Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2018/2007(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0164/2018

Iesniegtie teksti :

A8-0164/2018

Debates :

PV 28/05/2018 - 30
CRE 28/05/2018 - 30

Balsojumi :

PV 29/05/2018 - 7.12
CRE 29/05/2018 - 7.12

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2018)0215

Pieņemtie teksti
PDF 573kWORD 66k
Otrdiena, 2018. gada 29. maijs - Strasbūra
Ilgtspējīgas finanses
P8_TA(2018)0215A8-0164/2018

Eiropas Parlamenta 2018. gada 29. maija rezolūcija par ilgtspējīgām finansēm (2018/2007(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā G20 valstu apņemšanos attiecībā uz ilgtspējīgu izaugsmi Vācijas prezidentūras laikā no 2016. gada 1. decembra līdz 2017. gada 30. novembrim un it īpaši atsaucoties uz paziņojumu “mēs turpināsim izmantot visus pieejamos politikas instrumentus — monetāros, fiskālos un strukturālos — gan atsevišķi, gan visus kopā, lai sasniegtu mūsu mērķi, proti, stabilu, ilgtspējīgu, līdzsvarotu un iekļaujošu izaugsmi, vienlaikus veicinot ekonomisko un finansiālo noturību”,

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas izvirzītos ilgtspējīgas attīstības mērķus, it īpaši apņemšanos rīkoties, lai apkarotu klimata pārmaiņas un to ietekmi, un nodrošināt ilgtspējīgu patēriņu un ražošanu,

–  ņemot vērā Komisijas apņemšanos attiecībā uz ilgtspējīgu investēšanu šajā sakarā, kuru tā paudusi rīcības plānā kapitāla tirgu savienības (KTS) izveidei, un it īpaši konstatējumus, ko izdarījusi Augsta līmeņa ekspertu grupa (ALEG) ilgtspējīgu finanšu jautājumos,

–  ņemot vērā ALEG 2017. gada jūlija starpposma ziņojumu “Ilgtspējīgas Eiropas ekonomikas finansēšana”, kurā īsumā aprakstīta spriedze starp īstermiņa peļņas meklēšanas virzītu rīcību un nepieciešamību veikt ilgtermiņa investīcijas, lai sasniegtu ar vidi, sociālo jomu un pārvaldību (VSP) saistītos mērķus, un it īpaši ņemot vērā tā 5. punktu, kurā izklāstīts risks, ka finanšu sistēmu un politikas satvaru varētu piemeklēt t. s. apvāršņa traģēdija (tragedy of the horizon) (sk. minētā ziņojuma 16. lpp.),

–  ņemot vērā Komisijas 2017. gada 8. jūnija paziņojumu par kapitāla tirgu savienības rīcības plāna vidusposma pārskatīšanu (COM(2017)0292),

–  ņemot vērā ALEG 2018. gada janvāra galīgo ziņojumu “Ilgtspējīgas Eiropas ekonomikas finansēšana”,

–  ņemot vērā ALEG starpposma ziņojuma 14. lappusē pausto apgalvojumu, ka Eiropas investoru apvienotā pakļautība nozarēm, kas rada lielas oglekļa dioksīda emisijas, ir aptuveni 45 % un ka mazāk nekā 1 % no pasaules institucionālo investoru turētajiem aktīviem ir “zaļās” infrastruktūras aktīvi,

–  ņemot vērā to, ka prudenciālās uzraudzības regulējums, it īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Direktīva 2009/138/EK par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II(1)), ka investoriem paredzētie grāmatvedības noteikumi attur no ilgtermiņa pieejas izmantošanas un ka prudenciālās uzraudzības noteikumos tiek prasīts, lai kapitāla apjoms būtu proporcionāls riska pakāpei vienu gadu uz priekšu, un finanšu risks tajos tiek ņemts vērā tikai attiecībā uz kapitāla prasību aprēķināšanu,

–  ņemot vērā Francijas 2015. gada 17. augusta Likuma Nr. 2015-992 par enerģētikas pāreju uz “zaļu” izaugsmi 173. pantu,

–  ņemot vērā Anglijas Bankas vadītāja un Finanšu stabilitātes padomes priekšsēdētāja Mark Carney 2016. gada 22. septembra runu un neatkarīgās finanšu ideju laboratorijas “Carbon Tracker Initiative” 2015. gada ziņojumu, it īpaši atsauci uz to, ka četru galveno ASV ogļu ieguves uzņēmumu apvienotā tirgus kapitalizācija kopš 2010. gada beigām ir samazinājusies par vairāk nekā 99 %,

–  ņemot vērā Luksemburgas un EIB 2016. gada septembrī izveidoto Klimata finansēšanas platformu,

–  ņemot vērā vides organizācijas “E3G” 2016. gada maija diskusiju dokumenta “Tīras enerģijas starts: Eiropas Enerģētikas savienības kapitalizēšana” (Clean Energy Lift Off – Capitalising Europe’s Energy Union) 9. lappusi, it īpaši atsauci uz to, ka laikposmā no 2008. gada līdz 2013. gadam Eiropas 20 galvenie enerģētikas uzņēmumi zaudēja vairāk nekā pusi no to EUR 1 triljonu lielās tirgus vērtības,

–  ņemot vērā Carbon Tracker Initiative 2015. un 2016. gada ziņojumus, kuros norādīts, ka pāragras norakstīšanas vai vērtības zaudēšanas riskam ir pakļauti vēl USD 1,1 līdz USD 2 triljoni fosilā kurināmā kapitālizdevumu, no kuriem Ķīnas enerģētikas nozarē vien ir ieguldīti USD 500 miljardi,

–  ņemot vērā ESAO dokumentu “Padomes ieteikums attiecībā uz kopējām pieejām oficiāli atbalstītiem eksporta kredītiem un pienācīgu pārbaudi vides un sociālajā jomā (t. s. kopējām pieejām), kurā atzīta to sekotāju atbildība pildīt saistības, kuras uzņēmušās Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām puses, un to sekotāju atbildība lēmumu par oficiāla atbalsta sniegšanu eksporta kredītiem pieņemšanā izvērtēt projektu pozitīvo un negatīvo ietekmi uz vidi un to sociālo ietekmi, it īpaši gadījumos, kad projekti attiecas uz sensitīvām nozarēm vai arī atrodas sensitīvās zonās vai to tuvumā, kā arī vides un sociālos riskus, kas saistīti ar pastāvošām operācijām,

–  ņemot vērā ESAO 2017. gada Institucionāliem investoriem paredzētās atbildīgas uzņēmējdarbības pamatnostādnes, it īpaši to 13. lappusi, kurā noteikts, ka investori, pat tie, kam ir mazākuma līdzdalība, var būt tieši saistīti ar to negatīvo ietekmi, ko uzņēmumi, kas ir investīciju saņēmēji, rada vai veicina ar savu līdzdalību tāda uzņēmuma akciju kapitālā — vai ar šāda akciju kapitāla pārvaldību —, kurš rada vai veicina zināmu sociālo ietekmi vai ietekmi uz vidi,

–  ņemot vērā Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) videi nekaitīgas ekonomiskās pārejas pieeju, kuras mērķis ir mazināt klimata pārmaiņu un cita veida vides degradācijas ietekmi un/vai veidot noturību pret šādu ietekmi, un īpaši atsaucoties uz ERAB dokumentiem, kas uzrāda saikni starp pārejas ietekmi un vidi, tostarp attiecīgā gadījumā izmaiņām projektu vērtēšanas metodikā,

–  ņemot vērā ESAO 2017. gada dokumentu “Institucionālo investoru atbildīga uzņēmējdarbība: svarīgākie apsvērumi attiecībā uz uzticamības pārbaudi saskaņā ar ESAO Pamatnostādnēm daudznacionāliem uzņēmumiem” (Responsible Business Conduct for Institutional Investors: Key Considerations for Due Diligence under the OECD Guidelines for Multinational Enterprises),

–  ņemot vērā augsta līmeņa darba grupas jautājumos, kas saistīti ar investēšanu Eiropas sociālajā infrastruktūrā, 2018. gada ziņojumu “Investīciju palielināšana Eiropas sociālajā infrastruktūrā” (Boosting Investment in Social Infrastructure in Europe),

