Eiropas Parlamenta 2018. gada 15. marta rezolūcija par stāvokli Maldīvijā (2018/2630(RSP))

P8_TA(2018)0079 RC-B8-0168/2018

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par stāvokli Maldīvijā, jo īpaši 2004. gada 16. septembra(1), 2015. gada 30. aprīļa(2), 2015. gada 17. decembra(3) un 2017. gada 5. oktobra(4) rezolūcijas,

–  ņemot vērā Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) runaspersonas 2018. gada 2. februāra paziņojumus par Maldīvijas Augstākās tiesas 2018. gada 1. februāra(5) un 2018. gada 6. februāra(6) lēmumu par stāvokli Maldīvijā,

–  ņemot vērā kopīgo vietējo paziņojumu, ar ko 2018. gada 30. janvārī nāca klajā Eiropas Savienības delegācija, vienojoties ar ES misiju vadītājiem, kuri atrodas Kolombo un ir akreditēti Maldīvijā, par deputāta Faris Maumoon atkārtoto arestu(7),

–  ņemot vērā Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām (ICCPR), kuram ir pievienojusies arī Maldīvija,

–  ņemot vērā Starptautisko paktu par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām (ICESCR), kuram ir pievienojusies arī Maldīvija,

–  ņemot vērā ES pamatnostādnes par nāvessodu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta Delegācijas attiecībām ar Dienvidāzijas valstīm oficiālo vizīti Maldīvijā 2017. gada 29.–31. oktobrī,

–  ņemot vērā ANO augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos Zeid Ra’ad Al Hussein 2018. gada 7. februāra paziņojumu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta Delegācijas attiecībām ar Dienvidāzijas valstīm prezidija 2018. gada 6. februāra paziņojumu par stāvokli Maldīvijā,

–  ņemot vērā ES Ārlietu padomes secinājumus par Maldīviju, kas pieņemti 2018. gada 26. februārī notikušajā 3598. sanāksmē,

–  ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

–  ņemot vērā ANO ģenerālsekretāra 2017. gada 28. septembra tikšanos ar Maldīvijas Republikas ārlietu ministru Mohamed Asim, kurā tika paustas bažas par politisko situāciju minētajā valstī,

–  ņemot vērā Starptautiskās Juristu asociācijas (UIA) 2018. gada 7. marta paziņojumu, kurā paustas nopietnas bažas par tiesiskumu un tiesu iestāžu neatkarību Maldīvijā,

–  ņemot vērā Reglamenta 135. panta 5. punktu un 123. panta 4. punktu,

A.  tā kā pirmās demokrātiskās vēlēšanas 2008. gadā un jaunas konstitūcijas pieņemšana raisīja lielas cerības, ka Maldīvija varētu pārvarēt vairākas desmitgades ilgušo autoritārismu un pāriet uz demokrātisku sistēmu, taču nesenās norises rada nopietnu šo izredžu apdraudējumu;

B.  tā kā opozīcijas partijas locekļi, neatkarīgie žurnālisti un cilvēktiesību aizstāvji ziņo par pieaugošiem draudiem un uzbrukumiem, kurus īsteno varas iestādes, policija un ekstrēmistu grupas; tā kā ir radušās bažas par to, ka Maldīvijas tiesa ir ļoti politizēta un ka tā gadu gaitā ir ļaunprātīgi izmantojusi savas pilnvaras un ir rīkojusies par labu pašreizējai valdošajai partijai un pret opozīcijas politiķiem; tā kā ir aizvien vairāk pierādījumu, kas liecina, ka apsūdzības, kuras atbilstīgi krimināltiesībām izvirzītas pret prezidenta Abdulla Yameen Abdul Gayoom (turpmāk “prezidents A. Yameen”) politiskajiem oponentiem, var būt politiski motivētas; tā kā bijušais prezidents Maumoon Abdul Gayoom tika arestēts 2018. gada februārī;

C.  tā kā prezidenta vēlēšanu pirmā kārta ir plānota 2018. gada septembrī; tā kā prezidents ir aicinājis starptautisko sabiedrību novērot vēlēšanu procesu;

D.  tā kā ar Maldīvijas Augstākās tiesas 2018. gada 1. februāra lēmumu tika apturēta tiesvedība krimināllietā pret vadošajiem politiķiem un atzīts, ka viņu tiesāšana ir bijusi netaisnīga; tā kā minētais lēmums paredzēja nekavējoties atbrīvot deviņas personas, tostarp astoņus politiskās opozīcijas līderus, kuru skaitā bija arī trimdā esošais Mohamed Nasheed, un atjaunot 12 parlamenta deputātu pilnvaras; tā kā, kamēr minēto 12 deputātu pilnvaras ir apturētas, valdība saglabā vairākumu parlamentā;

E.  tā kā pēc minētā Augstākās tiesas lēmuma prezidents Yameen 2018. gada 5. februārī pasludināja 15 dienu ilgu ārkārtas stāvokli; tā kā sakarā ar ārkārtas stāvokļa izsludināšanu tika apturēta liela skaita to cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, kuras nostiprinātas konstitūcijā, tostarp tiesības uz miermīlīgu pulcēšanos un tiesības netikt nelikumīgi aizturētam un ieslodzītam;

F.  tā kā divi Augstākās tiesas galvenie tiesneši, tostarp tiesas priekšsēdētājs, tika aizturēti, tādēļ pārējie galvenie tiesneši atcēla sākotnējo lēmumu; tā kā, nepārprotami ignorējot tiesu iestāžu neatkarību, ir patvaļīgi aizturēti tiesu iestāžu darbinieki un politiskie pretinieki;

G.  tā kā, neraugoties uz simtiem iedzīvotāju miermīlīgu protestu, parlaments 2018. gada 20. februārī vēl par 30 dienām pagarināja ārkārtas stāvokli un Maldīvijas ģenerālprokurors pauda viedokli, ka šis lēmums neatbilst konstitūcijai, taču Augstākā tiesa to atstāja spēkā; tā kā balsojums par ārkārtas stāvokļa pagarināšanu parlamentā tika organizēts, nepastāvot kvorumam;

H.  tā kā Ārlietu padome ar bažām ir vērojusi neseno situācijas pasliktināšanos Maldīvijā un aicina visus valstī, jo īpaši tiesībaizsardzības spēkus, rīkoties atturīgi; tā kā Cilvēktiesību padomes 37. sesijā 2018. gada 8. martā tika pieņemta kopīga deklarācija vairāk nekā 40 valstu, tostarp visu ES dalībvalstu, vārdā, kurā pausts aicinājums Maldīvijas valdībai atjaunot konstitucionālās tiesības un tiesu neatkarību, paužot atbalstu pienācīgai valsts parlamenta darbībai un mudinot valdību atbrīvot politiskos ieslodzītos un viņu ģimenes;

I.  tā kā pilsoniskās sabiedrības aktīvisti un cilvēktiesību aizstāvji Maldīvijā turpina saskarties ar draudiem un iebiedēšanu no ekstrēmistu puses un tiesu iestāžu īstenotu vajāšanu, kā tas ir attiecībā uz Maldīvijas Demokrātijas tīkla izpilddirektori Shahindha Ismail, pret kuru tika vērsti uzbrukumi presē, nāves draudi un policijas izmeklēšana, jo viņa iestājās pret reliģisko fundamentālismu un radikalizāciju;

J.  tā kā prezidents A. Yameen vairākkārt ir deklarējis savu nodomu atjaunot valsts sankcionētu nāvessodu praksi, tādējādi izbeidzot 60 gadus ilgušo moratoriju; tā kā Maldīvijas tiesībās pretēji starptautiskajām tiesībām nepilngadīgām personām drīkst piespriest atliktu nāvessodu, kas tiek izpildīts, kad nepilngadīgā persona sasniedz 18 gadu vecumu; tā kā vismaz trijos gadījumos, t. i., attiecībā uz Hussein Humaam Ahmed, Ahmed Murrath un Mohamed Nabeel, Maldīvijas Augstākā tiesa apstiprināja nāvessodu piespriešanu par vainīgām atzītajām personām, kuru tiesāšana neatbilda starptautiski atzītiem taisnīgas tiesas standartiem un kurām tagad draud tūlītēja nāvessoda izpilde;

K.  tā kā pēdējos gados Maldīvija ir pārgājusi uz radikālo islāmu; tā kā pastāv arī bažas par radikālo islāmistu agresivitātes palielināšanos un par to radikāli noskaņoto jauno vīriešu un sieviešu skaitu, kas saskaņā ar apgalvojumiem ir pievienojušies ISIS;

L.  tā kā Starptautiskā Žurnālistu federācija (IFJ), organizācija „Reportieri bez robežām” (RSF) un Žurnālistu aizsardzības komiteja (CPJ) 2018. gada 15. februārī nāca klajā ar kopīgu paziņojumu, kurā pauda dziļas bažas par ierobežojumiem un draudiem, kas vērsti pret plašsaziņas līdzekļiem un preses brīvību Maldīvijā; tā kā 2018. gada 4. februārī pie varas esošās Maldīvijas Progresīvās partijas (PPM) līderis Abdul Raheem Abdullah aicināja drošības spēkus nekavējoties slēgt Raajje TV, apsūdzot to raidlaika atvēlēšanā opozīcijas līderiem;

M.  tā kā ES ir ilgstošas attiecības ar Maldīviju, jo īpaši tādās jomās kā cīņa pret klimata pārmaiņām, un simtiem tūkstošu Eiropas tūristu katru gadu ceļo uz Maldīviju,

1.  pauž dziļas bažas par to, ka Maldīvijā būtiski pasliktinās politiskā un cilvēktiesību situācija, un par pieaugošo prezidenta A. Yameen un viņa valdības autoritārismu; atzinīgi vērtē Padomes 2018. gada 26. februāra secinājumus par Maldīviju;

2.  aicina Maldīvijas valdību nekavējoties atcelt ārkārtas stāvokli, respektēt iestādes un to kompetences, kas paredzētas konstitūcijā, un ievērot visu cilvēku pamattiesības, tostarp tiesības uz vārda brīvību un pulcēšanās brīvību, kā arī tiesiskumu; pauž arvien lielākas bažas par valdības nesenajām darbībām, kas rada būtisku kaitējumu demokrātijai un apdraud to, kā arī ir pretrunā ar Maldīvijas konstitūciju un valsts starptautiskajām saistībām cilvēktiesību jomā; nosoda nepārtraukto iebiedēšanu un draudus, kas vērsti pret žurnālistiem, blogeriem un cilvēktiesību aizstāvjiem Maldīvijā; mudina Maldīvijas iestādes garantēt drošību visiem pilsoniskās sabiedrības aktīvistiem, cilvēktiesību aizstāvjiem un plašsaziņas līdzekļu darbiniekiem valstī, lai dotu viņiem iespēju veikt savu darbu drošos un netraucētos apstākļos, un aicina izmeklēt minētajām personām izteikto draudu gadījumus un sodīt vainīgos; pauž nožēlu par politisko oponentu apspiešanu Maldīvijā un aicina valdību atsaukt visas apsūdzības pret visām personām, kas ieslodzītas politisku iemeslu dēļ, un nekavējoties un bez jebkādiem nosacījumiem atbrīvot šīs personas;

3.  atzinīgi vērtē Maldīvijas Augstākās tiesas 2018. gada 1. februāra lēmumu apturēt tiesvedību krimināllietā pret vadošajiem politiķiem un atjaunot 12 deputātu pilnvaras; aicina Maldīvijas varas iestādes ievērot minēto lēmumu;

4.  asi nosoda jebkādu iejaukšanos Maldīvijas Augstākās tiesas darbā un galveno tiesnešu aizturēšanu; prasa viņus nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot; pauž bažas par to, ka Maldīvijā aizvien mazāk tiek ievērots izpildvaras, tiesu varas un citu pilnvaru nodalīšanas princips; aicina atbildīgās iestādes nekavējoties rīkoties, lai atjaunotu un ievērotu konstitūcijā nostiprinātos principus;

5.  atkārto savu aicinājumu valdībai nodrošināt pilnīgu tiesu iestāžu neatkarību un objektivitāti un visiem iedzīvotājiem garantēt tiesības uz taisnīgu un pārredzamu tiesu, kas būtu brīva no politiskas ietekmes; nosoda iejaukšanos Augstākās tiesas darbā un pret tiesu varu un tiesnešiem vērstās darbības; mudina valdību nodrošināt, lai advokāti varētu pilnībā veikt savu darbu bez iebiedēšanas, apgrūtināšanas, uzmākšanās vai nepiemērotas iejaukšanās;

6.  atkārtoti aicina Maldīvijas valdību uzsākt iekļaujošu dialogu ar visu politisko partiju līderiem; atgādina, ka šāds dialogs paver iespēju nodrošināt ticamas, pārredzamas un iekļaujošas vēlēšanas; uzskata, ka ES būtu jāturpina aktīvi atbalstīt ANO šāda dialoga veicināšanā;

7.  aicina reģionālos rīcībspēkus sadarboties ar ES dalībvalstīm, lai palīdzētu īstenot politisko un demokrātisko stabilitāti Maldīvijā;

8.  uzskata, ka vienīgais veids, kā novērst demokrātijas, cilvēktiesību un brīvību situācijas pasliktināšanos Maldīvijā, ir īstenot patiesa dialoga procesu, kurā līdzdarbotos visas politiskās partijas un citi pilsoniskie līderi; turklāt uzskata, ka valdībai kā pirmais solis ceļā uz samierināšanos ir jāatbrīvo visi opozīcijas politiķi, kas patlaban ir ieslodzīti cietumā;

9.  atkārtoti apliecina ES stingro nostāju pret nāvessodu visos gadījumos un bez izņēmumiem; stingri nosoda paziņojumu par nāvessoda atjaunošanu Maldīvijā un mudina Maldīvijas valdību un parlamentu ievērot nāvessoda moratoriju, kas ir bijis spēkā vairāk nekā 60 gadus; aicina uz vispārēju nāvessoda atcelšanu un mudina valdību atsaukt visus spriedumus par nāvessodu nepilngadīgajiem un aizliegt nepilngadīgo sodīšanu ar nāvi;

10.  asi kritizē to, ka personas, kas nav musulmaņi, Maldīvijā ir nopietni sodāmas; pauž bažas par to, ka reliģijas vienotības likums tiek izmantots, lai ierobežotu vārda brīvību Maldīvijā;

11.  pauž bažas par to, ka pašreizējā situācija var ietekmēt arī ārvalstu iedzīvotāju un apmeklētāju drošību; šajā sakarībā aicina PV/AP, ES delegāciju Maldīvijā un dalībvalstu delegācijas cieši koordinēt to sniegtos ceļošanas ieteikumus;

12.  prasa nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot visas patvaļīgi ieslodzītās personas, kuru vidū ir daudzi žurnālisti un miermīlīgi demonstranti; nosoda varas iestāžu īstenotu jebkādu spēka pielietošanu; aicina Maldīvijas iestādes, jo īpaši tiesībaizsardzības iestādes, rīkoties atturīgi; aicina varas iestādes veikt izmeklēšanu attiecībā uz visām personām, kas var būt atbildīgas par izdarītajiem pārkāpumiem, un saukt šīs personas pie atbildības;

13.  aicina ES pilnībā izmantot visus tās rīcībā esošos instrumentus, lai veicinātu cilvēktiesību un demokrātijas principu ievērošanu Maldīvijā, tostarp, iespējams, apturēt ES finansiālo palīdzību šai valstij, līdz tiks atjaunots tiesiskums un ievēroti demokrātijas principi; aicina Padomi ieviest mērķtiecīgus pasākumus un sankcijas pret tiem minētajā valstī, kas pārkāpj cilvēktiesības, un iesaldēt konkrētu Maldīvijas valdības locekļu un viņu aktīvāko atbalstītāju Maldīvijas uzņēmēju aprindās aktīvus ārvalstīs, kā arī noteikt minētajām personām ceļošanas aizliegumus;

14.  aicina Maldīvijas valdību veikt vērienīgu tiesu sistēmas reformu, paredzēt tieslietu dienesta komisijas objektivitāti, atjaunot ģenerālprokurora neatkarību un ievērot likumā paredzēto kārtību un tiesības uz taisnīgu, objektīvu un neatkarīgu tiesas procesu;

15.  atzīst, ka saskaņā ar konstitūciju vēlēšanām jānotiek 2018. gadā; uzsver, ka nekavējoties ir jāveic pasākumi, lai nodrošinātu, ka šīs vēlēšanas ir pārredzamas un uzticamas, ka vēlētājiem ir patiesas izvēles iespējas un ka pusēm ir iespēja brīvi rīkot savas kampaņas;

16.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, ANO ģenerālsekretāram un Maldīviju valdībai.

(1) OV C 140E, 9.6.2005., 165. lpp. (2) OV C 346, 21.9.2016., 60. lpp. (3) OV C 399, 24.11.2017., 134. lpp. (4) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0383. (5) https://eeas.europa.eu/headquarters/headquarters-homepage/39275/statement-spokesperson-decision-supreme-court-maldives_en (6) https://eeas.europa.eu/headquarters/headquarters-homepage/39413/statement-spokesperson-situation-maldives_en (7) https://eeas.europa.eu/delegations/sri-lanka/39021/joint-local-statement-renewed-arrest-mp-faris-maumoon_en

Eiropas Parlamenta 2018. gada 15. marta rezolūcija par cilvēktiesību aizstāvju apcietināšanu Sudānā, jo īpaši Saharova balvas laureāta Salih Mahmoud Osman lietu (2018/2631(RSP))

P8_TA(2018)0080 RC-B8-0159/2018

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Sudānu,

–  ņemot vērā par Saharova balvas laureātu tīklu atbildīgā priekšsēdētāja vietnieka un Cilvēktiesību apakškomitejas priekšsēdētāja 2018. gada 9. februāra paziņojumu par Saharova balvas laureātu Salih Mahmoud Osman,

–  ņemot vērā ES vēstniecību misijas vadītāju 2018. gada 11. janvāra vietējo paziņojumu par nesenajiem protestiem Hartūmā,

–  ņemot vērā ANO Drošības padomes 2018. gada 8. februāra 8177. sanāksmē pieņemto rezolūciju Nr. 2400 (2018) par Sudānu,

–  ņemot vērā ANO Drošības padomes priekšsēdētāja 2018. gada 31. janvāra paziņojumu saistībā ar Drošības Padomes apsvērumu par punktu “Reports of the Secretary-General on the Sudan and South Sudan” (“Ģenerālsekretāra ziņojumi par Sudānu un Dienvidsudānu”),

–  ņemot vērā ANO Sudānā rezidējošā koordinatora un humānās palīdzības sniegšanas koordinatora Hartūmā 2017. gada 9. oktobrī sniegto paziņojumu par humānās palīdzības darbinieka nolaupīšanu Dārfūrā,

–  ņemot vērā Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām,

–  ņemot vērā Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 5. pantu un Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 7. pantu, kur abos šajos pantos ir noteikts, ka nevienu cilvēku nedrīkst pakļaut spīdzināšanai vai nežēlīgiem, necilvēcīgiem vai cieņu pazemojošiem apiešanās un sodīšanas veidiem,

–  ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) 2016. gada 27. jūnija paziņojumu par Sudānas valdības paziņojumu par četru mēnešu vienpusēju karadarbības pārtraukšanu,

–  ņemot vērā pārskatīto Kotonū Partnerattiecību nolīgumu,

–  ņemot vērā 1981. gada jūnija Āfrikas Cilvēktiesību un tautu tiesību hartu,

–  ņemot vērā Reglamenta 135. panta 5. punktu un 123. panta 4. punktu,

A.  tā kā stāvoklis Sudānā joprojām rada draudus mieram pasaulē un drošībai šajā reģionā; tā kā Sudānas iestādes ar bargiem pasākumiem ir vērsušās pret miermīlīgiem protestiem, pilsonisko sabiedrību un cilvēktiesību aizstāvjiem;

B.  tā kā saistībā ar sporādiskiem protestiem, kas Sudānā sākās 2018. gada 7. janvārī pārtikas un zāļu cenas paaugstināšanās dēļ, Sudānas Valsts izlūkošanas un drošības dienests (NISS) arestēja un apcietināja vismaz 140 opozīcijas partijas locekļu, cilvēktiesību aizstāvju, studentu un sieviešu tiesību aktīvistu; tā kā Sudānas spēki protestu apspiešanā izmantoja pārmērīgu spēku, izraisot viena protestētāja bojāeju un vairākus citus ievainojot, un turklāt visā valstī vērsa pret žurnālistiem un aktīvistiem bargus pasākumus; tā kā 2018. gada janvārī un februārī notikušās sadursmes ir jaunākie pastāvīgās vardarbības piemēri valstī;

C.  tā kā arestēto vidū ir politiskie oponenti — trīs patvaļīgi arestēti un aizturēti Sudānas Kongresa partijas līderi; tā kā citu arestēto oponentu vidū ir Sudānas Komunistiskās partijas politiskais sekretārs Mohamed Mukhtar al-Khatib, Nacionālās Umma partijas priekšsēdētāja vietnieks Mohamed Abdalla Aldoma, Sudānas Nacionālās alianses vadošais loceklis Mohamed Farouk Salman un divi Sudānas Komunistiskās partijas centrālkomitejas locekļi Mohieldeen Eljalad un Sidgi Kaballo;

D.  tā kā Sudānas NISS spēki 2018. gada 1. februārī darbavietā juridiskajā firmā arestēja Dārfūras Advokātu asociācijas priekšsēdētāja vietnieku, Demokrātiskās juristu asociācijas locekli, cilvēktiesību juristu un 2007. gada Saharova balvas laureātu Salih Mahmoud Osman, kurš veicināja tiesiskuma iedibināšanu un, strādādams Sudānas Valsts asamblejā, atbalstīja juridisko reformu; tā kā nesen viņu pārveda uz Dabakas cietumu, kas atrodas 20 km uz ziemeļiem no Hartūmas, un iestādes ir atteikušās sniegt informāciju par viņa veselības stāvokli un liegušas viņa advokātam un ģimenes locekļiem apmeklējumus;

E.  tā kā pēc Salih Mahmoud Osman aresta ES delegācijas Sudānā vadītājs Sudānas Ārlietu ministrijā iniciēja demaršu un ES īpašais pārstāvis cilvēktiesību jautājumos Stavros Lambridinis ANO Cilvēktiesību padomes 2018. gada 27. februāra 37. sesijā nāca klajā ar aicinājumu;

F.  tā kā masu arestu laikā ir tikušas arestētas arī sievietes aktīvistes; tā kā sieviešu tiesību aizstāves piedzīvo seksuālu vardarbību, viņas tiek vajātas un valdības drošības spēki viņas bargi soda; tā kā sieviešu organizācijas tiek stingri novērotas un tās piedalās kampaņās pret likumiem, kuri kopumā diskriminē sievietes;

G.  tā kā 2018. gada februāra vidū Sudānas valdība paziņoja par 80 aizturēto, tostarp Rawa Jaafar Bakhit, Nahid Jabrallah, Amel Habani, Hanan Hassan Khalifa un Mohamed Abdalla Aldoma, atbrīvošanu (šiem cilvēkiem atrodoties apcietinājumā, pret viņiem izturējās ārkārtīgi slikti); tā kā NISS vadītājs atbrīvoja citus apcietinātos ar nosacījumu, ka viņi sola pārtraukt organizēt protestus; tā kā šīs deklarācijas ir pretrunā ar Sudānas starptautiskajām saistībām cilvēktiesību jomā; tā kā tomēr vairāki pazīstami cilvēktiesību aizstāvji un opozīcijas politiskie aktīvisti joprojām atrodas cietumā un starp viņiem arī Osman Salih un cilvēktiesību aizstāvis Amjeed Fareed, kas apcietinājumā Hartūmā atrodas kopš 2018. gada 18. janvāra; tā kā minētajām apcietinātajām personām nav uzrādītas nekādas apsūdzības par noziegumiem un viņi nav stājušies tiesas priekšā;

H.  tā kā cilvēktiesību aizstāvjiem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, tostarp juristiem un advokātu asociācijām ir nozīmīga loma demokrātijas, cilvēktiesību, tiesiskuma, stabilitātes un ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanā;

I.  tā kā pilsoniskās sabiedrības organizācijas un opozīcijas politiskās partijas tiek stingri ierobežotas un NISS liedz pilsoniskās sabiedrības organizācijām un opozīcijas partijās organizēt daudzus pasākumus; tā kā starptautiskās NVO regulāri tiek izraidītas no valsts un valdība uz tām izdara spiedienu un iebiedē tās;

J.  tā kā ar 2010. gada Nacionālās drošības likumu un ar 2015. gada 5. janvārī pieņemtās konstitūcijas 151. panta grozījumu NISS tiek piešķirtas plašas arestu un aizturēšanas pilnvaras, ļaujot tam turēt aizdomās turētos apcietinājumā uz laiku līdz četrarpus mēnešiem bez lietas izskatīšanas tiesā; tā kā tiek pieņemts, ka šīs pilnvaras tiek izmantotas, lai patvaļīgi arestētu un aizturētu personas, kas daudzos gadījumos tiek spīdzinātas un kam jāpacieš cita veida slikta izturēšanās; tā kā saskaņā ar minēto likumu NISS amatpersonām ir imunitāte pret vajāšanu par jebkādām darbībām, ko tās veikušas savu pienākumu izpildes laikā, un ir izveidojusies vispārējas nesodāmības kultūra;

K.  tā kā 2016. gada maijā Sudānas valdība noraidīja ANO ieteikumus, kuros tā tika aicināta atcelt 2010. gada Nacionālās drošības likumā noteiktos nesodāmības noteikumus un veikt priekšdarbus, lai sāktu neatkarīgu izmeklēšanu nolūkā saskaņā ar starptautiskajām tiesībām uzsākt kriminālvajāšanu par NISS locekļu, bruņoto spēku un policijas izdarītajiem noziegumiem un cilvēktiesību pārkāpumiem;

L.  tā kā vairāki aizturētie cilvēktiesību aizstāvji ir tikuši spīdzināti un viņiem nācies paciest sliktu izturēšanos; tā kā slikta izturēšanās jo īpaši draud aizturētajām personām, kas atrodas NISS apcietinājumā; tā kā NISS ir slavens ar savu slikto izturēšanos pret aizturētajiem un viņu spīdzināšanu;

M.  tā kā valdības spēku, valdību atbalstošo militāro grupējumu un pret valdību noskaņoto bruņoto grupējumu nepārtraukti veiktās vardarbības dēļ turpinās iebiedēšana, patvaļīgi aresti, turēšana apcietinājumā bez jebkādām saziņas iespējām un cilvēktiesību aizstāvju iespējama spīdzināšana, ko veic Sudānas militārie un drošības spēki;

N.  tā kā Eiropas Ārējās darbības dienests (EĀDD) ir paziņojis, ka ASV noteikto sankciju atvieglošana ir svarīgs solis vispārējos centienos reintegrēt Sudānu starptautiskajā kopienā, un ir norādījis, ka ES ir gatava palīdzēt Sudānai šajā procesā; tā kā līdz šim pirmajā Parlamenta Cilvēktiesību apakškomitejas misijas laikā Sudānā 2017. gada decembrī Sudānas valdība pauda gatavību no jauna iesaistīties starptautiskajā kopienā; tā kā Salih Mahmoud Osman ir vairākkārt apmeklējis ES iestādes, tostarp Eiropas Parlamentu, lai paustu stingrus iebildumus pret ES iesaistīšanos attiecību atjaunošanā ar Sudānu;

O.  tā kā Sudānas iestādes neļāva Mohamed Aldoma ceļot un 2018. gada 8. martā, kad viņš bija ceļā uz Kairu, lai pēc sliktās izturēšanās apcietinājumā saņemtu medicīnisko aprūpi, atņēma viņa pasi;

P.  tā kā pasaules preses brīvības indeksā Sudāna ieņem 174. vietu no 180 valstīm; tā kā preses un plašsaziņas līdzekļu brīvību joprojām stingri ierobežo gan iestādes, gan Preses un publikāciju likums, kurā paredzēti tādi ierobežojumi kā cenzūra, laikrakstu sagrābšana un konfiscēšana, plašsaziņas līdzekļu slēgšana un interneta atslēgšana; tā kā laikrakstus regulāri cenzē un konfiscē pēc to iespiešanas, tādējādi nosakot pār politiskajām sankcijām dominējošas ekonomiskās sankcijas;

Q.  tā kā tiesības uz reliģijas brīvību joprojām ir ierobežotas un likums paredz kriminālsodus par apostāzi, zaimošanu un pievēršanos kādai citai reliģijai, nevis islāmam; tā kā 2018. gada 21. februārī dienas laikraksta “Al-Tayyar” žurnālists Shamael al-Nur tika apsūdzēts par apostāzi, jo bija uzrakstījis rakstu par valsts veselības aprūpei paredzēto līdzekļu samazinājumu, un tā ir apsūdzība, par ko Sudānā piespriež nāvessodu;

R.  tā kā Starptautiskā Krimināltiesa 2009. gada 4. martā un 2010. gada 12. jūlijā izdeva Sudānas prezidenta Omar Hassan Ahmad al-Bashir apcietināšanas orderus,

1.  pauž dziļas bažas par to, ka Sudānā joprojām notiek cilvēktiesību aizstāvju un pilsoniskās sabiedrības vajāšana, jo īpaši vārda brīvības, demonstrāciju rīkošanas brīvības, pulcēšanās brīvības un reliģijas brīvības pārkāpumi, un to cilvēktiesību aizstāvju, žurnālistu un NVO iebiedēšana, kuri pretojas režīmam;

2.  prasa nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot Saharova balvas laureātu Salih Mahmoud Osman, kā arī visus pārējos cilvēktiesību aizstāvjus, pilsoniskās sabiedrības aktīvistus un opozīcijas aktīvistus, kuri ir apcietināti tikai tāpēc, ka viņi veic leģitīmu un miermīlīgu darbu, aizstāvot cilvēktiesības un demokrātiju;

3.  visstingrākajā veidā nosoda spīdzināšanas un sliktas izturēšanās praksi, kas vērsta pret aizturētajām personām; uzstāj, ka apstākļiem, kādos atrodas visi aizturētie, ir jāatbilst starptautiskajiem standartiem, tostarp ANO principu kopumam par visu personu aizsardzību, kurām piemērots jebkāds apcietinājuma vai brīvības atņemšanas veids;

4.  aicina Sudānas iestādes izmeklēt vardarbības izmantošanu pret miermīlīgiem demonstrantiem, kā arī spīdzināšanas un sliktas izturēšanās gadījumus, un saukt pie atbildības vainīgos; uzsver, ka tiesvedībā kā pierādījumu nevar pieņemt nekādu nozīmīgu informāciju, kas iegūta spīdzināšanas un sliktas izturēšanās rezultātā;

5.  pauž nožēlu par visu cilvēktiesību aizstāvju un aktīvistu vajāšanu un par vardarbīgu izturēšanos pret viņiem Sudānā un aicina iestādes visos gadījumos garantēt, ka viņi spēj īstenot savas leģitīmās darbības, nebaidoties no represijām un bez jebkādiem ierobežojumiem, tostarp tiesas vajāšanas;

6.  mudina Sudānas valdību nekavējoties izbeigt pārkāpt politisko opozīcijas partiju un cilvēktiesību aizstāvju tiesības uz vārda, biedrošanās un pulcēšanās brīvībām; prasa ievērot un aizsargāt visu Sudānas iedzīvotāju pamata cilvēktiesības;

7.  pauž bažas par to, ka Sudānā turpinās un bieži notiek sieviešu tiesību pārkāpumi, jo īpaši saskaņā ar Kriminālkodeksa 152. pantu; aicina Sudānas iestādes nekavējoties parakstīt un ratificēt ANO Konvenciju par jebkādas sieviešu diskriminācijas izskaušanu;

8.  uzsver savu nepārtraukto apņemšanos panākt apdraudēto cilvēktiesību aizstāvju aizsardzības mehānisma īstenošanu; aicina EĀDD turpināt uzlabot ES pamatnostādņu par cilvēktiesību aizstāvjiem īstenošanu, pilnībā izmantojot visus līdzekļus, kas ir tā rīcībā Sudānā; uzsver, ka ES delegācijām saskaņā ar Eiropas demokrātijas un cilvēktiesību instrumentu (EIDHR) savos vietējos aicinājumos iesniegt priekšlikumus par prioritāti jānosaka atbalsts visapdraudētākajiem cilvēktiesību aizstāvjiem, tādējādi nodrošinot efektīvu un mērķtiecīgu atbalstu;

9.  prasa EĀDD un ES delegācijai Sudānā ziņot Parlamentam par pasākumiem, kas īstenoti, lai cilvēktiesību aizstāvjiem nodrošinātu aizsardzību un atbalstu; prasa apvienot ES un dalībvalstu darbības apdraudēto cilvēktiesību aizstāvju atbalstam;

10.  atkārtoti norāda, ka ir obligāti jāpārskata un jāreformē svarīgi likumi, tostarp 2010. gada Nacionālās drošības likums un plašsaziņas līdzekļus un pilsonisko sabiedrību reglamentējošie likumi, lai panāktu to atbilstību starptautiskajiem standartiem, kuri atbalsta vārda, pulcēšanās un biedrošanās brīvības;

11.  atgādina Sudānai par tās saistībām kā ANO loceklei un mudina to ievērot ANO Drošības padomes rezolūciju Nr. 1593 (2005), kurā prasīts sadarboties ar Starptautisko Krimināltiesu (SKT); atkārtoti apstiprina savu prasību Sudānas prezidentam Omar al-Bashir ievērot starptautiskās tiesības atbilstoši Sudānas parakstītajām konvencijām un līgumiem un pauž atbalstu SKT, kas viņam izvirza apsūdzības par kara noziegumiem, noziegumiem pret cilvēci un genocīdu;

12.  mudina Sudānu nodrošināt cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu saskaņā ar Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju un ANO Deklarāciju par cilvēktiesību aizstāvjiem;

13.  piekrīt Salih Mahmoud Osman paustajām bažām par to, ka pašreizējā koncentrēšanās uz migrācijas jautājumiem var novērst ES uzmanību no cilvēktiesību jautājumiem;

14.  tādēļ aicina EĀDD atsākt izdot paziņojumus, reaģējot uz plašiem cilvēktiesību pārkāpumiem, kurus veic valsts pārstāvji un militāras grupas, kā arī paziņojumus par pilsoniskās sabiedrības darbības iespēju mazināšanos, lai parādītu, ka ES ir dziļi norūpējusies par cilvēktiesību stāvokli Sudānā;

15.  apņēmīgi prasa ES un tās dalībvalstīm nodrošināt, ka projektu kopīgā īstenošanā ar Sudānas iestādēm tiek ievērots kaitējuma nenodarīšanas princips, kas ļautu izslēgt no sadarbības tos dalībniekus, kuri ir atbildīgi par cilvēktiesību pārkāpumiem;

16.  aicina ES un tās dalībvalstis sniegt atbalstu Sudānā tiem, kuri patiesi vēlas pārmaiņas, un nodrošināt pilsoniskās sabiedrības organizācijām tehnisko atbalstu un spēju veidošanas programmas, lai uzlabotu viņu spējas aizstāvēt cilvēktiesības un tiesiskumu un dotu viņiem iespēju efektīvāk sekmēt cilvēktiesību uzlabošanos Sudānā;

17.  aicina ES un tās dalībvalstis uzturēt savu apņemšanos atbalstīt Āfrikas Savienības centienus nodrošināt Sudānai un tās iedzīvotājiem mieru; šajā sakarā pauž atbalstu tam, lai ANO un Āfrikas Savienības misijas Dārfūrā (UNAMID) mandāts tiktu pagarināts līdz 2018. gada jūnijam;

18.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Sudānas valdībai, Āfrikas Savienībai, ANO ģenerālsekretāram, ĀKK un ES Parlamentārās asamblejas līdzpriekšsēdētājiem un Panāfrikas parlamentam.

