Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā tā iepriekšējās rezolūcijas, tostarp 2012. gada 26. oktobra rezolūciju par cilvēktiesību stāvokli Apvienotajos Arābu Emirātos(1),

–  ņemot vērā Cilvēktiesību apakškomitejas priekšsēdētāja 2018. gada 4. jūnija paziņojumu, kurā viņš nosoda 10 gadu cietumsodu, kas ir piespriests Ahmed Mansoor,

–  ņemot vērā Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) konstitūcijas 30. pantu,

–  ņemot vērā Arābu Cilvēktiesību hartu, kuru ir parakstījuši Apvienotie Arābu Emirāti,

–  ņemot vērā ES stratēģisko satvaru un rīcības plānu cilvēktiesību un demokrātijas jomā (2015–2019),

–  ņemot vērā Padomes 2017. gada 16. oktobra secinājumus attiecībā uz rīcības plāna par cilvēktiesībām un demokrātiju vidusposma novērtējumu,

–  ņemot vērā ES 2004. gada pamatnostādnes par cilvēktiesību aizstāvjiem, kuras ir atjauninātas 2008. gadā,

–  ņemot vērā ANO cilvēktiesību ekspertu 2018. gada 12. jūnija paziņojumu, kurā pausts aicinājums nekavējoties atbrīvot apcietināto cilvēktiesību aizstāvi Ahmed Mansoor,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības (ES) un Persijas līča arābu valstu sadarbības padomes (GCC) Apvienotās padomes un ministru sanāksmes līdzpriekšsēdētāju 2016. gada 18. jūlija paziņojumu Briselē,

–  ņemot vērā 1948. gada Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

–  ņemot vērā Konvenciju pret spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu rīcību vai sodīšanu un Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām (ICCPR), kuru ir parakstījuši AAE,

–  ņemot vērā Reglamenta 135. panta 5. punktu un 123. panta 4. punktu,

A.  tā kā 2017. gada martā Ahmed Mansoor arestēja AAE drošības spēku darbinieki; tā kā viņš ir pazīstams cilvēktiesību aktīvists un 2015. gada Martin Ennals cilvēktiesību aizstāvjiem paredzētās balvas laureāts; tā kā Ahmed Mansoor varbūt ir pēdējais cilvēktiesību aizstāvis AAE, kurš varēja publiski kritizēt AAE iestādes;

B.  tā kā AAE Ārlietu un starptautiskās sadarbības ministrija 2017. gada 29. marta paziņojumā pauda, ka Valsts prokuratūra elektronisko noziegumu jautājumos pieprasīja aizturēt Ahmed Mansoor, izvirzot apsūdzību par nepatiesas un maldinošas informācijas izplatīšanu internetā nolūkā vairot nepatiku un sektantismu; tā kā šajā un citos AAE iestāžu oficiālajos paziņojumos ir norādīts, ka vienīgais viņa aizturēšanas, tiesāšana un notiesāšanas iemesls bija viņa paustais tiešsaistes saturs, un tā kā viņa apsūdzība balstās uz iespējamiem pārkāpumiem saistībā ar AAE 2012. gada represīvo kibernoziegumu likumu, kas ļāva AAE iestādēm apklusināt cilvēktiesību aizstāvjus un nodrošināja ilgus apcietinājuma termiņus un smagus finanšu sodus personām, kuras kritizē valsts vadītājus;

C.  tā kā ANO Augstā cilvēktiesību komisāra birojs ir izvērtējis, ka Ahmed Mansoor apcietināšana un slepenā aizturēšana var būt uzskatāma par pretpasākumu viņa saistībai ar ANO cilvēktiesību mehānismiem un pret viņa viedokļiem, kas tika pausti sociālajos plašsaziņas līdzekļos, tostarp Twitter sociālajā tīklā, kā arī vēršoties pret viņa aktīvo dalību tādās organizācijās kā Persijas līča Cilvēktiesību centrs;

D.  tā kā ANO cilvēktiesību ekspertu grupa ir aicinājusi AAE valdību atbrīvot Ahmed Mansoor, aprakstot viņa arestu kā tiešu uzbrukumu cilvēktiesību aizstāvju leģitīmajam darbam AAE;

