Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 311., 312. un 323. pantu,

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 2. maija paziņojumu “Mūsdienīgs budžets Savienībai, kas aizsargā, dod iespējas un aizstāv. Daudzgadu finanšu shēma 2021.–2027. gadam” (COM(2018)0321),

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 2. maija priekšlikumu Padomes regulai, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam (COM(2018)0322), un Komisijas 2018. gada 2. maija priekšlikumus par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu (COM(2018)0325, COM(2018)0326, COM(2018)0327 un COM(2018)0328),

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 2. maija priekšlikumu Iestāžu nolīgumam starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību (COM(2018)0323),

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 2. maija priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Savienības budžeta aizsardzību vispārēju trūkumu gadījumā saistībā ar tiesiskumu dalībvalstīs (COM(2018)0324),

–  ņemot vērā 2018. gada 14. marta rezolūcijas par nākamo DFS: Parlamenta nostājas sagatavošana attiecībā uz DFS laikposmam pēc 2020. gada un par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmas reformu(1),

–  ņemot vērā 2018. gada 30. maija rezolūciju par daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam un pašu resursiem(2),

–  ņemot vērā Parīzes nolīguma ratifikāciju Eiropas Parlamentā 2016. gada 4. oktobrī(3) un Padomē 2016. gada 5. oktobrī(4),

–  ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 2015. gada 25. septembra Rezolūciju 70/1 „Transforming our world: the 2030 Agenda for Sustainable Development” („Pārveidosim mūsu pasauli: Ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam”), kas stājās spēka 2016. gada 1. janvārī,

–  ņemot vērā ES kopīgo apņemšanos sasniegt mērķi 0,7 % no nacionālā kopienākuma (NKI) izmantot oficiālajai attīstības palīdzībai (OAP) atbilstoši grafikam, kas paredzēts programmā laikposmam pēc 2015. gada,

–  ņemot vērā 2017. gada 19. janvāra rezolūciju par Eiropas sociālo tiesību pīlāru(5),

–  ņemot vērā Reglamenta 99. panta 5. punktu,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas starpposma ziņojumu, Ārlietu komitejas, Attīstības komitejas, Starptautiskās tirdzniecības komitejas, Budžeta kontroles komitejas atzinumus, Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas nostāju grozījumu veidā un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas, Transporta un tūrisma komitejas, Reģionālās attīstības komitejas, Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas, Kultūras un izglītības komitejas, Konstitucionālo jautājumu komitejas atzinumus, un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas nostāju grozījumu veidā (A8-0358/2018),

A.  tā kā saskaņā ar LESD 311. pantu Savienībai jānodrošina līdzekļi, kas nepieciešami tās mērķu sasniegšanai un tās politikas īstenošanai;

B.  tā kā pašreizējā daudzgadu finanšu shēma (DFS) 2014.–2020. gadam pirmo reizi tika noteikta mazākā apjomā nekā iepriekšējā DFS gan saistību, gan maksājumu apropriācijās; tā kā DFS un nozaru tiesību aktu vēlā pieņemšana ļoti negatīvi ietekmēja jauno programmu īstenošanu;

C.  tā kā drīz vien kļuva skaidrs, ka DFS ir nepietiekama, lai varētu reaģēt uz vairākām krīzēm, jaunām starptautiskām saistībām un jauniem politikas izaicinājumiem, kas pieņemšanas laikā netika integrēti un/vai nebija paredzēti; tā kā, lai nodrošinātu nepieciešamo finansējumu, DFS tika maksimāli izmantota, tostarp līdz šim nepieredzēti tika izmantoti elastīguma noteikumi un īpašie instrumenti pēc tam, kad pieejamās rezerves bija pilnībā izsmeltas; tā kā tika samazinātas pat ES pētniecības un infrastruktūras programmas, kurām ir augsta prioritāte, tikai divus gadus pēc to pieņemšanas;

D.  tā kā DFS vidusposma pārskatīšana, kas tika sākta 2016. gada beigās, bija nepieciešama, lai paplašinātu spēkā esošo elastības noteikumu potenciālu, tomēr nepārskatot DFS maksimālo apjomu; tā kā šo pārskatīšanu pozitīvi novērtēja gan Parlaments, gan Padome;

E.  tā kā jaunās DFS izveide būs izšķirošs brīdis 27 dalībvalstu Savienībai, jo tas nodrošinās iespēju atbalstīt kopīgu ilgtermiņa redzējumu un lemt par turpmākajām politiskajām prioritātēm, kā arī Savienības spēju tās īstenot; tā kā ar 2021.–2027. gada DFS būtu jānodrošina Savienībai nepieciešamie resursi, lai veicinātu ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi, pētniecību un inovāciju, sniegtu iespējas jauniešiem, efektīvi risinātu ar migrāciju saistītās problēmas, cīnītos pret bezdarbu, ilgstošo nabadzību un sociālo atstumtību, turpinātu ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas uzlabošanu, risinātu jautājumus saistībā ar ilgtspējību, bioloģiskās daudzveidības zudumu un klimata pārmaiņām, stiprinātu ES drošību un aizsardzību, aizsargātu savas ārējās robežas un atbalstītu kaimiņvalstis;

F.  tā kā, ņemot vērā globālās problēmas, ko dalībvalstis nevar atrisināt vienas pašas, vajadzētu būt iespējai atzīt Eiropas kopīgās vērtības un izvērtēt jomas, kurās Eiropas izdevumi būtu efektīvāki nekā valsts izdevumi, lai Savienības līmenī nodotu attiecīgos finanšu līdzekļus un tādējādi stiprinātu Savienības stratēģisko nozīmi, ne vienmēr palielinot publisko izdevumu kopapjomu;

G.  tā kā Komisija 2018. gada 2. maijā iesniedza tiesību aktu priekšlikumu kopumu par 2021.–2027. gada DFS un ES pašu resursiem, kam sekoja tiesību aktu priekšlikumi par jaunu ES programmu un instrumentu izveidi,

1.  uzsver, ka ar 2021.–2027. gada DFS jāgarantē Savienības atbildība un spēja apmierināt jaunas vajadzības, risināt jaunas problēmas un nodrošināt jaunas starptautiskās saistības, kā arī sasniegt tās politiskās prioritātes un mērķus; norāda uz nopietnajām problēmām, kas saistītas ar 2014.–2020. gada DFS nepietiekamo finansējumu, un atkārtoti norāda, ka ir jāizvairās no iepriekšējo kļūdu atkārtošanās, jau no paša sākuma nākamajā septiņu gadu periodā nodrošinot spēcīgu un ticamu ES budžetu, no kā pilsoņi gūtu labumu;

2.  uzskata, ka Komisijas priekšlikumi par 2021.–2027. gada DFS un Savienības pašu resursu sistēmu ir izejas punkts gaidāmajās sarunās; pauž savu nostāju attiecībā uz šiem priekšlikumiem, gaidot Padomes sarunu mandātu, kas vēl nav pieejams;

3.  uzsver, ka Komisijas priekšlikums par nākamās DFS vispārējo līmeni, kas noteikts 1,08 % apmērā no ES-27 NKI (1,11 % pēc Eiropas Attīstības fonda integrēšanas), NKI procentu izteiksmē ir samazinājums reālā izteiksmē salīdzinājumā ar pašreizējo DFS; uzskata, ka ierosinātais DFS līmenis neļaus Savienībai izpildīt savas politiskās saistības un reaģēt uz būtiskām problēmām nākotnē; tādēļ paredz vest sarunas par nepieciešamo palielinājumu;

4.  turklāt pauž iebildumus pret jebkādu pastāvīgāko Līgumos paredzēto ES politikas virzienu, piemēram, ES kohēzijas politikas, kopējās lauksaimniecības politikas un zivsaimniecības politikas, finansējuma līmeņa samazināšanu; īpaši iebilst pret jebkādu radikālu samazinājumu, kas negatīvi ietekmē šo politiku galveno raksturu un mērķus, piemēram, — pret ierosināto līdzekļu samazinājumu Kohēzijas fondam un Eiropas Lauksaimniecības fondam lauku attīstībai; šajā sakarā iebilst pret priekšlikumu par Eiropas Sociālā fonda Plus (ESF+) samazināšanu, neraugoties uz tā paplašināto darbības jomu un esošo sociālo programmu, jo īpaši Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvas, iekļaušanu tajā;

5.  turklāt uzsver, cik svarīgi ir horizontālie principi, kuriem vajadzētu būt par pamatu DFS un visām saistītajām ES politikas jomām; šajā sakarībā atkārtoti pauž savu nostāju, ka ES ir jāizpilda sava apņemšanās kļūt par līderi ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanā, un pauž nožēlu par to, ka DFS priekšlikumos trūkst skaidru un redzamu apņemšanos šajā sakarā; tādēļ prasa iekļaut ilgtspējīgas attīstības mērķus visās nākamajā DFS iekļautajās ES politikās un iniciatīvās; turklāt uzsver, ka nākamajā DFS visās programmās vajadzētu ievērot Eiropas Savienības Pamattiesību hartu; uzsver — lai izpildītu ES saistības virzībā uz iekļaujošu Eiropu, ir svarīgi īstenot Eiropas sociālo tiesību pīlāru, izskaust dažādus diskriminācijas veidus, cita starpā LGBTI personu diskrimināciju, un veidot minoritāšu, tostarp romu, portfeli; uzsver — lai īstenotu Parīzes nolīgumā paredzētos pienākumus, ES ieguldījumam klimata mērķiem būtu jāsasniedz vismaz 25 % no izdevumiem DFS 2021.–2027. gadam, un iespējami drīz (vēlākais līdz 2027. gadam) būtu jāsasniedz 30 %;

6.  šajā sakarībā pauž nožēlu par to, ka, neraugoties uz Regulai par DFS 2014.–2020. gadam pievienoto kopīgo deklarāciju par integrētu pieeju dzimumu līdztiesības nodrošināšanai, šajā jomā nav gūti vērā ņemami panākumi un ka Komisija saistībā ar DFS vidusposma novērtēšanu neņēma vērā tās īstenošanu; pauž dziļu nožēlu par to, ka integrēta pieeja dzimumu līdztiesības nodrošināšanai DFS ir pilnībā atstāta novārtā, un kritiski vērtē skaidru dzimumu līdztiesības mērķu, prasību un rādītāju trūkumu priekšlikumos par attiecīgajām ES politikas jomām; prasa gada budžeta procedūrās izvērtēt un integrēt ES politikas virzienu pilnu ietekmi uz dzimumu līdztiesību (dzimumu līdztiesības principa ievērošana budžeta plānošanā); sagaida, ka Parlaments, Padome un Komisija no jauna paudīs apņemšanos veicināt dzimumu līdztiesību nākamajā DFS un ka tā tiks efektīvi uzraudzīta, cita starpā DFS vidusposma pārskatīšanā;

7.  uzsver, ka nākamās DFS pamatā ir jābūt pārskatatbildībai, vienkāršošanai, pārredzamībai un uz darbības rezultātiem balstītai budžeta plānošanai; šajā sakarībā atgādina par nepieciešamību saistībā ar turpmākajiem izdevumiem vairāk koncentrēties uz sniegumu un rezultātiem, balstoties uz vērienīgiem un atbilstīgiem darbības mērķiem un visaptverošu un kopīgu Eiropas pievienotās vērtības definīciju; ņemot vērā iepriekš minētos horizontālos principus, prasa Komisijai racionalizēt ziņošanu par izpildi, to plašāk attiecinot uz kvalitatīvu pieeju, kas ietver vides un sociālos rādītājus, un skaidri sniegt informāciju par galvenajām ES problēmām, kas vēl jārisina;

