Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2018/2927(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

RC-B8-0533/2018

Debates :

Balsojumi :

PV 15/11/2018 - 5.3

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2018)0461

Pieņemtie teksti
PDF 140kWORD 54k
Ceturtdiena, 2018. gada 15. novembris - Strasbūra
Cilvēktiesību stāvoklis Bangladešā
P8_TA(2018)0461RC-B8-0533/2018

Eiropas Parlamenta 2018. gada 15. novembra rezolūcija par cilvēktiesību stāvokli Bangladešā (2018/2927(RSP))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā iepriekšējās 2017. gada 6. aprīļa(1) un 2015. gada 26. novembra(2) rezolūcijas par Bangladešu,

–  ņemot vērā 2017. gada 14. jūnija rezolūciju par ilgtspējības pakta īstenošanas pašreizējo stāvokli Bangladešā(3) un ņemot vērā Komisijas 2018. gada 28. septembra ziņojumu par tehnisko stāvokli,

–  ņemot vērā 2017. gada 27. aprīļa rezolūciju par ES pamatiniciatīvu attiecībā uz apģērbu ražošanas nozari(4),

–  ņemot vērā Sadarbības nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Bangladešas Tautas Republiku par partnerību un attīstību(5),

–  ņemot vērā Starptautiskās Darba organizācijas konvenciju par biedrošanās brīvību un tiesību aizsardzību, apvienojoties organizācijās,

–  ņemot vērā Ilgtspējības paktu par nepārtrauktiem darba tiesību un rūpnīcu drošības uzlabojumiem Bangladešas gatavo apģērbu ražošanas un trikotāžas nozarē,

–  ņemot vērā 2013. gada Bangladešas vienošanos par ugunsdrošību un ēku drošību un tās atjaunošanu 2018. gadā,

–  ņemot vērā ES dalībvalstu misiju vadītāju, Eiropas Savienības delegācijas un Norvēģijas un Šveices misiju vadītāju kopīgo 2018. gada 27. septembra vietējo paziņojumu par Bangladešas digitālās drošības aktu,

–  ņemot vērā 2018. gada 26. februāra valsts ziņojumu, kas iesniegts ANO Cilvēktiesību padomes vispārējā periodiskajā pārskatā (VPR) par Bangladešu,

–  ņemot vērā Starptautisko konvenciju par visu personu aizsardzību pret piespiedu pazušanu, ko ANO Ģenerālā asambleja pieņēma 2006. gada 20. decembrī un kura stājās spēkā 2010. gada 23. decembrī,

–  ņemot vērā ANO Vadošos principus uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām, ko ANO Cilvēktiesību padome apstiprināja 2011. gada 16. jūnijā,

–  ņemot vērā 1948. gada Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

–  ņemot vērā 1966. gada Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām,

–  ņemot vērā ANO Konvenciju par bērna tiesībām,

–  ņemot vērā Bangladešas Valsts rīcības plānu 2015. – 2021. gadam bērnu laulību izskaušanai,

–  ņemot vērā ANO Pastāvīgā pirmiedzīvotāju lietu foruma 17. sesijas ieteikumus par pirmiedzīvotājiem (UNPFII),

–  ņemot vērā 2018. gada Pasaules preses brīvības indeksu,

–  ņemot vērā Bangladešas 2018. gada digitālās drošības aktu,

–  ņemot vērā Bangladešas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) aktu, jo īpaši tā 57. sadaļu,

–  ņemot vērā ES 2014. gada 12. maija cilvēktiesību pamatnostādnes par vārda brīvību tiešsaistē un bezsaistē;

–  ņemot vērā Reglamenta 135. panta 5. punktu un 123. panta 4. punktu,

A.  tā kā Eiropas Savienībai ir ilgstošas attiecības ar Bangladešu, tostarp izmantojot Sadarbības nolīgumu par partnerību un attīstību; tā kā cilvēktiesību un demokrātijas principu ievērošana un veicināšana ir pamatā pušu vietējai un starptautiskajai politikai un tām jābūt būtiskai ES ārējās darbības daļai;

B.  tā kā represijas pret pilsoniskās sabiedrības locekļiem, tostarp politiskajiem aktīvistiem, arodbiedrību pārstāvjiem, žurnālistiem, studentiem, cilvēktiesību aizstāvjiem un minoritātēm, pēdējo gadu laikā Bangladešā ir palielinājušās; tā kā ANO cilvēktiesību eksperti un starptautiskās cilvēktiesību grupas ir ziņojušas, ka Bangladešā notiek sodīšana ar nāvi bez tiesas sprieduma, masveida patvaļīgi aresti un piespiedu pazušana, piemēram, Maroof Zaman un Mir Ahmad Bin Quasem lietas;