E.  tā kā 2018. gada 29. maijā Ahmed Mansoor pēc ārkārtīgi netaisnīga tiesas procesa Abū Dabī tika piespriesti 10 gadi cietumā par vārda brīvības izmantošanu, publicējot sīkziņas Twitter sociālajā tīklā; tā kā viņam tika arī piespriests naudassods viena miljona AAE dirhēmu apmērā (232 475 EUR) un trīs gadu uzraudzības periods pēc viņa atbrīvošanas; tā kā Ahmed Mansoor ir pārsūdzējis šo spriedumu, taču pārsūdzības procesa termiņš joprojām nav skaidrs;

F.  tā kā pēc Ahmed Mansoor apcietināšanas 2017. gada martā tiek ziņots, ka viņam ir aizliegts jebkādā veidā sazināties ar savu ģimeni un ka kopš tās dienas viņam bija atļauts tikties ar sievu tikai četras reizes; tā kā tiek ziņots, ka kopš apcietinājuma viņš tiek turēts viennīcā un, iespējams, tiek spīdzināts; tā kā saskaņā ar AAE iestādēm viņš tiek turēts Al Sadr cietumā Abū Dabī;

G.  tā kā šķiet, ka Ahmed Mansoor nevarēja pēc saviem ieskatiem izraudzīties neatkarīgu juristu, neraugoties uz valdības apgalvojumiem, ka viņš to varētu izdarīt; tā kā tiesības tikties ar juristu ir jebkuras aizturētas personas pamattiesības, kas ir noteiktas 16. pantā Arābu Cilvēktiesību hartā, kuru ir ratificējusi AAE;

H.  tā kā Ahmed Mansoor vairāk nekā sešu gadu garumā iebaidīja un vajāja AAE iestādes un viņš atkārtoti saskārās ar fiziskiem uzbrukumiem, nāves draudiem un fizisku un elektronisko novērošanu; tā kā pēc septiņu mēnešu pirmstiesas apcietinājuma 2011. gadā viņš tika notiesāts uz trim gadiem cietumā par amatpersonu aizskaršanu tiesas procesā, kas tika uzskatīts par netaisnu; tā kā pēc astoņiem mēnešiem prezidenta apžēlošanas rezultātā viņš tika atbrīvots, taču tā arī neatguva no iestādēm savu pasi, kas radīja de facto ceļošanas aizliegumu;

I.  tā kā Ahmed Mansoor pirms aresta bija viens no133 personām, kuras parakstīja lūgumrakstu vispārēju un tieši vēlēšanu ieviešanai AAE un par to, lai piešķirtu likumdošanas pilnvaras valdības padomdevējai padomei, proti, Federālajai nacionālajai padomei; tā kā Ahmed Mansoor vadīja tiešsaistes forumu Al-Hiwar al-Emarati, kurā tika pausta kritika pret AAE valdības politiku un vadītājiem; tā kā viņš ir organizācijas „Human Rights Watch“ Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas padomdevēju komitejas loceklis un aktīvs ANO cilvēktiesību mehānismu dalībnieks;

J.  tā kā AAE iedzīvotāji, kuri ir pauduši viedokli par cilvēktiesību jautājumiem, saskaras ar nopietnu patvaļīgas aizturēšanas, apcietināšanas un spīdzināšanas risku; tā kā joprojām tiek apspiesti miermīlīgie aktīvisti, kuri aicina veikt konstitucionālu reformu un reformēt cilvēktiesību jautājumus; tā kā pēdējo gadu laikā aizvien biežāk notiek uzbrukumi pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, tostarp centieni apklusināt, apcietināt vai iebiedēt cilvēktiesību aktīvistus, žurnālistus, juristus un citus dalībniekus;

K.  tā kā pēc 2014. gada AAE apmeklējuma ANO īpašā referente par tiesnešu un advokātu neatkarību norādīja, ka juristi, kas uzņemas ar valsts drošību saistītas lietas tiek iebaidīti, pret viņiem tiek vērsti draudi un izdarīts spiediens; tā kā viņa nosodīja to, ka tiesiskā sistēma joprojām de facto ir valdības izpildvaras kontrolē;

