Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2017/0291(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0321/2018

Iesniegtie teksti :

A8-0321/2018

Debates :

PV 24/10/2018 - 23
CRE 24/10/2018 - 23
PV 17/04/2019 - 20
CRE 17/04/2019 - 20

Balsojumi :

PV 25/10/2018 - 13.8
CRE 25/10/2018 - 13.8
PV 18/04/2019 - 10.7
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2018)0424
P8_TA(2019)0427

Pieņemtie teksti
PDF 283kWORD 87k
Ceturtdiena, 2018. gada 25. oktobris - Strasbūra
“Tīro” un energoefektīvo autotransporta līdzekļu izmantošanas veicināšana ***I
P8_TA(2018)0424A8-0321/2018

Eiropas Parlamenta 2018. gada 25. oktobrī pieņemtie grozījumi priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2009/33/EK par “tīro” un energoefektīvo autotransporta līdzekļu izmantošanas veicināšanu (COM(2017)0653 – C8-0393/2017 – 2017/0291(COD))(1)

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Komisijas ierosinātais teksts   Grozījums
Grozījums Nr. 1
Direktīvas priekšlikums
2. apsvērums
(2)  Eiropas mazemisiju mobilitātes stratēģijā21 Komisija paziņoja, ka, lai izpildītu Savienības apņemšanās, kas paustas Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCC) Pušu konferences 21. sanāksmē, kas notika 2015. gadā Parīzē, ir jāpaātrina transporta nozares dekarbonizācija un ka tāpēc siltumnīcefekta gāzu emisijām un gaisa piesārņotāju emisijām no transportlīdzekļiem ir neatgriezeniski jātuvojas nulles emisijām līdz gadsimta vidum. Turklāt to gaisa piesārņotāju emisijas no transportlīdzekļiem, kuras ir kaitīgas veselībai, ir nekavējoties ievērojami jāsamazina. To var sasniegt ar virkni politisku iniciatīvu, tostarp “tīro” transportlīdzekļu publiskā iepirkuma izmantošanu.
 (2)  Eiropas mazemisiju mobilitātes stratēģijā21 Komisija paziņoja, ka, lai izpildītu Savienības apņemšanās, kas paustas Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCC) Pušu konferences 21. sanāksmē, kas notika 2015. gadā Parīzē, ir jāpaātrina transporta nozares dekarbonizācija un ka tāpēc siltumnīcefekta gāzu emisijām un gaisa piesārņotāju emisijām no transportlīdzekļiem ir neatgriezeniski jātuvojas nulles emisijām līdz gadsimta vidum. Turklāt to gaisa piesārņotāju emisijas no transportlīdzekļiem, kuras ir kaitīgas veselībai un videi, ir nekavējoties ievērojami jāsamazina. To var sasniegt ar virkni politisku iniciatīvu, tostarp ar pasākumiem, ar kuriem atbalsta pāreju uz sabiedrisko transportu, un “tīro” transportlīdzekļu publiskā iepirkuma izmantošanu.
_________________
 _________________
21 COM(2016)0501.
 21 COM(2016)0501.
Grozījums Nr. 2
Direktīvas priekšlikums
4. apsvērums
(4)  Kā tika paziņots Komisijas paziņojumā “Eiropa kustībā: programma sociāli taisnīgai pārejai uz tīru, konkurētspējīgu un savienotu mobilitāti visiem”23, šis priekšlikums ir daļa no otrās priekšlikumu paketes, ar ko tiks sekmēta Savienības virzība uz mazemisijas mobilitāti. Šajā paketē, kas ir aprakstīta Komisijas paziņojumā “Mazemisijas mobilitātes nodrošināšana — Eiropas Savienība, kas aizsargā planētu, stiprina patērētāju tiesības un sargā savu rūpniecību un strādniekus”, ir iekļauta uz piedāvājumu un pieprasījumu orientētu pasākumu kombinācija, ar ko ES virzīsies uz mazemisiju mobilitāti un vienlaikus stiprinās ES mobilitātes ekosistēmas konkurētspēju.
 (4)  Kā tika paziņots Komisijas paziņojumā “Eiropa kustībā: programma sociāli taisnīgai pārejai uz tīru, konkurētspējīgu un savienotu mobilitāti visiem”23, šis priekšlikums ir daļa no otrās priekšlikumu paketes, ar ko tiks sekmēta Savienības virzība uz mazemisijas mobilitāti. Šajā paketē, kas ir aprakstīta Komisijas paziņojumā “Mazemisijas mobilitātes nodrošināšana — Eiropas Savienība, kas aizsargā planētu, stiprina patērētāju tiesības un sargā savu rūpniecību un strādniekus”, ir iekļauta uz piedāvājumu un pieprasījumu orientētu pasākumu kombinācija, ar ko ES virzīsies uz mazemisiju mobilitāti un vienlaikus stiprinās ES mobilitātes ekosistēmas konkurētspēju. Ilgtspējīgu transportlīdzekļu veicināšana jāveic vienlaikus ar sabiedriskā transporta turpmāku attīstīšanu, kas ir ātrākais un izmaksu ziņā efektīvākais veids, kā samazināt transportlīdzekļu daudzumu uz ceļiem un tādējādi uzlabot gaisa kvalitāti un samazināt emisijas.
_________________
 _________________
23 COM(2017)0283.
 23 COM(2017)0283.
Grozījums Nr. 3
Direktīvas priekšlikums
5. apsvērums
(5)  Jaunu tehnoloģiju inovācija palīdz samazināt transportlīdzekļu emisijas, veicinot transporta nozares dekarbonizāciju. Straujāka mazemisiju un bezemisiju autotransporta līdzekļu ieviešana, visticamāk, samazinās CO2 emisijas un dažu piesārņotāju emisijas (cietās daļiņas, slāpekļa oksīdi un nemetāna ogļūdeņraži) un veicinās Eiropas rūpniecības konkurētspēju un izaugsmi aizvien augošajā mazemisiju un bezemisiju transportlīdzekļu pasaules tirgū.
 (5)  Jaunu tehnoloģiju inovācija palīdz samazināt transportlīdzekļu emisijas un samazina trokšņa piesārņojumu, vienlaikus veicinot transporta nozares dekarbonizāciju. Straujāka mazemisiju un bezemisiju autotransporta līdzekļu ieviešana samazinās CO2 emisijas un dažu piesārņotāju emisijas (cietās daļiņas, slāpekļa oksīdi un nemetāna ogļūdeņraži) un tādējādi uzlabos gaisa kvalitāti pilsētās un citās piesārņotās teritorijās, vienlaikus palīdzot veicināt Eiropas rūpniecības konkurētspēju un izaugsmi aizvien augošajā mazemisiju un bezemisiju transportlīdzekļu pasaules tirgū un nodrošinot alternatīvu degvielu infrastruktūras izveidi. Turklāt tehnoloģiskās neitralitātes principam ir jābūt pamatprincipam visos centienos, lai nodrošinātu un veicinātu konkurētspējīgu vidi un sekmētu turpmāku pētniecību un inovāciju šajā jomā. Lai samazinātu gaisa un trokšņa piesārņojumu un panāktu atbilstību Savienības gaisa kvalitātes standartiem pilsētās un laukos, ir nepieciešami konkrēti un vērienīgi politikas virzieni un pasākumi, tostarp mazemisiju transportlīdzekļu publiskā iepirkuma izmantošana.
Grozījums Nr. 4
Direktīvas priekšlikums
5.a apsvērums (jauns)
(5a)   Aplēsēs par to, kad tiks panākta cenu paritāte starp iekšdedzes dzinēja transportlīdzekļiem (ICEV) un akumulatoru elektrotransportlīdzekļiem, svārstās 2020.–2028. gada robežās. Turklāt vairāki oriģinālā aprīkojuma izgatavotāji (OEM) ir minējuši cenu paritātes piemērus dažiem jaunajiem modeļiem jau 2020. gadā. Pateicoties zemākām akumulatoru elektrotransportlīdzekļu ekspluatācijas izmaksām, īpašumtiesību kopēju izmaksu (TCO) paritāte iestāsies pirms pirkuma cenas paritātes — parasti 2–6 gadus agrāk.
Grozījums Nr. 5
Direktīvas priekšlikums
5.b apsvērums (jauns)
(5b)   Tirgus aplēses liecina, ka pēc 2020. gada “tīriem” transportlīdzekļiem, piemēram, pilnīgi elektriskiem transportlīdzekļiem, būtiski samazināsies cena un tie kļūs ļoti konkurētspējīgi, turklāt tie būs pat lētāki ekspluatācijā nekā tradicionālie, jo īpaši ņemot vērā kopējās izmaksas to īpašniekiem, jo būs samazinājušās gan akumulatoru izmaksas, gan citas izmaksas sakarā ar zemākām degvielas cenām un mazākām uzturēšanas izmaksām elektrotransportlīdzekļa izmantošanā.
Grozījums Nr. 6
Direktīvas priekšlikums
5.c apsvērums (jauns)
(5c)   Lai gan Savienība ir viens no vadošajiem reģioniem pētniecības un augstvērtīgu ekoinovāciju jomā, lielākie autobusu un akumulatoru ražotāji darbojas Āzijas un Klusā okeāna reģionā. Tāpat arī pasaules tirgus tendences akumulatoru elektrotransportlīdzekļu jomā nosaka Ķīnas un ASV tirgi, kas kopā veido aptuveni 60 % no pasaules tirgus, bet Savienības tirgus — 28 %. Tāpēc nepieciešams vērienīgs Savienības politikas satvars, lai stimulētu inovācijas un vēl vairāk veicinātu Eiropas rūpniecības konkurētspēju un izaugsmi aizvien vairāk globalizētajos “tīro” transportlīdzekļu un saistīto infrastruktūras tehnoloģiju tirgos.
Grozījums Nr. 7
Direktīvas priekšlikums
5.d apsvērums (jauns)
(5d)   Savienībai ir jāpalielina stimuli ilgtspējīgu un pārstrādājamu akumulatoru tehnoloģiskajai izstrādei, un tie būtu jāražo, ņemot vērā nepieciešamību pēc iespējas samazināt to radīto vides pēdas nospiedumu.
Grozījums Nr. 8
Direktīvas priekšlikums
5.e apsvērums (jauns)
(5e)   Lai nodrošinātu saskaņotību ar ilgtspējības mērķiem, akumulatoru ražošanā būtu jāpanāk pēc iespējas mazāka ietekme uz vidi Savienībā un ārpus tās, jo īpaši attiecībā uz akumulatoru izgatavošanai izmantoto materiālu ieguves procesu. Būtu jāņem vērā visos ražošanas procesa posmos radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas. Komisijai saistībā ar Direktīvas 2006/66/EK pārskatīšanu būtu jāizvirza tālejoši mērķi akumulatoru pārstrādājamības jomā.
Grozījums Nr. 9
Direktīvas priekšlikums
6. apsvērums
(6)  Publiskās iestādes, izmantojot iepirkumu politiku, var izveidot un atbalstīt inovatīvu preču un pakalpojumu tirgus. Direktīvā 2014/24/ES24 un 2014/25/ES25 ir paredzēts saskaņoto publiskā iepirkuma noteikumu minimums, ar ko tiek saskaņots veids, kā publiskās iestādes un daži sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji iepērk preces un pakalpojumus un veic darbus. Šajos noteikumos jo īpaši ir paredzētas vispārējās robežvērtības, pēc kurām vērtē, vai uz līgumiem attiecas Savienības tiesību akti, un šīs robežvērtības piemēro arī Tīro transportlīdzekļu direktīvai.
 (6)  Tā kā valdības izdevumi par precēm, būvdarbiem un pakalpojumiem veido aptuveni 14 % no IKP (katru gadu aptuveni EUR 1,8 triljonu apmērā) publiskās iestādes, izmantojot iepirkumu politiku, var izveidot un atbalstīt inovatīvu preču un pakalpojumu tirgus. Direktīvā 2014/24/ES24 un 2014/25/ES25 ir paredzēts saskaņoto publiskā iepirkuma noteikumu minimums, ar ko tiek saskaņots veids, kā publiskās iestādes un daži sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji iepērk preces un pakalpojumus un veic darbus atbilstoši iegādāto preču (tostarp transportlīdzekļu) ekoloģiskajām prasībām. Šajos noteikumos jo īpaši ir paredzētas vispārējās robežvērtības, pēc kurām vērtē, vai uz līgumiem attiecas Savienības tiesību akti, un šīs robežvērtības piemēro arī Tīro transportlīdzekļu direktīvai. Lai sasniegtu šo mērķi, direktīvā būtu jānosaka skaidras un pārredzamas prasības un vienkārša iepirkuma mērķu aprēķināšanas metode.
