Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2017/2275(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0187/2018

Iesniegtie teksti :

A8-0187/2018

Debates :

PV 02/07/2018 - 18
CRE 02/07/2018 - 18

Balsojumi :

PV 04/07/2018 - 6.13
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2018)0292

Pieņemtie teksti
PDF 169kWORD 61k
Trešdiena, 2018. gada 4. jūlijs - Strasbūra
Virzība uz ES ārējo stratēģiju pret agrīnām un piespiedu laulībām
P8_TA(2018)0292A8-0187/2018

Eiropas Parlamenta 2018. gada 4. jūlija rezolūcija Virzība uz ES ārējo stratēģiju pret agrīnām un piespiedu laulībām — turpmākie pasākumi (2017/2275(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā 2017. gada 4. oktobra rezolūciju par bērnu laulību izbeigšanu(1),

–  ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju un jo īpaši tās 16. pantu, un visus citus ANO līgumus un instrumentus, kas ir pieņemti cilvēktiesību jomā,

–  ņemot vērā Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 23. pantu,

–  ņemot vērā Starptautiskā pakta par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām 10. panta 1. punktu,

–  ņemot vērā ANO Konvenciju par bērna tiesībām, ko 1989. gada 20. novembrī pieņēma ANO Ģenerālā asambleja, un tās četrus pamatprincipus: diskriminācijas aizliegums (2. pants), bērna interešu augstākā prioritāte (3. pants), tiesības uz dzīvību, attīstību un aizsardzību (6. pants) un bērna vēlmju vērā ņemšana (12. pants), un ņemot vērā 2014. gada 27. novembra rezolūciju par ANO Konvencijas par bērna tiesībām 25. gadskārtu(2),

–  ņemot vērā ANO Konvencijas par jebkādas sieviešu diskriminācijas izskaušanu 16. pantu,

–  ņemot vērā ANO Konvenciju par piekrišanu laulībām, laulību minimālo vecumu un laulību reģistrāciju,

–  ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 2014. gada 18. decembra un 2016. gada 19. decembra rezolūcijas par bērnu, agrīnām un piespiedu laulībām,

–  ņemot vērā ANO Cilvēktiesību Padomes 2015. gada 2. jūlija rezolūciju 29/8 par centienu novērst un izskaust bērnu, agrīnās un piespiedu laulības pastiprināšanu, 2013. gada 9. oktobra rezolūciju 24/23 par centienu novērst un izskaust bērnu, agrīnās un piespiedu laulības pastiprināšanu: problēmas, sasniegumi, paraugprakse un īstenošanas trūkumi un 2017. gada 22. jūnija rezolūciju 35/16 par bērnu, agrīno un piespiedu laulībām humanitārā kontekstā,

–  ņemot vērā Āfrikas Savienības Valstu un valdību vadītāju konferences 2015. gada jūnijā Johanesburgā (Dienvidāfrika) pieņemto nostāju par bērnu laulībām,

–  ņemot vērā Āfrikas Cilvēktiesību un tautu tiesību komisijas (ACHPR) un Āfrikas Bērna tiesību un labklājības ekspertu komitejas (ACERWC) kopīgo vispārējo piezīmi par bērnu laulību izbeigšanu,

–  ņemot vērā Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (Stambulas konvencija) 32. un 37. pantu un 59. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā ANO Iedzīvotāju fonda (UNFPA) 2012. gada ziņojumu “Pārāk agras laulības: bērnu laulības ir jāizskauž”,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 3. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un jo īpaši tās 9. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2015. gada 26. oktobra secinājumus par Dzimumu līdztiesības rīcības plānu 2016.–2020. gadam,

–  ņemot vērā Padomes 2017. gada 3. aprīļa secinājumus par bērnu tiesību ievērošanas veicināšanu un aizsardzību,

–  ņemot vērā Eiropas Ārējās darbības dienesta 2016. gada paziņojumā par Eiropas Savienības globālo ārpolitikas un drošības politikas stratēģiju noteiktos pamatprincipus,

–  ņemot vērā Padomes 2012. gada 25. jūnijā pieņemto ES Stratēģisko satvaru par cilvēktiesībām un demokrātiju un ES Rīcības plānu par cilvēktiesībām un demokrātiju(3); ņemot vērā Padomes 2015. gada 20. jūlijā pieņemto cilvēktiesību un demokrātijas atbalsta rīcības plānu laikposmam 2015.–2019. gads(4); ņemot vērā Komisijas dienestu un Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos 2017. gada 27. jūnija kopīgo darba dokumentu “EU Action Plan on Human Rights and Democracy (2015-2019): Mid-Term Review June 2017” (ES Rīcības plāns cilvēktiesību un demokrātijas jomā 2015.–2019. gadam: 2017. gada jūnijā sagatavotais vidusposma pārskats”) (SWD(2017)0254),

–  ņemot vērā ES 2017. gada 6. marta pārskatītās vadlīnijas par bērna tiesību ievērošanas veicināšanu un aizsardzību “Nevienu bērnu nedrīkst ignorēt”,

