Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2017/0158(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0308/2018

Iesniegtie teksti :

A8-0308/2018

Debates :

PV 24/10/2018 - 19
CRE 24/10/2018 - 18
CRE 24/10/2018 - 19

Balsojumi :

PV 25/10/2018 - 13.1
CRE 25/10/2018 - 13.1
Balsojumu skaidrojumi
PV 12/03/2019 - 9.20

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2018)0418
P8_TA(2019)0154

Pieņemtie teksti
PDF 278kWORD 87k
Ceturtdiena, 2018. gada 25. oktobris - Strasbūra Galīgā redakcija
Kultūras priekšmetu imports ***I
P8_TA(2018)0418A8-0308/2018

Eiropas Parlamenta 2018. gada 25. oktobrī pieņemtie grozījumi priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par kultūras priekšmetu importu (COM(2017)0375 – C8-0227/2017 – 2017/0158(COD))(1)

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Komisijas ierosinātais teksts   Grozījums
Grozījums Nr. 1
Regulas priekšlikums
1. apsvērums
(1)  Ņemot vērā Padomes 2016. gada 12. februāra secinājumus par cīņu pret terorisma finansēšanu, Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par rīcības plānu par pastiprinātu cīņu pret teroristu finansēšanu24 un Terorisma apkarošanas direktīvu25, būtu jāpieņem kopīgi noteikumi par tirdzniecību ar trešām valstīm, lai nodrošinātu iedarbīgu aizsardzību pret kultūras priekšmetu zaudēšanu, cilvēces kultūras mantojuma saglabāšanu un novērstu to, ka, pārdodot nolaupīto kultūras mantojumu pircējiem Savienībā, tiek finansēti teroristi.
(1)  Ņemot vērā Padomes 2016. gada 12. februāra secinājumus par cīņu pret terorisma finansēšanu, Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par rīcības plānu par pastiprinātu cīņu pret teroristu finansēšanu24 un Terorisma apkarošanas direktīvu25, būtu jāpieņem kopīgi noteikumi par tirdzniecību ar trešām valstīm, lai nodrošinātu iedarbīgu aizsardzību pret kultūras priekšmetu nelikumīgu tirdzniecību, zaudēšanu vai iznīcināšanu, nodrošinātu cilvēces kultūras mantojuma saglabāšanu un novērstu to, ka, pārdodot nolaupīto kultūras mantojumu pircējiem Savienībā, tiek finansēti teroristi un legalizēti nelikumīgi iegūti līdzekļi.
__________________
__________________
24 COM(2016)0050.
24 COM(2016)0050.
25 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2017/541 (2017. gada 15. marts) par terorisma apkarošanu un ar ko aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2002/475/TI un groza Padomes Lēmumu 2005/671/TI; OV L 88, 31.3.2017., 6.–21. lpp.
25 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2017/541 (2017. gada 15. marts) par terorisma apkarošanu un ar ko aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2002/475/TI un groza Padomes Lēmumu 2005/671/TI; OV L 88, 31.3.2017., 6.–21. lpp.
Grozījums Nr. 2
Regulas priekšlikums
1.a apsvērums (jauns)
(1a)  Ņemot vērā Savienības apņemšanos nodrošināt taisnīgus procesus un kompensācijas cietušajiem, kā arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) Konstitūciju un konvencijas par mantojuma aizsardzību, ir jānodrošina nelikumīgi tirgoto, izrakto vai iegūto priekšmetu atgūšana. Attiecībā uz tautu un teritoriju ekspluatāciju, kuras rezultātā parasti notiek nelikumīga kultūras priekšmetu tirdzniecība un kontrabanda, jo īpaši tad, ja šāda nelikumīga tirdzniecība ir saistīta ar teritorijām, kur norisinās bruņots konflikts, šajā regulā būtu jāņem vērā tautu un teritoriju reģionālās un vietējās iezīmes, nevis kultūras priekšmetu tirgus vērtība.
Grozījums Nr. 3
Regulas priekšlikums
2. apsvērums
(2)  Kultūras mantojums ir uzskatāms par vienu no civilizācijas pamatelementiem; tas bagātina visu tautu kultūras dzīvi, un tādēļ tas ir jāaizsargā no nelikumīgas piesavināšanās un nolaupīšanas. Atbilstoši tam Savienībai būtu jāaizliedz no trešām valstīm nelikumīgi izvestu kultūras priekšmetu ievešana Savienības muitas teritorijā.
(2)  Kultūras priekšmetiem bieži ir ievērojama kultūras, mākslas, vēsturiska un zinātniska nozīme. Kultūras mantojums ir uzskatāms par vienu no civilizācijas pamatelementiem, tam cita starpā piemīt simboliska vērtība un tas glabā cilvēces kultūras atmiņu. Kultūras mantojums bagātina visu tautu kultūras dzīvi un vieno cilvēkus, veidojot kopīgu atmiņu un saglabājot liecības par civilizācijas attīstības gaitu. Tādēļ tas ir jāaizsargā no nelikumīgas piesavināšanās un nolaupīšanas. Arheoloģisko senvietu izlaupīšana ir notikusi vienmēr, taču tagad tā ir sasniegusi rūpniecisku mērogu. Kamēr vien nelikumīgos izrakumos iegūtu kultūras priekšmetu tirdzniecība būs ienesīga un būs iespējams no tās gūt peļņu bez ievērojamiem riskiem, izrakšana un izlaupīšana turpināsies. Kultūras mantojuma ekonomiskās un mākslinieciskās vērtības dēļ starptautiskajā tirgū pēc tā ir liels pieprasījums, taču, nepastāvot stingriem starptautiskiem juridiskiem pasākumiem vai tiem netiekot efektīvi īstenotiem, šie priekšmeti nonāk ēnu ekonomikā. Arheoloģisko senvietu izlaupīšana un nelikumīgos izrakumos iegūta kultūras mantojuma tirdzniecība ir smags noziedzīgs nodarījums, kas nodara būtisku kaitējumu gan tieši, gan netieši skartajām personām. Kultūras priekšmetu nelikumīga tirdzniecība daudzos gadījumos veicina kultūras piespiedu homogenizāciju un/vai izstumšanu, savukārt kultūras priekšmetu izlaupīšanas rezultāts cita starpā ir kultūras sabrukums. Tādēļ Savienībai būtu jāaizliedz no trešām valstīm nelikumīgi izvestu kultūras priekšmetu imports Savienības muitas teritorijā, īpaši pievēršoties kultūras priekšmetiem no trešām valstīm, kuras skar bruņoti konflikti, un jo īpaši gadījumos, kad kultūras priekšmetus no trešās valsts izvedušas teroristiskas vai citas noziedzīgas organizācijas.
Grozījums Nr. 4
Regulas priekšlikums
2.a apsvērums (jauns)
(2a)  Trešo valstu kompetentajām iestādēm ne vienmēr ir pietiekamas spējas, lai cīnītos pret kultūras priekšmetu kontrabandu un nelikumīgu tirdzniecību. Minētās iestādes arī varētu skart korupcija vai citi sliktas pārvaldības veidi. Izņemot kultūras priekšmetus no to konteksta, iedzīvotājiem tiek atņemtas gan paražas, gan piemiņas un kulta priekšmeti vai vietas. Ja savstarpēji saistīti elementi tiek pārdoti atsevišķi, zūd priekšmetu vēsturiskais konteksts un zinātniskā vērtība. Ņemot vērā kultūras priekšmetu neaizstājamību un sabiedrības intereses, iespējai kultūras priekšmetus iegūt īpašumā vajadzētu pastāvēt tikai ar konkrētiem nosacījumiem. Importa procedūrā ir jāiekļauj garantija par turpmāku pienācīgu uzglabāšanu, dokumentāciju, akadēmiskām iestādēm un valsts muzejiem piešķirtu piekļuvi un sadarbību pamatotu atgūšanas prasību gadījumā.
Grozījums Nr. 5
Regulas priekšlikums
3. apsvērums
(3)  Ņemot vērā dažādus noteikumus, kas dalībvalstīs piemērojami attiecībā uz kultūras priekšmetu ievešanu Savienības muitas teritorijā, būtu jāveic pasākumi, it īpaši tādēļ, lai nodrošinātu, ka ievedamie kultūras priekšmeti ir pakļauti ievešanas laikā veiktām saskaņotām kontrolēm.
(3)  Ņemot vērā dažādus noteikumus, kas dalībvalstīs piemērojami attiecībā uz kultūras priekšmetu importu Savienības muitas teritorijā, būtu jāveic pasākumi, it īpaši tādēļ, lai nodrošinātu, ka daži importējamie kultūras priekšmeti ievešanas laikā Savienības muitas teritorijā ir pakļauti saskaņotām kontrolēm, pamatojoties uz pastāvošiem procesiem, procedūrām un administratīviem instrumentiem nolūkā panākt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 952/20131a vienotu īstenošanu.
__________________
1a Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 952/2013 (2013. gada 9. oktobris), ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (OV L 269, 10.10.2013., 1. lpp.).
Grozījums Nr. 6
Regulas priekšlikums
4. apsvērums
(4)  Kopīgajiem noteikumiem būtu jāaptver režīms, ko muita piemēro ārpussavienības izcelsmes kultūras priekšmetiem, kas tiek ievesti Savienības muitas teritorijā, t. i., gan to laišana brīvā apgrozībā, gan īpašas, no tranzīta atšķirīgas procedūras piemērošana.
(4)  Kopīgajiem noteikumiem būtu jāaptver ārpussavienības izcelsmes kultūras priekšmetu ievešana un imports Savienības muitas teritorijā.
Grozījums Nr. 7
Regulas priekšlikums
5. apsvērums
(5)  Ņemot vērā brīvzonu (un tā dēvēto brīvostu) zināmo potenciālu kultūras priekšmetu uzglabāšanas jomā, ieviešamajiem kontroles pasākumiem vajadzētu būt pēc iespējas plašam tvērumam attiecīgo muitas procedūru ziņā. Tāpēc šiem kontroles pasākumiem būtu jāattiecas ne tikai uz precēm, kas laistas brīvā apgrozībā, bet arī precēm, kurām piemērota īpaša, no tranzīta atšķirīga procedūra. Tomēr šādam plašam tvērumam nevajadzētu būt pretrunā preču brīva tranzīta principam, nedz arī pārsniegt mērķi – novērst nelikumīgi izvestu kultūras priekšmetu ievešanu Savienības muitas teritorijā. Attiecīgi, lai gan kontroles pasākumi aptver īpašas muitas procedūras, kuras var piemērot precēm, ko ieved Savienības muitas teritorijā, tie nebūtu jāpiemēro tranzītam.
(5)  Brīvzonu (un tā dēvēto brīvostu) kontroles nolūkā ieviešamajiem pasākumiem vajadzētu būt pēc iespējas plašam tvērumam attiecīgo muitas procedūru ziņā, lai novērstu šīs regulas apiešanas iespēju, izmantojot brīvzonas kā potenciālas teritorijas pastāvīgai nelikumīgi iegūtu priekšmetu tirdzniecības paplašināšanai Savienībā. Tāpēc šiem kontroles pasākumiem būtu jāattiecas ne tikai uz precēm, kas laistas brīvā apgrozībā, bet arī precēm, kurām piemērota īpaša muitas procedūra. Tomēr šādam plašam tvērumam nevajadzētu pārsniegt mērķi – novērst nelikumīgi izvestu kultūras priekšmetu nokļūšanu Savienības muitas teritorijā, izņemot gadījumus, kad kompetentajām iestādēm ir pamatoti iemesli uzskatīt, ka kultūras priekšmeti ir izvesti no izcelsmes valsts vai trešās valsts, pārkāpjot tās normatīvo aktu noteikumus.
Grozījums Nr. 8
Regulas priekšlikums
6. apsvērums
(6)  Regulā būtu jāizmanto definēti termini, kas balstīti uz terminiem, kuri lietoti 1970. gada 14. novembrī Parīzē parakstītajā UNESCO Konvencijā par kultūras īpašuma nelikumīga importa, eksporta un īpašumtiesību nodošanas aizlieguma un novēršanas līdzekļiem un 1995. gada 24. jūnijā Romā parakstītajā UNIDROIT Konvencijā par zagtiem vai nelikumīgi eksportētiem kultūras priekšmetiem, kurām pievienojies arī ievērojams skaits dalībvalstu, ņemot vērā, ka daudzām trešām valstīm un lielākajai daļai dalībvalstu ir pazīstamas to normas.
