Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2017/0237(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0340/2018

Iesniegtie teksti :

A8-0340/2018

Debates :

PV 14/11/2018 - 22
CRE 14/11/2018 - 22

Balsojumi :

PV 15/11/2018 - 5.5
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2018)0462

Pieņemtie teksti
PDF 410kWORD 130k
Ceturtdiena, 2018. gada 15. novembris - Strasbūra
Dzelzceļa pasažieru tiesības un pienākumi ***I
P8_TA(2018)0462A8-0340/2018
Rezolūcija
 Konsolidētais teksts

Eiropas Parlamenta 2018. gada 15. novembra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par dzelzceļa pasažieru tiesībām un pienākumiem (pārstrādāta redakcija) (COM(2017)0548 – C8-0324/2017 – 2017/0237(COD))

(Parastā likumdošanas procedūra – pārstrādāšana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2017)0548),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 91. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam ir iesniegusi priekšlikumu (C8-0324/2017),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2018. gada 18. janvāra atzinumu(1),

–  pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

–  ņemot vērā Iestāžu 2001. gada 28. novembra nolīgumu par tiesību aktu pārstrādāšanas tehnikas strukturētāku izmantošanu(2),

–  ņemot vērā Juridiskās komitejas 2017. gada 24. jūlija vēstuli Transporta un tūrisma komitejai saskaņā ar Reglamenta 104. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 104. un 59. pantu,

–  ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ziņojumu un atzinumu Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas (A8-0340/2018),

A.  tā kā saskaņā ar Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās grupas atzinumu Komisijas priekšlikumā nav ietverti nekādi citi būtiski grozījumi kā vien tie, kas tajā skaidri norādīti, un tā kā attiecībā uz spēkā esošo tiesību aktu negrozītajiem noteikumiem priekšlikumā ir paredzēta tikai šo tekstu kodifikācija, negrozot to būtību;

1.  pieņem pirmajā lasījumā turpmāk izklāstīto nostāju, ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas ieteikumus;

2.  prasa Komisijai priekšlikumu Parlamentam iesniegt vēlreiz, ja tā savu priekšlikumu aizstāj, būtiski groza vai ir paredzējusi to būtiski grozīt;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

(1) OV C 197, 8.6.2018., 66. lpp.
(2) OV C 77, 28.3.2002., 1. lpp.


Eiropas Parlamenta nostāja, pieņemta pirmajā lasījumā 2018. gada 15. novembrī, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) .../... par dzelzceļa pasažieru tiesībām un pienākumiem (pārstrādāta redakcija)
P8_TC1-COD(2017)0237

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 91. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu(1),

pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1371/2007(2) jāizdara vairāki grozījumi Skaidrības labad minētā, lai uzlabotu pasažieru aizsardzību un veicinātu lielāku dzelzceļa transporta izmantošanu, pienācīgi ņemot vērā jo īpaši Līguma par Eiropas Savienības darbību 11., 12. un 14. pantu. Tāpēc Regula (EK) Nr. 1371/2007 būtu jāpārstrādā, gan ņemot vērā šos grozījumus, gan skaidrības labad. [Gr. 1]

(2)  Īstenojot kopējo transporta politiku, ir svarīgi aizsargāt dzelzceļa pasažieru tiesības un uzlabot dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumu kvalitāti un efektivitāti, lai palīdzētu palielināt dzelzceļa transporta daļu attiecībā pret citiem transporta veidiem.

(3)  Lai gan Savienībā gūti ievērojami panākumi patērētāju aizsardzības jomā, dzelzceļa pasažieru tiesību aizsardzība vēl aizvien ir jāuzlabo, jo īpaši attiecībā uz kompensāciju kavējuma, atcelšanas vai mantiska kaitējuma gadījumā. [Gr. 2]

(4)  Ņemot vērā to, ka dzelzceļa pasažieris ir pārvadājuma līguma vājākā puse, pasažieru tiesības šajā ziņā būtu jāaizsargā.

(5)  Vienādu tiesību piešķiršanai dzelzceļa pasažieriem, kuri dodas starptautiskajos un iekšzemes braucienos, būtu jāuzlabo patērētāju aizsardzības pasažieru tiesību līmenis Savienībā, jānodrošina dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem vienlīdzīgi konkurences apstākļi un jāgarantē jo īpaši attiecībā uz viņu piekļuvi informācijai un uz kompensāciju kavēšanās vai atcelšanas gadījumā. Pasažieriem vienāda līmeņa tiesībasbūtu jāsaņem pēc iespējas precīzāka informācija par viņu tiesībām. [Gr. 3]

(5a)   Šai regulai nebūtu jāskar dalībvalstu vai kompetento iestāžu pilnvaras noteikt sociālos tarifus pakalpojumiem, uz kuriem attiecas sabiedrisko pakalpojumu saistības, kā arī komerciāliem pakalpojumiem. [Gr. 4]

(6)  Pilsētas, piepilsētas un reģionālie dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumi atšķiras no tālsatiksmes pārvadājumu pakalpojumiem. Tāpēc būtu jāatļauj dalībvalstīm attiecībā uz pilsētas, piepilsētas un reģionālajiem dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumiem, kas nav pārrobežu pārvadājumu pakalpojumi Savienībā, piešķirt atbrīvojumus no dažiem noteikumiem par pasažieru tiesībām. [Gr. 136]

(7)  Šīs regulas mērķis ir uzlabot dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumu kvalitāti Savienībā. Tādēļ dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai piešķirt atbrīvojumus pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai reģionos, kur nozīmīgu pakalpojumu daļu sniedz ārpus Savienības, ar nosacījumu, ka tajā pārvadājumu pakalpojumu daļā, ko sniedz šo dalībvalstu teritorijā, ir nodrošināts pienācīgs pasažieru tiesību aizsardzības līmenis saskaņā ar šo dalībvalstu tiesību aktiem.

