Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2017/2273(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0197/2018

Iesniegtie teksti :

A8-0197/2018

Debates :

Balsojumi :

PV 14/06/2018 - 7.13
CRE 14/06/2018 - 7.13

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2018)0268

Pieņemtie teksti
PDF 467kWORD 69k
Ceturtdiena, 2018. gada 14. jūnijs - Strasbūra
ES tiesību aktu piemērošanas pārraudzība 2016. gadā
P8_TA(2018)0268A8-0197/2018

Eiropas Parlamenta 2018. gada 14. jūnija rezolūcija par ES tiesību aktu piemērošanas pārraudzību 2016. gadā (2017/2273(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību (LES) un jo īpaši tā 1., 2. un 3. pantu,

–  ņemot vērā Komisijas 33. gada ziņojumu par ES tiesību aktu piemērošanas pārraudzību (2015. gads) (COM(2016)0463),

–  ņemot vērā Komisijas 34. gada ziņojumu par ES tiesību aktu piemērošanas pārraudzību (2016. gads) (COM(2017)0370),

–  ņemot vērā Komisijas ziņojumu "EU Pilot novērtējuma ziņojums" (COM(2010)0070),

–  ņemot vērā Komisijas ziņojumu "Otrais EU Pilot novērtējuma ziņojums" (COM(2011)0930),

–  ņemot vērā Parlamenta 2016. gada 6. oktobra rezolūciju par Savienības tiesību aktu piemērošanas pārraudzību — 2014. gada pārskats(1),

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 21. decembra paziņojumu "ES tiesību akti: labāki rezultāti līdz ar labāku piemērošanu" (C(2016)8600),

–  ņemot vērā Komisijas 2002. gada 20. marta paziņojumu par attiecībām ar sūdzības iesniedzēju saistībā ar Kopienas tiesību aktu pārkāpumiem (COM(2002)0141),

–  ņemot vērā Komisijas 2012. gada 2. aprīļa atjauninātu paziņojumu par attiecībām ar sūdzības iesniedzēju saistībā ar Savienības tiesību piemērošanu (COM(2012)0154),

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada 11. marta paziņojumu par jaunu ES mehānismu tiesiskuma nostiprināšanai (COM(2014)0158),

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 19. maija paziņojumu "Labāks regulējums labāku rezultātu sasniegšanai — ES programma" (COM(2015)0215),

–  ņemot vērā Pamatnolīgumu par Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas attiecībām(2),

–  ņemot vērā Padomes 2001. gada 28. maija Lēmumu 2001/470/EK, ar ko izveido Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu civillietās un komerclietās(3),

–  ņemot vērā 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumu starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par labāku likumdošanas procesu(4),

–  ņemot vērā Parlamenta 2015. gada 10. septembra rezolūciju par 30. un 31. ikgadējo pārskatu par ES tiesību aktu piemērošanas pārraudzību (2012.–2013. gads)(5),

–  ņemot vērā Parlamenta 2016. gada 25. oktobra rezolūciju ar ieteikumiem Komisijai par ES mehānisma demokrātijai, tiesiskumam un pamattiesībām izveidi(6),

–  ņemot vērā Parlamenta 2016. gada 9. jūnija rezolūciju par atklātu, efektīvu un neatkarīgu Eiropas Savienības pārvaldību(7) un 2013. gada 15. janvāra rezolūciju ar ieteikumiem Komisijai par Administratīvā procesa likumu Eiropas Savienībā(8);

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 27. maija paziņojumu "ES vides politikas potenciāla atraisīšana: kā tas paveicams ar regulāriem vides politikas īstenošanas pārskatiem" (COM(2016)0316) un 2017. gada 3. februāra paziņojumu "ES vides politikas īstenošanas pārskats — kopīgas problēmas un kā apvienot centienus, lai gūtu labākus rezultātus" (COM(2017)0063),

–  ņemot vērā Eiropas sociālo tiesību pīlāru,

–  ņemot vērā Parlamenta Reglamenta 52. pantu un 132. panta 2. punktu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma un Konstitucionālo jautājumu komitejas, Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas un Lūgumrakstu komitejas atzinumus (A8-0197/2018),

A.  tā kā LES 17. pantā ir noteiktas Komisijas kā Līgumu izpildes uzraudzītājas funkcijas;

B.  tā kā LES 2. pantā ir noteikts, ka Eiropas Savienība ir dibināta, pamatojoties uz vērtībām, kas respektē cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesības, tostarp minoritāšu tiesības; un tā kā ES tiesību pareiza piemērošana ir svarīga, lai sasniegtu Līgumos un sekundārajos tiesību aktos paredzētos ES politikas mērķus; tā kā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 8. pantu Savienība, veicot savas darbības, tiecas novērst nevienlīdzību starp sievietēm un vīriešiem un sekmēt vienlīdzību;

C.  tā kā saskaņā ar LES 2. pantu un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 21. pantu sieviešu un vīriešu vienlīdzība ir viena no pamatvērtībām, pamatojoties uz kurām, ES ir dibināta, un tā kā Savienība, veicot savas darbības, cenšas apkarot visus diskriminācijas veidus, izskaust nevienlīdzību un sekmēt vienādas iespējas un vienlīdzīgu attieksmi;

D.  tā kā LES 3. pantā ir noteikts, ka Savienības mērķis ir cita starpā veicināt mieru, savas vērtības un savu tautu labklājību un censties panākt tādas Eiropas ilgtspējīgu attīstību, kuras pamatā ir līdzsvarota ekonomiskā izaugsme un cenu stabilitāte, augsti konkurētspējīga sociālā tirgus ekonomika, kuras mērķis ir panākt pilnīgu nodarbinātību un sociālo attīstību, kā arī vides augsta līmeņa aizsardzību un tās kvalitātes uzlabošanu, kā arī, ka Savienība apkaro sociālo atstumtību un diskrimināciju, veicina sociālo taisnīgumu un aizsardzību, sieviešu un vīriešu līdztiesību, paaudžu solidaritāti un bērnu tiesību aizsardzību;

E.  tā kā saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas (EST) iedibināto judikatūru dalībvalstīm ir jāsniedz Komisijai skaidra un precīza informācija par to, kā tās transponē ES direktīvas savos tiesību aktos; un tā kā saskaņā ar Dalībvalstu un Komisijas 2011. gada 28. septembra kopīgo politisko deklarāciju(9) un Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2011. gada 27. oktobra kopīgo politisko deklarāciju(10) dalībvalstīm, ziņojot par valsts tiesību aktu transponēšanas pasākumiem Komisijai, var būt jāiesniedz arī dokumenti, kuros paskaidrots, kā direktīvas ir transponētas to tiesību aktos;

F.  tā kā atbilstīgi LES 4. panta 3. punktam un LESD 288. panta 3. punktam un 291. panta 1. punktam dalībvalstīm ir galvenā atbildība par ES tiesību aktu pareizu transponēšanu, piemērošanu un īstenošanu noteiktajos termiņos, kā arī par pietiekamu tiesiskās aizsardzības līdzekļu nodrošināšanu, lai garantētu efektīvu tiesību aizsardzību jomās, uz kurām attiecas ES tiesību akti;

G.  tā kā ES tiesību aktu pareiza piemērošana visiem Eiropas iedzīvotājiem garantē ieguvumus no ES politikas un vienlīdzīgus konkurences apstākļus uzņēmumiem;

H.  tā kā pēc sava paziņojuma "ES tiesību akti: labāki rezultāti līdz ar labāku piemērošanu” pieņemšanas 2016. gada decembrī Komisija nolēma koncentrēt uzmanību uz gadījumiem, kad dalībvalstis neziņo par transponēšanas pasākumiem, ja ar attiecīgajiem pasākumiem direktīvas ir transponētas nepareizi, vai ja dalībvalstis neievēro ES Tiesas spriedumu (saskaņā ar LESD 260. panta 2. punktu), rada ievērojamu kaitējumu ES finansiālajām interesēm vai pārkāpj ES ekskluzīvās pilnvaras;