(6)  Regulā būtu jāizmanto definēti termini, kas balstīti uz terminiem, kuri lietoti 1970. gada 14. novembrī Parīzē parakstītajā UNESCO Konvencijā par kultūras īpašuma nelikumīga importa, eksporta un īpašumtiesību nodošanas aizlieguma un novēršanas līdzekļiem (“UNESCO 1970. gada konvencija”) un 1995. gada 24. jūnijā Romā parakstītajā UNIDROIT Konvencijā par zagtiem vai nelikumīgi eksportētiem kultūras priekšmetiem, kurām pievienojies arī ievērojams skaits dalībvalstu, ņemot vērā, ka daudzām trešām valstīm un lielākajai daļai dalībvalstu ir pazīstamas to normas.
Grozījums Nr. 9
Regulas priekšlikums
7. apsvērums
(7)  Eksporta likumība būtu jāpārbauda, balstoties uz tās valsts normatīvajiem aktiem, kurā kultūras priekšmeti tika atklāti vai radīti (turpmāk “izcelsmes valsts”). Lai novērstu prasību apiešanu, kad kultūras priekšmeti tiek ievesti Savienībā no citas trešās valsts, personai, kura vēlas tos ievest Savienības muitas teritorijā, būtu jāpierāda, ka tie no tās izvesti likumīgi, ja attiecīgā trešā valsts ir parakstījusi UNESCO 1970. gada konvenciju un tādējādi ir apņēmusies cīnīties pret kultūras priekšmetu nelikumīgu tirdzniecību. Citos gadījumos personai būtu jāpierāda, ka eksports no izcelsmes valsts ir bijis likumīgs.
(7)  Eksporta likumība būtu jāpārbauda, balstoties uz tās valsts normatīvajiem aktiem, kurā kultūras priekšmeti tika atklāti vai radīti, no kuras tie aizvesti vai kuras zemē vai ūdeņos tie izrakti vai izzagti, vai kura ir tik cieši saistīta ar kultūras priekšmetiem, ka aizsargā tos kā savas valsts kultūras īpašumu un regulē šo kultūras priekšmetu eksportu no savas teritorijas pēc to likumīgas aizvešanas no valsts, kurā tie radīti vai atklāti (turpmāk “izcelsmes valsts”). Lai novērstu prasību apiešanu, kad kultūras priekšmeti tiek ievesti Savienībā no citas trešās valsts, personai, kura vēlas tos ievest Savienības muitas teritorijā, būtu jāpierāda, ka tie no izcelsmes valsts ir izvesti likumīgi. Izņēmuma gadījumos, kad kultūras priekšmeta izcelsmes valsti nevar ticami noteikt un ja kompetentā iestāde šo apstākli uzskata par pienācīgi dokumentētu un pierādītu vai ja kultūras priekšmeti ir eksportēti no izcelsmes valsts pirms 1970. gada un turēti trešā valstī mērķiem, kas nav pagaidu izmantošana, tranzīts, eksports vai nosūtīšana pirms ievešanas Savienības muitas teritorijā, bet turētājs nevar uzrādīt nepieciešamos dokumentus, jo laikā, kad kultūras priekšmeti tika eksportēti no izcelsmes valsts, šādi dokumenti netika izmantoti, pieteikumam pievieno attiecīgos apliecinošos dokumentus un informāciju, ar ko pierāda, ka attiecīgie kultūras priekšmeti ir eksportēti no trešās valsts saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem, vai pierāda šādu normatīvo aktu neesamību.
Grozījums Nr. 10 un 11
Regulas priekšlikums
7.a apsvērums (jauns)
(7a)  Ņemot vērā, ka UNESCO 1970. gada konvencijas 5. pantā ir prasīts izveidot vismaz vienu valsts dienestu ar pietiekamu skaitu kvalificētu darbinieku, lai nodrošinātu valsts kultūras priekšmetu aizsardzību pret nelikumīgu importu, eksportu un nodošanu, un ka ir nepieciešama aktīva sadarbība ar trešo valstu kompetentajām iestādēm drošības un nelikumīga kultūras priekšmetu importa apkarošanas jomā, jo īpaši krīzes skartās teritorijās, valstīm, kuras ir pievienojušās UNESCO 1970. gada konvencijai, būtu jāizpilda konvencijā paredzētās saistības, savukārt dalībvalstis, kuras konvenciju vēl nav ratificējušas, tiek aicinātas to nekavējoties izdarīt.
Grozījums Nr. 12
Regulas priekšlikums
8. apsvērums
(8)  Lai nesamērīgi neapgrūtinātu preču tirdzniecību pāri ārējām robežām, šai regulai būtu jāattiecas vienīgi uz precēm, kuras pārsniedz konkrētu vecuma slieksni. Šķiet, ka šajā nolūkā būtu atbilstīgi noteikt, ka visām kultūras priekšmetu kategorijām minimālā vecuma slieksnis ir 250 gadi. Ar šādu minimālā vecuma slieksni tiks nodrošināts, ka šajā regulā paredzētajos pasākumos galvenā uzmanība tiek pievērsta kultūras priekšmetiem, kurus, visticamāk, vēlas iegūt izlaupītāji konflikta skartās teritorijās, neizslēdzot citas preces, kuras ir nepieciešams kontrolēt, lai nodrošinātu kultūras mantojuma aizsardzību.
(8)  Lai nesamērīgi neapgrūtinātu preču tirdzniecību pāri Savienības ārējām robežām, šai regulai būtu jāattiecas vienīgi uz precēm, kuras pārsniedz konkrētu vecuma slieksni un vērtības slieksni. Šķiet, ka šajā nolūkā būtu atbilstīgi vairākumam kultūras priekšmetu kategoriju noteikt minimālā vecuma slieksni saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 116/2009 un UNESCO 1970. gada konvencijas un UNIDROIT 1995. gada konvencijas noteikumiem un dažām kultūras priekšmetu kategorijām noteikt finansiālās vērtības slieksni atbilstoši I pielikumā norādītajām vērtībām. Tā kā dažām kultūras priekšmetu kategorijām, kas ir pakļautas augstākam laupīšanas, zuduma vai iznīcināšanas riskam, ir vajadzīgi pastiprināti aizsardzības pasākumi, tām nebūtu jānosaka finansiālās vērtības slieksnis. Ar minimālā vecuma slieksni tiks nodrošināts, ka šajā regulā paredzētajos pasākumos galvenā uzmanība tiek pievērsta kultūras priekšmetiem, kurus, visticamāk, vēlas iegūt izlaupītāji konflikta skartās teritorijās, neizslēdzot citus priekšmetus, kurus ir nepieciešams kontrolēt, lai nodrošinātu kultūras mantojuma aizsardzību.
Grozījums Nr. 13
Regulas priekšlikums
10. apsvērums
(10)  Tā kā dažas kultūras priekšmetu kategorijas, proti, arheoloģiskie priekšmeti, pieminekļu elementi, reti rokraksti un inkunābulas, ir īpaši neaizsargātas no izlaupīšanas un iznīcināšanas, šķiet, ir nepieciešams paredzēt sistēmu, saskaņā ar kuru tos drīkst ievest Savienības muitas teritorijā vienīgi pēc pastiprinātām pārbaudēm. Šādā sistēmā būtu jāparedz, ka ir jāuzrāda ievešanas dalībvalsts kompetentās iestādes izsniegta licence pirms šo preču laišanas brīvā apgrozībā vai īpašas, no tranzīta atšķirīgas procedūras piemērošanas tām. Personām, kuras vēlas iegūt šādu licenci, vajadzētu spēt pierādīt, ka eksports no izcelsmes valsts ir likumīgs, proti, ar atbilstošiem apliecinošiem dokumentiem un citiem pierādījumiem, konkrētāk, ar eksporta licencēm (sertifikātiem), ko izsniegusi trešā valsts (eksportētājvalsts), īpašumu apliecībām, rēķiniem, pirkuma līgumiem, apdrošināšanas dokumentiem, transporta dokumentiem un ekspertu vērtējumiem. Balstoties uz pilnīgu un precīzu pieteikumu, dalībvalstu kompetentajām iestādēm būtu jāizlemj, vai bez liekas kavēšanās būtu izsniedzama licence.
(10)  Tā kā dažas kultūras priekšmetu kategorijas, proti, arheoloģiskie priekšmeti un pieminekļu elementi, ir īpaši neaizsargātas no izlaupīšanas un iznīcināšanas, šķiet, ir nepieciešams paredzēt sistēmu, saskaņā ar kuru šos priekšmetus drīkst ievest Savienības muitas teritorijā vienīgi pēc pastiprinātām pārbaudēm. Šādā sistēmā būtu jāparedz, ka pirms šo priekšmetu importa Savienības muitas teritorijā ir jāuzrāda pirmās iecerētā importa dalībvalsts kompetentās iestādes izsniegta importa licence. Personām, kuras vēlas iegūt šādu licenci, vajadzētu spēt pierādīt, ka kultūras priekšmeti no izcelsmes valsts vai izņēmuma gadījumos trešās valsts ir izvesti saskaņā ar izcelsmes valsts vai trešās valsts normatīvajiem aktiem, vai pierādīt šādu normatīvo aktu neesamību. Pienācīgi ņemot vērā risku un piemērojot pienācīgas rūpības principus, likumīgu eksportu no izcelsmes valsts vai izņēmuma gadījumos trešās valsts būtu jāpierāda ar atbilstošiem apliecinošiem dokumentiem un citiem pierādījumiem (eksporta sertifikātiem vai eksporta licencēm, ko izsniegusi izcelsmes valsts, standartizētu dokumentu, kurš sagatavots atbilstoši kultūras priekšmetu aprakstīšanā izmantotajam starptautiskajam priekšmeta identifikatora standartam, īpašuma apliecībām, rēķiniem, pirkuma līgumiem, apdrošināšanas dokumentiem, transporta dokumentiem), ar ko pierāda, ka attiecīgie kultūras priekšmeti no izcelsmes valsts ir izvesti saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem. Ja apliecinošie dokumenti nav pieejami un ja kompetentā iestāde uzskata par vajadzīgu, pieteikumā būtu jāiekļauj eksperta vērtējums. Balstoties uz pilnīgu un precīzu pieteikumu, dalībvalstu kompetentajām iestādēm būtu jāizlemj, vai noteiktajos termiņos bez liekas kavēšanās būtu izsniedzama licence.
Grozījums Nr. 14
Regulas priekšlikums
10.a apsvērums (jauns)
(10a)  Ņemot vērā kultūras priekšmetu specifiku, ārkārtīgi svarīga loma muitas iestādēs ir kultūras ekspertiem, jo viņiem vajadzības gadījumā būtu jāspēj pieprasīt deklarētājam papildu informāciju un analizēt kultūras priekšmetus, izdarot fizisku pārbaudi.
Grozījums Nr. 15
Regulas priekšlikums
11. apsvērums
(11)  Attiecībā uz citām kultūras priekšmetu kategorijām personām, kuras vēlas tos ievest Savienības muitas teritorijā, ar attiecīgu apliecinājumu būtu jāapliecina un jāuzņemas atbildība par to, ka eksports no trešās valsts ir likumīgs, un būtu jāsniedz pietiekama informācija, lai muita varētu identificēt šīs preces. Lai atvieglotu procedūru un tiesiskās noteiktības labad informācija par kultūras priekšmetiem būtu jāsniedz, izmantojot standartizētu dokumentu. Kultūras priekšmetu aprakstīšanai būtu jāizmanto UNESCO ieteiktais priekšmeta identifikācijas standarts. Muitai būtu jāreģistrē šo kultūras priekšmetu ievešana, jāglabā attiecīgo dokumentu oriģināli un jāizsniedz deklarētājam to kopijas, lai nodrošinātu preču izsekojamību pēc to ievešanas iekšējā tirgū.