(8)  Tomēr atbrīvojumiem nebūtu jāattiecas uz šīs regulas noteikumiem, kas personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām atvieglo dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu izmantošanu. Turklāt atbrīvojumiem nebūtu jāattiecas uz tiesībām visiem, kas to vēlas, bez liekiem sarežģījumiem iegādāties biļetes braucieniem pa dzelzceļu, uz noteikumiem par dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu atbildību attiecībā uz pasažieriem un viņu bagāžu, uz prasību dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem būt pienācīgi apdrošinātiem un uz prasību šiem uzņēmumiem veikt atbilstīgus pasākumus pasažieru personiskās drošības nodrošināšanai stacijās un vilcienos un riska pārvaldībai. [Gr. 6]

(9)  Dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu izmantotāju tiesības ietver tiesības saņemt informāciju par pakalpojumu attiecīgajiem pakalpojumiem un saistītajiem jautājumiem gan pirms brauciena, gan tā laikā, gan arī pēc brauciena. Ja vien iespējams, Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem un biļešu pārdevējiem būtu jāsniedz šī informācija pirms brauciena un cik drīz vien iespējamsšī informācija cik ātri vien iespējams būtu jāsniedz iepriekš vai vismaz brauciena sākumā. Minētā informācija būtu jāsniedz personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām piekļūstamos formātos un tai vajadzētu būt publiski pieejamai. Šim nolūkam dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi, pārdodot savus pakalpojumus, sniedz minēto informāciju biļešu pārdevējiem un citiem dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem. [Gr. 7]

(9a)   Nediskriminējoša un ērta piekļuve visai reāllaika operatīvajai informācijai un tarifiem padara dzelzceļa transportu pieejamāku jauniem klientiem un sniedz tiem plašāku ceļojuma iespēju un tarifu izvēli. Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem būtu jāsniedz biļešu pārdevējiem operatīvā informācija un informācija par tarifiem, lai padarītu dzelzceļa transporta izmantošanu ērtāku. Būtu jācenšas nodrošināt iespēja pasažieriem rezervēt tranzīta biļetes un optimālas vienota pārvadājuma iespējas. [Gr. 8]

(9b)   Intensīvs multimodāls pasažieru transports palīdzēs sasniegt mērķus klimata jomā. Tāpēc dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem būtu arī jāpopularizē kombinācijas ar citiem transporta veidiem, lai dzelzceļa pasažieri par tām būtu informēti pirms brauciena rezervēšanas. [Gr. 9]

(9c)  Labi attīstītas multimodālas pasažieru transporta sistēmas palīdzēs sasniegt mērķus klimata jomā. Tāpēc dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem būtu arī jāpopularizē kombinācijas ar citiem transporta veidiem, lai dzelzceļa pasažieri par tām būtu informēti pirms brauciena rezervēšanas. [Gr. 10]

(10)  Sīkāk izstrādātas prasības attiecībā uz ceļojuma informācijas sniegšanu izklāstītas savstarpējas izmantojamības tehniskajās specifikācijās (SITS), kas minētas Komisijas Regulā (ES) Nr. 454/2011(3).

(11)  Nostiprinot dzelzceļa pasažieru tiesības, būtu jāņem vērā pastāvošās starptautiskās tiesības, kas ir noteiktas A papildinājumā – Vienotie noteikumi attiecībā uz pasažieru un bagāžas starptautisko dzelzceļa pārvadājuma līgumu (CIV) –, kurš pievienots 1980. gada 9. maija Konvencijai par starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem (COTIF), kura grozīta ar 1999. gada 3. jūnija Protokolu par grozījumiem Konvencijā par starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem (1999. gada protokols). Tomēr būtu vēlams paplašināt šīs regulas darbības jomu un aizsargāt ne tikai starptautisko dzelzceļa pārvadājumu pasažierus, bet arī iekšzemes pārvadājumu pasažierus. Savienība pievienojās COTIF 2013. gada 23. februārī.

(12)  Pasažieru pārvadājumu biļešu pārdošanas kontekstā dalībvalstīm būtu jāveic visi pasākumi, kas vajadzīgi, lai nepieļautu diskrimināciju uz valstspiederības vai dzīvesvietas pamata neatkarīgi no tā, vai attiecīgais pasažieris pastāvīgi vai pagaidu kārtā uzturas citā dalībvalstī. Minētajiem pasākumiem būtu jāaptver visas slēptās diskriminācijas formas, kas var dot tādu pašu rezultātu, ja tiek piemēroti citi kritēriji, piemēram, dzīvesvieta, fiziskā vai digitālā atrašanās vieta. Ņemot vērā pasažieru pārvadājumu biļešu pārdošanas tiešsaistes platformu attīstību, dalībvalstīm būtu jāpievērš īpaša uzmanība tam, lai nodrošinātu, ka diskriminācija nerodas tad, kad notiek piekļuve tiešsaistes saskarnēm, vai biļešu iegādes procesā. Tomēr nebūtu automātiski jāizslēdz transporta shēmas, kas piedāvā sociālos tarifus, ja šīs shēmas ir samērīgas un nav atkarīgas no attiecīgo personu valstspiederības. [Gr. 11]

(13)  Velobraukšanas aizvien lielākā popularitāte visā Savienībā ietekmē mobilitāti un tūrismu kopumā. Gan dzelzceļa transports, gan velobraukšana ieņem aizvien nozīmīgāku vietu modālajā sadalījumā, un tas samazina transporta ietekmi uz vidi. Tāpēc dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, cik vien iespējams, būtu jāvienkāršo velobraukšanas apvienošana ar braucieniem vilcienā, jo īpaši ļaujot tiem vajadzētu nodrošināt pietiekamu skaitu velosipēdu turētāju neizjauktu velosipēdu pārvadāšanai šim nolūkam paredzētās zonās visu veidu vilcienos, tostarp ātrvilcienos, tālsatiksmes vilcienos, pārrobežu un vietējo pārvadājumu vilcienos pārvadāt velosipēdus. Pasažieriem vajadzētu būt informētiem par velosipēdiem paredzēto vietu. Šīs prasības būtu jāpiemēro visiem dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem no ... [divi gadi pēc šīs regulas spēkā stāšanās datums]. [Gr. 12]

(14)  Ja vien iespējams, Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, nodrošinot tranzīta biļetes, būtu jāatvieglina dzelzceļa pasažieru pāreja no viena operatora pie cita. [Gr. 13]

(15)  Ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām un lai personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām nodrošinātu iespējas braukt pa dzelzceļu, kas ir līdzvērtīgas citiem iedzīvotājiem pieejamajām iespējām, būtu jāizstrādā noteikumi par nediskriminējošu attieksmi un palīdzību brauciena laikā. Personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām, kas radušās invaliditātes, vecuma vai kādu citu faktoru dēļ, ir tādas pašas tiesības uz brīvu pārvietošanos un nediskriminējošu attieksmi kā visiem citiem iedzīvotājiem. Tostarp būtu jāpievērš īpaša uzmanība tādas pieejamas informācijas sniegšanai personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām, kura attiecas uz dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu piekļūstamību, nosacījumiem attiecībā uz piekļuvi ritošajam sastāvam un vilcienā pieejamajām ērtībām. Lai pasažieriem ar maņu orgānu traucējumiem sniegtu vislabāko iespējamo informāciju par kavējumiem, būtu atbilstīgi jāizmanto vizuālās sistēmas un audiosistēmas. Personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām vajadzētu būt iespējai nopirkt biļetes vilcienā bez papildu piemaksām., kas šiem pasažieriem piemērotas un ko viņi var saprast. Personālam vajadzētu būt pienācīgi apmācītam rīkoties atbilstīgi vajadzībām, kādas ir personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām, it sevišķi tad, kad tiek sniegta palīdzība. Lai nodrošinātu vienlīdzīgus braukšanas apstākļus, stacijās un vilcienos būtu jāsniedz bezmaksas palīdzība šādām personām visā vilcienu kustības laikā, ne tikai noteiktos diennakts laikos.iekāpšanai un izkāpšanai. [Gr. 14]

