Eiropas Parlamenta 2018. gada 6. februāra lēmums par pieprasījumu atcelt Steeve Briois imunitāti (2017/2221(IMM))

P8_TA(2018)0020 A8-0011/2018

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā pieprasījumu atcelt Steeve Briois imunitāti, ko 2017. gada 25. septembrī iesniedza Francijas Republikas tieslietu ministrs pēc Duē pilsētas otrās instances tiesas ģenerālprokurora pieprasījuma saistībā ar sūdzību, ko pret S. Briois ir iesniedzis kāds civilprasītājs par nodarījumu, kas izpaudies kā publisks apvainojums, kas vērsts pret kādu privātpersonu, un to, ka šis pieprasījums ir paziņots 2017. gada 2. oktobra plenārsēdē,

–  ņemot vērā papildu informāciju par šo lietu, ko sniedza Duē apgabaltiesas prokurors savā 2017. gada 12. decembra vēstulē,

–  pēc Steeve Briois uzklausīšanas saskaņā ar Reglamenta 9. panta 6. punktu,

–  ņemot vērā 7. protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. un 9. pantu, kā arī 1976. gada 20. septembra Akta par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās 6. panta 2. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas 1964. gada 12. maija, 1986. gada 10. jūlija, 2008. gada 15. un 21. oktobra, 2010. gada 19. marta, 2011. gada 6. septembra un 2013. gada 17. janvāra spriedumu(1),

–  ņemot vērā Francijas Republikas Konstitūcijas 26. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 5. panta 2. punktu, 6. panta 1. punktu un 9. pantu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A8-0011/2018),

A.  tā kā Duē pilsētas otrās instances tiesas ģenerālprokurors saistībā ar tiesvedību, kas ir ierosināta Duē apgabaltiesā, ir pieprasījis atcelt Eiropas Parlamenta deputāta Steeve Briois imunitāti; tā kā šo pieprasījumu Parlamentam ir nosūtījis Francijas Republikas tieslietu ministrs;

B.  tā kā pieprasījums atcelt S. Briois imunitāti ir saistīts ar tiesvedību, kas uzsākta par nodarījumu par publisku apvainojumu, kas vērsts pret privātpersonu, (1881. gada 29. jūlija Akta 29. panta 2. punkts, 33. panta 2. punkts un 23. pants) saistībā ar iespējamiem apmelojošiem komentāriem, kurus liels skaits interneta lietotāju ievietoja tīmeklī, reaģējot uz S. Briois 2015. gada 23. decembrī viņa Facebook portāla lapā publiskoto tekstu, un kurus S. Briois nebija nekavējoties izdzēsis; tā kā pēc Juridiskās komitejas pieprasījuma Duē apgabaltiesas prokuratūra ir norādījusi, ka iepriekš minētie komentāri 2017. gada 21. novembrī noteikti vēl bija pieejami tiešsaistē;

C.  tā kā saskaņā ar 7. protokola 8. pantu attiecībā uz Eiropas Parlamenta deputātiem nevar veikt izmeklēšanas darbības, viņus aizturēt vai uzsākt tiesvedību sakarā ar viedokli, ko viņi pauduši, vai balsojumu, ko viņi veikuši, pildot pienākumus;

D.  tā kā saskaņā ar 7. protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 9. pantu Eiropas Parlamenta deputātiem savas valsts teritorijā ir tāda pati imunitāte, kāda ir piešķirta šīs valsts parlamenta deputātiem;

E.  tā kā Francijas Republikas konstitūcijas 26. pantā cita starpā ir noteikts, ka nevienu parlamenta deputātu nedrīkst nedz apcietināt par noziedzīgumiem, nedz arī viņam noteikt brīvību ierobežojošu vai brīvību daļēji ierobežojošu pasākumu, ja nav saņemta parlamenta atļauja;

F.  tā kā 7. protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. un 9. pants ir savstarpēji izslēdzoši(2);

G.  tā kā pret Steeve Briois vērstās apsūdzības un tām sekojošais pieprasījums atcelt viņa imunitāti, nav saistīti ar viedokli, ko viņš paudis, vai balsojumu, ko viņš veicis, pildot savus pienākumus kā Eiropas Parlamenta deputāts, bet gan ar faktu, ka viņš neesot izņēmis no savas oficiālās Facebook portāla lapas vairākus trešo pušu ievietotus komentārus, kurus attiecīgā persona uztvērusi kā aizskarošus;

H.  tā kā tā rezultātā ar 7. Protokola 8. pantu piešķirtā imunitāte nav piemērojama konkrētajā gadījumā un uz minēto lietu pilnībā attiecas minētā Protokola 9. pants;

I.  tā kā šajā gadījumā nav neapšaubāmu pierādījumu par fumus persecutionis, t. i., pietiekami nopietnas un konkrētas aizdomas, ka lieta ierosināta nolūkā nodarīt politisku kaitējumu attiecīgajam deputātam;

1.  nolemj atcelt Steeve Briois deputāta imunitāti;

2.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un atbildīgās komitejas ziņojumu nekavējoties nosūtīt Francijas Replikas Tieslietu ministram un Steeve Briois.

(1) Tiesas 1964. gada 12. maija spriedums, Wagner/Fohrmann un Krier, 101/63, ECLI:EU:C:1964:28; Tiesas 1986. gada 10. jūlija spriedums, Wybot/Faure u. c., 149/85, ECLI:EU:C:1986:310; Vispārējās tiesas 2008. gada 15. oktobra spriedums, Mote/Parlaments, T-345/05, ECLI:EU:T:2008:440; Tiesas 2008. gada 21. oktobra spriedumi, Marra/De Gregorio un Clemente, C-200/07 un C-201/07, ECLI:EU:C:2008:579; Tiesas 2010. gada 19. marta spriedums, Gollnisch/Parlaments, T-42/06, ECLI:EU:T:2010:102; Tiesas 2011. gada 6. septembra spriedums, Patriciello, C-163/10, ECLI: EU:C:2011:543; Vispārējās tiesas 2013. gada 17. janvāra spriedumi, Gollnisch/Parlaments, T-346/11 un T-347/11, ECLI:EU:T:2013:23. (2) Apvienotās lietas C-200/07 un C-201/07, Marra, minētas iepriekš, 45. punkts.

Eiropas Parlamenta 2018. gada 6. februāra normatīvā rezolūcija attiecībā uz projektu Padomes lēmumam par to, lai atjaunotu Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Brazīlijas Federatīvo Republiku par sadarbību zinātnes un tehnoloģiju jomā (11040/2017 – C8-0320/2017 – 2017/0139(NLE))

P8_TA(2018)0021 A8-0004/2018

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā projektu Padomes lēmumam (11040/2017),

–  ņemot vērā Padomes 2005. gada 6. jūnija Lēmumu 2005/781/EK par Zinātniskās un tehnoloģiskās sadarbības nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Kopienu un Brazīlijas Federatīvo Republiku(1),

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 186. pantu un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) punkta v) apakšpunktu (C8-0320/2017),

–  ņemot vērā Reglamenta 99. panta 1. un 4. punktu un 108. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ieteikumu (A8-0004/2018),

1.  sniedz piekrišanu nolīguma atjaunošanai;

2.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Brazīlijas Federatīvās Republikas valdībai un parlamentam.

(1) OV L 295, 11.11.2005., 37. lpp.

Eiropas Parlamenta 2018. gada 6. februāra lēmums par Savienības pesticīdu atļaušanas procedūras īpašās komitejas izveidi, tās pienākumiem, skaitlisko sastāvu un pilnvaru laiku (2018/2534(RSO))

P8_TA(2018)0022 B8-0077/2018

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Priekšsēdētāju konferences lēmuma priekšlikumu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regulu (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK(1),

–  ņemot vērā Komisijas 2011. gada 10. jūnija Regulu (ES) Nr. 546/2011 par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1107/2009 īstenošanu attiecībā uz vienotajiem principiem augu aizsardzības līdzekļu novērtēšanai un atļauju piešķiršanai(2),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 29. jūnija Īstenošanas regulu (ES) 2016/1056, ar ko groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 540/2011 attiecībā uz apstiprinājuma perioda pagarināšanu darbīgajai vielai glifosātam(3) un Komisijas 2016. gada 1. augusta Īstenošanas regulu (ES) 2016/1313, ar ko attiecībā uz darbīgās vielas glifosāta apstiprināšanas nosacījumiem groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 540/2011(4),

–  ņemot vērā Komisijas 2017. gada 12. decembra Īstenošanas regulu (ES) 2017/2324, ar ko atjauno darbīgās vielas glifosāta apstiprinājumu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū un groza Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikumu(5),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2016. gada 13. aprīļa rezolūciju(6) un 2017. gada 24. oktobra rezolūciju(7) par Komisijas īstenošanas regulas projektu, ar ko darbīgās vielas glifosāta apstiprinājumu atjauno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū un groza Īstenošanas Regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikumu,

–  ņemot vērā Eiropas Ombuda 2016. gada 18. februāra lēmumu lietā 12/2013/MDC par kārtību, kādā Komisija apstiprina un laiž tirgū augu aizsardzības līdzekļus (pesticīdus),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulu (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu(8),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas 2016. gada 23. novembra spriedumu lietā C-442/14 Bayer CropScience SA-NV, Stichting De Bijenstichting v College voor de toelating van gewasbeschermingsmiddelen en biociden,

–  ņemot vērā Reglamenta 197. pantu,

A.  tā kā ir paustas bažas par glifosāta novērtējumu, jo īpaši par to, vai ir veikts neatkarīgs, objektīvs un pārredzams novērtējums, vai Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1272/2008(9) klasifikācijas kritēriji ir pienācīgi piemēroti un vai attiecīgie vadlīniju dokumenti ir pienācīgi izmantoti;

B.  tā kā ir paustas bažas par to, kā Komisija, 2016. gadā piešķirot glifosāta apstiprinājumam tehnisku pagarinājumu, pieņemot Īstenošanas Regulu (ES) Nr. 2016/1313 un pieņemot Īstenošanas Regulu (ES) Nr. 2017/2324, ir piemērojusi apstiprināšanas kritērijus un piesardzības principu, kā noteikts Regulā (EK) Nr. 1107/2009;

1.  nolemj izveidot Savienības pesticīdu atļaušanas procedūras īpašo komiteju, kurai ir šādi stingri noteikti pienākumi:

2.  uzsver, ka šīs īpašās komitejas ieteikumi ir jāiesniedz Parlamenta kompetentajām pastāvīgajām komitejām, kas vajadzības gadījumā uzraudzīs turpmāko rīcību;

3.  nolemj, ka Parlamenta to pastāvīgo komiteju pilnvaras un pieejamie resursi, kuras ir atbildīgas par jautājumiem saistībā ar tādu Savienības tiesību aktu pieņemšanu, uzraudzību un īstenošanu, kas attiecas uz īpašās komitejas atbildības jomu, nemainīsies;

4.  nolemj, ka ikvienā gadījumā, kad īpašās komitejas darbs būs saistīts ar konfidenciālu pierādījumu uzklausīšanu, liecībām, kas saistītas ar personas datiem, vai viedokļu apmaiņām vai uzklausīšanām ar iestādēm un struktūrām par konfidenciālu informāciju, tostarp zinātniskiem pētījumiem vai to daļām, kam piešķirts konfidencialitātes statuss saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 63. pantu, sanāksmes notiks aiz slēgtām durvīm; turklāt nolemj, ka lieciniekiem un ekspertiem būs tiesības sniegt paziņojumus vai liecības aiz slēgtām durvīm;

5.  nolemj, ka to personu saraksts, kas uzaicināti uz publiskām sanāksmēm, to personu saraksti, kas tās apmeklē, un šādu sanāksmju protokoli tiks publicēti;

6.  nolemj, ka konfidenciāli dokumenti, kurus saņems īpašā komiteja, tiks novērtēti saskaņā ar procedūru, kas noteikta Reglamenta 210.a pantā; turklāt nolemj, ka šāda informācija tiks izmantota vienīgi īpašās komitejas galīgā ziņojuma sagatavošanai;

7.  nolemj, ka īpašajā komitejā saskaņā ar Reglamenta 199. panta 1. punktu būs 30 locekļi;

8.  nolemj, ka īpašās komitejas pilnvaru laiks būs deviņi mēneši, izņemot gadījumu, kad Parlaments pagarina minēto laikposmu pirms tā beigām, un ka pilnvaru laiks sāksies dienā, kad notiks dibināšanas sanāksme; nolemj, ka īpašā komiteja sniegs Parlamentam galīgo ziņojumu, kurā būs uz faktiem pamatoti konstatējumi un ieteikumi attiecībā uz veicamajiem pasākumiem un iniciatīvām.

(1) OV L 309, 24.11.2009., 1. lpp. (2) OV L 155, 11.6.2011., 127. lpp. (3) OV L 173, 30.6.2016., 52. lpp. (4) OV L 208, 2.8.2016., 1. lpp. (5) OV L 333, 15.12.2017., 10. lpp. (6) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0119. (7) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0395. (8) OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp. (9) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Regula (EK) Nr. 1272/2008 par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu un ar ko groza un atceļ Direktīvas 67/548/EEK un 1999/45/EK un groza Regulu (EK) Nr. 1907/2006 (OV L 353, 31.12.2008., 1. lpp.).

Eiropas Parlamenta 2018. gada 6. februāra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko novērš ģeogrāfisko bloķēšanu un cita veida diskrimināciju klientu valstspiederības, dzīvesvietas vai uzņēmējdarbības veikšanas vietas dēļ iekšējā tirgū un groza Regulu (EK) Nr. 2006/2004 un Direktīvu 2009/22/EK (COM(2016)0289 – C8-0192/2016 – 2016/0152(COD))

P8_TA(2018)0023 A8-0172/2017

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2016)0289),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 114. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0192/2016),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā pamatoto atzinumu, kuru saskaņā ar 2. protokolu par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu iesniegusi Austrijas Federālā padome un kurā norādīts, ka leģislatīvā akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2016. gada 19. oktobra atzinumu(1),

–  ņemot vērā provizorisko vienošanos, kuru atbildīgā komiteja apstiprinājusi saskaņā ar Reglamenta 69.f panta 4. punktu, un Padomes pārstāvja 2017. gada 29. novembra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Eiropas Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas ziņojumu un Juridiskās komitejas, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas un Kultūras un izglītības komitejas atzinumus (A8-0172/2017),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  ņem vērā Komisijas paziņojumu, kas pievienots šai rezolūcijai un kas kopā ar galīgo leģislatīvo aktu tiks publicēts Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša L sērijā

3.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā šo priekšlikumu aizstāj ar citu tekstu, būtiski groza vai ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt;

4.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2018. gada 6. februārī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/..., ar ko novērš nepamatotu ģeogrāfisko bloķēšanu un citus diskriminācijas veidus iekšējā tirgū klientu valstspiederības, dzīvesvietas vai uzņēmējdarbības veikšanas vietas dēļ un groza Regulas (EK) Nr. 2006/2004 un (ES) 2017/2394 un Direktīvu 2009/22/EK

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) 2018/302.)

NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PIELIKUMS

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS

Komisija ņem vērā 9. panta redakciju, par kuru vienojās Eiropas Parlaments un Padome.

Neskarot Komisijas iniciatīvas tiesības saskaņā ar Līgumu, Komisija vēlas šajā sakarā apstiprināt, ka tā, veicot pirmo šīs regulas novērtēšanu divus gadus pēc tās stāšanās spēkā, kā paredzēts 9. pantā, detalizēti izvērtēs, kādā veidā regula ir īstenota un ir veicinājusi efektīvu iekšējā tirgus darbību. To darot, Komisija ņems vērā patērētāju aizvien pieaugošās gaidas, jo īpaši paturot prātā tos patērētājus, kuriem nav iespēju piekļūt ar autortiesībām aizsargātiem pakalpojumiem.

Novērtēšanas gaitā Komisija veiks arī padziļinātu analīzi par šīs regulas darbības jomas izmaiņu lietderību un no tām izrietošajiem potenciālajiem ieguvumiem un izmaksām, jo īpaši saistībā ar iespēju 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā svītrot izņēmumu attiecībā uz elektroniski sniegtiem pakalpojumiem, kuru galvenais uzdevums ir nodrošināt piekļuvi ar autortiesībām aizsargātiem darbiem vai citiem aizsargātiem tiesību objektiem vai to izmantošanu, ja tirgotājam ir nepieciešamās tiesības attiecībā uz konkrēto teritoriju, pienācīgi ņemot vērā iespējamo ietekmi, kāda regulas darbības jomas paplašināšanai būtu uz patērētājiem un uzņēmumiem, kā arī attiecīgajām nozarēm visā Eiropas Savienībā. Komisija arī rūpīgi analizēs, vai citās nozarēs, tostarp tajās, uz kurām neattiecas Direktīva 2006/123/EK un kurām nepiemēro arī šīs regulas darbības jomu saskaņā ar tās 1. panta 3. punktu, piemēram, pakalpojumi pārvadājumu jomā un audiovizuālie pakalpojumi, būtu jāsvītro atlikušie nepamatotie ierobežojumi, kuru pamatā ir valstspiederība, dzīvesvieta vai darījumdarbības vieta.

Ja Komisija novērtējumā secina, ka regulas darbības joma ir jāgroza, Komisija to attiecīgi iesniegs kopā ar tiesību akta priekšlikumu.

(1) OV C 34, 2.2.2017., 93. lpp.

Eiropas Parlamenta 2018. gada 6. februāra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK, lai sekmētu emisiju izmaksefektīvu samazināšanu un investīcijas mazoglekļa risinājumos (COM(2015)0337 – C8-0190/2015 – 2015/0148(COD))

P8_TA(2018)0024 A8-0003/2017

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2015)0337),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 192. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0190/2015),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2015. gada 9. decembra atzinumu(1),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2016. gada 7. aprīļa atzinumu(2),

–  ņemot vērā provizorisko vienošanos, kuru atbildīgā komiteja apstiprinājusi saskaņā ar Reglamenta 69.f panta 4. punktu, un Padomes pārstāvja 2017. gada 22. novembra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Eiropas Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu un Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas un Attīstības komitejas atzinumus (A8-0003/2017),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju(3);

2.  pieņem zināšanai Komisijas paziņojumus, kas pievienoti šai rezolūcijai;

3.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

4.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2018. gada 6. februārī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2018/..., ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK, lai sekmētu emisiju izmaksefektīvu samazināšanu un investīcijas mazoglekļa risinājumos, un Lēmumu (ES) 2015/1814

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Direktīvai (ES) 2018/410.)

NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PIELIKUMS

KOMISIJAS PAZIŅOJUMI

Lineārais samazinājuma koeficients (LRF)

ES ETS ir ES galvenais instruments ar mērķi sasniegt ES klimata mērķi ierobežot globālo vidējās temperatūras pieaugumu krietni zem 2 °C, salīdzinot ar pirmsrūpniecības laikmeta līmeni, par ko panākta vienošanās arī saistībā ar Parīzes nolīgumu. Saskaņā ar šo mērķi un klimata un enerģētikas politikas satvaru 2030. gadam, ES ETS pārskatīšana un lineārā samazinājuma koeficienta palielināšana no 1,74 % līdz 2,2 % ir pirmie soļi, kas palīdzēs sasniegt ES mērķi līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas savā teritorijā vismaz par 40 %. Komisija atzīst, ka ir vajadzīgi turpmāki centieni un vērienīgāki mērķi, lai sasniegtu ES 2050. gada siltumnīcefekta gāzu emisiju mērķi samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas saskaņā ar Parīzes nolīguma ilgtermiņa mērķiem, un tās ietekmes novērtējumā, kas pievienots 2030. gada klimata un enerģētikas satvaram, ir noteikts, ka šāda maksimālā ierobežojuma līmeņa panākšanai būs nepieciešams palielināt lineāro samazinājuma koeficientu līdz 2050. gadam. Turpmāk pārskatot šo direktīvu, Komisija apņemas apsvērt iespēju palielināt lineāro samazinājuma koeficientu, ņemot vērā jaunākās starptautiskās norises, kas prasa palielināt Savienības rīcībpolitiku un pasākumu stingrību.

Jūras transporta radītās emisijas

Komisija pieņem zināšanai Eiropas Parlamenta priekšlikumu. 2018. gada aprīlī SJO ir paredzējusi pieņemt lēmumu par sākotnējo SEG emisiju samazināšanas stratēģiju attiecībā uz kuģiem. Komisija ātri izvērtēs un pienācīgi paziņos tās rezultātus, jo īpaši emisiju samazināšanas mērķus, un izveidos iespējamo pasākumu sarakstu, tostarp grafiku šādu pasākumu pieņemšanai. To darot, tā apsvērs turpmākos pasākumus, kas ir piemēroti, lai nodrošinātu taisnīgu ieguldījumu nozarē, tostarp turpmāko rīcību, ko ierosinājis Parlaments. Saistībā ar jauniem tiesību aktiem par jūras transporta siltumnīcefekta gāzu emisijām, Komisija pienācīgi ņems vērā grozījumus, ko šajā nolūkā pieņēmis Eiropas Parlaments.

Taisnīga pāreja ogļrūpniecības un oglekļietilpīgos reģionos

Komisija atkārtoti norāda uz apņemšanos izstrādāt īpašu iniciatīvu, kas ļaus sniegt īpaši pielāgotu atbalstu taisnīgai pārejai ogļrūpniecības un oglekļietilpīgos reģionos attiecīgajās dalībvalstīs.

Šajā nolūkā Komisija veidos partnerības ar minēto reģionu ieinteresētajām personām, lai sniegtu norādījumus, jo īpaši attiecībā uz piekļuvi attiecīgajiem fondiem un programmām un to izmantošanu, un veicinātu paraugprakses apmaiņu, tostarp diskusijas par rūpniecības ceļvežiem un pārkvalificēšanās vajadzībām.

CCU

Komisija pieņem zināšanai Eiropas Parlamenta priekšlikumu attiecināt atbrīvojumu uz pārbaudītām emisijām, kuras ir uztvertas un tiek uzmantotas, lai nodrošinātu saikni starp emisiju uztveršanu un izmantošanu, tā pildot pienākumus saskaņā ar ES ETS. Šādas tehnoloģijas šobrīd nav pietiekami izstrādātas, lai pieņemtu lēmumu par to turpmāko regulatīvo režīmu. Ņemot vērā CO2 oglekļa dioksīda uztveršanas un izmantošanas (CCU) tehnoloģiju tehnoloģisko potenciālu, Komisija apņemas apsvērt to regulējuma izstrādi nākamajā tirdzniecības periodā, lai konstatētu, vai jebkādas izmaiņas regulatīvajā režīmā būs piemērotas brīdī, kad šī direktīva nākotnē tiks pārskatīta. Šajā ziņā Komisija pienācīgi ņems vērā šādu tehnoloģiju piedāvātās iespējas veicināt būtisku emisiju samazinājumu, vienlaikus neapdraudot ES ETS vides integritāti.

(1) OV C 71, 24.2.2016., 57. lpp. (2) OV C 240, 1.7.2016., 62. lpp. (3) Ar šo nostāju aizstāj 2017. gada 15. februārī pieņemtos grozījumus (Pieņemtie teksti P8_TA(2017)0035).

Eiropas Parlamenta 2018. gada 6. februāra rezolūcija par Eiropas Centrālās bankas 2016. gada pārskatu (2017/2124(INI))

P8_TA(2018)0025 A8-0383/2017

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas 2016. gada pārskatu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 284. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas (ECB) statūtus un jo īpaši to 3. un 15. pantu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 3. pantu,

–  ņemot vērā Augsta līmeņa grupas pašu resursu jautājumos ziņojumu (M. Monti ziņojumu),

–  ņemot vērā makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūru (MNNP),

–  ņemot vērā ECB ekonomikas biļetena rakstu „MFI aizdevumu likmes — izeja nestandarta monetārās politikas īstenošanas laikā” (izdevums Nr. 1/2017),

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2017. gada ziņojumu par Eiropas rūpniecību un monetāro politiku,

–  ņemot vērā organizācijas Transparency International ziņojumu „Vienas monētas divas puses? Eiropas Centrālās bankas neatkarība un pārskatatbildība”,

–  ņemot vērā ECB paskaidrojuma rakstu „Kas ir nauda?”,

–  ņemot vērā ECB vienošanos par ārkārtas likviditātes palīdzību (ĀLP), kas publicēta 2017. gada 19. jūnijā,

–  ņemot vērā Komisijas 2010. gada 22. marta Ieteikumu 2010/191/ES par euro banknošu un monētu likumīgā maksāšanas līdzekļa statusa darbības jomu un ietekmi(1),

–  ņemot vērā 11. pantu Padomes 1998. gada 3. maija Regulā (EK) Nr. 974/98 par euro ieviešanu(2),

–  ņemot vērā LESD 128. panta 1. punktu par euro naudaszīmju un monētu likumīgā maksāšanas līdzekļa statusu,

–  ņemot vērā ECB priekšsēdētāja 2017. gada 6. aprīļa runu,

–  ņemot vērā LESD 127. panta 5. punktu,

–  ņemot vērā LESD 127. panta 2. punktu,

–  ņemot vērā ECB atsauksmes par Eiropas Parlamenta sniegto ieguldījumu, izstrādājot rezolūciju par ECB 2015. gada pārskatu(3),

–  ņemot vērā Reglamenta 132. panta 1. punktu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A8-0383/2017),

A.  tā kā ECB Padome 2016. gada 9. un 10. marta sanāksmē pieņēma papildu pasākumus, lai ar monetāro politiku sasniegtu primāro — cenu stabilitātes — mērķi un sekundāro mērķi — atbalstīt ekonomiku, un tādēļ 1) pazemināja savas bāzes procentu likmes un par 0,4 procentpunktiem samazināja noguldījumu iespējas procentu likmi, 2) līdz EUR 80 miljardiem palielināja ikmēneša apjomu iepirkumiem saskaņā ar aktīvu iegādes programmu (AIP), 3) iekļāva AIP jaunu elementu — uzņēmumu sektora aktīvu iegādes programmu (USAIP), lai iegādātos investīciju kategorijas euro denominētas obligācijas, ko emitējušas nebanku korporācijas, kuras veic savu darījumdarbību eurozonā, kā arī 4) ieviesa vēl vienu ilgāka termiņa refinansēšanas mērķoperāciju (ITRMO) programmu ar četru gadu termiņu;

B.  tā kā ECB Padome 2016. gada 7. un 8. decembra sanāksmē nolēma pagarināt AIP darbības laikposmu, nosakot lēnāku ikmēneša iegādes tempu (EUR 80 miljardus samazinot līdz EUR 60 miljardiem) no 2017. gada aprīļa līdz decembrim vai pat vēl ilgāk, ja būs nepieciešams, un jebkurā gadījumā tik ilgi, kamēr vien ECB Padome to uzskatīs par pamatotu korekciju, ar ko var panākt savam inflācijas mērķim atbilstošu inflācijas tendenci;

C.  tā kā ECB Valdes locekļi ir nemitīgi uzsvēruši, ka Stabilitātes un izaugsmes pakta sistēmā ir svarīgi īstenot reformas, kas palielina produktivitāti, līdz ar izaugsmi veicinošu fiskālo politiku;

D.  tā kā saskaņā ar Eurosistēmas 2017. gada septembra makroekonomikas prognozi ir sagaidāms, ka, vadoties pēc saskaņotā patēriņa cenu indeksa (SPCI), gada inflācija eurozonā 2017. gadā būs 1,5 %, 2018. gadā — 1,2 % un 2019. gadā — 1,5 %;

E.  tā kā Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) galvenais uzdevums ir uzturēt cenu stabilitāti, ko ECB Padome ir definējusi kā eurozonas SPCI pieaugumu, kurš vidējā termiņā katru gadu ir nedaudz zemāks par 2 %; tā kā kopš 2013. gada ECB prognozētais ikgadējais rādītājs četrus gadus ir bijis krietni zemāks par inflācijas mērķi, ko tā noteikusi vidējam termiņam, un tagad ECB prognozē, ka līdz 2020. gadam tā šo mērķi nesasniegs;

F.  tā kā ECB uzskata, ka vāja inflācijas dinamika cita starpā ir arī mērena darba samaksas pieauguma un zemu enerģijas cenu rezultāts;

