Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2018/2666(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B8-0218/2018

Iesniegtie teksti :

B8-0218/2018

Debates :

PV 02/05/2018 - 28
CRE 02/05/2018 - 28

Balsojumi :

PV 03/05/2018 - 7.12
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2018)0201

Pieņemtie teksti
PDF 337kWORD 55k
Ceturtdiena, 2018. gada 3. maijs - Brisele
Bērnu migrantu aizsardzība
P8_TA(2018)0201B8-0218/2018

Eiropas Parlamenta 2018. gada 3. maija rezolūcija par bērnu migrantu aizsardzību (2018/2666(RSP))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas 2017. gada 12. aprīļa paziņojumu „Bērnu migrantu aizsardzība” (COM(2017)0211),

–  ņemot vērā Padomes 2017. gada 8. jūnija secinājumus par bērnu migrantu aizsardzību,

–  ņemot vērā ANO Konvenciju par bērna tiesībām,

–  ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 2016. gada 19. septembrī pieņemto rezolūciju „Ņujorkas deklarācija par bēgļiem un migrantiem”(1),

–  ņemot vērā ANO Bērna tiesību komitejas 2017. gada 21. jūnija Vispārējā komentāra Nr. 21 (2017) 44. punktu par bērnu bezpajumtnieku situāciju(2),

–  ņemot vērā ES 2017. gada 6. marta pamatnostādnes par bērna tiesību veicināšanu un aizsardzību — neatstāt novārtā nevienu bērnu,

–  ņemot vērā 2014. gada 27. novembra rezolūciju par ANO Konvencijas par bērna tiesībām(3) 25. gadskārtu,

–  ņemot vērā 2016. gada 12. aprīļa rezolūciju par stāvokli Vidusjūras reģionā un vajadzību pēc ES holistiskas pieejas migrācijas jomā(4),

–  ņemot vērā 2017. gada 12. septembra rezolūcija par priekšlikumu Padomes lēmumam par to, lai Eiropas Savienība noslēgtu Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu(5),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas 2018. gada 12. aprīļa spriedumu lietā C 550/16, A un S/Staatssecretaris van Veiligheid en Justitie, EU:C:2018:248(6),

–  ņemot vērā jautājumu Komisijai par bērnu migrantu aizsardzību (O-000031/2018 – B8-0016/2018),

–  ņemot vērā Reglamenta 128. panta 5. punktu un 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā saskaņā ar UNICEF datiem Eiropā dzīvo aptuveni 5.4 miljoni bērnu migrantu(7); tā kā saskaņā ar aktuālākajiem Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā komisāra bēgļu jautājumos (UNHCR) datiem 2017. gadā Grieķijā, Itālijā, Spānijā un Bulgārijā ieradās 32 039 bērni; tā kā 46 % no šiem bērniem bija bez pavadības vai nošķirti no ģimenēm, savukārt pārējie 54 % bija vecāku vai citu aprūpētāju pavadībā; tā kā kopš 2016. gada 1. septembra 821 bērns tika turēts ieslodzījumā deviņās dalībvalstīs; tā kā lielākajā daļā dalībvalstu nedz sniedz, nedz sistemātiski vāc datus par bērniem, kuri imigrācijā atrodas ieslodzījumā(8);

B.  tā kā pēc gada kopš šo datu publicēšanas 2017. gada 12. aprīlī dalībvalstis joprojām saskaras ar problēmām, īstenojot Komisijas paziņojumā par bērnu migrantu aizsardzību iekļautos ieteikumus;

C.  tā kā uzticamas informācijas trūkums un ilgstošas ģimenes atkalapvienošanās un aizbildņa iecelšanas procedūras, kā arī bailes no aizturēšanas, nosūtīšanas atpakaļ vai pārvietošanas izraisa bērnu bēgšanu, tādējādi atstājot viņus pakļautus cilvēku tirdzniecībai, vardarbībai un izmantošanai;

D.  tā kā bērnu aizsardzības dienestu un bērniem paredzētu pasākumu uzņemšanas vietās trūkums nelabvēlīgi ietekmē bērnu garīgo veselību;

E.  tā kā Eiropas Savienības Pamattiesību hartā un Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijā par bērna tiesībām ir norādīts, ka visās darbībās, kas attiecas uz bērniem, pirmām kārtām jāņem vērā bērna intereses;

