Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2018)0230 – C8-0161/2018),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1309/2013 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu (2014–2020) un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1927/2006(1) (EGF regula),

–  ņemot vērā Padomes 2013. gada 2. decembra Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam(2), un jo īpaši tās 12. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību(3) (2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgums) un jo īpaši tā 13. punktu,

–  ņemot vērā 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīguma 13. punktā paredzēto trialoga procedūru,

–  ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas vēstuli,

–  ņemot vērā Reģionālās attīstības komitejas vēstuli,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A8-0210/2018),

A.  tā kā Savienība ir izveidojusi likumdošanas un budžeta instrumentus, lai sniegtu papildu atbalstu darba ņēmējiem, kurus nelabvēlīgi ietekmējušas lielas strukturālas pārmaiņas pasaules tirdzniecības modeļos vai globālā finanšu un ekonomikas krīze, un lai palīdzētu viņiem no jauna iekļauties darba tirgū;

B.  tā kā finansiālajai palīdzībai, ko Savienība sniedz atlaistiem darba ņēmējiem, vajadzētu būt dinamiskai un tā būtu jāsniedz pēc iespējas drīz un efektīvi;

C.  tā kā Francija ir iesniegusi pieteikumu EGF/2017/009 FR/Air France, lai saņemtu finansiālu ieguldījumu no EGF saistībā ar 1858 darba ņēmēju atlaišanu Francijā, NUTS 2. līmeņa reģionos Ildefransā (FR10) un Provansas-Alpu-Azūra krasta reģionā (FR82) NACE 2. red. 51. nodaļā („Gaisa transports”) klasificētā tautsaimniecības nozarē;

D.  tā kā, ņemot vērā Savienības tirgus daļas samazināšanos starptautisko gaisa pārvadājumu nozarē, ir ārkārtīgi svarīgi atbalstīt Savienības aviosabiedrības;

E.  tā kā pieteikums ir balstīts uz EGF regulas 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajiem intervences kritērijiem, kas paredz, ka četru mēnešu pārskata periodā kādā dalībvalsts uzņēmumā ir atlaisti vismaz 500 darba ņēmēji, ieskaitot darba ņēmēju atlaišanu attiecīgā uzņēmuma piegādes uzņēmumos vai pakārtotās ražošanas uzņēmumos un/vai pašnodarbinātu personu darbības beigšanos,

1.  piekrīt Komisijai, ka EGF regulas 4. panta 1. punktā paredzētie nosacījumi ir ievēroti un ka Francija saskaņā ar minēto regulu ir tiesīga saņemt finansiālu ieguldījumu EUR 9 894 483 apmērā, kas ir 60 % no kopējām izmaksām, proti, EUR 16 490 805, kuras aptver izdevumus par individualizētajiem pakalpojumiem EUR 16 410 805 apmērā un izdevumus par sagatavošanās, pārvaldības, informācijas un reklāmas, kontroles un ziņošanas pasākumiem EUR 80 000 apmērā;

2.  norāda, ka Francijas iestādes šo pieteikumu iesniedza 2017. gada 23. oktobrī un ka pēc Francijas sniegtās papildu informācijas saņemšanas Komisija 2018. gada 23. aprīlī pabeidza pieteikuma novērtēšanu un tajā pašā dienā to darīja zināmu Parlamentam;

3.  norāda, ka Francija sāka sniegt individualizētos pakalpojumus paredzētajiem atbalsta saņēmējiem 2015. gada 19. maijā un ka tāpēc EGF finansiālā ieguldījuma attiecināmības periods ilgs no 2015. gada 19. maija līdz 2019. gada 23. oktobrim;

4.  atgādina, ka šis ir otrais Francijas pieteikums finansiālā ieguldījuma saņemšanai no EGF saistībā ar darba ņēmēju atlaišanu uzņēmumā „Air France” un trešais ar gaisa transporta nozari saistītais pieteikums — pirmais pieteikums EGF/2013/014 FR/Air France tika iesniegts 2013. gadā un otrais pieteikums EGF/2015/004 IT/Alitalia — 2015. gadā, un tie tika apstiprināti(4);

5.  atgādina, ka EGF finansiālais ieguldījums ir paredzēts, lai palīdzētu atlaistajiem darba ņēmējiem atrast citu darbu, un tā nav subsīdija uzņēmumam;

6.  norāda uz Francijas izvirzīto argumentu, ka darba ņēmēju atlaišana ir saistīta ar globalizācijas izraisītām lielām strukturālām pārmaiņām pasaules tirdzniecības modeļos, proti, nopietniem ekonomikas traucējumiem starptautisko gaisa pārvadājumu nozarē, jo īpaši — ES tirgus daļas samazināšanos, ievērojami paplašinoties trijām lielām Persijas līča aviosabiedrībām, kuras saņem ļoti lielu valsts atbalstu un subsīdijas un uz kurām attiecas ne tik ierobežojošs sociālais un vides regulējums kā uz Savienības uzņēmumiem;

7.  pauž nožēlu par to, ka aviosabiedrību „Emirates”, „Qatar Airways” un „Etihad Airways” saņemto subsīdiju un valsts atbalsta apmērs ir ļāvis tām ievērojami palielināt jaudu, tādējādi vājinot Eiropas centrālo lidostu, tostarp Parīzes Šarla de Golla lidostas, pozīcijas;

8.  atgādina, ka 2017. gada 8. jūnijā Komisija nāca klajā ar priekšlikumu regulai par konkurences aizsardzību gaisa transportā(5), kuras mērķis ir nodrošināt godīgu konkurenci starp Savienības un trešo valstu gaisa pārvadātājiem, lai saglabātu labvēlīgus apstākļus augsta līmeņa savienojamības sekmēšanai; norāda, ka Parlaments un Padome 2018. gada rudenī gatavojas sākt sarunas par šo likumdošanas priekšlikumu;