I.  tā kā saskaņā ar LES 6. panta 1. punktu Eiropas Savienības Pamattiesību hartai (ESPH) ir tāds pats juridiskais spēks kā Līgumiem un tā ir jāpiemēro Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām un dalībvalstīm, ja tās īsteno Savienības tiesību aktus (ESPH 51. panta 1. punkts);

J.  tā kā EU Pilot procedūras ir iecerētas, lai sadarbību starp Komisiju un dalībvalstīm padarītu ciešāku un saskaņotāku, novērstu ES tiesību aktu pārkāpumus agrīnā posmā ar divpusēja dialoga palīdzību un, kad vien iespējams, novērstu nepieciešamību izmantot oficiālās pienākumu neizpildes procedūras;

K.  tā kā, reaģējot uz pašreizējo demokrātijas trūkumu un atsaucoties uz Parlamenta 2016. gada 25. oktobra rezolūciju ar ieteikumiem Komisijai par ES mehānisma demokrātijai, tiesiskumam un pamattiesībām izveidi, ir nepieciešams radīt jaunu mehānismu, kas sniedz vienotu un saskaņotu satvaru un izmanto esošos instrumentus un mehānismus un kas būtu vienoti jāpiemēro visām ES iestādēm un dalībvalstīm;

L.  tā kā saskaņā ar jauno politiku, ko Komisija pieņēmusi, lai nodrošinātu atbilstību ES tiesību aktiem, EU Pilot mērķis tomēr nav pagarināt pārkāpuma procedūru, kas pati par sevi ir veids, kā uzsākt problēmu risināšanas dialogu ar dalībvalsti;

M.  tā kā, lai nodrošinātu stratēģiskāku un efektīvu pieeju tiesību aktu izpildei pārkāpumu situācijās, Komisija, kā norādīts tās paziņojumā "Labāki rezultāti līdz ar labāku piemērošanu", ir nolēmusi uzsākt pārkāpumu procedūras, nepaļaujoties uz EU Pilot mehānismu, izņemot gadījumus, kad tā izmantošana konkrētā situācijā tiek uzskatīta par lietderīgu;

N.  tā kā 2016. gadā Komisija saņēma 3783 jaunas sūdzības par iespējamiem ES tiesību aktu pārkāpumiem un visvairāk sūdzību tika iesniegts par Itāliju (753), Spāniju (424) un Franciju (325);

O.  tā kā saskaņā ar LESD 258. panta 1. un 2. punktu, ja Komisija uzskata, ka dalībvalsts nav izpildījusi kādu Līgumos paredzētu pienākumu, tā sniedz argumentētu atzinumu attiecīgajai dalībvalstij un, ja attiecīgā dalībvalsts Komisijas noteiktajā termiņā neizpilda šā atzinuma prasības, Komisija var griezties Eiropas Savienības Tiesā;

P.  tā kā 2016. gadā Komisija uzsāka 847 jaunas pārkāpumu procedūras par direktīvu novēlotu transponēšanu;

Q.  tā kā 2016. gadā joprojām nebija izbeigtas 95 pārkāpumu lietas, saistībā ar kurām Eiropas Savienības Tiesa nolēma, ka attiecīgās dalībvalstis nav nodrošinājušas atbilstību;

R.  tā kā Parlaments savā 2016. gada 25. oktobra rezolūcijā par ES mehānisma demokrātijai, tiesiskumam un pamattiesībām izveidi Komisijai pieprasīja līdz 2017. gada septembrim, pamatojoties uz LESD 295. pantu, iesniegt priekšlikumu attiecībā uz Savienības pakta par demokrātiju, tiesiskumu un pamattiesībām (ES pakts par DTP) noslēgšanu tāda iestāžu nolīguma veidā, ar kuru nosaka kārtību, saskaņā ar kuru sekmē Savienības iestāžu un dalībvalstu sadarbību saskaņā ar LES 7. pantu,

S.  tā kā Pamatnolīgums par Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas attiecībām paredz informācijas apmaiņu par visām pārkāpumu procedūrām, kuru pamatā ir oficiālas paziņojuma vēstules, bet neattiecas uz neoficiālo EU Pilot procedūru, ko izmanto pirms oficiālās pārkāpuma procedūras;

T.  tā kā ESPH 41. pantā tiesības uz labu pārvaldību ir definētas kā ikvienas personas tiesības uz objektīvu, godīgu un pieņemamā termiņā veiktu jautājumu izskatīšanu iestādēs, un tā kā LESD 298. pantā noteikts, ka, veicot uzdevumus, Savienības iestādes un struktūras saņem atvērtas, efektīvas un neatkarīgas Eiropas administrācijas atbalstu;

U.  tā kā savā 2017. gada 3. februāra paziņojumā par ES vides politikas īstenošanas pārskatu (EIR) Komisija apgalvo, ka ir sagatavojusi strukturētu un visaptverošu dialogu ar dalībvalstīm par ES tiesību aktu īstenošanu vides jomā un, neskarot savas izpildes pilnvaras saskaņā ar ES līgumiem, piedāvā atvieglot dalībvalstu centienus ar jaunu īpašu satvaru;

V.  tā kā LESD 157. pantā ir paredzētas tiesības un LESD 19. pantā — pamats pieņemt tiesību aktus, ar kuriem reglamentē visu diskriminācijas veidu apkarošanu, tostarp uz dzimuma balstītas diskriminācijas apkarošanu;

W.  tā kā ES un tās dalībvalstis Deklarācijā Nr. 19, kas ir pievienota Lisabonas līgumu pieņēmušās starpvaldību konferences nobeiguma aktam, ir apņēmušās "cīnīties pret visu veidu sadzīves vardarbību [..], novērst šādas kriminālsodāmas darbības un sodīt par tām, un atbalstīt un aizsargāt cietušos";

X.  tā kā ES tiesību akti, ar kuriem apkaro cilvēku tirdzniecību, jo īpaši sieviešu un bērnu tirdzniecību, ir pieņemti, pamatojoties uz LESD 79. un 83. pantu; tā kā ar programmu "Tiesības, vienlīdzība un pilsonība" cita starpā finansē pasākumus, kas sekmē pret sievietēm vērstas vardarbības izskaušanu;

Y.  tā kā vairākas ES direktīvas, jo īpaši tās, kurās galvenokārt ir reglamentēti dzimumu līdztiesības jautājumi, vairākās dalībvalstīs nav īstenotas pienācīgi, kā rezultātā dažādu dzimumu cilvēkiem ir liegta aizsardzība pret diskrimināciju tādās jomās kā nodarbinātība un piekļuve precēm un pakalpojumiem;

Z.  tā kā uz dzimumu balstīta diskriminācija ir nesaraujami saistīta ar citiem diskriminācijas veidiem, tostarp tādiem, kuru pamatā ir rase un etniskā piederība, reliģija, invaliditāte, veselība, dzimtiskā identitāte, seksuālā orientācija, vecums un/vai sociāli ekonomiskie apstākļi;

AA.  tā kā 33 % sieviešu Eiropas Savienībā ir cietušas no fiziskas un/vai seksuālas vardarbības un 55 % ir piedzīvojušas seksuālu uzmākšanos, tostarp 32 % darba vietā; tā kā sievietes ir īpaši neaizsargātas pret seksuālu, fizisku un tiešsaistes vardarbību, kiberterorizēšanu un kibervajāšanu; tā kā vairāk nekā pusi no noslepkavotajām sievietēm nogalināja dzīves partneris vai tuvinieks; tā kā vardarbība pret sievietēm ir viens no pasaulē visizplatītākajiem cilvēktiesību pārkāpumiem un tam nav saistības ar cietušās personas vecumu, valstspiederību, reliģiju, izglītību vai finanšu un sociālo statusu, veidojot šķērsli sieviešu un vīriešu līdztiesības nodrošināšanai; tā kā feminicīda parādība dalībvalstīs nemazinās;

AB.  tā kā Eiropas Savienībā veiktā aptaujā par LGBT tika konstatēts, ka lesbietes, biseksuāles un sievietes transpersonas saskaras ar augstu diskriminācijas varbūtību, pamatojoties uz viņu seksuālo orientāciju vai dzimtisko identitāti; tā kā 23 % sieviešu lesbiešu un 35 % transpersonu vismaz vienu reizi pēdējos piecos gados mājās vai citur (uz ielas, sabiedriskajā transportā, darba vietā utt.) ir piedzīvojušas fiziskus vai seksuālus uzbrukumus vai viņām ir izteikti vardarbības draudi;

