Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2018/2009(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0161/2018

Iesniegtie teksti :

A8-0161/2018

Debates :

PV 28/05/2018 - 31
CRE 28/05/2018 - 31

Balsojumi :

PV 29/05/2018 - 7.13
CRE 29/05/2018 - 7.13
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2018)0216

Pieņemtie teksti
PDF 426kWORD 60k
Otrdiena, 2018. gada 29. maijs - Strasbūra
ES 2017. gada rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā
P8_TA(2018)0216A8-0161/2018

Eiropas Parlamenta 2018. gada 29. maija rezolūcija par ES 2017. gada rezultātu apkopojumu tiesiskuma jomā (2018/2009(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību, jo īpaši tā 2., 6., un 7. pantu,

–  ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 70., 85., 86., 258., 259. un 260. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu,

–  ņemot vērā attiecīgās rezolūcijas, kas ir pieņemtas šajā jautājumā tiesiskas valsts un tiesiskuma jomā;

–  ņemot vērā Komisijas 2017. gada 10. aprīļa paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Centrālajai bankai, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “ES 2017. gada rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā” (COM(2017)0167),

–  ņemot vērā 2017. gada Eiropas Komisijas Kopīgā pētniecības centra pētījumu “The judicial system and economic development across EU Member States” (“Tiesu sistēma un ekonomikas attīstība ES dalībvalstīs”)(1),

–  ņemot vērā ASV Tirdzniecības kameras Juridisko reformu institūta 2017. gada pētījumu “The Growth of Collective Redress in the EU” (“Izaugsme kolektīvās tiesiskās aizsardzības jomā Eiropas Savienībā”)(2),

–  ņemot vērā Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta (EIGE) Dzimumu statistikas datubāzi(3),

–  ņemot vērā Eiropas Padomes komisijas “Demokrātija caur tiesībām” (Venēcijas komisija) ziņojumus, jo īpaši tās tiesiskas valsts kritēriju sarakstu(4),

–  ņemot vērā 2014. gada 12. marta rezolūcija par tiesu iestāžu darbības novērtējumu krimināltiesību jomā un tiesiskumu(5),

–  ņemot vērā “Milieu” 2011. gada pētījumu “Comparative study on access to justice in gender equality and anti-discrimination law” (“Salīdzinošs pētījums par iespēju vērsties tiesu iestādēs saistībā ar dzimumu līdztiesības un diskriminācijas novēršanas tiesību aktiem”)(6),

–  ņemot vērā Eiropas Padomes Ieteikumu par tiesnešiem: neatkarība, efektivitāte un pienākumi (CM/Rec(2010)12)(7),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta Pilsoņu tiesību un konstitucionālo jautājumu politikas departamenta 2017. gada pētījumu “Mapping the Representation of Women and Men in Legal Professions Across the EU” (“Sieviešu un vīriešu īpatsvars juridiskajās profesijās Eiropas Savienībā”(8),

–  ņemot vērā Eiropas Padomes Tiesu sistēmas efektivitātes komisijas (CEPEJ) ikgadējos novērtējuma ziņojumus par Eiropas tiesu sistēmām(9);

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinumu (A8-0161/2018),

A.  tā kā neatkarīga, efektīva un kvalitatīva tiesu sistēma ir būtiski svarīga, lai garantētu tiesiskumu, taisnīgu tiesvedību un iedzīvotāju un uzņēmumu uzticēšanās tiesību sistēmai, un nodrošinātu, ka privātpersonas un uzņēmumi pilnībā var izmantot savas tiesības; tā kā efektīva tiesu sistēma nav nošķirama no tiesu neatkarības, ekonomiskās izaugsmes sekmēšanas, pamattiesību aizsardzības un ES tiesību piemērošanas garantēšanas; tā kā tiesiskums ir patstāvīga vērtība, jo īpaši, ja runa ir iedzīvotāju iespējām vērsties tiesu iestādēs un taisnīgas tiesas noteikumu ievērošanu;

