Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Partnerattiecību nolīgumu starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas locekļiem, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses, kas parakstīts 2000. gada 23. jūnijā Kotonū (“Kotonū nolīgums”), un tā pārskatīšanu 2005. un 2010. gadā(1),

–  ņemot vērā 1975. gada Džordžtaunas nolīgumu, ar ko izveido Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu (ĀKK) grupu, un tā pārskatīšanu 1992. gadā(2),

–  ņemot vērā 2016. gada 4. oktobra rezolūciju par ĀKK un ES turpmākajām attiecībām pēc 2020. gada(3),

–  ņemot vērā 2016. gada 22. novembra rezolūciju par attīstības sadarbības efektivitātes palielināšanu(4),

–  ņemot vērā Komisijas 2017. gada 12. decembra ieteikumu Padomes Lēmumam, ar ko pilnvaro sākt sarunas par partnerības nolīgumu starp Eiropas Savienību un Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas valstīm (COM(2017)0763),

–  ņemot vērā Eiropas Komisijas un Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos 2016. gada 22. novembra kopīgo paziņojumu „Atjaunota partnerība ar Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna reģiona valstīm” (JOIN(2016)0052),

–  ņemot vērā Komisijas un Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos 2015. gada 6. oktobra Kopīgo apspriešanas dokumentu “Ceļā uz jaunu partnerību starp Eiropas Savienību un Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstīm pēc 2020. gada” (JOIN(2015)0033),

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas augstākā līmeņa sanāksmi par ilgtspējīgu attīstību un ANO Ģenerālās asamblejas 2015. gada 25. septembra noslēguma dokumentu „Mūsu pasaules pārveide — ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam”, un 17 ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM),

–  ņemot vērā Parlamenta, Padomes un dalībvalstu valdību pārstāvju, kas tikās Padomē, un Komisijas 2017. gada 7. jūnija kopīgo paziņojumu par jauno Eiropas Konsensu par attīstību „Mūsu pasaule, mūsu cieņa, mūsu nākotne”,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2017. gada 7. decembrī pieņemto atzinumu par atjaunotu partnerību ar Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna reģiona valstīm un 2016. gada 12. maijā pieņemto atzinumu par turpmākajām ES attiecībām ar ĀKK valstu grupu,

–  ņemot vērā ĀKK valstu un valdību vadītāju 7. un 8. samitus, kuri notika attiecīgi Malabo (2012. gada 13.–14. decembris) un Portmorsbijā (2016. gada 4. maijs),

–  ņemot vērā ES Apvienotās Ministru padomes 103. un 105. sanāksmes, kas notika attiecīgi Dakārā (2016. gada 26.–27. aprīlis) un Briselē (2017. gada 3.–4. maijā);

–  ņemot vērā 2017. gada 29.–30. novembrī Abidžanā notikušo ES un Āfrikas Savienības samitu,

–  ņemot vērā ĀKK izcilu personību grupas 2016. gada marta ziņojumu par ĀKK nākotni pēc 2020. gada,

–  ņemot vērā tā 2015. gada 6. oktobra rezolūciju par vietējo pašvaldību lomu attīstības sadarbībā jaunattīstības valstīs(5),

–  ņemot vērā ĀKK valstu un valdību vadītāju un ĀKK valstu grupas 8. samita deklarāciju, kas tika pieņemta 2016. gada 1. jūnijā,

–  ņemot vērā tā 2015. gada 11. februāra rezolūciju par ĀKK un ES Apvienotās parlamentārās asamblejas darbu(6) un ĀKK un ES Apvienotās parlamentārās asamblejas pieņemtās rezolūcijas,

–  ņemot vērā ĀKK un ES Apvienotās parlamentārās asamblejas 2016. gada 21. decembra deklarāciju par ĀKK un ES attiecību parlamentāro dimensiju pēc Kotonū nolīguma beigām(7),

–  ņemot vērā ĀKK un ES Apvienotās parlamentārās asamblejas līdzpriekšsēdētāju 2015. gada 9. decembrī sniegto paziņojumu par ĀKK un ES turpmākajām attiecībām(8),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 208 un 218. pantu,

–  ņemot vērā 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumu par labāku likumdošanas procesu,

–  ņemot vērā jautājumus Padomei un Komisijai par gaidāmajām sarunām attiecībā uz jauno partnerības nolīgumu starp Eiropas Savienību un Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas valstīm (O-000043/2018 – B8-0025/2018 un O-000044/2018 – B8-0026/2018),

