Eiropas Parlamenta 2018. gada 31. maija rezolūcija par ieslodzīto ar ES un Irānas dubultpilsonību stāvokli Irānā (2018/2717(RSP))
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Irānu, jo īpaši 2016. gada 25. oktobra rezolūciju par ES stratēģiju attiecībā uz Irānu pēc vienošanās panākšanas kodolenerģijas jomā(1), 2014. gada 3. aprīļa rezolūciju par ES stratēģiju attiecībā uz Irānu(2), 2011. gada 17. novembra rezolūciju par Irānu — pēdējā laikā notikušajiem cilvēktiesību pārkāpumiem(3) un 2011. gada 10. marta rezolūciju par ES nostāju attiecībā uz Irānu(4),
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par ES ikgadējiem ziņojumiem par cilvēktiesībām,
– ņemot vērā ES pamatnostādnes par nāvessodu, spīdzināšanu, vārda brīvību un cilvēktiesību aizstāvjiem,
– ņemot vērā jauno ES Stratēģisko satvaru un rīcības plānu cilvēktiesību un demokrātijas jomā, kurā cilvēktiesību aizsardzība un uzraudzīšana ir noteiktas par visu ES politikas virzienu neatņemamu daļu,
– ņemot vērā Padomes 2018. gada 12. aprīļa Lēmumu (KĀDP) 2018/568(5), ar ko par vienu gadu (līdz 2019. gada 13. aprīlim) pagarina ierobežojošus pasākumus, kas saistīti ar nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem Irānā,
– ņemot vērā kopīgo paziņojumu, kuru 2016. gada 16. aprīlī Teherānā pieņēma Komisijas priekšsēdētāja vietniece/Savienības augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) Federika Mogerīni un Irānas Islāma Republikas ārlietu ministrs Džavads Zarifs un kurā puses vienojās uzsākt cilvēktiesību dialogu un organizēt pieredzes apmaiņas braucienus starp ES un Irānu par cilvēktiesību jautājumiem,
– ņemot vērā ANO Augstā cilvēktiesību komisāra gada ziņojumu un ANO Augstā cilvēktiesību komisāra biroja un ANO ģenerālsekretāra 2018. gada 23. marta ziņojumu par cilvēktiesību stāvokli Irānas Islāma Republikā,
– ņemot vērā 1948. gada Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,
– ņemot vērā 1966. gada Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, kuram ir pievienojusies arī Irāka,
– ņemot vērā Reglamenta 135. panta 5. punktu un 123. panta 4. punktu,
A. tā kā Irānas cietumos ir ieslodzītas vairākas personas ar ES un Irānas dubultpilsonību, tostarp pētnieks Ahmadreza Djalali, kuram ir Zviedrijas un Irānas dubultpilsonība un kuram, pamatojoties uz apsūdzību spiegošanā, netaisnīgā tiesas procesā ir piespriests nāvessods un tiek liegta piekļuve advokātam vai nepieciešamajai medicīniskajai aprūpei, neraugoties nenovēršamo soda izpildi un viņa slikto veselības stāvokli;
B. tā kā Austrijas un Irānas pilsonis Kamran Ghaderi, dodoties uz Irānu darba darīšanās, tika arestēts un notiesāts uz 10 gadiem cietumā pēc tam, kad prokuratūra piespiedu kārtā bija panākusi viņa atzīšanos; tā kā Irānā apcietinājumā tiek turēta arī Nazanin Zaghari-Ratcliffe, kurai ir Lielbritānijas un Irānas pilsonība, kura strādāja kādā labdarības organizācijā un kurai ir diagnosticēta akūta depresija; tā kā 2018. gada aprīlī tika arestēts Lielbritānijas un Irānas pilsonis, akadēmisko aprindu pārstāvis Abbas Edalat un pret viņu vērstās apsūdzības vēl nav darītas zināmas;