L.  tā kā ir parādījušies pierādījumi, ka ES dalībvalstis ir atļāvušas eksportēt dažādas kibernovērošanas tehnoloģijas uz valstīm ar šausminošu cilvēktiesību situāciju, tostarp uz AAE;

M.  tā kā AAE joprojām tiek piespriests nāvessods; tā kā pašlaik vismaz 19 cilvēku gaida nāvessoda izpildi un 2017. gadā nāvessods tika izpildīts vienai personai,

1.  stingri nosoda Ahmed Mansoor, kā arī citu cilvēktiesību aizstāvju iebaidīšanu, vajāšanu un aizturēšanu, balstoties tikai uz viņu darbu cilvēktiesību jomā un tiešsaistes un bezsaistes vārda brīvības izmantošanu; mudina AAE iestādes veikt rūpīgu un objektīvu izmeklēšanu par uzbrukumiem pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, lai sauktu pie atbildības vainīgos;

2.  aicina iestādes nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot Ahmed Mansoor un atsaukt visas pret viņu izvirzītās apsūdzības, jo viņš ir ieslodzītais pārliecības dēļ, kurš tika aizturēts par miermīlīgu savas vārda brīvības izmantošanu, tostarp īstenojot savu darbu cilvēktiesību jomā; pieprasa arī nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot visus pārliecības dēļ ieslodzītos AAE un atsaukt pret viņiem izvirzītās apsūdzības;

3.  pauž milzīgas bažas par ziņojumiem, ka apcietinājumā Ahmed Mansoor saskārās ar spīdzināšanu un sliktu izturēšanos un ka viņš tiek turēts viennīcā; mudina iestādes izmeklēt šos apgalvojumus un piešķirt viņam tūlītēju un pastāvīgu piekļuvi juristam, viņa ģimenei un jebkurai nepieciešamai medicīniskai aprūpei; atgādina AAE iestādēm, ka pagarināta un nenoteikta atrašanās viennīcā saskaņā ar starptautiskajām cilvēktiesībām var tikt uzskatīta par spīdzināšanas veidu vai citu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu rīcību un ka apcietināšanas ordera vai jebkuras citas tiesiskas kontroles trūkums pārkāpj starptautiskajās cilvēktiesībās paredzēto kārtību;

4.  aicina AAE iestādes nodrošināt, ka apcietinātajiem, par kuriem tiek uzskatīts, ka viņi ir pārkāpuši likumu, tiek piemērota likumā paredzētā kārtība un nodrošināta brīva un taisnīga tiesa atbilstīgi starptautiskajiem standartiem;

5.  aicina AAE pārskatīt federālo likumu par kibernoziegumu apkarošanu, lai panāktu tā atbilstību starptautiskajiem standartiem attiecībā uz ikvienas personas tiesībām meklēt, saņemt, izplatīt un sniegt informāciju un idejas citām personām, uzskatu, vārda un informācijas, interneta piekļuves brīvību un tiesībām uz privātumu; mudina AAE iestādes grozīt pretterorisma likumu, 2012. gadā pieņemto kibernoziegumu likumu un Federālo likumu Nr. 2/2008, kuri atkārtoti tiek izmantoti, lai vajātu cilvēktiesību aizstāvjus;

6.  aicina AAE iestādes pārtraukt jebkuru pret personām vērstu iebiedēšanu un nekavējoties atcelt cilvēktiesību aizstāvju ceļošanas aizliegumu, kā arī pieprasa visos apstākļos garantēt, lai cilvēktiesību aizstāvji AAE gan valsts iekšienē, gan ārpus tās varētu īstenot likumīgus cilvēktiesību pasākumus, nebaidoties no represijām;