Eiropas Parlamenta 2018. gada 15. marta rezolūcija par nogalināšanu aiz līdzcietības Ugandā (2018/2632(RSP))

P8_TA(2018)0081 RC-B8-0165/2018

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā 1948. gada 10. decembra Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju, ko Uganda ir parakstījusi,

–  ņemot vērā ĀKK un ES Partnerattiecību nolīgumu (Kotonū nolīgums), it īpaši tā 8. panta 4. punktu par nediskriminēšanu,

–  ņemot vērā Ugandas Republikas konstitūciju,

–  ņemot vērā 1989. gada 20. novembrī pieņemto Starptautisko konvenciju par bērna tiesībām (CRC), it īpaši tās 2. un 6. pantu, kur skaidri noteikts nediskriminēšanas princips, tostarp attiecībā uz invaliditāti, un tiesības uz dzīvību,

–  ņemot vērā 2006. gadā pieņemto Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām (CRPD), it īpaši tās 32. pantu, kur noteikts, ka visām pusēm savos starptautiskās sadarbības centienos jāņem vērā invaliditāte un personas ar invaliditāti,

–  ņemot vērā jaunākās ANO Cilvēktiesību padomes 2014. gada 14. aprīļa un 2014. gada 14. jūlija rezolūcijas par personu ar invaliditāti tiesībām,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 19. pantu, Līguma par Eiropas Savienību 6. pantu un Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 14. pantu, kas aizliedz visu diskrimināciju, kā arī tās 21. un 26. pantu, kur noteiktas personu ar invaliditāti tiesības,

–  ņemot vērā 2011. gada 23. novembrī pieņemto ĀKK un ES Apvienotās parlamentārās asamblejas rezolūciju par personu ar invaliditāti integrāciju jaunattīstības valstīs,

–  ņemot vērā Pasaules ziņojumu par invaliditāti, ko 2011. gada jūnijā publicēja Pasaules Veselības organizācija (PVO) un Pasaules Banka,

–  ņemot vērā OHCHR 2016. gada 8. aprīļa ziņojumu “ Personu ar invaliditāti tiesību komiteja izskata Ugandas ziņojumu”,

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas (ANO ĢA) rezolūcijas Nr. 65/186 un Nr. 64/131 “Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšana personu ar invaliditāti labā līdz 2015. gadam un pēc tam”,

–  ņemot vērā ES Pamatnostādnes par invaliditāti un attīstību, kas paredzētas ES delegācijām un dienestiem,

–  ņemot vērā 2030. gada programmu un ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM), kas pieņemti 2015. gada 25. septembrī Ņujorkā,

–  ņemot vērā Ugandas 2016. gada 1. jūlija pārskata ziņojumu par 2030. gada programmas īstenošanu “Nodrošināt, ka neviens netiek atstāts novārtā”, kas tika prezentēts ANO Augsta līmeņa politiskajā forumā Ņujorkā,

–  ņemot vērā 2006. gada 19. janvāra rezolūciju par invaliditāti un attīstību(1),

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Ugandu,

–  ņemot vērā Reglamenta 135. panta 5. punktu un 123. panta 4. punktu,

A.  tā kā “nogalināšana aiz līdzcietības” ir Ugandā sastopama prakse: vecāki, kam ir bērni ar invaliditāti, viņus nogalina vai tīši ļauj viņiem nomirt badā vai liedzot medicīnisko palīdzību, uzskatīdami, ka viņiem ir labāk mirt, nevis ciest no sāpīgas un neārstējamas invaliditātes;

B.  tā kā Uganda nav vienīgā valsts, kur sastopama šī problēma; tā kā daudzas jaunattīstības valstis ir panākušas ievērojamu, kaut arī tikai daļēju progresu virzībā uz cilvēku ar invaliditāti iekļaušanu attīstības projektos;

C.  tā kā daži vecāki atzīstas, ka “nogalināšana aiz līdzcietības” ir vajadzīga, lai paglābtu bērnus no smagām ciešanām, kas gaida dzīvē; tā kā šī prakse ir tabu tēma, lai gan par to liecinājusi daļa māšu un izdzīvotāju;

D.  tā kā sociālā stigma Ugandā ir tik smaga, ka mātes un bērni tiek izraidīti no kopienas, kas viņiem piešķir zemu sociālo statusu un liedz pilnīgu līdzdalību sabiedrībā; tā kā spiediens mātēm liek pēc gadiem pūliņu un upurēšanās, ko prasa rūpēšanās par bērnu ar invaliditāti, nogalināt pašas savus bērnus;

E.  tā kā priekšstati par bērniem, kas piedzimst ar invaliditāti, pakļauj viņus lielākam vardarbības un nogalināšanas riskam nekā bērnus bez invaliditātes; tā kā negatīvas attieksmes, māņticības, atstāšanas novārtā, sociālo normu un prakšu dēļ bērni ar invaliditāti joprojām cieš no dažādu veidu vardarbības, diskriminācijas un marginalizācijas; tā kā visvairāk bērnus ar invaliditāti apdraud maldīgi priekšstati par viņu stāvokli, tostarp ticība, ka šāda bērna klātbūtnē gaidāms, ka arī citi bērni būs ar invaliditāti;

F.  tā kā klani un paplašinātās ģimenes izdara pārmērīgu spiedienu uz mātēm, mēģinot noskaidrot invaliditātes cēloņus un noveļot vainu uz māti; tā kā dažos gadījumos mātes ir izraidītas no vīra saimniecības, jo dzemdējušas bērnu ar invaliditāti;

G.  tā kā ārsti un medicīnas darbinieki nesaprot vai neizskaidro bērna trausluma dabu un cēloņus un tā kā veselības aprūpes sistēma nav pietiekami aprīkota, lai būtu iespējams diagnosticēt un ārstēt daudzas invaliditātes formas, kuras ir iespējams mazināt vai pat novērst; tā kā tas, ka bērniem ar invaliditāti tiek liegtas pamattiesības, piemēram, piekļuve veselības aprūpei, izglītībai, atbalstam un rehabilitācijai, smagi ierobežo viņu spējas pilnībā attīstīt savu potenciālu;

H.  tā kā Uganda ir viena no 162 CRPD līgumslēdzējām valstīm, tā kā 2008. gada 25. septembrī Uganda bez atrunām ratificēja šo konvenciju un tās fakultatīvo protokolu; tā kā Uganda ir uzņēmusies saistības personām ar invaliditāti nodrošināt tādas pašas tiesības kā pārējiem;

I.  tā kā 2016. gada aprīlī ANO Personu ar invaliditāti tiesību komiteja izskatīja Ugandas sniegumu CRPD īstenošanā un tika izstrādāti noslēguma secinājumi un ieteikumi, kuros “Komiteja ar bažām atzīmē, ka tiesību akti un politika nenodrošina tiesību aizsardzību bērniem ar invaliditāti. Tā ir nobažījusies arī par to, ka trūkst informācijas par nedzirdīgu un nedzirdīgu neredzīgo bērnu stāvokli un par pasākumiem, kuru mērķis ir nodrošināt viņu aizsardzību un iekļaušanu sabiedrībā”;

J.  tā kā Ugandas valdība ir pieņēmusi vairākus vispārīgus likumus un politikas instrumentus, kuros ir klauzulas par invaliditāti; tā kā šai valstij ir īpaši tiesību akti invaliditātes jomā; tā kā invaliditātes definīcija dažādos tiesību aktos var būt atšķirīga;

K.  tā kā divi no lielākajiem šķēršļiem, kas liedz cilvēkiem ar invaliditāti iekļauties Ugandas sabiedrībā, ir viņu neredzamība un negatīva attieksme pret viņiem; tā kā tas, ka ģimenē ir bērns ar invaliditāti, ir ģimenes un jo īpaši mātes sociālās atstumšanas iemesls, jo bērni ar invaliditāti tiek uzskatīti par ģimenes apkaunojumu un trūkumu;

L.  tā kā Ugandas lauku apvidos ir tikai dažas valsts atbalsta iestādes, kas palīdz vecākiem, kuriem ir bērni ar invaliditāti, un tā kā līdz ar to ģimenēm, it sevišķi vientuļajām mātēm, bieži vien ir grūti pienācīgi gādāt par savu bērnu ar invaliditāti;

M.  tā kā nav pieejamu oficiālu datu, jo nedz Ugandas policija, nedz tās tiesu sistēma neizmeklē šo parādību; tā kā datu trūkuma dēļ apkarot “nogalināšanu aiz līdzcietības” ir grūti;

N.  tā kā marginalizētu un neaizsargātu grupu tiesību garantēšanā izšķirīgi svarīgs ir pilsoniskās sabiedrības organizāciju un cilvēktiesību aizstāvju darbs; tā kā nevalstiskās organizācijas Ugandā saskaras ar dažādām grūtībām un šķēršļiem, kas apgrūtina pakalpojumu sniegšanu bērniem ar invaliditāti un viņu vecākiem; tā kā attīstības centienus un cilvēktiesību uzraugu darbu Ugandā apdraud daudzi maldi par bērniem ar invaliditāti;

O.  tā kā personu ar invaliditāti organizācijas pilda īpašu lomu, pārstāvēdamas personas ar invaliditāti un darīdamas zināmas viņu īpašās vajadzības politiķiem un plašākai sabiedrībai; tā kā trūkst informācijas, lai informētu sabiedrību par kultūras praksēm, kas stigmatizē personas ar invaliditāti, kavē viņu attīstību un liedz izmantot tādas pašas tiesības, kādas ir pārējiem sabiedrības locekļiem,

1.  asi nosoda to, ka nepamatoti un necilvēcīgi tiek nogalināti bērni un jaundzimušie ar invaliditāti; pauž dziļas bažas par bērnu ar invaliditāti “nogalināšanu aiz līdzcietības” Ugandā un citās skartajās valstīs; prasa izbeigt šādu vardarbību, cietsirdību un spīdzināšanu, kas vērsta pret bērniem;

2.  aicina iestādes Ugandā un pārējās valstīs, kur notiek bērnu nogalināšana “aiz līdzcietības” un rituāla nogalināšana, apņemties apkarot kaitīgo māņticību, kas liek vērsties pret bērniem;

3.  atgādina, ka valsts galvenais uzdevums ir aizsargāt iedzīvotājus, tostarp neaizsargātas grupas; atgādina Ugandas iestādēm par pienākumu ievērot valsts konstitūciju, it īpaši 21. un 32. pantu un 35. panta 1. punktu, kur noteikts, ka personām ar invaliditāti ir tiesības uz respektu un cilvēka cieņu un ka valstij un sabiedrībai jādara viss nepieciešamais, lai nodrošinātu, ka persona ar invaliditāti pilnībā īsteno savu garīgo un fizisko potenciālu;

4.  atgādina par Ugandas parlamenta īpašo pienākumu attiecībā pret personām ar invaliditāti, kas noteikts konstitūcijas 35. panta 2. punktā, kur paredzēts, ka Parlamentam jāpieņem likumi, kas sargā personas ar invaliditāti; aicina Ugandas valdību atbalstīt visus pasākumus, kas tiek veikti, lai uzlabotu personu ar invaliditāti pilsoniskās tiesības un cilvēktiesības;

5.  aicina atbalstīt personu ar invaliditāti ģimenes, lai tās savus bērnus varētu audzināt mājās; aicina Ugandas valdību visā valstī izstrādāt kvalitatīvus atbalsta pakalpojumus ģimenēm, kam ir bērni ar invaliditāti, tostarp gādāt pietiekamu finansiālo atbalstu un pabalstus ģimenēm, lai tās varētu labi rūpēties par bērniem ar invaliditāti;

6.  aicina iestādes nodrošināt sabiedrības izpratni un informētību par personu ar invaliditāti stāvokli un apmācības kursus, kas nodrošinātu atbalstu, informāciju un konsultācijas bērnu ar invaliditāti vecākiem un aprūpētājiem, lai tādējādi atvieglotu šo bērnu līdzdalību sabiedrībā;

7.  aicina Ugandas valdību nodrošināt, ka ārsti, kas nonāk tiešā kontaktā ar bērniem ar invaliditāti un viņu medicīniskajām problēmām, ir pietiekami izglītoti un sensibilizēti attiecībā uz šādu pacientu vajadzībām;

8.  atzinīgi vērtē to, ka 2007. gadā izveidots Iespēju vienlīdzības komisijas akts, kura mērķis ir sekmēt marginalizētu grupu, tostarp personu ar invaliditāti, iespēju vienlīdzību;

9.  atzinīgi vērtē Ugandas Cilvēktiesību komisijas (UHRC) izveidi saskaņā ar Ugandas Republikas 1995. gada konstitūciju; atgādina, ka tās uzdevums citu starpā ir izveidot un uzturēt sabiedrībā izpratni par to, ka konstitūcijas noteikumi ir Ugandas nācijas pamatlikums, un uzraudzīt, vai valdība ievēro starptautiskās cilvēktiesību saistības;

10.  aicina UHRC izstrādāt konkrētu valsts plānu, pēc kā vadīties uzraudzības darbā un ar ko sekmēt strukturētāku un institucionalizētu sadarbību ar valstī pastāvošajām personu ar invaliditāti organizācijām;

11.  mudina iestādes panākt, ka tiek reģistrēti visi jaundzimušie bērni, arī tie, kam ir invaliditāte;

12.  aicina Ugandas iestādes pastiprināt centienus Ugandā palielināt izpratni par bērnu ar invaliditāti tiesībām un cieņu; šajā sakarā uzsver izglītības būtisko lomu cīņā pret stigmatizāciju; īpaši uzsver izšķirīgi svarīgo darbu, ko veic personu ar invaliditāti organizācijas, palielinādamas izpratni par personu ar invaliditāti iekļaušanu un grūtībām, ar kurām tās saskaras;

13.  uzsver, ka medijiem būtu aktīvāk jāiesaistās stereotipu izskaušanā un iekļaušanas veicināšanā; aicina starptautiskos, valsts un vietējos lēmumu pieņēmējus nodrošināt un veicināt izpratnes veidošanu ar mediju, izglītības politikas un sabiedrisku kampaņu palīdzību;

14.  pauž dziļas bažas par to, ka notiek arvien vairāk fizisku uzbrukumu cilvēktiesību aizstāvjiem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, piemēram, Cilvēktiesību izpratnes un veicināšanas forumam; mudina Ugandas iestādes garantēt cilvēktiesību aizstāvju drošību, veikt kriminālvajāšanu par šiem uzbrukumiem un dot viņiem iespēju veikt savu darbu apstākļos, kas brīvi no draudiem un šķēršļiem;

15.  aicina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt Ugandas valdības, NVO un pilsoniskās sabiedrības centienus izstrādāt un īstenot politiku, kas vērsta uz personu ar invaliditāti vajadzībām un tiesībām un balstīta uz nediskriminēšanu un sociālo iekļaušanu, kā arī vienlīdzīgu piekļuvi veselības aprūpei un citiem sociālajiem pakalpojumiem;

16.  aicina veikt labas prakses apmaiņu starp jaunattīstības un attīstītajām valstīm; prasa, lai Komisija sadarbībā ar citiem starptautiskajiem līdzekļu devējiem izveido platformu, kur apmainīties ar labu iekļaušanas praksi attiecībā uz bērniem ar invaliditāti; aicina Komisiju pilnībā izpildīt saistības, ko uzliek CRPD 32. pants;

17.  aicina ES izmantot politiskā spiediena iespējas, ko paver attīstības palīdzības programmas, īpaši budžeta atbalsta programmas, lai uzlabotu cilvēktiesību aizsardzību un veicināšanu Ugandā; aicina Komisiju noskaidrot, vai ir iespējams sniegt labāku palīdzību, izmantojot finansējumu vai koordināciju ar vietējām iestādēm, lai uzlabotu medicīnisko atbalstu bērniem ar invaliditāti, tādējādi paplašinot neatliekami vajadzīgo atbalstu viņu ģimenēm;

18.  uzsver, ka iekļaušanas politika būtu jāveicina visos attiecīgajos ANO un starptautiskajos forumos, jo daudzās augsta līmeņa starptautiskās diskusijās invaliditātes aspekts pašlaik nav iekļauts un politikas programmā tam vajadzētu būt vienai no prioritātēm;

19.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Ugandas Republikas prezidentam, Ugandas parlamenta priekšsēdētājam, kā arī Āfrikas Savienībai un tās iestādēm.

(1) OV C 287 E, 24.11.2006., 336. lpp.

Eiropas Parlamenta 2018. gada 15. marta normatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam, ar kuru denonsē Partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Komoru Salu Savienību (14423/2017 – C8-0447/2017 – 2017/0241(NLE))

P8_TA(2018)0082 A8-0058/2018

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā projektu Padomes lēmumam (14423/2017),

–  ņemot vērā Partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Komoru Salu Savienību(1),

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 43. pantu un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunktu (C8-0447/2017),

–  ņemot vērā 2018. gada 15. marta nenormatīvo rezolūciju(2) par projektu lēmumam,

–  ņemot vērā Reglamenta 99. panta 1. un 4. punktu un 108. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas ieteikumu un Attīstības komitejas atzinumu (A8-0058/2018),

1.  sniedz piekrišanu nolīguma denonsēšanai;

2.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Komoru Salu Savienības valdībai un parlamentam.

(1) OV L 290, 20.10.2006., 7. lpp. (2) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0083.

Eiropas Parlamenta 2018. gada 15. marta nenormatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam, ar kuru denonsē Partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Komoru Salu Savienību (14423/2017 – C8-0447/2017 – 2017/0241(NLE) – 2017/2266(INI))

P8_TA(2018)0083 A8-0055/2018

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā projektu Padomes lēmumam (14423/2017),

–  ņemot vērā Partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Komoru Salu Savienību(1),

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 43. pantu un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunktu (C8-0447/2017),

–  ņemot vērā 2018. gada 15. marta normatīvo rezolūciju(2) par lēmuma priekšlikumu,

–  ņemot vērā Padomes 2008. gada 29. septembra Regulu (EK) Nr. 1005/2008, ar ko izveido Kopienas sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju, un ar ko groza Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1936/2001 un (EK) Nr. 601/2004, un ar ko atceļ Regulas (EK) Nr. 1093/94 un (EK) Nr. 1447/1999(3) (NNN zvejas regula), un jo īpaši tās 8. panta 8. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 99. panta 2. punktu,

–  ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas ziņojumu un Attīstības komitejas atzinumu (A8-0055/2018),

A.  tā kā partnerattiecību nolīgums zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Komoru Salu Savienību (turpmāk “Komoru Salas”) paredz, ka jebkura no pusēm nolīgumu var izbeigt nopietnu apstākļu dēļ, piemēram, ja netiek pildīta pušu apņemšanās apkarot nelegālu, nereģistrētu un neregulētu (NNN) zveju;

B.  tā kā nelegāla zveja būtiski apdraud pasaules jūras resursus, ņemot vērā to, ka tā noplicina zivju krājumus, iznīcina jūras dzīvotnes, rada netaisnīgu situāciju godprātīgiem zvejniekiem un iznīcina piekrastes kopienu iztikas līdzekļus, jo īpaši jaunattīstības valstīs;

C.  tā kā ES būtu jāveic visi iespējamie pasākumi, lai nodrošinātu, ka ar trešām valstīm noslēgtie ilgtspējīgas zivsaimniecības nolīgumi sniedz abpusējus ieguvumus ES un attiecīgajām trešām valstīm, arī to vietējiem iedzīvotājiem un zivsaimniecības nozarēm;

D.  tā kā protokola, ar kuru noslēdz partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Komoru Salu Savienību, vispārējais mērķis bija abu pušu interesēs veicināt ES un Komoru Salu sadarbību zivsaimniecības jomā, izveidojot partnerības satvaru, kurā īstenot ilgtspējīgu zivsaimniecības politiku, ilgtspējīgā veidā izmantojot zvejas resursus Komoru Salu ekskluzīvajā ekonomikas zonā, kā arī nodrošināt ES flotu interesēm atbilstošu pienācīgu daļu no pieejamā zvejas pārpalikuma;

E.  tā kā pirmais zivsaimniecības nolīgums starp EEK un Komoru Salām tika noslēgts 1988. gadā un tā kā EEK/ES dalībvalstu flotes kopš tā laika ir varējušas izmantot zvejas iespējas saskaņā ar virkni īstenošanas protokolu;

F.  tā kā saskaņā ar ANO Tirdzniecības un attīstības konferences (UNCTAD) ziņojumu “Fishery Exports and the Economic Development of Least Developed Countries” (Zvejniecības produktu eksports un vismazāk attīstīto valstu ekonomiskā attīstība) nozaru sadarbība nav attīstījusies un tai ir ļoti maza ietekme uz zvejas nozari, izkraušanas apstākļiem, uzraudzības un kontroles spēju, zinātnisko attīstību un zvejnieku un novērotāju tehnisko apmācību; tā kā cena, ko ES maksā Komoru Salām par zivju (tunzivs) tonnu, ir apmēram 15 % no aplēstās vairumtirdzniecības cenas par tonnu;

G.  tā kā Komoru Salām 2015. gada 1. oktobrī tika paziņots par iespējamību, ka tās tiks noteiktas par nesadarbīgu trešo valsti, jo pienācīgi nekontrolē kuģus, kas kuģo zem Komoru Salu karoga; tā kā šī valsts, ko ES 2017. gada maijā noteica par nesadarbīgu valsti un 2017. gada jūlijā iekļāva šādu valstu sarakstā, t. i., parādīja “sarkano kartīti”, joprojām nav veikusi korektīvos pasākumus, kas nepieciešami apzināto problēmu novēršanai un NNN zvejas apkarošanai;

H.  tā kā ar Komoru Salu noslēgtajam zivsaimniecības nolīgumam pievienotā iepriekšējā protokola termiņš beidzās 2016. gada 30. decembrī un netika atjaunots, jo Komoru Salas nebija nekādi apņēmušās apkarot NNN zveju; tā kā šajā protokolā bija paredzēts finanšu piešķīrums EUR 600 000 gadā, no kuriem EUR 300 000 bija atvēlēti Komoru Salu zivsaimniecības politikas atbalstam nolūkā veicināt zvejas resursu ilgtspēju un pareizu pārvaldību Komoru Salu ūdeņos;

I.  tā kā ES ir stingri apņēmusies apkarot nelegālu zveju un visus no tās izrietošos uzņēmējdarbības veidus un šī apņemšanās ir izklāstīta NNN zvejas regulā;

J.  tā kā ES un tās dalībvalstis īsteno sadarbību ar Komoru Salām vairākās nozarēs; tā kā ES lēmums denonsēt partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē var tikt atcelts (ja tiek veikti nepieciešamie korektīvie pasākumi) un tā kā šā nolīguma denonsēšana neizslēdz turpmākas sarunas par citu nolīgumu vai jebkāda cita veida partnerību zivsaimniecības nozarē;

K.  tā kā NNN zvejas apkarošana nav atkarīga tikai no nesadarbīgu trešo valstu noteikšanas, bet, gluži pretēji, prasa rast veidus, kā izlabot konstatētās situācijas; tā kā Komoru Salas, ja vien nesaņems ārēju palīdzību, nespēs uzlabot savu jūras pārvaldības politiku, jo īpaši attiecībā uz zvejas resursiem, tostarp attiecībā uz izkraušanas apstākļiem, uzraudzības un kontroles spēju, zinātnisko attīstību un zvejnieku un novērotāju tehnisko apmācību;

L.  tā kā Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam un ilgtspējīgas attīstības mērķos (IAM) pirmo reizi ir iekļauts ar jūru un jūras resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saistīts mērķis (14. mērķis),

1.  pauž nožēlu par to, ka Komoru Salas nav veikušas korektīvos pasākumus, kas vajadzīgi, lai atrisinātu apzinātās problēmas un apkarotu NNN zveju, neraugoties uz ES brīdinājumiem;

2.  atkārtoti uzsver efektīvas karoga valsts kontroles nozīmību, jo tās trūkums ir NNN zvejas pamatcēlonis; uzskata, ka Komoru Salām būtu jāpilda savas saistības saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem attiecībā uz to kuģu uzraudzību un kontroli, kuri kuģo zem tās karoga; ir cieši pārliecināts, ka šis uzraudzības trūkums un zvejas atļaušana ļauj šādiem kuģiem nesodīti iesaistīties NNN zvejā;

3.  uzskata, ka Komoru Salām būtu jāturpina sadarbība ar ES un jāizmanto šī iespēja īstenot pasākumus, kas vajadzīgi, lai uzlabotu to spēju novērst nelegālu zveju;

4.  pauž nožēlu par to, ka gandrīz 30 gados, kopš bijuši spēkā ES un Komoru Salu partnerattiecību nolīgumi zivsaimniecības nozarē — kuru viens elements ir vērsts uz sadarbību un atbalstu Komoru Salu zivsaimniecības nozares attīstībai —, nav bijis iespējams panākt konkrētākus rezultātus nozares izaugsmē, cita starpā tādās jomās kā kontroles un uzraudzības spēja, zinātniskā attīstība un zvejnieku un novērotāju tehniskā apmācība;

5.  uzskata, ka pieejamie attīstības sadarbības instrumenti, jo īpaši Eiropas Attīstības fonds (EAF), ir efektīvāk jāsaskaņo ar vispārējo atbalstu spēju veidošanai zivsaimniecības nozarē;

6.  atgādina, ka Komoru Salām saskaņā ar zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu, kas parakstīts ar ES, un citiem starptautiskiem instrumentiem, kā arī Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam sekmīgas īstenošanas un IAM sasniegšanas satvarā ir pienākums ievērot labas zivsaimniecības pārvaldības un atbildīgas zvejas principus, saglabāt zivju krājumus un aizsargāt jūras ekosistēmu savā ekskluzīvajā ekonomikas zonā;

7.  uzsver, ka NNN zveja ir jāapkaro pasaules mērogā un ir jārada valstīm paredzēti stimuli, lai tās nopietni uztvertu savus pienākumus un īstenotu nepieciešamās reformas savās zivsaimniecības nozarēs;

8.  uzsver, ka NNN zvejas apkarošana nedrīkst būt pilnībā atkarīga no nesadarbīgu trešo valstu noteikšanas un, lai patiesi apkarotu visus nelegālās zvejas veidus, ir jāatrod iespējas palīdzēt valstīm, jo īpaši mazo salu jaunattīstības valstīm, pie kurām pieder arī Komoru Salas, lai tās varētu mainīt savu jūras pārvaldības politiku;

9.  ir vienisprātis ar Komisiju un Padomi par to, ka ir jāpiemēro NNN regulas 38. panta 8. punktā minētie pasākumi, lai denonsētu ar Komoru Salām parakstītu spēkā esošu zivsaimniecības nolīgumu, kurā noteikts, ka nolīgumu var izbeigt, ja valsts nepilda savas saistības attiecībā uz NNN zvejas apkarošanu;

10.  norāda uz citām NNN zvejas regulas 38. panta 8. punktā minētajām sekām, cita starpā uz aizliegumu noslēgt fraktēšanas, karoga mainīšanas un slepenus nolīgumus;

11.  tomēr uzsver, ka šāda denonsēšana nedrīkst nozīmēt beigas ES un Komoru Salu sadarbībai zivsaimniecības nozarē; mudina Komisiju censties nodrošināt, ka šīs attiecības var pēc iespējas drīz atjaunot, vadoties pēc principa, ka zvejas kopienas un mazapjoma nerūpnieciskā zveja būtu jāuzskata par pamatu valsts attīstībai un ka šajā nolūkā būtu jāveicina investīcijas un tehniskā palīdzība šādās jomās:

12.  prasa iekļaut klauzulu, kas paredzētu, ka, Komoru Salām novēršot nepilnības, procedūra tiktu apturēta un sarkanā kartīte — atsaukta, tādējādi ļaujot ES flotei atgriezties;

13.  aicina Komisiju veikt piemērotus pasākumus, lai panāktu normālas situācijas atjaunošanu, uzlabojot NNN zvejas apkarošanas pasākumu efektivitāti un ļaujot ES flotei atgriezties zvejas apgabalā pēc tam, kad ir panākta vienošanās par jauna protokola noteikumiem;

14.  aicina Komisiju un Padomi saskaņā ar to kompetenci pilnībā un nekavējoties informēt Parlamentu par šā procesa norisēm;

15.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Komoru Salu Savienības valdībai un parlamentam.

(1) OV L 290, 20.10.2006., 7. lpp. (2) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0082. (3) OV L 286, 29.10.2008., 1. lpp.

Eiropas Parlamenta 2018. gada 15. marta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par kopēju sistēmu labāku pakalpojumu sniegšanai attiecībā uz prasmēm un kvalifikācijām (Europass) un ar ko atceļ Lēmumu 2241/2004/EK (COM(2016)0625 – C8-0404/2016 – 2016/0304(COD))

P8_TA(2018)0084 A8-0244/2017

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2016)0625),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 165. un 166. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0404/2016),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2017. gada 15. februāra atzinumu(1),

–  pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

–  ņemot vērā provizorisko vienošanos, kuru atbildīgās komitejas apstiprinājusi saskaņā ar Reglamenta 69.f panta 4. punktu, un Padomes pārstāvja 2017. gada 20. decembra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Eiropas Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas un Kultūras un izglītības komitejas kopīgās apspriedes saskaņā ar Reglamenta 55. pantu,

–  ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas un Kultūras un izglītības komitejas ziņojumu (A8-0244/2017),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā šo priekšlikumu aizstāj ar citu tekstu, būtiski groza vai ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2018. gada 15. martā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu (ES) 2018/... par kopēju sistēmu labāku pakalpojumu sniegšanai attiecībā uz prasmēm un kvalifikācijām (Europass) un ar ko atceļ Lēmumu 2241/2004/EK

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Lēmumam (ES) 2018/646.)

(1) OV C 173, 31.5.2017., 45. lpp.

Eiropas Parlamenta 2018. gada 15. marta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 1295/2013, ar ko izveido programmu "Radošā Eiropa" (2014.–2020. gads) (COM(2017)0385 – C8-0236/2017 – 2017/0163(COD))

P8_TA(2018)0085 A8-0369/2017

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2017)0385),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 167. panta 5. punkta pirmo ievilkumu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0236/2017),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2017. gada 18. oktobra atzinumu(1),

–  pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

–  ņemot vērā provizorisko vienošanos, kuru atbildīgā komiteja apstiprinājusi saskaņā ar Reglamenta 69.f panta 4. punktu, un Padomes pārstāvja 2018. gada 31. janvāra vēstulē pausto apņemšanos apstiprināt Eiropas Parlamenta nostāju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 59. pantu,

–  ņemot vērā Kultūras un izglītības komitejas ziņojumu (A8-0369/2017),

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2018. gada 15. martā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/..., ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 1295/2013, ar ko izveido programmu “Radošā Eiropa” (2014.–2020. gads)

(Tā kā starp Parlamentu un Padomi tika panākta vienošanās, Parlamenta nostāja atbilst galīgajam tiesību aktam Regulai (ES) 2018/596.)

(1) Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.

Eiropas Parlamenta 2018. gada 15. marta pieņemtie grozījumi priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko attiecībā uz Eiropas Zāļu aģentūras atrašanās vietu groza Regulu (EK) Nr. 726/2004 (COM(2017)0735 – C8-0421/2017 – 2017/0328(COD))(1)

P8_TA(2018)0086 A8-0063/2018

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Komisijas ierosinātis teksts   Grozījums Grozījums Nr. 1 Regulas priekšlikums 2. apsvērums (2)  Ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 50. panta 3. punktu, Eiropas Zāļu aģentūrai būtu jāpārceļas uz jauno atrašanās vietu no dienas, kurā Apvienotajai Karalistei Līgumi vairs nav saistoši, vai no 2019. gada 30. marta atkarībā no tā, kurš no šiem datumiem ir agrāks. (2)  Ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 50. panta 3. punktu, Eiropas Zāļu aģentūrai (turpmāk “Aģentūra”) būtu jāpārceļas uz jauno atrašanās vietu no 2019. gada 30. marta. Grozījums Nr. 2 Regulas priekšlikums 3. apsvērums (3)  Lai nodrošinātu Eiropas Zāļu aģentūras pienācīgu darbību tās jaunajā atrašanās vietā, pirms Eiropas Zāļu aģentūras ievākšanās jaunajā atrašanās vietā būtu jānoslēdz mītnes nolīgums. (3)  Lai nodrošinātu Eiropas Zāļu aģentūras pienācīgu darbību tās jaunajā atrašanās vietā, pēc iespējas drīz būtu jānoslēdz mītnes nolīgums. Mītnes nolīgumā būtu jāietver noteikumi un nosacījumi, kas ir vispiemērotākie Eiropas Zāļu aģentūras un tās darbinieku sekmīgai pārvietošanai uz Amsterdamu. Grozījums Nr. 3 Regulas priekšlikums 3.a apsvērums (jauns) (3a)  Lai pilnībā nodrošinātu Aģentūras darbības nepārtrauktību, Aģentūras pagaidu pārvietošana uz Amsterdamu būtu jāsāk 2019. gada 1. janvārī un pārvietošana uz pastāvīgo mītnes vietu būtu jāpabeidz līdz 2019. gada 15. novembrim. Grozījums Nr. 4 Regulas priekšlikums 3.b apsvērums (jauns) (3b)  Atzinīgi būtu jāvērtē tas, ka Aģentūras jaunajai atrašanās vietai priekšroku dod arī tās tagadējie darbinieki un ka Nīderlandes iestādes cenšas, lai atrašanās vietas divkāršā maiņa neapgrūtinātu Aģentūras darbības efektivitāti un turpināmību, kā arī nepārtrauktu tās darbu. Tomēr Aģentūras atrašanās vietas divkāršā maiņa, to pārvietojot uz Amsterdamu, nozīmē, ka laikā, kamēr Aģentūra atrodas pagaidu vietā, tai uz laiku būs jāatstāj novārtā savas prioritātes, tādas kā darbs ar pediatrijā lietojamām zālēm un sabiedrības veselības jautājumiem, tostarp darbs ar rezistenci pret antimikrobiāliem līdzekļiem un gripas pandēmiju. Aizkavēšanās, par ko Nīderlandes valdība jau ir paziņojusi un kas ir attālinājusi pastāvīgās mītnes ēkas nodošanu, kuras būvniecība vēl nav sākusies, vieš bažas par iespējamiem turpmākiem aizkavējumiem. Pārvietošanai uz pagaidu ēku nevajadzētu pārsniegt 10,5 mēnešus, lai nodrošinātu, ka Aģentūra no 2019. gada 16. novembra pilnībā spēj atsākt darbu un vairs netiek zaudētas speciālās zināšanas. Grozījums Nr. 5 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. punkts – ievaddaļa Regulā (EK) Nr. 726/2004 iekļauj šādu 71.a pantu: Regulā (EK) Nr. 726/2004 iekļauj šādu 71.a un 71.b pantu: Grozījums Nr. 6 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. punkts Regula (EK) Nr. 726/2004 71.a pants 71.a pants 71.a pants Aģentūra atrodas Amsterdamā, Nīderlandē. Aģentūra atrodas Amsterdamā, Nīderlandē. Komisija un Nīderlandes kompetentās iestādes veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka Aģentūra ne vēlāk kā 2019. gada 1. janvārī var pārcelties uz tās pagaidu atrašanās vietu un ka uz pastāvīgo atrašanās vietu tā var pārcelties ne vēlāk kā 2019. gada 16. novembrī. Trīs mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā un pēc tam reizi trijos mēnešos līdz brīdim, kad Aģentūra ir pārcēlusies uz pastāvīgo mītnes vietu, Komisija un Nīderlandes kompetentās iestādes iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei rakstisku ziņojumu par pagaidu telpu pielāgošanas un pastāvīgās ēkas būvniecības gaitu. Grozījums Nr. 7 Regulas priekšlikums 1. pants – 1. punkts Regula (EK) Nr. 726/2004 71.b pants (jauns) 71.b pants Mītnes nolīgumu, ar ko Aģentūra ir tiesīga sākt pienākumu izpildi Eiropas Parlamenta un Padomes apstiprinātajās telpās, noslēdz trīs mēnešu laikā, sākot no ... [šīs regulas spēkā stāšanās diena]. Grozījums Nr. 8 Regulas priekšlikums 2. pants – 2. punkts Šo regulu piemēro no dienas, kurā Apvienotajai Karalistei Līgumi vairs nav saistoši, vai no 2019. gada 30. marta atkarībā no tā, kurš no šiem datumiem ir agrāks. Šo regulu piemēro no 2019. gada 30. marta. Grozījums Nr. 15 Regulas priekšlikums Paziņojums (jauns) “PAPILDINĀJUMS REGULAI 2018/... EIROPAS PARLAMENTA PAZIŅOJUMS Eiropas Parlaments pauž nožēlu, ka netika pilnībā ņemta vērā Parlamenta kā līdztiesīga likumdevēja loma, jo Parlamentu neiesaistīja Eiropas Zāļu aģentūras jaunās atrašanās vietas izraudzīšanās procedūrā. Eiropas Parlaments vēlas atgādināt par savām prerogatīvām, kas tam ir kā līdztiesīgam likumdevējam, un prasa saistībā ar struktūru un aģentūru atrašanās vietu pilnībā ievērot parasto likumdošanas procedūru. Kā vienīgā tieši ievēlētā Savienības institūcija un Savienības pilsoņu pārstāvis Parlaments ir pirmais demokrātijas principa ievērošanas garants Savienībā. Eiropas Parlaments nosoda jaunās atrašanās vietas izraudzīšanai piemēroto procedūru, kurā Parlamentam de facto liedza īstenot savas prerogatīvas, jo Parlaments netika efektīvi iesaistīts šajā procesā, taču tagad no Parlamenta sagaida, ka tas vienkārši apstiprinās jauno izraudzīto atrašanās vietu saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru. Eiropas Parlaments atgādina, ka Eiropas Parlamenta, Eiropas Savienības Padomes un Eiropas Komisijas 2012. gadā parakstītajam Kopīgajam paziņojumam par decentralizētajām aģentūrām pievienotā Vienotā pieeja juridiski nav saistoša, kā tas paziņojumā arī norādīts, un ka to pieņēma, neskarot iestāžu likumdošanas pilnvaras. Tāpēc Eiropas Parlaments prasa, lai aģentūru jauno atrašanās vietu izraudzīšanās procedūra tiktu pārskatīta un lai šādā veidā to vairs nekad nepiemērotu. Visbeidzot, Eiropas Parlaments vēlas arī atgādināt, ka 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu1 trīs iestādes apņēmās īstenot pilnīgu un pārredzamu sadarbību, vienlaikus ievērojot abu likumdevēju līdztiesību, kā nostiprināts Līgumos. __________________ 1 OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.”

(1) Jautājums tika nodots atpakaļ atbildīgajai komitejai starpiestāžu sarunām saskaņā ar 59. panta 4. punkta ceturto daļu (A8-0063/2018).

