Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD) un jo īpaši tā 39., 42. un 101. līdz 109. pantu, kā arī 174. pantu,

–  ņemot vērā Komisijas 2017. gada 31. maija ziņojumu „2016. gada ziņojums par konkurences politiku” (COM(2017)0285) un tam pievienoto Komisijas dienestu darba dokumentu, kas arī publicēts tajā pašā dienā (SWD(2017)0175),

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulu (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu(1),

–  ņemot vērā 2014. gada 9. jūlija Balto grāmatu „Virzība uz iedarbīgāku ES uzņēmumu apvienošanās kontroles sistēmu” (COM(2014)0449),

–  ņemot vērā Komisijas 2017. gada 14. jūnija Regulu (ES) 2017/1084, ar ko Regulu (ES) Nr. 651/2014 groza attiecībā uz atbalstu ostu un lidostu infrastruktūrai, paziņošanas robežvērtībām atbalstam kultūrai un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai un atbalstam sporta un multifunkcionālai atpūtas infrastruktūrai un reģionālā darbības atbalsta shēmām tālākajos reģionos un ar ko Regulu (ES) Nr. 702/2014 groza attiecībā uz attiecināmo izmaksu aprēķinu(2),

–  ņemot vērā priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par apstākļu nodrošināšanu nolūkā dot dalībvalstu konkurences iestādēm iespēju efektīvāk izpildīt konkurences noteikumus un par iekšējā tirgus pienācīgas darbības nodrošināšanu (COM(2017)0142),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 19. jūlija paziņojumu par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu(3),

–  ņemot vērā savu 2014. gada 5. februāra rezolūciju par ES sadarbības nolīgumiem par konkurences politikas īstenošanu — turpmāk izmantojamā pieeja(4),

–  ņemot vērā savu 2016. gada 4. februāra rezolūciju par salu īpašo stāvokli(5),

–   ņemot vērā savu 2016. gada 22. novembra rezolūciju par Zaļo grāmatu par finanšu pakalpojumiem privātpersonām, vidējiem un mazajiem uzņēmumiem(6),

–  ņemot vērā savu 2017. gada 14. februāra rezolūciju par ikgadējo ziņojumu par ES konkurences politiku(7) un ņemot vērā savus iepriekšējo gadu rezolūcijas par šo tēmu,

–  ņemot vērā savu 2017. gada 14. novembra rezolūciju par rīcības plānu attiecībā uz finanšu pakalpojumiem privātpersonām, vidējiem un mazajiem uzņēmumiem(8),

–  ņemot vērā attiecīgos Komisijas izstrādātos noteikumus, pamatnostādnes, lēmumus, rezolūcijas, paziņojumus un citus dokumentus par konkurenci,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu par ziņojumu par 2016. gada konkurences politiku,

–  ņemot vērā 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumu par labāku likumdošanas procesu(9),

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu, kā arī Starptautiskās tirdzniecības komitejas, Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas un Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas atzinumus (A8-0049/2018),

1.  atzinīgi vērtē Komisijas 2017. gada 31. maija 2016. gada ziņojumu par konkurences politiku, kas apliecina, ka godīgas konkurences apstākļi, investīcijas un inovācija ir atslēgas uz Eiropas nākotni;

2.  stingri atbalsta Komisijas un valstu konkurences iestāžu (VKI) neatkarīgu darbību, pildot tām uzticēto pienākumu veidot un efektīvi nodrošināt ES konkurences noteikumu izpildi visu ES iedzīvotāju un ES strādājošo uzņēmumu interesēs;

3.  atzinīgi vērtē Komisijas centienus papildus strukturētam dialogam ar konkurences komisāri Margrēti Vestageri (Margrethe Vestager) uzturēt arī regulāru saziņu ar Parlamenta atbildīgās komitejas locekļiem un ar komitejas darba grupu, kas atbildīga par konkurences politikas jautājumiem; ir pārliecināts, ka Komisijas gada ziņojums par konkurences politiku ir demokrātiskas kontroles īstenošanai izšķirošas nozīmes elements, un atzinīgi vērtē informāciju, ko Komisija sniedz, atsaucoties uz visiem konkrētajiem pieprasījumiem, kurus pieņēmis Parlaments;

4.  aicina Komisiju nodrošināt regulāru informācijas un viedokļu apmaiņu ar Parlamentu par to, kā noris ar konkurences politiku saistītu ES tiesību aktu, starptautisku nolīgumu un citu ieteikuma tiesību instrumentu sagatavošana un īstenošana, kā tas ir noteikts Komisijas un Parlamenta Iestāžu nolīgumā (IN); norāda, ka pašlaik tas nenotiek apmierinoši, piemēram, saistībā ar apspriedēm par ES un Kanādas nolīgumu par informācijas apmaiņu konkurences lietu izskatīšanā; aicina Padomi pēc iespējas drīzāk ratificēt šo ES un Kanādas nolīgumu; ir iecerējis veicināt atbildīgajā komitejā viedokļu regulāru apmaiņu ar Eiropas Konkurences tīklu (EKT) un VKI;

5.  aicina Komisiju uzraudzīt, kā tiek īstenoti tiesību akti, kas saistīti ar vienotā tirgus pilnīgu izveidi, piemēram, tādās nozarēs kā enerģētika (cita starpā arī pašpatēriņš) un transports, digitālais tirgus un mazumtirdzniecības finanšu pakalpojumi, tā tiecoties panākt, ka stingrāk ir nodrošināta ES konkurences noteikumu izpilde un ka šie noteikumi dalībvalstīs tiek konsekventi piemēroti;

6.  atzīmē, ka valsts atbalsts var būt neaizstājams instruments vajadzīgās infrastruktūras un piegādes nodrošināšanai gan enerģētikas, gan transporta nozarē, sevišķi Eiropā, kur notiek pāreja uz tīrāku un klimatam draudzīgāku energoapgādi un transporta sistēmām;

7.  atzīmē, ka valsts atbalsts var būt nepieciešams, lai nodrošinātu vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu (VTNP) sniegšanu, cita starpā arī enerģētikas, transporta un telekomunikāciju nozarē; uzsver, ka valsts intervence bieži vien ir labākais politikas instruments, ar ko nodrošināt, ka tiek sniegti izolētu, tālāku vai nomaļu Savienības reģionu un salu atbalstam izšķirošas nozīmes pakalpojumi;

8.  uzskata, ka ir svarīgi nodrošināt, lai Eiropas iekšējā tirgū būtu iespējama konkurence finanšu pakalpojumu (tostarp apdrošināšanas) jomā, jo tādējādi tiek saglabāta iespēja veikt pārrobežu iegādi;

9.  uzsver, ka iespēja savienot nomaļus reģionus un salas ir būtiska, lai nezaudētu un pilnveidotu pieņemamu ekonomiskās un sociālās ierosmes līmeni, nepieļaujot, ka pārtrūkst vitāli svarīgi sakari saimnieciskās darbības jomā;

10.  uzskata, ka iespējas izņemt skaidru naudu bankomātos ir sabiedrībai būtiski nozīmīgs pakalpojums, kas jāsniedz, nepieļaujot nekādu diskriminējošu, pret konkurenci vērstu vai netaisnīgu praksi, un līdz ar to šā pakalpojuma izmantošana nedrīkst būt nesamērīgi dārga;

11.  atzinīgi vērtē Komisijas Konkurences ģenerāldirektorāta (ĢD) centienus turpināt ilgtspējīga un līdzsvarota darbaspēka veidošanu visā 2016. gada garumā; atzinīgi vērtē arī to, ka Konkurences ĢD ir uzlabojusies cilvēkresursu pārvaldība un ka kadru mainība tajā ir kritusies, sasniedzot zemāko līmeni, kopš tas tiek reģistrēts (no 13,9 % 2015. gadā līdz 10,8 % 2016. gadā(10)); prasa Komisijai pārdalīt gan finanšu, gan cilvēkresursus, lai ar tiem pienācīgi nodrošinātu savu Konkurences ĢD un garantētu stabilu finansējumu direktorāta elektronisko un informātikas rīku modernizācijai, tā nodrošinot, ka tas spēj tikt galā ar savu augošo darba slodzi un tehnikas progresu; atkārtoti pieprasa nodaļas, kuras izstrādā pamatnostādnes, stingri nošķirt no nodaļām, kas ir atbildīgas par to īstenošanu;

12.  atzinīgi vērtē progresu, ko Konkurences ĢD ir panācis iespēju vienlīdzības jomā, cita starpā arī to, ka vidējā līmeņa vadītāju sieviešu īpatsvars ir 36 %;

13.  vēlreiz uzsver, ka korupcija publiskajos iepirkumos ļoti nelabvēlīgi ietekmē Eiropas konkurētspēju, jo pamatīgi kropļo tirgu; atkārtoti uzsver, ka publiskais iepirkums ir viena no valdības darbībām, kas vismazāk pasargātas no korupcijas; uzmanību jo īpaši vērš uz to, ka dažās dalībvalstīs ES finansēts iepirkums ir saistīts ar lielāku korupcijas risku nekā valsts finansēts iepirkums; aicina Komisiju arī turpmāk pielikt pūles, lai nepieļautu ES finansējuma ļaunprātīgu izmantošanu un veicinātu pārskatatbildību publiskā iepirkuma jomā; atzinīgi vērtē arī Eiropas Prokuratūras izveidi;

14.  atzīmē, ka ES noteikumos nav orientējošu laikposmu, kas būtu jāievēro, izmeklējot pretmonopola tiesību aktu pārkāpumus, un tas nozīmē, ka lēmumi dažkārt tiek pieņemti pārāk vēlu, jau pēc tam, kad konkurentiem ir nācies atstāt tirgu;

