Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2018/2718(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

RC-B8-0242/2018

Debates :

Balsojumi :

PV 31/05/2018 - 7.7
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2018)0237

Pieņemtie teksti
PDF 141kWORD 51k
Ceturtdiena, 2018. gada 31. maijs - Strasbūra
Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments pēc 2020. gada
P8_TA(2018)0237RC-B8-0242/2018

Eiropas Parlamenta 2018. gada 31. maija rezolūcija par Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta transporta pīlāru pēc 2020. gada (2018/2718(RSP))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 311., 312. un 323. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2013. gada 2. decembra Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam(1), un grozījumus, kas tajā izdarīti ar Padomes 2017. gada 20. jūnija Regulu (ES, Euratom) 2017/1123(2),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību(3),

–  ņemot vērā Parlamenta 2016. gada 6. jūlija rezolūciju par gatavošanos DFS 2014.–2020. gadam pēcvēlēšanu pārskatīšanai: Parlamenta ieteikumi pirms Komisijas priekšlikuma izstrādes(4),

–  ņemot vērā Komisijas 2017. gada 28. jūnija pārdomu dokumentu par ES finanšu nākotni (COM(2017)0358),

–  ņemot vērā Parlamenta 2017. gada 24. oktobra rezolūciju par pārdomu dokumentu par ES finanšu nākotni(5),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 14. septembra priekšlikumu Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam (COM(2016)0604), Komisijas paziņojumu (COM(2016)0603) un pievienoto dienestu darba dokumentu SWD(2016)0299,

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 14. septembra priekšlikumu grozījumam Iestāžu nolīgumā (2013. gada 2. decembris) starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību (COM(2016)0606),

–  ņemot vērā Parīzes nolīguma ratifikāciju Eiropas Parlamentā 2016. gada 4. oktobrī un Padomē 2016. gada 5. oktobrī,

–  ņemot vērā 2016. gada 26. oktobra rezolūciju par DFS 2014.–2020. gadam vidusposma novērtēšanu(6),

–  ņemot vērā Reģionu komitejas 2016. gada 15. jūnija atzinumu “Daudzgadu finanšu shēmas (DFS) vidusposma pārskatīšana”(7),

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 2. maija paziņojumu “Mūsdienīgs budžets Savienībai, kas aizsargā, dod iespējas un aizstāv. Daudzgadu finanšu shēma 2021.–2027. gadam” (COM(2018)0321),

–  ņemot vērā Komisijas un Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos 2018. gada 28. marta kopīgo paziņojumu “Par Militārās mobilitātes rīcības plānu” (JOIN(2017)0005),

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 14. februāra ziņojumu par Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) starpposma novērtējumu (COM(2018)0066),

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. un 4. punktu,

A.  tā kā transporta infrastruktūras atjaunošana un attīstība ES joprojām notiek samērā sadrumstaloti un ir liels izaicinājums spējas un finansējuma ziņā, bet tas ir būtiski, lai nodrošinātu gan ilgtspējīgu izaugsmi, nodarbinātību un konkurētspēju, gan sociālo un teritoriālo kohēziju Savienībā, tādējādi novēršot nelīdzsvarotību starp reģioniem;

B.  tā kā Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments (EISI) ir kopēja, centralizēti pārvaldīta finansēšanas programma, kas ir izstrādāta, lai veicinātu augstas veiktspējas, ilgtspējīgu un savstarpēji savienotu Eiropas tīklu (TEN) transporta, enerģētikas un digitālo pakalpojumu infrastruktūras jomā;

C.  tā kā Eiropas transporta tīkla (TEN-T) agrīna pabeigšana būtiski palīdzēs ES sasniegt tās emisiju samazināšanas mērķus saskaņā ar Parīzes klimata nolīgumu, kā arī Eiropas ekonomikas dekarbonizāciju un ES “20–20–20” mērķus enerģētikas un klimata politikas jomā; tā kā pamattīkla izveide būtu jāpabeidz līdz 2030. gadam un visaptverošā tīklā izveide — līdz 2050. gadam;

