Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2017/2259(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0162/2018

Iesniegtie teksti :

A8-0162/2018

Debates :

PV 30/05/2018 - 28
CRE 30/05/2018 - 28

Balsojumi :

PV 31/05/2018 - 7.10
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2018)0240

Pieņemtie teksti
PDF 190kWORD 63k
Ceturtdiena, 2018. gada 31. maijs - Strasbūra Galīgā redakcija
ES jaunatnes stratēģijas īstenošana
P8_TA(2018)0240A8-0162/2018

Eiropas Parlamenta 2018. gada 31. maija rezolūcija par ES jaunatnes stratēģijas īstenošanu (2017/2259(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 9., 165. un 166. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un jo īpaši tās 14., 15., 21., 24. un 32. pantu,

–  ņemot vērā ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām, ko ES ratificēja 2010. gadā,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulu (ES) Nr. 1288/2013, ar ko izveido Savienības programmu izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā “Erasmus+” un atceļ Lēmumus Nr. 1719/2006/EK, Nr. 1720/2006/EK un Nr. 1298/2008/EK(1),

–  ņemot vērā Padomes rezolūciju par Eiropas Savienības darba plānu jaunatnes jomā 2016.–2018. gadam(2),

–  ņemot vērā Padomes 2013. gada 22. aprīļa Ieteikumu par garantijas jauniešiem izveidi(3),

–  ņemot vērā Padomes 2013. gada 7. un 8. februāra secinājumus par jaunatnes nodarbinātības iniciatīvas izveidi(4),

–  ņemot vērā Padomes 2009. gada 27. novembra rezolūciju par atjauninātu regulējumu Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā (2010–2018)(5),

–  ņemot vērā Komisijas novērtējumu par ES jaunatnes stratēģiju(6),

–  ņemot vērā Padomes 2009. gada 12. maija secinājumus par stratēģisku sistēmu Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā (“ET 2020”)(7),

–  ņemot vērā 2017. gada 14. septembra rezolūciju par programmas “Erasmus+” nākotni(8),

–  ņemot vērā 2017. gada 2. februāra rezolūciju par Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulas (ES) Nr. 1288/2013, ar ko izveido Savienības programmu izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā “Erasmus+” un atceļ Lēmumus Nr. 1719/2006/EK, Nr. 1720/2006/EK un Nr. 1298/2008/EK, īstenošanu(9),

–  ņemot vērā ES izglītības ministru neformālajā sanāksmē Parīzē 2015. gada 17. martā pieņemto Parīzes deklarāciju par pilsoniskuma un kopējo vērtību — brīvības, iecietības un nediskriminācijas — veicināšanu ar izglītības palīdzību,

–  ņemot vērā Padomē 2015. gada 23. novembrī pieņemto Padomes un Komisijas 2015. gada kopīgo ziņojumu par to, kā tiek īstenots atjauninātais regulējums Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā (2010–2018)(10),

–  ņemot vērā Padomes 2012. gada 20. decembra Ieteikumu par neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanu(11),

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 26. augusta paziņojumu “Projekts Padomes un Komisijas 2015. gada kopīgajam ziņojumam par Stratēģiskās sistēmas Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā (“ET 2020”) īstenošanu. Jaunas prioritātes Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā” (COM(2015)0408),

–  ņemot vērā Komisijas 2010. gada 3. marta paziņojumu “Eiropa 2020. Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (COM(2010)2020),

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 17. janvāra paziņojumu par Digitālās izglītības rīcības plānu (COM(2018)0022),

–  ņemot vērā 2016. gada 27. oktobra rezolūciju par ES jaunatnes stratēģijas 2013.–2015. gadam novērtējumu(12),

–  ņemot vērā Padomes 2014. gada 10. marta Ieteikumu par stažēšanās kvalitātes sistēmu(13),

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par bērna tiesībām,

–  ņemot vērā Eiropas Padomes 2008. gada 25. novembra rezolūciju par Eiropas Padomes jaunatnes politiku (CM/Res(2008)23),

–  ņemot vērā Eiropas Padomes 2017. gada 31. maija ieteikumu par darbu ar jaunatni (CM/Rec(2017)4),

–  ņemot vērā 2016. gada 12. aprīļa rezolūciju par mācīšanos par ES skolā(14),

–  ņemot vērā 2015. gada 8. septembra rezolūciju par jauniešu uzņēmējdarbības veicināšanu ar izglītības un apmācības palīdzību(15),

–  ņemot vērā Eiropas Reģionu komitejas atzinumu “Eiropas sadarbība jaunatnes jomā (2010–2018)”(16),

–  ņemot vērā 2016. gada 19. janvāra rezolūciju par kultūru dialoga, kultūras daudzveidības un izglītības lomu ES pamatvērtību veicināšanā(17),

–  ņemot vērā Eiropas Jaunatnes foruma publicēto ēnu ziņojumu par jaunatnes politiku,

–  ņemot vērā Eiropas Jaunatnes foruma rezolūciju par ES jaunatnes stratēģiju(18),

–  ņemot vērā Eiropas Jaunatnes informācijas un padomdevējas aģentūras (ERYICA) nostājas dokumentu “Iesaisti. Informē. Iespēcini”,

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu, kā arī 1. panta 1. punkta e) apakšpunktu un 3. pielikumu Priekšsēdētāju konferences 2002. gada 12. decembra lēmumā par procedūru patstāvīgo ziņojumu sagatavošanas atļaujas piešķiršanai,

–  ņemot vērā Kultūras un izglītības komitejas ziņojumu un Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinumu (A8-0162/2018),

A.  tā kā recesijas negatīvā ietekme uz jauniešu izredzēm pilnībā attīstīt savu potenciālu joprojām ir jūtama visā Eiropas Savienībā;

B.  tā kā daudzas dalībvalstis, jo īpaši Dienvideiropā, vairākos jaunatnes rādītājos —piemēram, nodarbinātībā, labklājībā un sociālajā aizsardzībā — joprojām nav sasniegušas pirmskrīzes līmeni;

C.  tā kā atšķirību samazināšanās ir acīmredzama reģionālā līmenī visā ES; tā kā daudzos reģionos nodarbinātības līmenis joprojām ir zemāks par pirmskrīzes līmeni;