G.  tā kā LESD 127. panta 5. punktā ECBS ir noteikts pienākums palīdzēt uzturēt finanšu stabilitāti;

H.  tā kā 2016. gadā ECB tīrā peļņa bija EUR 1,19 miljardi salīdzinājumā ar EUR 1,08 miljardiem 2015. gadā;

I.  tā kā šādu tīro peļņu galvenokārt palīdzēja gūt lielāki tīrie procentu ieņēmumi, kas nopelnīti ar vērtspapīriem (tostarp no AIP portfeļa un ASV dolāru portfeļa), kuri tiek turēti monetārās politikas mērķiem;

J.  tā kā izaugsmes un bezdarba līmenis ģeogrāfiski joprojām ir ļoti atšķirīgs, tāpēc ekonomika ir bīstami trausla un stabila attīstība ir apdraudēta;

K.  tā kā ar LESD 123. pantu un Eiropas Centrālo banku sistēmas Statūtu un Eiropas Centrālās bankas Statūtu 21. pantu valdību monetāra finansēšana ir aizliegta;

L.  tā kā palielinās to finanšu tehnoloģijas (Fintech) uzņēmumu skaits, kuriem ir vērā ņemamas iespējas paplašināt finansiālo integrāciju eurozonā, un līdz ar to lielāka kļūst arī nepieciešamība gan pēc mikroprudenciālās, gan makroprudenciālās uzraudzības un kontroles,

Vispārīgs pārskats

1.  uzsver, ka saskaņā ar ECB Statūtu 7. pantu ne ECB, ne valstu centrālās bankas, nedz arī kāds no to lēmējinstanču locekļiem nelūdz un nepieņem ne Savienības iestāžu un struktūru, nedz arī kādas dalībvalsts valdības vai citas struktūras norādījumus; tāpēc uzsver, ka ECB neatkarīgi pilda savu eurozonas monetārās iestādes pienākumu, kā tas ir noteikts Līgumā; tomēr uzsver, ka ir vajadzīga lielāka pārskatatbildība un pārredzamība, kas atbilstu tās neatkarības līmenim;

2.  atzīst arī to, ka ECB ir federāla struktūra, kas nepieļauj valstu veto tiesības un valdību iejaukšanos, tāpēc spēj rīkoties izlēmīgi, risinot dažādus jautājumus, piemēram, palīdzot pārvarēt krīzi;

3.  atzīmē, ka atbalstoša monetārā politika, ko ECB īstenojusi laikposmā no 2012. līdz 2016. gadam, cita starpā arī ECB zemās procentu likmes un aktīvu iegādes programma, ir veicinājusi ciklisku ekonomikas atveseļošanos un darbvietu radīšanu, un to ir izdevies panākt, arī nepieļaujot deflāciju, saglabājot labvēlīgus finansēšanas apstākļus uzņēmumiem un mājsaimniecībām, kā arī uzturot finanšu stabilitāti un maksājumu sistēmu pareizu darbību; taču ir noraizējies par to, kā netradicionālas monetārās politikas pasākumi varētu ietekmēt individuālos noguldītājus un pensiju shēmu finansiālo līdzsvaru, un ir noraizējies arī par aktīvu „burbuļu” veidošanos, ko ECB vajadzētu rūpīgi uzraudzīt un samazināt līdz minimumam;

4.  ir noraizējies, ka izdevīgos apstākļus, ko bija izveidojusi ECB, eurozonas bankas neizmantoja, lai nostiprinātu savu kapitāla bāzi, bet gan izmaksāja iespaidīgas dividendes, kuras dažkārt pārsniedza nesadalītās peļņas līmeni, kā to apliecina Starptautisko norēķinu bankas dati;

5.  joprojām ir nobažījies par to, ka refinansēšanas operāciju nodrošinājumam Eurosistēmai vēl arvien tiek piedāvāts ļoti daudz netirgojamu aktīvu un ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru; atkārtoti aicina ECB sniegt informāciju par to, kuras centrālās bankas ir pieņēmušas šādus vērtspapīrus, un atklāt vērtēšanas metodes, kas piemērotas šādiem aktīviem; uzsver, ka šāda informācija būtu noderīga, lai īstenotu parlamentāru pārbaudi attiecībā uz to, kā ECB pilda tai uzticētos uzraudzības uzdevumus;

6.  ar bažām norāda, ka eurozonā palielinās Eiropas Vienotās automatizētās reālā laika bruto norēķinu sistēmas (TARGET2) nelīdzsvarotība, kaut gan tirdzniecības nelīdzsvarotība ir mazinājusies, un tas liecina, ka turpinās kapitāla aizplūšana no eurozonas perifērijas;

Cenu stabilitāte

7.  atgādina, ka saskaņā ar Eiropas Savienības Statistikas biroja (Eurostat) datiem vidējā inflācija eurozonā 2016. gadā bija 0,2 %, savukārt inflācija, neņemot vērā enerģijas cenas, saglabājās 0,9 % līmenī; turklāt atzīmē, ka pamatinflācijai 2016. gadā vēl arvien nebija pārliecinoši augšupējas tendences, kā norādīts ECB 2016. gada pārskatā;

8.  atzīmē, ka, spriežot pēc prognozēm, inflācija eurozonā vismaz līdz 2020. gadam varētu saglabāties līmenī, kas nesasniedz 2 %, lai gan ECB ir īstenojusi ļoti atbalstošu monetāro politiku, un tas vedina domāt, ka eurozonas ekonomika nedarbojas ar pilnu jaudu, turklāt cenu stabilitāti ir grūtāk panākt cita starpā arī tādēļ, ka nesen ir paaugstinājies euro maiņas kurss;

9.  atzīmē pašas ECB novērtējumu, proti, ka tad, ja tā nebūtu īstenojusi savu politikas pasākumu kopumu, inflācijas līmenis būtu vidēji gandrīz par 0,5 % zemāks nekā līmenis, kuru pašlaik prognozē laikposmam no 2016. līdz 2019. gadam;

10.  piekrīt ECB, kura uzskata — lai panāktu, ka pašlaik cikliskais atveseļošanās process pārtop par scenāriju, kas ved uz noturīgu, ilgtspējīgu un stabilu ekonomikas ilgtermiņa strukturālo attīstību, arī dalībvalsts līmenī stabila un izaugsmi veicinoša valsts fiskālā politika ir līdzsvaroti jāapvieno ar sociāli sabalansētām un vērienīgām reformām, kuras palielina produktivitāti;

11.  monetārās politikas transmisijas kanāli pašlaik ir mazefektīvi, tāpēc uzskata, ka ECB ir jāpanāk, ka tiek sasniegta cenu stabilitāte, ko ECB Padome ir definējusi kā inflācijas līmeni, kurš ir nedaudz zemāks par 2 %; uzskata, ka ECB tomēr būtu rūpīgi jāizvērtē, kādu labumu un kādu blakusietekmi rada tās politika, un tas jo īpaši attiecas uz pasākumiem, kurus tā ir iecerējusi īstenot, lai apkarotu deflāciju; uzskata — lai panāktu noteiktību un uzticēšanos finanšu tirgos, ECB vajadzētu pievērsties skaidram un kodolīgam savu monetārās politikas pasākumu izklāstam;

12.  uzskata, ka vēl nepārejošā krīze ir akcentējusi nepieciešamību pēc politikas satvara teorētiskā pamata dažādošanas centrālajās bankās; prasa ECB savā nākamajā gada analizēt krīzes ietekmi uz tās teorētiskā satvara veidošanās procesu;

Ekonomikas izaugsme un nodarbinātība

13.  atgādina, ka saskaņā ar ECB Statūtu 2. pantu un saskaņā ar LESD 127. pantu un noteikumiem, kas sīkāk izklāstīti LESD 282. pantā, ECB ir pienākums, nekaitējot galvenajam — cenu stabilitātes — mērķim, atbalstīt „Savienībā vispārēju ekonomikas politiku, lai palīdzētu sasniegt Savienības mērķus, kas noteikti LES 3. pantā”;

14.  atzīmē, ka IKP pieaugums eurozonā ir bijis stabils, kaut arī mērens, tomēr salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem tas ir bijis pozitīvs un ar noturīgu tendenci — 2 % 2015. gadā un 1,8 % 2016. gadā; konstatē, ka saskaņā ar Komisijas 2017. gada rudens ekonomikas prognozi IKP pieauguma temps varētu būt 2,2 % 2017. gadā un 2,3 % 2018. gadā;

15.  vērš uzmanību uz to, ka ECB 2016. gada pārskatā ir norādīts — investīciju apjoms ir palielinājies nedaudz lēnāk nekā iepriekšējā gadā; uzsver, ka ECB ar savu monetāro politiku vēl nav izdevies jūtami ietekmēt ES ekonomikas investīciju daļu; atzīmē, ka šādas ietekmes trūkuma sekas ir īpaši nelabvēlīgas Savienības perifērijas reģioniem;

16.  ar nožēlu vērš uzmanību uz to, ka, saskaņā ar SVF 2017. gada aprīļa Pasaules ekonomikas apskatā sniegto informāciju, starpība starp potenciālo un faktisko ražošanas apjomu eurozonā 2016. gadā bija -1,2 % no iespējamā IKP, un šī starpība būs negatīva vēl līdz 2019. gadam, un tas nozīmē, ka prognozes periodā eurozonas IKP būs zemāks par iespējamo;

17.  atzīmē, ka pati ECB savu monetāro politiku uzskata par galveno faktoru, kas nodrošinājis ciklisku ekonomikas atveseļošanos eurozonā, kaut gan šo procesu cita starpā galvenokārt ir veicinājis un joprojām veicina iekšzemes pieprasījums, kuru atbalsta izdevīgi finansēšanas nosacījumi un darba tirgu uzlabošanās, kā arī dažās dalībvalstīs īstenotās reformas, kas veicina produktivitātes un konkurētspējas palielināšanos, un ekonomikas atveseļošanās ir notikusi, arī pateicoties naftas cenu kritumam, un tas viss kopā laikposmā no 2016. līdz 2019. gadam nodrošinās par 1,7 % lielāku izaugsmi;

18.  uzskata, ka ar monetāro politiku vien nepietiek — kā uz to norādījis ECB priekšsēdētājs —, lai panāktu ilgtspējīgu ekonomikas atveseļošanos, un tikai ar tās palīdzību vien nevar atrisināt Eiropas ekonomikas strukturālās problēmas, ja papildus dalībvalsts līmenī netiek īstenota rūpīgi izstrādāta, sociāli sabalansēta un taisnīga politika, kas ilgtermiņā veicina izaugsmi un konkurētspēju, līdz ar stabilu fiskālo politiku, ievērojot Stabilitātes un izaugsmes paktu; turklāt piekrīt ECB, ka ir jāveido pamatīgāka EMS institucionālā arhitektūra, lai atbalstītu iepriekšminētās reformas un vairotu eurozonas spēju izturēt makroekonomiskos satricinājumus;

19.  pauž nožēlu, ka daudzas eurozonas valstis joprojām cieš no augsta bezdarba līmeņa, lai gan bezdarbs ir samazinājies — no 10,5 % 2015. gada decembrī līdz 9,6 % 2016. gada decembrī, un ka kopējais pieprasījums eurozonā joprojām ir zems, turklāt paturot prātā, ka nepārejoša nevienlīdzība ES var kaitēt stabilai un iekļaujošai ekonomikas attīstībai; tāpēc prasa īstenot politiku, kas vērsta uz produktivitātes palielināšanu, uzsvaru liekot uz prasmēm, pateicoties kurām var turpināt radīt kvalitatīvas darbvietas, kā arī palielināt darba samaksu;

20.  ņem vērā ECB gada pārskatā iekļauto analīzi par to, kā ECB īstenotā politika ir ietekmējusi sadali; mudina ECB turpināt pētīt savas monetārās politikas ietekmi uz sadali, cita starpā arī attiecībā uz ienākumu nevienlīdzību, un ņemt šādu izpēti vērā, izstrādājot monetāro politiku;

21.  uzsver — lai monetārā politika būtu pilnībā efektīva, ar attiecīgu fiskālo un ekonomikas politiku un ar reformām, kuras palielina produktivitāti, ir jānovērš pašlaik aktuālā norēķinu konta nelīdzsvarotība;

Kredītu piedāvājums un banku uzraudzība

22.  norāda — lai gan naudas masas M1 agregāts 2016. gadā palielinājās par 8,8 %, naudas masas M3 agregāts turpina palielināties tikai par 5 % gadā, un tas liecina, ka monetārās politikas transmisija nav pilnībā efektīva, un norāda uz monetārām anomālijām, kā arī uz pienācīga kredītu piedāvājuma trūkumu; tādēļ uzsver kapitāla tirgu savienības nozīmi, jo tā varētu piedāvāt alternatīvu ekonomikas finansēšanas veidu laikā, kad bankas ir nonākušas grūtībās;

23.  atzīst, ka monetārā politika zināmā mērā ir samazinājusi kredīta izmaksas un ir palīdzējusi nodrošināt eurozonā uzņēmumiem un mājsaimniecībām pieejamāku finansējumu un ka atsevišķās dalībvalstīs tas ir jo īpaši jūtams, kā norādīts ECB 2016. gada pārskatā, kurā konstatēts, ka eurozonas mājsaimniecībām izsniegto aizdevumu izmaksas dažādās valstīs joprojām ir atšķirīgas; tāpēc uzskata, ka šīs politikas ietekme ir ierobežota, jo pieprasījums pēc kredītiem ir zems, joprojām nav novērstas strukturālas problēmas dažu dalībvalstu banku sistēmās un trūkst uzticēšanās pašu finanšu iestāžu savstarpējās attiecībās;

24.  mudina padarīt finansējumu vēl pieejamāku MVU, tā stingri nodrošinot iekļaujošu ekonomikas attīstību;

25.  atzinīgi vērtē to, ka kopš 2015. gada procentu likmes ļoti maziem aizdevumiem ir turpinājušas samazināties straujāk nekā procentu likmes lieliem aizdevumiem, tādējādi vēl vairāk samazinot atšķirības starp ļoti mazu un lielu aizdevumu procentu likmēm; turklāt atzīmē, ka mazo un lielo aizdevumu procentu likmju atšķirības patlaban eurozonas valstīs ir līdzīgas;