(15a)  Ja stacijā nav pieejamas biļešu tirdzniecības vietas, personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām vajadzētu varēt iegādāties biļetes vilcienā. [Gr. 15]

(16)  Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem un staciju apsaimniekotājiem būtu jāņem vērā vajadzības, kādas ir personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām, un jārīkojas saskaņā ar nodrošinot atbilstību Komisijas Regulai (ES) Nr. 1300/2014 SITS(4), kas attiecas uz personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām un Direktīvai XXX, kad tā papildina SITS. Turklāt saskaņā ar Savienības publiskā iepirkuma noteikumiem, jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/24/ES(5), visas ēkas un ritošo sastāvu vajadzētu padarīt piekļūstamu, jaunu materiālu iegādes, būvniecības vai lielu atjaunošanas darbu gadījumā pakāpeniski likvidējot fiziskus un funkcionālus šķēršļus. [Gr. 16]

(17)  Ar šo regulu ir vēlams radīt sistēmu, kas nodrošina pasažieriem kompensāciju par kavējumiem un kas ir saistīta ar dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma atbildību, šai sistēmai izmantojot to pašu pamatojumu kā starptautiskajai sistēmai, kas paredzēta COTIF, un jo īpaši CIV vienotajos noteikumos par pasažieru tiesībām. Iegādātajām biļetēm vajadzētu būt pilnībā atmaksājamām. Pasažieru pārvadājuma kavējuma gadījumā dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem būtu jānodrošina pasažieriem kompensācija, kas ir procentuālā daļa līdz 100 % no biļetes cenas. [Gr. 17]

(18)  Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem vajadzētu būt pienākumam būt apdrošinātiem vai veikt līdzvērtīgus pasākumus, lai nodrošinātu savu atbildību attiecībā uz dzelzceļa pasažieriem, ja notiek nelaimes gadījums. Ja dalībvalstis nosaka maksimālo zaudējumu atlīdzības summu pasažiera bojāejas vai pasažierim nodarīta personiska aizskāruma gadījumā, minētajai summai vajadzētu būt vismaz līdzvērtīgai CIV vienotajos noteikumos paredzētajai summai. Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai jebkurā laikā palielināt zaudējumu atlīdzības summu pasažieru bojāejas vai traumas gadījumā. [Gr. 18]

(19)  Nostiprinātām tiesībām uz kompensāciju un palīdzību kavējuma, nokavētas pārsēšanās vai reisa atcelšanas gadījumā būtu plašāk jāstimulē dzelzceļa pasažieru pārvadājumu tirgus darbība pasažieru interesēs.

(20)  Kavējuma gadījumā būtu jānodrošina pasažieriem iespējas turpināt braucienu vai braukt pa citu maršrutu ar līdzvērtīgiem pārvadāšanas nosacījumiem. Šādā gadījumā būtu jo īpaši jāņem vērā vajadzības pēc atbilstošas informācijas, kādas ir personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām. [Gr. 19]

(20a)   Brauciena vai kombinētā brauciena interpretācijā rezervēšanas brīdī būtu jāiekļauj visas situācijas, kurās, ņemot vērā visus svarīgos faktorus, piemēram, attiecīgo staciju un platformu lielumu un atrašanās vietu, ir reālistiski vai piemērojami minimālie savienojuma laiki. [Gr. 137]

(21)  Tomēr dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam nevajadzētu būt pienākumam maksāt kompensāciju, ja tas var pierādīt, ka kavējumu izraisīja bargi meteoroloģiskie apstākļi vai lielas dabas katastrofas, kas apdraudēja pārvadājuma drošu veikšanu. Katram šādam gadījumam vajadzētu būt ekstremālas dabas katastrofas iezīmēm, kas to atšķir no parastajiem, gadalaikam raksturīgajiem meteoroloģiskajiem apstākļiem, tādiem kā rudens vētras vai regulāra pilsētu applūšana, ko izraisa plūdmaiņas vai sniega kušana. Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem būtu jāpierāda, ka tie nevarēja prognozēt vai novērst kavējumu pat tad, ja tika veikti visi iespējamie pasākumi. [Gr. 20]

(22)  Staciju apsaimniekotājiem sadarbībā ar infrastruktūras pārvaldītājiem un dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem būtu jāsagatavo un jādara publiski pieejami ārkārtas rīcības plāni, kuru mērķis ir, nodrošinot iestrēgušajiem pasažieriem pienācīgu informāciju un aprūpi, līdz minimumam samazināt būtisku darbības traucējumu ietekmi. [Gr. 21]

(23)  Šai regulai nebūtu jāierobežo dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu tiesības saskaņā ar piemērojamajiem valsts tiesību aktiem, biļešu pārdevēju, dzelzceļa staciju apsaimniekotāju vai infrastruktūras pārvaldītāju tiesības attiecīgā gadījumā pieprasīt kompensāciju no jebkuras personas, tostarp no trešām personām, par savu saistību pret pasažieriem izpildi saskaņā ar šo regulu. [Gr. 22]

(24)  Ja dalībvalsts piešķir dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem atbrīvojumu no šīs regulas noteikumu piemērošanas, tai būtu jāmudina dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi, konsultējoties ar organizācijām, kas pārstāv pasažierus, ieviest mehānismu kompensācijas piešķiršanai un palīdzībai gadījumā, ja ir būtiski traucēta dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumu sniegšana.

(25)  Tāpat ir vēlams atvieglināt nelaimes gadījumos cietušo personu un viņu apgādājamo īslaicīgas finansiālās grūtības laikā tūlīt pēc nelaimes gadījuma.

(26)  Dzelzceļa pasažieru interesēs ir tas, lai, vienojoties ar valsts iestādēm, tiktu paredzēti atbilstīgi pasākumi nolūkā gan stacijās, gan vilcienos nodrošināt viņu personisko drošību.