–  ņemot vērā Attīstības komitejas rezolūcijas priekšlikumu,

–  ņemot vērā Reglamenta 128. panta 5. punktu un 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā Kotonū nolīguma spēks un acquis balstās uz vairākām unikālām īpatnībām — tas ir juridiski saistošs dokuments, tas ir visaptverošs, pateicoties trim pīlāriem — attīstības sadarbība, politiskā sadarbība un sadarbība ekonomikas un tirdzniecības jomā, un tam ir apjomīgs budžets Eiropas Attīstības fonda (EAF) veidā;

B.  tā kā ĀKK un ES partnerībai ir bijusi būtiska loma virzībā uz Tūkstošgades attīstības mērķu (TAM) sasniegšanu, neraugoties uz ES nespēju sasniegt mērķi piešķirt 0,7 % no nacionālā kopienākuma (NKI) oficiālajai attīstības palīdzībai (OAP);

C.  tā kā ĀKK un ES partnerība ir sniegusi ievērojamu ieguldījumu, lai izskaustu nabadzību, integrētu ĀKK valstis globālajā ekonomikā un palīdzētu tām kļūt par efektīvākām globālajām dalībniecēm daudzpusējā tirdzniecībā un klimata sarunās;

D.  tā kā ĀKK un ES partnerība ir uzlabojusi ĀKK valstu un ES dalībvalstu piekļuvi tirgum un ir veicinājusi lielāku sapratni par nostājām, vērtībām un standartiem, izmantojot savstarpēju politisko dialogu;

E.  tā kā, kaut gan ĀKK un ES partnerība ir ievērojami sekmējusi TAM sasniegšanu, nabadzības apkarošana un ĀKK valstu integrācija pasaules ekonomikā līdz šim nav notikusi pietiekamā mērā, ņemot vērā to, ka puse no ĀKK valstīm joprojām ir starp pasaules vismazāk attīstītajām valstīm (VAV) un ka ĀKK dalībvalstis kopā nodrošina mazāk nekā 5 % no pasaules tirdzniecības un aptuveni 2 % no pasaules IKP;

F.  tā kā Āfrikas Savienības izveide, Āfrikas un ES kopējās stratēģijas, kopīgā Karību jūras valstu un ES partnerības stratēģija un ES un Klusā okeāna reģiona valstu stratēģija ir piemēri ES aizvien reģionālākajai pieejai, lai meklētu risinājumu tādiem abpusēji būtiskiem jautājumiem un tēmām kā miers un drošība, terorisma apkarošana un migrācija;

G.  tā kā miers, drošība un politiskā stabilitāte ir priekšnoteikumi ilgtspējīgai attīstībai;

H.  tā kā, sagatavojot kopīgu pamatu un reģionālus līgumus, jāņem vērā attiecīgo reģionu un kontinentu specifika atbilstīgi subsidiaritātes un papildināmības principam;

I.  tā kā ĀKK ir noteikusi trīs sarunu pīlārus, proti:

J.  tā kā politiskais dialogs par būtiskiem elementiem, kā minēts Kotonū nolīguma 8. un 96. pantā, ir konkrēts tiesisks veids, kā nodrošināt ĀKK un ES partnerības kopējās vērtības un veicināt demokrātiju, labu pārvaldību un cilvēktiesības, kas ir būtiski nozīmīgas ilgstpējīgas attīstības nodrošināšanai;

K.  tā kā jaunajā nolīgumā ir skaidri paredzēta nepieciešamība nodrošināt cilvēktiesību nosacījumu saglabāšanu un politiskā dialoga stiprināšanu;

L.  tā kā, lai gan Kotonū nolīgumā pēc tā pārskatīšanas 2010. gadā ir nepārprotami atzīta valstu parlamentu, vietējo pašvaldību, pilsoniskās sabiedrības un privātā sektora loma, to dalība sarunās par ĀKK un ES politiku un pasākumiem, tostarp plānošanā, kontrolē un novērtēšanas procesā, ir bijusi ierobežota;

M.  tā kā politiskais dialogs galvenokārt ir ticis izmantots politisko krīžu novēlotos posmos, nevis kā preventīvs pasākums;

N.  tā kā pilsoniskās sabiedrības organizācijas saskaras ar aizvien ierobežojošākiem tiesību aktiem un citiem šķēršļiem, kas ierobežo to darbību un iespējas;