–  ņemot vērā 2017. gada 7. jūnija Eiropas konsensu par attīstību, kurā ir uzsvērta ES apņemšanās cilvēktiesības un dzimumu vienlīdzību integrēt atbilstoši Ilgtspējīgas attīstības programmai 2030. gadam,

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinumu (A8-0187/2018),

A.  tā kā bērnu, agrīnās un piespiedu laulības ir uzskatāmas par cilvēktiesību, jo īpaši sieviešu tiesību, nopietnu pārkāpumu, tostarp vienlīdzības tiesību, tiesību uz patstāvību un ķermenisku neaizskaramību, tiesību uz piekļuvi izglītībai un ekspluatācijas un diskriminācijas aizlieguma pārkāpumu, un ir uzskatāmas par problēmu, kas ir novērojama ne tikai trešās valstīs, bet var pastāvēt arī dažās dalībvalstīs; tā kā šo prakšu izskaušana ir padarīta par vienu no ES ārējās darbības prioritātēm, lai veicinātu sieviešu tiesību un cilvēktiesību ievērošanu; tā kā dažādās starptautisko tiesību hartās un tiesību aktos, piemēram, ANO Konvencijā par bērna tiesībām un tās fakultatīvajos protokolos, nepilngadīgo bērnu laulības ir aizliegtas; tā kā bērnu, agrīnas un piespiedu laulības ļoti nelabvēlīgi ietekmē attiecīgo indivīdu fizisko un mentālo veselību un personīgo izaugsmi un šādās laulībās pasaulē nākušos bērnus un līdz ar to arī visu sabiedrību kopumā; tā kā bērnu laulības ir uzskatāmas par vienu no piespiedu laulību paveidiem, jo bērniem principā nav spēju dot pilnīgu, brīvu un informētu piekrišanu attiecībā uz savām laulībām vai laulību laiku; tā kā bērni pieder pie ļoti neaizsargātas personu kategorijas;

B.  tā kā ES ir apņēmusies sekmēt bērna tiesību ievērošanu un tā kā bērnu, agrīnās un piespiedu laulības ir uzskatāmas par šo tiesību pārkāpumu; tā kā ES ir uzņēmusies saistības, īstenojot savu ārpolitiku, visaptveroši aizsargāt bērnu tiesības un veicināt to ievērošanu;

C.  tā kā juridiski laulībā stāties bez pilnīgas un brīvas abu pušu piekrišanas nedrīkst un tā kā to darīt nedrīkst personas, kas ir jaunākas par laulību minimālo vecumu;

D.  tā kā bērnu laulības ir kļuvušas par globālu problēmu, kas aptver veselas valstis, kultūras un reliģijas; tā kā nepilngadīgās līgavas ir novērojamas visos pasaules reģionos — no Tuviem Austrumiem līdz Latīņamerikai, no Āzijas līdz Eiropai un no Āfrikas līdz Ziemeļamerikai; tā kā bērnu laulības skar arī zēnus, taču daudz mazākā mērā nekā meitenes;

E.  tā kā patlaban vairāk kā 750 miljoni sieviešu tiek izprecinātas pirms 18 gadu vecuma un tā kā 250 miljoni no viņām ir izprecinātas, nesasniegušas 15 gadu vecumu; tā kā patlaban aptuveni 40 miljoni meiteņu vecumā no 15 līdz 19 gadu ir precētas vai dzīvo kopā ar partneri; tā kā katru gadu papildus tam aptuveni 15 miljoni meiteņu tiek izprecinātas pirms 18 gadu vecuma un tā kā 4 miljoni no viņām pie vīra iziet, nesasniegušas 15 gadu vecumu; tā kā 156 miljoni zēnu arī dodas laulībā pirms 18 gadu vecuma un tā kā 25 miljoni no viņiem tiek izprecināti, nesasnieguši 15 gadu vecumu; tā kā bērnu, agrīnās un piespiedu laulības kļūst aizvien biežākas nabadzīgos un mazattīstītos reģionos; tā kā bērnu, agrīno un piespiedu laulību skaits patlaban pieaug, visā pasaulē pieaugot iedzīvotāju skaitam; tā kā nesenajā UNICEF ziņojumā ir publicētas aplēses, ka 2050. gadā aptuveni 1,2 miljardu meiteņu izies pie vīra, nesasniegušas 18 gadu vecumu; tā kā deviņas no 10 valstīm ar augstāko bērnu laulību īpatsvaru tiek klasificētas kā nestabilas valstis;

F.  tā kā bērnu laulību galvenie cēloņi pamatā ir nabadzība, izglītības trūkums, dziļi iesīkstējusi dzimumu atšķirība un stereotipi, uzskats, ka laulības nodrošinās aizsardzību, ģimenes goda aizstāvības apsvērumi un zēnu un meiteņu tiesību efektīvas aizsardzības trūkums, un kaitīga prakse, uzskati, ieražas un diskriminējošas normas; tā kā šos faktorus bieži vien katalizē iespēju iegūt kvalitatīvu izglītību un darba iespēju ierobežojumi un to iedarbību pastiprina atsevišķi iesakņojušies bērnu, agrīno un piespiedu laulību sociālie standarti;