(27)  Dzelzceļa pasažieriem vajadzētu būt iespējai iesniegt sūdzību jebkuram iesaistītam dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam, biļešu pārdevējam, stacijas apsaimniekotājam vai infrastruktūras pārvaldītājam par tiesībām un pienākumiem, kas paredzēti ar šo regulu, un viņiem vajadzētu būt tiesībām saņemt atbildi pieņemamā laikposmā. [Gr. 23]

(28)  Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem un staciju apsaimniekotājiem būtu jānosaka, jāpublisko, jāpārvalda un jāpārrauga dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumu kvalitātes standarti, tostarp attiecībā uz personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām. [Gr. 24]

(29)  Lai patērētāju aizsardzību dzelzceļa transportā uzturētu augstā līmenī, būtu jāprasa dalībvalstīm norīkot valsts izpildes struktūras, kuru uzdevums ir rūpīgi uzraudzīt un nodrošināt šīs regulas izpildi valsts līmenī. Minētajām struktūrām vajadzētu būt iespējai veikt dažādus izpildes pasākumus un nodrošināt pasažieriem iespēju izvēlēties saistošu procedūru strīdu alternatīvai izšķiršanai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/11/ES(6). Pasažieriem vajadzētu būt iespējai iesniegt minētajām struktūrām sūdzības par varbūtējiem regulas pārkāpumiem un, ja puses ir vienojušās, izmantot strīdu izšķiršanu tiešsaistē saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 524/2013(7). Jāparedz arī, ka sūdzības var iesniegt pasažieru grupas pārstāvošas organizācijas. Lai nodrošinātu šādu sūdzību apmierinošu izskatīšanu, minētajām struktūrām arī būtu savstarpēji jāsadarbojas, un šo regulu arī turpmāk vajadzētu norādīt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/2394(8). pielikumā. Valsts izpildes struktūrām katru gadu savās tīmekļa vietnēs būtu jāpublicē ziņojumi ar statistiku, norādot to saņemto sūdzību skaitu un veidu un sīki izklāstot savu izpildes darbību rezultātus. Turklāt šos ziņojumus būtu jāpublicē arī Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūras tīmekļa vietnē. [Gr. 25]

(30)  Personas datu apstrāde būtu jāveic saskaņā ar Savienības tiesību aktiem par personas datu aizsardzību, jo sevišķi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679(9).

(31)  Dalībvalstīm būtu jāparedz sankcijas, ko piemēro par šīs regulas pārkāpumiem, un jānodrošina to piemērošana. Sankcijām, kas varētu ietvert kompensācijas maksāšanu attiecīgajai personai, vajadzētu būt efektīvām, samērīgām un atturošām, un tajās vajadzētu ietvert arī minimālo naudas sodu vai attiecīgā uzņēmuma vai organizācijas gada apgrozījuma procentuālo daļu atkarībā no tā, kura summa ir lielāka, taču neaprobežoties tikai ar to. [Gr. 26]

(32)  Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus – proti, attīstīt Savienības dzelzceļus un ieviest pasažieru tiesības – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka šos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai.

(33)  Lai nodrošinātu pasažieru tiesību augstu aizsardzības līmeni, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu nolūkā izdarīt grozījumus I, II un III pielikumā attiecībā uz CIV vienotajiem noteikumiem, minimālo informāciju, ko sniedz dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi un biļešu pārdevēji, un minimālajiem pakalpojumu kvalitātes standartiem un, ņemot vērā inflāciju, koriģēt regulā minētās finanšu summas. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu(10). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(33a)  Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs direktīvas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai attiecībā uz standartizētas Savienības sūdzību veidlapas pieņemšanu, ko pasažieri varētu izmantot kompensācijas pieprasīšanai saskaņā ar šo regulu. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011(11). [Gr. 27]

(34)  Šajā regulā ir ievērotas pamattiesības un ņemti vērā principi, kas atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, jo īpaši 21., 26., 38. un 47. pantā, kas attiecas uz, attiecīgi, jebkāda veida diskriminācijas aizliegumu, personu ar invaliditāti integrēšanu, patērētāju tiesību augstu aizsardzības līmeni un tiesībām uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu. Dalībvalstu tiesām šī regula jāpiemēro, ievērojot minētās tiesības un principus,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I nodaļa

Vispārīgi noteikumi

1. pants

Priekšmets un mērķi [Gr. 28]

Nolūkā efektīvi nodrošināt pasažieru aizsardzību un veicināt dzelzceļa transporta izmantošanu, ar šo regulu paredz dzelzceļa transportam piemērojamus noteikumus par: [Gr. 29]

a)  nediskriminējošu attieksmi pret pasažieriem attiecībā uz pārvadāšanas un biļešu izsniegšanas nosacījumiem; [Gr. 30]

b)  dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu atbildību un apdrošināšanas pienākumiem attiecībā pret pasažieriem un viņu bagāžu;

c)  pasažieru tiesībām, ja noticis nelaimes gadījums, kuru izraisījusi dzelzceļa transporta izmantošana un kura rezultātā pasažieris gājis bojā, pasažierim nodarīts personisks aizskārums vai zudusi vai bojāta pasažiera bagāža;

d)  pasažieru tiesībām un kompensāciju pārvadājumu traucējumu gadījumā, piemēram, reisa atcelšanas vai kavējuma gadījumā; [Gr. 31]

e)  obligāto precīzo un savlaicīgo informāciju, kas pieejamā formātā jāsniedz pasažieriem, tostarp par transporta līgumu slēgšanu un biļešu izsniegšanu; [Gr. 32]

f)  nediskriminējošu attieksmi pret personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām un par obligātu palīdzību šīm personām, ko šīm personām sniedz apmācīts personāls; [Gr. 33]

g)  pakalpojumu kvalitātes standartu noteikšanu un pārraudzību un pasažieru personiskās drošības apdraudējumu pārvaldību;

h)  atbilstīgām sūdzību izskatīšanuiesniegšanas un izskatīšanas procedūrām; [Gr. 34]

i)  vispārīgiem izpildes noteikumiem.

2. pants

Darbības joma

1.  Šo regulu piemēro visā Savienībā attiecībā uz iekšzemes un starptautiskajiem dzelzceļa braucieniem un pakalpojumiem, kurus sniedz viens vai vairāki dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi, kas ir licencēti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2012/34/ES(12).

2.  Ņemot vērā 4. punktu, dalībvalstis var piešķirt atbrīvojumu no šīs regulas noteikumu piemērošanas šādiem pārvadājumu pakalpojumiem:

a)  Direktīvā 2012/34/ES minētajiem pilsētas, piepilsētas un reģionālajiem dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumiem, izņemot pārrobežu pārvadājumu pakalpojumus Savienībā; [Gr. 138]

b)  starptautiskajiem dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumiem gadījumā, ja būtiska pārvadājuma daļa, tostarp vismaz viena plānota apstāšanās stacijā, tiek veikta ārpus Savienības, ar nosacījumu, ka pasažieru tiesības ir pienācīgi nodrošinātas saskaņā ar attiecīgajiem valsts tiesību aktiem tās dalībvalsts teritorijā, kura piešķir atbrīvojumu; [Gr. 36]

ba)  iekšzemes dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumiem, ja dalībvalstis šādu atbrīvojumu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1371/2007 piešķīrušas uz ne ilgāk kā 12 mēnešiem pēc ... [šīs regulas spēkā stāšanās datums]. [Gr. 37]