26.  atzīmē, ka ieildzis gandrīz lēzenas ienesīguma līknes periods varētu ietekmēt banku sistēmas stabilitāti un peļņas gūšanas iespējas; tomēr piekrīt ECB, kura uzskata, ka bankas iespējas gūt peļņu galu galā ir atkarīgas no bankas darījumdarbības modeļa, kā arī no bankas struktūras un bilances, nevis no zemām procentu likmēm; tāpat arī atzīmē, ka ES banku sektoram ir raksturīga dažādība, un šajā ziņā valstu specifika nebūt nav mazsvarīgs faktors, un tas savukārt veicina finanšu sistēmas stabilitāti;

27.  atzīst, ka zemo procentu likmju politika, kas patlaban tiek īstenota, pagaidām pozitīvi ietekmē ienākumus nenesošu aizdevumu (INA) līmeni, taču ar strukturālu pieeju būtu efektīvi jānovērš lielie riski, kuri saistīti ar INA; atzinīgi vērtē ECB un VUM centienus uzraudzīt eurozonas bankas un palīdzēt tām samazināt savu INA darījumu īpatsvaru un īpaši atzinīgi vērtē gan ECB 2017. gada martā bankām sniegtos norādījumus par to, kā risināt ar INA saistīto problēmu, un pasākumus, kurus ECB veikusi attiecībā uz atsevišķām bankām, gan arī rīcības plānu, kas apstiprināts ECOFIN padomes 2017. gada 11. jūlija sanāksmē, neskarot pilnvaras, kuras Parlaments īsteno attiecībā uz 1. līmeņa tiesību aktiem; norāda, ka bankām, uzraudzītājiem, regulatoriem un valstu iestādēm ir jāapvieno spēki, lai pareizi īstenotu Padomes pieņemto rīcības plānu; pieprasa, lai spriedzes testiem būtu plašs tvērums un lai tie būtu metodoloģiski piemēroti un pamatīgi; iesaka rūpīgi uzraudzīt norises nekustamā īpašuma tirgos; uzskata, ka jebkādi papildu pasākumi būtu veicami tā, lai nodrošinātu, ka ir pilnībā ievērotas Eiropas Parlamenta prerogatīvas;

USAIP

28.  atzinīgi vērtē uzlabojumus, ko ECB ir panākusi saistībā ar to vērtspapīru saraksta nodošanu atklātībai, kuru turētājs saskaņā ar ECB USAIP ir Eurosistēma, taču atzīmē, ka šī programma sniedz tiešu labumu galvenokārt lielajām korporācijām;

29.  aicina ECB arī turpmāk nodrošināt pilnīgu pārredzamību pār to, kā, ievērojot saprātīgi noteiktu laika ierobežojumu, atklātībai tiek nodota informācija par katra uzņēmuma saskaņā ar USAIP izdarīto pirkumu apjomu; aicina ECB arī publicēt visus USAIP datus vienotā, ērti lietojamā izklājlapā, jo tādējādi attiecībā uz šo programmu vieglāk varētu nodrošināt publisku pārskatatbildību; uzsver, ka jebkurā gadījumā būtu jānodrošina pilnīga pārredzamība pēc programmas beigām; turklāt aicina ECB nepieļaut nekādus konkurences izkropļojumus tirgū un tāpēc nodot atklātībai kritērijus, pēc kuriem nosaka, vai uzņēmuma obligācijas atbilst attiecīgajām prasībām, lai tās varētu iegādāties saskaņā ar USAIP; uzsver, ka obligāciju atbilstību nosaka pēc riska pārvaldības kritērijiem, nevis emitējošo uzņēmumu lieluma;

Citi problemātiski jautājumi

30.  atzīmē, ka ECB ir ES iestāde un tāpēc tai ir saistošs Parīzes nolīgums;

31.  piekrīt, ka labi funkcionējošs, daudznozaru un integrēts kapitāla tirgus palīdzētu īstenot vienotās monetārās politikas transmisiju; uzskata, ka kapitāla tirgu savienībai būtu jākļūst par galveno faktoru, kas veicina kapitāla fonda paplašināšanos Eiropas Savienībā; prasa pakāpeniski, laicīgi un pilnībā izveidot un ieviest kapitāla tirgu savienību;

32.  atzīmē, ka ECB ir pozitīvi novērtējusi Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēmas (ENAS) izveidi, kas kļuvusi par banku savienības trešo pīlāru; vērš uzmanību uz to, ka noguldījumu apdrošināšanai ir izšķiroša nozīme, lai panāktu uzticēšanos un garantētu, ka banku savienībā visi noguldījumi ir vienlīdz droši; uzsver, ka ENAS vēl vairāk varētu palīdzēt vairot un nosargāt finanšu stabilitāti; atzīst, ka riska dalīšana ir cieši jāsaista ar riska samazināšanu;

33.  ņem vērā Komisijas pārdomas par drošu Eiropas aktīvu veidošanu eurozonas banku savienībai;

34.  ņem vērā ECB Padomes 2017. gada 23. jūnijā pieņemto lēmumu par ieteikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar ko groza ECBS un ECB Statūtu 22. pantu, lai nodrošinātu juridisku pamatu, kas ļauj Eurosistēmai pildīt savu centrālās emisijas bankas pienākumu ierosinātās centrāla mijieskaita darījumu partneru uzraudzības sistēmas reformas procesā, un lai tādējādi pilnvarotu ECB regulēt tīrvērtes sistēmu (tostarp centrāla mijieskaita darījumu partneru) darbību, cenšoties efektīvi novērst riskus, kurus šīs sistēmas rada attiecībā uz maksājumu sistēmu netraucētu darbību un vienotas monetārās politikas īstenošanu; pašlaik izvērtē ieteikumu un gaida iespēju šo priekšlikumu apspriest;

Fiziskā nauda un digitālās valūtas

35.  piekrīt ECB, ka fiziskā nauda ir svarīga ka likumīgs maksāšanas līdzeklis, jo euro ir vienīgais likumīgais maksāšanas līdzeklis eurozonā, un atgādina visām eurozonas dalībvalstīm, ka mazumtirdzniecības darījumos kā likums būtu jāpieņem euro monētas un banknotes, taču tas neskar attiecīgo dalībvalstu tiesības noteikt maksimālās robežvērtības skaidras naudas darījumiem, lai cīnītos pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un terorisma un organizētās noziedzības finansēšanu; iesaka Eurosistēmai laist klajā Kārļa Lielā piemiņai veltītas banknotes, kas arī būtu likumīgs maksāšanas līdzeklis;

36.  ņem vērā, ka patlaban notiek diskusijas par tā dēvēto centrālās bankas digitālo valūtu jeb digitālo naudas bāzi, kas būtu pieejama plašam darījumu partneru lokam, tostarp mājsaimniecībām; mudina Komisiju un ECB pētīt šādas shēmas, lai uzlabotu maksājumu sistēmu publisku pieejamību, nodrošinot arī fiziskās naudas pieejamību, un izvērtēt problemātiskos jautājumus, kas varētu rasties ECB saistībā ar naudas emitēšanas monopolu; uzsver — progress virtuālo valūtu jomā nedrīkst kļūt par iemeslu tam, ka tiek ierobežoti skaidras naudas maksājumi mazumtirdzniecībā vai ka skaidra nauda tiek atcelta;

37.  uzsver, ka finanšu nozarei svarīga ir kiberdrošība; atzinīgi vērtē ECB darbu šajā jomā, cita starpā arī to, ka 2016. gada februārī ir sākusi darboties izmēģinājuma shēma, kas izveidota, lai ziņotu par būtiskiem kiberincidentiem, un sadarbību G7 struktūrā;

Pārskatatbildība un pārredzamība

38.  prasa ECB, vērtējot finansiālās palīdzības programmas izpildi, turpināt sniegt nepieciešamo atbalstu Grieķijai un arī ikvienai citai dalībvalstij; uzskata, ka šādu palīdzību — neskarot Grieķijas neatkarīgas valsts statusu, — cita starpā varētu nodrošināt, ja Grieķijas valsts obligācijas tiktu iekļautas valsts sektora aktīvu iegādes programmā (VSIP), pamatojoties uz atbilstības kritērijiem, ko piemēro visām dalībvalstīm, un ja plašāk tiktu īstenota nodrošināto obligāciju iegādes trešā programma (NOIP3), to pēc tiem pašiem atbilstības kritērijiem attiecinot arī uz Grieķijas juridiskajām personām — gan publisko, gan privāto tiesību subjektiem;

39.  aicina ECB sadarbībā ar Eiropas uzraudzības iestādēm izvērtēt visas sekas, ko rada Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES, un jebkurā brīdī būt gatavai banku un to darbības pārcelšanai uz eurozonu; uzskata, ka ir ārkārtīgi svarīgi stingrāk īstenot ārpus eurozonas veiktu euro tīrvērtes darījumu uzraudzību, tā nepieļaujot, ka uzraudzībā veidojas plaisas un rodas ar finanšu stabilitāti saistītas problēmas; sāk diskutēt par 2017. gada jūnijā komitejas līmenī iesniegto Komisijas priekšlikumu grozīt Regulu par Eiropas tirgus infrastruktūru attiecībā uz centrāla mijieskaita darījumu partneru uzraudzību, lai panāktu, ka tā kļūst stingrāka;

40.  atzīmē, ka Augsta līmeņa grupa pašu resursu jautājumos ir konstatējusi — peļņa, ko ECB gūst no naudas emisijas, varētu būt viens no jaunajiem ES budžeta pašu resursu veidiem; uzsver — lai šī peļņa kļūtu par ES pašu resursiem, būtu jāgroza ECBS un ECB Statūti un tie arī attiecīgi jāpielāgo, nodrošinot, ka ir ņemta vērā to dalībvalstu īpašā situācija, kuras eurozonai nav pievienojušās;

41.  uzskata, ka ECB neatkarības līmenim — tātad arī pārskatatbildības pakāpei — ir jāatbilst tam, cik šī iestāde ir svarīga; uzsver, ka ECB savi pienākumi un uzdevumi ir jāpilda, nodrošinot pārredzamību plašākai sabiedrībai un lielāku pārskatatbildību attiecībās ar Parlamentu; uzsver, ka ir jāiesniedz Parlamentam attiecīgo kandidātu atlases saraksti, lai Parlaments varētu pildīt pienākumus, kas tam uzticēti kā iestādei, kura piedalās ECB priekšsēdētāja, priekšsēdētāja vietnieka un citu Valdes locekļu iecelšanas procesā;

42.  norāda, ka dialogs par monetārās politikas jautājumiem ir svarīgs instruments, lai attiecībās ar Parlamentu un līdz ar to arī ar plašāku sabiedrību nodrošinātu, ka lēmumi monetārās politikas jomā tiek pieņemti pārredzami; atzinīgi vērtē to, ka ECB priekšsēdētājs un citi Valdes locekļi regulāri piedalās un īsteno viedokļu apmaiņu dialogā par monetārās politikas jautājumiem un arī citos forumos; uzskata, ka dialogu par monetārās politikas jautājumiem varētu uzlabot vēl vairāk, tādēļ to cita starpā arī reorganizējot, lai viedokļu apmaiņa ar ECB priekšsēdētāju un citiem Valdes locekļiem dialogā par monetārās politikas jautājumiem un citos forumos būtu mērķtiecīgāka, interaktīvāka un būtiskāka, vadoties pēc ieteikumiem un atsauksmēm, ko 2014. gada martā snieguši monetārās jomas eksperti, kuri strādāja Ekonomikas un monetārās komitejas uzdevumā; turklāt aicina ECB ierēdņus arī turpmāk īstenot atzinīgi vērtējamo praksi sniegt rakstiskas atbildes uz jautājumiem, kas pēc viedokļu apmaiņas ir palikuši neatrisināti;

43.  atzinīgi vērtē ECB 2016. gadā pieņemto lēmumu savā gada pārskatā publicēt atsauksmes par Parlamenta sniegto ieguldījumu un mudina ECB neatlaidīgi tiekties nodrošināt pārredzamību, lai labāk izskaidrotu pasākumus, ko tā veic monetārās politikas jomā; atgādina, ka ir prasījis ECB savu gada pārskatu papildināt ar atsevišķu sadaļu vai pielikumu, kurā būtu vispusīgi izklāstīta ECB atbildes reakcija uz Parlamenta ziņojumu par iepriekšējo gadu;

44.  prasa ECB nodrošināt savas iekšējās Revīzijas komitejas locekļu neatkarību; lai nepieļautu interešu konfliktus, mudina ECB publicēt ECB Padomes locekļu finansiālo interešu deklarācijas; mudina ECB nodrošināt, lai Ētikas komiteju nevadītu bijušais ECB priekšsēdētājs vai kāds no bijušajiem ECB Padomes locekļiem, nedz arī kāda cita persona, kura nonākusi interešu konfliktā; aicina ECB Padomi vadīties pēc ES Civildienesta noteikumiem un Rīcības kodeksa un pieprasīt saviem bijušajiem locekļiem ievērot divus gadus ilgu profesionālās atturēšanās periodu pēc tam, kad ir beidzies viņu attiecīgo pilnvaru laiks; uzsver, ka ECB Valdes locekļiem principā vajadzētu atturēties no vienlaicīgas līdzdalības forumos vai citās organizācijās, kuru sastāvā ir ECB uzraudzītu banku vadītāji, ja vien šāda līdzdalība nav saskaņā ar pasaules līmenī iedibināto praksi un ja līdz ar ECB šādos forumos vai organizācijās nepiedalās arī citas centrālās bankas, piemēram, tādas kā ASV Federālo rezervju sistēma vai Japānas Banka; uzskata, ka šādos gadījumos ECB būtu jāveic attiecīgi pasākumi, lai nepieļautu iespēju, ka ECB līdzdalība traucē tai pildīt savu uzraudzības pienākumu, un tai nebūtu jāpiedalās sarunās, kurās tiek spriests par ECB uzraudzītām bankām; ņem vērā Eiropas Ombuda 2018. gada 15. janvāra ieteikumus, kas sniegti par Eiropas Centrālās bankas priekšsēdētāja un bankas lēmumu pieņemšanas struktūru locekļu līdzdalību G30 (Starptautiskās ekonomikas un monetārās politikas konsultatīvās grupas) sastāvā;

45.  aicina ECB pieņemt skaidru un atklātu politiku attiecībā uz trauksmes cēlējiem;