D.  tā kā jauniešu bezdarba līmenis pēdējos gados ir pakāpeniski samazinājies, lai gan saskaņā ar Eurostat informāciju 2018. gada janvārī tas bija 16,1 % un dažās dalībvalstīs pārsniedza pat 34 %; tā kā salīdzinājumā ar 2008. gadu (15,6 %) var redzēt, ka šis rādītājs ir paaugstinājies; tā kā šie rādītāji ir tādi, ka nav iespējams viens risinājums, kas derētu visiem, — ja vien vēlamies pilnībā īstenot jauniešu potenciālu; tā kā jauniešu bezdarba līmenis tālākajos reģionos ir satraucoši augsts un dažos no tiem, piemēram, Majotā, reģistrētais bezdarba līmenis pārsniedz 50 %;

E.  tā kā sociālekonomiskā krīze visvairāk skar tādas nelabvēlīgākā situācijā esošas iedzīvotāju grupas kā etniskās minoritātes, cilvēki ar īpašām vajadzībām, sievietes, LGBTIQ, migranti un bēgļi, kas saskaras ar šķēršļiem ienākšanai darba tirgū un piekļuvei kultūrai, sociālajiem pakalpojumiem un izglītībai;

F.  tā kā izglītība palīdz samazināt sociālekonomiskās nevienlīdzības sekas, nodrošinot prasmes un kompetences, kas nepieciešamas, lai samazinātu nelabvēlīgu situāciju pārņemšanu no paaudzes uz paaudzi;

G.  tā kā kopumā trūkst vispārēja ieguldījuma jauniešos un jauniešu tiesībās un tādēļ jaunieši nevarēs pieprasīt, izmantot un aizstāvēt savas tiesības un pastiprināti saasināsies tādas problēmas kā iedzīvotāju skaita samazināšanās, mācību priekšlaicīga pārtraukšana, profesionālo kvalifikāciju trūkums, novēlota iekļaušanās darba tirgū, materiālās neatkarības trūkums, sociālā nodrošinājuma sistēmu darbības iespējama pasliktināšanās, plaši izplatīta nedroša nodarbinātība un sociālā atstumtība;

H.  tā kā problēmas, ar kurām jaunieši saskaras nodarbinātībā, izglītībā un apmācībā, kā arī sociālās un politiskās iesaistes jomā, nav vienādas, jo dažas grupas tiek skartas nesamērīgi vairāk nekā citas; tā kā ir jāpieliek vairāk pūļu, lai atbalstītu tos, kuri atrodas tālāk no darba tirgus vai kuriem tas vispār nav pieejams;

I.  tā kā vietējo skolu un izglītības iestāžu saglabāšanai visos Eiropas reģionos ir izšķirīga nozīme, ja mērķis ir uzlabot jauniešu izglītību un ES vēlas piedāvāt reģioniem pilnīgu atbalstu šīs problēmas risināšanā;

J.  tā kā īpaši izglītībai, kultūru dialogam, stratēģiskajai komunikācijai un ciešākai sadarbībai starp dalībvalstīm ir svarīga loma jauniešu marginalizācijas un radikalizācijas novēršanā un viņu noturības stiprināšanā;

K.  tā kā jaunieši būtu aktīvi jāiesaista visas politikas, kas ietekmē jauniešus, plānošanā, izstrādē, īstenošanā, uzraudzībā un izvērtēšanā; tā kā 57 % ES jauniešu organizāciju uzskata, ka viņu īpašās zināšanas netiek ņemtas vērā jaunatnes politikas izstrādē(19);

L.   tā kā jauniešu organizācijām ir svarīgi garantēt pietiekamu jauniešu pārstāvības un iekļautības līmeni, jo pretējā gadījumā tām trūkst leģitimitātes;

M.  tā kā ES jaunatnes stratēģija ir instruments, kas jau tiek izmantots un pastāvīgi uzlabots, taču šīs stratēģijas mērķi joprojām ir ļoti plaši un vērienīgi; tā kā nav pienācīgi noteiktu atsauces kritēriju;

N.  tā kā ES jaunatnes stratēģijā (EJS) 2010.–2018. gadam ir uzsvērta vajadzība pēc strukturēta dialoga starp jauniešiem un lēmumu pieņēmējiem;

O.  tā kā EJS galvenais mērķis ir palielināt iespējas un nodrošināt iespēju vienlīdzību visiem Eiropas jauniešiem;

P.  tā kā jauniešiem būtu jāpalīdz un jādod iespēja risināt nopietnās problēmas, ar kurām viņi patlaban saskaras, un tikt galā ar grūtībām, ko nāksies izjust nākotnē, šajā nolūkā izstrādājot atbilstīgāku, efektīvāku un labāk koordinētu jaunatnes politiku, uzlabojot izglītību un tās piekļūstamību un mērķorientēti izmantojot ekonomikas, nodarbinātības un sociālo politiku vietējā, reģionālā, valstu un ES līmenī;

Q.  tā kā pēdējos gados ES saskaņā ar savu jaunatnes stratēģiju ir sākusi vairākas iniciatīvas, piemēram, Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvu (JNI) un Garantiju jauniešiem, ar mērķi radīt vairāk vienlīdzīgu iespēju visiem jauniešiem izglītībā un darba tirgū un veicināt jauniešu iekļaušanu, iespēcinātību un aktīvu līdzdalību sabiedrībā;

R.  tā kā ES rīcība jaunatnes jomā ir jāmaģistralizē, jaunatnes dimensiju iestrādājot pašreizējā un turpmākajā politikā un finansējuma programmās, it sevišķi visās svarīgākajās politikas jomās, piemēram, ekonomikas, nodarbinātības, sociālajā, kohēzijas, veselības, sieviešu, līdzdalības, migrācijas, kultūras, mediju un izglītības politikā;

S.  tā kā turpmākās EJS īstenošana ir jākoordinē starp dažādajām politikas nozarēm un iestādēm;

T.  tā kā lēmumu pieņemšanā par jaunatnes politiku ir jāiekļauj dzimumperspektīva, ņemot vērā īpašās problēmas un apstākļus, ar kuriem saskaras jaunas sievietes un meitenes, sevišķi no citādas kultūras un reliģijas vides; tā kā jaunatnes politikā būtu jāiekļauj īpaši dzimumsensitīvi pasākumi, piemēram, vardarbības pret sievietēm un meitenēm novēršana, izglītošana par dzimumu līdztiesību un dzimumizglītība; tā kā sievietēm atrašanās NEET situācijā (nemācās, nestrādā un neapgūst arodu) ir vidēji 1,4 reizes varbūtējāka nekā vīriešiem(20) un ir nepieciešami pastāvīgi centieni panākt, ka jaunas sievietes — sevišķi pēc maternitātes atvaļinājuma un vientuļās mātes — un personas, kas priekšlaicīgi pārtraukušas mācības, mazkvalificētas personas, jaunieši ar invaliditāti un visi jaunieši, ko apdraud diskriminācija, vairāk iesaistās darba tirgū;