Eiropas Parlamenta 2018. gada 15. marta normatīvā rezolūcija par projektu Padomes direktīvai par kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi (KKUINB) (COM(2016)0683 – C8-0471/2016 – 2016/0336(CNS))

P8_TA(2018)0087 A8-0051/2018

(Īpašā likumdošanas procedūra — apspriešanās)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2016)0683),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 115. pantu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C8-0471/2016),

–  ņemot vērā pamatotos atzinumus, kurus saskaņā ar Protokolu Nr. 2 par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu iesnieguši Dānijas parlaments, Dáil Éireann (Īrijas parlamenta Pārstāvju palāta), Seanad Éireann (Īrijas parlamenta Senāts), Luksemburgas Deputātu palāta, Maltas parlaments, Nīderlandes Senāts, Nīderlandes parlamenta Otrā palāta un Zviedrijas parlaments un kuros norādīts, ka leģislatīvā akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,

–  ņemot vērā Reglamenta 78.c pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu un Juridiskās komitejas atzinumu (A8-0051/2018),

1.  apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.  aicina Komisiju attiecīgi grozīt savu priekšlikumu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 293. panta 2. punktu;

3.  aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi izmaiņas Parlamenta apstiprinātajā tekstā;

4.  prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;

5.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Komisijas ierosinātais teksts   Grozījums Grozījums Nr. 1 Direktīvas priekšlikums 1. apsvērums 1)  Uzņēmumi, kas vēlas veikt pārrobežu darījumdarbību Savienībā, saskaras ar nopietniem šķēršļiem un tirgus izkropļojumiem, ko rada 28 atšķirīgu uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmu pastāvēšana un mijiedarbība. Turklāt nodokļu plānošanas struktūras laika gaitā ir kļuvušas arvien sarežģītākas, jo tās izveido vairākās jurisdikcijās, un tās efektīvi izmanto nodokļu sistēmas specifiskās detaļas vai neatbilstības starp divām vai vairākām nodokļu sistēmām, lai mazinātu uzņēmumu nodokļu saistības. Lai gan šīs situācijas parāda trūkumus, kuri ir pilnīgi atšķirīgi pēc būtības, abi trūkumu veidi rada šķēršļus, kas kavē pareizu iekšējā tirgus darbību. Tāpēc, lai novērstu šīs problēmas, rīcība būtu jāvērš uz abiem tirgus nepilnību veidiem. 1)  Uzņēmumi, kas vēlas veikt pārrobežu darījumdarbību Savienībā, saskaras ar nopietniem šķēršļiem un tirgus izkropļojumiem, ko rada 28 atšķirīgu uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmu pastāvēšana un mijiedarbība. Globalizācijas un digitalizācijas laikmetā kļūst arvien grūtāk izsekot jo īpaši finanšu un intelektuālā kapitāla aplikšanai ar nodokli ienākumu gūšanas vietā un kļūst arvien vieglāk ar to manipulēt. Turklāt nodokļu plānošanas struktūras laika gaitā ir kļuvušas arvien sarežģītākas, jo tās izveido vairākās jurisdikcijās, un tās efektīvi izmanto nodokļu sistēmas specifiskās detaļas vai neatbilstības starp divām vai vairākām nodokļu sistēmām, lai mazinātu uzņēmumu nodokļu saistības. Daudzu ekonomikas nozaru vispārēja digitalizācija apvienojumā ar digitālās ekonomikas straujo attīstību rada šaubas par tradicionālajām rūpniecības nozarēm izstrādāto Savienības uzņēmumu ienākuma nodokļa modeļu piemērotību, tostarp attiecībā uz apmēru, kādā izvērtēšanas un aprēķināšanas kritērijus varētu izstrādāt no jauna, lai atspoguļotu 21. gadsimta komercdarbības. Lai gan šīs situācijas parāda trūkumus, kuri ir pilnīgi atšķirīgi pēc būtības, visi trūkumu veidi rada šķēršļus, kas kavē pareizu iekšējā tirgus darbību un pieļauj kropļojumus starp lieliem uzņēmumiem un mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Jaunam uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzes standartam Savienībā būtu jārisina šie tirgus nepilnību veidi, vienlaikus ņemot vērā mērķus nodrošināt ilgtermiņa juridisko skaidrību un noteiktību un nodokļu neitralitātes principu. Lielāka konverģence starp valstu nodokļu sistēmām ievērojami samazinās izmaksas un administratīvo slogu uzņēmumiem, kas Savienības teritorijā darbojas pārrobežu līmenī. Kaut arī nodokļu politika ir dalībvalstu kompetencē, Līguma par Eiropas Savienības darbību 115. pantā ir skaidri noteikts, ka Padomei saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru un pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu un Ekonomikas un sociālo lietu komiteju būtu jāpieņem direktīvas, lai tuvinātu šādus dalībvalstu tiesību aktus, normatīvos vai administratīvos aktus nodokļu jomā, jo tie tieši iespaido iekšējā tirgus izveidi vai darbību. Grozījums Nr. 2 Direktīvas priekšlikums 2. apsvērums 2)  Lai veicinātu pareizu iekšējā tirgus darbību, uzņēmumu nodokļu vidi Eiropas Savienībā būtu jāveido saskaņā ar principu, kas paredz, ka uzņēmumi taisnīgi maksā savu daļu no nodokļa jurisdikcijā(-s), kurā(-s) tie gūst peļņu. Tādēļ ir jāparedz mehānismi, kas attur uzņēmumus izmantot priekšrocības, ko sniedz neatbilstības starp valstu nodokļu sistēmām, lai samazinātu savas nodokļu saistības. Vienlīdz svarīgi ir arī sekmēt izaugsmi un ekonomisko attīstību iekšējā tirgū, veicinot pārrobežu tirdzniecību un korporatīvos ieguldījumus. Šajā nolūkā Savienībā ir jānovērš dubultas nodokļu uzlikšanas un dubultas nodokļu neuzlikšanas risks, likvidējot valstu uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmu mijiedarbībā radušās atšķirības. Tajā pašā laikā uzņēmumiem, lai tie varētu attīstīt savu komercdarbību un paplašinātu to ārpus Savienības robežām, ir nepieciešams vienkārši un praktiski pielietojams nodoklis un tiesiskais regulējums. Šajā kontekstā būtu jārisina arī citi diskriminācijas gadījumi. 2)  Lai veicinātu pareizu iekšējā tirgus darbību, uzņēmumu nodokļu vidi Eiropas Savienībā būtu jāveido saskaņā ar principu, kas paredz, ka uzņēmumi taisnīgi maksā savu daļu no nodokļa jurisdikcijā(-s), kurā(-s) tie gūst peļņu un kur uzņēmumiem ir pastāvīgā pārstāvniecība. Ņemot vērā digitālās izmaiņas saimnieciskās darbības vidē, ir nepieciešams nodrošināt, ka uzņēmumiem, kuri dalībvalstī rada ienākumus, neizveidojot tajā fizisku pastāvīgu pārstāvniecību, bet kuriem tajā ir digitāla pastāvīga pārstāvniecība, tiek piemērots tāds pats režīms kā uzņēmumiem, kuriem attiecīgajā dalībvalstī ir fiziska pastāvīgā pārstāvniecība. Tādēļ ir jāparedz mehānismi, kas attur uzņēmumus izmantot priekšrocības, ko sniedz neatbilstības starp valstu nodokļu sistēmām, lai samazinātu savas nodokļu saistības. Vienlīdz svarīgi ir arī sekmēt izaugsmi un ekonomisko attīstību iekšējā tirgū, veicinot pārrobežu tirdzniecību un korporatīvos ieguldījumus. Šajā nolūkā Savienībā ir jānovērš dubultas nodokļu uzlikšanas un dubultas nodokļu neuzlikšanas risks, likvidējot valstu uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmu mijiedarbībā radušās atšķirības. Tajā pašā laikā uzņēmumiem, lai tie varētu attīstīt savu komercdarbību un paplašinātu to ārpus Savienības robežām, ir nepieciešams vienkārši un praktiski pielietojams nodoklis un tiesiskais regulējums. Šajā kontekstā būtu jārisina arī citi diskriminācijas gadījumi. Konsolidācija ir KKUINB sistēmas būtisks elements, jo galvenos nodokļu šķēršļus, ar ko saskaras vienas grupas uzņēmumi, kuri Savienībā darbojas pārrobežu līmenī, var novērst tikai šādā veidā. Konsolidācija likvidē iekšējo cenu noteikšanas formalitātes un nodokļu dubultu uzlikšanu grupas iekšienē. Grozījums Nr. 3 Direktīvas priekšlikums 3. apsvērums 3)  Kā norādīts 2011. gada 16. marta priekšlikumā Padomes direktīvai par kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi (KKUINB)7, uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēma, kura uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas vajadzībām apskata Savienību kā vienotu tirgu, atvieglotu pārrobežu darbību uzņēmumiem, kuri ir Savienības rezidenti, un veicinātu mērķi padarīt Savienību par konkurētspējīgāku vietu starptautiskajiem ieguldījumiem. 2011. gada priekšlikums par KKUINB ir vērsts uz mērķi veicināt Savienībā esošo uzņēmumu pārrobežu komercdarbības paplašināšanos. Papildus šim mērķim būtu jāņem vērā, ka KKUINB var būt ļoti efektīva iekšējā tirgus darbības uzlabošanai, apkarojot nodokļu apiešanas shēmas. Ņemot vērā iepriekš minēto, KKUINB iniciatīva būtu jāiesniedz no jauna, lai vienādā līmenī varētu risināt jautājumus attiecībā uz darījumdarbības veicināšanas aspektu un iniciatīvas funkciju cīņā pret nodokļu apiešanu. Šāda pieeja vislabāk kalpotu mērķim izskaust iekšējā tirgus darbības traucējumus. 3)  Kā norādīts 2011. gada 16. marta priekšlikumā Padomes direktīvai par kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi (KKUINB)7, uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēma, kura uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas vajadzībām apskata Savienību kā vienotu tirgu, atvieglotu pārrobežu darbību uzņēmumiem, kuri ir Savienības rezidenti, un veicinātu mērķi padarīt Savienību par konkurētspējīgāku vietu starptautiskajiem ieguldījumiem, jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. 2011. gada priekšlikums par KKUINB ir vērsts uz mērķi veicināt Savienībā esošo uzņēmumu pārrobežu komercdarbības paplašināšanos. Papildus šim mērķim būtu jāņem vērā, ka KKUINB var būt ļoti efektīva iekšējā tirgus darbības uzlabošanai, apkarojot nodokļu apiešanas shēmas. Ņemot vērā iepriekš minēto, KKUINB iniciatīva būtu jāiesniedz no jauna, lai vienādā līmenī varētu risināt jautājumus attiecībā uz darījumdarbības veicināšanas aspektu un iniciatīvas funkciju cīņā pret nodokļu apiešanu. Pēc ieviešanas visās dalībvalstīs KKUINB nodrošinātu, ka nodokļi tiek maksāti tur, kur tiek radīta peļņa un uzņēmumiem ir pastāvīgā pārstāvniecība. Šāda pieeja vislabāk kalpotu mērķim izskaust iekšējā tirgus darbības traucējumus. Iekšējā tirgus darbības uzlabošana ir svarīgs izaugsmi un darbvietu radīšanu veicinošs faktors. KKUINB ieviešanai vajadzētu uzlabot izaugsmi un radīt vairāk darbvietu visā Savienībā, samazinot starp uzņēmumiem nelabvēlīgu konkurenci nodokļu jomā. __________________ __________________ 7 Priekšlikums Padomes direktīvai par kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi , COM(2011)0121 final/2, 3.10.2011. 7 Priekšlikums Padomes direktīvai par kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi , COM(2011)0121 final/2, 3.10. 2011. Grozījums Nr. 4 Direktīvas priekšlikums 4. apsvērums 4)  Ņemot vērā nepieciešamību ātri rīkoties, lai nodrošinātu pareizu iekšējā tirgus darbību, padarot to, no vienas puses, tirdzniecībai un ieguldījumiem labvēlīgāku un, no otras puses, noturīgāku pret nodokļu apiešanas shēmām, vērienīgo KKUINB iniciatīvu ir nepieciešams sadalīt divos atsevišķos priekšlikumos. Pirmajā posmā būtu jāvienojas par noteikumiem par kopēju uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi (KUINB), un pēc tam otrajā posmā būtu jārisina jautājums par konsolidāciju. 4)  Ņemot vērā nepieciešamību ātri rīkoties, lai nodrošinātu pareizu iekšējā tirgus darbību, padarot to, no vienas puses, tirdzniecībai un ieguldījumiem labvēlīgāku un, no otras puses, noturīgāku pret nodokļu apiešanas shēmām, ir ļoti svarīgi nodrošināt direktīvas par kopējo uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi un direktīvas par kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi vienlaicīgu stāšanos spēkā. Tā kā šāda režīma maiņa ir būtiska virzība uz iekšējā tirgus izveides pabeigšanu, tai ir nepieciešama elastība, lai to varētu pienācīgi izpildīt jau no paša sākuma. Tādēļ — tā kā iekšējais tirgus aptver visas dalībvalstis, — KKUINB būtu jāievieš visās dalībvalstīs. Ja Padome vienprātīgi nepieņems lēmumu par priekšlikumu izveidot KKUINB, Komisijai vajadzētu izstrādāt jaunu priekšlikumu, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 116. pantu, atbilstoši kuram Eiropas Parlaments un Padome rīkojas saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, lai pieņemtu nepieciešamos tiesību aktus. Kā galējais līdzeklis dalībvalstīm saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību būtu jāierosina ciešāka sadarbība, kurai vajadzētu būt vienmēr atvērtai jebkurai dalībvalstij. Tomēr nākas paust nožēlu, ka par katru dalībvalsti atsevišķi nav veikts sīki izstrādāts ietekmes novērtējums nedz attiecībā uz KUINB, nedz KKUINB priekšlikumu par to ietekmi uz dalībvalstu ieņēmumiem no uzņēmumu ienākuma nodokļa. Grozījums Nr. 5 Direktīvas priekšlikums 5. apsvērums 5)  Pārrobežu kontekstā mēdz parādīties vairākas agresīvas nodokļu plānošanas struktūras, kas nozīmē, ka iesaistītajām uzņēmumu grupām ir minimāli resursi. Pamatojoties uz šo, KKUINB noteikumi proporcionalitātes labad būtu obligāti jāpiemēro tikai tām uzņēmumu grupām, kas ir būtiskas pēc sava lieluma. Šajā nolūkā būtu jānosaka ar lielumu saistītais slieksnis, pamatojoties uz grupas, kura iesniedz konsolidētos finanšu pārskatus, kopējo konsolidēto ieņēmumu. Turklāt, lai labāk sasniegtu mērķi veicināt tirdzniecību un ieguldījumus iekšējā tirgū, grupām, kas neatbilst noteiktajam lieluma slieksnim, būtu jābūt iespējai izvēlēties KKUINB noteikumu piemērošanu. 5)  Pārrobežu kontekstā mēdz parādīties vairākas agresīvas nodokļu plānošanas struktūras, kas nozīmē, ka iesaistītajām uzņēmumu grupām ir minimāli resursi. Pamatojoties uz šo, noteikumi par kopējo bāzi proporcionalitātes apsvērumu dēļ sākotnēji būtu obligāti jāpiemēro tikai tiem uzņēmumiem, kas ir lielas grupas sastāvā. Šajā nolūkā būtu jānosaka ar lielumu saistītais slieksnis EUR 750 miljonu apmērā, pamatojoties uz grupas, kura iesniedz konsolidētos finanšu pārskatus, kopējo konsolidēto ieņēmumu. Tā kā šī direktīva nosaka jaunu standartu attiecībā uz uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi visiem uzņēmumiem, kas atrodas Savienībā, slieksnis būtu jāsamazina līdz nullei laikposmā, kas nepārsniedz septiņus gadus. Turklāt, lai labāk sasniegtu mērķi veicināt tirdzniecību un ieguldījumus iekšējā tirgū, uzņēmumiem, kas neatbilst noteiktajiem kritērijiem, vajadzētu būt iespējai pirmajā posmā izvēlēties piemērot noteikumus par kopējo uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi. Grozījums Nr. 6 Direktīvas priekšlikums 5.a apsvērums (jauns) 5a)  Pastāvot vienlīdzīgiem visiem apstākļiem, pāreja uz kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi dalībvalstīm var radīt nodokļu ieņēmumu zaudējumus vai ieguvumus. Lai kompensētu zaudējumus, tiek izveidots pagaidu kompensēšanas mehānisms, ko finansē ar fiskālo pārpalikumu dalībvalstīs, kuras iegūst nodokļu ieņēmumus, balstoties uz jauno režīmu. Kompensācija katru gadu būtu jākoriģē, lai ņemtu vērā valstu vai reģionu lēmumus, kas pieņemti pirms šīs direktīvas stāšanās spēkā. Būtu jānosaka prasība Komisijai ierosināt pēc septiņu gadu perioda beigām atcelt vai mainīt šo kompensēšanas sistēmu, kā arī noteikt kompensācijas maksimālo apmēru. Grozījums Nr. 7 Direktīvas priekšlikums 5.b apsvērums (jauns) 5b)  Lai novērstu pašreizējo nodokļu sloga noteikšanu starp mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) un starptautiskajiem uzņēmumiem, kā norādīts Eiropas Parlamenta 2015. gada 25. novembra rezolūcijā par nodokļu nolēmumiem un citiem rakstura vai ietekmes ziņā līdzīgiem pasākumiem, kopējās uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzes izveidošanas mērķis ir nenostādīt MVU nelabvēlīgākā stāvoklī un tādējādi radīt tiem vienlīdzīgus konkurences apstākļus. Galvenā nodokļu iestāde var nodrošināt MVU nepieciešamos instrumentus, lai palīdzētu tiem izpildīt administratīvās un organizatoriskās prasības, ko paredz brīvprātīga to dalība KKUINB. Grozījums Nr. 8 Direktīvas priekšlikums 6. apsvērums 6)  Atbilstība konsolidācijai (dalībai grupā) būtu jānosaka saskaņā ar divdaļīgu testu, kura pamatā ir: i) kontrole (vairāk nekā 50 procenti no balsstiesībām) un ii) īpašumtiesības (vairāk nekā 75 procenti no pašu kapitāla) vai tiesības uz peļņu (vairāk nekā 75 procenti no tiesībām, kas ļauj saņemt peļņu). Šāds tests nodrošinātu augsta līmeņa ekonomisko integrāciju grupas dalībnieku starpā. Lai nodrošinātu sistēmas integritāti, taksācijas gada laikā būtu jāsasniedz divi sliekšņi – attiecībā uz kontroli un attiecībā iz īpašumtiesībām vai tiesībām uz peļņu, pretējā gadījumā tos nesasniegušam uzņēmumam būtu nekavējoties jāizstājas no grupas. Lai novērstu manipulācijas ar nodokļu rezultātiem ar uzņēmumu starpniecību, kuri pievienojas un izstājas no grupas īsā laikā, būtu jāparedz arī obligātā prasība attiecībā uz dalību grupā vismaz deviņus mēnešus pēc kārtas. 6)  Ir jādefinē tādas pastāvīgās pārstāvniecības jēdziens, kas atrodas Savienībā un pieder nodokļu maksātājam, kurš ir rezidents nodokļu vajadzībām Savienībā. Starptautiski uzņēmumi pārāk bieži panāk vienošanās, lai savu peļņu pārvietotu uz valstīm ar labvēlīgu nodokļu režīmu, un līdz ar to nemaksā nekādus nodokļus, vai arī tiem tiek piemērota ļoti zema nodokļu likme. Jēdziens „pastāvīga pārstāvniecība” nodrošinātu precīzu un saistošu tādu kritēriju definīciju, kuri jāievēro, lai starptautisks uzņēmums pierādītu, kas tas atrodas konkrētā valstī. Tādējādi starptautiskajiem uzņēmumiem nāksies godīgi maksāt nodokļus. Mērķis būtu nodrošināt, lai visiem iesaistītajiem nodokļu maksātājiem būtu kopīga izpratne un lai izslēgtu iespēju, ka neatbilstība rodas atšķirīgu definīciju dēļ. Tāpat ir svarīgi, lai būtu vienots tādas pastāvīgās pārstāvniecības jēdziens, kas atrodas trešā valstī vai kas atrodas Savienībā, bet pieder nodokļu maksātājam, kurš ir rezidents nodokļu vajadzībām trešā valstī. Ja transfertcenu noteikšana izraisa peļņas pārvietošanu uz zemu nodokļu jurisdikciju, priekšroka būtu dodama sistēmai, kurā peļņas piešķiršanā tiek izmantota sadalījuma formula. Savienība, pieņemot šādu sistēmu, var noteikt starptautisku standartu, lai panāktu modernu un efektīvu uzņēmumu ienākuma nodokļa uzlikšanu. Komisijai būtu jāizstrādā projekts pārejas posmā izmantojamām pamatnostādnēm, kurās trešām valstīm piemērojamā režīmā sadalījuma formula pastāvētu līdzās citām piešķiršanas metodēm, tomēr galu galā sadalījuma formulai vajadzētu būt standarta piešķiršanas metodei. Komisijai būtu jāsagatavo priekšlikums izveidot Savienības nolīguma paraugu nodokļu jomā, ar ko galarezultātā varētu aizstāt tūkstošiem divpusējo nolīgumu, kurus noslēgusi katra dalībvalsts. Grozījums Nr. 9 Direktīvas priekšlikums 6.a apsvērums (jauns) 6a)  Digitālās preces parasti ir ļoti mobilas un nemateriālas. Pētījumi liecina, ka digitālā nozare ir lielā mērā iesaistīta agresīvas nodokļu plānošanas praksē, jo daudziem uzņēmējdarbības modeļiem nav nepieciešama fiziska infrastruktūra, lai veiktu darījumus ar klientiem un gūtu peļņu. Tas ļauj lielākajiem digitālajiem uzņēmumiem par saviem ieņēmumiem maksāt nodokļus, kas ir tuvu nullei. Dalībvalstu valsts kases zaudē miljardiem eiro lielus nodokļu ieņēmumus, jo nevar aplikt ar nodokli digitālos starptautiskos uzņēmumus. Lai novērstu šo patieso un akūto sociālo netaisnību, pašreizējos uzņēmumu ienākuma nodokļa tiesību aktus nepieciešams paplašināti attiecināt uz jauno digitālo pastāvīgo pārstāvniecību saiknēm, pamatojoties uz ievērojamu digitālo klātbūtni. Līdzīgiem uzņēmējdarbības modeļiem ir vajadzīgi vienlīdzīgi konkurences apstākļi, lai novērstu ar nodokļiem saistītās problēmas, kas rodas saistībā ar digitalizāciju, nekaitējot digitālās nozares potenciālam. Īpaši šajā sakarībā būtu jāņem vērā darbs, ko ir veikusi ESAO pie starptautiski saskaņotu noteikumu kopuma. Grozījums Nr. 10 Direktīvas priekšlikums 10. apsvērums 10)  Konsolidētās nodokļa bāzes sadalījuma formulai vajadzētu ietvert trīs vienlīdz svērtus faktorus, proti, darbaspēks, aktīvi un pārdevumi galamērķu dalījumā. Šiem vienlīdz svērtajiem faktoriem vajadzētu atspoguļot līdzsvarotu pieeju ar nodokli apliekamas peļņas sadalījumā starp attiecīgajām dalībvalstīm, un vajadzētu nodrošināt, ka peļņa tiek aplikta ar nodokli vietā, kur tā faktiski radusies. Tāpēc darbaspēku un aktīvus vajadzētu attiecināt uz to dalībvalsti, kurā veic darbu vai atrodas aktīvi, un līdz ar to tas piešķirtu attiecīgu svērumu izcelsmes dalībvalsts interesēm, kamēr pārdošana tiktu attiecināta uz preču vai pakalpojumu galamērķa dalībvalsti. Lai ņemtu vērā atšķirības algu līmeņos visā Savienībā, un tādējādi nodrošinātu taisnīgāku konsolidētās nodokļa bāzes sadali, darbaspēka faktorā vajadzētu būt algām un darbinieku skaitam (katra pozīcija uzskatāma par pusi). Savukārt aktīvu faktorā vajadzētu iekļaut visus materiālos pamatlīdzekļus, un nevajadzētu iekļaut nemateriālos un finanšu aktīvus to mobilā rakstura dēļ un izrietošā riska dēļ, ka varētu apiet šīs direktīvas noteikumus. Ja ārkārtēju apstākļu dēļ dalījuma rezultāts patiesi neatspoguļo darījumdarbības apjomu, tad drošības klauzulai vajadzētu paredzēt alternatīvu ienākuma sadales metodi. 10)  Konsolidētās nodokļa bāzes sadalījuma formulai vajadzētu ietvert četrus vienādi svērtus faktorus, proti, darbaspēku, aktīvus, pārdošanas apjomu galamērķu dalījumā un tiešsaistes platformu un pakalpojumu lietotāju personas datu vākšanu un izmantošanu (pēdējais no šeit minētajiem turpmāk — „datu faktors”). Šiem vienlīdz svērtajiem faktoriem vajadzētu atspoguļot līdzsvarotu pieeju ar nodokli apliekamas peļņas sadalījumā starp attiecīgajām dalībvalstīm, un vajadzētu nodrošināt, ka peļņa tiek aplikta ar nodokli vietā, kur tā faktiski radusies. Tāpēc darbaspēku un aktīvus vajadzētu attiecināt uz to dalībvalsti, kurā veic darbu vai atrodas aktīvi, un līdz ar to tas piešķirtu attiecīgu svērumu izcelsmes dalībvalsts interesēm, kamēr pārdošana tiktu attiecināta uz preču vai pakalpojumu galamērķa dalībvalsti. Lai ņemtu vērā atšķirības algu līmeņos visā Savienībā, un tādējādi nodrošinātu taisnīgāku konsolidētās nodokļa bāzes sadali, darbaspēka faktorā vajadzētu būt algām un darbinieku skaitam (katra pozīcija uzskatāma par pusi). Savukārt aktīvu faktoram būtu jāietver vienīgi materiāli aktīvi. Ja ārkārtēju apstākļu dēļ dalījuma rezultāts patiesi neatspoguļo darījumdarbības apjomu, tad drošības klauzulai vajadzētu paredzēt alternatīvu ienākuma sadales metodi. Grozījums Nr. 11 Direktīvas priekšlikums 10.a apsvērums (jauns) 10a)  Konsolidētās nodokļa bāzes sadalījuma formulā pilnībā jāatspoguļo katrā dalībvalstī veiktā saimnieciskā darbība, pienācīgi pilnībā ņemot vērā iespējamās būtiskās atšķirības valstu ekonomikā. Ja formulas piemērošanā iegūtais dalījuma rezultāts līdzsvaroti neatspoguļo saimnieciskās darbības apjomu, kā līdzeklis šādas situācijas labošanai var būt strīdu izšķiršanas mehānisms. Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisijai būtu jāizvērtē strīdu izšķiršanas mehānisma izveides lietderība, lai nodrošinātu pienācīgu to strīdu izšķiršanu, kuros ir iesaistītas dažādas dalībvalstis. Grozījums Nr. 12 Direktīvas priekšlikums 11. apsvērums 11)  Sakarā ar atsevišķu nozaru specifiku, piemēram, finanšu un apdrošināšanas sektors, naftas un gāzes sektors, kā arī kuģniecības un gaisa transporta sektors, nepieciešams ieviest pielāgošanas formulu konsolidētās nodokļa bāzes sadalīšanai. svītrots Grozījums Nr. 13 Direktīvas priekšlikums 14. apsvērums 14)  Šīs direktīvas pamatā ir Padomes Direktīva Nr. 2016/xx/ES par vienotu uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi (ar ko nosaka kopīgus noteikumus par uzņēmumu ienākuma nodokli nodokļa bāzes aprēķināšanai), tajā paredzēta nodokļu rezultātu konsolidācija grupas līmenī. Līdz ar to ir nepieciešams risināt jautājumus saistībā ar mijiedarbību starp abiem juridiskajiem instrumentiem un konkrētu nodokļu bāzes elementu pāreju uz jauno grupas sistēmu. Jo īpaši šādos elementos vajadzētu iekļaut procentu ierobežošanas noteikumu, pārejas klauzula un noteikumus par kontrolētiem ārvalstu uzņēmumiem, kā arī hibrīdneatbilstības. 14)  Šīs direktīvas pamatā ir Padomes Direktīva Nr. 2016/xx/ES par vienotu uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi (ar ko nosaka kopīgus noteikumus par uzņēmumu ienākuma nodokli nodokļa bāzes aprēķināšanai), tajā paredzēta nodokļu rezultātu konsolidācija grupas līmenī. Līdz ar to ir nepieciešams risināt jautājumus saistībā ar mijiedarbību starp abiem juridiskajiem instrumentiem un konkrētu nodokļu bāzes elementu pāreju uz jauno grupas sistēmu. Jo īpaši šādos elementos vajadzētu iekļaut procentu ierobežošanas noteikumu, pārejas klauzula un noteikumus par kontrolētiem ārvalstu uzņēmumiem, kā arī hibrīdneatbilstības. Nedrīkstētu liegt dalībvalstīm iespēju ieviest papildu pasākumus pret nodokļu apiešanu, lai mazinātu nelabvēlīgo ietekmi, ko rada peļņas novirzīšana uz zemu nodokļu trešām valstīm. Grozījums Nr. 14 Direktīvas priekšlikums 16. apsvērums 16)  Lai papildinātu vai grozītu dažus nebūtiskus šīs direktīvas elementus, saskaņā ar LESD 290. pantu vajadzētu deleģēt Komisijai pilnvaras pieņemt tiesību aktus attiecībā uz i) izmaiņām dalībvalstu tiesību aktos attiecībā uz uzņēmumu formām un nodokļiem un grozīt I un II pielikumu atbilstīgi; ii) paredzot papildu definīcijas; un iii) noteikumu par procentu atskaitīšanas ierobežojumiem papildināšana, ieviešot sadrumstalotības novēršanas noteikumus, lai labāk novērstu nodokļu apiešanas riskus, kas var rasties grupā. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, vajadzētu nodrošināt vienlaicīgu, savlaicīgu un atbilstīgu attiecīgo dokumentu nosūtīšanu Eiropas Parlamentam un Padomei. 16)  Lai papildinātu vai grozītu dažus nebūtiskus šīs direktīvas elementus, saskaņā ar LESD 290. pantu vajadzētu deleģēt Komisijai pilnvaras pieņemt tiesību aktus attiecībā uz i) izmaiņām dalībvalstu tiesību aktos attiecībā uz uzņēmumu formām un nodokļiem un grozīt I un II pielikumu atbilstīgi; ii) paredzot papildu definīcijas; un iii) noteikumu par procentu atskaitīšanas ierobežojumiem papildināšana, ieviešot sadrumstalotības novēršanas noteikumus, lai labāk novērstu nodokļu apiešanas riskus, kas var rasties grupā; un iv) jāizdod pārejas posmā izmantojamas pamatnostādnes, kurās trešām valstīm piemērojamā režīmā sadalījuma formula pastāvētu līdzās citām piešķiršanas metodēm. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un tai būtu jāņem vērā Eiropas Parlamenta ikgadējā rezolūcija. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, vajadzētu nodrošināt vienlaicīgu, savlaicīgu un atbilstīgu attiecīgo dokumentu nosūtīšanu Eiropas Parlamentam un Padomei. Grozījums Nr. 15 Direktīvas priekšlikums 17. apsvērums 17)  Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus šīs direktīvas īstenošanai, Komisijai vajadzētu piešķirt īstenošanas pilnvaras, i) lai tā katru gadu varētu pieņemt sarakstu, kurā minētas trešo valstu uzņēmumu formas, kas ir līdzīgas I pielikumā minētajām uzņēmumu formām; ii) noteikt detalizētus noteikumus par darbaspēka, aktīvu un pārdevumu faktoru aprēķināšanu, darbinieku un algu, aktīvu un pārdevumu attiecināšanu uz attiecīgo faktoru un aktīvu novērtēšanu; iii) pieņemt tiesību aktu, nosakot standarta formu paziņojumam par grupas izveidi; un iv) paredzēt noteikumus par konsolidētās nodokļu deklarācijas iesniegšanu elektroniski, par konsolidētās nodokļu deklarācijas formu, par atsevišķa nodokļu maksātāja nodokļu deklarācijas formu, un par nepieciešamo pavaddokumentāciju. Šīs pilnvaras vajadzētu īstenot saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/201112. 17)  Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus šīs direktīvas īstenošanai, Komisijai vajadzētu piešķirt īstenošanas pilnvaras, i) lai tā katru gadu varētu pieņemt sarakstu, kurā minētas trešo valstu uzņēmumu formas, kas ir līdzīgas I pielikumā minētajām uzņēmumu formām; ii) noteikt detalizētus noteikumus par darbaspēka, aktīvu un pārdevumu faktoru, kā arī datu faktora aprēķināšanu, darbinieku un algu, savāakto parsonas datu sadalījumu un izmantotajiem personas datiem, aktīvu un pārdevumu attiecināšanu uz attiecīgo faktoru un aktīvu novērtēšanu; iii) pieņemt tiesību aktu, nosakot standarta formu paziņojumam par grupas izveidi; un iv) paredzēt noteikumus par konsolidētās nodokļu deklarācijas iesniegšanu elektroniski, par konsolidētās nodokļu deklarācijas formu, par atsevišķa nodokļu maksātāja nodokļu deklarācijas formu, un par nepieciešamo pavaddokumentāciju. Komisijai sadarbībā ar dalībvalstu nodokļu iestādēm būtu jāizstrādā minētās vienotās nodokļu deklarācijas veidlapas. Šīs pilnvaras vajadzētu īstenot saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/201112. __________________ __________________ 12 Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regula (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.02.2011., 13. lpp.). 12 Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regula (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.02.2011., 13. lpp.). Grozījums Nr. 16 Direktīvas priekšlikums 18. apsvērums 18)  Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķus, proti, uzlabot iekšējā tirgus darbību, cīnoties pret nodokļu apiešanu starptautiskā mērogā, un vienkāršot uzņēmumiem iespējas paplašināt savu darbību ārpus Savienības robežām, nevar pietiekami labi sasniegt, atsevišķām dalībvalstīm darbojoties vienpusēji un atšķirīgi, jo šo mērķu sasniegšanai ir nepieciešama koordinēta rīcība, bet gan, ņemot vērā to, ka direktīva attiecas uz iekšējā tirgus neefektivitāti, kura rodas atšķirīgu valstu nodokļu noteikumu mijiedarbības rezultātā, kas ietekmē iekšējo tirgu un ierobežo pārrobežu darbību, šos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus atbilstoši subsidiaritātes principam, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šī direktīva nepārsniedz to, kas ir vajadzīgs minēto mērķu sasniegšanai, jo īpaši ņemot vērā, ka tās obligātā darbības joma attiecas tikai uz grupām, kas pārsniedz noteiktu lielumu. 