Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2017/2225(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0240/2018

Iesniegtie teksti :

A8-0240/2018

Debates :

PV 10/09/2018 - 21
CRE 10/09/2018 - 21

Balsojumi :

PV 11/09/2018 - 6.6
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2018)0323

Pieņemtie teksti
PDF 126kWORD 50k
Otrdiena, 2018. gada 11. septembris - Strasbūra Galīgā redakcija
ES kohēzijas politikas ietekme uz Ziemeļīriju
P8_TA(2018)0323A8-0240/2018

Eiropas Parlamenta 2018. gada 11. septembra rezolūcija par ES kohēzijas politikas ietekmi uz Ziemeļīriju (2017/2225(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā ES kohēzijas politikas ietekmi uz Ziemeļīriju,

–  ņemot vērā 1998. gada Belfāstas nolīguma (Lielās Piektdienas vienošanās) noteikumus,

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu un Priekšsēdētāju konferences 2002. gada 12. decembra lēmuma par procedūru patstāvīgo ziņojumu sagatavošanas atļaujas piešķiršanai 1. panta 1. punkta e) apakšpunktu un 3. pielikumu,

–  ņemot vērā Reģionālās attīstības komitejas ziņojumu un Budžeta kontroles komitejas atzinumu (A8-0240/2018),

A.  tā kā ES kohēzijas politika Ziemeļīrijā darbojas, izmantojot dažādus instrumentus, ieskaitot Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu, programmu PEACE Ziemeļīrijai un pierobežas reģionam un pārrobežu programmu INTERREG;

B.  tā kā Ziemeļīrija neapšaubāmi ir reģions, kurš ir guvis ievērojamu labumu no ES kohēzijas politikas; tā kā apņemšanās turpināt finansēju Komisijas daudzgadu finanšu shēmas (DFS) projektā 2021.–2027. gadam ir ļoti vēlama;

C.  tā kā papildus vispārējiem kohēzijas politikas līdzekļiem Ziemeļīrija ir konkrēti guvusi labumu no īpašām pārrobežu un starpkopienu programmām, ieskaitot programmu PEACE;

D.  tā kā ES kohēzijas politika, jo īpaši ar programmu PEACE, ir devusi izšķirīgu ieguldījumu Ziemeļīrijas miera procesā, atbalsta Lielās Piektdienas vienošanos un turpina atbalstīt abu kopienu izlīgumu;

E.  tā kā pēc pirmās PEACE programmas izveidošanas, kas tika paveikts 1995. gadā, vairāk nekā EUR 1,5 miljardi ir tikuši izlietoti, lai īstenotu divkāršo mērķi — veicināt kohēziju starp konfliktā iesaistītajām kopienām Ziemeļīrijā un Īrijas robežapgabalos, kā arī ekonomisko un sociālo stabilitāti,

F.  tā kā ES kohēzijas finansējuma panākumi daļēji izriet no tā, ka to uzskata par “neitrālu naudu”, t. i., tādu, kas nav tieši piesaistīta kādas kopienas interesēm,

1.  uzsver, cik Ziemeļīrijai ir svarīgs un labvēlīgs ES kohēzijas politikas ieguldījums, jo īpaši, lai palīdzētu atlabt trūcīgām pilsētu un lauku teritorijām, pārvarētu ar klimata pārmaiņām saistītas problēmas un veidotu starpkopienu un pārrobežu kontaktus saistībā ar miera procesu; jo īpaši norāda, ka palīdzība trūcīgām pilsētu un lauku teritorijām nereti izpaužas kā atbalsts jaunām ekonomikas izstrādēm, kas veicina uz zināšanām balstītu ekonomiku, piemēram, zinātnes parki Belfāstā un Derijā/Londonderijā;

2.  uzsver, ka pašreizējā finansēšanas periodā no ES finansiālās palīdzības vairāk nekā EUR 1 miljards tiks izlietots ekonomiskajai un sociālajai attīstībai Ziemeļīrijā un kaimiņu reģionos, no šīs summas EUR 230 miljonus investēs Ziemeļīrijai paredzētajā programmā PEACE (ar kopējo budžetu gandrīz EUR 270 miljoni) un EUR 240 miljonus — Ziemeļīrijai, Īrijai un Skotijai paredzētajā programmā INTERREG V-A (ar kopējo budžetu EUR 280 miljoni);

3.  uzskata, ka īpašas ES programmas Ziemeļīrijai, sevišķi programma PEACE, ir ļoti svarīgas ilgstošam miera procesam, jo tās veicina izlīgumu un starpkopienu un pārrobežu kontaktus; norāda, ka šajā ziņā īpaši svarīgi ir starpkopienu un pārrobežu sociālie centri un kopīgi pakalpojumi;

4.  atzinīgi vērtē svarīgos pasākumus, kas jau ir veikti Ziemeļīrijā saskaņā ar PEACE programmu, un atzīst visu šajā procesā iesaistīto pušu darbu;

5.  uzsver, ka starpkopienu uzticēšanās veidošanas pasākumiem un mierīgas līdzāspastāvēšanas pasākumiem, piemēram, kopīgām telpām un kopīgiem atbalsta tīkliem, ir bijusi svarīga loma miera procesā, jo kopīgas telpas ļauj kopienām Ziemeļīrijā apvienoties kā vienotai kopienai kopīgām darbībām un raisīt savstarpēju uzticēšanos un cieņu, tādējādi palīdzot mazināt plaisu;