–  ņemot vērā Francijas 2017. gada 27. marta likumu par uzņēmumu modrības pienākumu, it īpaši tā 1. un 2. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 22. oktobra Direktīvu 2014/95/ES, ar ko groza Direktīvu 2013/34/ES attiecībā uz noteiktu lielu uzņēmumu un grupu nefinanšu un daudzveidības informācijas atklāšanu (Direktīva par nefinanšu informācijas atklāšanu (NFRD))(2) un it īpaši Direktīvas 2013/34/ES 19. un 19.a pantu un Direktīvas 2014/95/ES 3., 6., 7. un 8. apsvērumu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 17. maija Direktīvu (ES) 2017/828, ar ko groza Direktīvu 2007/36/EK attiecībā uz akcionāru ilgtermiņa iesaistīšanas veicināšanu(3) (Akcionāru tiesību direktīva),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 14. decembra Direktīvu (ES) 2016/2341 par arodpensijas kapitāla uzkrāšanas institūciju (AKUI) darbību un uzraudzību(4) (AKUI direktīva),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīvu 2013/34/ES par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK(5),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 12. decembra Regulu (ES) 2017/2402, ar ko nosaka vispārēju regulējumu vērtspapīrošanai un izveido īpašu satvaru attiecībā uz vienkāršu, pārredzamu un standartizētu vērtspapīrošanu, un groza Direktīvas 2009/65/EK, 2009/138/EK un 2011/61/ES un Regulas (EK) Nr. 1060/2009 un (ES) Nr. 648/2012(6) (VPS regula),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. novembra Regulas (ES) Nr. 1286/2014 par komplektētu privāto ieguldījumu un apdrošināšanas ieguldījumu produktu (PRIIP) pamatinformācijas dokumentiem(7) (PRIIP regula) 8. panta 4. punktu, kas nosaka, ka gadījumos, kad komplektēts privāto ieguldījumu un apdrošināšanas ieguldījumu produkts (PRIIP) ir vērsts uz konkrēta ar vidi vai sociālo jomu saistīta mērķa sasniegšanu, tā izveidotājam ir uzskatāmi jāparāda potenciālajam privātajam ieguldītājam un plašākam ieinteresēto personu lokam, kā šie mērķi tiks īstenoti investēšanas procesā,

–  ņemot vērā Triodos Bank ierosinājumu izmantot t. s. paraugmandātus, kas ietver prasību investēšanas lēmumu pieņemšanā pilnībā integrēt vides, sociālos un pārvaldības faktorus, aktīvu iesaistīšanos un balsošanu par šiem jautājumiem, ilgtspējīgu kritēriju izvēli, aktīvu pārvaldītājiem veicama retāku, bet jēgpilnāku ziņošanu un uz ilgtermiņu orientētu maksas un atalgojuma struktūru,

–  ņemot vērā to, ka Apvienotās Karalistes valdība ir formulējusi jaunu fiduciārā pienākuma interpretāciju, kas vājina saikni ar maksimālo peļņu un dod iespēju ņemt vērā ētikas un vides jautājumus,

–  ņemot vērā Eiropas Investīciju bankas (EIB) vadošo lomu “zaļo” obligāciju emitēšanas jomā, jo tā ir emitējusi pasaulē pirmās “zaļās” obligācijas un 2018. gada janvārī kļuva par pasaulē lielāko “zaļo” obligāciju emitenti,

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Vides programmas finanšu iniciatīvas (UNEP FI) dalībnieku izstrādātos principus labvēlīgas finanšu ietekmes nodrošināšanai,

–  ņemot vērā Eiropas Reģionu komitejas 2017. gada 10. oktobra atzinumu “Finansējums klimata pārmaiņu jomā — būtisks instruments Parīzes nolīguma īstenošanai”, kurā izcelta vietējās un reģionālās pašpārvaldes iestāžu loma Parīzes nolīguma mērķu īstenošanai paredzētu investēšanas projektu sagatavošanā,

–  ņemot vērā UNEP izpēti par ilgtspējīgas finanšu sistēmas izveidi,

–  ņemot vērā organizācijas “Climate Bonds Initiative” 2017. gada ziņojumu, kurā parādīts, kā obligācijas tiek izmantotas, lai pārietu uz globālu mazoglekļa ekonomiku,

–  ņemot vērā UNEP 2016. gada izpētes ziņojumu, kurā konstatēts, ka vairāku valstu finanšu regulatori jau tagad veic vai gatavojas veikt ilgtspējas izvērtēšanu un ka šādas iniciatīvas būtu ātri jāizplata ES līmenī, un it īpaši ņemot vērā to ziņojuma punktu, kurā norādīts, ka šāda analīze būtu jābalsta uz standartizētiem klimata pārmaiņu scenārijiem, tostarp, scenāriju, saskaņā ar kuru globālās temperatūras pieaugums saglabājas krietni zem 2°C,

–  ņemot vērā ALEG 2018. gada janvāra galīgajā ziņojumā iekļauto ieteikumu, ka Komisijai būtu jāveic ilgtspējas pārbaude attiecībā uz visiem finanšu tiesību aktu priekšlikumiem,

–  ņemot vērā KTS rīcības plāna vidusposma pārskatīšanu (COM(2017)0292) un Komisijas skaidro apgalvojumu, ka “Komisija atbalsta privāto ieguldījumu salāgošanu ar klimata, resursu efektīva izmantojuma un citiem vides mērķiem gan ar politikas pasākumu, gan publisko ieguldījumu palīdzību” (COM(2016)0601),

–  ņemot vērā Vācijas centrālās bankas “Bundesbank” 2017. gada aprīļa pārskatu un Anglijas Bankas 2014. gada 4. ceturkšņa biļetenu, kurā norādīts, ka lielāko daļu apritē esošās naudas rada privātais banku sektors, bankām veicot aizdevumus,

–  ņemot vērā Parīzes nolīguma 2. panta 1. punkta c) apakšpunktu par nepieciešamību “finanšu plūsmas [pieskaņot] izvirzītajam kursam uz mazākām siltumnīcefekta gāzu emisijām un klimatnoturīgu attīstību”,

–   ņemot vērā UNISDR un CRED ziņojumu “Ar laikapstākļiem saistīto katastrofu radītās cilvēkresursu izmaksas laikposmā no 1995. līdz 2015. gadam” (The Human Cost of Weather related Disasters 1995-2015), kurā konstatēts, ka 90 % no šajā laikposmā reģistrētajām lielajām dabas katastrofām ir saistītas ar klimatu un laikapstākļiem un ka katastrofas katru gadu pasaules ekonomikai nodara USD 300 miljardu kaitējumu(8),

–  ņemot vērā Sendai ietvarprogrammu katastrofu riska mazināšanai 2015.–2030. gadam un tās 3. prioritāti “Investēšana katastrofu riska mazināšanā, lai veicinātu noturību”, tostarp 30. punktu, kurā norādīts uz nepieciešamību attiecīgā gadījumā veicināt katastrofu riska mazināšanas apsvērumu un pasākumu integrēšanu finanšu un fiskālos instrumentos,

–  ņemot vērā Finanšu stabilitātes padomes 2017. gada jūnija ziņojumu “Ieteikumi, ko sagatavojusi darba grupa ar klimatu saistītās finanšu informācijas atklāšanas jautājumos” (Recommendations of the Task Force on Climate-related Financial Disclosure),

–  ņemot vērā Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas (ESRK) darbu ar balasta aktīviem saistīto risku jomā un nepieciešamību pēc Eiropas līmenī veicamiem oglekļa dioksīda spriedzes testiem (carbon stress tests),

–  ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas īpašo ziņojumu Nr. 31/2016, kurā konstatēts, ka, neraugoties uz ES politisko apņemšanos saskaņā ar pašreizējo budžeta periodu no 2014. gada līdz 2020. gadam katru piekto euro (20 %) tērēt ar klimatu saistītiem mērķiem, tā neievēro šīs apņemšanās izpildei nosprausto kursu, jo atbilstoši pašreizējai plānošanai attiecīgais rādītājs būtu tikai aptuveni 18 %,

