Eiropas Parlamenta 2018. gada 25. oktobra rezolūcija par globalizācijas radīto iespēju izmantošanu: tirdzniecības aspekti (2018/2005(INI))
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas 2017. gada 10. maija pārdomu dokumentu par globalizācijas iespēju izmantošanu (COM(2017)0240),
– ņemot vērā Komisijas 2017. gada 13. septembra paziņojumu “Līdzsvarota un progresīva tirdzniecības politika globalizācijas iespēju izmantošanai” (COM(2017)0492),
– ņemot vērā priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 13. septembra regulai, ar ko izveido satvaru ārvalstu tiešo ieguldījumu Eiropas Savienībā izvērtēšanai (COM(2017)0487),
– ņemot vērā Komisijas 2015. gada 14. oktobra paziņojumu “Tirdzniecība visiem. Ceļā uz atbildīgāku tirdzniecības un ieguldījumu politiku” (COM(2015)0497),
– ņemot vērā 2018. gada 30. maija rezolūciju par gada ziņojumu par kopējās tirdzniecības politikas īstenošanu(1),
– ņemot vērā 2016. gada 5. jūlija rezolūciju par jaunu progresīvu un inovatīvu turpmāko stratēģiju tirdzniecības un ieguldījumu jomā(2),
– ņemot vērā 2017. gada 12. decembra rezolūciju „Virzība uz digitālās tirdzniecības stratēģiju“(3),
– ņemot vērā Komisijas 2017. gada 13. septembra ziņojumu “Ziņojums par stratēģijas “Tirdzniecība visiem” īstenošanu. Progresīvas tirdzniecības politikas īstenošana globalizācijas iespēju izmantošanai” (COM(2017)0491),
– ņemot vērā Komisijas 2017. gada 9. novembra ziņojumu par brīvās tirdzniecības nolīgumu īstenošanu (2016. gada 1. janvāris–2016. gada 31. decembris) (COM(2017)0654),
– ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 2015. gada 25. septembrī pieņemto rezolūciju “Pārveidosim mūsu pasauli: ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam”,
– ņemot vērā ANO Cilvēktiesību padomes 2014. gada 26. jūnija rezolūciju Nr. 26/9 un jo īpaši tajā ietverto lēmumu izveidot beztermiņa starpvaldību darba grupu jautājumos par transnacionālām korporācijām un citiem uzņēmumiem cilvēktiesību kontekstā ar mandātu izstrādāt starptautisku juridiski saistošu instrumentu, ar kura palīdzību starptautisko cilvēktiesību aktos regulēt transnacionālo korporāciju un citu uzņēmumu darbību,
– ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas pamatprincipus attiecībā uz novērtējumu par tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumu ietekmi uz cilvēktiesībām,
– ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja Jean Claude Juncker 2017. gada 13. septembra runu par stāvokli Savienībā,
– ņemot vērā 2017. gada 12. septembra rezolūciju par starptautiskās tirdzniecības un ES tirdzniecības politikas ietekmi uz globālajām vērtības ķēdēm(4),
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 12. decembra Regulu (ES) 2017/2321, ar ko groza Regulu (ES) 2016/1036 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis, un Regulu (ES) 2016/1037 par aizsardzību pret subsidētu importu no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis(5),
– ņemot vērā tā nostāju 2017. gada 16. martā pirmajā lasījumā par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Savienības sistēmu konfliktu skartu un augsta riska teritoriju izcelsmes alvas, tantala, volframa, to rūdu un zelta atbildīgu importētāju pašsertifikācijai attiecībā uz piegādes ķēdes pienācīgu pārbaudi (6),
– ņemot vērā tā nostāju 2016. gada 4. oktobrī pirmajā lasījumā par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1236/2005 par tādu preču tirdzniecību, ko varētu izmantot nāvessoda izpildei, spīdzināšanai vai citādai nežēlīgai, necilvēcīgai vai pazemojošai rīcībai vai sodīšanai(7),
– ņemot vērā Parlamenta 2010. gada 25. novembra rezolūciju par cilvēktiesībām un sociāliem un vides standartiem starptautiskajos tirdzniecības nolīgumos(8),
– ņemot vērā Parlamenta 2010. gada 25. novembra rezolūciju par starptautiskās tirdzniecības politiku klimata pārmaiņu diktēto prasību kontekstā(9),
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2. un 21. pantu,
– ņemot vērā Komisijas dienestu 2018. gada 26. februāra neoficiālo dokumentu “Atskats un turpmākā rīcība saistībā ar tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības nodaļu īstenošanas un izpildes uzlabošanu ES brīvās tirdzniecības nolīgumos”,
– ņemot vērā 2015. gada 14. jūlija Komisijas dienestu darba dokumentu par ANO Vadošo principu uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām īstenošanas pašreizējo situāciju (SWD(2015)0144),
– ņemot vērā ESAO Pienācīgas pārbaudes vadlīnijas attiecībā uz atbildīgu uzņēmējdarbību, kas publicētas 2018. gada 31. maijā,
– ņemot vērā to, ka ANO Ģenerālajā asamblejā 2017. gada 18. septembrī darbu sāka Alianse pret tādu preču tirdzniecību, kuras var izmantot spīdzināšanai,
– ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras (FRA) 2017. gada 10. aprīļa atzinumu par tiesiskās aizsardzības līdzekļu pieejamības uzlabošanu uzņēmējdarbības un cilvēktiesību jomā ES līmenī (FRA Atzinums Nr. 1/2017),
– ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju (ECTK), it īpaši tās 4. panta 1. punktu, kas aizliedz turēt verdzībā vai nebrīvē,
– ņemot vērā Starptautiskā Valūtas fonda, Pasaules Bankas un PTO 2017. gada 10. aprīlī publicēto politikas dokumentu „Making trade an engine of growth for all: the case for trade and for policies to facilitate adjustment” (Tirdzniecības veicināšana, lai tā kļūtu par izaugsmes dzinējspēku visiem: tirdzniecība un politika, kas veicina pielāgošanos),
– ņemot vērā EASO svarīgāko jautājumu dokumentu „Making Globalisation Work: Better Lives For All” (Globalizācijas izmantošana — labāka dzīve visiem)(10),
– ņemot vērā UNESCO 1970. gada Konvenciju par kultūras īpašuma nelikumīga importa, eksporta un īpašumtiesību nodošanas aizlieguma un novēršanas līdzekļiem un 1995. gada UNIDROIT Konvenciju par zagtiem vai nelikumīgi eksportētiem kultūras priekšmetiem,