_________________
 _________________
24 OV L 94, 28.3.2014., 65. lpp.
 24 OV L 94, 28.3.2014., 65. lpp.
25 OV L 94, 28.3.2014., 243. lpp.
 25 OV L 94, 28.3.2014., 243. lpp.
Grozījums Nr. 10
Direktīvas priekšlikums
6.a apsvērums (jauns)
(6a)   Uzlādes un uzpildes infrastruktūras pieejamība ir priekšnoteikums jebkuram pārvadājumam, ko veic ar alternatīvu degvielu darbināms transportlīdzeklis, tostarp sabiedriskais transports. Tādēļ Direktīvā 2014/94/ES būtu jāstiprina aspekti par alternatīvas degvielas infrastruktūras veicināšanu sabiedriskajam transportam. Ja pārskatīšana netiktu veikta, Komisijai būtu jāizstrādā sabiedriskā transporta infrastruktūras rīcības plāns.
Grozījums Nr. 11
Direktīvas priekšlikums
6.b apsvērums (jauns)
(6b)   Būtu jāatļauj dalībvalstīm pilnvarot sadales sistēmu operatorus (SSO) turēt īpašumā, ierīkot, pārvaldīt vai ekspluatēt uzlādes staciju minimālu kritisko masu publiskajā telpā, tā sniedzot visiem elektroenerģijas piegādātājiem brīvu piekļuvi šādām stacijām, lai tādā veidā nodrošinātu uzlādes punktu pietiekamu pieejamību.
Grozījums Nr. 12
Direktīvas priekšlikums
6.c apsvērums (jauns)
(6c)   Dalībvalstis būtu jāmudina izpētīt iespējas atbalstīt īpaši zemas emisijas transportlīdzekļu izmantošanu sabiedrisko pakalpojumu jomā un samazināt šādu transportlīdzekļu izmantošanas izmaksas, piemēram, tiem piešķirot enerģijas nodokļu atbrīvojumus vai samazinot šādus nodokļus.
Grozījums Nr. 13
Direktīvas priekšlikums
8. apsvērums
(8)  Veiktajā ietekmes novērtējumā uzsvērti ieguvumi, ko sniedz izmaiņas vispārējā pārvaldības pieejā, ko izmanto “tīru” transportlīdzekļu iegādē Savienības līmenī. Ar minimālo iepirkuma mērķrādītāju noteikšanu var efektīvi sasniegt izvirzīto mērķi, proti, panākt, ka tirgū tiek plašāk ieviesti “tīrie” transportlīdzekļi, salīdzinājumā ar pieeju, kad ārējās izmaksas tiek iekļautas vispārējos lēmumos par iepirkumiem, vienlaikus ņemot vērā to, ka visos ar iepirkumiem saistītajos lēmumos ir svarīgi apsvērt vidiskos aspektus. Šādu pieeju pilnībā pamato Eiropas iedzīvotāju un uzņēmumu vidējā termiņa un ilgtermiņa ieguvumi, ja vien šādā veidā līgumslēdzējām iestādēm, subjektiem un pakalpojumu sniedzējiem netiek pieprasīts izmantot konkrētu tehnoloģiju.
 (8)  Veiktajā ietekmes novērtējumā uzsvērti ieguvumi, ko sniedz izmaiņas vispārējā pārvaldības pieejā, ko izmanto “tīru” un energoefektīvu transportlīdzekļu iegādē Savienības līmenī. Ar minimālo iepirkuma mērķrādītāju noteikšanu var efektīvi sasniegt izvirzīto mērķi, proti, panākt, ka tirgū tiek plašāk ieviesti “tīrie” transportlīdzekļi, salīdzinājumā ar pieeju, kad ārējās izmaksas tiek iekļautas vispārējos lēmumos par iepirkumiem, vienlaikus ņemot vērā to, ka visos ar iepirkumiem saistītajos lēmumos ir svarīgi apsvērt vidiskos aspektus. Šādu pieeju pilnībā pamato Eiropas iedzīvotāju un uzņēmumu vidējā termiņa un ilgtermiņa ieguvumi, ja vien šādā veidā līgumslēdzējām iestādēm, subjektiem un pakalpojumu sniedzējiem netiek pieprasīts izmantot konkrētu tehnoloģiju.
Grozījums Nr. 14
Direktīvas priekšlikums
9. apsvērums
(9)  Ja Direktīvas piemērošanas jomā tiek iekļautas tādas darbības kā transportlīdzekļu noma, īre un pirkšana uz nomaksu, kā arī līgumi par sabiedriskajiem autotransporta pakalpojumiem, īpašiem autotransporta pasažieru pārvadājumu pakalpojumiem, neregulāriem pasažieru pārvadājumiem un autobusu ar vadītāju īri, kā arī konkrētiem pasta un kurjera pakalpojumiem un atkritumu savākšanas pakalpojumiem, tas nodrošinās, ka ir aptvertas visas attiecīgās publiskā iepirkuma darbības.
 (9)  Ja Direktīvas piemērošanas jomā tiek iekļautas tādas darbības kā transportlīdzekļu noma, īre, pirkšana uz nomaksu un modernizācija, kā arī līgumi par sabiedriskajiem autotransporta pakalpojumiem, īpašiem autotransporta pasažieru pārvadājumu pakalpojumiem, neregulāriem pasažieru pārvadājumiem un autobusu ar vadītāju īri, kā arī konkrētiem pasta un kurjera pakalpojumiem un atkritumu savākšanas pakalpojumiem, tas nodrošinās, ka ir aptvertas visas attiecīgās publiskā iepirkuma darbības, taču šī direktīva nedrīkstētu ar atpakaļejošu iedarbību skart jau spēkā esošos līgumus. Turklāt Komisijai būtu jāizskata iespēja piemērot “tīro” transportlīdzekļu publisko iepirkumu arī citiem transporta veidiem.
Grozījums Nr. 15
Direktīvas priekšlikums
10. apsvērums
(10)  Galvenās ieinteresētās personas plaši atbalsta “tīru” transportlīdzekļu definīciju, kurā ir ņemtas vērā prasības par mazas noslodzes un lielas noslodzes transportlīdzekļu siltumnīcefekta gāzu un gaisa piesārņotāju emisiju samazināšanu. Lai nodrošinātu, ka atbalsts mazemisiju un bezemisiju transportlīdzekļu ienākšanai tirgū Savienībā tiek atbilstoši stimulēts, noteikumi par to iegādi publiskā iepirkumā saskaņā ar šiem grozījumiem būtu jāsaskaņo ar Savienības tiesību aktu par CO2 emisijām no vieglajiem pasažieru automobiļiem un furgoniem laika posmā pēc 2020. gada26. Rīcība, kas tiks īstenota saskaņā ar grozīto direktīvu, sekmēs atbilstību minēto standartu prasībām. Vērienīgāka pieeja publiskajam iepirkumam var sniegt svarīgu papildu stimulu tirgum.
 (10)  Ar grozīto direktīvu vajadzētu palīdzēt samazināt mazas noslodzes un lielas noslodzes transportlīdzekļu siltumnīcefekta gāzu un gaisa piesārņotāju emisijas. Lai nodrošinātu, ka atbalsts mazemisiju un bezemisiju transportlīdzekļu ienākšanai tirgū Savienībā tiek atbilstoši stimulēts, noteikumi par to iegādi publiskā iepirkumā saskaņā ar šiem grozījumiem būtu jāsaskaņo ar Savienības tiesību aktu par CO2 emisijām no vieglajiem pasažieru automobiļiem un furgoniem laika posmā pēc 2020. gada26. Rīcība, kas tiks īstenota saskaņā ar šo direktīvu, arī sekmēs atbilstību minēto standartu prasībām un atvieglos ar to saistītās uzlādes infrastruktūras ieviešanu. Vērienīgāka pieeja publiskajam iepirkumam sniegs svarīgu papildu stimulu tirgum.
_________________
 _________________
26 COM(2017)0676.
 26 COM(2017)0676.
Grozījums Nr. 16
Direktīvas priekšlikums
10.a apsvērums (jauns)
(10a)   Lai panāktu gaisa kvalitātes uzlabošanos pašvaldību teritorijās, ir svarīgi atjaunot transportlīdzekļu parkus, panākot atbilstību „tīro” transportlīdzekļu standartam. Turklāt aprites ekonomikas principi nosaka, ka ir jāpagarina ražojuma ekspluatācijas laiks. Tāpēc 4. un 5. tabulā minēto minimālo iepirkuma mērķrādītāju sasniegšanā var ņemt vērā arī transportlīdzekļus, kas modernizēti atbilstoši „tīro” transportlīdzekļu standartam.
Grozījums Nr. 17
Direktīvas priekšlikums
10.b apsvērums (jauns)
(10b)   Arī bezemisiju transportlīdzekļiem var būt būtisks vides pēdas nospiedums, ņemot vērā to komponentu ražošanas procesu un degvielas ražošanas otrreizējās pārstrādes līmeni vai efektivitāti. Tāpēc tehnoloģijām, kas risina šo uzdevumu, piemēram, saistībā ar ilgtspējīgiem un otrreizēji pārstrādājamiem akumulatoriem, būtu jāsaņem lielāks atbalsts to minimālo iepirkuma mērķrādītāju sasniegšanas ziņā, kas noteikti pielikuma 4. un 5. tabulā. Šādu tehnoloģiju pētniecība un izstrāde būtu jāveicina arī citās Savienības politikas jomās.
Grozījums Nr. 18
Direktīvas priekšlikums
10.c apsvērums (jauns)
(10c)  CO2 emisiju uzskaitei vajadzētu būt balstītai uz pieeju „no degvielas ieguves līdz patēriņam”, lai ņemtu vērā visu degvielas piegādes ķēdi no ieguves posma līdz izplūdes gāzu emisijām. Tas sniegs precīzāku pārskatu par konkrētā transportlīdzekļa kopējo emisiju. Tādēļ Komisijai vēlākais līdz 2022. gada 31. decembrim būtu jāizstrādā metodika emisiju reģistrēšanai no degvielas ieguves līdz patēriņam.
Grozījums Nr. 19
Direktīvas priekšlikums
11. apsvērums
(11)  Mazas noslodzes un lielas noslodzes transportlīdzekļi tiek izmantoti dažādiem mērķiem, to tirgiem ir dažādas gatavības pakāpes, un būtu lietderīgi, ja publiskā iepirkuma noteikumos šīs atšķirības tiktu ņemtas vērā. Ietekmes novērtējumā ir aprakstīta pievienotā vērtība, kas tiek iegūta, ja līdz brīdim, kad Savienības līmenī tiek noteiktas tehnoloģiski neitrālas prasības par CO2 emisijām no lielas noslodzes transportlīdzekļiem, ko Komisija ir iecerējusi likt priekšā nākotnē, izmanto pieeju, kuras pamatā ir alternatīvās degvielas. Turklāt ietekmes novērtējumā ir atzīts, ka mazemisiju un bezemisiju pilsētas autobusu tirgiem ir raksturīga augstāka tirgus gatavības pakāpe, bet mazemisiju un bezemisiju kravas automobiļu tirgi atrodas zemākā tirgus attīstības posmā.
 (11)  Divriteņu vai trīsriteņu transportlīdzekļi, mazas noslodzes un lielas noslodzes transportlīdzekļi tiek izmantoti dažādiem mērķiem, to tirgiem ir dažādas gatavības pakāpes, un būtu lietderīgi, ja publiskā iepirkuma noteikumos šīs atšķirības tiktu ņemtas vērā. Turklāt būtu jāatzīst, ka mazemisiju un bezemisiju pilsētas autobusu tirgos pēdējā laikā ir vērojams progress, bet mazemisiju un bezemisiju kravas automobiļu tirgi ir attīstības sākumposmā.
Grozījums Nr. 20
Direktīvas priekšlikums
11.a apsvērums (jauns)
(11a)   Iespējas samazināt emisijas, izmantojot vienīgi publiskā iepirkuma instrumentu, ir ierobežotas, un sabiedriskais transports rada tikai nelielu daļu no transporta nozares radītajām emisijām. Tāpēc dalībvalstis būtu jāmudina regulēt “tīru” transportlīdzekļu iegādes arī tad, ja potenciālie transportlīdzekļu īpašnieki ir, piemēram, taksometru, automobiļu nomas un koplietojuma uzņēmumi.
Grozījums Nr. 21
Direktīvas priekšlikums
12. apsvērums
(12)  Ja dalībvalstu līmenī tiks noteikti minimālie mērķrādītāji “tīro” transportlīdzekļu publiskajiem iepirkumiem līdz 2025. un 2030. gadam, tad tam būtu jāveicina politikas noteiktība tirgos, kur investīcijas mazemisiju un bezemisiju mobilitātē ir pamatotas. Minimālie mērķrādītāji veicina tirgus veidošanos visā Savienībā. Nosakot minimālos mērķrādītājus, tiek atvēlēts laiks publiskā iepirkuma procedūru pielāgošanai, un tirgum tiek dots skaidrs signāls. Ietekmes novērtējumā minēts, ka dalībvalstis aizvien biežāk nosaka mērķrādītājus atkarībā no to ekonomiskajām iespējām un tā, cik nopietna ir attiecīgā problēma. Mērķrādītāji dažādām dalībvalstīm būtu jānosaka atkarībā no to ekonomiskajām iespējām (iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju) un pakļautības piesārņojumam (pilsētu iedzīvotāju blīvums). Papildus minimālajiem publiskā iepirkuma mērķrādītājiem būtu jāparedz pienākums līgumslēdzējām iestādēm, subjektiem un pakalpojumu sniedzējiem visās publiskā iepirkuma procedūrās ņemt vērā enerģētiskos un vidiskos aspektus. Šīs grozītās direktīvas teritoriālās ietekmes novērtējumā aprakstīts, ka ietekme visos Savienības reģionos būs vienmērīga.