(11)  Attiecībā uz citām kultūras priekšmetu kategorijām personām, kuras vēlas tos ievest Savienības muitas teritorijā, ar attiecīgu elektronisku apliecinājumu būtu jāapliecina un jāuzņemas atbildība par to, ka eksports no izcelsmes valsts vai izņēmuma gadījumos trešās valsts ir likumīgs, un būtu jāsniedz pietiekama informācija, lai muita varētu identificēt šos priekšmetus. Lai atvieglotu procedūru un tiesiskās noteiktības labad informācija par kultūras priekšmetiem būtu jāsniedz, izmantojot standartizētu elektronisku dokumentu. Kultūras priekšmetu aprakstīšanai būtu jāizmanto standartizēts dokuments, kurā ievērots UNESCO ieteiktais priekšmeta identifikācijas standarts. Elektroniskajā apliecinājumā būtu jāiekļauj arī izcelsmes valsts vai izņēmuma gadījumos trešās valsts izsniegti eksporta sertifikāti vai licences, kas apliecina, ka attiecīgie kultūras priekšmeti no minētās izcelsmes valsts vai trešās valsts ir izvesti saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem vai ka attiecīgajā valstī šādu normatīvo aktu nav. Ja izcelsmes valsts vai trešās valsts tiesību aktos nav paredzēta eksporta licenču vai sertifikātu izsniegšana, importētāja apliecinājumā būtu jāiekļauj arī jebkādi citi atbilstīgi apliecinošie dokumenti un pierādījumi, piemēram, īpašuma apliecības, rēķini, pirkuma līgumi, apdrošināšanas dokumenti un transporta dokumenti. Kultūras priekšmeti būtu elektroniski jāreģistrē un jāizsniedz deklarētājam attiecīgo dokumentu kopijas, lai nodrošinātu priekšmetu izsekojamību pēc to ievešanas iekšējā tirgū. Informācijai, kas elektroniskā apliecinājuma veidā sniegta kompetentajām iestādēm, vajadzētu būt pietiekamai, lai kompetentās iestādes varētu veikt turpmākas darbības, ja, pamatojoties uz riska analīzi, tās uzskata, ka minēto priekšmetu imports varētu būt nelikumīgs.
Grozījums Nr. 16
Regulas priekšlikums
12. apsvērums
(12)  Kultūras priekšmetu pagaidu ievešana izglītības, zinātnes vai akadēmiskas pētniecības nolūkā nebūtu jāpakļauj prasībai uzrādīt licenci vai apliecinājumu.
(12)  Kultūras priekšmetu pagaidu ievešana izglītības, zinātnes, izpildītājmākslas, konservācijas, restaurācijas, digitalizācijas vai akadēmiskas pētniecības nolūkā un muzeju vai citu līdzīgu bezpeļņas iestāžu sadarbības vajadzībām, rīkojot kultūras izstādes, nebūtu jāpakļauj prasībai uzrādīt importa licenci vai importētāja apliecinājumu. Kultūras priekšmeti, kurus paredzēts izrādīt komerciālās izstādēs un starptautiskās mākslas izstādēs, nebūtu jāpakļauj prasībai uzrādīt importa licenci vai importētāja apliecinājumu. Tomēr, ja kultūras priekšmetus nopērk un tie paliek Savienības teritorijā, tiem atkarībā no kultūras priekšmeta kategorijas būtu jāpiemēro prasība uzrādīt importa licenci vai importētāja apliecinājumu.
Grozījums Nr. 17
Regulas priekšlikums
13. apsvērums
(13)  Uzglabāšana bez licences vai apliecinājuma uzrādīšanas būtu jāatļauj arī attiecībā uz tādiem kultūras priekšmetiem, kas ievesti no valstīm, kuras skāris bruņots konflikts vai dabas katastrofa, lai nodrošinātu to drošumu un saglabāšanu.
(13)  Uzglabāšana bez importa licences vai importētāja apliecinājuma uzrādīšanas būtu jāatļauj arī attiecībā uz tādiem kultūras priekšmetiem, kas ievesti no valstīm, kuras skāris bruņots konflikts vai dabas katastrofa, lai, tiklīdz apstākļi to pieļauj, atdotu šos priekšmetus izcelsmes valstij vai trešai valstij, no kuras priekšmeti likumīgi izvesti, tādējādi nodrošinot to drošumu un saglabāšanu.
Grozījums Nr. 18
Regulas priekšlikums
14. apsvērums
(14)  Lai ņemtu vērā ar šīs regulas īstenošanu saistīto pieredzi un mainīgos ģeopolitiskos un citus apstākļus, kas kultūras priekšmetus pakļauj riskam, nekavējot (nesamērīgi) tirdzniecību ar trešām valstīm, pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai attiecībā uz minimālā vecuma sliekšņa kritērija izmaiņām dažādajās kultūras priekšmetu kategorijās. Šādā deleģējumā būtu jāparedz arī iespēja Komisijai pēc kombinētās nomenklatūras grozījumiem atjaunināt pielikumu. Sevišķi svarīgi ir Komisijai sagatavošanas darba gaitā pienācīgi apspriesties, tostarp ar ekspertiem, un šo apspriešanos īstenot saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu27. Konkrētāk, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.
(14)  Lai ņemtu vērā ar šīs regulas īstenošanu saistīto pieredzi un mainīgos ģeopolitiskos un citus apstākļus, kas kultūras priekšmetus pakļauj riskam, taču nesamērīgi nekavētu tirdzniecību ar trešām valstīm, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz minimālā vecuma sliekšņa un finansiālās vērtības sliekšņa kritēriju izmaiņām dažādajās kultūras priekšmetu kategorijās. Šādā deleģējumā būtu jāparedz arī iespēja Komisijai pēc kombinētās nomenklatūras grozījumiem atjaunināt pielikumu un izveidot II pielikumu, kurā uzskaitītas valstis un kombinētās nomenklatūras kodi, pamatojoties uz Starptautiskās Muzeju padomes (ICOM) sastādītajām un grozītajām apdraudēto kultūras priekšmetu sarkanajām grāmatām. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un šo apspriešanos īstenot saskaņā ar 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu noteiktajiem principiem27. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.
__________________
__________________
27 OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.
27 OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.
Grozījums Nr. 19
Regulas priekšlikums
15. apsvērums
(15)  Lai nodrošinātu vienādus apstākļus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras pieņemt konkrētu kārtību par kultūras priekšmetu pagaidu ievešanu un uzglabāšanu Savienības muitas teritorijā, importa licences pieteikumu veidnēm un veidlapām, par importētāja apliecinājumiem un to pavaddokumentiem, kā arī papildu procesuāliem noteikumiem par to iesniegšanu un izskatīšanu. Komisijai būtu jāpiešķir arī īstenošanas pilnvaras noteikt kārtību par elektroniskas datubāzes izveidi informācijas uzglabāšanai un apmaiņai starp dalībvalstīm. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/201128.
(15)  Lai nodrošinātu vienādus apstākļus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras pieņemt konkrētu kārtību par kultūras priekšmetu pagaidu ievešanu un uzglabāšanu Savienības muitas teritorijā, un vienlaikus būtu jāgarantē atbilstoši saglabāšanas apstākļi, pienācīgi ņemot vērā kultūras priekšmetu specifiku. Minētā kārtība būtu jāattiecina arī uz standartizētajām elektroniskajām importa licences pieteikumu veidnēm un veidlapām un iemeslu uzskaitījumu, kuru dēļ pieteikumu varētu noraidīt, importētāja apliecinājumiem un to pavaddokumentiem, kā arī papildu procesuāliem noteikumiem par to elektronisku iesniegšanu un izskatīšanu. Komisijai būtu jāpiešķir arī īstenošanas pilnvaras noteikt kārtību par elektroniskas datubāzes izveidi informācijas uzglabāšanai un apmaiņai starp dalībvalstīm Regulas (ES) Nr. 952/2013 satvarā. Šādas datubāzes izveidi var paredzēt saskaņā ar minētās regulas 280. pantu sagatavotajā darba programmā. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/201128.
__________________
__________________
28 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris) ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).
28 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris) ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).
Grozījums Nr. 20
Regulas priekšlikums
15.a apsvērums (jauns)
(15a)  Šīs regulas īstenošanas nolūkā muitas kontroles un pārbaužu procedūru jomā piemērojamie noteikumi ir Regulas (ES) Nr. 952/2013 noteikumi.
Grozījums Nr. 21
Regulas priekšlikums
16. apsvērums
(16)  Būtu jāievāc nozīmīga informācija par kultūras priekšmetu tirdzniecības plūsmām, lai atbalstītu regulas efektīvu īstenošanu un lai radītu pamatu tās turpmākai izvērtēšanai. Kultūras priekšmetu tirdzniecības plūsmas nevar tikt efektīvi uzraudzītas tikai pēc to vērtības vai masas, jo šie divi mērījumi var svārstīties. Ir būtiski ievākt informāciju par deklarēto priekšmetu skaitu. Tā kā kombinētajā nomenklatūrā attiecībā uz kultūras priekšmetiem nav norādīta papildu mērvienība, ir nepieciešams paredzēt, ka tiek deklarēts priekšmetu skaits.
(16)  Dalībvalstīm un Komisijai būtu elektroniski jāievāc nozīmīga informācija par kultūras priekšmetu tirdzniecības plūsmām un jādalās šajā informācijā, lai atbalstītu regulas efektīvu īstenošanu un lai radītu pamatu tās turpmākai izvērtēšanai. Pārredzamības un publiskās kontroles labad būtu jāpublisko iespējami daudz informācijas. Kultūras priekšmetu tirdzniecības plūsmas nevar tikt efektīvi uzraudzītas tikai pēc to vērtības vai masas, jo šie divi mērījumi var svārstīties. Ir būtiski elektroniski ievākt informāciju par deklarēto priekšmetu skaitu. Tā kā kombinētajā nomenklatūrā attiecībā uz kultūras priekšmetiem nav norādīta papildu mērvienība, ir nepieciešams paredzēt, ka tiek deklarēts priekšmetu skaits.
Grozījums Nr. 22
Regulas priekšlikums
17. apsvērums
(17)  ES muitas riska pārvaldības stratēģijas un rīcības plāna29 mērķis citstarp ir stiprināt muitas iestāžu spējas uzlabot reakciju uz riskiem kultūras priekšmetu jomā. Būtu jāizmanto Regulā (ES) Nr. 952/2013 izklāstītais kopīgais risku pārvaldības regulējums, un muitas iestādēm būtu jāveic apmaiņa ar nozīmīgu informāciju par riskiem.
(17)  ES muitas riska pārvaldības stratēģijas un rīcības plāna mērķis citstarp ir stiprināt muitas iestāžu apmācību un spējas uzlabot reakciju uz riskiem kultūras priekšmetu jomā. Būtu jāizmanto Regulā (ES) Nr. 952/2013 izklāstītais kopīgais risku pārvaldības regulējums, un muitas iestādēm būtu jāveic apmaiņa ar nozīmīgu informāciju par riskiem.
__________________
__________________
29 COM/2014/0527: Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai par ES muitas riska pārvaldības stratēģiju un rīcības plānu.
29 COM/2014/0527: Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai par ES muitas riska pārvaldības stratēģiju un rīcības plānu.
Grozījums Nr. 23
Regulas priekšlikums
17.a apsvērums (jauns)
(17a)  Ir jāizstrādā informētības veicināšanas kampaņas, lai vērstu kultūras priekšmetu pircēju uzmanību uz nelegāli iegūtu priekšmetu risku un lai palīdzētu tirgus dalībniekiem izprast un piemērot šo regulu. Šādas informācijas izplatīšanā dalībvalstīm būtu jāiesaista attiecīgie valstu kontaktpunkti un citi informācijas sniegšanas dienesti.
Grozījums Nr. 24
Regulas priekšlikums
17.b apsvērums (jauns)
