Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā tā iepriekšējās rezolūcijas par Mjanmu/Birmu un rohindžu situāciju,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Bangladešu,

–  ņemot vērā Padomes 2016. gada 20. jūnija secinājumus par ES stratēģiju attiecībā uz Mjanmu/Birmu,

–  ņemot vērā Padomes 2018. gada 26. februāra secinājumus par Mjanmu/Birmu,

–  ņemot vērā ES pamatnostādnes par bērnu tiesību veicināšanu un aizsardzību, ko Padome pieņēma 2017. gada 6. martā,

–  ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos Federikas Mogerīni 2016. gada 30. marta paziņojumu par Mjanmas Savienības Republikas jaunās valdības stāšanos amatā,

–  ņemot vērā kopīgo paziņojumu presei par ceturto ES un Mjanmas/Birmas cilvēktiesību dialogu 2018. gada 5. martā,

–  ņemot vērā ANO 1951. gada Konvenciju par bēgļu statusu un tai 1967. gadā pievienoto protokolu,

–  ņemot vērā ANO Konvenciju par bērna tiesībām,

–  ņemot vērā 1954. gada Konvenciju par bezvalstnieku statusu un 1961. gada Konvenciju par apatrīdisma samazināšanu,

–  ņemot vērā ANO Bēgļu aģentūras (UNHCR) 2014. gada novembra globālo rīcības plānu 2014.–2024. gadam par bezvalstniecības izbeigšanu,

–  ņemot vērā 1948. gada Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

–  ņemot vērā padomdevējas komisijas 2017. gada augusta galīgo ziņojumu par Rakhainas pavalsti,

–  ņemot vērā Dienvidaustrumāzijas valstu asociācijas (ASEAN) statūtus,

–  ņemot vērā ANO Drošības padomes ģenerālsekretāra 2018. gada 23. marta ziņojumu par seksuālu vardarbību, kas saistīta ar konfliktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 135. panta 5. punktu un 123. panta 4. punktu,

A.  tā kā 720 000 rohindžu tautības bērniem Bangladešā un Mjanmā/Birmā ir ārkārtīgi nepieciešama humānā palīdzība un aizsardzība;

B.  tā kā Mjanmas/Birmas Rakhainas pavalstī dzīvo aptuveni 1,3 miljons rohindžu, kas galvenokārt pārstāv musulmaņu minoritāti un ir pakļauti represijām un nepārtrauktiem, smagiem cilvēktiesību pārkāpumiem, tostarp dzīvības un drošības apdraudējumam, aizliegumam izmantot veselības aprūpes un izglītības tiesības, piespiedu darbam, seksuālajai vardarbībai un politisko tiesību ierobežojumiem; tā kā rohindžu musulmaņi tiek uzskatīti par pasaulē visvairāk vajāto minoritāti un lielāko bezvalstnieku grupu;

C.  tā kā kopš 2017. gada augusta vairāk nekā 900 000 rohindžu, no tiem 534 000 bērnu ir bēguši no vardarbības un ir meklējuši patvērumu Bangladešā, izjūtot bailes par savu dzīvību; tā kā tiek lēsts, ka Birmā/Mjanmā vardarbības rezultātā ir nogalināti aptuveni 1000 rohindžu bērnu vecumā līdz pieciem gadiem; tā kā saskaņā ar ASEAN organizācijas „Parlamentārieši par cilvēktiesībām” datiem, 28 300 rohindžu bērnu ir zaudējuši vismaz vienu no vecākiem, bet vēl 7700 ir zaudējuši abus vecākus, kas palielina zaudēto vecāku skaitu līdz 43 700;

D.  tā kā vairāk nekā 14 000 bērnu, kas ir jaunāki par pieciem gadiem, cieš no izteiktas akūtas uztura nepietiekamības; tā kā rohindžu tautības bērni ir pieredzējuši traumatiskus notikumus vai bijuši tiem liecinieki, tostarp daudzos gadījumos viena vai abu vecāku zaudējumu, atšķirtību no ģimenēm, fizisku vardarbību, psiholoģisku diskomfortu, nepietiekamu uzturu, slimības, seksuālu izmantošanu un noziegumus pret cilvēci Rakhainas pavalstī, ieskaitot sistemātiskas māju nodedzināšanas, fiziskus uzbrukumus rohindžu minoritātes pārstāvjiem un viņu izvarošanas gadījumus;