18)  Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķus, proti, uzlabot iekšējā tirgus darbību, cīnoties pret nodokļu apiešanu starptautiskā mērogā, un vienkāršot uzņēmumiem, jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, iespējas paplašināt savu darbību ārpus Savienības robežām, nevar pietiekami labi sasniegt, atsevišķām dalībvalstīm darbojoties vienpusēji un atšķirīgi, jo šo mērķu sasniegšanai ir nepieciešama koordinēta rīcība, bet gan, ņemot vērā to, ka direktīva attiecas uz iekšējā tirgus neefektivitāti, kura rodas atšķirīgu valstu nodokļu noteikumu mijiedarbības rezultātā, kas ietekmē iekšējo tirgu un ierobežo pārrobežu darbību, šos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus atbilstoši subsidiaritātes principam, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šī direktīva nepārsniedz to, kas ir vajadzīgs minēto mērķu sasniegšanai, jo īpaši ņemot vērā, ka tās obligātā darbības joma attiecas tikai uz grupām, kas pārsniedz noteiktu lielumu. Grozījums Nr. 17 Direktīvas priekšlikums 20. apsvērums 20)  Komisijai vajadzētu prasīt izskatīt direktīvas piemērošanu pēc pieciem gadiem no tās stāšanās spēkā un ziņot par tās darbību Padomei. Dalībvalstu pienākums būtu darīt Komisijai zināmus savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva, 20)  Tā kā ar šo direktīvu būtiski maina uzņēmumu ienākuma nodokļa uzlikšanas noteikumus, būtu jāprasa , lai Komisija piecus gadus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā veiktu rūpīgu novērtējumu par direktīvas piemērošanu un ziņotu Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs direktīvas darbību. Ziņojumā par īstenošanu būtu jāiekļauj vismaz šādi punkti: šajā direktīvā paredzēto nodokļa uzlikšanas sistēmu ietekme uz dalībvalstu ieņēmumiem, sistēmas radītās priekšrocības un trūkumi MVU, ietekme uz taisnīgu nodokļa iekasēšanu starp dalībvalstīm, ietekme uz iekšējo tirgu kopumā, it īpaši attiecībā uz iespējamu konkurences kropļošanu starp uzņēmumiem, uz kuriem attiecas šajā direktīvā paredzētie jaunie noteikumi, un to uzņēmumu skaits, uz kuriem attiecas piemērošanas joma pārejas perioda laikā. Komisijas pienākums būtu izskatīt šīs direktīvas piemērošanu, kad būs pagājuši 10 gadi pēc tās stāšanās spēkā, un ziņot par direktīvas darbību Eiropas Parlamentam un Padomei. Dalībvalstu pienākums būtu darīt Komisijai zināmus savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva, Grozījums Nr. 18 Direktīvas priekšlikums 20.a apsvērums (jauns) 20a)  Lai sasniegtu pilnīgu un saskaņotu konsolidāciju un nepieļautu jaunas arbitrāžas iespējas starp dalībvalstīm, ir jāpieņem nepārprotami, konsekventi un objektīvi kritēriji konsolidētās nodokļa bāzes aprēķināšanai. Tādēļ Komisijai būtu jāierosina nepieciešamie grozījumi šīs direktīvas attiecīgajos noteikumos par konsolidētās nodokļa bāzes noteikšanu un aprēķināšanu. Grozījums Nr. 19 Direktīvas priekšlikums 20.b apsvērums (jauns) 20b)  Komisijai būtu jāapsver iespēja veikt papildu pētījumus, kuros tiktu analizēta KKUINB iespējamā ietekme uz atsevišķu dalībvalstu ieņēmumiem no uzņēmumu ienākuma nodokļa un neizdevīgāki konkurences apstākļi, ko tā varētu radīt ES salīdzinājumā ar trešām valstīm. Grozījums Nr. 20 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. punkts 1.  Ar šo direktīvu izveido nodokļa bāzes konsolidācijas sistēmu, kā minēts Padomes Direktīvā Nr. 2016/xx/ES14, tādiem uzņēmumiem, kas ir grupas dalībnieki, un paredz noteikumus par to, kā kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi attiecināt uz dalībvalstīm un kā to administrēt valsts nodokļu iestādēs. 1.  Ar šo direktīvu izveido kopējās nodokļa bāzes sistēmu Savienībā nodokļa uzlikšanai konkrētiem uzņēmumiem un paredz noteikumus par šīs bāzes aprēķināšanu, tostarp noteikumus par pasākumiem, ar ko nepieļauj nodokļu apiešanu, un par pasākumiem, kuri saistīti ar ierosinātās nodokļu sistēmas starptautisko dimensiju. _______________ 14 [pilns direktīvas nosaukums (OV L […], […], […] lpp.)]. Grozījums Nr. 21 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – ievaddaļa 1.  Šīs direktīvas noteikumus piemēro uzņēmumam, kas ir izveidots saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem, un uz tā pastāvīgajām pārstāvniecībām citās dalībvalstīs, ja uzņēmums atbilst visiem šiem nosacījumiem: 1.  Šīs direktīvas noteikumus piemēro uzņēmumam, kas ir izveidots saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem, un uz tā pastāvīgajām pārstāvniecībām un digitālajām pastāvīgajām pārstāvniecībām citās dalībvalstīs, ja uzņēmums atbilst visiem šiem nosacījumiem: Grozījums Nr. 22 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – c apakšpunkts (c)  ietilpst tādā konsolidētā grupā finanšu grāmatvedības vajadzībām, kuras kopējie ieņēmumi pārsniedz EUR 750 000 000 finanšu gadā pirms attiecīgā finanšu gada; (c)  ietilpst tādā konsolidētā grupā finanšu grāmatvedības vajadzībām, kuras kopējie ieņēmumi pārsniedz EUR 750 000 000 finanšu gadā pirms attiecīgā finanšu gada. Šo slieksni samazina līdz nullei ne ilgāk kā septiņu gadu laikā; Grozījums Nr. 23 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 3. punkts 3.  Uzņēmums, kas atbilst 1. punkta a), b) un d) apakšpunkta nosacījumiem, bet neatbilst c) apakšpunkta nosacījumiem, var izvēlēties sev un savām pastāvīgajām pārstāvniecībām, kas atrodas citās dalībvalstīs, piemērot šīs direktīvas noteikumus uz pieciem taksācijas gadiem. Šo termiņu automātiski pagarina par secīgiem pieciem taksācijas gadiem, ja vien saskaņā ar 47. panta otru apakšpunktu netiek iesniegts paziņojums par pastāvēšanas izbeigšanu. Katru reizi, kad notiek pagarināšana, piemērojami 1. punkta a), b) un d) apakšpunktā minētie nosacījumi. 3.  Uzņēmums, kas atbilst 1. punkta a), b) un d) apakšpunkta nosacījumiem, bet neatbilst c) apakšpunkta nosacījumiem, var izvēlēties sev un savām pastāvīgajām pārstāvniecībām, kas atrodas citās dalībvalstīs, piemērot šīs direktīvas noteikumus. Grozījums Nr. 24 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 4. punkts 4.  Šīs direktīvas noteikumus nepiemēro kuģošanas sabiedrībai, kurai piemērojams īpašs nodokļu režīms. Kuģošanas sabiedrību ar īpašu nodokļu režīmu ņem vērā uzņēmumu noteikšanas vajadzībām, kas ir vienas un tās pašas grupas dalībnieki, kā minēts 5. un 6. pantā. svītrots Grozījums Nr. 25 Direktīvas priekšlikums 3. pants – 1. daļa – 23. punkts (23)  “konsolidēta nodokļa bāze” ir visu grupas dalībnieku nodokļa bāzu sasummēšanas rezultāts, kas aprēķināts saskaņā ar Direktīvu Nr. 2016/xx/ES; (23)  „konsolidēta nodokļa bāze” ir grupas dalībnieku konsolidētais ar nodokli apliekamais neto ienākums, kas aprēķināts pēc vienādiem grāmatvedības uzskaites principiem, ko piemēro visiem grupas dalībniekiem saskaņā ar Direktīvu 2016/xx/ES; Grozījums Nr. 26 Direktīvas priekšlikums 3. pants – 1. daļa – 28.a punkts (jauns) (28a)  „datu faktors” ir tiešsaistes platformu un pakalpojumu lietotāju personas datu vākšana un izmantošana komerciālos nolūkos vienā vai vairākās dalībvalstīs. Grozījums Nr. 27 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 3. punkts 3.  Ja kāda grupas dalībnieka, kas iesaistīts kuģošanā vai iekšzemes ūdensceļu transportā, faktiskās vadības vieta ir uz kuģa vai laivas, tiek uzskatīts, ka šis grupas dalībnieks ir tās dalībvalsts rezidents nodokļu vajadzībām, kurā ir šī kuģa vai laivas mītnes osta, vai, ja šādas mītnes ostas nav, – tās dalībvalsts rezidents, kurā ir kuģa vai laivas operatora rezidences vieta nodokļu vajadzībām. svītrots Grozījums Nr. 28 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 4. punkts 4.  Nodokļu maksātājs rezidents ir apliekams ar uzņēmumu ienākuma nodokli par visiem ienākumiem, kas gūti no jebkādiem avotiem tās dalībvalsts teritorijā, kurā tas ir rezidents nodokļu vajadzībām, vai ārpus tās. 4.  Nodokļu maksātājs rezidents ir apliekams ar uzņēmumu ienākuma nodokli par visiem ienākumiem, ko radījusi jebkāda darbība tās dalībvalsts teritorijā, kurā tas ir rezidents nodokļu vajadzībām, vai ārpus tās. Grozījums Nr. 29 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 5. punkts 5.  Nodokļu maksātājs nerezidents ir apliekams ar uzņēmumu ienākuma nodokli par visiem ienākumiem, kas gūti no darbības, ko veic, izmantojot pastāvīgo pārstāvniecību dalībvalstī. 5.  Nodokļu maksātājs nerezidents ir apliekams ar uzņēmumu ienākuma nodokli par visiem ienākumiem, kas gūti no darbības, ko veic, izmantojot pastāvīgo pārstāvniecību, tostarp izmantojot digitālu pastāvīgo pārstāvniecību, kādā dalībvalstī. Nodokļu maksātāja digitālu pastāvīgo pārstāvniecību nosaka saskaņā ar nosacījumiem un kritērijiem, kas minēti 5. pantā Padomes Direktīvā ... par kopējo uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi1a. _______________ 1a Padomes Direktīva ... par kopējo uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi (OV L ..., …, ...lpp.). Grozījums Nr. 30 Direktīvas priekšlikums 5. pants – 1. punkts – a apakšpunkts (a)  īstenot vairāk nekā 50 % no balsstiesībām; un (a)  tai ir tiesības īstenot balsstiesības, kuras pārsniedz 50 %; un Grozījums Nr. 31 Direktīvas priekšlikums 6. pants – 2.a punkts (jauns) 2.a  Pastāvīgās pārstāvniecības cita starpā ir arī digitālas pastāvīgās pārstāvniecības saskaņā ar nosacījumiem un kritērijiem, kas minēti 5. pantā Padomes Direktīvā ... par kopējo uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi1a. _______________ 1a Padomes Direktīva ... par kopējo uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi (OV L ..., …, ...lpp.). Grozījums Nr. 32 Direktīvas priekšlikums 7. pants – 1. punkts 1.  Visu grupas dalībnieku nodokļa bāzes ir jāsaskaita kopā vienā konsolidētā nodokļa bāzē. 1.  Konsolidētas grupas nodokļa bāzi nosaka tā, it kā tā būtu viena vienība. Šajā nolūkā būtu jāatkāpjas no grupas kopējās nodokļa bāzes, lai likvidētu visu peļņu vai zaudējumus, tostarp tos, kas rodas no jebkura darījuma starp divām vai vairākām grupas vienībām neatkarīgi no tā, kāda veida darījums tas ir. Grozījums Nr. 33 Direktīvas priekšlikums 7. pants – 2. punkts 2.  Ja konsolidētā nodokļa bāze ir negatīva, zaudējumus pārnes uz nākamajiem periodiem un ar tiem samazina nākamo pozitīvo konsolidēto nodokļa bāzi. Ja konsolidētā nodokļa bāze ir pozitīva, to sadala atbilstoši VIII nodaļai. 2.  Ja konsolidētā nodokļa bāze ir negatīva, zaudējumus pārnes uz nākamajiem periodiem un ar tiem samazina nākamo pozitīvo konsolidēto nodokļa bāzi uz periodu, kas nepārsniedz piecus gadus. Ja konsolidētā nodokļa bāze ir pozitīva, to sadala atbilstoši VIII nodaļai. Grozījums Nr. 34 Direktīvas priekšlikums 9. pants – 2. punkts 2.  Grupas izmanto konsekventu un pienācīgi dokumentētu metodi grupas iekšējo darījumu iegrāmatošanai. Grupas var mainīt šo metodi tikai pamatotu komerciālu iemeslu dēļ un tikai taksācijas gada sākumā. 2.  Grupas izmanto konsekventu un pienācīgi dokumentētu metodi grupas iekšējo darījumu iegrāmatošanai. Grupas var mainīt šo metodi tikai pamatotu komerciālu iemeslu dēļ un tikai taksācijas gada sākumā. Visi šie darījumi ir jāizslēdz no nodokļa bāzes, veicot konsolidēšanu saskaņā ar 7. panta 1. punktu. Grozījums Nr. 35 Direktīvas priekšlikums 9. pants – 3. punkts 3.  Grupas iekšējo darījumu iegrāmatošanas metode ļauj identificēt visus pārvedumu un pārdevumu, kas notikuši grupas iekšienē, zemāko vērtību (neamortizējamiem aktīviem) vai vērtību nodokļu vajadzībām (amortizējamiem aktīviem). svītrots Grozījums Nr. 36 Direktīvas priekšlikums 9. pants – 4. punkts 4.  Grupas iekšējie pārvedumi nemaina pašradītu nemateriālo aktīvu statusu. svītrots Grozījums Nr. 37 Direktīvas priekšlikums 23. pants – 1. punkts – 1. daļa Ja uzņēmumu reorganizācijas rezultātā viena vai vairākas grupas vai divi vai vairāki grupas dalībnieki kļūst par citas grupas dalībniekiem, jebkādus iepriekš pastāvējušas grupas vai grupu nekompensētus zaudējumus attiecina uz katru šādas citas grupas dalībnieku atbilstoši VIII nodaļai, izmantojot faktorus, kādi tie ir taksācijas gada beigās, kurā notika uzņēmuma reorganizācija. Iepriekš pastāvējušās grupas vai grupu nekompensētos zaudējumus pārnes uz nākamajiem gadiem. Ja uzņēmumu reorganizācijas rezultātā viena vai vairākas grupas vai divi vai vairāki grupas dalībnieki kļūst par citas grupas dalībniekiem, jebkādus iepriekš pastāvējušas grupas vai grupu nekompensētus zaudējumus attiecina uz katru šādas citas grupas dalībnieku atbilstoši VIII nodaļai, izmantojot faktorus, kādi tie ir taksācijas gada beigās, kurā notika uzņēmuma reorganizācija. Iepriekš pastāvējušās grupas vai grupu nekompensētos zaudējumus pārnes uz periodu ne ilgāku par pieciem gadiem. Grozījums Nr. 38 Direktīvas priekšlikums 23. pants – 2. punkts 2.  Ja divi vai vairāki galvenie nodokļu maksātāji apvienojas Padomes Direktīvas Nr. 2009/133/EK15 2. panta a) apakšpunkta i) un ii) punkta nozīmē, jebkuri grupas nekompensētie zaudējumi attiecināmi uz šīs grupas dalībniekiem saskaņā ar VIII nodaļu, pamatojoties uz faktoriem, kādi tie ir taksācijas gada beigās, kurā notiek apvienošanās. Nekompensētos zaudējumus pārnes uz nākamajiem gadiem. 2.  Ja divi vai vairāki galvenie nodokļu maksātāji apvienojas Padomes Direktīvas Nr. 2009/133/EK 2. panta a) apakšpunkta i) un ii) punkta nozīmē, jebkuri grupas nekompensētie zaudējumi attiecināmi uz šīs grupas dalībniekiem saskaņā ar VIII nodaļu, pamatojoties uz faktoriem, kādi tie ir taksācijas gada beigās, kurā notiek apvienošanās. Nekompensētos zaudējumus pārnes uz periodu ne ilgāku par pieciem gadiem. __________________ __________________ 15 Padomes Direktīva Nr. 2009/133/EK (2009. gada 19. oktobris) par kopēju nodokļu sistēmu, ko piemēro dažādu dalībvalstu uzņēmumu apvienošanai, sadalīšanai, daļējai sadalīšanai, to aktīvu pārvešanai un akciju maiņai, kā arī SE vai SCE juridiskās adreses pārcelšanai no vienas dalībvalsts uz citu (OV L 310, 25.11.2009., 34. lpp.). 15 Padomes Direktīva Nr. 2009/133/EK (2009. gada 19. oktobris) par kopēju nodokļu sistēmu, ko piemēro dažādu dalībvalstu uzņēmumu apvienošanai, sadalīšanai, daļējai sadalīšanai, to aktīvu pārvešanai un akciju maiņai, kā arī SE vai SCE juridiskās adreses pārcelšanai no vienas dalībvalsts uz citu (OV L 310, 25.11.2009., 34. lpp.). Grozījums Nr. 39 Direktīvas priekšlikums 28. pants – 1. punkts – 1. daļa Konsolidēto nodokļa bāzi sadala starp grupas dalībniekiem katrā taksācijas gadā, izmantojot sadalījuma formulu. Nosakot grupas dalībniekam A iedalīto daļu, izmanto šādu formulu, piešķirot vienādu svērumu pārdevumu, darbaspēka un aktīvu faktoriem: Konsolidēto nodokļa bāzi sadala starp grupas dalībniekiem katrā taksācijas gadā, izmantojot sadalījuma formulu. Nosakot grupas dalībniekam A iedalīto daļu, izmanto šādu formulu, piešķirot vienādu svērumu pārdošanas apjoma, darbaspēka, aktīvu un datu faktoriem: Grozījums Nr. 40 Direktīvas priekšlikums 28. pants – 1. punkts – formula Komisijas ierosinātais teksts Grozījums Grozījums Nr. 41 Direktīvas priekšlikums 28. pants – 1. punkts – 1.a daļa (jauna) Ja viens vai vairāki faktori netiek piemēroti nodokļu maksātāju darbību rakstura dēļ, visi pārējie piemērojamie faktori formulā būtu proporcionāli jāpārsver, lai saglabātu pilnīgi vienādu katram piemērojamam faktoram piešķirto svērumu. Grozījums Nr. 42 Direktīvas priekšlikums 28. pants – 5. punkts 5.  Nosakot grupas dalībniekam iedalīto daļu, pārdevumu, darbaspēka un aktīvu faktoriem piešķir vienādu svērumu. 5.  Nosakot grupas dalībniekam iedalīto daļu, pārdošanas apjoma, darbaspēka, aktīvu un datu faktoriem piešķir vienādu svērumu. Grozījums Nr. 43 Direktīvas priekšlikums 28. pants – 5.a punkts (jauns) 5.a  Pusi no datu faktora veido grupas locekļa vienas dalībvalsts izteiksmē savākto tiešsaistes platformu un pakalpojumu lietotāju personas datu kopējais apjoms skaitītājā un grupas vienas dalībvalsts izteiksmē savākto tiešsaistes platformu un pakalpojumu lietotāju personas datu kopējais apjoms saucējā, bet otru datu faktora pusi veido grupas locekļa vienas dalībvalsts izteiksmē izmantoto tiešsaistes platformu un pakalpojumu lietotāju personas datu kopējais apjoms skaitītājā un grupas vienas dalībvalsts izteiksmē izmantoto tiešsaistes platformu un pakalpojumu lietotāju personas datu kopējais apjoms saucējā. Grozījums Nr. 44 Direktīvas priekšlikums 28. pants – 5.b punkts (jauns) 5.b  Personas datu apjomu, kas savākti saskaņā ar datu faktoru, mēra taksācijas gada beigās katrā dalībvalstī. Grozījums Nr. 45 Direktīvas priekšlikums 28. pants – 5.c punkts (jauns) 5.c  Personas datu vākšanu un izmantošanu komerciāliem mērķiem saistībā ar datu faktoru definē saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679. Grozījums Nr. 46 Direktīvas priekšlikums 29. pants 29. pants svītrots Drošības klauzula Atkāpjoties no 28. pantā izklāstītā noteikuma, ja galvenais nodokļu maksātājs vai kompetentā iestāde uzskata, ka pēc konsolidētās nodokļa bāzes sadales kāda grupas dalībnieka sadales rezultāts patiesi neatspoguļo šā grupas dalībnieka darījumdarbības apjomu, attiecīgais galvenais nodokļu maksātājs vai kompetentā iestāde var lūgt alternatīvas metodes izmantošanu nodokļu daļas aprēķināšanai katram grupas dalībniekam. Alternatīvu metodi var izmantot tikai tad, ja pēc kompetento iestāžu savstarpējas apspriešanās un, vajadzības gadījumā, pēc apspriešanās saskaņā ar 77. un 78. pantu visas šīs iestādes vienojas par alternatīvo metodi. Galvenās nodokļu iestādes dalībvalsts informē Komisiju par izmantoto alternatīvo metodi. Grozījums Nr. 47 Direktīvas priekšlikums 38. pants – 1. punkts 1.  Preču b ietver tā grupas dalībnieka pārdevumu faktorā, kurš atrodas dalībvalstī, kurā beidzas preču nosūtīšana vai transportēšana personai, kas tās iegādājas. Ja šo vietu nevar noteikt, preču pārdevumus attiecina uz grupas dalībnieku, kurš atrodas tajā dalībvalstī, kurā ir pēdējā identificējamā preču atrašanās vieta. 1.  Preču pārdošanas apjomus ietver tā grupas dalībnieka pārdevumu faktorā, kurš atrodas dalībvalstī, kurā beidzas preču nosūtīšana vai transportēšana personai, kas tās iegādājas. Ja šo vietu nevar noteikt vai ja grupas dalībniekam nav ar nodokli apliekamas saiknes ar uzņēmumu, preču pārdošanas apjomus attiecina uz grupas dalībnieku, kurš atrodas tajā dalībvalstī, kurā ir pēdējā identificējamā preču atrašanās vieta. Grozījums Nr. 48 Direktīvas priekšlikums 43. pants 43. pants svītrots Kuģošana, iekšzemes ūdensceļu transports un gaisa satiksme Grupas dalībnieka, kura pamatdarbība ir kuģu vai gaisa kuģu ekspluatācija starptautiskajā satiksmē vai iekšzemes ūdensceļu transportā iesaistītu laivu ekspluatācija, ieņēmumus, izdevumus un citus atskaitāmos posteņus izslēdz no konsolidētās nodokļa bāzes un nesadala saskaņā ar 28. pantā minētajiem noteikumiem. Tā vietā šos ieņēmumus, izdevumus un citus atskaitāmos posteņus attiecina uz šo grupas dalībnieku, katram darījumam atsevišķi, un piemēro cenu noteikšanas korekcijas saskaņā ar Direktīvas Nr. 2016/xx/ES 56. pantu. Līdzdalību grupas dalībniekā un grupas dalībnieka līdzdalību citos ņem vērā, nosakot, vai pastāv grupa, kas minēta 5. un 6. pantā. Grozījums Nr. 49 Direktīvas priekšlikums 46. pants – 2. punkts 2.  Paziņojumam, kas minēts 1. punktā, jāaptver visi grupas dalībnieki, izņemot kuģošanas sabiedrības saskaņā ar 2. panta 4. punktu. 2.  Paziņojumam, kas minēts 1. punktā, jāaptver visi grupas dalībnieki. Grozījums Nr. 50 Direktīvas priekšlikums 48. pants – 2. daļa Komisija var pieņemt tiesību aktu, nosakot standarta formu paziņojumam par grupas izveidi. Šos īstenojošos tiesību aktus pieņem saskaņā ar 77. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. Komisija pieņem tiesību aktu, nosakot standarta formu paziņojumam par grupas izveidi. Šos īstenojošos tiesību aktus pieņem saskaņā ar 77. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. Grozījums Nr. 51 Direktīvas priekšlikums 55. pants – 1. daļa Komisija var pieņemt tiesību aktus, kuros nosaka noteikumus par konsolidētās nodokļu deklarācijas elektronisko iesniegšanu, konsolidētās nodokļu deklarācijas formu, atsevišķa nodokļu maksātāja nodokļu deklarācijas formu, un par nepieciešamo pavaddokumentāciju. Šos īstenojošos tiesību aktus pieņem saskaņā ar 77. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. Komisija pieņem tiesību aktus, kuros nosaka noteikumus par konsolidētās nodokļu deklarācijas elektronisko iesniegšanu, konsolidētās nodokļu deklarācijas formu, atsevišķa nodokļu maksātāja nodokļu deklarācijas formu, un par nepieciešamo pavaddokumentāciju. Komisija sadarbībā ar dalībvalstu nodokļu iestādēm izstrādā šīs vienotās nodokļu deklarācijas veidlapas. Šos īstenojošos tiesību aktus pieņem saskaņā ar 77. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. Grozījums Nr. 52 Direktīvas priekšlikums 65. pants – 1. punkts 1.  Ja dalībvalsts, kurā grupas dalībnieks ir rezidents nodokļu vajadzībām vai kurā tam ir pastāvīga pārstāvniecība, kompetentā iestāde nepiekrīt galvenās nodokļu iestādes lēmumam, kas pieņemts saskaņā ar 49. pantu vai 56. panta 2. vai 4. punktu, vai 56. panta 5. punkta otro daļu, tā var apstrīdēt šo lēmumu galvenās nodokļu iestādes dalībvalsts tiesās trīs mēnešu laikā. 1.  Ja dalībvalsts, kurā grupas dalībnieks ir rezidents nodokļu vajadzībām vai kurā tam ir pastāvīga pārstāvniecība, tostarp ja tā ir digitāla patstāvīgā pārstāvniecība, kompetentā iestāde nepiekrīt galvenās nodokļu iestādes lēmumam, kas pieņemts saskaņā ar 49. pantu vai 56. panta 2. vai 4. punktu, vai 56. panta 5. punkta otro daļu, tā var apstrīdēt šo lēmumu galvenās nodokļu iestādes dalībvalsts tiesās trīs mēnešu laikā. Grozījums Nr. 53 Direktīvas priekšlikums 65. pants – 2.a punkts (jauns) 2.a  Komisija analizē, vai strīdu izšķiršanas mehānisma izveidošana domstarpību izšķiršanu starp dalībvalstīm padarītu vēl efektīvāku un lietderīgāku. Komisija par to iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kurā attiecīgā gadījumā iekļauj likumdošanas priekšlikumu. Grozījums Nr. 54 Direktīvas priekšlikums 67. pants – 1. punkts 1.  Pārsūdzības par grozītiem nodokļu aprēķiniem vai aprēķiniem, kas veikti saskaņā ar 54. pantu, izskata administratīva iestāde, kas ir kompetenta izskatīt pārsūdzības pirmajā instancē. Šai administratīvajai struktūrai galvenās nodokļu iestādes dalībvalstī ir jābūt neatkarīgai no nodokļu iestādēm. Ja šādā dalībvalstī nav šādas kompetentas administratīvas iestādes, galvenais nodokļu maksātājs var iesniegt pārsūdzību tieši tiesai. 1.  Pārsūdzības par grozītiem nodokļu aprēķiniem vai aprēķiniem, kas veikti saskaņā ar 54. pantu, izskata administratīva iestāde, kas ir kompetenta izskatīt pārsūdzības pirmajā instancē. Šai administratīvajai struktūrai galvenās nodokļu iestādes dalībvalstī ir jābūt neatkarīgai no nodokļu iestādēm. Ja šādā dalībvalstī nav šādas kompetentas administratīvas iestādes vai ja galvenais nodokļu maksātājs dod priekšroku šādai rīcībai, var iesniegt pārsūdzību tieši tiesai. Grozījums Nr. 55 Direktīvas priekšlikums 67. pants – 5. punkts 5.  1. punktā minētā administratīvā iestāde sešu mēnešu laikā pieņem lēmumu par pārsūdzību. Ja šajā periodā galvenais nodokļu maksātājs nav saņēmis lēmumu, uzskatāms, ka galvenās nodokļu iestādes lēmums ir apstiprināts. 5.  Ja tai ir iesniegta pārsūdzība, 1. punktā minētā administratīvā iestāde sešu mēnešu laikā pieņem lēmumu par pārsūdzību. Ja šajā periodā galvenais nodokļu maksātājs nav saņēmis lēmumu, uzskatāms, ka galvenās nodokļu iestādes lēmums ir apstiprināts. Grozījums Nr. 56 Direktīvas priekšlikums 69. pants – 2. punkts 2.  Ja piemēro 1. punktu, pārmērīgas aizņēmumu izmaksas un EBITDA aprēķina grupas līmenī un aprēķinā iekļauj visu grupas dalībnieku rezultātus. EUR 3 000 000 summu, kas minēta Direktīvas Nr. 2016/xx/ES 13. pantā, palielina līdz EUR 5 000 000. 2.  Ja piemēro 1. punktu, pārmērīgas aizņēmumu izmaksas un EBITDA aprēķina grupas līmenī un aprēķinā iekļauj visu grupas dalībnieku rezultātus. EUR 1 000 000 summu, kas minēta Direktīvas Nr. 2016/xx/ES 13. pantā, palielina līdz EUR 5 000 000. Grozījums Nr. 57 Direktīvas priekšlikums 71. pants 71. pants svītrots Zaudējumu segšana un atgūšana 1.  Direktīvas Nr. 2016/xx/ES 41. panta par zaudējumu segšanu un atgūšanu piemērošana automātiski beidzas, stājoties spēkā šai direktīvai. 2.  Pārnestie zaudējumi, kas vēl nav reintegrēti apliekamajā ienākumā, stājoties spēkā šai direktīvai, paliek nodokļu maksātājam, kuram tie tika pārnesti. Grozījums Nr. 58 Direktīvas priekšlikums 72. pants – 1. daļa Šīs direktīvas nolūkiem atsauci uz likumisko uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi, kura būtu attiecināma uz nodokļu maksātāju saskaņā ar Direktīvas 2016/xx/ES 53. panta 1. punkta pirmo apakšpunktu, nepiemēro un aizstāj ar vidējo likumisko uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi, ko piemēro visām dalībvalstīm. Šajā direktīvā piemēro pārejas noteikumus, kas noteikti Direktīvas 2016/xx/ES 53. pantā. Grozījums Nr. 59 Direktīvas priekšlikums 73. pants – 1. daļa Šīs direktīvas nolūkā tiesību normu par kontrolētiem ārvalstu uzņēmumiem darbības jomu saskaņā ar Direktīvas Nr. 2016/xx/ES 59. pantu attiecina tikai uz attiecībām starp grupas dalībniekiem un vienībām, kuras ir rezidenti nodokļu vajadzībām trešā valstī vai uz pastāvīgajām pārstāvniecībām, kas rodas trešā valstī. Šīs direktīvas nolūkā tiesību normu par kontrolētiem ārvalstu uzņēmumiem darbības jomu saskaņā ar Direktīvas Nr. 2016/xx/ES 59. pantu attiecina tikai uz attiecībām starp grupas dalībniekiem un vienībām, kuras ir rezidenti nodokļu vajadzībām trešā valstī vai uz pastāvīgajām pārstāvniecībām, tostarp digitālām pastāvīgajām pārstāvniecībām, kas atrodas trešā valstī. Grozījums Nr. 60 Direktīvas priekšlikums 74. pants – 1. daļa Šīs direktīvas nolūkiem hibrīdneatbilstību noteikumu darbības jomu saskaņā ar Direktīvas Nr. 2016/xx/ES 61. pantu ierobežo attiecībās starp grupas dalībniekiem un grupā neietilpstošiem dalībniekiem, kas ir saistītie uzņēmumi, kā minēts Direktīvas Nr. 2016/xx/ES 56. pantā. Šīs direktīvas nolūkiem hibrīdneatbilstību noteikumu un ar tiem saistīto noteikumu darbības jomu piemēro, kā tas ir noteikts Direktīvas 2016/xx/ES 61. pantā. Grozījums Nr. 61 Direktīvas priekšlikums Article 76 76. pants 76. pants Eiropas Parlamenta informēšana Eiropas Parlamenta informēšana 1.  Eiropas Parlaments organizē starpparlamentāru konferenci, lai novērtētu KKUINB režīmu, ņemot vērā diskusiju par nodokļu politiku rezultātus, kuras notikušas saistībā ar Eiropas pusgada procedūru. Eiropas Parlaments savu viedokli un secinājumus par konferenci paziņo, pieņemot rezolūciju, kas ir adresēta Komisijai un Padomei. Eiropas Parlamentu informē par Komisijas pieņemtajiem deleģētajiem aktiem vai par jebkādiem iebildumiem, kas izteikti par šiem aktiem, un par to, ka Padome ir atsaukusi šo pilnvaru deleģēšanu. 2.   Eiropas Parlamentu informē par Komisijas pieņemtajiem deleģētajiem aktiem vai par jebkādiem iebildumiem, kas izteikti par šiem aktiem, un par to, ka Padome ir atsaukusi šo pilnvaru deleģēšanu. Grozījums Nr. 62 Direktīvas priekšlikums 78.a pants (jauns) 78.a pants Kompensēšanas mehānisms Lai kompensētu pēkšņus satricinājumus, kurus attiecībā uz nodokļu ieņēmumiem dalībvalstīs ir izraisījuši fiskāli ieguvumi un zaudējumi, kas radušies tieši un vienīgi pārejas rezultātā uz jauno režīmu, kurš ieviests ar šo direktīvu, Komisija izveido īpašu kompensēšanas mehānismu, kas darbosies no šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas. Kompensācija katru gadu tiek koriģēta, lai ņemtu vērā valstu vai reģionu lēmumus, kas pieņemti pirms šīs direktīvas stāšanās spēkā. Kompensēšanas mehānismu finansē no fiskālā pārpalikuma dalībvalstīs, kuras iegūst ienākumus no nodokļu ieņēmumiem, un to paredz uz septiņu gadu sākotnējo periodu. Pēc minētā perioda beigām Komisija izvērtē, vai ir nepieciešams turpināt kompensācijas mehānisma darbību, un attiecīgi nolemj izbeigt to vai atjaunot vienu reizi ne ilgāk kā vēl uz divu gadu periodu. Grozījums Nr. 63 Direktīvas priekšlikums 79. pants 79. pants 79. pants Pārskatīšana Ziņojums par īstenošanu un pārskatīšana Komisija piecus gadus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā pārskata tās piemērošanu un ziņo Padomei par šīs direktīvas darbību. Ziņojumā it sevišķi ietver ietekmes analīzi saistībā ar šīs direktīvas VIII nodaļā izveidoto mehānismu nodokļa bāzu sadalei starp dalībvalstīm. Komisija piecus gadus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā novērtē tās piemērošanu un ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs direktīvas darbību. Ziņojumā par īstenošanu it īpaši ietver ietekmes analīzi saistībā ar šīs direktīvas VIII nodaļā izveidoto mehānismu nodokļa bāzu sadalei starp dalībvalstīm. Izdarot no šāda īstenošanas ziņojuma izrietošus secinājumus vai saistībā ar nākamo daudzgadu finanšu shēmu, Komisija ierosina noteikumus un nosacījumus, lai daļu no nodokļu ieņēmumiem, kas gūti no kopējās konsolidētās uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzes, ieskaitītu Savienības vispārējā budžetā nolūkā proporcionāli samazināt dalībvalstu iemaksas šajā budžetā. Komisija 10 gadus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā sagatavo pārskatu par direktīvas piemērošanu un ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs direktīvas darbību. Grozījums Nr. 64 Direktīvas priekšlikums 80. pants – 1. punkts – 1. daļa Dalībvalstis vēlākais līdz 2020. gada 31. decembrim pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis tūlīt dara zināmus Komisijai minēto noteikumu tekstus. Dalībvalstis vēlākais līdz 2019. gada 31. decembrim pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis tūlīt dara zināmus Komisijai minēto noteikumu tekstus. Grozījums Nr. 65 Direktīvas priekšlikums 80. pants – 1. punkts – 2. daļa Tās piemēro minētos noteikumus no 2021. gada 1. janvāra. Tās piemēro minētos noteikumus no 2020. gada 1. janvāra.