C.  tā kā pasaules preses brīvības indeksā Bangladeša ieņem 146. vietu no 180 valstīm; tā kā Bangladešā joprojām ir plaši izplatīta žurnālistu un blogeru pamattiesību un cilvēktiesību pārkāpumi, jo īpaši vardarbība, vajāšana, iebiedēšana un cenzūra; tā kā Bangladešas IKT akts, jo īpaši tā 57. sadaļa, pēdējos gados ir ticis izmantots, lai arestētu un sauktu pie atbildības aktīvistus un žurnālistus, kuri ir kritizējuši valdību;

D.  tā kā ar digitālās drošības aktu, ko Bangladešas parlaments pieņēma 2018. gada 19. septembrī, netiek grozīta IKT akta 57. sadaļa, neraugoties uz Bangladešas žurnālistu, pilsonisko tiesību aktīvistu un starptautiskās sabiedrības izteikto kritiku;

E.  tā kā starptautiski atzīts un godalgots Bangladešas fotožurnālists Shahidul Alam — skolotājs un aktīvists — tika ar varu nolaupīts no viņa mājām 2018. gada 5. augustā un ieslodzīts saskaņā ar IKT aktu pēc tam, kad viņš pauda viedokli par nesenajiem studentu protestiem Bangladešā un kritizēja to, ka varas iestādes izmanto vardarbību; tā kā viņš ir palicis apcietinājumā un ir vairākkārt noraidīta prasība par atbrīvošanu pret drošības naudu; tā kā viņam, iespējams, ir liegta pienācīga medicīniskā aprūpe un viņš tiek spīdzināts;

F.  tā kā teroristu uzbrukumu dēļ valdība īsteno stingru „nulles tolerances” pieeju; tā kā ir slēgti mobilo sakaru tīkli Bangladešā un tiek ziņots, ka Bangladešas drošības spēki ir mēģinājuši iegādāties elektroniskās novērošanas iekārtas starptautiskajā tirgū; tā kā Bangladešas valdība ir sākusi intensīvu un uzmācīgu sociālo plašsaziņas līdzekļu slepenas novērošanas un uzraudzības kampaņu;

G.  tā kā Bangladešā 2018. gada 30. decembrī notiks vēlēšanas; tā kā opozīcijas līdere un bijusī premjerministre Khaleda Zia pašlaik atrodas apcietinājumā, jo viņai ir piespriesti 10 gadi brīvības atņemšanas par korupciju, un viņai ir liegts piedalīties vēlēšanās; tā kā viņa noliedz šo apsūdzību, kuru viņas atbalstītāji uzskata par politiski motivētu;

H.  tā kā Bangladešā sievietes un meitenes saskaras ar augstu vardarbības līmeni; tā kā Bangladešā ir visaugstākais bērnu laulību rādītājs Āzijā un viens no augstākajiem pasaulē; tā kā 2017. gadā Bangladešas valdība pieņēma Bērnu laulību ierobežošanas likumu, ar ko ievieš izņēmumus "īpašos gadījumos", nedefinējot attiecīgos kritērijus, nedz nosakot šādu laulību minimālo vecumu;

I.  tā kā Bangladešā nāvessodu var piemērot par daudziem un dažādiem noziegumiem; tā kā 2017. gadā nāves sods tika izpildīts sešiem cilvēkiem;

J.  tā kā ir ziņots, ka šogad ir palielinājies vardarbības gadījumu skaits, jo īpaši pret pirmiedzīvotāju sievietēm, kā arī notiek pirmiedzīvotāju tiesību aktīvistu aizskaršana un apcietināšana Chittagong Hill Tracts apvidū;

K.  tā kā ES ir Bangladešas galvenā tirdzniecības partnere un vismazāk attīstītās valstis (VAV) gūst labumu no vislabvēlīgākā režīma, kas pieejams saskaņā ar ES vispārējo preferenču sistēmu, proti, „Viss, izņemot ieročus” (EBA) režīma;

L.  tā kā sagaidāms, ka 2024. gadā Bangladešai vairs nebūs VAV statusa; tā kā turpmākajos gados ir jāpaātrina cilvēktiesību un darba tiesību reformu īstenošana, tostarp bērnu darba izskaušana; tā kā joprojām pastāv bažas par noteikumiem Bangladešas Darba likumā un Eksporta pārstrādes zonu likuma projektā;