D.  tā kā 1 no 10 Eiropas iedzīvotājiem strādā plašākā transporta nozarē un tā kā investīcijas transporta infrastruktūrā radīs jaunas darbavietas, jo tiek lēsts, ka katrs miljards euro, kas tiek investēts TEN-T pamattīklā, radīs līdz pat 20 000 jaunu darbvietu;

E.  tā kā EISI mērķis ir atvieglot pārrobežu savienojumus, izveidot multimodālus un urbānus mezglus, kā arī risināt tirgus nepilnības un likvidēt nepietiekamas caurlaides spējas punktus; tā kā ar EISI palīdzību ir realizēti tādi projekti, kas citādi nebūtu īstenoti, tādējādi sniedzot skaidru ES pievienoto vērtību, jo tie ir sekmējuši transnacionālo sadarbību un koordināciju;

F.  tā kā laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam transporta nozare veido vislielāko daļu no EISI budžeta; tā kā transporta daļa tika sadalīta vispārējā finansējumā visām dalībvalstīm un kohēzijas finansējumā, kas pieejams kohēzijas dalībvalstīm un tiek tieši pārskaitīts no Kohēzijas fonda;

G.  tā kā EISI ir viena no veiksmīgākajām ES programmām, jo uz gandrīz visiem uzaicinājumiem saņemts daudz vairāk priekšlikumu, nekā plānots; tā kā līdz 2017. gada beigām EISI transporta sadaļai jau bija piešķirti EUR 21,3 miljardi TEN-T projektu dotācijām, kas kopumā piesaistīja investīcijas EUR 41,6 miljardu apmērā; tā kā 2018. gadā tiks parakstīti papildu dotāciju nolīgumi par finansējuma apvienošanas uzaicinājumu, kas paredz apvienot EISI dotācijas ar privāto finansējumu, tostarp no Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF); tā kā šī uzaicinājuma sākotnējais budžets EUR 1 miljarda apmērā 2017. gada novembrī tika palielināts par EUR 350 miljoniem, lai atbalstītu inovācijas un jauno tehnoloģiju prioritāti saskaņā ar Alternatīvo degvielu rīcības plāna mērķiem;

H.  tā kā principa “izmanto vai zaudē” ieviešana ir būtiski veicinājusi EISI panākumus; tā kā tomēr būtu jāpaātrina neīstenoto projektu līdzekļu atgūšana;

I.  tā kā EISI mērķis ir paātrināt investīcijas transporta infrastruktūrā un inovācijā un piesaistīt finansējumu gan no publiskā, gan privātā sektora, vienlaikus palielinot juridisko noteiktību un ievērojot tehnoloģiskās neitralitātes principu;

J.  tā kā sagaidāms, ka Komisija 2018. gada jūnijā publicēs tiesību aktu priekšlikumus par Eiropas stratēģiskajām investīcijām, tostarp par atjaunināto Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu (EISI),

1.  uzsver, ka investīcijas transporta infrastruktūrā ir investīcijas ilgtermiņa ilgtspējīgā izaugsmē, kohēzijā, konkurētspējā un nodarbinātībā; tādēļ uzsver, ka EISI programmas stratēģisko nozīmi saistībā ar iekšējā tirgus integrāciju, viedo mobilitāti un iespēju Eiropas Savienībai, izmantojot šo programmu, radīt taustāmu pievienoto vērtību iedzīvotājiem;

2.  uzsver, ka EISI ir bijis un arī patlaban ir efektīvs un mērķtiecīgs instruments investīcijām Eiropas infrastruktūrā (TEN) transporta, enerģētikas un digitālo pakalpojumu nozarē un tam tādam ir jāpaliek arī turpmāk, lai sekmētu ES prioritātes saistībā ar darbvietām, izaugsmi un investīcijām, iekšējo tirgu, enerģētikas savienību, klimatu un digitālo vienoto tirgu;