8.  apzinās nopietnās problēmas, ar kurām Savienība saskaras, un pilnībā uzņemas atbildību laicīgi nodrošināt budžetu, kas atbilstu ES pilsoņu vajadzībām, gaidām un bažām; pauž gatavību nekavējoties sākt sarunas ar Padomi, lai uzlabotu Komisijas priekšlikumus un izstrādātu reālistisku DFS;

9.  atgādina, ka Parlamenta nostāja jau ir skaidri izklāstīta 2018. gada 14. marta un 30. maija rezolūcijās, kas ir tā politiskā nostāja jautājumā par 2021.–2027. gada DFS un pašu resursiem; atgādina, ka šīs rezolūcijas tika pieņemtas ar ļoti lielu balsu vairākumu, kas liecina par Parlamenta vienotību un gatavību gaidāmajām sarunām;

10.  tādēļ sagaida, ka DFS būs Padomes politiskās darba kārtības augšgalā, un pauž nožēlu, ka līdz šim nav gūti vērā ņemami panākumi; uzskata, ka regulārās Padomes secīgo prezidentvalstu un Parlamenta sarunu komandas sanāksmes būtu jāaktivizē un jāpaver ceļš oficiālām sarunām; sagaida, ka laba vienošanās tiks panākta pirms 2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām, lai izvairītos no nopietniem šķēršļiem jauno programmu uzsākšanai sakarā ar finanšu shēmas novēlotu pieņemšanu, kā jau ir pieredzēts iepriekš; uzsver, ka šis grafiks ļaus jaunievēlētajam Eiropas Parlamentam obligātās starpposma pārskatīšanas laikā pielāgot 2021.–2027. gada DFS;

11.  atgādina, ka ieņēmumi un izdevumi gaidāmajās sarunās būtu jāuzskata par vienotu kopumu; tādēļ uzsver, ka vienošanos par nākamo DFS būs iespējams panākt tikai tad, ja būs gūti atbilstoši panākumi jauno Savienības pašu resursu jautājumā;

12.  uzsver, ka, līdz būs panākta galīgā vienošanās, sarunu programmā būtu jāsaglabā visi DFS/ pašu resursu dokumentu paketes elementi, jo īpaši DFS iekļautie skaitļi; šajā sakarā atgādina par Parlamenta kritisko nostāju attiecībā uz procedūru, kuras gaitā tika pieņemta pašreizējā DFS regula, un par Eiropadomes dominējošo lomu šajā procesā, tai neatsaucami lemjot par vairākiem elementiem, tostarp DFS maksimālajiem apjomiem un vairākiem ar nozaru politiku saistītiem noteikumiem, kas ir pretrunā līgumu garam un burtam; pauž īpašas bažas par to, ka Padomes prezidentūras sagatavotajos DFS “sarunu pakešu” pirmajos elementos ir ievērota tā pati loģika un tajos ir iekļauti jautājumi, par kuriem Padome un Parlaments lemj kopīgi, pieņemot tiesību aktus, ar kuriem izveido jaunas ES programmas; tādēļ ir iecerējis attiecīgi pielāgot savu stratēģiju;

13.  uzskata, ka prasība pēc vienprātīga lēmuma, lai pieņemtu un pārskatītu DFS regulu, būtiski kavē šo procesu; aicina Eiropadomi izmantot LESD 312. panta 2. punktā paredzēto pārejas klauzulu, lai Padome varētu pieņemt DFS regulu ar kvalificētu balsu vairākumu;

14.  pieņem šo rezolūciju, lai izklāstītu savu sarunu mandātu par visiem Komisijas priekšlikumu aspektiem, tostarp ierosinot konkrētus grozījumus gan ierosinātajā DFS regulā, gan Iestāžu nolīgumā; turklāt iesniedz tabulu ar skaitļiem par katru ES politikas jomu un programmu, balstoties uz Parlamenta nostāju, kura jau ir pieņemta iepriekšējās DFS rezolūcijās; uzsver, šie skaitļi arī būs daļa no Parlamenta mandāta gaidāmajām likumdošanas sarunām, kuru rezultātā tiks pieņemtas ES programmas laikposmam no 2021. gada līdz 2027. gadam;

A.PIEPRASĪJUMI SAISTĪBĀ AR DFS

15.  tādēļ prasa, lai Padome pienācīgi ņemtu vērā šādas Parlamenta nostājas nolūkā sarunās par 2021.–2027. gada DFS panākt pozitīvu rezultātu un iegūt Parlamenta piekrišanu saskaņā ar LESD 312. pantu;

Skaitļi

16.  atkārtoti apstiprina savu oficiālo nostāju, ka 2021.–2027. gada DFS līmenis būtu jānosaka 1324,1 miljarda EUR apmērā 2018. gada cenās, kas ir 1,3 % no ES-27 NKI, lai nodrošinātu vajadzīgo finansējuma līmeni galvenajām ES politikas jomām, kas ļaus īstenot to uzdevumu un mērķus;

17.  šajā sakarībā prasa ES programmām un politikai nodrošināt šādu finansējuma līmeni, kas norādīts, ievērojot secību, kura atspoguļo Komisijas ierosināto DFS struktūru, un reproducēts detalizētā tabulā (šīs rezolūcijas III un IV pielikums); prasa atbilstīgi pielāgot attiecīgās saistību un maksājumu maksimālos apjomus, kā norādīts šīs rezolūcijas I un II pielikumā:

18.  paredz, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu, nodrošināt pietiekamu finansējuma līmeni migrācijai un robežu pārvaldībai (4. izdevumu kategorija), kā arī drošībai un aizsardzībai, tostarp reaģēšanai krīzes situācijā (5. izdevumu kategorija); atkārtoti apstiprina savu ilgstošo nostāju, ka papildu politiskās prioritātes ir jāapvieno ar papildu finanšu līdzekļiem, lai neapdraudētu pašreizējo politiku un programmas un to finansējumu saskaņā ar jauno DFS;

19.  paredz atbalstīt Komisijas priekšlikumu nodrošināt pietiekamu finansējuma līmeni stiprai, efektīvai un kvalitatīvai Eiropas publiskajai pārvaldei, kas ir visu eiropiešu rīcībā; atgādina, ka pašreizējās DFS laikā ES iestādes, struktūras un decentralizētās aģentūras ir īstenojušas darbinieku skaita samazinājumu par 5 %, un uzskata, ka tām nevajadzētu piemērot turpmāku samazinājumu, kas varētu tieši apdraudēt Savienības politikas īstenošanu; vēlreiz kategoriski iebilst pret t. s. pārdales fonda atkārtotu izmantošanu attiecībā uz aģentūru darbiniekiem;

20.  pauž apņemšanos 2021.–2027. gada DFS pirmajos gados novērst vēl vienu maksājumu krīzi, kā tas notika pašreizējā periodā; uzskata, ka, paredzot vispārējo maksājumu maksimālo apmēru, ir jāņem vērā neizpildīto saistību nepieredzētais apmērs 2020. gada beigās, kura lielums, balstoties uz aplēsēm, pastāvīgi pieaug sakarā ar būtiskiem īstenošana kavējumiem un kurš būs jānomaksā nākamajā DFS; tāpēc pieprasa, lai īpaši perioda sākumā vispārējo maksājumu līmeni, kā arī ikgadējo maksājumu maksimālo apmēru noteiktu atbilstošā līmenī, pienācīgi ņemot arī vērā saistības, kas izriet no šīs situācijas; attiecībā uz nākamo DFS plāno pieņemt tikai ierobežotu un labi pamatotu atšķirību starp saistībām un maksājumiem;

21.  pamatojoties uz minēto, iesniedz šīs rezolūcijas III un IV pielikumā iekļauto tabulu, kurā norādītas precīzas summas, kas ierosinātas katrai ES politikas jomai un programmai; norāda, ka salīdzināšanas nolūkā ir paredzējis saglabāt Komisijas ierosināto atsevišķo ES programmu struktūru, saglabājot iespēju ieviest iespējamas izmaiņas, kas var tikt pieprasītas likumdošanas procedūrās, kuru rezultātā šīs programmas pieņem;

Vidusposma pārskatīšana

22.  uzsver nepieciešamību saglabāt DFS vidusposma pārskatīšanu, pamatojoties uz pozitīvo pieredzi ar pašreizējo shēmu, un prasa:

Elastīgums

23.  atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumus par elastīgumu, kas ir labs pamats sarunām; piekrīt 2021.–2027. gada DFS elastības mehānismu vispārējai struktūrai; uzsver, ka īpašo instrumentu uzdevumi ir atšķirīgi un ar tiem reaģē uz atšķirīgām vajadzībām, un iebilst jebkādiem mēģinājumiem tos apvienot; stingri atbalsta skaidru noteikumu, ka gan saistību, gan maksājumu apropriācijas, kas izriet no īpašo instrumentu izmantošanas, būtu jāiekļauj budžetā, pārsniedzot attiecīgos DFS maksimālos apjomus, kā arī stingri atbalsta visu ierobežojumu atcelšanu korekcijām, kas izriet no vispārējās rezerves maksājumiem; aicina ieviest vairākus papildu uzlabojumus, tostarp šādus:

Ilgums

24.  uzsver, ka, nosakot DFS ilgumu, ir pakāpeniski jāpāriet uz 5+5 gadu periodu, kas ietvertu obligātu vidusposma pārskatīšanu; pieņem to, ka nākamā DFS būtu jānosaka uz septiņiem gadiem, kas būtu pārejas risinājums, kuru piemēro pēdējo reizi; sagaida, ka 5+5 gadu satvara īstenošanas kārtība tiks apstiprināta 2021.–2027. gada DFS vidusposma pārskatīšanas laikā;

Struktūra

25.  pieņem Komisijas ierosināto septiņu DFS izdevumu kategoriju vispārējo struktūru, kas lielā mērā atbilst Parlamenta priekšlikumam; uzskata, ka šī struktūra nodrošina lielāku pārredzamību, uzlabo ES izdevumu redzamību, vienlaikus saglabājot nepieciešamo elastīguma pakāpi; turklāt piekrīt programmu kopumu izveidei, kas varētu novest pie ievērojamas ES budžeta struktūras vienkāršošanas un racionalizācijas un skaidras saskaņošanas ar DFS izdevumu kategorijām;

26.  norāda, ka Komisija ierosina samazināt ES programmu skaitu par vairāk nekā trešdaļu; uzsver to, ka Parlamenta nostāja par 37 jauno programmu struktūru un sastāvu tiks noteikta attiecīgo nozaru tiesību aktu pieņemšanā; jebkurā gadījumā sagaida, ka ierosinātā budžeta nomenklatūra atspoguļos visus dažādos katras programmas komponentus tādā veidā, kas garantē pārredzamību un nodrošina budžeta lēmējinstitūcijai informāciju, kura vajadzīga gada budžeta izveidei un tā īstenošanas pārraudzībai;

Budžeta vienotība

27.  atzinīgi vērtē ierosināto Eiropas Attīstības fonda integrāciju Savienības budžetā, kas atbilst jau sen izteiktai Parlamenta prasībai par visiem ārpusbudžeta instrumentiem; atgādina, ka vienotības princips, saskaņā ar kuru budžetā jāatspoguļo visi Savienības ieņēmumu un izdevumu posteņi, ir gan Līgumā noteikta prasība, gan demokrātisks pamatnosacījums;