U.  tā kā ir jāpieliek pastāvīgas pūles, lai veicinātu jauniešu, jo īpaši jauniešu ar invaliditāti, migrantu, bēgļu, NEET un sociālās atstumtības apdraudētu jauniešu, līdzdalību sabiedrībā;

V.  tā kā izglītība ir būtisks faktors cīņā pret sociālo atstumtību, tāpēc ir izšķirīgi svarīgi ieguldīt prasmēs un kompetencēs, lai mazinātu augsto bezdarba līmeni, īpaši NEET vidū;

W.  tā kā LESD 9. pantā ir noteikts, ka, nosakot un īstenojot savu politiku un darbības, Savienība ņem vērā prasības, kas saistītas ar augsta līmeņa nodarbinātības veicināšanu, sociālās aizsardzības nodrošināšanu, sociālās atstumtības apkarošanu, kā arī ar izglītības, mācību un cilvēku veselības aizsardzības līmeņa paaugstināšanu;

X.  tā kā EJS ir labs pamats produktīvai un mērķtiecīgai sadarbībai jaunatnes jomā;

Y.  tā kā pēdējā EJS (2010–2018) trīsgadu cikla mērķu sasniegšanu nav iespējams pienācīgi un precīzi novērtēt un, ņemot vērā kritēriju un rādītāju trūkumu un īstenošanas instrumentu pārklāšanos, dažādu dalībvalstu attiecīgās situācijas ir ļoti grūti salīdzināt;

Z.  tā kā profesionālā orientācija un piekļuve informācijai par nodarbinātības iespējām un izglītības iegūšanas ceļiem ir būtiski aspekti turpmākajā izglītībā un pārejā uz darba tirgu;

AA.  tā kā ES ir cieši jāsadarbojas ar valstu, reģionālajām un vietējām iestādēm, lai noteiktu šīs stratēģijas mērķus un to īstenotu un novērtētu,

Jauniešu problēmas un atziņas, kas gūtas pašreizējā ES jaunatnes politikas veidošanas procesā

1.  ar nožēlu atzīmē, ka ilgtermiņa taupības pasākumiem, jo īpaši finansējuma samazinājumam izglītībai, kultūrai un jaunatnes politikai, ir bijusi negatīva ietekme uz jauniešiem un viņu dzīves apstākļiem; brīdina, ka jauniešus, īpaši vismazāk aizsargātos iedzīvotājus — piemēram, jauniešus ar invaliditāti, jaunas sievietes, minoritātes, cilvēkus ar īpašām vajadzībām — būtiski skar pieaugošā nevienlīdzība, atstumtības risks, nedrošība un diskriminācija;

2.  atzinīgi vērtē Eiropas veiksmīgo sadarbību jaunatnes jomā, kas ir pierādījusi savu spēju risināt problēmas, ar kurām saskaras vairums Eiropas iedzīvotāju, un atbalstīt valstu politikas veidotājus, sniedzot īpašas zināšanas un ieteikumus, nodrošinot leģitimitāti un veiksmīgi mobilizējot lielāku ES finansējumu;

3.  uzskata, ka atvērtā koordinācijas metode ir piemērots līdzeklis jaunatnes politikas veidošanai, taču ar to vien nepietiek un papildus tai ir nepieciešami citi pasākumi; atkārtoti aicina ciešāk sadarboties un apmainīties ar paraugpraksi jaunatnes jautājumu risināšanā vietējā, reģionu, valstu un ES līmenī; mudina dalībvalstis vienoties par skaidriem rādītājiem un kritērijiem, lai būtu iespējams uzraudzīt gūto progresu;

4.  atzīst pozitīvos sasniegumus, kas gūti ar EJS, pilnveidojot starpnozaru darbu un īstenojot strukturētu dialogu, lai nodrošinātu jauniešu līdzdalību, un uzskata, ka ir jāuzlabo attiecīgo aktoru un ieinteresēto personu vispārējā izpratne par EJS mērķiem un instrumentiem; īpaši norāda, ka strukturētajā dialogā izmantotajai augšupējai pieejai ir pievienotā vērtība un tā būtu jāpatur; tāpēc aicina Komisiju un dalībvalstis jaunās stratēģijas izstrādē ņemt vērā rezultātus, kuri panākti strukturētā dialoga VI ciklā, kas orientēts uz turpmāko EJS;

5.  ierosina jaunatnes politikā iesaistīt vietējās un reģionālās pašvaldības, it sevišķi tajās dalībvalstīs, kur tām ir kompetence šajā jomā;

6.  atzinīgi vērtē politikas iniciatīvas, kuru mērķis ir atbalstīt ES jauniešus, it īpaši iniciatīvu “Ieguldījums Eiropas jaunatnē”, Eiropas Solidaritātes korpusu un JNI; tomēr uzskata, ka šie instrumenti būtu ciešāk jāsaista ar EJS un tiem būtu jāpiemēro augšupēja pieeja; tāpēc aicina Komisiju visus politikas priekšlikumus, kas attiecas uz jauniešiem, sistemātiski saistīt ar vispārējo stratēģiju un iesaistīt visas attiecīgās ieinteresētās personas, piemēram, sociālos partnerus un pilsonisko sabiedrību, izmantojot holistisku ilgtermiņa pieeju ar skaidri noteiktiem horizontāliem mērķiem;

7.  mudina Komisiju izveidot EJS turpmākās īstenošanas koordinācijas starpnozaru darba grupu, kurā piedalītos ES iestādes, tostarp Parlaments, dalībvalstis un pilsoniskā sabiedrība, īpaši arodbiedrības un jauniešu organizācijas;

8.  aicina Komisiju izveidot efektīvus starpdienestu koordinācijas instrumentus un atbildību par jaunatnes dimensijas maģistralizēšanu kā pienākumu kopu uzticēt kādam Komisijas priekšsēdētāja vietniekam;

9.  mudina dalībvalstis par pamatu tiesību aktu izstrādei jaunatnes jomā izmantot Eiropas sociālo tiesību pīlāru;

10.  uzsver, ka ir svarīgi slimību profilakses nolūkā popularizēt veselīgu dzīvesveidu, un uzskata, ka ir nepieciešams sniegt jauniešiem korektu informāciju par nopietnām garīgās veselības problēmām, kas saistītas ar tabakas, alkoholisko dzērienu un narkotiku lietošanu un atkarībām, un sniegt viņiem attiecīgu palīdzību;