46.  atzīmē, ka pagaidu darbinieku nodarbināšanas politika, ko pašlaik īsteno ECB, cita starpā paļaujoties arī uz pagaidu darba līgumu atkārtotu slēgšanu, var radīt nestabilitāti darba vidē un apdraudēt profesionālo kohēziju ECB struktūrā; ir nobažījies par gadījumiem, kuros pastāv aizdomas par draugu būšanu, un ir nobažījies arī par to, cik augsts ir ECB darbinieku neapmierinātības līmenis; atzīmē un atzinīgi vērtē ECB ierosmes, ar kurām šīs problēmas ir iecerēts risināt, cita starpā arī veidojot spēcīgāku dialogu ar personāla pārstāvjiem, un mudina ECB vēl neatlaidīgāk īstenot šos centienus; aicina ECB nodrošināt vienādu attieksmi pret visiem saviem darbiniekiem un nodrošināt viņiem visiem vienlīdzīgas iespējas, kā arī garantēt iestādē pienācīgus darba apstākļus;

47.  atzinīgi vērtē ECB pūliņus, ievērojot 2017. gada maijā panākto vienošanos par ārkārtas likviditātes palīdzību, vairot skaidrību un pārredzamību attiecībā uz to, kā tiek piešķirta ārkārtas likviditātes palīdzība un kā tiek noteikta tās cena; norāda, ka varētu ieviest vēl lielāku skaidrību par to, kā iestādes eurozonā tiek nodrošinātas ar centrālās bankas likviditāti;

48.  atzinīgi vērtē ECB praksi publicēt savus vispārēji piemērojamos lēmumus, noteikumus, ieteikumus un atzinumus, tādējādi samazinot to gadījumu skaitu, kuros prasību izpaust informāciju izņēmuma kārtā nepiemēro; prasa ECB nodrošināt vairāk pārredzamības sabiedrībai — cita starpā arī ar sabiedriskās apspriešanas palīdzību — gadījumos, kad attiecīgās informācijas publicēšana būtiski netraucē tirgu darbību;

49.  uzsver, ka ECB uzraudzības pienākumus nevajadzētu jaukt ar pienākumiem, ko ECB pilda monetārās politikas jomā, un ka neviens no šiem diviem nedrīkstētu kļūt par iemeslu tam, ka ECB nonāk interešu konfliktā, pildot kādu no saviem galvenajiem uzdevumiem;

o
o   o

50.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un ECB.

(1) OV L 83, 30.3.2010., 70. lpp. (2) OV L 139, 11.5.1998., 1. lpp. (3) https://www.ecb.europa.eu/pub/pdf/other/20170410_feedback_on_the_input_provided_by_the_european_parliament.en.pdf?384c7fc03ceda115fe0e9aa7cf378e07

Eiropas Parlamenta 2018. gada 6. februāra rezolūcija par inovācijas paātrināšanu tīras enerģijas jomā (2017/2084(INI))

P8_TA(2018)0026 A8-0005/2018

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 30. novembra paziņojumu “Paātrināt inovāciju tīras enerģijas jomā” (COM(2016)0763),

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām ietvaros pieņemto Parīzes nolīgumu, kuru Eiropas Savienība ratificēja 2016. gada 4. oktobrī,

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 15. septembra paziņojumu “Ceļā uz integrētu energotehnoloģiju stratēģisko (SET) plānu: Eiropas energosistēmas pārveides paātrināšana” (C(2015)6317),

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 25. februāra paziņojumu “Pamatstratēģija spēcīgai Enerģētikas savienībai ar tālredzīgu klimata pārmaiņu politiku” (COM(2015)0080) un Parlamenta 2015. gada 15. decembra rezolūciju par virzību uz Eiropas enerģētikas savienību(1),

–  ņemot vērā Komisijas 2011. gada 15. decembra paziņojumu “Enerģētikas ceļvedis 2050” (COM(2011)0885) un Parlamenta 2013. gada 14. marta rezolūciju par “Enerģētikas ceļvedi 2050” –– enerģija nākotnei(2),

–  ņemot vērā Komisijas 2010. gada 3. marta paziņojumu „Eiropa 2020. Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (COM(2010)2020),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 30. novembra priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Enerģētikas savienības pārvaldību (COM(2016)0759) un jo īpaši tajā paredzēto Enerģētikas savienības pētniecības, inovācijas un konkurētspējas dimensiju un 22. pantu “Integrētā ziņošana par pētniecību, inovāciju un konkurētspēju”,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulu (ES) Nr. 1291/2013, ar ko izveido Pētniecības un inovācijas pamatprogrammu „Apvārsnis 2020” (2014.–2020. gads)(3),

–  ņemot vērā Komisijas 2017. gada 18. jūlija paziņojumu “Inovācijas nostiprināšana Eiropas reģionos: stratēģijas izturētspējīgai, iekļaujošai un ilgtspējīgai izaugsmei” (COM(2017)0376),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 22. novembra paziņojumu “Eiropas topošie līderi: jaunuzņēmumu un augošo uzņēmumu atbalsta iniciatīva" (COM(2016)0733),

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas, Transporta un tūrisma komitejas un Reģionālās attīstības komitejas atzinumus (A8–0005/2018),

A.  tā kā pētniecība, izstrāde un inovācija ir atsevišķa ES Enerģētikas savienības dimensija, turklāt pētniecība, izstrāde un inovācija enerģētikas jomā būtiski veicina ES rūpniecības vadošo lomu, globālo konkurētspēju, ilgtspējīgu izaugsmi, darbvietu radīšanu, kā arī dalībvalstu un Savienības kopējo enerģētisko drošību, samazinot atkarību no enerģijas importa un veicinot visu energoavotu efektīvu un ilgtspējīgu izmantošanu;

B.  tā kā ES joprojām ir globāla līdere augstas kvalitātes mazemisiju enerģētikas inovācijās, tostarp attiecībā uz energoefektivitāti, atjaunojamiem energoresursiem un jaunām tīrajām tehnoloģijām, nodrošinot ES stabilu pamatu turpmāka progresa panākšanai tīras enerģijas pētniecībā un inovācijā, tostarp izstrādājot akumulatorus e-mobilitātei un enerģijas uzglabāšanai; tā kā vērienīga un mērķtiecīga klimata un enerģētikas politika, jo īpaši klimata un enerģētikas politikas satvars 2030. gadam un enerģētikas ceļvedis 2050. gadam, ir būtiski dzinējspēki šīs vadošās lomas sasniegšanai; tā kā šajā kontekstā Parīzes nolīgums būtiski palielināja globālo centienu vērienīguma līmeni un parakstītāju konkrētās saistības attiecībā uz klimata pārmaiņu ietekmes mazināšanu; tā kā ES arī turpmāk ir jāsaglabā savas politikas un instrumentu vērienīgums, lai raidītu pareizus investīciju signālus un nezaudētu savu globāli vadošo pozīciju tīras enerģijas pētniecības un inovācijas tirgū;

C.  tā kā ES, tostarp Eiropas rūpniecības, turpmākajai konkurētspējai ir svarīgi, lai tiktu veicinātas inovācijas energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu jomā un pētniecība un izstrāde; tā kā ES kļūs par pasaules līderi atjaunojamo energoresursu izmantošanas jomā tikai tad, ja tiks ieviestas rentablas inovācijas un īstenoti pastiprināti pētniecības un attīstības centieni šajā konkrētajā jomā; tā kā principa “energoefektivitāte pirmajā vietā” īstenošana ir jāpamato ar stingru inovācijas politiku Eiropas līmenī, jo īpaši saistībā ar sistēmu integrāciju;

D.  tā kā pilnībā funkcionējošs un konkurētspējīgs iekšējais enerģijas tirgus ar atbilstīgu tiesisko regulējumu un infrastruktūru ir būtisks, lai turpinātu stimulēt pētniecību, izstrādi un inovāciju un maksimāli palielinātu jauno un tīro tehnoloģiju ienākšanu tirgū visos ES reģionos, nodrošinot apjomradītus ietaupījumus un skaidrību attiecībā uz regulējumu un investīcijām, tādējādi ļaujot Savienībai pilnībā izmantot tehnoloģiski neitrālu enerģētikas inovāciju potenciālu, kas sekmē efektivitāti, energoavotu mazemisiju un ilgtspējīgu izmantošanu un decentralizētus ražošanas, uzglabāšanas un transporta risinājumus un tehnoloģijas;

E.  tā kā inovācijai tīras enerģijas jomā būtu jāsekmē pieejama energoapgāde Eiropas patērētājiem, samazinot enerģijas tarifus, nodrošinot lielāku kontroli pār savu enerģijas patēriņu un ražošanu un piedāvājot produktus un pakalpojumus, kas patērē mazāk enerģijas;

F.  tā kā ES un tās dalībvalstu enerģētikas politika un finansēšanas instrumenti, tostarp attiecīgās publiskās investīcijas, būtu jāveido tā, lai pilnībā izmantotu paātrinātas tehniskās attīstības tendences, un galvenokārt būtu jākoncentrējas uz pakāpenisku pāreju uz videi nekaitīgām, augsti efektīvām, mazemisiju enerģētikas sistēmām; tā kā tirgus, tehnoloģiju vai zinātniskās nenoteiktības dēļ finansējums no privātā sektora bieži ir nepietiekams vai nav pieejams; tā kā ES ir jādod stingri un saskaņoti signāli un stimuli, lai nodrošinātu investoriem nepieciešamo noteiktību un palielinātu privātās investīcijas tīras enerģijas inovācijā, pētniecībā, izstrādē un ieviešanā;

G.  tā kā inovāciju pirmkārt un galvenokārt virza inovatori un tirgus pieprasījums; tā kā Komisijai primāri vajadzētu koncentrēties uz veicinošas struktūras izveidi inovatoriem, sākot no vienkāršotas piekļuves pētniecības finansējumam un beidzot ar zināšanu pārvēršanu komerciāli dzīvotspējīgos produktos; tā kā šajā kontekstā var noderēt partnerības starp pētniekiem un attiecīgajiem rūpnieciskajiem partneriem;

H.  tā kā enerģijas subsīdijas ietekmē tirgus cenas, maskējot patiesās izmaksas enerģijai no dažādiem avotiem un patiesās izmaksas ar enerģiju saistītām tehnoloģijām, tādējādi negatīvi ietekmējot pētniecības un investīciju apstākļus tīras enerģijas inovācijai, kā arī turpmāko ieviešanu; tā kā subsīdiju izmantošana būtu pakāpeniski jāizbeidz un līdz tam laikam šai izmantošanai būtu jāaprobežojas ar pagaidu instrumentiem, kuru mērķis ir radīt vienlīdzīgus konkurences apstākļus un konkurētspējīgu tirgu, kas veicinātu jaunu, tīru tehnoloģiju ieviešanu, jo īpaši energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas jomās;

I.  tā kā enerģijas avotu, izplatīšanas tīklu un tehnoloģiju radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju aprites cikla izvērtējums (LCA) būtu jāņem vērā kā atsauce, ES līmenī izstrādājot konkrētus politikas virzienus un stimulus, kuru mērķis ir sekmēt tīrus, mazemisiju un energoefektīvus risinājumus un tehnoloģijas, tostarp izejvielu un izrakteņu ilgtspējīgu ieguvi; tā kā uzmanība būtu jāpievērš tādām tīras enerģijas inovācijām, kam ir tieša ietekme uz iedzīvotājiem un ražojošiem patērētājiem, nodrošinot viņu līdzdalību enerģētikas pārkārtošanā un padarot šo pārkārtošanu pieejamāku;

J.  tā kā ar enerģiju saistītā pētniecība un inovācija tika atzīta par prioritāru jomu 7. pamatprogrammā un programmā “Apvārsnis 2020”, bet 9. pamatprogrammā tas būtu jāturpina, ņemot vērā Savienības saistības Enerģētikas savienībā un saskaņā ar Parīzes nolīgumu, lai efektīvāk piesaistītu publisko un privāto finansējumu pētniecībai un izstrādei un lai palīdzētu mazināt investīciju riskus visperspektīvākajai inovācijai tīras enerģijas jomā, jo īpaši energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas jomā;

K.  tā kā transporta nozarei, kuras energopatēriņš ir trešdaļa no ES energopatēriņa, ir milzīgs energoefektivitātes un oglekļa emisiju samazināšanas potenciāls un tāpēc tai vajadzētu būt nozīmīgai lomai pārejā uz jauniem enerģijas risinājumiem un uz mazoglekļa sabiedrību,

1.  atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu, ar ko izveido satvaru, lai paātrinātu ES inovāciju tīras enerģijas jomā; uzsver, ka enerģijas inovācijai nepieciešams regulatīvais un finansēšanas satvars, kas saskaņots ar ES Enerģētikas ceļvedi 2050. gadam un saistībām saskaņā ar Parīzes nolīgumu un kas veicina visu energoavotu efektīvu un ilgtspējīgu izmantošanu, tādējādi panākot enerģijas ietaupījumus un plašākus ieguvumus, tostarp tādās jomās kā veselība, drošība un gaisa un ūdens kvalitāte, vienlaikus nodrošinot Savienības rūpniecības konkurētspēju, energoapgādes drošību un atbilstību ES līgumā noteiktajiem pienākumiem, kā arī vispusīgu atbildi vides problēmām; atzīst, ka satvars ES tīras enerģijas inovācijas paātrināšanai ir neatņemama daļa no plašāka tiesību aktu priekšlikumu kopuma, kas norādīts paketē “Tīra enerģija visiem Eiropas iedzīvotājiem”, un tāpēc tam būtu jāpastiprina tās dažādi elementi, Savienības saistības saskaņā ar Parīzes nolīgumu un plašāki Enerģētikas savienības tiesību akti un principi, jo īpaši tie, kas iekļauti 2030. gada klimata un enerģētikas politikas satvarā un 2050. gada ceļvedī, vienlaikus ievērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 191. un 194. panta noteikumus;