 (12)  Ja dalībvalstu līmenī tiks noteikti minimālie mērķrādītāji “tīro” transportlīdzekļu publiskajiem iepirkumiem, kas sasniedzami līdz 2025. un 2030. gadam, tad tam būtu jāveicina politikas noteiktība tirgos, kur investīcijas mazemisiju un bezemisiju mobilitātē ir pamatotas. Minimālie mērķrādītāji veicina tirgus veidošanos visā Savienībā. Nosakot minimālos mērķrādītājus, tiek atvēlēts laiks publiskā iepirkuma procedūru pielāgošanai, un tirgum tiek dots skaidrs signāls. Ietekmes novērtējumā minēts, ka dalībvalstis aizvien biežāk nosaka mērķrādītājus atkarībā no to ekonomiskajām iespējām un tā, cik nopietna ir attiecīgā problēma. Mērķrādītāji dažādām dalībvalstīm būtu jānosaka atkarībā no to ekonomiskajām iespējām (iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju) un pakļautības piesārņojumam (pilsētu iedzīvotāju blīvums). Papildus minimālajiem publiskā iepirkuma mērķrādītājiem būtu jāparedz pienākums līgumslēdzējām iestādēm, subjektiem un pakalpojumu sniedzējiem visās publiskā iepirkuma procedūrās ņemt vērā enerģētiskos un vidiskos aspektus. Šīs grozītās direktīvas teritoriālās ietekmes novērtējumā aprakstīts, ka ietekme visos Savienības reģionos būs vienmērīga.
Grozījums Nr. 22
Direktīvas priekšlikums
12.a apsvērums (jauns)
(12a)   Eiropas Parlaments savā 2017. gada 4. aprīļa ieteikumā Padomei un Komisijai, kas tika sagatavots pēc izmeklēšanas saistībā ar emisiju mērījumiem autobūves nozarē26, aicināja dalībvalstis, iegādājoties bezemisiju transportlīdzekļus (ZEV) un īpaši zemas emisijas transportlīdzekļus (ULEV), veicināt zaļa publiskā iepirkuma politiku publisko iestāžu autoparkos vai (daļēji) publiskas automobiļu koplietojuma programmās, kā arī nolūkā līdz 2035. gadam pakāpeniski atteikties no tādu jaunu automobiļu ražošanas, kas rada CO2 emisijas.
_________________
26 OV C 298, 23.8.2018., 140. lpp.
Grozījums Nr. 23
Direktīvas priekšlikums
13. apsvērums
(13)  Maksimālo ietekmi var panākt, ja “tīro” transportlīdzekļu publiskais iepirkums tiek mērķtiecīgi veikts apgabalos ar salīdzinoši augstu gaisa piesārņojumu. Dalībvalstu publiskās iestādes tiek mudinātas pievērst īpašu uzmanību tieši šādiem apgabaliem, kad tiek noslēgta minimālo iekšzemes mērķrādītāju īstenošana, un atspoguļot saistīto rīcību savos ziņojumos saskaņā ar šo grozīto direktīvu.
 (13)  Maksimālo ietekmi var panākt, ja “tīro” transportlīdzekļu publiskais iepirkums tiek mērķtiecīgi veikts apgabalos ar salīdzinoši augstu gaisa un trokšņa piesārņojumu. Dalībvalstu publiskās iestādes tiek mudinātas pievērst īpašu uzmanību tieši šādiem apgabaliem, kad tiek noslēgta minimālo iekšzemes mērķrādītāju īstenošana, un atspoguļot saistīto rīcību savos ziņojumos saskaņā ar šo grozīto direktīvu. Lai neradītu nesamērīgu slogu un optimizētu šīs direktīvas iespējamos rezultātus, būtu jāsniedz atbilstoša tehniskā palīdzība publiskajām iestādēm.
Grozījums Nr. 24
Direktīvas priekšlikums
13.a apsvērums (jauns)
(13a)   Grozītajai direktīva būtu jāpalīdz samazināt siltumnīcefekta gāzu un gaisa piesārņojuma emisijas, kā arī veicināt “tīro” sabiedrisko autotransportu. Ar to nevajadzētu kavēt “tīro” transporta veidu, kas nav autotransports, piemēram, tramvaju un metro vilcienu, attīstību.
Grozījums Nr. 25
Direktīvas priekšlikums
13.b apsvērums (jauns)
(13b)   Šajā direktīvā noteiktās robežvērtības ir grūti īstenot, ja netiek izstrādāti tirgū laižami un tehniski pilnībā pabeigti produkti. Lai nodrošinātu, ka informācija par progresu regulāri tiek atjaunināta, Komisijai būtu ik pēc diviem gadiem jāsagatavo ziņojums, novērtējot, vai pastāv “tīro” transportlīdzekļu tirgojami risinājumi. Turklāt Komisijai un dalībvalstīm būtu jānodrošina lielāks finanšu un nefinanšu ieguldījums, lai šādi „tīrie” transportlīdzekļi ātrāk ienāktu tirgū.
Grozījums Nr. 26
Direktīvas priekšlikums
13.c apsvērums (jauns)
(13c)  Ņemot vērā to, ka privāto transporta pakalpojumu sniedzēju finansiālās iespējas ievērojami atšķiras, ja runa ir par pāreju uz potenciāli dārgākiem, ar alternatīvu degvielu darbināmiem transportlīdzekļiem, ir jābūt pieejamiem mehānismiem, ar kuriem nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus starp valsts un privātajiem transporta uzņēmumiem piedāvājumu iesniegšanas un konkursa procedūrās un ar kuriem nodrošina, ka izmaksas, kas saistītas ar šajā direktīvā noteikto minimālo iepirkuma mērķu sasniegšanu, netiek uzveltas vietējām iestādēm, jo īpaši mazākām pašvaldībām, un ka netiek arī radīts ārpakalpojumu izmaksu pieaugums, kura rezultātā palielinās biļešu cenas, tiek paaugstināti vietējie nodokļi vai samazināti sabiedriskā transporta pakalpojumi.
Grozījums Nr. 27
Direktīvas priekšlikums
15. apsvērums
(15)  Saskaņā ar šo grozīto direktīvu sagatavotajos ziņojumos par publiskajiem iepirkumiem būtu jāsniedz skaidrs tirgus pārskats, lai būtu iespējams veikt efektīvu īstenošanas uzraudzību. Ziņošana būtu jāsāk ar starpposma ziņojumu 2023. gadā un jāturpina ar pirmo pilno ziņojumu par minimālo mērķrādītāju īstenošanu 2026. gadā un pēc tam ar ziņojumu ik pēc trim gadiem. Lai līdz minimumam samazinātu administratīvo slogu atsevišķām publiskajām iestādēm un iegūtu efektīvu tirgus pārskatu, būtu jāveicina vienkārša ziņošana. Komisija nodrošinās pilno ziņošanu par mazemisiju un bezemisiju transportlīdzekļiem un citu alternatīvo degvielu transportlīdzekļiem Savienības kopējās publiskā iepirkuma vārdnīcas kontekstā. Kopējās publiskā iepirkuma vārdnīcas konkrētie kodi palīdzēs veikt reģistrāciju un uzraudzību datubāzē “Tender Electronic Daily”.
 (15)  Saskaņā ar šo grozīto direktīvu sagatavotajos ziņojumos par publiskajiem iepirkumiem būtu jāsniedz skaidrs tirgus pārskats, lai būtu iespējams veikt efektīvu īstenošanas uzraudzību. Ziņošana būtu jāsāk ar dalībvalstu sākotnējo ziņojumu Komisijai 2023. gadā, ko iesniedz atbilstoši ziņošanas prasībām saskaņā ar Savienības tiesību aktiem par publisko iepirkumu un par iepirkumu, ko īsteno subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, un jāturpina ar pirmo pilno ziņojumu par minimālo mērķrādītāju īstenošanu 2026. gadā un pēc tam ar ziņojumu ik pēc trim gadiem. Lai līdz minimumam samazinātu administratīvo slogu atsevišķām publiskajām iestādēm un iegūtu efektīvu tirgus pārskatu, būtu jāveicina vienkārša ziņošana. Minētajos ziņojumos būtu jāiekļauj informācija par pasākumiem, kas veikti, lai īstenotu Direktīvu 2009/33/EK, un jānodrošina atbilstība Savienības kopējā publiskā iepirkuma vārdnīcas kategorijām. Komisijai būtu jāsniedz regulāri ziņojumi Eiropas Parlamentam un Padomei par Direktīvas 2009/33/EK īstenošanu. Komisijai būtu arī jānovērtē, vai būvlaukumu tehniku varētu iekļaut Direktīvas 2009/33/EK darbības jomā, un, ja tā, — būtu jāstrādā pie metodikas, lai definētu “ “tīru” būvlaukumu tehniku”.
Grozījums Nr. 28
Direktīvas priekšlikums
15.a apsvērums (jauns)
(15a)  Komisijai būtu jāierosina metodika, ar kuru uzskaita transportlīdzekļu pilna aprites cikla CO2 emisijas un transportlīdzekļu CO2 emisijas no degvielas ieguves līdz patēriņam, lai labāk informētu nozares politikas izstrādātājus, tiem sniedzot precīzākus konkrētā transportlīdzekļa kopējās emisijas uzskaites datus, kas aptver visu vērtību ķēdi. Komisijai minētās emisijas būtu jāņem vērā, pārskatot Direktīvu 2009/33/EK un jebkurus citus attiecīgus tiesību aktus, kas attiecas uz alternatīvo degvielu.
Grozījums Nr. 29
Direktīvas priekšlikums
16. apsvērums
(16)  Papildu atbalstu “tīro” transportlīdzekļu ieviešanai tirgū var panākt, valsts un Savienības līmenī veicot mērķorientētus publiska atbalsta pasākumus. Tie ietver labāku apmaiņu ar zināšanām un iepirkuma saskaņošanu, lai varētu veikt darbības tādā mērogā, kas ir pietiekami liels, lai varētu samazināt izmaksas un radīt ietekmi tirgū. Iespēja sniegt valsts atbalstu tādas infrastruktūras attīstības veicināšanai, kas ir nepieciešama alternatīvās degvielas izplatīšanai, ir paredzēta Pamatnostādnēs par valsts atbalstu vides aizsardzībai un enerģētikai 2014.–2020. gadam27. Tomēr šādam publiskam atbalstam turpinās piemērot Līguma noteikumus, jo īpaši tā 107. un 108. pantu.
 (16)  Papildu atbalstu “tīro” transportlīdzekļu ieviešanai tirgū var panākt, valsts un Savienības līmenī veicot mērķorientētus publiska atbalsta pasākumus. Tie ietver labāku apmaiņu ar zināšanām un iepirkuma saskaņošanu, lai varētu veikt darbības tādā mērogā, kas ir pietiekami liels, lai varētu samazināt izmaksas un radīt ietekmi tirgū. Būtu jāmudina arī īstenot reģionālus izmēģinājuma projektus, jo īpaši vietās, kur lauku un pilsētu teritorijas ir savstarpēji savienotas. Iespēja sniegt valsts atbalstu tādas infrastruktūras attīstības veicināšanai, kas ir nepieciešama alternatīvās degvielas izplatīšanai, ir paredzēta Pamatnostādnēs par valsts atbalstu vides aizsardzībai un enerģētikai 2014.–2020. gadam27. Tomēr šādam publiskam atbalstam turpinās piemērot Līguma noteikumus, jo īpaši tā 107. un 108. pantu.
_________________
 _________________
27 OV C 200, 28.6.2014., 1. lpp.
 27 OV C 200, 28.6.2014., 1. lpp.
Grozījums Nr. 30
Direktīvas priekšlikums
16.a apsvērums (jauns)
(16a)   Lai panāktu turpmāku emisiju un gaisa piesārņojuma samazinājumu, dalībvalstis vajadzības gadījumā būtu jāmudina izmantot dažādus stimulus un mehānismus autoparku veidošanai citās nozarēs, kuras grozītā direktīva neregulē.
Grozījums Nr. 31
Direktīvas priekšlikums
16.b apsvērums (jauns)