– ņemot vērā Komisijas un Eiropas Ārējās darbības dienesta kopīgo paziņojumu “Virzībā uz ES stratēģiju starptautiskās kultūras attiecībās” (JOIN(2016)0029),
– ņemot vērā ES Vispārīgo datu aizsardzības regulu, kas ir spēkā no 2018. gada 25. aprīļa(11),
– ņemot vērā Eiropas Savienības 2010. gada Pamattiesību hartas 10. un 11. pantu,
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 167., 207., 208. un 218. pantu,
– ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,
– ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ziņojumu un Attīstības komitejas, Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas, Kultūras un izglītības komitejas un Juridiskās komitejas atzinumus (A8-0319/2018),
A. tā kā globalizācija ir nepārtraukts process, kas ir radījusi jaunus nākotnes politiskos, ekonomiskos un sociālos uzdevumus, kuru pamatā ir straujā tehnoloģiskā attīstība, un tā kā izmaiņas būs gandrīz visos sektoros; tā kā tiesiskais un normatīvais regulējums atpaliek no šīm norisēm, apdraudot vērā ņemamus sociālos sasniegumus;
B. tā kā ienākumu nevienlīdzība joprojām sasniedz vēsturiski augstus līmeņus, taču to pasaules iedzīvotāju daļa, kas dzīvo galējā nabadzībā, ir samazinājusies no 44 % 1980. gadā līdz 10 % 2015. gadā; tā kā Parlaments piekrīt Komisijai, ka globalizācija rada problēmas arī tāpēc, ka tās ieguvumi nav vienmērīgi sadalīti cilvēku un reģionu starpā, un ja vien netiks veikti aktīvi pasākumi, pastāv risks, ka globalizācija varētu pastiprināt tehnoloģiskā progresa un nesenās ekonomikas krīzes radīto ietekmi un vēl vairāk palielināt nevienlīdzību un sociālo polarizāciju;
C. tā kā pasaules tirdzniecības atvērtībai un globalizācijai ir bijusi pozitīva ietekme, ļaujot miljoniem cilvēku izkļūt no nabadzības un tādējādi veicinot valstu ekonomikas izaugsmi, labklājību un konkurētspēju; tā kā globalizācija rada arī problēmas un tās ieguvumi nav vienmērīgi sadalīti cilvēku un reģionu starpā; tā kā globalizācija nedrīkst notikt uz vides rēķina; tā kā ES iedzīvotāji aizvien biežāk pieprasa, lai Savienības tirdzniecības politika nodrošinātu, ka preces, kas tiek laistas ES tirgū, ir ražotas pienācīgos un ilgtspējīgos apstākļos un lai mainīgajā globālajā kontekstā ES atbalsta uz vērtībām balstītu tirdzniecības programmu;
D. tā kā uz vērtībām balstītai atvērtai un taisnīgai tirdzniecības un ieguldījumu politikai ir vajadzīga plaša atbalsta politika, lai maksimāli palielinātu ieguvumus un samazinātu zaudējumus, ko tirdzniecības liberalizācija rada ES un trešo valstu iedzīvotājiem un ekonomikai, tā kā, lai izbeigtu nabadzību un panāktu sociālo un vides progresu, Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) īstenošanai vajadzētu kļūt par izšķirošo kritēriju, kas apliecina Savienības tirdzniecības politikas un attiecību panākumus;
E. tā kā protekcionisms ir vienkāršots un vājš globalizācijas radīto problēmu risinājums; tā kā protekcionisma politikai, kas nav īstenota saskaņā ar PTO noteikumiem, būs domino efekts visos gadījumos, kas negatīvi ietekmēs importētājus, eksportētājus un patērētājus; tā kā godīgām un ētiskām tirdzniecības attiecībām jākļūst par starptautisko ekonomisko attiecību normu;
F. tā kā cilvēku darbības izraisītās klimata pārmaiņas paātrinās, pārsniedzot pesimistiskākās IPCC prognozes attiecībā uz bioloģiskās daudzveidības strauju mazināšanos un piesārņojuma, jo īpaši saistībā ar ogļūdeņražu izmantošanu, radītu draudu ekosistēmu, jo īpaši jūras ekosistēmu, izdzīvošanai vidējā termiņā;
G. tā kā Eiropas Savienībai ir tiesības pieņemt kultūras un audiovizuālo pakalpojumu tirdzniecības politikas pasākumus nolūkā aizsargāt un veicināt kultūras izpausmju daudzveidību un kultūras mantojumu un sekmēt 4. ilgtspējīgas attīstības mērķa sasniegšanu attiecība uz pilnvērtīgu izglītību; tā kā šajos citos noteikumos ietilpst arī LESD 207. pantā definētā kopējā tirdzniecības politika;
H. tā kā LES 3. panta 3. punkts paredz, ka Eiropas Savienībai ir jārespektē sava lielā kultūras un valodu daudzveidība un jānodrošina Eiropas kultūras mantojuma saudzēšana un vairošana;
I. tā kā Eiropai ir daudz dažādu tradīciju un spēcīgas kultūras un radošās nozares, mazie un vidējie uzņēmumi un dažādas publisko plašsaziņas līdzekļu struktūru un publiskās filmu finansēšanas sistēmas, un tā kā saskaņā ar ES starptautiskās tirdzniecības pieeju kultūras daudzveidības, kultūras pieejamības un demokrātiskā dialoga veicināšanai arī turpmāk ir jābūt vienam no vadošajiem principiem;
J. tā kā kultūras un radošās nozares veicina pienācīgu darbvietu radīšanu un ekonomisko labklājību un rada aptuveni 2,6 % ES IKP, nodrošinot augstākus izaugsmes tempus nekā pārējās ekonomikas nozares, un pieder pie visnoturīgākajām nozarēm finanšu krīzes laikā; tā kā kultūras un radošo nozaru preču un pakalpojumu tirdzniecības attīstība būs nozīmīgs ekonomikas izaugsmes un darbvietu radīšanas dzinulis Eiropā;
K. tā kā Vispārīgā datu aizsardzības regulā ir paredzēti augsti personas datu apstrādes standarti, kuri nosaka noteiktu atbildības līmeni platformām un straumēšanas pakalpojumiem starptautiskās tirdzniecības regulējumā;
L. tā kā globalizācijas izmantošana tirdzniecības aspektos attiecībā uz kultūras priekšmetiem paredz visu starptautisko kultūras mantojuma aizsardzības konvenciju stingru ievērošanu, jo īpaši Hāgas 1954. gada konvencijas, 1970. gada UNESCO konvencijas un 1995. gada konvencijas un UNIDROIT konvencijas noteikumu ievērošanu;
M. tā kā starpkultūru dialogs sekmē cieņu un savstarpēju sapratni un veicina taisnīgāku sociālo un ekonomisko apmaiņu, tostarp tirdzniecību, palīdzot izstrādāt praksi, kas veicina visu pušu intereses līdzsvarotākā veidā un ar pietāti, kā arī cīnīties pret negodīgu praksi, piemēram ļaunprātīgām klauzulām un uzspiestiem vienpusējiem nosacījumiem,
Globalizācijas iespēju izmantošana