2.  atzīst, ka sekmīga enerģētikas inovāciju ieviešana ir daudzdimensionāls uzdevums, kas ietver gan piedāvājuma, gan pieprasījuma puses vērtības ķēdes, cilvēkkapitālu, tirgus dinamiku, regulējumu, inovāciju un rūpniecības politikas jautājumus; uzsver, ka šā uzdevuma īstenošanā ir jāiesaistās iedzīvotājiem — gan patērētājiem, gan ražojošiem patērētājiem —, kā arī plašam ieinteresēto personu lokam, tostarp akadēmiskajām aprindām, pētniecības un tehnoloģiju organizācijām (RTO), MVU, jaunuzņēmumiem, enerģētikas un būvniecības uzņēmumiem, mobilitātes nodrošinātājiem, pakalpojumu sniedzējiem, iekārtu ražotājiem, IT un telekomunikāciju uzņēmumiem, finanšu iestādēm, Savienībai, valstu, reģionālajām un vietējām iestādēm, atjaunojamās enerģijas kopienām, NVO, izglītotājiem un sabiedriskās domas veidotājiem; uzsver tādu jaunu uzņēmējdarbības modeļu vērtību, kuri izmanto inovatīvas digitālās tehnoloģijas, lai cita starpā optimizētu tīras enerģijas pašražošanu, uzglabāšanu, apmaiņu un pašpatēriņu uz vietas un palielinātu piekļuvi atjaunojamiem energoresursiem, jo īpaši mājsaimniecībām, kuras skar enerģētiskā nabadzība;

3.  uzskata, ka, lai īstenotu izmaksefektīvu enerģētisko pāreju uz videi draudzīgām, uz patērētājiem orientētām un lielākā mērā digitalizētām un decentralizētām sistēmām ar aktīviem ražojošajiem patērētājiem un ražojošo patērētāju kopienām, ir jāveic pētniecība un jāizvērš inovācija visās energosistēmas nozarēs, tostarp jāīsteno ar konkrētām tehnoloģijām nesaistīti un sistēmiski risinājumi, citstarp tādi, kas palielina efektivitāti un decentralizētu enerģijas ražošanu; atzīst, ka šī pāreja sekmē jaunus organizatoriskos modeļus, jo īpaši enerģijas ražošanā, pārvadē, sadalē un uzglabāšanā, elektromobilitātē, darījumdarbībā un vajadzību pārvaldībā, kā arī pakalpojumu sniegšanā; atzīst, ka ir nepieciešami kopēji standarti, lai veicinātu savienotu un digitalizētu energosistēmu; uzsver, ka ilgtspējīgiem liela mēroga izmēģinājuma projektiem, tostarp kopienās īstenotiem, var būt nozīmīga loma sistēmiskas inovācijas enerģētikas jomā īstenošanā;

4.  atgādina, ka ES pētniecības un inovācijas politikā energoefektivitātei vajadzētu būt transversālai un horizontālai prioritātei, ko piemēro visām nozarēm un kas attiecas ne tikai uz projektiem, kuri ir saistīti ar enerģiju, un kas sistemātiski veicina un stimulē energoefektīvāku procesu, pakalpojumu un preču radīšanu, īstenojot principu “energoefektivitāte pirmajā vietā” visā enerģijas ķēdē, tostarp enerģijas ražošanā, pārvadē, sadalē un galapatēriņā;

5.  atzīst, ka ir svarīgi turpināt Eiropas enerģijas tirgu liberalizāciju, jo īpaši likvidējot šķēršļus brīvai cenu veidošanai un pakāpeniski izbeidzot piešķirt enerģijas subsīdijas, lai veicinātu turpmāku inovāciju un tādu jaunu tehnoloģiju izmantošanu, kuras novedīs pie ilgtspējīgākas enerģijas izmantošanas un kas veicinās atjaunojamās enerģijas lielāku piedāvājumu, radīs vienlīdzīgus konkurences apstākļus un konkurētspējīgu tirgu, kas spēj enerģijas patērētājiem, ražojošajiem patērētājiem, kopienām un uzņēmumiem nodrošināt labākus nosacījumus;

ES darbību saskaņotība

6.  konstatē, ka tīras enerģijas pētniecība, izstrāde un inovācija lielā mērā ir atkarīga no stabila tirgus un no tiesiskā regulējuma paredzamības un noteiktības, kam nepieciešams vērienīgs un izpildāms ilgtermiņa politikas redzējums, tostarp ar enerģētiku un klimatu saistīti mērķi un saistības, pastāvīgi mērķtiecīgi stimuli un ilgtermiņa pašu kapitāls, lai radītu vienlīdzīgus konkurences apstākļus tehnoloģijām, tādējādi veicinot inovāciju, atvieglojot energoapgādi, samazinot šķēršļus ienākšanai tirgū un atvieglojot tīras enerģijas inovāciju, lai sasniegtu kritisko masu, kas nepieciešama ieviešanai tirgū; atzinīgi un kā veicināmu vērtē pievēršanos galvenajām tehnoloģijām, kā apstiprināts energotehnoloģiju stratēģiskajā plānā (SET plānā) un Komisijas paziņojumā; atkārtoti uzsver LESD 194. panta noteikumus un norāda, ka tie ir jāatspoguļo politikā un finanšu instrumentos, kas atbalsta inovāciju tīras enerģijas jomā; tomēr uzsver, ka lielāku prioritāti nepieciešams piešķirt transversālai, starpnozaru un sistēmiskai inovācijai enerģētikas jomā, kā arī izglītības un uzņēmējdarbības sekmēšanai, jo inovāciju virza ne tikai tehnoloģijas; uzsver, ka šajā sistemātiskajā pieejā vajadzētu efektīvi integrēt dažādus pieejamos vai izstrādē esošos risinājumus, jo īpaši attiecībā uz energoefektivitāti un atjaunojamo energoresursu integrāciju; prasa Eiropas tehnoloģiju un inovāciju platformas izmantot, lai palīdzētu konstatēt perspektīvas tīras enerģijas inovācijas, kurām būtu vērts sniegt mērķtiecīgu atbalstu;

7.  mudina Komisiju, dalībvalstis un attiecīgos gadījumos reģionus ieviest mehānismus, kuri ļautu saskaņot ES, valstu un reģionālās pētniecības un enerģētikas inovāciju programmas, lai sekmētu sinerģijas un izvairītos no dublēšanās, tādējādi nodrošinot visefektīvāko izmantošanu dalībvalstīs pieejamajiem resursiem un infrastruktūrai, kā arī energoavotiem, ar nolūku maksimizēt jaunu tehnoloģiju un inovāciju iekļūšanu tirgū un veicinātu jaunus uzņēmējdarbības modeļus visā ES; uzskata, ka attiecīgās informācijas iekļaušana integrētos valstu enerģētikas un klimata plānos varētu veicināt šo mērķi; šajā kontekstā uzsver to, cik svarīgi ir veicināt paraugprakses un informācijas apmaiņu, kā arī racionalizējot noteikumus par dalību enerģētikas inovāciju programmās visām organizācijām, uzņēmumiem, universitātēm un institūtiem gan no ES, gan no trešām valstīm;

8.  atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos arī turpmāk no programmas “Apvārsnis 2020” un Eiropas Pētniecības padomes finansēt fundamentālos pētījumus; uzsver, ka ir vēl vairāk jāpastiprina kopīgo pētījumu finansējums, kas tiek piešķirts enerģētikas nozarei ar mērķi risināt programmā “Apvārsnis 2020” noteiktās sabiedrības problēmas, un ir arī jāracionalizē enerģijas inovācijas citu sabiedrības problēmu risināšanā; pieņem zināšanai Komisijas priekšlikumu stiprināt tirgu veidojošas inovācijas, papildus jaunuzņēmumu un augošo uzņēmumu iniciatīvai nodibinot Eiropas Inovācijas padomi, lai sekmētu tādu progresīvu inovāciju radīšanu, kuras spētu aptvert un radīt jaunus tirgus; uzskata, ka tirgū balstītu finanšu instrumentu (piemēram, aizdevumu un kapitāla) izveidei nevajadzētu kaitēt dotāciju finansējumam, kas bezpeļņas un sabiedriskajiem dalībniekiem, piemēram, akadēmiskajām aprindām, universitātēm un pilsoniskajai sabiedrībai, ļauj piedalīties augstvērtīgos transnacionālos Eiropas projektos;

9.  joprojām pauž bažas par pastāvošo finanšu instrumentu lielo skaitu un sarežģītību un uzsver, ka ir jāpanāk labāka saskaņotība starp attiecīgajiem fondiem, tostarp struktūrfondiem, kas paredzēti tīras enerģijas projektiem, un jāpadara saprotamāki pašreizējie finansēšanas instrumenti ES un dalībvalstu līmenī; aicina Komisiju izstrādāt dažādu finansēšanas instrumentu plānu visos vērtības ķēdes posmos un uzskata, ka būtu jānovērtē iespēja apvienot dažādus instrumentus, vienlaikus raugoties, lai netiek apdraudēta to savstarpējā papildināmība; turklāt uzskata, ka dažās dalībvalstīs trūkst spēju izstrādāt atbalsta pasākumus ar enerģiju saistītai inovācijai, jo īpaši valsts finansiālā atbalsta shēmās, un šajā sakarā aicina Komisiju vēl vairāk stiprināt šīs spējas, vienlaikus nodrošinot saskaņotu un vienkāršotu ES finansēšanas sistēmu tīras enerģijas inovācijai;

10.  aicina Komisiju novērtēt savu ar enerģētiku saistīto finanšu instrumentu un fondu darbības rezultātus un sniegt paātrinātu atbildi, lai uzlabotu instrumentus, ja ir konstatētas konkrētas problēmas, neatbilstība vai uzlabojumu nepieciešamība, un pielāgot minētos instrumentus un fondus jaunajiem ES enerģētikas mērķiem;

11.  aicina Komisiju Eiropas Savienības rūpniecības politikas ietvaros ierosināt mērķtiecīgu, ilgtermiņa un tehnoloģiski neitrālu enerģijas dimensiju, kas pamatotos uz augstu energoefektivitāti, turpmāku tirgus liberalizāciju un lielāku pārredzamību, lai palīdzētu izvairīties no investīcijām balasta aktīvos; uzsver, ka šai dimensijai vajadzētu būt neatņemamai daļai no Savienības rūpniecības politikas stratēģijas un rīcības plāna; uzsver inovatīvu procesu un tehnoloģiju lomu emisiju rezultātu uzlabošanā energoietilpīgās nozarēs; aicina Komisiju energoefektivitāti un resursu efektivitāti izvirzīt pētniecības un inovācijas priekšplānā un mudina dalībvalstis no ETS izsoles ieņēmumiem veikt pamatotas investīcijas energoefektivitātē un ilgtspējīgās mazoglekļa tehnoloģijās; uzsver Inovācijas fonda izveidošanu, lai atbalstītu mazoglekļa tehnoloģiju un procesu inovāciju ETS IV posmā; uzskata, ka ir svarīgi veicināt atvērtas inovācijas sistēmu, kurā rūpniecība un uzņēmumi apkopo savu atšķirīgo pieredzi un kopā izstrādā kvalitatīvus un ilgtspējīgus risinājumus; atzīst Tīras enerģijas rūpnieciskās konkurētspējas foruma lomu būtisku enerģētikas inovāciju ieviešanā, tostarp fotoelementu un vēja enerģijas nozarēs, bet iespējams cita starpā arī attiecībā uz glabāšanas risinājumiem, oglekļa uztveršanu un uzglabāšanu un enerģiju ražojošiem bioprocesiem; atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos un atbalstu nozares virzītām iniciatīvām, lai veicinātu ES vadošo lomu globālā mērogā attiecībā uz tīru enerģiju un mazemisiju tehnoloģiju risinājumiem;

12.  atgādina, ka saules fotoelementu nozarei jābūt Eiropas rūpniecības politikas centrā, lai apmierinātu augošā globālā tirgus pieprasījumu, ņemot vērā to, ka lielākā daļa saules fotoelementu un moduļu mūsdienās tiek ražoti ārpus Eiropas Savienības, galvenokārt Ķīnā; uzsver, ka ES ir jābūt pilnībā integrētai jaunajā investīciju ciklā, lai saglabātu vadošo pozīciju pētniecībā un izstrādē attiecībā uz fotoelementu ražošanas iekārtām, kā arī dažiem citiem segmentiem, piemēram, invertoriem, izejvielām, ēkās integrētiem fotoelementiem, ekspluatāciju, apkopi un sistēmu līdzsvarošanu; turklāt uzsver, ka ir jāsaglabā sava zinātība par sistēmu integrāciju, piemēram, neliela apmēra fotoelementu risinājumiem jaunattīstības valstīm;

13.  mudina Komisiju un dalībvalstis enerģētikas nozarē un citās saistītās nozarēs pastiprināt centienus atbalstīt inovāciju attiecībā uz ilgtspējīgu izejvielu ieguvi, uzlabotu produktu konstrukciju, otrreizēju pārstrādi, atkārtotu izmantošanu un esošo metālu un materiālu kaskādes veida izmantošanu aprites ekonomikas un energotaupības kontekstā;

14.  atzīst saikni starp digitalizāciju, IT un pētniecību un inovāciju enerģētikas jomā, jo īpaši attiecībā uz uzlabotu datu vākšanu, savietojamību, saistīto datu drošību un privātuma garantijām; uzskata, ka sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijām, piemēram, blokķēdes sistēmai, var būt sava loma ar enerģiju saistītu procesu efektivitātes uzlabošanā un attiecībā uz to, lai veicinātu iedzīvotāju iesaisti enerģētikas sistēmas pārveidošanā, tostarp izmantojot enerģijas vienādranga tirdzniecību; aicina Komisiju šajā sakarā atbalstīt šo iniciatīvu, uzlabot tās tiesisko regulējumu un nodrošināt saskaņotību starp saistītiem aspektiem Enerģētikas savienībā, digitālajā vienotajā tirgū, kiberdrošības stratēģijās un Eiropas datu aizsardzības regulējumā, lai nostiprinātu Savienības spēju būt šīs jaunās tendences priekšplānā;

15.  aicina Komisiju izveidot īpašu starpdienestu grupu, kuras uzdevums cita starpā būtu:

16.  uzsver, ka publiskais iepirkums var būt inovācijas virzītājspēks, kā arī veicināt ilgtspējīgāku izaugsmi, kas ir atzīts arī ilgtspējīgas attīstības mērķos; norāda, ka ilgtspējīgu produktu, pakalpojumu un publisku būvdarbu izvēle ir svarīga un var izveidot pirmtirgus vai jaunus tirgus inovatīviem produktiem; atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu jaunuzņēmumu un augošo uzņēmumu iniciatīvas ietvaros, ar kuru ieviesīs pasākumus saistībā ar ES iepirkumu, lai cita starpā mudinātu dalībvalstis izvirzīt vērienīgus inovāciju iepirkuma mērķus; turklāt uzsver, ka vietējām un reģionālām iestādēm var būt svarīga loma, rādot labu piemēru, kā arī apmainoties ar paraugpraksi forumos, piemēram, Pilsētas mēru paktā;

17.  mudina Komisiju ietekmes novērtējumos stiprināt konkurētspējas pārbaudes inovācijas spēju aspektu un visos jaunajos enerģētikas politikas priekšlikumos un spēkā esošo tiesību aktu pārskatīšanā ņemt vērā pētniecības un inovācijas spējas, neapdraudot tiesību aktu efektivitāti;

18.  prasa Komisijai nodrošināt, ka tās darbs pie inovācijas, no vienas puses, un standarti un sadarbspēja, no otras puses, ir pilnīgi saskaņoti, lai ES ieņemtu vadošo lomu pasaulē attiecībā uz standartu noteikšanu tīras enerģijas un lietu interneta integrētajās nozarēs; šajā kontekstā kā paraugu atzinīgi vērtē jaunā Eiropas viedierīču standarta (SAREF) izstrādi, kas varētu izveidot jaunu ES balstītu atsauces valodu attiecībā uz datiem, kas ir saistīti ar enerģētiku, ļaujot mājsaimniecības ierīcēm apmainīties ar informāciju ar jebkuru enerģijas pārvaldības sistēmu;

19.  atgādina, ka enerģētikas inovācijas politikai ir jābūt saskaņotai ar ES apņemšanos saglabāt un pastiprināt CO2 piesaistītājus, vienlaikus saglabājot bioloģisko daudzveidību, jo īpaši mežos, uz sauszemes un jūrās;

20.  mudina attiecīgās dalībvalstis sniegt pienācīgu ieguldījumu, lai sasniegtu mērķi pētniecībai un izstrādei novirzīt 3 % no ES IKP; norāda, ka kopējais palielinājums līdz 3 % līmenim Eiropas pētniecībai un inovācijai papildus nodrošinātu vairāk nekā EUR 100 miljardus gadā; atgādina, ka divas trešdaļas no finansējuma pētniecībai un izstrādei ir paredzēts piesaistīt no privātā sektora;

Ilgtermiņa finansēšanas noteiktība

21.  atkārtoti aicina palielināt 9. pamatprogrammai paredzēto kopējo budžetu vismaz līdz EUR 120 miljardiem un mudina Komisiju 9. pamatprogrammā ar ilgtspējīgiem mazemisiju enerģētikas projektiem saistīta finansējuma īpatsvaru palielināt vismaz par 50 % salīdzinājumā ar attiecīgo „Apvārsnis 2020” līmeni, lai nodrošinātu pietiekamu finansējumu ES enerģētikas pārkārtošanai un efektīvi īstenotu Enerģētikas savienību; jo īpaši prasa pastiprināt 9. pamatprogrammas finanšu resursus, lai stimulētu progresu un tirgus izveides inovāciju, ko veic jo īpaši MVU un jaunuzņēmumi; uzsver, ka liela nozīme ir spēcīgiem izcilības kritērijiem, lai ES kļūtu par globālu centru inovācijai, pētniecībai un vadošajām tehnoloģijām, tostarp fundamentālajai pētniecībai; norāda uz pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” starpposma novērtējuma rezultātiem, kas liecina, ka 2017. gada 1. janvārī programma bija zem paredzētā līmeņa attiecībā uz izdevumiem saistībā ar klimata pārmaiņām un ilgtspējību; atzinīgi vērtē pamatprogrammas „Apvārsnis 2020” finansējuma palielināšanu “Sabiedrības problēmu risināšanai” 2018. gada budžetā, tomēr joprojām pauž lielas bažas par samazinājumu enerģētikas projektiem saskaņā ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu, ko uzskata par nesaderīgu ar Enerģētikas savienības mērķiem;

22.  atkārtoti uzsver, ka ir jāuzlabo Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF) finansēto investīciju kvalitāte un īpaši jākoncentrējas uz labāka ģeogrāfiskā sadalījuma stimulēšanu, ņemot vērā pašreizējo līdzsvara trūkumu ESIF ģeogrāfiskajā pārklājumā un mazāk attīstītu un pārejas posmā esošu reģionu īpašās vajadzības; atzīst, ka ir jāsadarbojas ar valstu attīstību veicinošajām investīciju bankām, investīciju platformām un tiesīgajiem finanšu starpniekiem, iespējams, tiem deleģējot ES garantijas izmantošanu; prasa būtiski pastiprināt Eiropas Investīciju konsultāciju centra lomu un spējas, jo īpaši nodrošinot vietējo klātbūtni un proaktīvu lomu projektu sagatavošanā;

23.  uzskata, ka 9. pamatprogrammā būtu jāatbalsta tādas iniciatīvas kā “100 % atjaunojamās enerģijas pilsētas”, iesaistot pilsētu un vietējās pārvaldes iestādes ar mērķi ievērojami palielināt atjaunojamās enerģijas iespējas pilsētu elektroapgādē, mobilitātē, siltumapgādē un aukstumapgādē, izmantojot inovāciju projektus, kas potenciāli varētu ietvert viedtīklus, enerģijas sistēmas pārvaldību, darbības nozaru sasaistes nodrošināšanai, elektrotransportlīdzekļu izmantošanas veicināšanu utt.;

24.  atzīst SET plāna, zināšanu un inovācijas kopienas (ZIK) InnoEnergy un attiecīgo kopīgo tehnoloģiju iniciatīvu lomu enerģētikas inovācijas veicināšanā; uzsver, ka šīs dažādās sistēmas ir labāk jāsavieno ar cita starpā InnovFin iniciatīvu, ESIF un ierosināto Paneiropas Riska kapitāla fondu fonda programmu, tādējādi īstenojot saskaņotu un mērķtiecīgu investīciju stratēģiju tīras enerģijas inovāciju jomā, kas palīdzētu agrīna posma projektiem, jaunuzņēmumiem un MVU efektīvi pārvarēt tā dēvēto “nāves ieleju” un sasniegt tirgus gatavības līmeni, kas vajadzīgs globāliem panākumiem; uzskata, ka efektīvi stimuli investīcijām enerģētikas inovācijā, izmantojot valsts investīciju fondus un pensiju fondus, varētu būtiski ietekmēt nepieciešamā pašu kapitāla piesaisti;

25.   atgādina, ka pirmie jauna veida projekti (FOAK) ir ļoti riskanti un kapitāls un aizdevumi tiek nodrošināti daudz zemākā līmenī, nekā finansējot pārbaudītas mazoglekļa tehnoloģijas; šajā nolūkā aicina Komisiju likvidēt atlikušos regulatīvos šķēršļus un ierosināt SET-FOAK kapitāla fonda izveidi;

26.  konstatē, ka Eiropas Inovācijas padome (EIP) varētu palīdzēt agrīnā attīstības posmā esošiem uzņēmumiem atrast finansējumu, un ierosina tai uzņemties lomu koordinēt dažādus virzienus saskaņotā investīciju stratēģijā tīras enerģijas inovāciju jomā; prasa sniegt vairāk informācijas par EIP struktūru un saskaņotību ar spēkā esošajiem inovācijas atbalsta instrumentiem;

27.  uzskata, ka iedzīvotāju virzītai enerģētikas inovācijai nepieciešams samazināt šķēršļus iekļūšanai tirgū un ka tā paver neizmantotas iespējas inovāciju finansēšanai; aicina Komisiju izpētīt efektīvus veidus enerģētikas inovācijas veicināšanai, izmantojot citstarp kolektīvo finansēšanu, un apsvērt iespēju izveidot enerģētikas inovācijas kolektīvās finansēšanas pašu kapitāla fondu; uzskata, ka jauniem un daudzveidīgiem finansēšanas veidiem vajadzētu papildināt jau esošos veidus;

28.  uzsver, ka ir svarīgi veicināt viedtīklu tehnoloģiju, kā arī veicināt un integrēt augšupēju decentralizētu elektroenerģijas ražošanu, tostarp izmantojot kopas un kooperatīvās shēmas; aicina Komisiju atbalstīt šīs tīras enerģijas inovācijas jomas ar finanšu mehānismiem, tostarp tādiem, kas mazinātu risku privātajām investīcijām un mazinātu slogu publiskajām investīcijām energosistēmu modernizācijā; turklāt atzinīgi vērtē Komisijas nodomu palielināt stimulēšanas balvu izmantošanu kā vērtīgu instrumentu augšupēju nozīmīgu inovāciju veicināšanai;

29.  uzsver — lai veicinātu augšupēju pieeju inovācijai, būtu jāsekmē maza mēroga izmantošanas veidi (piemēram, NegaWatt, ražošana uz vietas un vietēja uzglabāšana) un to apvienošana un apkopošana, lai piesaistītu vairāk investīciju un palielinātu pieejamību, īpašu uzmanību pievēršot mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem vai daudzdzīvokļu ēkām;

ES vadošā loma pasaulē

30.  atgādina Parīzes nolīguma mērķus attiecībā uz to, lai veicinātu globālos centienus paātrināt inovāciju tīras enerģijas jomā; uzsver nepieciešamību turpināt finansēt pētījumus un datu vākšanu par klimata pārmaiņām; aicina Komisiju atbilstīgi ilgtspējīgas attīstības mērķiem (IAM) izpētīt dažādas iespējas palīdzēt jaunattīstības valstīm un jaunajām tirgus ekonomikas valstīm enerģētikas pārkārtošanā, izmantojot cita starpā spēju veidošanas pasākumus, palīdzot samazināt kapitāla izmaksas atjaunojamo energoresursu un energoefektivitātes projektiem, veicinot iespējamu tehnoloģiju nodošanu un sniedzot risinājumus viedo pilsētu attīstībai, kā arī attālām un lauku kopienām, tādējādi stiprinot enerģijas inovāciju ekosistēmas jaunattīstības valstīs un palīdzot tām gūt rezultātus Parīzes nolīguma saistību īstenošanā; šajā sakarā atzinīgi vērtē nesen izveidoto Eiropas Fondu ilgtspējīgai attīstībai;

31.  aicina Komisiju izmantot visas iespējas, ko sniedz Inovācijas misijas iniciatīva, lai tās locekļi varētu ievērot un izpildīt savu apņemšanos dubultot ikgadējos izdevumus tīras enerģijas pētniecībai un izstrādei 2015.–2020. gada laikposmā; uzsver, ka ir svarīgi meklēt sinerģijas ar citām globālām iniciatīvām, piemēram, cita starpā ar “Breakthrough Energy Coalition” un globālajiem kapitāla un investīciju fondiem; šajā sakarā atzinīgi vērtē Savienības vadošo lomu attiecībā uz saules gaismas pārveidošanas inovācijas uzdevumu un pieejamas ēku siltumapgādes un aukstumapgādes inovācijas uzdevumu; šajā kontekstā prasa izpētīt iespēju koordinēt darba dalīšanu enerģētikas inovāciju jomā globālā mērogā;

32.  aicina Komisiju izstrādāt visaptverošu stratēģiju ilgtspējīgas tīras enerģijas tehnoloģiju eksportam un sistēmiskus risinājumus, tostarp īpašu atbalsta mehānismu un mērķtiecīgu palīdzību, ko sniegtu ES delegācijas trešās valstīs; šajā sakarībā uzsver ieguldījumu, ko šīs stratēģijas īstenošanā var dot padziļinātas un visaptverošas brīvās tirdzniecības zonas (DCFTA);

33.  aicina Komisiju un dalībvalstis rūpīgi izvērtēt patentu reģistrācijas procedūras un pieprasa likvidēt nevajadzīgu administratīvo slogu, kas palēnina novatorisku produktu ienākšanu tirgū un ietekmē ES vadošo lomu pārejā uz tīru enerģiju;

Iedzīvotāju virzīta inovācija enerģētikas jomā

34.  uzskata, ka — lai paātrinātu inovāciju tīras enerģijas jomā, Eiropas iedzīvotājiem ir jāmaina domāšana, no vienkāršas informētības par enerģētikas jautājumiem virzoties uz dziļāku izpratni par nepieciešamajām izmaiņām uzvedībā, jo īpaši attiecībā uz enerģijas ietaupījumiem un jauniem ražošanas patēriņa modeļiem, kas vajadzīgi aktuālo problēmu risināšanai saistībā ar ilgtspējīgu izaugsmi, un lai visās jomās varētu izmantot digitālās revolūcijas un inovācijas sniegtās priekšrocības un galu galā sekmīgi īstenot enerģētikas pārkārtošanu; norāda, ka inovācija var veicināt iedzīvotāju aktīvāku iesaisti enerģijas ražošanā, tostarp iepludinot tīklā pašražoto elektroenerģiju, kā arī dot ieguldījumu enerģijas efektīvākā izmantošanā, samazinot patēriņu mājsaimniecību līmenī un tādējādi samazinot emisijas un rēķinus;

35.  uzsver, ka ir jāstiprina Eiropas zināšanu bāze un jāmazina sadrumstalotība, veicinot izcilību zinātnē un izglītībā, lai izveidotu pētniecības centrus, kuri ir akadēmiski izcili starptautiskā mērogā; uzsver, ka ir jāizstrādā stratēģija, kas Eiropai nodrošinātu talantīgu ārvalstu speciālistu piesaisti, vienlaikus saglabājot saikni ar talantīgākajiem Eiropas speciālistiem, kuri dzīvo ārzemēs; atzīst, ka kvalificēts darbaspēks nodrošina Eiropai lielas priekšrocības un ir galvenais dzinulis ieguldījumiem pētniecībā, izstrādē un inovācijā;

36.  atzīst, ka ir būtiski nodrošināt Eiropas iedzīvotāju un kopienu pilnīgi demokrātisku iesaisti, kas ir svarīgs noteikums sekmīgai enerģētikas pārkārtošanai; tāpat uzsver, ka šādas pārveides efektīvai īstenošanai ir nepieciešama atklātība, pārredzamība un vienlīdzīgi konkurences apstākļi un ka tā jābalsta uz godīgu konkurenci;