F.  tā kā saskaņā ar nesen veiktu salīdzinošo pētījumu(9) dalībvalstis bērnus patvēruma meklētājus skolās integrē dažādos tempos un dažos gadījumos pat pēc vairāk nekā trīs mēnešiem pēc patvēruma pieteikuma iesniegšanas, gados vecākiem bērniem saskaroties ar īpašām problēmām;

G.  tā kā saskaņā ar 2016. gada Patvēruma informācijas datubāzes (AIDA) ziņojumiem piekļuve patvēruma procedūrām bieži vien ir problemātiska un procedūras gaitā var rasties ievērojama papildu aizkavēšanās(10);

H.  tā kā dažas dalībvalstis joprojām saskaras ar problēmām, bērnu vecuma novērtēšanā un to bērnu aizsardzībā, kuri neiesniedz patvēruma pieteikumu;

I.  tā kā nesen sagatavotajā Starptautiskās Migrācijas organizācijas (IOM) ziņojumā par seksuāli izmantotu migrantu ierašanos tiek lēsts, ka 80 % no Nigērijas meiteņu, kas ierodas pa Vidusjūras centrālās daļas maršrutu un kuru skaits ir palielinājies no 1 454 personām 2014. gadā līdz 11 009 personām 2016. gadā, ir potenciāli cilvēku tirdzniecības upuri seksuālai izmantošanai; tā kā dalībvalstīm ir grūtības apzināt un atbalstīt meitenes, kuras ir tirdzniecības un seksuālās izmantošanas upuri;

J.  tā kā bērnu bezvalstniecība rada nopietnas problēmas cilvēktiesību ievērošanas jomā un tādējādi kavē procedūras īstenošanu, lai noteiktu bērnu statusu Eiropas Savienībā, liedzot bērniem piekļuvi pamatpakalpojumiem un viņu tiesību īstenošanu,

1.  uzsver, ka visi bērni neatkarīgi no viņu migranta vai bēgļa statusa pirmkārt un galvenokārt ir bērni, kuriem pienākas visas tiesības, kas noteiktas ANO Konvencijā par bērna tiesībām;

2.  ir pārliecināts, ka Komisijai būtu jāatbalsta dalībvalstis, pieņemot un pareizi īstenojot visaptverošu un uz tiesībām balstītu pieeju attiecībā uz visām ar bērniem saistītām politikām;

3.  uzsver, ka ir svarīgi veidot individuālu plānu, kura pamatā ir vajadzības un katra bērna konkrētās problēmas, ņemot vērā to, ka bērnu dzīves kvalitātei un labklājībai arī ir nepieciešama agrīna integrācija, sabiedrības atbalsta sistēma un iespēja pilnībā īstenot savu potenciālu; uzskata, ka šāda pieeja ir izrādījusies efektīva, lai novērstu bērnu pazušanas gadījumus;

4.  aicina dalībvalstis īstenot principu par bērna interešu prioritāti attiecībā uz visiem lēmumiem, kas skar bērnus, neatkarīgi no viņu statusa;

5.  uzsver, ka visai nepieciešamajai informācijai par bērnu tiesībām, procedūrām un aizsardzības iespējām vajadzētu būt pieejamai bērniem viņiem draudzīgā un dzimuma atšķirības ievērojošā veidā un valodā, kuru viņi saprot; aicina Eiropas Patvēruma atbalsta biroju palīdzēt dalībvalstīm sagatavot informatīvos materiālus bērniem par uzņemšanu;

6.  mudina dalībvalstis paātrināt procedūras aizbildņu vai pagaidu aizbildņu iecelšanai nepavadītiem bērniem pēc viņu ierašanās;

7.  mudina dalībvalstis nodrošināt, ka visiem bērniem pēc ierašanās ir piekļuve bērnu aizsardzības amatpersonām, tostarp karstajos punktos un telpās, kurās uzņem bērnus, kā arī ieceļošanas punktos uz robežām;