Eiropas Parlamenta 2018. gada 15. marta normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes direktīvai par kopējo uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi (COM(2016)0685 – C8-0472/2016 – 2016/0337(CNS))

P8_TA(2018)0088 A8-0050/2018

(Īpašā likumdošanas procedūra — apspriešanās)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2016)0685),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 115. pantu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C8-0472/2016),

–  ņemot vērā pamatotos atzinumus, kurus saskaņā ar Protokolu Nr. 2 par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu iesnieguši Dānijas parlaments, Dáil Éireann (Īrijas parlamenta Pārstāvju palāta), Seanad Éireann (Īrijas parlamenta Senāts), Luksemburgas Deputātu palāta, Maltas parlaments, Nīderlandes Senāts, Nīderlandes parlamenta Otrā palāta un Zviedrijas parlaments un kuros norādīts, ka leģislatīvā akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,

–  ņemot vērā Reglamenta 78.c pantu,

–  ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu un Juridiskās komitejas atzinumu (A8-0050/2018),

1.  apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.  aicina Komisiju attiecīgi grozīt savu priekšlikumu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 293. panta 2. punktu;

3.  aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi izmaiņas Parlamenta apstiprinātajā tekstā;

4.  prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;

5.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Komisijas ierosinātais teksts   Grozījums Grozījums Nr. 1 Direktīvas priekšlikums 1. apsvērums 1)  Uzņēmumi, kas vēlas veikt pārrobežu darījumdarbību Savienībā, saskaras ar nopietniem šķēršļiem un tirgus izkropļojumiem, ko rada 28 atšķirīgu uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmu pastāvēšana un mijiedarbība. Turklāt nodokļu plānošanas struktūras laika gaitā ir kļuvušas arvien sarežģītākas, jo tās izveido vairākās jurisdikcijās, un tās efektīvi izmanto nodokļu sistēmas specifiskās detaļas vai neatbilstības starp divām vai vairākām nodokļu sistēmām, lai mazinātu uzņēmumu nodokļu saistības. Lai gan šīs situācijas parāda trūkumus, kuri ir pilnīgi atšķirīgi pēc būtības, abi trūkumu veidi rada šķēršļus, kas kavē pareizu iekšējā tirgus darbību. Tāpēc, lai novērstu šīs problēmas, rīcībai vajadzētu būt vērstai uz abiem tirgus nepilnību veidiem. 1)  Uzņēmumi, kas vēlas veikt pārrobežu darījumdarbību Savienībā, saskaras ar nopietniem šķēršļiem un tirgus izkropļojumiem, ko rada 28 atšķirīgu uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmu pastāvēšana un mijiedarbība. Globalizācijas un digitalizācijas laikmetā kļūst arvien grūtāk izsekot jo īpaši finanšu un intelektuālā kapitāla aplikšanai ar nodokli ienākumu gūšanas vietā un kļūst arvien vieglāk ar to manipulēt. Turklāt nodokļu plānošanas struktūras laika gaitā ir kļuvušas arvien sarežģītākas, jo tās izveido vairākās jurisdikcijās, un tās efektīvi izmanto nodokļu sistēmas specifiskās detaļas vai neatbilstības starp divām vai vairākām nodokļu sistēmām, lai mazinātu uzņēmumu nodokļu saistības. Daudzu ekonomikas nozaru vispārēja digitalizācija apvienojumā ar digitālās ekonomikas straujo attīstību rada šaubas par tradicionālajām rūpniecības nozarēm izstrādāto Savienības uzņēmumu ienākuma nodokļa modeļu piemērotību, tostarp attiecībā uz apmēru, kādā izvērtēšanas un aprēķināšanas kritērijus varētu izstrādāt no jauna, lai atspoguļotu 21. gadsimta komercdarbību. Lai gan šīs situācijas parāda trūkumus, kuri ir pilnīgi atšķirīgi pēc būtības, visi trūkumu veidi rada šķēršļus, kas kavē pareizu iekšējā tirgus darbību un pieļauj kropļojumus starp lieliem uzņēmumiem un maziem un vidējiem uzņēmumiem. Tāpēc jaunai standarta uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzei Savienībā būtu vajadzētu būt vērstai uz šiem tirgus nepilnību veidiem, vienlaikus ņemot vērā mērķus nodrošināt ilgtermiņa juridisko skaidrību un noteiktību un nodokļu neitralitātes principu. Lielāka konverģence starp valstu nodokļu sistēmām ievērojami samazinās izmaksas un administratīvo slogu uzņēmumiem, kas Savienības teritorijā darbojas pārrobežu līmenī. Nodokļu politika ir dalībvalstu kompetencē, bet Līguma par Eiropas Savienības darbību 115. pantā ir skaidri noteikts, ka Padomei saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru un pēc konsultēšanās ar Eiropas Parlamentu un Ekonomikas un sociālo lietu komiteju būtu jāpieņem direktīvas, lai tuvinātu šādus dalībvalstu tiesību aktus un normatīvos vai administratīvos aktus nodokļu jomā, jo tie tieši iespaido iekšējā tirgus izveidi vai darbību. Grozījums Nr. 2 Direktīvas priekšlikums 2. apsvērums 2)  Lai veicinātu pareizu iekšējā tirgus darbību, uzņēmumu nodokļu vidi Eiropas Savienībā būtu jāveido saskaņā ar principu, kas paredz, ka uzņēmumi taisnīgi maksā savu daļu no nodokļa jurisdikcijā(-s), kurā(-s) tie gūst peļņu. Tādēļ ir jāparedz mehānismi, kas attur uzņēmumus izmantot priekšrocības, ko sniedz neatbilstības starp valstu nodokļu sistēmām, lai samazinātu savas nodokļu saistības. Vienlīdz svarīgi ir arī sekmēt izaugsmi un ekonomisko attīstību iekšējā tirgū, veicinot pārrobežu tirdzniecību un korporatīvos ieguldījumus. Šajā nolūkā Savienībā ir jānovērš dubultas nodokļu uzlikšanas un dubultas nodokļu neuzlikšanas risks, likvidējot valstu uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmu mijiedarbībā radušās atšķirības. Tajā pašā laikā uzņēmumiem, lai tie varētu attīstīt savu komercdarbību un paplašinātu to ārpus Savienības robežām, ir nepieciešams vienkārši un praktiski pielietojams nodoklis un tiesiskais regulējums. Šajā kontekstā būtu jārisina arī citi diskriminācijas gadījumi. 2)  Lai veicinātu pareizu iekšējā tirgus darbību, uzņēmumu nodokļu vidi Eiropas Savienībā būtu jāveido saskaņā ar principu, kas paredz, ka uzņēmumi taisnīgi maksā savu daļu no nodokļa jurisdikcijā(-s), kurā(-s) tie gūst peļņu un kur uzņēmumiem ir pastāvīgā pārstāvniecība. Ņemot vērā digitālās izmaiņas saimnieciskās darbības vidē, ir nepieciešams nodrošināt, ka uzņēmumiem, kuri dalībvalstī rada ienākumus, neizveidojot tajā fizisku pastāvīgu pārstāvniecību, bet kuriem tajā ir digitāla pastāvīga pārstāvniecība, tiek piemērots tāds pats režīms kā uzņēmumiem, kuriem tajā ir fiziska pastāvīgā pārstāvniecība. Tādēļ ir jāparedz mehānismi, kas attur uzņēmumus izmantot priekšrocības, ko sniedz neatbilstības starp valstu nodokļu sistēmām, lai samazinātu savas nodokļu saistības. Vienlīdz svarīgi ir arī sekmēt izaugsmi un ekonomisko attīstību iekšējā tirgū, veicinot pārrobežu tirdzniecību un korporatīvos ieguldījumus. Šajā nolūkā Savienībā ir jānovērš dubultas nodokļu uzlikšanas un dubultas nodokļu neuzlikšanas risks, likvidējot valstu uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmu mijiedarbībā radušās atšķirības. Tajā pašā laikā uzņēmumiem, lai tie varētu attīstīt savu komercdarbību un paplašinātu to ārpus Savienības robežām, ir nepieciešams vienkārši un praktiski pielietojams nodoklis un tiesiskais regulējums. Šajā kontekstā būtu jārisina arī citi diskriminācijas gadījumi. Konsolidācija ir KKUINB sistēmas būtisks elements, jo galvenos nodokļu šķēršļus, ar ko saskaras vienas grupas uzņēmumi, kuri Savienībā darbojas pārrobežu līmenī, var novērst tikai šādā veidā. Konsolidācija novērš iekšējo cenu noteikšanas formalitātes un nodokļu dubultu uzlikšanu grupas iekšienē. Grozījums Nr. 3 Direktīvas priekšlikums 3. apsvērums 3)  Kā norādīts 2011. gada 16. marta priekšlikumā Padomes direktīvai par kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi (KKUINB)7 , uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēma, kura uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas vajadzībām apskata Savienību kā vienotu tirgu, atvieglotu pārrobežu darbību uzņēmumiem, kuri ir Savienības rezidenti, un veicinātu mērķi padarīt Savienību par konkurētspējīgāku vietu starptautiskajiem ieguldījumiem. 2011. gada priekšlikums par KKUINB ir vērsts uz mērķi veicināt Savienībā esošo uzņēmumu pārrobežu komercdarbības paplašināšanos. Papildus šim mērķim būtu jāņem vērā, ka KKUINB var būt ļoti efektīva iekšējā tirgus darbības uzlabošanai, apkarojot nodokļu apiešanas shēmas. Ņemot vērā iepriekš minēto, KKUINB iniciatīva būtu jāiesniedz no jauna, lai vienādā līmenī varētu risināt jautājumus attiecībā uz darījumdarbības veicināšanas aspektu un iniciatīvas funkciju cīņā pret nodokļu apiešanu. Šāda pieeja vislabāk kalpotu mērķim izskaust iekšējā tirgus darbības traucējumus. 3)  Kā norādīts 2011. gada 16. marta priekšlikumā Padomes direktīvai par kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi (KKUINB)7, uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēma, kura uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas vajadzībām apskata Savienību kā vienotu tirgu, atvieglotu pārrobežu darbību uzņēmumiem, kuri ir Savienības rezidenti, un veicinātu mērķi padarīt Savienību par konkurētspējīgāku vietu starptautiskajiem ieguldījumiem, jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem. 2011. gada priekšlikums par KKUINB ir vērsts uz mērķi veicināt Savienībā esošo uzņēmumu pārrobežu komercdarbības paplašināšanos. Papildus šim mērķim būtu jāņem vērā, ka KKUINB var būt ļoti efektīva iekšējā tirgus darbības uzlabošanai, apkarojot nodokļu apiešanas shēmas. Ņemot vērā iepriekš minēto, KKUINB iniciatīva būtu jāiesniedz no jauna, lai vienādā līmenī varētu risināt jautājumus attiecībā uz darījumdarbības veicināšanas aspektu un iniciatīvas funkciju cīņā pret nodokļu apiešanu. Pēc ieviešanas visās dalībvalstīs KKUINB iniciatīva nodrošinātu, ka nodokļi tiek maksāti tur, kur tiek radīta peļņa un uzņēmumiem ir pastāvīgā pārstāvniecība. Šāda pieeja vislabāk kalpotu mērķim izskaust iekšējā tirgus darbības traucējumus. Iekšējā tirgus darbības uzlabošana ir svarīgs izaugsmi un darbvietu izveidi veicinošs faktors. KKUINB ieviešanai vajadzētu uzlabot izaugsmi un radīt vairāk darbvietu visā Savienībā, samazinot starp uzņēmumiem nelabvēlīgu konkurenci nodokļu jomā. __________________ __________________ 7 Priekšlikums Padomes direktīvai par kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi , COM (2011)0121 final/2, 3.10.2011. 7 Priekšlikums Padomes direktīvai par kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi, COM(2011)0121 final/2, 3.10.2011. Grozījums Nr. 4 Direktīvas priekšlikums 3.a apsvērums (jauns) 3a)  Komisija 2017. gada 21. septembra paziņojumā “Taisnīga un efektīva nodokļu sistēma Eiropas Savienībā digitālajam vienotajam tirgum” uzskata, ka KKUINB nodrošina pamatu digitālās ekonomikas radīto nodokļu problēmu risināšanai. Grozījums Nr. 5 Direktīvas priekšlikums 4. apsvērums 4)  Ņemot vērā nepieciešamību ātri rīkoties, lai nodrošinātu pareizu iekšējā tirgus darbību, padarot to, no vienas puses, tirdzniecībai un ieguldījumiem labvēlīgāku un, no otras puses, noturīgāku pret nodokļu apiešanas shēmām, vērienīgo KKUINB iniciatīvu ir nepieciešams sadalīt divos atsevišķos priekšlikumos. Pirmajā posmā būtu jāīsteno noteikumi par kopēju uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi (KUINB), un pēc tam otrajā posmā –konsolidācija. 4)  Ņemot vērā nepieciešamību ātri rīkoties, lai nodrošinātu pareizu iekšējā tirgus darbību, padarot to, no vienas puses, tirdzniecībai un ieguldījumiem labvēlīgāku un, no otras puses, noturīgāku pret nodokļu apiešanas shēmām, ir ļoti svarīgi nodrošināt direktīvas par kopēju uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi un direktīvas par kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi vienlaicīgu stāšanos spēkā. Tā kā šāda režīma maiņa ir būtiska virzība uz iekšējā tirgus izveides pabeigšanu, tai ir nepieciešama elastība, lai to varētu pienācīgi izpildīt jau no paša sākuma. Tādēļ — tā kā iekšējais tirgus aptver visas dalībvalstis — KKUINB būtu jāievieš visās dalībvalstīs. Ja Padome nepieņems vienprātīgu lēmumu par priekšlikumu izveidot KKUINB, Komisijai vajadzētu izstrādāt jaunu priekšlikumu, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 116. pantu, atbilstoši kuram Eiropas Parlaments un Padome rīkojas saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru un pieņem nepieciešamos tiesību aktus. Kā galējais līdzeklis dalībvalstīm saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību būtu jāierosina ciešāka sadarbība, kurai vajadzētu būt vienmēr atvērtai jebkurai dalībvalstij. Diemžēl par katru dalībvalsti atsevišķi nav veikts pietiekami detalizēts ietekmes novērtējums gan attiecībā uz KUINB, gan KKUINB priekšlikumu par ietekmi uz dalībvalstu uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumiem. Grozījums Nr. 6 Direktīvas priekšlikums 5. apsvērums 5)  Pārrobežu kontekstā mēdz parādīties vairākas agresīvas nodokļu plānošanas struktūras, kas nozīmē, ka iesaistītajām uzņēmumu grupām ir minimāli resursi. Pamatojoties uz šo, noteikumi par kopējo bāzi proporcionalitātes apsvērumu dēļ būtu obligāti jāpiemēro tikai tiem uzņēmumiem, kas ir lielas grupas sastāvā. Šajā nolūkā būtu jānosaka ar lielumu saistītais slieksnis, pamatojoties uz grupas, kura iesniedz konsolidētos finanšu pārskatus, kopējo konsolidēto ieņēmumu. Turklāt, ja iniciatīva materializējas pilnībā, lai nodrošinātu saskaņotību starp abiem KKUINB iniciatīvas posmiem, noteikumi par kopēju bāzi būtu obligāti jāpiemēro tiem uzņēmumiem, kas būtu uzskatāmi par grupu. Turklāt, lai labāk sasniegtu mērķi veicināt tirdzniecību un ieguldījumus iekšējā tirgū, grupām, kas neatbilst noteiktajiem kritērijiem, būtu jābūt iespējai izvēlēties piemērot noteikumus par kopējo bāzi. 5)  Pārrobežu kontekstā mēdz parādīties vairākas agresīvas nodokļu plānošanas struktūras, kas nozīmē, ka iesaistītajām uzņēmumu grupām ir minimāli resursi. Pamatojoties uz šo, noteikumi par kopējo bāzi proporcionalitātes apsvērumu dēļ sākotnēji būtu obligāti jāpiemēro tikai tiem uzņēmumiem, kas ir lielas grupas sastāvā. Šajā nolūkā būtu jānosaka ar lielumu saistītais slieksnis EUR 750 miljonu apmērā, pamatojoties uz grupas, kura iesniedz konsolidētos finanšu pārskatus, kopējo konsolidēto ieņēmumu. Tā kā šī direktīva nosaka jaunu standartu attiecībā uz uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi visiem uzņēmumiem Savienībā, slieksnis būtu jāsamazina līdz nullei laikposmā, kas nepārsniedz septiņus gadus. Turklāt, lai labāk sasniegtu mērķi veicināt tirdzniecību un ieguldījumus iekšējā tirgū, grupām, kas neatbilst noteiktajiem kritērijiem, būtu jābūt iespējai pirmajā posmā izvēlēties piemērot noteikumus par kopējo bāzi. Grozījums Nr. 7 Direktīvas priekšlikums 6. apsvērums 6)  Ir jānosaka pastāvīgās pārstāvniecības, kas atrodas Savienībā un pieder nodokļu maksātājam, kurš ir rezidents nodokļu vajadzībām Savienībā, jēdziena definīcija. Mērķis būtu nodrošināt, lai visiem iesaistītajiem nodokļu maksātājiem būtu kopīga izpratne un lai izslēgtu iespēju, ka neatbilstība rodas atšķirīgu definīciju dēļ. Savukārt tādas pastāvīgās pārstāvniecības, kas atrodas trešā valstī, vai kas atrodas Savienībā, bet kas pieder nodokļu maksātājam, kurš ir rezidents nodokļu vajadzībām trešā valstī, jēdziena definēšana nebūtu jāuzskata par vajadzīgu. Šis aspekts būtu jāatstāj divpusējo nodokļu nolīgumu un valsts tiesību aktu ziņā, jo tam ir sarežģīta mijiedarbība ar starptautiskajiem nolīgumiem. 6)  Ir jānosaka pastāvīgās pārstāvniecības, kas atrodas Savienībā un pieder nodokļu maksātājam, kurš ir rezidents nodokļu vajadzībām Savienībā, jēdziena definīcija. Starptautiski uzņēmumi pārāk bieži panāk vienošanās savu peļņu pārvietot uz valstīm ar labvēlīgu nodokļu režīmu un līdz ar to nemaksā nekādus nodokļus vai arī maksā ļoti zemas likmes nodokļus. Jēdziens “pastāvīga pārstāvniecība” nodrošinātu precīzu un saistošu tādu kritēriju definīciju, kuri jāievēro, lai starptautisks uzņēmums pierādītu, kas tas atrodas konkrētā valstī. Tādējādi starptautiskajiem uzņēmumiem nāksies godīgi maksāt nodokļus. Mērķis būtu nodrošināt, lai visiem iesaistītajiem nodokļu maksātājiem būtu kopīga izpratne un lai izslēgtu iespēju, ka neatbilstība rodas atšķirīgu definīciju dēļ. Tāpat ir svarīgi, lai būtu vienota tādas pastāvīgās pārstāvniecības definīcija, kas atrodas trešā valstī vai kas atrodas Savienībā, bet kas pieder nodokļu maksātājam, kurš ir rezidents nodokļu vajadzībām trešā valstī. Ja transfertcenu noteikšana izraisa peļņas pārvietošanu uz zemu nodokļu jurisdikciju, priekšroka būtu dodama sistēmai, kurā peļņas piešķiršanā tiek izmantota sadalījuma formula. Savienība, pieņemot šādu sistēmu, var noteikt starptautisku standartu, lai panāktu modernu un efektīvu uzņēmumu ienākuma nodokļa uzlikšanu. Komisijai būtu jāizstrādā projekts pārejas posmā izmantojamām vadlīnijām, kurās trešām valstīm piemērojamā režīmā sadalījuma formula pastāvētu līdzās citām piešķiršanas metodēm, tomēr galu galā sadalījuma formulai vajadzētu būt standarta piešķiršanas metodei. Komisijai būtu jāsagatavo priekšlikums izveidot Savienības nodokļu nolīguma paraugu, kas galarezultātā varētu aizstāt tūkstošiem divpusējo nolīgumu, kurus noslēgušas dalībvalstis. Grozījums Nr. 8 Direktīvas priekšlikums 6.a apsvērums (jauns) 6a)  Digitālās preces parasti ir ļoti mobilas un nemateriālas. Pētījumi liecina, ka digitālā nozare ir lielā mērā iesaistīta agresīvas nodokļu plānošanas praksē, jo daudziem uzņēmējdarbības modeļiem nav nepieciešama fiziska infrastruktūra, lai veiktu darījumus ar klientiem un gūtu peļņu. Tas ļauj lielākajiem digitālajiem uzņēmumiem par saviem ieņēmumiem maksāt nodokļus, kas ir tuvu nullei. Dalībvalstu valsts kases zaudē miljardiem eiro lielus nodokļu ieņēmumus, jo nespēj aplikt ar nodokli digitālos starptautiskos uzņēmumus. Lai novērstu šo patieso un akūto sociālo netaisnību, pašreizējos uzņēmumu ienākuma nodokļa tiesību aktus nepieciešams paplašināti attiecināt uz jauno digitālo pastāvīgo pārstāvniecību saitēm, pamatojoties uz ievērojamu digitālo klātbūtni. Līdzīgiem uzņēmējdarbības modeļiem ir vajadzīgi vienlīdzīgi konkurences apstākļi, lai novērstu ar nodokļiem saistītās problēmas, ko rada digitalizācija, nekaitējot digitālās nozares potenciālam. Šajā sakarā īpaši būtu jāņem vērā darbs, ko ESAO ir veikusi attiecībā uz starptautiski saskaņotu noteikumu kopumu. Grozījums Nr. 9 Direktīvas priekšlikums 8. apsvērums 8)  Ar nodokli apliekamos ieņēmumus vajadzētu samazināt, atskaitot darījumdarbības izdevumus un dažus citus posteņus. Atskaitāmie darījumdarbības izdevumi parasti ietver visas izmaksas saistībā ar pārdošanu un izdevumus saistībā ar ienākumu radīšanu, uzturēšanu un nodrošināšanu. Lai atbalstītu inovācijas ekonomikā un modernizētu iekšējo tirgu, būtu jāparedz pētniecības un izstrādes izmaksu atskaitījumi, tostarp atskaitījumi lielā apmērā, un tos vajadzētu pilnībā ietvert izmaksās tajā gadā, kurā izmaksas radušās (izņemot nekustamo īpašumu). Mazus darbību uzsākušus uzņēmumus bez saistītiem uzņēmumiem, kuri ir inovatīvi (kategorija, kas jo īpaši aptver jaunuzņēmumus) arī vajadzētu atbalstīt, piešķirot lielāka plaša apmēra atskaitījuma tiesības pētniecības un izstrādes izdevumiem. Lai nodrošinātu juridisko noteiktību, ir jābūt sarakstam ar neatskaitāmiem izdevumiem. 8)  Ar nodokli apliekamos ieņēmumus vajadzētu samazināt, atskaitot darījumdarbības izdevumus un dažus citus posteņus. Atskaitāmie darījumdarbības izdevumi parasti ietver visas izmaksas saistībā ar pārdošanu un izdevumus saistībā ar ienākumu radīšanu, uzturēšanu un nodrošināšanu. Lai atbalstītu inovācijas ekonomikā un modernizētu iekšējo tirgu, būtu jāparedz patiesu pētniecības un izstrādes izmaksu atskaitījumi saistībā ar personāla, apakšuzņēmēju, aģentūras darbinieku un ārštatnieku izdevumiem un nodokļu maksātājam būtu jāsaņem nodokļu kredīts, un tos vajadzētu pilnībā ietvert izmaksās tajā gadā, kurā izmaksas radušās (izņemot nekustamo īpašumu). Ir vajadzīga skaidra pētniecības un izstrādes izdevumu definīcija, lai novērstu atskaitījumu nepareizu piemērošanu. Lai nodrošinātu juridisko noteiktību, ir jābūt sarakstam ar neatskaitāmiem izdevumiem. Grozījums Nr. 10 Direktīvas priekšlikums 9. apsvērums 9)  Nesenās norises starptautiskajā nodokļu sistēmā ir aktualizējušas faktu, ka starptautiskas uzņēmumu grupas, cenšoties samazināt savas globālās nodokļu saistības, aizvien vairāk apiet nodokļus, kā rezultātā tiek samazināta nodokļu bāze un tiek veicināta peļņas novirzīšana, izmantojot pārmērīgus procentu maksājumus. Lai novērstu šādu praksi, ir nepieciešams ierobežot procentu (un citu finanšu) izmaksu atskaitīšanas tiesības. Šajā kontekstā procentu (un citu finanšu) izmaksu atskaitīšanu vajadzētu pieļaut tikai tiktāl, ciktāl ar tām var kompensēt ar nodokli apliekamos procentu (un citus finanšu) ienākumus. Uz procentu izmaksu pārpalikumu vajadzētu attiecināt atskaitīšanas ierobežojumus, ko nosaka, atsaucoties uz nodokļu maksātāja apliekamo peļņu pirms procentu maksājumiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas (EBITDA). 9)  Nesenās norises starptautiskajā nodokļu sistēmā ir aktualizējušas faktu, ka starptautiskas uzņēmumu grupas, cenšoties samazināt savas globālās nodokļu saistības, aizvien vairāk apiet nodokļus, kā rezultātā tiek samazināta nodokļu bāze un tiek veicināta peļņas novirzīšana, izmantojot pārmērīgus procentu maksājumus. Lai novērstu šādu praksi, ir nepieciešams ierobežot procentu (un citu finanšu) izmaksu atskaitīšanas tiesības. Šajā kontekstā procentu (un citu finanšu) izmaksu atskaitīšanu vajadzētu pieļaut tikai tiktāl, ciktāl ar tām var kompensēt ar nodokli apliekamos procentu (un citus finanšu) ienākumus. Uz procentu izmaksu pārpalikumu vajadzētu attiecināt atskaitīšanas ierobežojumus, ko nosaka, atsaucoties uz nodokļu maksātāja apliekamo peļņu pirms procentu maksājumiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas (EBITDA). Dalībvalstis varētu vēl vairāk ierobežot procentu un citu finanšu izmaksu atskaitīšanas apmēru, lai nodrošinātu augstāku aizsardzības līmeni. Grozījums Nr. 11 Direktīvas priekšlikums 10. apsvērums 10)  Fakts, ka procentu maksājumi par aizņēmumiem ir atskaitāmi no nodokļu maksātāja kopējās bāzes, savukārt sadalītā peļņa nav atskaitāma, rada absolūtas priekšrocības par labu finansēšanai ar parādu, nevis ar pašu kapitālu. Ņemot vērā riskus, ka šāda situācija var vairot uzņēmumu parādsaistības, ir svarīgi paredzēt pasākumus, lai neitralizētu pašreizējo sistēmu, kas neveicina finansējumu ar pašu kapitālu. Ņemot vērā iepriekš minēto, ir paredzēts nodokļu maksātājiem piešķirt atlaidi izaugsmei un investīcijām, un tādējādi nodokļu maksātāja kapitāla pieaugumam vajadzētu būt atskaitāmam no tā nodokļa bāzes, ja ir ievēroti konkrēti nosacījumi. Tādēļ ir svarīgi nodrošināt, lai sistēmu neietekmētu lavīnveida sekas, un šajā nolūkā ir jāizslēdz nodokļu maksātāja līdzdalības saistītajos uzņēmumos vērtība nodokļu vajadzībām. Visbeidzot, lai atlaides shēma būtu pietiekami stabila, vajadzētu paredzēt noteikumus par nodokļu apiešanas novēršanu. 10)  Fakts, ka procentu maksājumi par aizņēmumiem ir atskaitāmi no nodokļu maksātāja kopējās bāzes, savukārt sadalītā peļņa nav atskaitāma, rada absolūtas priekšrocības par labu finansēšanai ar parādu, nevis ar pašu kapitālu. Ņemot vērā riskus, ka šāda situācija var vairot uzņēmumu parādsaistības, ir svarīgi paredzēt pasākumus, lai neitralizētu pašreizējo sistēmu, kas neveicina finansējumu ar pašu kapitālu, ierobežojot iespēju atskaitīt procentu maksājumus par aizņēmumiem no nodokļu maksātāja nodokļu bāzes. Šajā nolūkā procentu ierobežošanas noteikums ir piemērots un pietiekams instruments. Grozījums Nr. 12 Direktīvas priekšlikums 12. apsvērums 12)  Lai novērstu pasīvu ieņēmumu novirzīšanu (galvenokārt finanšu) prom no uzņēmumiem, kas apliekami ar lielu nodokli, jebkādus zaudējumus, kas var rasties taksācijas gada beigās, lielākoties vajadzētu uzskatīt atbilstošiem tirdzniecības darbības rezultātiem. Pamatojoties uz šo pieņēmumu, nodokļu maksātājiem ir jāatļauj pārnest zaudējumus uz nākamajiem periodiem neierobežotā laikposmā bez atskaitāmās summas ierobežojumiem gadā. Zaudējumu pārnešana uz nākamajiem periodiem ir paredzēta, lai nodrošinātu, ka nodokļu maksātājs maksā nodokli par saviem reālajiem ienākumiem, tāpēc nav iemesla noteikt laika ierobežojumus zaudējumu pārnešanai uz nākamajiem periodiem. Noteikums attiecībā uz zaudējumu atpakaļpārnešanas iespēju nav jāievieš, jo dalībvalstīs tā ir samērā reta prakse, un tas var radīt pārmērīgu sarežģītību. Turklāt jāparedz noteikums par ļaunprātīgas izmantošanas novēršanu, kas paredz novērst mēģinājumus apiet noteikumus par zaudējumu atskaitīšanas tiesībām, iegādājoties zaudējumus nesošus uzņēmumus. 12)  Lai novērstu pasīvu ieņēmumu novirzīšanu (galvenokārt finanšu) prom no uzņēmumiem, kas apliekami ar lielu nodokli, jebkādus zaudējumus, kas var rasties taksācijas gada beigās, lielākoties vajadzētu uzskatīt atbilstošiem tirdzniecības darbības rezultātiem. Pamatojoties uz šo pieņēmumu, nodokļu maksātājiem ir jāatļauj pārnest zaudējumus uz nākamajiem periodiem piecu gadu laikposmā, nosakot gadā atskaitāmās summas ierobežojumus. Noteikums attiecībā uz zaudējumu atpakaļpārnešanas iespēju nav jāievieš, jo dalībvalstīs tā ir samērā reta prakse, un tas var radīt pārmērīgu sarežģītību. Padomes Direktīva (ES Nr. 2016/11641a paredz vispārēju noteikumu par ļaunprātīgas izmantošanas novēršanu, kas paredz novērst mēģinājumus apiet noteikumus par zaudējumu atskaitīšanas tiesībām, iegādājoties zaudējumus nesošus uzņēmumus. Šis vispārējais noteikums būtu arī sistemātiski jāņem vērā šīs direktīvas piemērošanā. _________________ 1a Padomes 2016. gada 12. jūlija Direktīva (ES) 2016/1164, ar ko paredz noteikumus tādas nodokļu apiešanas prakses novēršanai, kas tieši iespaido iekšējā tirgus darbību, OV L 193, 19.7.2016., 1. lpp. Grozījums Nr. 13 Direktīvas priekšlikums 13. apsvērums 13)  Lai atvieglotu uzņēmumu naudas plūsmas stāvokli, piemēram, kompensējot zaudējumus, kas saistīti ar darbības iesākšanu vienā dalībvalstī, ja peļņu gūst citā dalībvalstī, un veicinātu pārrobežu darbības paplašināšanu Savienības teritorijā, nodokļu maksātājiem vajadzētu piešķirt tiesības uz laiku ņemt vērā zaudējumus, kas radušies to tiešajos meitasuzņēmumos un pastāvīgajās pārstāvniecībās, kas atrodas citās dalībvalstīs. Šajā nolūkā mātesuzņēmumam vai galvenajam birojam, kas atrodas dalībvalstī, vajadzētu būt iespējai atskaitīt no nodokļa bāzes attiecīgajā taksācijas gadā zaudējumus, kas radušies tajā pašā taksācijas gadā tiešajos meitasuzņēmumos un pastāvīgajās pārstāvniecībās, kas atrodas citās dalībvalstīs, proporcionāli līdzdalībai. Mātesuzņēmumam vajadzētu, ņemot vērā iepriekš atskaitīto zaudējumu summu, savai nodokļu bāzei atpakaļ pievienot jebkādu tiešā meitasuzņēmuma vai pastāvīgās pārstāvniecības gūto turpmāko peļņu. Tā kā ir ļoti svarīgi aizsargāt valsts nodokļu ieņēmumus, arī atskaitītos zaudējumus vajadzētu automātiski reintegrēt, ja tas nenotiek pēc konkrēta gadu skaita vai ja vairs neizpildās tiešā meitasuzņēmuma vai pastāvīgās pārstāvniecības kritēriji. svītrots Grozījums Nr. 14 Direktīvas priekšlikums 15. apsvērums 15)  Ir svarīgi nodrošināt atbilstīgus nodokļu apiešanas novēršanas pasākumus, lai pastiprinātu kopīgās bāzes noteikumu noturību pret agresīvu nodokļu plānošanas praksi. It īpaši sistēmā vajadzētu paredzēt vispārēju noteikumu par ļaunprātīgas izmantošanas novēršanu (GAAR), papildinot to ar pasākumiem, kas paredzēti, lai ierobežotu konkrētus nodokļu apiešanas veidus. Tā kā vispārējus noteikumus par ļaunprātīgas izmantošanas novēršanu (GAAR) nodokļu sistēmās izmanto, lai vērstos pret ļaunprātīgu nodokļu praksi, kas vēl nav aptverta konkrētiem gadījumiem paredzētos noteikumos, to izmantošanas nolūks ir novērst nepilnības, neskarot konkrētu nodokļu apiešanas novēršanas noteikumu piemērojamību. Savienībā GAAR vajadzētu piemērot vienīgi veidojumiem, kuri ir neīsti. Tādēļ ir svarīgi nodrošināt to, ka GAAR valstu iekšējās situācijās, pārrobežu situācijās Savienībā un pārrobežu situācijās, kur iesaistīti trešo valstu uzņēmumi, piemēro vienotā veidā, lai nebūtu atšķirību to piemērošanas tvērumā un rezultātos. 15)  Ir svarīgi nodrošināt atbilstīgus nodokļu apiešanas novēršanas pasākumus, lai pastiprinātu kopīgās bāzes noteikumu noturību pret agresīvu nodokļu plānošanas praksi. It īpaši sistēmā vajadzētu paredzēt stingru un efektīvu vispārēju noteikumu par ļaunprātīgas izmantošanas novēršanu (GAAR), papildinot to ar pasākumiem, kas paredzēti, lai ierobežotu konkrētus nodokļu apiešanas veidus. Tā kā vispārējus noteikumus par ļaunprātīgas izmantošanas novēršanu (GAAR) nodokļu sistēmās izmanto, lai vērstos pret ļaunprātīgu nodokļu praksi, kas vēl nav aptverta konkrētiem gadījumiem paredzētos noteikumos, to izmantošanas nolūks ir novērst nepilnības, neskarot konkrētu nodokļu apiešanas novēršanas noteikumu piemērojamību. Savienībā GAAR vajadzētu piemērot vienīgi veidojumiem, kuri ir neīsti. Tādēļ ir svarīgi nodrošināt to, ka GAAR valstu iekšējās situācijās, pārrobežu situācijās Savienībā un pārrobežu situācijās, kur iesaistīti trešo valstu uzņēmumi, piemēro vienotā veidā, lai nebūtu atšķirību to piemērošanas tvērumā un rezultātos. Grozījums Nr. 15 Direktīvas priekšlikums 17. apsvērums 17)  Ņemot vērā to, ka parasti hibrīdneatbilstību sekas ir dubulta atskaitīšana (proti, atskaitīšana abās valstīs) vai ienākuma atskaitīšana vienā dalībvalstī un tā neiekļaušana nodokļa bāzē otrā dalībvalstī, šādas situācijas nepārprotami ietekmē iekšējo tirgu, kropļojot tā mehānismus un radot nepilnības, kuru rezultātā plaukst nodokļu apiešanas prakse. Ņemot vērā to, ka neatbilstības rodas tādēļ, ka dažādās valstīs noteikta veida vienībām vai finanšu maksājumiem ir atšķirīgs juridiskais raksturojums, parasti tās nerodas tādu uzņēmumu starpā, kuri savas nodokļu bāzes aprēķināšanai piemēro kopīgos noteikumus par nodokļa bāzi. Tomēr neatbilstības varētu saglabāties mijiedarbībā starp kopējas nodokļa bāzes sistēmu un valsts vai trešo valstu uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmām. Lai neitralizētu hibrīdneatbilstības pasākumu ietekmi, ir nepieciešams paredzēt noteikumus, saskaņā ar kuriem vienai no divām jurisdikcijām būs jāliedz maksājuma atskaitīšana vai jānodrošina, ka attiecīgie ienākumi tiek iekļauti kopējā nodokļa bāzē. 17)  Ņemot vērā to, ka parasti filiāļu neatbilstību un hibrīdneatbilstību sekas ir dubulta atskaitīšana (proti, atskaitīšana abās valstīs) vai ienākuma atskaitīšana vienā dalībvalstī un tā neiekļaušana nodokļa bāzē otrā dalībvalstī, šādas situācijas nepārprotami ietekmē iekšējo tirgu, kropļojot tā mehānismus un radot nepilnības, kuru rezultātā plaukst nodokļu apiešanas prakse. Ņemot vērā to, ka neatbilstības rodas tādēļ, ka dažādās valstīs noteikta veida vienībām vai finanšu maksājumiem ir atšķirīgs juridiskais raksturojums, parasti tās nerodas tādu uzņēmumu starpā, kuri savas nodokļu bāzes aprēķināšanai piemēro kopīgos noteikumus par nodokļa bāzi. Tomēr neatbilstības varētu saglabāties mijiedarbībā starp kopējas nodokļa bāzes sistēmu un valsts vai trešo valstu uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmām. Lai neitralizētu hibrīdneatbilstības pasākumu vai saistītu pasākumu ietekmi, Direktīvā (ES) 2016/1164 ir paredzēti noteikumi par hibrīdneatbilstībām un reversām hibrīdneatbilstībām. Šie noteikumi būtu sistemātiski jāņem vērā šīs direktīvas piemērošanā. Grozījums Nr. 16 Direktīvas priekšlikums 17.a apsvērums (jauns) 17a)  Dalībvalstīm nevajadzētu liegt ieviest papildu pasākumus nodokļu apiešanas novēršanai, lai mazinātu negatīvo ietekmi, ko rada peļņas novirzīšana uz zemāku nodokļu trešām valstīm, kuras ne vienmēr veic automātisku nodokļu informācijas apmaiņu saskaņā ar Savienības standartiem. Grozījums Nr. 17 Direktīvas priekšlikums 17.b apsvērums (jauns) 17b)  Dalībvalstīs vajadzētu būt ieviestai tādu sodu sistēmai, kurus piemēro par uzņēmumu izdarītiem saskaņā ar šo direktīvu pieņemtu valsts noteikumu pārkāpumiem, kā to paredz valsts tiesību akti, un par to attiecīgi būtu jāinformē Komisija. Grozījums Nr. 18 Direktīvas priekšlikums 19. apsvērums 19)  Lai papildinātu vai grozītu dažus nebūtiskus šīs direktīvas elementus, saskaņā ar LESD 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt tiesību aktus attiecībā uz i) izmaiņām dalībvalstu tiesību aktos attiecībā uz uzņēmumu formām un uzņēmumu nodokļiem un attiecīgi grozīt I un II pielikumu; ii) paredzot papildu definīcijas; iii) pieņemot sīki izstrādātus noteikumus par aizsardzību pret nodokļu apiešanu vairākās konkrētās jomās, kas attiecas uz atlaides piešķiršanu izaugsmei un ieguldījumiem; iv) sīkāk definējot juridisko un ekonomisko īpašumtiesību jēdzienus saistībā ar nomātiem aktīviem; v) aprēķinot nomas maksas kapitāla un procentu elementu un nomātu aktīvu amortizācijas bāzi; un vi) precīzāk definējot tās pamatlīdzekļu kategorijas, uz kurām attiecina amortizāciju. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, vajadzētu nodrošināt vienlaicīgu, savlaicīgu un atbilstīgu attiecīgo dokumentu nosūtīšanu Eiropas Parlamentam un Padomei. 19)  Lai papildinātu vai grozītu dažus nebūtiskus šīs direktīvas elementus, saskaņā ar LESD 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt tiesību aktus attiecībā uz i) izmaiņām dalībvalstu tiesību aktos attiecībā uz uzņēmumu formām un uzņēmumu nodokļiem un attiecīgi grozīt I un II pielikumu; ii) paredzot papildu definīcijas; iii) sīkāk definējot juridisko un ekonomisko īpašumtiesību jēdzienus saistībā ar nomātiem aktīviem; iv) aprēķinot nomas maksas kapitāla un procentu elementu un nomātu aktīvu amortizācijas bāzi; v) precīzāk definējot tās pamatlīdzekļu kategorijas, uz kurām attiecina amortizāciju; un vi) izdodot pārejas posmā izmantojamas vadlīnijas, kurās trešām valstīm piemērojamā režīmā sadalījuma formula pastāvētu līdzās citām piešķiršanas metodēm. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, vajadzētu nodrošināt vienlaicīgu, savlaicīgu un atbilstīgu attiecīgo dokumentu nosūtīšanu Eiropas Parlamentam un Padomei. Grozījums Nr. 19 Direktīvas priekšlikums 19.a apsvērums (jauns) 19a)  Komisijai būtu jāuzrauga šīs direktīvas vienota īstenošana, lai izvairītos no situācijām, kad katras dalībvalsts kompetentās iestādes nodrošina atšķirīgu režīmu īstenošanu. Turklāt saskaņotu grāmatvedības noteikumu trūkumam Savienībā nevajadzētu radīt jaunas nodokļu plānošanas iespējas un arbitrāžu. Tādēļ grāmatvedības noteikumu saskaņošana varētu stiprināt kopējo režīmu, jo īpaši tad, ja un kad minētais režīms attiecas uz visiem Savienības uzņēmumiem. Grozījums Nr. 20 Direktīvas priekšlikums 23. apsvērums 23)  Komisijas pienākums būtu izskatīt direktīvas piemērošanu pēc pieciem gadiem no tās stāšanās spēkā un ziņot par tās darbību Padomei. Dalībvalstu pienākums būtu darīt Komisijai zināmus savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva, 23)  Tā kā ar šo direktīvu būtiski maina uzņēmumu ienākuma nodokļa uzlikšanas noteikumus, Komisijas pienākums būtu veikt rūpīgu novērtējumu par direktīvas piemērošanu pēc pieciem gadiem no tās stāšanās spēkā un ziņot par tās darbību Eiropas Parlamentam un Padomei. Ziņojumā par īstenošanu iekļauj vismaz šādus punktus: šajā direktīvā paredzētās nodokļu sistēmas ietekmi uz dalībvalstu ieņēmumiem, sistēmas radītās priekšrocības un trūkumus mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, ietekmi uz taisnīgu nodokļu iekasēšanu starp dalībvalstīm, ietekmi uz iekšējo tirgu kopumā, it īpaši attiecībā uz iespējamu konkurences kropļošanu starp uzņēmumiem, uz kuriem attiecas šajā direktīvā paredzētie jaunie noteikumi, un to uzņēmumu skaitu, uz kuriem attiecas piemērošanas joma pārejas perioda laikā. Komisijas pienākums būtu izskatīt šīs direktīvas piemērošanu pēc 10 gadiem no tās stāšanās spēkā un ziņot par tās darbību Eiropas Parlamentam un Padomei. Dalībvalstu pienākums būtu darīt Komisijai zināmus savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva, Grozījums Nr. 21 Direktīvas priekšlikums 1. pants – 1. punkts 1.  Ar šo direktīvu izveido kopējas nodokļa bāzes sistēmu nodokļa uzlikšanai konkrētiem uzņēmumiem un izklāsta noteikumus par šīs bāzes aprēķināšanu. 1.  Ar šo direktīvu izveido kopējas nodokļa bāzes sistēmu Savienībā nodokļa uzlikšanai konkrētiem uzņēmumiem un paredz noteikumus par šīs bāzes aprēķināšanu, tostarp pasākumus, lai novērstu nodokļu apiešanu, un par ierosinātās nodokļu sistēmas starptautisko dimensiju. Grozījums Nr. 22 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – ievaddaļa 1.  Šīs direktīvas noteikumus piemēro uzņēmumam, kas ir izveidots saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem, un tā pastāvīgajām pārstāvniecībām citās dalībvalstīs, ja uzņēmums atbilst visiem šiem nosacījumiem: 1.  Šīs direktīvas noteikumus piemēro uzņēmumam, kas ir izveidots saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem, un tā pastāvīgajām pārstāvniecībām un digitālajām pastāvīgajām pārstāvniecībām citās dalībvalstīs, ja uzņēmums atbilst visiem šiem nosacījumiem: Grozījums Nr. 23 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 1. punkts – c apakšpunkts (c)  ietilpst tādā konsolidētā grupā finanšu grāmatvedības vajadzībām, kuras kopējie konsolidētās grupas ieņēmumi pārsniedz EUR 750 000 000 finanšu gadā pirms attiecīgā finanšu gada; (c)  ietilpst tādā konsolidētā grupā finanšu grāmatvedības vajadzībām, kuras kopējie konsolidētās grupas ieņēmumi pārsniedz EUR 750 000 000 finanšu gadā pirms attiecīgā finanšu gada. Šo robežvērtību pakāpeniski pazemina līdz nullei ne ilgāk kā septiņu gadu laikposmā; Grozījums Nr. 24 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 3. punkts 3.  Uzņēmums, kas atbilst 1. punkta a) un b) apakšpunkta nosacījumiem, bet neatbilst minētā punkta c) vai d) apakšpunkta nosacījumiem, var izvēlēties sev un savām pastāvīgajām pārstāvniecībām, kas atrodas citās dalībvalstīs, piemērot šīs direktīvas noteikumus piecus taksācijas gadus. Šo termiņu automātiski pagarina par secīgiem pieciem taksācijas gadiem, ja vien saskaņā ar 65. panta 3. punktu netiek iesniegts paziņojums par pastāvēšanas izbeigšanu. Katru reizi, kad notiek pagarināšana, piemērojami 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētie nosacījumi. 3.  Uzņēmums, kas atbilst 1. punkta a) un b) apakšpunkta nosacījumiem, bet neatbilst minētā punkta c) vai d) apakšpunkta nosacījumiem, var izvēlēties sev un savām pastāvīgajām pārstāvniecībām, kas atrodas citās dalībvalstīs, piemērot šīs direktīvas noteikumus. Grozījums Nr. 25 Direktīvas priekšlikums 2. pants – 4. punkts 4.  