(17b)  Komisijai būtu jānodrošina pienācīga tehniskā palīdzība mikrouzņēmumiem un mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MMVU) un būtu jāsekmē informācijas apmaiņa ar šiem uzņēmumiem, lai efektīvi īstenotu šo regulu. Tādēļ MMVU, kuri veic uzņēmējdarbību Savienībā un kuri importē kultūras priekšmetus, būtu jāsniedz ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1287/2013 izveidotās programmas COSME1a atbalsts.
__________________
1a Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1287/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko izveido Uzņēmumu un mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspējas programmu (COSME) (2014.–2020. gads) un atceļ Lēmumu Nr. 1639/2006/EK (OV L 347, 20.12.2013., 33. lpp.).
Grozījums Nr. 25
Regulas priekšlikums
18. apsvērums
(18)  Dalībvalstīm būtu jāievieš iedarbīgi, samērīgi un preventīvi sodi, kas uzliekami par šīs regulas normu neievērošanu, un šie sodi jādara zināmi Komisijai.
(18)  Dalībvalstīm būtu jāievieš iedarbīgi, samērīgi un preventīvi sodi, kas uzliekami par šīs regulas normu neievērošanu, un šie sodi jādara zināmi Komisijai. Dalībvalstīm būtu arī jāziņo Komisijai par šo sodu piemērošanas gadījumiem. Ir vēlams panākt līdzvērtīgus konkurences apstākļus un saskaņotu pieeju, tādēļ ir lietderīgi visās dalībvalstīs paredzēt līdzīga veida un iedarbības sodus.
Grozījums Nr. 26
Regulas priekšlikums
19. apsvērums
(19)  Komisijai būtu nepieciešams pietiekami ilgs laiks, lai pieņemtu šīs regulas īstenošanas noteikumus, konkrētāk, noteikumus par atbilstošām veidlapām, kas izmantojamas pieteikumam par importa licenci vai importētāja apliecinājuma sagatavošanai. Līdz ar to šīs regulas piemērošana būtu jāatliek.
(19)  Komisijai būtu nekavējoties jāpieņem šīs regulas īstenošanas noteikumi, jo īpaši noteikumi par atbilstošām standartizētām elektroniskām veidlapām, kas izmantojamas pieteikumam par importa licenci vai importētāja apliecinājuma sagatavošanai.
Grozījums Nr. 27
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa
Šajā regulā ir noteikti nosacījumi un kārtība kultūras priekšmetu ievešanai Savienības muitas teritorijā.
Šajā regulā ir noteikti nosacījumi un kārtība kultūras priekšmetu ievešanai un importam Savienības muitas teritorijā.
Grozījums Nr. 28
Regulas priekšlikums
1. pants – 2. daļa
Šī regula neattiecas uz kultūras priekšmetiem, kuras kā tranzītpreces šķērso Savienības muitas teritoriju.
Šī regula attiecas uz kultūras priekšmetiem, kuri kā tranzītpreces šķērso Savienības muitas teritoriju, ja kompetentajām iestādēm ir pamatoti iemesli uzskatīt, ka kultūras priekšmeti ir izvesti no izcelsmes valsts vai trešās valsts, pārkāpjot attiecīgās izcelsmes valsts vai trešās valsts normatīvo aktu noteikumus.
Grozījums Nr. 29
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. punkts – a apakšpunkts
a)  “kultūras priekšmets” ir jebkurš priekšmets, kas nozīmīgs arheoloģijai, aizvēsturei, vēsturei, literatūrai, mākslai vai zinātnei un kas ietilpst kādā no kategorijām, kuras minētas pielikuma tabulā un atbilst tajā konkretizētajam minimālā vecuma slieksnim;
a)  “kultūras priekšmets” ir jebkurš priekšmets, kas nozīmīgs arheoloģijai, aizvēsturei, vēsturei, literatūrai, mākslai vai zinātnei un kas ietilpst kādā no kategorijām, kuras minētas pielikumos un atbilst tajos konkretizētajam minimālā vecuma un finansiālās vērtības slieksnim;
Grozījums Nr. 30
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. punkts – aa apakšpunkts (jauns)
aa)  “kultūras priekšmetu imports” ir:
i)  laišana brīvā apgrozībā Regulas (ES) Nr. 952/2013 201. panta nozīmē; vai
ii)  vienas no turpmāk uzskaitītajām Regulas (ES) Nr. 952/2013 210. pantā minēto īpašo procedūru kategorijām piemērošana priekšmetiem:
a)  uzglabāšana, kas ietver uzglabāšanu muitas noliktavās un uzglabāšanu brīvajās zonās;
b)  īpaša izmantošana, kas ietver pagaidu ievešanu un galapatēriņu;
c)  ievešana pārstrādei;
Grozījums Nr. 31
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. punkts – b apakšpunkts
b)  “izcelsmes valsts” ir valsts, kuras pašreizējā teritorijā kultūras priekšmeti tika radīti vai atklāti;
b)  “izcelsmes valsts” ir valsts, kuras pašreizējā teritorijā kultūras priekšmeti tika radīti vai atklāti vai no kuras pašreizējās teritorijas zemes vai ūdeņiem tie aizvesti, izrakti vai izzagti, vai valsts, kura ir tik cieši saistīta ar kultūras priekšmetiem, ka aizsargā tos kā savas valsts kultūras īpašumu un regulē šo kultūras priekšmetu eksportu no savas teritorijas pēc to likumīgas aizvešanas no valsts, kurā tie radīti vai atklāti;
Grozījums Nr. 32
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. punkts – c apakšpunkts
c)  “eksportētājvalsts” ir pēdējā valsts, kurā kultūras priekšmeti tika pastāvīgi turēti saskaņā ar šīs valsts normatīvajiem aktiem pirms to nosūtīšanas uz Savienību;
c)  “trešā valsts” ir pēdējā valsts, kura nav izcelsmes valsts un kurā kultūras priekšmeti tika turēti pirms ievešanas Savienības muitas teritorijā;
Grozījums Nr. 33
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. punkts – d apakšpunkts
d)   “pastāvīgi” nozīmē vismaz vienu mēnesi ilgu laikposmu, kas nav saistīts ar pagaidu izmantošanu, tranzītu, eksportu vai nosūtīšanu;
svītrots
Grozījums Nr. 34
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. punkts – ha apakšpunkts (jauns)
ha)  “priekšmeta identifikators” ir UNESCO pieņemts starptautisks standarts kultūras priekšmetu aprakstīšanai un datu kopuma sagatavošanai par kultūras priekšmetiem;
Grozījums Nr. 35
Regulas priekšlikums
2. pants – 1. punkts – hb apakšpunkts (jauns)
hb)  “kompetentās iestādes” ir dalībvalstu ieceltas iestādes importa licenču izsniegšanai un importētāja apliecinājumu reģistrēšanai.
Grozījums Nr. 36
Regulas priekšlikums
2. pants – 2. punkts
2.  Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 12. pantu, lai pēc grozījumiem kombinētajā nomenklatūrā grozītu pielikuma tabulas otro aili un minimālā vecuma slieksni pielikuma tabulas trešajā ailē, ņemot vērā šīs regulas īstenošanas gaitā gūto pieredzi.
2.  Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 12. pantu, lai pēc grozījumiem kombinētajā nomenklatūrā grozītu pielikuma tabulas otro aili un pielikumā norādīto minimālā vecuma un finansiālās vērtības slieksni, ņemot vērā šīs regulas un Regulas (EK) Nr. 116/2009 īstenošanas gaitā gūto pieredzi.
Grozījums Nr. 37
Regulas priekšlikums
2. pants – 2.a punkts (jauns)
2.a  Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 12. pantu, lai, pamatojoties uz Starptautiskās Muzeju padomes (ICOM) publicēto apdraudēto kultūras priekšmetu sarkano grāmatu datubāzi, grozītu II pielikumu ar valstu un priekšmetu kategoriju uzskaitījumu, kuru gadījumā pastāv īpašs nelikumīgas tirdzniecības risks. Komisija nodrošina regulāru II pielikuma atjaunināšanu.
Grozījums Nr. 38
Regulas priekšlikums
3. pants – virsraksts
Kultūras priekšmetu ievešana Savienības muitas teritorijā
Kultūras priekšmetu ievešana un imports Savienības muitas teritorijā
Grozījums Nr. 39
Regulas priekšlikums
3. pants – 1. punkts
1.  Kultūras priekšmetu laišana brīvā apgrozībā un īpašas, no tranzīta atšķirīgas procedūras piemērošana kultūras priekšmetiem ir pieļaujama vienīgi tad, ja tiek uzrādīta importa licence, kura izsniegta saskaņā ar 4. pantu, vai importētāja apliecinājums, kas sniegts saskaņā ar 5. pantu.
1.  Ir aizliegts ievest kultūras priekšmetus, kuri no izcelsmes valsts teritorijas izvesti, pārkāpjot starptautiskās tiesības un izcelsmes valsts vai trešās valsts normatīvo aktu noteikumus.
Kultūras priekšmetu imports Savienības muitas teritorijā ir atļauts vienīgi tad, ja tiek uzrādīta importa licence, kura izsniegta saskaņā ar 4. pantu, vai importētāja apliecinājums, kas sniegts saskaņā ar 5. pantu.
Grozījums Nr. 40
Regulas priekšlikums
3. pants – 1.a punkts (jauns)
1.a  Sekmīgi īstenots kultūras priekšmetu imports nav uzskatāms par pierādījumu likumīgai izcelsmei vai likumīgām īpašumtiesībām.
Grozījums Nr. 41
Regulas priekšlikums
3. pants – 2. punkts – a apakšpunkts
a)  kultūras priekšmetu pagaidu ievešanu (Regulas (ES) Nr. 952/2013 250. panta izpratnē) Savienībā muitas teritorijā izglītības, zinātnes un akadēmiskās pētniecības vajadzībām;
a)  kultūras priekšmetu pagaidu ievešanu (Regulas (ES) Nr. 952/2013 250. panta izpratnē) Savienības muitas teritorijā izglītības, zinātnes, izpildītājmākslas, konservācijas, restaurācijas un akadēmiskās pētniecības vajadzībām un muzeju vai citu bezpeļņas iestāžu sadarbības vajadzībām kultūras izstāžu rīkošanai;
Grozījums Nr. 42
Regulas priekšlikums
3. pants – 2. punkts – aa apakšpunkts (jauns)
aa)  kultūras priekšmetiem, kurus paredzēts izrādīt komerciālās izstādēs un starptautiskās mākslas izstādēs, izņemot, ja tos nopērk un tie paliek Savienības teritorijā;
Grozījums Nr. 43
Regulas priekšlikums
3. pants – 2. punkts – b apakšpunkts
b)  kultūras priekšmetu uzglabāšanu (Regulas (ES) Nr. 952/2013 237. panta izpratnē) tieši formulētā nolūkā nodrošināt to saglabāšanu vai uzraudzību, ko veic publiska iestāde.
b)  kultūras priekšmetu uzglabāšanu (Regulas (ES) Nr. 952/2013 237. panta izpratnē) nolūkā nodrošināt to drošību vai saglabāšanu, vai uzraudzību, ko veic publiska iestāde, lai, tiklīdz apstākļi to ļauj, atdotu šos priekšmetus izcelsmes valstij vai trešai valstij, uz kuru tie tika likumīgi izvesti.
Grozījums Nr. 44
Regulas priekšlikums
3. pants – 2. punkts – ba apakšpunkts (jauns)
ba)  atpakaļ atgrieztiem kultūras priekšmetiem Direktīvas 2014/60/ES 2. panta nozīmē.
Grozījums Nr. 45
Regulas priekšlikums
3. pants – 3. punkts
3.  Komisija ar īstenošanas aktiem var pieņem konkrētu kārtību, kādā veic 2. punktā minēto kultūras priekšmetu pagaidu ievešanu vai uzglabāšanu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 13. pantā.
3.  Komisija ar īstenošanas aktiem var pieņem konkrētu kārtību, kādā veic 2. punktā minēto kultūras priekšmetu un atpakaļ atgrieztu kultūras priekšmetu pagaidu ievešanu vai uzglabāšanu šo priekšmetu aizsardzības nolūkā. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 13. pantā.
Grozījums Nr. 46
Regulas priekšlikums
4. pants – 1. punkts
1.  Lai pielikuma c), d) un h) punktā minētos kultūras priekšmetus laistu brīvā apgrozībā Savienībā un piemērotu īpašu, no tranzīta atšķirīgu procedūru, ir jāuzrāda importa licence muitas iestādēm.