B.  tā kā Komisija ir publiskojusi Eiropas Savienības 2017. gada rezultātu apkopojumu tiesiskuma jomā, kas ir informatīvs, salīdzinošs un nesaistošs valstu tiesu sistēmu efektivitātes principiālas izvērtēšanas instruments, kura mērķis ir identificēt trūkumus, paraugpraksi un panākto progresu un labāk definēt dalībvalstu tieslietu politiku un kura darbības joma tādēļ attiecas galvenokārt uz tiesu sistēmu rādītājiem, kuri sekmē uzņēmējdarbībai, ieguldījumiem un patērētājiem labvēlīgāka klimata veidošanos Savienībā;

C.  tā kā piektajā ES rezultātu apkopojumā tiesiskuma jomā jo īpaši ir analizēti jautājumi, kas saistīti ar tiesvedības iespēju pieejamību sabiedrībai, tiesu varas neatkarību iedzīvotāju un uzņēmēju uztverē, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) pašreizējo lietojumu tiesu sistēmā un valsts tiesu sistēmas darbību konkrētās jomās, kas saistītas ar vienoto tirgu un uzņēmējdarbības nozari, bet tajā ir sniegts arī sākotnējs pārskats par valstu krimināltiesību sistēmu darbību, īstenojot ES tiesību aktus par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu;

D.  tā kā ES 2017. gada rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā nesniedz vispārēju valsts tiesu sistēmu rangu un tajā nav iecerēts kādu sistēmu nostādīt augstāk par citu;

E.  tā kā, no otras puses, rezultātu apkopojumam tiesiskuma jomā vajadzētu būt lietderīgai rokasgrāmatai, kurā sniegts pārskats par paraugpraksi, kas dalībvalstīm būtu jāizmanto civillietās, komerclietās un administratīvajās lietās;

F.  tā kā joprojām nav pieejams liels daudzums datu par dažām dalībvalstīm; tā kā atšķiras dažu dalībvalstu sniegto datu daudzums un konkrētais saturs;

G.  tā kā ES 2017. gada rezultātu apkopojumā tiesiskuma jomā uzmanība ir pievērsta galvenokārt civillietām, komerclietām un administratīvajām lietām, bet tajā ir sniegts arī sākotnējs pārskats par valstu sistēmu darbību, kad tās piemēro ES tiesību aktus par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu krimināltiesībās;

H.  tā kā šis nesaistošais vērtējums dod iespēju noteikt gan pozitīvās, gan negatīvās tendences un piedāvā forumu, kas palīdz savstarpēji mācīties un apmainīties ar paraugpraksi Savienībā, lai veicinātu tiesiskumu un garantētu tiesiskuma ievērošanu;

I.  tā kā informācijas sniegšana par tiesu sistēmu lietotājiem draudzīgā veidā ir tiesu iestāžu pieejamības priekšnosacījums;

J.  tā kā tiesu sistēmas ir jāpielāgo, lai tiktu galā ar jaunajiem izaicinājumiem, kas ES ir jāpārvar;

Vispārīgi apsvērumi

1.  uzsver, ka taisnīgums nostiprina tiesiskumu sabiedrībā un nodrošina ikvienai personai tiesības uz taisnīgu lietas izskatīšanu neatkarīgā un objektīvā tiesā; aicina dalībvalstis nodrošināt, ka jebkurā tiesu sistēmas reformā tiek aizstāvēts tiesiskums un ievēroti Eiropas standarti attiecībā uz tiesu sistēmas neatkarību; šajā sakarā mudina Komisiju turpināt pārraudzīt valstu tiesu reformas saistībā ar Eiropas pusgadu, kurā tiek izmantota arī ES tiesiskuma rezultātu apkopojumā sniegtā informācija; turklāt aicina Komisiju izstrādāt jaunus kritērijus, ar kuriem varētu labāk novērtēt tiesu sistēmu atbilstību tiesiskas valsts principam, jo īpaši balstoties uz Venēcijas komisijas izveidoto tiesiskas valsts kritēriju sarakstu;