M.  tā kā saskaņā ar ilgtspējības paktu vienošanās par ugunsdrošību un ēku drošību Bangladešā tika parakstīta starp pasaules apģērbu zīmoliem, mazumtirgotājiem un arodbiedrībām; tā kā līdz šim mazāk nekā puse rūpnīcu, uz kurām attiecas vienošanās, ir veikušas atbilstošus drošības pasākumus; tā kā vienošanās termiņš beidzās 2018. gada oktobrī, neraugoties uz to, ka vēl ir daudz darāmā; tā kā šo vienošanos nomainīja pārejas vienošanās, ko piemēros trīs gadus;

N.  tā kā šī vienošanās ir jāatbalsta un visām pusēm jāļauj netraucēti turpināt darbu, tostarp arī pēc 2018. gada novembra; tā kā Bangladešas valdība un tās korektīvo pasākumu koordinācijas vienība (RCC) tikai vienreiz ir apliecinājušas gan darbos, gan vārdos, ka ir izpildīti nosacījumi attiecībā uz gatavību un ka šādu veidu atbildīgās uzņēmumu rīcības iniciatīvas vairs varētu nebūt vajadzīgas;

O.  tā kā 2018. gadā Bangladeša saņēma milzīgu — vairāk nekā 700 000 — rohindžu bēgļu pieplūdumu, kas bēg no Mjanmas militāristu veiktās etniskās tīrīšanas un kuriem joprojām ir izmisīgi nepieciešama humānā palīdzība; tā kā Bangladeša un Mjanma 2018. gada 30. oktobrī panāca vienošanos par rohindžu repatriēšanu uz Mjanmu novembra vidū un tas notika bez apspriešanās ar ANO Bēgļu aģentūru (UNHCR) vai tās iesaistīšanu;

1.  pauž dziļas bažas par cilvēktiesību situācijas pasliktināšanos Bangladešā un jo īpaši par notiekošo vārda un pulcēšanās brīvības apspiešanu, vēršoties pret plašsaziņas līdzekļiem, studentiem, aktīvistiem un opozīciju; nosoda to, ka cilvēki tiek apcietināti un pakļauti vardarbībai par to, ka viņi īsteno savas tiesības uz vārda brīvību, kritizējot valdību; pauž dziļas bažas par ziņojumiem, ka spīdzināšanas izmantošana kļūst endēmiska;

2.  atzīmē, ka ANO 2018. gada maija VRP slavē Bangladešu par „ievērojamu progresu” cilvēktiesību uzlabošanā pēdējos gados; mudina Bangladešas valdību īstenot VRP ieteikumus, jo īpaši tādās jomās kā tiesu iestāžu neatkarība, pilsoniskās un politiskās tiesības, plašsaziņas līdzekļu brīvība, ekonomiskās, sociālās un kultūras tiesības un sieviešu un meiteņu tiesības;

3.  aicina Bangladešas varas iestādes veikt neatkarīgu izmeklēšanu par ziņojumiem par nogalināšanu bez tiesas sprieduma, piespiedu pazušanu un spēka pārmērīgu lietošanu, tostarp par Maroof Zaman un Mir Ahmad Bin Quasem lietām, un saukt vainīgos pie atbildības saskaņā ar starptautiskajiem standartiem; turklāt aicina Bangladešu ratificēt Starptautisko konvenciju par visu personu aizsardzību pret piespiedu pazušanu un iekļaut tās noteikumus valsts tiesību aktos;

4.  aicina Bangladešas varas iestādes nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot Shahidul Alam, atsaukt visas pret viņu izvirzītās apsūdzības, un atļaut viņam turpināt savu likumīgo darbu cilvēktiesību jomā; uzstāj, ka Bangladešas iestādēm jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai garantētu Shahidul Alam fizisko un garīgo neaizskaramību un drošību, kā arī viņa ģimenes drošību, un jānodrošina, ka, atrodoties apcietinājumā, Shahidul Alam saņem tādu attieksmi, kas atbilst starptautiskajiem principiem un standartiem; aicina Bangladešas varas iestādes nekavējoties sākt izmeklēšanu un izmeklēt apgalvojumus par to, ka Shahidul Alam ir ticis spīdzināts, un saukt vainīgos pie atbildības;

5.  pauž dziļas bažas par IKT aktu, ne tikai tāpēc, ka tas jau ir būtiski ietekmējis žurnālistu, blogeru un komentētāju darbu, bet arī negatīvi ietekmē ikvienas personas tiesības uz vārda brīvību, tostarp sociālajos medijos; uzskata, ka IKT akta 57. sadaļa ir pretrunā pamattiesībām uz vārda brīvību un taisnīgu tiesu;