1. atzinīgi vērtē Komisijas pārdomu dokumentu par globalizācijas iespēju izmantošanu un tajā apskatītās iespējas atvieglot globalizācijas pozitīvās ietekmes izmantošanu, vienlaikus norādot, ka jānovērš tās negatīvās sekas;
2. uzsver, ka starptautiskajai tirdzniecībai ir ne tikai izšķiroša nozīme ekonomikas attīstībā un valstu sadarbībā globalizētā ekonomikā, bet tā būtiski ietekmē arī mieru, sociāli un ekoloģiski ilgtspējīgu izaugsmi, nodarbinātību, nabadzības izskaušanu un uzturnedrošību, cilvēktiesībām un cīņu pret klimata pārmaiņām; līdz ar to atzīst, ka Eiropas Savienība aizvien vairāk ir atbildīga par ieguldījumu šo jautājumu risināšanā tās globālajā tirdzniecībā un ārējās attiecībās;
3. norāda, ka efektīvi ir jāpastiprina kontrole par divējāda lietojuma preču tirdzniecību, un līdz ar to aicina īstenot Savienības Starptautiskās ieroču tirdzniecības nolīgumā paredzētās saistības;
Stāvokļa izvērtēšana
4. norāda, ka globalizācijas dēļ valstu un ekonomiku savstarpējā atkarība ir kļuvusi aizvien ciešāka; norāda, ka tas ir sekmējis starptautisko vērtību ķēžu veidošanos, un norāda, ka šīs vērtību ķēdes pārstrukturē starptautisko darba dalīšanu, kā arī valstu savstarpējo atkarību; atgādina, ka to ārkārtīgi sarežģītais raksturs, pārredzamības trūkums un atbildības vājināšanās var palielināt cilvēktiesību un darba tiesību pārkāpumu risku, faktisku nesodāmību par noziegumiem pret vidi un izvairīšanos no nodokļiem un krāpšanu lielā apmērā; atkārtoti norāda uz kopējos noteikumos un vērtībās balstītas ES tirdzniecības politikas priekšrocībām, tostarp attiecībā uz cilvēktiesībām, darba apstākļiem un vides aizsardzību;
5. norāda, ka globalizācijas priekšrocības ir nevienlīdzīgi sadalītas starp reģioniem un sabiedrības grupām, daži reģioni un nozares gūst lielu peļņu, savukārt citus negatīvi ietekmē strukturālas pārmaiņas un bezdarba līmeņa palielināšanās; norāda, ka tas un tādas tehnoloģiskas pārmaiņas kā automatizācija un digitalizācija noteiktās sabiedrības daļās palielina skeptisku vai noraidošu attieksmi pret globalizāciju; norāda, ka finanšu un ekonomikas krīze ir ietekmējusi ienākumu sadali un ir krasi palielinājusi nabadzības problēmu; ņem vērā, ka 2014. gadā vidējais Džini koeficients attiecībā uz mājsaimniecību reālo izmantojamo ienākumu sasniedza pēdējo 30 gadu laikā nepieredzēti augstu līmeni, bet parādīja īpaši negatīvas tendences mājsaimniecībās ar nelieliem vai vidēja līmeņa ienākumiem; konstatē, ka daudzās ES dalībvalstīs ir samazinājusies vidusšķira, vienlaikus ir attiecīgi samazinājusies tās kopējā ienākuma daļa; pauž viedokli, ka vidusšķiras samazināšanās, iedzīvotāju bažas zaudēt savu sociālo un ekonomisko stāvokli, un skeptiska attieksme pret globalizāciju, var novest pie protekcionisma, kurš sniedz vienkāršotu iespēju apkarot kopējas bažas; norāda, ka šajā kontekstā atbilstīga reakcija nav ne nacionālistiski protekcioniskā, ne arī ierastās darbības politika;
6. norāda, ka ilgtspējīgas un pārtikušas iekšzemes nākotnes izredzes veicina nelegālās migrācijas plūsmu samazināšanu Eiropā un atvieglo to pārvaldību;
7. norāda — ja ekonomikā ir problēmas, cieš arī demokrātija; konstatē, ka demokrātija samazinās gandrīz visās valstīs; uzsver, ka iedzīvotājiem ir daudz vairāk iespēju nekā agrāk, bet daudzi uzskata, ka demokrātija viņiem vairs nav piemērota; norāda, ka šī tendence palīdz veidot autokrātiskas un nedemokrātiskas valstis, kurām izdodas ietekmēt mūsu sabiedrību un kuras gūst labumu no sabiedrības negatīvās attieksmes pret globalizāciju;
8. norāda, ka strauji pieaug Ķīnas un citu Dienvidaustrumāzijas valstu ekonomiskā nozīme; uzsver tirdzniecības un ieguldījumu plūsmu palielināšanos šajā reģionā; norāda, ka šī tendence saglabāsies arī turpmākajos gados; apzinās, ka tas relatīvi mazinās pašreizējo globālo Eiropas un Ziemeļamerikas ekonomikas centru nozīmi, kā arī izvirzīs jaunus uzdevumus attiecībā uz vērtībās balstītas starptautiskās tirdzniecības politikas saglabāšanu; uzsver, ka ir svarīgi pielāgoties šiem jaunajiem ekonomikas uzdevumiem; tādēļ atkārto, ka ir jāturpina stiprināt noteikumos un vērtībās balstīta daudzpusēja sistēma; uzsver, ka šāda attīstība var apdraudēt Eiropas stratēģiskās intereses;
9. norāda, ka globalizācija ir sekmējusi ātrāku un plašāku tehnoloģiju un inovāciju izplatību un ka tehnoloģija var būt galvenais faktors, kas veicina tirdzniecību; uzsver, ka ES vēl nav izstrādājusi digitālās tirdzniecības stratēģiju un nav apzinājusi priekšrocības, ko internets un digitālās virsgrāmatas tehnoloģijas var radīt starptautiskajai tirdzniecībai;
10. norāda, ka Ķīnas ekonomikas izaugsme ievērojami pieaug uz tā palielina savu tirgus daļu uz Eiropas un Ziemeļamerikas rēķina; norāda, ka Ķīnas jaunā iniciatīva „Viena josla, viens ceļš“ ir tās mēģinājums kļūt par pasaules ekonomikas lielvaru; uzsver, ka arī Eiropā izplatās Ķīnas ietekme, kura nav tikai ekonomiska, bet ietver arī stratēģisko un ar drošību saistīto aspektu; uzskata, ka stratēģija „America First“ ir mēģinājums pārvarēt Amerikas Savienoto Valstu lejupslīdi un ka tas ir destruktīvs spēks uz noteikumiem balstītā pasaules ekonomiskajā kārtībā;
11. norāda, ka pēdējās desmitgadēs transatlantiskās attiecības vienmēr ir nodrošinājušas brīvu un vērtībās balstītu globālo tirdzniecību un tādām tām vajadzētu būt arī turpmāk; konstatē, ka šajā ziņā jaunu ierosmi varētu sniegt transatlantisko attiecību nolīgums;
12. norāda, ka daudzpusējā pasaules ekonomiskā kārtība, kuras centrā ir PTO, nespēj starptautiskajos nolīgumos integrēt šīs pamatīgās pārmaiņas un valstu jaunās intereses; norāda, ka pieaugošais ASV un citu valstu protekcionisms, kā arī jaunattīstības valstu vajadzību un vēlmju neņemšana vērā starptautiskos nolīgumos vājina PTO; uzskata, ka PTO Apelācijas institūcijai ir īpaši svarīga nozīme tirdzniecības strīdu izšķiršanā, un pauž nopietnas bažas par to, ka ASV bloķē institūcijas locekļu iecelšanu amatā, tādējādi apdraudot PTO darbību; aicina Komisiju rīkoties elastīgi attiecībā uz PTO Apelācijas institūcijas reformu, taču prasīt saglabāt divpakāpju strīdu izšķiršanas mehānismu; pauž nožēlu par to, ka IAM netiek integrēti pasaules tirdzniecības darba kārtībā un netiek pienācīgi ņemti vērā; uzskata, ka jaunattīstības valstu vajadzības un vēlmes būtu labāk jāatspoguļo starptautiskos nolīgumos, kā arī Dohas attīstības sarunu kārtā;