G.  tā kā bērnu, agrīnās un piespiedu laulības ir saistītas ar augstu agrīnu un nevēlamu grūtniecību varbūtību, augstu māšu un bērnu mirstības līmeni, nepietiekamu ģimenes plānošanas izmantošanu un nevēlamu grūtniecību ar paaugstinātu veselības risku, neatbilstošu vai neesošu piekļuvi informācijai par seksuālās un reproduktīvās veselības pakalpojumiem un parasti nozīmē meiteņu izglītības pārtraukšanu; tā kā dažās dalībvalstīs meitenēm grūtniecēm un jaunām mātēm atgriezties skolas solā pat ir aizliegts; tā kā bērnu laulību rezultātā attiecīgā persona var kļūt arī par piespiedu darba veicēju, vergu vai prostitūtu;

H.  tā kā, kaut arī ANO Konvencijā par bērna tiesībām ir uzsvērta tādu pasākumu nozīmība, ar kuriem mudina regulāri apmeklēt skolu, daudzas meitenes izglītību pārtrauc vairāku faktoru dēļ, piemēram, tāpēc, ka skolas nav pieejamas vai ir finansiāli dārgas; tā kā bērnu, agrīnām un piespiedu laulībām uz cietušajām personām ir nesamērīga postoša ietekme un uz visu mūžu paliekošas sekas un tā kā tās attiecīgajām personām ļoti bieži liedz iespēju turpināt savu izglītību, jo meitenes parasti izstājas no skolas sagatavošanas laulībām laikā vai tūlīt pēc tām; tā kā izglītība, jo īpaši seksuālā izglītība, ir efektīvs veids, kā novērst bērnu, agrīnās un piespiedu laulības, jo piekļuve izglītībai un apmācībai veicina iespēcināšanu, nodarbināšanas iespējas un sekmē izvēles brīvību, tiesības uz pašnoteikšanos un aktīvu dalību sabiedrībā, ļaujot fiziskām personām atbrīvoties no jebkādas kontroles formas, kas negatīvi ietekmē viņu tiesības, bez kurām arī turpmāk cietīs sieviešu un meiteņu ekonomiskā, juridiskā, veselības un sociālā situācija un sabiedrības kā tādas attīstība;

I.  tā kā katru gadu 17 miljonu bērnu piedzimst bērns, kura dēļ viņiem ir jāuzņemas pieaugušo rūpes, kuras apdraud viņu veselību, izglītību un ekonomiskās izredzes; tā kā bērnu, agrīnās un piespiedu laulības meitenēm nozīmē arī agrīnu bērna laišanu pasaulē, kas grūtniecības laikā un dzemdību brīdī ir saistīta ievērojamu risku un grūtībām, jo īpaši tāpēc, ka piekļuve medicīniskajai aprūpei, tostarp kvalitatīviem veselības centriem, ir ļoti nepietiekama vai neesoša un bieži vien izraisa māšu nāves un saslimšanas; tā kā pastāv lielāks risks inficēties ar seksuāli transmisīvām slimībām, tostarp ar HIV; tā kā zemu un vidēju ienākumu valstīs grūtniecības un dzemdību sarežģījumi ir galvenais meiteņu vecumā 15–19 gadi nāves cēlonis; tā kā mātēm pusaudzēm piedzimušo bērnu mirstības līmenis ir par aptuveni 50 % lielāks un šiem bērniem ir augstāks fiziskās un kognitīvās attīstības problēmu risks; tā kā biežas un agrīnas grūtniecības arī var radīt virkni ilgtermiņa veselības sarežģījumu vai pat izraisīt attiecīgās personas nāvi;

J.  tā kā bērnu, agrīnās un piespiedu laulības ir uzskatāmas par bērnu tiesību pārkāpumu un par vardarbības pret meitenēm un zēniem veidu un tā kā, ņemot to vērā, valstīm ir pienākums izmeklēt ziņas, saukt vainīgās personas pie atbildības un nodrošināt to cietušo personu tiesību aizsardzību, kas galvenokārt ir sievietes un meitenes; tā kā šīs laulības ir jānosoda un tās nevar attaisnot ne ar kādiem kultūras vai reliģiskiem iemesliem; tā kā bērnu, agrīnās un piespiedu laulības palielina dzimuma vardarbības risku un bieži vien izraisa vardarbību ģimenē un tuvākā partnera vardarbību, un seksuālus, fiziskus, psiholoģiskus, emocionālus un finansiālus pāridarījumus un citu meitenēm un sievietēm kaitējošu praksi, piemēram, sieviešu dzimumorgānu kropļošanu un tā saucamos goda aizstāvības noziegumus, un palielina risku, ka meitenes un sievietes viņu dzīvju laikā cietīs no diskriminācijas un dzimuma vardarbības;