AC.  tā kā attiecībā uz ES dzimumu līdztiesības tiesību aktu piemērošanu un īstenošanu dalībvalstīs ir konstatētas īpašas problēmas, kas attiecas uz konkrētu direktīvu transponēšanu un piemērošanu, piemēram, būtiskas regulējuma nepilnības un to nekonsekventa piemērošana no dalībvalstu tiesu puses;

AD.  tā kā dzimumu līdztiesības iestādes un mehānismi bieži vien dalībvalstu pārvaldes struktūrās ir marginalizēti, sadalīti dažādās politikas sfērās, tiem traucē sarežģīti pilnvarojumi, pienācīgu darbinieku, apmācības, datu un pietiekamu resursu trūkums un to darbību apgrūtina politiskās vadības atbalsta nepietiekamība;

AE.  tā kā saskaņā ar Eiropā spēkā esošo diskriminācijas aizliegumu reglamentējošo tiesību salīdzinošo analīzi, kuru 2017. gadā publicēja Eiropas juridisko ekspertu dzimumu līdztiesības un diskriminācijas aizlieguma tīkls, lielākajā daļā valstu joprojām pastāv spēcīgas bažas par uztveri un apzināšanos, jo personas bieži vien nav informētas par savām tiesībām uz aizsardzību pret diskrimināciju vai par aizsardzības mehānismu esamību; tā kā saskaņā ar šo analīzi attiecībā uz ES diskriminācijas apkarošanas direktīvu izpildi ir radušās jaunas šaubas, piemēram, par tādu organizāciju un apvienību tiesiskā statusa neesamību vai tā ierobežojumiem, lai tiesas procesos aizstāvētu no diskriminācijas cietušās personas, un par pierādīšanas pienākuma maiņas ierobežojošu piemērošanu, kā arī par virkni šķēršļu, kas traucē efektīvu tiesu iestāžu pieejamību, — visi minētie faktori mazina iedzīvotāju iespējas pilnībā īstenot un aizsargāt savas tiesības, kuras ir noteiktas diskriminācijas aizliegumu reglamentējošajos tiesību aktos;

AF.  tā kā Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta (EIGE) sagatavotais dzimumu līdztiesības 2017. gada indekss apliecina tikai niecīgus uzlabojumus, no kā precīzi var secināt, ka ES joprojām ne tuvu nav sasniegusi dzimumu līdztiesību, jo vispārējais rādītājs ir 66,2 no 100, kas ir tikai par četriem punktiem vairāk kā pirms desmit gadiem;

AG.  tā kā attiecībā uz lēmumu pieņemšanas sfēru iepriekš minētie dzimumu līdztiesības dati attiecībā uz pēdējiem desmit gadiem apliecina uzlabojumu par gandrīz 10 punktiem un tagad sasniegtie punkti ir 48,5, taču šajā jomā joprojām ir viszemākie panākumu rādītāji; tā kā šis neglaimojošais skaitlis vispirms atspoguļo sieviešu un vīriešu nevienādo pārstāvību politikā un liek domāt par demokrātijas deficītu ES pārvaldē;

AH.  tā kā Eurofound ziņojumā par dzimumu nodarbinātības atšķirību ir aplēsts, ka dzimumu nodarbinātības atšķirība Eiropas Savienībā rada zaudējumus aptuveni EUR 370 miljardu apmērā gadā, kas atbilst 2,8 % no ES IKP;

AI.  tā kā saskaņā ar Eurofound darba apstākļu apsekojumu apmaksātā un neapmaksātā darba laika saliktais rādītājs liek secināt, ka, saskaitot apmaksātās un neapmaksātās darba stundas, sievietes strādā ilgāk;

AJ.  tā kā, neskatoties uz ES apņemšanos nodrošināt dzimumu līdztiesību lēmumu pieņemšanas procesā, ES aģentūru valdēs pastāv ievērojams dzimumu līdzsvara trūkums un tajās ir nepārtraukti novērojamas dzimumu segregācijas pazīmes;

AK.  tā kā nabadzības feminizācija Eiropas Savienībā ir uzskatāma par faktu un tā kā ES vienlīdzības un dzimumu līdztiesības tiesību pienācīga un pilnīga piemērošana uz izpilde būtu jāīsteno kopā ar politiku, ar kuru novērš sieviešu ļoti augstu bezdarba, nabadzības un sociālās atstumtības līmeni; tā kā netiek īstenota vienlīdzības politika un nepietiekami tiek īstenotas dzimumu un līdztiesības tiesības, kā rezultātā joprojām tiek apdraudētas sievietes un palielinās viņu nabadzības un sociālās marginalizācijas risks, izslēdzot viņas no darba tirgus;

AL.  tā kā spēkā esošo tiesību aktu pienācīga īstenošana ir būtiska, lai veicinātu sieviešu un vīriešu vienlīdzību; tā kā, kaut arī pārstrādātajā Direktīvā 2006/54/EK pavisam noteikti ir aizliegta gan tieša, gan netieša diskriminācija, un, tā kā, neskatoties uz to, ka sievietes vidēji iegūst augsta līmeņa izglītību, 2015. gadā vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirība joprojām bija 16,3 %;

AM.  tā kā dzimumu līdztiesības principam ir jābūt būtiskam spēkā esošo ES tiesību aktu piemērošanas uzraudzības kritērijam;

AN.  tā kā datu ieguve, ja iespējams dzimumu griezumā, ir ļoti būtiska, lai pārbaudītu ES tiesību piemērošanā līdz šim gūtos panākumus,

1.  atzinīgi vērtē Komisijas lēmumu(11) uz pārkāpumiem reaģēt ātri un atbalsta tās centienus īstenošanas problēmas novērst neoficiāli; aicina Komisiju uzlabot EU Pilot problēmu novēršanas sistēmu;

2.  pauž bažas par pārkāpumu procedūru kopējā skaita palielināšanos 2016. gadā, kā rezultātā šo lietu skaits ir sasniedzis pēdējo piecu gadu augstāko atzīmi;

3.  atzinīgi vērtē Komisijas 2016. gada ziņojumu par ES tiesību piemērošanas uzraudzību un konstatē, ka saskaņā ar šo ziņojumu četras jomas, kurās 2016. gadā tika ierosināts vislielākais skaits pienākumu neizpildes procedūru par tiesību aktu transponēšanu no dalībvalstu puses, bija vide, tiesiskums un patērētāju tiesības, nodokļi un iekšējais tirgus;

4.  atgādina, ka tiesības Parlamentā iesniegt lūgumrakstus ir uzskatāmas par Eiropas pilsonības institūta pamatu, kā noteikts LESD 20. un 227. pantā un ES Pamattiesību hartas 44. pantā — saskaņā ar nesen veiktajām sabiedriskās domas aptaujām šīs tiesības iedzīvotāju vērtējumā ir otras nozīmīgākās; uzsver, ka lūgumraksti ir svarīgi kā līdzekļi, ar kuru starpniecību pilsoņi un iedzīvotāji jūtas iesaistīti Savienības darbībās un pauž savas bažas par ES tiesību aktu nepareizas piemērošanas vai pārkāpumu gadījumiem un par iespējamām tiesību nepilnībām, vienlaikus vēršot uzmanību uz šiem trūkumiem un cerot uz minēto problēmu ātru un efektīvu risinājumu; piekrīt Komisijas viedoklim, ka darbu, kas ir paveikts, lai nodrošinātu spēkā esošo ES tiesību aktu efektīvu īstenošanu, ir nepieciešams atzīt par tikpat svarīgu kā darbu, kas veltīts jaunu tiesību aktu izstrādei; aicina Komisiju šajā sakarībā uzlabot saņemto lūgumrakstu izskatīšanu, sniedzot savlaicīgas un izsmeļošas atbildes;