15.  aicina Komisiju pieņemt orientējošas pamatnostādnes attiecībā uz to, kā ātrāk veikt pretmonopola tiesību aktu pārkāpumu izmeklēšanu un izskatīt dominējoša tirgus stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, un darīt to tādēļ, lai nepieļautu, ka uzņēmumiem rodas neskaidrība vai pārāk liels slogs, un lai veidotu konkurenci veicinošu vidi, kas nekaitē patērētājiem; brīdina, ka elastīgāki termiņi būtu jāatļauj vien sarežģītās lietās, kad izmeklēšana ir jāveic plašāk, aptverot arī citus uzņēmumus;

16.  uzsver, ka izmeklēšanas procesa ātrumam ir jābūt līdzsvarā ar nepieciešamību pienācīgi saglabāt gan tiesības uz aizsardzību, gan izmeklēšanas kvalitāti, tomēr orientējoši laikposmi var palīdzēt pretmonopola iestādēm lietderīgāk izmantot savus resursus; norāda, ka nozīmīgākās pretmonopola lietas varētu izskatīt ātrāk, ja Komisija un ieinteresētās personas vairāk izmantotu racionalizētas pretmonopola tiesību aktu pārkāpumu izskatīšanas procedūras un nodrošinātu, ka vieglāk ir pieejami attiecīgie dokumenti;

17.  atzīmē, ka lielākā daļa lēmumu par pretmonopola jautājumiem un valsts atbalstu tiek pieņemti valsts līmenī; tāpēc aicina Komisiju, ievērojot subsidiaritātes un proporcionalitātes principus, ar EKT atbalstu raudzīties, lai iekšējā tirgū būtu nodrošināta konkurences politikas un tās īstenošanas vispārēja konsekvence un neatkarība; uzsver, ka VKI neatkarībai ir ļoti liela nozīme, un tāpēc atzinīgi vērtē tā dēvēto EKT+ priekšlikumu, kuru izstrādājusi Komisija, lai nostiprinātu VKI spēju efektīvāk panākt ES konkurences tiesību aktu izpildi;

18.  uzskata, ka Komisijai būtu jāpārliecinās par to, vai VKI ir nodrošināts pietiekami daudz finanšu, cilvēkresursu un tehnisko resursu, lai tās savu darbu varētu veikt pilnīgi neatkarīgi, un arī jāpārliecinās par to, ka direktori un augstākā līmeņa vadītāji šajās iestādēs tiek ievēlēti vai iecelti pārredzami un bez politiskas ietekmēšanas; uzsver, ka VKI autonomija, cita starpā arī budžeta ziņā, ir būtiska, lai efektīvi nodrošinātu ES konkurences tiesību aktu izpildi; aicina dalībvalstis nodrošināt, lai VKI publiskotu gada ziņojumus, kas ietvertu statistiku un argumentētu kopsavilkumu par VKI īstenotajiem pasākumiem, un prasa Komisijai iesniegt Parlamentam gada ziņojumu par šiem svarīgajiem jautājumiem; uzskata, ka VKI jābūt ieviestai kārtībai, ar kuru tiek garantēts, ka šo iestāžu darbinieki un direktori pēc aiziešanas no amata saprātīgi noteiktu laikposmu neuzņemas tādus profesionālos pienākumus, kas varētu izraisīt interešu konfliktu saistībā ar kādu no lietām, pie kuras tie strādājuši VKI; uzsver EKT nozīmi, jo tas nodrošina platformu regulārai apmaiņai starp Komisiju un VKI, lai garantētu konkurences noteikumu efektīvu un konsekventu piemērošanu; aicina Komisiju ņemt vērā VKI viedokli;

19.  uzskata, ka pētījums par to, cik lielā mērā uzņēmumi, jo īpaši MVU, ir informēti un izprot ES konkurences tiesības un valsts atbalsta noteikumus, var būt noderīgs, lai spēcīgāk nodrošinātu ES konkurences tiesību aktu izpildi, un tas varētu būt noderīgs arī kā norādījumu dokuments;

20.  uzskata, ka pagaidu pasākumi var būt nozīmīgs instruments, jo īpaši digitālajā ekonomikā, ar ko nodrošināt, lai izmeklēšanas laikā izdarītie pārkāpumi smagi un neatgriezeniski nekaitētu konkurencei; aicina Komisiju izvērtēt, kādas ir iespējas vai nu paātrināt izskatīšanu konkurences iestādēs lietām, kas saistītas ar LESD 101. un 102. panta piemērošanu, vai arī vienkāršot pagaidu pasākumu pieņemšanas kārtību; šajā sakarībā aicina Komisiju veikt pētījumu un iesniegt Parlamentam un Padomei savus secinājumus, attiecīgā gadījumā pievienojot likumdošanas priekšlikumu;

21.  aicina Komisiju saistībā ar iespējamo Apvienošanās regulas reformu rūpīgi izpētīt, vai pašreizējos vērtēšanas procesos tiek pienācīgi ņemti vērā apstākļi digitālajos tirgos; uzskata, ka kritērijus, pēc kuriem vērtē uzņēmumu apvienošanos digitālajā ekonomikā, iespējams, nāktos pielāgot; turklāt uzsvaru liek uz to, ka valstu konkurences iestāžu neatkarība ir jāgarantē ne vien saistībā ar LESD 101. un 102. panta piemērošanu, bet arī nodrošinot Eiropas noteikumu izpildi par uzņēmumu apvienošanos; tāpēc uzsver, ka šajā jomā ir vajadzīgi līdzvērtīgi ES līmeņa noteikumi;

22.  atzinīgi vērtē Komisijas neatlaidīgos centienus precizēt dažādos valsts atbalsta definīcijas aspektus, par ko liecina Komisijas paziņojums par valsts atbalsta jēdzienu LESD 107. panta 1. punkta izpratnē, jo tas ir nozīmīgs ieguldījums valsts atbalsta modernizēšanas iniciatīvas īstenošanā; jo īpaši atzīmē Komisijas centienus precizēt jēdzienus „uzņēmums” un „saimnieciskā darbība”; tomēr konstatē, ka jo īpaši sociālo lietu jomā joprojām ir grūti noteikt, ar ko saimnieciskā darbība atšķiras no darbības, kurai nav saimnieciska rakstura; turklāt norāda, ka tas ir Eiropas Savienības Tiesas pienākums — nodrošināt pareizu Līguma interpretāciju;

23.  atkārtoti uzsver, ka godīga konkurence nodokļu jomā ir svarīga iekšējā tirgus integritātei un ka visiem tirgus dalībniekiem, tostarp digitālajiem uzņēmumiem, būtu godīgi jāmaksā sava nodokļu daļa tur, kur tie gūst peļņu, un jākonkurē uz vienlīdzīgu nosacījumu pamata; atzinīgi vērtē to, ka Komisija šajā sakarībā ir veikusi pamatīgu izpēti, un uzsver, ka pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu agresīvu plānošanu ir jācīnās, lai vienotajā tirgū garantētu vienlīdzīgus konkurences apstākļus un lai konsolidētu stabilus publiskā sektora budžetus; uzsver, ka noteikumi par valsts atbalstu attiecas arī uz atbrīvošanu no nodokļiem un ka ir būtiski izskaust kropļojošu, pret konkurenci vērstu praksi, piemēram, selektīvus nodokļu atvieglojumus; aicina dalībvalstis nodrošināt, lai Komisijai būtu pieejama visa svarīgā informācija, ar kuru apmainījušās valstu nodokļu iestādes, jo tas Komisijai ir vajadzīgs, lai izvērtētu, vai valstu nodokļu nolēmumi un nodokļu režīmi ir saskaņā ar ES konkurences noteikumiem;

24.  ir nobažījies par to, ka konkurences iestādes neko nav darījušas, lai vērstos pret atjaunojamo energoresursu enerģijas atbalsta shēmu likvidēšanu ar atpakaļejošu datumu; uzsver, ka šāda bezdarbība vēl vairāk kropļo konkurenci, jo starptautiskajiem investoriem ir izdevies saņemt kompensāciju, turpretim vietējiem investoriem tas nav izdevies; aicina Komisiju izmeklēt kropļojošo ietekmi, ko elektroenerģijas tirgū pašlaik rada jaudas maksājumi un kodolenerģijas moratorija maksājumi;

25.  pamatnostādnes par valsts atbalstu nodokļu jomā prasa pārskatīt, lai būtu aptverti negodīgas konkurences gadījumi, uz kuriem nodokļu nolēmumi neattiecas, un transfertcenu noteikšana;

26.  vērš uzmanību uz to, ka ir vajadzīga vienkārša un pārredzama nodokļu politika un noteikumi;

27.  ļoti atzinīgi vērtē Komisijas lēmumu, kuru tā pieņēma, vēršoties pret nelikumīgiem nodokļu atvieglojumiem, kas bija piešķirti Amazon, un arī Komisijas iepriekš pieņemtos zīmīgos lēmumus par nelikumīgiem selektīviem nodokļu atvieglojumiem un uzsver, ka ir būtiski nelikumīgu atbalstu laikus atgūt; atzīmē — Luksemburga ir paziņojusi, ka pārsūdzēs Amazon lietā pieņemto lēmumu, tāpat kā to Apple lietā izdarīja Īrija; aicina Komisiju arī turpmāk novērot situāciju visās dalībvalstīs un ikvienā līdzīgā gadījumā pieņemt attiecīgu lēmumu, vēršoties pret jebkādu nelikumīgu valsts atbalstu un tā tiecoties garantēt vienādu attieksmi un atjaunot vienlīdzīgus konkurences apstākļus;

