 31. decembra, un dažos gadījumos lielākām summām, kas samaksātas galasaņēmējiem, nevis finansēšanas vadības instrumentiem(8);

Reģionālās politikas un pilsētpolitikas ģenerāldirektorāta (DG REGIO) gada darbības pārskats

156.  pieņem zināšanai, ka ERAF un KF ex post novērtējumā ir norādīts — lai gan reģionālā konverģence 2007.–2013. gada plānošanas periodā bija nepietiekama, bez kohēzijas politikas būtu veidojusies diverģence, jo 2007.–2008. gada finanšu krīze radīja nelabvēlīgus apstākļus investīcijām un konverģencei;

157.  uzsver, ka jebkādi secinājumi attiecībā uz sniegumu joprojām ir ierobežoti, jo būtu nepieciešams plašāks pārskats par snieguma datiem, kas paziņoti par 2007.–2013. gada programmām, un to bija plānots pabeigt tikai 2017. gada augustā; aicina Komisiju informēt Budžeta kontroles komiteju par šā pārskata rezultātiem;

158.  ņem vērā Komisijas ziņoto attiecībā uz 2014.–2020. gada finansēšanas perioda īstenošanu, proti, tika izvēlēti vairāk nekā 50 000 projektu, kas atbilst EUR 64,1 miljardam kopējo investīciju, izveidoti 45 000 uzņēmumu sadarbības projektu ar pētniecības iestādēm un no kohēzijas finansējuma atbalstu saņēmuši vairāk nekā 380 000 MVU, kā rezultātā tika radītas vairāk nekā 1 000 000 darbvietu;

159.  no Komisijas ziņojumiem arī konstatē, ka šajā pašā finansēšanas periodā ar vairāk nekā EUR 75 miljardiem no ERAF un no KF tika atbalstīti enerģētikas savienības mērķi un pielāgošanās klimata pārmaiņām; turklāt vietējā līmenī tika izvēlēti vairāk nekā 5000 projekti, lai atbalstītu mazoglekļa ekonomiku;

160.  norāda, ka turpmāk iekļautajā tabulā ir parādītas kopējās 2016. gadā apstiprinātās saistību un maksājumu apropriācijas:

161.  tomēr piebilst, ka šie statistikas dati sniedz maz informācijas par šo projektu ilgtspēju un sniegumu;

162.  atgādina, ka ESI fondu efektīva izlietojuma nodrošināšanai ļoti svarīgi ir ex ante nosacījumi, kuros paredz konkrētām nozarēm piemērojamos un horizontālos nosacījumus; ja ir izpildīti ex ante nosacījumi un ieturēti 10 % no maksājumiem, kā to paredz pārskatītā regula, projektu īstenošanai vajadzētu būt vienkāršākai un kļūdu riskam — mazākam; tomēr pieņem zināšanai Revīzijas palātas Īpašo ziņojumu Nr. 15/2017, kurā izvirzīts jautājums, cik efektīvi šie nosacījumi ir bijuši, lai panāktu situācijas izmaiņas;

163.  pauž nožēlu, ka līdz 2016. gada beigām bija izraudzīti tikai 87 % (181 no 209) sertifikācijas iestāžu un ka 28 galvenajām programmām iestāde nebija izraudzīta (Austrijā iestāde bija izraudzīta tikai 1 programmai, Beļģijā — tikai 2, Vācijā — tikai 8, Somijā — tikai 1, Francijā — tikai 2, Īrijā — tikai 2, Itālijā — tikai 6, Rumānijā — tikai 4, Slovākijā — tikai 1, Apvienotajā Karalistē — tikai 1);

164.  ar izbrīnu konstatē, ka galvenās grūtības iestāžu izraudzīšanās procesā ir saistītas ar IT sistēmu izveidi, lai iekļautu jaunos elementus laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam attiecībā uz ziņošanu un procedūru izstrādi un tā nodrošinātu vadošo iestāžu stingru uzraudzību pār starpniekstruktūrām;

165.  turklāt pauž nožēlu, ka kopumā atlasīti tikai 26,1 % projektu un 2016. gada beigās bija apgūti tikai 3,7 % no pieejamajiem struktūrfondiem un, tā kā atlases process 2017. gadā paātrinājās, uzskata, ka lēnais iesākums var novest pie liela neizpildīto saistību apjoma pašreizējā finansēšanas perioda beigās; aicina Komisiju nodrošināt turpmākus centienus valstu, reģionālo un vietējo iestāžu administratīvās spējas stiprināšanai;

166.  uzsver, ka projektu atlase īpaši lēni norisinājās Spānijā, Kiprā, Rumānijā, Austrijā, Čehijā, Horvātijā un Slovākijā;

167.  konstatē, ka līdz ar to lielākajā daļā darbības programmu (247 no 295) kontos netika apstiprinātas nekādas summas („nulles konti”), jo līdz 2016. gada 31. jūlijam nebija deklarēti izdevumi;

168.  pauž apmierinājumu, ka Komisija, pamatojoties uz iepriekšējas revīzijas atzinumiem par saņemto gada apliecinājumu kopumu, neatklāja nevienu būtisku neatbilstību;

169.  tomēr pauž bažas par to, ka septiņās no deviņām Komisijas revīzijām augsta riska darbības programmās vai jomās tika atklāti būtiski trūkumi (Ungārijā — transporta, elektroniskās pārvaldības un darbības programmu īstenošanas jomās; Itālijā — Reti e mobilità, istruzione 3. prioritātē un tehniskās palīdzības darbības programmās; Rumānijā — konkurētspējas un vides darbības programmās);

170.  konstatē, ka 278 no 322 vadības un kontroles sistēmām saņēma atzinumu bez iebildēm vai atzinumu ar iebildēm, kam ir mērena ietekme; savukārt 40 gadījumos Komisija sniedza atzinumu ar iebildēm, kam ir būtiska ietekme;

171.  norāda, ka Komisija ir aprēķinājusi, ka kopējā riskam pakļautā summa maksājuma veikšanas brīdī ir starp EUR 644,7 miljoniem un EUR 1257,3 miljoniem un ka 2016. gadā Komisija, īstenojot savu uzraudzības funkciju, veica finanšu korekcijas EUR 481 miljona apmērā;

172.  norāda uz Komisijas aplēsto, ka kopējais vidējais kļūdu īpatsvars attiecībā uz 2016. gada maksājumiem par 2007.–2013. gada ERAF/KF programmām ir diapazonā no 2,2 % līdz 4,2 % un atlikušais kļūdu īpatsvars slēgšanas brīdī ir apmēram 0,4 %; uzsver, ka kohēzijas īpatsvars 2016. gadam aplēstajā kļūdu līmenī atkal ir vislielākais, kam seko kategorijas „Dabas resursi”, „Konkurētspēja” un „Globālā Eiropa”. aicina Komisiju kopā ar dalībvalstīm turpināt strādāt pie tā, lai uzlabotu to pārvaldības un kontroles sistēmas, un arī turpmāk izmantot pieejamos juridiskos uzraudzības instrumentus, lai nodrošinātu, ka tiek labotas visas būtiskās kļūdas;

173.  konstatē, ka Komisija reģistrējusi 68 atrunas par iepriekšējo un divas atrunas par pašreizējo finansēšanas periodu;

Specifiski jautājumi

Grieķija

174.  atzinīgi vērtē DG REGIO centienus gūt panākumus attiecībā uz prioritāro projektu sarakstu Grieķijā;

175.  šajā sakarībā pauž atzinību par:

176.  no otras puses, pauž nožēlu, ka:

177.  atzinīgi vērtē to, ka OLAF ir pabeidzis administratīvo izmeklēšanu par Čehijas t. s „stārķa ligzdas” projektu; ņem vērā, ka par OLAF lietas materiāliem ziņojuši Čehijas plašsaziņas līdzekļi; pauž nožēlu, ka OLAF konstatēja nopietnus pārkāpumus;

178.  aicina DG REGIO atgūt iesaistīto Savienības līdzfinansējumu, t. i., EUR 1,67 miljonus, un piemērot nepieciešamās sankcijas;

179.  atzīmē, ka Čehijas Republika no 2018. gada 25. janvāra atsauca Savienības finansējumu „stārķa ligzdas” projektam un ka, ievērojot subsidiaritātes principu, projekts jau tiek izskatīts tiesā Čehijas Republikā;

180.  pauž bažas par Komisijas konstatējumu, ka Ungārijā to piešķirto līgumu īpatsvars, kuru gadījumā bija saņemts tikai viens piedāvājums, ir 36 %; norāda, ka Savienības vidējais rādītājs ir 17 %; aicina Komisiju veicināt konkurenci piedāvājumu iesniegšanas procesā;

181.  atzinīgi vērtē pozitīvo novērtējumu par 10 gadu sadarbības un pārbaudes mehānismu (CVM) Rumānijai un Bulgārijai(9); pauž satraukumu par neseno regresu cīņā pret augsta līmeņa korupciju Bulgārijā un Rumānijā; aicina Komisiju atbalstīt un veicināt tiesībaizsardzības un korupcijas apkarošanas iestāžu darbu abās minētajās dalībvalstīs; uzsver Rumānijas korupcijas apkarošanas iestādes iespaidīgos darba rezultātus attiecībā uz vidēja un augsta līmeņa korupcijas lietu risināšanu; uzsver, ka šādu centienu saglabāšana ir ārkārtīgi svarīga, lai nostiprinātu cīņu pret korupciju;

182.  nosoda nesen notikušo noziegumu pret Slovākijas žurnālistu, kas, iespējams, bija saistīts ar viņa veikto pētnieciskās žurnālistikas darbību; mudina Komisiju informēt Parlamentu par lauksaimniecības jomai paredzētajiem Savienības līdzekļiem Slovākijā;

183.  norāda, ka OLAF ir pabeidzis arī administratīvu izmeklēšanu par „Volkswagen” grupai piešķirto Eiropas Investīciju bankas (EIB) aizdevumu;

184.  ņem vērā EIB prezidenta Werner Hoyer paziņojumu, kurā norādīts: „Mēs joprojām nevaram izslēgt iespēju, ka viens no mūsu aizdevumiem, proti, EUR 400 miljonu aizdevums uzņēmumam „Volkswagen Antrieb RDI”, bija saistīts ar emisiju kontroles tehnoloģijām, kas tika izstrādātas tajā pašā laikā, kad tika izstrādāta un izmantota pārveidošanas programmatūra. Mēs tagad analizēsim OLAF secinājumus un izskatīsim visus pieejamos un piemērotos pasākumus. [...] Mēs esam ļoti apbēdināti par OLAF izmeklēšanā secināto, proti, ka „Volkswagen” ir maldinājis EIB par pārveidošanas ierīču izmantošanu.”;

Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ģenerāldirektorāta (DG EMPL) gada darbības pārskats

185.  atzīmē, ka DG EMPL uzsver šādu savu ieguldījumu stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu sasniegšanā:

186.  tomēr pauž nožēlu par to, ka atšķirības ienākumu sadalījumā laikā no 2013. līdz 2014. gadam palielinājās un, kaut gan kopš tā laika šis līmenis ir nemainīgs, dažos gadījumos atšķirības tomēr ir turpinājušas pieaugt; pauž bažas par to, ka 2016. gadā 20 % turīgāko iedzīvotāju neto ienākumi bija apmēram piecas reizes lielāki nekā nabadzīgāko 20 % iedzīvotāju ienākumi, pastāvot lielām atšķirībām starp valstīm (un dažās valstīs palielinoties nevienlīdzībai);

187.  atzinīgi vērtē ESF 2007.–2013. gada plānošanas perioda ex post novērtējumu, kas tika pabeigts 2016. gada 12. decembrī; norāda uz tajā konstatēto, ka 2014. gada beigās vismaz 9,4 miljoni Eiropas iedzīvotāju bija atraduši darbu ar ESF atbalstu, 8,7 miljoni — ieguvuši kvalifikāciju vai sertifikātu, savukārt 13,7 miljoni dalībnieku bija guvuši citus pozitīvus rezultātus, piemēram, uzlabojuši prasmju līmeni; norāda, ka makroekonomiskās modelēšanas rezultāti liecina par to, ka ESF ir bijusi pozitīva ietekme arī uz iekšzemes kopproduktu (IKP) 28 dalībvalstīs (0,25 % pieaugums) un ražīgumu;

188.  norāda, ka šie kvantitatīvie dati patiešām liecina par pozitīvu tendenci, taču nesniedz necik lielu priekšstatu par pasākumu sniegumu un ilgtspējību;

189.  asi kritizē DG EMPL par to, ka nav publicēti direktorāta priekšlikumi attiecībā uz konkrētām valstīm adresētiem ieteikumiem, lai gan Parlaments ir atkārtoti aicinājis to darīt;

190.  norāda, ka turpmāk iekļautajā tabulā ir parādītas kopējās 2016. gadā apstiprinātās saistību un maksājumu apropriācijas:

191.  atzinīgi vērtē to, ka DG EMPL ir izstrādājis metodoloģiju ikgadējai programmu snieguma novērtēšanai, taču šaubās par tādu kritēriju kā „labi”, „pieņemami” vai „vāji” informatīvo vērtību;

192.  pauž bažas, ka līdz 2017. gada martam bija izraudzīti tikai 87 % sertifikācijas iestāžu;