–  ņemot vērā EIB 2017. gada 27. aprīļa statistikas pārskatu 2016. gadam, kas rāda, ka EIB atbalsts rīcībai klimata jomā joprojām atspoguļo atšķirīgo tirgus situāciju Eiropas Savienībā, ka šis atbalsts 2016. gadā 16 ES dalībvalstīs nesasniedza 20 % un ka — lai gan rīcībai klimata jomā paredzētās investīcijas 2016. gadā tika veiktas galvenokārt ES ekonomiski attīstītākajās valstīs — EIB šajā gadā finansēja atjaunojamās enerģijas projektus 11 dalībvalstīs un energoefektivitātes projektus — 18 dalībvalstīs,

–  ņemot vērā ziņojumu, kuru sagatavojusi augsta līmeņa darba grupa jautājumos, kas saistīti ar investēšanu Eiropas sociālajā infrastruktūrā, un kurā aplēsts, ka ES sociālajā infrastruktūrā trūkstošo investīciju minimālais apjoms ir EUR 100–150 miljardi gadā un ka kopējais trūkstošo investīciju apjoms laikposmā no 2018. līdz 2030. gadā ir vairāk nekā EUR 1,5 triljoni,

–  ņemot vērā 2018. gada 8. februāra rezolūciju par Eiropas Investīciju bankas finansiālo darbību gada pārskatu(9),

–  ņemot vērā 2018. gada 6. februāra rezolūciju par Eiropas Centrālās bankas 2016. gada pārskatu(10),

–  ņemot vērā 2017. gada 14. novembra rezolūciju par rīcības plānu attiecībā uz finanšu pakalpojumiem privātpersonām, vidējiem un mazajiem uzņēmumiem(11),

–  ņemot vērā EIB 2017/2018. gada ziņojumu par investīcijām,

–  ņemot vērā 2013. gada 2. jūlija rezolūciju par inovācijām ilgtspējīgai izaugsmei — Eiropas bioekonomika(12),

–  ņemot vērā Eiropas Komisijas 2015. gada aprites ekonomikas paketi un Eiropas Parlamenta 2015. gada 9. jūlija rezolūciju par resursu lietderīgu izmantošanu — ceļā uz aprites ekonomiku(13),

–  ņemot vērā ANO vadošos principus attiecībā uz uzņēmējdarbību un cilvēktiesībām un aizsargāšanas, ievērošanas un novēršanas pienākumu,

–  ņemot vērā ANO Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un ilgtspējīgas attīstības mērķus,

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A8-0164/2018),

A.  tā kā finanšu tirgiem var būt un vajadzētu būt svarīgai lomai tādas pārejas uz ilgtspējīgu ekonomiku atvieglošanā Eiropas Savienībā, kura sniedzas tālāk par klimata pārmaiņām un ekoloģiskām problēmām un attiecas arī uz sociāliem un pārvaldības jautājumiem; tā kā steidzami ir jārisina saistītie tirgus traucējumi; tā kā vides, ekonomikas un sociālās problēmas ir cieši savstarpēji saistītas; tā kā saskaņā ar ALEG 2017. gada jūlija ziņojumu Eiropas dekarbonizācijas centienu īstenošanai vien trūkst gandrīz EUR 180 miljardu, nemaz nerunājot par citiem ilgtspējīgas attīstības mērķiem;

B.  tā kā ar vidi saistītajai pārejai ir jādarbojas kā stimulam solidaritātes un kohēzijas pastiprināšanai; tā kā ilgtspējīgas finanses var būt līdzeklis, ar kura palīdzību risināt sociālas problēmas, lai ilgtermiņā panāktu iekļaujošu izaugsmi un veicinātu iedzīvotāju labjutību; tā kā investēšanas klimata pārmaiņu mazināšanā kritēriji šķiet visdaudzsološākie un var būt labs sākumpunkts; tā kā ilgtspējīgas finanses sniedzas tālāk par klimata pārmaiņu mazināšanas un zaļajām investīcijām un tā kā ilgtspējīgu finanšu jomā steidzami būtu jāņem vērā arī sociālie un pārvaldības kritēriji;

C.  tā kā paredzamai un stabilai ar klimata pārmaiņām saistītu investīciju regulatīvajai sistēmai ir ārkārtīgi liela nozīme, lai veicinātu privātā sektora iesaistīšanos rīcības klimata jomā finansēšanā; tā kā Eiropas Savienība var noteikt standartu ilgtspējīgai finanšu sistēmai, ieviešot ticamu un visaptverošu satvaru, kuru veidojošie elementi būtu jāievieš pakāpeniski, izmantojot īpašas likumdošanas iniciatīvas;

D.  tā kā ir nepieciešama visu ieinteresēto personu priekšstatu maiņa un tā kā, lai to panāktu, Komisijai ir jāizstrādā transversāli tiesību akti; tā kā institucionālie un privātie ieguldītāji izrāda pastiprinātu interesi par investēšanu produktos, kas atbilst VSP kritērijiem;

E.  tā kā, lai novērstu zaļmaldināšanu, ir jāpalielina uzņēmumu ar VSP saistīto datu pārredzamība;

F.  tā kā ietekmes izvērtējumam vajadzētu būt daļai no ilgtspējīgu finanšu produktu klasificēšanas sistēmas; tā kā paplašinās speciālās zināšanas par to, kā aprēķināt investīciju ietekmi uz VSP mērķu īstenošanu,

Nepieciešamība nodrošināt atbilstošu politikas satvaru, lai mobilizētu ilgtspējīgai pārejai vajadzīgo kapitālu

1.  uzsver ātrākas ilgtspējīgas pārejas potenciālu kā iespēju orientēt kapitāla tirgus un finanšu starpniekus uz ilgtermiņa inovatīvām, sociāli nekaitīgām, vides ziņā stabilām un efektīvām investīcijām; atzīst pašreizējo tendenci izpārdot ogļu ieguves nozarē investētos aktīvus, taču norāda, ka ir nepieciešami turpmāki centieni, lai izpārdotu arī cita veida fosilajā kurināmajā investētos aktīvus; uzsver, ka ir svarīgi, lai Eiropas bankas un kapitāla tirgi gūtu labumu no šajā jomā veiktās inovācijas radītajām priekšrocībām; atzīmē, ka VSP labums un risks bieži vien netiek atbilstoši integrēts cenās un ka tas atsevišķiem tirgus dalībniekiem, kuri orientējas uz ātru peļņas gūšanu, rada stimulus tirgū operēt ar ilgtnespējīgām un uz īstermiņa perspektīvu orientētām finansēm; uzsver, ka ilgtspējīgu finanšu pārvaldībai ir nepieciešams labi izstrādāts politiskais, uzraudzības un regulatīvais satvars, kurā tiktu ņemtas vērā ES reģionu dažādās iespējas; atzīmē, ka šāds satvars palīdzētu mobilizēt kapitālu ilgtspējīgai attīstībai nepieciešamā apjomā un uzlabot tirgus efektivitāti, lai kapitāla plūsmas novirzītu uz aktīviem, kas veicina ilgtspējīgu attīstību; aicina Komisiju nākt klajā ar vērienīgu tiesisko regulējumu, kurā būtu apstiprināti priekšlikumi, kas ierosināti Komisijas rīcības plānā attiecībā uz ilgtspējīgām finansēm;

Finanšu sektora loma attiecībā uz ilgtspēju un tirgus nepilnību novēršanai nepieciešamajām politikām

2.  uzsver, ka finanšu nozarē kopumā un it īpaši tās pamatfunkcijas — kapitāla piešķiršanas — veikšanā pēc iespējas efektīvāk sabiedrības labā atbilstoši ES mērķiem būtu jāvadās pēc taisnīguma un iekļautības vērtības un ilgtspējas principa un ka investēšanas analīzē un investēšanas lēmumu pieņemšanā būtu jāizmanto VSP rādītāji un jāņem vērā bezdarbības radītās izmaksas; atzīmē, ka finanšu produktu ar klimatu vai citu ar vidi saistītu risku neprecīza izvērtēšana vai maldinošs izklāsts var apdraudēt tirgus stabilitāti; uzsver, ka ekonomikas, fiskālās un monetārās politikas svarīgo lomu finanšu ilgtspējas veicināšanā, jo tās atvieglo kapitāla piešķiršanu un pārorientē investīcijas uz ilgtspējīgākām tehnoloģijām un uzņēmumiem un uz dekarbonizētām, pret katastrofām noturīgām un resursu ziņā efektīvām saimnieciskām darbībām, kas spēj mazināt pašreizējo nepieciešamību pēc nākotnes resursiem un līdz ar to sasniegt mērķus, kuri saistīti ar ES ilgtspēju un Parīzes nolīgumu; atzīst, ka atbilstoša un pieaugoša maksa par siltumnīcefekta gāzu emisijām ir svarīgs labi funkcionējošas un efektīvas vides un sociālas tirgus ekonomikas komponents, jo tā koriģē attiecīgā brīža tirgus nepilnības; atzīmē, ka cenas Eiropas ogļu tirgos ir nestabilas; aicina Komisiju un dalībvalstis strādāt pie tā, lai pakāpeniski atteiktos no fosilā kurināmā tiešas un netiešas subsidēšanas;