1.  Importējot Savienībā I pielikuma A.1. un A.2. punktā minētos kultūras priekšmetus, ir jāuzrāda importa licence muitas iestādēm.
Punkta pirmajā daļā minētajiem priekšmetiem šo pantu piemēro vienīgi tad, ja tie ir iekļauti valstu un kombinētās nomenklatūras kodu sarakstā II pielikumā, ja šādu sarakstu izmanto attiecībā uz izcelsmes valsti, no kuras kultūras priekšmeti izvesti, un kultūras priekšmetu izcelsmes valsts ir zināma.
Šo pantu piemēro arī kultūras priekšmetiem, kuri ir uzskaitīti tikai II pielikumā un ir importēti Savienības muitas teritorijā no izcelsmes valsts vai trešās valsts.
Grozījums Nr. 47
Regulas priekšlikums
4. pants – 2. punkts
2.  Preču valdītājs pieteikumu par importa licenci iesniedz ievešanas dalībvalsts kompetentajai iestādei. Pieteikumam pievieno dokumentārus pierādījumus un citu informāciju, ar ko pierāda, ka attiecīgie kultūras priekšmeti no izcelsmes valsts tika izvesti saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem. Tomēr, ja eksportētājvalsts ir viena no UNESCO 1970. gada 14. novembrī Parīzē parakstītās Konvencijas par kultūras īpašuma nelikumīga importa, eksporta un īpašumtiesību nodošanas aizlieguma un novēršanas līdzekļiem (turpmāk “UNESCO 1970. gada konvencija”), pieteikumam pievieno dokumentārus pierādījumus un citu informāciju, ar ko pierāda, ka kultūras priekšmeti no šīs valsts tika izvesti saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem.
2.  Preču valdītājs pieteikumu par importa licenci iesniedz pirmās iecerētā importa dalībvalsts kompetentajai iestādei. Pieteikumam pievieno atttiecīgos apliecinošos dokumentus un citu informāciju, ar ko pierāda, ka attiecīgie kultūras priekšmeti no izcelsmes valsts tika izvesti saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem, vai pierāda šādu normatīvo aktu neesamību. Iekļaujami šādi dokumenti:
–  eksporta sertifikāti vai eksporta licences;
–  atbilstoši priekšmeta identifikatora standartam sagatavots standartizēts dokuments, kurā attiecīgie kultūras priekšmeti aprakstīti pietiekami detalizēti, lai muitas iestādes varētu tos identificēt;
–  īpašuma apliecības;
–  rēķini;
–  pirkuma līgumi;
–  apdrošināšanas dokumenti vai transporta dokumenti.
Ja apliecinošie dokumenti nav pieejami un ja kompetentā iestāde uzskata par vajadzīgu, pieteikumā iekļauj arī eksperta vērtējumu.
Grozījums Nr. 48
Regulas priekšlikums
4. pants – 2.a punkts (jauns)
2.a  Neskarot 2. punktu, izņēmuma gadījumos, ja
a)  kultūras priekšmeta izcelsmes valsti nevar ticami noteikt un kompetentā iestāde šo apstākli uzskata par pienācīgi dokumentētu un pierādītu, vai ja
b)  kultūras priekšmeti ir eksportēti no izcelsmes valsts pirms 1970. gada un pirms ievešanas Savienības muitas teritorijā turēti trešā valstī mērķiem, kas nav pagaidu izmantošana, tranzīts, eksports vai nosūtīšana, bet turētājs nevar uzrādīt 2. punktā prasītos dokumentus, jo laikā, kad kultūras priekšmeti tika eksportēti no izcelsmes valsts, šādi dokumenti netika izmantoti,
pieteikumam pievieno attiecīgos apliecinošos dokumentus un informāciju, ar ko pierāda, ka attiecīgie kultūras priekšmeti ir eksportēti no trešās valsts saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem, vai pierāda šādu normatīvo aktu neesamību.
Apliecinošajos dokumentos ietilpst:
–  eksporta sertifikāti vai eksporta licences;
–  atbilstoši priekšmeta identifikatora standartam sagatavots standartizēts dokuments, kurā attiecīgie kultūras priekšmeti aprakstīti pietiekami detalizēti, lai muitas iestādes varētu tos identificēt;
–  īpašuma apliecības;
–  rēķini;
–  pirkuma līgumi; un
–  apdrošināšanas dokumenti vai transporta dokumenti.
Ja apliecinošie dokumenti nav pieejami un ja kompetentā iestāde uzskata par vajadzīgu, pieteikumā iekļauj arī eksperta vērtējumu.
Grozījums Nr. 49
Regulas priekšlikums
4. pants – 3. punkts
3.  Ievešanas dalībvalsts kompetentā iestāde pārbauda, vai pieteikums ir pilnīgs. Tā 30 dienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas no pieteikuma iesniedzēja pieprasa trūkstošo informāciju vai dokumentu.
3.  Pirmās iecerētā importa dalībvalsts kompetentā iestāde pārbauda, vai pieteikums ir pilnīgs. Tā 21 dienas laikā pēc pieteikuma saņemšanas no pieteikuma iesniedzēja pieprasa trūkstošo vai papildu informāciju vai dokumentus.
Grozījums Nr. 50
Regulas priekšlikums
4. pants – 4. punkts – ievaddaļa
4.  Kompetentā iestāde 90 dienu laikā pēc pilnīga pieteikuma iesniegšanas pārbauda pieteikumu un lemj par importa licences izsniegšanu vai pieteikuma noraidīšanu. Tā var noraidīt pieteikumu ar šādu pamatojumu:
4.  Kompetentā iestāde 90 dienu laikā pēc pilnīga pieteikuma iesniegšanas izskata pieteikumu un lemj par importa licences izsniegšanu vai pieteikuma noraidīšanu. Izsniedzot importa licenci, kompetentā iestāde to reģistrē elektroniski. Kompetentā iestāde noraida pieteikumu ar šādu pamatojumu:
Grozījums Nr. 51
Regulas priekšlikums
4. pants – 4. punkts – a apakšpunkts
a)  ja eksportētājvalsts nav UNESCO 1970. gada konvencijas dalībvalsts un ja nav pierādīts, ka kultūras priekšmeti no izcelsmes valsts tika izvesti saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem;
a)  ja nav pierādīts, ka kultūras priekšmeti no izcelsmes valsts tika izvesti saskaņā ar izvešanas brīdī spēkā esošiem šīs valsts normatīvajiem aktiem vai ja nav pierādīta šādu normatīvo aktu neesamība; vai 4. panta 2.a punktā minētajos izņēmuma gadījumos — ja nav pierādīts, ka kultūras priekšmeti no trešās valsts tika izvesti saskaņā ar izvešanas brīdī spēkā esošiem šīs valsts normatīvajiem aktiem vai ja nav pierādīta šādu normatīvo aktu neesamība;
Grozījums Nr. 52
Regulas priekšlikums
4. pants – 4. punkts – b apakšpunkts
b)  ja eksportētājvalsts ir UNESCO 1970. gada konvencijas dalībvalsts un nav pierādīts, ka kultūras priekšmeti no eksportētājvalsts tika izvesti saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem;
svītrots
Grozījums Nr. 53
Regulas priekšlikums
4. pants – 4. punkts – c apakšpunkts
c)  kompetentajai iestādei ir pietiekams pamats uzskatīt, ka preču valdītājs nav tās iegādājies likumīgi.
c)  kompetentajai iestādei ir pietiekams pamats un pārbaudāmi iemesli uzskatīt, ka preču valdītājs nav tās iegādājies likumīgi.
Grozījums Nr. 54
Regulas priekšlikums
4. pants – 4. punkts – ca apakšpunkts (jauns)
ca)  ja citas Savienības dalībvalsts kompetentās iestādes iepriekš ir noraidījušas kultūras priekšmeta importa licences pieteikumu attiecībā uz to pašu kultūras priekšmetu un nav sagādāti papildu pierādījumi, kas nav bijuši iesniegti saistībā ar noraidīto pieteikumu;
Grozījums Nr. 55
Regulas priekšlikums
4. pants – 4. punkts – cb apakšpunkts (jauns)
cb)  ja ar atbilstošiem apliecinošiem dokumentiem un citiem pierādījumiem, jo īpaši ar eksportētājvalsts izsniegtiem eksporta sertifikātiem vai licencēm, īpašuma apliecībām, rēķiniem, pirkuma līgumiem, attiecīgos gadījumos — priekšmetu identifikatoriem, apdrošināšanas dokumentiem, transporta dokumentiem un ekspertu vērtējumiem nav iespējams pierādīt, ka tiešais eksports no izcelsmes valsts ir likumīgs.
Grozījums Nr. 56
Regulas priekšlikums
4. pants – 4.a punkts (jauns)
4.a  Kompetentā iestāde var noraidīt pieteikumu, ja tiesā tiek izskatītas izcelsmes valsts iestāžu iesniegtas prasības par atgūšanu vai zaudējumu atlīdzību.
Grozījums Nr. 57
Regulas priekšlikums
4. pants – 4.b punkts (jauns)
4.b  Ja pieteikumu noraida, 4. punktā minētajam administratīvajam lēmumam pievieno noraidīšanas pamatojumu, tostarp informāciju par pārsūdzības procedūru, un lēmumu tā pieņemšanas brīdī dara zināmu attiecīgajam pieteikuma iesniedzējam.
Grozījums Nr. 58
Regulas priekšlikums
4. pants – 4.c punkts (jauns)
4.c  Pieteikumā iekļauj deklarāciju, kurā apliecināts, ka attiecībā uz priekšmetiem iepriekš nav bijis iesniegts cits pieteikums, vai, ja iepriekšējais pieteikums ticis noraidīts, norāda šā noraidījuma iemeslus un iekļauj papildu pierādījumus, kas nebija pieejami iepriekšējā pieteikuma izskatīšanas laikā.
Grozījums Nr. 59
Regulas priekšlikums
4. pants – 4.d punkts (jauns)
4.d  Ja dalībvalsts noraida elektronisko pieteikumu, tā par to paziņo pārējām dalībvalstīm un Komisijai, izklāstot arī noraidījuma iemeslus. Gadījumos, kad pastāv aizdomas par nelikumīgu tirdzniecību, dalībvalstis informē arī citas attiecīgās iestādes, piemēram, Interpolu un Eiropolu.
Grozījums Nr. 60
Regulas priekšlikums
4. pants – 5. punkts – 1. daļa
Dalībvalstis izraugās publiskās iestādes, kas ir kompetentas saskaņā ar šo pantu izsniegt importa licences. Tās dara zināmu Komisijai informāciju par šīm iestādēm, kā arī jebkuras izmaiņas tajā.
Dalībvalstis nekavējoties izraugās publiskās iestādes, kas ir kompetentas saskaņā ar šo pantu izsniegt importa licences. Tās dara zināmu Komisijai informāciju par šīm iestādēm, kā arī jebkuras izmaiņas tajā.
Grozījums Nr. 61
Regulas priekšlikums
4. pants – 6. punkts
6.  Komisija ar īstenošanas aktiem var izveidot veidni pieteikumam par importa licenci, kā arī procesuālus noteikumus par šāda pieteikuma iesniegšanu un izskatīšanu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 13. pantā.
6.  Komisija ar īstenošanas aktiem izveido standartizētu elektronisku veidni pieteikumam par importa licenci, kā arī procesuālus noteikumus par šāda pieteikuma un attiecīgo apliecinošo dokumentu elektronisku iesniegšanu un elektronisku izskatīšanu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 13. pantā.
Grozījums Nr. 62
Regulas priekšlikums
5. pants – 1. punkts
1.  Lai pielikuma a), b), e), f), g), i), j), k) un l) punktā minētos kultūras priekšmetus laistu brīvā apgrozībā Savienībā un piemērotu īpašu, no tranzīta atšķirīgu procedūru, ir jāiesniedz importētāja apliecinājums ievešanas dalībvalsts muitas iestādēm.
1.  Importējot Savienības muitas teritorijā pielikuma A daļas 3.–14. punktā minētos kultūras priekšmetus, priekšmetu turētājam ir jāiesniedz elektronisks importētāja apliecinājums pirmās iecerētā importa dalībvalsts muitas iestādēm.