193.  atzinīgi vērtē to, ka DG EMPL līdz 2017. gada 15. februārim bija saņēmis pilnu gada apliecinājumu kopumu, tostarp pārskatus, gada kontroles ziņojumu un revīzijas atzinumus par pārskatiem, vadības un kontroles sistēmām un pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kā arī ticamības deklarāciju un gada kopsavilkumu par visām programmām; atzīmē, ka kopumā DG EMPL bija tikai dažas piezīmes un tas apstiprināja gada pārskatus;

194.  atzinīgi vērtē arī to, ka 2016. gada beigās DG EMPL bija pabeidzis savu daudzgadu revīzijas plānu, kā rezultātā revidētas bija 89 revīzijas iestādes no 92, turklāt revīzijas bija veiktas 115 no 118 darbības programmām;

195.  konstatē, ka 2016. gadā DG EMPL īstenoja finanšu korekcijas EUR 255,8 miljonu apmērā; norāda, ka par 2007.–2013. gada plānošanas periodu pieņemto finanšu korekciju un tādu korekciju, par kurām pieņemts lēmums, kopējā summa 2016. gada beigās bija EUR 1454 miljoni; turklāt tajā pašā laikposmā dalībvalstis paziņoja par finanšu korekcijām EUR 2253,8 miljonu apmērā;

196.  pauž nožēlu, ka DG EMPL saglabāja vai formulēja turpmāk uzskaitītās atrunas, kas attiecas uz:

197.  konstatē, ka kopējā riskam pakļautā summa attiecībā uz 2016. gada attiecīgajiem izdevumiem ir EUR 279 miljoni;

Konkrēti jautājumi

Jaunatnes nodarbinātības iniciatīva (YEI)

198.  ir informēts par pirmajiem rezultātiem, kas izriet no pētījuma par YEI īstenošanu, kurā konstatēts:

199.  turklāt konstatē, ka:

200.  tomēr pauž nožēlu par to, ka ir izmantoti vien 30 % no pieejamiem līdzekļiem, kuros ietilpst sākotnējie priekšfinansējuma un starpposma maksājumi;

201.  atzinīgi vērtē to, ka līdz 2017. gada oktobrim visas dalībvalstis, uz kurām attiecas ex ante nosacījums par romiem (Austrija, Beļģija, Bulgārija, Čehija, Francija, Grieķija, Lietuva, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovākija, Spānija, Ungārija un Vācija) bija to izpildījušas un līdz ar to tām bija valsts stratēģijas romu integrācijai;

202.  konstatē, ka 2014.–2020. gada plānošanas periodā ar divām ESF investīciju prioritātēm tiek tieši risināti diskriminācijas novēršanas un romu integrācijas jautājumi (sk. turpmāk iekļauto tabulu);

203.  norāda, ka, lai gan Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda maksimālais gada budžets ir EUR 150 miljoni, saistībām 2016. gadā no rezerves bija izmantoti tikai EUR 28 miljoni, piešķirot šos līdzekļus astoņām dalībvalstīm;

Veicamie pasākumi

204.  tāpēc aicina dalībvalstis un Komisiju finansēšanas periodā pēc 2020. gada pievērst vairāk uzmanības šādiem aspektiem:

205.  uzstāj, ka DG REGIO un DG EMPL savos gada darbības pārskatos ir jāpublicē priekšlikumi attiecībā uz konkrētām valstīm adresējamiem ieteikumiem, kā to vairākkārt pieprasījis Parlaments;

206.  aicina DG REGIO:

207.  aicina EIB steidzami analizēt OLAF konstatējumus un izdarīt nepieciešamos secinājumus; aicina EIB informēt Parlamentu par izdarītajiem secinājumiem un veiktajiem pasākumiem;

208.  aicina Komisiju mudināt izmantot ar Finanšu regulas pārskatīšanā ieviestos vienkāršotos izmaksu risinājumus;

209.  aicina DG EMPL ieviest IAS ieteikumu attiecībā uz ESI fondu kontroles stratēģijas agrīnu īstenošanu un informēt Parlamentu par ieviešanas pabeigšanu;

210.  aicina Komisiju paredzēt turpmāku noteikumu vienkāršošanu un administratīvā sloga samazināšanu, lai palīdzētu vēl vairāk samazināt kļūdu īpatsvaru;

Dabas resursi

Galvenie snieguma rādītāji (KPI) un taisnīga KLP

211.  norāda, ka saskaņā ar DG AGRI gada darbības pārskatu (15. lpp. — KPI 1: lauksaimniecības faktora ienākumi uz vienu pilna darba laika strādājošo) nozares pievienotā vērtība un ražīgums 2016. gadā atkal nedaudz kritās un DG AGRI ieskatā „ir grūti noteikt, kas tieši rada faktora ienākumu vispārējo samazināšanos kopš 2013. gada”;

212.  atgādina, ka KPI 4 par nodarbinātības līmeni lauku attīstības jomā nav attiecināms, jo nodarbinātības līmeni lauku attīstības jomā ietekmē ne tikai KLP pasākumi;

213.  pauž nožēlu, ka Komisija nav sekojusi Parlamenta ieteikumiem 2015. finanšu gada budžeta izpildes apstiprinājumam pievienotajā rezolūcijā, proti, pārskatīt KPI 4, lai „konkrēti uzsvērtu KLP pasākumu ietekmi uz nodarbinātību šajos apvidos”;

214.  norāda, ka 2016. gadā 51 % no tiešo maksājumu saņēmējiem ir piešķirts mazāk nekā EUR 1250, summai kopā veidojot 4 % no kopējiem tiešajiem maksājumiem(10);

215.  atgādina par savām piezīmēm(11) attiecībā uz KLP izdevumu struktūras ilgtspējas trūkumu; 44,7 % no visām Savienības lauku saimniecībām gada ienākumi bija mazāki par EUR 4000, un 2016. gadā vidēji 10 % no KLP tiešo maksājumu saņēmējiem saņēma aptuveni 60 % maksājumu(12); norāda, ka tiešo maksājumu sadalījums lielā mērā atspoguļo zemes koncentrāciju, proti, ka 20 % lauksaimnieku pieder arī 80 % zemes; (sk. atbildi uz rakstisko jautājumu Nr. 17 Eiropas Parlamenta Budžeta kontroles komitejas rīkotajā P. Hogan uzklausīšanā 2017. gada 28. novembrī); pauž bažas par maksājumu saņēmēju lielo koncentrāciju un uzsver, ka ir jācenšas panākt labāku līdzsvaru starp lieliem un maziem saņēmējiem;

216.  konstatē, ka aptuveni 72 % atbalsta tiek piešķirts lauku saimniecībām, kuru lielums ir no 5 līdz 250 hektāru un kuras parasti pieder ģimenēm;

217.  aicina DG AGRI nākamajā DFS noteikt ar rādītājiem papildinātus mērķus ienākumu nevienlīdzības samazināšanai starp lauku saimniecībām;

218.  atkārtoti pauž viedokli, ka, ņemot vērā maksājumu nelīdzsvaroto sadalījumu, tiešie maksājumi nevar pilnībā darboties kā drošības mehānisms lauku saimniecību ienākumu stabilizēšanai, it īpaši attiecībā uz mazākām lauku saimniecībām;

219.  uzskata, ka svārstīgu ienākumu laikā lielākām lauku saimniecībām ne vienmēr ir nepieciešams tāds pats atbalsta līmenis saimniecības ienākumu stabilizēšanai kā mazākām saimniecībām, jo lielās saimniecības var gūt labumu no apjomradītiem ietaupījumiem, kas var palielināt to noturību, un tāpēc iesaka, lai Komisija atļautu izmantot tādu slīdošu skalu šīs nelīdzsvarotības novēršanai, saskaņā ar kuru, palielinoties lauku saimniecības lielumam, subsīdijas samazinās;

220.  aicina Komisiju paredzēt patiesu procedūras vienkāršošanu, tostarp attiecībā uz dokumentāciju, kas tiek prasīta finansējuma saņemšanai, vienlaikus neaizmirstot par kontroles un uzraudzības principiem; aicina īpašu uzmanību pievērst administratīvajam atbalstam mazapjoma ražotājiem, kuriem finansējums ir būtiski svarīgs uzņēmuma izdzīvošanas priekšnoteikums;

Kļūdu īpatsvars

221.  norāda uz Revīzijas palātas aplēsēm, ka kļūdu līmenis dabas resursu nodaļā kopumā ir 2,5 % (2,9 % 2015. gadā un 3,6 % 2014. gadā); atzinīgi vērtē kļūdu īpatsvara pozitīvo virzību, vienlaikus norādot, ka 2016. gada rādītājs ir virs būtiskuma sliekšņa;

222.  atzinīgi vērtē Revīzijas palātas novērtējumā par Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF) konstatēto, ka tirgus un tiešā atbalsta maksājumos 2016. gadā nav būtisku kļūdu un ka Revīzijas palātas aplēstais iespējamākais kļūdu īpatsvars ir 1,7 % (2015. gadā — 2,2 %);

223.  uzsver, ka Revīzijas palāta konstatēja mazāk kļūdu saistībā ar lauksaimnieka pieprasījumā iekļautiem nepamatoti lieliem vai neattiecināmiem zemes gabaliem, un tas ir skaidrojams ar ilggadīgo zālāju jaunu un elastīgāku definīciju, uz datu kvalitātes uzlabošanu zemes gabalu identifikācijas sistēmā (ZGIS) vērsto rīcības plānu rezultatīvu īstenošanu un jauno tiešsaistes ģeotelpisko sistēmu pieteikumu iesniegšanai;

224.  konstatē, ka maksājumos par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi (t. s. zaļināšanas maksājumos) bijušas kļūdas, kas radījušas 17 % no Revīzijas palātas aplēstā kļūdu līmeņa, un ka kļūdas galvenokārt bijušas saistītas ar prasībām attiecībā uz ekoloģiski nozīmīgām platībām, tomēr ELGF kļūdu īpatsvars bijis zem būtiskuma sliekšņa; šajā sakarībā atzinīgi vērtē to, ka kļūdu īpatsvars ELGF samazinājies līdz 1,7 %;

225.  norāda, ka Revīzijas palāta ir atklājusi arī nepilnības ilggadīgo zālāju aizsardzībā, jo Čehijai un Polijai nav vēsturisku datu, lai pārbaudītu, vai ir izpildīts pienākums apaudzēt aramzemi ar zāli piecus gadus pēc kārtas, savukārt Apvienotā Karaliste, Francija, Itālija, Portugāle un Vācija nav klasificējušas ilggadīgos zālājus pilnīgi ticamā veidā;

226.  uzsver Revīzijas palātas norādītā kļūdu īpatsvara pozitīvo tendenci, neraugoties uz riskam pakļauto izdevumu apmēra palielināšanos, kā minēts DG AGRI gada darbības pārskatos, proti, tie palielinājušies no 1,38 % 2015. gadā līdz 1,996 % 2016. gadā (turklāt nav iekļauti tirgus pasākumi ar kļūdu īpatsvaru 2,85 %), savukārt lauku attīstības jomā abos finanšu gados šis rādītājs ir 4 %; saprot, ka tas neatspoguļo no statistiskas viedokļa būtiskas novirzes;

227.  pauž nožēlu par to, ka maksājumos lauku attīstības, vides, klimata politikas un zivsaimniecības jomā 2016. gadā ir konstatēts būtisks kļūdu līmenis un iespējamākais kļūdu īpatsvars ir lēsts 4,9 % apmērā (2015. gadā — 5,3 %); norāda — ja visa valstu iestāžu rīcībā esošā informācija būtu izmantota kļūdu labošanai, tad aplēstais kļūdu līmenis būtu bijis par 1,5 procentpunktiem zemāks;

228.  atzīmē, ka lauku attīstības jomā trīs lielākās attiecināmības kļūdas bija saistītas ar saņēmējiem, kuri, pārkāpjot Savienības vai valsts noteikumus, nebija informējuši, ka tos kontrolē saistīti uzņēmumi — iesniedzot kopīgu pieteikumu ar šādiem uzņēmumiem — vai ka tie veic iepirkumu no saistītiem uzņēmumiem (Revīzijas palātas 2016. gada pārskats, 7.26. punkts).