K.  tā kā agrīno un piespiedu laulību skaits jūtami pieaug nestabilitātes, bruņotu konfliktu un dabas un humanitāro katastrofu gadījumos, kuros bieži nevar nodrošināt medicīnisku ārstēšanu un psiholoģisku palīdzību vai piekļuvi izglītībai un iztikas pelnīšanas iespējas, sociālie tīkli ir izjukuši un ikdienas dzīve ir traucēta; tā kā nesenās migrācijas krīzes laikā daži vecāki, kas cenšas aizsargāt savus bērnus, jo īpaši meitas, pret jebkādu seksuāliem uzbrukumiem, nosprieda, ka viņiem neatliek nekas cits, kā viņas izprecināt pirms 18 gadu vecuma, uzskatot, ka šādējādi viņas izkļūs no nabadzības, jeb arī viņi tā rīkojās, jo meitas uzskatīja par finansiāla rakstura slogu viņu ģimenēm;

L.  tā kā Stambulas konvencijā piespiedu laulības ir klasificētas kā viens no vardarbības pret sievietēm veids un tajā ir prasīts noteikt kriminālatbildību par bērna piespiešanu stāties laulībā un bērna aizvilināšanu uz ārvalstīm, lai viņu piespiestu stāties laulībā; tā kā cietušajām personām nav iespēju gūt juridisku, medicīnisku un sociālu atbalstu, kā rezultātā bērnu, agrīno un piespiedu laulību jautājums var tikt padarīts vēl smagāks; tā kā 11 ES dalībvalstu konvenciju vēl ratificējušas nav;

M.  tā kā bērnu, agrīno vai piespiedu laulību raksturs nozīmē to, ka daudzi gadījumi bieži vien zināmi darīti netiek, proti, gadījumi, kuros pārkāpums pārsniedz starptautiskās robežas un kultūras robežas un kuri var tikt pielīdzināti cilvēku tirdzniecības veidam, kurš tālāk noved pie verdzības, ekspluatācijas un/vai nonākšanas atkarībā;

N.  tā kā 2014. gada jūlijā Londonā notika pirmā meitenēm veltītā augstākā līmeņa sanāksme, kuras mērķis bija pievērst uzmanību nepieciešamībai veikt valstu un starptautiskos pasākumus, ar kuriem vienas paaudzes laikā var izbeigt sieviešu dzimumorgānu kropļošanu un bērnu, agrīnās un piespiedu laulības;

O.  tā kā viens no ES Dzimumu līdztiesības rīcības plāna 2016.–2020. gadam mērķiem ir visu vardarbības pret meitenēm un sievietēm veidu, tostarp bērnu, agrīnu un piespiedu laulību, novēršana un reaģēšana uz tiem;

P.  tā kā bērnu laulības jaunattīstības valstīm līdz 2030. gadam izmaksās triljonus dolāru(5);

Q.  tā kā agrīnās un bērnu laulības joprojām ir uzskatāmas par aizliegtu tematu, kurš ir jārisina publiski, lai izbeigtu to mazo meiteņu un meiteņu pusaudžu ikdienas ciešanas, kuru cilvēktiesības tiek nepārtraukti pārkāptas; tā kā viens no veidiem, kā to izdarīt, ir sniegt atbalstu to žurnālistu, mākslinieku, fotogrāfu un aktīvistu darbam, kas risina agrīno laulību jautājumu, un šo darbu popularizēt,

1.  konstatē, ka dažās ES dalībvalstīs precēties drīkst 16 gadu vecumā, ja tam piekrīt vecāki; aicina likumdevējas iestādes — gan ES dalībvalstīs, gan trešās valstīs — laulību minimālo vecumu noteikt vienādu — 18 gadi un paredzēt nepieciešamos administratīvos, juridiskos un finanšu pasākumus, ar kuriem nodrošina efektīvu minētās prasības īstenošanu, piemēram, sekmējot laulību un dzimšanas reģistrāciju un garantējot, ka meitenēm ir pieejami institucionālie atbalsta mehānismi, tostarp psiho-sociālās konsultācijas, aizsardzības mehānismi un ekonomiskās iespēcināšanas iespējas; atkārtoti norāda, ka bērnu, agrīnas un piespiedu laulības ir jāuzskata par cietušo bērnu cilvēktiesību un pamattiesību nopietnu pārkāpumu — galvenokārt attiecībā uz tiesībām brīvi paust savu piekrišanu un tiesībām uz fizisko neaizskaramību un garīgo veselību un netiešā veidā arī attiecībā uz tiesībām uz izglītību un pilsonisko un politisko tiesību pilnvērtīgu izmantošanu; nosoda bērnu, agrīnās un piespiedu laulības un uzskata, ka jebkurš tiesību aktu pārkāpums būtu jārisina proporcionālā un efektīvā veidā;