5.  vērš uzmanību uz pētījumu, ko Parlamenta Lūgumrakstu komiteja ir uzdevusi izstrādāt Politikas departamentam C, "ES tiesību aktu īstenošanas uzraudzība: instrumenti un izaicinājumi", un atzinīgi izsakās par tās konkrētajiem, Parlamentam domātajiem rīcības ieteikumiem; vērš uzmanību uz nesen publicēto pētījumu, kuru bija uzdots izstrādāt Politikas departamentam C, "Efektīva tiesu pieejamība", par apgalvojumiem, kas ir izteikti daudzos lūgumrakstos, kurus izskatīja Lūgumrakstu komiteja; atbalsta Komisijas priekšlikumu veicināt dažādu dalībvalstu tiesu iestāžu darbinieku apmācību ES tiesībās, lai nodrošinātu spriedumu konsekvenci un tādējādi tiesību vienlīdzīgu piemērošanu visā Savienībā;

6.  atzinīgi vērtē to, ka Komisijas 2016. gada ziņojumā salīdzinājumā ar agrākajiem ziņojumiem ir uzlabojusies statistikas datu pārredzamība un tie tiek sniegti lielākā apjomā; pauž nožēlu par to, ka tajā tomēr nav sniegta precīza informācija par tādu lūgumrakstu skaitu, pamatojoties uz kuriem, ir sāktas EU Pilot vai pārkāpumu procedūras, un prasa Komisijai šajā jautājumā sniegt konkrētu informāciju; ar nožēlu konstatē, ka šajās procedūrās iesaistīts nav nedz Parlaments, nedz lūgumrakstu iesniedzēji; atkārtoti aicina Komisiju dalīties ar Parlamentu informācijā par visām ierosinātajām EU Pilot procedūrām un pārkāpumu procedūrām, kas ir sāktas, lai uzlabotu pārredzamību, samazinātu termiņu, kurā ar Lūgumrakstu komitejas palīdzību izšķir strīdus, stiprina uzticēšanos ES projektam un, visbeidzot, vairotu EU Pilot procedūras leģitimitāti, jo īpaši attiecībā uz pārkāpumu procedūrām; aicina Komisiju regulāri darīt zināmus savus lēmumus un komisāru kolēģijas dažādos veiktos pasākumus, kā arī publicēt komplekso sanāksmju darba kārtības un galvenos rezultātus; pieņem zināšanai Eiropas Savienības Tiesas spriedumu 2017. gada maija lietās C-39/05 P, C-52/05 P un C-562/14 P, saskaņā ar kuru EU Pilot procedūras dokumentus atklātībai zināmus darīt nedrīkst, ja pastāv iespēja, ka šāda atklāšana varētu ietekmēt pārkāpuma procedūras raksturu, iespaidot tās gaitu vai traucēt šīs procedūras mērķu sasniegšanu; tādēļ aicina Komisiju publiskot dokumentus, ar kuriem tā ir apmainījusies ar dalībvalstīm, kad minētā riska vairs nav, proti, pēc EU Pilot procedūras pabeigšanas; šajā sakarībā atbalsta Eiropas ombuda ieteikumu par EU Pilot pirmspārkāpumu lietu savlaicīgumu un pārredzamību; uzsver, ka visi iesaistītie dalībnieki ir pastāvīgi jāinformē un EU Pilot procesi ir jāpadara pārredzamāki; pauž nožēlu par Komisijas intereses trūkumu, ko tā apliecina, atbildot uz Eiropas Parlamenta deputātu paustajām bažām par EU Pilot procedūrām, un aicina Komisiju informēt Lūgumrakstu komiteju par ikvienu jaunu nozīmīgu izmeklēšanas soli un attiecīgajā brīdī notiekošu dialogu ar dalībvalstīm laikā, kad notiek lūgumraksta izskatīšana; atkārtoti aicina Komisiju tās gada ziņojumā iekļaut gan ES regulu, gan direktīvu īstenošanas rādītājus;

7.  uzskata, ka pārkāpumu procedūru lielais skaits liecina, ka nopietns ES uzdevums un prioritāte joprojām ir ES tiesību aktu savlaicīgas un pareizas piemērošanas dalībvalstīs nodrošināšana, ņemot vērā jauno, stratēģiskāko un efektīvo pieeju tiesību aktu izpildei, ko Komisija pieņēma 2016. gadā; uzskata, ka daži no minētajiem pārkāpumiem varētu būt sekas tam, ka atsevišķās dalībvalstīs valsts pārvaldei līdzekļi netiek piešķirti pietiekamā apmērā;

8.  uzsver, ka jauno sūdzību skaits ir vislielākais kopš 2011. gada, ar rekordaugstu 3783 jaunu sūdzību skaitu un atrisināto lietu īpatsvara samazinājumu, veidojot 67,5 % pieaugumu pēdējā gada laikā papildus 1657 pārkāpumu lietām, kas 2016. gada beigās vēl nebija izskatītas, un 986 pārkāpumu lietām, kas uzsāktas 2016. gadā, tostarp 847 lietām saistībā ar novēlotu transponēšanu; ar bažām norāda, ka 95 pārkāpumu lietas pēc Tiesas nolēmuma joprojām nav izskatītas, jo Komisija uzskatīja, ka attiecīgās dalībvalstis vēl nav nodrošinājušas atbilstību LESD 258. panta spriedumiem un ka kopumā visvairāk ir skartas nodarbinātības un tiesiskuma un patērētāju tiesību jomas, kurām seko iekšējais tirgus, rūpniecība, uzņēmējdarbība un MVU, nodokļi un muita, kā arī vide.

9.  atzinīgi vērtē 2016. gadā atvērto jauno EU Pilot lietu skaita samazinājumu (790 salīdzinājumā ar 881 lietu 2014. gadā) un to, ka šis skaits ir sasniedzis zemāko līmeni kopš 2011. gada, kaut arī Komisija neveic nekādas EU Pilot procedūras direktīvu novēlotas transponēšanas gadījumā; tomēr konstatē, ka nedaudz samazinājies arī atrisināto lietu īpatsvars salīdzinājumā ar 2015. gadu (no 75 % līdz 72 %); prasa Komisijai precizēt, kādas ir tās prioritātes attiecībā uz izpildes politiku, kurā tā izklāsta, ka pievērsīs uzmanību tām problēmām, kuras var mainīt ar izpildes pasākumiem, un politikas prioritātēm, izskatot gadījumus, kas liecina par sistēmiskām nepilnībām dalībvalstu tiesību sistēmā;

10.  konstatē — tāpēc, ka Komisija apņēmās ES tiesību īstenošanā rīkoties stratēģiskāk, nesen pārkāpumu lietas tika izbeigtas politisku apsvērumu dēļ; tādēļ aicina Komisiju, izstrādājot turpmākos uzraudzības ziņojumus, paskaidrot šādu lēmumu pieņemšanas iemeslus;

11.  uzsver, ka lielākā daļa EU Pilot lietu, saistībā ar kurām tika sākta oficiāla pārkāpumu procedūra, galvenokārt attiecās uz vides, iekšējā tirgus, rūpniecības, uzņēmējdarbības un MVU, enerģētikas, nodokļu un muitas politikas jomām; norāda arī, ka visvairāk EU Pilot lietu, saistībā ar kurām ierosinātas pārkāpumu procedūras, bija Ungārijai, Vācijai, Spānijai un Polijai;

12.  atzīst, ka dalībvalstis ir galvenās atbildīgās par ES tiesību aktu pareizu īstenošanu un piemērošanu, taču norāda, ka šis apstāklis neatbrīvo ES iestādes, izstrādājot un pieņemot ES sekundārās tiesības, no to pienākuma ievērot ES primārās tiesības — jo īpaši tas attiecas uz tiesiskuma un pamattiesību jomu ESPH kontekstā;

13.  norāda, ka ES tiesību pienācīga īstenošana un piemērošana ir būtiska, lai izpildītu ES politikas uzdevumus, kas attiecas uz Līgumos nostiprināto sieviešu un vīriešu vienlīdzības principu, un lai vairotu un sekmētu publisko iestāžu savstarpēju uzticību gan ES, gan dalībvalstu līmenī un iestāžu un iedzīvotāju uzticību, un arī atgādina, ka gan uzticība, gan juridiskā noteiktība kalpo par labas sadarbības un ES tiesību efektīvas piemērošanas pamatu;