Pārvaldības un kontroles sistēmas

229.  norāda, ka DG AGRI gada darbības pārskatā ģenerāldirektors formulēja atrunu attiecībā uz tiešajiem maksājumiem 18 maksājumu aģentūrās 12 dalībvalstīs un ka maksājumu aģentūras, par kurām formulēta atruna un uz kurām attiecināta pastiprināta pārbaude, pārvalda EUR 13 618,6 miljonus, savukārt faktiskā riskam pakļautā summa attiecībā uz atrunās iekļautajiem izdevumiem ir EUR 541,2 miljoni;

230.  uzsver, ka trūkumi tika konstatēti jo īpaši pārvaldības un kontroles sistēmā Ungārijā (par novēlotu maksājumu aģentūras pārvaldības deklarāciju un trūkumiem attiecībā uz zaļināšanas maksājumiem), Bulgārijā (attiecībā uz zaļināšanu un bioloģisko lauksaimnieku statusu), Polijā (attiecībā uz zaļināšanas maksājumiem) un Itālijā (attiecībā uz trūkumiem zemes gabalu attiecināmības un aktīvu lauksaimnieku statusa pareizā noteikšanā);

231.  pauž nožēlu par nesenajiem krāpšanas gadījumiem, kas saistīti ar Itālijas maksājumu aģentūrām; aicina Komisiju aktīvi uzraudzīt situāciju un, veicot turpmākus pasākumus saistībā ar budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru, sniegt Parlamentam attiecīgu informāciju;

232.  aicina Komisiju paātrināt 2016. gada 8. janvārī uzsākto atbilstīguma noskaidrošanas procedūru, lai gūtu detalizētu un precīzu informāciju par interešu konflikta risku, kas saistīts ar Čehijas Valsts lauksaimniecības intervences fondu; ņem vērā, ka nespēja novērst interešu konfliktu galu galā var likt kompetentajai iestādei atsaukt maksājumu aģentūras akreditāciju vai Komisijai piemērot finanšu korekcijas; aicina Komisiju nekavējoties informēt Parlamentu, ja atbilstīguma noskaidrošanas procedūras noslēgumā OLAF ir nosūtījis DG AGRI informāciju par iespējamu krāpšanu, korupciju vai jebkuru citu nelikumīgu darbību, kas ietekmē Savienības finanšu intereses;

Dalībvalstu paziņoto datu ticamība

233.  norāda — tā kā dažu dalībvalstu pārvaldības un kontroles sistēmās ir vērojami trūkumi, DG AGRI koriģē paziņotos kļūdu īpatsvara rādītājus, galvenokārt balstoties uz Komisijas un Revīzijas palātas pēdējo triju gadu laikā veiktajām revīzijām, kā arī sertifikācijas struktūras sniegto atzinumu par attiecīgo finanšu gadu;

234.  norāda — kaut arī kopš 2015. gada dalībvalstu sertifikācijas struktūrām ir pienākums pārbaudīt darījumu likumību un pareizību:

Ar sniegumu saistīti jautājumi lauku attīstības jomā

235.  atzinīgi vērtē to, ka Revīzijas palāta ir izskatījusi ar sniegumu saistītus jautājumus attiecībā uz atlasītiem lauku attīstības darījumiem pēdējo trīs gadu laikā; ar gandarījumu norāda, ka 95 % no revīzijas brīdī pabeigtajiem projektiem bija īstenoti, kā plānots, bet pauž nožēlu par to, ka trūka pietiekamu pierādījumu izmaksu pamatotībai;

236.  uzsver, ka gandrīz visos Revīzijas palātas revidētajos projektos tika izmantota sistēma, ar kuru atlīdzina radušās izmaksas, un atzīmē, ka 2014.–2020. gada plānošanas periodā dalībvalstis kā alternatīvu var izmantot vienkāršotu izmaksu sistēmu ar standarta likmes vienības izmaksām, vienreizējiem maksājumiem un vienotas likmes finansējumu, kas efektīvi samazina pārmērīgu cenu risku;

Zaļināšana

237.  atzīmē Revīzijas palātas 2016. gada pārskatā (7.17. punkts) attiecībā uz zaļināšanas maksājumiem norādīto, proti, pēc 63 lauku saimniecību apmeklēšanas ir konstatēts, ka:

238.  tomēr pauž īpašas bažas par pirmajiem secinājumiem Komisijas dienestu darba dokumentā „Pārskats par zaļināšanas pasākumiem, noslēdzoties pirmajam gadam” (SWD(2016)218, otrā daļa, 14. lpp.): „Kopumā lauksaimniekiem, lai izpildītu kultūraugu dažādošanas prasību, būtu jāmaina kultūraugi mazāk nekā 1 % no Savienības kopējās aramzemes platības, un, tā kā kultūraugu dažādošanas prasība attiecas uz lielāko daļu aramzemes platības Savienībā, šķiet, ka šī ierobežotā ietekme atspoguļo to lauksaimnieku pašreizējo praksi, kuri jau ievēro attiecīgo prasību”;

239.  uzsver Revīzijas palātas 2016. gada pārskatā (7.43.–7.54. punkts) minēto Komisijas analīzi, kurā apliecināts, ka kultūraugu dažādošana un ekoloģiski nozīmīgu platību shēma nav radījusi pārmaiņas lielākajā daļā apmeklēto saimniecību (89 % attiecībā uz kultūraugu dažādošanu un 67 % attiecībā uz ekoloģiski nozīmīgām platībām);

240.  pauž īpašas bažas par to, ka Revīzijas palātas Īpašajā ziņojumā Nr. 21/2017 „Zaļināšana: sarežģītāka ienākumu atbalsta shēma, kas vēl nav efektīva vides aizsardzības ziņā” ir teikts: „Zaļināšana diezin vai dos nozīmīgus ieguvumus vides un klimata jomā [..] tāpēc, ka [..] zaļināšanas prasības pārsvarā nav stingras un lielā mērā aptver jau ierasto lauksaimniecības praksi.”;

241.  turklāt norāda uz Revīzijas palātas teikto, ka, ņemot vērā daudzos izņēmumus, lielākā daļa lauksaimnieku (65 %) var saņemt zaļināšanas maksājumu, lai gan reāli viņiem nav jāpilda zaļināšanas pienākumi; tā rezultātā zaļināšana pozitīvi izmaina lauksaimniecības praksi tikai nelielā daļā Savienības lauksaimniecības platību;

242.  pauž nožēlu, ka zaļināšanas shēmas ir drīzāk instruments lauksaimnieku ienākumu atbalstam, nevis KLP vides un klimata snieguma uzlabošanai; uzskata, ka lauksaimniecības programmās, kuras paredzētas ar vidi un klimatu saistītu vajadzību risināšanai, būtu jāiekļauj snieguma mērķi, un šo programmu finansējumam būtu jāatspoguļo radušās izmaksas un zaudētie ienākumi, kas saistīti ar tādu darbību un prakses īstenošanu, kuras pārsniedz vides pamatprasības;

243.  pauž nožēlu, ka pašreizējā programmas struktūrā zaļināšanas shēmas varētu palielināt nelīdzsvarotību KLP atbalsta sadalē, jo tās ietilpst platībatkarīgajos maksājumos; šajā sakarībā aicina Komisiju apsvērt iespēju rīkoties saskaņā ar Revīzijas palātas Īpašajā ziņojumā Nr. 21/2017 sniegtajiem ieteikumiem;

244.  norāda, ka saskaņā ar Komisijas sniegto informāciju „[zaļināšanas shēmu] faktiskā ietekme uz vides jomā gūtajiem rezultātiem ir atkarīga no dalībvalstu un lauksaimnieku izdarītajām izvēlēm” un ka līdz šim „vien nedaudzas dalībvalstis ir izmantojušas iespēju ierobežot pesticīdu un mēslojuma lietošanu [ekoloģiski nozīmīgās platībās]”;

245.  uzsver, ka zaļināšanas problēmas valsts pārvaldei galvenokārt saistās ar jaunu pārvaldības instrumentu izstrādi, piemēram, ekoloģiski nozīmīgo platību sadaļas iestrādi ZGIS, kas daļēji izskaidro to, kāpēc DG AGRI ir formulējis vairāk atrunu un palielinājis dalībvalstīm prasīto rīcības plānu skaitu;

246.  pieņem zināšanai, ka zaļināšana ievērojami palielina KLP sarežģītību, jo tā pārklājas ar citiem KLP vides instrumentiem (savstarpējā atbilstība un II pīlāra vides pasākumi); šajā sakarībā pieņem zināšanai Revīzijas palātas Īpašo ziņojumu Nr. 21/2017 par zaļināšanu, kurā ir norādīts, ka „Komisija un dalībvalsts mazina liekās palīdzības un dubultā finansējuma risku”;

Jauno lauksaimnieku shēma

247.  norāda, ka sakarā ar lielajām atšķirībām lauksaimniecības nozares attīstībā Savienībā par būtisku problēmu kļuvusi demogrāfiskā situācija, un tādēļ ir vajadzīgi politikas virzieni, ar kuriem novērst gados jaunu cilvēku trūkumu lauksaimniecībā, tādējādi Savienībā nodrošinot lauksaimniecības ilgtspējību ilgākā perspektīvā;

248.  uzsver, ka jaunie lauksaimnieki saskaras ar īpašām grūtībām finansējuma pieejamības ziņā, pirmajos uzņēmējdarbības gados grūtības rada zems apgrozījums un līdzās tam — lēna paaudžu nomaiņa un apgrūtināta piekļuve lauksaimniecības zemei;

249.  norāda, ka jauniešu skaita samazināšanās šajā nozarē padara sarežģītāku paaudžu maiņu un var nozīmēt vērtīgu prasmju un zināšanu zaudēšanu, kad gados vecāki un pieredzējušāki cilvēki dodas pensijā; tādēļ uzstāj, ka ir jāatbalsta gan pensijā aizejoši lauksaimnieki, gan viņu darba turpinātāji, kuri pārņem lauku saimniecības;

250.  pauž īpašas bažas par to, ka saistībā ar tiešajiem maksājumiem Revīzijas palāta Īpašajā ziņojumā Nr. 10/2017 par atbalstu jaunajiem lauksaimniekiem atzīmē, ka atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem:

251.  pauž nožēlu, ka attiecībā uz jauno lauksaimnieku atbalstu ar lauku attīstības shēmām Revīzijas palāta ir secinājusi, ka pasākumi kopumā balstās uz neskaidru vajadzību novērtējumu un nav panākta patiesa koordinācija starp I pīlāra maksājumiem un II pīlāra pasākumiem jauno lauksaimnieku atbalstam;

Veicamie pasākumi

252.  aicina:

253.  aicina Komisiju, sagatavojot jaunu priekšlikumu par zaļināšanu, balstīties uz šādiem principiem:

254.  aicina Komisiju:

Globālā Eiropa

Kļūdu īpatsvars

255.  norāda, ka saskaņā ar Revīzijas palātas konstatējumiem sadaļas „Globālā Eiropa” izdevumos ir būtisks kļūdu īpatsvars — aplēstais kļūdu līmenis ir 2,1 % (2015. gadā — 2,8% un 2014. gadā — 2,7%); atzinīgi vērtē kļūdu īpatsvara pozitīvo tendenci šajā politikas jomā;

256.  pauž nožēlu, ka, izslēdzot vairāku līdzekļu devēju un budžeta atbalsta darījumus, kļūdu īpatsvars konkrētiem Komisijas tieši pārvaldītiem darījumiem ir aprēķināts 2,8% apmērā (2015. gadā — 3,8%, 2014. gadā — 3,7 %);

257.  norāda, ka Komisija un tās partneri, kas veic īstenošanu, darījumos, kas attiecas uz dotācijām, kā arī iemaksu nolīgumiem ar starptautiskām organizācijām, pieļāva vairāk kļūdu nekā saistībā ar citiem atbalsta veidiem; īpaši norāda, ka Revīzijas palātas pārbaudītajos budžeta atbalsta darījumos nebija likumības un pareizības kļūdu;

258.  norāda — ja kļūdu labošanai būtu izmantota visa Komisijas un tās iecelto revidentu rīcībā esošā informācija, aplēstais kļūdu īpatsvars sadaļā „Globālā Eiropa” būtu bijis par 0,9 % procentpunktiem zemāks, t. i. 1,4 %, un līdz ar to nepārsniegtu būtiskuma slieksni;

259.  norāda, ka:

Ticamības deklarācija

260.  pauž dziļas bažas par Revīzijas palātas norādīto, ka DG NEAR revidenti konstatējuši trūkumus otrā Pirmspievienošanās palīdzības instrumenta (IPA II) netiešajā pārvaldībā, konkrēti, IPA II triju saņēmējvalstu (Albānijas, Turcijas un Serbijas) revīzijas iestādēs, neraugoties uz to, ka Albānijas un Serbijas revīzijas iestādes ir ieviesušas pārmaiņas ar mērķi atrisināt konstatētās problēmas, savukārt Turcijas revīzijas iestādes sistēmās ir dažas nozīmīgas jomas, kuru dēļ šīs iestādes sniegtais apliecinājums Komisijai joprojām varētu būt ierobežots (Revīzijas palātas 2016. gada pārskats, 9.24. punkts);

261.  pauž bažas par Revīzijas palātas aplēsi, ka DG NEAR koriģētspēja un līdz ar to arī kopējā riskam pakļautā summa maksāšanas brīdī bija novērtētas par augstu;

Sniegums

262.  atzīmē, ka DG DEVCO savā gada darbības pārskatā definējis galvenos snieguma rādītājus, kas saistīti ar cilvēces attīstību, klimata pārmaiņām, dzimumu līdztiesību un kļūdu īpatsvaru, bet pauž nožēlu par to, ka neviens no šiem rādītājiem neļauj izmērīt sniegumu attīstības sadarbības politikā, jo tie attiecas vien uz daļu no katram mērķim piešķirtā atbalsta, nevis mēra faktisko ietekmi un panākto progresu šo mērķu sasniegšanā;

263.  pauž bažas par Komisijas Iekšējās revīzijas dienesta (IAS) norādīto attiecībā uz ziņošanu, proti, dažādos ziņojumos, kas saistīti ar stratēģisko plānošanu un programmu plānošanu (gada darbības pārskatos, kredītrīkotāju ar pastarpināti deleģētām pilnvarām pārskatos, ārējās palīdzības pārvaldības ziņojumos) sniegtā informācija par DG DEVCO sniegumu ir ierobežota un nesniedz faktisku novērtējumu par to, vai mērķi ir sasniegti;

Ārējās palīdzības pārvaldības ziņojumi

264.  atkārtoti pauž nožēlu par to, ka DG DEVCO un DG NEAR gada darbības pārskatiem nav pievienoti Savienības delegāciju vadītāju sagatavotie ārējās palīdzības pārvaldības ziņojumi (EAMR), kā tas paredzēts Finanšu regulas 67. panta 3. punktā; pauž nožēlu, ka tie sistemātiski tiek atzīti par konfidenciāliem, kaut Finanšu regulas 67. panta 3. punktā ir noteikts, ka tos „dara pieejamus Eiropas Parlamentam un Padomei, attiecīgā gadījumā pienācīgi ņemot vērā to konfidencialitāti”;