2.  aicina Komisiju iegūt precīzāku informāciju par tādu pārkāpumu novēršanas veidu, kas ir pretēji tiesiskas valsts principam un ir uzskatāmi par pamattiesību apdraudējumu, tostarp par to, kā tiek novērsta korupcija, diskriminācija un privātuma, domas brīvības, apziņas brīvības, reliģijas brīvības, vārda brīvības, pulcēšanas un biedrošanās brīvības pārkāpumi;

3.  atgādina par prasību, kas ir pausta Parlamenta 2016. gada 25. oktobra rezolūciju par ES mehānisma demokrātijai, tiesiskumam un pamattiesībām izveidi, un atkārto savu prasību Komisijai iesniegt priekšlikumu par Savienības demokrātijas, tiesiskuma un pamattiesību pakta (DTP pakts) noslēgšanu; aicina Komisiju, kamēr nav noslēgts DTP pakts, apkopot vienuviet izstrādātos ziņojumus, tostarp rezultātu apkopojumu tiesiskuma jomā;

4.  ar lielu interesi pieņem zināšanai 2017. gada ES rezultātu apkopojumu tiesiskuma jomā un aicina Komisiju arī turpmāk veicināt šo procesu saskaņā ar Līgumiem un apspriežoties ar dalībvalstīm;

5.  uzsver, ka atsevišķa rezultātu apkopojuma izstrāde krimināltiesību jautājumos būtiski veicinās tiesnešu un prokuroru vispārējās izpratnes veidošanu par ES tiesību aktiem krimināltiesību jomā, tādējādi stiprinot savstarpējo uzticēšanos;

6.  aicina Komisiju ņemt vērā cīņu pret korupciju un uzskata, ka šis jautājums rezultātu apkopojumā ir jāiekļauj prioritārā kārtā;

7.  atbalsta šīs apmaiņas mērķi un uzsver, ka neatkarīga, efektīva un kvalitatīva tiesu sistēma var sniegt stimulus uzņēmumiem attīstīties un veikt ieguldījumus valsts un pārrobežu līmenī, vienlaikus aizsargājot iedzīvotāju pamattiesības un nodrošinot patērētāju un darba ņēmēju tiesību ievērošanu, tādējādi palielinot viņu ieguldījumu ekonomikā;

8.  atzīmē tiesu vērtēšanas kritēriju nozīmi savstarpējas uzticēšanās pārrobežu lietās, tiesu iestāžu efektīvas sadarbības un kopējas tiesiskuma telpas un Eiropas tiesiskās kultūras radīšanā; tāpēc mudina Komisiju turpināt izstrādāt konkrētus rādītājus, lai novērtētu, kā praksē tiek aizsargātas ES vērtības, piemēram, tiesiskums un pamattiesību ievērošana;

9.  uzskata, ka šādam salīdzinājumam jābalstās uz objektīviem kritērijiem un pierādījumiem, kas ir precīzi apkopoti, salīdzināti un analizēti, vienlaikus ņemot vērā atsevišķos konstitucionālos un tiesiskos regulējumus; uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret visām dalībvalstīm, objektīvi novērtējot to tieslietu sistēmas;

10.  atzinīgi vērtē Komisijas pūliņus pirmo reizi izvērtēt atsevišķus krimināltiesiskuma sistēmas aspektus, kas attiecas uz cīņu ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, un iesaka Komisijai veikt nepieciešamos pasākumus, ar kuriem mudina dalībvalstis sniegt ziņas par tiesvedību ilgumu šajā jomā, lai spēkā stātos ceturtā un pēc tam — piektā nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanas direktīva;