14.  pauž bažas, ka dažās dalībvalstīs joprojām ir novērojamas būtiskas nepilnības ES vides jomas tiesību aktu īstenošanā un piemērošanā, jo īpaši atkritumu apsaimniekošanas, notekūdeņu attīrīšanas infrastruktūras un atbilstības gaisa kvalitātes robežvērtībām nodrošināšanas jomā;

15.  uzsver sociālo partneru, pilsoniskās sabiedrības organizāciju, Eiropas iedzīvotāju un citu ieinteresēto personu svarīgo lomu, uzraugot nepilnības ES tiesību aktu transponēšanā un piemērošanā dalībvalstīs un ziņojot par tām; tāpēc atzinīgi vērtē iedzīvotāju lielāku interesi par ES tiesību aktu īstenošanu, tostarp ziņotāju būtiski svarīgo nozīmi gan privātajā, gan publiskajā sektorā; uzsver, ka ES iedzīvotājiem pašsaprotami ir jābūt pirmajiem, kurus informē precīzā, faktiski pieejamā, pārredzamā un savlaicīgā veidā par to, vai un kuri dalībvalstu tiesību akti ir pieņemti, transponējot ES tiesību aktus, un kuras dalībvalstu iestādes atbild par to, ka šīs tiesības tiek pareizi īstenotas;

16.  ņem vērā Komisijas pievērsto uzmanību ES tiesību aktu savlaicīgai un pareizai transponēšanai valstu tiesību aktos un skaidru iekšējo pamatnoteikumu esamību, kas liek dalībvalstīm piešķirt prioritāti šim mērķim, lai novērstu ES tiesību aktu pārkāpumus, vienlaikus nodrošinot, ka indivīdi un uzņēmumi var gūt labumu no to efektīvas un lietderīgas īstenošanas;

17.  tomēr norāda, ka nesamērīgi termiņi tiesību aktu īstenošanai var neļaut dalībvalstīm nodrošināt atbilstību, tā principā pieņemot novēlotu īstenošanu; mudina ES iestādes vienoties par piemērotākiem regulu un direktīvu īstenošanas termiņiem, ņemot vērā nepieciešamos pārbaudes un apspriešanās periodus; uzskata, ka Komisijai būtu jāiesniedz ziņojumi, kopsavilkumi un pārskatīti tiesību aktu likumdevēju noteiktajos datumos un saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktu noteikumiem;

18.  norāda, ka 2016. gadā bija transponējamas 70 direktīvas, kas ir vairāk nekā 2015. gadā (56 direktīvas); pauž bažas par strauji pieaugušo jaunu pārkāpumu skaitu saistībā ar novēlotu transponēšanu (no 543 līdz 847); pauž nožēlu par to, ka 2016. gada beigās vēl nebija izskatītas 868 pārkāpumu lietas par tiesību aktu novēlotu transponēšanu, proti, par 67,5 % vairāk nekā 2015. gada beigās, kad nebija izskatītas 518 šādas lietas;

19.  pauž bažas par to, ka 2015. gadā dalībvalstis neizpildīja visas savas saistības sniegt skaidrojošos dokumentus kopā ar pasākumiem, ko tās veikušas, lai transponētu direktīvas valsts tiesību aktos; uzskata, ka, ņemot vērā daudzu iesniegto skaidrojošo dokumentu nevienmērīgo kvalitāti, Komisijai būtu jāsniedz dalībvalstīm lielāka palīdzība to sagatavošanā un atbilstības tabulu veidošanā;

20.  uzsver, ka nespēja nodrošināt savlaicīgu un pareizu tādu spēkā esošo ES tiesību aktu transponēšanu, kuros ir reglamentēti vienlīdzīgu iespēju un vienādas attieksmes pret vīriešiem un sievietēm principi tādās jomās kā izglītība, nodarbinātība un profesija, vienāda darba samaksa par vienādu vai vienādi vērtīgu darbu, vienlīdzīga attieksme pret vīriešiem un sievietēm attiecībā uz piekļuvi un nodrošinājumu ar precēm un pakalpojumiem, un spēkā esošās normas, ar kurām uzlabo darba un privātās dzīves līdzsvaru un izbeidz jebkāda veida pret sievietēm un meitenēm vērstu vardarbību, galu galā iedzīvotājiem un uzņēmumiem liedz priekšrocības, uz kurām viņiem ir tiesības saskaņā ar ES tiesību aktiem;

21.  uzsver, ka ES ir izveidota kā savienība, kuras pamatā ir tiesiskums un cilvēktiesību ievērošana (LES 2. pants); norāda, ka, īstenojot ES tiesību aktus, dalībvalstīm ir pilnībā jāievēro Līgumos un ES Pamattiesību hartā noteiktās pamattiesības; atkārtoti pauž viedokli, ka rūpīga dalībvalstu un ES iestāžu rīcības un bezdarbības uzraudzība ir ārkārtīgi svarīga;

22.  atkārtoti pauž bažas par Parlamentam iesniegto lūgumrakstu un Komisijai pausto sūdzību skaitu saistībā ar jautājumiem, kurus Komisija it kā ir atrisinājusi;

23.  uzsver, ka ir svarīgi aizsargāt ES tiesību sistēmas integritāti, kas ietver primāros, sekundāros un ieteikuma tiesību instrumentus; šā iemesla dēļ prasa savlaicīgi pieņemt leģislatīvas un neleģislatīvas iniciatīvas, kas ir nepieciešamas, lai Eiropas sociālo tiesību pīlāru iedzīvotājiem padarītu par realitāti; aicina Komisiju izmantot lielāko iespējamo pārredzamību un konsekvenci savos centienos radīt jaunu satvaru, kas paredzēts pienācīgai ES tiesību aktu īstenošanai, piemēram, kā EIR; aicina Komisiju apsvērt izveidot šādu satvaru, kas būtu īpaši paredzēts taisnīgai un līdzsvarotai attīstībai, nodarbinātībai, sociālajām lietām un iekļaušanas lietām saistībā ar Eiropas sociālo tiesību pīlāru;

24.  atkārtoti aicina Komisiju saskaņā ar tās 2016. gada 25. oktobra rezolūciju iesniegt priekšlikumu ES demokrātijas, tiesiskuma un pamattiesību pakta noslēgšanai, tādējādi sasaistot savus attiecīgos gada tematiskos ziņojumus ar esošo uzraudzības mehānismu un periodisko novērtējuma rīku rezultātiem, un to iesniegt savlaicīgi; atgādina, ka Komisijai kā Līgumu izpildes uzraudzītājai, pilnībā ievērojot LESD 298. pantā un ES Pamattiesību hartas 41. un 47. pantā noteiktos labas un efektīvas pārvaldības principus, ir pienākums uzraudzīt un izvērtēt ES tiesību aktu pareizu īstenošanu un Līgumos noteikto principu un mērķu ievērošanu dalībvalstīs un visās ES iestādēs un struktūrās un ievērot savas saistības aktīvi palīdzēt dalībvalstīm transponēt un īstenot atsevišķas direktīvas un regulas; tāpēc iesaka no 2018. gada ņemt vērā šo uzdevumu iepriekš minētajā DTP politikas ciklā un savlaicīgi iesniegt savus attiecīgos gada tematiskos ziņojumus kopā ar izveidoto uzraudzības mehānismu un periodisko novērtējuma rīku rezultātiem;

25.  atgādina, ka Parlaments vairākkārt ir aicinājis Komisiju proaktīvāk uzraudzīt, vadīt un atbalstīt vides tiesību aktu un politiku īstenošanu;

26.  atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos aktīvi palīdzēt dalībvalstīm transponēt un īstenot ES tiesību aktus, sagatavojot īstenošanas plānus dažām direktīvām un regulām;