Balasta aktīvi un saistītie sistēmiskie riski

3.  uzsver — lai gan uzņēmumu bilancēs oglekļa dioksīda aktīviem joprojām tiek piešķirta zināma vērtība, šai vērtībai būs jāsamazinās, lai nodrošinātu pāreju uz mazoglekļa sabiedrību; tādēļ uzsver — ja balasta oglekļa aktīvi un videi kaitīgi aktīvi netiek savlaicīgi un pienācīgi novērtēti atbilstoši to ilgtermiņa riska profilam, tie rada būtisku sistēmisko risku finanšu stabilitātei; uzsver nepieciešamību pēc finanšu riska darījumu identificēšanas, izvērtēšanas un prudenciālas pārvaldības un, beidzoties pārejas periodam, — pēc samērīgas obligātas pārskatu sniegšanas par šiem aktīviem un pakāpeniskas atbrīvošanās no tiem, jo tas ir ļoti svarīgi sakārtotai, līdzsvarotai un stabilai pārejai uz klimatam labvēlīgām un resursu ziņā efektīvām investīcijām; iesaka paplašināt balasta aktīvu jēdzienu, iekļaujot tajā būtiskas ekoloģiskās sistēmas un pakalpojumus;

4.  prasa ieviest Eiropas līmenī veicamus oglekļa dioksīda spriedzes testus, kā 2016. gadā ierosināja Eiropas Sistēmisko risku kolēģija (ESRK), lai bankas un citi finanšu starpnieki varētu noteikt ar šādiem balasta aktīviem saistītos riskus; atzinīgi vērtē ESRK priekšlikumus attiecībā uz klimatnoturīgām prudenciālās uzraudzības politikām, tādām kā īpaša kapitāla pielāgošana, kas balstās uz individuālu riska darījumu oglekļa dioksīda emisiju intensitāti, kura novērtēta kā pārāk augsta, un ko piemēro kopējai tādos aktīvos veikto investīciju summai, kurus uzskata par ļoti neaizsargātiem pret pēkšņu pāreju uz mazoglekļa ekonomiku; norāda uz nepabeigto Eiropas uzraudzības iestāžu (EUI) izveides regulu pārskatīšanu kā uz iespēju apsvērt EUI lomu izmeklēšanā un tādu standartu izstrādē, kurus izmanto ar oglekļa dioksīda emisijām saistītu un citu ar vidi saistītu risku izvērtēšanai, to atklāšanai un iekļaušanai iekšējā bankas riska izvērtēšanā, vienlaikus ņemot vērā pašreizējās prasības, kas institūcijām noteiktas attiecībā uz pārskatu sniegšanu par ilgtspēju; aicina Komisiju nākt klajā ar tiesību aktu priekšlikumiem šajā jomā;

Pārejai nepieciešamu publisko investīciju finansēšana

5.  uzsver, ka finanšu sistēmas reformēšanai tā, lai tā aktīvi veicinātu ekoloģiskās pārejas paātrināšanu, būs nepieciešama publiskā un privātā sektora sadarbība; šajā sakarā uzsver fiskālās un ekonomiskās politikas būtisko lomu pareizo signālu un stimulu sniegšanā; aicina dalībvalstis sadarbībā ar Komisiju, EUI un EIB izvērtēt savas vajadzības pēc valsts un kolektīvām publiskajām investīcijām un novērst šādu investīciju iespējamo trūkumu nolūkā nodrošināt, ka ES uzņem pareizo kursu, lai nākamo piecu gadu laikā īstenotu mērķus klimata pārmaiņu jomā, kā arī līdz 2030. gadam sasniegtu ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus; uzsver, ka šajā sakarā būtiska loma var būt valsts attīstību veicinošām bankām un institūcijām; ierosina ES centra ilgtspējīgu finanšu novērošanai darbības ietvaros koordinēt šo procesu Eiropas līmenī un izveidot sistēmu, lai izsekotu faktiskās finanšu plūsmas uz ilgtspējīgām publiskām investīcijām; atzinīgi vērtē inovatīvus finanšu instrumentus, kuros integrēti ilgtspējas rādītāji (piemēram, publiski emitētas “zaļās” obligācijas), jo šādi instrumenti varētu atvieglot minēto procesu; atzinīgi vērtē Eurostat sniegto skaidrojumu par energoefektivitātes līgumu aplūkošanu nacionālajos kontos, jo paskaidrotā metodika var atbrīvot ievērojamas valsts kapitāla plūsmas uz nozari, uz kuru pašlaik attiecas trīs ceturtdaļas no to investīciju trūkuma, kuras nepieciešamas, lai ES varētu izpildīt savus laikposmam līdz 2030. gadam nospraustos mērķus tīras enerģijas jomā; prasa Komisijai turpināt pētīt ideju, kas paredz uz noteiktiem kritērijiem balstītas pieejas piemērošanu ar VSP mērķiem saistītām publiskām investīcijām, lai attiecīgo projektu izmaksas sadalīt pa visu attiecīgo publisko investīciju dzīves ciklu;

Ilgtspējas rādītāji un klasificēšanas sistēma kā ilgtspējīgas investēšanas stimuls

6.  aicina Komisiju vadīt procesu — kurā būtu iesaistītas daudzas ieinteresētās personas, tostarp gan speciālisti klimata jomā, gan finanšu nozares dalībnieki —, lai līdz 2019. gada beigām izveidotu noturīgu, drošu un tehnoloģiski neitrālu ilgtspējas klasificēšanas sistēmu, kas balstītos uz rādītājiem, kuri atklāj investīciju pilnu ietekmi uz ilgtspēju un sniedz iespēju salīdzināt investīciju projektus un uzņēmumus; uzsver nepieciešamību izstrādāt šādus ilgtspējas rādītājus kā pirmo soli ES ilgtspējas klasificēšanas sistēmas izveidē un iekļaut šos rādītājus integrētā pārskatu sniegšanā; norāda, ka pēc ilgtspējas klasificēšanas sistēmas izstrādes būtu jāizstrādā šādi papildu tiesību aktu priekšlikumi: visaptverošs obligāts uzticamības pārbaudes satvars — kurš ietvertu pārejas periodā pakāpeniski pilnībā iekļaujamu rūpības pienākumu un kurā tiktu ņemts vērā proporcionalitātes princips —, atbildīga investīciju klasificēšanas sistēma un priekšlikums VSP riskus un faktorus integrēt finanšu institūciju prudenciālās uzraudzības satvarā;

7.  atzīmē, ka ilgtspējas rādītāji jau pastāv, taču pašreizējie brīvprātīgas pārskatu sniegšanas satvari nav saskaņoti; tādēļ aicina Komisiju savas ilgtspējas klasificēšanas sistēmas izstrādē izmantot ilgtspējas rādītāju saskaņotu sarakstu, kurš tiktu sagatavots, balstoties uz darbu, ko veic, piemēram, organizācijas “Global Reporting Initiative” (GRI) un “UN-supported Principles for Responsible Investment” (UN PRI), pati Komisija, ESAO un privātā sektora dalībnieki, un it īpaši izmantot pastāvošos Eurostat rādītājus resursu izmantošanas efektivitātes jomā; iesaka šos rādītājus dinamiski iekļaut klasificēšanas sistēmā un sniegt investoriem skaidrus norādījumus par termiņu, kādā jānodrošina atbilstība atsevišķiem standartiem; iesaka Komisijai arī apsvērt iespēju piešķirt rādītājiem svaru atbilstoši attiecīgā jautājuma risināšanas steidzamībai konkrētajā brīdī; uzsver, ka šādai klasificēšanas sistēmai būtu jānodrošina pareizais līdzsvars starp saistībām un elastību un ka tas nozīmē, ka pārejas periodā attiecīgajam satvaram vajadzētu būt obligātam un standartizētam, taču tas arī būtu jāuzskata par attīstības procesā esošu instrumentu, kura izmantošanā ir iespējams ņemt vērā jaunus riskus un/vai riskus, kas vēl tikai ir pareizi klasificējami;