11.  uzsver, ka Komisijas novērtējums par EJS īstenošanu dalībvalstīs ir svarīgs, lai būtu iespējams veikt pastiprinātas pārbaudes un pārraudzību uz vietas; mudina Komisiju noteikt kvalitatīvi un kvantitatīvi novērtējamus EJS mērķus, ņemot vērā katras dalībvalsts vai reģiona īpatnības; aicina Komisiju palielināt finansējumu programmām un pasākumiem, kas paredz sagatavot jauniešus darba dzīvei;

Jauniešu viedokļa ņemšana vērā ES jaunatnes stratēģijā

12.  iesaka turpmākajās EJS nodrošināt līdzdalību un uzmanības centrā izvirzīt jauniešus un labklājības uzlabošanu, atspoguļojot visu Eiropas jauniešu vajadzības, mērķus un dažādību un paplašinot viņu piekļuvi radošiem instrumentiem, kas izmanto jaunas tehnoloģijas;

13.  uzskata, ka ES būtu jāapliecina solidaritāte ar jauniešiem un jāturpina uzlabot viņu iespējas līdzdarboties sabiedrībā, izstrādājot īpašus pasākumus, piemēram, maģistralizējot brīvprātīgo darbu, atbalstot darbu ar jaunatni, veidojot jaunus instrumentus — tostarp tādus, kas izmanto jaunas tehnoloģijas, — un veicinot apmaiņu, kuras pamatā ir solidaritāte, kopienas iesaiste, brīva telpa un demokrātisks dialogs; tāpēc atzīst, ka jauniešu apvienības pilda svarīgu lomu, dodamas jauniešiem iespēju pilnveidoties un attīstīt aktīva pilsoniskuma apziņu; aicina dalībvalstis sekmēt jauniešu aktīvu iesaistīšanos brīvprātīgajās organizācijās; uzsver, ka aktīvāka jauniešu sociālā līdzdalība ne tikai pati par sevi jau ir svarīgs sasniegums, bet var arī kalpot par atspēriena punktu lielākai politiskajai līdzdalībai;

14.  šajā sakarā uzsver, ka neformālā izglītība un ikdienējā mācīšanās, kā arī nodarbošanās ar sportu un iesaistīšanās brīvprātīgajā darbā ir nozīmīgi faktori, kas stimulē Eiropas jauniešu pilsonisko, sociālo un starpkultūru kompetenču un prasmju attīstību;

15.  aicina dalībvalstis nodrošināt valsts tiesisko regulējumu un pietiekamus finanšu resursus brīvprātīgajam darbam;

16.  īpaši aicina Komisiju un dalībvalstis mudināt jauniešus, īpaši tos, kam ir mazāk iespēju, un tos, kas nav iesaistīti formālās organizatoriskās struktūrās, aktīvi un kritiski līdzdarboties sabiedriskajā dzīvē un politikas veidošanā izmantot līdzdalības pieeju, lai dotu jauniešiem iespēju ietekmēt lēmumus, kuri skar viņu dzīvi, izmantojot tiešsaistes un bezsaistes demokrātijas instrumentus, vienlaikus ņemot vērā ar sociālajiem medijiem saistītos ierobežojumus un riskus un jaunatnes politikas izstrādē, īstenošanā un novērtēšanā iesaistot attiecīgās ieinteresētās personas, piemēram, sociālos partnerus, pilsonisko sabiedrību un jauniešu organizācijas;

17.  aicina dalībvalstis mudināt jauniešus pilnībā līdzdarboties vēlēšanu procesā;

18.  norāda, ka nākamajā Eiropas sadarbības satvarā jaunatnes jomā ir jāturpina strukturēts jauniešu un politikas veidotāju dialogs; uzskata, ka strukturētā dialoga procesā būtu sistemātiski jāpalielina sasniegto jauniešu grupu skaits un daudzveidība, un atzīmē, ka šajā nolūkā būtu jāpiešķir pietiekams finansiālais atbalsts valstu un Eiropas darba grupām; aicina dalībvalstis mudināt valstu, reģionu un vietējos lēmumu pieņēmējus iesaistīties strukturētajā dialogā ar jauniešiem;

19.  mudina dalībvalstis ievērot pārredzamību pārskatu iesniegšanā un ilgtspējīgas jauniešu nodarbinātības iespēju veicināšanai paredzēto līdzekļu izmantošanā; tāpēc atkārtoti uzsver, ka ir svarīgi, lai gadījumos, kad tas tiek prasīts, dalībvalstis sniegtu detalizētus datus par jauniešu stāvokli tajās;

20.  uzsver, ka trūkst sistemātiski sniegtas jaunākās informācijas un ticamu datu par EJS īstenošanu; tādēļ mudina dalībvalstis un Komisiju veicināt valstu un reģionālo statistikas iestāžu ciešāku sadarbību atbilstošas jaunākās statistiskās informācijas sniegšanā, jo tā ir svarīga nolūkā novērtēt īstenotās stratēģijas panākumu līmeni; uzskata, ka šādi statistikas dati jāiekļauj trīsgadu ziņojumos;

21.  atgādina par tendenci samazināties jauniešu līdzdalībai valsts un pašvaldību vēlēšanās un par to, ka jauniešiem vajadzīga politiska apņēmība un iespēja redzēt sava devuma rezultātus; atgādina, ka iespējas no agrīna vecuma iesaistīties politiskajā līdzdarbība savā vidē un vietējā kopienā ir izšķirīgi svarīgs solis ceļā uz izteiktāku Eiropas pilsonības izjūtu un jauniešu kļūšanu par aktīviem pilsoņiem; tāpēc aicina Komisiju un dalībvalstis mudināt reģionālās un vietējās pašvaldības nodrošināt, ka jaunieši un jauniešu organizācijas spēj pilnvērtīgi un īsteni piedalīties un iesaistīties lēmumu pieņemšanā un vēlēšanu procesos;

22.  aicina dalībvalstis EJS uzraudzības un īstenošanas komitejās iekļaut valstu jaunatnes padomes;

23.  uzsver tehnoloģiju potenciālu komunikācijā ar jauniešiem un aicina ES stiprināt viņu spējas līdzdarboties sabiedrībā, izmantojot e-platformas;

24.  ar nožēlu atzīmē, ka par spīti pastāvīgiem Komisijas centieniem iepazīstināt ar iespējām jauniešus, kam pieejams dažādu Savienības programmu atbalsts, daudzi jaunieši joprojām domā, ka viņu piekļuve tām ir ierobežota; mudina Komisiju uzlabot savus komunikācijas instrumentus;