8.  aicina dalībvalstis nodrošināt, lai visiem bērniem un it īpaši nepavadītiem bērniem būtu piekļuve cilvēka cienīgam mājoklim un veselības aprūpei, kā arī nodrošināt pilnīgu piekļuvi formālajai un iekļaujošai izglītībai, ievērojot tādus pašus nosacījumus, kādi ir paredzēti bērniem no ES uzņēmējām valstīm, tostarp sagatavošanas pasākumus, piemēram, valodu kursus, lai nodrošinātu, ka bērni integrējas viņus uzņemošajā sabiedrībā uz visu laiku, kamēr viņi atrodas attiecīgās dalībvalsts teritorijā;

9.  atgādina, ka nepavadīti bērni būtu jāizmitina atsevišķās telpās no pilngadīgajiem, lai izvairītos no jebkāda vardarbības un seksuālas vardarbības riska;

10.  aicina atlikušos nepavadītos bērnus, kuriem ir tiesības uz pārcelšanu saskaņā ar ES pārcelšanas lēmumiem, prioritāri pārcelt no Grieķijas un Itālijas; aicina izveidot struktūras, lai turpinātu pārvietot bērnus no ierašanās dalībvalstīm, ja tas ir viņu interesēs;

11.  atzīst būtisko nozīmi, kāda ir vietējām un reģionālajām iestādēm, kurām ir galvenā loma bērnu migrantu uzņemšanā un integrācijā, neraugoties uz ierobežotajiem resursiem; aicina dalībvalstis veidot spējas un piešķirt pienācīgus resursus bērnu migrantu, jo īpaši nepavadītu bērnu uzņemšanai;

12.  aicina dalībvalstis piešķirt pietiekamu un nepārtrauktu finansējumu un atbalstu vietējām un reģionālajām pašvaldībām, lai nodrošinātu piekļuvi Eiropas finansējumam, piemēram, Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondam (AMIF);

13.  mudina dalībvalstis īstenot visas uzsāktās ģimenes atkalapvienošanās procedūras bez turpmākas kavēšanās;

14.  uzsver, ka bērnus nedrīkst ieslodzīt imigrācijas dēļ, un aicina dalībvalstis nodrošināt, ka visus bērnus un ģimenes ar bērniem iekārto kopā sabiedriskos izmitinājumos, kas neierobežo brīvību, kamēr tiek pārbaudīts viņu imigrācijas statuss;

15.  uzskata, ka Komisijai būtu jāuzsāk pienākumu neizpildes procedūras pret dalībvalstīm gadījumos, kad notiek ilgstoša un sistemātiska ar imigrāciju saistīta bērnu un viņu ģimeņu aizturēšana, tādējādi ar minētajām procedūrām nodrošinot atbilstību bērnu pamattiesībām;

16.  uzsver, ka dalībvalstīm ir steidzami jāveic ieguldījumi psiholoģiskajā un psihiatriskajā atbalstā un rehabilitācijā, lai risinātu bērnu garīgās veselības jautājumus;

17.  uzsver, cik svarīgi ir izveidot stabilu identifikācijas un reģistrācijas sistēmu, kuras pamatā ir bērna interešu prioritāte, lai nodrošinātu, ka bērni ieceļo un uzturas dalībvalstu aizsardzības sistēmās, galveno uzmanību pievēršot bērniem visas procedūras gaitā un pilnībā ievērojot ANO Konvenciju par bērna tiesībām; uzsver, ka dalībvalstis nedrīkst izmantot piespiedu līdzekļus, lai paņemtu bērnu biometriskos datus;

18.  aicina dalībvalstis apmainīties ar paraugpraksi par vecuma novērtēšanas procedūrām, lai noteiktu augstus standartus attiecībā uz vecuma novērtēšanas procesu visā ES; uzsver, ka medicīniskās pārbaudes bērniem būtu jāveic tādā veidā, kas nav ierobežojošs un ievērojot bērnu cieņu;

19.  aicina dalībvalstis pastiprināt centienus un uzlabot pārrobežu sadarbību starp tiesībaizsardzības un bērnu aizsardzības iestādēm, lai atrastu un aizsargātu pazudušos bērnus, vienlaikus nodrošinot, ka vienmēr vispirms tiek ņemta vērā bērna interešu prioritāte;

20.  pauž nožēlu par pastāvīgo un plaši izplatīto parādību — bērnu bezvalstniecību; aicina ES un tās dalībvalstis nodrošināt, ka bērnu bezvalstniecības jautājums tiek pienācīgi risināts dalībvalstu tiesību aktos, pilnībā ievērojot 7. pantu ANO Konvencijā par bērna tiesībām;