(16b)   Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka izmaksas, kas rodas, nodrošinot atbilstību šajā direktīvā noteiktajiem minimālā iepirkuma mērķrādītājiem, netiek uzveltas vietējām pašvaldībām, un ka līgumslēdzējām iestādēm un līgumslēdzējiem tiek nodrošināti pietiekami finanšu resursi.
Grozījums Nr. 32
Direktīvas priekšlikums
16.c apsvērums (jauns)
(16c)   Neaizstājami ir mērķtiecīgi atbalsta pasākumi “tīro” transportlīdzekļu iepirkumam. Lai palīdzētu sasniegt šīs direktīvas mērķus, dalībvalstis paplašina finanšu un nefinanšu atbalstu, lai paātrinātu “tīru” transportlīdzekļu ieviešanu tirgū.
Grozījums Nr. 33
Direktīvas priekšlikums
16.d apsvērums (jauns)
(16d)  Lai izpildītu šajā direktīvā noteiktos minimālos iepirkuma mērķrādītājus mazas un lielas noslodzes transportlīdzekļiem, līgumslēdzējām iestādēm un līgumslēdzējiem būs nepieciešami papildu finanšu resursi. Tāpēc Savienības budžeta un finanšu politikā pēc 2020. gada to vajadzētu ņemt vērā, lai sniegtu pietiekamu finansiālo atbalstu līgumslēdzējām iestādēm un līgumslēdzējiem. Tas būtu jāatspoguļo nākamajā daudzgadu finanšu shēmā, kā arī noteikumos attiecībā uz ilgtspējīgu finansējumu un Savienības finanšu iestādēm.
Grozījums Nr. 34
Direktīvas priekšlikums
16.e apsvērums (jauns)
(16e)   Lai nodrošinātu, ka publiskās iestādes ir ieinteresētas iegādāties „tīros” transportlīdzekļus un dalībvalstis investē alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanā, bet arī lai novērstu risku, ka šādas iegādes rezultātā pasažieriem pieaug cenas, Savienības budžeta un finanšu politikā pēc 2020. gada būtu jāparedz atbalsts līgumslēdzējiem. Tas jāatspoguļo gan nākamajā daudzgadu finanšu shēmā, gan arī noteikumos attiecībā uz ilgtspējīgu finansējumu un Savienības finanšu iestādēm. Turklāt dalībvalstīm būtu jāpaplašina finanšu un nefinanšu stimuli un jāparedz vides audits, lai paātrinātu “tīru” transportlīdzekļu ieviešanu tirgū. Šie centieni samazinās lielos sākotnējos ieguldījumus infrastruktūras pārveidē un veicinās transporta dekarbonizāciju.
Grozījums Nr. 35
Direktīvas priekšlikums
16.f apsvērums (jauns)
(16f)   Saskaņā ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu (DFS) Savienības rīcībā ir dažādi līdzekļi, kā palīdzēt dalībvalstīm, vietējām iestādēm un attiecīgajiem pakalpojumu sniedzējiem pārejā uz ilgtspējīgu mobilitāti. 2014.–2020. gada periodā Savienība piešķīra EUR 13,7 miljardus no Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem pilsētu mobilitātes finansēšanai. Savienības pētniecības programmā “Apvārsnis 2020” ir paredzēti aptuveni EUR 200 miljoni pilsētu mobilitātei un EUR 650 miljonus viedām pilsētām, savukārt no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta piešķirs aptuveni EUR 200 miljonus uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus par pilsētu mezgliem. Saskaņā ar nākamo DFS Komisijai un dalībvalstīm būtu jāturpina atbalstīt ilgtspējīgus pilsētu mobilitātes projektus un stiprināt nepieciešamās sinerģijas starp dažādiem finansējuma avotiem un programmām. Jo īpaši ir jāstiprina saikne starp pilsētu mobilitāti, jauno digitālo programmu un enerģētikas savienību, kā arī iespēja, piemēram, no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) finansēt sinerģijas projektus ar papildu līdzfinansējuma likmi transporta projektiem, kuros iekļauti enerģētikas un telekomunikāciju elementi ar milzīgu potenciālu pilsētattīstības projektiem.
Grozījums Nr. 36
Direktīvas priekšlikums
16.g apsvērums (jauns)
(16g)   Būtu jāveicina tādu Savienības finanšu instrumentu mērķtiecīgāka izmantošana kā, piemēram, Eiropas Stratēģisko investīciju fonds vai Tīrāka transporta mehānisms, ko pārvalda Eiropas Investīciju banka (EIB) un kas var palīdzēt finansēt autoparkus un to aprīkojumu. Šajā nolūkā ir jāpilnveido tehnisko un finanšu konsultāciju pakalpojumu pieejamība vietējām iestādēm un pakalpojumu sniedzējiem, piemēram, izmantojot Eiropas Investīciju konsultāciju centru, JASPERS, JESSICA vai finanšu instrumentu Compass, lai stiprinātu šo iestāžu un pakalpojumu sniedzēju institucionālās spējas, projektu izstrādi un īstenošanu un panāktu optimālu Savienības fondu un finanšu instrumentu izmantošanu, tostarp inovatīvu piedāvājumu riska samazināšanu.
Grozījums Nr. 37
Direktīvas priekšlikums
16.h apsvērums (jauns)
(16h)   Būtu arī jāmudina publiskās iestādes iegādāties transportlīdzekļus saskaņā ar saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma (“MEAT”) kritērijiem, kā noteikts Direktīvas 2014/25/ES 82. pantā, ņemot vērā rentabilitāti visā transportlīdzekļa aprites ciklā, kā arī vides un sociālos aspektus.
Grozījums Nr. 38
Direktīvas priekšlikums
16.i apsvērums (jauns)
(16i)   Lai maksimāli palielinātu investīciju ietekmi, ir labāk jākoordinē mobilitāte un pilsētu plānošana, piemēram, izmantojot ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes plānus (IPMP). IPMP ir plāni, kas izstrādāti, aptverot vairākas politikas jomas un sadarbībā ar dažādiem pārvaldes līmeņiem, apvienojot dažādus transporta veidus, satiksmes drošību, kravu piegādi, mobilitātes pārvaldību un intelektiskās transporta sistēmas. IPMP var būt nozīmīga loma Savienības mērķu sasniegšanā attiecībā uz CO2 emisiju, trokšņa piesārņojuma un gaisa piesārņojuma samazināšanu. Tāpēc IPMP piemērošanai vajadzētu būt svarīgam elementam, ko ņemt vērā, finansējot Savienības projektus pilsētas transporta jomā, tostarp īstenojot šo grozīto direktīvu. Šajā sakarā Komisijai būtu jānodrošina kompetentajām iestādēm nepieciešamo konsultatīvā un tehniskā palīdzība IPMP izstrādē, pilnībā ievērojot subsidiaritātes principu.
Grozījums Nr. 39
Direktīvas priekšlikums
16.j apsvērums (jauns)
(16j)   Ar publisko iepirkumu ne vien atbalsta “tīru” transportlīdzekļu ieviešanu, bet tas arī ir jaunu mobilitātes veidu izmantošanas virzītājspēks. Līdztekus “tīru” transportlīdzekļu izmantošanas stimulēšanai, kas paātrinās attiecīgās infrastruktūras ieviešanu pilsētu teritorijās, digitalizācija ļaus optimizēt pasažieru un kravu pārvadājumu efektivitāti. Vairākveidu un kopīgota mobilitāte, kā arī integrētas biļešu sistēmas risinājumi ir izšķiroši svarīgi pārejā uz mobilitāti kā pakalpojumu.
Grozījums Nr. 40
Direktīvas priekšlikums
17. apsvērums
(17)  Lai sasniegtu šīs direktīvas mērķus, pilnvaras pieņemt tiesību aktus atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantam būtu jādeleģē Komisijai, lai piecu gadu periodā, sākot no [ierakstiet spēkā stāšanās datumu], varētu atjaunināt noteikumus par lielas noslodzes transportlīdzekļu CO2 emisijas standartiem. Pilnvaru periods būtu automātiski jāpagarina uz tādu pašu laiku, ja Eiropas Parlaments vai Padome pret to neiebilst. Ir īpaši svarīgi, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu pienācīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.
 svītrots
Grozījums Nr. 41
Direktīvas priekšlikums
18.a apsvērums (jauns)
(18a)  Saskaņā ar 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumu par labāku likumdošanas procesu1a īpaša uzmanība būtu jāvelta Savienības tiesību aktu rezultātu izvērtējumam. Direktīvas 2009/33/EK novērtējumam vajadzētu veidot pamatu ietekmes novērtējumam attiecībā uz turpmākās rīcības iespējām. Tāpēc Komisijai, pamatojoties uz labākajām un visjaunākajām zinātniskajām atziņām, būtu jāizvērtē vajadzība pārskatīt šo direktīvu, ņemot vērā transportlīdzekļu CO2 emisijas aprites ciklā un CO2 emisijas no degvielas ieguves līdz patēriņam, lai tādējādi nodrošinātu pārredzamību un pārskatatbildību attiecībā uz politikas mērķu sasniegšanu, un attiecīgā gadījumā tai būtu jāierosina uzlabojumi. Vajadzības gadījumā Komisijai šajā sakarā būtu jāpārskata arī citi attiecīgie tiesību akti saistībā ar alternatīvām degvielām.
______________
1a OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.
Grozījums Nr. 42
Direktīvas priekšlikums
18.b apsvērums (jauns)
(18b)   Lielākā daļa publiskā iepirkuma ir saistīta ar vietējā sabiedriskā transporta struktūrām, kas parasti ir vietējo pašvaldību pārziņā, un to finanšu līdzekļi ir ierobežoti. Tādējādi noteikumiem par „tīro” transportlīdzekļu iepirkumu nevajadzētu radīt nedz būtisku papildu finansiālo slogu, nedz arī novest pie radušos izmaksu eksternalizēšanas, paaugstinot biļešu cenas, vietējos nodokļus vai samazinot sabiedriskā transporta pakalpojumus.
Grozījums Nr. 43
Direktīvas priekšlikums
18.c apsvērums (jauns)
(18c)  Savienībai ir jāaizsargā Savienības ražotāji pret negodīgu konkurenci trešās valstīs, kur Savienības ražotāji nevar piedalīties publiskā iepirkuma konkursos par autotransporta līdzekļu pirkumu, nomu, īri vai pirkšanu uz nomaksu. Tādēļ Komisijai būtu jāveic analīze par negodīgas konkurences praksi trešās valstīs un jāveic atbilstoši pasākumi, lai aizsargātu Eiropas rūpniecību.
Grozījums Nr. 44
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 1. punkts
Direktīva Nr. 2009/33/EK
Virsraksts
Direktīva 2009/33/ES par “tīru” autotransporta līdzekļu izmantošanas veicināšanu mazemisijas mobilitātes atbalstam
 Direktīva 2009/33/EK par sabiedriskajiem pakalpojumiem paredzētu “tīru” autotransporta līdzekļu izmantošanas veicināšanu mazemisijas mobilitātes atbalstam
Grozījums Nr. 45
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 1.a punkts (jauns)
Direktīva Nr. 2009/33/EK
1. pants – 1. daļa
(1a)   direktīvas 1. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:
Šī direktīva paredz, ka līgumslēdzējas iestādes, līgumslēdzēji subjekti, kā arī atsevišķi pakalpojumu sniedzēji, pērkot autotransporta līdzekļus, ņem vērā to darbmūža ietekmi uz enerģētiku un vidi, tostarp enerģijas patēriņu un CO2 un noteiktu piesārņotāju emisiju apjomu, lai sekmētu un stimulētu “tīro” un energoefektīvo transportlīdzekļu tirgu un palielinātu transporta nozares ieguldījumu Kopienas vides, klimata un enerģētikas politikā.
 “Šī direktīva paredz, ka līgumslēdzējas iestādes, līgumslēdzēji subjekti, kā arī atsevišķi pakalpojumu sniedzēji, pērkot, nomājot, īrējot vai pērkot uz nomaksu autotransporta līdzekļus, ņem vērā to darbmūža ietekmi uz enerģētiku un vidi, tostarp enerģijas patēriņu un CO2 un noteiktu piesārņotāju emisiju apjomu, lai sekmētu un stimulētu “tīro” un energoefektīvo transportlīdzekļu tirgu un palielinātu transporta nozares ieguldījumu Savienības vides, klimata un enerģētikas politikā.”.