Eiropas politika
13. atzīmē, ka ES ir uzticēts uzdevums sekmīgi darboties šajā mainīgajā pasaules ekonomikas vidē, un tas nozīmē, ka tai jānodrošina sava konkurētspēja, saglabājot sociālos un vides standartus, jāpaplašina sadarbība ar Dienvidaustrumāzijas, kā arī Indijas, Ķīnas un Latīņamerikas ekonomiku, kas strauji attīstās, un jācīnās ar aizvien pieaugošo Amerikas Savienoto Valstu patvaļīgo protekcionismu; norāda, ka ir svarīgi iesaistīties pasaules ekonomikas kārtības pārstrukturēšanā un ievērot jaunattīstības valstu vajadzības, kā arī ekonomiski un sociāli trūcīgo cilvēku vajadzības attīstītajās valstīs; uzsver, ka mērķus sasniegt IAM un īstenot Parīzes nolīgumu ir jāizmanto kā vispārēju pamatu šīs vienošanās īstenošanai, īpaši svarīgi ir panākt politikas saskaņotību attīstībai; uzsver, ka publiskās finanses, oficiālā attīstības palīdzība un iekšējo resursu mobilizācija ir instrumenti, kas ir vajadzīgi IAM īstenošanai;
14. uzsver atbalsta politikas nozīmi, lai papildinātu globalizācijas radīto pozitīvo ietekmi un iespējas; uzsver, ka ir vajadzīgi strukturēti, pienācīgi līdzsvaroti brīvās tirdzniecības nolīgumi; atkārto, ka atbalsta Komisijas tirdzniecības politiku un tirdzniecības politikas līdzekļu un instrumentu veicināšanu, lai regulētu un risinātu globalizācijas radītās problēmas;
15. uzskata, ka Eiropas Savienība sniedz nozīmīgu atbalsta satvaru, lai veidotu progresīvus noteikumus tirdzniecības un ieguldījumu jomā, veicinātu ekonomisko sadarbību, tautu solidaritāti un klimata pārmaiņu apkarošanu; mudina Savienību vēl vairāk padziļināt savas iniciatīvas, lai labāk regulētu globalizāciju, izmantojot efektīvus atbalsta pasākumus;
16. norāda uz dalībvalstu grūtībām vienatnē risināt pārvalstiskās problēmas, piemēram, migrācijas plūsmas, finanšu krīzes un nodokļu apiešanu, terorismu vai klimata pārmaiņas; uzsver kopīgo atbildību un reģionu un pilsētu nozīmi globalizācijas pārvaldībā; norāda, ka Eiropas darbību efektivitāte ir atkarīga no dalībvalstu centieniem;
17. norāda, ka ES un ASV strīdi ES rada ne vien jaunas problēmas, bet arī lielākas iespējas meklēt jaunus veidus globalizācijas pārvaldībai, veidošanai un atbildībai par to;
Eiropas iekšējā atbilde
18. piekrīt Komisijai, ka starptautiskās konkurētspējas saglabāšana, vienlaikus nodrošinot augstus sociālos un vides standartus, ir sekmīgas Eiropas stratēģijas priekšnoteikums; atzinīgi vērtē ES iekšējā tirgus turpmāku stiprināšanu, kā arī ekonomiskās savienības konsolidāciju, harmonizējot sociālās aizsardzības standartus, algas un dzīves standartus; uzskata, ka šāda harmonizācija ir būtiska, jo stabils iekšējais tirgus ir priekšnosacījums sekmīgai starptautisko stratēģiju īstenošanai;
19. norāda, ka starptautiskā konkurētspēja ir ļoti atkarīga no veiksmīgas un sociāli un vides ziņā atbildīgas automatizācijas un digitalizācijas, vienlaikus nodrošinot Eiropas iedzīvotāju privātās dzīves aizsardzību; norāda, ka jaunās tehnoloģijas, īpaši blokķēde, pārveidos starptautiskās tirdzniecības pamatus; norāda, ka ir svarīgi sasniegt mūsu klimata politikas mērķus un pēc iespējas drīzāk jāpāriet uz atjaunojamo enerģiju; uzskata, ka ES nekavējoties ir jāizstrādā reāla un efektīva rūpniecības stratēģija, lai mazinātu ārējo neaizsargātību, vienlaikus veicinot pāreju uz mazoglekļa ekonomiku; uzskata, ka uz globalizācijas radītajām iespējām un problēmām, kā arī noteiktu trešo valstu nesen veiktajiem pasākumiem ir jāreaģē ar ES tirdzniecības politiku, kas atbalsta atvērtu un godīgu tirdzniecību ar pārredzamiem noteikumiem un stabilu daudzpusēju sistēmu PTO;
20. norāda, ka saskaņā ar LESD 12. pantu, kurā atzīts, ka patērētāju tiesību aizsardzības prasības ir jāņem vērā, nosakot un īstenojot pārējo Savienības politiku un darbības, augstu patērētāju aizsardzības līmeni varētu sasniegt, ieviešot īpašu sadaļu par patērētāju aizsardzību, kur paredzētas tiesiskās garantijas, piemēram, par tiesībām regulēt un par piesardzības principu, kā arī nodrošināt patērētājiem reālas priekšrocības un veicināt patērētāju uzticēšanos, tostarp tiešsaistes pakalpojumos, sekmēt ilgtspējīgu patēriņu, visā nolīguma īstenošanas procesā ņemt vērā patērētāju intereses un veicināt patērētāju tiesību aizsardzības tiesību aktu efektīvu īstenošanu, tostarp arī pārrobežu situācijās;
21. norāda, ka MVU ir jānodrošina līdzvērtīgi konkurences apstākļi; aicina Komisiju izstrādāt Eiropas MVU stratēģiju, lai integrētu MVU starptautiskajās vērtību ķēdēs un pārvarētu ar tirdzniecību saistītus šķēršļus, piemēram, ar tarifiem nesaistītus šķēršļus; norāda, ka piekļuve informācijai ir viens no lielākajiem šķēršļiem MVU dalībai tirgū, kas nozīmē, ka nepieciešams palielināt pārredzamību un atbalstu; prasa Komisijai šajā kontekstā izstrādāt instrumentus, lai atvieglotu MVU izcelsmes noteikumu un preferenču izmantošanu; norāda uz neizmantoto preferenču lielo potenciālu un prasa Komisijai izvirzīt vērienīgus mērķus attiecībā uz izmantošanas rādītājiem; norāda, ka MVU ir svarīgi, lai sasniegtu IAM; aicina iekļaut tirdzniecības nolīgumos īpašas nodaļas par MVU vajadzībām un interesēm, īpaši saistībā ar tirgus pieejamības veicināšanu;