Šo pantu piemēro arī kultūras priekšmetiem, kuri minēti A.1. un A.2. punktā un kuru kombinētās nomenklatūras kodi nav iekļauti II pielikumā.
Grozījums Nr. 63
Regulas priekšlikums
5. pants – 2. punkts
2.  Importētāja apliecinājums ietver preču valdītāja parakstītu deklarāciju par to, ka preces no izcelsmes valsts izvestas saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem. Tomēr, ja eksportētājvalsts ir UNESCO 1970. gada konvencijas dalībvalsts, importētāja apliecinājums ietver preču valdītāja parakstītu deklarāciju par to, ka preces no šīs valsts izvestas saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem.
2.  Importētāja apliecinājumu reģistrē elektroniski. Tajā ietilpst:
a)  priekšmetu turētāja parakstīta deklarācija, kurā apliecināts, ka kultūras priekšmeti ir izvesti no izcelsmes valsts saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem, vai pierādīta šādu normatīvo aktu neesamība;
b)  atbilstoši priekšmeta identifikatora standartam sagatavots standartizēts dokuments, kurā attiecīgie kultūras priekšmeti aprakstīti pietiekami detalizēti, lai muitas iestādes varētu tos identificēt;
c)  izcelsmes valsts izsniegti eksporta sertifikāti vai licences, kas pierāda, ka attiecīgie kultūras priekšmeti ir izvesti no izcelsmes valsts saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem.
Grozījums Nr. 64
Regulas priekšlikums
5. pants – 2.a punkts (jauns)
2.a  Neskarot 2. punktu, izņēmuma gadījumos, ja
a)  kultūras priekšmeta izcelsmes valsti nevar ticami noteikt un kompetentā iestāde šo apstākli uzskata par pienācīgi dokumentētu un pierādītu, vai ja
b)  kultūras priekšmeti ir eksportēti no izcelsmes valsts pirms 1970. gada un pirms ievešanas Savienības muitas teritorijā turēti trešā valstī mērķiem, kas nav pagaidu izmantošana, tranzīts, eksports vai nosūtīšana, bet turētājs nevar uzrādīt 2. punktā prasītos dokumentus, jo laikā, kad kultūras priekšmeti tika eksportēti no izcelsmes valsts, šādi dokumenti netika izmantoti,
importētāja apliecinājumā ietilpst:
a)  priekšmetu turētāja parakstīta deklarācija, kurā apliecināts, ka kultūras priekšmeti ir izvesti no trešās valsts saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem, vai pierādīta šādu normatīvo aktu neesamība;
b)  atbilstoši priekšmeta identifikatora standartam sagatavots standartizēts dokuments, kurā attiecīgie kultūras priekšmeti aprakstīti pietiekami detalizēti, lai muitas iestādes varētu tos identificēt; un
c)  trešās valsts izsniegti eksporta sertifikāti vai licences, kas pierāda, ka attiecīgie kultūras priekšmeti ir izvesti no trešās valsts saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem.
Ja izcelsmes valsts vai trešās valsts normatīvajos aktos nav paredzēta eksporta licenču vai sertifikātu izsniegšana, importētāja apliecinājumā iekļauj arī jebkādus citus attiecīgus apliecinošos dokumentus un pierādījumus, piemēram, īpašuma apliecības, rēķinus, pirkuma līgumus, apdrošināšanas dokumentus, transporta dokumentus.
Grozījums Nr. 65
Regulas priekšlikums
5. pants – 3. punkts
3.  Komisija var ar īstenošanas aktiem pieņemt veidni importētāja apliecinājumam, kā arī procesuālus noteikumus par importētāja apliecinājuma iesniegšanu un izskatīšanu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 13. pantā.
3.  Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem standartizētu elektronisku veidni importētāja apliecinājumam, kā arī procesuālus noteikumus par importētāja apliecinājuma elektronisku iesniegšanu un izskatīšanu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 13. pantā.
Grozījums Nr. 66
Regulas priekšlikums
5.a pants (jauns)
5.a pants
Mikrouzņēmumi un mazie un vidējie uzņēmumi
Komisija nodrošina pienācīgu tehnisko un finansiālo palīdzību mikrouzņēmumiem un mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MMVU), tostarp sadarbībā ar dalībvalstīm veicinot valstu kontaktpunktu darbību un izveidojot īpaši šim nolūkam paredzētu tīmekļa vietni, kurā iekļauta visa attiecīgā informācija, un, saņemot informācijas pieprasījumus, sekmē informācijas apmaiņu starp MMVU un attiecīgajiem valstu kontaktpunktiem, lai efektīvi īstenotu šo regulu.
Grozījums Nr. 67
Regulas priekšlikums
5.b pants (jauns)
5.b pants
Elektroniskās sistēmas izmantošana
1.  Kompetento iestāžu un deklarētāju savstarpējā informācijas apmaiņa saskaņā ar 4. un 5. pantu, piemēram, deklarāciju, pieteikumu vai lēmumu apmaiņa, vienmēr notiek elektroniskā veidā.
2.  Komisija izveido 1. punktā minēto elektronisko sistēmu. Komisija pieņem īstenošanas aktus, lai noteiktu:
–  1. punktā minētās elektroniskās sistēmas ieviešanas, ekspluatācijas un uzturēšanas kārtību;
–  sīki izstrādātus noteikumus par informācijas iesniegšanu, apstrādi, glabāšanu un apmaiņu starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm, izmantojot elektronisko sistēmu.
Izstrādājot, uzturot un izmantojot 1. punktā minēto elektronisko sistēmu un glabājot informāciju saskaņā ar šo regulu, dalībvalstis sadarbojas ar Komisiju.
3.  Veicot personas datu apstrādi šīs regulas satvarā, deklarētāji un kompetentās iestādes savus šajā regulā noteiktos uzdevumus veic saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/6791a un Regulu (ES) .../...*.
__________________
1a Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regula (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).
* OV: lūgums ievietot tekstā regulas, kas iekļauta dokumentā 2017/0003(COD), numuru.
Grozījums Nr. 68
Regulas priekšlikums
6. pants
6. pants
svītrots
Muitas kontrole un pārbaude
1.  Muitas iestādei, kas kompetenta laist kultūras priekšmetus brīvā apgrozībā vai piemērot tiem īpašu, no tranzīta atšķirīgu procedūru, iesniedz attiecīgi 4. pantā minēto importa licenci vai 5. pantā minēto importētāja apliecinājumu.
2.   Attiecībā uz kultūras priekšmetiem, kuru ievešanai Savienības muitas teritorijā nepieciešama importa licence, muitas iestādes pārbauda, vai importa licence atbilst uzrādītajām precēm. Šajā nolūkā tās var veikt kultūras priekšmetu fizisku pārbaudi, tai skaitā ekspertīzi.
3.   Attiecībā uz kultūras priekšmetiem, kuru ievešanai Savienības muitas teritorijā nepieciešams importētāja apliecinājums, muitas iestādes pārbauda, vai importētāja apliecinājums atbilst 5. pantā vai uz tā pamata noteiktajām prasībām un vai tas atbilst uzrādītajām precēm. Šajā nolūkā tās var pieprasīt no deklarētāja papildu informāciju un veikt kultūras priekšmetu fizisku pārbaudi, tai skaitā ekspertīzi. Tās reģistrē importētāja apliecinājumu, piešķirot tam sērijas numuru un reģistrācijas datumu un, veicot preču laišanu apgrozībā, izsniedz deklarētājam reģistrētā importētāja apliecinājuma kopiju.
4.  Iesniedzot deklarāciju saistībā ar kultūras priekšmetu laišanu brīvā apgrozībā vai īpašas, no tranzīta atšķirīgas procedūras piemērošanu tiem, izstrādājumu daudzumu norāda, izmantojot pielikumā minēto papildu mērvienību.
Grozījums Nr. 69
Regulas priekšlikums
7. pants – 1. daļa
Ja dalībvalstis ierobežo to muitas iestāžu skaitu, kuras ir kompetentas laist kultūras priekšmetus brīvā apgrozībā vai piemērot tiem īpašu, no tranzīta atšķirīgu procedūru, tās Komisijai dara zināmu informāciju par šīm muitas iestādēm, kā arī jebkuras izmaiņas tajā.
Dalībvalstis var ierobežot to muitas iestāžu skaitu, kuras ir kompetentas atļaut importēt kultūras priekšmetus. Ja dalībvalstis piemēro šādu ierobežojumu, tās Komisijai dara zināmu informāciju par šīm muitas iestādēm, kā arī jebkuras ar to saistītās izmaiņas.
Grozījums Nr. 70
Regulas priekšlikums
8. pants – 1. punkts
1.  Muitas iestādes konfiscē un pagaidu kārtā aiztur kultūras priekšmetus, kas ievesti Savienības muitas teritorijā, ja attiecīgie kultūras priekšmeti ievesti Savienības muitas teritorijā, neievērojot 3. panta 1. un 2. punktā minētos nosacījumus.
1.  Kompetentās iestādes konfiscē un pagaidu kārtā aiztur kultūras priekšmetus, kas ievesti Savienības muitas teritorijā, neievērojot 3. panta 1. un 2. punktā minētos nosacījumus. Kultūras priekšmetu aizturēšanas gadījumā tiek nodrošināti piemēroti saglabāšanas apstākļi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 952/2013 147. pantā izklāstītajiem preču pagaidu uzglabāšanas nosacījumiem un pienākumiem, pienācīgi ņemot vērā attiecīgo priekšmetu specifiku.
Grozījums Nr. 71
Regulas priekšlikums
8. pants – 2. punkts
2.  Administratīvajam lēmumam, kas minēts 1. punktā, pievieno pamatojumu, to nosūta deklarētājam un uz to attiecina iedarbīgu aizsardzību saskaņā ar procedūrām, kuras ir paredzētas valsts tiesību aktos.
2.  Administratīvajam lēmumam, kas minēts 1. punktā, piemēro Regulas (ES) Nr. 952/2013 22. panta 7. punkta noteikumus.
Grozījums Nr. 72
Regulas priekšlikums
8. pants – 3. punkts
3.  Pagaidu aizturēšanas ilgums katrā ziņā nepārsniedz laiku, kas nepieciešams muitas iestādēm vai citām tiesībaizsardzības iestādēm, lai konstatētu, vai lietas faktiskie apstākļi attaisno aizturēšanu saskaņā ar citiem Savienības vai valsts tiesību aktiem. Maksimālais šajā pantā paredzētās pagaidu aizturēšanas ilgums ir 6 mēneši. Ja noteiktajā laikposmā nav pieņemts lēmums par kultūras priekšmetu turpmāku aizturēšanu vai ja ir pieņemts lēmums, ka lietas apstākļi nerada pamatu turpināt aizturēšanu, tad kultūras priekšmetus dara pieejamus deklarētājam.
3.  Pagaidu aizturēšanas ilgums katrā ziņā nepārsniedz laiku, kas nepieciešams muitas iestādēm vai citām tiesībaizsardzības iestādēm, lai konstatētu, vai lietas faktiskie apstākļi attaisno aizturēšanu saskaņā ar citiem Savienības vai valsts tiesību aktiem. Maksimālais šajā pantā paredzētās pagaidu aizturēšanas ilgums ir 6 mēneši, un, pamatojoties uz argumentētu muitas iestāžu lēmumu, šo periodu ir iespējams pagarināt vēl par trim mēnešiem. Ja noteiktajā laikposmā nav pieņemts lēmums par kultūras priekšmetu turpmāku aizturēšanu vai ja ir konstatēts, ka lietas apstākļi nerada pamatu turpināt aizturēšanu, tad kultūras priekšmetus dara pieejamus deklarētājam. Dalībvalstu iestādēm ir pienākums pārliecināties, ka brīdī, kad kultūras priekšmeti tiek atdoti izcelsmes valstij, šo valsti neskar bruņots konflikts, kura laikā nevar garantēt kultūras priekšmetu drošību. Šādā gadījumā kultūras priekšmets paliek Savienībā līdz brīdim, kamēr situācija izcelsmes valstī ir stabilizējusies.