Šīs direktīvas noteikumus nepiemēro kuģošanas sabiedrībai, kurai piemērojams īpašs nodokļu režīms. Kuģošanas sabiedrību, kurai piemērojams īpašs nodokļu režīms, ņem vērā, nosakot uzņēmumus, kas ir vienas un tās pašas grupas dalībnieki, kā minēts 3. pantā. svītrots Grozījums Nr. 26 Direktīvas priekšlikums 3. pants – 1. punkts –a apakšpunkts (a)  īstenot vairāk nekā 50 % no balsstiesībām un (a)  īstenot balsstiesības, kas pārsniedz 50 %, un Grozījums Nr. 27 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 1. daļa – 12. punkts (12)  “aizņēmumu izmaksas” ir procentu izdevumi par jebkāda veida parādu, citi izdevumi, kas ir ekonomiski līdzvērtīgi procentiem un izmaksām, kas radušās saistībā ar līdzekļu iegūšanu, kā definēts valsts tiesību aktos, tostarp, maksājumi atbilstoši aizdevumiem saistībā ar līdzdalību peļņā, aprēķinātie procenti par konvertējamām obligācijām un nulles kupona obligācijas, maksājumi saskaņā ar alternatīviem finansēšanas mehānismiem, finanšu nomas maksājumu finanšu izmaksu elements, kapitalizēti procenti, kas iekļauti attiecīgā aktīva bilances vērtībā, kapitalizētu procentu amortizācija, summas, kuras aprēķina, izmantojot finansējuma atdevi saskaņā ar transfertcenu noteikšanas noteikumiem, nosacīto procentu summas saskaņā ar atvasinātiem instrumentiem vai riska ierobežošanas mehānismiem saistībā ar vienības aizņēmumiem, definētais ienesīgums no neto pašu kapitāla pieauguma, kā minēts šīs direktīvas 11. pantā, noteikti ieguvumi un zaudējumi no ārvalstu valūtas maiņas saistībā ar aizņēmumiem un instrumentiem, kas saistīti ar finansējuma piesaisti, finansēšanas mehānismu garantijas maksas, administrēšanas maksas un līdzīgas izmaksas saistībā ar naudas līdzekļu aizņēmumiem; (12)  “aizņēmumu izmaksas” ir procentu izdevumi par jebkāda veida parādu, citi izdevumi, kas ir ekonomiski līdzvērtīgi procentiem un izmaksām, kas radušās saistībā ar līdzekļu iegūšanu, kā definēts valsts tiesību aktos, tostarp, maksājumi atbilstoši aizdevumiem saistībā ar līdzdalību peļņā, aprēķinātie procenti par konvertējamām obligācijām un nulles kupona obligācijas, maksājumi saskaņā ar alternatīviem finansēšanas mehānismiem, finanšu nomas maksājumu finanšu izmaksu elements, kapitalizēti procenti, kas iekļauti attiecīgā aktīva bilances vērtībā, kapitalizētu procentu amortizācija, summas, kuras aprēķina, izmantojot finansējuma atdevi saskaņā ar transfertcenu noteikšanas noteikumiem, nosacīto procentu summas saskaņā ar atvasinātiem instrumentiem vai riska ierobežošanas mehānismiem saistībā ar vienības aizņēmumiem, noteikti ieguvumi un zaudējumi no ārvalstu valūtas maiņas saistībā ar aizņēmumiem un instrumentiem, kas saistīti ar finansējuma piesaisti, finansēšanas mehānismu garantijas maksas, administrēšanas maksas un līdzīgas izmaksas saistībā ar naudas līdzekļu aizņēmumiem; Grozījums Nr. 28 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 1. daļa – 30.a punkts (jauns) (30a)  “nesadarbīga nodokļu jurisdikcija” ir jurisdikcija, kam ir spēkā kāds no šādiem nosacījumiem: (a)  jurisdikcija neizpilda starptautiskos pārredzamības standartus; (b)  jurisdikcijā pastāv potenciāli preferenču režīmi; (c)  jurisdikcijā pastāv nodokļu sistēma bez uzņēmumu ienākuma nodokļa vai ar uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi, kas ir tuva nullei; Grozījums Nr. 29 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 1. daļa – 30.b punkts (jauns) (30b)  “ekonomiskā būtība” ir ar faktiem pamatoti kritēriji, tostarp digitālās ekonomikas kontekstā, ko var izmantot, lai noteiktu, vai uzņēmumam ir ar nodokli apliekama klātbūtne, piemēram, vai attiecīgai struktūrai ir cilvēkresursi un materiālie resursi, vadības autonomija, juridiskais statuss, radīti ienākumi un attiecīgā gadījumā noteikta veida aktīvi; Grozījums Nr. 30 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 1. daļa – 30.c punkts (jauns) (30c)  “pastkastītes uzņēmums” ir jebkāda veida juridiska persona, kurai nav ekonomiskās būtības un kura ir izveidota tikai nodokļu vajadzībām; Grozījums Nr. 31 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 1. daļa – 30.d punkts (jauns) (30d)  “autoratlīdzības izmaksas” ir izmaksas, ko rada jebkādi maksājumi, kurus veic, lai izmantotu vai iegūtu tiesības izmantot autortiesības attiecībā uz literatūras, mākslas vai zinātnes darbiem, tostarp kinematogrāfijas filmām un programmatūru, jebkādiem patentiem, prečzīmēm, dizainparaugiem vai modeļiem, plāniem, slepenām formulām vai procesiem, vai informāciju par rūpniecisku, komerciālu vai zinātnisku pieredzi, vai jebkādiem citiem nemateriāliem aktīviem; maksājumus par rūpnieciska, komerciāla vai zinātniska aprīkojuma izmantošanu vai tiesībām to izmantot uzskata par autoratlīdzības izmaksām; Grozījums Nr. 32 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 1. daļa – 30.e punkts (jauns) (30e)  “transfertcenas” ir cenas, par kurām uzņēmums nodod materiālas preces vai nemateriālus aktīvus vai sniedz pakalpojumus saistītiem uzņēmumiem; Grozījums Nr. 33 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 1. daļa – 31. punkts (31)  “hibrīdneatbilstība” ir situācija starp nodokļu maksātāju un saistītu uzņēmumu vai strukturēts pasākums starp pusēm dažādās nodokļu jurisdikcijās, kura rezultāts finanšu instrumenta vai vienības juridiskā raksturojuma atšķirību dēļ vai tādēļ, ka komerciālo klātbūtni uzskata vai neuzskata par pastāvīgo pārstāvniecību, ir jebkurš no turpmāk minētajiem: (31)  “hibrīdneatbilstība” ir hibrīdneatbilstība, kā definēts Direktīvas (ES) 2016/1164 2. panta 9. punktā; (a)  viena un tā paša maksājuma, izdevumu vai zaudējumu atskaitīšana no nodokļu bāzes gan jurisdikcijā, kur ir maksājuma izcelsmes vieta vai ir radušies izdevumi vai zaudējumi, gan otrā jurisdikcijā (“dubulta atskaitīšana”); (b)  maksājuma atskaitījums no nodokļu bāzes tā izcelsmes jurisdikcijā bez šā paša maksājuma attiecīgas ieskaitīšanas nodokļu vajadzībām otrā jurisdikcijā (“atskaitījums bez iekļaušanas”); (c)  ja pastāv atšķirības attiecībā uz to, vai komerciālu klātbūtni uzskata par pastāvīgo pārstāvniecību, tāda ienākuma neaplikšana ar nodokļiem, kura izcelsme ir vienā jurisdikcijā, bez šā paša ienākuma attiecīgas iekļaušanas nodokļu vajadzībām otrā jurisdikcijā (“nodokļu neuzlikšana bez iekļaušanas”). Hibrīdneatbilstība rodas tikai tiktāl, ciktāl viens un tas pats atskaitītais maksājums un radušies izdevumi vai zaudējumi divās jurisdikcijās pārsniedz ienākuma summu, kas ir iekļauta abās jurisdikcijās un kuru var attiecināt uz vienu un to pašu izcelsmes vietu. Hibrīdneatbilstība ietver arī finanšu instrumenta pārvešanu saskaņā ar strukturētu pasākumu, kurā iesaistīts nodokļu maksātājs, ja ar pārvesto finanšu instrumentu saistīto peļņu nodokļu vajadzībām uzskata par tādu, ko vienlaicīgi gūst vairāk nekā viena pasākumu puse, kuru rezidence nodokļu vajadzībām ir dažādās jurisdikcijās, un tas rada vienu no šādiem rezultātiem: (a)  ar saistīto peļņu saistīta maksājuma atskaitīšana bez šā maksājuma attiecīgas iekļaušanas nodokļu vajadzībām, ja vien saistītais ienākums nav iekļauts kādas iesaistītās puses apliekamajā ienākumā; (b)  atlaide par nodokli, kas ieturēts ienākumu izcelsmes vietā, par maksājumu, kurš izriet no pārvestā finanšu instrumenta, vairāk nekā vienai no iesaistītajām pusēm; Grozījums Nr. 34 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 1. daļa – 32. punkts (32)  “strukturēts pasākums” ir pasākums, kas ietver hibrīdneatbilstību, ja neatbilstības cena ir iekļauta pasākuma noteikumos, vai pasākums, kas ir izstrādāts, lai radītu hibrīdneatbilstības rezultātu, ja vien nav sagaidāms, ka nodokļu maksātājs vai saistīts uzņēmums pamatoti būtu varējis apzināties hibrīdneatbilstību un nav izmantojis nodokļu priekšrocību, kas izriet no hibrīdneatbilstības; svītrots Grozījums Nr. 35 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 1. daļa – 33.a punkts (jauns) (33a)  “digitāla pastāvīgā pārstāvniecība” ir nodokļu maksātāja ievērojama digitālā klātbūtne, kādā jurisdikcijā sniedzot pakalpojumus, kas vērsti uz patērētājiem vai uzņēmumiem šajā jurisdikcijā, ievērojot 5. panta 2.a punktā paredzētos kritērijus; Grozījums Nr. 36 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 1. daļa – 33.b punkts (jauns) (33b)  “Eiropas nodokļu maksātāja identifikācijas numurs” jeb “NMIN” ir numurs, kas definēts Komisijas 2012. gada 6. decembra paziņojumā “Rīcības plāns, kā pastiprināt cīņu pret krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas”. Grozījums Nr. 37 Direktīvas priekšlikums 4. pants – 2. daļa Lai noteiktu definīcijas citiem jēdzieniem, Komisija saskaņā ar 66. pantu var pieņemt deleģētos aktus. Lai atjauninātu pašreizējās definīcijas vai noteiktu definīcijas citiem jēdzieniem, Komisija saskaņā ar 66. pantu var pieņemt deleģētos aktus. Grozījums Nr. 38 Direktīvas priekšlikums 5. pants – 1. punkts – ievaddaļa 1.  Uzskatāms, ka nodokļu maksātājam ir pastāvīga pārstāvniecība dalībvalstī, kas nav tā dalībvalsts, kurā nodokļu maksātājs ir rezidents nodokļu vajadzībām, ja tam šajā citā dalībvalstī ir konkrēta vieta, kuru tas pilnībā vai daļēji izmanto savai darījumdarbībai, un tai skaitā jo īpaši: 1.  Uzskatāms, ka nodokļu maksātājam ir pastāvīga pārstāvniecība, tostarp digitāla pastāvīga pārstāvniecība, dalībvalstī, kas nav tā jurisdikcija, kurā nodokļu maksātājs ir rezidents nodokļu vajadzībām, ja tam šajā citā dalībvalstī ir konkrēta darījumdarbības vai digitālas klātbūtnes vieta, kuru tas pilnībā vai daļēji izmanto savai darījumdarbībai, un tai skaitā jo īpaši: Grozījums Nr. 39 Direktīvas priekšlikums 5. pants – 1. punkts – fa apakšpunkts (jauns) (fa)  digitāla platforma vai jebkāds cits digitālās uzņēmējdarbības modelis, kura pamatā ir datu vākšana un izmantošanu komerciālā nolūkā. Grozījums Nr. 40 Direktīvas priekšlikums 5. pants – 2.a punkts (jauns) 2.a  Gadījumos, kad nodokļu maksātājs ir rezidents jurisdikcijā, kas nodrošina piekļuvi digitālai platformai, piemēram, elektroniskai lietotnei, datubāzei, tiešsaistes tirdzniecības vietai vai glabātavai, vai piedāvā šādu digitālu platformu, vai arī piedāvā meklētājprogrammu vai reklāmas pakalpojumus tīmekļvietnē vai elektroniskā lietotnē, tiek uzskatīts, ka šim nodokļu maksātājam ir digitāla pastāvīgā pārstāvniecība dalībvalstī, kas nav jurisdikcija, kurā tas ir rezidents nodokļu vajadzībām, ja šā nodokļu maksātāja vai saistītā uzņēmuma kopējā minēto digitālo platformu radīto ieņēmumu summa no attālinātiem darījumiem attiecīgajā nerezidences jurisdikcijā pārsniedz EUR 5 000 000 gadā un ja ir izpildīts kāds no šādiem nosacījumiem: (a)  mēneša laikā vismaz 1000 reģistrēti individuālie lietotāji ar domicilu dalībvalstī, kas nav jurisdikcija, kurā nodokļu maksātājs ir rezidents nodokļu vajadzībām, ir pieslēgušies vai apmeklējuši nodokļu maksātāja digitālo platformu; (b)  mēneša laikā ir noslēgti vismaz 1000 digitālie līgumi ar patērētājiem vai lietotājiem, kuru domicils taksācijas gadā ir attiecīgajā nerezidences jurisdikcijā; (c)  tā digitālā satura apjoms, kuru nodokļu maksātājs savācis taksācijas gadā, pārsniedz 10 % no grupas kopējā glabātā digitālā satura. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 66. pantu nolūkā grozīt šo direktīvu, lai pielāgotu šī punkta a), b) un c) apakšpunktā izklāstītos faktorus, pamatojoties uz panākumiem starptautisko nolīgumu pieņemšanā. Ja papildus uz ieņēmumiem balstītajam slieksnim, kas noteikts šī punkta pirmajā daļā, nodokļu maksātājam attiecīgajā dalībvalstī atbilst viens vai vairāki no šī punkta a), b) un c) apakšpunktā izklāstītajiem trim digitālajiem faktoriem, uzskata, ka nodokļu maksātājam ir pastāvīga pārstāvniecība šajā dalībvalstī. Nodokļu maksātājam ir prasība sniegt nodokļu iestādēm visu informāciju, kas nepieciešama, lai noteiktu pastāvīgo pārstāvniecību vai digitālo pastāvīgo pārstāvniecību saskaņā ar šo pantu. Grozījums Nr. 41 Direktīvas priekšlikums 9. pants – 3. punkts – 1. daļa Papildus summām, kas saskaņā ar 2. punktu atskaitāmas kā pētniecības un izstrādes izmaksas, nodokļa maksātājs var arī atskaitīt par taksācijas gadu papildu 50 % no šādām izmaksām, izņemot ar kustamiem materiāliem pamatlīdzekļiem saistītas izmaksas, kas ir radušās attiecīgajā gadā. Ja pētniecības un izstrādes izmaksas pārsniedz EUR 20 000 000, nodokļu maksātājs var atskaitīt 25 % no pārsniedzošās summas. Attiecībā uz pētniecības un izstrādes izmaksām, kas nepārsniedz EUR 20 000 000 un kas saistītas ar darbiniekiem, tostarp algām, apakšuzņēmēju aģentūru darbiniekiem un ārštatniekiem, nodokļu maksātājs saņem nodokļu kredītu 10 % apmērā no izdevumiem. Grozījums Nr. 42 Direktīvas priekšlikums 9. pants – 3. punkts – 2. daļa Atkāpjoties no pirmās daļas, nodokļu maksātājs var atskaitīt papildu 100 % no pētniecības un izstrādes izmaksām līdz EUR 20 000 000 apmērā, ja šis nodokļu maksātājs atbilst visiem šiem nosacījumiem: svītrots a)  uzņēmums nav iekļauts biržas sarakstā, tā darbinieku skaits ir mazāks par 50, un gada apgrozījuma un/vai gada bilances kopsumma nepārsniedz EUR 10 000 000; b)  tas ir reģistrēts ne ilgāk kā piecus gadus. Ja nodokļu maksātājam nav pienākuma reģistrēties, tas var izvēlēties piemērot piecu gadu laika periodu no brīža, kurā uzņēmums vai nu sāk savu saimniecisko darbību, vai uz to sāk attiecināt nodokļu saistības; c)  nav dibināts apvienošanas rezultātā; d)  tam nav saistīto uzņēmumu. Grozījums Nr. 43 Direktīvas priekšlikums 11. pants [...] svītrots Grozījums Nr. 44 Direktīvas priekšlikums 12. pants – 1. daļa – b punkts (b)  50 % no reprezentācijas izmaksām līdz tādam apjomam, kas nepārsniedz [x] % no ieņēmumiem taksācijas gadā; (b)  50 % no parastajām un vajadzīgajām reprezentācijas izmaksām, kas tieši saistītas ar nodokļu maksātāja darījumdarbību, līdz tādam apjomam, kas nepārsniedz [x] % no ieņēmumiem taksācijas gadā; Grozījums Nr. 45 Direktīvas priekšlikums 12. pants – 1. daļa – c punkts (c)  nesadalītās peļņas pārnešana uz rezervēm, kas veido daļu no uzņēmuma pašu kapitāla; (c)  nesadalītās peļņas pārnešana uz rezervēm, kas veido daļu no uzņēmuma pašu kapitāla, izņemot kooperatīvo uzņēmumu un kooperatīvu konsorciju nesadalītās peļņas pārnešanu uz rezervi gan attiecīgā uzņēmuma pašreizējās darbības laikā, gan pēc darbības pārtraukšanas saskaņā ar valsts nodokļu noteikumiem; Grozījums Nr. 46 Direktīvas priekšlikums 12. pants – 1. daļa – ja punkts (jauns) (ja)  izdevumi, kas radušies saņēmējiem tajās valstīs, kuras iekļautas ES sarakstā ar jurisdikcijām, kas nodokļu nolūkos nesadarbojas (pazīstamas arī kā “nodokļu oāzes”); Grozījums Nr. 47 Direktīvas priekšlikums 13. pants – 2. punkts – 1. daļa Pārsniedzošās aizņēmumu izmaksas ir atskaitāmas tajā taksācijas gadā, kad tās ir radušās, nepārsniedzot 30 % no nodokļu maksātāja peļņas pirms procentu maksājumiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas (EBITDA) vai EUR 3 000 000, izvēloties lielāko summu. Pārsniedzošās aizņēmumu izmaksas ir atskaitāmas tajā taksācijas gadā, kad tās ir radušās, nepārsniedzot 10 % no nodokļu maksātāja peļņas pirms procentu maksājumiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas (EBITDA) vai EUR 1 000 000, izvēloties lielāko summu. Grozījums Nr. 48 Direktīvas priekšlikums 13. pants – 2. punkts – 2. daļa Šajā pantā, ja nodokļu maksātājam ir atļauts vai pieprasīts rīkoties grupas vārdā, kā tas noteikts noteikumos par valstu grupu nodokļu sistēmām, par nodokļu maksātāju uzskatāma visa grupa. Šādos apstākļos pārsniedzošās aizņēmumu izmaksas un EBITDA aprēķina grupas līmenī. Arī EUR 3 000 000 attiecas uz visu grupu. Šajā pantā, ja nodokļu maksātājam ir atļauts vai pieprasīts rīkoties grupas vārdā, kā tas noteikts noteikumos par valstu grupu nodokļu sistēmām, par nodokļu maksātāju uzskatāma visa grupa. Šādos apstākļos pārsniedzošās aizņēmumu izmaksas un EBITDA aprēķina grupas līmenī. Arī EUR 1 000 000 attiecas uz visu grupu. Grozījums Nr. 49 Direktīvas priekšlikums 13. pants – 6. punkts 6.  Pārsniedzošās aizņēmumu izmaksas, kuras nevar atskaitīt attiecīgajā taksācijas gadā, pārnes bez laika ierobežojuma. 6.  Pārsniedzošās aizņēmumu izmaksas, kuras nevar atskaitīt attiecīgajā taksācijas gadā, pārnes uz piecu gadu periodu. Grozījums Nr. 50 Direktīvas priekšlikums 14.a pants (jauns) 14.a pants Īpaši izņēmumi Kooperatīvo uzņēmumu un konsorciju nesadalītās peļņas pārnešana uz rezervi gan attiecīgā uzņēmuma pašreizējās darbības laikā, gan pēc darbības pārtraukšanas, kā arī labumi, ko kooperatīvi uzņēmumi un konsorciji piešķir saviem dalībniekiem, ir atskaitāmi, ja atskaitīšanu pieļauj valsts fiskālie tiesību akti. Grozījums Nr. 51 Direktīvas priekšlikums 29. pants 29. pants 29. pants Izceļošanas nodokļa uzlikšana Izceļošanas nodokļa uzlikšana 1.   Summu, kuras apmērs atbilst pārvesto aktīvu tirgus vērtībai izceļošanas laikā, no kuras atņemta aktīvu vērtība nodokļu vajadzībām, uzskata par uzkrātajiem ieņēmumiem jebkurā no šādiem gadījumiem: Šīs direktīvas nolūkiem piemēro Direktīvā (ES) 2016/1164 paredzētos izceļošanas nodokļa noteikumus. (a)  ja nodokļu maksātājs pārved aktīvus no galvenā biroja uz pastāvīgo pārstāvniecību citā dalībvalstī vai trešajā valstī; (b)  ja nodokļu maksātājs pārved aktīvus no pastāvīgās pārstāvniecības dalībvalstī uz savu galveno biroju vai citu pastāvīgo pārstāvniecību citā dalībvalstī vai trešā valstī tiktāl, ciktāl tas attiecas uz pārvešanu, ja pastāvīgās pārstāvniecības dalībvalstij pārvešanas dēļ vairs nav tiesību uzlikt nodokli pārvestajiem aktīviem; (c)  ja nodokļu maksātājs pārceļ rezidenci nodokļu vajadzībām uz citu dalībvalsti vai trešo valsti, izņemot tos aktīvus, kuriem saglabājas faktiskā saikne ar pastāvīgo pārstāvniecību pirmajā dalībvalstī; (d)  ja nodokļu maksātājs pārved savas pastāvīgās pārstāvniecības darījumdarbību no vienas dalībvalsts uz citu dalībvalsti vai trešo valsti tiktāl, ciktāl tas attiecas uz pārvešanu, ja pastāvīgās pārstāvniecības dalībvalstij pārvešanas dēļ vairs nav tiesību uzlikt nodokli pārvestajiem aktīviem. 2.  Dalībvalsts, uz kuru tiek pārvesti aktīvi, pārcelta rezidence nodokļu vajadzībām vai darījumdarbība, ko veic pastāvīgā pārstāvniecība, atzīst nodokļu maksātāja vai pastāvīgās pārstāvniecības dalībvalstī noteikto vērtību par aktīvu sākotnējo vērtību nodokļu vajadzībām. 3.  Ja aktīvus 12 mēnešu laikā ir paredzēts pārvietot atpakaļ uz aktīvu pārvedēja dalībvalsti, šo pantu nepiemēro aktīvu pārvešanai saistībā ar vērtspapīru finansēšanu, aktīviem, kas iesniegti kā nodrošinājums, vai gadījumos, kad aktīvus pārved, lai izpildītu prudenciālās kapitāla prasības, vai likviditātes pārvaldības nolūkā. Grozījums Nr. 52 Direktīvas priekšlikums 41. pants – 1. punkts 1.  Zaudējumus, kas radušies nodokļu maksātājam rezidentam vai nerezidenta nodokļu maksātāja pastāvīgajai pārstāvniecībai, var pārnest un atskaitīt turpmākajos taksācijas gados, ja vien šajā direktīvā nav paredzēts citādi. 1.  Zaudējumus, kas radušies nodokļu maksātājam rezidentam vai nerezidenta nodokļu maksātāja pastāvīgajai pārstāvniecībai, var pārnest un atskaitīt turpmākajos taksācijas gados, taču ne ilgāk kā piecu gadu periodā. Grozījums Nr. 53 Direktīvas priekšlikums 42. pants 42. pants svītrots Zaudējumu kompensēšana un atgūšana 1.  Nodokļu maksātājs rezidents, kas joprojām ir rentabls pēc savu zaudējumu atskaitīšanas saskaņā ar 41. pantu, var papildus atskaitīt zaudējumus, kas radušies tā tiešajiem atbilstošajiem meitasuzņēmumiem tajā pašā taksācijas gadā, kā minēts 3. panta 1. punktā, vai pastāvīgajai(-ām) pārstāvniecībai(-ām), kas atrodas citās dalībvalstīs. Šādu zaudējumu kompensēšanu saskaņā ar šā panta 3. un 4. punktu piešķir uz ierobežotu laiku. 2.  Atskaitījumam ir jābūt proporcionālam nodokļu maksātāja rezidenta turējumam savos atbilstošajos meitasuzņēmumus, kā minēts 3. panta 1. punktā, un pilnā apmērā pastāvīgajās pārstāvniecībās. Nodokļu maksātāja rezidenta nodokļa bāzes samazinājums nekādā gadījumā nerada negatīvu summu. 3.  Nodokļu maksātājam rezidentam ir jāatskaita atpakaļ savā nodokļa bāzē jebkura atbilstošā meitasuzņēmuma, kā minēts 3. panta 1. punktā, vai tā pastāvīgo pārstāvniecību radītā peļņa līdz tādas summas apmēram, kas iepriekš atskaitīta kā zaudējumi. 4.  Zaudējumus, kas atskaitīti saskaņā ar 1. un 2. punktu, automātiski atkārtoti ietver nodokļu maksātāja rezidenta nodokļa bāzē jebkurā no šādiem apstākļiem: (a)  ja piektā taksācijas gada beigās, kad zaudējumi kļuva atskaitāmi, peļņa nav ietverta no jauna vai ietvertā peļņa neatbilst atskaitīto zaudējumu pilnajai summai; (b)  ja atbilstošais meitasuzņēmums, kā minēts 3. panta 1. punktā, ir pārdots, likvidēts vai pārveidots par pastāvīgo pārstāvniecību; (c)  ja pastāvīgā pārstāvniecība ir pārdota, likvidēta vai pārveidota par meitasuzņēmumu; (d)  ja mātesuzņēmums vairs neatbilst 3. panta 1. punkta prasībām. Grozījums Nr. 54 Direktīvas priekšlikums 45.a pants (jauns) 45.a pants Faktiskā nodokļu iemaksa Kamēr ir spēkā 2. panta 1. punkta c) apakšpunktā paredzētais slieksnis, dalībvalstis uzrauga un publicē mazo un vidējo uzņēmumu un starptautisko uzņēmumu faktiskās nodokļu iemaksas visās dalībvalstīs, lai dalībvalstis varētu nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus līdzīgiem uzņēmumiem visā Savienībā un samazināt administratīvo slogu un izmaksas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Grozījums Nr. 55 Direktīvas priekšlikums 53. pants – 1. punkts – 1. daļa Atkāpjoties no 8. panta c) un d) apakšpunkta, dalībvalsts, kas ir nodokļu maksātāja mītne nodokļu vajadzībām, neatbrīvo nodokļu maksātāju no nodokļa par tādiem ārvalstīs gūtiem ienākumiem, kurus nodokļu maksātājs ir saņēmis kā sadalīto peļņu no vienības trešajā valstī vai kā ienākumus no daļu atsavināšanas, kas tam piederējušas vienībā trešajā valstī, ja vienības rezidences valstī tā peļņai ir uzliekams nodoklis, kura likumiskā uzņēmumu ienākuma nodokļa likme ir mazāka par pusi no nodokļu maksātāja dalībvalsts uzņēmumu ienākuma nodokļu sistēmā piemērojamās likumiskās nodokļa likmes. Atkāpjoties no 8. panta c) un d) apakšpunkta, dalībvalsts, kas ir nodokļu maksātāja mītne nodokļu vajadzībām, neatbrīvo nodokļu maksātāju no nodokļa par tādiem ārvalstīs gūtiem ienākumiem, kurus nav radījusi aktīva saimnieciskā darbība un kurus nodokļu maksātājs ir saņēmis kā sadalīto peļņu no vienības trešajā valstī vai kā ienākumus no daļu atsavināšanas, kas tam piederējušas vienībā trešā valstī, ja šai vienībai saistībā ar šādiem ārvalstīs gūtiem ienākumiem dalībvalstī, kurā ir tās rezidence nodokļu vajadzībām, piemēro tiesību aktos noteiktu uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi, kas ir mazāka par 15 %. Grozījums Nr. 56 Direktīvas priekšlikums 53. pants – 2. punkts 2.  Ja piemēro 1. punktu, nodokļu maksātājs maksā nodokli par ārvalstīs gūtajiem ienākumiem, atskaitot nodokli, kas samaksāts trešajā valstī kā daļa no tā nodokļu saistībām dalībvalstī, kura ir tā rezidences dalībvalsts nodokļu vajadzībām. Atskaitījums nepārsniedz nodokļa summu, kura aprēķināta pirms atskaitīšanas, par to ienākumu, kuram var uzlikt nodokli. 2.  Ja piemēro 1. punktu, nodokļu maksātājs maksā nodokli par ārvalstīs gūtajiem ienākumiem, atskaitot nodokli, kas samaksāts trešajā valstī kā daļa no tā nodokļu saistībām dalībvalstī, kura ir tā rezidences dalībvalsts nodokļu vajadzībām. Atskaitījums nepārsniedz nodokļa summu, kura aprēķināta pirms atskaitīšanas, par to ienākumu, kuram var uzlikt nodokli. Lai saņemtu nodokļu atskaitījumu, nodokļu maksātājam savām nodokļu iestādēm ir jāpierāda, ka ārvalstīs gūto ienākumu avots ir aktīva saimnieciskā darbība, un to var izdarīt ar ārvalstu nodokļu iestāžu izdota sertifikāta palīdzību. Grozījums Nr. 57 Direktīvas priekšlikums 58. pants 58. pants 58. pants Vispārējs noteikums par ļaunprātīgas izmantošanas novēršanu Vispārējs noteikums par ļaunprātīgas izmantošanas novēršanu 1.   Nodokļa bāzes aprēķināšanas vajadzībām atbilstoši šīs direktīvas noteikumiem, dalībvalsts neņem vērā pasākumus vai pasākumu kopumu, kuri, ieviesti galvenokārt ar mērķi gūt nodokļu priekšrocības, kas ir pretrunā šīs direktīvas priekšmetam vai nolūkam, ņemot vērā visus attiecīgos faktus un apstākļus, nav patiesi. Pasākums var ietvert vairākus posmus vai daļas. Šīs direktīvas nolūkos piemēro Direktīvā (ES) 2016/1164 paredzēto vispārējo noteikumu par ļaunprātīgas izmantošanas novēršanu. 2.  Šā panta 1. punkta nolūkos pasākums vai pasākumu kopums ir uzskatāms par nepatiesu, ciktāl tie nav ieviesti pamatotu komerciālu iemeslu dēļ, kas atspoguļo ekonomisko realitāti. 3.  Pasākumu vai pasākumu kopumu, ko neņem vērā saskaņā ar 1. punktu, nodokļa bāzes aprēķina vajadzībām vērtē pēc to ekonomiskās būtības. Grozījums Nr. 58 Direktīvas priekšlikums 59. pants – 1. punkts – 1. daļa – ievdaddaļa Vienība vai pastāvīgā pārstāvniecība, kuras peļņa netiek aplikta ar nodokli, vai ir atbrīvota no nodokļa sava galvenā biroja dalībvalstī, ir uzskatāma par kontrolētu ārvalstu uzņēmumu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi: Nodokļu maksātāja dalībvalsts tādu vienību vai pastāvīgo pārstāvniecību, kuras peļņa netiek aplikta ar nodokli vai kura ir atbrīvota no nodokļa minētajā dalībvalstī, uzskata par kontrolētu ārvalstu uzņēmumu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi: Grozījums Nr. 59 Direktīvas priekšlikums 59. pants – 1. punkts – 1. daļa – b apašpunkts (b)  vienības vai pastāvīgās pārstāvniecības faktiski samaksātais uzņēmumu ienākuma nodoklis par ieņēmumiem ir zemāks nekā starpība starp uzņēmumu ienākuma nodokli, kas būtu iekasēts par vienības vai pastāvīgās pārstāvniecības ieņēmumiem atbilstīgi šīs direktīvas noteikumiem, un faktisko uzņēmumu ienākuma nodokli, ko vienība vai pastāvīgā pārstāvniecība ir samaksājusi par minētajiem ieņēmumiem. (b)  vienības peļņai piemēro uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi, kas ir mazāka nekā 15 %; šo likmi novērtē, balstoties uz peļņu pirms to darbību veikšanas, kuras attiecīgās valstis ieviesušas, lai samazinātu nodokļu bāzi, kurai piemēro šo likmi; šo likmi katru gadu pārskata saskaņā ar ekonomiskajām norisēm pasaules tirdzniecībā. Grozījums Nr. 60 Direktīvas priekšlikums 59. pants – 1. punkts – 2. daļa Pirmās daļas b) apakšpunkta nolūkā, aprēķinot uzņēmumu ienākuma nodokli, kas būtu iekasēts no vienības atbilstīgi šīs direktīvas noteikumiem nodokļu maksātāja dalībvalstī, jebkuru vienības pastāvīgās pārstāvniecības ienākumu, ko neapliek ar nodokli vai kas ir atbrīvots no nodokļa kontrolēta ārvalstu uzņēmuma jurisdikcijā, neņem vērā. svītrots Grozījums Nr. 61 Direktīvas priekšlikums 59. pants – 2. punkts 2.  Ja uzņēmums vai pastāvīgā pārstāvniecība tiek uzskatīts par kontrolētu ārvalstu uzņēmumu saskaņā ar 1. punktu, vienības vai pastāvīgās pārstāvniecības nesadalītie ienākumi ir apliekami ar nodokli, ciktāl tie ir iegūti no šādām kategorijām: 2.  Ja vienību vai pastāvīgo iestādi saskaņā ar 1. punktu traktē kā kontrolētu ārvalstu uzņēmumu, nodokļu maksātāja dalībvalsts nodokļa bāzē iekļauj: (a)  vienības nesadalītos ienākumus vai pastāvīgās pārstāvniecības ienākumus, ko iegūst no šādām kategorijām: (a)   procenti vai jebkādi citi ienākumi, ko radījuši finanšu aktīvi; (i)   procenti vai jebkādi citi ienākumi, ko radījuši finanšu aktīvi; (b)   autoratlīdzības vai citi ienākumi, ko radījis intelektuālais īpašums; (ii)   autoratlīdzības vai citi ienākumi, ko radījis intelektuālais īpašums; (c)   dividendes un ienākumi no daļu atsavināšanas; (iii)   dividendes un ienākumi no daļu atsavināšanas; (d)   ienākumi no finanšu līzinga; (iv)   ienākumi no finanšu līzinga; (e)   ienākumi no apdrošināšanas, banku un citām finanšu darbībām; (v)   ienākumi no apdrošināšanas, banku un citām finanšu darbībām; (f)   ienākumi no uzņēmumiem, no kuriem saņemti rēķini un kuri saņem ienākumus no tādu preču pārdošanas un pakalpojumu sniegšanas, kas iepirkti no saistītajiem uzņēmumiem un pārdoti tiem un kas nepievieno nekādu vai pievieno nelielu ekonomisko vērtību. (vi)   ienākumi no uzņēmumiem, no kuriem saņemti rēķini un kuri saņem ienākumus no tādu preču pārdošanas un pakalpojumu sniegšanas, kas iepirkti no saistītajiem uzņēmumiem un pārdoti tiem un kas nepievieno nekādu vai pievieno nelielu ekonomisko vērtību. Pirmo daļu nepiemēro kontrolētam ārvalstu uzņēmumam, kas ir rezidents vai atrodas kādā dalībvalstī vai trešā valstī, kas ir EEZ līguma puse, kurā ir reģistrēts kontrolētais ārvalstu uzņēmums pamatotu komerciālu iemeslu dēļ, kas atspoguļo saimniecisko realitāti. Šajā pantā kontrolēta ārvalstu uzņēmuma darbība atspoguļo saimniecisko realitāti, ciktāl šo darbību veic, izmantojot atbilstošu personālu, aprīkojumu, aktīvus un telpas. Šo punktu nepiemēro, ja kontrolēts ārvalstu uzņēmums veic būtisku saimniecisko darbību, izmantojot personālu, aprīkojumu, aktīvus un telpas, par ko liecina attiecīgie fakti un apstākļi. Ja kontrolētais ārvalstu uzņēmums ir trešās valsts, kas nav EEZ līguma puse, rezidents vai atrodas tajā, dalībvalstis var nolemt nepiemērot iepriekšējo daļu, vai (b)  vienības vai pastāvīgās pārstāvniecības nesadalītos ienākumus, ko iegūst no neīstām struktūrām, kuru izveidošanas objektīvais iemesls ir nodokļu priekšrocību gūšana. Piemērojot šo punktu, struktūru vai to virkni uzskata par neīstu, ciktāl vienībai vai pastāvīgajai pārstāvniecībai nebūtu piederējuši aktīvi vai tā nebūtu uzņēmusies riskus, kuri rada visus tās ienākumus vai daļu no tās ienākumiem, ja tā nebūtu bijusi tāda uzņēmuma kontrolē, kurā nozīmīgi amatpersonu pienākumi, kas skar minētos aktīvus un riskus, tiek pildīti un ir par iemeslu kontrolētā uzņēmuma ienākumu gūšanai. Grozījums Nr. 62 Direktīvas priekšlikums 59. pants – 3. punkts – 1. daļa Vienība vai pastāvīgā pārstāvniecība saskaņā ar 1. punktu nav uzskatāma par kontrolētu ārvalstu uzņēmumu, ja viena trešā daļa vai mazāk no ienākumiem, ko ir uzkrājusi vienība vai pastāvīgā pārstāvniecība, ir attiecināma uz 2. punkta a) līdz f) apakšpunktā minētajām kategorijām. Ja atbilstoši dalībvalsts noteikumiem nodokļu maksātāja nodokļa bāzi aprēķina saskaņā ar 2. punkta a) apakšpunktu, dalībvalsts var izvēlēties neuzskatīt vienību vai pastāvīgo pārstāvniecību saskaņā ar 1. punktu par kontrolētu ārvalstu uzņēmumu, ja viena trešā daļa vai mazāk no ienākumiem, ko ir uzkrājusi vienība vai pastāvīgā pārstāvniecība, ir attiecināma uz 2. punkta a) apakšpunktā minētajām kategorijām. Grozījums Nr. 63 Direktīvas priekšlikums 59. pants – 3. punkts – 2. daļa Finanšu uzņēmumi saskaņā ar 1. punktu nav uzskatāmi par kontrolētu ārvalstu uzņēmumu, ja viena trešā daļa vai mazāk no ienākumiem, ko ir uzkrājusi vienība vai pastāvīgā pārstāvniecība saskaņā ar 2. punkta a) līdz f) apakšpunktu izriet no darījumiem ar nodokļa maksātāju vai tā saistītajiem uzņēmumiem. Ja atbilstoši dalībvalsts noteikumiem nodokļu maksātāja nodokļa bāzi aprēķina saskaņā ar 2. punkta a) apakšpunktu, dalībvalsts var izvēlēties neuzskatīt finanšu uzņēmumus par kontrolētiem ārvalstu uzņēmumiem, ja viena trešā daļa vai mazāk no vienības ienākumiem no kategorijām saskaņā ar 2. punkta a) apakšpunktu izriet no darījumiem ar nodokļa maksātāju vai tā saistītajiem uzņēmumiem. Grozījums Nr. 64 Direktīvas priekšlikums 59. pants – 3.a punkts (jauns) 3.a  Dalībvalstis var no 2. punkta b) apakšpunkta darbības jomas izslēgt vienību vai pastāvīgo pārstāvniecību: (a)  ar grāmatvedības peļņu, kas nepārsniedz EUR 750 000, un ar ienākumiem, kas nav gūti no tirdzniecības un nepārsniedz EUR 75 000; vai (b)  kuras grāmatvedības peļņa nepārsniedz 10 procentus no tās darbības izmaksām attiecīgajā taksācijas periodā. Piemērojot pirmās daļas b) apakšpunktu, darbības izmaksas nedrīkst ietvert to preču izmaksas, kas pārdotas ārpus valsts, kurā vienība ir rezidente vai kurā atrodas pastāvīgā pārstāvniecība nodokļu vajadzībām un attiecībā uz maksājumiem saistītajiem uzņēmumiem. Grozījums Nr. 65 Direktīvas priekšlikums 61. pants 61. pants 61. pants Hibrīdneatbilstība Hibrīdneatbilstība Ja hibrīdneatbilstības starp dalībvalstīm sekas ir viena un tā paša maksājuma, izdevumu vai zaudējumu dubulta atskaitīšana, atskaitījumu īsteno tikai tajā dalībvalstī, kurā ir šāda maksājuma izcelsme vai ir radušies izdevumi vai zaudējumi. Šīs direktīvas nolūkiem piemēro Direktīvas (ES) 2016/1164 9. pantā paredzētos noteikumus par hibrīdneatbilstībām. Ja hibrīdneatbilstības, kurā ir iesaistīta trešā valsts, sekas ir tā paša maksājuma, izdevumu vai zaudējumu dubulta atskaitīšana, tad attiecīgā dalībvalsts liedz šāda maksājuma, izdevumu vai zaudējumu atskaitīšanu, ja vien to jau nav izdarījusi trešā valsts. Ja hibrīdneatbilstības starp dalībvalstīm sekas ir atskaitījums bez iekļaušanas, maksātāja dalībvalsts liedz šāda maksājuma atskaitīšanu. Ja hibrīdneatbilstības, kurā ir iesaistīta trešā valsts, sekas ir atskaitījums bez iekļaušanas: (a)  ja maksājuma izcelsme ir kādā dalībvalstī, šī dalībvalsts liedz atskaitīšanu, vai (b)  ja maksājuma izcelsme ir kādā trešā valstī, tad attiecīgā dalībvalsts pieprasa nodokļu maksātājam iekļaut šādu maksājumu nodokļa bāzē, ja vien trešā valsts jau nav liegusi atskaitīšanu vai nav pieprasījusi iekļaut šo maksājumu. Ja hibrīdneatbilstības starp dalībvalstīm, kurā iesaistīta pastāvīga pārstāvniecība, sekas ir nodokļu neuzlikšana bez iekļaušanas, tad dalībvalsts, kurā nodokļu maksātājs ir rezidents nodokļu vajadzībām, pieprasa nodokļu maksātājam iekļaut nodokļa bāzē ienākumu, kas attiecināms uz pastāvīgo pārstāvniecību. Ja hibrīdneatbilstības, kurā iesaistīta pastāvīga pārstāvniecība, kas atrodas trešā valstī, sekas ir nodokļu neuzlikšana bez iekļaušanas, attiecīgā dalībvalsts pieprasa nodokļu maksātājam iekļaut nodokļa bāzē ienākumu, kas attiecināms uz pastāvīgo pārstāvniecību trešā valstī. 4.  Ja maksājums, ko nodokļu maksātājs veic saistītam uzņēmumam trešā valstī, tiek tiešā vai netiešā veidā kompensēts ar maksājumu, izdevumiem vai zaudējumiem, kas sakarā ar hibrīdneatbilstību ir atskaitāmi divās dažādās jurisdikcijās ārpus Savienības, tad nodokļu maksātāja dalībvalsts liedz maksājuma, kuru nodokļu maksātājs veic saistītam uzņēmumam trešā valstī, atskaitīšanu no nodokļa bāzes, ja vien kāda no iesaistītajām trešām valstīm jau nav liegusi maksājuma, izdevumu vai zaudējumu, kas būtu atskaitāmi divās dažādās jurisdikcijās, atskaitīšanu. 5.  Ja atskaitāma maksājuma, kuru nodokļu maksātājs veic saistītam uzņēmumam trešā valstī, atbilstošā iekļaušana tiek tiešā vai netiešā veidā kompensēta ar maksājumu, ko sakarā ar hibrīdneatbilstību maksājuma saņēmējs nav iekļāvis savā nodokļa bāzē, tad nodokļu maksātāja dalībvalsts liedz maksājuma, kuru nodokļu maksātājs veic saistītam uzņēmumam trešā valstī, atskaitīšanu no nodokļa bāzes, ja vien kāda no iesaistītajām trešajām valstīm jau nav liegusi neiekļautā maksājuma atskaitīšanu. 6.  Ja hibrīdneatbilstības sekas ir atlaide nodoklim, kas ieturēts ienākumu izcelsmes vietā no maksājuma, kurš izriet no pārvestā finanšu instrumenta, vairāk nekā vienai no iesaistītajām pusēm, nodokļu maksātāja dalībvalsts ierobežo ieguvumu no šādas atlaides proporcionāli neto apliekamajam ienākumam saistībā ar šādu maksājumu. 7.  Šajā pantā “maksātājs” ir vienība vai pastāvīgā pārstāvniecība, kur ir maksājuma izcelsme vai radušies izdevumi vai zaudējumi. Grozījums Nr. 66 Direktīvas priekšlikums 61.a pants – virsraksts Nodokļu rezidences vietas neatbilstības Reversās hibrīdneatbilstības Grozījums Nr. 67 Direktīvas priekšlikums 61.a pants – 1. daļa Ja nodokļu maksātāja, kurš ir rezidents nodokļu vajadzībām gan kādā dalībvalstī, gan trešā valstī, maksājums, izdevumi vai zaudējumi saskaņā ar šīs dalībvalsts un minētās trešās valsts tiesību aktiem ir atskaitāmi no nodokļa bāzes abās jurisdikcijās, un šo maksājumu, izdevumus vai zaudējumus nodokļu maksātāja dalībvalstī var kompensēt ar apliekamo ienākumu, kas nav iekļauts trešā valstī, tad nodokļu maksātāja dalībvalsts liedz atskaitīt šo maksājumu, izdevumus vai zaudējumus, ja vien trešā valsts to jau nav izdarījusi. Šīs direktīvas nolūkiem dalībvalstis reversās hibrīdneatbilstības izskata saskaņā ar Direktīvas (ES) 2016/1164 9.a pantu. Grozījums Nr. 68 Direktīvas priekšlikums 65.a pants (jauns) 65.a pants Eiropas nodokļu maksātāja identifikācijas numurs Lai automātisko nodokļu informācijas apmaiņu Savienībā padarītu efektīvāku un uzticamāku, Komisija līdz 2018. gada 31. decembrim iesniedz tiesību akta priekšlikumu par saskaņotu vienotu Eiropas nodokļu maksātāja identifikācijas numuru. Grozījums Nr. 69 Direktīvas priekšlikums 65.b pants (jauns) 65.b pants Obligāta automātiskā informācijas apmaiņa nodokļu jomā Lai nodrošinātu pilnīgu pārredzamību un šīs direktīvas pienācīgu īstenošanu, informācijas apmaiņa nodokļu jomā ir automātiska un obligāta, kā noteikts Padomes Direktīvā 2011/16/ES1a. Dalībvalstis savām valsts nodokļu iestādēm nodrošina atbilstošu personālu, speciālās zināšanas un budžeta līdzekļus, kā arī līdzekļus šo nodokļu iestāžu darbinieku apmācībai, īpašu uzmanību šajā apmācībā veltot pārrobežu sadarbībai nodokļu jomā un automātiskai informācijas apmaiņai, lai nodrošinātu šīs direktīvas pilnīgu īstenošanu. ____________ 1a Padomes 2011. gada 15. februāra Direktīva 2011/16/ES par administratīvu sadarbību nodokļu jomā un ar ko atceļ Direktīvu 77/799/EEK (OV L 64, 11.3.2011., 1. lpp.). Grozījums Nr. 70 Direktīvas priekšlikums 66. pants – 2. punkts 2.  Uz neierobežotu laiku pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā Komisiju pilnvaro pieņemt 2. panta 5. punktā, 4. panta 5. punktā, 11. panta 6. punktā, 32. panta 5. punktā un 40. pantā minētos deleģētos aktus. 2.  Uz neierobežotu laiku pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā Komisiju pilnvaro pieņemt 2. panta 5. punktā, 4. panta 5. punktā, 5. panta 2.a punktā, 32. panta 5. punktā un 40. pantā minētos deleģētos aktus. Grozījums Nr. 71 Direktīvas priekšlikums 66. pants – 3. punkts 3.  Padome jebkurā laikā var atsaukt 2. panta 5. punktā, 4. panta 5. punktā, 11. panta 6. punktā, 32. panta 5. punktā un 40. pantā minētās pilnvaras deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai arī vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus. 3.  Padome jebkurā laikā var atsaukt 2. panta 5. punktā, 4. panta 5. punktā, 5. panta 2.a punktā, 32. panta 5. punktā un 40. pantā minētās pilnvaras deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai arī vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus. Grozījums Nr. 72 Direktīvas priekšlikums 66. pants – 5. punkts 5.  Atbilstīgi 2. panta 5. punktam, 4. panta 5. punktam, 11. panta 6. punktam, 32. panta 5. punktam un 40. pantam pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja [divu mēnešu]. laikā pēc minētā akta izziņošanas Padomei tā nav izteikusi iebildumu vai ja minētajā termiņā tā ir paziņojusi Komisijai, ka neiebilst. Pēc Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par [diviem mēnešiem]. 5.  Atbilstīgi 2. panta 5. punktam, 4. panta 5. punktam, 5. panta 2.a punktam, 32. panta 5. punktam un 40. pantam pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja [divu mēnešu] laikā pēc minētā akta izziņošanas Padomei tā nav izteikusi iebildumu vai ja minētajā termiņā tā ir paziņojusi Komisijai, ka neiebilst. Pēc Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par [diviem mēnešiem]. Grozījums Nr. 73 Direktīvas priekšlikums 66.a pants (jauns) 66.a pants Pasākumi pret nodokļu nolīgumu ļaunprātīgu izmantošanu Dalībvalstis groza savus divpusējos nodokļu nolīgumus atbilstoši šai direktīvai, lai nodrošinātu, ka nolīgumi ietver visus šādus aspektus: (a)  klauzulu, kas nodrošina, ka abas nolīguma puses apņemas īstenot pasākumus, lai panāktu, ka nodoklis tiek maksāts tur, kur notiek saimnieciskā darbība un tiek radīta vērtība; (b)  papildinājumu, kas precizē, ka divpusēju nolīgumu mērķis ir ne vien nepieļaut nodokļu dubultu uzlikšanu, bet arī apkarot izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un agresīvu nodokļu plānošanu; (c)  klauzulu attiecībā uz galvenā mērķa testu, balstoties uz vispārēju noteikumu par ļaunprātīgas izmantošanas novēršanu. Grozījums Nr. 74 Direktīvas priekšlikums 68.a pants (jauns) 68.a pants Uzraudzība Komisija uzrauga un publicē savus konstatējumus par šīs direktīvas vienādu īstenošanu, lai nodrošinātu tajā noteikto pasākumu vienveidīgu interpretāciju dalībvalstīs. Grozījums Nr. 75 Direktīvas priekšlikums 69. pants 69. pants 69. pants Pārskatīšana Īstenošanas ziņojums un pārskatīšana Komisija piecus gadus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā pārskata tās piemērošanu un ziņo Padomei par šīs direktīvas darbību. Komisija piecus gadus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā novērtē šīs direktīvas piemērošanu. Neatkarīgi no pirmās daļas Komisija trīs gadu laikā pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā pārskata 11. panta darbību un apsver pielāgojumus AGI definīcijai un kalibrēšanai. Komisija veic rūpīgu analīzi par to, kā AGI var mudināt uzņēmumus, kam ir tiesības izvēlēties piemērot šīs direktīvas noteikumus, finansēt savas darbības, izmantojot pašu kapitālu. Komisija savus konstatējumus paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei īstenošanas ziņojumā. Ziņojumā iekļauj visu šādu elementu analīzi: (a)   šīs sistēmas ietekme uz dalībvalstu nodokļu ieņēmumiem; (b)  šīs sistēmas priekšrocības un trūkumi mazajiem un vidējiem uzņēmumiem; (c)   ietekme uz godīgu nodokļu iekasēšanu starp dalībvalstīm; (d)   ietekme uz iekšējo tirgu kopumā, it īpaši attiecībā uz iespējamo konkurences izkropļojumu starp uzņēmumiem, uz kuriem attiecas šajā direktīvā paredzētie jaunie noteikumi; (e)   to uzņēmumu skaits, uz kuriem attiecas pārejas periods. Komisija 10 gadus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā pārskata tās piemērošanu un ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs direktīvas darbību. Komisija paziņo savus konstatējumus dalībvalstīm, lai tās minētos konstatējumus ņemtu vērā valstu uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmu izstrādē un īstenošanā. Komisija paziņo savus konstatējumus ziņojumā Eiropas Parlamentam un dalībvalstīm, lai minētie konstatējumi tiktu ņemti vērā valstu uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmu izstrādē un īstenošanā, un vajadzības gadījumā pievieno leģislatīvā akta priekšlikumu šīs direktīvas grozīšanai. Grozījums Nr. 76 Direktīvas priekšlikums 70. pants – 1. punkts – 1. daļa Dalībvalstis vēlākais līdz 2018. gada 31. decembrim pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis tūlīt dara zināmus Komisijai minēto noteikumu tekstus. Dalībvalstis vēlākais līdz 2019. gada 31. decembrim pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis tūlīt dara zināmus Komisijai minēto noteikumu tekstus. Grozījums Nr. 77 Direktīvas priekšlikums 70. pants – 1. punkts – 2. daļa Tās piemēro minētos noteikumus no 2019. gada 1. janvāra. Tās piemēro minētos noteikumus no 2020. gada 1. janvāra.