2.  uzskata par svarīgu novērst bērnu, agrīno un piespiedu laulību daudzveidīgos cēloņus, tostarp kaitīgas tradīcijas, iesīkstējušu nabadzību, konfliktus, ieražas, dabas katastrofu sekas, stereotipus un vienaldzību pret dzimumu līdztiesības un sieviešu un meiteņu tiesību, veselības un labklājības apsvērumiem, atbilstošu izglītības iespējas trūkumu, vājas juridiskās un politiskās reakcijas, īpašu uzmanību pievēršot bērniem no nelabvēlīgākā situācijā esošām kopienām; šajā sakarā prasa, lai ES un tās dalībvalstis strādātu kopā ar attiecīgajām ANO struktūrām un citiem partneriem nolūkā pievērst uzmanību bērnu, agrīno un piespiedu laulību jautājumam; prasa ES un dalībvalstīm sasniegt mērķus, kas ir noteikti Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam, lai efektīvāk apkarotu kaitīgu praksi, piemēram, sieviešu dzimumorgānu kropļošanu, un sauktu vainīgos pie atbildības; atbalsta ES un tās dalībvalstu sniegtā tā finansējuma palielināšanu, ko apgūst, izmantojot attīstības palīdzības mehānismus, ar kuriem sekmē dzimumu līdztiesību un izglītību nolūkā uzlabot izglītības pieejamību meitenēm un sievietēm un stiprināt iespējas viņām piedalīties kopienas, attīstības, ekonomikas un politiskās vadības programmās, tādējādi risinot bērnu, agrīno un piespiedu laulību cēloņus;

3.  atzīst, ka agrīno un piespiedu laulību aizliegšana ar likumu pati par sevi nenodrošina šīs prakses izskaušanu; prasa, lai ES un tās dalībvalstis labāk koordinētu un stiprinātu starptautisko līgumu, tiesību aktu un programmu īstenošanu, tostarp, izmantojot diplomātiskās attiecības ar trešo valstu valdībām un organizācijām, lai risinātu jautājumus, kas ir saistīti ar bērnu, agrīnām un piespiedu laulībām; prasa, lai tiktu veikti visi pūliņi nolūkā īstenot likumā noteiktos aizliegumus un tos papildināt ar plašāku likumu un politikas virzienu kopumu; atzīst, ka šajā sakarā ir jāpieņem un jāīsteno visaptveroši un holistiski politikas virzieni, stratēģijas un programmas, tostarp jāatceļ diskriminējošas tiesību normas attiecībā uz laulībām, jānosaka nepilngadīgo meiteņu pozitīvi iespēcināšanas pasākumi;

4.  konstatē, ka dzimumu nelīdztiesība, meiteņu un sieviešu vispārēja necienīšana un to kultūras un sociālo tradīciju konservatīvisms, pamatojoties uz kurām, joprojām īsteno diskrimināciju pret sievietēm un meitenēm, ir viens no vislielākajiem bremzējošajiem faktoriem, kas neļauj apkarot bērnu, agrīnās un piespiedu laulības; turklāt atzīst saikni starp bērnu, agrīnām un piespiedu laulībām un goda aizstāvības vardarbību un prasa šādus noziegumus pienācīgi izmeklēt un apsūdzētās personas saukt pie atbildības; papildus tam konstatē, ka zēni un jauni vīrieši arī var ciest no šādas vardarbības; prasa, lai šī prakse tiktu risināta, to iekļaujot visās attiecīgajās ES programmās un apspriežot ES politiskajos dialogos, kas tiek īstenoti ar partnervalstīm, lai izveidotu to novēršanas mehānismus, kā arī, nodrošinot izglītību un veicot izpratnes veicināšanas darbu partnervalstīs;

5.  norāda, ka, lai kompleksi sekmīgi cīnītos pret bērnu, agrīnām un piespiedu laulībām, Eiropas Savienībai kā nozīmīgai attīstības un cilvēktiesību veicinātājai pasaulē ir jābūt arī vadošai reģionālo un vietējo kopienu sadarbības partnerei; aicina ES un dalībvalstis sadarboties ar trešo valstu tiesībaizsardzības iestādēm un tiesu sistēmām un nodrošināt apmācību un tehnisko palīdzību, lai palīdzētu pieņemt un īstenot tiesību aktus, kuros ir noteikts bērnu, agrīnu un piespiedu laulību aizliegums, un atceltu tiesību aktus, sociālos standartus un kultūras tradīcijas, kas jaunu meiteņu un sieviešu tiesības un brīvību apspiež; aicina dalībvalstis atbalstīt tādas iniciatīvas kā ES un ANO “Spotlight” iniciatīva, kas ir vērsta uz to, lai izskaustu visu veidu vardarbību pret sievietēm un meitenēm;