22. norāda, ka ir vajadzīgi efektīvi tirdzniecības aizsardzības instrumenti; atzinīgi vērtē neseno tirdzniecības aizsardzības instrumentu reformu, kas ir efektīvi un samērīgi jāīsteno, lai aizsargātu nozares un darbvietas pret importu par dempinga cenām un negodīgi subsidētu importu; apstiprina, ka tirdzniecības aizsardzības instrumentus nedrīkst izmantot protekcionisma nolūkos; atbalsta Komisijas pasākumus, kas ieviesti pēc tam, kad ASV noteica tērauda un alumīnija tarifus; norāda, ka pēc iespējas drīzāk ir jāievieš noteikumi par ieguldījumu pārbaudi, lai novērstu ārvalstu ieguldījumus, kuru motivācija ir tikai rūpniecības politika un kuru mērķis ir iegūt Eiropas tehnoloģijas; atgādina, ka vajadzīgs spēcīgs Starptautiskais publiskā iepirkuma instruments; atzinīgi vērtē drosmīgos pasākumus, kas veikti, lai šajos instrumentos integrētu sociālā un vides dempinga dimensiju, un aicina Komisiju turpināt izstrādāt stabilas metodes, lai pilnībā ņemtu vērā šīs dimensijas, tostarp attiecībā uz sociālajiem un vides standartiem, ko piemēro eksportētājvalstīs;
23. norāda, ka reaģējot uz globalizācijas radītu darbvietu zudumu, dalībvalstīm jāstiprina darba tirgus politika un apmācības piedāvājums; tomēr norāda, ka vajadzīga Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda (EGF) reforma, lai risinātu globalizācijas izvirzītos jaunos uzdevumus, tostarp reformētu priekšnoteikumus atbalsta saņemšanai; uzsver, ka EGF ir jākļūst par proaktīvāku instrumentu, kura mērķis ir sagatavot darba ņēmējus un uzņēmumus, lai tie spētu cīnīties pret globalizācijas negatīvo ietekmi; norāda, ka EGF finansējumam jābūt pieejamam mazāku uzņēmumu darbiniekiem; norāda, ka EGF darbības joma būtu jāpaplašina, lai iekļautu citus politikas rosinātos pielāgojumus un lai tam būtu pietiekams budžets, kā arī piemērots uzraudzības un novērtēšanas mehānisms;
24. atzīst Komisijas pozītīvos soļus, lai palielinātu brīvās tirdzniecības nolīgumu (BTN) pārredzamību; aicina Komisiju skeptiskai attieksmei pret globalizāciju stāties pretī ar spēcīgāku tirdzniecības nolīgumu pārredzamību, uzraugot ES noteikumu un tiesību aktu īstenošanu, un sekmējot iedzīvotāju iekļautību; aicina Komisiju sarunās nodrošināt pilnīgu pārredzamību, izmantojot pastāvīgu dialogu ar Eiropas Parlamentu, valstu parlamentiem, sociālajiem partneriem un pilsonisko sabiedrību; aicina Padomi informēt un iesaistīt valstu parlamentus un pilsonisko sabiedrību pirms sarunu pilnvaru apstiprināšanas un sarunu procesā; pauž nožēlu, ka Padome 2018. gada 22. maija secinājumos ir nolēmusi saglabāt pašreizējo stāvokli, pieņemot lēmumu ES BTN sarunu norādes publicēt tikai atsevišķos gadījumos; aicina Padomi publiskot visas sarunu pilnvaras;
25. uzsver, ka ir vajadzīga globālāka pārvaldība un noteikumi, lai labāk izmantotu globalizāciju; uzsver, ka ir svarīgi atbalstīt vietējo politiku, lai palielinātu ES konkurētspēju un noturību;
26. norāda, ka ES lauksaimniecības pārtikas produkti atbilst visaugstākajiem standartiem pasaulē; prasa Komisijai nodrošināt, ka importētie lauksaimniecības produkti atbilst ES standartiem, un pastiprināt importēto lauksaimniecības pārtikas produktu pārbaudes to izcelsmes vietās un tad, kad tie sasniedz ES;
27. atgādina par to, cik svarīgi ir efektīvi īstenot noslēgtos tirdzniecības nolīgumus, lai nodrošinātu, ka mūsu lauksaimnieki var pilnībā izmantot eksporta iespējas, ko sniedz šādi nolīgumi, piemēram, ES un Kanādas Visaptverošais ekonomikas un tirdzniecības nolīgums (CETA);
28. uzsver nepieciešamību izstrādāt jaunus globāla līmeņa tirdzniecības noteikumus un regulējumu, lai regulētu un saskaņotu produktu ražošanas, sociālos un vides standartus pārtikas ražošanas nozarē;
29. atzinīgi vērtē ES tirdzniecības nolīgumu ar Japānu — ceturto lielāko ES lauksaimniecības produktu eksporta tirgu, — kas pavērs labas eksporta iespējas daudziem ES lauksaimniecības produktu, piemēram, piena ražotājiem;
30. uzsver, cik svarīgi ir, pirmkārt, nolīgumos iekļaut iedarbīgas un viegli piemērojamas divpusējas aizsardzības klauzulas, kas ļautu uz laiku pārtraukt piemērot preferences, ja, stājoties spēkā tirdzniecības nolīgumam, importa pieaugums nopietni kaitē vai var nopietni kaitēt sensitīvajām nozarēm un, otrkārt, pārskatīt spēkā esošos daudzpusējās aizsardzības mehānismus, kas paredzēti Regulā (ES) Nr. 1308/2013 (Vienotā TKO regula)(12), kam vajadzētu būt preventīvai lomai attiecībā uz sensitīvajām nozarēm, mainot atsauces apjomu un cenu robežvērtības, paverot iespēju automātiski piemērot apturošus aizsardzības mehānismus gadījumos, kad ir sasniegtas attiecīgās robežvērtības;
31. uzsver, ka Eiropas Savienībai ir stratēģiski svarīgi saglabāt augsta līmeņa pārtikas nodrošinājuma pašpietiekamību; uzskata, ka tirdzniecības globalizācija nedrīkstētu apdraudēt ES lauksaimniecības pārtikas produktu ražotāju dzīvotspēju, jo ilgtermiņā tas varētu novest pie tāda veida atkarības no ārējiem piegādātājiem, kāda jau vērojama enerģētikas nozarē;
32. norāda, ka Komisijas pārdomu dokuments par globalizācijas iespēju izmantošanu, ir pirmais šāds dokuments, kurā minēts, ka ir svarīgi uzlabot dzīvnieku labturības standartus, izmantojot ES tirdzniecības un ieguldījumu programmu; atzinīgi vērtē Komisijas pausto gatavību strādāt, lai uzlabotu globālo pārvaldību šajā jomā; aicina Komisiju savā nākamajā tirdzniecības politikas stratēģijā skaidri iekļaut dzīvnieku labturību un izmantot pārskatīšanas klauzulas spēkā esošajos BTN, lai vēl vairāk uzlabotu dzīvnieku labturības noteikumus; aicina Komisiju nodrošināt, ka tirdzniecības preferences tiek piešķirtas, ņemot vērā, vai tiek ievēroti ES dzīvnieku labturības standarti, nodrošinot labākus vienlīdzīgas konkurences apstākļus un ievērojot ES iedzīvotāju vairākuma vēlmes; aicina Komisiju atzīt svarīgo nozīmi, kāda var būt augstākiem dzīvnieku labturības standartiem, lai sasniegtu vairākus IAM, proti, veselības jomā saistībā ar mikrobu rezistenci un klimata pārmaiņām;