3.  uzsver EISI 2014.–2020. gada programmas panākumus, nodrošinot augstu Eiropas pievienoto vērtību, atbalstot savienojamības projektus ar pārrobežu, savstarpējas izmantojamības un multimodalitātes dimensiju un projektus, kuri uzlabo savienojamību visos transporta veidos, tostarp jūras, iekšzemes ostu un iekšzemes ūdensceļu transportā, par prioritāti nosakot projektus, kas palīdzētu veidot trūkstošos savienojumus un likvidētu nepietiekamas caurlaides spējas punktus, lai panāktu vienotu Eiropas transporta telpu, kas ir pieejama visiem, un inovatīvu transporta nozari; aicina Komisiju palielināt transporta mezglu, piemēram, jūras ostu, pārrobežu pievienoto vērtību, un atbalstīt projektus, kuri veicina savienojamību ar trešām partnervalstīm;

4.  atzīst, ka visas priekšrocības un iespējas, ko sniedz ES investīcijas TEN-T tīklā, varēs apzināt tikai pēc pamattīkla un visaptverošā tīkla pabeigšanas; aicina Komisiju paturēt prātā, ka šo tīklu izveides pabeigšanai būs vajadzīgas nozīmīgas investīcijas, kas daļēji ir atkarīgas no turpmāka ES atbalsta; pretējā gadījumā pastāv risks, ka tīklu izveide varētu apstāties; uzstāj, ka jāsaglabā spiediens, lai panāktu to pabeigšanu ne vēlāk kā attiecīgi 2030. un 2050. gadā un saskaņā ar 21. gadsimta standartiem visā procesā;

5.  aicina Komisiju nodrošināt, ka EISI programma 2021.–2027. gada DFS priekšlikumā izriet no pašreizējās programmas ar vēl vērienīgākiem mērķiem attiecībā uz politiku un finanšu resursiem; uzsver, ka ir jāpaātrina investīcijas digitālos, inovatīvos un ilgtspējīgos transporta projektos, lai virzītos uz zaļāku, patiesi integrētu, modernu, visiem pieejamu, drošāku un efektīvu transporta sistēmu;

6.  atzīst, ka EISI iesaiste bija izšķirošs faktors lielākās daļas projektu uzsākšanā, jo īpaši attiecībā uz savienojamības projektiem pārrobežu, valsts, reģionālā un vietējā līmenī; uzsver, ka EISI ir izrādījies nozīmīgs publiskā un privātā sektora investīciju katalizators; tomēr uzskata, ka būtu jāveic turpmāki pasākumi, lai pilnībā izmantotu tā potenciālu;

7.  aicina Komisiju izskatīt citus veidus, kā veicināt EISI kā politiski virzītu instrumentu ar konkrētiem nozarēm specifiskiem mērķiem, kas īsteno sarežģītus projektus ar pārrobežu vai ES mēroga savstarpējas izmantojamības dimensiju;

8.  uzskata, ka nākamajā DFS, ņemot vērā visaptverošu pārskatu par 2014.–2020. gada periodu un sekas, kādas rada sarežģītā saikne starp EISI un citām finanšu programmām un instrumentiem, piemēram, programmu “Apvārsnis 2020”, ESI fondiem un ESIF, un jo īpaši aizstāšanas ietekmi, kas konstatēta starp EISI un ESIF, Komisija būtu vēl vairāk jānostiprina un jānodrošina papildināmība starp EISI un citām programmām, piemēram, programmu “Apvārsnis Eiropa” un fondu “InvestEU”, lai uzturētu un veicinātu skaidrus programmas mērķus, izvairītos no pārklāšanās un optimizētu budžeta resursus;

9.  uzsver, ka nākamajā EISI jebkurš samazinājums par labu citām programmām, kā tas notika ar 2014.–2020. gada EISI, finansējumu pārdalot ESIF un Eiropas aizsardzības rūpniecības attīstības programmai (EDIDP), būtu jāuzskata par nepieņemamu; mudina Komisiju saglabāt EISI finansiālās spējas nedalāmību, jo EISI finansējuma liels vairākums ir saistīts ar projektiem ar plašāku reģionāla un ES mēroga labumu, taču šiem projektiem nav pieejams pietiekams finansējums valsts līmenī vai finanšu tirgos;