Grozījums Nr. 46
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 1.b punkts (jauns)
Direktīva Nr. 2009/33/EK
2. pants – 1. daļa
(1b)  direktīvas 2. panta 1. daļu aizstāj ar šādu:
Dalībvalstis var šīs direktīvas prasības nepiemērot līgumiem par Direktīvas 2007/46/EK 2. panta 3. punktā minēto transportlīdzekļu pirkumiem, ja attiecīgo dalībvalstu teritorijā uz šiem transportlīdzekļiem neattiecas tipa apstiprinājums vai individuālais apstiprinājums.
 “Dalībvalstis var šīs direktīvas prasības nepiemērot Direktīvas 2007/46/EK 2. panta 3. punktā minēto transportlīdzekļu pirkšanai, nomai, īrei, pirkšanai uz nomaksu, ja attiecīgo dalībvalstu teritorijā uz šiem transportlīdzekļiem neattiecas tipa apstiprinājums vai individuālais apstiprinājums.”
Grozījums Nr. 47
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 2. punkts
Direktīva Nr. 2009/33/EK
3. pants – 1. punkts – ievaddaļa
Šo direktīvu piemēro līgumiem par autotransporta līdzekļu pirkumiem, nomu, īri vai pirkšanu uz nomaksu, ko veic:
 Šo direktīvu piemēro līgumiem par autotransporta līdzekļu pirkumiem, nomu, īri, pirkšanu uz nomaksu vai modernizēšanu, ko veic:
Grozījums Nr. 48
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 2. punkts
Direktīva Nr. 2009/33/EK
3. pants – 1. punkts – ca apakšpunkts (jauns)
ca)   Eiropas Savienības iestādes, aģentūras un struktūras.
Grozījums Nr. 49
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 3. punkts
Direktīva Nr. 2009/33/EK
4. pants – 1. daļa – 4. punkts
4.  ““tīrs” transportlīdzeklis” ir:
 4.  ““tīrs” transportlīdzeklis” ir transportlīdzeklis neatkarīgi no tā kategorijas, ko darbina ar alternatīvām degvielām, kā noteikts Direktīvas 2014/94/ES 2. panta pirmās daļas 1. punktā, izņemot tādas biodegvielas, kura nav ražotas no Direktīvas (ES) 2018/... (RED II) IX pielikuma A daļā uzskaitītajām sākvielām vai ir ražotas no palmu eļļas*, tostarp hibrīda transportlīdzekļi, kuros elektroenerģija tiek izmantota daļējai transportlīdzekļa darbināšanai, kā arī mazemisiju un bezemisiju transportlīdzekļi. Transportlīdzekļiem ar iekšdedzes dzinēju reālos braukšanas apstākļos (RDE)** procentos no emisijas robežvērtībām*** nevar pārsniegt 80 %.
a)  M1 vai M2 kategorijas transportlīdzeklis, kura maksimālā izpūtēja emisija, kas izteikta CO2 g/km, un piesārņotāju emisijas reālos braukšanas apstākļos ir mazākas nekā pielikuma 2. tabulā paredzētā piemērojamo emisiju robežvērtību procentuālā daļa, vai
b)  N1 kategorijas transportlīdzeklis, kura maksimālā izpūtēja emisija, kas izteikta CO2 g/km, un piesārņotāju emisijas reālos braukšanas apstākļos ir mazākas nekā pielikuma 2. tabulā paredzētā piemērojamo emisiju robežvērtību procentuālā daļa, vai
c)  M3, N2 vai N3 kategorijas transportlīdzeklis, kā definēts pielikuma 3. tabulā.
_____________________________
* To pierāda ar biodegvielas iegādes līgumu vai citiem piekļuves biodegvielai līdzekļiem.
** Ultrasmalko daļiņu emisijas reālos braukšanas apstākļos, ko izsaka kā #/km (PN), un slāpekļa oksīdi (NOx), kurus mēra atbilstoši Regulas 2017/1151 III.A pielikuma piemērojamai redakcijai.
*** Piemērojamā emisijas robežvērtība, kas minēta Regulas (EK) Nr. 715/2007 I pielikumā.
Grozījums Nr. 50
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 3. punkts
Direktīva Nr. 2009/33/EK
4. pants – 1. daļa – 4.a punkts (jauns)
4.a  “bezemisiju transportlīdzeklis” ir transportlīdzeklis, kuram nav CO2, NOx un sīko daļiņu izplūdes gāzu emisiju.
Grozījums Nr. 51
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 3. punkts
Direktīva Nr. 2009/33/EK
4. pants – 1. daļa – 4.b punkts (jauns)
4.b  “mazemisiju transportlīdzeklis” ir transportlīdzeklis ar maksimālo emisiju līmeni, kā norādīts pielikuma 2. tabulā.
Grozījums Nr. 52
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 3. punkts
Direktīva Nr. 2009/33/EK
4. pants – 1. daļa – 4.c punkts (jauns)
4.c  “atbilstīgi „tīro” transportlīdzekļu standartam modernizēts transportlīdzeklis” ir transportlīdzeklis ar dzinēju, kas modernizēts atbilstīgi "tīro" transportlīdzekļu standartam, kā definēts šā panta pirmās daļas 4. punktā. Attiecībā uz modernizētu dzinēju, kurā izmanto biodegvielas, kā definēts Direktīvas 2009/28/EK 2. panta otrās daļas i) punktā, sintētiskās degvielas vai parafīna degvielas, transportlīdzeklim ir jāatbilst jaunākajiem Euro standartiem vai nākamajiem standartiem.
Grozījums Nr. 53
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 4. punkts
Direktīva Nr. 2009/33/EK
4.a pants
(4)  direktīvā iekļauj šādu 4.a pantu:
 svītrots
“4.a pants
Pilnvaru deleģēšana
Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 8.a pantu, lai pielikuma 3. tabulā atjauninātu izpūtēja emisijas un gaisa piesārņotāju robežvērtības lielas noslodzes transportlīdzekļiem, tiklīdz saistītie lielas noslodzes transportlīdzekļu CO2 emisiju rādītāju standarti ir spēkā Savienības līmenī.”;
Grozījums Nr. 54
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 5. punkts
Direktīva Nr. 2009/33/EK
5. pants – 1. punkts
1.  Dalībvalstis nodrošina, ka autotransporta līdzekļu pirkumi, noma, īre vai pirkšana uz nomaksu un pakalpojumu valsts līgumi par sabiedriskajiem pasažieru pārvadājumiem, izmantojot dzelzceļu un autoceļus, un pakalpojumu valsts līgumi, kas minēti šīs direktīvas 3. pantā, atbilst minimālajiem iepirkuma mērķrādītājiem, kuri mazas noslodzes transportlīdzekļiem noteikti pielikuma 4. tabulā un lielas noslodzes transportlīdzekļiem — pielikuma 5. tabulā.
 1.  Dalībvalstis nodrošina, ka autotransporta līdzekļu pirkumi, noma, īre, pirkšana uz nomaksu vai modernizēšana atbilstīgi “tīro” transportlīdzekļu standartam un pakalpojumu valsts līgumi par sabiedriskajiem pasažieru pārvadājumiem, izmantojot dzelzceļu un autoceļus, un pakalpojumu valsts līgumi, kas minēti šīs direktīvas 3. pantā, atbilst minimālajiem iepirkuma mērķrādītājiem, kuri “tīrajiem” mazas noslodzes transportlīdzekļiem noteikti pielikuma 4. tabulā un lielas noslodzes transportlīdzekļiem — pielikuma 5. tabulā.
Grozījums Nr. 55
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 5. punkts
Direktīva Nr. 2009/33/EK
5. pants – 1.a punkts (jauns)
1.a   Lai aprēķinātu minimālos iepirkuma mērķus, publiskā iepirkuma datums, kas jāņem vērā, ir publiskā iepirkuma procedūras pabeigšanas datums, kad tiek parakstīts līgums.
Minimālos iepirkuma mērķus aprēķina kā visu to līgumu vidējo vērtību, kas parakstīti laikā starp dienu pēc šīs direktīvas transponēšanas datuma un 2024. gada 31. decembri attiecībā uz pirmo pārskata periodu un starp 2025. gada 1. janvāri un 2029. gada 31. decembri attiecībā uz otro pārskata periodu.
Ja pārskata perioda pēc 2030. gada 1. janvāra jaunie mērķi vēl nav pieņemti, 2030. gadam noteiktie mērķi paliek spēkā.
Grozījums Nr. 56
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 5. punkts
Direktīva Nr. 2009/33/EK
5. pants – 1.b punkts (jauns)
1.b   Lai sasniegtu iepirkuma mērķus, līgumslēdzēji līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu balsta uz saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu (“MEAT”), kā aprakstīts Direktīvas 2014/25/ES 82. pantā. Iepirkuma procedūras specifikācijas definē tā, lai koncentrētos ne vien uz īpašuma kopējām izmaksām (TCO), bet arī uz tādiem citiem transportlīdzekļu parametriem kā, piemēram, piekļūstamība, iederība pilsētas ainavā, trokšņa līmenis, energoefektivitāte, akumulatoru un transportlīdzekļu komponentu otrreizējās pārstrādes iespējas.
Grozījums Nr. 57
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 5.a punkts (jauns)
Direktīva Nr. 2009/33/EK
5.a pants (jauns)
(5a)   iekļauj šādu pantu:
“5.a pants
Finanšu resursi
1.  Savienība dara pieejamus pietiekamus finansēšanas instrumentus “tīro” transportlīdzekļu publiskajam iepirkumam un ar šādiem transportlīdzekļiem saistītās infrastruktūras iekārtošanai dalībvalstīs. Finansējuma noteikšana notiek pēc publisko iestāžu un līgumslēdzēju finansiālo vajadzību rūpīgas izvērtēšanas saistībā ar valsts līmenī noteiktajiem iepirkuma mērķiem.
2.  Savienība dara pieejamus papildu finansēšanas instrumentus, lai atbalstītu “tīro” transportlīdzekļu ieviešanu un ar tiem saistītās infrastruktūras izveidi dalībvalstīs.”
Grozījums Nr. 58
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 5.b punkts (jauns)
Direktīva Nr. 2009/33/EK
5.b pants (jauns)
(5b)   iekļauj šādu pantu:
“5.b pants
Alternatīvo degvielu rīcības plāns sabiedriskajam transportam
1.  Eiropas Komisija līdz 2020. gada 31. decembrim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei rīcības plānu par to, kā paātrināt transporta uzņēmumiem piederošu lielas noslodzes transportlīdzekļu uzlādes un uzpildes infrastruktūru gan šo uzņēmumu teritorijā, gan publiskajā telpā.
2.  Minētajā rīcības plānā iekļauj informāciju par pieejamiem Savienības finansēšanas instrumentiem un skaidri nosaka procedūras šāda atbalsta sniegšanai, tostarp attiecībā uz spēkā esošajiem Eiropas noteikumiem par valsts atbalstu.
3.  Ziņojumā iekļauj arī novērtējumu par to, kā Savienības finansēšanas instrumentus varētu pārskatīt tā, lai finansēšanas prioritāti dotu transportlīdzekļu nomaiņai visu lielumu sabiedriskā transporta uzņēmumos.”
Grozījums Nr. 59
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 5.c punkts (jauns)
Direktīva Nr. 2009/33/EK
5.c pants (jauns)
(5c)   iekļauj šādu pantu:
“5.c pants
Savienības platforma mazemisijas un energoefektīvu autotransporta līdzekļu pārrobežu un kopējam iepirkumam