O.  tā kā daudzu ĀKK valstu tehniskās spējas risināt jautājumus nodokļu jomā ierobežo gan iekšzemes ieņēmumu mobilizāciju, gan iesaistīšanos starptautiskajā sadarbībā nodokļu jomā;

P.  tā kā EAF finansē, izmantojot ES dalībvalstu tiešās iemaksas, un uz to neattiecas parastie ES budžeta noteikumi; tā kā Parlamentam nav nekādu pilnvaru attiecībā uz EAF budžeta izpildes apstiprināšanu, izņemot jau veikto maksājumu apstiprināšanu, un tam nav arī oficiālas kontroles tiesības attiecībā uz EAF plānošanu;

Q.  tā kā ES un ĀKK partnerības parlamentārās dimensijas un parlamentārās konsultatīvās funkcijas stiprināšanai vajadzētu būt svarīgam elementam jaunajās partnerattiecībās;

R.  tā kā ĀKK un ES Apvienotās parlamentārās asamblejas (APA) sanāksmju biežums un dažādība radīja iespēju Eiropas Parlamenta un ĀKK dalībvalstu konsekventam dialogam, tādējādi konsolidējot APA leģitimitāti un stiprinot parlamentāro diplomātiju; tā kā APA ir kalpojusi par parlamentārās diplomātijas paraugu dažādos politiskos forumos,

1.  atzinīgi vērtē ĀKK valstu grupas un Eiropas Savienības turpmākās sadarbības galvenos aspektus un vispārējo struktūru, kas izklāstīta Komisijas ieteikumā Padomes Lēmumam, ar ko pilnvaro sākt sarunas par turpmāko partnerības nolīgumu;

2.  uzsver, ka Ilgtspējīgas attīstības programmai 2030. gadam, IAM un Eiropas Konsensam attīstības jomā ir jābūt atjaunotās ĀKK un ES partnerības centrā;

3.  atzinīgi vērtē to, ka ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšana tiek uzskatīta par būtisku mērķi, bet pauž nožēlu par to, ka ierosinātajos līgumos nav paredzēta konkrētu pasākumu īstenošana; uzsver nepieciešamību iekļaut tādus transversālus jautājumus kā vides ilgtspēja, klimata pārmaiņas, dzimumu līdztiesība un sociālais taisnīgums visās gaidāmā nolīguma politikas jomās, plānos un intervences pasākumus;

4.  atzinīgi vērtē to, ka Komisijas priekšlikums par jaunu partnerattiecību nolīgumu ir atvērts ārējiem partneriem;

5.  atgādina, ka pirmais IAM attiecas uz nabadzības izskaušanu, kas joprojām ir svarīga problēma gandrīz visās ĀKK valstīs; tādēļ uzsver, ka cīņai pret nabadzību joprojām jābūt galvenajam elementam jaunajā nolīgumā;

6.  norāda, ka Komisija lielā mērā ir ņēmusi vērā Parlamenta viedokli un ka saskaņā ar Parlamenta prasību nolīguma kopīgie pamati un reģionālie līgumi būs vienādi juridiski saistoši;

7.  atgādina, ka nākotnes partnerattiecību pamatnolīgumā tiks iekļauti taisnīguma, savstarpēju cieņas un kopēju interešu principi;

8.  pieprasa, lai Kotonū nolīguma svarīgākie elementi, proti, cilvēktiesību, pamatbrīvību ievērošana, demokrātijas principi un tiesiskums, un laba pārvaldība tiktu saglabāti kā pamats sadarbībai pēc 2020. gada un būtu iekļauti pamata nolīgumā un reģionālajos līgumos un protokolos; aicina Komisiju un Padomi nepārprotami ietvert pilnvaru daļā, kas saistīta ar cilvēktiesībām, brīvību no diskriminācijas dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma, dzimumorientācijas vai dzimuma identitātes dēļ, kā arī seksuālo un reproduktīvo veselību un tiesības, kā izklāstīts 1995. gada Pekinas rīcības platformā un pārskatīšanas konferenču rezultātos;

9.  uzsver nepieciešamību risināt jautājumu par cilvēktiesībām un pārvaldību, balstoties uz pastāvošiem starptautiskiem juridiskiem instrumentiem, likumiem, principiem un mehānismiem, ko izveidojušas reģionālās un visas Āfrikas pārvaldības struktūras, lai stiprinātu līdzatbildību;