3.  Dalībvalstis informē Komisiju par atbrīvojumiem, kas piešķirti saskaņā ar 2. punkta a) un, b) un ba) apakšpunktu, un par valsts tiesību aktu atbilstību attiecīgās dalībvalsts teritorijā 2. punkta b) apakšpunkta vajadzībām. [Gr. 38]

4.  Šīs regulas 5., 10.6., 11., 12. un 2517. pantu un V nodaļu piemēro visiem 1. punktā minētajiem dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumiem, arī pakalpojumiem, kam piešķirts atbrīvojums saskaņā ar 2. punkta a) un b) apakšpunktu. [Gr. 39]

4.a  Šī regula neattiecas uz pakalpojumiem, kurus sniedz tikai to vēsturiskās nozīmes dēļ. [Gr. 40]

3. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)  “dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums” ir dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums, kā definēts Direktīvas 2012/34/ES 3. panta 1. punktā;

1a)  “pārvadātājs” ir dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums, ar ko pasažieris ir noslēdzis pārvadājuma līgumu, vai vairāki secīgi dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi, kas ir atbildīgi, pamatojoties uz minēto līgumu; [Gr. 41]

1b)  “pārvadātāja aizvietotājs” ir dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums, kas nav noslēdzis pārvadājuma līgumu ar pasažieri, bet kam dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums, kurš ir līgumslēdzēja puse, daļēji vai pilnīgi ir uzticējis dzelzceļa pārvadājuma veikšanu; [Gr. 42]

2)  “infrastruktūras pārvaldītājs” ir infrastruktūras pārvaldītājs, kā definēts Direktīvas 2012/34/ES 3. pantā;

3)  “stacijas apsaimniekotājs” ir tāda organizatoriska struktūra dalībvalstī, kurai uzlikts pienākums apsaimniekot dzelzceļa staciju un kura var būt infrastruktūras pārvaldītājs;

4)  “ceļojumu rīkotājs” ir organizators vai mazumtirgotājs, kas nav dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/2302(13) 3. panta 8) un 9) punkta nozīmē; [Gr. 43]

5)  “biļešu pārdevējs” ir jebkurš dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu mazumtirgotājs, kas noslēdz pārvadājuma līgumus un pārdod biļetes, atsevišķas biļetes vai nu tranzīta biļetes viena vai vairāku dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma vārdā, vai pats savā vārdā; [Gr. 44]

5a)   “izplatītājs” ir dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu mazumtirgotājs, kas pārdod biļetes dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma vārdā un kuram nav nekādu saistību saskaņā ar līgumu, kas noslēgts starp pasažieri un dzelzceļa pārvadājuma uzņēmumu; [Gr. 45]

6)  “pārvadājuma līgums” ir līgums par pārvadāšanu pret atlīdzību vai bez maksas, kuru dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums vai biļešu pārdevējs un pasažieris noslēdz par viena vai vairāku pārvadājumu pakalpojumu sniegšanu; [Gr. 46]

6a)   “biļete” ir derīgs pierādījums, kas pasažierim dod tiesības izmantot dzelzceļa transportu, neatkarīgi no tā, vai tā ir papīra biļete, e-biļete, viedkarte vai ceļojuma karte; [Gr. 47]

6b)   “kombinētais pārvadājums” ir biļete vai biļetes, kas ir viens vai vairāki pārvadājuma līgumi par tādu secīgu dzelzceļa pārvadājumu veikšanu, kurus nodrošina viens vai vairāki dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi; [Gr. 48]

7)  “rezervācija” ir atļauja papīra vai elektroniskā formā, kas dod tiesības uz pārvadāšanu saskaņā ar iepriekš apstiprinātu personalizētu vienošanos par pārvadājumu;

8)  “tranzīta biļete” ir biļete vai atsevišķas biļetes, kas ir viens pārvadājuma līgums līgumi par tādu secīgu dzelzceļa pārvadājumu veikšanu, kurus nodrošina viens vai vairāki dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi, un kas nopirkta no viena biļešu pārdevēja, ceļojumu rīkotāja vai dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma braucienam no sākumpunkta līdz galapunktam; [Gr. 49]

9)  “pārvadājumu pakalpojums” vai “pārvadājums” ir dzelzceļa pasažieru pārvadājums, kas tiek veikts starp dzelzceļa stacijām vai pieturvietām saskaņā ar kustības grafiku;

10)  “brauciens” ir pasažiera pārvadāšana no iekāpšanas stacijas līdz galamērķa stacijai saskaņā ar vienu pārvadājuma līgumu; [Gr. 50]

11)  “ iekšzemes dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojums” ir dzelzceļa pasažieru pārvadājums ko veic, nešķērsojot dalībvalsts robežu;

12)  “starptautisks dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojums” ir starptautisks pasažieru pārvadājumu pakalpojums, kā definēts Direktīvas 2012/34/ES 3. panta 5. punktā;

13)  “kavējums” ir laiks starp publicētajā kustības grafikā norādīto pasažiera ierašanās laiku un faktisko vai gaidāmo ierašanās laiku pēdējā galamērķa stacijā;

13a)  “ierašanās” ir brīdis, kad galamērķa platformā vilciena durvis tiek atvērtas un ir atļauta izkāpšana; [Gr. 51]

14)  “abonementa biļete” vai “sezonas biļete” ir biļete neierobežotam braucienu skaitam, kas tās īpašniekam dod tiesības braukt pa dzelzceļu konkrētā maršrutā vai maršrutu tīklā noteiktā laikposmā;

15)  “nokavēta pārsēšanās” ir situācija, kad pasažieris, neatkarīgi no tā, vai tas notiek viena pārvadājuma līguma ietvaros vai nē, brauciena vai kombinētā brauciena laikā nokavē vienu vai vairākus reisus tāpēc, ka ir aizkavējies vai atcelts viens vai vairāki iepriekšējie reisi; [Gr. 139]

16)  “persona ar invaliditāti” un “persona ar ierobežotām pārvietošanās spējām” ir jebkura persona, kurai ir pastāvīgi vai pagaidu fiziski garīgi, intelektuāli vai maņu traucējumi, kas mijiedarbībā ar dažādiem šķēršļiem var traucēt šai personai pilnvērtīgi un efektīvi izmantot transportu līdzvērtīgi citiem pasažieriem, vai kuras pārvietošanās spējas, izmantojot transportu, ir ierobežotas vecuma dēļ; [Gr. 53]

(17)  “vispārējie pārvadāšanas noteikumi ” ir dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma noteikumi vispārēju nosacījumu vai tarifu formā, kuri juridiski ir spēkā katrā dalībvalstī un kuri pēc pārvadājuma līguma noslēgšanas ir kļuvuši par tā neatņemamu sastāvdaļu;

(18)  “transportlīdzeklis” ir mehāniskais transportlīdzeklis vai piekabe, ko pārvadā, pārvadājot pasažierus;

(19)  “CIV vienotie noteikumi” ir Vienotie noteikumi attiecībā uz pasažieru un bagāžas starptautisko dzelzceļa pārvadājumu līgumu (CIV), kas noteikti Konvencijas par starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem (COTIF) A papildinājumā.