Eiropas Parlamenta 2018. gada 15. marta rezolūcija par 2019. gada budžeta izstrādes vispārējām pamatnostādnēm, III iedaļa — Komisija (2017/2286(BUD))

P8_TA(2018)0089 A8-0062/2018

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2013. gada 2. decembra Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam(1),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību(2),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(3);

–  ņemot vērā Padomes 2014. gada 26. maija Lēmumu 2014/335/ES, Euratom par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu(4),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2018. finanšu gada vispārējo budžetu(5) un tam pievienotos Parlamenta, Padomes un Komisijas kopīgos paziņojumus,

–  ņemot vērā Padomes 2018. gada 20. februāra secinājumus par budžeta pamatnostādnēm 2019. gadam (06315/2018),

–  ņemot vērā Reglamenta 86.a pantu,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A8-0062/2018),

A.  tā kā sarunas par Savienības 2019. gada budžetu, kas būs pēdējais budžets pašreizējā Parlamenta sasaukuma laikā, notiks vienlaikus ar sarunām par nākamo daudzgadu finanšu shēmu (DFS) un ES pašu resursu sistēmas reformu; tā kā 2019. gads būs 2014.–2020. gada DFS darbības sestais gads;

B.  tā kā abām budžeta lēmējinstitūcijas iestādēm būtu jācenšas Samierināšanas komitejā panākt vērienīgu un visaptverošu vienošanos par 2019. gada budžetu, lai pozitīvi ietekmētu paralēli notiekošās sarunas un nodrošinātu iespēju līdz šā Parlamenta sasaukuma beigām panākt vienošanos par DFS pēc 2020. gada un pašu resursiem;

C.  tā kā saskaņā ar 2017. gada decembra vienošanos sākt otrā posma sarunas Brexit procesam nevajadzētu tieši ietekmēt 2019. gada budžetu, jo ES un Apvienotās Karalistes kopīgajā ziņojumā(6) ir teikts, ka Apvienotā Karaliste dos ieguldījumu un piedalīsies Savienības 2019. un 2020. gada budžeta izpildē tā, it kā joprojām būtu Savienības sastāvā;

D.  tā kā populistiskas un ekstrēmistu kustības visās dalībvalstīs ir sniegušas un veicinājušas maldinošu informāciju par ES un tās budžetu, aktualizējot nepieciešamību pēc labākas un pārredzamākas informācijas;

E.  tā kā pēc finanšu, sociālās un ekonomiskās krīzes pārvaldības, ko pilsoņi gadiem ilgi uztvēra negatīvi, patlaban ekonomikas perspektīvas uzlabojas, pateicoties centieniem novirzīt Eiropu uz ekonomikas atlabšanas ceļa, un tas dod iespēju plānot dāsnāku budžetu;

F.  tā kā pēdējos dažos gados Padome ir vairākkārt nonākusi pretrunā pati ar sevi, izvirzot Eiropas Savienībai jaunas politiskās prioritātes, bet nevēloties nodrošināt jaunas apropriācijas to finansēšanai; tā kā jaunas politiskās prioritātes un nākamie ES risināmie jautājumi būtu jāfinansē no jaunām apropriācijām, nevis samazinot līdzekļus programmām, kuras jau tiek sekmīgi īstenotas;

G.  tā kā, tuvojoties pašreizējā finanšu plānošanas perioda beigām, daudzgadu programmu īstenošana sasniegs optimālo tempu un tādēļ palielinās vajadzība pēc atbilstošiem finanšu līdzekļiem,

Reaģēšana uz ES risināmiem problēmjautājumiem un iedzīvotāju gaidas

1.  pieņem zināšanai atlabšanu no finanšu, ekonomiskās un sociālās krīzes sekām, kuru veicināja ES un dalībvalstu centieni radīt izaugsmi un darbvietas, kas ir jākonsolidē vēl vairāk, lai radītu pozitīvu ietekmi uz ES iedzīvotāju ikdienas dzīvi, jo daudzus no šiem iedzīvotājiem krīze smagi skāra vairākus gadus; prasa īpašu uzmanību pievērst jauniešiem un cilvēkiem, kuriem draud nabadzība vai bezdarbs, lai nodrošinātu, ka viņi jūt labvēlīgo ietekmi, tādējādi novēršot sociālās un reģionālās nevienlīdzības turpmāku paplašināšanos; šajā sakarībā uzsver, ka īpaša uzmanība tomēr būtu jāpievērš dažādu reģionu spējai izmantot iespējas, ko sniedz izaugsmes paātrināšanās;

2.  uzsver, ka saskaņā ar Eirostata datiem un pretrunā populistiskajam vēstījumam ES iedzīvotāji ir optimistiski noskaņoti attiecībā uz ES nākotni; uzsver, ka Savienībai būtu jāizpilda savi uzdevumi un pienākumi un jādara vairāk, lai uzlabotu iedzīvotāju dzīvi — gan tagad, gan turpmāk —, bet arī jāaizstāv viņi pret netaisnīgām tirdzniecības un ekonomiskām praksēm globālajā tirgū, vienlaikus palīdzot viņiem baudīt šī tirgus sniegtās priekšrocības; uzsver, ka ir jānovērš klimata pārmaiņu radītās problēmas un starptautiskās drošības apdraudējumi; uzskata — lai piepildītu šīs cerības un izpildītu saistības, ES savas kompetences robežās ir jāsasniedz labāki rezultāti, atbalstot ilgtspējīgas izaugsmes nodrošināšanu un darbvietu izveidi un mazinot dzīves līmeņa atšķirības starp ES iedzīvotājiem visos tās reģionos, vienlaikus pilnībā ievērojot stratēģiju “Eiropa 2020”, ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus un Parīzes nolīgumu; uzsver, ka Eiropas ekonomika un ES iedzīvotāji ir jāsagatavo digitalizācijas sniegtajām iespējām; uzskata, ka migrācijas pamatcēloņu novēršana un dažādu veidu diskriminācijas, tostarp diskriminācijas pret sievietēm un LGBTI, izbeigšana, arī ir svarīgi 2019. gadā risināmi jautājumi;

Ilgtspējīgas nākotnes veicināšana un pastiprināta solidaritāte Savienībā un ārpus tās

Ilgtspējīga nākotne

3.  uzskata, ka ES 2019. gada budžetam būtu jānostiprina visi attiecīgie instrumenti, kas paredzēti jaunatnes bezdarba novēršanai, īpaši ekonomiski atpalikušajos ES reģionos, īpašu uzmanību pievēršot uzņēmējdarbības un profesionālo prasmju un mobilitātes uzlabošanai, kvalifikācijas atzīšanai visos izglītības un profesionālās apmācības līmeņos un atbalsta sniegšanai izaugsmei, konkurētspējai, darbvietu izveidei, investīcijām infrastruktūrā, inovācijai, pētniecībai un MVU; uzsver, ka jauniešu bezdarbs, kuram ir liela sociālā ietekme, ir viena no vislielākajām problēmām Eiropas līmenī;

4.   uzskata, ka ES 2019. gada budžeta prioritātēm vajadzētu būt izaugsmei, inovācijai, konkurētspējai, drošībai, cīņai pret klimata pārmaiņām, pārejai uz atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanu un migrācijai;

5.  atbalsta plašākas iespējas jauniešiem iesaistīties solidaritātes pasākumos; prasa ātri uzsākt un rūpīgi īstenot Eiropas Solidaritātes korpusu pēc tā pieņemšanas, kas paredzēta 2018. gadā;

6.  atzinīgi vērtē to, ka pēc Parlamenta nopietna pieprasījuma ar ES 2018. gada budžetu saistītās samierināšanas procedūras rezultātā sākotnēji ierosinātais īpašais piešķīrums Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvai (JNI) tika palielināts par EUR 116,7 miljoniem jaunu apropriāciju veidā, tā kopsummai tādējādi pieaugot līdz EUR 350 miljoniem 2018. gadā, taču norāda, ka ir jāuzlabo to līdzekļu apguve, kuru izpilde ir aizkavējusies; iebilst pret Komisijas interpretāciju, kas iekļauta pēc 2018. gada budžeta pieņemšanas veiktajā finanšu plānojuma 2019.–2020. gadam tehniskajā atjauninājumā, kurā šis līdzekļu palielinājums tiek uzskatīts par turpmākajos gados veicami apropriāciju pārcelšanu uz agrāku laiku, un sagaida, ka Komisija izpildīs Parlamentam 2017. gada samierināšanas procedūras beigās doto solījumu; sagaida, ka 2019. gada budžeta projekts apliecinās lielāku vērienu cīņā pret jauniešu bezdarbu, rodot īsto līdzsvaru starp apguves spējas faktisko attīstību šajā jomā un politisko gribu paust atbalstu šim jautājumam; atgādina par Komisijas apņemšanos ierosināt JNI finansējuma turpmāku palielinājumu, izdarot budžeta grozījumu, ja vien JNI līdzekļu apguves spēja 2018. gadā pieļaus šādu palielinājumu; uzstāj, ka dalībvalstīm un Komisijai darba, izglītības vai apmācības piedāvājumi ir jāsaskaņo ar dalībnieku profilu un darba tirgus pieprasījumu, lai panāktu dalībnieku ilgtspējīgu nodarbinātību;

7.  aicina Komisiju saistībā ar 2019. gada procedūru publiskot finanšu datus par JNI īstenošanu sadalījumā pa dalībvalstīm, lai papildinātu jau publiski pieejamos paziņotos datus par kopējām izmaksām; mudina Komisiju uzlabot JNI, Eiropas Sociālā fonda un dalībvalstu valsts budžetu sinerģiju, lai nodrošinātu, ka JNI neaizstāj valsts finansējumu jauniešiem, kas nemācās, nestrādā un neapgūst arodu (jauniešiem NEET situācijā);

8.  uzsver, ka līdz ar ES kultūras programmām Erasmus +, ņemot vērā tās 30. gadadienas svinības, joprojām ir nozīmīgākā programma, lai sekmētu jauniešu mobilitāti, mācītu galvenās Eiropas vērtības un ieaudzinātu tās jauniešos, ko apliecina saņemto pieteikumu skaits, kurš pārsniedz pieejamo finansējumu; uzskata, ka Erasmus + 2019. gada budžetu ir jāturpina palielināt (tas vismaz jādubulto), lai apmierinātu pamatoto pieprasījumu pēc šīs programmas, īpaši saistībā ar mūžizglītību;

9.  uzskata, ka pētniecība, konkurētspēja un MVU ir galvenie faktori, kas nodrošinās ekonomikas izaugsmi un darbvietu izveidi; tādēļ uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt ES uzņēmumiem, jo īpaši MVU, labvēlīgu vidi inovācijai, pētniecībai un investīcijām, lai izveidotu pasaules mērogā patiešām konkurētspējīgu ES ekonomiku; uzsver, ka ir svarīgi palielināt budžetu 1.a izdevumu kategorijā un palielināt finansējumu veiksmīgām programmām, tādām kā “Apvārsnis 2020”, un programmām, kuras atbalsta MVU, tostarp ES Uzņēmumu un mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspējas programmai (COSME), kurā pieteikumu iesniedzēju skaits ievērojami pārsniedz finansējuma saņēmēju skaitu; uzsver, ka MVU paredzētās programmas ir svarīgi izstrādāt, ņemot vērā MVU īpašās prasības un nelielos administratīvos resursus; uzskata, ka tas ir nepieciešams, ņemot vērā strauji mainīgo un konkurences caurstrāvoto vidi, kā arī digitalizācijas izraisītās dziļās pārmaiņas visās nozarēs; atzīst, ka Eiropas strukturālie un investīciju fondi (ESI fondi) arī dod ieguldījumu visu šo prioritāšu īstenošanā;

10.  uzsver, ka investīcijas pētniecībā un inovācijā ir priekšnosacījums tam, lai panāktu patiesu konkurētspēju Eiropas Savienībā; pauž nožēlu par to, ka satraucoši nelielā sekmīgo pieteikumu skaita dēļ ES finansējumu saņem mazāk augstas kvalitātes projektu pētniecības un inovācijas jomā; šajā sakarībā uzsver, ka ir jānodrošina atbilstošs apropriāciju apmērs pamatprogrammai “Apvārsnis 2020”;

11.  uzsver ekonomikas izaugsmes iespējas, kas izriet no tehnoloģiskām pārmaiņām, un prasa, lai ES budžets pienācīgi atbalstītu Eiropas rūpniecības digitalizāciju un digitālo prasmju apguves un digitālās uzņēmējdarbības veicināšanu;

12.  atzīst, ka MVU joprojām ir Eiropas ekonomikas pamats un tiem arī turpmāk būs izšķiroša loma darbvietu radīšanā un izaugsmes veicināšanā visā ES; šajā sakarībā prasa palielināt programmas COSME apropriācijas 2019. gadam, ņemot vērā šīs programmas panākumus;

13.  atzinīgi vērtē Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF) darbības pagarināšanu un līdzekļu palielināšanu, jo tā garantijas fondam ir svarīga loma investīciju nepietiekamības samazināšanā ES; atgādina, ka ESIF garantiju fonds daļēji tiek finansēts uz pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” un Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) rēķina, lai gan tās abas ir uz nākotni vērstas ilgtermiņa programmas; atkārtoti atgādina Parlamenta izsenis pausto nostāju, ka jebkādas jaunas iniciatīvas ir jāfinansē ar jaunām apropriācijām, nevis pārceļot finansējumu, un ka esošajām programmām nodarītais kaitējums ir jānovērš ikgadējās budžeta procedūras laikā; atkārtoti norāda, ka minētajām programmām atņemtie līdzekļi būtu jāatdod pēc iespējas lielākā apmērā;

14.  uzsver, ka ESIF, kura darbības laiks ir pagarināts, 2019. gadā būtu jāpanāk ievērojams progress ģeogrāfiskā tvēruma uzlabošanā, lai visiem reģioniem būtu vienlīdzīgas iespējas izmantot ES budžeta garantijas radīto sviras efektu; aicina dalībvalstis īstenot strukturālas reformas, lai uzlabotu investīciju vidi un vietējās spējas sekmīgi īstenot ESIF atbalstu visos reģionos;

15.  atzinīgi vērtē dalībvalstu neseno apņemšanos īstenot atjauninātu ES aizsardzības programmu, kuras mērķis ir veicināt gan stingro, gan maigo varu, un uzskata, ka tā ir atbilstoša reakcija uz iedzīvotāju bažām par drošību, ņemot vērā pieaugošo globālo nestabilitāti, kuru saasina jauna veida apdraudējumi; atbalsta Komisijas neseno iniciatīvu sākt īstenot Eiropas aizsardzības rūpniecības attīstības programmu (EDIDP) kā pirmo posmu Eiropas Aizsardzības fonda izveidē; prasa finansēt (EDIDP) tikai no nepiešķirto līdzekļu rezervēm un/vai īpašajiem instrumentiem, nevis pārceļot līdzekļus no esošām programmām;

16.  uzsver, ka iekšējās drošības garantijai arī turpmāk jābūt vienai no Savienības galvenajām prioritātēm, un prasa palielināt finansējumu šai attīstībā esošajai politikas jomai; ir pārliecināts, ka ES ir jāpalielina ieguldījums savu robežu stiprināšanā un pārvaldībā, ciešākas sadarbības nodrošināšanā starp tiesībaizsardzības iestādēm un valstu iestādēm, kā arī cīņā pret terorismu, radikalizāciju un organizēto noziedzību, ieviešot atbilstošu un modernu digitālās informācijas sistēmu; šajā ziņā uzsver Iekšējās drošības fonda (ISF) nozīmi un nepieciešamību atbilstoši finansēt aģentūras, kas darbojas robežu, drošības un tiesiskuma jomā; atgādina, ka šī instrumenta 2018. gada finansējums tika ievērojami samazināts;

17.  prasa palielināt finansējumu, lai apkarotu radikalizāciju, kas Savienībā vairo vardarbīgu ekstrēmismu; uzskata, ka šo mērķi var sasniegt, sekmējot integrāciju un apkarojot diskrimināciju, rasismu, ksenofobiju, fundamentālismu, naida runu un rakstisku naida kurināšanu;

18.  atzinīgi vērtē Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda (AMIF) ieguldījumu; prasa 2019. gadā piešķirt šim fondam atbilstošu budžetu, lai atbalstītu patvēruma meklētāju cieņpilnu uzņemšanu dalībvalstīs, taisnīgas atgriešanās stratēģijas, pārmitināšanas programmas, likumīgas migrācijas politiku un trešo valstu valstspiederīgo efektīvas integrācijas veicināšanu, kā arī apkarotu neatbilstīgu migrāciju; atkārtoti apstiprina — lai izskaustu migrantu un bēgļu krīzes pamatcēloņus, ir svarīgi, lai būtu pieejami īpaši tam paredzēti finanšu līdzekļi; šajā nolūkā uzsver, ka no ES budžeta ir jāfinansē pasākumi migrantu izcelsmes valstīs un bēgļus uzņemošajās valstīs, tostarp — bet ne tikai — pasākumi, kas paredzēti nabadzības, bezdarba, izglītības un ekonomisko problēmu, kā arī nestabilitātes novēršanai;

19.  aicina Komisiju iesniegt priekšlikumu, kurš ES līmenī paustu finansiālu solidaritāti terora aktos cietušajiem un viņu ģimenēm;

20.  atgādina ES aģentūru nozīmi ES leģislatīvo prioritāšu īstenošanā un līdz ar to ES politikas mērķu sasniegšanā, piemēram, saistībā ar konkurētspēju (nodarbinātība, ilgtspējīga izaugsme, Enerģētikas savienība), migrāciju (patvērums, pārrobežu pārvaldība), pamattiesību aizstāvību (datu aizsardzība) un drošību (kibernoziedzība, narkotikas, krāpšana, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija, terorisms, tiesu iestāžu sadarbība, policijas sadarbība, atbalsts lielapjoma informācijas sistēmām); sagaida, ka sarunās par 2019. gada budžetu tiks panākts reālistisks un atbilstošs darbības un administratīvais finansējums ES aģentūrām un citām ES struktūrām, lai tās varētu tikt galā ar saviem pienākumiem, tostarp aizvien daudzskaitlīgākajiem uzdevumiem un darba slodzes palielināšanos; prasa piešķirt atbilstošus resursus, lai nodrošinātu Eiropas Prokuratūras pienācīgu ieviešanu un darbību; vispārīgāk prasa rūpīgi izvērtēt visu aģentūru stratēģiskās intereses un uzdevumus un iespējas grupēt aģentūras pēc to uzdevuma un darbības rezultātu stratēģiskās specifikas; atkārtoti norāda, ka 2018. gads ir pēdējais gads, kurā tiek īstenots darbinieku skaita samazinājums par 5 % un tiek izmantots tā dēvētais pārdales fonds; sagaida, ka Komisija un Padome 2019. gada budžetā neturpinās samazināt aģentūrām paredzētos resursus;

21.  uzskata, ka laikā, kad galvenie dalībnieki, piemēram ASV, nevēlas pildīt savas saistības cīņā pret klimata pārmaiņām saskaņā ar Parīzes nolīgumu, 2019. gada budžetam ir nepārprotami jānodrošina ES vadošā loma šajā cīņā, kas ir viens no lielākajiem izaicinājumiem mūsu paaudzei, sniedzot papildu finanšu atbalstu tādām iniciatīvām kā LIFE klimata pasākumu programmai, ECOPOTENTIAL un Clean Sky; uzsver, ka šajā nolūkā radušies izdevumi būtu jāuzskata par ilgtermiņa investīcijām, nevis izmaksām, un ka gan Eiropas Revīzijas palāta, gan Ekonomikas un finanšu padome ir apliecinājušas, ka ES nesasniedz savu klimata pasākumu finansēšanas mērķrādītāju; prasa Komisijai īstenot Parīzes nolīguma mērķus un ES ilgtermiņa mērķus klimata jomā, sasniedzot pašreizējā DFS (2014–2020) noteikto 20 % izdevumu mērķrādītāju izdevumiem klimata jomā; šajā sakarībā uzsver, ka 2019. gada ieguldījumam būtu ievērojami jāpārsniedz vispārējais mērķrādītājs, lai kompensētu mazākos piešķīrumus DFS pirmajos gados, un ka klimata pārmaiņu jautājumu iekļaušanas mehānisms būtu pilnībā jāoptimizē;

Solidaritātes pastiprināšana sociālu, teritoriālu un globālu problēmjautājumu risināšanai

22.  uzskata, ka ES budžetam būtu jāpapildina dalībvalstu centieni tādās jomās kā bezdarbs un veselības aprūpe, atvēlot atbilstošu finansējumu programmām, kuras paredzētas cīņai pret nevienlīdzību un nabadzības smagāko formu mazināšanai, it sevišķi visizolētāko un neaizsargātāko iedzīvotāju grupu, īpaši bērnu, gadījumā, un kas nodrošina iedzīvotājiem iespēju apgūt prasmes, kas vajadzīgas, lai pielāgotos digitalizācijai;

23.  prasa pastiprināt atbalstu Savienības programmām, kuras sekmē izaugsmi un ilgtermiņa kvalitatīvu darbvietu izveidi, īpaši jauniešiem, papildinot dalībvalstu centienus garantēt daudzveidīgu profesionālo kvalifikāciju, nevis agrīnu specializāciju, tādējādi palielinot noturību un nodrošinot iekļaušanos sabiedrībā, vienlaikus risinot tādus jautājumus kā demogrāfiskā regresija, kvalificēta darbaspēka trūkums atsevišķās nozarēs un labklājības sistēmu ilgtspējība; norāda, ka varētu būt lietderīgi apsvērt iespēju izstrādāt īpaši pielāgotus pasākumus nozarēm un/vai reģioniem, kuriem ir īpašas problēmas vai kuri ir kļuvuši daudz neaizsargātāki;

24.  atgādina par sabiedrības ievērojamo novecošanos un to iedzīvotāju, sevišķi vecu cilvēku, skaita pieaugumu, kuriem nepieciešama īpaši pielāgota aprūpe; aicina Komisiju ieviest papildu atbalsta pasākumus, lai risinātu demogrāfiskās problēmas, un atkārtoti pauž atbalstu tādām iniciatīvām kā ciemati cilvēkiem ar demenci, kur pienācīga aprūpe tiek nodrošināta jau agrīnā posmā;

25.  uzskata, ka diskriminācija dzimuma dēļ, jo īpaši darba tirgū, ne tikai ir pretrunā ES vērtībām, bet ir arī nopietns šķērslis ekonomikas izaugsmei, jo attur sievietes no iesaistīšanās lietderīgā nodarbinātībā; uzsver svarīgo ieguldījumu, ko sieviešu iespēju veicināšana sniedz tādu sabiedrību izveidē, kuras ir iekļaujošākas, vienlīdzīgākas un miermīlīgākas un kuru izaugsme ir ilgtspējīgāka; sagaida, ka 2019. gada budžets atbalstīs sieviešu uzņēmējdarbību un veicinās sieviešu piekļuvi ES finansējumam, piemēram, programmās COSME un “Apvārsnis 2020”, kā arī paplašinās kohēzijas politiku, atbalstot tālākas investīcijas izglītībā un bērnu aprūpes un veselības aprūpes infrastruktūrā, tādējādi palīdzot sievietēm saskaņot privāto un darba dzīvi;

26.  atkārtoti pauž bažas par kavējumiem kohēzijas politikas, kas ir ES teritoriālās solidaritātes izpausme un galvenā ES investīciju politika, īstenošanā, tomēr norāda, ka 2017. gads bija pirmais gads, kad paātrinājās ESI fondu programmu īstenošana, un sagaida, ka šī tendence turpināsies arī 2018. un 2019. gadā; uzskata, ka būtu jānodrošina pietiekams maksājumu apropriāciju apmērs, lai īstenošana noritētu netraucēti;

27.  atgādina Savienības būtisko ieguldījumu, lai sekmētu mieru un samierināšanos Īrijā, jo īpaši izmantojot programmas PEACE un INTERREG, kas paredzētas Ziemeļīrijai un dienvidu pierobežas apgabaliem; prasa pilnībā ievērot iepriekš uzņemto saistību kopumu, kā Lielās piektdienas vienošanās gadījumā, attiecībā uz tiesiskuma un demokrātijas respektēšanu; aicina Komisiju un dalībvalstis turpināt atbalstu miera procesam, arī turpmāk finansējot PEACE un saistītās programmas;

28.  norāda, ka kopējā lauksaimniecības politika (KLP) ir viens no Eiropas integrācijas balstiem, kas daudzus gadus ir nodrošinājis nekaitīgas, augstvērtīgas pārtikas piegādi Eiropas iedzīvotājiem, lauksaimniecības vienotā tirgus pienācīgu darbību un lauku reģionu ilgtspēju; atgādina, ka KLP finansējums jo īpaši sekmē ES lauksaimniecības rentabilitāti un stabilitāti;

29.  aicina Komisiju arī turpmāk atbalstīt lauksaimniekus visā Eiropā, lai viņi varētu tikt galā ar negaidītu tirgus nestabilitāti un nodrošināt nekaitīgas un kvalitatīvas pārtikas krājumus; prasa pievērst atbilstīgu uzmanību maza mēroga lauku saimniecībām un maza mēroga zvejniecības uzņēmumiem;

30.  uzskata, ka reģionalizācijai un sociālekonomiskajiem mērķiem ir jāieņem nozīmīgāka vieta kopējā zivsaimniecības politikā un ka Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda darbības joma ir jāpaplašina; aicina Komisiju atvieglot piekļuvi finansējumam un vienkāršot ar finansējumu saistītās procedūras; pauž īpašas bažas par iespējamo negatīvo ietekmi, ko Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES varētu radīt zvejniecības nozarē, jo īpaši kaimiņos esošajās piekrastes dalībvalstīs;

31.  atzinīgi vērtē priekšlikumu paplašināt Savienības civilās aizsardzības mehānisma darbības jomu un stiprināt šo mehānismu; uzskata, ka ir ārkārtīgi svarīgi stiprināt civilās aizsardzības mehānismu, lai Savienības līmenī nodrošinātu ātrāku un saskanīgāku reakciju civilās aizsardzības jomā ar mērķi Savienībā un ārpus tās novērst dabas un cilvēku darbības izraisītas katastrofas, sagatavoties tām un reaģēt uz tām;

32.  sagaida, ka budžeta izpildes gaitā esošās procedūras un pasākumi tiks pastiprināti, ņemot vērā radušos resursu ierobežojumus un aicinājumus ES uzņemties lielāku atbildību, lai nodrošinātu finanšu saistību savlaicīgu un rentablu izpildi;

33.  uzskata, ka ES aģentūrām, programmām un politikas virzieniem, kas nodrošina vai ir saistīti ar migrācijas un bēgļu plūsmu pārvaldību un robežkontroli, būtu jāpiešķir atbilstoši finanšu resursi un cilvēkresursi pašreizējās bēgļu krīzes novēršanai, saistībā ar kuru arī no dalībvalstīm tiek gaidīta atbildības uzņemšanās saskaņā ar sloga sadales principu un Ženēvas konvencijām; pauž pārliecību, ka ES, lai rastu ilgtermiņa risinājumu, būtu jāapliecina arī ārēja solidaritāte, veicinot mieram un labklājībai labvēlīgus apstākļus izcelsmes valstīs, šajā nolūkā lielāku uzmanību pievēršot investīcijām un attīstības politikai un īpaši izmantojot Eiropas Fondu ilgtspējīgai attīstībai (EFIA), attīstības sadarbības instrumentu (ASI) un humānās palīdzības instrumentu; atzīst attīstības politikas nozīmi un īpašo vērtību, ko pastiprina tādas prioritātes kā nabadzības izskaušana, izglītība, veselības aprūpe un ekonomikas attīstība; uzsver, ka ir jāatbalsta UNRWA darbības un programmas; uzsver, ka viens no nosacījumiem stabilitātes un labklājības saglabāšanai Eiropas Savienībā ir ES kaimiņreģiona stabilitāte; tāpēc aicina Komisiju nodrošināt, ka par prioritāti tiek uzskatītas investīcijas ES kaimiņreģionā, lai atbalstītu centienus risināt galvenās problēmas, ar kurām saskaras šis reģions, tādas kā migrācija, bēgļu problēmas, attīstība dienvidu kaimiņreģionā un nestabilitāte austrumu kaimiņreģionā, ko daļēji nosaka Krievijas ārpolitika, kura neatbilst starptautiskajām tiesībām un demokrātijas un cilvēktiesību standartiem; uzsver, ka jaunās politiskās prioritātes un nākamie ES risināmie jautājumi, piemēram, drošība un aizsardzība, būtu jāfinansē ar jaunām apropriācijām, nevis samazinot līdzekļus pašreizējiem politikas virzieniem un programmām, kas ir gan sekmīgas, gan svarīgas, piemēram, attīstība un humānā palīdzība un kaimiņattiecību politika; turklāt uzsver, ka drošības un attīstības politika savstarpēji ietekmē viena otru un ka abas šīs politikas ir svarīgi nosacījumi, lai izveidotu funkcionētspējīgu valsti, kā arī funkcionētspējīgas, korupcijas neskartas administratīvās struktūras un minimālos standartus sociālajā, veselības un ekonomikas jomā;

34.   atkārtoti pauž nostāju, ka budžeta satelītmehānismi, piemēram, trasta fondi un citi līdzīgi instrumenti, apiet budžeta procedūru, mazina budžeta pārvaldības pārredzamību un ierobežo Parlamenta tiesības faktiski īstenot izdevumu parlamentāro uzraudzību; tādēļ uzskata, ka šie pēdējos dažos gados izveidotie ārējie instrumenti ir jāiekļauj Savienības budžetā un ka ir jārod alternatīvi risinājumi, kas ļautu Savienībai ātri reaģēt uz ārkārtas situācijām un pēckrīzes situācijām starptautiskā mērogā;

35.  uzsver, ka Pirmspievienošanās palīdzības instrumentam (IPA), sasniedzot arī citus mērķus, galvenokārt būtu jāatvieglo politisko un ekonomisko reformu īstenošanu paplašināšanās procesā iesaistītajās valstīs; šajā kontekstā aicina Komisiju 2019. gada budžeta priekšlikumā turpināt IPA finansējuma izvērtēšanu, ņemot vērā politiskās situācijas pasliktināšanos Turcijā, kā arī neatliekamo nepieciešamību novērst pieaugošo radikalizāciju Balkānu valstīs;

Ar 2019. gada procedūru saistītās cerības

36.  aicina Komisiju turpināt darboties kā godīgam starpniekam ikkatrā procedūras posmā, uzticīgi un precīzi īstenojot budžeta lēmējinstitūcijas lēmumus;

37.  atzinīgi vērtē to, ka pēc DFS vidusposma pārskatīšanas un pretēji Padomes 2018. gada 20. februāra secinājumiem par budžeta pamatnostādnēm 2019. gadam 2018. gada budžeta procedūra apliecināja, ka budžeta lēmējinstitūcija var pilnībā īstenot savas prerogatīvas, lai noteiktu ES budžeta apmēru un saturu, izmantojot ikgadējo budžeta procedūru;

38.  uzskata, ka Parlamentam kā vienai no budžeta lēmējinstitūcijas iestādēm, ko tieši ievēlējuši iedzīvotāji, būtu jāpilda savs politiskais uzdevums un jāizvirza priekšlikumi izmēģinājuma projektiem un sagatavošanās darbībām, paužot savu politisko skatījumu par nākotni; šajā sakarībā apņemas ierosināt izmēģinājuma projektu un sagatavošanās darbību kopumu, kas tiks izstrādāts, cieši sadarbojoties ar katru no komitejām, lai rastu pareizo līdzsvaru starp politisko gribu un tehniskajām iespējām, kuras novērtējusi Komisija;

39.  sagaida, ka sarunas par 2019. gada budžetu būs balstītas uz kopīgām politiskajām ambīcijām un solidaritāti un tajās tiks ņemta vērā ES programmu un politikas virzienu pievienotā vērtība; uzskata, ka šo mērķi var sasniegt tikai tad, ja sarunās iesaistītās puses tiek laicīgi informētas viena par otras nostāju, sāk sarunas pēc iespējas agrāk un ir gatavas kompromisam;

o
o   o

40.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai.

(1) OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp. (2) OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp. (3) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp. (4) OV L 168, 7.6.2014., 105. lpp. (5) OV L 57, 28.2.2018., 1. lpp. (6) Eiropas Savienības un Apvienotās Karalistes valdības sarunu vedēju 2017. gada 8. decembra kopīgais ziņojums par progresu sarunu pirmajā posmā saskaņā ar LES 50. pantu par Apvienotās Karalistes sakārtotu izstāšanos no Eiropas Savienības, TF50 (2017) 19 — Komisijas paziņojums ES 27.