28.  līdz ar to apšauba, ka ir loģiski un pamatoti veidot instrumentus ārpus budžeta, jo tas neļauj veikt publisko finanšu parlamentāro pārraudzību un apdraud lēmumu pārredzamu pieņemšanu; uzskata, ka ar lēmumiem par šādu instrumentu izveidi Parlaments tiek apiets tā trīskāršajā funkcijā kā likumdevējs, budžeta lēmējiestāde un kontroles iestāde; uzskata, ka gadījumā, ja jāveic izņēmumi, lai sasniegtu konkrētus mērķus, piemēram, izmantojot finanšu instrumentus vai trasta fondus, tiem jābūt pilnīgi pārredzamiem, ir pienācīgi jāpamato to papildināmība un nodrošinātā pievienotā vērtība un to pamatā jābūt stingrām lēmumu pieņemšanas procedūrām un pārskatatbildības noteikumiem

29.  tomēr uzsver, ka saistībā ar šo instrumentu integrēšanu ES budžetā nedrīkst samazināt finansējumu citiem ES politikas virzieniem un programmām; tāpēc uzsver, ka ir jāpieņem lēmums par nākamās DFS vispārējo līmeni, neaprēķinot 0,03 % piešķīrumu no ES NKI, kas atbilst Eiropas Attīstības fondam un būtu jāpievieno papildus noteiktajai maksimālajai summai;

30.  uzsver, ka DFS maksimālie apjomi nedrīkstētu kavēt piešķirt finansējumu Savienības politikas mērķiem, izmantojot Savienības budžetu; tādēļ sagaida, ka DFS maksimālo apjomu palielināšana tiks nodrošināta visos gadījumos, kad tas ir nepieciešams jaunu politikas mērķu finansēšanai, neizmantojot starpvaldību finansēšanas metodes;

B.LIKUMDOŠANAS JAUTĀJUMI

Tiesiskums

31.  uzsver jaunā mehānisma nozīmi, kas nodrošina Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2. pantā noteikto vērtību ievērošanu, paredzot, ka dalībvalstīm, kas tās neievēro, rodas finansiālas sekas; tomēr brīdina, ka Savienības budžeta līdzekļu galīgos saņēmējus nekādā veidā neskars tas, ka to valdība neievēro pamattiesības un tiesiskumu; tādēļ uzsver, ka pasākumi neietekmēs valsts iestāžu vai dalībvalstu pienākumu veikt maksājumus galīgajiem saņēmējiem vai saņēmējiem;

Parastā likumdošanas procedūra un deleģētie akti

32.  uzsver, ka programmas mērķi un izdevumu prioritātes, finanšu piešķīrumi, atbilstības, atlases un piešķiršanas kritēriji, nosacījumi, definīcijas un aprēķināšanas metodes būtu jānosaka attiecīgajos tiesību aktos, pilnībā ievērojot Parlamenta kā viena no likumdevējiem prerogatīvas; uzsver — ja šādi pasākumi, kas var ietvert svarīgas politikas izvēles, nav ietverti pamataktā, tie būtu jāpieņem ar deleģētajiem aktiem; šajā sakarā uzskata, ka daudzgadu un/vai gada darba programmas kopumā būtu jāpieņem ar deleģētajiem aktiem;

33.  norāda uz Parlamenta nodomu vajadzības gadījumā vienmēr noteikt stingrākus noteikumus par pārvaldību, pārskatatbildību, pārredzamību un parlamentāro uzraudzību, vietējo un reģionālo iestāžu un to partneru pilnvarošanu un par NVO un pilsoniskās sabiedrības iesaisti nākamās paaudzes programmās; paredz arī uzlabot un vajadzības gadījumā precizēt saskaņotību un sinerģiju dažādos fondos un politikas jomās un starp tiem; uzsver nepieciešamību palielināt elastīgumu attiecībā uz līdzekļu piešķiršanu dažās programmās, tomēr uzsver, ka to nevajadzētu darīt uz to sākotnējo ilgtermiņa politikas mērķu rēķina, ierobežojot paredzamību un Parlamenta tiesības;

Pārskatīšanas klauzulas

34.  norāda, ka sīki izstrādātas un efektīvas pārskatīšanas klauzulas būtu jāiekļauj atsevišķās DFS programmās un instrumentos, lai nodrošinātu, ka tiek veikti jēgpilni novērtējumi par tiem un ka Parlaments pēc tam ir pilnībā iesaistīts visos lēmumos, ko pieņem par nepieciešamajiem pielāgojumiem;

Leģislatīvo aktu priekšlikumi

35.  aicina Komisiju attiecīgos tiesību aktu priekšlikumus iesniegt papildus tiem, kurus tā jau ir iesniegusi, un jo īpaši priekšlikumu regulai, ar ko izveido taisnīgas enerģētikas pārkārtošanas fondu, kā arī īpašu programmu ilgtspējīgam tūrismam; turklāt atbalsta Eiropas Garantijas bērniem ieviešanu ESF +, īpašas Savienības vērtību sadaļas integrāciju programmā “Tiesības un vērtības”, kā arī regulas, ar ko izveido Eiropas Savienības Solidaritātes fondu, pārskatīšanu; pauž nožēlu par to, ka attiecīgajos Komisijas priekšlikumos nav iekļauti pasākumi, kas atbilstu LESD 174. panta prasībām attiecībā uz vistālāk ziemeļos esošajiem reģioniem ar ļoti zemu iedzīvotāju blīvumu un salu, pierobežu un kalnu reģioniem; uzskata, ka Finanšu regulas pārskatīšana būtu jāierosina arī tad, kad DFS sarunu rezultātā rodas tāda nepieciešamība;

C.PAŠU RESURSI

36.  uzsver, ka pašreizējā pašu resursu sistēma ir ļoti sarežģīta, netaisnīga, nepārredzama un pilnībā neizprotama ES pilsoņiem; vēlreiz aicina ieviest vienkāršotu sistēmu, kas ES pilsoņiem būs saprotamāka;

37.  šajā sakarā atzinīgi vērtē 2018. gada 2. maijā pieņemto Komisijas priekšlikumu kopumu par jaunu pašu resursu sistēmu, kas ir svarīgs solis ceļā uz vērienīgāku reformu; aicina Komisiju ņemt vērā Eiropas Revīzijas palātas Atzinumu Nr. 5/2018 par Komisijas priekšlikumu par jaunu Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu, kurā uzsvērts, ka ir jāveic labāks aprēķins un sistēma ir vēl vairāk jāvienkāršo;

38.  atgādina, ka jaunu pašu resursu ieviešanas mērķim vajadzētu būt divējādam, proti, pirmkārt, ievērojami samazināt uz NKI balstīto iemaksu īpatsvaru, un, otrkārt, DFS laikposmā pēc 2020. gada garantēt atbilstīgu finansējumu ES izdevumiem;

39.  atbalsta ierosināto esošo pašu resursu modernizāciju, kas nozīmē to, ka:

40.  atbilstīgi Komisijas priekšlikumam prasa plānoti ieviest jaunu pašu resursu grozu, kas, nepalielinot fiskālo slogu pilsoņiem, atbilstu būtiskiem ES stratēģiskajiem mērķiem, kuru Eiropas pievienotā vērtība ir acīmredzama un neaizvietojama:

41.  prasa paplašināt iespējamo jauno pašu resursu sarakstu, kurā būtu jāietver:

42.  pauž stingru atbalstu visu atlaižu un citu korekcijas mehānismu izbeigšanai, vajadzības gadījumā papildus nosakot ierobežotu pārejas laiku;

43.  prasa ieviest citus ieņēmumus, kuri būtu jāiekļauj ES budžetā kā papildu ieņēmumi, neveicot attiecīgu NKI iemaksu samazinājumu:

44.  turklāt uzsver citu ieņēmumu veidu ieviešanu atbilstīgi Komisijas priekšlikumiem, piemēram,

45.  norāda uz vajadzību saglabāt ES budžeta ticamību attiecībā uz finanšu tirgiem, kas nozīmē, ka jāpalielina pašu resursu maksimālie apjomi;

46.  aicina Komisiju nākt klajā ar priekšlikumu, kā risināt paradoksālo situāciju, ka Apvienotās Karalistes veiktās iemaksas reste à liquider (RAL) pirms 2021. gada tiks iekļautas budžetā kā vispārējie ieņēmumi, kas tādējādi tiks ieskaitīti pašu resursu maksimālajā robežā, lai gan minēto robežu aprēķinās, balstoties uz ES-27 NKI, tātad neieskaitot Apvienoto Karalisti, tiklīdz tā būs izstājusies no ES; uzskata, ka Apvienotās Karalistes iemaksas būtu jārēķina tieši papildus maksimālajam pašu resursu apjomam;

47.  vērš uzmanību uz to, ka muitas savienība ir svarīgs Eiropas Savienības finansiālās spējas avots; šajā sakarībā uzsver nepieciešamību saskaņot muitas kontroli un pārvaldību visā Savienībā, lai novērstu un apkarotu krāpšanu un pārkāpumus, kas kaitē Savienības finanšu interesēm;

48.  mudina nopietni cīnīties pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanu, ieviešot atturošas sankcijas attiecībā uz ārzonu teritorijām un šādu darbību veicinātājiem vai virzītājiem, pirmkārt un jo īpaši pievēršoties darbībām Eiropas kontinentālajā daļā; uzskata, ka dalībvalstīm būtu jāsadarbojas, izveidojot koordinētu sistēmu kapitāla aprites uzraudzībai, lai cīnītos pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, nodokļu apiešanu un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu;

49.  uzskata, ka efektīva cīņa pret korupciju un krāpšanu nodokļu jomā, ko piekopj daudznacionālie uzņēmumi un visbagātākās personas, ļautu dalībvalstu budžetu papildināt ar summu, kura pēc Eiropas Komisijas aplēsēm sasniedz triljonu EUR gadā, un ka šajā jomā ir vērojams reāls Eiropas Savienības rīcības trūkums;

50.  stingri atbalsta Komisijas iesniegto priekšlikumu Padomes regulai, ar ko nosaka Eiropas Savienības pašu resursu sistēmas īstenošanas pasākumus (COM(2018)0327); atgādina, ka Parlamentam ir jāsniedz piekrišana šai regulai; atgādina, ka minētā regula ir Komisijas piedāvātās pašu resursu paketes neatņemama daļa, un sagaida, ka Padome 4 saistītos dokumentus par pašu resursiem skatīs kā vienotu paketi kopā ar DFS;

D.LABOJUMI PRIEKŠLIKUMĀ REGULAI, AR KO NOSAKA DFS 2021.–2027. GADAM

51.  uzskata, ka priekšlikumā Padomes regulai, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam, būtu jāveic turpmāk minētie labojumi:

Komisijas ierosinātais teksts   Labojums Labojums 1 Regulas priekšlikums 1. apsvērums (1)  Ņemot vērā nepieciešamību panākt pietiekamu paredzamību, sagatavojot un īstenojot ieguldījumus vidējā termiņā, daudzgadu finanšu shēmas (DFS) noteiktajam ilgumam vajadzētu būt septiņi gadi, skaitot no 2021. gada 1. janvāra. (1)  Ņemot vērā nepieciešamību panākt pietiekamu paredzamību, sagatavojot un īstenojot ieguldījumus vidējā termiņā, kā arī vajadzību pēc demokrātiskas leģitimitātes un pārskatatbildības, šīs daudzgadu finanšu shēmas (DFS) noteiktajam ilgumam vajadzētu būt septiņi gadi, skaitot no 2021. gada 1. janvāra, cenšoties vēlāk pāriet uz piecu plus piecu gadu laikposmu, kas būtu saskaņots ar Eiropas Parlamenta un Komisijas politisko ciklu. Labojums 2 Regulas priekšlikums 2. apsvērums (2)  Daudzgadu finanšu shēmā, nosakot saistību apropriāciju gada maksimālo apjomu katrai izdevumu kategorijai un gada maksimālo apjomu maksājumu apropriācijām, jāņem vērā saskaņā ar Padomes lēmumu par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu, kas pieņemts saskaņā ar LESD 311. panta trešo daļu, noteiktie saistību un pašu resursu maksimālie apjomi. (2)  Daudzgadu finanšu shēmā būtu jānosaka saistību apropriāciju gada maksimālais apjoms katrai izdevumu kategorijai un gada maksimālais apjoms maksājumu apropriācijām, lai nodrošinātu Savienības izdevumu pienācīgu attīstību pašu resursu robežās, vienlaikus nodrošinot arī to, ka Savienība var nodrošināt sev līdzekļus, kas vajadzīgi tās mērķu sasniegšanai un politikas īstenošanai saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 311. panta pirmo daļu, kā arī tās saistību izpildei attiecībā pret trešām personām saskaņā ar LESD 323. pantu. Labojums 3 Regulas priekšlikums 2.a apsvērums (jauns) (2a)  Maksimālais apjoms būtu jānosaka, ņemot vērā summas, kas vajadzīgas, lai finansētu un īstenotu Savienības programmas un politiku, kā arī rezerves, kas vajadzīgas, lai pielāgotos nākotnē iespējamām vajadzībām. Turklāt, nosakot maksājumu maksimālo apjomu, būtu jāņem vērā lielais skaits neizpildīto saistību, kas sagaidāmas 2020. gada beigās. Summas, kas 2021.–2027. gada programmām noteiktas šajā regulā un pamataktos, būtu jāsaskaņo 2018. gada cenās un vienkāršības un prognozējamības labad būtu jākoriģē, izmantojot fiksētu deflatoru 2 % apmērā gadā. Labojums 4 Regulas priekšlikums 3. apsvērums (3)   Ja no Savienības vispārējā budžeta sniegtās garantijas jāizmanto finansiālai palīdzībai dalībvalstīm, kas atļauta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. [xxx/201x] 208. panta 1. punktu (Finanšu regula), būtu jāizmanto tāda nepieciešamā summa, kas pārsniedz DFS noteikto saistību un maksājumu apropriāciju maksimālos apjomus, tajā pašā laikā ievērojot pašu resursu maksimālo apjomu. (3)   Ja no Savienības vispārējā budžeta sniegtās garantijas jāizmanto finansiālai palīdzībai dalībvalstīm, kas atļauta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. [xxx/201x] 208. panta 1. punktu (Finanšu regula), būtu jāizmanto tāda nepieciešamā summa, kas pārsniedz DFS noteikto saistību un maksājumu apropriāciju maksimālos apjomus, un tādēļ tā būtu jāņem vērā, nosakot pašu resursu maksimālo apjomu. Labojums 5 Regulas priekšlikums 4. apsvērums (4)  DFS nebūtu jāņem vērā budžeta posteņi, kurus finansē no piešķirtajiem ieņēmumiem Finanšu regulas nozīmē. (4)  Piešķirtie ieņēmumi, no kuriem finansē budžeta pozīcijas, Finanšu regulas nozīmē nebūtu jāierēķina DFS maksimālajos apjomos, bet visa pieejamā informācija būtu pilnībā jāatklāj gada budžeta pieņemšanas procedūrā un tā izpildes laikā. Labojums 6 Regulas priekšlikums 6. apsvērums (6)   Būtu jāīsteno īpaša un maksimālā iespējamā elastība, lai Savienība varētu izpildīt savas saistības atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 323. pantam. (6)   DFS būtu jānodrošina maksimāla elastība, jo īpaši lai garantētu, ka Savienība var izpildīt savas saistības atbilstoši LESD 311. un 323. pantam. Labojums 7 Regulas priekšlikums 7. apsvērums (7)   Lai Savienība varētu reaģēt uz konkrētiem neparedzētiem apstākļiem vai lai ļautu finansēt skaidri definētus izdevumus, ko nevar finansēt pieejamo maksimālo apjomu ietvaros, kas pieejami vienai vai vairākām izdevumu kategorijām, kā noteikts DFS, lai budžeta procedūra varētu noritēt sekmīgi, ir vajadzīgi šādi īpašie instrumenti: Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds, Eiropas Savienības Solidaritātes fonds, Rezerve palīdzībai ārkārtas gadījumos, saistību vispārējā rezerve (Savienības rezerve), elastības instruments un neparedzēto izdevumu rezerve. Rezerve palīdzībai ārkārtas gadījumos nav paredzēta, lai novērstu ar tirgu saistīto krīžu sekas, kuras ietekmē lauksaimniecisko ražošanu vai lauksaimniecības produktu izplatīšanu. Tādēļ būtu jāparedz īpašs noteikums attiecībā uz iespēju budžetā iekļaut saistību un attiecīgās maksājumu apropriācijas, kas pārsniedz DFS noteiktos maksimālos apjomus, ja ir nepieciešams izmantot īpašos instrumentus. (7)  Lai Savienība varētu reaģēt uz konkrētiem neparedzētiem apstākļiem vai lai ļautu finansēt skaidri definētus izdevumus, ko nevar finansēt pieejamo maksimālo apjomu ietvaros, kas pieejami vienai vai vairākām izdevumu kategorijām, kā noteikts DFS, tādējādi nodrošinot, ka gada budžeta procedūra var noritēt sekmīgi, ir vajadzīgi šādi īpašie instrumenti: Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds, Eiropas Savienības Solidaritātes fonds, Rezerve palīdzībai ārkārtas gadījumos, saistību vispārējā rezerve (Savienības rezerve saistībām), elastības instruments un neparedzēto izdevumu rezerve. Tādēļ būtu jāparedz īpašs noteikums attiecībā uz iespēju budžetā iekļaut saistību un attiecīgās maksājumu apropriācijas, kas pārsniedz DFS noteiktos maksimālos apjomus, ja ir nepieciešams izmantot īpašos instrumentus. Labojums 8 Regulas priekšlikums 7.a apsvērums (jauns) (7a)  Konkrētāk, kaut gan Savienībai un tās dalībvalstīm būtu jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu, ka budžeta lēmējinstitūcijas atļautās saistības tiek efektīvi īstenotas to sākotnējam nolūkam, vajadzētu būt iespējai mobilizēt saistību apropriācijas, kas nav izpildītas vai ir atceltas, izmantojot Savienības saistību rezervi, ja vien tas nav veids, kā maksājumu saņēmēji apiet attiecīgos atcelšanas noteikumus. Labojums 9 Regulas priekšlikums 9. apsvērums (9)   Būtu jāparedz noteikumi citām situācijām, kad varētu būt vajadzīgas DFS korekcijas. Šādas korekcijas varētu būt saistītas ar jaunu noteikumu vai programmu saskaņā ar dalītu pārvaldību novēlotu pieņemšanu, vai ar pasākumiem, kas saistīti ar pareizu ekonomikas pārvaldību vai ar Savienības budžeta aizsardzību vispārīgu nepilnību gadījumā attiecībā uz tiesiskumu dalībvalstīs un kas pieņemti saskaņā ar attiecīgajiem pamataktiem. (9)   Būtu jāparedz noteikumi citām situācijām, kad varētu būt vajadzīgas DFS korekcijas. Šādas korekcijas varētu būt saistītas ar jaunu noteikumu vai programmu saskaņā ar dalītu pārvaldību novēlotu pieņemšanu, vai ar budžeta saistību apturēšanu saskaņā ar attiecīgajiem pamataktiem. Labojums 10 Regulas priekšlikums 10. apsvērums (10)   Ir nepieciešams veikt DFS īstenošanas vidusposma novērtēšanu. Šīs novērtēšanas rezultāti būtu jāņem vērā, pārskatot šo regulu DFS atlikušo gadu laikā. (10)   Lai ņemtu vērā jaunas politikas jomas un prioritātes, DFS vidusposmā būtu jāpārskata, pamatojoties uz novērtējumu par DFS darbību un īstenošanu, un pārskatā būtu jāiekļauj arī ziņojums, kurā izklāstītas metodes, kā praktiski īstenot piecu plus piecu gadu finanšu shēmu. Labojums 11 Regulas priekšlikums 10.a apsvērums (jauns) (10a)  Lai izpildītu Savienības apņemšanos būt par līderi ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanā, tostarp dzimumu līdztiesības jomā, DFS pārskatīšanu sagatavo, ņemot vērā panākumus, kuri gūti tās īstenošanā attiecībā uz visām 2021.–2027. gada DFS ES politikas jomām un iniciatīvām, ko mēra, pamatojoties uz Komisijas izstrādātiem snieguma rādītājiem un sasniegto saistībā ar dzimumu līdztiesības principa integrēšanu visās ES darbībās. DFS pārskatīšanu sagatavo arī, ņemot vērā progresu, kas panākts, lai sasniegtu vispārējo mērķi, proti, DFS 2021.–2027. gadam 25 % no ES izdevumiem veltītu mērķu sasniegšanai klimata jomā, un ņemot vērā ar klimatu saistīto 30 % izdevumu mērķi, kas jāsasniedz iespējami drīz un vēlākais līdz 2027. gadam, ko mēra, izmantojot pārveidotos darbības rādītājus, kas nošķir mazināšanu un pielāgošanos. Pārskatīšanā, apspriežoties ar valstu un vietējām ieinteresētajām personām, būtu arī jāizvērtē, vai pieņemtie vienkāršošanas pasākumi saņēmējiem ir faktiski samazinājuši birokrātiju programmu īstenošanā; Labojums 12 Regulas priekšlikums 12.a apsvērums (jauns) (12a)  Visi Savienības līmeņa izdevumi, kas saistīti ar Savienības politikas jomu īstenošanu, pamatojoties uz Līgumiem, ir Savienības izdevumi LESD 310. panta 1. punkta nozīmē, un tāpēc tie būtu jāiekļauj Savienības budžetā saskaņā ar LESD 314. pantā paredzēto budžeta procedūru, tādējādi nodrošinot to, ka tiek ievēroti pamatprincipi par pilsoņu demokrātisko pārstāvību lēmumu pieņemšanā, publisko finanšu parlamentāro uzraudzību un lēmumu pieņemšanas pārredzamību. DFS maksimālie apjomi nedrīkst kavēt piešķirt finansējumu Savienības politikas mērķiem, izmantojot Savienības budžetu. Tādēļ nepieciešams nodrošināt DFS maksimālo apjomu palielināšanu visos gadījumos, kad tas ir vajadzīgs Savienības politikas jomu, jo īpaši jaunu politikas mērķu, finansēšanai, neizmantojot starpvaldību vai kvazistarpvaldību finansēšanas metodes. Labojums 13 Regulas priekšlikums 13. apsvērums (13)  Nepieciešami arī īpaši noteikumi attiecībā uz apjomīgiem infrastruktūras projektiem, kuru periods pārsniedz DFS paredzēto laiku. Jānosaka maksimālās summas iemaksām šādos projektos no Savienības vispārējā budžeta, tādējādi nodrošinot to, ka tie nekādi neietekmē citus projektus, kuri tiek finansēti no minētā budžeta. (13)  Nepieciešami arī īpaši noteikumi attiecībā uz apjomīgiem infrastruktūras projektiem, kuru periods pārsniedz DFS paredzēto laiku. Savienības vispārējā budžetā ir jānodrošina finansējums šiem lielapjoma projektiem, kuri Savienībai ir stratēģiski nozīmīgi, tomēr ir jānosaka maksimālās summas tās iemaksām šādos projektos, tādējādi nodrošinot to, ka iespējama izmaksu pārsniegšana neietekmē citus projektus, kuri tiek finansēti no minētā budžeta. Labojums 14 Regulas priekšlikums 14. apsvērums (14)   Jāparedz vispārīgi noteikumi iestāžu sadarbībai budžeta procedūras laikā. (14)  Jāparedz vispārīgi noteikumi pārredzamībai un iestāžu sadarbībai budžeta procedūras laikā, ievērojot iestāžu budžeta pilnvaras, kā paredzēts Līgumos, lai nodrošinātu, ka budžeta lēmumi tiek pieņemti cik vien iespējams atklāti un cik vien iespējams tuvu pilsoņiem, kā prasīts LES 10. panta 3. punktā, un ka budžeta procedūra norit raiti, kā paredzēts LESD 312. panta 3. punkta otrajā daļā. Labojums 15 Regulas priekšlikums 15. apsvērums (15)  Komisijai līdz 2025. gada 1. jūlijam būtu jāiesniedz priekšlikums jaunai daudzgadu finanšu shēmai, lai iestādes to varētu pieņemt pietiekami savlaicīgi, pirms stājas spēkā nākamā finanšu shēma. Saskaņā ar LESD 312. panta 4. punktu šajā regulā noteiktos maksimālos apjomus, kas atbilst pēdējam gadam, turpina piemērot gadījumā, ja līdz šajā regulā noteiktā DFS darbības termiņa beigām nav pieņemta jauna finanšu shēma, (15)  Komisijai līdz 2025. gada 1. jūlijam būtu jāiesniedz priekšlikums jaunai daudzgadu finanšu shēmai. Šis termiņš nodrošinās jaunizveidotajai Komisijai nepieciešamo laiku, lai sagatavotu priekšlikumus, un sniegs iespēju Eiropas Parlamentam, kas būs izveidots pēc 2024. gada vēlēšanām, izvirzīt savu nostāju attiecībā uz DFS pēc 2027. gada. Tas arī ļaus iestādēm to pieņemt pietiekami savlaicīgi, pirms stājas spēkā nākamā finanšu shēma. Saskaņā ar LESD 312. panta 4. punktu šajā regulā noteiktos maksimālos apjomus, kas atbilst pēdējam gadam, turpina piemērot gadījumā, ja līdz šajā regulā noteiktā DFS darbības termiņa beigām nav pieņemta jauna finanšu shēma, Labojums 16 Regulas priekšlikums 1.nodaļa – 3. pants – virsraksts Pašu resursu maksimālā apjoma ievērošana Saistība ar pašu resursiem Labojums 17 Regulas priekšlikums 1.nodaļa – 3. pants – 4. punkts 4.  