II nodaļa

Pārvadājuma līgums, informācija un biļetes

4. pants

Pārvadājuma līgums

Ņemot vērā šo nodaļu, pārvadājuma līguma noslēgšanu un izpildi un informācijas un biļešu nodrošināšanu reglamentē I pielikuma II un III sadaļa.

5. pants

Nediskriminējoši pārvadājuma līguma nosacījumi

Neskarot sociālos tarifus, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi, ceļojumu rīkotāji un biļešu pārdevēji plašai sabiedrībai piedāvā pārvadājuma līguma un biļešu pārdošanas nosacījumus un tarifus, kā arī pārdod biļetes un tranzīta biļetes un pieņem pasažieru rezervācijas saskaņā ar šīs regulas 10. pantu bez tiešas vai netiešas diskriminācijas pēc galalietotāja galapasažiera valstspiederības vai dzīvesvietas vai dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma, ceļojumu rīkotāja vai biļešu pārdevēja uzņēmējdarbības vietas Savienībā, vai līdzekļiem, kurus pasažieri izmantojuši biļešu iegādei. [Gr. 55]

6. pants

Velosipēdi

Pasažieriem ir tiesības vilcienā pārvadāt velosipēdus, attiecīgā gadījumā – par samērīgu samaksu. Pasažieri brauciena laikā uzrauga savus velosipēdus velosipēdus vilcienā, tostarp ātrgaitas, tālsatiksmes un pārrobežu un nodrošina, ka netiek radītas neērtības vietējos vilcienos. Visos jaunajos vai nodarīti zaudējumi citiem pasažieriem, pārvietošanās palīglīdzekļiem, bagāžai vai dzelzceļa transporta darbībai. Velosipēdu pārvadāšanu drīkst atteikt vai ierobežot drošības vai ekspluatācijas apsvērumu dēļ ar nosacījumu, ka modernizētajos pasažieru vilcienos ne vēlāk kā ... [divi gadi pēc šīs regulas spēkā stāšanās datuma] ir jābūt skaidri norādītai vietai, kas īpaši paredzēta vismaz astoņu neizjauktu velosipēdu pārvadāšanai. Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi, biļešu pārdevēji, ceļojumu rīkotāji un attiecīgā gadījumā staciju apsaimniekotāji vēlākais biļetes pirkšanas brīdī informē pasažierus par šāda atteikuma vai ierobežojuma nosacījumiem velosipēda pārvadāšanas nosacījumiem visu veidu dzelzceļa transportā saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 454/2011. [Gr. 56]

7. pants

Atteikšanās no saistību izpildes un ierobežojumu noteikšanas nepieļaujamība

1.  Šajā regulā paredzētās saistības pret pasažieriem nedrīkst ierobežot un no to izpildes nedrīkst atteikties, jo īpaši paredzot atkāpi vai ierobežojošu klauzulu pārvadājuma līgumā. Jebkādi līguma nosacījumi, kuru tiešais vai netiešais nolūks ir atcelt, atteikt vai ierobežot tiesības, kas paredzētas šajā regulā, pasažierim nav saistoši. [Gr. 57]

2.  Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi, ceļojumu rīkotāji vai biļešu pārdevēji var pasažierim piedāvāt līguma nosacījumus, kas ir izdevīgāki nekā šajā regulā paredzētie nosacījumi. [Gr. 58]

8. pants

Pienākums sniegt informāciju par pakalpojumu pārtraukšanu

Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi vai, attiecīgā gadījumā, kompetentās iestādes, kas atbildīgas par dzelzceļa sabiedrisko pakalpojumu līgumu, ar attiecīgiem līdzekļiem un nekavējoties, tostarp personām ar invaliditāti piekļūstamos formātos saskaņā ar Direktīvā XXX(14) un Regulā (ES) Nr. 1300/2014 noteiktajām pieejamības prasībām, un pirms to savlaicīgi pirms īstenošanas publisko lēmumus izbeigt priekšlikumus pilnībā vai uz laiku pārtraukt vai būtiski samazināt pakalpojumus un nodrošina, ka pirms īstenošanas minētie priekšlikumi tiek mērķtiecīgi un pienācīgi apspriesti ar ieinteresētajām personām. [Gr. 59]

9. pants

Ceļojuma informācija

1.  Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi, ceļojumu rīkotāji un biļešu pārdevēji, kas piedāvā pārvadājuma līgumus viena vai vairāku dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu vārdā, pēc pieprasījuma sniedz pasažierim vismaz II pielikuma I daļā noteikto informāciju par braucieniem, par kuriem attiecīgais dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums piedāvā pārvadājuma līgumulīgumus. Šo informāciju sniedz biļešu pārdevēji, kas piedāvā pārvadājuma līgumus savā vārdā, un ceļojumu rīkotāji šo informāciju sniedz, ja tā ir pieejama. Lai nodrošinātu atbilstību šai regulai, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi, pārdodot savus pakalpojumus, sniedz minēto informāciju biļešu pārdevējiem un citiem dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem. [Gr. 60]

2.  Brauciena laikā, tostarp pārsēšanās stacijās, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi un, ja iespējams, attiecīgā gadījumā, biļešu pārdevēji sniedz pasažierim vismaz II pielikuma II daļā noteikto informāciju. Lai nodrošinātu atbilstību šai regulai, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi, pārdodot savus pakalpojumus, sniedz minēto informāciju biļešu pārdevējiem un citiem dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem. [Gr. 61]

3.  Šā panta 1. un 2. punktā minēto informāciju dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi, ceļojumu rīkotāji un biļešu pārdevēji pasažieriem sniedz visatbilstīgākajā formātā, tostarp izmantojot, izmantojot ērti pieejamas, vispārpieņemtas un — attiecībā uz 2. punktu — reāllaika mūsdienīgas komunikācijas tehnoloģijas, un ja iespējams, rakstiski, lai pasažieri saņemtu visu informāciju, kas prasīta šīs regulas II pielikumā. Īpaši rūpīgi jānodrošina šīs informācijas piekļūstamība personām ar invaliditāti saskaņā ar Direktīvā XXX, Regulā (ES) Nr. 454/2011 un Regulā (ES) Nr. 1300/2014 noteiktajām pieejamības prasībām. Uzskatāmi reklamē personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām piekļūstamo formātu pieejamību. [Gr. 62]

4.  Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi, staciju apsaimniekotāji un infrastruktūras pārvaldītāji nediskriminējošā veidā dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem un biļešu pārdevējiem dara dara publiski pieejamus reāllaika datus par vilcieniem, tostarp par citu dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu ekspluatētajiem vilcieniem, lai tādējādi novērstu jebkādu pasažieru diskrimināciju. [Gr. 63]