Vienlīdzīgas iespējas nolūkā nodrošināt ilgtspējīgu iekļaušanu darba tirgū

25.  pauž lielas bažas par pastāvīgi augsto jauniešu bezdarba līmeni ES, sevišķi Dienvideiropā; atgādina, ka jauniešiem būtu jāgarantē kvalitatīvu darbvietu radīšana un nodarbinātība, kas joprojām būtu jāuzskata par prioritāru apņemšanos, un šajā ziņā aicina pieņemt pasākumus, kas veicinātu jauniešu pāreju no izglītības uz darbu, nodrošinot kvalitatīvas stažēšanās un māceklības iespējas; aicina Komisiju un dalībvalstis sekmēt darba tirgus strukturālās reformas, taisnīgus darba apstākļus un atalgojumu, lai nodrošinātu, ka jauniešiem, ienākot darba pasaulē, nav jāsaskaras ar diskrimināciju; uzsver, cik svarīgi ir noteikt sociālās tiesības attiecībā uz jauniem nodarbinātības veidiem, panākt, ka profesionālā stažēšanās ir taisnīga, un nodrošināt sociālo dialogu;

26.  uzsver, cik svarīgi ir valstu, reģionu un vietējo iestāžu centieni pieņemt pielāgotus pasākumus un sniegt personalizētu atbalstu, lai aizsniegtu visus NEET; atgādina, ka ir jāiesaista vietējās ieinteresētās personas, piemēram, sociālie partneri, arodbiedrības, pilsoniskā sabiedrība un jauniešu organizācijas;

27.  uzskata, ka būtu jāveic īpaši pasākumi, lai uzlabotu jaunu sieviešu nedrošo situāciju darba tirgū, īpašu uzmanību pievēršot darba samaksas dzimumšķirtnei un pārmērīgam sieviešu īpatsvaram netipisku veidu darbos, kas nenodrošina sociālo aizsardzību;

28.  uzsver, ka ir jāveicina taisnīgi darba apstākļi un pietiekama sociālā aizsardzība darba ņēmējiem tā sauktajos jaunajos nodarbinātības veidos, kur ir pārmērīgs jauniešu īpatsvars;

29.  uzskata, ka būtu jāpieņem arī pasākumi, kas darba tirgū integrētu jauniešus migrantus, pilnībā ievērojot vienlīdzīgas attieksmes principu;

30.  uzsver, ka ar iekļaujošas jaunatnes politikas palīdzību būtu jāaizsargā un jāveicina tādas programmas, kas sekmē politisko un kultūras līdzdalību; turklāt uzskata, ka jauniešiem, lai viņi sabiedrībā justos labi, ir svarīga pienācīgas kvalitātes un reglamentēta nodarbinātība, kas pamatojas uz darba koplīgumiem, stabilām darba attiecībām, atbilstīgiem atalgojumiem un algām, kā arī kvalitatīviem, universāliem sabiedriskiem pakalpojumiem; aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt taisnīgus darba apstākļus un pietiekamu sociālo aizsardzību, tostarp attiecībā uz jauniem nodarbinātības veidiem;

31.  atgādina, ka nodarbinātība un uzņēmējdarbība ir viena no astoņām EJS (2010–2018) prioritātēm; uzsver, ka darbam ar jaunatni un neformālajām mācībām, jo īpaši tādām, kas izvērstas jauniešu organizācijās, ir ļoti liela nozīme jauniešu potenciāla attīstīšanā (ieskaitot uzņēmējdarbības prasmes), jo tās viņiem ļauj attīstīt plašu prasmju kopumu, kas var palielināt viņu iespējas darba tirgū;

32.  aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt pārrobežu profesionālās un arodapmācības iespējas, paplašināt un palielināt ieguldījumus PIA nozarē un pozicionēt to kā pievilcīgu izglītības iespēju;

33.  aicina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt reģionālās un vietējās pašvaldības un ieguldīt līdzekļus jaunās dzīves iespējās jauniešiem, lai attīstītu viņu radošumu un pilnīgu potenciālu, atbalstītu jauniešu uzņēmējdarbību un veicinātu jauniešu sociālo iekļautību attiecīgo kopienu labā;

34.  mudina Komisiju un dalībvalstis pieņemt uz tiesībām balstītu pieeju jaunatnei un nodarbinātībai; aicina dalībvalstis nodrošināt, ka jauniešiem ir piekļuve kvalitatīvām stažēšanās vietām un darbvietām, kuras aizsargā viņu tiesības, tostarp tiesības uz stabilu darbu, kas nodrošina iztikas minimumu, sociālo aizsardzību, cilvēka cienīgu dzīvi un patstāvību;

35.  lai nodrošinātu, ka darba līgumi netiek aizstāti ar tā dēvēto stažēšanos, mudina Komisiju un dalībvalstis uzraudzīt struktūras, kuras, lai pēc stažēšanās nebūtu jāslēdz darba līgums, piedāvā secīgu stažēšanos;

36.  atzinīgi vērtē to, ka JNI pasākumi ir atbalstījuši vairāk nekā 1,6 miljonus jauniešu(21); uzsver, ka vajadzīgi papildu centieni un finansējums; uzsver, ka ir labāk jāsasniedz jaunieši NEET situācijā, kuri saskaras ar vairākiem šķēršļiem, un, nosakot skaidrus kvalitātes kritērijus un standartus, tostarp sociālās aizsardzības pieejamību, minimālos ienākumus un nodarbinātības tiesības, jāuzlabo piedāvājumi, kas tiek sniegti ar Garantiju jauniešiem; aicina dalībvalstis būtiski uzlabot savas uzraudzības, ziņošanas un snieguma sistēmas un nodrošināt, ka EJS līdzekļi tiek izmantoti, lai papildinātu valsts finansējumu, nevis to aizstātu;

37.  turklāt uzsver, ka ir jārisina kvalitātes jautājumi attiecībā uz mentorēšanu un konsultēšanu, faktisko individuālo apmācību, stažēšanās un darba kvalitāti un piemērotību, kā arī rezultātu kvalitāti sastatījumā ar noteiktajiem mērķiem; šajā sakarā uzsver, ka Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvā ir jānodrošina jau pastāvošu kvalitātes sistēmu, piemēram, Eiropas kvalitātes pamatprogrammas, piemērošana; uzskata, ka arī jaunieši būtu jāiesaista piedāvājumu kvalitātes uzraudzībā;

38.  atgādina, ka JNI vai turpmākiem Eiropas instrumentiem ir finansiāli jāatbalsta pasākumi, kas veicina tādu jauniešu integrāciju darba tirgū, kuri nemācās, nestrādā un neapgūst arodu, tostarp apmaksāta stažēšanās, prakse un māceklība, bet ar tiem neaizstājot darbu un nepakļaujot jauniešus darba ņēmējus ekspluatācijai;