27.  uzskata — ņemot vērā to, ka Parlaments saskaņā ar Iestāžu nolīgumu ir līdzatbildīgs par ES tiesību aktu īstenošanu un piemērošanu, kā arī, ņemot vērā tā attiecīgās politiskās kontroles pār Komisiju funkciju, kas tam ir piešķirta LES 14. pantā, tam būtu automātiski jāsaņem informācija par visām uzsāktajām EU Pilot procedūrām un ierosinātajām pārkāpumu procedūrām un tam vajadzētu būt atbilstošai piekļuvei dokumentiem, kas attiecas uz abām procedūrām, jo īpaši tad, ja šo procedūru sākšanas iemesls ir lūgumraksti, vienlaicīgi ievērojot nepieciešamos konfidencialitātes noteikumus, lai nodrošinātu lietu veiksmīgu izskatīšanu;

28.  ierosina dalībvalstu pārstāvjiem vairāk censties piedalīties diskusijās, kuras par lūgumrakstiem rīko Lūgumrakstu komiteja;

29.  norāda uz ES tiesību neapmierinošo piemērošanas līmeni dalībvalstīs, kā par to liecina lielais skaits Komisijai nosūtīto sūdzību un Parlamentam adresēto lūgumrakstu ievērojamais apjoms; atzinīgi vērtē Komisijas nodomu palielināt tās preventīvo instrumentu, piemēram, komplekso sanāksmju, īstenošanas vadlīniju, speciālistu grupu, specializēto tīklu, tostarp SOLVIT tīkla, izmantošanu, kā izklāstīts tās 2016. gada decembra paziņojumā, un atbalstīt spēju veidošanu dalībvalstīs, lai nodrošinātu ES tiesību aktu izpildi; aicina Komisiju izmantot LESD 197. panta normas, lai realizētu šo atjaunoto īstenošanas politiku ciešā partnerībā ar dalībvalstīm un Eiropas iestādēm; aicina Komisiju uzlabot saņemto lūgumrakstu izskatīšanu, sniedzot savlaicīgas un izsmeļošas atbildes;

30.  norāda, ka joprojām neizskatītas ir 95 pārkāpumu procedūru lietas, neskatoties uz to, ka Eiropas Savienības Tiesa ir lēmusi par to, ka dalībvalstis neievēro ES tiesības, un ka Komisija ir iesniegusi Tiesā prasības pieteikumu tikai trijās šādās lietās, pamatojoties uz LESD 260. pantu; uzskata, ka ir ļoti svarīgi nodrošināt Tiesas nolēmumu pilnīgu un savlaicīgu izpildi un vajadzības gadījumā pilnībā izmantot LESD 279. panta noteikumus, lai novērstu ES tiesību aktu efektivitātes mazināšanu un Tiesas autoritātes graušanu; aicina Komisiju risināt šo situāciju un regulāri ziņot Eiropas Parlamentam par šajā sakarībā sasniegto;

31.  uzsver, ka visām ES iestādēm ir jāievēro ES Līgumi un ESPH(12);

32.  iesaka visās starpparlamentārās debatēs par demokrātiju, tiesiskumu un pamattiesībām ietvert pilsonisko sabiedrību un sabiedrisko līdzdalību, piemēram, izmantojot Parlamentam nosūtītos lūgumrakstus un Eiropas pilsoņu iniciatīvu;

33.  uzsver, ka starp ES iestādēm un dalībvalstīm noslēgtie saprašanās memorandi saskaņā ar LESD 288. pantu netiek uzskatīti par ES aktiem;

34.  uzsver efektivitātes, pārredzamības un atbildības izšķirīgo nozīmi, ES iestādēm izstrādājot un piemērojot ES tiesību aktus; jo īpaši uzsver demokrātiskās pārskatatbildības principu — un Parlamenta nozīmi tā nodrošināšanā —, kā arī ES iedzīvotāju tiesības uz taisnīgumu un labu pārvaldību, kā noteikts ESPH 41. un 47. pantā; norāda, ka saskaņā ar šīm tiesībām un principiem iedzīvotājiem ir nepieciešama atbilstoša un vienkārša pieeja to tiesību aktu projektiem, kuri uz viņiem attiecas; atgādina, ka šīm tiesībām un principiem arī vajadzētu būt ārkārtīgi svarīgiem no dalībvalstu viedokļa, ierosinot tiesību aktu projektus, ar kuriem īsteno ES tiesības;

35.  aicina Komisiju, kad vien tas ir iespējams un nepieciešams, palielināt ES finanšu resursus, piemēram, Eiropas Sociālā fonda daļu, kas ir veltīta "publisko iestāžu un ieinteresēto personu institucionālās spējas uzlabošanai un efektīvas valsts pārvaldes veidošana", lai sekmētu sociālo labklājību un ekonomisko attīstību, un uzlabot sekmējošo tiesību aktu efektivitāti; aicina Komisiju pilnībā izmantot LESD 197. pantu, lai palīdzētu palielināt dalībvalstu spēju ieviest un īstenot ES tiesību aktus;

36.  aicina Komisiju izstrādāt instrumentus, kas paredzēti, lai palīdzētu dalībvalstīm konstatēt transponēšanas problēmas, risināt tās agrīnā pārkāpumu procedūras posmā un rast kopīgus risinājumus;

37.  atgādina, ka tiesību akti, kas ir pamats vissmagāko pārkāpumu procedūrām, ir direktīvu rezultāts; atgādina, ka regulas ir tieši un obligāti piemērojamas visās dalībvalstīs; tādēļ aicina Komisiju, ciktāl tas ir iespējams, izmantot regulas, apsverot tiesību aktu priekšlikumu izdošanu; uzskata, ka šāda pieeja varētu mazināt pārmērīga regulējuma risku;

38.  atgādina, ka to, kā jāpiemēro Eiropas Savienības tiesību akti, palīdz skaidrot prejudiciāli nolēmumi; uzskata, ka šīs procedūras izmantošana palīdz panākt ES tiesību aktu vienveidīgu interpretāciju un īstenošanu; tādēļ aicina Komisiju efektīvāk sekot līdzi tam, kā dalībvalstu tiesas pilda pienākumu lūgt Tiesai sniegt prejudiciālu nolēmumu, kā noteikts LESD 267. pantā; tādēļ mudina valstu tiesas šaubu gadījumā iesniegt jautājumus Tiesā, tādējādi novēršot pārkāpumu procedūras;

39.  aicina Komisiju īpašu uzmanību pievērst tās kontrolei pār to, kā tiek īstenota Padomes 2016. gada 12. jūlija Direktīva (ES) 2016/1164 ar ko paredz noteikumus tādas nodokļu apiešanas prakses novēršanai, kas tieši iespaido iekšējā tirgus darbību(13), un sākt pārkāpumu procedūru, vajadzības gadījumā īpašu uzmanību pievēršot nepareizai vai sliktai piemērošanai;

40.  atzinīgi vērtē Komisijas nemitīgos centienus īstenot ES noteikumus vides jomā, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus visām dalībvalstīm un uzņēmējiem un risinātu nepilnības ES vides tiesību aktu ieviešanā un īstenošanā, tostarp izmantojot pārkāpumu procedūru, ja tas ir nepieciešams; taču uzsver zināmos ES noteikumu vides jomā un jo īpaši Direktīvas par atbildību vides jomā (DAVJ) ierobežojumus; aicina Komisiju ņemt vērā Eiropas Parlamenta 2017. gada 26. oktobra rezolūciju(14) par DAVJ īstenošanu; norāda, ka dažās dalībvalstīs tiesības uz veselīgu vidi apdraud nepilnības ES vides tiesību aktu ieviešanā un īstenošanā, jo īpaši attiecībā uz kaitējuma gaisam un ūdenim, atkritumu apsaimniekošanai, notekūdeņu attīrīšanas infrastruktūrai novēršanu; uzsver, ka ES vides tiesību aktu pilnīga īstenošana varētu ES ekonomikā ietaupīt katru gadu EUR 50 miljardus — galvenokārt veselības izmaksas un ar vidi saistītās izmaksas;