4.a  Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi sadarbībā ar staciju apsaimniekotājiem un infrastruktūras pārvaldītājiem kustības grafikos norāda informāciju par pieejamiem vilcienu savienojumiem un stacijām. [Gr. 64]

10. pants

Biļešu, tranzīta biļešu un rezervāciju pieejamība

1.  Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi un biļešu pārdevēji piedāvā biļetes un, ja tās ir pieejamas, tranzīta biļetes un rezervācijas. Tie dara visu iespējamo, lai piedāvātu tranzīta biļetes, tostarp braucieniem pāri robežām vai nakts vilcieniem un braucieniem, ko nodrošina vairāk nekā viens dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums. [Gr. 65]

2.  Neskarot 3. un 4. punktu, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi un biļešu pārdevēji izplata biļetes pasažieriem, izmantojot vismaz vienu no šādiem pārdošanas punktiem:

a)  biļešu kases vai biļešu automātus;

b)  tālruni, internetu vai jebkuras citas plaši pieejamas informācijas tehnoloģijas;

c)  vilcienos.

Dalībvalstis Kompetentās iestādes, kā minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1370/2007(15), var prasīt, lai dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi pārvadājumiem, ko veic saskaņā ar sabiedrisko pakalpojumu līgumiem, biļetes nodrošinātu, izmantojot vairāk nekā vienu pārdošanas punktu. [Gr. 66]

3.  Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi piedāvā iespēju iegādāties attiecīgā pārvadājuma biļetes vilcienā, ja vien šāda iespēja nav ierobežota vai liegta labi pamatotu drošības, krāpšanas apkarošanas, obligātas vilciena biļešu rezervācijas vai pamatotu komerciālu iemeslu dēļ, tajā skaitā tādu, kas saistīti ar vietas ierobežojumiem vai sēdvietu pieejamību. [Gr. 67]

4.  Ja iekāpšanas stacijā nav ne biļešu kases, ne biļešu automāta, pasažieri stacijā jāinformē par:

a)  iespēju iegādāties biļetes pa tālruni, internetā vai vilcienā, kā arī par iegādes procedūru;

b)  tuvāko staciju vai citu vietu, kur atrodamas biļešu kases un/vai biļešu automāti.

5.  Ja iekāpšanas stacijā nav biļešu kases vai piekļūstama biļešu automāta, personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām, vai ja nav nekādas citas iespējas iegādāties biļetes pirms brauciena, pasažieriem ir atļauts iegādāties biļetes vilcienā bez papildu izmaksām. [Gr. 68]

6.  Ja pasažieris saņem atsevišķas biļetes vienam braucienam vai kombinētam braucienam, kuru veido secīgi dzelzceļa pārvadājumi, ko nodrošina viens vai vairāki dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi, pasažiera tiesības uz informāciju, palīdzību, aprūpi un kompensāciju ir līdzvērtīgas tiesībām saskaņā ar tranzīta biļeti un aptver visu braucienu no iekāpšanas stacijas līdz galamērķim, ja vien pasažierim nav rakstiski skaidri sniegta citāda informācija. Šādā informācijā jo īpaši norāda, ka tad, ja pasažieris nokavē pārsēšanos, pasažierim nav tiesību uz palīdzību vai kompensāciju, pamatojoties uz brauciena kopgarumu. Pienākums pierādīt, ka informācija ir sniegta, gulstas uz dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu, tā pārstāvi, ceļojumu rīkotāju vai biļešu pārdevēju. [Gr. 140]

10.a pants

Ceļojuma informācijas sniegšana, izmantojot lietotņu programmēšanas saskarnes

1.  Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi, izmantojot lietotņu programmēšanas saskarnes (API), sniedz nediskriminējošu piekļuvi visai ceļojuma informācijai, tostarp reāllaika darbības informācijai par grafikiem un tarifu datiem, kā minēts 9. pantā.

2.  Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi sniedz ceļojumu rīkotājiem, biļešu pārdevējiem un citiem dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, kas pārdod to pakalpojumu, nediskriminējošu piekļuvi rezervācijas sistēmām ar API starpniecību, lai tie varētu noslēgt transporta līgumus un izsniegt biļetes, tranzīta biļetes un rezervācijas tādā veidā, ka tie nodrošina visoptimālāko un rentablāko braucienu, tostarp pārrobežu braucienu.

3.  Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi nodrošina, ka API tehniskās specifikācijas ir labi dokumentētas un atklāti pieejamas bez maksas. API izmanto atvērtus standartus, plaši izmantotus protokolus un mašīnlasāmus formātus, lai padarītu tās savstarpēji izmantojamas.

4.  Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi nodrošina, ka, izņemot ārkārtas situācijas, jebkādas izmaiņas to API tehniskajā specifikācijā tiek darītas pieejamas ceļojumu rīkotājiem un biļešu pārdevējiem iepriekš, tiklīdz tas ir iespējams, bet ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms izmaiņu ieviešanas. Ārkārtas situācijas dokumentē, un dokumentāciju pēc pieprasījuma dara pieejamu kompetentajām iestādēm.

5.  Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi nodrošina, ka piekļuve API tiek nodrošināta nediskriminējošā veidā un ar tādu pašu pieejamības un veiktspējas līmeni, tostarp atbalstu un piekļuvi visai dokumentācijai, standartiem, protokoliem un formātiem. Ceļojumu rīkotāji un biļešu pārdevēji nav nelabvēlīgākā situācijā salīdzinājumā ar dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem.

6.  API izveido saskaņā ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2017/1926(16). [Gr. 70]

III NODAĻA

DZELZCEĻA PĀRVADĀJUMU UZŅĒMUMU ATBILDĪBA PAR PASAŽIERIEM UN VIŅU BAGĀŽU

11. pants

Atbildība par pasažieriem un bagāžu

Ņemot vērā šo nodaļu un neskarot piemērojamos valsts tiesību aktus, ar kuriem piešķir pasažieriem papildu zaudējumu atlīdzību, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu atbildību par pasažieriem un viņu bagāžu reglamentē I pielikuma IV sadaļas I, III un IV nodaļa, kā arī VI un VII sadaļa.

12. pants

Apdrošināšana un atbildības segums pasažiera bojāejas vai personiska aizskāruma gadījumā

Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam jābūt atbilstīgi apdrošinātam saskaņā ar Direktīvas 2012/34/ES 22. pantu un uz risku novērtējuma pamata vai jāveic līdzvērtīgi pasākumi nolūkā nodrošināt savas atbildības segumu, kas paredzēts šajā regulā.

13. pants

Avansa maksājumi

1.  Pasažiera bojāejas vai miesas bojājumu gadījumā dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums, kā tas noteikts I pielikuma 26. panta 5. punktā, nekavējoties un katrā ziņā ne vēlāk kā piecpadsmit dienas pēc tam, kad ir noteikta tās fiziskās personas identitāte, kura ir tiesīga saņemt kompensāciju, proporcionāli ciestajiem zaudējumiem izmaksā avansus, kas ir vajadzīgi, lai segtu tūlītējas ekonomiska rakstura vajadzības.