6.  pauž dziļu nožēlu par valdības lēmumu īstenot digitālās drošības aktu, kas faktiski paplašina un pastiprina policijas pilnvaras apspiest iespēju brīvi izteikties, tostarp sociālajos plašsaziņas līdzekļos, pirms valsts vēlēšanām 2018. gadā; aicina Bangladešas varas iestādes steidzami pārskatīt Digitālās drošības aktu un IKT aktu, un saskaņot tos ar starptautiskajām cilvēktiesību konvencijām, kurām Bangladeša ir pievienojusies;

7.  cer, ka nākamās vēlēšanas būs mierīgas, pārredzamas un līdzdalīgas, lai pilsoņi varētu paust patiesu politisko izvēli; aicina politiskos spēkus vēlēšanu periodā atturēties no jebkādas vardarbības vai kūdīšanas uz vardarbību;

8.  atzinīgi vērtē Bangladešas konstruktīvo lomu smagajos apstākļos saistībā ar rohindžu bēgļu uzņemšanu; mudina iestādes nodrošināt vairāk platības, lai samazinātu pārblīvētību un sliktos sadzīves apstākļus nometnēs; mudina iestādes mazināt birokrātiskos šķēršļus, kurus tās uzliek humānās palīdzības organizācijām; mudina Bangladešas un Mjanmas valdības nekavējoties pārskatīt lēmumu sākt rohindžu bēgļu repatriāciju, jo vēl nav izpildīti nosacījumi par drošu, cieņpilnu un brīvprātīgu atgriešanos;

9.  aicina ES un citus starptautiskos līdzekļu devējus pastiprināt centienus sniegt nepieciešamo finansiālo un materiālo atbalstu rohindžu bēgļu nometnēm Bangladešā;

10.  uzstāj, ka Bangladešai jāpilda savas saistības saskaņā ar EBA režīmu attiecībā uz demokrātiju, cilvēktiesībām un tiesiskumu;

11.  atkārtoti aicina atcelt nāvessodu Bangladešā;

12.  pauž dziļas bažas par pārejas vienošanās atcelšanu, kam jāstājas spēkā 2018. gada 30. novembrī; norāda, ka RCC vēl nav spējīga uzraudzīt veselības un drošības prasības, un nodrošināt to izpildi, un tam ir smaga ietekme uz darba ņēmēju drošību un tiesībām rūpnīcās; mudina Bangladešas valdību nekavējoties atzīt un īstenot pārejas vienošanos un izrādīt lielāku gatavību pārņemt visas vienošanās funkcijas; aicina līdzekļu devējus atbalstīt Bangladešas valdību, lai tas būtu iespējams; turklāt aicina Komisiju un Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD) turpināt spēju veidošanas darbu ar RCC;

13.  aicina Bangladešas valdību pieņemt tiesību aktu grozījumus Bangladešas Darba likumā un tā īstenošanas noteikumos, lai tie atbilstu Starptautiskās Darba organizācijas starptautiskajiem darba standartiem un neierobežotu biedrošanās brīvību; aicina Bangladešas valdību veikt nepieciešamos pasākumus, lai efektīvi novērstu jebkādu diskrimināciju, kas vērsta pret arodbiedrībām, tostarp vardarbību un iebiedēšanu;

14.  pauž bažas par to, ka, lai gan 2017. gada Bērnu laulību ierobežošanas likumā ir iekļauti noteikumi par prevencijas stiprināšanu un likumpārkāpēju saukšanu pie atbildības, tajā tomēr ir iekļauta klauzula, saskaņā ar kuru bērni var stāties laulībā arī nesasnieguši 18 gadu vecumu — īpašos apstākļos, ar vecāku piekrišanu un tiesas atļauju; prasa bērnu aizsardzības interesēs steidzami novērst šo nepilnību;

15.  mudina Bangladešas varas iestādes turpināt risināt cilvēktiesību problēmas; norāda, ka cilvēktiesību jautājumi tiks sīkāk izskatīti ES un Bangladešas Apvienotajā komisijā, kas 2019. gada pirmajā pusē notiks Dakā;

16.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, ES īpašajam pārstāvim cilvēktiesību jautājumos un Bangladešas valdībai un parlamentam.

(1) Eiropas Parlamenta 2017. gada 6. aprīļa rezolūcija par Bangladešu, tostarp bērnu laulībām (OV C 298, 23.8.2018., 65. lpp.).
(2) Eiropas Parlamenta 2015. gada 26. novembra rezolūcija par vārda brīvību Bangladešā (OV C 366, 27.10.2017., 135. lpp.).
(3) OV C 331, 18.9.2018., 100. lpp.
(4) OV C 298, 23.8.2018., 100. lpp.
(5) OV L 118, 27.4.2001., 48. lpp.

Pēdējā atjaunošana: 2020. gada 6. februārisJuridisks paziņojums - Privātuma politika