Lai palīdzētu sasniegt šīs direktīvas pielikumā noteiktos mērķus un panāktu apjomradītus ietaupījumus, Komisija izveido Savienības platformu mazemisijas un energoefektīvu autotransporta līdzekļu pārrobežu un kopējam iepirkumam. Līgumslēdzējas iestādes, līgumslēdzēji un pakalpojumu sniedzēji, kas minēti 3. pantā, var piedalīties šajā platformā, lai kopīgi iepirktu transportlīdzekļus. Komisija nodrošina, ka platforma ir publiski pieejama un efektīvi apvieno visas ieinteresētās personas, kas vēlas kopīgi izmantot savus resursus. Lai veicinātu un īstenotu šādus kopīgus iepirkumus, Komisija sniedz tehnisku palīdzību un izstrādā sadarbības līgumu paraugus. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētu aktu saskaņā ar 8.a pantu attiecībā uz Savienības platformas izveidi mazemisijas un energoefektīvu autotransporta līdzekļu pārrobežu un kopīgam iepirkumam.”
Grozījums Nr. 60
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 7. punkts
Direktīva Nr. 2009/33/EK
8.a pants
(7)   direktīvā iekļauj jaunu 8.a pantu:
 svītrots
“8.a pants
Deleģēšanas īstenošana
1.  Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.
2.  Pilnvaras pieņemt 4.a. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu, sākot no [ierakstiet spēkā stāšanās dienu]. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.
3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 4.a. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošus deleģētos aktus.
4.  Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.
5.  Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.
6.  Saskaņā ar 4.a. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.”
Grozījums Nr. 61
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 8. punkts
Direktīva Nr. 2009/33/EK
9. pants
(8)  direktīvas 9. pantu aizstāj ar šādu:
 (8)  direktīvas 9. pantu svītro.
"1. Komisijai palīdz komiteja.
Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.
2.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu. Ja komiteja nesniedz atzinumu, Komisija nepieņem īstenošanas akta projektu, un piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. panta 4. punkta trešo daļu.
3.  Ja komitejas atzinums jāsaņem rakstiskā procedūrā, minēto procedūru izbeidz, nepanākot rezultātu, ja atzinuma sniegšanas termiņā tā nolemj komitejas priekšsēdētājs vai to pieprasa vienkāršs komitejas locekļu vairākums.”
Grozījums Nr. 62
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 9. punkts – a apakšpunkts
Direktīva Nr. 2009/33/EK
10. pants – 1. punkts
1.  No 2027. gada 1. janvāra Komisija pēc attiecīgu ziņojumu saņemšanas no dalībvalstīm reizi trīs gados iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs direktīvas piemērošanu un par darbībām, ko dalībvalstis veikušas šīs direktīvas efektīvai īstenošanai.
 1.  Dalībvalstis līdz 2026. gada 18. aprīlim un pēc tam reizi trijos gados iesniedz Komisijai ziņojumu par šīs direktīvas īstenošanu kā daļu no ziņojumiem, kas paredzēti Direktīvas 2014/24/ES 83. panta 3. punkta otrajā daļā un Direktīvas 2014/25/ES 99. panta 3. punkta otrajā daļā. Dalībvalstis līdz 2023. gada 18. aprīlim iesniedz Komisijai ievadziņojumu.
Minētajos ziņojumos ir informācija par šīs direktīvas īstenošanas pasākumiem, tostarp informācija par iestāžu un subjektu iepirkto transportlīdzekļu skaitu un kategorijām, dialogu, kas noticis starp dažādiem pārvaldības līmeņiem, informācija par dalībvalstu nodomiem saistībā ar iepriekš minētajiem ziņošanas pasākumiem, kā arī cita vērtīga informācija.
Informācija atbilst kategorijām, kas norādītas Regulā (EK) Nr. 2195/2002 par kopēju publiskā iepirkuma vārdnīcu (CPV), kā paredzēts pielikuma I tabulā.
Grozījums Nr. 63
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 9. punkts – aa apakšpunkts (jauns)
Direktīva Nr. 2009/33/EK
10. pants – 2. punkts
aa)  panta 2. punktu aizstāj ar šādu:
2.  Minētajos ziņojumos izvērtē šīs direktīvas, jo īpaši 5. panta 3. punktā minēto variantu piemērošanas, ietekmi un turpmākas rīcības nepieciešamību un, ja vajadzīgs, iekļauj priekšlikumus.
 “2. Ne vēlāk kā līdz 2022. gada 31. decembrim Komisija ierosina metodiku transportlīdzekļu CO2 emisijas aprites ciklā un CO2 emisijas no degvielas ieguves līdz patēriņam uzskaitei.
Minētajos ziņojumos Komisija katrā no pielikuma 3. tabulā norādītajām transportlīdzekļu kategorijām to nopirkto transportlīdzekļu absolūto un relatīvo skaitu, kas saistībā ar darbmūža ietekmi uz enerģētiku un vidi ir labākā tirgū pieejamā alternatīva, salīdzina ar kopējo šo transportlīdzekļu noietu un aprēķina, kā 5. panta 3. punktā minēto variantu piemērošana ir ietekmējusi noietu. Komisija izvērtē turpmākas rīcības nepieciešamību un, ja vajadzīgs, iekļauj priekšlikumus.
 Ne vēlāk kā līdz 2027. gada 18. aprīlim Komisija pārskata Direktīvu 2009/33/EK un jebkurus citus attiecīgus tiesību aktus saistībā ar alternatīvo degvielu, ņemot vērā transportlīdzekļu CO2 emisijas aprites ciklā un CO2 emisijas no degvielas ieguves līdz patēriņam.”
Grozījums Nr. 64
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 9. punkts – ab apakšpunkts (jauns)
Direktīva Nr. 2009/33/EK
10. pants – 3. punkts
ab)  panta 3. punktu aizstāj ar šādu:
3.  Ne vēlāk kā pirmā ziņojuma iesniegšanas dienā Komisija izvērtē 5. panta 3. punktā minēto variantu piemērošanu, sniedz 6. pantā noteiktās metodikas izvērtējumu un vajadzības gadījumā ierosina attiecīgus pielāgojumus.
 “3. Līdz 2024. gada 18. aprīlim un pēc tam reizi trijos gados Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs direktīvas īstenošanu, precizējot atsevišķu dalībvalstu šajā sakarā veiktos pasākumus, un novērtē turpmākas rīcības nepieciešamību un vajadzības gadījumā pievieno priekšlikumu šīs direktīvas grozīšanai.”
Grozījums Nr. 65
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 9. punkts – b apakšpunkts
Direktīva Nr. 2009/33/EK
10. pants – 4. punkts
4.  Dalībvalstis līdz 2026. gada 1. janvārim un pēc tam reizi trīs gados iesniedz Komisijai ziņojumu par šīs direktīvas īstenošanu. Dalībvalstis iesniedz Komisijai starpposma ziņojumu līdz 2023. gada 1. janvārim. Minētajā ziņojumā ir informācija par šīs direktīvas īstenošanas pasākumiem, tostarp informācija par iestāžu un subjektu iepirkto transportlīdzekļu skaitu un kategorijām, dialogu, kas noticis starp dažādiem pārvaldības līmeņiem, informācija par dalībvalstu nodomiem saistībā ar iepriekš minētajiem ziņošanas pasākumiem, kā arī cita vērtīga informācija. Informācija jāiesniedz par kategorijām, kas norādītas Regulā (EK) Nr. 2195/2002 par kopēju publiskā iepirkuma vārdnīcu31 (CPV), kā paredzēts pielikumā.
 svītrots
Grozījums Nr. 66
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 9. punkts – b apakšpunkts
Direktīva Nr. 2009/33/EK
10. pants – 5. punkts
5.  Komisija ir pilnvarota, izmantojot īstenošanas aktus, pieņemt norādījumus par 4. punktā minēto dalībvalstu ziņojumu saturu.
 5.  Komisija ir pilnvarota, izmantojot īstenošanas aktus, pieņemt norādījumus par 1. punktā minēto dalībvalstu ziņojumu saturu.
Grozījums Nr. 67
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 9. punkts – ba apakšpunkts (jauns)
Direktīva Nr. 2009/33/EK
10. pants – 5.a punkts (jauns)
ba)  pievieno šādu punktu:
“5.a Dalībvalstis var nolemt izveidot mehānismu tādas “tīro” transportlīdzekļu iegādes regulēšanai, ko veic citi autoparku īpašnieki, piemēram, taksometru, automobiļu nomas un koplietojuma uzņēmumi.”
Grozījums Nr. 68
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 9. punkts – bb apakšpunkts (jauns)
Direktīva Nr. 2009/33/EK
10. pants – 5.b punkts (jauns)
bb)  pievieno šādu punktu:
“5.b Līdz 2021. gada 31. decembrim Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei rīcības plānu par to, kā paātrināt transporta uzņēmumiem piederošu lielas noslodzes transportlīdzekļu uzlādes un uzpildes infrastruktūru gan šo uzņēmumu teritorijā, gan publiskajā telpā. Minētajā rīcības plānā iekļauj informāciju par pieejamiem Savienības finansēšanas instrumentiem un nosaka to, kādā veidā šādu atbalstu sniedz neatkarīgi no Eiropas noteikumiem par valsts atbalstu.”
Grozījums Nr. 69
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 9. punkts – bc apakšpunkts (jauns)
Direktīva Nr. 2009/33/EK
10. pants – 5.c punkts (jauns)
bc)  pievieno šādu punktu:
“5.c Komisija izvērtē vajadzību pārskatīt attiecīgos tiesību aktus, kas saistīti ar “tīro” un energoefektīvo autotransporta pakalpojumu veicināšanu attiecībā uz labākās kategorijas un atjaunoto riepu izmantošanu, un vajadzības gadījumā iesniedz tiesību akta priekšlikumu.”
Grozījums Nr. 70
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 9. punkts – bd apakšpunkts (jauns)
Direktīva Nr. 2009/33/EK
10. pants – 5.d punkts (jauns)
bd)  pievieno šādu punktu:
“5.d Komisija sniedz norādījumus dalībvalstīm par to, kā tās šīs direktīvas īstenošanai varētu izmantot dažādus Savienības fondus, piemēram, Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu, kas atbalsta augstas veiktspējas, ilgtspējīgu un efektīvu savstarpēji savienotu Eiropas tīklu izveidi transporta jomā, un Eiropas Stratēģisko investīciju fondu vai Tīrāka transporta mehānismu, kas atbalsta “tīrāku” transportlīdzekļu un saistītās infrastruktūras ieviešanu.”
Grozījums Nr. 71
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 9. punkts – be apakšpunkts (jauns)
Direktīva Nr. 2009/33/EK
10. pants – 5.e punkts (jauns)
be)  pievieno šādu punktu:
“5.e Šādā pārejas procesā konsultāciju centriem ir svarīga nozīme, sekmējot un veicinot investīcijas un atbalstot institucionālās spējas. Tādēļ Komisija būtiski paplašina Eiropas Investīciju konsultāciju centra iesaisti un spējas, jo īpaši veicinot tā klātbūtni uz vietas un proaktīvo lomu projektu izstrādē.”
Grozījums Nr. 72
Direktīvas priekšlikums
2. pants – 1. punkts – 1. daļa
Direktīva Nr. 2009/33/EK
Pielikums – 5. tabula
Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības vēlākais līdz XXXX [ierakstīt DATUMU, kad pagājuši 24 mēneši pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā]. Dalībvalstis tūlīt dara Komisijai zināmu minēto noteikumu tekstu.
 Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības vēlākais līdz XXXX [ierakstīt datumu, kad pagājuši 18 mēneši pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā]. Dalībvalstis tūlīt dara Komisijai zināmu minēto noteikumu tekstu.
Grozījums Nr. 73
Direktīvas priekšlikums
I pielikums
Direktīva Nr. 2009/33/EK
Pielikums – 1. tabula