9.  atgādina, ka ir paredzams, ka uzņēmumā „Air France” notikusī darba ņēmēju atlaišana radīs būtisku nelabvēlīgu ietekmi uz vietējo ekonomiku, kur ir vērojamas problēmas saistībā ar ilgstošu bezdarbu un darba ņēmēju vecumā virs 50 gadiem pārkvalifikāciju;

10.  aicina uzņēmumu „Air France” nodrošināt nepieciešamo sociālo dialogu un to, lai šis dialogs būtu kvalitatīvs;

11.  norāda, ka pieteikums attiecas uz 1858 darba ņēmējiem, kuri atlaisti no darba uzņēmumā „Air France” un 76,2 % no visiem atlaistajiem darba ņēmējiem — Ildefransā, un ka lielākā daļa no šiem darba ņēmējiem ir vecumā no 55 līdz 64 gadiem; atzīst, ka EGF līdzfinansētiem aktīviem darba tirgus pasākumiem ir svarīga nozīme, lai uzlabotu izredzes atgriezties darba tirgū; turklāt norāda, ka neviens no atlaistajiem darba ņēmējiem nav vecuma grupā no 25 līdz 29 gadiem vai vecumā virs 64 gadiem;

12.  norāda, ka Francija plāno īstenot piecu veidu pasākumus atlaistajiem darba ņēmējiem, uz kuriem attiecas šis pieteikums, proti:

13.  atzinīgi vērtē gan to, ka saskaņotais individualizēto pakalpojumu kopums ir sagatavots, apspriežoties ar paredzēto atbalsta saņēmēju pārstāvjiem un sociālajiem partneriem, gan arī „Air France” panāktās vienošanās ar arodbiedrībām un uzņēmuma centrālo padomi, kas nodrošināja, ka visas darba attiecības tika izbeigtas labprātīgi;

14.  norāda, ka EGF līdzfinansētie individualizētie pakalpojumi ir paredzēti darba ņēmējiem, kuriem darba attiecību labprātīgas izbeigšanas brīdī nav konkrētu pārkvalifikācijas plānu un kuri vēlas izmantot iespēju iesaistīties pārkvalifikācijas pasākumos, saņemt konsultācijas, padomus vai palīdzību uzņēmuma izveidei vai pārņemšanai;

15.  atzīst, ka saskaņā ar Francijas Darba kodeksu uzņēmumiem, kuri nodarbina vairāk nekā tūkstoš cilvēku, ir jāierosina pasākumi un ka EGF pieteikumā nav lūgts nekāds atbalsts pārkvalifikācijas atvaļinājuma pirmajiem četriem mēnešiem, kas atbilst minimālajam Francijas likumos noteiktajam termiņam;

16.  norāda, ka ienākumu atbalsta pasākumu maksimālais apjoms ir 35 % no visa individualizēto pasākumu kopuma, kā paredzēts EGF regulā, un ka minētās darbības ir atkarīgas no tā, vai personas, kurām paredzēts atbalsts, piedalās darba meklēšanas vai apmācības pasākumos;

17.  atgādina, ka saskaņā ar EGF regulas 7. pantu saskaņotais individualizēto pakalpojumu kopums būtu jāsagatavo, prognozējot turpmākās darba tirgus perspektīvas un nepieciešamās prasmes, un tam vajadzētu būt saderīgam ar pāreju uz resursu ziņā efektīvu un noturīgu ekonomiku;

18.  uzsver, ka Francijas iestādes ir apstiprinājušas, ka atbalsttiesīgās darbības netiek finansētas no citiem Savienības fondiem vai finanšu instrumentiem;

19.  atkārtoti uzsver, ka EGF atbalsts nedrīkst aizstāt darbības, kas uzņēmumiem jāveic saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem vai koplīgumiem, nedz arī aizstāt uzņēmumu vai nozaru pārstrukturēšanas pasākumus;

20.  aicina Komisiju turpmākajos priekšlikumos mudināt valstu iestādes sniegt sīkākas ziņas par nozarēm, kurās ir izaugsmes perspektīvas un kurās tādēļ, iespējams, tiks pieņemti darbinieki, kā arī vākt pamatotus datus par EGF finansējuma ietekmi, tostarp uz darbvietu kvalitāti, un par to, kādā līmenī ar EGF atbalstu ir izdevies panākt atgriešanos darba tirgū; turklāt aicina Komisiju uzraudzīt EGF īstenošanu un ziņot par to Parlamentam;

21.  atkārtoti aicina Komisiju nodrošināt publisku piekļuvi visiem ar EGF pieteikumiem saistītajiem dokumentiem;

22.  apstiprina šai rezolūcijai pievienoto lēmumu;

23.  uzdod priekšsēdētājam parakstīt šo lēmumu kopā ar Padomes priekšsēdētāju un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

24.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju, kā arī tās pielikumu nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) OV L 347, 20.12.2013., 855. lpp. (2) OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp. (3) OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp. (4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 17. decembra Lēmums (ES) 2015/44 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošanu saskaņā ar 13. punktu Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību (Francijas pieteikums EGF/2013/014 FR/Air France) (OV L 8, 14.1.2015., 18. lpp.). (5) COM(2017)0289.

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS

par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošanu saskaņā ar Francijas pieteikumu EGF/2017/009 FR/Air France

(Šā pielikuma teksts šeit nav iekļauts, jo tas atbilst galīgajam aktam – Lēmumam (ES) 2018/1093.)