10.  atzīst, ka pirmie rezultāti uzaicinājumam iesniegt priekšlikumus, kas saskaņā ar pašreizējo EISI izsludināts par finansējuma apvienošanu, liecina par rosinošiem panākumiem; tādēļ stingri mudina Komisiju šādus uzaicinājumus turpmāk izsludināt vēl un arī turpmāk izmantot spēcīgāku EISI dotāciju veidā, ko iespēju robežās var apvienot ar ES un trešo valstu finanšu instrumentiem; aicina Komisiju arī rast veidus, kā efektīvāk veicināt privātu līdzinvestoru piedalīšanos, un dalībvalstis atcelt tiesiskos un administratīvos šķēršļus, kas šo procesu kavē;

11.  aicina Komisiju projektu līmenī vēl vairāk veicināt sinerģiju starp trijām nozarēm, kas pašlaik ir ierobežota, jo budžeta struktūra ir stingra saistībā ar projektu atbilstību un izmaksu attiecināmību; mudina Komisiju pielāgot infrastruktūru gaidāmajai vajadzībai pēc tīras un viedas mobilitātes; sagaida, ka turpmākās sektorālās politikas pamatnostādnes un EISI būs elastīgāks, lai veicinātu sinerģiju un ātrāk reaģētu uz jauniem tehnoloģiskiem sasniegumiem un prioritātēm, tādām kā digitalizācija, vienlaikus paātrinot zemu emisiju ekonomikas radīšanu un risinot kopīgas sabiedrības problēmas, piemēram, kiberdrošību;

12.  uzsver, cik svarīga ir tieša pārvaldība, kas palīdz nodrošināt to, ka minētajās trīs nozarēs tiek ievērotas vienotas procedūras, līdzekļi tiek piešķirti ātri un budžets tiek izpildīts ļoti pareizi; norāda, ka EISI dotāciju tieša pārvaldība ir sevi ļoti labi pierādījusi un nodrošina efektīvu projektu plūsmu, konkurētspējīgu atlases procesu, orientāciju uz ES politikas mērķiem, īstenošanas koordināciju un dalībvalstu pilnīgu iesaisti; uzsver Inovācijas un tīklu izpildaģentūras (INEA) izšķirīgo nozīmi EISI panākumos, optimizējot budžetu, jo īpaši tāpēc, ka tā bijusi elastīga un spējusi ātri pārvirzīt konkrētos pasākumos neiztērētos līdzekļus citu pasākumu īstenošanai; uzsver, ka INEA būtu jānostiprina, lai garantētu ES līdzekļu pienācīgu izlietojumu;

13.  pauž atbalstu principa “izmanto vai zaudē” piemērošanai EISI tiešajā pārvaldībā; vienlaikus uzstāj, ka jāsaglabā iespēja vēlreiz izmantot saistības gadījumos, kad projekti nedarbojas, kā plānots, lai palielinātu EISI efektivitāti;

14.  atzīst, ka ir sarežģīti iesniegt projektu, jo īpaši par lielu transporta infrastruktūru, un ir būtiska sniegtā tehniskā palīdzība, piemēram, izmantojot EISI programmas atbalsta pasākumu, jo īpaši kohēzijas dalībvalstīm, nolūkā veicināt gatavu un kvalitatīvu projektu atbilstību; aicina Komisiju arī turpmāk sniegt šāda veida palīdzību un pārskatīt vērtēšanas kritērijus, kas lielāku uzsvaru liktu uz projektu pievienotās vērtības skaidrāku norādīšanu; turklāt aicina Komisiju veikt papildu pasākumus, lai ievērojami vienkāršotu administratīvās prasības ne tikai mazām dotācijām un pielāgotu mazāku projektu iesniedzējiem sniegto tehnisko palīdzību;