Grozījums Nr. 73
Regulas priekšlikums
8. pants – 3.a punkts (jauns)
3.a  Pēc 1. punktā minētā lēmuma pieņemšanas muitas iestādes nekavējoties informē izcelsmes valsti vai, ja kultūras priekšmetu izcelsmes valsti nav iespējams ticami noteikt, trešo valsti, kā arī attiecīgā gadījumā Eiropolu un Interpolu.
Grozījums Nr. 74
Regulas priekšlikums
8. pants – 3.b punkts (jauns)
3.b  Ja kompetentajām iestādēm ir pamatoti iemesli uzskatīt, ka kultūras priekšmeti, kuri kā tranzītpreces šķērso Savienības muitas teritoriju, no izcelsmes valsts varētu būt izvesti, pārkāpjot izcelsmes valsts normatīvo aktu noteikumus, tās dod muitas iestādēm rīkojumu šos priekšmetus pagaidu kārtā konfiscēt.
Grozījums Nr. 75
Regulas priekšlikums
9. pants – virsraksts
Administratīvā sadarbība
Administratīvā sadarbība un elektroniskās sistēmas izmantošana
Grozījums Nr. 76
Regulas priekšlikums
9. pants – 1. punkts
1.  Šīs regulas īstenošanas vajadzībām dalībvalstis nodrošina sadarbību starp savām kompetentajām iestādēm, kas minētas 3. panta 4. punktā.
1.  Šīs regulas īstenošanas vajadzībām dalībvalstis nodrošina sadarbību un informācijas apmaiņu starp savām kompetentajām iestādēm, kas minētas 4. panta 5. punktā.
Grozījums Nr. 77
Regulas priekšlikums
9. pants – 2. punkts
2.  Var tikt izstrādāta elektroniska sistēma informācijas uzglabāšanai un apmaiņai starp dalībvalstu iestādēm, it īpaši attiecībā uz importētāja apliecinājumiem un importa licencēm.
2.  Tiek izstrādāta elektroniska sistēma informācijas uzglabāšanai un apmaiņai starp dalībvalstu iestādēm Regulas (ES) Nr. 952/2013 satvarā. Šāda sistēma aptver informācijas saņemšanu, apstrādi, glabāšanu un apmaiņu, it īpaši attiecībā uz importētāja apliecinājumiem un importa licencēm.
Grozījums Nr. 78
Regulas priekšlikums
9. pants – 2.a punkts (jauns)
2.a  Šā panta 2. punktā minēto elektronisko sistēmu dalībvalstīm ir iespējams izmantot, izskatot pieprasījumus, kas iesniegti saistībā ar Regulā (EK) Nr. 116/2009 paredzētajām eksporta licencēm. Šādi pieprasījumi var tieši attiekties uz elektroniskajā sistēmā turēto informāciju.
Grozījums Nr. 79
Regulas priekšlikums
9. pants – 3. punkts – 1. daļa – ievaddaļa
Komisija ar īstenošanas aktiem var noteikt,
Komisija ar īstenošanas aktiem nosaka:
Grozījums Nr. 80
Regulas priekšlikums
9. pants – 3. punkts – 2. daļa
Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 13. pantā minēto procedūru.
Minētos īstenošanas aktus pieņem līdz ... [seši mēneši no šīs regulas spēkā stāšanās dienas] saskaņā ar 13. pantā minēto procedūru.
Grozījums Nr. 81
Regulas priekšlikums
9. pants – 3.a punkts (jauns)
3.a  Pamatojoties uz šo regulu, personas datus apstrādā tikai nolūkā nodrošināt efektīvu aizsardzību pret kultūras priekšmetu zaudēšanu, nodrošināt cilvēces kultūras mantojuma saglabāšanu un novērst to, ka, pārdodot nolaupīto kultūras mantojumu pircējiem Savienībā, tiktu finansēts terorisms.
Grozījums Nr. 82
Regulas priekšlikums
9. pants – 3.b punkts (jauns)
3.b  Visiem personas datiem, kas iegūti saskaņā ar 4., 5. un 9. pantu, drīkst piekļūt un tos drīkst apstrādāt tikai attiecīgo iestāžu pienācīgi pilnvaroti darbinieki, un šos datus pienācīgi aizsargā pret neatļautu piekļuvi vai izpaušanu.
Grozījums Nr. 83
Regulas priekšlikums
10. pants – 1. daļa
Dalībvalstis ievieš noteikumus par sodiem, kas uzliekami par 3., 4. un 5. panta pārkāpumiem, konkrētāk, par nepatiesu apliecinājumu sniegšanu un nepatiesas informācijas iesniegšanu nolūkā iegūt atļauju ievest kultūras priekšmetus Savienības muitas teritorijā, un veic visus pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu šo noteikumu īstenošanu. Paredzētie sodi ir iedarbīgi, samērīgi un preventīvi. Dalībvalstis 18 mēnešu laikā no šīs regulas spēkāstāšanās dienas informē Komisiju par šādiem noteikumiem un pasākumiem un nekavējoties paziņo tai par turpmākiem grozījumiem, kas tos skar.
Dalībvalstis ievieš noteikumus par sodiem, kas uzliekami par 3., 4. un 5. panta pārkāpumiem un jo īpaši par nepatiesas informācijas iesniegšanu nolūkā iegūt atļauju importēt kultūras priekšmetus Savienības muitas teritorijā, un veic visus pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu šo noteikumu īstenošanu. Paredzētie sodi ir iedarbīgi, samērīgi un preventīvi. Lai nodrošinātu līdzvērtīgus konkurences apstākļus un saskaņotu pieeju, dalībvalstis piemēro līdzīga veida un iedarbības sankcijas. Dalībvalstis 12 mēnešu laikā no šīs regulas spēkā stāšanās dienas informē Komisiju par šādiem noteikumiem un pasākumiem un nekavējoties paziņo tai par turpmākiem grozījumiem, kas tos skar.
Grozījums Nr. 84
Regulas priekšlikums
11. pants – -1. daļa (jauna)
Veicot sagatavošanās darbus šīs regulas īstenošanai, Komisija un dalībvalstis sadarbojas ar tādām starptautiskajām organizācijām kā UNESCO, Interpols, Eiropols, Pasaules Muitas organizācija (WCO), Starptautiskais Kultūras īpašuma saglabāšanas un atjaunošanas centrs (ICCROM) un Starptautiskā Muzeju padome, lai nodrošinātu efektīvas mācības, spēju veidošanas pasākumus un informētības veicināšanas kampaņas, kā arī attiecīgā gadījumā uzdotu veikt attiecīgus pētījumus un izstrādāt standartus.
Grozījums Nr. 85
Regulas priekšlikums
11. pants – 1. daļa
Dalībvalstis rīko apmācības un spēju veidošanas pasākumus, lai nodrošinātu, ka attiecīgās iestādes iedarbīgi īsteno šo regulu. Tās var arī izmantot informētības veicināšanas kampaņas, lai pievērstu kultūras priekšmetu pircēju uzmanību šiem jautājumiem.
Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm rīko:
i)   apmācības un spēju veidošanas pasākumus un informētības veicināšanas kampaņas iestādēm, valstu kontaktpunktiem un attiecīgajiem speciālistiem, lai nodrošinātu šīs regulas efektīvu īstenošanu;
ii)  pasākumus izcelsmes valstu efektīvākas sadarbības veicināšanai; un
iii)   paraugprakses apmaiņu, lai veicinātu šīs regulas vienotu īstenošanu, it īpaši tādu dalībvalstu attiecīgās prakses apmaiņu, kurās pirms šīs regulas stāšanās spēkā jau ir spēkā valsts tiesību akti par kultūras priekšmetu importu.
Grozījums Nr. 86
Regulas priekšlikums
11. pants – 1. daļa – 1.a daļa (jauna)
Minēto pasākumu, kampaņu un darbību pamatā ir pieredze, kas gūta patlaban pastāvošās programmās, tostarp Pasaules Muitas organizācijas un Komisijas veicinātās programmās.
Grozījums Nr. 87
Regulas priekšlikums
11.a pants (jauns)
11.a pants
Sadarbība ar trešām valstīm
Jautājumos, uz kuriem attiecas Komisijas darbības, un ciktāl tas vajadzīgs, lai pildītu savus uzdevumus saskaņā ar šo regulu, Komisija atvieglo un veicina tehnisko un operatīvo sadarbību starp dalībvalstīm un trešām valstīm.
Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm un trešām valstīm var organizēt mācību pasākumus minēto valstu teritorijā.
Grozījums Nr. 88
Regulas priekšlikums
12. pants – 2. punkts
2.  Pilnvaras pieņemt 2. panta 2. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no [Publikāciju birojs ieraksta šā tiesību akta spēkāstāšanās datumu].
2.  Pilnvaras pieņemt 2. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz pieciem gadiem no ... [šīs regulas spēkā stāšanās diena]. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms … gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.
Grozījums Nr. 89
Regulas priekšlikums
14. pants – 1. punkts – 1. daļa – b punkts
b)  informācija par šīs regulas pārkāpumiem;
b)  informācija par šīs regulas pārkāpumiem un piemērotajiem sodiem;
Grozījums Nr. 90
Regulas priekšlikums
14. pants – 1. punkts – 2. daļa
Šajā nolūkā Komisija dalībvalstīm nosūta attiecīgas aptaujas veidlapas. Dalībvalstu rīcībā ir 6 mēneši, lai darītu zināmu Komisijai pieprasīto informāciju.
Šajā nolūkā Komisija dalībvalstīm nosūta attiecīgas aptaujas veidlapas. Dalībvalstu rīcībā ir 6 mēneši no aptaujas saņemšanas brīža, lai darītu zināmu Komisijai pieprasīto informāciju.
Grozījums Nr. 91
Regulas priekšlikums
14. pants – 1. punkts – 2.a daļa (jauna)
Pamatojoties uz dalībvalstu sniegtajām atbildēm uz 1. punktā minētās aptaujas jautājumiem, Komisija var prasīt dalībvalstīm sniegt papildu informāciju par importa licenču pieteikumu izskatīšanu. Dalībvalstis iespējami ātri sniedz prasīto informāciju.
Grozījums Nr. 92
Regulas priekšlikums
14. pants – 2. punkts
2.  Kad apritējuši trīs gadi no šīs regulas piemērošanas sākumdienas, un pēc tam ik pēc pieciem gadiem Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs regulas īstenošanu.
2.  Kad apritējuši divi gadi no šīs regulas piemērošanas sākumdienas, un pēc tam ik pēc četriem gadiem Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs regulas īstenošanu. Ziņojums ir publiski pieejams. Tajā aplūko praktisko īstenošanu, tostarp ietekmi uz Savienības ekonomikas dalībniekiem, jo īpaši MMVU. Ziņojumā salīdzina īstenošanu dalībvalstīs, tostarp izvērtējot, cik vienoti šī regula ir īstenota kopš iepriekšējā ziņojuma sniegšanas dienas. Minētajā izvērtējumā ņem vērā arī noteikumus par sodu ieviešanu un piemērošanu un to, kādā mērā tie dalībvalstīs nodrošina vienlīdzīgus konkurences apstākļus. Vajadzības gadījumā ziņojumā var sniegt ieteikumus regulas nepilnīgas īstenošanas novēršanai dalībvalstīs.
Grozījums Nr. 93
Regulas priekšlikums
14. pants – 2.a punkts (jauns)
2.a  Šā panta 2. punktā minētajā ziņojumā ņem vērā šīs regulas ietekmi uz vietas, tostarp ietekmi uz Savienības ekonomikas dalībniekiem, tostarp MMVU. Ziņojumā sniedz faktus, kas liecina par dažādu valstu sniegumu, iekļauj novērtējumu par to, cik vienoti šī regula tikusi īstenota un piemērota attiecīgajā periodā, un paredz ieteikumus nepilnīgas īstenošanas novēršanai dalībvalstīs.
Grozījums Nr. 94
Regulas priekšlikums
I pielikums – 3. apakšvirsraksts
Kultūras priekšmeti, uz kuriem attiecas 2. panta 1. punkts
Kultūras priekšmeti, uz kuriem attiecas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkts
Grozījums Nr. 95
Regulas priekšlikums
I a pielikums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.