21.  atzīst panākumus, ko guvušas dalībvalstis un Komisija saistībā ar ES Aizbildnības tīklu, un aicina dalībvalstis to atbalstīt;

22.  uzsver, ka visi iesaistītie, kas strādā ar bērniem, nedrīkst būt iepriekš sodīti ar kriminālsodu, it īpaši par jebkādu noziegumu vai nodarījumu saistībā ar bērniem; aicina dalībvalstis nodrošināt nepārtrauktu un pienācīgu apmācību par nepavadītu nepilngadīgo tiesībām un vajadzībām, tostarp par visiem piemērojamajiem bērna aizsardzības standartiem;

23.  aicina dalībvalstis pielikt lielākas pūles, tostarp īstenojot pārrobežu sadarbību, lai identificētu bērnus, kas ir cietuši cilvēku tirdzniecības, vardarbības un jebkāda veida ekspluatācijas rezultātā, un nodrošināt visiem cietušajiem bērniem vienlīdzīgu piekļuvi cietušo atbalsta pakalpojumiem; atzīst, ka pastāv īpaša problēma saistībā ar meiteņu izmantošanu prostitūcijai;

24.  uzsver, ka jaunu, drošu un likumīgu imigrācijas ceļu izveidošana ļautu Savienībai un dalībvalstīm labāk risināt aizsardzības, jo īpaši bērnu, vajadzības, un grautu kontrabandistu uzņēmējdarbības modeli;

25.  atzīst humānās palīdzības ieguldījumu, ko sniegušas vairākas dalībvalstu un Eiropas mēroga NVO, tostarp tās, kas ir veikušas meklēšanas un glābšanas operācijas, lai nodrošinātu bērna intereses;

26.  aicina dalībvalstis steidzami pastiprināt centienus, lai kopīgi cīnītos pret dažādiem organizētās noziedzības veidiem, tostarp bērnu tirdzniecību, apkarotu nesodāmību un nodrošinātu, ka pret šo noziegumu izdarītājiem neatkarīgi no tā, vai tie ir ES vai trešo valstu pilsoņi, ātri tiek vērsta kriminālvajāšana;

27.  uzskata, ka bērnu migrantu tiesībām būtu jāpiešķir prioritāte budžetā laikposmam pēc 2020. gada, ņemot vērā Komisijas 2017. gada paziņojumu par bērnu migrantu aizsardzību, ilgtspējīgas attīstības mērķus un Komisijas instrumentu kopumu par ES fondu izmantošanu to personu integrācijai, kuras ir imigrējušas;

28.  aicina dalībvalstis uzlabot pārrobežu sadarbību, informācijas apmaiņu un koordināciju starp dažādiem dienestiem dalībvalstīs, lai novērstu trūkumus un nodrošinātu, ka bērnu aizsardzības sistēmas ir atbilstīgas un nav sadrumstalotas;

29.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai un Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos.

(1) ANO Rezolūcija A/RES/71/1, http://www.un.org/en/ga/search/view_doc.asp?symbol=A/RES/71/1
(2) https://www.streetchildrenresources.org/resources/general-comment-no-21-2017-on-children-in-street-situations/
(3) OV C 289, 9.8.2016., 57. lpp.
(4) OV C 58, 15.2.2018., 9. lpp.
(5) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0329.
(6) ECLI:EU:C:2018:248.
(7) https://www.unicef.org/publications/files/Uprooted_growing_crisis_for_refugee_and_migrant_children.pdf
(8) http://fra.europa.eu/en/publication/2017/child-migrant-detention
(9) # Backtoschool, ko sagatavojis “Global Progresssive Forum”, Migrācijas politikas grupa un Eiropas politikas tīkls SIRIUS, www.globalprogressiveforum.org/backtoschool
(10) AIDA ziņojumi „Nepareiza statistika un durvis, kas aizveras — bēgļu un patvēruma meklētāju uzņemšana Eiropā” un „Pieņemamība, atbildība un drošums Eiropas patvēruma procedūrās”;

Pēdējā atjaunošana: 2018. gada 7. novembrisJuridisks paziņojums - Privātuma politika