15.  atzinīgi vērtē to, ka 2014.–2020. gada programmā EUR 11,3 miljardi tika pārvietoti no Kohēzijas fonda uz EISI transporta pīlāra kohēzijas finansējumu, un uzsver, ka uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus kohēzijas jomā ir bijuši ārkārtīgi veiksmīgi;

16.  pieņem zināšanai Komisijas priekšlikumu 2021.–2027. gada periodā EISI piešķirt EUR 42,265 miljardus, tostarp (nemainīgās cenās) EUR 7,675 miljardus enerģētikas projektiem un EUR 2,662 miljardus telesakaru un digitālās jomas projektiem; tomēr pauž nožēlu, ka nemainīgās cenās piešķīrums EISI transporta pīlāram ir EUR 11,384 miljardi un ieguldījums no Kohēzijas fonda ir EUR 10 miljardi, kas ir samazinājums par attiecīgi 12 % un 13 %; atzīmē un nevar pieņemt to, ka ir samazināti tikai un vienīgi transporta pīlāram piešķirtie līdzekļi; uzsver, ka problēmas, ar ko transporta nozare saskaras iekšējā tirgū, un EISI panākumi ir pretrunā transporta finansējuma samazinājumam, un aicina Komisiju ierosināto summu pārskatīt;

17.  uzskata — lai saglabātu lielu EISI programmas uzticamību un pievilcību investoriem, tās finansiālā spēja nākamajā DFS periodā būtu jāpalielina; uzsver, ka nepietiekams transporta finansējums apdraudētu TEN-T tīkla pabeigšanu un tas mazinātu jau veikto publisko investīciju vērtību;

18.  turklāt uzsver, ka kohēzijas finansējumam ir spēcīga reģionālā dimensija, kurā ņemts vērā vietējā līmeņa vajadzības, un tas ir svarīgs kohēzijas dalībvalstīs esošo pamattīkla daļu pabeigšanai un līdz ar to ES teritoriālajai kohēzijai; norāda, ka investīcijām ES transporta infrastruktūrā, kuras veic ar Kohēzijas fonda līdzdalību, vajadzētu arī turpmāk būt līdzsvarotai sistēmai, kurai raksturīga centralizēti pārvaldītu un kopīgu pārvaldības avotu izveide; uzsver, ka nākamajā daudzgadu finanšu shēmā 2021.–2027. gadam no Kohēzijas fonda iezīmēto un EISI satvarā tiešai pārvaldībai pakļauto līdzekļu apjomam ir jāpaliek vismaz tādam pašam kā iepriekšējā daudzgadu finanšu shēmā 2014.–2020. gadam un ka šim līdzekļu apjomam ir jābūt pietiekamam, lai nākamās daudzgadu finanšu shēmas laikā no 2021. gada līdz 2027. gadam pabeigtu īstenot projektus, kurus pašreizējā EISI satvarā finansē no iezīmētajiem Kohēzijas fonda līdzekļiem;

19.  atgādina — lai pabeigtu transporta pamattīkla izveidi Eiropas Savienībā un īstenotu politikas prioritātes, arī turpmāk būs nepieciešama attiecīgo iedzīvotāju un ieinteresēto personu iesaistīšana lēmumu pieņemšanā, pārredzamība, izvērtējot un uzraugot projektu īstenošanu no finanšu un vides viedokļa, kā arī dažādu transporta veidu integrācijas uzlabošana un vairākveidu pārvadājumu veicināšana;

20.  aicina Komisiju un dalībvalstis arī turpmāk censties sasniegt EISI galvenos politikas mērķus transporta nozarē: līdz 2030. gadam pabeigt TEN-T pamattīklu, tostarp izvērst Eiropas vienotās gaisa telpas gaisa satiksmes pārvaldības pētniecības programmu (SESAR), jūras maģistrāles un Eiropas Dzelzceļa satiksmes vadības sistēmas (ERTMS), un pāriet uz tīru, konkurētspējīgu, inovatīvu un savienotu mobilitāti, tostarp līdz 2025. gadam izveidot pamatu alternatīvās degvielas uzlādes infrastruktūrai, kā arī panākt virzību uz TEN-T visaptverošā tīkla pabeigšanu līdz 2050. gadam;