11.  atzinīgi vērtē Komisijas centienus sniegt izmērāmus datus un sagatavot konkrētus secinājumus par to, kā dalībvalstis ir uzlabojušas vai vēl var uzlabot savu tiesu sistēmu kvalitāti un efektivitāti, jo īpaši attiecībā uz tiesnešu statusu un iecelšanu amatā, viņu neatkarību un dzimumu līdzsvaru tiesnešu profesijā; norāda, ka datu iztrūkums turpina samazināties, jo īpaši attiecībā uz tiesu sistēmu efektivitātes rādītājiem; tomēr pauž nožēlu, ka joprojām ir gadījumi, kuros dažas dalībvalstis nav sniegušas datus par noteiktām kategorijām, neraugoties uz to, ka tās var šādus datus iegūt vai šie dati tām ir pieejami; tāpēc aicina dalībvalstis pastiprināt centienus, lai padarītu datus salīdzināmus, un pilnībā sadarboties ar Komisiju, sniedzot tai pieprasītos datus; uzsver, ka dalībvalstīm jāturpina samazināt datu trūkumu, lai īstenotu prioritātes, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu tiesu sistēmas efektivitāti; aicina dalībvalstis cieši sadarboties ar CEPEJ un Komisiju, jo īpaši ar valstu ministriju un tiesu sistēmu ekspertu neoficiālās grupas starpniecību, lai novērstu datu nepilnības, kas pastāv dažās rezultātu apkopojuma tiesiskuma jomā kategorijās;

12.  aicina dalībvalstis rūpīgi pārbaudīt 2017. gada tiesiskuma rezultātu apkopojumu, noteikt, kādi secinājumi no tā ir jāizdara, un apsvērt, vai ir jāpieņem valstu mēroga pasākumi, lai labotu iespējamās nepilnības valstu tiesu sistēmu kvalitātes, efektivitātes un neatkarības ziņā;

13.  pieņem zināšanai, ka daudzas dalībvalstis ir turpinājušas centienus uzlabot savu tiesu sistēmu efektivitāti, ieviešot reformas; atzinīgi vērtē to, ka ir izsludināts ievērojams skaits jaunu reformu attiecībā uz juridisko palīdzību, strīdu alternatīvajām izšķiršanas metodēm (SAI), tiesu specializāciju un tiesu iestāžu kartējumu;

Efektivitāte

14.  uzsver to, cik svarīgi ir nodrošināt tiesvedības efektivitāti un savlaicīgumu saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. pantu un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pantu; turklāt uzsver, cik ātra un efektīva tiesvedība ir svarīga ar patērētāju aizsardzību, intelektuālo īpašumu un datu privātuma tiesībām saistītās lietās; ar bažām norāda, ka dažās dalībvalstīs šādas procedūras joprojām ir pārāk ilgas; norāda, ka iedzīvotāju un uzņēmumu uzticēšanos tiesu sistēmai varētu mazināt arī liels neizskatīto lietu skaits, kā arī juridiskās noteiktības samazināšanās, norādot, ka uzticēšanās ir tiesiskuma ievērošanas pamats;

15.  mudina dalībvalstis ieguldīt līdzekļus IKT rīku izmantošanā tiesu sistēmā un šādu rīku turpmākā izstrādē, lai tiesu sistēmas padarītu pieejamākas, saprotamākus un vieglāk izmantojamas visiem ES iedzīvotājiem, jo īpaši personām ar jebkāda veida invaliditāti un neaizsargātām grupām, tostarp nacionālajām minoritātēm un/vai migrantiem uzsver priekšrocības, ko visām iesaistītajām ieinteresētajām pusēm dod IKT sistēmu izmantošana dalībvalstu tiesu iestāžu pārrobežu sadarbībā un tiesu iestāžu sadarbībā valsts līmenī, kas arī samazina izmaksas un uzlabo tiesu sistēmu vispārējo efektivitāti un kvalitāti; kā šādas prakses piemērus var minēt prasību elektronisku iesniegšanu, iespēju uzraudzīt un veikt procedūras tiešsaistē un tiesu un advokātu elektroniskas saziņas iespējas; pauž nožēlu par to, ka viss IKT sistēmu potenciāls vēl nav pilnībā realizēts visā Eiropas Savienībā; atzinīgi vērtē lielākajā daļā dalībvalstu panākto pārredzamību attiecībā uz tiesas spriedumu publicēšanu; uzsver, ka informācijas pieejamība tiešsaistē lietotājdraudzīgā veidā ievērojami uzlabo tiesu iestāžu pieejamību iedzīvotājiem un uzņēmumiem; aicina dalībvalstis publicēt visus tiesu spriedumus tiešsaistē, jo tas palīdzēs iedzīvotājiem un uzņēmumiem labāk iepazīt tiesu sistēmu, kā arī padarīs to pārredzamāku; turklāt norāda, ka tas varētu sekmēt judikatūras konsekvenci;