8.  uzskata, ka gatavu kvantitatīvo rādītāju un kvalitatīvo spriedumu par klimata un citu vides risku iekļaušana ir svarīgs solis ceļā uz atbildīgu investīciju klasificēšanu, kurš atbilst ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem, starptautiskajām cilvēktiesībām, starptautiskajām humanitārajām tiesībām un darba tiesībām; uzsver, ka attiecībā uz šādām investīcijām VSP risku un faktoru obligātajiem standartiem būtu jāietver obligātie sociālie standarti, kas aptvertu strādnieku tiesības, veselības un drošības standartus un būtu tādu resursu izslēgšanu, kurus iegūst konfliktu reģionos vai bez iepriekšējas uz informāciju balstītas attiecīgo kopienu piekrišanas, kā arī obligātie pārvaldības standarti, kas aptver ES prasības attiecībā uz korporatīvo pārvaldību un pārskatu sniegšanu un kas atbilst ES standartiem finanšu pārskatu sniegšanas jomā, un ES standarti nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un korupcijas apkarošanas un nodokļu pārredzamības jomā;

“Zaļo” finanšu zīme (Green Finance Mark)

9.  aicina Komisiju vadīt procesu, kurā tiktu iesaistītas daudzas ieinteresētās personas un kura mērķis ir līdz 2019. gada beigām ar likumdošanas iniciatīvas palīdzību izveidot “zaļo” finanšu zīmi, ko piešķirtu investīciju, pašu kapitāla un pensiju produktiem, attiecībā uz kuriem ilgtspējas klasificēšanas sistēmā jau ir sasniegti augstākie standarti, un tādējādi vadīt to uzņēmumu lēmumu pieņemšanu investēšanas jomā, kuri par prioritāru atzīst ilgtspējas faktoru; iesaka, lai šī “zaļo” finanšu zīme ietvertu obligātus attiecībā uz VSP riskiem un faktoriem nosakāmus standartus, kas saskaņoti ar Parīzes nolīgumu un nekaitīguma principu atbilstoši ESG risku analīzei, un darbības, kuras acīm redzami nodrošina UNEP FI definēto labvēlīgo ietekmi; atzīmē, ka svarīga klasificēšanas sistēmas un “zaļo” finanšu zīmes funkcija ir, nodrošinot samērīgu uz tirgu balstītu reitingu, uzlabot finanšu tirgus dalībnieku veikto riska izvērtēšanu; atzinīgi vērtē tirgus dalībnieku, tādu kā kredītreitingu aģentūras, veikto inovāciju šāda uz tirgu balstītu reitinga izstrādē un pārvaldībā;

Ilgtspējīgu finanšu kritēriju integrēšana visos ar finanšu nozari saistītajos tiesību aktos

10.  atzīmē ilgtspējas jautājumu neseno iekļaušanu Komplektētu privāto ieguldījumu un apdrošināšanas ieguldījumu produktu (PRIIP) regulā un Vienkāršas, pārredzamas un standartizētas (VPS) vērtspapīrošanas regulā, kā arī Akcionāru tiesību direktīvā un Nefinanšu informācijas atklāšanas direktīvā (NFRD); uzsver nepieciešamību nodrošināt ar “zaļiem” un ilgtspējīgiem aktīviem saistīto risku atbilstošu ņemšanu vērā tiesiskajā regulējumā; atzinīgi vērtē balasta aktīvu atzīšanas iekļaušanu AKUI direktīvā, kā arī piesardzības principa paplašināšanu un atsauci uz ANO atbildīgas investēšanas principiem; prasa ilgtspējīgu finanšu rādītājus pienācīgi un samērīgi integrēt visos jaunajos un pārskatītajos ar finanšu nozari saistītajos tiesību aktos, iesniedzot visaptverošu (omnibus) priekšlikumu vai atsevišķus specifiskus priekšlikumus; prasa izstrādāt vispārējas pamatnostādnes, lai saskaņotu VSP faktoru definīciju un to iekļaušanu visos jaunajos un pārskatītajos tiesību aktos;

11.  šajā sakarā aicina Komisiju izmantot Regulā (ES) Nr. 1286/2014 noteiktās pilnvaras, lai pēc iespējas drīzāk un pirms ilgtspējas klasificēšanas sistēmas izstrādes pieņemtu deleģēto aktu, kurā būtu sīki aprakstītas procedūras, kas izmantojamas, lai noteiktu, vai komplektēts privāto ieguldījumu un apdrošināšanas ieguldījumu produkts ir paredzēts konkrētu vides vai sociālās jomas mērķu sasniegšanai; prasa Komisijai arī ieviest samērīgu obligātu uzticamības pārbaudes satvaru, kas balstītos uz institucionāliem investoriem paredzētajām ESAO 2017. gada atbildīgas uzņēmējdarbības pamatnostādnēm, kurās investoriem prasīts pēc pārejas perioda beigām identificēt, novērst un mazināt VSP faktorus, kā arī sniegt skaidrojumu par tiem; atbalsta viedokli, ka šim Eiropas satvaram būtu jābalstās uz uzņēmumiem un investoriem, tostarp bankām, piemērojamo Francijas likumu par modrības pienākumu; prasa arī visos jaunajos un pārskatītajos tiesību aktos, tostarp tajos, kas pašlaik tiek apspriesti, iekļaut tiešu atsauci uz VSP kritērijiem produktu pārraudzībā un pārvaldībā; atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas augsta līmeņa ekspertu grupas ilgtspējīgu finanšu jautājumos ieteikumu iekļaut principu “vispirms domāt par ilgtspēju” visā ES lēmumu pieņemšanas, īstenošanas un īstenošanas nodrošināšanas procesā;

Ilgtspējas riski kapitāla pietiekamības noteikumu prudenciālās uzraudzības satvarā

12.  atzīmē, ka ilgtspējas riski var ietvert arī finanšu riskus un ka tāpēc attiecīgā gadījumā tie būtu jāatspoguļo kapitāla pietiekamības prasībās un banku prudenciālajos apsvērumos; tādēļ aicina Komisiju pieņemt regulatīvu stratēģiju un ceļvedi, kuru viens no mērķiem būtu mērīt ilgtspējas riskus prudenciālās uzraudzības satvarā un iekļaut ilgtspējas riskus “Bāzele IV” satvarā, lai nodrošinātu pietiekamas kapitāla rezerves; uzsver, ka jebkuriem kapitāla pietiekamības noteikumiem ir jābalstās uz pierādītiem riskiem un pilnībā jāatspoguļo tie; ir izvirzījis par mērķi nākamā gada budžetā ierosināt ES izmēģinājuma projektu, lai sāktu šim nolūkam nepieciešamo metodoloģisko standartu izstrādi;

Informācijas atklāšana

13.  uzsver, ka informācijas atklāšana ir izšķiroši svarīgs finanšu ilgtspējas nosacījums; atzinīgi vērtē darbu, ko veic darba grupa ar klimatu saistītās finanšu informācijas atklāšanas jautājumos, un aicina Komisiju un Padomi atbalstīt tās ieteikumus; prasa informācijas atklāšanas satvarā iekļaut izmaksas, ko rada bezdarbība attiecībā uz klimata, vides un citiem ilgtspējas riskiem; ierosina, lai Komisija Grāmatvedības direktīvas, NFRD un Kapitāla prasību direktīvas pārskatīšanas satvarā iekļautu samērīgu un obligātu informācijas atklāšanu, sākot no 2020. gada, un paredzētu transponēšanas periodu, kurā uzņēmumi varētu sagatavoties attiecīgo tiesību aktu īstenošanai; atzīmē, ka Francijas enerģētikas pārkārtošanas likumprojekta 173. pants var kalpot par paraugu tam, kā reglamentēt investoriem veicamu obligātu informācijas par klimata riskiem atklāšanu; prasa apsvērt iespēju paplašināt NFRD piemērošanas jomu; šajā sakarā uzsver, ka pārskatu sniegšanas satvara prasībām vajadzētu būt samērīgām ar risku, ar kuru saskaras attiecīgā institūcija, tās lielumu un sarežģītības pakāpi; iesaka paplašināt PRIIP regulā un pamatinformācijas dokumentā pašlaik prasīto informācijas atklāšanu, to attiecinot uz visiem mazumtirdzniecības finanšu produktiem;