28.  vērš uzmanību uz to, ka digitālie uzņēmumi ar nodokli ir jāapliek, par pamatu ņemot to faktisko darbību dalībvalstīs un tādēļ vadoties pēc apgrozījuma, kas gūts ar digitālajām platformām, un tas ir jādara, lai nepieļautu, ka konkurences apstākļi ir mazāk labvēlīgi tiem uzņēmumiem, kuri savu saimniecisko darbību veic, pastāvīgi atrodoties attiecīgajā vietā;

29.  uzskata, ka nodokļu plānošana var apgrūtināt godīgu konkurenci iekšējā tirgū, jo jaunpienācējiem un MVU, kas savu saimniecisko darbību veic tikai vienā valstī, tas kaitē, pretēji starptautiskajām korporācijām, kuras var novirzīt peļņu vai kā citādi īstenot nodokļu agresīvu plānošanu, izmantojot dažnedažādus tikai tām pieejamus lēmumus un instrumentus; ar bažām atzīmē, ka tā rezultātā starptautiskajām korporācijām ir mazāk nodokļu saistību, toties lielāka peļņa pēc nodokļu nomaksas, un tāpēc konkurences apstākļi vienotajā tirgū tām vairs nav tādi paši kā konkurentiem, kas neķeras pie agresīvas nodokļu plānošanas un uztur saikni starp peļņas gūšanas vietu un nodokļa uzlikšanas vietu;

30.  prasa Komisijai sākt sarunas ar visām valstīm un teritorijām, kurām ir labi pieejams kopējais tirgus, bet trūkst efektīvas valsts atbalsta kontroles, kas vērsta pret negodīgu konkurenci nodokļu jomā;

31.  atzīmē, ka publiskā sektora finansējumu varētu izmantot, lai glābtu bankas, kas attiecīgā reģionā ir nozīmīgas; aicina Komisiju paskaidrot, ar kādiem nosacījumiem tas būtu iespējams, jo īpaši ņemot vērā ES noteikumus par valsts atbalstu un par rekapitalizāciju; uzskata, ka spēkā esošais tiesiskais regulējums ir neskaidrs, un aicina Komisiju to uzlabot;

32.  atgādina, ka Noguldījumu garantiju sistēmu direktīvā ir noteikts — lai novērstu kredītiestādes maksātnespēju, noguldījumu garantiju sistēmas būtu jāizmanto, ievērojot precīzi noteiktu regulējumu, un tas jebkurā gadījumā būtu jādara atbilstoši noteikumiem par valsts atbalstu;

33.  aicina Komisiju katru gadu no jauna izvērtēt, vai finanšu nozarē joprojām ir izpildītas prasības, saskaņā ar kurām ir piemērojams LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunkts;

34.  uzskata, ka pēc finanšu krīzes koncentrācija banku nozarē ir palielinājusies un ka atsevišķos gadījumos Eiropas un valstu uzraudzības iestādes to ir veicinājušas; aicina Komisiju novērot šo parādību un Eiropas līmenī veikt pētījumu par katru valsti atsevišķi, lai izvērtētu, kā tas ietekmē konkurenci;

35.  atzinīgi vērtē apņemšanos, ko konkurences komisāre M. Vestagere pauda 2017. gada 21. novembrī strukturētā dialoga sanāksmē ar Ekonomikas un monetāro komiteju, proti, apņemšanos apsvērt, kādi konkurences kropļojumi varētu rasties saistībā ar Eiropas Centrālās bankas uzņēmumu sektora aktīvu iegādes programmas īstenošanu, un ziņot par to Parlamentam, sniedzot kvalitatīvu atbildi; šajā sakarībā uzsver, ka selektivitātes jēdziens valsts atbalsta jomā ir būtiski svarīgs kritērijs, kas rūpīgi jāpārbauda; šajā sakarībā norāda arī uz Līguma par Eiropas Savienību 4. panta 3. punktu, kurā ir noteikts tā dēvētais lojalitātes princips;

36.  aicina Komisiju uzmanīgi sekot līdzi norisēm banku mazumtirdzniecības pakalpojumu nozarē un finanšu pakalpojumu nozarē, lai konstatētu jebkādus pretmonopola noteikumu pārkāpumus un karteļu darbības, un aicina Komisiju cieši sadarboties ar valstu konkurences iestādēm, lai nodrošinātu ES pretmonopola noteikumu izpildi;

37.  par prioritāti uzskata nepieciešamību nodrošināt, lai turpmāk, cenšoties pārvarēt banku krīzes, stingri un objektīvi tiktu ievēroti noteikumi par valsts atbalstu, tā pasargājot nodokļu maksātājus no banku glābšanas sloga;

38.  piekrīt secinājumam, pie kura Komisija nonākusi, veicot konkurences apsekojumu e‑komercijas nozarē, proti, ka pārrobežu e-komercija var sekmēt turpmāku vienotā tirgus integrāciju un var nodrošināt konkurences priekšrocības uzņēmumiem un lielākas izvēles iespējas patērētājiem, taču ģeogrāfiskas bloķēšanas pasākumi tam ir nozīmīgs šķērslis; atkārtoti norāda, ka atsevišķos gadījumos tas, iespējams, ir pretrunā 101. pantam; atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos pievērsties tieši to ES konkurences noteikumu izpildes nodrošināšanai, kas ir ieviesti vai kļuvuši plašāk izplatīti digitālās ekonomikas rašanās un nozīmes pieauguma rezultātā; vienlīdz atzinīgi vērtē arī Komisijas ieceri paplašināt dialogu ar valstu konkurences iestādēm, lai panāktu ES konkurences noteikumu konsekventu piemērošanu saistībā ar praksi e-komercijas jomā;

39.  aicina ES galveno Brexit sarunu vedēju sadarbībā ar komisāri M. Vestageri pēc iespējas drīzāk sākt godīgas un pārredzamas diskusijas par ES un Apvienotās Karalistes attiecību nākotni konkurences ziņā;

40.  uzskata, ka Brexit darba kārtība nedrīkstētu apdraudēt nevienu no izmeklēšanas procesiem, kas pašlaik tiek veikti(11) par gadījumiem, kuros Apvienotā Karaliste vai Apvienotajā Karalistē reģistrēti uzņēmumi, iespējams, ir pārkāpuši ES konkurences tiesību aktus, un ka neatkarīgi no tā, kādu galīgo lēmumu Komisija būs pieņēmusi pēc 2019. gada 29. marta, tam vajadzētu būt nemainīgi saistošam;

41.  ņem vērā Komisijas iebildumu paziņojumu un Komisijas sākotnējo secinājumu, proti, ka Google ir ļaunprātīgi izmantojis savas meklētājprogrammas dominējošo stāvokli tirgū, nodrošinot nelikumīgas priekšrocības citam savam produktam — cenu salīdzināšanas pakalpojumam; aicina Komisiju panākt, lai minētais uzņēmums efektīvi un raiti īstenotu šo tiesiskās aizsardzības līdzekli, tā nepieļaujot, ka dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana turpinās; uzsver, ka Komisijai ir padziļināti jāanalizē un jāuzrauga tas, kā Google priekšlikums varētu darboties praksē, jo ir jāatjauno vienlīdzīgi konkurences apstākļi, kas vajadzīgi konkurences un inovācijas uzplaukumam; norāda, ka ir strukturāli jānošķir pilnīgi visi minētā uzņēmuma piedāvātie vispārējie un specializētie meklēšanas pakalpojumi, citādi ar izsolē balstītu pieeju vienādu attieksmi, iespējams, panākt neizdosies; aicina Komisiju un Google izpilddirektoru piedalīties atklātā uzklausīšanas sanāksmē, kuru kopīgi rīko Ekonomikas un monetārā komiteja un Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja; uzskata, ka visiem uzņēmumiem — arī tiem, kuri strādā digitālajā nozarē, — būtu cieši jāsadarbojas ar Parlamentu un tādēļ cita starpā arī jāapmeklē atklātas uzklausīšanas sanāksmes;

42.  aicina Komisiju rīkoties vērienīgāk, lai likvidētu nelikumīgus šķēršļus, kas kavē konkurenci tiešsaistē, un lai tādējādi nodrošinātu ES patērētājiem iespēju tiešsaistē brīvi iegādāties preces no pārdevējiem, kuri atrodas citā dalībvalstī, un vienlaikus neradīt jaunus šķēršļus, kam par iemeslu būtu pašlaik atšķirīgās patērētāju tiesību normas;

43.  aicina Komisiju rūpīgi izmeklēt un pēc iespējas drīzāk slēgt visas pretmonopola lietas, ko tā vēl turpina izskatīt (piemēram, Android, AdSense un ar ceļojumu meklēšanas un vietējās meklēšanas sektoriem saistītu lietu izskatīšanu) sakarā ar to, ka Google, iespējams, ļaunprātīgi izmanto savu dominējošu stāvokli, kaitējot gan esošajiem, gan potenciālajiem konkurentiem, jo tiem ir liegta iespēja ienākt un izvērst savu darbību šajā jomā; uzsver, ka Komisijai ir labi jāsagatavojas un jānodrošinās pirmās iespaidīgās lietas izskatīšanai, kas attiecas uz 5,2 terabaitu lielu datu apjomu; šajā sakarībā uzsver — tam, kā lielie tehnoloģiju uzņēmumi izmanto personas datus, līdz šim nav bijis precedenta, un patērētāji bieži vien nezina vai nav informēti par to, cik lielā mērā viņu dati tiek izmantoti, piemēram profilēšanas vai uz konkrētu mērķauditoriju vērstas reklāmas nolūkos; uzskata, ka konkurencei un nodokļu iestādēm digitālie uzņēmumi ir kategorija ar īpašu specifiku, jo īpaši ņemot vērā tādus elementus kā algoritmi, mākslīgais intelekts vai datu vērtība; mudina Komisiju izstrādāt politiku un instrumentus, ar ko panākt izpildi, reaģējot uz digitālās ekonomikas veidošanos, un mudina Komisiju tādēļ nodrošināt, lai tai pilnā sastāvā būtu pieejama sava augsto tehnoloģiju inženieru un progresīvāko tehnoloģiju speciālistu komanda, kas novērotu situāciju un rīkotos gadījumos, kad ir jānovērš pret konkurenci vērsta situācija digitālās un platformu ekonomikas kontekstā;

