Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai septiņpadsmito ziņojumu par 2016. gadu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 5. jūlija Direktīvu (ES) 2017/1371 par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības(1),

–  ņemot vērā Padomes 2017. gada 12. oktobra Regulu (ES) 2017/1939, ar ko ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras izveidei(2), un Komisijas 2018. gada 1. augusta Lēmumu (ES) 2018/1094, ar ko apstiprina Nīderlandes dalību ciešākā sadarbībā Eiropas Prokuratūras izveidei(3), un 2018. gada 7. augusta Lēmumu (ES) 2018/1103, ar ko apstiprina Maltas dalību ciešākā sadarbībā Eiropas Prokuratūras izveidei(4),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 9. oktobra Regulu (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu(5), un saistītos deleģētos un īstenošanas aktus,

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 7. aprīļa paziņojumu par rīcības plānu PVN jomā (COM(2016)0148),

–  ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas 2016. gada 3. marta īpašo ziņojumu Nr. 24/2015 “Ar PVN saistītas krāpšanas apkarošana Kopienā: jārīkojas aktīvāk”,

–  ņemot vērā muitas procedūru Nr. 42, kura paredz atbrīvojumu no PVN precēm, kas ievestas vienā dalībvalstī, ja tās pēc tam tiks nogādātas uz citu dalībvalsti;

–  ņemot vērā Padomes 2014. gada 26. maija Lēmumu 2014/335/ES, Euratom par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu(6),

–  ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas 2017. gada 5. decembra Īpašo ziņojumu Nr. 19/2017 “Ievešanas procedūras: trūkumi tiesiskajā regulējumā un neefektīva īstenošana ietekmē ES finanšu intereses”,

–  ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas rezolūcijas priekšlikumu,

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā tradicionālie pašu resursi, ko galvenokārt veido nodevas importam Eiropas Savienībā no ārvalstīm un cukura nodevas, ir aptuveni 12,8 % no ES pašu resursiem;

B.  tā kā 2017. gada sākumā Eiropas Krāpšanas apkarošanas birojs (OLAF) pabeidza izmeklēšanu par kādu krāpšanas gadījumu muitas jomā Apvienotajā Karalistē, par ko galvenie secinājumi ir sniegti OLAF 2017. gada darbības pārskatā;

C.  tā kā OLAF aprēķināja, ka pašu resursiem ES budžetā ir nodarīti zaudējumi 1,987 miljardu EUR apmērā, ko veido neiekasēti muitas nodokļi par tekstilpreču un apavu importu no Ķīnas caur Apvienoto Karalisti laikposmā no 2013. līdz 2016. gadam;

D.  tā kā — salīdzinājumam — OLAF 2016. gadā savu 272 veikto izmeklēšanu rezultātā ieteica atgūt kopsummā 631,1 miljonu EUR;

E.  tā kā minētā krāpšana ietver pārāk zemas vērtības norādīšanu, kā rezultātā importētāji var gūt peļņu no muitas nodokļu un saistīto nodokļu apiešanas, maksājot daudz mazāk par likumīgi pienākošos summu;

F.  tā kā izmeklēšanā turklāt tika atklāta nozīmīga krāpšana PVN jomā saistībā ar importu caur Apvienoto Karalisti, ļaunprātīgi izmantojot PVN nepiemērošanu (tā sauktā muitas procedūra Nr. 42); tā kā tiek lēsts, ka šie zaudējumi laikposmā no 2013. līdz 2016. gadam summējoties sastāda aptuveni 3,2 miljardus EUR, kas arī nozīmē zaudējumus ES budžetam;

G.  tā kā OLAF ir izdevis finanšu ieteikumu Komisijas Budžeta ģenerāldirektorātam, administratīva rakstura ieteikumu Komisijas Nodokļu politikas un muitas savienības ģenerāldirektorātam un tiesiska rakstura ieteikumu AK Karaliskajai prokuratūrai uzsākt tiesvedību pret personām, kas iesaistītas muitas nodokļu apiešanā krāpnieciskā nolūkā, un pret personām, kas apzināti iesaistījušās šajā nodarījumā noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijā;

H.  tā kā OLAF pašlaik izmeklē jaunu pārāk zemas muitojamās vērtības noteikšanas gadījumu, kas saistīts ar Pirejas ostu Grieķijā un kas ir nopietns zaudējums ES resursiem, un par kuru tiek lēsts, ka Itālija nav saņēmusi PVN desmitiem miljonu euro apmērā, lai gan izmeklēšana vēl nav beigusies un tādēļ kopsumma varētu izrādīties daudz lielāka;

