Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Francijas Republikas tieslietu un brīvību ministres 2018. gada 21. februārī iesniegto pieprasījumu atcelt Sophie Montel imunitāti saistībā ar tiesas izmeklēšanu (B-49 2018/00243), kas, reaģējot uz asociācijas “Maison des Potes – Maison de l’Égalité” pieteikumu un apvienotajām prasībām, Nantēras reģionālajā tiesā sākta pret Sophie Montel par publisku kūdīšanu uz diskrimināciju rases vai reliģijas dēļ un par ko tika paziņots 2018. gada 28. maija plenārsēdē,

–  pēc Sophie Montel uzklausīšanas saskaņā ar Reglamenta 9. panta 6. punktu,

–  ņemot vērā 7. protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. un 9. pantu, kā arī 1976. gada 20. septembra Akta par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās 6. panta 2. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas 1964. gada 12. maija, 1986. gada 10. jūlija, 2008. gada 15. un 21. oktobra, 2010. gada 19. marta, 2011. gada 6. septembra un 2013. gada 17. janvāra spriedumu(1),

–  ņemot vērā ar 1995. gada 4. augusta Konstitucionālo likumu Nr. 95-880 grozītās Francijas Republikas Konstitūcijas 26. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 5. panta 2. punktu, 6. panta 1. punktu un 9. pantu,

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A8-0350/2018),

A.  tā kā Versaļas Apelācijas tiesas valsts prokurors ir pieprasījis atcelt Eiropas Parlamenta deputātes Sophie Montel parlamentāro imunitāti saistībā ar tiesvedību par iespējamu nodarījumu;

B.  tā kā Sophie Montel imunitātes atcelšana ir saistīta ar iespējamu pārkāpumu — publisku kūdīšanu uz diskrimināciju nacionalitātes, rases vai reliģijas dēļ, un to, mutiski, rakstiski vai izmantojot attēlus vai elektronisku publisku paziņojumu, ir veikusi(-ušas) nenoskaidrota(-as) persona(-as) —, kas ir paredzēts Francijas likumā, proti, 1881. gada 29. jūlija likuma 24. panta 8. punktā, 23. panta 1. punktā un 42. pantā un 1982. gada 29. jūlija likuma Nr. 82-652 93. panta 3. punktā, un par ko sods ir noteikts 1881. gada 29. jūlija likuma 24. panta 8., 10., 11. un 12. punktā un Francijas Kriminālkodeksa 121. panta 7. punktā;

C.  tā kā tiesas izmeklēšana pret Sophie Montel tika sākta, reaģējot uz asociācijas “Maison des Potes – Maison de l’Égalité” 2014. gada 22. maijā iesniegto civilprasību;

D.  tā kā sūdzība attiecās uz paziņojumiem 2013. gada 19. septembrī publicētajā un 2013. gada 30. novembrī Nacionālās frontes federācijas oficiālajā tīmekļa vietnē ievietotajā brošūrā “Handbook for Front National local councillors” (“Rokasgrāmata vietējo pašvaldību padomes locekļiem, kas ir Nacionālās frontes pārstāvji”), kurā visiem Nacionālās frontes kandidātiem, kas 2014. gada 23. un 30. marta vēlēšanās tikuši ievēlēti vietējās pašvaldības padomes locekļa amatā, ieteikts pirmajā jaunās vietējās pašvaldības padomes sēdē, lemjot par sociālo mājokļu piešķiršanu, priekšroku dot franču tautības cilvēkiem (“priorité nationale”);

E.  tā kā saskaņā ar Francijas likumu pie kriminālatbildības var saukt ne tikai publikācijas satura autoru;

F.  tā kā izmeklēšanas gaitā izmeklētāji saņēma toreizējā Nacionālās frontes publikāciju direktora informāciju par to, ka minēto rokasgrāmatu ir sagatavojuši ģenerālsekretariāta dienesti; tā kā Sophie Montel tolaik bija atbildīga par ievēlēto pārstāvju koordinēšanu minētajā ģenerālsekretariātā;