16.  uzsver nepieciešamību intensificēt tiesnešiem paredzēto apmācību un dažādot tās klāstu, jo tā ir arī pamats efektīvai, neatkarīgai un objektīvai tiesu sistēmai; jo īpaši uzsver vajadzību pēc apmācības tādās jomās kā dzimumu lomas un stereotipi, tiesu ētika, IT prasmes, tiesu pārvaldība, mediācija, kā arī saziņa ar tiesvedības pusēm un presi; turklāt uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt pienācīgu apmācību par ES tiesību jautājumiem un dažādām ES sadarbības struktūrām, piemēram, Eurojust; norāda, ka konkrētas ES tiesību aktu jomas, piemēram, autortiesības un privātās dzīves aizsardzība, var prasīt izpratni ne tikai par tiesību aktiem, bet arī tehnoloģiju attīstību; norāda, ka tiesnešu un tiesu specializācijai, šķiet, ir bijusi pozitīva ietekme uz tiesu sistēmu efektivitāti un kvalitāti; aicina Komisiju, kad tā sagatavos nākamo rezultātu apkopojumu, šim jautājumam pievērsties vairāk; uzsver — lai nodrošinātu tiesību aktu konsekventu un kvalitatīvu piemērošanu un efektīvu izpildi, ir nepārtraukti un sistemātiski jāapmāca tiesneši un citi jurisprudences eksperti; aicina dalībvalstis ieguldīt vairāk līdzekļu, lai attīstītu tiesisko apmācību un tālākizglītību, kas paredzēta juridisko profesiju pārstāvjiem, piemēram tiesnešiem, tostarp citās dalībvalstīs, ar mērķi apmainīties ar pieredzi un paraugpraksi;

17.  mudina dalībvalstis un ES iestādes atbalstīt mediācijas turpmāku attīstīšanu ES līmenī; aicina Komisiju sistemātiski novērtēt mediācijas ietekmi uz ES dalībvalstu tiesu sistēmām;

Kvalitāte

18.  aicina Komisiju nākamā gada salīdzinošajā pārbaudē par tiesu sistēmas pieejamības faktoriem iekļaut kolektīvās tiesiskās aizsardzības procedūras, jo Parlaments uzskata, ka tiesu iestāžu pieejamība un strīdu efektīva izšķiršana ir primāri nozīmīgi faktori; uzskata minētās procedūras par ļoti nozīmīgu instrumentu patērētāju, vides un veselības aizsardzības stiprināšanā Eiropas Savienībā kopumā tādās jomās, kurās ir tieši ietekmēti daudzi pieteikumu iesniedzēji; uzskata, ka kolektīvās tiesiskās aizsardzības procedūras atvieglo tiesu iestāžu pieejamību iedzīvotājiem un veicina strīdu efektīvu izšķiršanu, līdz ar to likvidējot nepamatotus slogus, galvenokārt iedzīvotājiem, kuri dzīvo zem nabadzības sliekšņa vai ir iesaistīti lietās ar pārrobežu dimensiju;