21.  uzsver, ka lielāka uzmanība ir jāpievērš horizontāliem viedprojektiem; aicina Komisiju apsvērt iespēju izveidot īpašus, specializētus un transnacionālus instrumentus, lai paātrinātu un nodrošinātu horizontālo prioritāšu, piemēram, ERTMS, pareizu īstenošanu, piesaistot privātas investīcijas, ko daļēji varētu panākt, izmantojot dotācijas kopā ar finanšu instrumentiem;

22.  saistībā ar transporta nozari atgādina, ka ir svarīgi pievērst uzmanību vairākveidu un pārrobežu savienojumiem, digitālajiem risinājumiem, pāreju uz citiem transporta veidiem un ilgtspējīgāku transportu; uzskata, ka atjauninātajā EISI par prioritāti būtu jānosaka tiešāka saikne starp pamattīklu un visaptverošo tīklu; uzskata, ka šie mērķi būtu jāņem vērā iepriekš noteikto projektu sarakstā, kas tiks iekļauti nākamajā EISI regulā;

23.  atzīst, ka transporta nozarē būtu pilnībā jāizmanto iespējas, ko piedāvā digitālās un inovatīvās tehnoloģijas, un konstatē, ka jauna inovatīva transporta infrastruktūra vienmēr ir pievilcīgāka investīcijām, jo īpaši no privātā sektora; tomēr norāda, ka esošā infrastruktūra joprojām ir ES tīkla pamats, un uzsver, cik steidzami ir jāpalielina investīcijas esošās infrastruktūras uzturēšanai; tādēļ aicina Komisiju nodrošināt, ka ir pievilcīgi modernizēt vai uzlabot esošo infrastruktūru, realizējot vērienīgus inovācijas mērķus;

24.  aicina Komisiju veltīt īpašu uzmanību tālākajiem reģioniem, kā paredz LESD 349. pants, paplašinot ostu pamattīklu, lai uzlabotu savienojamību šo reģionu ģeogrāfiskajos baseinos, starp šiem reģioniem, ar kontinentālo daļu un trešām valstīm; uzskata, ka tālākajiem reģioniem vajadzētu nodrošināt līdzfinansējumu līdz pat 85 % apmērā ar visiem transporta veidiem saistītajiem projektiem, lai šiem reģioniem atvieglotu projektu konkursu pieejamību un izveidotu regulārus jūras savienojumus starp tālākajiem reģioniem un kontinentu; aicina Komisiju apsvērt iespēju izveidot īpašu konkursu tālākajiem reģioniem, kā arī apsvērt iespēju piešķirt finansējumu novatoriskām tehnoloģijām tālākajos reģionos esošajās reģionālajās lidostās, lai garantētu lidostu infrastruktūras drošumu un uzturēšanu;

25.  atzinīgi vērtē kopīgajā paziņojumā “Rīcības plāns par militāro mobilitāti” noteiktos mērķus saistībā gan ar infrastruktūras uzlabošanu, gan sinerģijas veidošanu; aicina Komisiju izmantot EISI, lai atbalstītu divējāda lietojuma civilās aizsardzības infrastruktūras izveidi TEN-T tīkla tuvumā;

26.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Komisijai un dalībvalstīm.

(1) OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.
(2) OV L 163, 24.6.2017., 1. lpp.
(3) OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.
(4) OV C 101, 16.3.2018., 64. lpp.
(5) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0401.
(6) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0412.
(7) OV C 17, 18.1.2017., 20. lpp.

Pēdējā atjaunošana: 2019. gada 16. jūlijsJuridisks paziņojums - Privātuma politika