10.  atgādina, ka turpmākajā ĀKK valstu un ES dalībvalstu partnerībā ir jāiekļauj Ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam un ar partnerattiecībām vajadzētu sekmēt programmas īstenošanu visos līmeņos;

11.  aicina ES un ĀKK valstis pārstāvošajiem sarunu dalībniekiem nolīguma kopīgajos pamatos iekļaut skaidrus noteikumus par to, ka visas puses pilnībā īsteno Starptautiskās Krimināltiesas Romas statūtus;

12.  uzsver, ka ir jānodrošina saskaņotība starp principiem, kas noteikti nolīgumu kopīgajā pamatā un līgumos definētajās reģionālajās prioritātēs, un uzsver, ka kopīgajā pamatā vajadzētu iekļaut skaidru atsauci uz pārskatatbildības, uzraudzības un pārskatīšanas mehānismiem neatbilstības gadījumā; uzsver, ka vajadzētu nodrošināt pušu pārskatatbildību attiecībā pret iedzīvotājiem un pilsonisko sabiedrību un ka kopīgajām iestādēm vajadzētu paredzēt mehānismus, kas ļauj pilsoniskajai sabiedrībai un iedzīvotājiem ziņot par cilvēktiesību un citu būtisku elementu pārkāpumiem;

13.  atgādina visām sarunu pusēm, ka politiskais dialogs ir Kotonū nolīguma būtiska daļa un ka šim dialogam arī turpmāk jaunajā nolīgumā jābūt centrālajam un tiesiskajam pamatam, uz kuru balstās vispārējais satvars un jaunais nolīgums reģionālā līmenī;

14.  uzsver, ka politiskais dialogs ir neatņemama partnerības daļa un vērtīgs pamats partnervalstu iedzīvotāju stāvokļa uzlabošanai; tādēļ aicina uzlabot cilvēktiesību situācijas uzraudzību šajās valstīs un uzsver, ka uzraudzībai vajadzētu būt iekļaujošai, pārredzamai un iesaistošai; uzsver, cik svarīgi ir visu līmeņu dialogā nodrošināt jēgpilnu pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanos;

15.  atgādina, ka politiskajam dialogam ir jābūt līdzsvarotam un jābalstās uz savstarpēju cieņu;

16.  uzsver, ka ES un ĀKK valstu sadarbībā būtu jāparedz salīdzinošā izvērtējuma mehānisms, lai regulāri pārraudzītu ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanas rezultātus un nepilnības, iesaistot parlamentus, vietējās iestādes un pilsonisko sabiedrību, kā arī regulāri un publiski ziņojumi par cilvēktiesību ievērošanu un citiem būtiskiem elementiem; uzskata, ka Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam un IAM efektīvai īstenošanai ir nepieciešama leģitimitāte, tuvums, subsidiaritāte un augsts vietējo iestāžu un nevalstisko dalībnieku līdzdalības līmenis; aicina uzlabot saziņu un dialogu, lai padziļinātu attiecības starp ĀKK un ES valstīm;

17.  atkārto, ka ekonomisko partnerattiecību nolīgumi (EPN) ir reģionālās sadarbības pamats un ir instrumenti, kas paredzēti attīstībai un reģionālajai integrācijai; tādēļ aicina tos pilnībā iekļaut jaunajā ĀKK un ES nolīgumā;

18.  aicina stiprināt ĀKK un ES partnerības politisko ietekmi pasaules arēnā, lai partneri var kļūt par efektīvākiem globālajiem dalībniekiem;

19.  aicina gaidāmajā nolīgumā paredzēt skaidrus noteikumus, kas regulētu privātā sektora lomu un atbildību; īpaši uzsver, ka uzņēmumiem, kas iesaistīti partnerībās attīstības jomā, jāievēro korporatīvās sociālās atbildības principi visā savu projektu dzīves ciklā, tostarp ievērojot ANO Globālo līgumu, ANO uzņēmējdarbības un cilvēktiesību pamatprincipus, Starptautiskās Darba organizācijas darba pamatstandartus, vides standartus un Apvienoto Nāciju Organizācijas Pretkorupcijas konvenciju; uzsver, ka ES un ĀKK valstīm ir jāsagatavo valstu plāni, lai īstenotu ANO uzņēmējdarbības un cilvēktiesību pamatprincipus un jo īpaši uzticamības pārbaudes noteikumus;