Eiropas Parlamenta 2018. gada 15. marta rezolūcija par stāvokli Sīrijā (2018/2626(RSP))

P8_TA(2018)0090 RC-B8-0139/2018

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Sīriju, jo īpaši 2017. gada 18. maija rezolūciju par ES stratēģiju attiecībā uz Sīriju(1),

–  ņemot vērā 1948. gada Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju un citus Apvienoto Nāciju Organizācijas līgumus un instrumentus cilvēktiesību jomā, tostarp ANO Konvenciju par bērna tiesībām,

–  ņemot vērā 1949. gada Ženēvas konvencijas un to papildprotokolus,

–  ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AV) Federica Mogherini paziņojumus par Sīriju un jo īpaši 2017. gada 9. jūlija rezolūciju par pamieru Sīrijā, 2017. gada 25. novembra rezolūciju par Sīrijas opozīcijas konferenci Rijādā un 2018. gada 23. februāra rezolūciju par slaktiņu Gutas austrumu daļā, kā arī PV/AV piezīmes, ierodoties Ārlietu padomes sanāksmē 2018. gada 26. februārī,

–  ņemot vērā PV/AP Federica Mogherini un komisāra Christos Stylianides 2017. gada 3. oktobra paziņojumu par uzbrukumiem Sīrijā, 2018. gada 20. februāra paziņojumu par humanitāro situāciju Gutas austrumu daļā un Idlibā un 2018. gada 6. marta paziņojumu par situāciju Gutas austrumu daļā un citviet Sīrijā,

–  ņemot vērā PV/AP Federica Mogherini paziņojumu Parlamenta 2018. gada 6. februāra plenārsēdē par cilvēktiesību stāvokli Turcijā un situāciju Afrinā, Sīrijā,

–  ņemot vērā Padomes Padomes 2011. gada 9. maija Lēmumu 2011/273/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Sīriju(2) un Padomes 2018. gada 26. februāra secinājumus par divu jaunu ministru iekļaušanu sankciju sarakstā,

–  ņemot vērā Komisijas un PV/AP 2017. gada 14. marta kopīgo paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei „ES stratēģijas attiecībā uz Sīriju elementi” (JOIN(2017)0011) un Padomes 2017. gada 3. aprīļa secinājumus par Sīriju, kas kopā veido jaunu ES stratēģiju attiecībā uz Sīriju,

–  ņemot vērā 2017. gada 5. aprīlī Briselē notikušās konferences par atbalstu Sīrijas un reģiona nākotnei līdzpriekšsēdētāju paziņojumus un iepriekšējās Londonā, Kuveitā, Berlīnē un Helsinkos notikušās konferences par situāciju Sīrijā,

–  ņemot vērā ANO augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos Zeid Ra’ad Al Hussein paziņojumus Cilvēktiesību padomē (UNHRC) Ženēvā par stāvokli Sīrijā, jo īpaši 2018. gada 26. februārī un 2018. gada 2. martā, un viņa 2018. gada 7. martā mutiski sniegto atjaunināto informāciju par viņa biroja darbību un jaunākajiem notikumiem cilvēktiesību jomā,

–  ņemot vērā ANO ģenerālsekretāra runaspersonas 2018. gada 24. februāra paziņojumus par Gutas austrumu daļu Sīrijas Arābu Republikā,

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtus un visas ANO konvencijas, kurām Sīrija pievienojusies,

–  ņemot vērā ANO Drošības padomes (ANO DP) rezolūcijas un jo īpaši 2017. gada 2015. gada 18. decembra Rezolūciju Nr. 2254 (2015), 2017. gada 19. decembra Rezolūciju Nr. 2393 (2017) par atļauju sniegt palīdzību pāri robežām un pāri konflikta līnijām Sīrijā un 2018. gada 24. februāra rezolūciju Nr. 2401 (2018) par 30 dienu karadarbības izbeigšanu Sīrijā, lai nodrošinātu humānās palīdzības piegādi,

–  ņemot vērā UNHRC izveidotās neatkarīgās starptautiskās izmeklēšanas komisijas Sīrijas Arābu Republikas jautājumā ziņojumus un UNHRC rezolūcijas par Sīrijas Arābu Republiku, jo īpaši 2018. gada 5. marta rezolūciju par cilvēktiesību stāvokļa pasliktināšanos Gutas austrumu daļā,

–  ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 2016. gada 21. decembra Rezolūciju Nr. A–71/248, ar ko izveido starptautisku, objektīvu un neatkarīgu mehānismu, lai sniegtu palīdzību izmeklēšanā un vainīgo saukšanā pie atbildības par vissmagākajiem noziegumiem, kuri kopš 2011. gada marta tika izdarīti Sīrijas Arābu Republikā, pārkāpjot starptautiskās tiesības,

–  ņemot vērā Romas statūtus un Starptautiskās Tiesas dibināšanas dokumentus, kā arī tos, kas attiecas uz ad hoc tribunāliem, Starptautisko Kara noziegumu tribunālu bijušajai Dienvidslāvijai, Starptautisko Kara noziegumu tribunālu Ruandai un Īpašo tribunālu Libānai,

–  ņemot vērā Irānas, Krievijas un Turcijas 2017. gada 6. maijā parakstīto memorandu par deeskalācijas zonu izveidi Sīrijas Arābu Republikā,

–  tā kā ANO Iedzīvotāju fonda 2017. gadā publicētajā ziņojumā „Balsis no Sīrijas 2018 — Atzinumi par humanitāro vajadzību pārskatu”,

–  ņemot vērā Karnegī Tuvo Austrumu centra 2018. gada 5. marta paziņojumu par to, ka Sīrijas Valsts drošības biroja vadītājs Ali Mamlouk, kurš ir iekļauts ES sankciju sarakstā, kā ziņo, Romā ir ticies ar Itālijas iekšlietu ministru un Informācijas un ārējās drošības aģentūras direktoru, klaji pārkāpjot Padomes 2011. gada 9. maija Lēmumu 2011/273/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Sīriju,

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. un 4. punktu,

A.  tā kā jau septiņus gadus ilgstošais pilsoņu konflikts Sīrijā turpinās, neraugoties uz vairākiem starptautiskiem centieniem panākt pamieru un radīt pamatu risinājumam sarunu ceļā; tā kā šī iemesla dēļ humanitārā situācija valstī joprojām ir ārkārtīgi smaga; tā kā ir reģistrēti 13 miljoni cilvēku, tostarp seši miljoni bērnu, kuriem ir nepieciešama kāda veida humānā palīdzība; tā kā 6,1 miljoni cilvēku ir pārvietoti valsts iekšienē, 3 miljoni civiliedzīvotāju dzīvo aplenktajās teritorijās un vairāk nekā 5 miljoni ir reģistrēti Sīrijas bēgļi, kas uzturas kaimiņos esošajos reģionos; tā kā vismaz 400 000 sīriešu ir zaudējuši dzīvību konflikta laikā;

B.  tā kā tādi apgabali un pilsētas kā Idliba, Guta austrumu daļa, Jarmuka, Fua un Kefraja ilgstoši cietuši no aplenkuma, kas ļoti smagi skāris civiliedzīvotājus un nav iespēju viņiem sniegt humāno palīdzību ilgtspējīgā veidā Sīrijas režīma militāro ofensīvu un bombardēšanas dēļ, kas ir vērstas pret pašas tautu un notiek ar Krievijas un Irānas atbalstu; tā kā Gutas austrumu daļu piecus gadus ir aplencis Sīrijas režīms un tā sabiedrotie, pakļaujot civiliedzīvotājus, tostarp bērnus, skolas un veselības aprūpes iestādes, bombardēšanai no gaisa, apšaudēm un ķīmisko ieroču izmantošanai un izraisot simtiem cilvēku bojāeju; tā kā Gutas austrumu daļas teroristu grupējumi tiek apsūdzēti civilo rajonu apšaudē Damaskā;

C.  tā kā situācija Austrumgutā ir tik kritiska, ka ANO ģenerālsekretārs António Guterres to nosaucis par elli zemes virsū; tā kā Gutas austrumu daļas iedzīvotājiem ir liegta jebkāda veida atbalsta blokādes deļ kopš 2018. gada 14. februāria, kad viens konvojs sasniedza tikai 7200 cilvēkus no 400 000, kas dzīvo šajā teritorijā; tā kā ANO palīdzības konvojam beidzot izdevies iekļūt Dūmā 2018. gada 5. martā, sasniedzot 27 500 cilvēku, kuriem ir nepieciešama pārtika un medikamenti; tā kā Sīrijas režīms izņēma no konvoja kritiski nepieciešamās medicīniskās palīdzības preces;

D.  tā kā 2018. gada 24. februārī ANO Drošības padome pieņēma Rezolūciju 2401, kurā pieprasīts, lai visas konfliktā iesaistītās puses nekavējoties pārtrauktu karadarbību vismaz 30 dienas pēc kārtas, lai nodrošinātu drošu, netraucētu un noturīgu humānās palīdzības piegādi un kritiski slimo un ievainoto medicīnisko evakuāciju, saskaņā ar piemērojamiem starptautiskajiem tiesību aktiem; tā kā Sīrijas režīms un Krievijas un Irānas spēki nav īstenojuši ANO Drošības padomes Rezolūciju Nr. 2401, neskatoties uz vairākkārtējiem starptautiskās kopienas aicinājumiem; tā kā militārie spēki izmanto „atbrīvošanu” kā ieganstu, lai arī turpmāk izmantotu civiliedzīvotājus par uzbrukumu mērķi; tā kā Krievija iepriekšējos gados izmantoja veto tiesības pret 11 ANO Drošības padomes rezolūcijām, tostarp rezolūciju, kuras mērķis bija 2017. gada novembrī atjaunot OPCW un ANO kopīgā izmeklēšanas mehānisma, un Krievijai ir bijusi aktīva loma rezolūciju satura ierobežošanā;

E.  tā kā šie uzbrukumi un civiliedzīvotāju mērdēšana, aplencot apdzīvotas teritorijas, kā arī iedzīvotāju piespiedu pārvietošana, tostarp ar mērķi panākt demogrāfiskas pārmaiņas, kā kara taktika ir skaidri starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumi; tā kā evakuācijas centienu un humānās palīdzības piegādes un medicīniskās aprūpes kavēšana ir nopietni starptautisko humāno tiesību un vairāku ANO DP rezolūciju pārkāpumi;

F.  tā kā Turcijas īstenotā operācija „Olīvkoka zars” kurdu kontrolētajā Afrinas provincē ir piešķīrusi jaunu dimensiju konfliktam Sīrijā, radot jaunas humanitārās problēmas un satraukumu par negatīvo ietekmi uz sarežģīto iekšējo līdzsvaru Sīrijā un/vai centieniem panākt risinājumu sarunu ceļā; uzsver, ka jau ir ziņots par lieliem civiliedzīvotāju upuriem un vēl simtiem civiliedzīvotāju dzīvība ir apdraudēta; tā kā PV/AP ES vardā ir skaidri paudusi šīs bažas, aicinot Ankaru pārtraukt tās uzbrukumu un uzsverot nepieciešamību apkarot teroristu organizācijas, kuras par tādām atzinusi ANO;

G.  tā kā Sīrijas konflikta laikā izdarīti tādi pārkāpumi kā prettiesiska nogalināšana, spīdzināšana un slikta izturēšanās, piespiedu pazušanas, plaši un patvaļīgi aresti, gan mērķtiecīgi, gan neselektīvi uzbrukumi civiliedzīvotājiem, kolektīva sodīšana un uzbrukumi medicīnas personālam, kā arī pārtikas, ūdensapgādes un medicīniskās palīdzības liegšana; tā kā šie noziegumi līdz šim ir palikuši nesodīti;

H.  tā kā ISIS/Daesh un citas džihādistu kustības ir veikuši nežēlīgus noziegumus un rupjus starptautisko tiesību pārkāpumus, tostarp brutālu nāves sodu izpildi un seksuālo vardarbību, nolaupīšanu, spīdzināšanu, piespiedu pievēršanu ticībai un sieviešu un meiteņu paverdzināšanu; tā kā bērni tiek vervēti un izmantoti teroristu darbībās; tā kā ir nopietnas bažas par to, ka izmanto civiliedzīvotājus kā aizsegu darbībai ekstrēmistu pārņemtajās teritorijās; tā kā šie nodarījumi tiek uzskatīti par kara noziegumiem, noziegumiem pret cilvēci un genocīdu;

I.  tā kā demokrātiskās opozīcijas pašreizējā situācija ir pavājināta un civiliedzīvotāji ir iesprostoti starp džihādistu teroristiem, islama fundamentālistiem un Asada režīma atbalstītājiem;

J.  tā kā 2018. gada 26. februārī, ņemot vērā situācijas nopietnību valstī, Padome sarakstam ar personām, uz kurām attiecas pret Sīrijas režīmu vērstie ES ierobežojošie pasākumi, pievienoja Sīrijas valdības rūpniecības ministru un informācijas ministru.

K.  tā kā starptautiskās kopienas un atsevišķu valstu pienākums ir saukt pie atbildības tos, kuri atbildīgi par starptautisko cilvēktiesību un humanitāro tiesību pārkāpumiem, kas izdarīti Sīrijas konflikta laikā, tostarp piemērojot universālas jurisdikcijas principu, kā arī valsts tiesību aktus; tā kā to var izdarīt, vai nu balstoties uz spēkā esošajiem valsts un starptautiskajiem tiesību aizsardzības līdzekļiem, tostarp valstu tiesām un starptautiskajiem tribunāliem, vai izmantojot ad hoc starptautiskos krimināltribunālus, kuri vēl ir jāizveido; tā kā papildus šādai personas kriminālatbildībai saskaņā ar konkrētiem nosacījumiem arī valstis var tikt apsūdzētas par to saistību pārkāpumiem, kuras noteiktas Starptautiskās Tiesas jurisdikcijā esošajos starptautiskajos līgumos un konvencijās, tostarp 1984. gada Konvencijā pret spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu rīcību vai sodīšanu un 1948. gada Konvencijā par genocīda nepieļaujamību un sodīšanu par to;

L.  tā kā ES vēl arvien ir apņēmības pilna panākt, lai veiksmīgi noslēdzas sarunas, kas tiek risinātas ANO īpašā sūtņa Sīrijā pārraudzībā jeb t. s. Ženēvas process; tā kā ES turpina atbalstīt šo procesu, cita starpā rīkojot otro Briseles konferenci par atbalstu Sīrijas un reģiona nākotnei, kas notiks 2018. gada 24. un 25. aprīlī;

M.  tā kā Ženēvas sarunās līdz šim nav gūti konkrēti panākumi, lai rastu risinājumu konfliktam, sekojot 9. kārtai, kas notika Vīnē 2018. gada 25. un 26. janvārī; tā kā 2017. gada 4. maijā Krievija, Irāna un Turcija sarunās Kazahstānā panāca vienošanos par četru drošības zonu izveidi, taču šī vienošanās netika respektēta un garantijas devēji to neaizsargāja; tā kā Sīrijas Nacionālā dialoga kongresā, kas notika Sočos 2018. gada 30. janvārī tika paziņots par konstitucionālas komitejas izveidi, bet šo risinājumu nav pieņēmušas visas puses;

N.  tā kā stāvoklis Sīrijā un tas, ka nav uzsākta vispusīga, patiesa un iekļaujoša politiska pāreja, vēl arvien kavē pilnībā īstenot ES stratēģiju attiecībā uz Sīriju un jo īpaši ievērojamo palīdzību, ko Eiropas Savienība varētu sniegt valsts rekonstrukcijai,

O.  tā kā kopš kara sākuma ES un tās dalībvalstis ir mobilizējušas vairāk nekā EUR 10.4 miljardus, lai risinātu humanitārās vajadzības, kas izriet no Sīrijas krīzes, gan iekšēji, gan ārēji kaimiņu reģionā, padarot ES par lielāko līdzekļu devēju; tā kā ES arī ir būtiski atbalstījusi un uzslavējusi bēgļus uzņemošās kaimiņvalstis,

1.  atkārtoti un asi visstingrākajā veidā nosoda nežēlīgos noziegumus un plaši izplatītos cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumus konflikta gaitā un jo īpaši darbības, ko veikuši Asada režīma spēki, tostarp savu sabiedroto — Krievijas un Irānas — atbalstu, kā arī tās, ko izdarījušas ANO nosauktās teroristu organizācijas; pauž nožēlu par to, ka septiņu Sīrijas konflikta gadu laikā bombardēšanas, gaisa uzbrukumu un citu militāru līdzekļu izmantošanas rezultātā ir nogalināti vismaz 400 000 cilvēki un vēl daudzi tūkstoši ir ievainoti un ka miljoniem cilvēku ir pārvietoti, jo civiliedzīvotājiem nav pieejama pārtika, ūdens, sanitārija un veselības aprūpe, blīvi apdzīvoto rajonu garo aplenkumu dēļ; pauž nopietnas bažas par pieaugošo vardarbību daudzās valsts daļās, kā tas ir Gutas austrumu daļā, Afrinā un Idlibā;

2.  pauž dziļu nožēlu par vairākkārtējiem nesekmīgajiem reģionālajiem un starptautiskajiem mēģinājumiem izbeigt karu un mudina atjaunot un stiprināt globālo sadarbību, lai sasniegtu miermīlīgu un ilgtspējīgu konflikta risinājumu; uzsver, ka starptautiskā sabiedrība nav sniegusi pietiekamu atbalstu demokrātiskajai opozīcijai; atkārtoti apstiprina ANO vadītais Ženēvas procesa primaritāti un pauž atbalstu ANO īpašā sūtņa Staffan de Mistura pūliņiem panākt īstenu un iekļaujošu politisko pāreju, kas atbilstu ANO Drošības padomes rezolūcijai Nr. 2254, par kuru sarunu ceļā vienošanos panāca visas Sīrijas puses un ar galveno starptautisko un reģionālo dalībnieku atbalstu; uzsver, cik svarīgi ir rast konflikta politisku risinājumu; atkārtoti pauž atbalstu Sīrijas vienotībai, suverenitātei, teritoriālajai integritātei un neatkarībai;

3.  pauž visstingrāko nosodījumu par joprojām notiekošo vardarbību Gutas austrumu daļā, neraugoties uz ANO DP Rezolūcijas Nr. 2401 vienprātīgu pieņemšanu, un prasa, lai visas konfliktā iesaistītās puses to pilnībā un nekavējoties īstenotu, jo īpaši lai nodrošinātu tūlītēju, drošu, netraucētu un noturīgu humānās palīdzības sniegšanu, smagi slimo un ievainoto evakuāciju, un lai mazinātu Sīrijas tautas ciešanas; pilnībā atbalsta aicinājumu visām konfliktā iesaistītajām pusēm nekavējoties pārtrauktu karadarbību vismaz 30 dienas pēc kārtas; atkārtoti aicina visas puses, jo īpaši Sīrijas iestādes, ievērot savu pienākumu aizsargāt Sīrijas iedzīvotājus un nekavējoties pārtraukt visus uzbrukumus civiliedzīvotājiem Sīrijā; aicina pamiera garantētājus deeskalācijas zonās turpināt īstenot savas saistības, lai izbeigtu vardarbību un noziegumus, un tādējādi atļaujot un garantējot netraucētu piekļuvi šīm zonām; pieņem zināšanai trīs Astanas procesa valstu lēmumu rīkot jaunu augstākā līmeņa sanāksmi 2018. gada aprīlī, lai spriestu par stāvokli Sīrijā un iespējamiem pasākumiem šajā reģionā; uzsver, ka šie pasākumi nekādā gadījumā nedrīkst būt pretrunā vai traucēt ANO pārziņā notiekošās sarunas / Ženēvas procesu;

4.  atgādina Sīrijas, Krievijas un Irānas režīmiem, ka saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem tie ir atbildīgi par briesmīgajiem noziegumiem, kurus tie turpina veikt Sīrijā, un šo noziegumu izdarītāji, vai tās ir valstis vai personas, tiks saukti pie atbildības;

5.  pauž dziļu nožēlu par atkārtotajiem Krievijas veto ANO DP un to, ka nebija iespējams vienoties par OPCW un ANO kopīgā izmeklēšanas mehānisma pilnvaru atjaunošanu pirms to beigšanās 2017. gada 17. novembrī; šādu ANO DP pastāvīgās dalībvalsts attieksmi uzskata par apkaunojošu, jo tai vajadzētu būt īpašai atbildībai par starptautiskā miera un drošības uzturēšanu; uzsver, ka sabiedrības ieskatā starptautiskas izmeklēšanas kavēšana nav nekas cits kā vien vainas apliecinājums;

6.  pauž nopietnas bažas par Turcijas intervenci Sīrijas teritorijās, kuras kontrolē kurdu spēki; turpina paust nopietnas bažas par stāvokļa eskalāciju Afrinā, tostarp iespējamo konfrontāciju starp Turcijas spēkiem un H. Asada un Krievijas spēkiem, kā arī pieaugošo saspīlējumu attiecībās ar Amerikas Savienotajām Valstīm; prasa, lai Turcijas valdība izvestu savus karaspēku un uzņemtos konstruktīvu lomu Sīrijas konfliktā, kas ir arī Turcijas valsts interesēs; atbalsta priekšsēdētāja vietnieces / augstās pārstāves viedokli, ka jaunas frontes līnijas Sīrijā nav Turcijas drošības interesēs un brīdina no valsts humanitārās krīzes pasliktināšanās; prasa pilnībā ievērot starptautiskās humanitārās tiesības, tostarp civiliedzīvotāju aizsardzību, un aicina pārtraukt uguni visā Sīrijā, tostarp Afrinā;

7.  atkārtoti pauž atbalstu globālās koalīcijas pret Daesh centieniem; uzsver, ka koalīcija un Sīrijas partneru spēki ir guvušas būtiskus panākumus cīņā pret Daesh Sīrijā; atgādina, ka jebkādi pasākumi, kas veikti, lai cīnītos pret Daesh un ANO minētām citām teroristu grupām, ir stingri jāievēro starptautiskās tiesības; aicina dalībvalstis un to sabiedrotos nodrošināt pārredzamību un pārskatatbildību, kā arī pilnībā ievērot starptautiskās humanitārās tiesības un cilvēktiesības;

8.  atkārtoti prasa nodrošināt drošu, savlaicīgu un netraucētu humānās palīdzības piekļuvi visā Sīrijas teritorijā un atzinīgi vērtē ANO DP Rezolūciju Nr. 2393, ar kuru vēl uz 12 mēnešiem (līdz 2019. gada 10. janvārim) pagarināta atļauja sniegt palīdzību pāri robežām un pāri konflikta līnijām Sīrijā; mudina ANO un tās īstenošanas partnerus turpināt veikt pasākumus, lai paplašinātu humānās palīdzības piegādes grūti sasniedzamās un aplenktās teritorijās, tostarp pēc iespējami efektīvi izmantojot robežšķērsošanas vietas saskaņā ar ANO DP Rezolūciju Nr. 2165 (2014); atbalsta aicinājumu, ka steidzamības kārtā ir jāpaātrina humānās atmīnēšanas darbības visā Sīrijā, un atgādina visām konfliktā iesaistītajām pusēm, ka starptautiskās humanitārās tiesības skaidri paredz slimnīcu un medicīniskā personāla aizsardzību; pauž nožēlu par daudzajiem seksuālas vardarbības gadījumiem un konstatētajiem pārkāpumiem starptautiskās palīdzības organizācijās, tostarp Sīrijas bēgļu seksuālu izmantošanu no personu puses, kas sniedz atbalstu ANO un plaši pazīstamu starptautisko organizāciju vārdā; stingri uzsver, ka šādu rīcību nedrīkst paciest; aicina veikt vispusīgu izmeklēšanu un sodīt visus vainīgos;

9.  uzsver, ka nedrīkst pieļaut nekādu iecietību vai nesodāmību par šausmīgajiem noziegumiem, kas pastrādāti Sīrijā, tostarp tiem, kas vērsti pret reliģiskajām, etniskajām un citām grupām un minoritātēm; atkārto aicinājumu veikt neatkarīgu, objektīvu, rūpīgu un ticamu izmeklēšanu un saukt pie atbildības vainīgos, kā arī atbalsta darbu, ko kopš 2012. gada marta veic Starptautiskais, objektīvais un neatkarīgais mehānisms (IIIM) saistībā ar starptautiskajiem noziegumiem, kas ir izdarīti Sīrijas Arābu Republikā; ar gandarījumu atzīmē ES lēmumu sniegt EUR 1,5 miljonu finanšu atbalstu šim mehānismam, izmantojot Stabilitātes un miera veicināšanas instrumentu (IcSP); tomēr uzsver, ka atbalsts būs vajadzīgs arī pēc tam, kad beigsies 18 mēnešu darbības programma; uzsver, cik svarīgi dalībvalstīm ir pildīt savas saistības un sagaida, ka otrajā Briseles konferencē par atbalstu Sīrijas un reģiona nākotnei IIIM finansējums tiks palielināts un šis jautājums nokārtots; turklāt prasa atbalstīt pilsoniskās sabiedrības organizācijas un NVO, kas vāc un palīdz saglabāt pierādījumus par cilvēktiesību un humanitāro tiesību pārkāpumiem;

10.  saglabā pārliecību, ka ne efektīva konflikta noregulēšana, ne ilgtspējīgs miers Sīrijā nav iespējami, ja pastrādātie noziegumi paliek nesodīti, un aicina pieņemt ES stratēģiju atbildības jautājumos par Sīrijā pastrādātajiem nežēlīgajiem noziegumiem; aicina visas puses piemērot universālās jurisdikcijas principu, nepieļaujot nesodāmību, un atzinīgi vērtē pasākumus, ko šajā sakarā veikušas vairākas ES dalībvalstis; atzinīgi vērtē dalībvalstu iniciatīvu rupjus starptautisko tiesību pārkāpumus uzskatīt par noziedzīgiem nodarījumiem saskaņā ar valsts tiesību aktiem; atkārtoti aicina ES un tās dalībvalstis ciešā sadarbībā ar līdzīgi noskaņotām valstīm izpētīt iespēju izveidot Sīrijas kara noziegumu tribunālu, līdz veiksmīgi izdodas attiecīgo lietu nodot Starptautiskajai Krimināltiesai; norāda uz nozīmīgo darbu, ko veic Eiropas kontaktpunktu tīkls attiecībā uz personām, kas atbildīgas par genocīdu, noziegumiem pret cilvēci un kara noziegumiem, un PV/AP un Tiesiskuma un patērētāju ģenerāldirektorātu, atbalstītu Eiropas kontaktpunktu tīklu un nākotnē iekļautu to ar saukšanu pie atbildību saistītajos centienos attiecībā uz Sīriju;

11.  prasa, lai visi ievērotu Sīrijā dzīvojošo etnisko un reliģisko minoritāšu, tostarp kristiešu, tiesības turpināt savā vēsturiskajā un tradicionālajā zemē dzīvot cieņpilni, līdztiesīgi un drošībā vai atgriezties tajā, un pilnībā un brīvi praktizēt savu reliģiju un pārliecību bez jebkādiem spaidiem, vardarbības vai diskriminācijas; atbalsta starpreliģiju dialogu nolūkā veicināt savstarpējo sapratni un novērst fundamentālismu;

12.  joprojām jūtas bezpalīdzīgs cilvēktiesību aizstāves un Saharova balvas laureātes Razan Zaitouneh pazušanas dēļ, kuru Dūmā 2013. gada decembrī nolaupīja bruņotas grupa Jaysh al-Islam un kura vēl arvien nav atrasta; aicina izveidot ES darba grupu, lai koordinētu un veicinātu centienus konstatēt viņas atrašanās vietu un nodrošinātu viņas atbrīvošanu;

13.  aicina Komisijas vietnieci/Savienības augsto pārstāvi pielikt visas pūles, lai stiprinātu miera sarunas ar ANO starpniecību, un pieprasīt aktīvāku lomu šajās sarunās, izmantojot ES finansiālās iespējas un gatavību piešķirt ievērojamus līdzekļus Sīrijas atjaunošanai; mudina PV/AP ciešāk iesaistīt un aktīvi atbalstīt Sīrijas pilsonisko sabiedrību un tos, kas vēlas demokrātisku, plurālistisku un iekļaujošu Sīriju viņu centienos attiecībā uz Sīrijas iedzīvotāju nākotni, sākot ar otro Briseles konferenci, kas notiks 2018. gada 24. un 25. aprīlī; mudina Komisijas priekšsēdētāja vietnieci/Savienības augsto pārstāvi sadarboties ar Sīrijas iedzīvotājiem, lai izstrādātu vietējas atjaunošanas stratēģijas dažādām Sīrijas reģioniem; uzsver, ka ES būtu jāapsver visas pieejamās iespējas darbā ar tās starptautiskajiem partneriem, tostarp palīdzības sūtījumu nomešana un lidojumu aizlieguma zonu izveide saskaņā ar ANO DP rezolūciju;

14.  atzinīgi vērtē ES organizēto otro Briseles konferenci ar mērķi formulēt un īstenot praksē pilnīgu politisko un ekonomikas starptautiskās sabiedrības atbalstu Ženēvas procesam, kas ir paredzēts grūtībās nonākušajiem sīriešiem, kā arī valstīm, kas uzņem Sīrijas bēgļus; augstu vērtē Jordānijas, Libānas un Turcijas apliecināto ļoti lielo solidaritāti ar bēgļiem un aicina ES un dalībvalstis sniegt finansiālu atbalstu ar mērķi risināt bēgļu un viņus uzņemošo kopienu steidzamās vajadzības; brīdina neuzsākt atjaunošanas centienus pirms sarunu ceļā nav panākta politiska vienošanās, iesaistot visas puses; aicina PV/AP pilnīgāk iesaistīt pilsoniskās sabiedrības organizācijas šajā konferencē; šajā sakarībā aicina vairāk atbalstīt miermīlīgas un demokrātiskas Sīrijas pilsoniskās sabiedrības organizācijas un cilvēktiesību aizstāvjus, tostarp Madad fondu, Stabilitātes un miera veicināšanas instrumentu un Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instrumentu; aicina starptautisko kopienu izpildīt tās dotos solījumus par humanitāro palīdzību Sīrijā un kaimiņvalstīs;

15.  uzsver, ka ES centieni humanitārās palīdzības sniegšanā un Sīrijas nākotnes plānošanā ir slavējami; atgādina, ka saskaņā ar ES stratēģiju ES ir apņēmusies nesniegt atbalstu Sīrijas atjaunošanai bez nosacījumiem, bet tikai tad, kad būs uzsākta vispusīga, patiesa un iekļaujoša politiskā pāreja, kas jāpanāk Sīrijas konfliktā iesaistīto pušu sarunu ceļā, pamatojoties uz ANO Drošības padomes Rezolūciju Nr. 2254 un Ženēvas paziņojumu; uzsver, ka Asada režīmam, Putina Krievijai un Irānai ir jāuzņemas galvenā atbildība par ekonomiskajām sekām, ko rada to militārās iejaukšanās; norāda, ka visām no atjaunošanas izrietošajām saistībām, kuru pamatā augšupēja pieeja un sekmīgai vietējo dalībnieku pilnvarošanai, izslēdzot zināmos teroristu grupējumus, jādarbojas ar sviras efektu, kas vērsts uz mieru un pārskatatbildību;

16.  asi nosoda bērnu izmantošanu karadarbībā un teroristu uzbrukumos; uzsver, ka ir būtiski svarīgi aizsargāt bērnus un viņu tiesības uz izglītību, tostarp tiesības bērniem bēgļiem kaimiņvalstīs, un atbalstīt šo traumēto bērnu psiholoģisko rehabilitāciju;

17.  pauž bažas par ziņojumiem, ka 2017. gadā Sīrijā atgriezušies 66 000 bēgļu un uzsver, ka ir pilnībā jāievēro neizraidīšanas princips; uzsver, ka Sīrija nav droša vieta, lai bēgļi varētu atgriezties, un ka ES nedrīkst atbalstīt šādu atgriešanos; atkārtoti aicina dalībvalstis pildīt savas saistības, tostarp tās, kas noteiktas Ņujorkas deklarācijā, un nodrošināt atbildības dalīšanu, ļaujot bēgļiem no kara skartajiem apgabaliem Sīrijā rast aizsardzību arī ārpus tuvāko kaimiņvalstu reģiona, tostarp pārmitinot viņus un īstenojot humanitārās uzņemšanas programmas;

18.  atzinīgi vērtē to, ka 2018. gada 26. februārī ES ierobežojošiem pasākumiem pakļauto sarakstā iekļauti vēl divi Sīrijas ministri, kuri tika iecelti amatā 2018. gada janvārī un kuri ir atbildīgi par represīvām darbībām pret Sīrijas iedzīvotājiem; mudina visas dalībvalstis nodrošināt, ka pilnībā tiek ievērots Padomes Lēmums 2013/255/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Sīriju, jo īpaši iesaldējot šajā lēmumā uzskaitīto personu aktīvus, un to personu ieceļošanas ierobežojumi, kas gūst labumu no Sīrijas režīma vai atbalsta to; pauž nožēlu par nesen saņemto informāciju par šā lēmuma neievērošanu un atgādina dalībvalstīm par to saistībām saskaņā ar starptautiskajās tiesībām savā teritorijā nodrošināt aizdomās turēto nežēlīgos noziegumus arestēšanu un apcietināšanu; prasa piemērot mērķtiecīgas sankcijas pret Krieviju un Irānas amatpersonām, ņemot vērā mērķtiecīgās un apzinātās darbības pret civiliedzīvotājiem Gutas austrumu daļā, kā arī citviet Sīrijā;

19.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Apvienoto Nāciju Organizācijai, Starptautiskās Sīrijas atbalsta grupas locekļiem un visām konfliktā iesaistītajām pusēm, nodrošinot arī šā teksta tulkojumu arābu valodā.

(1) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0227. (2) OV L 121, 10.5.2011., 11. lpp.

Eiropas Parlamenta 2018. gada 15. marta rezolūcija par ASV pasākumiem attiecībā uz atbalstu, ko ES saskaņā ar KLP sniedz lauku saimniecībām (saistībā ar Spānijas olīvām) (2018/2566(RSP))

P8_TA(2018)0091 RC-B8-0137/2018

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā ASV Tirdzniecības ministrijas pagaidu lēmumu, ar kuru Spānijas olīvām tiek noteikts muitas tarifs pēc tam, kad tika secināts, ka olīvu audzētājiem piešķirto Savienības subsīdiju dēļ šo produktu varētu importēt ASV par cenu, kas ir zemāka par to tirgus cenu,

–  ņemot vērā jautājumu Komisijai par ASV uzbrukumu atbalstam, ko ES saskaņā ar KLP sniedz lauku saimniecībām (saistībā ar Spānijas olīvām) (O-000006/2018 – B8-0007/2018),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1307/2013, ar ko izveido noteikumus par lauksaimniekiem paredzētiem tiešajiem maksājumiem, kurus veic saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta shēmām, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 637/2008 un Padomes Regulu (EK) Nr. 73/2009(1),

–  ņemot vērā Reglamenta 128. panta 5. punktu un 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā lēmums noteikt Spānijas olīvu ražošanas uzņēmumiem procentuāli mainīgu muitas tarifu pamatojas uz apsvērumu, ka kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) atbalsts minētajai nozarei varētu radīt negodīgas konkurences apstākļus ASV ražotājiem;

B.  tā kā ar šādu lēmumu tiek negodīgi un patvaļīgi apšaubītas visas ES lauksaimniecības atbalsta programmas kopumā un tas varētu skart visus KLP maksājumu saņēmējus;

C.  tā kā pastāv nopietnas šaubas par to, vai formula, ko ASV izmeklētāji izmanto, lai aprēķinātu sākotnējo antidempinga starpību, ir atbilstīga PTO noteikumiem;

D.  tā kā Komisija vairākos gadījumos ir apstiprinājusi, ka atbalsta pasākumi, kuri pakļauti kompensācijas maksājumu (CVD) izmeklēšanām (tostarp pamatmaksājuma shēma, noieta veicināšanas pasākumi un maksājumi jaunajiem lauksaimniekiem), nerada tirgus izkropļojumus;

E.  tā kā KLP subsīdiju piešķiršana galda olīvu primārajiem ražotājiem Spānijā ir kvalificējama kā zaļās grupas maksājumu atbalsts saskaņā ar PTO Nolīguma par lauksaimniecību II pielikumu, jo tie ir atsaistīti no ražošanas un nerada tirdzniecības izkropļojumus;

F.  tā kā izmeklēšanai pakļautie KLP pasākumi nav attiecināti uz konkrētu ražojumu un tādēļ par tiem nav paredzēta kompensācija saskaņā ar PTO Nolīguma par subsīdijām un kompensācijas pasākumiem 2. pantu;

G.  tā kā izmeklēšana, kuru sāka Spānijas olīvu lietā, ir viena no daudzām tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanām, kas jau ir uzsāktas ASV;

H.  tā kā, veicot vairākas reformas, KLP ir pārveidota tā, ka lielākā daļa tās atbalsta pasākumu ir pielāgoti PTO zaļās grupas maksājumu kritērijiem, un pēc pārejas no saistīta atbalsta sistēmas uz atsaistīta atbalsta sistēmu tagad tā pēc būtības nodrošina pilnīgu atbilstību PTO nolīgumiem;

I.  tā kā arī ASV lielā mērā izmanto zaļās grupas maksājumu subsīdijas lauksaimniecības nozarē;

J.  tā kā ASV ir noteikusi vidēji 17,13 % augstus antidempinga pagaidu maksājumus minētajiem trim izmeklēšanai pakļautajiem Spānijas uzņēmumiem un kompensācijas maksājumus — vidēji 4,47 % apmērā — visiem Spānijas eksportētājiem;

K.  tā kā pagaidu pasākumi var izraisīt ASV un citu valstu veiktu tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanu spirālveidīgu pieaugumu saistībā ar zaļās grupas maksājumu subsīdijām lauksaimniecības produktiem; tā kā tas galu galā kaitēs ES un ASV ražotājiem; tā kā šāda situācijas saasināšanās rada risku ilgstoši spēkā esošo un sarunās rūpīgi apspriesto PTO nolīgumu turpmākai pastāvēšanai;

L.  tā kā Spānijas ražotāji varētu zaudēt ASV tirgus daļu, turpretī konkurenti no trešām valstīm varētu gūt labumu no eksporta iztrūkuma, ko radījis šāds ASV lēmums;

M.  tā kā nozarē tiek lēsts — ja šie tarifi tiks ieviesti pastāvīgi, ekonomiskā ietekme uz Spānijas olīvu ražošanas nozari nākamo piecu līdz 10 gadu laikā būs EUR 350–700 miljoni, kas galu galā varētu iznīcināt Spānijas gatavo olīvu eksporta nozari;

N.  tā kā Spānijas eksporta uzņēmumu konkurētspēja un tirgus daļa ASV pēdējos gados ir pakāpeniski pieaugusi un tas ir saistīts ar šo uzņēmumu centieniem samazināt izmaksas ar ieguldījumiem progresīvās tehnoloģijās un kvalitātes uzlabojumiem, bet nevis ar Eiropas subsīdijām;

O.  tā kā Spānijas eksports uz ASV (+ 20 % kopš 2013. gada) ir devis iespēju radīt tūkstošiem darbvietu un mazinājis ekonomisko spriedzi Andalūzijas reģiona apgabalos, kurus ekonomikas krīze bija skārusi vissmagāk,

1.  aicina ASV iestādes atsaukt savu pagaidu lēmumu un atgriezties pie savstarpēji konstruktīvas pieejas šajā jomā, kas būtu abpusēji labvēlīga ražotājiem un patērētājiem abos kontinentos;

2.  pauž nopietnas bažas par negatīvajām sekām, ko ASV kompensācijas procedūra varētu radīt Eiropas lauksaimniecības modelim kopumā;

3.  aicina Komisiju gan divpusējā, gan PTO līmenī veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai aizsargātu KLP atbalsta sistēmu, kura ir atzīta saskaņā ar PTO zaļās grupas maksājumu procedūru;

4.  aicina Komisiju izpētīt iespēju apstrīdēt ASV lēmumus PTO Strīdu izšķiršanas padomē;

5.  aicina Komisiju turpināt palīdzēt Spānijas lauksaimniecības nozarei un Spānijas valdībai, lai nodrošinātu, ka minēto izmeklēšanu gaitā ASV iestādes pilnībā ievēro PTO noteikumus;

6.  aicina Komisiju sniegt skaidru konsultatīvo palīdzību un spēcīgu atbalstu Spānijas olīvu ražošanas uzņēmumiem, kurus skārušas minētās ASV izmeklēšanas;

7.  aicina Komisiju apvienot spēkus ar Spānijas iestādēm un Spānijas olīvu ražošanas nozari un turpināt apmainīties ar visu attiecīgo informāciju ar ASV iestādēm, lai novērstu jebkādu nepamatotu pasākumu noteikšanu;

8.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijai un ASV iestādēm.

(1) OV L 347, 20.12.2013., 608. lpp.