39.  atzīmē, ka viena no prioritātēm ir uzņēmējdarbības gara attīstīšana jauniešu vidū un ka efektīvākie līdzekļi, ar ko sekmēt jauniešu uzņēmējdarbību, ir formālās un neformālās izglītības sistēmas; uzsver, ka uzņēmējdarbība ir rīks, ar ko vērsties pret jauniešu bezdarbu un sociālo atstumtību un veicināt inovāciju; tāpēc uzskata, ka EJS būtu jāatbalsta jauniešu uzņēmējdarbībai piemērotas vides izveide;

40.  atgādina, ka galvenais JNI mērķis ir aizsniegt NEET, tāpēc mudina dalībvalstis veltīt vairāk pūliņu, lai apzinātu un adresētu NEET, īpaši vismazāk aizsargātos jauniešus, piemēram, jauniešus ar invaliditāti, ņemot vērā viņu īpašās vajadzības;

41.  aicina dalībvalstis un Komisiju izveidot inovatīvas un elastīgas dotācijas talantu un māksliniecisko un sportisko spēju izkopšanai izglītības un apmācības jomā; atbalsta dalībvalstis, kuras tiecas ieviest stipendiju shēmas audzēkņiem, kuriem ir izteiktas spējas izglītības, sporta un mākslinieciskajā jomā;

42.  uzsver, ka 38 % jauniešu ir grūti piekļūt informācijai; uzsver, cik svarīgi ir nodrošināt kolektīvu pieeju, kā orientēt, atbalstīt un informēt jauniešus par viņu tiesībām un iespējām;

43.  turklāt uzsver, ka JNI ir jākoncentrējas ne tikai uz augsti izglītotiem jauniešiem NEET situācijā, bet arī uz tiem, kas ir mazkvalificēti, neaktīvi un nav reģistrēti valsts nodarbinātības dienestos;

44.  uzsver, ka par spīti augstajiem bezdarba rādītājiem darbaspēka mobilitāte ES vēl aizvien ir ierobežota; tādēļ vērš uzmanību uz to, ka darba ņēmēju mobilitāte ir ļoti svarīga konkurenciālam darba tirgum; tāpēc aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt pārrobežu profesionālās un arodapmācības iespējas;

45.  uzsver, ka ir svarīgi, lai darbinieki, kuri ir vecāki par 55 gadiem, darbavietās apmācītu jauniešus; tāpat kā Komisija, atbalsta tādu programmu izveidi, kas ļautu šiem darbiniekiem iziet no darba tirgus pakāpeniski līdz laikam, kad tiek sasniegts pensionēšanās vecums, konkrētāk, vispirms pārejot uz nepilnas slodzes darbu, kura laikā viņi arī apmācītu jauniešus un palīdzētu viņiem pakāpeniski integrēties darbavietā;

46.  norāda uz lielo nozīmi, kāda ir uzņēmumiem jautājumos saistībā ar prasmju apgūšanu un darbvietu radīšanu jauniešiem; norāda, ka izglītība un apmācība jomās, kas saistītas ar uzņēmējdarbības veicināšanu, var sekmēt ilgtermiņa attīstības panākšanu, Eiropas konkurētspējas veicināšanu un cīņu pret bezdarbu;

47.  mudina dalībvalstis iekļaut savos rīcības plānos plānoto pasākumu paredzamo ietekmi; tādēļ uzsver, ka ir svarīgi, lai dalībvalstis nodrošinātu garantijas, ka šādi pasākumi ir patiešām sekmējuši nodarbinātību; atkārtoti norāda, ka ir jānovērtē īstenojamās politikas ilgtspējība;

Ilgtspējīga attīstība: jauniešu nākotne

48.  ir stingri pārliecināts, ka kvalitatīva formālā, neformālā un ikdienējā izglītība un kvalitatīva apmācība ir viena no pamattiesībām; tāpēc uzskata, ka piekļuve visu kvalitātes līmeņu izglītībai būtu jāgarantē visiem Eiropas iedzīvotājiem neatkarīgi no viņu sociālekonomiskā statusa, etniskās piederības, dzimuma, fiziskas vai kognitīvas invaliditātes; uzsver, ka formālā, neformālā un ikdienējā izglītība pilda svarīgu lomu, dodama jauniešiem zināšanas, prasmes un kompetences, kas viņiem ļauj kļūt par atbildīgiem pilsoņiem un piedalīties Eiropas projektā; tāpēc aicina dalībvalstis izstrādāt īpašu politiku un šajā sakarā mudina skolu programmās vienlīdz lielu uzmanību pievērst gan mākslinieciskajai un radošajai izglītībai, gan zinātnes un tehnoloģiju priekšmetiem (STEM);

49.  uzsver, cik svarīgi ir modernizēt izglītību; aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt jaunu prasmju un kompetenču, piemēram, pilsoniskuma, kritiskās domāšanas un uzņēmējdarbības gara, iekļaušanu izglītībā un sekmēt tādu jaunu izglītības instrumentu izstrādi, kuri palielinātu līdzdarbību izglītībā un tās piekļūstamību;

50.  pauž dziļas bažas par īpaši akūto bērnu nabadzības problēmu, kas ES skar līdz 25 miljoniem bērnu (vairāk nekā 26,4 % no visiem Eiropas iedzīvotājiem vecumā līdz 18 gadiem) no ģimenēm, kas katru dienu cieš no pietiekamu ienākumu un pamata pakalpojumu trūkuma; uzskata, ka jaunatnes politika varētu palīdzēt tādās jomās kā bērnu un ģimenes politika;

51.  pauž dziļas bažas par priekšlaicīgu izglītības pamešanu un tāpēc aicina rast piemērotus risinājumus, lai varētu sasniegt “Eiropa 2020” mērķrādītājus;

52.  mudina Komisiju atbalstīt iniciatīvas, kuru mērķis ir sekmēt aktīvu un kritisku pilsoniskumu, cieņu, toleranci, vērtības un starpkultūru mācīšanos, un šajā sakarā uzsver, ka izšķirīgi svarīgas ir tādas ES programmas kā “Erasmus+”, “Radošā Eiropa:” un “Eiropa pilsoņiem”; aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt platformas dialogam ar jauniešiem par dažādām tēmām, piemēram, seksualitāti, dzimti, politiku, solidaritāti, vidi, tiesību normām, vēsturi un kultūru;