41.  uzsver, ka ES acquis ietver arī ES noslēgtos starptautiskos nolīgumus; ar nopietnām bažām norāda, ka ES noteikumi vides jomā var neatbilst Orhūsas konvencijai par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem ("Orhūsas konvencija")(15), ja vides organizācijām un sabiedrības locekļiem netiek nodrošināta pietiekama piekļuve tiesu iestādēm; tādēļ aicina Komisiju pievērst uzmanību Orhūsas konvencijas atbilstības komitejas(16) un Padomes 2017. gada 17. jūlija(17) slēdzieniem un ieteikumiem un izpētīt veidus un līdzekļus, kā ievērot atbilstību Orhūsas konvencijai veidā, kas ir saderīgs ar Savienības tiesiskā regulējuma pamatprincipiem un tās pārbaudes tiesā sistēmu;

42.  aicina Komisiju pievērst īpašu uzmanību tam, kā tiek īstenoti patvēruma un migrācijas jomā pieņemtie pasākumi, lai nodrošinātu, ka tiek ievēroti ESPH nostiprinātie principi, sadarboties ar dalībvalstīm, lai pārvarētu jebkādas grūtības, ar kurām tās varētu saskarties šajā īstenošanā, un attiecīgā gadījumā uzsākt attiecīgās pārkāpumu procedūras; ar bažām konstatē, ka atsevišķas dalībvalstis ignorē savus pienākumus, kas tām ir jāpilda attiecībā uz patvēruma piešķiršanu un migrāciju, jo īpaši, ja ir jāveic patvēruma meklētāju pārcelšana; uzsver, ka dalībvalstu solidaritātes trūkums attiecībā uz patvēruma un migrācijas jomu būtu jānovērš, panākot, ka visas dalībvalstis ievēro savas saistības; aicina dalībvalstis risināt tādas cilvēku tirdzniecības apjoma pieaugumu, kas tiek īstenota darbaspēka ekspluatācijas nolūkā, un kontrabandas seksuālas izmantošanas nolūkā pieaugumu;

43.  aicina Komisiju efektīvi reaģēt uz migrācijas un drošības situācijas izmaiņām un panākt Eiropas programmas migrācijas jomā un ar to saistīto īstenošanas tiesību aktu efektīvu piemērošanu; prasa, lai dalībvalstis Atgriešanas direktīvu (2008/115/EK)(18) īstenotu pareizi un regulāri ziņotu par Eiropas programmas migrācijas jomā īstenošanu;

44.  aicina Komisiju pārbaudīt "nulles stundu" darba līgumu saderību ar ES tiesību aktiem nodarbinātības jomā, tostarp direktīvu par nepilna darba laika darbu, jo daudzi 2016. gadā saņemtie lūgumraksti attiecas uz nestabilām darba attiecībām;

45.  pozitīvi vērtē to, ka ziņojumā ir atzīta Parlamenta loma, jo tas, uzdodot parlamentāros jautājumus un iesniedzot lūgumrakstus, vērš Komisijas uzmanību uz trūkumiem, kas ir konstatējami ES tiesību piemērošanā dalībvalstīs; norāda, ka ciešāka attiecīgo valdību uzraudzība no dalībvalstu parlamentu puses, ja šīs valdības ir iesaistītas likumdošanas procesā, veicinās efektīvāku ES tiesību aktu piemērošanu, kā to paredz Līgumi;

46.  pauž bažas, ka, ņemot vērā daudzu direktīvu nesaskanīgos tulkojumus ES oficiālajās valodās, pastāv iespēja, ka dažādās valodu versijas rada attiecīgo dokumentu dažādu interpretāciju un to transponēšanas dalībvalstīs atšķirības; pauž nožēlu, ka šādas atšķirības direktīvu transponēšanā un interpretācijā var netikt atklātas regulāri, bet tikai tad, kad to noskaidro EST spriedumos;

47.  atgādina, ka dalībvalstu parlamentiem ir būtiska nozīme ES tiesību aktu projektu pirmslikumdošanas pārbaudē un ES tiesību aktu pareizas īstenošanas dalībvalstīs pēclikumdošanas pārbaudē; aicina dalībvalstu parlamentus šo funkciju arī turpmāk īstenot proaktīvi;

48.  uzskata, ka atbilstoši Komisijas centieniem izstrādāt labākus un efektīvākus ES tiesību aktus būtu vienmēr jāņem vērā subsidiaritātes un proporcionalitātes principa piemērošana;

49.  atkārtoti prasa attiecīgā ģenerāldirektorāta (DG IPOL, DG EXPO un DG EPRS) ietvaros izveidot autonomu sistēmu, ar kuru ex-post veic to galveno ES tiesību aktu ietekmes novērtējumu, kurus Parlaments ir pieņēmis saskaņā ar koplēmuma procedūru un parasto likumdošanas procedūru;

50.  aicina Komisiju īpašu uzmanību pievērst tās kontrolei pār to, kā tiek īstenoti ES tiesību akti, ar kuriem paredz noteikumus par tādas korupcijas prakses apkarošanu, kas tieši iespaido iekšējā tirgus darbību, un veikt atbilstošus pasākumus, ar kuriem šādas parādības novērš;

51.  atgādina dalībvalstīm un ES iestādēm, ka tiesību aktu savlaicīgas un pienācīgas piemērošanas nodrošināšana joprojām ir uzskatāma par ES prioritāti; uzsver, ka saskaņā ar LES 5. pantu ir svarīgi ievērot kompetences piešķiršanas principu, subsidiaritātes principu un proporcionalitātes principu, kā arī vienlīdzības likuma priekšā principu, lai labāk pārraudzītu ES tiesību piemērošanu; atgādina, ka ir svarīgi vairot izpratni par spēkā esošo direktīvu normām, ar kurām risina dažādus sieviešu un vīriešu līdztiesības principa aspektus, un šo principu īstenot praksē;

52.  mudina ES iestādes, tām izstrādājot un pieņemot sekundāros, ES un ieteikuma tiesību aktus, izstrādājot politikas un parakstot nolīgumus vai līgumus ar iestādēm, kas nav piederīgas pie ES, vienmēr pildīt pienākumu ievērot primāros ES tiesību aktus, kā arī ar visiem pieejamajiem līdzekļiem palīdzēt ES dalībvalstīm transponēt ES tiesību aktus visās jomās un ievērot Savienības vērtības un principus, jo īpaši ņemot vērā nesenās norises dalībvalstīs;

53.  piekrīt Komisijas viedoklim, ka atsevišķiem sūdzību iesniedzējiem ir būtiska loma, nosakot plašākas problēmas saistībā ar ES tiesību aktu, kas ietekmē iedzīvotāju un uzņēmumu intereses, īstenošanu un piemērošanu;

54.  uzsver, ka saskaņota un vispusīga labas pārvaldības kodificētu noteikumu kopuma trūkums Savienībā neļauj iedzīvotājiem un uzņēmumiem viegli un pilnībā saprast savas tiesības saskaņā ar Savienības tiesību aktiem; tāpēc uzsver, ka noteikumu par labu pārvaldību kodificēšana regulā, kurā būtu izklāstīti dažādi administratīvās procedūras aspekti — tostarp paziņojumi, saistošie termiņi, tiesības tikt uzklausītam, pienākums paziņot iemeslus un katras personas tiesības iepazīties ar savas lietas materiāliem — ir izšķirīgi svarīga, lai stiprinātu iedzīvotāju tiesības un pārredzamību; uzskata, ka šī regula ieviestu lielāku pieejamību, skaidrību un saskaņotību spēkā esošo noteikumu interpretācijā iedzīvotāju un uzņēmumu, kā arī valdības un tās amatpersonu labā;

55.  atgādina, ka 2013. gada 15. janvāra un 2016. gada 9. jūnija rezolūcijā Parlaments aicināja pieņemt regulējumu par atklātu, efektīvu un neatkarīgu ES pārvaldību saskaņā ar LESD 298. pantu, un norāda, ka šai prasībai nesekoja Komisijas priekšlikums; tādēļ vēlreiz aicina Komisiju nākt klajā ar tiesību akta priekšlikumu par Administratīvā procesa likumu Eiropas Savienībā, ņemot vērā Parlamenta līdz šim paveikto šajā jomā;

56.  uzsver, ka neadekvāta vides apsvērumu iekļaušana citās politikas jomās ir viens no vides tiesību aktu un politikas sliktas īstenošanas pamatcēloņiem;