Fiduciārais pienākums

14.  atzīmē, ka fiduciārie pienākumi jau ir iekļauti Savienības finanšu jomas tiesiskajā regulējumā, taču uzstāj, ka tie būtu jāprecizē stabilas un drošas ilgtspējas klasificēšanas sistēmas noteikšanas, izveides un testēšanas gaitā, ietverot galvenās investīciju darbības, tostarp investīciju stratēģiju, riska pārvaldību, aktīvu izvietošanu, pārvaldību un pārraudzību attiecībā uz visiem investīciju ķēdes dalībniekiem, tostarp aktīvu pārvaldītājiem un neatkarīgiem investīciju konsultantiem vai citiem investēšanas starpniekiem; iesaka paplašināt fiduciāro pienākumu, tajā ietverot obligātu divvirzienu integrācijas procesu un tādējādi visiem investīciju ķēdes dalībniekiem, tostarp aktīvu pārvaldītājiem un neatkarīgajiem investīciju konsultantiem vai citiem investēšanas starpniekiem nosakot par pienākumu savos lēmumos integrēt finansiāli būtiskus VSP faktorus, tostarp bezdarbības izmaksas, kā arī ņemot vērā klientu un labuma guvēju vai galīgo investoru nefinansiālās būtiskās vēlmes VSP jomā, kuri būtu jāiztaujā par to vēlmēm grafika un ilgtspējas ziņā; prasa izmaksas, ko rada bezdarbība attiecībā uz klimata, vides un citiem ilgtspējas riskiem, iekļaut riska pārvaldībā, uzņēmumu valžu un publisko iestāžu uzticamības pārbaudes izvērtēšanā un investoru fiduciārajā pienākumā;

Parauglīgumi VSP identificēšanai

15.  aicina Eiropas uzraudzības iestādes (EUI) izstrādāt pamatnostādnes attiecībā uz parauglīgumiem starp aktīvu īpašniekiem un aktīvu pārvaldītājiem, neatkarīgiem investīciju konsultantiem un citiem investēšanas starpniekiem, kurās būtu noteikts, ka šie līgumi skaidri paredz labuma guvēja interešu nodošanu un ietver skaidras gaidas attiecībā uz VSP risku un faktoru identificēšanu un integrāciju, lai nepieļautu, mazinātu un kompensētu šādus riskus; aicina ES institūcijas nodrošināt atbilstošu resursu piešķiršanu EUI saistībā ar veicamo EUI regulējuma pārskatīšanu; prasa izmaksas, ko rada bezdarbība attiecībā uz klimata, vides un citiem ilgtspējības riskiem, iekļaut visos turpmākajos ES tiesību aktos, tiesību aktu pārskatīšanā un finansējuma ietekmes izvērtējumos;

Pārvaldība

16.  prasa, lai aktīva un pārskatatbildīga pārvaldība būtu neatņemama daļa no investoru juridiskajiem pienākumiem un lai labuma guvējiem un sabiedrībai tiktu darīts pieejams pārskats par pārvaldības darbībām, cita starpā veicot obligātu publisku informācijas atklāšanu par nozīmīgiem aktīvu turējumiem, iesaistīšanās darbībām, pilnvarotu padomdevēju pakalpojumu un pasīvu investēšanas instrumentu izmantošanu; iesaka mudināt pasīvos fondus, kas investējot vadās pēc indeksiem, atklāt informāciju par savām pārvaldības darbībām un to, cik lielā mērā pasīvās indeksācijas un salīdzināšanas ar standartu izmantošana ļauj pienācīgi identificēt VSP riskus uzņēmumā, kurā tiek investēts; uzskata, ka būtu jāprasa indeksu sniedzējiem nodrošināt detalizētu informāciju par tādu standartu pakļautību, kuri tiek plaši izmantoti un salīdzināti ar klimata un ilgtspējas parametriem;

Nepieciešamība pilnveidot pārskatu sniegšanas prasības NFRD ietvaros

17.  atzīmē nepietiekamo konverģences pakāpi VSP pārskatu sniegšanā NFRD ietvaros un nepieciešamību pēc saskaņošanas ar mērķi veicināt lielāku konsekvenci un noteikt vispiemērotākos VSP mērīšanas standartus attiecībā uz informācijas atklāšanu, izmantojot ilgtspējas un resursu izmantošanas efektivitātes rādītājus; aicina Komisiju izveidot ES mēroga daudzu ieinteresēto personu grupu — kurā ietilptu finanšu pakalpojumu nozares, akadēmisko aprindu un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji —, lai izvērtētu un ierosinātu atbilstošu mērīšanas rādītāju sarakstu, tostarp tādu rādītāju sarakstu, ar kuriem mēra ilgtspējas ietekmi un kuri aptver svarīgākos ilgtspējas riskus; uzskata, ka šādai reformai būtu jāietver prasība sniegt pārskatus, kurus pārbaudītu trešā persona;

“Zaļās” obligācijas

18.  atzīmē, ka “zaļās” obligācijas veido tikai nelielu daļu no investīciju tirgus, kura netiek pietiekami regulēta, ka tā rezultātā tās ir šī tirgus daļa, kas ir neaizsargāta pret maldinošas tirgvedības risku, un ka ES pašlaik nav vienota standarta attiecībā uz “zaļajām” obligācijām, kuram būtu jābalstās uz gaidāmo ES ilgtspējas klasificēšanas sistēmu; atzīmē, ka šādas “zaļās” obligācijas būtu jāpārbauda un jāpārrauga publiskām iestādēm un ka tām būtu jāietver periodiska pārskatu sniegšana par pamatā esošo aktīvu ietekmi uz vidi; uzsver, ka “zaļajām” obligācijām būtu jāietver arī atgriezeniskā ietekme uz vidi un ka ar to palīdzību būtu jāatbalsta fosilā kurināmā aktīvu izmantošanas mazināšana; uzsver, ka “zaļās” obligācijas nevajadzētu izmantot atsevišķās nozarēs, it īpaši attiecībā uz darbībām, kurām ir būtiska negatīva ietekme uz klimatu, un ka tām nevajadzētu būt pretrunā svarīgākajiem sociālajiem un cilvēktiesību standartiem; ierosina, lai ES “zaļās” obligācijas standarta izstrāde notiktu pilnībā pārredzami, iesaistot šajā darbā īpašu Komisijas darba grupu, kas būtu pakļauta regulārai Eiropas Parlamenta veiktai pārbaudei; aicina Eiropas Komisiju regulāri izvērtēt “zaļo” obligāciju ietekmi, efektivitāti un uzraudzību; šajā sakarā prasa nākt klajā ar likumdošanas iniciatīvu, lai stimulētu, aktīvi veicinātu un popularizētu Eiropas institūciju, tādu kā EIB, veiktu “zaļo” obligāciju publisku emisiju Eiropas mērogā nolūkā finansēt jaunas ilgtspējīgas investīcijas;

Kredītreitingu aģentūras

19.  atzīmē, ka kredītreitinga aģentūras nepietiekami integrē traucējošu VSP risku un faktoru ietekmi emitentu nākotnes kredītspējā; prasa noteikt visām Eiropas Savienībā darbību veicošām kredītreitingu aģentūrām piemērojamus ES standartus un uzraudzību attiecībā uz VSP rādītāju integrēšanu reitingos; norāda, ka joprojām nav pilnībā atrisināta problēma, kas saistīta ar pamatā esošo nepietiekamo konkurenci starp šīm aģentūrām un ar to koncentrēšanos uz šauru ekonomisko jautājumu loku; prasa ieviest akreditācijas procesu attiecībā uz “zaļo” finanšu zīmi, sertificējot Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes (EVTI) uzraudzītos aģentus; iesaka pilnvarot EVTI prasīt kredītreitingu aģentūrām savās metodikās iekļaut ilgtspējas riski; gadījumos, kad ir ļoti iespējama šādu risku parādīšanās nākotnē, prasa Komisijai šajā sakarā ierosināt Kredītreitingu aģentūru regulas pārskatīšanu; uzsver, ka ilgtspējas izpētei, kas tiek nodrošināta ar ilgtspējas rādītāju un VSP reitinga aģentūru palīdzību, ir liela nozīme visu finanšu jomas dalībnieku nodrošināšanā ar informāciju, kas tiem nepieciešama pārskatu sniegšanai un fiduciārā pienākuma pildīšanai, un pārejas uz ilgtspējīgāku finanšu sistēmu īstenošanā;