E.  tā kā ANO augstais cilvēktiesību komisārs Zeid Ra’ad al-Hussein ir aprakstījis Mjanmas/Birmas valdības operācijas kā tipisku etniskās tīrīšanas piemēru un cinisku viltību, lai piespiestu pārcelties lielu cilvēku skaitu bez iespējas atgriezties;

F.  tā kā krīzes bieži vien sievietes un meitenes skar smagāk un savādāk nekā vīriešus un zēnus, nostiprinot, saglabājot un pastiprinot iepriekš pastāvošo dzimumu nevienlīdzību, ar dzimumu saistītu vardarbību un diskrimināciju;

G.  tā kā Mjanmas/Birmas bruņotie spēki izmanto izvarošanu kā līdzekli etniskās tīrīšanas kampaņā Rakhainas pavalstī; tā kā seksuālā vardarbība tiek izmantota, lai šķirtu veselas kopienas un atturētu sievietes un meitenes no atgriešanās savās mājās; tā kā bēgļu nometnēs izvarošanas upuri var saskarties ar sociālo atstumtību no savām kopienām; tā kā UNCHR ir pieprasījusi informāciju par Mjanmas/Birmas militārpersonu atbildību par plaši izplatīto rohindžu sieviešu un meiteņu izvarošanu;

H.  tā kā daudzi bēgļi ir grūtnieces vai māmiņas ar maziem bērniem, kuras ir kājām nogājušas lielus attālumus, pārvietoto personu nometnēs ierodoties ar slimībām, ko izraisījis garīgs un fizisks stress, bads un traumas;

I.  tā kā deviņus mēnešus pēc tam, kad Mjanmas/Birmas karavīri un militārpersonas uzsāka uzbrukumus rohindžām, tiek sagaidīts, ka bēgļu nometnēs piedzims 48 000 bērnu;

J.  tā kā bēgļu nometnēs Bangladešā sievietēm un bērniem ir ļoti ierobežota piekļuve veselības aprūpei; tā kā grūtniecēm un mātēm vajadzētu saņemt būtiskos mātes veselības aprūpes pakalpojumus, tostarp pirmsdzemdību aprūpi, drošas dzemdības, jaundzimušo aprūpi un atbalstu barošanai ar krūti un pastāvīgu reproduktīvās veselības aprūpi;

K.  tā kā rohindžu tautības bērni un sievietes ir pakļautas lielam riskam kļūt par cilvēku tirdzniecības upuriem nodarbinātībai prostitūcijā, kā arī seksuālas uzmākšanās un vardarbības riskam bēgļu nometnēs Bangladešā; tā kā rohindžu tautības bērni bēgļu nometnēs, kuri ir pazaudējušies, ir visneaizsargātākā grupa un var kļūt par cilvēku tirdzniecības upuriem;

L.  tā kā rohindžu tautības bērniem nav pietiekami pieejama formālā izglītība; tā kā tikai ļoti jauni rohindžu tautības bērni iegūst pamatizglītību neformālās bēgļu nometņu klasēs, savukārt vecākiem bērniem formālā izglītība ir tikai nedaudz pieejama vai tā nav pieejama vispār;

M.  tā kā Bangladešā jau ir sākusies musonu lietus sezona, un ir sagaidāms, ka situācija būtiski pasliktināsies; tā kā vismaz 200 000 cilvēku, kas dzīvo bēgļu nometnēs, ir pakļauti tūlītējam plūdu un zemes nogruvumu riskam; tā kā pastāv nopietni draudi viņu dzīvībai, pajumtei un pārtikas un ūdens apgādei; tā kā musonu plūdu laikā pastāv augsts tādu slimību izplatības risks kā holera un hepatīts; tā kā pirms ierašanās Bangladešā ļoti nelielam rohindžu bēgļu skaitam bija pieejama medicīniskā palīdzība vai vakcīnas;