57.  uzsver vajadzību pastāvīgi nodrošināt vides aizsardzības un veselības un pārtikas nekaitīguma augstu līmeni;

58.  uzsver, ka efektīva ES noteikumu īstenošana veselības, pārtikas nekaitīguma un vides jomā ir svarīga no Eiropas iedzīvotāju viedokļa, jo tā ietekmē viņu ikdienas dzīvi un atbilst vispārējām interesēm;

59.  aicina Komisiju cieši uzraudzīt ar vidi saistītās pārkāpumu lietas, kurām ir pārrobežu raksturs, jo īpaši tīru gaisu reglamentējošo tiesību aktu jomā, tostarp gādāt par ES tiesību pareizu transponēšanu un piemērošanu turpmākajās ES dalībvalstīs; turklāt aicina Komisiju informēt sūdzību iesniedzējus atbilstošā, pārredzamā un savlaicīgā veidā par argumentiem, kurus attiecīgās dalībvalstis izvirza, reaģējot uz attiecīgo sūdzību;

60.  konstatē, ka pārkāpumu procedūru skaits attiecībā uz vidi 2016. gadā samazinājās salīdzinājumā ar 2015. gadu, taču izsaka bažas, ka tika novērots tādu pārkāpumu procedūru skaita pieaugums, kas attiecas uz veselību un pārtikas nekaitīgumu, un aicina Komisiju īpašu uzmanību pievērst šim aspektam;

61.  uzsver, ka sieviešu un vīriešu vienlīdzība ir ES pamatprincips, kas ir jāiekļauj visās politikas jomās;

62.  uzsver izšķiroši svarīgo lomu, kāda tiesiskas valsts principam ir no jebkuras demokrātiskās pārvaldes paveida leģitimitātes viedokļa; uzsver, ka tas ir uzskatāms par Savienības tiesību sistēmas stūrakmeni un līdz ar to tas saskan ar tādas Savienības koncepciju, kuras pamatā ir tiesiskas valsts princips;

63.  atgādina, ka vienlīdzības princips, kas nozīmē, ka vīrieši un sievietes par vienādu vai vienādi vērtīgu darbu saņem vienādu darba samaksu, ir nostiprināts Eiropas Līgumos kopš 1957. gada (sk. LESD 157. pantu), un uzsver, ka saskaņā ar LESD 153. pantu ES ir tiesības rīkoties plašākā vienlīdzīgu iespēju un vienlīdzīgas attieksmes jomā, kas skar nodarbinātību un profesiju;

64.  atzinīgi vērtē Tiesu par to, ka tās sniegtais vienādas darba samaksas par vienādu vai vienādi vērtīgu darbu koncepcijas plašais skaidrojums, kā izklāstīts tās nolēmumos un tās apjomīgajā judikatūrā par attiecīgo pantu, pavisam noteikti ir vairojis iespējas apkarot gan tiešo, gan netiešo dzimumu diskrimināciju samaksas dēļ un samazināt vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirību, taču uzsver, ka vēl vairāk ir jāstrādā pie tā, lai Eiropas Savienībā šo joprojām aktuālo atšķirību novērstu pavisam;

65.  pauž dziļu sarūgtinājumu par to, ka tādu tiesību principu ieviešana, saskaņā ar kuru vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirība ir uzskatāma par nelikumīgu, pati par sevi izrādījās nepietiekama, lai novērstu joprojām pastāvošo vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirību; uzsver, ka pārstrādātajā Direktīvā 2006/54/EK ir izteikta prasība dalībvalstīm nodrošināt, lai spēkā nebūtu koplīgumu normas, darba samaksas likmes, darba līgumi un individuālie darba līgumi, kas ir pretēji vienādas samaksas principam, vai arī lai tos varētu atcelt un grozīt;

66.  uzsver, ka gan dalībvalstīm, gan Komisijai būtu jāpievērš uzmanība tam, kā tiek īstenoti ES tiesību akti, jo īpaši normas, kas attiecas uz vienlīdzību samaksas ziņā; atkārtoti uzsver, ka ir svarīgi integrēt sieviešu un vīriešu līdztiesības principu virknē ES direktīvu, un uzskata, ka vērtīgu ieguldījumu ES tiesību aktu pareizā īstenošanā var sniegt alternatīvi instrumenti; atgādina, ka ir svarīgi vairot izpratni par spēkā esošo direktīvu normām, ar kurām risina dažādus sieviešu un vīriešu līdztiesības principa aspektus, un šo principu īstenot praksē; uzsver, ka darba koplīguma slēgšanas sarunas var pavērt iespēju vēl vairāk piemērot ES tiesību aktus attiecībā uz vienādu darba samaksu par vienādu darbu vīriešiem un sievietēm, vecāku atvaļinājumu, darba apstākļiem un darba laiku, tostarp vienotu iknedēļas brīvdienu, lai panāktu darba un privātās dzīves līdzsvaru sievietēm un vīriešiem un uzlabotu viņu situāciju darba tirgū;

67.  atgādina par Parlamenta 2013. gada 15. janvāra rezolūciju, kurā, pamatojoties uz LESD 298. pantu, ir prasīts pieņemt ES regulu par Eiropas Administratīvā procesa tiesībām; ar vilšanos konstatē, ka Eiropas Komisija nav izpildījusi Parlamenta prasību iesniegt priekšlikumu tiesību aktam par administratīvā procesa tiesībām;

68.  atzīst, ka ir svarīgi iegūt datus —, ja iespējams, dzimumu griezumā —, lai novērtētu sieviešu tiesību sekmēšanā gūtos panākumus;

69.  pauž nožēlu par trūkumiem Komisijas pieejā attiecībā uz dzīvnieku labturību, faktiski ignorējot būtiskas neatbilstības, par kurām ziņo liels skaits iedzīvotāju, kas ir izmantojuši savas tiesības iesniegt lūgumrakstu; atkārto savu prasību sākt jaunas stratēģijas īstenošanu ES līmenī, lai novērstu visas pašreizējās nepilnības un nodrošinātu dzīvnieku labturības pilnīgu un efektīvu aizsardzību, izmantojot precīzu un izsmeļošu tiesisko regulējumu, kas pilnībā atbilst LESD 13. panta prasībām;

70.  aicina Komisiju rūpīgi izskatīt lūgumrakstus, kuros ir izteiktas sūdzības par viena un tā paša zīmola pārtikas produktu kvalitātes atšķirībām dažādās dalībvalstīs; mudina Komisiju izbeigt negodīgu praksi un nodrošināt, ka pret visiem patērētājiem ir vienāda attieksme;

71.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0385.
(2) OV L 304, 20.11.2010., 47. lpp.
(3) OV L 174, 27.6.2001., 25. lpp.
(4) OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.
(5) OV C 316, 22.9.2017., 246. lpp.
(6) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0409.
(7) OV C 86, 6.3.2018., 126. lpp.
(8) OV C 440, 30.12.2015., 17. lpp.
(9) OV C 369, 17.12.2011., 14. lpp.
(10) OV C 369, 17.12.2011., 15. lpp.
(11) OV C 18, 19.1.2017., 10. lpp.
(12) Eiropas Savienības Tiesas 2016. gada 20. septembra spriedums apvienotajās lietās C-8/15 P līdz C-10/15 Ledra Advertising Ltd (C-8/15 P), Andreas Eleftheriou (C-9/15 P), Eleni Eleftheriou (C-9/15 P), Lilia Papachristofi (C-9/15 P), Christos Theophilou (C-10/15 P), Eleni Theophilou (C-10/15 P)/Eiropas Komisija un Eiropas Centrālā banka (ECLI:EU:C:2016:701).
(13) OV L 193, 19.7.2016., 1. lpp.
(14) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0414.
(15) OV L 124, 17.5.2005., 4. lpp.
(16) Paziņojums ACCC/C/2008/32 (ES), II daļa, pieņemts 2017. gada 17. martā
(17) OV L 186, 19.7.2017., 15. lpp.
(18) OV L 348, 24.12.2008., 98. lpp.

Pēdējā atjaunošana: 2019. gada 8. janvārisJuridisks paziņojums - Privātuma politika