44.  uzmanību jo īpaši vērš uz to, cik svarīgi ir izmeklēšanas procesi, kas pašlaik tiek īstenoti farmācijas nozarē, ņemot vērā pierādījumus, kuri ir sakrājušies par tirgus izkropļojumiem šajā jomā, tostarp kvantitātes ierobežojumiem, manipulācijām ar cenu un šķēršļiem ģenērisko zāļu pieejamībai;

45.  atzinīgi vērtē Komisijas 2017. gada 6. oktobra informatīvo biļetenu, kurā apstiprināts, ka Komisija bez iepriekšēja brīdinājuma ir veikusi pārbaudes saistībā ar konkurējošu dienestu piekļuvi informācijai par bankas kontu; aicina Komisiju arī turpmāk uzmanīgi sekot līdzi šai lietai, jo īpaši pēc tam, kad stāsies spēkā reglamentējošie tehniskie standarti par drošu klienta autentificēšanu un drošiem sakariem;

46.  atzinīgi vērtē izmeklēšanu, ko Komisija veikusi par automobiļu karteli, un secinājumus, pie kuriem tā nonākusi;

47.  prasa Komisijai precizēt noteikumus par valsts atbalstu Eiropas un trešo valstu aviosabiedrībām, lai iedibinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus aviosabiedrību darbībai Eiropas un trešo valstu tirgos; uzskata, ka pārstrukturēšanas atbalsts dažos gadījumos varētu būt kropļojošs; uzskata, ka vieni un tie paši konkurences noteikumi būtu jāpiemēro visiem gaisa pārvadātājiem lidojumu reisos uz/no ES un arīdzan gan nacionālajiem, gan zemo cenu gaisa pārvadātājiem, tomēr rēķinoties ar to pārvadātāju situāciju, kuru darbība tirgū būtiski neietekmē; atzīmē, ka darījumu, kura rezultātā Lufthansa iegādājās Air Berlin meitasuzņēmumu LGW, Komisija apstiprināja, bet ar nosacījumu, ka tiks pildītas konkrētas saistības, lai nepieļautu konkurences kropļošanu; aicina Komisiju vidējā termiņā novērot situāciju un vērsties pret jebkādu konkurenci vājinošu praksi aviācijas nozarē, ja attiecīgā prakse vājina patērētāju aizsardzības tiesību normas;

48.  prasa Komisijai izmeklēt zemo cenu aviosabiedrību hegemoniju dažādos gaisa satiksmes maršrutos Eiropā un izvērtēt cenu noteikšanas modeļus šajos maršrutos; norāda, ka šāds stāvoklis bieži vien tiek iegūts ar agresīvu vai pat plēsonīgu uzvedību tirgū, izskaužot konkurenci un augsto tarifu un izmaksu slogu pārliekot uz patērētāju pleciem;

49.  prasa Komisijai saskaņā ar ES apvienošanās kontroles procedūru rūpīgi izvērtēt visus aviosabiedrību apvienošanās darījumus, cita starpā arī šo darījumu ietekmi uz konkurenci tirgū un iespējamo kaitējumu, ko tie varētu nodarīt patērētājiem un kas galvenokārt varētu izpausties kā augstākas cenas un ierobežota tiešo galamērķa reisu pieejamība;

50.  mudina Komisiju pabeigt vienotās Eiropas dzelzceļa telpas izveidi, nodrošināt, ka ir pilnībā pārredzamas naudas plūsmas starp infrastruktūras pārvaldniekiem un dzelzceļa uzņēmumiem, un pārliecināties par to, ka katrā dalībvalstī ir spēcīgs un neatkarīgs pretmonopola valsts regulators;

51.  ir nobažījies par konkurences vājināšanos lielo institucionālo investoru kopīgo īpašumtiesību ietekmē; uzskata — tas, ka šiem investoriem vienā un tajā pašā nozarē pieder ievērojama daļa tiešo konkurentu akciju, piemēram, aviosabiedrību uzņēmumos, rada gandrīz oligopolu, kas negatīvi ietekmē patērētājus un ekonomiku kopumā, jo tiek ierobežota konkurence; aicina Komisiju darīt visu, kas nepieciešams, lai novērstu iespējamo konkurences vājināšanos kopīgo īpašumtiesību ietekmē; turklāt aicina Komisiju izmeklēt kopīgo īpašumtiesību lietas un sagatavot Parlamentam ziņojumu par kopīgo īpašumtiesību ietekmi uz Eiropas tirgiem un jo īpaši uz cenām un inovāciju;

52.  atzinīgi vērtē to, ka ir pārskatīta Regula (EK) Nr. 868/2004 par godīgas konkurences aizsardzību un ka tas ir darīts, lai panāktu savstarpību un izskaustu negodīgu praksi, cita starpā arī iespējamo valsts atbalstu dažu trešo valstu aviosabiedrībām, un lai risinātu ar regulējumu, tostarp ar darba apstākļu regulējumu, saistītus jautājumus un vides problēmas; piekrīt Komisijai, ka vislabākais risinājums būtu pieņemt jaunu, vispusīgu tiesību aktu, ar ko novērst tirgus izkropļojumus starptautiskā transporta nozarē, mudināt Starptautisko Civilās aviācijas organizāciju (ICAO) iesaistīties reģionālo aviosabiedrību konkurences lietās un panākt godīgu konkurenci, pamatojoties uz gaisa satiksmes pakalpojumu nolīgumiem; uzskata, ka pārredzamība godīgas konkurences klauzulā ir būtiska, lai garantētu vienlīdzīgus konkurences apstākļus; uzskata — ar šo regulu vai citiem atbilstošiem leģislatīviem instrumentiem būtu jāpanāk, ka netiek pieļauta pret konkurenci vērsta uzvedība saistībā ar biļešu izplatīšanu, piemēram, netiek pieļauts, ka dažas aviosabiedrības iekasē papildmaksu vai ierobežo informāciju, kas pieejama personām, kuras rezervēšanai izmanto citus, nevis konkrēto aviosabiedrību kanālus;

53.  atkārtoti norāda, ka aviācijas ieguldījums ir vitāli svarīgs, jo ES tiek nodrošinātas savienojumu iespējas — gan starp pašām dalībvalstīm, gan ar trešām valstīm, ka aviācija ir ES integrācijai un konkurētspējai izšķirošas nozīmes faktors un ka tā būtiski veicina ekonomikas izaugsmi un nodarbinātību; atzīmē, ka ES savienojumu iespējas kopumā lielā mērā ir atkarīgas no gaisa satiksmes pakalpojumiem, kurus sniedz ES gaisa pārvadātāji;

54.  atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir vienkāršojusi noteikumus par publiskā sektora investīcijām ostās un lidostās, kultūrā un tālākajos reģionos; uzsver — ņemot vērā to, ka ir nepieciešami savienojumi tālākajiem un perifērijas reģioniem, un vadoties pēc pašlaik pieņemtajām Komisijas pamatnostādnēm, ES budžeta vai Eiropas Investīciju bankas finansējums jebkurai no lidostām būtu jāpiešķir, pamatojoties uz pozitīva rezultāta izmaksu un ieguvumu analīzi un uz vidēja termiņa līdz ilgtermiņa perspektīvā īstenotu operatīvās un ekonomiskās dzīvotspējas izvērtējumu, tā nepieļaujot, ka Eiropā tiek finansētas tā dēvētās rēgu lidostas;

55.  uzsver, ka ir būtiski nosargāt lidojumu informācijas pārredzamību un neitralitāti, nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus tirgū un galarezultātā nosargāt Eiropas patērētājiem iespējas izdarīt pārdomātu izvēli; tāpēc aicina Komisiju pēc šiem principiem vadīties, pārskatot rīcības kodeksu datorizētām rezervēšanas sistēmām un Gaisa satiksmes pakalpojumu regulu;

56.  aicina Komisiju nodrošināt transporta nozarē godīgu konkurenci, lai pabeigtu vienotā tirgus izveidi, ņemot vērā sabiedrības intereses un ar vidi saistītus apsvērumus, ka arī saglabājot savienojumu iespējas salu un perifērijas reģioniem; aicina Komisiju novērot gadījumus, kuros publiskā sektora ostu un lidostu tīkls tiek pārvaldīts ar monopola starpniecību;

57.  uzsver, ka starptautiskajai sadarbībai ir būtiska nozīme, lai globalizācijas laikmetā efektīvi nodrošinātu, ka tiek ievēroti konkurences tiesību principi; šajā sakarībā atbalsta Komisijas un VKI pastāvīgu līdzdalību tādos daudzpusējos forumos kā Starptautiskais konkurences tīkls, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) Konkurences komiteja, Pasaules Banka un ANO Tirdzniecības un attīstības konference (UNCTAD); prasa Komisijai starptautiskās tirdzniecības un investīciju nolīgumos iekļaut konkurences noteikumu sadaļas; aicina Komisiju arī turpmāk veicināt konkurences politikas instrumentu un prakses konverģenci, cita starpā arī divpusējā sadarbībā ar trešām valstīm, par paraugu ņemot 2013. gada otrās paaudzes sadarbības nolīgumu starp ES un Šveici; atzinīgi vērtē to, ka ir sācies dialogs starp Komisiju un Ķīnu par valsts atbalsta kontroli, un rūpīgi seko līdzi tam, kā Ķīna ievieš godīgas konkurences pārskata sistēmu, kas ir izstrādāta, lai nodrošinātu, ka valsts pasākumiem nav negatīvas ietekmes uz iespēju ienākt tirgū un no tā aiziet, nedz arī negatīvas ietekmes uz preču brīvu apriti; atkārtoti prasa komisārei M. Vestagerei efektīvi nodrošināt, lai Komisija par savu ārējo darbību konkurences politikas jomā informētu Parlamenta atbildīgo komiteju un regulāri sniegtu komitejai aktuālāko informāciju;