19.  norāda, ka lielākajā daļā dalībvalstu pusēm, kuras vēlas uzsākt tiesvedību, ir jāmaksā tiesas nodeva; uzsver, ka juridiskās palīdzības pieejamība un tiesas nodevu apmērs būtiski ietekmē tiesu iestāžu pieejamību, kas ir viena no ES pamattiesībām, un šie faktori jo īpaši ietekmē nabadzīgus iedzīvotājus, kā arī uzsver to, ka juridiskā palīdzība palīdz garantēt, ka mazāk aizsargātām tiesvedības pusēm ir vienlīdzīgi pieejama iespēja vērsties tiesā; uzsver, ka juridiskā palīdzība patērētājiem, kuri dzīvo zem nabadzības sliekšņa, joprojām ir būtisks līdzsvarojošs faktors; norāda, ka grūtības saņemt juridisko palīdzību var būt ievērojams šķērslis gadījumos, kad tiesas nodeva un/vai maksa par juridiskajiem pakalpojumiem veido ievērojamu daļu no prasības vērtības; uzskata, ka juridiskās palīdzības pieejamībai vajadzētu būt saistītai ar nabadzības slieksni konkrētajā dalībvalstī; joprojām uzskata, ka tiesvedības izmaksas principā būtu vēl vairāk jāsamazina, piemēram, izmantojot valsts mēroga elektroniskus e-tiesību portālus; aicina dalībvalstis uzlabot tās tiešsaistē pieejamās informācijas lietotājdraudzīgumu, kas palīdz iedzīvotājiem noteikt, vai viņiem ir tiesības uz juridisko palīdzību, tostarp tiešsaistē nodrošinot informāciju, kura ir piekļūstama personām ar redzes traucējumiem;

20.  aicina Komisiju pirms nākamā gada rezultātu apkopojuma sagatavošanas pabeigšanas ieviest jaunu rādītāju, kas vērtētu, cik pieejamas ir tiesu iestādes visām sabiedrības grupām, kas varētu būt mazāk privileģētā situācijā vai varētu tikt diskriminētas, lai apzinātu iespējamos šķēršļus;

21.  uzsver vajadzību risināt joprojām pastāvošās ievērojamās vīriešu un sieviešu īpatsvara atšķirības tiesnešu vidū, proti, augstākās instances tiesās/augstākajās tiesās, gan valstu, gan ES līmenī; ar nožēlu pieņem zināšanai neseno sieviešu īpatsvara samazināšanos profesionālo tiesnešu vidū dažās dalībvalstīs;

22.  uzsver, ka juridiskajās profesijās Eiropā joprojām ir daudz darāmā dzimumu līdztiesības ziņā, ne tikai attiecībā uz tiesnešu amatu pieejamību, bet arī, piemēram, attiecībā uz dzimumu stereotipiem, pārredzamību saistībā ar iecelšanu amatos, darba un ārpusdarba pienākumu saskaņošanas iespējām vai mentorēšanas pieejamību; uzsver to, ka to sieviešu īpatsvars, kuras tiesu iestādēs strādā zemākos amatos (ieskaitot darbiniekus, kuri nav tiesu varas amatpersonas) uzskatāmi atšķiras no tiesās un prokuratūrās augstākos amatos strādājošo sieviešu īpatsvara; mudina dalībvalstis, jo īpaši augstākās izglītības jomā, pievērsties tiesu iestādēs strādājošajām sievietēm un veicināt pozitīvu attieksmi pret tiesnesēm;

23.  atgādina Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada kopīgo paziņojumu(10), kurā norādīts, ka dalībvalstīm, cik vien tas ir iespējams, un ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 3. pantā izvirzīto mērķi sasniegt vienlīdzību starp vīriešiem un sievietēm, vajadzētu nodrošināt sieviešu un vīriešu vienādu pārstāvību, kad tās izraugās kandidātus uz tiesneša amatu Eiropas Savienības Tiesas Vispārējā tiesā; mudina dalībvalstis šajā ziņā rādīt priekšzīmi;

24.  uzsver, ka, lai gan 2015. gadā vairāk nekā puse dalībvalstu palielināja tiesu sistēmai veltītos izdevumus uz vienu iedzīvotāju, nosakot tiesām nepieciešamos finanšu resursus, aprēķini joprojām ir vairāk balstīti uz pagātnes izmaksām, nevis faktisko darba slodzi vai tiesā iesniegto prasību skaitu;