265.  pieņem zināšanai to, ka komisārs G. Oettinger, atbildot uz referenta vēstuli, ir norādījis, ka Komisija izskata iespēju ziņojumus sniegt jaunā formātā, kas ļautu tos nosūtīt Parlamentam, iztiekot bez konfidencialitātes procedūrām, tomēr tādā veidā, lai nebūtu kaitēts Savienības diplomātijas politikai;

266.  atzinīgi vērtē to, ka DG DEVCO savā gada darbības pārskatā ir iekļāvis sarakstu ar EAMR iekļautajām delegācijām un sniedzis analīzi par DG DEVCO KPI kopsavilkumu; tomēr uzstāj, ka Finanšu regula ir jāievēro pilnībā;

Trasta fondi

267.  atgādina, ka iespēja izveidot un pārvaldīt Savienības trasta fondus Komisijai ir paredzēta, lai:

268.  ņemot vērā nesen gūto pieredzi, pauž zināmas bažas par trasta fondu izveides galveno mērķu sasniegšanu un jo īpaši atzīmē, ka:

269.  īpaši atgādina, ka trasta fonda Āfrikai vērtība ir vairāk nekā EUR 3,2 miljardi un ka vairāk nekā EUR 2,9 miljardi nāk no Eiropas Attīstības fonda (EAF) un EUR 228,667 miljoni — no citiem līdzekļu devējiem; uzskata par nepieņemamu to, ka EAF iesaistīšana trasta fondos vēl vairāk ierobežo Parlamenta iespēju kontrolēt ES izdevumus;

270.  norāda, ka EAF, Savienības budžeta un citu līdzekļu devēju resursu apvienošanai nevajadzētu radīt situāciju, ka ĀKK paredzētie līdzekļi nesasniedz savus parastos saņēmējus;

271.  uzsver, ka, Savienības politikas īstenošanā līdzās Savienības budžetam aizvien vairāk izmantojot citus finansēšanas mehānismus, piemēram, trasta fondus, veidojas risks, ka var samazināties pārskatatbildības un pārredzamības līmenis, jo netiek saskaņotas ziņošanas, revīzijas un publiskās kontroles prasības (Revīzijas palātas 2016. gada pārskats, 2.31. punkts); tāpēc uzsver to, cik nozīmīga ir Komisijas apņemšanās periodiski informēt budžeta lēmējinstitūciju par trasta fondu finansējumu un to plānotajām un notiekošajām darbībām, tostarp dalībvalstu veiktajām iemaksām;

Līdzekļi Palestīniešu pašpārvaldei

272.  uzstāj, ka no Savienības fondiem finansētās mācīšanas un apmācību programmās, piemēram, PEGASE, būtu jāatspoguļo tādas kopīgas vērtības kā miers, brīvība, iecietība un nediskriminācija izglītībā, kā tika nolemts Savienības izglītības ministru sanāksmē 2015. gada 17. martā Parīzē;

Veicamie pasākumi

273.  aicina DG NEAR (Revīzijas palātas 2016. gada pārskats, 9.37. punkts):

274.  aicina DG DEVCO un DG NEAR apsvērt iespējas sadarbībā ar DG HOME definēt galveno snieguma rādītāju saistībā ar neatbilstīgas migrācijas pamatcēloņu novēršanu;

275.  aicina Komisiju veikt nepieciešamos pasākumus, lai novērstu nepilnības, ko tās IAS atklājis attiecībā uz DG DEVCO snieguma pārskatiem, un pārveidot EAMR par uzticamu un pilnībā publisku dokumentu, kas pienācīgi pamatotu delegāciju vadītāju un DG DEVCO ģenerāldirektora sniegto ticamības deklarāciju; prasa DG DEVCO definēt KPI tā, lai varētu izmērīt attīstības sadarbības politikas sniegumu, un to darīt, nekaitējot Savienības delegāciju īstenotajai Savienības diplomātijas politikai;

276.  uzskata, ka ir būtiski, lai pirmspievienošanās finansējumu būtu iespējams apturēt ne tikai gadījumos, kad ir pierādīta līdzekļu ļaunprātīga izmantošana, bet arī gadījumos, kad pirmspievienošanās valstis jebkādā veidā pārkāpj Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā noteiktās tiesības;

277.  uzsver, ka trasta fondi būtu jāveido tikai tad, ja ir pamatoti tos izmantot un nepieciešamo darbību nav iespējams īstenot ar citiem jau pastāvošiem finansēšanas paņēmieniem; šajā sakarībā aicina Komisiju, izveidojot trasta fondus, noteikt pamatprincipus precīzai un strukturētai trasta fondu salīdzinošo priekšrocību novērtēšanai salīdzinājumā ar citiem atbalsta instrumentiem un arī veikt analīzi attiecībā uz to, kādus konkrētus trūkumus ar trasta fondiem ir iecerēts novērst; turklāt aicina Komisiju apsvērt iespēju pārtraukt to trasta fondu izmantošanu, kuri nespēj piesaistīt ievērojamu ieguldījumu no citiem līdzekļu devējiem vai nenodrošina pievienoto vērtību salīdzinājumā ar „tradicionālajiem” Savienības ārējiem instrumentiem;

278.  pauž dziļu nožēlu par apstiprinātajiem vardarbības, seksuālas izmantošanas un absolūti neatbilstīgas izturēšanās gadījumiem, ko īstenojuši darbinieki, kas snieguši humāno palīdzību civiliedzīvotājiem konflikta un pēckonflikta situācijās; atzīmē, ka Komisija ir paziņojusi par savu apņemšanos pārskatīt un gadījumos, kad tas vajadzīgs, apturēt finansējumu partneriem, kuri neievēro augsto ētikas standartu prasības; lai izskaustu šo postošo parādību un nepieļautu tās atkārtošanos, mudina Komisiju, stiprināt prevencijas mehānismus darbinieku atlases procedūrās un piedāvāt sākotnēju un turpmāku apmācību šajā jomā; prasa ieviest politiku trauksmes cēlēju aizsardzībai šādās situācijās;

279.  aicina Komisiju izstrādāt stratēģijas dokumentus rūpīgāk, lai nodrošinātu plašāku un precīzāku novērtējumu par finansējuma vajadzībām un piemērotākajiem instrumentiem, kurus izmantot;

280.  aicina Komisiju nodrošināt, ka Savienības finansējums tiek izmaksāts, ievērojot UNESCO miera un iecietības standartus;

281.  uzskata, ka ir ārkārtīgi svarīgi, lai Komisija aktīvi atbalstītu valstu, kuras saņem finansējumu, administratīvo spēju, sniedzot piemērotu tehnisko palīdzību;

Migrācija un drošība

282.  atzīmē, ka gada pārskata 8. nodaļā „Drošība un pilsonība”(13) Revīzijas palāta nav aprēķinājusi kļūdu īpatsvaru, pamatojoties uz 15 pārbaudītajiem darījumiem, jo nebija paredzēts, ka šī izlase reprezentatīvi raksturotu izdevumus šajā DFS kategorijā;

283.  ar bažām norāda uz Revīzijas palātas konstatējumu, ka divus gadus pēc septiņu gadu plānošanas perioda sākuma Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda (AMIF(14)) un Iekšējās drošības fonda (ISF) dalītās pārvaldības maksājumu veikšanas progress ir bijis lēns (Revīzijas palātas 2016. gada pārskats, 8.2. izcēlums);

284.  norāda, ka Revīzijas palāta ir konstatējusi vairākas sistēmu nepilnības attiecībā uz SOLID, AMIF un ISF gan Komisijas, gan dalībvalstu līmenī;

285.  īpaši pauž nožēlu par:

286.  pauž nožēlu par to, ka Revīzijas palāta konstatēja arī šādus trūkumus dalībvalstu līmenī: nebija pietiekami dokumentētas uz vietas veiktās pārbaudes, nebija speciāla finansējuma pārvaldības un kontroles IT rīka un bija daži trūkumi saistībā ar dalībvalstu revīzijas iestāžu veiktajām revīzijām;

287.  pauž nožēlu par Revīzijas palātas gada pārskatā norādīto, ka „Komisija 2016. gadā nebija paziņojusi bēgļu un migrācijas krīzei mobilizēto līdzekļu kopsummu, un to ir grūti aplēst” (Revīzijas palātas gada pārskats, 2.28. punkts);

288.  pauž nožēlu par Revīzijas palātas secinājumu attiecībā uz t. s. karstajiem punktiem (Revīzijas palātas Īpašais ziņojums Nr. 6/2017), proti,

289.  pauž nožēlu par to, ka saskaņā ar organizācijas „Human Rights Watch” ziņoto, karstajos punktos Grieķijā sievietes bieži pieredz seksuālu uzmākšanos;

290.  piekrīt Revīzijas palātas paustajam vērtējumam par pārredzamības trūkumu attiecībā uz finansējuma sadalījumu no publiskiem resursiem un migrantu resursiem jautājumā par ārkārtas palīdzību trešo valstu migrantu nogādāšanai no Grieķijas salām uz Grieķijas kontinentālo daļu, ko Revīzijas palāta ir minējusi savā gada pārskatā (Revīzijas palātas 2016. gada pārskats, 8.4. izcēlums); atgādina, ka Savienības tiesību akti neļauj Savienības dotāciju saņēmējiem gūt peļņu no projekta īstenošanas; uzskata, ka šī lieta rada zināmas reputācijas problēmas Komisijai un liek uzdot jautājumus par tās darbību ētiskajiem aspektiem;

Veicamie pasākumi

291.  aicina:

Komisāru rīcības kodekss un augsta līmeņa ierēdņu amatā iecelšanas procedūras

292.  atzinīgi vērtē to, ka bijusi reakcija uz Parlamenta aicinājumiem Komisijai līdz 2017. gada beigām pārskatīt komisāru rīcības kodeksu, tostarp nosakot, kas uzskatāms par interešu konfliktu, kā arī ieviešot kritērijus pēc amata pildīšanas beigām ieņemamo darbvietu atbilstības novērtēšanai, un attiecībā uz Komisijas priekšsēdētāju pagarinot nogaidīšanas periodu līdz trim gadiem; norāda, ka jaunais rīcības kodekss stājās spēkā 2018. gada 1. februārī;

293.  atgādina Komisijas priekšsēdētāja Junkera kunga solījumu Eiropas Ombudei, ka bijušais Komisijas priekšsēdētājs Barrozo kungs tiks uzņemts tikai kā interešu pārstāvis; atgādina, ka saskaņā ar ad hoc ētikas komitejas atzinumu par Barrozo kunga darbu jaunajā — Goldman Sachs padomnieka — amatā Barrozo kunga atrašanās šajā amatā ir pieņemama tikai ar nosacījumu, ka viņš apņemas nelobēt Goldman Sachs vārdā;

294.  norāda uz pretrunīgo situāciju, kas veidojusies, vairākiem Komisijas locekļiem savā sanāksmju reģistrā raksturojot tikšanos ar Barrozo kungu kā tikšanos ar Goldman Sachs International; secina, ka sanāksmes ar Barrozo kungu vai nu nebija lobēšanas sanāksmes, kas nozīmētu, ka nav pildīts Eiropas Ombudei dotais solījums un Komisijas sanāksmju reģistrs faktiski nepilda pārredzamības reģistra funkcijas, vai arī tikšanās ar Barrozo kungu traktētas kā sanāksmes ar interešu pārstāvi, un šādā gadījumā ir pārkāpts viens no ad hoc ētikas komitejas izvirzītajiem nosacījumiem;

295.  atgādina, ka interešu konflikta neesamībai ir jābūt komisāru uzklausīšanas priekšnoteikumam un ka tādēļ finansiālo interešu deklarācijas veidlapas ir jāaizpilda un jādara pieejamas pirms komisāra uzklausīšanas kompetentajā Parlamenta komitejā, un tās ir jāatjaunina vismaz reizi gadā, kā arī ikreiz, kad notikušas kādas izmaiņas;

296.  uzskata, ka Komisijai būtu jāprasa lielāka pārskatatbildība no komisāru īpašajiem padomniekiem un jānodrošina lielāka pārredzamība par viņu profesionālajām saiknēm un darbības kontekstu, kā arī publiska kontrole, lai novērstu iespējamos interešu konfliktus, jo šiem padomniekiem ir neierobežota piekļuve Komisijai; uzskata, ka šie pasākumi palīdzēs ierobežot iespēju nodarboties ar aizkulišu lobēšanu augstākajā līmenī;

297.  šajā sakarībā prasa, lai komisāri deklarētu visas savas intereses (kā akcionāri, uzņēmumu valdes locekļi, padomnieki un konsultanti, asociēto fondu locekļi u. c.) attiecībā uz visiem uzņēmumiem, kuros viņi bijuši iesaistīti, tostarp tiešo ģimenes locekļu intereses, kā arī izmaiņas, kas notikušas laikā, kopš paziņota viņu kandidatūra;

298.  norāda, ka nogaidīšanas perioda pagarināšana līdz trim gadiem būtu jāattiecina uz visiem Komisijas locekļiem, kā to vairākkārt prasījis Parlaments; uzsver, ka ētikas komitejas sniegtie atzinumi būtu jāpublisko;