58.  uzsver — tieši patērētājs galvenokārt gūst labumu no tā, ka Eiropas vienotajā tirgū darbojas konkurence; uzskata, ka stingra un objektīva konkurences politikas izpildes nodrošināšana var lielā mērā palīdzēt īstenot galvenās politiskās prioritātes, piemēram, tādas kā pamatīgāks un taisnīgāks iekšējais tirgus, savienots digitālais vienotais tirgus un integrēta un klimatam draudzīga Enerģētikas savienība; atkārtoti norāda, ka konkurences politikas tradicionālie tirgus modeļi, iespējams, ne vienmēr būs piemēroti digitālajam tirgum, piemēram, uz platformām balstītas saimnieciskās darbības modeļiem vai daudzpusējiem tirgiem;

59.  norāda, ka ar vienotu noteikumu kopumu, pēc kuriem aprēķināt uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi, varētu izskaust negodīgu konkurenci nodokļu jomā, piemēram, nepieļaujot, ka dalībvalstis slēdz nodokļu nolīgumus ar atsevišķām starptautiskām korporācijām; ņem vērā, ka joprojām notiek sarunas par kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi (KKUINB);

60.  atzīmē, ka labvēlīgs tiesiskais regulējums lidostām ir svarīgs, lai piesaistītu un mobilizētu privātā sektora investīcijas; uzskata, ka, pateicoties Komisijas veiktajam Lidostas maksu direktīvas novērtējumam un ņemot vērā arī efektīvu apspriešanos ar aviosabiedrībām/lidostām, vajadzētu būt iespējai vieglāk noskaidrot, vai spēkā esošie noteikumi ir efektīvs konkurences veicināšanas līdzeklis un darbojas Eiropas patērētāju interesēs, vai varbūt ir jāveic reforma;

61.  atzinīgi vērtē to, ka Spānijas valdība ir gatava publiskot Spānijas un Krievijas noslēgto gaisa satiksmes pakalpojumu nolīgumu, ar ko nodrošina tiešos reisus maršrutā Barselona–Tokija;

62.  aicina Komisiju godīgas konkurences garantēšanai izvērtēt divpusējos aviācijas nolīgumus, ko dalībvalstis ir noslēgušas ar trešām valstīm;

63.  aicina Komisiju izvērtēt un novērst Brexit iespējamo ietekmi uz konkurenci aviācijas nozarē, jo īpaši gadījumos, kas varētu skart Apvienotās Karalistes dalību Eiropas Kopējās aviācijas telpas (ECAA) nolīgumā, kā rezultātā būtu ierobežota piekļuve visiem galamērķiem ES un otrādi;

64.  uzskata, ka vienlīdzīgu konkurences apstākļu nodrošināšana uzņēmumiem iekšējā tirgū ir atkarīga arī no tā, cik apņēmīgi tiek apkarots sociālais dempings;

65.  aicina Komisiju turpināt darbu, lai novērstu ilgtermiņa ietekmi, ko rada pārtraukums diskusijās par tiesību aktiem, kuri turpmāk būtu jāpieņem saskaņā ar ES aviācijas stratēģiju;

66.  atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir sākusi strādāt pie ietekmes novērtējuma un ir sākusies sabiedriskā apspriešana par pārtikas apriti; norāda, ka Parlaments jau ir aicinājis Komisiju un valstu konkurences iestādes reaģēt uz bažām, ko rada ietekmes kombinācija — strauja izplatīšanas nozares koncentrācija valsts līmenī, no vienas puses, un sadarbības mehānismu veidošanās starp liela mēroga izplatītājiem Eiropas un starptautiskā līmenī, no otras puses, jo abi šie faktori ietekmē gan pārtikas aprites augšupējā virziena posmus, gan izplatītājus un patērētājus; uzskata, ka šāda strukturāla pārmaiņa rada bažas par iespējamu stratēģisku pielāgošanos, konkurences mazināšanos un par to, ka pārtikas apritē varētu būt mazāk iespēju investēt inovācijā, kā arī par ražotāju — sevišķi mazo lauksaimnieku — organizāciju pienācīgu darbību un par agrovides apstākļiem pielāgotu šķirņu izvēli; aicina Komisiju ieviest saistošu tiesisko regulējumu ES līmenī, lai pārtikas apritē apkarotu negodīgu tirdzniecības praksi, kas kaitē lauksaimniekiem;

67.  atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir pamatīgi izpētījusi Monsanto un Bayer apvienošanos; ir ļoti nobažījies, jo tad, ja Monsanto un Bayer apvienošanās tiks apstiprināta, trīs apvienotie uzņēmumi (ChemChina-Syngenta, Du Pont-Dow un Bayer-Monsanto) savā īpašumā iegūs un pārdos līdz pat 60 % no pasaulē patentētajām sēklām un 64 % no pasaules tirgū laistajiem pesticīdiem un herbicīdiem; norāda, ka šādas koncentrācijas rezultātā neapšaubāmi paaugstināsies cenas, palielināsies lauksaimnieku tehnoloģiskā un ekonomiskā atkarība no dažām globāli integrētām viena kontaktpunkta platformām, tiks ierobežota sēklu daudzveidība, inovācijas darbība tiks novirzīta prom no tāda ražošanas modeļa ieviešanas, kas nekaitē videi un bioloģiskajai daudzveidībai, un galarezultātā, vājinoties konkurencei, samazināsies inovācija; tāpēc prasa Komisijai koncentrācijas pakāpi un uzņēmumu apvienošanās ietekmi uz konkurenci dažādos skartajos tirgos analizēt, rūpīgi apsverot šo faktu — ka nozarē vienlaikus notiek vairākas apvienošanās;

68.  ir ļoti nobažījies par to, ka Komisija ir apstiprinājusi uzņēmumu Bayer un Monsanto apvienošanos, jo, lai arī aktīvus uzņēmumam Bayer ir ierosināts atsavināt, apvienošanās vēl vairāk palielina jau tā vērienīgo koncentrāciju agrorūpniecības nozarē un pamatīgi kavē pāreju no lauksaimniecības, kas atkarīga no ķīmiskām vielām, uz patiesi ilgtspējīgas lauksaimniecības modeli; pieprasa pārskatīt konkurences tiesību aktus, lai turpmāk būtu iespējams efektīvi pretoties šāda veida apvienošanās gadījumiem; tāpēc stingri mudina Komisiju izvērtēt, kā apvienošanās lauksaimniecības nozarē varētu kļūt par būtisku šķērsli efektīvai konkurencei, un vērtēšanai izmantot nevis ierobežota tvēruma pārbaudes rīku, ar ko galveno uzmanību pievērš tikai tam, kā apvienošanās ietekmē cenas, ražošanas apjomu un inovāciju, bet gan pilnībā novērtēt šādu apvienošanās gadījumu sociālās izmaksas, ņemot vērā to plašāku ietekmi uz vides aizsardzību un starptautiskās saistības bioloģiskās daudzveidības jomā, kā tas ir jādara saskaņā ar LESD 11. pantu;

69.  uzskata, ka tirdzniecības subsīdijas un preferences, piemēram, VPS un VPS+, ko piešķir trešām valstīm, lai veicinātu cilvēktiesību un darba tiesību ievērošanu, bet kas ir izrādījušas noderīgas, arī lai veicinātu ES konkurētspēju starptautiskā mērogā, ir pienācīgi jāuzrauga un jāpiemēro, uzmanību pievēršot tam, kā tās ietekmē ES ražojošās nozares; tāpēc aicina Komisiju apturēt dotāciju vai preferenču piešķiršanu, ja trešās valstis tās izmanto ļaunprātīgi;

70.  atgādina, ka Komisija kopš 2014. gada jūnija izskata nodokļu nolēmumus, kurus Luksemburga pieņēmusi attiecībā uz McDonald’s, un ka 2015. gada decembrī Komisija pieņēma lēmumu sākt oficiālu izmeklēšanu, taču galīgais lēmums līdz šim vēl nav pieņemts; prasa Komisijai darīt visu, kas iespējams, lai šajā lietā drīz pieņemtu galīgo lēmumu;

71.  aicina Komisiju regulāri izvērtēt, vai dalībvalstis efektīvi aizsargā intelektuālā īpašuma tiesības, kas ir būtisks elements konkurences politikai veselības aprūpes jomā; uzsver, ka preču zīmju aizsardzība ir ļoti svarīga, lai produktus tirgū būtu iespējams identificēt un atšķirt, un ka tad, ja nav preču zīmju un cilvēkiem nav iespējas produktus atšķirt, ražotājiem ir ļoti grūti vai pat neiespējami ienākt jaunos tirgos; turklāt uzskata, ka tad, ja konkurence ir orientēta uz cenu, savu pozīciju tirgū ir grūti nostiprināt ražotājiem, kuru tirgus daļa ir maza; tāpēc uzsver, ka preču zīmju atcelšana vai to izmantošanas ierobežojumi ir nozīmīgs šķērslis, kas kavē ienākšanu tirgū un vājina tādu būtiski svarīgu aspektu kā brīva un godīga konkurence Eiropas Savienībā;