25.  atzinīgi vērtē to, ka visās dalībvalstīs ir vairāk izmantoti alternatīvi strīdu izšķiršanas mehānismi, jo īpaši patērētājiem un tirgotājiem paredzētā Eiropas platforma strīdu izšķiršanai tiešsaistē (ODR);

26.  pieņem zināšanai to, ka trūkst datu par laulības lietām un lietām par vecāku atbildību; mudina Komisiju ES rezultātu apkopojumā tiesiskuma jomā iekļaut šos datus, kad dalībvalstis tos būs darījušas pieejamus, iespējams, šajā sakarā izvirzot vidēja termiņa mērķi, kas būtu sasniedzams pēc tam, kad būs pārskatīta Padomes Regula (EK) Nr. 2201/2003 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību;

Neatkarība

27.  uzsver, neatkarība, kvalitāte un lietderība ir efektīvas tiesu sistēmas galvenie balsti, bet tiesu sistēma savukārt ir izšķirīgi svarīga, lai veicinātu tiesiskumu, taisnīgu tiesvedību un iedzīvotāju un uzņēmumu uzticēšanos tiesu sistēmai; turklāt uzsver, ka tiesu sistēmas neatkarība ir demokrātijas neatņemama sastāvdaļa; uzskata, ka neatkarīgas tiesu sistēmas pamatā, no vienas puses, ir tas, ka nepastāv iejaukšanās vai spiediens no valdības vai politiķu aprindām vai ekonomiski ieinteresētām pusēm, un, no otras puses, efektīvas garantijas, ko sniedz tiesnešu statuss, amats un finansiālā situācija; uzsver, ka ir jānodrošina pietiekama autonomija, lai aizsargātu kriminālvajāšanas iestādes no nepieņemamas politiskas ietekmes; tāpēc aicina Komisiju rezultātu apkopojumā iekļaut sadaļu, kas būtu veltīta prokuroru statusam un autonomijai; aicina Komisiju arī turpināt novērtēt tiesu neatkarības juridiskās garantijas, tostarp sadarbībā ar augstāko tiesu tīklu un Tiesu iestāžu padomju tīklu;

28.  norāda, cik svarīgi ir objektīvi, tas ir, no izpildvaras patvaļīgas rīcības brīvības pasargāti, un visaptveroši mehānismi attiecībā uz tiesnešu iecelšanu amatā, novērtēšanu, pārcelšanu vai atsaukšanu no amata;

o
o   o

29.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) http://publications.jrc.ec.europa.eu/repository/bitstream/JRC104594/jrc104594__2017_the_judicial_system_and_economic_development_across_eu_member_states.pdf
(2) http://www.instituteforlegalreform.com/uploads/sites/1/The_Growth_of_Collective_Redress_in_the_EU_A_Survey_of_Developments_in_10_Member_States_April_2017.pdf
(3) http://eige.europa.eu/gender-statistics/dgs
(4) http://www.venice.coe.int/webforms/documents/default.aspx?pdffile=CDL-AD(2016)007-e
(5) OV C 378, 9.11.2017., 136. lpp.
(6)Milieu Ltd.” (2011). “Comparative study on access to justice in gender equality and anti-discrimination law”. Kopsavilkuma ziņojums, Eiropas Komisijas Tiesiskuma ĢD, Brisele.
(7) https://wcd.coe.int/ViewDoc.jsp?p=&Ref=CM/Rec(2010)12&Language=lanEnglish&Ver=original&BackColorInternet=C3C3C3&BackColorIntranet=EDB021&BackColorLogged=F5D383&direct=true
(8) http://www.europarl.europa.eu/RegData/etudes/STUD/2017/596804/IPOL_STU(2017)596804_EN.pdf.
(9) https://www.coe.int/t/dghl/cooperation/cepej/evaluation/default_en.asp
(10) OV C 436, 24.12.2015., 1. lpp.

Pēdējā atjaunošana: 2019. gada 16. jūlijsJuridisks paziņojums - Privātuma politika