C. tā kā jau ilgāku laiku tiek piekopta prakse, ka tiek arestētas personas ar ES un Irānas dubultpilsonību, kuras pēc tam tiek ilgstoši turētas vieninieku kamerā un nopratinātas, tām netiek nodrošināts pienācīgs tiesas process, liegti konsulārā dienesta vai ANO vai humānās palīdzības organizāciju pārstāvju apmeklējumi, tiek rīkotas slepenas tiesas prāvas, kurās apcietinātajiem ir ierobežota piekļuve advokātam, tiek piespriesti ilgi cietumsodi, pamatojoties uz neskaidrām vai nenoteiktām apsūdzībām saistībā ar “valsts drošības” apdraudējumu vai un “spiegošanu”, un tiek rīkotas valsts sponsorētas, pret ieslodzītajām personām vērstas nomelnošanas kampaņas;
D. tā kā Irāna ir parakstījusi Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām (ICCPR), un saskaņā ar savām saistībām tai vajadzētu ievērot domas, apziņas un reliģijas brīvību, kā arī vārda brīvību, biedrošanās un miermīlīgas pulcēšanās brīvību;
E. tā kā Irāna turpina turēt apcietinājumā pilsoniskās sabiedrības aktīvistus, cilvēktiesību aizstāvjus, vides aktīvistus un politiskos aktīvistus un nesen ir pieaudzis šādu arestu skaits; tā kā regulāri tiek ierosinātas lietas pret cilvēktiesību aizstāvjiem, žurnālistiem un politiskajiem aktīvistiem par viņu miermīlīgajām darbībām;
F. tā kā Irānas cietumos ieslodzītajām personām ar dubultpilsonību ne vienmēr tiek ļauts sazināties ar juristu un nodrošināta taisnīga tiesa; tā kā praksē Irāna personas ar dubultpersonību uzskata tikai par Irānas pilsoņiem, kas ārvalstu vēstniecībām ierobežo iespējas piekļūt saviem apcietinājumā turētajiem pilsoņiem un aizturētajiem liedz piekļuvi konsulārajai aizsardzībai;
G. tā kā vairāki politieslodzītie un personas, kuriem izvirzītas apsūdzības saistībā ar noziegumiem pret valsts drošību, ir cietuši no tā, ka aizturēšanas laikā viņiem nav bijusi pieejama pienācīga medicīniskā aprūpe, kā rezultātā ir radušās nopietnas sekas,
1. nosoda Irānas varas iestāžu piekopto praksi pēc negodīgas tiesas prāvas turēt ieslodzījumā personas ar ES un Irānas dubultpilsonību; prasa nekavējoties un bez nosacījumiem tās atbrīvot vai arī atkārtoti izskatīt viņu lietas atbilstoši starptautiskiem standartiem un saukt pie atbildības amatpersonas, kas vainīgas par minēto personu tiesību pārkāpumiem;
2. pauž nopietnas bažas par to, ka bez prima facie pierādījumiem par nozieguma izdarīšanu tiek arestētas personas ar ES un Irānas dubultpilsonību tiklīdz tās ierodas Irānā; uzsver, ka šīs apcietināšanas kavē tiešu personisku kontaktu iespējas;
3. pauž nožēlu par to, ka personas ar ES un Irānas dubultpilsonību tiek turētas Irānas cietumos sliktos apstākļos, un bieži vien tām pēc spīdzināšanas un necilvēcīgas izturēšanās ar varu liek atzīties izvirzītajās apsūdzībās;
4. aicina Irānas varas iestādes garantēt, ka A. Djalali bez traucējumiem var kontaktēties ar savu advokātu un saņemt medicīnisko aprūpi, ja viņš to pieprasa; mudina Irānas varas iestādes atcelt viņam piespriesto nāves spriedumu un nekavējoties viņu atbrīvot, kā to prasa starptautiskā sabiedrība;
5. aicina Irānas iestādes nodrošināt Kamran Ghaderi lietas atkārtotu izskatīšanu, lai garantētu, ka ir ievērotas viņa tiesības uz taisnīgu tiesu, nekavējoties atbrīvot Nazanin Zaghari-Ratcliffe, kurai jau ir tiesības uz priekšlaicīgu atbrīvošanu, un nekavējoties darīt zināmas Abbas Edalat izvirzītās apsūdzības;
6. aicina Irānas varas iestādes ievērot apsūdzēto pamattiesības saistībā ar piekļuvi sevis izraudzītam advokātam un tiesības uz taisnīgu tiesu, ņemot vērā Irānas starptautiskās saistības, kas noteiktas Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā;