6.  tādēļ aicina dalībvalstis, kuras to vēl nav izdarījušas, savos valsts tiesību aktos paredzēt bērnu, agrīnu un piespiedu laulību pilnīgu aizliegumu, īstenot krimināltiesības un ratificēt Stambulas konvenciju; aicina dalībvalstis sadarboties ar pilsonisko sabiedrību, lai saskaņotu savu rīcību šajā jautājumā; uzsver to, cik svarīgs ir pietiekams un ilgtermiņa atbalsts sieviešu, bēgļu un bērnu bez pavadības, un pārvietoto bērnu patversmēm, lai nevienam netiktu liegta aizsardzība resursu trūkuma dēļ; aicina visas dalībvalstis panākt laulību minimālā vecuma ievērošanu, to nosakot tiesību aktā, un situāciju uzraudzīt, ievācot datus dzimumu griezumā un apzinot faktus par šo jomu ietekmējošiem faktoriem, lai labāk novērtētu šīs problēmas apmērus; prasa Komisijai izveidot Eiropas datubāzi, kurā tiktu ievadīta trešo valstu informācija, pateicoties kurai, piespiedu laulību parādību var pārraudzīt;

7.  aicina Eiropas Savienību, īstenojot savu ārpolitiku un attīstības sadarbības politiku, saviem partneriem piedāvāt stratēģisku paktu un šajā sakarībā prasīt, lai:

   a) visas tās partnervalstis aizliegtu bērnu, agrīnās un piespiedu laulības, tostarp likvidētu visus likuma robus, īstenotu tiesību aktus saskaņā ar starptautisko cilvēktiesību standartiem, tostarp svītrotu visas normas, kas varētu atļaut, attaisnot vai izraisīt bērnu, agrīnas vai piespiedu laulības, tostarp tādas, kas ļauj personām, kuras ir īstenojušas izvarošanu, seksuālu vardarbību, seksuālu izmantošanu, nolaupīšanu, cilvēktirdzniecību vai verdzības mūsdienu veidus, izvairīties no saukšanas pie atbildības un soda, ja viņi apprec savus upurus, jo īpaši šādus likumus atceļot vai grozot;
   b) šis aizliegums tiktu ievērots un īstenots praksē visos līmeņos pēc tam, kad attiecīgais likums ir stājies spēkā, un lai tiktu pieņemtas visaptverošas un holistiskas stratēģijas un programmas, kuras saturētu kvantificējamus augšupejas mērķus nolūkā novērst un izskaustu bērnu, agrīnās un piespiedu laulības, un lai tās tiktu pietiekami finansētas un izvērtētas, jo īpaši, nodrošinot piekļuvi tiesām un pārskatatbildības mehānismiem un tiesiskās aizsardzības līdzekļiem;
   c) partnervalstu valdības apliecinātu noturīgu vadītspēju un politisko gribu izbeigt bērnu laulības un izstrādātu visaptverošus tiesiskos regulējumus un rīcības plānus ar skaidriem atskaites punktiem un grafikiem par bērnu laulību prevencijas pasākumu integrēšanu dažādās nozarēs un lai tās izveidotu politisku, ekonomisku, sociālu, kultūras un pilsonisko vidi, kas sievietes un meitenes aizsargātu un iespēcinātu un ar kurām atbalstītu dzimumu līdztiesību;
   d) tiktu piesaistīti resursi, kas ir nepieciešami šā mērķa sasniegšanai, parūpējoties par to, lai šī sadarbība būtu pieejama visiem institucionālajiem dalībniekiem, piemēram, tiesu iestādēm, izglītības un veselības speciālistiem, tiesībaizsardzības iestādēm un kopienu un reliģiskajiem līderiem, kā arī pilsoniskajai sabiedrībai, kura cīnās ar bērnu, agrīnām un piespiedu laulībām;
   e) par publiskās attīstības palīdzības piešķiršanas valdības iestādēm priekšnoteikumu tiktu padarīta saņēmējas valsts apņemšanās ievērot jo īpaši cilvēktiesību prasības, tostarp cīnīties pret bērnu, agrīnām un piespiedu laulībām;
   f) apkarojot bērnu, agrīnās un piespiedu laulības, UNFPA un šīs organizācijas Bērnu fonda (UNICEF) programma tiktu īstenota trīspusējā sadarbībā, kurā piedalītos šīs organizācijas, Eiropas Savienība, tās dalībvalstis un šajā jomā iesaistījušās šo valstu pilsoniskās sabiedrības organizācijas, un partnervalstis, izmantojot budžetā paredzētu valsts rīcības plānu īstenošanu un priekšroku dodot programmām un metodēm, kas var pārvarēt tā saucamās kultūras, reliģijas vai cilšu prakses, kuras faktiski ir uzskatāmas par bērnu tiesību lielākajiem pārkāpumiem un bērnu goda aizskārumiem; prasa, lai, īstenojot šo sadarbību, papildus tam tiktu risināti saistītie goda aizstāvības vardarbības jautājumi;
   g) īstenojot šīs programmas, par pamatu tiktu ņemtas attiecīgās konvencijas un ar tām saistīti dokumenti un konkrētie mērķi un uzdevumi, kas 2015. gada 25. septembrī ir pieņemti ar ANO Ģenerālās asamblejas rezolūciju, pildot Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un ilgtspējīgas attīstības mērķus, jo īpaši mērķi Nr. 3 (“nodrošināt veselīgu dzīvi un sekmēt labklājību visiem jebkura vecuma cilvēkiem”), mērķi Nr. 4 (“visām personām nodrošināt vienlīdzīgas iespējas saņemt kvalitatīvu izglītību un sekmēt visu personu mūžizglītības iespējas”), mērķi Nr. 16 (“sekmēt miermīlīgas un iekļaujošas sabiedrības ilgtspējīgu attīstības nolūkā, visām personām nodrošināt piekļuvi tiesu iestādei un visos līmeņos veidot efektīvas, pārskatatbildīgas un iekļaujošas institūcijas”), it īpaši “izbeigt bērnu ļaunprātīgu izmantošanu, ekspluatāciju, tirdzniecību un visa veida vardarbību pret bērniem un bērnu spīdzināšanu”;
   h) īstenojot šīs programmas, par pamatu būtu jāņem arī ilgtspējīgas attīstības mērķis Nr. 5 (“panākt dzimumu līdztiesību un iespēcināt visas sievietes un meitenes”), tostarp piekļuve ģimenes plānošanai un publisko un universālo seksuālās un reproduktīvās veselības tiesību klāsts, jo īpaši mūsdienu kontracepcijas līdzekļi un droši un legāli aborti meitenēm; šajā sakarībā aicina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt “SheDecides” kustību un apņemties piešķirt papildu finansējumu starptautiskajai palīdzībai seksuālās un reproduktīvās veselības pakalpojumiem, tostarp drošiem abortiem un informācijai par abortiem, tādējādi vēršoties pret “Global Gag Rule”, ko Amerikas Savienoto Valstu valdība atjaunoja 2017. gada sākumā;
   i) jautājumi saistībā ar bērnu, agrīnām un piespiedu laulībām tiktu izskatīti pastāvīgajā dialogā starp ES īpašo pārstāvi cilvēktiesību jautājumos Stavros Lambrinidis un trešām valstīm; mudina Komisiju un dalībvalstis dzimumu apsvērumus ņemt vērā miera uzturēšanas un pēckonfliktu rekonstrukcijas programmās, izstrādāt ekonomiskās iztikas līdzekļu un izglītības programmas meitenēm un sievietēm, kas ir cietušas bērnu, agrīnu un piespiedu laulību dēļ, un konfliktu skartajās zonās atvieglot viņu piekļuvi veselības un reproduktīvajiem pakalpojumiem;