Nevienā gadā, uz ko attiecas DFS, vajadzīgā maksājumu apropriāciju kopsumma – pēc ikgadējās korekcijas un ņemot vērā jebkādas citas korekcijas vai pārskatīšanas, kā arī 2. panta 2. un 3. punkta piemērošanu, – nedrīkst radīt vajadzību pēc pašu resursiem, kas pārsniedz pašu resursu maksimālo apjomu, kurš noteikts saskaņā ar spēkā esošo Padomes lēmumu par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu, kas pieņemts saskaņā ar LESD 311. panta trešo daļu (lēmums par pašu resursiem). 4.  Nevienā gadā, uz ko attiecas DFS, vajadzīgā maksājumu apropriāciju kopsumma – pēc ikgadējās korekcijas un ņemot vērā jebkādas citas korekcijas vai pārskatīšanas, kā arī 2. panta 2. un 3. punkta piemērošanu, – nedrīkst radīt vajadzību pēc pašu resursiem, kas pārsniedz Savienības pašu resursu robežas, neskarot Savienības pienākumu nodrošināt sev līdzekļus, kas vajadzīgi tās mērķu sasniegšanai un politikas īstenošanai saskaņā ar LESD 311. panta pirmo daļu, un iestāžu pienākumu nodrošināt, ka ir pieejami finanšu līdzekļi, lai Savienība varētu izpildīt savas juridiskās saistības attiecībā pret trešām personām saskaņā ar LESD 323. pantu. Labojums 18 Regulas priekšlikums 1.nodaļa – 3. pants – 5. punkts 5.  Vajadzības gadījumā DFS noteiktos maksimālos apjomus samazina, lai nodrošinātu atbilstību pašu resursu maksimālajam apjomam, kas noteikts saskaņā ar spēkā esošo lēmumu par pašu resursiem. svītrots Labojums 19 Regulas priekšlikums 2.nodaļa – 5. pants – 4. punkts 4.  Neskarot 6., 7. un 8. pantu, attiecībā uz attiecīgo gadu nevar veikt citas tehniskās korekcijas ne attiecīgajā gadā, ne arī kā ex post korekcijas turpmākajos gados. svītrots Labojums 20 Regulas priekšlikums 2.nodaļa – 7. pants – virsraksts Korekcijas, kas saistītas ar pareizu ekonomikas pārvaldību vai ar Savienības budžeta aizsardzību vispārīgu nepilnību gadījumā attiecībā uz tiesiskumu dalībvalstīs. Korekcijas, kas saistītas ar budžeta saistību apturēšanu Labojums 21 Regulas priekšlikums 2.nodaļa – 7. pants Ja saskaņā ar attiecīgajiem pamataktiem tiek atcelta budžeta saistību apturēšana attiecībā uz Savienības līdzekļiem saistībā ar pareizas ekonomikas pārvaldības pasākumiem vai ar Savienības budžeta aizsardzību vispārīgu nepilnību gadījumā attiecībā uz tiesiskumu dalībvalstīs, summas, kuras atbilst apturētajām saistībām, pārnes uz nākamajiem gadiem un attiecīgos DFS maksimālos apjomus attiecīgi koriģē. N gada apturētās saistības nevar atkārtoti iekļaut budžetā pēc n+2 gada. Ja saskaņā ar attiecīgajiem pamataktiem tiek atcelta budžeta saistību apturēšana, attiecīgās summas pārnes uz nākamajiem gadiem un attiecīgos DFS maksimālos apjomus attiecīgi koriģē. N gada apturētās saistības nevar atkārtoti iekļaut budžetā pēc n+2 gada. Sākot ar n+3 gadu, summu, kas vienāda ar apturētajām saistībām, iekļauj 12. pantā paredzētajā Savienības saistību rezervē. Labojums 22 Regulas priekšlikums 3.nodaļa – 10. pants – 1. punkts 1.  Eiropas Savienības Solidaritātes fonds, kura mērķi un darbības joma ir izklāstīti Padomes Regulā (EK) Nr. 2012/2002, nepārsniedz maksimālo gada summu EUR 600 miljonu apmērā (2018. gada cenās). Lai segtu attiecīgās vajadzības līdz gada beigām, katra gada 1. oktobrī ir pieejama vismaz viena ceturtā daļa no minētās ikgadējās summas. Ikgadējās summas daļu, kas nav izmantota n gadā, var izmantot līdz n+1 gadam. Vispirms izmanto to gada summas daļu, kas atlikusi no iepriekšējā gada. Tā n gada summas daļa, kas nav izmantota n+1 gadā, tiek dzēsta. 1.  Eiropas Savienības Solidaritātes fonda mērķis ir nodrošināt finansiālo palīdzību nopietnu katastrofu gadījumā kādas dalībvalsts vai kandidātvalsts teritorijā, kā noteikts attiecīgajā pamataktā, un tas nepārsniedz maksimālo gada summu EUR 1000 miljonu apmērā (2018. gada cenās). Lai segtu attiecīgās vajadzības līdz gada beigām, katra gada 1. oktobrī ir pieejama vismaz viena ceturtā daļa no minētās ikgadējās summas. Ikgadējās summas daļu, kas nav izmantota n gadā, var izmantot līdz n+1 gadam. Vispirms izmanto to gada summas daļu, kas atlikusi no iepriekšējā gada. Tā n gada summas daļa, kas nav izmantota n+1 gadā, tiek dzēsta. Labojums 23 Regulas priekšlikums 3.nodaļa – 10. pants – 1.a punkts (jauns) 1.a  Apropriācijas Eiropas Savienības Solidaritātes fondam iekļauj Savienības vispārējā budžetā kā uzkrājumu. Labojums 24 Regulas priekšlikums 3.nodaļa – 11. pants – 2. punkts 2.  Rezerves ikgadējā summa ir fiksēta EUR 600 miljonu apmērā (2018. gada cenās), un to var izmantot līdz n+1 gadam saskaņā ar Finanšu regulu. Rezervi iekļauj Savienības vispārējā budžetā kā uzkrājumu. Vispirms izmanto to gada summas daļu, kas atlikusi no iepriekšējā gada. Tā n gada summas daļa, kas nav izmantota n+1 gadā, tiek dzēsta. Līdz katra gada 1. oktobrim no n gadam paredzētās ikgadējās summas vismaz vienu ceturto daļu dara pieejamu vajadzību segšanai, kas rodas līdz attiecīgā gada beigām. Ne vairāk kā pusi no summas, kas pieejama līdz katra gada 30. septembrim, var izmantot attiecīgi iekšējām vai ārējām operācijām. 1. oktobrī pieejamo atlikušo summas daļu var izmantot iekšējām vai ārējām operācijām, lai segtu vajadzības līdz attiecīgā gada beigām. 2.  Ikgadējā summa rezervei palīdzībai ārkārtas gadījumos ir fiksēta EUR 1000 miljonu apmērā (2018. gada cenās), un to var izmantot līdz n+1 gadam saskaņā ar Finanšu regulu. Rezervi iekļauj Savienības vispārējā budžetā kā uzkrājumu. Vispirms izmanto to gada summas daļu, kas atlikusi no iepriekšējā gada. Tā n gada summas daļa, kas nav izmantota n+1 gadā, tiek dzēsta. Līdz katra gada 1. oktobrim no n gadam paredzētās ikgadējās summas vismaz EUR 150 miljonus (2018. gada cenās) dara pieejamu vajadzību segšanai, kas rodas līdz attiecīgā gada beigām. Ne vairāk kā pusi no summas, kas pieejama līdz katra gada 30. septembrim, var izmantot attiecīgi iekšējām vai ārējām operācijām. 1. oktobrī pieejamo atlikušo summas daļu var izmantot iekšējām vai ārējām operācijām, lai segtu vajadzības līdz attiecīgā gada beigām. Labojums 25 Regulas priekšlikums 3.nodaļa – 12. pants – virsraksts Saistību vispārējā rezerve (Savienības rezerve) Saistību vispārējā rezerve (Savienības saistību rezerve) Labojums 26 Regulas priekšlikums 3.nodaļa – 12. pants – 1. punkts 1.  Saistību vispārējā rezerve (Savienības rezerve), kas jādara pieejama, pārsniedzot DFS noteiktos maksimālos apjomus 2022.–2027. gadam, ietver: (a)  rezerves, kas ir atstātas pieejamas, nepārsniedzot DFS maksimālos apjomus saistībām n-1 gadam; (b)  sākot no 2023. gada, papildus rezervēm, kas minētas a) apakšpunktā, summu, kas ir līdzvērtīga atceltajām apropriācijām, kuras darītas pieejamas n-2 gadā, neskarot Finanšu regulas [15.] pantu. 1.  Saistību vispārējā rezerve (Savienības saistību rezerve), kas jādara pieejama, pārsniedzot DFS noteiktos maksimālos apjomus 2021.–2027. gadam, ietver: (a)  rezerves, kas ir atstātas pieejamas, nepārsniedzot DFS maksimālos apjomus iepriekšējo gadu saistībām; (aa)  n-1 gada neizpildītās saistību apropriācijas; (b)  summu, kas ir līdzvērtīga atceltajām apropriācijām, kuras darītas pieejamas n-2 gadā, neskarot Finanšu regulas [15.] pantu; (ba)  summu, kas līdzvērtīga n-3 gada apturēto saistību summai, kuru vairs nevar iekļaut budžetā saskaņā ar 7. pantu; (bb)  summu, kas atbilst ieņēmumiem, kuri gūti no naudas sodiem un citiem sodiem. Labojums 27 Regulas priekšlikums 3.nodaļa – 12. pants – 2. punkts 2.  Saistību vispārējo rezervi (Savienības rezervi) vai tās daļu var izmantot Eiropas Parlaments un Padome budžeta procedūrā saskaņā ar LESD 314. pantu. 2.  Saistību vispārējo rezervi (Savienības saistību rezervi) vai tās daļu var izmantot Eiropas Parlaments un Padome budžeta procedūrā saskaņā ar LESD 314. pantu. N gada rezerves var izmantot n un n+1 gadam, izmantojot Savienības saistību rezervi, ar nosacījumu, ka tas nav pretrunā izskatāmajiem vai plānotajiem budžeta grozījumiem. Labojums 28 Regulas priekšlikums 3.nodaļa – 12. pants – 3.a punkts (jauns) 3.a  2027. gada beigās summas, kas palikušas pieejamas Savienības saistību rezervē, pārnes uz nākamo DFS līdz 2030. gadam. Labojums 29 Regulas priekšlikums 3.nodaļa – 13. pants – 1. punkts Elastības instrumentu var izmantot tam, lai konkrētajā finanšu gadā, nepārsniedzot norādīto summu, finansētu skaidri noteiktus izdevumus, ko nav iespējams finansēt, nepārsniedzot vienai vai vairākām citām izdevumu kategorijām noteiktos maksimālos apjomus. Ievērojot šā punkta otro daļu, elastības instrumentam pieejamā ikgadējā maksimālā summa ir EUR 1 000 miljonu (2018. gada cenās). Elastības instrumentu var izmantot tam, lai konkrētajā finanšu gadā, nepārsniedzot norādīto summu, finansētu skaidri noteiktus izdevumus, ko nav iespējams finansēt, nepārsniedzot vienai vai vairākām citām izdevumu kategorijām noteiktos maksimālos apjomus, vai no Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda, Eiropas Savienības Solidaritātes fonda un rezerves palīdzībai ārkārtas gadījumos. Ievērojot šā punkta otro daļu, elastības instrumentam pieejamā ikgadējā maksimālā summa ir EUR 2000 miljoni (2018. gada cenās). Labojums 30 Regulas priekšlikums 3.nodaļa – 14. pants – 1. punkts 1.  Neparedzēto izdevumu rezervi līdz 0,03 % apjomā no Savienības nacionālā kopienākuma veido papildus DFS maksimālajiem apjomiem kā galējas nepieciešamības instrumentu reaģēšanai uz neparedzētiem apstākļiem. To var izmantot vienīgi saistībā ar budžeta grozījumiem vai gada budžetu. 1.  Neparedzēto izdevumu rezervi līdz 0,05 % apjomā no Savienības nacionālā kopienākuma veido papildus DFS maksimālajiem apjomiem kā galējas nepieciešamības instrumentu reaģēšanai uz neparedzētiem apstākļiem. To var izmantot vienīgi saistībā ar budžeta grozījumiem vai gada budžetu. To var izmantot gan saistību, gan maksājumu apropriācijām, vai arī tikai maksājumu apropriācijām. Labojums 31 Regulas priekšlikums 3.nodaļa – 14. pants – 2. punkts 2.  Neparedzēto izdevumu rezerves izmantošanas apjoms nevienā konkrētā gadā nepārsniedz DFS ikgadējā tehniskajā korekcijā paredzēto maksimālo summu un atbilst pašu resursu maksimālajam apjomam. 2.  Neparedzēto izdevumu rezerves izmantošanas apjoms nevienā konkrētā gadā nepārsniedz DFS ikgadējā tehniskajā korekcijā paredzēto maksimālo summu. Labojums 32 Regulas priekšlikums 3.nodaļa – 14. pants – 3. punkts 3.  Summas, kuras dara pieejamas, izmantojot neparedzēto izdevumu rezervi, pilnībā kompensē ar rezervēm vienā vai vairākās DFS kategorijās kārtējam vai nākamajiem finanšu gadiem. svītrots Labojums 33 Regulas priekšlikums 3.nodaļa – 14. pants – 4. punkts 4.  