Marķēšanas sistēma finanšu pakalpojumu jomā

20.  ierosina, lai Komisija izveidotu saistošu un samērīgu marķēšanas sistēmu — kam pārejas periodā vajadzētu būt brīvprātīgai un kas attiektos uz institūcijām, kuras piedāvā privātpersonu bankas kontus, investīciju fondus un apdrošināšanas un finanšu produktus —, kas parādītu, cik lielā mērā pamatā esošie aktīvi atbilst Parīzes nolīgumam un VSP mērķiem;

EUI mandāts

21.  plāno vēl vairāk precizēt EUI un valsts kompetento iestāžu mandātu saistībā ar EUI regulu nepabeigto pārskatīšanu, lai iekļautu un uzraudzītu ESG riskus un faktorus, tādējādi padarot finanšu tirgus darbības atbilstošākas ilgtspējas mērķiem; šajā sakarā uzskata, ka EVTI vajadzētu:

   savās piemērotības izvērtēšanas pamatnostādnēs iekļaut preferences ilgtspējas ziņā, kā to ierosinājusi Komisija savā rīcības plānā attiecībā uz ilgtspējīgām finansēm, un plašākā kontekstā — sniegt norādījumus par to, kā ar ilgtspēju saistītus apsvērumus varētu efektīvi iekļaut attiecīgajos finanšu jomu reglamentējošajos ES tiesību aktos, kā arī veicināt šo noteikumu saskaņotu īstenošanu, tiklīdz tie tiek pieņemti;
   izveidot samērīgu un pēc pārejas perioda obligātu uzraudzības sistēmu, lai, sākot ar 2018. gadu un veicot uz nākotni orientētu ilgtspējas scenārija analīzi, izvērtētu būtiskus VSP riskus un faktorus;
   būt pilnvarotai pārbaudīt portfeļa saskaņotību ar Parīzes nolīguma VSP riskiem un faktoriem un nodrošināt darba grupas ar klimatu saistītās finanšu informācijas atklāšanas jautājumos ieteikumu ievērošanu;

šajā sakarā uzsver, ka EUI rīcībā vajadzētu būt pietiekamiem finanšu resursiem, lai tās varētu veikt savus uzdevumus; aicina EUI šajos jautājumos sadarboties ar attiecīgajām aģentūrām un starptautiskajām organizācijām;

EIB loma attiecībā uz ilgtspējīgām finansēm

22.  uzsver, ka ES iestādēm būtu jārāda piemērs finanšu ilgtspējas nodrošināšanā; atzīmē — lai gan 26 % EIB finansējuma ir paredzēti rīcībai klimata jomā, lai gan EIB bija pirmā, kas 2007. gadā tirgū laida “zaļās” obligācijas, un lai gan tā ir uz pareizā ceļa, lai izpildītu savu šajā sakarā izsludināto apņemšanos, tā joprojām finansē projektus, kuri saistīti ar intensīvām oglekļa dioksīda emisijām, un līdz ar to šajā jomā vēl ir iespējami uzlabojumi; tādēļ mudina EIB pielāgot savu turpmāko aizdošanas darbību un noteikt attiecīgas prioritātes, lai ievērotu Parīzes nolīgumu un 1,5°C ierobežojuma mērķi klimata pārmaiņu jomā; aicina stiprināt un no jauna līdzsvarot EIB aizdošanas operācijas un Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF) regulu, lai tie pārtrauktu investēt projektos, kas saistīti ar intensīvām oglekļa dioksīda emisijām, un prioritāti dotu resursu izmantošanas ziņā efektīviem un uz dekarbonizāciju vērstiem projektiem, līdztekus investēšanai citās inovatīvās nozarēs un nemateriālos resursos; uzskata, ka EIB būtu jāspēj reģionāli līdzsvarotā veidā nodrošināt vairāk riska kapitāla “zaļajai” pārejai; uzskata, ka šajā nolūkā būtu jāveic turpmāki pasākumi, tostarp mijiedarbībā ar nākamajā daudzgadu finanšu shēmā paredzētiem ES finanšu instrumentiem;

ECB loma attiecībā uz ilgtspējīgām finansēm

23.  atzīst ECB neatkarību un to, ka tās galvenais uzdevums ir saglabāt cenu stabilitāti, taču atgādina, ka arī ECB kā ES iestādei ir saistošs Parīzes nolīgums; tādēļ pauž bažas par to, ka 62,1 % no ECB korporatīvo obligāciju pirkumiem tiek veikts nozarēs, kas ir atbildīgas par 58,5 % no eurozonas siltumnīcefekta gāzu emisijām,(14) un atzīmē, ka no šīs programmas tiešu labumu gūst galvenokārt lieli uzņēmumi; iesaka ECB savās pamatnostādnēs attiecībā uz iegādes programmām skaidri un precīzi ņemt vērā Parīzes nolīgumu un ESG mērķus; uzsver, ka šādas pamatnostādnes nākotnē var kalpot kā izmēģinājuma projekts tādas uz VSP orientētas investīciju politikas izstrādei, kura atbilst augstiem standartiem attiecībā uz ES ilgtspējas klasificēšanas sistēmu;

Citi jautājumi

24.  uzsver, ka arī jēgpilns ilgtspējīgu finanšu produktu piedāvājums var labvēlīgi ietekmēt Eiropas sociālās infrastruktūras uzlabošanu, ar ko tiek saprasts iniciatīvu un projektu kopums, kura mērķis ir radīt sabiedrisku vērtību, palielinot investīcijas un inovāciju nozarēs, kas ir stratēģiski un izšķiroši svarīgas cilvēku labjutībai un kopienu izturībai, piemēram, izglītībā, veselības aprūpē un mājokļa sektorā;

25.  atzinīgi vērtē ALEG darbu, kas piedāvā vērtīgus pamatelementus jaunu ilgtspējīgu finanšu nozarei paredzētu standartu izstrādē; tomēr uzstāj uz nepieciešamību aktīvi iesaistīt banku nozari, kam, pateicoties tās dominējošajam stāvoklim Eiropas finanšu vidē, joprojām var būt izšķiroša loma finanšu ilgtspējas palielināšanā;

26.  uzsver, ka metodika, ko izmanto, lai izsekotu ar klimatu saistītajiem izdevumiem, rada neatbilstību starp programmām un līdz ar to dod iespēju par atbilstošiem klimata jomas izdevumu (piemēram, kopējās lauksaimniecības politikas “zaļā” komponenta) kritērijiem atzīt projektus ar apšaubāmu labumu videi un klimatam;

27.  uzsver, ka ne visu plaši izmantoto finanšu standartu metodikā tiek ņemti vērā VSP faktori; prasa, izmantojot Eiropas ilgtspējas klasificēšanas sistēmu, izstrādāt vienu vai vairākus Eiropas standartus ilgtspējas jomā, lai ar to palīdzību, pamatojoties uz VSP riskiem un faktoriem, varētu mērīt Eiropas emitentu sniegumu;

28.  prasa analizēt un veicināt privātas iniciatīvas, tādas kā EeMAP projekts ““Zaļā” hipotēka”, lai izvērtētu un parādītu, kādos apstākļos “zaļie” aktīvi var mazināt risku investīcijām, vienlaikus uzlabojot vides ilgtspēju;

29.  aicina ES aktīvi veicināt ilgtspējas rādītāju iekļaušanu starptautisko finanšu pārskatu standartu satvarā starptautiskā līmenī;

30.  uzsver, ka korporatīvajai pārvaldībai būtu jāveicina ilgtermiņa ilgtspējas vērtības radīšana, piemēram, izmantojot ilgtermiņa akcionāriem paredzētas lojalitātes akcijas un direktoru un valdes locekļu atalgojuma paketēs iekļaujot VSP faktorus; atzīmē, ka direktoru pienākumu precizēšana šajā ziņā palīdzētu ilgtspējīgiem investoriem to sarunās ar valdi;