8.  uzskata, ka ir ārkārtīgi svarīgi radīt telpu, kurā varētu īstenot cieņpilnu dialogu ar kopienu vadītājiem un pievērst sabiedrības vispār un tajā skaitā riskam pakļauto personu uzmanību šiem jautājumiem, cīņas pret bērnu, agrīnām un piespiedu laulību ietvaros rīkojot jo īpaši izglītības un izpratnes veicināšanas kampaņas, kā arī izmantojot sociālos tīklus un jaunos plašsaziņas līdzekļus; tāpēc prasa, lai tiktu izstrādātas valdības, juridiskas, sabiedrības un diplomātiskas pārnozaru darbības, kuru mērķis būtu minēto praksi novērst; uzskata, ka, strādājot ar vietējām kopienām, ir būtiski sadarboties ar galvenajām ieinteresētajām personām, piemēram, abu dzimumu skolniekiem pusaudžiem, skolotājiem, vecākiem un reliģiskajiem un kopienu vadītājiem, izmantojot uz kopienu balstītas programmas vai īpašas izpratnes veicināšanas kampaņas, lai palielinātu informētību par bērnu laulību negatīvo ietekmi uz bērniem, ģimenēm un kopienām, par spēkā esošajiem tiesību aktiem, kas reglamentē bērnu laulības un dzimumu nevienlīdzību, un par to, kā piekļūt finansējumam šo problēmu risināšanai;

9.  uzskata, ka sieviešu un meiteņu iespēcināšana, izmantojot izglītību, sociālo atbalstu un ekonomiskās iespējas, ir būtisks instruments cīņā pret šādu praksi; iesaka, lai ES popularizētu un aizsargātu sieviešu un meiteņu vienādas tiesības attiecībā uz iespējām gūt izglītību, īpaši uzsverot bezmaksas, kvalitatīvu pamata un vidējo izglītību un integrējot seksuālās un reproduktīvās veselības izglītību skolu mācību programmās un nodrošinot meiteņu ģimenēm finansiālus stimulus un/vai atbalstu skolas gaitu sākšanai un pabeigšanai; uzsver vajadzību nodrošināt bērniem bēgļiem pilnīgu piekļuvi izglītībai un veicināt viņu integrāciju un iekļaušanu valsts izglītības sistēmā; atzīst nepieciešamību personām, kurām draud bērnu, agrīnu vai piespiedu laulības, un personām, kuras jau ir stājušās šādās laulībās, sniegt atbalstu un aizsardzību, kas izpaustos kā izglītība, psiholoģiskais un sociālais atbalsts, mājoklis un citi kvalitatīvi sociālie pakalpojumi, kā arī garīgās, seksuālās un reproduktīvās veselības pakalpojumi un veselības aprūpe;