299.  pauž bažas, ka neatkarīgās ētikas komitejas locekļu iecelšanas procesos netiek garantēta komitejas neatkarība, un uzsver, ka neatkarīgie eksperti paši nedrīkstētu būt nedz komisāri, nedz ieņemt kādu augsta Komisijas ierēdņa amatu; aicina Komisiju pieņemt jaunus noteikumus par neatkarīgo ētikas komiteju, ievērojot šo piezīmi;

300.  prasa Komisijai, lai neatkarīgā ētikas komiteja ik gadu sniegtu ziņojumu un publicētu to; atkārtoti apstiprina, ka neatkarīgā ētikas komiteja var sniegt jebkādus ieteikumus attiecībā uz rīcības kodeksa vai tā īstenošanas uzlabošanu;

301.  pauž dziļas bažas par pārredzamības trūkumu, absolūtu konkurences neesamību starp atbilstīgiem kandidātiem no darbinieku vidus un Savienības Civildienesta noteikumu iespējamu ļaunprātīgu izmantošanu saistībā ar Komisijas priekšsēdētāja biroja vadītāja neseno iecelšanu par Komisijas jauno ģenerālsekretāru; norāda, ka Komisijas atbildēs Parlamenta Budžeta kontroles komitejai nav pienācīgi izskaidrots pamatojums tam, kādēļ ģenerālsekretārs tika iecelts, izmantojot Civildienesta noteikumu 7. pantu, kas ļauj veikt amatā pārcelšanu, neizsludinot attiecīgā amata vakanci un neuzaicinot atbilstīgus kandidātus pieteikties šim amatam; sagaida, ka Komisijas priekšsēdētājs iesniegs Parlamentam savu plānu, kā labot kaitējumu, ko Komisijas publiskajam tēlam nodarījusi ģenerālsekretāra nesenā iecelšana amatā;

302.  ņemot vērā neseno Komisijas ģenerālsekretāra iecelšanu amatā un lai nodrošinātu neatkarīgu Eiropas publisko pārvaldi, aicina Komisiju līdz 2018. gada beigām iesniegt priekšlikumu par augstākā līmeņa ierēdņu iecelšanas procedūru, kas nodrošinātu, ka labāko kandidātu atlase tiek veikta, īstenojot maksimālu pārredzamību un iespēju vienlīdzību, un būtu pietiekami plaša, lai to varētu piemērot arī visām pārējām Savienības iestādēm, tostarp Parlamentam un Padomei;

303.  domājot par nākotni, aicina Komisiju paredzēt šādu uzlabojumu ieviešanu:

Administrācija

Revīzijas palātas konstatējumi

304.  konstatē, ka laikā no 2013. līdz 2017. gadam visas iestādes kopā bija samazinājušas štatu sarakstos paredzēto štata vietu skaitu par 4,0 % (no 39 649 vietām līdz 38 072 vietām), un ka laikā no 2013. līdz 2017. gadam iestādes bija samazinājušas darbinieku skaitu (faktiski aizpildītās štata vietas) par 1,4 % (no 37 153 līdz 36 657 štata vietām;

305.  ņem vērā arī Revīzijas palātas papildu secinājumus:"

306.  ar bažām norāda, ka nepārtraukti turpinās Luksemburgā strādājošo Savienības darbinieku diskriminācija, neraugoties nedz uz Eiropas Savienības Tiesas 2000. gada oktobra spriedumu Ferlini lietā (C-411/98), nedz Direktīvu 2011/24/ES, kur šāda prakse tiek nosodīta; uzsver, ka pārmērīga uzcenojuma piemērošana turpinās, pamatojoties uz diviem nolīgumiem ar Luksemburgas Slimnīcu federāciju (FH) un Ārstu un zobārstu asociāciju (AMD), kuros ir noteikts 15 % ierobežojums uzcenojumam, taču ļauts iekasēt par 500 % augstākas summas par ārstēšanu slimnīcās; pauž nožēlu par to, ka Eiropas Kopienu Tiesas 2000. gada spriedums un Direktīva 2011/24/ES tiek pārkāpti ne tikai ar šiem nolīgumiem, bet ka tos pārkāpj arī daudzi valsts veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji; aicina Komisiju, pirmkārt, aprēķināt šā uzcenojuma gada radītās ikgadējās papildu izmaksas Savienības budžetam (JSIS) un tās pamatot; otrkārt, izvirzīt pārkāpuma procedūru vai līdzīgu juridisku prasību pret Luksemburgas Lielhercogisti; treškārt, informēt Parlamentu par Luksemburgas Deputātu palātā iesniegtā atklātā lūgumraksta Nr. 765 un 2017. gada 19. oktobrī notikušo atklāto debašu rezultātiem un, ceturtkārt, protestēt pret abiem nolīgumiem ar FH un AMD;

307.  atzinīgi vērtē komisāra G. Oettinger izteikumus par personāla politikas ierobežojumu izbeigšanu nolūkā novērst nopietnu kaitējumu Eiropas iestāžu pienācīgai darbībai un Eiropas iedzīvotājiem sniegto Savienības civildienesta pakalpojumu kvalitātei; uzsver, cik svarīgi ir, lai pastāvētu spēcīgs Eiropas civildienests, kas kalpo iedzīvotāju vajadzībām un spēj risināt sarežģītos uzdevumus, ar kuriem saskaras Savienība, un īstenot Savienības politiku, ievērojot augstākos iespējamos izcilības standartus un profesionalitāti, un lai tas sniegtu pakalpojumus ar visiem nepieciešamajiem juridiskajiem un budžeta resursiem; atkārtoti uzsver, ka ir svarīgi atjaunot Eiropas civildienesta pievilcīgumu jaunajiem Savienības speciālistiem; aicina Komisiju sagatavot ziņojumu par sekām, ko rada Savienības civildienesta pievilcīguma ierobežojumi un tā pašreizējais resursu nepietiekamības stāvoklis, un ierosināt šajā ziņojumā risinājumus, kā palīdzēt pietuvināt civildienestu Eiropas iedzīvotājiem un palielināt viņu interesi kļūt par tā daļu;

308.  uzsver, ka ir svarīgi rast risinājumu problēmai, kas ir saistīta ar pārmērīgi lielu medicīnisko izdevumu rēķinu izrakstīšanu — un daudzos gadījumos ir ļaunprātīga prakse — Parlamenta darbiniekiem un deputātiem dažās dalībvalstīs; aicina Komisiju meklēt risinājumus šai problēmai, kas tādās valstīs kā Luksemburga izmaksā aptuveni EUR 2 miljonus gadā (piemēram, iesaistīties sarunās ar dalībvalstu sociālā nodrošinājuma sistēmām (valsts vai privātām), izveidot apliecību, kas būtu līdzīga ceļojumiem uz ārvalstīm izmantotajai Eiropas veselības apdrošināšanas kartei u. c.);

Jean Monnet ēkas (JMO I, JMO II) Luksemburgā

309.  ņem vērā, ka jaunās Jean Monnet ēkas (JMO II) būvniecība ir ievērojami aizkavējusies, kas saistīts ar papildu izmaksām;

310.  pauž nožēlu par to, ka Komisijai un Luksemburgas iestādēm bija vajadzīgi 15 gadi (no 1994. līdz 2009. gadam), lai vienotos par turpmāko kārtību Komisijas dienestu izvietošanai Luksemburgā;

311.  ar nepacietību gaida pilna apjoma vēsturi par JMO I/JMO II ēkām laikā no 1975. līdz 2011. gadam, kā Komisija to apsolīja savās rakstveida atbildēs, gatavojoties komisāra G. Oettinger uzklausīšanai 2018. gada 23. janvārī;

312.  pauž nožēlu par to, ka, lai gan jau 1997. gadā tika sagatavota pilnīga uzskaite par azbestu saturošiem materiāliem JMO I, Komisija no ēkas izvācās tikai 2014. gada janvārī un ka AIB-Vinçotte Luxembourg savus atzinumus pārskatīja līdz pat 2013. gadam; norāda, ka azbesta lokšņu blīvums JMO I bija mazāks, nekā domāts, un līdz ar to tās bija jutīgākas pret mehānisku iedarbību (pietika ar nelielu berzi, lai gaisā nokļūtu šķiedras, kuras tādējādi bija iespējams ieelpot); uzskata, ka Komisijai, ņemot vērā nopietnos riskus veselībai, ko izraisa azbesta ieelpošana, būtu vajadzējis ņemt vērā eksperta ziņojumu un citu šīs jomas ekspertu sniegtos atzinumus, jo īpaši pēc notikumiem Berlaymont ēkā Briselē; aicina Komisiju informēt Parlamentu par to, vai visi darbinieki tika pienācīgi informēti par situāciju un nopietnajiem veselības riskiem, vai tika konstatēti saslimšanas gadījumi, kurus varētu būt izraisījusi azbesta daļiņu ieelpošana, un kādi pasākumi tika veikti šādos gadījumos, un vai tika veikti preventīvi pasākumi (skrīningi un agrīnās noteikšanas testi u. c.); turklāt aicina Komisiju ziņot par to, vai tā šajā sakarībā jau ir uzsākusi tiesvedību pret AIB-Vinçotte Luxembourg;

313.  norāda, ka 2015. gada decembrī Komisija un Luksemburgas iestādes vienojās, kā sadalīt ar priekšlaicīgu izvākšanos no JMO I ēkas saistītās izmaksas; norāda, ka saskaņā ar sākotnējo ieceri JMO II ēkai vajadzēja būt pieejamai no 2014. gada 31. decembra;

314.  aicina Komisiju detalizēti ziņot par sešu ēku (ARIA, LACC, HITEC, DRB, BECH un T2), kurās patlaban izvietota Komisija, īres izmaksām, kas saistītas ar JMO II būvniecības iekavēšanos, un par nomas līgumu pagarināšanas sekām; aicina Komisiju ciešā sadarbībā ar Darba drošības un veselības aizsardzības komiteju nodrošināt darba apstākļu uzlabošanu minētajās sešās ēkās un ātri pabeigt sarunas ar Luksemburgas iestādēm par mobilitātes nosacījumu uzlabošanu un labāku piekļuvi ēkām; atgādina, ka saskaņā ar Luksemburgas tiesību aktiem katrā ēkā būtu jāatrodas medpunktam;

315.  nesen uzzināja, ka JMO II ēkas būvniecības pirmais posms, iespējams, tiks nodots 2020. gada sākumā, bet otrais posms — 2024. gada sākumā; ņem vērā Komisijas sniegtos paskaidrojumus par kavēšanās iemesliem:

un prasa pamatot šos paskaidrojumus ar attiecīgiem dokumentiem un sniegt detalizētu pārskatu par izmaksām, kas radīsies saistībā ar kavēšanos ēkas nodošanā.

316.  vēlas līdz 2018. gada 30. jūnijam saņemt šos skaidrojumus apstiprinošus dokumentus;

Eiropas skolas

317.  atgādina, ka Komisija 2016. gadā sedza 61 % no skolu budžeta (EUR 177,8 miljonus);

318.  pauž nožēlu, ka pēc vairāk nekā 15 gadiem(17) vēl arvien nav pareizas finanšu pārvaldības sistēmas attiecībā uz Eiropas skolām;

319.  šajā sakarībā norāda uz Revīzijas palātas gada ziņojumu par Eiropas skolu 2016. finanšu gada pārskatiem, kurā atklājas šādas nepilnības(18):"“27. Revīzijas palāta konstatēja nozīmīgas nepilnības, veicot uzkrāto izdevumu uzskaiti centrālajā birojā un Alikantes un Karlsrūes skolās, jo īpaši veicot aprēķināšanu un grāmatošanu attiecībā uz darbinieku pabalstiem un kreditoru un debitoru parādiem. Būtiskas kļūdas tika izlabotas konsolidācijas procedūrā [...] 30. Ja Alikantes un Karlsrūes skolu iekšējās kontroles sistēmās ir nelielas nepilnības, tad ievērojamas nepilnības joprojām pastāv centrālā biroja iekšējās kontroles sistēmās. Neatkarīga ārējā revidenta revīzijas ziņojumi arī liecina par būtiskām nepilnībām darbā pieņemšanas, iepirkuma un maksājumu procedūrās. Revīzijas palāta tāpēc nevar apstiprināt, ka finanšu pārvaldība tika veikta saskaņā ar vispārējo satvaru.”;"

320.  atzīst, ka ģenerāldirektore tāpēc rīkojās vien atbilstīgi, ierobežojot savu ticamības deklarāciju: „Ģenerāldirektore kā deleģētā kredītrīkotāja ir parakstījusi ticamības deklarāciju, taču sniedzot ar reputāciju saistītu atrunu attiecībā uz Komisijas Eiropas skolām piešķirto līdzekļu daļas efektīvu pārvaldību.”(19);

321.  pauž nožēlu par daudzajām nepilnībām, kas norādītas Revīzijas palātas gada ziņojumā par Eiropas skolu 2016. finanšu gada pārskatiem; uzskata, ka Eiropas skolu sistēmas finansiālā pārskatatbildība būtu pienācīgi jāpalielina, šajā nolūkā ieviešot budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru attiecībā uz šo skolu rīcībā nodotajiem EUR 177,8 miljoniem;

322.  atkārtoti uzsver Parlamenta viedokli, ka ir steidzami nepieciešams vispusīgi pārskatīt Eiropas skolu sistēmu, apsverot iespēju veikt reformu, kas attiektos uz pārvaldības, finanšu, organizatoriskajiem un pedagoģiskajiem jautājumiem, un atgādina par savu prasību, ka Komisijai ik gadu ir jāiesniedz Parlamentam ziņojums, kurā sniegts vērtējums par paveikto;