53.  ir stingri pārliecināts, ka rakstpratībai, tostarp digitālajai pratībai un medijpratībai, rēķinpratībai, kā arī pamata prasmēm, kas ir svarīgs līdzeklis patstāvības un daudzsološas nākotnes nodrošināšanai jauniešiem, ir jābūt prioritātei Eiropas, valstu un vietējā līmenī; tāpēc mudina Komisiju un dalībvalstis pastiprināt centienus visiem nodrošināt mācīšanās pamatiemaņas un kompetences;

54.  aicina Komisiju veicināt iniciatīvas formālās izglītības un ikdienējās mācīšanās jomā, lai atbalstītu jauniešu inovāciju, jaunradi un uzņēmējdarbību un sekmētu kohēziju un savstarpējo izpratni dažādu grupu jauniešu vidū;

55.  šajā sakarā ar nopietnām bažām norāda, ka pastāvīgi lielam skaitam Eiropas iedzīvotāju ir vājas rakstpratības prasmes vai rakstpratības grūtības, tostarp funkcionālais, digitālais vai mediju analfabētisms, savukārt tas liek bažīties par adekvātu līdzdarbību sabiedriskajā dzīvē un darba tirgū;

56.  atgādina, ka pirmais Eiropas sociālo tiesību pīlāra princips nosaka, ka ikvienam ir tiesības uz kvalitatīvu un iekļaujošu izglītību, apmācību un mūžizglītību, lai saglabātu un iegūtu prasmes, kas ļauj visiem pilnībā piedalīties sabiedrībā un sekmīgi mainīt savu vietu darba tirgū; līdz ar to uzsver, ka ir svarīgi prioritizēt un nodrošināt sociālos ieguldījumus izglītībā un apmācībā jaunajā DFS plānošanas periodā 2021.–2027. gadam;

57.  pauž stingru pārliecību, ka EJS uzraudzībai būtu jāizmanto sociālo rezultātu pārskats, kas tika ieviests saskaņā ar Eiropas sociālo tiesību pīlāru; aicina Komisiju EJS uzraudzības vajadzībām pieņemt kopu ar tādiem konkrētiem rādītājiem kā izglītība, prasmes un mūžizglītība, dzimumu līdztiesība darba tirgū, veselības aprūpe, digitālā piekļuve, dzīves apstākļi un nabadzība;

58.  uzsver ģimenes un skolotāju svarīgo lomu to jauniešu atbalstīšanā, kuri saskaras ar iebiedēšanu skolā un tiešsaistē; mudina Komisiju un dalībvalstis vērsties pret šādu uzvedību, kas ietekmē jauniešu garīgo labjutību, īpaši — attīstot piemērotas digitālās prasmes jau no pamatskolas, kā paredzēts Digitālās izglītības rīcības plānā;

59.  uzskata, ka nolūkā uzlabot pasākumu efektivitāti izglītības, jaunatnes un sporta jomās ir jāizstrādā kopīgi mērķi un instrumenti politikas ietekmes novērtēšanai, izmantojot starptautisku pētījumu rezultātus;

60.  uzsver stresa kaitīgo ietekmi uz jauniešu labjutību skolā, mācībās, darba tirgū un personiskajā dzīvē; aicina Komisiju un dalībvalstis ieguldīt līdzekļus garīgās veselības programmās un mudināt attiecīgos aktorus palīdzēt jauniešiem šajā jomā;

61.  uzsver, cik svarīgi ir nodrošināt Eiropas jauniešu garīgo un fizisko labjutību; aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt ārpusstundu sportošanu un, īstenojot uztura kampaņas, palielināt izpratni par attiecīgiem jautājumiem;

62.  uzsver, cik svarīgi ir veicināt kultūru dialogu sportā, tostarp — izveidojot platformas, kurās darbojas jaunieši, bēgļi un migranti;

63.  uzskata, ka, ņemot vērā jaunatnes politikas sarežģītību un ietekmi, ir jāstimulē sadarbība pētniecības jomā, lai izstrādātu empīriski pamatotus risinājumus un intervences un profilaktiskus pasākumus, kas veicinātu jauniešu labjutību un noturību;

64.  uzsver kultūras nozīmi ne tikai vardarbības, rasisma, radikalizācijas un neiecietības apkarošanā, bet arī Eiropas identitātes veidošanā; aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt kultūru, ieguldīt tajā un nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi;

65.  uzsver, ka jauniešu organizācijām ir izšķirīga loma jauniešu līdzdalībā un iekļautībā sabiedrībā; tāpēc aicina dalībvalstis atbalstīt jauniešu organizācijas un atzīt to lomu kompetenču un sociālās iekļautības attīstīšanā, kā arī atbalstīt jauniešu padomju izveidi visos līmeņos, sadarbojoties ar jauniešiem;

66.  uzstāj, ka neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšana ir svarīga nolūkā iespēcināt tos, kas mācās, jo tā ir būtiska tādas sabiedrības izveidē, kuras pamatā ir sociālais taisnīgums un iespēju vienlīdzība, un palīdz attīstīt pilsoniskās prasmes un panākt pašrealizāciju; pauž nožēlu par to, ka darba devēji un formālās izglītības sniedzēji nepietiekami atzīst tādu prasmju, kompetenču un zināšanu vērtību un nozīmību, kuras iegūtas neformālās un ikdienējās mācīšanās ceļā; norāda, ka vēl viens šķērslis ir nepietiekama ES valstu validēšanas pieeju salīdzināmība un saskaņotība; atgādinot par Padomes 2012. gada 20. decembra Ieteikumu par neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanu, aicina dalībvalstis turpināt centienus īstenot nacionālas atzīšanas un validēšanas sistēmas un nodrošināt pietiekamu finansējumu kompetencēm, kas iegūtas neformālās izglītības ceļā;

Ciešāka saskaņošana un finansēšanas instrumentu atbalsts ES jaunatnes stratēģijai

67.  uzskata, ka EJS būtu jāīsteno saskaņā ar DFS un tai būtu jāatbilst ilgtspējīgas attīstības mērķiem un visām attiecīgajām pamatiniciatīvām, programmām un politikas stratēģijām, uzsākot sistemātisku dialogu starp attiecīgajām struktūrām, nosakot skaidrus mērķus un mērķrādītājus un izveidojot attiecīgu koordinācijas mehānismu;

68.  atgādina, ka saskaņā ar subsidiaritātes principu jaunatnes jomā ES var vien atbalstīt, koordinēt un papildināt dalībvalstu rīcību, norāda, cik svarīga ir ES un valstu finansējuma saskaņotība, un tāpēc aicina Komisiju sekmēt sinerģijas ar valstu, reģionu un vietējām iniciatīvām, lai izvairītos no darbību dublēšanās, pārklāšanās un atkārtošanās;