10.  prasa Eiropas Savienībai nodrošināt apmācību valsts pārvaldes amatpersonām, tostarp to diplomātiskajiem darbiniekiem, sociālajiem darbiniekiem, reliģiskajiem un kopienu vadītājiem, visām tiesību aizsardzības aģentūrām, trešo valstu tiesu sistēmām, skolotājiem un izglītotājiem un citiem darbiniekiem, kuru redzeslokā nonāk iespējamās cietušās personas, lai viņi spētu ātri reaģēt uz bērnu laulību un dzimuma vardarbības gadījumiem, spētu labāk identificēt un atbalstīt meitenes un zēnus, kuri cieš no bērnu, agrīnām un piespiedu laulībām, vardarbības ģimenē, seksuālas vardarbības riska un jebkādas citas prakses, kas ir pretēja cilvēktiesībām un cilvēka cieņai, un lai viņi spētu efektīvi rīkoties nolūkā nodrošināt minēto fizisko personu tiesības un cieņas ievērošanu;

11.  prasa, lai Eiropas Savienību nodrošināt apmācības sniegšanu tiesībaizsardzības aģentūrām, lai tās labāk ievērotu to meiteņu tiesības, kuras cieš no agrīnām un piespiedu laulībām, vardarbības ģimenē, var tikt izvarotas un ir pakļautas jebkurai citai cilvēka cieņu aizskarošai praksei;

12.  aicina dalībvalstis garantēt sievietēm un meitenēm migrantēm autonomu uzturēšanās atļauju, kas nebūtu atkarīga no viņu laulātā vai partnera statusa, jo īpaši no fiziskas un psiholoģiskas vardarbības cietušajām sievietēm, tostarp piespiedu vai norunātu laulību upurēm, un garantēt, ka tiek veikti visi administratīvie viņu aizsardzības pasākumi, tostarp nodrošināta efektīva piekļuve palīdzības un aizsardzības mehānismiem;

13.  prasa, lai ES un tās dalībvalstis apsvērtu iespēju atbalstīt un stiprināt aizsardzības pasākumus trešās valstīs, piemēram, drošas patversmes un piekļuvi juridiskam, medicīniskam un vajadzības gadījumā konsulāram atbalstam personām, kas ir cietušas no bērnu, agrīnu un piespiedu laulībām;

14.  apzinās, ka Eiropas Savienībai, ņemot vērā tās saistības ievērot cilvēktiesības un pamatvērtības, pie kurām pieder arī cilvēka cieņas neaizskaramības ievērošana, savu dalībvalstu līmenī ir jābūt pilnīgi nevainojamai, un aicina Komisiju sākt liela mēroga izpratnes veicināšanas kampaņu un iedibināt cīņai pret bērnu, agrīnām un piespiedu laulībām veltītu Eiropas gadu;

15.  stingri atbalsta “Girls Not Brides” globālās partnerības darbu bērnu laulību izskaušanā un iespēju radīšanā meitenēm īstenot savu potenciālu;

16.  atzinīgi vērtē Āfrikas Savienības joprojām īstenoto bērnu laulību izbeigšanas kampaņu un darbu, ko veic tādas organizācijas kā “Royal Commonwealth Society”, iestājoties par to, lai tiktu pastiprināta rīcība bērnu laulību izskaušanā un dzimumu nelīdztiesības novēršanā;

17.  uzsver steidzamo vajadzību informēt un izglītot vīriešus un zēnus, iegūstot viņu atbalstu pasākumiem, ar kuriem nodrošina cilvēktiesību ievērošanu, tostarp bērnu un sieviešu tiesību ievērošanu;

18.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem un ANO.

(1) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0379.
(2) OV C 289, 9.8.2016., 57. lpp.
(3) https://www.consilium.europa.eu/uedocs/cms_data/docs/pressdata/EN/foraff/131181.pdf.
(4) https://eeas.europa.eu/sites/eeas/files/eu_action_plan_on_human_rights_and_democracy_en_2.pdf .
(5) Wodon, Quentin T.; Male, Chata; Nayihouba, Kolobadia Ada; Onagoruwa, Adenike Opeoluwa; Savadogo, Aboudrahyme; Yedan, Ali; Edmeades, Jeff; Kes, Aslihan; John, Neetu; Murithi, Lydia; Steinhaus, Mara; Petroni, Suzanne, “Economic Impacts of Child Marriage: Global Synthesis Report, Economic Impacts of Child Marriage” (Bērnu laulību ietekme uz ekonomiku: globālās sintēzes ziņojums, Bērnu laulību ietekme uz ekonomiku), Washington, D.C., World Bank Group, 2017. gads.

Pēdējā atjaunošana: 2019. gada 7. novembrisJuridisks paziņojums - Privātuma politika