N.  tā kā Mjanma/Birma līdz šim ir atteikusies atļaut ieceļot valstī ANO Cilvēktiesību padomes faktu vākšanas misijai un ir liegusi piekļuvi ANO īpašajai referentei cilvēktiesību situācijā Mjanmā/Birmā Yanghee Lee, noraidot gandrīz visus apgalvojumus par zvērībām, ko tās drošības spēki ir pastrādājuši Rakhainas pavalstī;

O.  tā kā Starptautiskās Krimināltiesas Romas statūtos (ICC) ir apstiprināts, ka vissmagākie noziegumi, kas skar visu starptautisko sabiedrību kopumā, īpaši genocīds, noziegumi pret cilvēci un kara noziegumi, nedrīkst palikt nesodīti; tā kā 2018. gada aprīlī Starptautiskās Krimināltiesas prokurors lūdza tiesai lemt par to, vai Starptautiskā Krimināltiesa var īstenot jurisdikciju attiecībā uz rohindžu iespējamo deportēšanu no Mjanmas/Birmas; tā kā nolēmums, ar kuru tiek apstiprināta Starptautiskās Krimināltiesas jurisdikcija, pavērt ceļu tam, lai izmeklētu Mjanmas/Birmas noziegumus pret cilvēci vai deportācijas;

P.  tā kā 2017. gada martā Ķīna un Krievija bloķēja ANO Drošības padomes rezolūcijas par Mjanmas/Birmas rohindžu minoritātes stāvokli pieņemšanu;

Q.  tā kā nav izredžu par drošu un brīvprātīgu atgriešanos un politisko progresu Birmā/Mjanmas politiskās krīzes atrisināšanā ir skaidrs, ka šī situācija netiks atrisināta tuvākajā laikā, un tādējādi ir nepieciešama ilgtspējīga pieeja, īpaši pievēršoties bērnu tiesībām un vajadzībām;

R.  tā kā Mjanma/Birma, Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā komisāra bēgļu jautājumos birojs (UNHCR) un Apvienoto Nāciju Organizācijas Attīstības programma (UNDP) 2018. gada 6. jūnijā parakstīja trīspusēju saprašanās memorandu; tā kā UNHCR paziņoja, ka apstākļi vēl neveicina brīvprātīgu atgriešanos;

S.  tā kā 2018. gada maijā Komisija piešķīra humāno palīdzību EUR 40 miljonu apmērā, lai sniegtu dzīvībai nepieciešamu atbalstu neaizsargātām rohindžu civilpersonām un uzņēmējkopienām Bangladešā un visā Rakhainas pavalstī; tā kā šī palīdzība tika piešķirta papildus 2017. gadā piešķirtajam EUR 51 miljonam;

T.  tā kā 2018. gada martā ANO aicināja rast USD 951 miljonu, lai palīdzētu rohindžu bēgļiem līdz 2018. gada beigām, bet līdz šim ir saņemti tikai apmēram 20 % no mērķa summas,

1.  stingri nosoda Mjanmā/Birmā pret rohindžām vērstos uzbrukumus, kas saskaņā ar UNHCR datiem ir pielīdzināmi etniskajai tīrīšanai; pauž nopietnas bažas par cilvēktiesību pārkāpumu pieaugošo smagumu un apmēru, tostarp slepkavībām, vardarbīgām sadursmēm, civiliedzīvotāju īpašuma iznīcināšanu un simtiem tūkstošu iedzīvotāju pārvietošanu; stingri mudina Mjanmas/Birmas militāros un drošības spēkus nekavējoties pārtraukt rohindžu nogalināšanu un izvarošanu, pret viņiem vērstu vardarbību un viņu māju dedzināšanu;

2.  mudina Mjanmas/Birmas valdību nodrošināt starptautiskajiem novērotājiem, cilvēktiesību un humānās palīdzības organizācijām, tostarp ANO un starptautiskajām nevalstiskajām organizācijām, īpaši ANO faktu vākšanas misijai, kuru 2017. gada martā izveidoja UNHCR, pilnīgu, netraucētu piekļuvi Rakhainas pavalstij, lai veiktu neatkarīgu un objektīvu izmeklēšanu saistībā ar apgalvojumiem par smagiem cilvēktiesību pārkāpumiem, ko veikušas visas puses;