72.  visnotaļ pievienojas secinājumam, pie kura Komisija ir nonākusi 2016. gada ziņojumā par konkurences politiku, proti, ka „līdz ar uzņēmumu starptautisko raksturu arī konkurences tiesību izpildiestādēm ir jākļūst starptautiskām”; uzskata, ka pasaules mērogā piemērojami konkurences noteikumi, pārredzamība un visaugstākais konkurences iestāžu savstarpējās koordinācijas līmenis, cita starpā arī attiecībā uz informācijas apmaiņu ar konkurenci saistītu tiesvedības procesu kontekstā, ir priekšnoteikumi taisnīgai tirdzniecībai visas pasaules mērogā; norāda, ka cīņa pret negodīgu tirdzniecības praksi, cita starpā arī ar konkurences politiku, ir nepieciešama, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus pasaules mērogā, kas ir izdevīgi patērētājiem un uzņēmumiem un ir viena no ES tirdzniecības stratēģijas prioritātēm; uzsver, ka diskusiju dokuments par globalizācijas iespēju izmantošanu liecina — Savienībai ir jārīkojas, lai atjaunotu vienlīdzīgus konkurences apstākļus, un prasa, lai Komisija ierosinātu konkrētas politikas nostādnes šajā ziņā;

73.  aicina modernizēt tirdzniecības aizsardzības instrumentus, lai tie kļūtu spēcīgāki, iedarbotos ātrāk un būtu efektīvāki; atzinīgi vērtē jauno metodi antidempinga maksājumu aprēķināšanai, ar kuru, izvērtējot tirgus izkropļojumus trešās valstīs, ir jāpanāk, lai antidempinga pasākumi būtu vismaz tikpat efektīvi kā iepriekš īstenotie, turklāt nodrošinot, ka tiek izpildītas visas saistības, ko esam uzņēmušies PTO; atgādina, ka ir svarīgi raudzīties, lai šādi pasākumi būtu efektīvi īstenoti; turklāt uzsver, ka cīņai pret negodīgu konkurenci pasaules mērogā īpaši nozīmīgs ir nesubsidēšanas instruments un vienlīdzīgu konkurences apstākļu iedibināšana ar ES noteikumiem par valsts atbalstu;

74.  uzstāj, ka savstarpībai ir jābūt vienam no Savienības tirdzniecības politikas stūrakmeņiem, lai tādējādi nodrošinātu ES uzņēmumiem vienlīdzīgus konkurences apstākļus, jo īpaši attiecībā uz publisko iepirkumu; uzsver, ka centieni panākt ārvalstu publiskā iepirkuma tirgu plašāku pieejamību nedrīkst kavēt ar sociāliem un vides kritērijiem saistītu ES noteikumu izstrādi; vērš uzmanību uz to, ka Savienībai ir svarīgi iegūt savā rīcībā starptautisku publiskā iepirkuma instrumentu, ar ko nosaka nepieciešamību pēc savstarpības gadījumos, kad kāds no tirdzniecības partneriem ierobežo piekļuvi savam iepirkuma tirgum; atgādina par ieguvumiem, ko sniedz ārvalstu tiešie ieguldījumi, un uzskata, ka ar Komisijas priekšlikumu par ārvalstu investīciju kontroli būtu jāpanāk vairāk savstarpības attiecībā uz piekļuvi tirgiem;

75.  aicina Komisiju tirdzniecības sarunās un attiecībās ņemt vērā mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) vajadzības, lai garantētu pieejamākus tirgus un veicinātu šādu uzņēmumu konkurētspēju; šajā ziņā atzinīgi vērtē Komisijas centienus apkarot negodīgu konkurenci, kā to apliecina plašu rezonansi guvušās lietas, taču uzsver, ka ir ārkārtīgi svarīgi nodrošināt arī godīgu konkurenci MVU gadījumā;

76.  uzsver, ka ES tirdzniecības politika un tirdzniecības nolīgumi var būt nozīmīgs elements cīņā pret korupciju;

77.  vērš uzmanību uz to, ka efektīva un saskaņota ES muitas kontrole ir svarīga cīņai pret negodīgu konkurenci;

78.  aicina Komisiju sīkāk precizēt, kā ar pašreizējo konkurences politiku iespējams cīnīties pret negodīgu tirdzniecības praksi;

79.  tāpēc atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu par Eiropas Konkurences tīklu (EKT+), cita starpā arī uzsvaru uz to, cik konkurences politikai nozīmīgas ir preventīvas soda naudas; turklāt uzsver, ka pieprasījuma saņēmējas iestādes atteikums izpildīt lēmumu par soda naudas uzlikšanu vienmēr būtu pienācīgi jāpamato un ka būtu jāizveido sistēma, ar kuru šādos gadījumos varētu atrisināt iespējamās iestāžu domstarpības;

80.  ņem vērā e-komercijas nozarē veikto Komisijas apsekojumu un galīgo ziņojumu, kurā konstatēts, ka daži uzņēmumu praktiskās darbības veidi e-komercijas nozarē negatīvi ietekmē godīgu konkurenci un ierobežo patērētāju izvēli; uzskata, ka digitālā vienotā tirgus stratēģijas kontekstā šim apsekojumam būtu jāiekļaujas vērienīgākos Komisijas centienos panākt izpildi, nodrošinot, ka konkurences politika ir pilnībā piemērojama mazumtirgotājiem, kuri darbojas tiešsaistē;

81.  atbalsta Komisijas nodomu ES konkurences noteikumus attiecināt uz plaši izplatītas uzņēmējdarbības prakses veidiem, kas radušies vai izveidojušies, paplašinoties e-komercijai, un uzsver, ka Komisijai ir jādara vairāk, lai nodrošinātu ES konkurences noteikumu konsekventu piemērošanu visās dalībvalstīs, tostarp attiecībā uz uzņēmējdarbības praksi, kas saistīta ar e-komerciju; uzsver — ņemot vērā asimetriskās attiecības starp lieliem tiešsaistes mazumtirgotājiem un to piegādātājiem, Komisijai un dalībvalstu konkurences iestādēm ir aktīvi jānodrošina konkurences noteikumu izpilde, jo piegādātājiem, it īpaši MVU, ne vienmēr var būt rentabli izmantot pārsūdzības līdzekļus;

82.  prasa digitālajā vienotajā tirgū nostiprināt patērētāju izvēles brīvību; uzskata, ka Vispārīgajā datu aizsardzības regulā (Regula (ES) 2016/679) ietvertās tiesības uz datu pārnesamību ir laba pieeja, kā nostiprināt patērētāju tiesības un konkurenci;

83.  ir pārliecināts, ka efektīva konkurences politika var papildināt regulatīvās iniciatīvas digitālā vienotā tirgus jomā, un uzskata — lai arī regulatīvā darbība parasti izriet no reaģēšanas uz atsevišķu tirgus dalībnieku veiktajām darbībām tirgū, nodarīto kaitējumu varētu risināt ar konkurences pasākumiem nolūkā apkarot pret konkurenci vērstu praksi, vienlaikus nemazinot pārējo tirgus dalībnieku konkurences centienus;

84.  ir nobažījies, ka ražotāji arvien biežāk izmanto līgumiskus ierobežojumus pārdošanai tiešsaistē, kā konstatēts e-komercijas nozarē veiktajā izmeklēšanā, un aicina Komisiju padziļināti pārbaudīt šādas klauzulas, lai tās neradītu nepamatotus konkurences ierobežojumus; vienlaikus — ņemot vērā šīs pārmaiņas, — aicina Komisiju pārskatīt Pamatnostādnes par vertikālajiem ierobežojumiem un Komisijas Regulu (ES) Nr. 330/2010;

85.  atzīmē 2017. gada 26. jūlija lietā C-230/16 Coty Germany GmbH pret Parfümerie Akzente GmbH ģenerāladvokāta N. Wahl pausto atzinumu, ka saskaņā ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 330/2010 izplatīšanas līgumā iekļautie ierobežojumi pārdošanai tiešsaistes tirdzniecības vietās nav uzskatāmi par stingriem ierobežojumiem;

86.  uzsver, ka tiesu iestāžu pieejamība, kas var ietvert arī kolektīvo tiesisko aizsardzību, ir būtisks priekšnoteikums ES konkurences politikas mērķu sasniegšanai; uzsver, ka šādu iespēju trūkums vājina konkurenci, iekšējā tirgus darbību un patērētāju tiesības;

87.  atgādina — lai efektīvi apkarotu pret konkurenci vērstu praksi, dalībvalstīm ir jāpieņem tāda ekonomikas politika, kas atbilst atvērta tirgus ekonomikas principiem, balstoties uz godīgu konkurenci, jo klaji protekcionistiski pasākumi apgrūtina vienotā tirgus darbību; uzsver, ka ir jāizskauž visi negodīgas konkurences aspekti, tostarp nereģistrēts darbs un centieni apiet noteikumus par darba ņēmēju norīkošanu darbā, un ka tas ir jādara, neskarot darba ņēmēju pārvietošanās brīvību, kas ir viena no iekšējā tirgus pamatbrīvībām;