33. uzsver, ka kultūra un izglītība, tostarp mūžizglītība, ir sabiedriskas preces, kultūras un izglītības pieejamība ir cilvēktiesības un tādēļ uz kultūru un izglītību nevar raudzīties kā uz jebkuru preci vai pakalpojumu un pārvaldīt šīs jomas tāpat kā pārējās preces vai pakalpojumus, bet gan kā saglabājamus un pastāvīgi uzlabojamus kopresursus; tādēļ prasa kultūras, audiovizuālo un izglītības pakalpojumu, tostarp tiešsaistē sniegto pakalpojumu, izslēgšanu skaidri paredzēt Savienības un trešo valstu nolīgumos, piemēram, Transatlantiskajā tirdzniecības un investīciju partnerībā (TTIP) ar Amerikas Savienotajām Valstīm;
34. tādēļ uzsver 2005. gada UNESCO Konvencijas par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu svarīgo lomu saistībā ar starptautiskiem tirdzniecības nolīgumiem, kuros jāņem vērā un jārespektē tās attiecīgie noteikumi;
35. uzskata, ka ir svarīgi līdzsvarot tirdzniecības sarunas attiecībā uz autortiesībām, lai nodrošinātu, ka apspriedes tajās nenotiek, tikai meklējot mazāko kopsaucēju, bet ir vērstas uz to, lai nodrošinātu pēc iespējas labākus noteikumus kultūras mantojuma aizsardzībai, kultūras daudzveidības veicināšanai un kultūras un radošajās nozarēs strādājošo ienākumu veidošanai, lai tās veicinātu un palielinātu radošumu, zināšanu un satura izplatīšanu, kā arī lietotāju tiesības digitālajā laikmetā un lai tās nodrošinātu atvērtu, uz noteikumiem balstītu tirdzniecības vidi, kas ir būtiska Eiropas Savienības kultūras un radošo nozaru uzplaukumam;
36. atkārtoti aicina ES īstenot savas tiesības pieņemt vai uzturēt spēkā pasākumus (jo īpaši regulatīvus un/vai finansiālus), tostarp juridiski sasitošu vispārēju klauzulu, kultūras un valodu daudzveidības, kultūras mantojuma, vārda brīvības, plašsaziņas līdzekļu plurālisma un plašsaziņas līdzekļu brīvības aizsardzībai un veicināšanai tirdzniecības sarunās ar trešām valstīm neatkarīgi no izmantotās tehnoloģijas vai izplatīšanas platformas;
37. atzīst, ka Eiropas Savienībā datu aizsardzība pieder pie pamattiesībām; prasa, lai tirdzniecības nolīgumos starp Eiropas Savienību un valstīm, kuras nav ES dalībvalstis, tiktu garantēti augsti datu aizsardzības standarti, izmantojot t. s. savstarpējo lēmumu par aizsardzības līmeņa pietiekamību;
38. uzsver, ka ir svarīgi turpināt veicināt Eiropas Savienības ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un tradicionālo īpatnību sistēmas un turpināt noslēgt attiecīgus divpusējos nolīgumus ar trešām valstīm;
39. pauž gandarījumu par Padomes nesen piešķirtajām pilnvarām Komisijai Eiropas Savienības vārdā risināt sarunas par konvenciju, ar ko izveido daudzpusēju tiesu ieguldījumu strīdu izšķiršanai (MIC), lai novērstu pastāvošās ieguldītāju un valsts strīdu izšķiršanas sistēmas ierobežojumus; norāda, ka MIC būs pastāvīga struktūra, kura nodarbosies ar ieguldījumu strīdu izšķiršanu un nodrošinās pārredzamāku, saskaņotāku un taisnīgāku sistēmu, kas būs ārkārtīgi izdevīga ieguldītājiem; turklāt šajā sakarībā atzinīgi vērtē to, ka Padome ir nolēmusi arī darīt sarunu norādes publiski pieejamas, ko Parlaments jau izsenis bija prasījis, cenšoties panākt lielāku pārredzamību starptautisko sarunu jomā;
Eiropas ārējā atbilde
40. aicina Komisiju panākt, ka IAM un Parīzes nolīgums kļūst par ES tirdzniecības politikas vadošajiem principiem; norāda, ka, lai to panāktu, tirdzniecības reformas, kas minētas stratēģijā „Tirdzniecība visiem“, nav pietiekamas; aicina Komisiju pieņemt ilgtspēju kā galveno principu visos tirdzniecības nolīgumos, tostarp katrā sadaļā paredzot ar ilgtspēju saistītus pienākumus, un iekļaut īpašu sadaļu, ar kuru veicina un atbalsta starptautiskās konvencijas sociālo, darba tiesību un cilvēktiesību jomā un daudzpusējus nolīgumus vides jomā; norāda, ka šo juridiski saistošo un izpildāmo noteikumu piemērošana ir pienācīgi jāuzrauga, lai sāktu valdības apspriešanās procedūras un vajadzības gadījumā izmantotu īpašus strīdu izšķiršanas mehānismus, kā noteikts tirdzniecības un ilgtspējīga attīstības (TIA) sadaļā; aicina Padomi un Komisiju izvirzīt vērienīgākas prasības sarunās ar industrializētajām partnervalstīm par SDO konvencijām, atsauce uz kurām jāiekļauj nolīgumā;
41. aicina Komisiju BTN iekļaut stabilas un visaptverošas ilgtspējīgas attīstības sadaļas, lai atbalstītu starptautisko tirdzniecību; atzinīgi vērtē Komisijas 15 punktu plānu uzlabot ES tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sadaļu efektivitāti;
42. norāda, ka ir svarīga līdzsvarota un progresīva tirdzniecības politika, lai risinātu globalizācijas izvirzītās problēmas, izmantojot līdzsvarotus BTN, kuri jau ir noslēgti vai par kuriem joprojām notiek sarunas, piemēram, ar Kanādu, Japānu, Singapūru, Austrāliju, Jaunzēlandi, Vjetnamu un Meksiku;
43. prasa Komisijai īstenot vērienīgu tirdzniecības politiku un uzturēt atvērtu ieguldījumu vidi; piebilst, ka noslēgto un parakstīto tirdzniecības nolīgumu ratifikācijai jānotiek ātri, lai izpildītu saistības pret mūsu partneriem;
44. aicina Komisiju ES brīvās tirdzniecības nolīgumos iekļaut noteikumus par digitālo tirdzniecību, tostarp attiecībā uz pārrobežu datu plūsmām, lai pierādītu, ka digitālo preču un pakalpojumu tirdzniecība var radīt reālus ieguvumus uzņēmumiem un patērētājiem;
45. apsveic Komisiju ar lēmumu izveidot jaunu Taisnīgas un ētiskas tirdzniecības balvu ES pilsētām;
46. aicina Komisiju novērtēt, kā sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijas (DLT) un blokķēdes var izmantot, lai uzlabotu starptautisko tirdzniecību un risinātu tādus jautājumus kā pārredzamība, elastīgums un cīņa pret viltošanu;