3.  atgādina, ka bēgļu nometnēs ir jāsniedz medicīniska un psiholoģiska palīdzība, kas ir īpaši pielāgota neaizsargātajām grupām, tostarp sievietēm un bērniem; prasa nodrošināt vairāk atbalsta pakalpojumus personām, kas cietušas no izvarošanas un seksuālas vardarbības; uzstāj, ka visām sievietēm un meitenēm jānodrošina piekļuve informācijai un pakalpojumiem seksuālās un reproduktīvās veselības jomā, tostarp kontracepcijai un iespējai veikt abortu drošos apstākļos;

4.  atzinīgi vērtē pirmsdzemdību un pēcdzemdību atbalstu, ko nodrošina aģentūras un organizācijas; atgādina, ka ir svarīgi izveidot reģistrācijas iespējas un izdot dzimšanas apliecības jaundzimušajiem, lai nodrošinātu viņiem dokumentus, garantētu juridiskās tiesības un piekļuvi pamatpakalpojumiem, un atbalstīt ģimenes locekļu izsekojamību saskaņā ar Bangladešas valdības saistībām nodrošināt visu tās teritorijā notikušo dzemdību reģistrāciju; atgādina, ka ģimenes vienotības saglabāšanai ir izšķiroša nozīme, lai šie bērni varētu izmantot savas tiesības;

5.  ar dziļām bažām norāda, ka rohindžu bēgļu nometnēs netiek nodrošināta pietiekama izglītība; aicina Bangladešas iestādes nodrošināt rohindžu tautības bērniem pilnīgu un pietiekami kvalitatīvu izglītību viņu dzimtajā valodā; norāda, ka visai sabiedrībai pastāv zudušās paaudzes rašanās risks, ja netiek veikti pasākumi, lai bērniem nodrošinātu pienācīgu izglītību; uzsver, cik svarīgi ir nodrošināt pilnīgu piekļuvi izglītībai, jo to skolās var nodrošināt ANO aģentūras un NVO, lai visi bērni varētu sasniegt savu potenciālu;

6.  pauž milzīgas bažas par piespiedu prostitūcijas, cilvēku tirdzniecības un seksuālās vardarbības, tostarp bērnu laulību, partneru vardarbības un seksuālās izmantošanas un vardarbības, izplatību nometnēs; mudina Bangladešas un Mjanmas/Birmas iestādes sadarbībā ar UNHCR nodrošināt rohindžu bēgļu drošību savā teritorijā, īpaši pastiprinot cīņu pret cilvēku tirdzniecību un bērnu prostitūciju un likvidējot esošos tīklus;

7.  atzinīgi vērtē Bangladešas valdības un iedzīvotāju centienus nodrošināt rohindžu bēgļiem patvērumu un drošību un mudina tās turpināt sniegt humāno palīdzību bēgļiem no Mjanmas/Birmas; aicina pastiprināt starptautisko atbalstu bēgļu uzņēmējkopienām, tostarp pievēršoties vietējām sociālajām, izglītības, ekonomikas un veselības aprūpes problēmām; uzskata, ka ir visām ieinteresētajām personām ir svarīgi uzklausīt un iesaistīt sievietes humāno un izturētspējas veidošanas pasākumu plānošanā;

8.  uzskata, ka Mjanmas/Birmas valdībai pilnīgā ANO uzraudzībā ir jāgarantē to personu droša, brīvprātīga un cieņpilna atgriešanās, kuras grib atgriezties savā zemē; mudina Mjanmas/Birmas un Bangladešas valdības pilnībā ievēro neizraidīšanas principu;

9.  atzinīgi vērtē Mjanmas/Birmas, UNHCR un UNDP 2018. gada 6. jūnijā saskaņoto saprašanās memorandu, kas ir pirmais solis pretī pilnīgai ANO aģentūru iesaistīšanai repatriācijas procesā; tomēr uzsver, ka ir svarīgi pēc iespējas drīz padarīt šo vienošanos publiski pieejamu;