I.  tā kā AK un Grieķijas lietas nebūt nav atsevišķi (izolēti) gadījumi un tām vajadzētu iedarbināt mehānismu rīcībai;

J.  tā kā Eiropas Revīzijas palāta ir norādījusi, ka dalībvalstīs nepastāv saskaņota un standartizēta muitas kontroles piemērošana un ka tas var stimulēt krāpniekus izvēlēties “vājāko ķēdes posmu”, lai krāpnieciski realizētu importu,

1.  atzinīgi vērtē to, ka Komisija 2018. gada 8. martā uzsāka pārkāpumu procedūru kā turpmāko pasākumu attiecībā uz AK muitas nodokļu krāpšanas gadījumu;

2.  aicina Komisiju veikt visus nepieciešamos pasākumus neiekasēto ES pašu resursu atgūšanai, lai nodrošinātu ES budžetam ieņēmumus;

3.  aicina Nodokļu politikas un muitas savienības ģenerāldirektorātu rīkoties, lai novērstu turpmāku muitas procedūras Nr. 42 ļaunprātīgu izmantošanu;

4.  prasa, lai Komisija veic turpmākos pasākumus pēc OLAF ieteikumiem un attiecīgi atskaitās, un ar nožēlu konstatē, ka līdzekļu atgūšana var ilgt līdz pat 10 gadiem;

5.  mudina Komisiju nodrošināt, lai dalībvalstis pilnībā ievērotu Savienības Muitas kodeksa noteikumus, kurš stājās spēkā 2016. gada 1. maijā, un precizēt visus noteikumu punktus, kas varētu radīt neskaidrības; aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, lai kopīgo noteikumu piemērošana muitas iestādēs tiktu organizēta tādā veidā, ka tiek efektīvi novērsta krāpšana, tostarp karuseļveida krāpšana, un tiek pastiprināta kontrole ostās, lidostās un pie sauszemes robežām, kā arī internetā;

6.  aicina Komisiju sniegt ieguldījumu ES muitas informācijas sistēmu pabeigšanā un to finansiālajā ilgtspējā;

7.  aicina Komisiju izstrādāt piemērotu metodoloģiju un sagatavot periodiskas aplēses par muitas maksājumu nesakritībām, sākot no 2019. gada, un ik pēc sešiem mēnešiem atskaitīties par to Parlamentam;

8.  aicina Padomi panākt drīzu vienošanos ar Parlamentu par Savienības tiesisko regulējumu attiecībā uz muitas noteikumu pārkāpumiem un sankcijām, lai varētu saskaņot administratīvās sankcijas un piemērot vienādus kritērijus, lemjot par pārkāpumiem; atgādina, ka Parlaments savu nostāju pieņēma jau 2016. gada oktobrī; aicina Komisiju veicināt šo vienošanos;

9.  pauž nožēlu par to, ka ne visas ES dalībvalstis ir piekritušas iesaistīties Eiropas Prokuratūras darbā;

10.  mudina Komisiju un dalībvalstis pēc iespējas drīz pabeigt diskusijas par centieniem īstenot galīgu PVN sistēmu, kuras mērķis ir saskaņot to, kādā veidā visā ES tiek iekasēts un samaksāts PVN, lai cita starpā novērstu krāpšanu;

11.  aicina Komisiju izstrādāt rīcības plānu PVN noteikumu pilnīgas un savlaicīgas īstenošanas nodrošināšanai visās dalībvalstīs, lai nodrošinātu šo ES pašu resursu ieguves avotu;

12.  aicina Komisiju apsvērt domu par muitas iestāžu atbildības kompetences pārcelšanu no valstu uz ES līmeni attiecībā uz saskaņotu apstrādi visos ES iekļuves punktos, muitas pārvaldes iestāžu darba rezultātu un darbības uzraudzīšanu un muitas datu vākšanu un apstrādi;

13.  atbalsta Regulas (ES) Nr. 1294/2013 (“Muita 2020”)(7) mērķus atbalstīt muitas iestādes Savienības un dalībvalstu finanšu un ekonomisko interešu aizsardzībā, tostarp krāpšanas apkarošanā; uzsver, ka Komisijai ir jāveic pienācīgi pasākumi, nodrošinot, ka Savienības finanšu intereses tiek aizsargātas, piemērojot profilaktiskus pasākumus pret krāpšanu;

14.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijai.

(1) OV L 198, 28.7.2017., 29. lpp. (2) OV L 283, 31.10.2017., 1. lpp. (3) OV L 196, 2.8.2018., 1. lpp. (4) OV L 201, 8.8.2018., 2. lpp. (5) OV L 269, 10.10.2013., 1. lpp. (6) OV L 168, 7.6.2014., 105. lpp. (7) OV L 347, 20.12.2013., 209. lpp.