47. uzsver, ka ANO Ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam un Parīzes nolīgums par klimata pārmaiņām nodrošina kritērijus, pēc kuriem mērāms ES tirdzniecības politikas ieguldījums saskaņoto globālo ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanā; norāda, ka ietekmes novērtējumos, kas tiek veikti pirms sarunu sākuma, ir jāņem vērā IAM izpilde; norāda, ka saistībā ar Parīzes nolīgumu izstrādātajām valstu ilgtspējas stratēģijām un īstenošanas plāniem ir jābūt vienam no galvenajiem ietekmes novērtējumu veikšanas punktiem; norāda, ka tirdzniecības nolīgumiem un to iespējamajai ietekmei ir jāatbilst IAM prasībām; mudina Komisiju turpmākajos ziņojumos par brīvās tirdzniecības nolīgumu īstenošanu sniegt novērtējumu, tostarp datus, par to ietekmi uz IAM un Parīzes nolīguma izpildi; norāda, ka, ja kāda nolīguma daļa apgrūtina IAM jeb Parīzes nolīguma īstenošanu, ir jāveic pielāgojumi;
48. norāda, ka Komisijas sistēmai, ar kuru tiek īstenota politikas saskaņotība attīstībai, vajadzētu būt saderīgai ar 17. IAM; norāda, ka tirdzniecības, lauksaimniecības, ārpolitikas, zivsaimniecības, vides, nodokļu un citu politikas jomu savstarpējā ietekme saskaņoti jānovērtē pilsoniskajai sabiedrībai, Komisijai un valstu parlamentiem; norāda, ka ilgtspējības noteikumu pārkāpumu gadījumā ir jāveic koriģējoši pasākumi; aicina novērtēt politikas saskaņotību attīstībai (PCD) saskaņā ar Lisabonas līguma noteikumiem par tiesību aktu priekšlikumiem, kas saistīti ar tirdzniecību; norāda, ka atbildīga uzņēmējdarbība un globālo vērtību ķēžu atbildīga pārvaldība ir IAM īstenošanas priekšnosacījums un ka Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam ir uzsvērta steidzama nepieciešamība izstrādāt ES rīcības plānu par atbildīgu uzņēmējdarbību, kas ES līmenī veicinātu politikas saskaņotību un konsekvenci;
49. norāda, ka SDO darba pamatstandartu ratifikācijai un īstenošanai ir jābūt prioritātei, īstenojot BTN; norāda, ka organizētā pilsoniskā sabiedrība un sociālie partneri jāiesaista nolīgumu izstrādes posmā, īstenošanas un pārraudzības posmā pēc nolīgumu izpildes, izmantojot divpusējas tikšanās ar sarunu partneriem; norāda, ka vajadzētu būt ieviestam efektīvam un iedarbīgam strīdu izšķiršanas mehānismam, kā arī efektīvām uzraudzības struktūrām, kurās iesaistīta pilsoniskā sabiedrība;
50. norāda, ka ES ir regulējusi kokmateriālu, zivju un konflikta zonās iegūtu izrakteņu piegādes ķēdes, un vairākas dalībvalstis dažādās nozarēs ir izstrādājušas pienācīgas pārbaudes sistēmas, norādot, ka jāizstrādā plaša sistēma, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus; prasa, lai Komisija, ņemot vērā aizvien pieaugošo vērtību ķēžu sarežģītību un ražotāju savstarpējās atkarības palielināšanos, nodrošinātu skaidru pārredzamību un pienācīgas pārbaudes pienākumus visai piegādes ķēdei, jo izcelsmes valstīs joprojām neatliekami risināms jautājums ir vāja to spēkā esošo darba tiesību aktu un darba drošības standartu piemērošana; aicina Komisiju balstīties uz spēkā esošajiem ES tiesību aktiem konfliktu minerālu un kokmateriālu jomā, kā arī nesen publicētajām ESAO Pienācīgas pārbaudes vadlīnijām par atbildīgu uzņēmējdarbības praksi; norāda, ka globālās vērtību ķēdes ir arī ļāvušas dažiem piegādātāju uzņēmumiem neievērot darba tiesību aktus un pārvietot savus uzņēmumus ārpus ES, un nodarbināt darbiniekus nedrošos un nepieņemamos apstākļos; atgādina, ka šī prakse rada negodīgu konkurenci attiecībā uz piegādātājiem, kas ievēro darba tiesības un starptautiskos standartus, un valdībām, kas vēlas paaugstināt algas un dzīves līmeni; uzsver, ka pienācīga atalgojuma līmenim un pienācīgiem darba drošības standartiem ir svarīga nozīme ilgtspējīgas pasaules tirdzniecības sistēmas nodrošināšanā un jaunu globālo vērtību ķēžu izveidē; aicina Komisiju, cieši sadarbojoties ar SDO un ESAO, izpētīt globālo vērtību ķēžu pieauguma ietekmi un iesniegt konkrētus priekšlikumus, lai šajās ķēdēs uzlabotu apstākļus, un izstrādāt daudzpusēju un juridiski saistošu korporatīvo pārskatatbildības un atbildīgas uzņēmējdarbības satvaru attiecībā uz pienācīgas kvalitātes nodarbinātību, vides ilgtspēju un cilvēktiesību ievērošanu; atzīst, ka ES, lai īstenotu šādu saistošu sistēmu daudzpusējās sarunās, ir vēlams vienpusēji noteikt galvenos noteikumus; aicina ES un tās dalībvalstis parādīt iniciatīvu un stiprināt savu iesaistīšanos ANO apspriedēs saistībā ar saistošu nolīgumu par uzņēmējdarbību un cilvēktiesībām; aicina Komisiju saskaņā ar četriem stratēģiskajiem mērķiem, kas paredzēti SDO Programmā pienācīgas kvalitātes nodarbinātībai, apņemties ievērot, veicināt un īstenot starptautiskos darba standartus un darba ņēmēju pamatprincipus un tiesības;
51. norāda — lai sasniegtu dzimumu līdztiesības mērķi, ir vajadzīgi aktīvi pasākumi, kuru mērķis ir uzlabot sieviešu iespējas izmantot BTN sniegtās iespējas; aicina tirdzniecības nolīgumos iekļaut īpašu sadaļu par tirdzniecību un dzimumu līdztiesību un sieviešu iespēju paplašināšanu, paredzot pasākumus, kuru mērķis cita starpā ir uzlabot darba un ģimenes dzīves līdzsvaru un piekļuvi sociālajiem un veselības aprūpes pakalpojumiem, paplašināt sieviešu uzņēmumu (jo īpaši mikrouzņēmumu un MVU) piedalīšanos publiskajā iepirkumā, lai atbalstītu sieviešu vadīto uzņēmumu internacionalizāciju un sieviešu līdzdalību 4. režīma piedāvātajās iespējās;
52. norāda, ka ņemot vērā uzbrukumus daudzpusējai pasaules ekonomikas kārtībai, ir ļoti svarīgi saglabāt šo kārtību, jo atgriešanās pie protekcionisma radītu kaitējumu un izraisītu tirdzniecības karu; norāda, ka daudzpusējo kārtību var saglabāt tikai tad, ja tiks veikta tās reforma; uzskata — lai saglabātu šādu kārtību, tajā būtu labāk jāintegrē ANO Ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam un Parīzes klimata nolīgums; aicina Komisiju aktīvi iesaistīties PTO Apelācijas institūcijas izvešanā no strupceļa un aicina Komisiju veicināt starptautisku sadarbību, lai apkarotu negodīgu konkurenci un protekcionismu, kas kaitē gan uzņēmumiem, gan pilsoņiem; norāda, ka ES galvenajam mērķim vajadzētu būt atvērtai un godīgai tirdzniecībai, kas atbilst ilgtspējīgas attīstības mērķiem un nodrošina iespēju ievērot jaunattīstības valstu vajadzības, kā minēts stratēģijā “Tirdzniecība visiem”, norāda — tā kā pašlaik daudzpusējām iniciatīvām ir maz iespēju gūt panākumus, ES tikmēr jācenšas panākt divpusējus un daudzpusējus nolīgumus, kuros godīga tirdzniecība ir viens no vadošajiem principiem, bet uzskata, ka pašreizējā situācija nodrošina iespēju ES parādīt spēcīgu iniciatīvu, ilgtspējīgi un dzīvotspējīgi reformējot daudzpusējo tirdzniecības kārtību;