Summas, kuras kompensētas saskaņā ar 3. punktu, turpmāk neizmanto saistībā ar DFS. Neparedzēto izdevumu rezerves izmantošanas rezultātā nedrīkst pārsniegt saistību un maksājumu apropriāciju kopējo maksimālo apjomu, kas DSF noteikts kārtējam un nākamajiem finanšu gadiem. svītrots Labojums 34 Regulas priekšlikums 4.nodaļa – virsraksts DFS novērtēšana un pārskatīšana Pārskatīšanas Labojums 35 Regulas priekšlikums 4.nodaļa – 15. pants – 1. punkts 1.  Neskarot 3. panta 2. punktu, 16. līdz 20. pantu un 24. pantu, neparedzētu apstākļu gadījumā DFS var pārskatīt atbilstoši pašu resursu maksimālajam apjomam, kas noteikts saskaņā ar spēkā esošo lēmumu par pašu resursiem. 1.  Neskarot 3. panta 2. punktu, 16. līdz 20. pantu un 24. pantu, attiecīgos DFS maksimālos apjomus palielina, ja tas ir nepieciešams, lai veicinātu Savienības politikas jomu, jo īpaši jaunu politikas mērķu, finansēšanu apstākļos, kad citādi būtu nepieciešams izveidot papildu starpvaldību vai kvazistarpvaldību finansēšanas metodes, kas apietu LESD 314. pantā paredzēto budžeta procedūru. Labojums 36 Regulas priekšlikums 4.nodaļa – 15. pants – 3. punkts 3.  Visos priekšlikumos par DFS pārskatīšanu atbilstīgi 1. punktam izskata, kādā apjomā izdevumi pārdalāmi starp programmām, kas iekļautas izdevumu kategorijās, uz kurām attiecas pārskatīšana, īpaši atsaucoties uz apropriāciju jebkuru paredzamu nepietiekamu izmantošanu. svītrots Labojums 37 Regulas priekšlikums 4.nodaļa – 16. pants – virsraksts DFS vidusposma novērtēšana DFS vidusposma pārskatīšana Labojums 38 Regulas priekšlikums 4.nodaļa – 16. pants Komisija līdz 2024. gada 1. janvārim iesniedz novērtējumu par DFS darbību. Vajadzības gadījumā novērtējumam pievieno attiecīgus priekšlikumus. Komisija līdz 2023. gada 1. jūlijam iesniedz tiesību akta priekšlikumu šīs regulas pārskatīšanai saskaņā ar LESD paredzētajām procedūrām, pamatojoties uz novērtējumu par DFS darbību. Neskarot šīs regulas 6. pantu, šādas pārskatīšanas rezultātā netiek samazināts valstīm iepriekš piešķirtais finansējums. Priekšlikumu sagatavo, ņemot vērā turpmāk minēto procesu novērtējumu: –  panākumi, kas gūti saistībā ar vispārējo mērķi DFS 2021.–2027. gadam darbības laikā 25 % no ES izdevumiem veltīt mērķu sasniegšanai klimata jomā un saistībā ar 30 % ikgadējo izdevumu mērķi, kas jāsasniedz pēc iespējas drīzāk; –  ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu integrēšana; –  dzimumperspektīvas integrēšana Savienības budžetā (dzimumu līdztiesības principa ievērošana budžeta izstrādē); –  vienkāršošanas pasākumu ietekme uz saņēmēju administratīvā sloga mazināšanu finanšu programmu īstenošanā, šo novērtējumu veicot kopā ar ieinteresētajām personām; Labojums 39 Regulas priekšlikums 4.nodaļa – 17. pants Informējot Eiropas Parlamentu un Padomi par DFS veikto tehnisko korekciju iznākumu, Komisija vajadzības gadījumā, ņemot vērā budžeta izpildi, iesniedz priekšlikumus par pārskatīšanu attiecībā uz maksājumu apropriāciju kopsummu, ko tā uzskata par nepieciešamu, lai nodrošinātu gada maksājumu maksimālo apjomu pareizu pārvaldību un jo īpaši to sistemātisku attīstību attiecībā uz saistību apropriācijām. Informējot Eiropas Parlamentu un Padomi par DFS veikto tehnisko korekciju iznākumu vai ja maksājumu maksimālie apjomi var kavēt Savienību izpildīt tās juridiskās saistības, Komisija, ņemot vērā budžeta izpildi, iesniedz priekšlikumus par pārskatīšanu attiecībā uz maksājumu apropriāciju kopsummu, ko tā uzskata par nepieciešamu, lai nodrošinātu gada maksājumu maksimālo apjomu pareizu pārvaldību un jo īpaši to sistemātisku attīstību attiecībā uz saistību apropriācijām. Labojums 40 Regulas priekšlikums 5.nodaļa – 21. pants – 1. punkts 1.  No Savienības vispārējā budžeta laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam ir pieejama maksimālā summa EUR 14 196 miljonu apmērā (2018. gada cenās) apjomīgiem projektiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes [Regulu XXXX/XX - Kosmosa programma]. 1.  Eiropas satelītnavigācijas programmām (EGNOS un Galileo) un Copernicus (Eiropas Zemes novērošanas programma) no Savienības vispārējā budžeta laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam ir pieejama kopīga maksimālā summa. Šo maksimālo summu nosaka, par 15 % pārsniedzot indikatīvās summas, kas noteiktas abiem apjomīgajiem projektiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes [Regulu XXXX/XX — Kosmosa programma]. Visus šīs maksimālās summas papildinājumus finansē no rezervēm vai īpašajiem instrumentiem, nesamazinot līdzekļus citām programmām un projektiem. Labojums 41 Regulas priekšlikums 5.nodaļa – 21. pants – 2.a punkts (jauns) 2.a  Ja rodas papildu vajadzības pēc finansējuma no Savienības budžeta iepriekš minētajiem apjomīgajiem projektiem, Komisija ierosina attiecīgi pārskatīt DFS maksimālos apjomus. Labojums 42 Regulas priekšlikums 6.nodaļa – virsraksts Iestāžu sadarbība budžeta procedūras laikā Pārredzamība un iestāžu sadarbība budžeta procedūras laikā Labojums 43 Regulas priekšlikums 6.nodaļa – 22. pants Iestāžu sadarbība budžeta procedūras laikā Pārredzamība un iestāžu sadarbība budžeta procedūras laikā Labojums 44 Regulas priekšlikums 6.nodaļa – 22. pants – 4.a punkts (jauns) Gan Eiropas Parlamentu, gan Padomi pārstāv abu šo iestāžu locekļi, kad sanāksmes notiek politiskā līmenī. Labojums 45 Regulas priekšlikums 6.nodaļa – 22. pants – 4.b punkts (jauns) Eiropas Parlamenta un Padomes sanāksmes, pieņemot attiecīgās iestādes nostāju attiecībā uz budžeta projektu, ir atklātas. Labojums 46 Regulas priekšlikums 6.nodaļa – 23. pants Visus Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas izdevumus un ieņēmumus iekļauj Savienības vispārējā budžetā saskaņā ar Finanšu regulas [7. pantu, tostarp izdevumus, kas izriet no jebkura attiecīga lēmuma, ko atbilstīgi LESD 332. pantam Padome ir vienprātīgi pieņēmusi pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu. Visus Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas izdevumus un ieņēmumus iekļauj Savienības vispārējā budžetā saskaņā ar LESD 310. panta 1. punktu, tostarp izdevumus, kas izriet no jebkura attiecīga lēmuma, ko atbilstīgi LESD 332. pantam Padome ir vienprātīgi pieņēmusi pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu. Labojums 47 Regulas priekšlikums 7.nodaļa – 24. pants Komisija līdz 2025. gada 1. jūlijam iesniedz priekšlikumu par jaunu daudzgadu finanšu shēmu. Komisija līdz 2023. gada 1. jūlijam kopā ar priekšlikumiem par vidusposma pārskatīšanu iesniedz ziņojumu, kurā izklāstītas metodes, kā praktiski īstenot piecu plus piecu gadu finanšu shēmu. Komisija līdz 2025. gada 1. jūlijam iesniedz priekšlikumu par jaunu daudzgadu finanšu shēmu. Ja līdz 2027. gada 31. decembrim Padome nepieņem regulu, ar kuru tiek noteikta jauna daudzgadu finanšu shēma, maksimālos apjomus un citus noteikumus DFS pēdējam darbības gadam turpina piemērot, līdz tiek pieņemta regula, ar kuru tiek noteikta jauna finanšu shēma. Ja pēc 2020. gada Savienībai pievienojas jaunas dalībvalstis, pagarināto finanšu shēmu vajadzības gadījumā koriģē, lai ņemtu vērā pievienošanos. E.LABOJUMI PRIEKŠLIKUMĀ IESTĀŽU NOLĪGUMAM 50.uzsver, ka, ņemot vērā sarunas par jaunu DFS regulu un šīs regulas pieņemšanu, priekšlikumā Iestāžu nolīgumam starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību būtu jāveic turpmāk minētie labojumi: Labojums 48 Priekšlikums Iestāžu nolīgumam 1.daļa A iedaļa – 6.a punkts (jauns) 6.a  Informācija par darbībām, kas nav ietvertas Savienības vispārējā budžetā, un par paredzamo attīstību attiecībā uz Savienības pašu resursu dažādām kategorijām ir norādīta atsevišķās tabulās. Šo informāciju un budžeta projektam pievienotos dokumentus atjaunina katru gadu. Labojums 49 Priekšlikums Iestāžu nolīgumam I daļa A iedaļa – 7. punkts 7.  Pareizas finanšu pārvaldības nolūkā iestādes budžeta procedūras un budžeta pieņemšanas laikā pēc iespējas nodrošina to, lai dažādās DFS kategorijās paliek pieejamas pietiekamas līdzekļu rezerves līdz maksimālajiem apjomiem. 7.  Pareizas finanšu pārvaldības nolūkā iestādes budžeta procedūras un budžeta pieņemšanas laikā pēc iespējas nodrošina to, lai dažādās DFS kategorijās rezervēs vai pieejamos īpašajos instrumentos paliek pieejamas pietiekamas summas līdz maksimālajiem apjomiem. Labojums 50 Priekšlikums Iestāžu nolīgumam I daļa A iedaļa – 8. punkts Maksājumu apropriāciju prognožu atjaunināšana pēc 2027. gada 8.  Komisija 2024. gadā atjaunina maksājumu apropriāciju prognozes laikam pēc 2027. gada. Veicot atjaunināšanu, ņem vērā visu atbilstīgo informāciju, tostarp budžeta saistību apropriāciju un budžeta maksājumu apropriāciju faktisko īstenošanu, kā arī īstenošanas prognozes. Tāpat ņem vērā arī noteikumus, kuru mērķis ir nodrošināt maksājumu apropriāciju sistemātisku attīstību salīdzinājumā ar saistību apropriācijām un Savienības nacionālā kopienākuma pieauguma prognozēm. Maksājumu apropriāciju prognožu atjaunināšana 8.  Komisija katru gadu atjaunina maksājumu apropriāciju prognozes laikam līdz 2027. gadam un pēc tam. Veicot atjaunināšanu, ņem vērā visu atbilstīgo informāciju, tostarp budžeta saistību apropriāciju un budžeta maksājumu apropriāciju faktisko īstenošanu, kā arī īstenošanas prognozes. Tāpat ņem vērā arī noteikumus, kuru mērķis ir nodrošināt maksājumu apropriāciju sistemātisku attīstību salīdzinājumā ar saistību apropriācijām un Savienības nacionālā kopienākuma pieauguma prognozēm. Labojums 51 Priekšlikums Iestāžu nolīgumam I daļa B iedaļa – 9. punkts 9.  Ja ir izpildīti attiecīgajā pamataktā izklāstītie nosacījumi Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošanai, Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz priekšlikumu par līdzekļu pārvietojumu uz attiecīgajām budžeta pozīcijām. Ar Globalizācijas pielāgošanās fondu saistīto līdzekļu pārvietojumu veic saskaņā ar Finanšu regulu. 9.  Ja ir izpildīti attiecīgajā pamataktā izklāstītie nosacījumi Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošanai, Komisija iesniedz priekšlikumu to izmantot. Lēmumu par Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošanu pieņem kopīgi Eiropas Parlaments un Padome. Vienlaicīgi ar priekšlikumu par Globalizācijas pielāgošanās fonda izmantošanu Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei priekšlikumu par līdzekļu pārvietojumu uz attiecīgajām budžeta pozīcijām. Nesaskaņu gadījumā jautājumu skata nākamajā budžeta trialogā. Ar Globalizācijas pielāgošanās fondu saistīto līdzekļu pārvietojumu veic saskaņā ar Finanšu regulu. Labojums 52 Priekšlikums Iestāžu nolīgumam I daļa B iedaļa – 10. punkts 10.  Ja ir izpildīti attiecīgajā pamataktā izklāstītie nosacījumi Eiropas Savienības Solidaritātes fonda izmantošanai, Komisija iesniedz priekšlikumu par atbilstošo budžeta instrumentu saskaņā ar Finanšu regulu. 10.  Ja ir izpildīti attiecīgajā pamataktā izklāstītie nosacījumi Eiropas Savienības Solidaritātes fonda izmantošanai, Komisija iesniedz priekšlikumu to izmantot. Lēmumu par Solidaritātes fonda izmantošanu pieņem kopīgi Eiropas Parlaments un Padome. Vienlaicīgi ar priekšlikumu par Solidaritātes fonda izmantošanu Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei priekšlikumu par līdzekļu pārvietojumu uz attiecīgajām budžeta pozīcijām. Nesaskaņu gadījumā jautājumu skata nākamajā budžeta trialogā. Ar Solidaritātes fondu saistīto līdzekļu pārvietojumu veic saskaņā ar Finanšu regulu. Labojums 53 Priekšlikums Iestāžu nolīgumam I daļa B iedaļa – 11. punkts 11.  