7.  aicina visā ES noteikt aizliegumu eksportēt, tirgot, atjaunināt un uzturēt jebkādu AAE paredzētu drošības aprīkojumu, ko var lietot vai kas tiek lietots iekšējām represijām, tostarp interneta novērošanas tehnoloģijas; pauž bažas par atsevišķu kibernovērošanas divējāda lietojuma tehnoloģiju arvien plašāku izmantošanu pret aktīvistiem un žurnālistiem; šajā saistībā atzinīgi vērtē ES iestāžu pašreizējos centienus atjaunināt divējāda lietojuma eksporta kontroles regulējumu;

8.  pauž bažas par pieaugošo tādu personu skaitu, kuras tiek sodītas par sadarbošanos ar ANO un tās dažādajām struktūrām; mudina AAE iestādes pārtraukt to personu iebiedēšanu un kavēšanu, kuras ir iesaistījušās dažādos ANO cilvēktiesību mehānismos; turklāt mudina iestādes atļaut ANO ekspertiem, starptautiskajām NVO vai ES amatpersonām apciemot Ahmed Mansoor;

9.  aicina panākt AAE lielākas brīvības; uzskata, ka ir svarīgi, lai AAE ievērotu starptautiskajās cilvēktiesībās noteiktās starptautiskās saistības, un mudina iestādes nodrošināt, ka tiek aizsargāta visu AAE iedzīvotāju vārda, uzskatu brīvība un to paušana tiešsaistē un bezsaistē, un pildīt visus ANO Deklarācijas par cilvēktiesību aizstāvjiem noteikumus, īpaši 1. pantu, 6. panta a) apakšpunktu un 12. panta 2) punktu; uzsver, ka šīs brīvības garantē ne tikai vispārējie cilvēktiesību instrumenti, bet arī Arābu Cilvēktiesību harta, kuru ir parakstījusi AAE;

10.  aicina AAE apstiprināt savu nodomu ievērot augstākos standartus cilvēktiesību veicināšanā un aizsardzībā, ratificējot ICCPR un tās fakultatīvos protokolus un izsniedzot visiem ANO īpašo procedūru pilnvarotajiem pastāvīgu uzaicinājumu ierasties vizītē;

11.  aicina PV/AP, ES un tās dalībvalstis paust pārliecinošu publisku nostāju par šo kliedzošo cilvēktiesību pārkāpumu, tostarp, pieprasot Ahmed Mansoor atbrīvošanu jebkurā saziņā, kas notiek ar AAE iestādēm; mudina ES delegāciju Abū Dabī sniegt visu atbilstošo atbalstu Ahmed Mansoor, tostarp apciemot viņu ieslodzījumā, uzraudzīt tiesas procesu un sniegt juridisku vai cita veida palīdzību, kas viņam varētu būt vajadzīga; aicina Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD) ziņot Parlamenta par līdz šim veiktajiem ES delegācijas pasākumiem, lai atbalstītu Ahmed Mansoor;

12.  aicina, lai EĀDD ierosinātu un dalībvalstis pieņemtu mērķtiecīgus ES pasākumus, kas saistīti ar nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem;

13.  atkārtoti apliecina, ka tas nekādos gadījumos neatbalsta nāvessodu, un aicina noteikt tā moratoriju, lai to atceltu;

14.  mudina turpināt ES, dalībvalstu un AAE dialogu; uzskata, ka regulāras starpparlamentāras sanāksmes starp Parlamentu un tā partneriem Persijas līča reģionā ir nozīmīgs forums, lai veidotu konstruktīvu un atklātu dialogu par visām pusēm svarīgiem jautājumiem; uzsver, ka parlamentārajā diskusijās nevajadzētu pievērst uzmanību tikai drošības un tirdzniecības jautājumiem, bet tajās ir jāiekļauj arī cilvēktiesību ievērošanas aspekti, kuriem ir jābūt būtiskiem šo diskusiju tematiem;

15.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Apvienoto Arābu Emirātu valdībai un parlamentam, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Komisijai, ES īpašajam pārstāvim cilvēktiesību jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, ANO augstajai komisārei cilvēktiesību jautājumos un Persijas līča arābu valstu sadarbības padomes dalībvalstu valdībām; aicina iztulkot šo rezolūciju arābu valodā.

(1) OV C 72 E, 11.3.2014., 40. lpp.