Vairāk nekā 100 gadu veci arheoloģiskie priekšmeti, kas iegūti:

 

 

–  izrakumos un atradumos zemē vai ūdenī

9705 00 00

 

–  arheoloģiskās senvietās

9706 00 00

 

–  no arheoloģiskām kolekcijām

 

2.

Vairāk nekā 100 gadu veci no kultūras priekšmeta atdalīti fragmenti, kas ir neatņemama mākslas, vēsturiska vai reliģiska pieminekļa daļa

9705 00 00 9706 00 00

3.

Ilustrācijas un gleznas, kas nav iekļautas 4. vai 5. kategorijā un kas ir pilnībā darinātas ar roku jebkurā tehnikā un uz jebkura materiāla1a

9701

4.

Darbi akvareļa, guašas un pasteļa tehnikā, kas ir pilnībā darināti ar roku uz jebkura materiāla1a

9701

5.

Mozaīkas no jebkura materiāla, kas ir pilnībā darinātas ar roku un nepieder pie 1. vai 2. kategorijas, un zīmējumi jebkurā tehnikā, kas ir pilnībā darināti ar roku uz jebkura materiāla1a

6914

9701

6.

Gravīru, estampu, serigrāfiju un litogrāfiju oriģināli, kā arī attiecīgās plāksnes un plakātu oriģināli1a

49. nodaļa 9702 00 00 8442 50 99

7.

1. kategorijā neiekļauti skulptūru vai tēlniecības darbu oriģināli un kopijas, kas radītas tādā pašā procesā kā oriģināli1a

9703 00 00

8.

Fotogrāfijas, filmas un to negatīvi1a

3704

3705

3706

4911 91 80

9.

Inkunābulas un rokraksti, tostarp ģeogrāfiskās kartes un mūzikas partitūras atsevišķi vai kolekcijās1a

9702 00 00 9706 00 00 4901 10 00 4901 99 00 4904 00 00 4905 91 00 4905 99 00 4906 00 00

10.

Vairāk nekā 100 gadu vecas grāmatas atsevišķi vai kolekcijās

9705 00 00 9706 00 00

11.

Vairāk nekā 200 gadu vecas iespiestas ģeogrāfiskās kartes

9706 00 00

12.

Vairāk nekā 50 gadu veci dažādu veidu arhīvi un to elementi neatkarīgi no materiāla

3704

3705

3706

4901

4906

9705 00 00 9706 00 00

13.

a)  Zooloģijas, botānikas, mineraloģijas vai anatomijas kolekcijas1b un paraugi no šīm kolekcijām

9705 00 00

 

b)  Kolekcijas1b ar vēsturisku, paleontoloģisku, etnogrāfisku vai numismātisku vērtību

9705 00 00

14.

Vairāk nekā 75 gadus veci transportlīdzekļi

9705 00 00 86.–89. nodaļa

15.

Citas A.1.–A.14. kategorijā neiekļautas senlietas

 

 

a)  50 līdz 100 gadu vecas senlietas:

 

 

rotaļlietas, spēles

95. nodaļa

 

stikla izstrādājumi

7013

 

zeltkaļu vai sudrabkaļu darinājumi

7114

 

mēbeles

94. nodaļa

 

optiskās ierīces un aparāti, fotoaparāti, kinoaparāti un ierīces

90. nodaļa

 

mūzikas instrumenti

92. nodaļa

 

pulksteņi un rokaspulksteņi un to daļas

91. nodaļa

 

koka izstrādājumi

44. nodaļa

 

keramikas izstrādājumi

69. nodaļa

 

gobelēni

5805 00 00

 

paklāji

57. nodaļa

 

tapetes

4814

 

ieroči

93. nodaļa

 

b)  vairāk nekā 100 gadu vecas senlietas

9706 00 00

______________

1a Kuru vecums pārsniedz 100 gadus un kuri/kuras nepieder to autoriem un izgatavotājiem.

1b Atbilstoši definīcijai Eiropas Savienības Tiesas spriedumā lietā 252/84: “Kolekciju priekšmeti Kopējā muitas tarifa pozīcijas Nr. 9705 nozīmē ir priekšmeti, kuriem ir nepieciešamās īpašības iekļaušanai kolekcijā, t. i., priekšmeti, kuri ir samērā reti, parasti netiek lietoti to sākotnējam nolūkam, ir pakļauti īpašiem darījumiem ārpus parastas tirdzniecības ar līdzīgiem lietojamiem priekšmetiem un ir ļoti vērtīgi.”

Uz kultūras priekšmetiem, kas iekļauti A.1.–A.15. kategorijā, šī regula attiecas tikai tad, ja to vērtība atbilst B daļā noteiktajiem finansiālās vērtības sliekšņiem vai pārsniedz tos.

B.  Finansiālās vērtības sliekšņi, ko piemēro noteiktām A daļā minētajām kategorijām (euro)

Vērtība:

Neatkarīgi no vērtības:

1 (arheoloģiski priekšmeti)

2 (fragmenti, kas atdalīti no pieminekļiem)

9 (inkunābulas un rokraksti)

12 (arhīvi)

15 000

5 (mozaīkas un zīmējumi)

6 (gravīras)

8 (fotogrāfijas)

11 (iespiestas ģeogrāfiskās kartes)

30 000

4 (darbi akvareļa, guašas un pasteļa tehnikā)

50 000

7 (skulptūras)

10 (grāmatas)

13 (kolekcijas)

14 (transportlīdzekļi)

15 (jebkurš cits priekšmets)

150 000

3 (gleznas)

Novērtējums par to, vai ir izpildīti nosacījumi attiecībā uz finansiālo vērtību, ir jāveic, kad ir iesniegts eksporta licences pieteikums. Finansiālā vērtība ir kultūras priekšmeta vērtība starptautiskajā tirgū.

I pielikumā minētās vērtības, kas izteiktas euro, konvertē un izsaka valsts valūtā pēc Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī publicētā maiņas kursa 2001. gada 31. decembrī. Atbilstošo vērtību valsts valūtā pārskata reizi divos gados, sākot no 2001. gada 31. decembra. Atbilstošo vērtību aprēķina, pamatojoties uz šo valūtu vidējo dienas vērtību, kas izteikta euro, 24 mēnešu laikā līdz augusta pēdējai dienai pirms pārskatīšanas, kas stājas spēkā 31. decembrī. Pēc Komisijas priekšlikuma šo aprēķina metodi pārskata Padomdevēja komiteja kultūras priekšmetu jautājumos, parasti divus gadus pēc pirmās piemērošanas. Katrā pārskatīšanas reizē vērtības, kas izteiktas euro, un attiecīgās vērtības valsts valūtā regulāri publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī novembra pirmajās dienās pirms dienas, kad stājas spēkā pārskatīšana.

Grozījums Nr. 96
Regulas priekšlikums
Ib pielikums (jauns)
Ib pielikums
Valstis un priekšmetu kategorijas, kuru gadījumā pastāv īpašs nelikumīgas tirdzniecības risks
[Izstrādā Komisija saskaņā ar 2. panta 2. punkta a) apakšpunktu.]

(1) Jautājums tika nodots atpakaļ atbildīgajai komitejai starpiestāžu sarunām saskaņā ar 59. panta 4. punkta ceturto daļu (A8-0308/2018).

Pēdējā atjaunošana: 2019. gada 10. decembrisJuridisks paziņojums - Privātuma politika