Komisijas ierosinātais teksts

1. tabula. 3. pantā minētie kopējās publiskā iepirkuma vārdnīcas (CPV) kodi

CPV kods

Apraksts

60112000-6

Sabiedriskie autotransporta pakalpojumi

60130000-8

Īpaša nolūka pasažieru autopārvadājumu pakalpojumi

60140000-1

Neregulāri pasažieru pārvadājumi

60172000-3

Autobusu ar šoferi noma

90511000-2

Atkritumu savākšanas pakalpojumi

60160000-7

Pasta autopārvadājumi

60161000-4

Paku pārvadāšanas pakalpojumi

Grozījums

1. tabula. 3. pantā minētie kopējās publiskā iepirkuma vārdnīcas (CPV) kodi

CPV kods

Apraksts

60112000-6

Sabiedriskie autotransporta pakalpojumi

60130000-8

Īpaša nolūka pasažieru autopārvadājumu pakalpojumi

60140000-1

Neregulāri pasažieru pārvadājumi

60172000-3

Autobusu ar šoferi noma

90511000-2

Atkritumu savākšanas pakalpojumi

60160000-7

Pasta autopārvadājumi

60161000-4

Paku pārvadāšanas pakalpojumi

64121100-1

Pasta piegādes pakalpojumi

64121200-2

Paku piegādes pakalpojumi

60170000-0

Pasažieru transportlīdzekļu ar šoferi noma

60171000-7

Pasažieru automobiļu ar šoferi noma

60181000-0

Kravas automašīnu ar šoferi noma

60180000-3

Kravas transportlīdzekļu ar šoferi noma

90511100-3

Pilsētvides cieto atkritumu savākšanas pakalpojumi

90511200-4

Mājsaimniecību atkritumu savākšanas pakalpojumi

90511300-5

Piedrazojuma savākšanas pakalpojumi

90511400-6

Papīra savākšanas pakalpojumi

Grozījums Nr. 74
Direktīvas priekšlikums
I pielikums
Direktīva Nr. 2009/33/EK
Pielikums – 2. tabula

Komisijas ierosinātais teksts

2. tabula. Emisijas robežvērtības mazas noslodzes transportlīdzekļiem

Transportlīdzekļu kategorijas

2025

2030

 

CO2 g/km

Gaisu piesārņojošo vielu RDE* kā procentuālā daļa no emisijas robežvērtībām**

CO2 g/km

Gaisu piesārņojošo vielu RDE* kā procentuālā daļa no emisijas robežvērtībām

M1 kategorijas transportlīdzekļi

25

80%

0

nepiemēro

M2 kategorijas transportlīdzekļi

25

80%

0

nepiemēro

N1 kategorijas transportlīdzekļi

40

80%

0

nepiemēro

* Ultrasmalko daļiņu emisijas reālos braukšanas apstākļos, ko izsaka kā #/km (PN), un slāpekļa oksīdi (NOx), kurus mēra atbilstoši Regulas 2017/1151 III.A pielikuma piemērojamai redakcijai.

** Piemērojamā emisijas robežvērtība ir atrodama Regulas (EK) Nr. 715/2007 I pielikumā vai vēlāk pieņemtajos saistītajos tiesību aktos.