31.  prasa kā priekšnoteikumu atļauju izsniegšanai attiecībā uz visām komerciālām un sabiedriskām darbībām ieviest obligātu atbildības par videi nodarītu kaitējumu apdrošināšanu;

32.  uzsver — lai nodrošinātu finanšu ilgtspēju, ir jāprecizē Eiropas uzņēmumu direktoru pienākumi attiecībā uz ilgtermiņa ilgtspējīgas vērtības radīšanu, VSP jautājumiem un sistēmiskiem riskiem kā daļa no direktoru vispārējā pienākuma veicināt uzņēmuma sekmīgu attīstību;

33.  aicina ES uzraudzības iestādes formulēt pamatnostādnes par tādu statistikas datu vākšanu, kuri raksturo VSP risku identificēšanu un integrēšanu finansēšanā, un prasa šādus statistikas datus publicēt, kad vien tas ir iespējams;

34.  aicina valstu banku un finanšu tirgu uzraudzības iestādes sagatavot skaidrus un koncentrētus norādījumus par to, kā, neradot liekas izmaksas un kavēšanos, var ieviest jauno klasificēšanas sistēmu un citas ar minēto regulējumu saistītas izmaiņas;

35.  atbalsta viedokli, ka cenu noteikšanas pasākumi var būt izšķiroši svarīgs līdzeklis, kā palīdzēt novērst Eiropas dekarbonizācijas centienu īstenošanai nepieciešamā EUR 180 miljardu finansējuma trūkumu, novirzot investīcijas uz ilgtspējīgiem ilgtermiņa mērķiem;

36.  atzīmē, ka diskusijās par ilgtspējīgām finansēm nereti tiek aizmirsti MVU, neraugoties uz to inovatīvo raksturu; šajā sakarā norāda uz digitalizācijas un “zaļo” finanšu tehnoloģiju lielo potenciālu; iesaka Komisijai apsvērt iespēju ieviest mehānismus, kas MVU dotu iespēju apvienot projektus un tādējādi piekļūt “zaļo” obligāciju tirgum;

37.  uzsver ilgtspējīgu finanšu sociālā komponenta nozīmi; norāda uz iespējām izstrādāt jaunus īpaši sociālās infrastruktūras objektiem paredzētus finanšu instrumentus, tādus kā sociālās obligācijas, kas atbalstītas ar 2017. gada sociālo obligāciju principiem;

38.  uzsver, ka VSP risku identificēšana, pārvaldība un atklāšana ir neatņemama daļa no patērētāju aizsardzības un finanšu stabilitātes un ka tāpēc šīs darbības būtu jāiekļauj EUI mandātā un uzraudzības pienākumos; prasa ESRK papildus klimata pārmaiņām aktīvi pētīt VSP faktoru un sistēmiskā riska mijiedarbību;

39.  atgādina, ka Parlaments 2017. gada 14. novembra rezolūcijā par rīcības plānu attiecībā uz finanšu pakalpojumiem privātpersonām, vidējiem un mazajiem uzņēmumiem ir prasījis ieviest ES krājkontu “zaļās” ekonomikas finansēšanai;

40.  prasa, lai visi turpmākie ES izdevumi atbilstu Parīzes nolīgumam un ar ekonomikas dekarbonizāciju saistītiem mērķiem, kas tiek iekļauti juridiskos instrumentos, ar kuriem reglamentē Eiropas strukturālo un investīciju fondu darbību (tostarp kohēzijai paredzēto līdzekļu izmantošanu), ārējai darbībai un attīstības sadarbībai paredzēto līdzekļu izmantošanu, kā arī citu daudzgadu finanšu shēmā neietilpstošu instrumentu, tādu kā ESIF, darbību;

41.  aicina Komisiju veikt priekšizpēti par to, kā uzraudzības un regulatīvās institūcijas varētu labāk piešķirt pilnvaras, kas ietver ilgtermiņa perspektīvu;

42.  aicina Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi (EAAPI) nodrošināt labāko praksi un pamatnostādnes par to, kā aroda pensiju shēmu un privāto pensiju produktu nodrošinātāji komunicē ar saņēmējiem pirms līguma noslēgšanas un visā attiecīgā ieguldījuma dzīves laikā; aicina EAAPI nodrošināt pamatnostādnes par labāko praksi, piemēram, Apvienotās Karalistes Vides aģentūras fonda praksi, attiecībā uz dialogu ar saņēmējiem un privātajiem klientiem un to finansiālo un nefinansiālo interešu noteikšanu;

43.  pieņem zināšanai ALEG grupas ieteikumu par ES centru ilgtspējīgu finanšu novērošanai, kas būtu jāizveido Eiropas Vides aģentūrai sadarbībā ar EUI, lai izsekotu ES ilgtspējīgas investīcijas un sniegtu pārskatu un atklātu informāciju par tām; lai stiprinātu Eiropas Savienības kā piemēra rādītājas funkciju, iesaka, lai šis novērošanas centrs uzņemtos lomu ES fondu un iestāžu, tai skaitā ESIF, EIB un ECB, veikto ilgtspējīgo investīciju izsekošanā, atbalstīšanā un informācijas par tām atklāšanā; prasa, lai novērošanas centrs Parlamentam sniegtu pārskatu par savām darbībām;

44.  iesaka EIB sadarboties ar maziem tirgus dalībniekiem un kopienu kooperatīviem nolūkā sākt neliela apjoma atjaunojamās enerģijas projektu apvienošanu, lai tie atbilstu EIB finansējuma saņemšanas kritērijiem uzņēmumu sektora aktīvu iegādes programmas ietvaros;

45.  piekrīt ALEG viedoklim, ka ir ārkārtīgi svarīgi palielināt Eiropas iedzīvotāju iespējas ilgtspējīgu finanšu jomā un modināt viņu interesi par tām; uzsver nepieciešamību uzlabot piekļuvi informācijai par sniegumu ilgtspējas jomā un veicināt izpratni par finanšu jautājumiem;

46.  aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt finanšu un nefinanšu nozares politikas saskaņotību; atgādina nepieciešamību ilgtspējīgu finanšu politiku papildināt ar saskaņotu politikas izvēli citās nozarēs, tādās kā enerģētika, transports, rūpniecība un lauksaimniecība;

47.  aicina Komisiju regulāri publicēt progresa ziņojumu par šajā rezolūcijā aplūkotajiem jautājumiem;

48.  aicina Komisiju un dalībvalstis izmantot ES ietekmi, lai demonstrētu vadošo lomu ilgtspējīgu finanšu jomā un paaugstinātu finanšu ilgtspējas standartus starptautiskā līmenī — tostarp izmantojot divpusējus nolīgumus ar trešām valstīm —, daudzpusējos politikas forumos, tādos kā ANO, G7 un G20, un institūcijās, kas nosaka starptautiskus standartus, tādās kā Starptautiskā Vērtspapīru komisiju organizācija (IOSCO);

o
o   o

49.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) OV L 335, 17.12.2009., 1. lpp.
(2) OV L 330, 15.11.2014., 1. lpp.
(3) OV L 132, 20.5.2017., 1. lpp.
(4) OV L 354, 23.12.2016., 37. lpp.
(5) OV L 182, 29.6.2013., 19. lpp.
(6) OV L 347, 28.12.2017., 35. lpp.
(7) OV L 352, 9.12.2014., 1. lpp.
(8) ANO Katastrofu riska mazināšanas birojs, https://www.unisdr.org/files/46796_cop21weatherdisastersreport2015.pdf
(9) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0039.
(10) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0025.
(11) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0428.
(12) OV C 75, 26.2.2016., 41. lpp.
(13) OV C 265, 11.8.2017., 65. lpp.
(14) Sini Matikainen, Emanuele Campiglio un Dimitri Zenghelis, “Kvantitatīvās mīkstināšanas ietekme uz klimatu” (The climate impact of quantitative easing), Grānthemas Klimata pārmaiņu un vides pētniecības institūts, 2017. gada maijs.

Pēdējā atjaunošana: 2019. gada 16. jūlijsJuridisks paziņojums - Privātuma politika