10.  uzsver, cik svarīgi ir nodrošināt, ka humānās palīdzības sniedzēji var sniegt neatliekamo palīdzību, tostarp attiecībā uz seksuāli transmisīvajām slimībām un seksuālo vardarbību; mudina visus līdzekļu devējus palielināt finansējumu, lai darītu pieejamus visus mātes veselības aprūpes pakalpojumus;

11.  atzinīgi vērtē ANO kampaņu līdz 2024. gadam izskaust bezvalstniecību; atgādina, ka rohindži ir neatņemama Mjanmas/Birmas iedzīvotāju daļa un tādēļ viņi ir jāatzīst saskaņā ar likumu, kā ieteikusi padomdevēja komisija;

12.  atgādina, ka Bangladeša nedrīkst izjust nesamērīgi lielu finansiālo slogu, sniedzot palīdzību bēgļiem; aicina nekavējoties palielināt starptautiskās sabiedrības un starptautisko līdzekļu devēju iesaistīšanos un darīt pieejamu nepieciešamo finansējumu, lai varētu turpināt sniegt nepieciešamo humāno palīdzību un atbalstu un efektīvi atbalstīt rohindžu sievietes un bērnus, īpašu uzmanību pievēršot grūtniecēm, bērniem un izvarošanas upuriem, kā arī atbalstīt vietējās un uzņēmējkopienas Bangladešā;

13.  atzinīgi vērtē Padomes 2018. gada 26. aprīlī pieņemtās pamatnostādnes veikt mērķtiecīgus pasākumus pret amatpersonām, kuras ir atbildīgas par nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem, un stiprināt ES ieroču embargo; mudina ES un tās dalībvalstis bez turpmākas kavēšanās īstenot visus pasākumus; turklāt aicina ANO Drošības padomi noteikt visaptverošu ieroču embargo attiecībā uz Mjanmu/Birmu, apturot visu tiešo un netiešo piegādi, pārdošanu vai nodošanu, tostarp visu ieroču, munīcijas un citu militāro un drošības iekārtu piegādi un pārkraušanu, kā arī apmācības nodrošināšanu vai citu militāro un drošības palīdzību;

14.  atkārtoti aicina Komisiju apsvērt iespējamās sekas Mjanmai/Birmai piešķirto tirdzniecības preferenču kontekstā, tostarp apsvērt iespēju uzsākt izmeklēšanu saskaņā ar mehānismiem, kas paredzēti iniciatīvā „Viss, izņemot ieročus”;

15.  aicina EĀDD un dalībvalstis daudzpusējos forumos pieprasīt pārskatatbildību tiem, kuri ir atbildīgi par noziegumiem Mjanmā/Birmā; pieņem zināšanai Starptautiskās Krimināltiesas galvenā prokurora prasību tiesas tiesnešiem apstiprināt Starptautiskās Krimināltiesas jurisdikciju attiecībā uz rohindžu izraidīšanu no Mjanmas/Birmas uz Bangladešu; mudina ES un ES dalībvalstis uzņemties vadošo lomu ANO Drošības padomē un iesniegt īpašu rezolūciju, kurā visa situācija Mjanmā/Birmā un Rakhainas pavalstī tiek nodota Starptautiskajai Krimināltiesai; mudina ES dalībvalstis uzņemties vadību ANO Ģenerālajā asamblejā un ANO Cilvēktiesību padomē un nekavējoties izveidot starptautisku, objektīvu un neatkarīgu mehānismu, lai atbalstītu izmeklēšanu par iespējamiem nežēlīgajiem noziegumiem;

16.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Mjanmas/Birmas valdībai un parlamentam, valsts padomniecei Aung San Suu Kyi, Bangladešas valdībai un parlamentam, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Komisijai, ES dalībvalstu valdībām un parlamentiem, ASEAN ģenerālsekretāram, ASEAN Starpvaldību cilvēktiesību komisijai, ANO īpašajai referentei par cilvēktiesību stāvokli Mjanmā/Birmā, ANO Augstajam komisāram bēgļu jautājumos un ANO Cilvēktiesību padomei.