Grozījums

2. tabula. Emisijas robežvērtības mazas noslodzes transportlīdzekļiem

Transportlīdzekļu kategorijas

2025

2030

 

CO2 g/km

Gaisu piesārņojošo vielu RDE* kā procentuālā daļa no emisijas robežvērtībām**

CO2 g/km

Gaisu piesārņojošo vielu RDE* kā procentuālā daļa no emisijas robežvērtībām

L kategorijas transportlīdzekļi

25

 

 

 

M1 kategorijas transportlīdzekļi

50

80%

0

nepiemēro

M2 kategorijas transportlīdzekļi

50

80%

0

nepiemēro

N1 kategorijas transportlīdzekļi

50

80%

0

nepiemēro

M3 kategorijas transportlīdzekļi

n.a

 

 

 

N2 kategorijas transportlīdzekļi

n.a

 

 

 

N3 kategorijas transportlīdzekļi

n.a

 

 

 

* Ultrasmalko daļiņu emisijas reālos braukšanas apstākļos, ko izsaka kā #/km (PN), un slāpekļa oksīdi (NOx), kurus mēra atbilstoši Regulas 2017/1151 III.A pielikuma piemērojamai redakcijai.

** Piemērojamā emisijas robežvērtība ir atrodama Regulas (EK) 715/2007 I pielikumā vai vēlāk pieņemtajos saistītajos tiesību aktos.

Grozījums Nr. 86
Direktīvas priekšlikums
I Pielikums
Direktīva 2009/33/EK
Pielikums – 3. tabula
[…..]
 svītrots
Grozījums Nr. 75 un 85
Direktīvas priekšlikums
I pielikums
Direktīva Nr. 2009/33/EK
Pielikums – 4. tabula

Komisijas ierosinātais teksts

4. tabula. Mazas noslodzes transportlīdzekļu īpatsvara minimālais mērķrādītājs atbilstoši 2. tabulai mazas noslodzes transportlīdzekļu kopējā publiskā iepirkumā dalībvalsts līmenī*

Dalībvalsts

2025

2030

Luksemburga

35%

35%

Zviedrija

35%

35%

Dānija

34%

34%

Somija

35%

35%

Vācija

35%

35%

Francija

34%

34%

Apvienotā Karaliste

35%

35%

Nīderlande

35%

35%

Austrija

35%

35%

Beļģija

35%

35%

Itālija

35%

35%

Īrija

35%

35%

Spānija

33%

33%

Kipra

29%

29%

Malta

35%

35%

Portugāle

27%

27%

Grieķija

23%

23%

Slovēnija

20%

20%

Čehijas Republika

27%

27%

Igaunija

21%

21%

Slovākija

20%

20%

Lietuva

19%

19%

Polija

20%

20%

Horvātija

17%

17%

Ungārija

21%

21%

Latvija

20%

20%

Rumānija

17%

17%

Bulgārija

16%

16%

* Aprēķinot īpatsvaru, transportlīdzekli ar izpūtēja nulles emisijām uzskata par vienu veselu transportlīdzekli. Visus pārējos transportlīdzekļus, kas atbilst šā pielikuma 2. tabulas prasībām, šādos aprēķinos pieskaita kā 0,5.

Grozījums

4. tabula. Mazas noslodzes transportlīdzekļu īpatsvara minimālais mērķrādītājs mazas noslodzes transportlīdzekļu kopējā publiskā iepirkumā dalībvalsts līmenī1,2

 

M1, M2, N1, kategorijas transportlīdzekļi

L kategorijas transportlīdzekļi

Dalībvalsts

2025

2030

2025

2030

ES iestādes, aģentūras un struktūras

[50%]

[50%]

[50%]

[50%]

Luksemburga

50%

50%

50%

50%

Zviedrija

50%

50%

50%

50%

Dānija

50%

50%

50%

50%

Somija

50%

50%

50%

50%

Vācija

50%

50%

50%

50%

Francija

50%

50%

50%

50%

Apvienotā Karaliste

50%

50%

50%

50%

Nīderlande

50%

50%

50%

50%

Austrija

50%

50%

50%

50%

Beļģija

50%

50%

50%

50%

Itālija

50%

50%

50%

50%

Īrija

50%

50%

50%

50%

Spānija

50%

50%

50%

50%

Kipra

50%

50%

50%

50%

Malta

50%

50%

50%

50%

Portugāle

50%

50%

50%

50%

Grieķija

35%

35%

35%

35%

Slovēnija

35%

35%

35%

35%

Čehijas Republika

50%

50%

50%

50%

Igaunija

35%

35%

35%

35%

Slovākija

35%

35%

35%

35%

Lietuva

35%

35%

35%

35%

Polija

35%

35%

35%

35%

Horvātija

25%

25%

25%

25%

Ungārija

25%

25%

25%

25%

Latvija

25%

25%

25%

25%

Rumānija

25%

25%

25%

25%

Bulgārija

25%

25%

25%

25%

1 Mazemisiju un bezemisiju transportlīdzekļiem pirmajā pārskata periodā (līdz 2025. gadam) ir jāsasniedz vismaz 70 % minimālā iepirkuma mērķrādītāju, kas noteikti “tīriem” mazas noslodzes transportlīdzekļiem, bet otrajā (2025.–2030. gadā) un nākamajos pārskata periodos šādi mērķrādītāji jāsasniedz arī bezemisiju transportlīdzekļiem.

2 Aprēķinot īpatsvaru, transportlīdzekli ar izpūtēja nulles emisijām uzskata par vienu veselu transportlīdzekli. Mazemisiju transportlīdzekļus un transportlīdzekļus, ko darbina ar dabasgāzi, proti, ja tos pilnībā darbina ar biometānu, ko var pierādīt ar biometāna iepirkuma līgumu vai piekļuvi biometānam citā veidā, aprēķinos pieskaita kā 0,66 pienesuma. Visus pārējos “tīros” transportlīdzekļus šādos aprēķinos pieskaita kā 0,5 pienesuma.

Grozījums Nr. 79
Direktīvas priekšlikums
PIELIKUMS – 5. tabula

Komisijas ierosinātais teksts

5. tabula Lielas noslodzes transportlīdzekļu īpatsvara minimālais mērķrādītājs atbilstoši 3. tabulai lielas noslodzes transportlīdzekļu kopējā publiskā iepirkumā dalībvalsts līmenī*

Dalībvalsts

Kravas automobiļi

Autobusi

 

2025

2030

2025

2030

Luksemburga

10%

15%

50%

75%

Zviedrija

10%

15%

50%

75%

Dānija

10%

15%

50%

75%

Somija

9%

15%

46%

69%

Vācija

10%

15%

50%

75%

Francija

10%

15%

48%

71%

Apvienotā Karaliste

10%

15%

50%

75%

Nīderlande

10%

15%

50%

75%

Austrija

10%

15%

50%

75%

Beļģija

10%

15%

50%

75%

Itālija

10%

15%

50%

75%

Īrija

10%

15%

50%

75%

Spānija

10%

14%

50%

75%

Kipra

10%

13%

50%

75%

Malta

10%

15%

50%

75%

Portugāle

8%

12%

40%

61%

Grieķija

8%

10%

38%

57%

Slovēnija

7%

9%

33%

50%

Čehijas Republika

9%

11%

46%

70%

Igaunija

7%

9%

36%

53%

Slovākija

8%

9%

39%

58%

Lietuva

9%

8%

47%

70%

Polija

7%

9%

37%

56%

Horvātija

6%

7%

32%

48%

Ungārija

8%

9%

42%

63%

Latvija

8%

9%

40%

60%

Rumānija

6%

7%

29%

43%

Bulgārija

8%

7%

39%

58%

* Aprēķinot īpatsvaru, transportlīdzekli ar izpūtēja nulles emisijām vai transportlīdzekli, ko darbina ar dabasgāzi, proti, ja to pilnībā darbina ar biometānu, ko var pierādīt ar biometāna iepirkuma līgumu vai piekļuvi biometānam citā veidā, uzskata par vienu veselu transportlīdzekli. Šādu skaitīšanu neizmanto to dalībvalstu gadījumā, kurām minimālais iepirkuma īpatsvars pārsniedz 50 % no vispārējā publiskā iepirkuma apjoma, par robežvērtību nosakot 50 %. Visus pārējos transportlīdzekļus, kas atbilst šā pielikuma 2. tabulas prasībām, šādos aprēķinos pieskaita kā 0,5.

Grozījums

5. tabula Smagdarba transportlīdzekļu īpatsvara minimālais mērķrādītājs atbilstoši 4. panta 4. punktam smagdarba transportlīdzekļu kopējā publiskā iepirkumā dalībvalsts līmenī1,2

Dalībvalsts

Kravas automobiļi

Autobusi

 

20251

20302

20251

20302

ES iestādes, aģentūras un struktūras

[10%]

[15%]

[50%]

[75%]

Luksemburga

10%

15%

50%

75%

Zviedrija

10%

15%

50%

75%

Dānija

10%

15%

50%

75%

Somija

9%

15%

46%

69%

Vācija

10%

15%

50%

75%

Francija

10%

15%

48%

71%

Apvienotā Karaliste

10%

15%

50%

75%

Nīderlande

10%

15%

50%

75%

Austrija

10%

15%

50%

75%

Beļģija

10%

15%

50%

75%

Itālija

10%

15%

50%

75%

Īrija

10%

15%

50%

75%

Spānija

10%

14%

50%

75%

Kipra

10%

13%

50%

75%

Malta

10%

15%

50%

75%

Portugāle

8%

12%

40%

61%

Grieķija

8%

10%

38%

57%

Slovēnija

7%

9%

33%

50%

Čehijas Republika

9%

11%

46%

70%

Igaunija

7%

9%

36%

53%

Slovākija

8%

9%

39%

58%

Lietuva

9%

8%

47%

70%

Polija

7%

9%

37%

56%

Horvātija

6%

7%

32%

48%

Ungārija

8%

9%

42%

63%

Latvija

8%

9%

40%

60%

Rumānija

6%

7%

29%

43%

Bulgārija

8%

7%

39%

58%

1 Vismaz 66 % minimālā iepirkuma mērķrādītāju “tīrajiem” lielas noslodzes transportlīdzekļiem panāk ar bezemisiju transportlīdzekļiem vai transportlīdzekļiem, ko darbina ar dabasgāzi, proti, ja tos pilnībā darbina ar biometānu, ko var pierādīt ar biometāna iepirkuma līgumu vai piekļuvi biometānam citā veidā. To transportlīdzekļu daļas aprēķins, ko darbina ar biometānu, apakšmērķa nolūkā beidzas ar 30 % no apakšmērķa.

2 Vismaz 75 % minimālā iepirkuma mērķrādītāju “tīrajiem” lielas noslodzes transportlīdzekļiem panāk ar bezemisiju transportlīdzekļiem vai transportlīdzekļiem, ko darbina ar dabasgāzi, proti, ja tos pilnībā darbina ar biometānu, ko var pierādīt ar biometāna iepirkuma līgumu vai piekļuvi biometānam citā veidā. To transportlīdzekļu daļas aprēķins, ko darbina ar biometānu, apakšmērķa nolūkā beidzas ar 30 % no apakšmērķa.

(1) Jautājums tika nodots atpakaļ atbildīgajai komitejai starpiestāžu sarunām saskaņā ar 59. panta 4. punkta ceturto daļu (A8-0321/2018).

Pēdējā atjaunošana: 2019. gada 10. decembrisJuridisks paziņojums - Privātuma politika