88.  par ļoti svarīgu uzskata Komisijas rīkoto apspriešanos par iespējam uzlabot ES uzņēmumu apvienošanās kontroli; uzskata, ka ir jāveic pasākumi, lai nodrošinātu, ka jo īpaši digitālajā jomā uzņēmumu apvienošanās neierobežo konkurenci iekšējā tirgū; tāpēc atkārtoti aicina Komisiju rūpīgi izvērtēt, vai pašreizējos vērtēšanas procesos tiek pienācīgi ņemti vērā apstākļi digitālajos tirgos un tirgu internacionalizācija; turklāt aicina Komisiju ņemt vērā to, kāda loma tirgus ietekmes novērtēšanā ir datu un informācijas pieejamībai, un to, vai datu un informācijas apvienošana uzņēmumu apvienošanās procesā kropļo konkurenci un vājina datu aizsardzību, un cik lielā mērā kāda uzņēmuma piekļuve ekskluzīvām analītiskām metodēm un patentiem izslēdz konkurentus; atkārtoti prasa Komisijai paskaidrot, kā tā nosaka minimālo tirgus dalībnieku skaitu, kāds nepieciešams godīgas konkurences nodrošināšanai, un kā tā saglabā iespēju jauniem uzņēmumiem, jo īpaši jaunuzņēmumiem, iekļūt ļoti koncentrētajos tirgos;

89.  aicina dalībvalstis nodrošināt ES publiskā iepirkuma noteikumu pareizu izpildi, lai novērstu konkurences kropļojumus, vajadzības gadījumā cita starpā piemērojot arī sociālos, vides un patērētāju aizsardzības kritērijus, un aicina tās veicināt labu praksi publisko iestāžu procedūrās; uzskata, ka elektronisko publiskā iepirkuma procedūru attīstība atvieglos MVU piekļuvi publiskajam iepirkumam, palielinās pārredzamību un nodrošinās efektīvāku uzraudzību attiecībā uz konkurences noteikumu pārkāpumiem; turklāt aicina Komisiju veicināt MVU iespējas piekļūt tirgum, izmantojot mazākus līgumus, ja tas atbilst galvenajiem iepirkuma mērķiem, un rūpīgi uzraudzīt, vai tiek ievēroti noteikumi par pirkumu centralizāciju publiskā iepirkuma tirgos;

90.  atzinīgi vērtē to, ka ir pieņemti noteikumi par priekšapmaksas pakalpojumu pārnesamību saskaņā ar digitālā vienotā tirgus stratēģiju, kas uzlabos konkurenci iekšējā tirgū un nodrošinās lielākas tiesības patērētājiem;

91.  uzskata, ka kritērijiem, kas jāizpilda, lai pievienotos selektīvas izplatīšanas vai franšīzes tīklam, ir jābūt pārredzamiem, lai ar šādiem kritērijiem netiktu pārkāpti konkurences politikas un brīvas vienotā tirgus darbības principi; uzsver, ka šādiem kritērijiem ir jābūt objektīviem, kvalitatīviem un nediskriminējošiem un ka ar tiem drīkst noteikt tikai tādus ierobežojumus, kas ir absolūti nepieciešami saskaņā ar regulējumu; aicina Komisiju veikt pasākumus, lai nodrošinātu vajadzīgo pārredzamību;

92.  atzīmē, ka paaugstināts konkurentu slepenas vienošanās risks cita starpā pastāv arī cenu uzraudzības programmatūras dēļ; uzskata — lai gan konkurentu saziņa ir mazāka nekā paredzēts spēkā esošajos noteikumos, var rasties saskaņotas darbības, dažkārt pat automātiski, jo algoritmi savā starpā mijiedarbojas neatkarīgi no viena vai vairāku tirgus dalībnieku darbības virziena; aicina Komisiju būt modrai attiecībā uz šādiem jauniem brīvas konkurences apdraudējumiem;

93.  atzinīgi vērtē Komisijas centienus sazināties ar starptautiskajiem partneriem un daudzpusējiem forumiem konkurences politikas jomā; uzskata, ka starptautiskā sadarbība kļūst aizvien nozīmīgāka apstākļos, kad uzņēmumi, kuriem jānodrošina izpilde, darbojas dažādās jurisdikcijās;

94.  uzskata, ka brīvās tirdzniecības nolīgumu tīkla paplašināšana, kurā iesaistīta Eiropas Savienība, sekmēs konkurences tiesību īstenošanu visā pasaulē; šajā ziņā mudina Komisiju lūkot pēc iespējām slēgt jaunus tirdzniecības nolīgumus un aicina ikvienā šādā nākotnes nolīgumā iekļaut stingrus pretmonopola noteikumus un stingrus noteikumus par valsts atbalstu;

95.  uzskata, ka konkurences politikā ir jāņem vērā lauksaimniecības nozares īpašā specifika; atgādina, ka LESD 42. pantā lauksaimniecības nozarei ir noteikts īpašs statuss attiecībā uz konkurences tiesību aktu piemērošanu, un ar jaunāko no kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformām tas ir apstiprināts, nosakot vairākas atkāpes un atbrīvojumus no LESD 101. panta noteikumu piemērošanas; atzīmē, ka KLP mērķis ir panākt pietiekami augstu dzīves līmeni lauku iedzīvotājiem situācijā, kad pastāvīgi nākas pārvarēt bīstamus ekonomiskos un ar klimata pārmaiņām saistītus riskus; atgādina, ka konkurences politika galvenokārt aizstāv tikai patērētāju intereses un tajā nepietiekami ir ņemtas vērā pašu lauksaimniecības produktu ražotāju intereses un grūtības; uzsver, ka konkurences politikai vienādi jāaizsargā gan lauksaimniecības produktu ražotāju, gan patērētāju intereses un tādēļ jānodrošina taisnīgi nosacījumi attiecībā uz konkurenci un iekšējā tirgus pieejamību, lai veicinātu investīcijas un inovāciju, un arī attiecībā uz nodarbinātību, lauksaimniecības uzņēmumu dzīvotspēju un ES lauku apvidu līdzsvarotu attīstību, vienlaikus nodrošinot vairāk pārredzamības tirgus dalībniekiem;

96.  uzstāj, ka jēdzienu „taisnīga cena” nevajadzētu saprast kā zemāko iespējamo cenu patērētājam, bet tai ir jābūt saprātīgai un jānodrošina godīga atlīdzība katram pārtikas aprites dalībniekam;

97.  uzskata, ka ražotāju organizāciju un to apvienību kolektīvās darbības (tostarp ražošanas plānošana, sarunas par pārdošanu un par līgumu noteikumiem) ir vajadzīgas, lai sasniegtu LESD 39. pantā noteiktos KLP mērķus, un ka tāpēc tām nevajadzētu piemērot LESD 101. pantu, ja šādas kolektīvās darbības patiešām tiek īstenotas, un tādējādi veicināt lauksaimnieku konkurētspējas uzlabošanos; atzīmē, ka Regulā (ES) Nr. 1308/2013 (Vienotas TKO regulā) noteiktās atkāpes nav pilnībā izmantotas, un, tā kā nav skaidrības par šīm atkāpēm, tās ir grūti īstenot un valstu konkurences iestādes tās piemēro atšķirīgi, lauksaimniekiem un to organizācijām nav nodrošināta pietiekama juridiskā noteiktība; atzinīgi vērtē to, ka Regula (ES) 2017/2393(12) vienkāršos noteikumus par lauksaimnieku kolektīvo organizēšanos un precizēs, kāda konkurences tiesību kontekstā ir ražotāju organizāciju darbības nozīme un kādas ir šo organizāciju pilnvaras, veicot savu saimniecisko darbību, un tādējādi ar šo regulu tiem būs nodrošinātas iespējas ar spēcīgāku pozīciju panākt sev izdevīgus nosacījumus un vienlaikus būs garantēts, ka tas neskar LESD 39. pantā noteikto principu ievērošanu;

98.  atzinīgi vērtē to, ka saskaņā ar Regulu (ES) 2017/2393 būs jāpagarina 2012. gada Piensaimniecības paketes tiesību aktu piemērošanas laiks, ņemot vērā daudzsološos pārskatus par tās īstenošanu(13) un atzinīgi vērtē arī to, kā minētie tiesību akti palīdz nostiprināt piensaimnieku pozīcijas pārtikas apritē; tomēr aicina Komisiju veikt ietekmes novērtējumu, lai noskaidrotu, vai noteikumus par līgumslēgšanas sarunām piena un piena produktu nozarē vajadzētu piemērot plašāk, tos attiecinot arī uz citām lauksaimniecības nozarē, jo tad lauksaimnieki un ražotāju organizācijas varētu brīvāk plānot ražošanu, izmantot tiesības uz kolektīvām sarunām un tiesības vienoties par pārdošanu un par līgumu noteikumiem, kuros ir skaidri noteiktas cenas un apjomi;

99.  pieprasa, ievērojot nepieciešamības un proporcionalitātes principus, nepārprotami noteikt automātisku atbrīvojumu no LESD 101. panta piemērošanas lauksaimniecības starpnozaru organizācijām, tā nodrošinot šīm organizācijām iespēju izpildīt uzdevumus, kas tām ir uzticēti ar Vienotas TKO regulu, lai ātrāk sasniegtu LESD 39. pantā noteiktos mērķus;

100.  ierosina Vienotās TKO regulas noteikumus, ar ko ļauj īstenot piedāvājuma regulēšanas pasākumus attiecībā uz sieriem ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (150. pants), attiecībā uz šķiņķi ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (172. pants) vai attiecībā uz vīniem (167. pants), piemērot plašāk, tos attiecinot arī uz produktiem ar kvalitātes zīmi, lai vairotu iespējas nodrošināt pieprasījumam atbilstošu piedāvājumu;

101.  atzinīgi vērtē to, ka ar Regulu (ES) 2017/2393 nosaka kārtību, kādā lauksaimnieku grupa var lūgt Komisiju sniegt nesaistošu atzinumu, lai noskaidrotu, vai attiecīga kolektīvā rīcība ir saskaņā ar vispārējo atbrīvojumu no konkurences noteikumu piemērošanas, kā tas noteikts Vienotas TKO regulas 209. pantā; tomēr aicina Komisiju, ņemot vērā Lauksaimniecības tirgu jautājumu darba grupas ieteikumu, precizēt, ciktāl ir piemērojama lauksaimniecībai noteiktā vispārējā atkāpe, lai atbrīvojums būtu skaidri noteikts tā, ka iespēja nepiemērot LESD 101. pantu — gadījumos, kad šāda iespēja ir paredzēta, — ir reāli īstenojama un darbojas;