323.  prasa Komisijai, kad attiecībā uz Eiropas skolām varētu būt ieviesta pareizas finanšu pārvaldības sistēma; aicina Komisiju veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka Eiropas skolās iespējami drīz varētu ieviest labas finanšu pārvaldības sistēmu;

Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF)

324.  pauž izbrīnu, ka iestādē iekšēji izstrādāta jauna lietu pārvaldības sistēma izmaksās EUR 12,2 miljonus; jautā, vai OLAF veica tirgus izpēti un meklēja lētākus risinājumus, pirms uzņēmās šīs izmaksas; sagaida, ka Komisija un OLAF sniegs budžeta izpildes apstiprinātājiestādei detalizētu skaidrojumu par aplēstajām izmaksām un pasākumiem, kas veikti, lai rastu ekonomiskāku risinājumu;

325.  pauž lielas bažas par:

Ekspertu grupas

326.  aicina Komisiju nodrošināt, lai ekspertu grupu sastāvs būtu līdzsvarots; ņem vērā Corporate Europe Observatory 2017. gada 14. februāra ziņojumu „Corporate interests continue to dominate key expert groups” („Galvenajās ekspertu grupās turpina dominēt korporatīvās intereses”;)(20); pauž bažas par tajā pausto secinājumu, it īpaši attiecībā uz līdzsvara trūkumu ekspertu grupās, kas darbojas šādās jomās: GEAR2030, finanšu kontu informācijas automātiska apmaiņa, kopējais transfertcenu noteikšanas forums, labas nodokļu pārvaldības platforma un mehānisko transportlīdzekļu darba grupas apakšgrupa reālos braukšanas apstākļos veidojušos emisiju jautājumos  — vieglie transportlīdzekļi; uzskata, ka Parlaments joprojām nav saņēmis oficiālu atbildi uz savu 2017. gada 14. februāra rezolūciju par Komisijas ekspertu grupu sastāvu un reģistra kontroli(21); aicina Komisiju nekavējoties sniegt izsmeļošu atbildi;

Pētnieciskā žurnālistika un korupcijas apkarošana

327.  nosoda Slovākijas pētnieciskā žurnālista Ján Kuciak un viņa saderinātās Martina Kušnírová slepkavību 2018. gada 22. februārī un pauž ļoti lielas bažas par informāciju, no kuras izriet, ka šī slepkavība varētu būt saistīta ar Savienības līdzekļu krāpniecisku pārvedumu kādam Slovākijas iedzīvotājam un ar iespējamām saiknēm ar organizētās noziedzības grupējumu ’Ndràngheta; prasa Komisijai un OLAF rūpīgi izskatīt šo lietu un ziņot par to saistībā ar pasākumiem, kas veicami pēc Komisijas budžeta izpildes apstiprināšanas;

328.  pauž nožēlu par to, ka Komisija vairs nenāks klajā ar otro ES pretkorupcijas ziņojumu, kurā būtu sniegti pārskati par katru valsti (ARES(2017)455202); aicina Komisiju atsākt ziņojumu sniegšanu par korupcijas situāciju dalībvalstīs, to darot atsevišķi no ekonomikas pusgada pasākumiem un cita starpā izvērtējot ES atbalstīto korupcijas apkarošanas centienu efektivitāti; stingri mudina Komisiju nevērtēt korupcijas apkarošanas centienus tikai no ekonomisko zaudējumu aspekta;

329.  aicina Komisiju atjaunot centienus virzībā uz to, lai ES varētu kļūt par starpvalstu pretkorupcijas grupas GRECO (group of states against corruption) parakstītāju;

Pārejas pabalsti

330.  pieņem zināšanai konstatējumus un ieteikumus, kas iekļauti Parlamenta Politikas departamenta D pētījumā „Transitional allowances for former EU office holders — too few conditions?” („Pārejas pabalsti bijušajām ES amatpersonām — pārāk maz nosacījumu?”); aicina Komisiju ņemt vērā šos ieteikumus un nākt klajā ar iniciatīvu pārskatīt pārejas pabalstus bijušajām ES amatpersonām, lai vairotu šo pabalstu pārredzamību un ES budžeta pārskatatbildību iedzīvotāju priekšā; īpaši aicina bijušās ES amatpersonas laikposmā, kamēr tiek saņemts pārejas pabalsts, atturēties no lobēšanas darbībām ES iestādēs;

Izpildaģentūras

331.  aicina attiecīgās izpildaģentūras:

Komiteju atzinumi

Ārlietas

332.  Pieņem zināšanai 2017. gada jūnija galīgo ziņojumu par Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instrumenta (EIDHR) ārējo novērtējumu; atzinīgi vērtē norādes, ka vēlēšanu novērošana dod ieguldījumu EIDHR vispārējo un konkrēto mērķu sasniegšanā; uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt pastāvīgu vietējo iedzīvotāju atbalstu vēlēšanu novērošanas misijām; tādēļ vērš uzmanību uz nepieciešamību nodrošināt izmaksu lietderību un ieviest samērīgumu starp vēlēšanu novērošanas misijām iztērētajiem līdzekļiem un pasākumiem, kas veikti, ņemot vērā to ieteikumus; aicina Komisiju apsvērt galīgajā ziņojumā par EIDHR ārējo novērtējumu izteiktos priekšlikumus vēl konsekventāk reaģēt uz ieteikumiem, kuri sniegti vēlēšanu novērošanas rezultātā;

333.  atzinīgi vērtējot panākto, tomēr norāda, ka Komisija 4 no 10 civilajām misijām, kas īstenotas saskaņā ar kopējo drošības un aizsardzības politiku (KDAP), vēl nav atzinusi par atbilstošām Finanšu regulas 60. pantam; mudina Komisiju, ņemot vērā Revīzijas palātas ieteikumu, pastiprināt centienus akreditēt visas civilās KDAP misijas, lai tām varētu uzticēt netiešajā pārvaldībā īstenojamos budžeta izpildes uzdevumus;

Attīstība un sadarbība

334.  pauž patiesas bažas par jaunākajos Komisijas priekšlikumos vērojamo tendenci ignorēt Regulā (ES) Nr. 233/2014(22) paredzētos juridiski saistošos noteikumus, kad runa ir par oficiālās attīstības palīdzības attiecināmajiem izdevumiem un valstīm, kuras ir tiesīgas saņemt Attīstības sadarbības instrumenta (ASI) finansējumu; atgādina, ka Savienības izdevumu likumība ir viens no pareizas finanšu pārvaldības pamatprincipiem un ka politiskiem apsvērumiem nebūtu jāaizēno skaidri formulēti juridiskie noteikumi; atgādina, ka ASI galvenokārt ir instruments, kas izstrādāts cīņai ar nabadzību;

335.  piekrīt budžeta atbalsta izmantošanai, tomēr mudina Komisiju labāk definēt un skaidri novērtēt katrā gadījumā sasniedzamos attīstības rezultātus un, galvenais, pastiprināt kontroles mehānismus attiecībā uz saņēmējvalstu rīcību korupcijas, cilvēktiesību ievērošanas, tiesiskuma un demokrātijas jomā; pauž dziļas bažas par budžeta atbalsta potenciālo izmantošanu valstīs, kurās trūkst demokrātiskās uzraudzības vai nu tādēļ, ka tajās nav funkcionālas parlamentārās demokrātijas, pilsoniskās sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu brīvības, vai arī tādēļ, ka uzraudzības iestādēm nav pienācīgas kapacitātes;

336.  pauž bažas saistībā ar Revīzijas palātas paziņojumu par nopietno risku, ka Savienība nesasniegs savu mērķi attiecībā uz klimata pārmaiņu jautājuma integrēšanu visā Savienības budžetā un 20 % izdevumu izlietošanu ar klimatu saistītiem pasākumiem;

337.  pauž bažas par Revīzijas palātas konstatējumu, ka uz Savienības biodegvielas ilgtspējības sertifikācijas sistēmu nevar pilnībā paļauties(23); uzsver iespējami negatīvās sekas, kas tiks radītas jaunattīstības valstīm, kā to norādījusi Revīzijas palāta: „Komisija nepieprasa, lai brīvprātīgo shēmu ietvaros tiktu pārbaudīts, vai shēmas sertificētās biodegvielas ražošana nerada nozīmīgus riskus ar negatīvu sociālekonomisko ietekmi, tādus kā zemes īpašumtiesību konflikti, piespiedu/bērnu darbs, slikti lauksaimnieku darba apstākļi un apdraudējums veselībai un drošībai”; prasa Komisijai risināt šo jautājumu;

338.  sagaida, ka tam tiks nosūtīta pilnīga informācija un ar to pilnībā apspriedīsies par ASI vidusposma novērtējumu, kurā ir paredzēts ņemt vērā Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un jauno Eiropas Konsensu par attīstību;

339.  aicina Komisiju attīstības jomā iekļaut uz stimuliem balstītu pieeju, ieviešot principu „vairāk par vairāk” un ņemot par piemēru Eiropas kaimiņattiecību politiku; uzskata — jo vairāk un ātrāk valsts īsteno iekšējās reformas demokrātisko iestāžu veidošanai un nostiprināšanai, korupcijas izskaušanai, cilvēktiesību ievērošanai un tiesiskuma īstenošanai, jo vairāk atbalsta tai būtu jāsaņem no Savienības; uzsver, ka šāda pozitīva nosacījumu izvirzīšanas pieeja kopā ar stingru koncentrēšanos uz lauku kopienām paredzētu maza mēroga projektu finansēšanu var radīt reālas izmaiņas un garantēt, ka Savienības nodokļu maksātāju nauda tiek izlietota ilgtspējīgāk; tomēr stingri nosoda jebkādus mēģinājumus atbalsta piešķiršanā izvirzīt nosacījumus par robežkontroli;

Nodarbinātība un sociālās lietas

340.  pauž bažas par to, ka, Revīzijas palātai pārbaudot 168 pabeigtus projektus izdevumu jomā „Ekonomikas, sociālā un teritoriālā kohēzija”, tikai vienai trešdaļai projektu bija snieguma novērtēšanas sistēma ar tiešo rezultātu un koprezultātu rādītājiem, kuri saistīti ar attiecīgās darbības programmas mērķiem, un 42 % gadījumu nebija ne koprezultātu rādītāju, ne mērķu, līdz ar to nebija iespējams novērtēt šo projektu konkrēto devumu programmas vispārējo mērķu sasniegšanā;

341.  norāda uz Revīzijas palātas ieteikumu, ka, pārskatot ESI fondu strukturēšanas un īstenošanas mehānismu laikposmam pēc 2020. gada, Komisijai būtu jāpalielina programmu orientācija uz sniegumu un jāvienkāršo maksājumu mehānisms, mudinot vajadzības gadījumā ieviest papildu pasākumus, kas maksājumu līmeni sasaista ar sniegumu, nevis vienkārši veikt izmaksu atlīdzināšanu;

342.  atzinīgi vērtē rezultātus, kas 2016. gadā sasniegti Eiropas Savienības Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmas (EaSI) trijās apakšprogrammās; vērš uzmanību uz to, ka EaSI atbalsts, jo īpaši no apakšprogrammām „Progress” un „Eiropas Nodarbinātības dienestu tīkls (EURES)”, ir svarīgs Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanai; ar bažām norāda, ka EaSI apakšprogrammas „Mikrofinansēšana un sociālā uzņēmējdarbība” tematiskā iedaļa „Sociālā uzņēmējdarbība” joprojām nesniedz apmierinošus rezultātus; aicina Komisiju prasīt, lai Eiropas Investīciju fonds apņemas pilnībā izmantot tematiskajā iedaļā „Sociālā uzņēmējdarbība” pieejamos resursus;

Vide, sabiedrības veselība un pārtikas nekaitīgums

343.  uzsver, ka, ņemot vērā Revīzijas palātas komentārus, 2016. gadā tika izstrādāts rīcības plāns, lai samazinātu maksājumu kavējumus programmā LIFE; norāda, ka novēlotu maksājumu īpatsvars 2016. gadā bija 3,9 %;

344.  pauž nožēlu, ka nav īpaša Komisijas pārvaldīta ziņošanas satvara saistībā ar to Savienības politikas pasākumu nevēlamo seku identificēšanu un izmērīšanu, kuri sekmē klimata pārmaiņas, un saistībā ar šo izdevumu īpatsvara kvantificēšanu kopējā Savienības budžetā;

345.  uzsver, ka iekšējās revīzijās tika konstatēta arī kavēšanās ar viena ļoti svarīga, ar IT drošību saistīta ieteikuma (par ES ETS IT sistēmas drošības pārvaldību) īstenošanu, kas pakļauj Komisijas dienestus drošības pārkāpumu apdraudējumam;

346.  norāda, ka otrās Veselības programmas ex post novērtējumā, kurš tika uzsākts 2016. gada jūlijā, tika konstatēts, ka, lai gan programma ir devusi vērtīgus rezultātus ar skaidru saikni ar Savienības un valstu veselības politikas prioritātēm, joprojām iespējami uzlabojumi attiecībā uz darbības rezultātu izplatīšanu un sinerģiju ar citiem Savienības finansēšanas instrumentiem, piemēram, struktūrfondiem;

Transports un tūrisms

347.  pauž nožēlu par to, ka laikā, kad tiek gatavota nākamā daudzgadu finanšu shēma (DFS), Revīzijas palāta nav sniegusi vispusīgu informāciju par revīzijām, kas jomā „Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai” veiktas attiecībā uz transporta nozari, jo īpaši attiecībā uz EISI;