20.  atgādina, ka vietējo resursu mobilizēšana ar nodokļu palīdzību ir vissvarīgākais ieņēmumu avots ilgtspējīgas attīstības finansēšanai; pauž nožēlu par to, ka pasākumiem cīņai pret nelikumīgām finanšu plūsmām un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas netiek atvēlēta būtiska vieta pilnvaru projektā; aicina sarunu puses iekļaut jaunajā nolīgumā vērienīgus noteikumus par finansiālo un tehnisko palīdzību jaunattīstības valstīm, lai tās varētu pielāgoties jauniem globāliem standartiem cīņā pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, tostarp automātiskai informācijas apmaiņai, informācijas sniegšanai par uzņēmumu faktiskajiem īpašniekiem un, pamatojoties uz G20 un ESAO paraugiem, ziņojumu publicēšanai par katru valsti, lai apturētu nodokļu bāzes mazināšanos un peļņas novirzīšanu; turklāt aicina puses apņemties atbalstīt juridiski saistošas ANO starpvaldību struktūras izveidošanu sadarbībai nodokļu jautājumos;

21.  pauž nožēlu par to, ka sarunu pilnvaru projektā nav paredzēti noteikumi par lauksaimniecības ilgtspējīgas attīstības dimensiju, neraugoties uz milzīgajām problēmām, ar kurām saskaras ĀKK valstu lauksaimnieki klimata pārmaiņu rezultātā; aicina sarunu puses nolīgumā iekļaut ilgtspējīgas lauksaimniecības prakses atbalsta shēmas;

22.  aicina palielināt pilsoniskās sabiedrības iesaisti politiskajā dialogā, plānošanā un īstenošanā un atbalstīt pilsonisko sabiedrību spēju veidošanu; uzsver, cik svarīgi ir iesaistīt pilsonisko sabiedrību politiskā dialogā, jo īpaši vietējās grupas, kuras tieši skar politikas virzieni; šajā sakarībā uzsver pilsoniskās sabiedrības darbības iespēju ierobežošanas risku dažās valstīs un nepieciešamību iekļaut tādas grupas kā minoritātes, jauniešus un sievietes, kuras nespēj organizēti aizstāvēt savas intereses vai kuras konkrētajā valstī neatzīst valdība, neraugoties uz to likumīgajām demokrātiskajām interesēm;

23.  uzsver, ka pilsoniskās sabiedrības līdzdalība būtu jāveido, atzīstot tās dažādās funkcijas, un ka jāstiprina tās pilntiesīga dalībnieka loma nolīgumā;

24.  uzsver, ka jaunajā ĀKK un ES partnerattiecību nolīgumā pilnībā jāiekļauj efektīvas attīstības sadarbības principi un ka nolīguma un reģionālo protokolu stūrakmeņiem ir jābūt noteikumiem, lai nodrošinātu valsts līdzatbildību, orientēšanos uz rezultātiem, iekļaujošas attīstības procesu, pārredzamību un savstarpēju pārskatatbildību; uzsver vajadzību nodrošināt ģeogrāfiski līdzsvarotu pieeju atbalsta piešķiršanai, ievērojamu uzmanību veltot vismazāk attīstītajām un nestabilām valstīm; uzskata, ka noteikums, ka atbalsta piešķiršana ir atkarīga no sadarbības ar ES migrācijas jautājumos, nav saderīgs ar saskaņotajiem attīstības efektivitātes principiem;

25.  uzsver, ka atjaunotajai ES un ĀKK sadarbībai/partnerībai būtu jānodrošina efektīvāka kopīga rīcība, lai risinātu dažādās problēmas, ar ko šobrīd saskaras pasaule, piemēram, cīņa pret terorismu un organizēto noziedzību;

26.  atgādina, ka gaidāmajā nolīgumā jāparedz iespēja uzlabot saistības un politikas saskaņotību attīstībai (PCD) un būtu jāiekļauj sistemātiskas PCD pārraudzības mehānismi; šajā sakarībā atgādina, ka ES delegācijas var veicināt politikas saskaņotību attīstībai, un uzsver vajadzību tām organizēt regulāru dialogu valsts līmenī;

27.  uzsver, cik svarīgi ir piesaistīt finansējumu privātā sektora ieguldījumiem, veicinot ilgtermiņa vietējo kapitāla tirgu attīstību un izmantojot ierobežoto oficiālās attīstības palīdzības (OAP) budžetu, lai panāktu maksimālu ietekmi un finansētu IAM;