69.  mudina dalībvalstis un Komisiju palielināt publiskos ieguldījumus izglītībā un ar jaunatni saistītos jautājumos;

70.  ir stingri pārliecināts, ka nolūkā paplašināt jauniešu iespējas un nepieļaut atstumtību nākamajā DFS būtu ievērojami jāpalielina finansējums, kas pieejams, lai atbalstītu dažādas ar jauniešiem saistītas iniciatīvas un politiku, piemēram, programmu “Erasmus+”, JNI un programmu “Eiropa pilsoņiem”;

71.  atzinīgi vērtē Eiropas Solidaritātes korpusu — programmu Eiropas jauniešu solidaritātes, brīvprātīgā darba un iekļaujoša pilsoniskuma veicināšanai; atgādina par Parlamenta nostāju, ka jaunā iniciatīva būtu pienācīgi jāfinansē, izmantojot jaunus resursus, un ka šo programmu nevajadzētu izmantot kā risinājumu jauniešu bezdarba problēmai;

72.  ir stingri pārliecināts, ka programma “Eiropa pilsoņiem” būtu jāturpina, lai veicinātu aktīvu pilsoniskumu, pilsonisko izglītību un dialogu un veidotu Eiropas identitātes apziņu; norāda, ka programmas zemais panākumu rādītājs ir saistīts ar finansējuma trūkumu; prasa tās finanšu piešķīrumu būtiski palielināt;

73.  mudina Komisiju saglabāt programmu “Erasmus jaunajiem uzņēmējiem”; mudina dalībvalstis un Komisiju kopā ar tirdzniecības kamerām, uzņēmumiem un jauniešiem ieguldīt šīs programmas veicināšanā, vienlaikus neaizmirstot par primārajām darbības jomām;

74.  atkārtoti pauž atbalstu tam, lai tiktu stiprināta programma “Radošā Eiropa”, kas nodrošina īpašas mobilitātes shēmas gados jauniem māksliniekiem un profesionāļiem, kuri darbojas kultūras un radošajās nozarēs;

75.  uzsver programmas “Erasmus+” nozīmi: tas ir būtisks instruments aktīvu un atbildīgu jaunu pilsoņu veidošanai; ir stingri pārliecināts, ka programmai “Erasmus+” vajadzētu būt vērstai uz visiem jauniešiem, arī tiem, kam ir mazāk iespēju, un ka augstākiem mērķiem nākamajam “Erasmus+” plānošanas periodam ir jāpieskaņo ievērojams papildu finansējums, lai varētu atraisīt visu programmas potenciālu, un būtu jāvienkāršo procedūras, izveidojot elektroniskas sistēmas, kur piekļūt pārrobežu pakalpojumiem un studentu datiem, piemēram, e-kartes projektu;

76.  aicina labāk saskaņot EJS un programmu “Erasmus+”, saskaņojot īstenošanas grafikus, grozot “Erasmus+” regulu, lai ar kopīgiem mērķiem jaunatnes jomā skaidri atbalstītu stratēģijas uzdevumus, un 3. pamatdarbību nosakot par galveno stratēģijas īstenošanas līdzekli;

77.  uzsver, ka JNI budžets nav pietiekams, lai nodrošinātu programmas mērķu sasniegšanu; tāpēc prasa JNI piešķīrumu nākamajā DFS būtiski palielināt un aicina dalībvalstis savos budžetos paredzēt finansējumu jaunatnes nodarbinātības shēmām; turklāt uzsver, ka vecuma ierobežojums jauniešiem, kas var piedalīties šajā iniciatīvā, ir jāmaina no 25 uz 29 gadiem, lai tādējādi vairāk ņemtu vērā, ka daudzi augstskolu beidzēji un jaunpienācēji darba tirgū ir tuvu 30 gadu vecumam;

78.  uzskata, ka, neskarot subsidiaritātes principu, ir jāsaskaņo jēdziens “jaunietis”, nosakot visā ES piemērojamu vecuma ierobežojumu noteikšanu; mudina visas dalībvalstis veicināt šo saskaņošanu, novēršot šķēršļus progresa novērtēšanai un nosakot veicamos pasākumus;

79.  mudina atbalstīt turpmāko ES pētniecības un inovācijas pamatprogrammu, kam būtu jāizstrādā integrēti, uz pierādījumiem balstīti reakcijas pasākumi un intervences un profilakses risinājumi, kuri veicinātu jauniešu labjutību un noturību;

80.  norāda uz konstatējumiem un riskiem, kas liecina, ka valstu iestādes Komisijas pārvaldītos pasākumus (tostarp studentu apmaiņas programmas) uzskata par pietiekamām, lai būtu izpildītu jaunatnes stratēģijas prasības, un ka dažas dalībvalstis atsauc resursus no politikas jomām, kuras saņem atbalstu no ES budžeta(22);

o
o   o

81.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

(1) OV L 347, 20.12.2013., 50. lpp.
(2) OV C 417, 15.12.2015., 1. lpp.
(3) OV C 120, 26.4.2013., 1. lpp.
(4) EUCO 37/13.
(5) OV C 311, 19.12.2009., 1. lpp.
(6) http://ec.europa.eu/assets/eac/dgs/education_culture/more_info/evaluations/docs/youth/youth-strategy-2016_en.pdf.
(7) OV C 119, 28.5.2009., 2. lpp.
(8) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0359.
(9) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0018.
(10) OV C 417, 15.12.2015., 17. lpp.
(11) OV C 398, 22.12.2012., 1. lpp.
(12) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0426.
(13) OV C 88, 27.3.2014., 1. lpp.
(14) OV C 58, 15.2.2018., 57. lpp.
(15) OV C 316, 22.9.2017., 76. lpp.
(16) OV C 120, 5.4.2016., 22. lpp.
(17) OV C 11, 12.01.2018., 16. lpp.
(18) https://www.youthforum.org/resolution-eu-youth-strategy-0.
(19) Eiropas Jaunatnes foruma publicētais ēnu ziņojums par jaunatnes politiku.
(20) “Sabiedrība tuvplānā 2016”, ESAO sociālie rādītāji.
(21) Eiropas Parlamenta 2018. gada 18. janvāra rezolūcija par jaunatnes nodarbinātības iniciatīvas īstenošanu dalībvalstīs (P8_TA(2018)0018).
(22) http://www.europarl.europa.eu/RegData/etudes/STUD/2018/615645/EPRS_STU(2018)615645_EN.pdf.

Pēdējā atjaunošana: 2019. gada 16. jūlijsJuridisks paziņojums - Privātuma politika