102.  norāda, ka nopietnas tirgus nelīdzsvarotības laikposmos, kad ir apdraudēta lauksaimniecības nozare un visus iedzīvotājus apdraud pirmās nepieciešamības pārtikas krājumu iespējamais trūkums, uz tirgu orientētai KLP ir jāatbalsta lauksaimnieki un uz ierobežotu laiku ir jānosaka papildu atbrīvojumi no konkurences noteikumu piemērošanas; atzinīgi vērtē to, ka, pateicoties ar Regulas (ES) 2017/2393 veiktajām izmaiņām, būs vienkāršāk aktivizēt Vienotas TKO regulas 222. panta noteikumu piemērošanu, kas nodrošina iespēju uz laiku atkāpties no konkurences tiesību piemērošanas;

103.  prasa arī turpmāk pilnveidot Eiropas pārtikas cenu uzraudzības instrumentu, izmantojot labākus un sīkāk sadalītus datus, lai varētu sekmīgāk konstatēt krīzes situāciju lauksaimniecības un pārtikas rūpniecības nozarē; šajā sakarībā uzsver, ka datu noteikšanas un vākšanas procesos ir jāiesaista lauksaimnieku organizācijas;

104.  norāda, ka Komisija ir atzinusi — lauksaimniecības produktu ražotāji ir pārtikas aprites posms ar visvājāko koncentrāciju, turpretim izejvielu piegādātāji un klienti bieži vien ir krietni lielākas organizācijas ar spēcīgāku koncentrācijas pakāpi, tāpēc attiecības nav līdzsvarotas un ir vērojama nelabvēlīga un negodīga tirdzniecības prakse — kuru īsteno atsevišķas lielās izplatīšanas ķēdes, daži pārstrādātāji un mazumtirdzniecības operatori, — un ka šo problēmu ar konkurences politiku vien atrisināt nevar, un tādēļ ir vajadzīga konsekvence ar politiku, kas tiek īstenota arī citās jomās; tāpēc aicina Komisiju precīzāk definēt jēdzienu „dominējošais stāvoklis” un to, ko nozīmē šāda stāvokļa ļaunprātīga izmantošana, un šajā sakarībā ņemt vērā koncentrācijas pakāpi un arī izejvielu, pārstrādes un mazumtirdzniecības nozaru spēju ietekmēt sarunu norisi; turklāt atzīmē, ka Regulā (ES) 2017/2393 būs paredzēti noteikumi, ar ko būs nodrošinātas tiesības slēgt rakstiskus līgumus un tiesības vienoties par līguma noteikumiem, lai varētu uzlabot vērtības sadali pārtikas apritē, un ka tas palīdzēs likvidēt spriedzi ieinteresēto personu attiecībās, apkarot negodīgu tirdzniecības praksi, vairot lauksaimnieku spēju reaģēt uz tirgus signāliem, varēs veiksmīgāk paziņot cenas un izplatīt attiecīgo informāciju un piedāvājumu būs vieglāk pieskaņot pieprasījumam; aicina Komisiju un valstu kompetentās iestādes arī raudzīties, lai preces būtu pienācīgi klasificētas un pienācīgi būtu noteikta preču cena, un lai būtu nodrošināts, ka tiek īstenota uzraudzība pār ļaunprātīgu rīcību un negodīgu tirdzniecības praksi, kas kaitē lauksaimniekiem, ka tā tiek izskausta ar pasākumiem, kuru izpilde ir obligāta, un ka par ļaunprātīgu rīcību un negodīgu tirdzniecības praksi tiek saņemts sods; uzskata, ka būtu jāizvērtē jau izveidotās valstu shēmas, lai noteiktu labāko praksi, kas jāpiemēro;

105.  atzīst, ka līdz šim konkurences tiesības nedz Eiropas, nedz valsts līmenī nav piemērotas, lai izskaustu negodīgu tirdzniecības praksi pārtikas apritē; atzīmē, ka šajā ziņā ir īstenoti īpaši valsts noteikumi, taču ar tiem nav izdevies efektīvi atrisināt šo endēmisko problēmu, ko rada negodīga tirdzniecības prakse un spēku samēra trūkums pārtikas apritē; aicina Komisiju publicēt un nekavējoties pieņemt izziņoto ES likumdošanas priekšlikumu par negodīgu tirdzniecības praksi, nodrošināt saskaņotu tiesisko regulējumu, kas labāk aizsargā ražotājus un lauksaimniekus no negodīgas tirdzniecības prakses, un vēl vairāk konsolidēt iekšējo tirgu;

106.  norāda, ka Parlaments jau ir aicinājis Komisiju un valstu konkurences iestādes efektīvi reaģēt uz satraukumu, ko rada ietekmes kombinācija — strauja izplatīšanas nozares koncentrācija valsts līmenī un sadarbības mehānismu veidošanās starp liela mēroga izplatītājiem Eiropas un starptautiskā līmenī, jo abi šie faktori ietekmē gan pārtikas aprites augšupējā virziena posmus, gan izplatītājus un patērētājus; uzskata, ka šāda strukturāla pārmaiņa rada bažas par iespējamu stratēģisku pielāgošanos, konkurences mazināšanos un par to, ka pārtikas apritē varētu būt mazāk iespēju investēt inovācijā;

107.  aicina dalībvalstis un ES iestādes par prioritāti noteikt vienotā tirgus nostiprināšanu pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES un tādēļ nodrošināt, ka pilnībā tiek ievēroti ES konkurences tiesību akti un tajos noteiktās atkāpes, kā arī citi standarti, un tādējādi garantēt juridisko noteiktību un vienlīdzīgus konkurences apstākļus starp dalībvalstīm;

108.  atzīmē, ka individuālais ierobežojums, kas noteikts de minimis atbalstam lauksaimniecības nozarē, 2013. gadā tika dubultā palielināts (no EUR 7500 līdz EUR 15 000), lai reaģētu uz krīzes situācijām, kuras veidojās klimata pārmaiņu ietekmē, veselības nozarē un ekonomikā; norāda, ka tolaik valsts de minimis atbalstam noteiktais ierobežojums tika pielāgots pavisam nedaudz (palielinot to no 0,75 % līdz 1 % no valsts lauksaimniecības produkcijas kopapjoma), tādējādi mazinot dalībvalstīm iespējas palīdzēt lauku saimniecībām, kuras nonākušas grūtībās; tāpēc valsts de minimis atbalstam noteikto ierobežojumu prasa palielināt līdz 1,25 % no valsts lauksaimniecības produkcijas kopapjoma, lai atvieglotu lauksaimnieku sarežģīto ekonomisko situāciju; atzīmē, ka ar saskaņotiem noteikumiem par de minimis atbalstu vajadzētu panākt, ka lauksaimnieku pozīcijas uzlabojas, tomēr nepieļaujot, ka lauksaimniecības politika atkal tiek nacionalizēta;

109.  uzsver, ka finansējums, ar ko paredzēts nodrošināt ātrgaitas platjoslas tīklu pieejamību, ir svarīgs, lai neatpaliktu no tehnoloģiju progresa un vairotu konkurenci, sevišķi lauku un attālās teritorijās;

110.  uzsver, ka ES tirgus atvēršana ļoti konkurētspējīgiem tirdzniecības partneriem un lielajiem lauksaimniecības produktu eksportētājiem, tiem piemērojot dažādus atšķirīgus standartus, var būt riskanta pašiem sensitīvākajiem lauksaimniecības sektoriem Eiropas Savienībā; aicina Komisiju, apzinoties, cik delikāts ir mūsu lauksaimniecības produktu ražotāju finanšu stāvoklis un cik tie ir fundamentāli svarīgi mūsu sabiedrībai, pilnībā ņemt vērā to, kā lauksaimniecības produktu ražotājus Eiropā varētu ietekmēt iespējamie tirgus izkropļojumi, ko rada tirdzniecības nolīgumi ar trešām valstīm;

111.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, valstu un attiecīgā gadījumā arī reģionālajām konkurences iestādēm.

(1) OV L 187, 26.6.2014., 1. lpp. (2) OV L 156, 20.6.2017., 1. lpp. (3) OV C 262, 19.7.2016., 1. lpp. (4) OV C 93, 24.3.2017., 71. lpp. (5) OV C 35, 31.1.2018., 71. lpp. (6) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0434. (7) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0027. (8) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0428. (9) OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp. (10) https://ec.europa.eu/info/sites/info/files/file_import/aar-comp-2016_en_0.pdf. (11) Piemēram, padziļināta izmeklēšana, ko Komisija veic par iespējamu valsts atbalsta shēmu Apvienotās Karalistes CFC grupas finansēšanas atvieglojumu gadījumā (SA.44896). (12) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2393 (2017. gada 13. decembris), ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1305/2013 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), (ES) Nr. 1306/2013 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību, (ES) Nr. 1307/2013, ar ko izveido noteikumus par lauksaimniekiem paredzētiem tiešajiem maksājumiem, kurus veic saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta shēmām, (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un (ES) Nr. 652/2014, ar ko paredz noteikumus tādu izdevumu pārvaldībai, kuri attiecas uz pārtikas apriti, dzīvnieku veselību un dzīvnieku labturību, augu veselību un augu reproduktīvo materiālu (OV L 350, 29.12.2017., 15. lpp.). (13) Ziņojumi par situācijas attīstību piena produktu tirgū un „Piensaimniecības paketes” noteikumu darbību (COM(2016)0724 un COM(2014)0354).