53. norāda, ka atvērta, godīga un ilgtspējīga tirdzniecība ir ekonomiski vēlama un tai ir būtiska politiska ietekme; norāda, ka, ņemot vērā stratēģiju „America First“, kā arī jauno iniciatīvu „Viena josla, viens ceļš“, ES stratēģiskā ziņā ir būtiski svarīgi izmantot tirdzniecību kā instrumentu, lai veicinātu demokrātisku un ilgtspējīgu attīstību, kā arī stiprinātu dialogu un tehnisko palīdzību, īpaši Austrumu partnerības valstīs un ar tās Āfrikas partnervalstīm; norāda, ka tirdzniecībai un ieguldījumiem partnervalstīs jābūt savstarpēji saistītiem ar ilgtspējīgas attīstības stratēģijām; aicina Komisiju censties panākt, ka saskaņoti tiek īstenoti asociācijas nolīgumi ar Austrumu partnerības valstīm; aicina Komisiju vidējā termiņā izstrādāt stratēģiju, lai veidotu stabilas attiecības ar Neatkarīgo Valstu Sadraudzību (NVS); norāda, ka, īstenojot ekonomisko partnerattiecību nolīgumus (EPN) ar Āfrikas reģioniem un valstīm, svarīga nozīme ir ne tikai ar tirdzniecību saistītiem aspektiem, bet ļoti būtiski ir tos saistīt ar ilgtspējīgas attīstības prasībām Āfrikas valstīs; prasa Komisijai strādāt, lai palielinātu valdību spēju valstu tirdzniecības stratēģijās un programmās iekļaut jautājumus, kas saistīti ar ilgtspējīgu un iekļaujošu ekonomikas attīstību; atgādina, ka ES ir svarīgi padziļināt sadarbību ar starptautiskām organizācijām, piemēram, ANO, SDO, ESAO un Pasaules Banku par tirdzniecības jautājumiem, ņemot vērā globalizācijas izvirzītos uzdevumus; šajā ziņā pauž nožēlu, ka Savienība un lielākā daļa tās dalībvalstu nav sasniegušas mērķi 0,7 % no NKI piešķirt attīstības sadarbības finansēšanai;
54. uzsver, ka pasaules mēroga tirdzniecības pārvaldībai vajadzētu veicināt tirdzniecības integrāciju, kas rada reālas iespējas ilgtspējīgai attīstībai; šajā sakarībā norāda, ka pašreizējā īpašas un diferencētas attieksmes (SDT) struktūra PTO nespēj nodrošināt gaidītos rezultātus; uzsver, ka SDT noteikumus ir jāpadara efektīvākus un izmantošanai piemērotākus jaunattīstības valstīs;
55. uzsver, ka tirdzniecības nolīgumi var negatīvi ietekmēt uzturdrošību jaunattīstības valstīs; aicina ES aizsargāt vietējo pārtikas ražošanu un novērst kaitīgu lēta importa ietekmi, tostarp ekonomisko partnerattiecību nolīgumu (EPN) darbības jomā;
56. pauž nožēlu par to, ka vismaz 218 miljoni bērnu tiek izmantoti bērnu darbā, galvenokārt ar mērķi samazināt izmaksas; aicina ES nodrošināt, ka preču, kas tiek laistas apgrozībā ES saskaņā ar ētiskās sertifikācijas shēmām, ražošanā netiek izmantots piespiedu un bērnu darbs, garantēt uzticamu etiķešu „taisnīgs un ētisks“ izmantošanu un palīdzēt patērētājiem izdarīt apzinātu izvēli;
57. norāda, ka līdz šim ir noslēgts tikai viens visaptverošs EPN; tādēļ aicina ES atzīt ar EPN saistītās grūtības, ar kurām saskaras jaunattīstības valstis, procesā pēc Kotonū nolīguma darbības beigām; īpaši uzsver vajadzību veikt padziļinātu analīzi par to ietekmi uz Āfrikas tautsaimniecībām un attiecīgajiem darba tirgiem, kā arī par reģionu iekšējās tirdzniecības veicināšanu Āfrikā;
58. pauž nožēlu, ka katru gadu no Āfrikas nelikumīgu finanšu plūsmu veidā aizplūst summa, kas pārsniedz kopējo OAP gada apjomu; uzsver nodokļu nemaksāšanas kaitīgo ietekmi uz jaunattīstības valstīm, kuras šādā veidā zaudē ievērojamus valsts naudas līdzekļus, ko varētu izmantot, piemēram, ne tikai, lai uzlabotu ekonomikas izaugsmi, vides aizsardzību un sabiedriskos pakalpojumus, bet arī lai veicinātu sociālo kohēziju; aicina Komisiju sarunās par tirdzniecības nolīgumiem noteikt par prioritāti šīs nopietnās problēmas risināšanu, izmantojot visus tās rīcībā esošos instrumentus; prasa iekļaut stingrus noteikumus, lai novērstu nodokļu nemaksāšanu un izvairīšanos no nodokļiem ES BTN un preferenciālajos tirdzniecības režīmos;
59. atkārtoti aicina izveidot efektīvus instrumentus, lai cīnītos pret nodokļu nemaksāšanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas visā pasaulē, un lai uzlabotu sadarbību nodokļu jautājumos ar jaunattīstības valstīm, tostarp mobilizējot vietējos resursus;
60. atgādina, ka ir jāizveido ANO starpvaldību struktūra, lai kopā ar jaunattīstības valstīm uz vienlīdzīgu noteikumu pamata iesaistītos pasaules nodokļu noteikumu reformā;
61. stingri atbalsta digitālo tehnoloģiju un pakalpojumu turpmāku integrēšanu ES attīstības politikā; aicina Komisiju palielināt ieguldījumus digitālās infrastruktūras attīstībā pasaules dienvidu daļā;
62. atzinīgi vērtē ES ārējo investīciju plānu ar mērķi veicināt ilgtspējīgu izaugsmi, ieguldījumus un darbvietu radīšanu jaunattīstības valstīs; aicina paplašināt pašreizējo EIB ārējo aizdevumu mandātu, lai palielinātu savu lomu ilgtspējīgas attīstības sasniegšanā, izmantojot finansējuma apvienošanu, projektu līdzfinansēšanu un vietējā privātā sektora attīstību, īpašu uzmanību pievēršot vismazāk attīstītajām un nestabilām valstīm;
63. atzinīgi vērtē Komisijas 2017. gadā atjaunināto Tirdzniecības atbalsta stratēģiju, kuras mērķis ir stiprināt un modernizēt ES atbalstu jaunattīstības valstīm; aicina pielikt lielākas pūles un palielināt ES finanšu saistības attiecībā uz tirdzniecības atbalsta iniciatīvām, lai palīdzētu jaunattīstības valstīm, jo īpaši vismazāk attīstītajām valstīm, panākt labklājību, izmantojot tirdzniecību un ieguldījumus, un atbalstīt to darbības, lai īstenotu ilgtspējīgas attīstības mērķus.
o o o
64. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.
Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regula (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).