Ja Komisija uzskata, ka ir jāizmanto rezerve palīdzībai ārkārtas gadījumos, tā iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei priekšlikumu par līdzekļu pārvietojumu no rezerves uz attiecīgajām budžeta pozīcijām saskaņā ar Finanšu regulu. 11.  Ja Komisija uzskata, ka ir jāizmanto rezerve palīdzībai ārkārtas gadījumos, tā iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei priekšlikumu par līdzekļu pārvietojumu no rezerves uz attiecīgajām budžeta pozīcijām saskaņā ar Finanšu regulu. Nesaskaņu gadījumā jautājumu skata nākamajā budžeta trialogā. Labojums 54 Priekšlikums Iestāžu nolīgumam I daļa B iedaļa – 12. punkts Elastības instruments 12.  Komisija iesniedz priekšlikumu par elastības instrumenta izmantošanu pēc tam, kad tā ir izvērtējusi visas iespējas pārdalīt apropriācijas kategorijā, kurā nepieciešami papildu izdevumi. Priekšlikumā norāda finansējamās vajadzības un vajadzīgo summu. Šādu priekšlikumu var iesniegt saistībā ar budžeta projektu vai budžeta grozījuma projektu. Eiropas Parlaments un Padome elastības instrumentu var izmantot budžeta procedūras ietvaros, kā noteikts LESD 314. pantā. Elastības instruments 12.  Komisija iesniedz priekšlikumu par elastības instrumenta izmantošanu pēc tam, kad tā ir pilnībā izmantojusi attiecīgo kategoriju rezerves. Priekšlikumā norāda finansējamās vajadzības un vajadzīgo summu. Eiropas Parlaments un Padome elastības instrumentu var izmantot budžeta procedūras ietvaros, kā noteikts LESD 314. pantā. Labojums 55 Priekšlikums Iestāžu nolīgumam I daļa B iedaļa – 13. punkts 13.  Neparedzēto izdevumu rezerves vai tās daļas izmantošanu Komisija ierosina pēc tam, kad tā padziļināti ir analizējusi visas citas finanšu iespējas. Šādu priekšlikumu var iesniegt saistībā ar budžeta projektu vai budžeta grozījuma projektu. Eiropas Parlaments un Padome neparedzēto izdevumu rezervi var izmantot budžeta procedūras ietvaros, kā noteikts LESD 314. pantā. 13.  Neparedzēto izdevumu rezerves vai tās daļas izmantošanu Komisija ierosina pēc tam, kad tā padziļināti ir analizējusi visas citas finanšu iespējas. Eiropas Parlaments un Padome neparedzēto izdevumu rezervi var izmantot budžeta procedūras ietvaros, kā noteikts LESD 314. pantā. Labojums 56 Priekšlikums Iestāžu nolīgumam II daļa B iedaļa – 14.a punkts (jauns) 14.a  Lai atvieglotu jaunas DFS pieņemšanu vai tās pārskatīšanu un īstenotu LESD 312. panta 5. punktu, iestādes rīko regulāras sanāksmes, proti: –  priekšsēdētāju sanāksmes, kā paredzēts Līguma 324. pantā; –  brīfingus un iztaujāšanas, ko Padomes prezidentūra pirms un pēc attiecīgām Padomes sanāksmēm organizē Eiropas Parlamenta delegācijai; –  neformālas trīspusējas sanāksmes Padomes darba procesa laikā, kuru mērķis ir ņemt vērā Parlamenta viedokli jebkādos Padomes prezidentūras sagatavotos dokumentus; –  trialogus, tiklīdz Parlaments un Padome ir pieņēmuši katrs savu sarunu mandātu; –  Padomes prezidentūras piedalīšanos attiecīgās Parlamenta komitejas sanāksmēs un Parlamenta sarunu grupas piedalīšanos attiecīgā Padomes sastāva sanāksmēs. Visus dokumentus, kurus ir oficiāli pieņēmušas Parlamenta vai Padomes darba sagatavošanas struktūras vai kuri ir oficiāli iesniegti šo iestāžu vārdā, Parlaments un Padome nosūta viens otram, tiklīdz tie ir pieejami. Labojums 57 Priekšlikums Iestāžu nolīgumam II daļa B iedaļa – 15. punkts – 2. ievilkums –  Eiropas Attīstības fonda (EAF), Eiropas Finanšu stabilitātes instrumenta (EFSI), Eiropas Stabilizācijas mehānisma (ESM) ienākumiem, izdevumiem, aktīviem un saistībām un citiem iespējamiem turpmākiem mehānismiem, –  Eiropas Attīstības fonda (EAF), Eiropas Finanšu stabilitātes instrumenta (EFSI), Eiropas Stabilizācijas mehānisma (ESM) ienākumiem, izdevumiem, aktīviem un saistībām un citiem iespējamiem turpmākiem mehānismiem, kurus nefinansē no Savienības budžeta, bet kuru mērķis ir atbalstīt Savienības politikas mērķus, kas izriet no Līgumiem, Labojums 58 Priekšlikums Iestāžu nolīgumam II daļa B iedaļa – 15.a punkts (jauns) 15.a  Pieņemot autonomus pārvietojumus saskaņā ar Finanšu regulas 30. panta 1. punktu, Komisija nekavējoties informē budžeta lēmējinstitūciju par šādu pārvietojumu detalizētu pamatojumu. Ja Parlaments vai Padome iebilst pret autonomu pārvietojumu, Komisija uz to reaģē, cita starpā attiecīgā gadījumā pārvietojumu atceļot. Labojums 59 Priekšlikums Iestāžu nolīgumam III daļa A iedaļa – 24.a punkts (jauns) 24.a  Ja budžeta lēmējinstitūcija budžeta procedūrā pieņem lēmumu par īpašiem palielinājumiem, Komisija turpmākajos finanšu plānošanas gados tos nekompensē, ja vien budžeta lēmējinstitūcija nav devusi īpašas norādes tā rīkoties. Labojums 60 Priekšlikums Iestāžu nolīgumam Pielikums A daļa – 1.a punkts (jauns) 1.a  Katra iestāde apņemas nesūtīt pārējām iestādēm jebkādas nesteidzamas budžeta pozīcijas, pārvietojumus vai citus paziņojumus, kas izraisītu termiņu iestāšanos to darba pārtraukuma laikā, lai nodrošinātu, ka katra iestāde var pienācīgi īstenot savas procesuālās prerogatīvas. Katras iestādes dienesti savlaicīgi informē pārējo iestāžu dienestus par iestādes darba pārtraukuma datumiem. Labojums 61 Priekšlikums Iestāžu nolīgumam Pielikums B daļa – 2. punkts 2.  Savlaicīgi, pirms Komisija pieņem budžeta projektu, tiek sasaukts trialogs, lai apspriestu iespējamās nākamā finanšu gada budžeta prioritātes. 2.  Savlaicīgi, pirms Komisija pieņem budžeta projektu, tiek sasaukts trialogs, lai apspriestu iespējamās nākamā finanšu gada budžeta prioritātes un visus jautājumus, kas izriet no kārtējā finanšu gada budžeta izpildes. Labojums 62 Priekšlikums Iestāžu nolīgumam Pielikums C daļa – 8. punkts 8.  Lojālas un stabilas iestāžu sadarbības nolūkā Eiropas Parlaments un Padome apņemas uzturēt regulārus un aktīvus sakarus visos līmeņos, izmantojot to attiecīgos sarunu vedējus, visas budžeta procedūras laikā un jo īpaši samierināšanas laikposmā. Eiropas Parlaments un Padome apņemas nodrošināt savlaicīgu un pastāvīgu apmaiņu ar attiecīgo informāciju un dokumentiem gan oficiālā, gan neoficiālā līmenī, kā arī vajadzības gadījumā rīkot tehniskas vai neoficiālas sanāksmes samierināšanas laikposmā sadarbībā ar Komisiju. Komisija nodrošina Eiropas Parlamentam un Padomei savlaicīgu un līdzvērtīgu piekļuvi informācijai un dokumentiem. 8.  Lojālas un stabilas iestāžu sadarbības nolūkā Eiropas Parlaments un Padome apņemas uzturēt regulārus un aktīvus sakarus visos līmeņos, izmantojot to attiecīgos sarunu vedējus, visas budžeta procedūras laikā un jo īpaši samierināšanas laikposmā. Eiropas Parlaments un Padome apņemas nodrošināt savlaicīgu un pastāvīgu apmaiņu ar attiecīgo informāciju un dokumentiem gan oficiālā, gan neoficiālā līmenī, jo īpaši nosūtot viens otram visus procedūru dokumentus, ko pieņēmušas attiecīgās iestādes darba sagatavošanas struktūras, tiklīdz šie dokumenti ir pieejami. Turklāt abas iestādes apņemas vajadzības gadījumā rīkot tehniskas vai neoficiālas sanāksmes samierināšanas laikposmā sadarbībā ar Komisiju. Komisija nodrošina Eiropas Parlamentam un Padomei savlaicīgu un līdzvērtīgu piekļuvi informācijai un dokumentiem. Labojums 63 Priekšlikums Iestāžu nolīgumam Pielikums D daļa – 12.a punkts (jauns) 12.a   Eiropas Parlamenta un Padomes sanāksmes, pieņemot attiecīgās iestādes nostāju attiecībā uz budžeta projektu, ir atklātas. Labojums 64 Priekšlikums Iestāžu nolīgumam Pielikums E daļa – 15. punkts 15.  Eiropas Parlaments un Padome Samierināšanas komitejā tiek pārstāvēti atbilstīgā līmenī, lai katra delegācija tādējādi var uzņemties politisku atbildību par savu attiecīgo iestādi, un lai varētu sekmīgi virzīties uz galīgo vienošanos. 15.  Eiropas Parlamentu un Padomi Samierināšanas komitejā pārstāv abu šo iestāžu locekļi, lai katra delegācija tādējādi var uzņemties politisku atbildību savas iestādes vārdā un lai varētu sekmīgi virzīties uz galīgo vienošanos. Labojums 65 Priekšlikums Iestāžu nolīgumam Pielikums E daļa – 19. punkts 19.  Visas trīs iestādes iepriekš vienojas par Samierināšanas komitejas un trialogu sanāksmju datumiem. 19.  Visas trīs iestādes iepriekš vienojas par Samierināšanas komitejas un trialogu sanāksmju datumiem. Vajadzības gadījumā samierināšanas periodā var rīkot papildu sanāksmes, tostarp tehniskā līmenī. Labojums 66 Priekšlikums Iestāžu nolīgumam Pielikums E daļa – 21.a punkts (jauns) 21.a   Lai pilnībā izmantotu Līgumā paredzēto 21 dienas samierināšanas periodu un iestādes varētu atjaunināt savu sarunu nostāju, Eiropas Parlaments un Padome apņemas minētajā periodā katrā savu darba sagatavošanas struktūru sanāksmē izskatīt aktuālo stāvokli samierināšanas procedūrā un neatlikt to uz procedūras pēdējiem posmiem. Labojums 67 Priekšlikums Iestāžu nolīgumam Pielikums G daļa – virsraksts G daļa. “Reste à liquider” (RAL) G daļa. Budžeta izpilde, maksājumi un “Reste à liquider” (RAL) Labojums 68 Priekšlikums Iestāžu nolīgumam Pielikums G daļa – 36. punkts 36.  Ņemot vērā vajadzību nodrošināt maksājumu apropriāciju kopsummas sistemātisku attīstību attiecībā pret saistību apropriācijām, lai izvairītos no RAL milzīgas pārcelšanas no viena gadu uz otru, Eiropas Parlaments, Padome un Komisija vienojas cieši uzraudzīt RAL līmeni, lai mazinātu risku kavēt Savienības programmu īstenošanu sakarā ar maksājuma apropriāciju trūkumu DFS beigās. Lai visās kategorijās maksājumiem nodrošinātu pārvaldāmu apjomu un profilu, visās kategorijās stingri piemēro saistību atcelšanas noteikumus, jo īpaši noteikumus par automātisku atcelšanu. Budžeta procedūras laikā iestādes regulāri tiekas, lai kopīgi izvērtētu stāvokli un perspektīvu attiecībā uz budžeta izpildi kārtējā un turpmākajos gados. Tas izpaužas kā iestāžu sanāksmes atbilstīgā līmenī, pirms kurām Komisija nodrošina detalizētu stāvokļa pārskatu, norādot atsevišķi fondus un dalībvalstis, par maksājumu izpildi, saņemtajiem atmaksas pieprasījumiem un pārskatītajām prognozēm. Lai nodrošinātu, ka Savienība var izpildīt visas savas finanšu saistības, kas izriet no pašreizējām un turpmākajām saistībām 2021.–2027. gadā saskaņā ar LESD 323. pantu, Eiropas Parlaments un Padome analizē un diskutē par Komisijas prognozēm par maksājuma apropriāciju vajadzīgo līmeni. 36.  Ņemot vērā vajadzību nodrošināt maksājumu apropriāciju kopsummas sistemātisku attīstību attiecībā pret saistību apropriācijām, lai izvairītos no RAL milzīgas pārcelšanas no viena gadu uz otru, Eiropas Parlaments, Padome un Komisija vienojas cieši uzraudzīt maksājumu prognozes un RAL līmeni, lai mazinātu risku kavēt Savienības programmu īstenošanu sakarā ar maksājumu apropriāciju trūkumu DFS beigās. Budžeta procedūras laikā iestādes regulāri tiekas, lai kopīgi izvērtētu stāvokli un perspektīvu attiecībā uz budžeta izpildi kārtējā un turpmākajos gados. Tas izpaužas kā iestāžu sanāksmes atbilstīgā līmenī, pirms kurām Komisija nodrošina detalizētu stāvokļa pārskatu, norādot atsevišķi fondus un dalībvalstis, par maksājumu izpildi, saņemtajiem atmaksas pieprasījumiem un pārskatītajām, kā arī īstermiņa līdz ilgtermiņa prognozēm. Lai nodrošinātu, ka Savienība var izpildīt visas savas finanšu saistības, kas izriet no pašreizējām un turpmākajām saistībām 2021.–2027. gadā saskaņā ar LESD 323. pantu, Eiropas Parlaments un Padome analizē un diskutē par Komisijas prognozēm par maksājumu apropriāciju vajadzīgo līmeni. ° °           ° 53.uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai

(1) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0075 un P8_TA(2018)0076. (2) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0226. (3) OV C 215, 19.6.2018., 249. lpp. (4) OV L 282, 19.10.2016., 1. lpp. (5) OV C 242, 10.7.2018., 24. lpp.

(miljonos EUR – 2018. gada cenās)

(miljonos EUR – faktiskajās cenās)

N.B.! Salīdzināšanas nolūkā tabulā ir ievērota Komisijas ierosinātā atsevišķo ES programmu struktūra, saglabājot iespēju eventuāli ieviest izmaiņas, kas var tikt pieprasītas likumdošanas procedūrās, kuru rezultātā šīs programmas pieņem.

(miljonos EUR – 2018. gada cenās)

* EP summa, kas paredzēta decentralizētajām aģentūrām 10. un 11. kopā, ietver finansiālo ietekmi, kura izriet no Komisijas 2018. gada 12. septembra priekšlikumiem attiecībā uz EASO un Eiropas robežu un krasta apsardzi.

(miljonos EUR – faktiskajās cenās)

* EP summa, kas paredzēta decentralizētajām aģentūrām 10. un 11. kopā, ietver finansiālo ietekmi, kura izriet no Komisijas 2018. gada 12. septembra priekšlikumiem attiecībā uz EASO un Eiropas robežu un krasta apsardzi.