7. nosoda ar ticamiem ziņojumiem apstiprinātus spīdzināšanas gadījumus un citus nežēlīgas apiešanās veidus, kas jo īpaši tiek izmantoti nopratināšanas laikā, un aicina Irānas varas iestādes ievērot ieslodzīto personu cilvēka cieņu; pauž nožēlu par nežēlīgajiem un necilvēcīgajiem apcietinājuma apstākļiem un aicina Irānu nodrošināt, ka visi ieslodzītie saņemt pienācīgu medicīnisko aprūpi;
8. prasa tiesu iestādēm ievērot taisnīgas tiesas un pienācīgas lietas izskatīšanas principus, sniegt aizdomās turētajiem piekļuvi juridiskajai palīdzībai, ļaut konsulātu darbiniekiem un ANO un humānās palīdzības organizāciju pārstāvjiem tos apmeklēt, kā arī nodrošināt šiem cilvēkiem pilnīgu piekļuvi medicīniskajai aprūpei un veselības aprūpes pakalpojumiem saskaņā ar Irānas starptautiskajām saistībām; aicina Irānu veikt vajadzīgos pasākumus ar mērķi pārskatīt tiesību aktus, lai nodrošinātu taisnīgu tiesu un advokāta pieejamību izmeklēšanas posmā, un izbeigt piespiedu atzīšanās, kas panāktas spīdzināšanas rezultātā;
9. aicina Eiropas Ārējās darbības dienestu un Komisiju izveidot iekšēju darba grupu ar mērķi atbalstīt ES pilsoņus, kuriem trešā valstī draud nāvessods vai acīmredzami netaisnīga tiesvedība, lai uzlabotu atbalstu, kas pieejams viņu valsts konsulārajos vai diplomātiskajos dienestos;
10. aicina Irānas varas iestādes sadarboties ar ES dalībvalstu vēstniecībām Teherānā, lai izveidotu sarakstu ar personām ar ES un Irānas dubultpilsonību, kuras patlaban atrodas apcietinājumā Irānas cietumos, un cieši uzraudzīt katru atsevišķo gadījumu, ņemot vērā to, ka iedzīvotāju drošība un viņu pamattiesību aizsardzība ES ir ārkārtīgi svarīga;
11. prasa atbrīvot visus Irānā apcietinājumā turētos cilvēktiesību aizstāvjus un pārtraukt visas pret viņiem vērstās iebiedēšanas darbības;
12. atzinīgi vērtē to, ka ir ievērojami pastiprināti sodi par noziegumiem saistībā ar narkotiku apriti, par kuriem var piemērot nāvessodu, kā pirmo soli, ieviešot Irānā moratoriju nāvessoda izpildei;
13. aicina Irānu pastiprināt sadarbību ar starptautiskiem cilvēktiesību mehānismiem, sadarbojoties ar īpašajiem referentiem un īpašajiem mehānismiem, tostarp apstiprinot šādu pilnvaru turētāju pieprasījumus iebraukt valstī; mudina Irānas varas iestādes i sevišķi nodrošināt, ka turpmākajam ANO īpašajam referentam jautājumos par cilvēktiesību stāvokli Irānā ir atļauts iebraukt valstī;
14. atbalsta notiekošās diskusijas par cilvēktiesībām saistībā ar ES un Irānas augsta līmeņa dialogu, kas tika uzsāks pēc kopīgā visaptverošā rīcības plāna pieņemšanas; uzsver, ka ES joprojām ir apņēmusies turpināt paust savas bažas par cilvēktiesībām Irānā gan divpusējos, gan daudzpusējos forumos;
15. atkārtoti norāda uz Irānas iesaisti cilvēktiesību dialogā un atzinīgi vērtē Irānas varas iestāžu gatavību turpināt šo dialogu;
16. aicina PV/AP ar varas iestādēm apspriest jautājumus par apstākļiem cietumos un cilvēktiesību pārkāpumiem, un jo īpaši gadījumus saistībā ar personu ar ES un Irānas dubultpilsonību turēšanu cietumā Irānā, lai izbeigtu Irānas cietumos piekopto nežēlīgo un necilvēcīgo attieksmi pret ieslodzītajiem; aicina PV/AP un dalībvalstis regulāri paust Irānas iestādēm bažas par cilvēktiesību stāvokli, tostarp arī par politisko ieslodzīto un cilvēktiesību aizstāvju stāvokli, un vārda un biedrošanās brīvību;
17. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram un Irānas valdībai un parlamentam.