G.  tā kā nolūkā veikt Sophie Montel sākotnējo iztaujāšanu saistībā ar apsūdzībām, kas vērstas pret viņu, kompetentās iestādes ir iesniegušas iesniegumu par viņas imunitātes atcelšanu;

H.  tā kā saskaņā ar 7. protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 9. pantu Eiropas Parlamenta locekļiem savā valstī ir imunitāte, ko piešķir attiecīgās valsts parlamenta locekļiem;

I.  tā kā Francijas Konstitūcijas 26. pantā ir noteikts, ka nevienu Francijas Parlamenta deputātu nedrīkst pakļaut kriminālvajāšanai, pret viņu ierosināt izmeklēšanu, aizturēt, apcietināt vai tiesāt sakarā ar viedokli, ko viņš paudis, vai balsojumu, kuru viņš veicis, pildot savus amata pienākumus;

J.  tā kā Francijas Parlamenta deputātiem noteiktās imunitātes tvērums faktiski atbilst imunitātes tvērumam, kas Eiropas Parlamenta deputātiem ir paredzēts 7. protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. pantā; tā kā Eiropas Savienības Tiesa ir noteikusi, ka, lai Eiropas Parlamenta deputāts baudītu imunitāti, viņam viedoklis ir jāpauž, pildot savus pienākumus, kas tādējādi nozīmē obligāto saikni starp pausto viedokli un parlamentārajiem pienākumiem; tā kā šai saiknei jābūt tiešai un acīmredzamai;

K.  tā kā Sophie Montel laikā, kad notika iespējamais nodarījums, proti, 2013. gada 19. septembrī un 30. novembrī, nebija Eiropas Parlamenta deputāte, bet iespējami aizskarošie materiāli 2014. gada 23. jūnijā un 2. oktobrī joprojām bija pieejami ikvienam, kas ar tiem vēlējās iepazīties;

L.  tā kā apsūdzības nepārprotami nav saistītas ar Sophie Montel deputātes pienākumiem Eiropas Parlamentā un attiecas uz darbību valsts vai reģionālā līmenī, ņemot vērā paziņojumus, kas sniegti topošajiem vietējo pašvaldību padomju locekļiem, kas tiktu ievēlēti 2014. gada 23. un 30. marta vēlēšanās;

M.  tā kā iespējamie pārkāpumi nav saistīti ar viedokli, ko Eiropas Parlamenta deputāts ir paudis, vai balsojumu, ko viņš ir veicis, pildot savus pienākumus saskaņā ar 7. protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 8. pantu;

N.  tā kā nav pamata aizdomām par to, ka nolūks tiesvedībai, kas ierosināta pēc asociācijas “Maison des Potes – Maison de l’Égalité” iesnieguma, kurš tiesai tika iesniegts, pirms Sophie Montel kļuva par Eiropas Parlamenta deputātu, ir traucēt viņas parlamentāro darbu (fumus persecutionis);

1.  nolemj atcelt Sophie Montel deputāta imunitāti;

2.  uzdod priekšsēdētājam šo lēmumu un atbildīgās komitejas ziņojumu nekavējoties nosūtīt Francijas Republikas tieslietu ministram un Sophie Montel.

(1) Tiesas 1964. gada 12. maija spriedums, Wagner/Fohrmann un Krier, 101/63, ECLI:EU:C:1964:28; Tiesas 1986. gada 10. jūlija spriedums, Wybot/Faure u. c., 149/85, ECLI:EU:C:1986:310; Vispārējās tiesas 2008. gada 15. oktobra spriedums, Mote/Parlaments, T-345/05, ECLI:EU:T:2008:440; Tiesas 2008. gada 21. oktobra spriedumi, Marra/De Gregorio un Clemente, C-200/07 un C-201/07, ECLI:EU:C:2008:579; Tiesas 2010. gada 19. marta spriedums, Gollnisch/Parlaments, T-42/06, ECLI:EU:T:2010:102; Tiesas 2011. gada 6. septembra spriedums, Patriciello, C-163/10, ECLI: EU:C:2011:543; Vispārējās tiesas 2013. gada 17. janvāra spriedumi, Gollnisch/Parlaments, T-346/11 un T-347/11, ECLI:EU:T:2013:23.