37.  uzskata, ka inovācijai tīras enerģijas un energoefektivitātes jomā ir potenciāls radīt jaunas un labākas darbvietas; uzskata — lai pārvaldītu sekmīgu pāreju uz ilgtspējīgu dekarbonizētu ekonomiku, ir jānodrošina, ka darba tirgi var pienācīgi reaģēt uz novatorisku tīras enerģijas sistēmu jaunajām prasībām;

38.  aicina Komisiju savās pētniecības un izstrādes iniciatīvās lielāku uzmanību pievērst saiknei starp inovāciju energosistēmās un jauniem profesionālās darbības virzieniem, izglītības vajadzībām, darbvietām un apmācības prasībām;

39.  atzīst nepieciešamību pēc sistēmiskas izglītības un iesaistīšanas sistēmām, kas izstrādātas, lai ļautu sabiedrībai pilnībā iesaistīties enerģētikas sistēmas pārveidošanā un ļautu visu vecumu Eiropas iedzīvotājiem no informētības un izpratnes pakāpeniski pāriet uz aktīvu līdzdalību un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu; aicina Komisiju, dalībvalstis, vietējās iestādes un privāto sektoru veicināt patērētāju informētu izvēli un iedzīvotāju iesaistīšanos ar enerģiju saistītos pasākumos, cita starpā izmantojot izpratnes veicināšanas kampaņas, visaptverošu un pieejamu informāciju par patērētās enerģijas rēķiniem un cenu salīdzināšanas instrumentiem, sekmējot pašražošanu, pieprasījumreakciju un sadarbīgas koplietošanas shēmas, līdzdalības budžetus un kolektīvo finansēšanu ar enerģiju saistītiem ieguldījumiem, nodokļu un ieguldījumu atvieglojumus, kā arī tehnoloģiskus risinājumus un jauninājumus; aicina Komisiju, dalībvalstis un attiecīgās iestādes apzināt paraugpraksi, kas palīdz novērst mājsaimniecību enerģētisko nabadzību;

40.  uzskata, ka reģioniem un pilsētām ir izšķiroša nozīme ilgtspējīgu enerģijas modeļu nostiprināšanā; atzīst, ka reģioniem un pilsētām ir svarīga loma, sekmējot atbildības uzņemšanos par enerģētikas pārkārtošanu un palīdzot inovācijas klimata politikas un enerģētikas jomā attīstīt „no apakšas uz augšu”; norāda, ka reģioni un pilsētu teritorijas ir vispiemērotākās, kur pārbaudīt un īstenot integrētus risinājumus, iesaistot šajā procesā iedzīvotājus; šajā saistībā uzsver, ka liela nozīme ir Pilsētu mēru paktam, jo tas tiecas sekmēt globālu paraugprakses apmaiņu un nodrošināt resursu un ieguldījumu apvienošanu; norāda, ka arī lauku reģionos ir nepieciešamas inovācijas, kas var risināt tādas problēmas kā nošķirtība vai demogrāfiskās pārmaiņas, kā arī tur jāsniedz jauni pakalpojumi;

41.  mudina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt reģionālās un vietējās iestādes, tām veicot koordinētus pasākumus, lai stimulētu enerģētikas inovāciju vietējā un reģionu līmenī ar mērķi izstrādāt saskaņotas stratēģijas; uzsver, ka enerģētikas pārkārtošana radikāli ietekmēs nodarbinātību dažos Eiropas Savienības reģionos, un šajā kontekstā uzsver, ka īpaša uzmanība būtu jāpievērš reģioniem, kas saskaras ar tādām problēmām kā pakāpeniska enerģijas ražošanas ierobežošana no lignīta, akmeņoglēm un cita veida cietā fosilā kurināmā, kā arī tā ietekmēs ieguves rūpniecību, reaģējot uz kādu dalībvalsts, vietējo iestāžu vai nozares lēmumu vai uz citiem apstākļiem; uzsver, ka ir jāpalīdz šiem reģioniem izstrādāt iekļaujošas, vietējas un taisnīgas pārkārtošanas stratēģijas un jānovērš ietekme uz sabiedrību, ekonomiku un vidi, kā arī jāpārveido attiecīgās teritorijas; norāda uz finanšu iespējām sniegt šādu atbalstu, daļēji izmantojot emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas izsolēs gūtos ieņēmumus, kā arī Modernizācijas fondu, kas jāizveido laikposmam no 2021. līdz 2030. gadam; uzskata, ka iekļaujošos ieinteresēto personu procesos būtu jāparedz, kā labāk piesaistīt alternatīvus novatoriskus uzņēmumus, jaunuzņēmumus un nozares ar mērķi izveidot ilgtspējīgu reģionālo ekonomiku, palielinot cilvēku pašcieņu un palīdzot elektroenerģijas ražošanas jaudu aizstāt ar atjaunojamajiem energoresursiem vai energoefektivitātes risinājumiem; prasa, lai pētniecības un inovācijas politika būtu vērsta uz attiecīgo reģionu atdzīvināšanu, nodrošinot ilgtspējīgu nodarbinātību un izaugsmes iespējas, jo īpaši tad, ja atteikšanās no lignīta, ogļu vai cita veida cietā fosilā kurināmā izmantošanas enerģijas ražošanā ir saistīta ar kalnrūpniecības darbībām;

42.  aicina Komisiju palīdzēt vietējām un reģionālajām iestādēm iegūt plašākas pilnvaras īstenot ar tīru enerģijas saistītas inovācijas, piemēram, viedās pilsētas, e-mobilitāti un viedtīklus, kā arī attiecībā uz atjaunojamo enerģijas veidu ienākšanu tirgū atkarībā no to gatavības līmeņa, un palīdzēt šīm iestādēm risinātu problēmas, ar ko tās saskaras enerģētikas pārkārtošanas procesā, piemēram, iedzīvotāju iesaisti; mudina apmainīties ar paraugpraksi, apvienot ieguldījumus, labāk izvērtēt izredzes projektu īstenošanā piesaistīt banku finansējumu un izstrādāt finansēšanas stratēģijas, piemēram, ekonomisko pamatojumu, kā arī izmantot publisko iepirkumu un aizdevumus;

43.  uzskata, ka transporta nozarei ir milzīgs potenciāls un tai vajadzētu ieņemt svarīgu lomu enerģētikas pārkārtošanā, un mudina Komisiju atbalstīt pašreizējo finansējumu elektrisko transportlīdzekļu infrastruktūras ieviešanai; aicina Komisiju turpināt atbalstīt un izstrādāt papildu iniciatīvas, piemēram, Eiropas līmeņa elektromobilitātes iniciatīvu un kopuzņēmumu „Kurināmā elementi un ūdeņradis”;

44.  mudina Komisiju atzīt ūdeņraža priekšrocības mobilitātes jomā, kā arī ieguvumus, ko sniedz transporta un elektroenerģijas nozaru savienošana, un radīt stimulus jauniem uzņēmējdarbības modeļiem līdzīgās jomās, piemēram, viedai uzlādei un transportlīdzekļu piesaistei tīklam, kas elektrisko transportlīdzekļu īpašniekiem ļautu elastīgi pārdot enerģijas pārpalikumus elektroenerģijas sistēmai; aicina Komisiju nodrošināt finansējumu inovācijām ar mērķi izstrādāt ūdeņraža uzglabāšanas risinājumu, uzlabotus ilgtermiņa uzglabāšanas risinājumus elektriskajiem transportlīdzekļiem, izstrādāt ūdeņraža uzlādes infrastruktūru, kā arī infrastruktūru un pieslēgšanas risinājumus, tostarp uzlādes infrastruktūru elektriskajiem transportlīdzekļiem; mudina dalībvalstis un vietējās iestādes uzsākt jaunas iniciatīvas, piemēram, ieviest fiskālus stimulus saistībā ar elektrisko un ūdeņraža transportlīdzekļu ienākšanu tirgū, nodokļu samazinājumus un atbrīvojumus elektrisko un ūdeņraža transportlīdzekļu īpašniekiem, kā arī daudzveidīgas citas iniciatīvas saistībā ar elektrisko transportlīdzekļu izmantošanas veicināšanu, piemēram, cenu samazinājumus, prēmiju maksājumus un piemaksas elektrisko transportlīdzekļu pircējiem, kā arī bezmaksas autostāvvietu izveidi elektriskiem transportlīdzekļiem;

45.  atzīmē, ka ES pētniecības un izstrādes programmas "Apvārsnis 2020" ietvaros tiek daudz darīts, lai transporta nozarē līdz 2050. gadam panāktu 60 % SEG emisiju samazinājumu salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni(4); atgādina, ka ES pētniecības un inovācijas programmas ir galvenais faktors, kas ļauj enerģijas, IKT inovācijas un intelektiska transporta sistēmas ieviest tirgū; aicina Komisiju pieejamo finansējumu turpmāk uzskatāmāk novirzīt savstarpēji saistītām stratēģiskām prioritātēm, piemēram, mazemisiju mobilitātei, alternatīvo degvielu uzpildes infrastruktūrai, elektromobilitātei un integrētam pilsētransportam, īpašu uzmanību pievēršot visu veidu piesārņojošām emisijām, trokšņa mazināšanai, ceļu satiksmes drošībai, satiksmes pārslodzei un sastrēgumiem, un to darīt, nodrošinot tehnoloģiju neitralitātes principa ievērošanu; norāda arī, ka ir svarīgi izstrādāt modernus biodegvielas veidus, palielināt dzelzceļa pārvadājumu un velotransporta īpatsvaru;

46.  Atzinīgi vērtē to, ka Komisija ar publisko iepirkumu atbalstīs inovatīvu tīras enerģijas risinājumu ieviešanu tirgū, atzinīgi vērtē „tīro” autotransporta līdzekļu direktīvas pārskatīšanu un atzīst iespējamo ieguvumu sabiedriskā transporta iestādēm un operatoriem, autobusu ražotājiem, piegādes nozarei, enerģijas piegādātājiem, valsts un starptautiskajām asociācijām un pētniecības centriem; aicina Komisiju bez vilcināšanās nākt klajā ar priekšlikumiem šajā jomā;

47.  mudina izveidot Stratēģisko transporta pētniecības un inovāciju programmu, kuras pamatā būtu ceļveži, kas izstrādāti, Komisijai apspriežoties ar dalībvalstīm, kā arī ar vietējām un reģionālajām iestādēm un operatoriem, un atbilstīgs pārvaldības mehānisms, lai atbalstītu transporta nozarē tik ļoti nepieciešamo pētniecību, inovāciju un jaunu tehnoloģiju ieviešanu un veicinātu zemu emisiju mobilitāti; aicina šo ceļvežu secinājumus iekļaut Komisijas gada darba programmā;

48.  prasa nodrošināt integrētu un koordinētu pieeju, lai vērā tiktu ņemta ES pilsētvides dimensija, valstu politikas virzieni un likumdošana, kā arī prasa nodrošināt ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes plānu izstrādi, lai atbalstītu un mudinātu dalībvalstis uzlabot iedzīvotāju veselību un dzīves kvalitāti un vides stāvokli pilsētu teritorijās; mudina izstrādāt kooperatīvas intelektiskā transporta sistēmas un autonomus transportlīdzekļus, un ieviest komunikācijas infrastruktūras, lai nodrošinātu lielu jaudu un zemu latentumu, kas nepieciešams 5G tīklam; infrastruktūras kvalitātes jomā aicina aktīvi censties samazināt nevienlīdzību un uzlabot sadarbību starp pilsētu un lauku teritorijām un starp vairāk attīstītiem reģioniem un tiem reģioniem, kuri ir mazāk attīstīti;

49.  uzsver, cik svarīgs ir jaunais 2017. gada jūnijā parakstītais Eiropas Konsenss par attīstību, kurā ir noteikts kopējs redzējums un satvars ES un tās dalībvalstu darbībām attīstības sadarbības jomā; atzīmē, ka pirmo reizi 17 Ilgtspējīgas attīstības mērķi (IAM) un saistītie mērķi, kas jāsasniedz līdz 2030. gadam, ir vispārēji piemērojami visām valstīm, ņemot vērā ES apņēmību būt vadošam spēkam to īstenošanā; uzskata, ka Konsenss saskaņo Savienības attīstības sadarbības politiku ar Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un paredz nozīmīgus pasākumus ilgtspējīgas enerģētikas un klimata pārmaiņu jomā;

50.  atgādina ka Kopīgo noteikumu regulas (KNR) 8. pantā ir noteikts, ka „ESI fondu mērķus tiecas sasniegt, ņemot vērā ilgtspējīgas attīstības principu”, ņemot vērā ES mērķi saglabāt, aizsargāt un uzlabot vides kvalitāti, un atbilstīgi ES saistībām saskaņā ar Parīzes nolīgumu;

51.  atgādina, ka Parīzes nolīgumu un KNR programmu mērķis ir veicināt resursu efektīvu izmantošanu, klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām, kā arī nodrošināt horizontālās partnerības, daudzlīmeņu pārvaldības, nediskriminācijas un dzimumu līdztiesības principu ievērošanu;

52.  uzskata, ka būtu jāpastiprina sinerģijas starp ES politikas virzieniem, izmantojot vienotu un konsekventu ES nostāju attiecībā uz antidempinga pasākumiem, lai tādējādi nodrošinātu, ka ražošanas nozare pilnībā gūst labumu no enerģētikas pārkārtošanas;

53.  atzīst, ka Eiropas reģioniem un pilsētām ir svarīga loma, sekmējot atbildības uzņemšanos par enerģētikas pārkārtošanu visā pasaulē un virzot augšupēji inovācijas klimata politikas un enerģētikas jomā; prasa visām enerģētikas tehnoloģijām, kas ienāk ES tirgū, piemērot tādus pašus vides kvalitātes standartus; pauž bažas par pilsētu zaļo teritoriju nosargāšanas iespējām.

o
o   o

54.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstīm.

(1) OV C 399, 24.11.2017., 21. lpp. (2) OV C 36, 29.1.2016., 62. lpp. (3) OV L 347, 20.12.2013., 104. lpp. (4) Kā norādīts Komisijas 2011. gada 28. marta Baltajā grāmatā „Ceļvedis uz Eiropas vienoto transporta telpu — virzība uz konkurētspējīgu un resursefektīvu transporta sistēmu” (COM(2011)0144).