28.  atkārto, cik svarīgi ir stiprināt gaidāmā nolīguma parlamentāro dimensiju, nodrošinot reālas konsultatīvas pilnvaras turpmākajai visaptverošajai Apvienotajai parlamentārajai asamblejai un rūpējoties, ka tā nodrošina atklātu, demokrātisku un visaptverošu parlamentāro dialogu; prasa nodrošināt tās juridisko un operatīvo autonomiju; prasa cieši iesaistīt APA nolīguma īstenošanā un rīkot regulāras apspriedes ar to par visiem partnerības svarīgākajiem jautājumiem; uzskata, ka APA būtu pilnībā jāiesaista sarunās par turpmāko partnerību;

29.  prasa turpināt centienus, lai uzlabotu APA īstenoto attīstības plānošanas pārbaudi;

30.  pauž pārliecību, ka ĀKK valstu un ES līmenī ir nepieciešams vismaz reizi gadā rīkot regulāras sanāksmes, lai nodrošinātu partnerības nepārtrauktību un stabilitāti un regulāru ziņošanu un salīdzinošu izvērtēšanu attiecībā uz ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu un cilvēktiesību un citu šā nolīguma būtisku elementu ievērošanu, kā to pieprasīja Parlaments;

31.  tādēļ ierosina saskaņot APA ar jauno reģionālo struktūru, saglabājot uzsvaru uz darbu reģionālajos forumos un cieši iesaistot valstu un reģionālos parlamentus; uzskata, ka, ĀKK un ES Ministru padomei un Apvienotajai parlamentārajai asamblejai būtu jārīko regulāras, tomēr retākas nekā pašlaik, plenārsēdes pārmaiņus ES un ĀKK valstī, bet norāda, ka sanāksme nedrīkst būt atkarīga no Ministru padomes sasaukšanas; aicina ES dalībvalsti, kas ir ES Padomes rotējošās prezidentvalsts, ciešāk iesaistīties APA sesiju sagatavošanā, organizēšanā un uzņemšanā;

32.  prasa vismaz reizi gadā katrā reģionā rīkot ES un ĀKK parlamenta deputātu sanāksmes reģionālo līgumu līmenī, papildinot šīs sanāksmes ar daudzpusēju forumu, kurā iesaistīti nevalstiski dalībnieki, tostarp pilsoniskā sabiedrība, jaunieši un privātais sektors;

33.  pauž pārliecību, ka Panāfrikas parlamentam ir jākļūst par spēcīgu balstu turpmākajā ES un Āfrikas līgumā, īpaši saistībā un sadarbībā ar ES un Āfrikas padomi; šajā sakarībā aicina Komisiju un ĀKK partnerus sarunu agrīnā posmā publicēt priekšlikumu tekstus par parlamentāro dimensiju un Panāfrikas parlamenta lomu un apspriesties ar Panāfrikas Parlamentu un Eiropas Parlamentu par šo jautājumu;

34.  atgādina, ka Eiropas Parlaments ir pilnībā un nekavējoties jāinformē par visiem sarunu procesa posmiem saskaņā ar LESD 218. panta 10. punktu, un atkārtoti norāda, ka nepieciešams vienoties par uzlabotu praktisko sadarbību un informācijas apmaiņu visā starptautisko nolīgumu aprites ciklā; turklāt aicina Padomi un Komisiju pilnībā un laikus informēt APA par sarunām;

35.  aicina Eiropas Savienības Padomi publicēt pilnvaras, ko Padome jau ir pieņēmusi; aicina ĀKK grupas valstis rīkoties līdzīgi attiecībā uz tās pilnvarām.

36.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, ĀKK Padomei, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Āfrikas Savienības Komisijai, Panāfrikas parlamentam, kā arī ĀKK un ES Apvienotās parlamentārās asamblejas Prezidijam.

(1) http://www.europarl.europa.eu/intcoop/acp/03_01/pdf/mn3012634_en.pdf (2) http://www.wipo.int/edocs/trtdocs/en/acp/trt_acp_3.pdf (3) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0371. (4) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0437. (5) OV C 349, 17.10.2017., 11. lpp. (6) OV C 310, 25.8.2016., 19. lpp. (7) OV C 170, 30.5.2017., 36. lpp. (8) http://www.europarl.europa.eu/intcoop/acp/2015_acp2/pdf/1081264en.pdf