6.  uzsver sabiedrības virzītas vietējās attīstības un augšupējās pieejas nozīmi, kas mudina visas kopienas uzņemties atbildību par projektiem, tādējādi veicinot miera procesu;

7.  norāda uz to, lai visas ieinteresētās personas Ziemeļīrijā būtu iesaistītas ES kohēzijas politikas mērķu sasniegšanas turpināšanai šajā reģionā; šajā sakarībā uzsver, cik svarīga nozīme ir koordinētai daudzlīmeņu pārvaldībai un partnerības principam;

8.  tomēr uzskata, ka ir jādara vairāk, lai palielinātu vispārējo izpratni un redzamību attiecībā uz to, kāda ir ietekme ES finansējumam Ziemeļīrijā un cik tas ir nepieciešams, jo īpaši informējot sabiedrību par ES finansēto projektu ietekmi uz miera procesu un ekonomikas attīstību reģionā;

9.  atzinīgi vērtē to, ka reģionos pārvaldības un kontroles sistēmas darbojas pareizi un tādēļ ES finansiālā palīdzība tiek izlietota efektīvi; tomēr uzsver, ka, novērtējot šīs programmas darbības rezultātus, līdztekus atbilstībai ir vienmēr jāņem vērā programmas PEACE pamatmērķi;

10.  neskarot notiekošās ES un Apvienotās Karalistes sarunas, uzskata, ka ir ļoti svarīgi, lai Ziemeļīrija pēc 2020. gada varētu piedalīties dažās īpašās ES programmās, piemēram, programmā PEACE un programmā INTERREG V-A Ziemeļīrijai, Īrijai un Skotijai, jo tas dotu būtisku labumu ilgtspējīgai ekonomiskajai un sociālajai attīstībai, jo īpaši nelabvēlīgā situācijā esošos apgabalos, lauku apgabalos un pierobežas apgabalos, samazinot pastāvošās nepilnības; turklāt, ņemot vērā DFS laikposmam pēc 2020. gada, mudina izmantot visus attiecīgos finanšu instrumentus, lai varētu turpināt kohēzijas politikas mērķu sasniegšanu;

11.  uzskata, ka, neskarot pašreizējās ES un Apvienotās Karalistes sarunas, pēc 2020. gada būtu jāturpina ES atbalsts teritoriālajai sadarbībai, jo īpaši attiecībā uz pārrobežu un starpkopienu projektiem, ņemot vērā sasniegumus, kas gūti īpašajās ES kohēzijas programmās Ziemeļīrijai, proti, programmā PEACE un programmās INTERREG, kas ir īpaši svarīgas reģiona stabilitātei; pauž bažas par to, ka šo programmu izbeigšana varētu apdraudēt pārrobežu un starpkopienu uzticēšanās veidošanas pasākumus un līdz ar to — miera procesu;

12.  uzsver, ka 85 % no finansējuma programmām PEACE un INTERREG tiek saņemti no ES; tādēļ uzskata, ka ir svarīgi, ka Eiropas Savienībai būtu jāturpina sadarboties ar abām kopienām Ziemeļīrijā pēc 2020. gada, aktīvi iesaistoties pieejamā ES kohēzijas un starpkopienu finansējuma Ziemeļīrijā pārvaldībā, tādējādi palīdzot tām pārvarēt sociālo sašķeltību; šajā saistībā uzskata, ka būtu jāsaglabā pienācīgā līmenī finansējums laikposmā pēc 2020. gada; uzsver, ka tas ir svarīgi, lai miera veidošanas darbs varētu turpināties;

13.  aicina Komisiju popularizēt Ziemeļīrijas pieredzi attiecībā uz kohēzijas finansējumu, jo īpaši programmu PEACE, kā piemēru tam, kā ES pievēršas starpkopienu konfliktu risināšanai un kopienas sašķeltības pārvarēšanai; šajā sakarā uzsver, ka Ziemeļīrijas izlīguma process ir pozitīvs piemērs citiem ES apgabaliem, kuri ir saskārušies ar konfliktu;

14.  uzsver, ka laba prakse kohēzijas finansēšanā un attiecībā uz programmu PEACE būtu jāuzskata par ES modeli un jāveicina, lai pārvarētu neuzticību starp kopienām, starp kurām pastāv konflikts, un panāktu ilgstošu mieru citās Eiropas daļās un pat visā pasaulē;

15.  uzskata, ka ir svarīgi, lai Ziemeļīrijas iedzīvotājiem — un jo īpaši jauniešiem — būtu arī turpmāk pieejama ekonomiskā, sociālā un kultūras apmaiņa visā Eiropā, jo īpaši programma Erasmus+;

16.  norāda uz Komisijas nodomu ierosināt turpināt programmas PEACE un INTERREG tās 2021.–2027. gada DFS priekšlikumā; turklāt norāda uz Apvienotās Karalistes 2018. gada aprīļa nostājas dokumentu par kohēzijas politikas nākotni, kurā Apvienotā Karaliste pauž vēlmi — papildus savai iesaistei, pildot saistības attiecībā uz PEACE un INTERREG saskaņā ar pašreizējo DFS, — kopīgi ar Ziemeļīrijas izpildvaru, Īrijas valdību un ES izpētīt iespējamo nākamo programmu, kas sekotu programmai PEACE IV, kā arī INTERREG V-A, laikposmam pēc 2020. gada;

17.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Ziemeļīrijas Asamblejai un valdībai un dalībvalstu un to reģionu valdībām un parlamentiem.

Pēdējā atjaunošana: 2019. gada 17. septembrisJuridisks paziņojums - Privātuma politika