348.  ņem vērā, ka līdz 2016. gada beigām EISI bija sniedzis atbalstu 452 transporta projektiem un tam izmantotais investīciju kopējais apmērs visā Eiropā sasniedza EUR 19,4 miljardus; atkārtoti norāda uz EISI finansēšanas instrumenta nozīmi TEN-T tīkla pabeigšanā un Eiropas vienotās transporta telpas izveidē; uzsver, ka turpmāk būtu jāizvairās veikt tādus EISI budžeta samazinājumus, kādi tika veikti agrāk saistībā ar finansējuma nodrošināšanu ESIF iniciatīvai;

349.  ņem vērā, ka 2016. gadā ESIF nodrošināja EUR 3,64 miljardus, ar ko tika finansētas 29 darbības: 25 transporta projekti un četri vairāknozaru fondi, un tiek sagaidīts, ka kopējais investīciju apmērs sasniegs EUR 12,65 miljardus; pauž nožēlu par to, ka Komisija un EIB katru gadu nesniedza pa nozarēm sadalītu vispusīgu informāciju par projektiem, kas saņēmuši ESIF atbalstu;

350.  ņem vērā to, ka nolūkā aprīkot kuģus ar ekoloģiski tīru tehnoloģiju 2016. gadā tika sākta programma „Green Shipping Guarantee”, izmantojot jauno EISI parāda instrumentu un ESIF, kam ir potenciāls piesaistīt EUR 3 miljardus lielas investīcijas; prasa Komisijai sniegt detalizētu informāciju par šīs programmas īstenošanu, tostarp par finanšu un tehnoloģiskajiem aspektiem, kā arī ietekmi uz vidi un ekonomiku;

351.  ņem vērā, ka ir ievērojami palielinājies tādu finanšu instrumentu skaits, kas transporta nozarē rada jaunas finansējuma apvienošanas iespējas, vienlaikus radot ap Savienības budžetu sarežģītu mehānismu tīklu; pauž bažas par to, ka šie instrumenti, kas tiek izveidoti līdzās Savienības budžetam, varētu apdraudēt pārskatatbildību un pārredzamību, jo ziņošana, revīzija un publiskā kontrole nenotiek saskaņoti; turklāt pauž nožēlu par to, ka attiecībā uz ESIF finansējumu īstenošanas pilnvaras ir deleģētas EIB un tādēļ publisko kontroli var veikt ierobežotākā apmērā nekā attiecībā uz citiem instrumentiem, kas saņem atbalstu no Savienības budžeta;

352.  aicina Komisiju labu laiku, pirms tiek iesniegts priekšlikums par DFS un nākamo EISI, nākt klajā ar skaidru novērtējumu par to, kā transporta nozarē ESIF ietekmē citus finanšu instrumentus, jo īpaši EISI, kā arī EISI parāda instrumenta saskaņotību ar citām Savienības iniciatīvām; prasa, lai šajā novērtējumā tiktu sniegta skaidra analīze par investīciju ģeogrāfisko līdzsvarotību transporta nozarē; tomēr atgādina, ka finanšu instrumenta satvarā iztērētās naudas apmērs nebūtu uzskatāms par vienīgo atbilstīgo kritēriju, kas ir jāizmanto, novērtējot tā sniegumu; tādēļ aicina Komisiju padziļināt novērtējumu par sasniegumiem, kas gūti Savienības finansētu transporta projektu īstenošanā, un izmērīt to pievienoto vērtību;

353.  atkārtoti prasa, lai Komisija, ņemot vērā dažādos finansējuma avotus, nodrošinātu vieglu piekļuvi projektiem, izveidojot vienotu kontaktpunktu, lai iedzīvotājiem būtu skaidrs pārskats par Savienības un ESIF līdzfinansēto infrastruktūru attīstību un tām paredzēto līdzekļu piešķiršanu;

354.  aicina Komisiju izvērtēt to, cik finansiāli efektīvs ir līgums ar Eirokontroli attiecībā uz darbības izvērtēšanas iestādi (PRB) un izvirzīt priekšlikumu par to, lai PRB tiktu noteikta par Eiropas ekonomisko regulatoru, kas darbojas Komisijas uzraudzībā; turklāt, ņemot vērā nepieciešamību pēc iespējas drīzāk izveidot Eiropas vienoto gaisa telpu un nolūku palielināt aviācijas nozares konkurētspēju, aicina Komisiju izvirzīt priekšlikumu noteikt tīkla pārvaldītājus par patstāvīgiem pakalpojumu sniedzējiem, kas darbojas kā nozares partneri;

355.  aicina Komisiju iesniegt to projektu ietekmes novērtējumu, kurus finansē dalībvalstis un kuri tiek īstenoti transporta nozarē Donavas stratēģijas satvarā, un nākt klajā ar priekšlikumu par to, kā palielināt turpmāko projektu pievienoto vērtību, lai veicinātu šī svarīgā transporta koridora izveides pabeigšanu;

356.  pauž dziļu nožēlu par to, ka, tā kā nav izveidota īpaša budžeta pozīcija tūrismam, trūkst pārredzamības par to, kā Savienības līdzekļi tiek izlietoti, lai atbalstītu pasākumus tūrisma nozarē; atkārtoti prasa Savienības turpmāko gadu budžetos izveidot budžeta pozīciju tūrismam;

Reģionālā attīstība

357.  vērš uzmanību uz administratīvo spēju nozīmi ESI fondu regulārā izmantošanā; uzskata, ka labas prakses apmaiņa varētu ievērojami palīdzēt uzlabot dalībvalstu spējas šajā jomā;

358.  pauž nopietnas bažas, ka lielā kavēšanās ar ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas politikas pasākumu īstenošanu ir saasinājusi jau tā daudzās atšķirības gan Savienībā, gan dalībvalstīs un to reģionos, tādējādi apdraudot Savienības integritāti;

359.  pieņem zināšanai 2017. gada stratēģisko ziņojumu par ESI fondu īstenošanu(24), kurā uzsvērts, ka kopš finansēšanas perioda sākuma ESI fondu līdzekļu saņemšanai ir atlasīti projekti kopumā par EUR 278 miljardiem jeb 44 % no kopējām 2014.–2020. gadā plānotajām investīcijām, un minētie līdzekļi ir nonākuši Eiropas reālajā ekonomikā; uzskata, ka 2014.–2020. gada programmu īstenošana tagad ir sasniegusi pilnu jaudu, kas apliecina ne vien kohēzijas politikas investīciju pievienoto vērtību visiem Savienības reģioniem, bet arī nepieciešamību turpināt censties stiprināt valsts, reģionālo un vietējo iestāžu administratīvo spēju;

Lauksaimniecība un lauku attīstība

360.  atzinīgi vērtē to, ka ZGIS ir vēl vairāk pilnveidota un tās precizitāte — uzlabota, tāpēc tā ir lielisks instruments, ar kura palīdzību samazināt kļūdu īpatsvaru, kā arī administratīvo slogu lauksaimniekiem un maksājumu aģentūrām;

361.  aicina Komisiju un dalībvalstis uzraudzīt ievērojamās lauksaimniecības produktu cenu svārstības, kas negatīvi ietekmē lauksaimnieku ienākumus, un vajadzības gadījumā pienācīgi un efektīvi reaģēt uz tām;

362.  norāda, ka pirmais pilnais zaļināšanas īstenošanas gads nav acīmredzami ietekmējis kļūdu īpatsvaru, ko var uzskatīt par lauksaimnieku un maksājumu aģentūru lielu panākumu, ņemot vērā to, cik, sarežģīti ir zaļināšanas noteikumi; tomēr piekrīt Komisijas viedoklim, ka joprojām ir pāragri izdarīt secinājumus par precīziem rezultātiem vides jomā; norāda, ka lauksaimniecības nozares sniegumu vides jomā ietekmē arī citi faktori, ne tikai zaļināšana; uzsver, ka zaļināšana ir piemērs tam, ka ir palielinājusies vajadzība pēc lietderības revīzijas arī lauksaimniecības jomā;

363.  atzinīgi vērtē zaļināšanas shēmu un tās mērķi padarīt Savienības lauku saimniecības videi draudzīgākas, izmantojot kultūraugu dažādošanu, jau pastāvošo ilggadīgo zālāju saglabāšanu un ekoloģiski nozīmīgu platību izveidošanu aramzemē, kā izklāstīts Revīzijas palātas gada pārskatā;

364.  atgādina, ka pastāv būtiska atšķirība starp kļūdu veidiem un to mērogu, proti, starp netīšu nolaidību, kas ir administratīva rakstura, un krāpšanas gadījumiem, un nolaidības rezultātā parasti netiek radīts finansiāls kaitējums nodokļu maksātājiem, kas arī būtu jāņem vērā, novērtējot faktisko kļūdu īpatsvaru; atgādina Komisijai, ka risku par netīšām kļūdām, kas radušās sarežģītā regulējuma dēļ, galu galā uzņemas līdzekļu saņēmējs; pauž nožēlu par to, ka publiskā iepirkuma kļūdu gadījumā Revīzijas palāta uzskata, ka izdevumi ir bijuši 100 % neatbilstīgi pat tad, ja investīcija ir bijusi efektīva; tādēļ uzsver, ka būtu vēlams kļūdu aprēķināšanas metodi vēl vairāk racionalizēt;

365.  norāda, ka piekļuve datiem un laba uzraudzība, jo īpaši attiecībā uz vides aspektiem, ir būtiska, ņemot vērā to, ka ilgtermiņa lauksaimniecības ražīguma pamatā ir noteikti dabas resursi, piemēram, augsne un bioloģiskā daudzveidība;

366.  pauž cerību, ka Revīzijas palāta pielāgos savu uzraudzības pieeju, lai līdzekļu izlietojumam piešķirtu tādu pašu nozīmi kā līdzekļu sadalījumam;

Zivsaimniecība

367.  mudina Revīzijas palātu turpmākajos pārskatos atsevišķi norādīt kļūdu īpatsvaru zivsaimniecības un jūrlietu jomā, lai novērstu datu sagrozījumus, kas rodas tādēļ, ka citas jomas tiek iekļautas tajā pašā kategorijā; konstatē, ka zivsaimniecības un jūrlietu jautājumi Revīzijas palātas gada pārskatā nav izklāstīti pietiekami detalizēti, un tas apgrūtina finanšu pārvaldības pienācīgu izvērtēšanu šajās jomās;

368.  izsaka Komisijai atzinību par īpaši augsto izpildes līmeni 2016. finanšu gada budžeta III iedaļas 11. sadaļā („Jūrlietas un zivsaimniecība”) gan attiecībā uz saistību apropriācijām (99,2%), gan maksājumu apropriācijām (94,7%); norāda, ka saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 508/2014(25) 13. pantu budžeta līdzekļi tiek atspoguļoti pa sadales jomām un tādēļ būtu lietderīgi, ja Komisija savā ziņojumā sniegtu detalizētu informāciju par izpildes līmeni atbilstoši budžeta pozīcijām;

369.  pieņem zināšanai DG MARE gada darbības pārskatā formulēto atrunu, kas attiecas uz astoņām dalībvalstīm, par konstatētajiem neattiecināmajiem izdevumiem saistībā ar Eiropas Zivsaimniecības fondu (EZF);

370.  pauž atbalstu DG MARE centieniem kontrolēt apropriācijas, uz kurām attiecas dalītā pārvaldība, jo īpaši ar EZF un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu (EJZF) saistītiem pasākumiem;

371.  konstatē, ka zaudēšanas riskam pakļauto līdzekļu apmērs ir EUR 5,9 miljoni un ka Komisija ir pieņēmusi pasākumus, kas vajadzīgi, lai 2017. gadā novērtētu izdevumus un vajadzības gadījumā atgūtu piešķirtos līdzekļus;

372.  konstatē, ka 2014.–2020. gada periodā EJZF apguves līmenis trīs gadus pēc tā pieņemšanas 2014. gada 15. maijā joprojām ir neapmierinošs, ņemot vērā to, ka līdz 2017. gada septembrim bija izmantoti tikai 1,7% no EUR 5,7 miljardu finansējuma, kas ir pieejams dalītajā pārvaldībā; norāda, ka EJZF apguves temps ir dalībvalstu kompetencē; norāda, ka Regulas (ES) Nr. 508/2014 13. pantā budžeta līdzekļi ir atspoguļoti pa jomām, kurām tie piešķirti, un tādēļ būtu lietderīgi, ja Komisija savā ziņojumā sniegtu detalizētu informāciju par izpildes līmeni atbilstoši budžeta pozīcijām;

373.  uzskata, ka ir jāsniedz viss iespējamais atbalsts dalībvalstīm nolūkā pienācīgi un pilnīgi izmantot EZJF resursus, nodrošinot augstu izpildes līmeni un ievērojot valstu attiecīgās prioritātes un vajadzības, it īpaši attiecībā uz zivsaimniecības nozares ilgtspējīgu attīstību;

Kultūra un izglītība

374.  atzinīgi vērtē to, ka programma „Erasmus+” 2016. gadā ir devusi iespēju 500 000 cilvēkiem studēt, piedalīties apmācībā vai strādāt brīvprātīgu darbu ārzemēs, un paredzams, ka līdz 2020. gadam tiks sasniegts mērķis — 4 miljoni dalībnieku; uzsver, ka programmas „Erasmus+” studenti parasti iegūst daudzas transversālas prasmes, zināšanas un iemaņas un viņiem ir labākas karjeras iespējas nekā studentiem, kuri nav piedalījušies mobilitātē, un ka šī programma ir stratēģisks ieguldījums Eiropas jauniešos; tomēr norāda, ka ir jānodrošina plašāka programmas pieejamība, īpaši jauniešiem ar mazāk iespējām;

375.  atzinīgi vērtē to, ka lielākā daļa programmas „Erasmus+” finansējuma pieprasīšanas procedūras ir pārcelta tiešsaistē; tomēr uzskata, ka procedūru varētu vienkāršot vēl vairāk, atceļot prasību par to, ka projekta partneru akreditācijas vēstulēm ir jābūt parakstītām ar roku;

376.  norāda, ka joprojām pastāv problēmas saistībā ar piekļuvi programmas „Erasmus+” finansējumam jaunatnes jomā, jo programmu decentralizēti pārvalda valstu aģentūras; aicina Komisiju veikt nepieciešamos pasākumus, piemēram, centralizēt daļu finansējuma izpildaģentūrā; turklāt aicina Komisiju nodrošināt līdzekļus, kas nepieciešami, lai visi programmas maksājumu saņēmēji vairāk iesaistītos, piemēram, izveidot pastāvīgas nozaru apakškomitejas, kā paredzēts Regulā (ES) Nr. 1288/2013(26);

377.  uzskata, ka līdz šim programmas „Erasmus+” panākumu pamatā ir bijušas augstskolu apmaiņas programmas un, lai tas tā būtu arī turpmāk, šīs programmas finansējums nebūtu jāizmanto citai programmai un nebūtu arī jāpaplašina programmas „Erasmus+” darbības joma, lai to attiecinātu uz citiem saņēmējiem, piemēram, migrantiem;

378.  pauž bažas par sekmīgo projektu nemainīgi zemo īpatsvaru programmā „Eiropa pilsoņiem” un programmas „Radošā Eiropa” apakšprogrammā „Kultūra” (2016. gadā — attiecīgi 16 % un 11 %); uzsver, ka zemais sekmīgo projektu īpatsvars rada neapmierinātību pieteikumu iesniedzējos un liecina par nepietiekamu finansējumu, kas neatbilst programmu vērienīgajiem mērķiem;

379.  norāda, ka Komisijas Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūra (EACEA) apgalvo, ka programma „Eiropa pilsoņiem” 2016. gadā, kas ir tās trešais īstenošanas gads, tika īstenota pilnā apmērā; tādēļ aicina Komisiju un Padomi paredzēt pienācīgi ilgus termiņus, kas ir izrādījušies nepieciešami, lai pilnībā īstenotu 2014.–2020. gada DFS jaunās programmas, nolūkā nepieļaut līdzīgas kavēšanās finanšu shēmā, kas jāizstrādā laikposmam pēc 2020. gada;

380.  atzinīgi vērtē EACEA lomu triju kultūras un izglītības programmu īstenošanā, par ko liecina Aģentūras 2016. gadā veiktā darba pozitīvais novērtējums; atzinīgi vērtē to, ka EACEA finansētajiem projektiem plašāk izmanto e-ziņošanu, kam vajadzētu uzlabot datu vākšanu un projektu uzraudzību, sniegt ieguldījumu Komisijas politikas darbā un palīdzēt atbalsta saņēmējiem; ar gandarījumu konstatē, ka EACEA 92 % maksājumu ir veikusi Finanšu regulā noteiktajos termiņos; ņemot vērā to, ka izglītības un kultūras programmu finansējuma saņēmēji bieži vien ir ļoti mazas organizācijas, aicina EACEA censties panākt labākus rezultātus, iespējams, izmantojot vidējā maksājumu izpildes laika rādītāju;

381.  pieņem zināšanai to, ka 2016. gadā tika sākta kultūras un radošās nozares garantiju mehānisma darbība, kura budžets līdz 2022. gadam ir EUR 121 miljons, un norāda uz nozares un finanšu starpnieku sākotnēji izrādīto interesi; aicina ātri īstenot plānoto EUR 60 miljonu agrāku piešķiršanu šim mehānismam no ESIF; atgādina, ka aizdevumi papildina citus nozīmīgus nozares finansējuma avotus, piemēram, dotācijas;

382.  pauž bažas par ļoti zemo ESIF finansējuma līmeni, kas 2016. gadā nonāca izglītības, kultūras un radošajās nozarēs; uzskata, ka individualizēts, nozarei pielāgots atbalsts ir būtisks, lai nodrošinātu, ka kultūras un radošās nozares gūst labumu no ESIF aizdevumiem;

383.  atkārtoti pauž atbalstu neatkarīgam Eiropas lietu atspoguļojumam plašsaziņas līdzekļos, it īpaši paredzot budžeta atbalstu televīzijas, radio un tiešsaistes tīkliem; atzinīgi vērtē to, ka līdz 2018. gadam tiek turpināta dotācija Euranet+, un mudina Komisiju rast ilgtspējīgāku finansēšanas modeli šim tīklam;

Pilsoņu brīvības, tieslietas un iekšlietas

384.  atgādina, ka 2016. gadā, lai reaģētu uz humanitāro situāciju, ar ko saskarās patvēruma meklētāji Savienībā, tika plaši izmantoti īpašie instrumenti, un tādēļ pastāv risks, ka ar summām, kas atlikušas līdz pašreizējās DFS beigām, var nepietikt, lai reaģētu uz negaidītiem notikumiem, kuri varētu atgadīties līdz 2020. gadam; prasa Komisijai atrisināt šo strukturālo problēmu nākamajā DFS un pienācīgi informēt Parlamentu;

385.  mudina izstrādāt saskaņotu un sistemātisku stratēģiju ar skaidrākām un stingrākām ilgtermiņa politiskajām un operatīvajām prioritātēm pamattiesību un pamatbrīvību aizsardzībai un vienlaikus nodrošināt tās efektīvu īstenošanu, tostarp arī piešķirot šim nolūkam pietiekamus līdzekļus;

Sieviešu tiesības un dzimumu līdztiesība

386.  uzsver, ka sieviešu un vīriešu līdztiesība būtu jānodrošina visās politikas jomās; tādēļ atkārtoti aicina visos budžeta procesa posmos, tostarp budžeta izpildē un tās novērtēšanā, īstenot dzimumu līdztiesības principu budžeta plānošanā;

387.  pauž nožēlu par to, ka budžeta pozīcijās, kas iekļautas programmā „Tiesības, vienlīdzība un pilsonība” 2014.–2020. gadam, nav precizēts līdzekļu apmērs, kas piešķirts katram no programmas mērķiem, kuri ir saistīti ar dzimumu līdztiesību; atzinīgi vērtē to, ka 2016. gadā sadarbības tīkls „Sievietes pret vardarbību” un Eiropas Sieviešu lobijs saņēma dotācijas pret sievietēm vērstas vardarbības apkarošanas un dzimumu līdztiesības jomā;

388.  atkārtoti aicina saglabāt atsevišķu budžeta pozīciju programmas „Daphne” īpašajam mērķim un palielināt tai paredzēto resursu apmēru, tādējādi mainot periodā no 2014. gada līdz 2020. gadam vērojamo tendenci samazināt programmai „Daphne” paredzētos līdzekļus;

389.  pauž nožēlu par to, ka Eiropas Stratēģisko investīciju fondā nav ietverta dzimumu perspektīva, un uzsver, ka nav iespējams panākt veiksmīgu atlabšanas procesu, nerisinot krīžu radīto ietekmi uz sievietēm;

390.  uzsver, ka integrēta pieeja dzimumu līdztiesībai ir arī viens no AMIF pamatprincipiem; tomēr pauž nožēlu par to, ka trūkst mērķtiecīgu darbību dzimumu līdztiesības jomā, kurām būtu paredzētas īpašas budžeta pozīcijas, lai gan Parlaments ir atkārtoti aicinājis ņemt vērā dzimumu dimensiju arī migrācijas un patvēruma politikā;

391.  atkārtoti prasa iekļaut dzimumu līdztiesības rādītājus Savienības budžeta izpildes rezultātu rādītāju kopumā, pienācīgi ņemot vērā pareizas finanšu pārvaldības principu, proti, saimnieciskuma, lietderības un efektivitātes principu;

392.  prasa, lai ietekmes uz dzimumu līdztiesību novērtējums būtu daļa no vispārējiem ex ante nosacījumiem Savienības līdzekļu saņemšanai, un, kad vien iespējams, vākt pa dzimumiem sadalītus datus par atbalsta saņēmējiem un dalībniekiem;

393.  atzinīgi vērtē to, ka 2016. gadā ESF pasākumos abu dzimumu dalība bija samērā līdzsvarota (52 % sieviešu un 48 % vīriešu);

394.  prasa, lai nākamajā DFS Parlaments, Padome un Komisija, pievienojot DFS kopīgu deklarāciju, no jauna apņemtos strādāt dzimumu līdztiesības jomā, tostarp apņemtos ievērot dzimumu līdztiesības principu budžeta plānošanā un efektīvi uzraudzīt šīs deklarācijas īstenošanu ikgadējā budžeta procedūrā, iekļaujot attiecīgu noteikumu jaunās DFS regulas pārskatīšanas klauzulās.

(1) Padomes Regula (EK) Nr. 1083/2006 (2006. gada 11. jūlijs), ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu un atceļ Regulu (EK) Nr. 1260/1999 (OV L 210, 31.7.2006., 25. lpp.). (2) COM(2017)0351, 2.2. apakšiedaļa. (3) 2016. gada pārvaldības un snieguma ziņojums, DG AGRI gada darbības pārskats, 10. pielikums, 140. lpp. (4) 2016. gada pārvaldības un snieguma ziņojums, 4. pielikums, 20. lpp. (5) Sk. 2016. gada ES budžeta pārvaldības un izpildes gada ziņojumu, 2.2. apakšiedaļa. (6) Padomes Lēmums 2014/335/ES, Euratom (2014. gada 26. maijs) par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu (OV L 168, 7.6.2014., 105. lpp.). (7) 2017. gada 27. aprīļa rezolūcijas ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmumiem par Eiropas Savienības 2014. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, III iedaļa — Komisija un izpildaģentūras (OV L 252, 29.9.2017., 28. lpp.), 120. un 121. punkts. (8) Komisijas ziņojums “Summary of data on the progress made in financing and implementing financial engineering instruments reported by the managing authorities in accordance with Article 67(2)(j) of Council Regulation (EC) No 1083/2006” [“Kopsavilkums par datiem saistībā ar vadošo iestāžu sniegto informāciju attiecībā uz paveikto, finansējot un īstenojot finansēšanas vadības instrumentus, saskaņā ar 67. panta 2. punkta j) apakšpunktu Padomes Regulā (EK) Nr. 1083/2006], 11. lpp. (9) Pētījums „Assessment of the 10 years’ Cooperation and Verification Mechanism for Bulgaria and Romania” [„Novērtējums par 10 gadu sadarbības un pārbaudes mehānismu Rumānijai un Bulgārijai”]; ko pasūtījis DG IPOL, politikas departaments D: budžeta jautājumi. (10) Sk. DG AGRI 2016. gada darbības pārskatu, 17. lpp. (11) Sk. 207. punktu Parlamenta 2017. gada 27. aprīļa rezolūcijā. (12) Sk. dokumentu „Atbalsta sadalījuma indikatīvie rādītāji pa atbalsta lieluma kategorijām attiecībā uz atbalstu, kas saņemts saistībā ar ražotājiem tieši izmaksāto atbalstu saskaņā ar Padomes Regulu (ES) Nr. 1307/2013 (2016. finanšu gads)”. (13) DFS 3. izdevumu kategorija aptver visdažādāko jomu politiku; galvenā izdevumu joma ir migrācija un drošība, bet finansējumu piešķir arī politikas virzieniem „Pārtika un barība”, kultūras un radošiem pasākumiem, kā arī programmām, ar kurām atbalsta tiesiskumu, tiesības, līdztiesību, pilsonību, patērētāju tiesības un veselības aizsardzību; (14) AMIF aizstāj Solidaritātes un migrācijas plūsmu pārvaldības programmu (SOLID). (15) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0477. (16) Eiropas Revīzijas palāta, „Ātrais stāvokļa apskats par 5 % štata vietu samazinājuma īstenošanu”, 27. lpp. (17) Parlamenta 2017. gada 27. aprīļa rezolūcijas 276., 281., 282. punkts. (18) Ziņojums par Eiropas skolu 2016. finanšu gada pārskatiem un skolu atbildes, 2017. gada 29. novembris. (19) DG HR, gada darbības pārskats, 6. lpp. (20) https://corporateeurope.org/expert-groups/2017/02/corporate-interests-continue-dominate-key-expert-groups. (21) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0021. (22) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 11. marta Regula (ES) Nr. 233/2014, ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā 2014.–2020. gadam (OV L 77, 15.3.2014., 44. lpp.). (23) Īpašais ziņojums Nr. 18/2016 “ES sistēma ilgtspējīgas biodegvielas sertificēšanai”. (24) http://ec.europa.eu/regional_policy/en/policy/how/stages-step-by-step/strategic-report/. (25) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Regula (ES) Nr. 508/2014 par Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un ar ko atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2328/2003, (EK) Nr. 861/2006, (EK) Nr. 1198/2006 un (EK) Nr. 791/2007 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1255/2011 (OV L 149, 20.5.2014., 1. lpp.). (26) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1288/2013, ar ko izveido Savienības programmu izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā „Erasmus+” un atceļ Lēmumus Nr. 1719/2006/EK, Nr. 1720/2006/EK un Nr. 1298/2008/EK (OV L 347, 20.12.2013., 50. lpp.).