2.  Neskarot 1. punktu, bojāejas gadījumā attiecībā uz katru pasažieri avansa maksājums nav mazāks par EUR 21 000.

3.  Avansa maksājums nav atbildības atzīšana, un to var atskaitīt no jebkādām summām, ko turpmāk izmaksā, pamatojoties uz šo regulu, bet tas nav atmaksājams, izņemot gadījumus, kad zaudējumi nodarīti pasažiera nolaidības vai vainas dēļ vai ja avansa maksājumu saņēmusī persona nav tā persona, kura ir tiesīga saņemt kompensāciju.

14. pants

Atbildības apstrīdēšana

Pat tad, ja dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums apstrīd savu atbildību par fizisku kaitējumu, kas nodarīts pasažierim, kuru tas pārvadā, uzņēmums veic visus pamatotos pasākumus, lai palīdzētu pasažierim, kurš pieprasa zaudējumu atlīdzību no trešām personām.

IV NODAĻA

KAVĒJUMI, NOKAVĒTAS PĀRSĒŠANĀS UN ATCELTI REISI

15. pants

Atbildība par kavējumiem, nokavētu pārsēšanos un atceltiem reisiem

Ņemot vērā šo nodaļu, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu atbildību par kavējumiem, nokavētu pārsēšanos un atceltiem reisiem reglamentē I pielikuma IV sadaļas II nodaļa.

16. pants

Atlīdzināšana un maršruta maiņa

1.  Ja atiešanas brīdī vai tāpēc, ka braucienā ar tranzīta biļeti ir nokavēta pārsēšanās, ir pamatoti paredzams, ka ierašanās pārvadājuma līgumā paredzētajā galamērķī aizkavēsies vairāk nekā par 60 minūtēm vai brauciens tiks atcelts, pasažierim tūlīt piedāvā izvēlēties vienu no šādām iespējām: [Gr. 71]

a)  saņemt atlīdzinājumu biļetes pilnas cenas apjomā saskaņā ar iegādes nosacījumiem par brauciena daļu vai daļām, kas nav veiktas, kā arī par daļu vai daļām, kas jau ir veiktas, ja brauciens vairs neatbilst pasažiera sākotnējam brauciena plānam, kā arī – attiecīgos gadījumos – apmaksātu atpakaļbraucienu uz pirmo brauciena sākumpunktu, cik drīz vien iespējams. Atlīdzinājuma izmaksu veic saskaņā ar tiem pašiem nosacījumiem kā 17. pantā minētās kompensācijas izmaksu;

b)  ar līdzvērtīgiem pārvadāšanas nosacījumiem, bez papildu izmaksām un cik drīz vien iespējams, turpināt braucienu līdz galamērķim vai mainīt maršrutu, lai sasniegtu galamērķi; tajā skaitā nokavēta savienojuma gadījumā sakarā ar kavēšanos pasažiera brauciena iepriekšējā posmā vai tā atcelšanu. Šādā gadījumā pasažierim ir atļauts tupināt ceļu ar nākamo pieejamo pārvadājumu uz galamērķi pat tad, ja nav konkrētas rezervācijas vai ja nākamo vilcienu nodrošina cits dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums; [Gr. 72]

c)  ar līdzvērtīgiem pārvadāšanas nosacījumiem kādā vēlākā dienā, kad vien pasažierim ir ērtāk, bet ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc pakalpojuma atjaunošanas, turpināt braucienu līdz galamērķim vai mainīt maršrutu, lai sasniegtu galamērķi. [Gr. 73]

2.  Šā panta 1. punkta b) apakšpunkta nolūkā pārvadājumu līdzvērtīgā mainītā maršrutā var nodrošināt jebkurš dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums un tajā var izmantot pārvadājumu augstākā klasē un alternatīvus sauszemes transporta veidus, neradot papildu izmaksas pasažierim. Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem jācenšas, cik vien iespējams, nodrošināt, lai nebūtu jāveic papildu pārsēšanās. Brauciena kopilgumam gadījumā, ja brauciena daļai, kas nav pabeigta, kā plānots, tiek izmantots alternatīvs transporta veids, jābūt līdzvērtīgam sākotnējā brauciena plānotajam ilgumam. Pasažieriem nepiedāvā pārvadājumu zemākā klasē, ja vien tā nav vienīgā pieejamā iespēja mainīt maršrutu. [Gr. 74]

3.  Pārvadātāji, kas nodrošina pārvadājumu pakalpojumus mainītajā maršrutā, īpašu uzmanību pievērš tam, lai personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām nodrošinātu nodrošina līdzvērtīga līmeņa palīdzību un piekļūstamību alternatīvā pārvadājuma līdzvērtīgu piekļūstamību. laikā. Šis alternatīvais pārvadājums var būt kopējs visiem pasažieriem vai tas pēc pārvadātāja lēmuma var būt individuāls transportlīdzeklis, kas pielāgots personu ar invaliditāti vai ar ierobežotām pārvietošanās spējām īpašajām vajadzībām. [Gr. 75]

17. pants

Biļetes cenas kompensēšana

1.  Nezaudējot Saglabājot tiesības uz pārvadāšanu, pasažieris var pieprasīt no dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma kompensāciju par kavējumiem, ja viņš saskaras ar tādu kavējumu, kas noticis starp pārvadājuma līgumā norādīto iekāpšanas un galamērķa vietu, vietām, kas norādītas biļetē vai biļetēs, kuras ir viens vai vairāki pārvadājuma līgumi, un par kuru biļetes cena nav atlīdzināta saskaņā ar 16. pantu. Minimālās kompensācijas par kavējumiem ir šādas:

a)  25 % 50 % no biļetes cenas, ja kavējums ir 60 līdz 119 90 minūtes;

b)  50 % 75 % no biļetes cenas, ja kavējums ir 91 līdz 120 minūtes vai ilgāks;

ba)  100 % no biļetes cenas, ja kavējums ir 121 minūte vai ilgāks. [Gr. 76]

2.  Šā panta 1. punkts attiecas arī uz pasažieriem, kuriem ir abonementa biļete vai sezonas biļete. Ja šie pasažieri ir pieredzējuši vairākkārtēju kavēšanos vai reisu atcelšanu abonementa biļetes, atlaižu kartes vai sezonas biļetes derīguma termiņā, viņi drīkst pieprasīt atbilstīgu kompensāciju saskaņā ar dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma kompensēšanas pasākumiem. Šie pasākumi paredz kritērijus, lai noteiktu kavējumu un aprēķinātu kompensāciju. Ja kavējumi, kas nepārsniedz 60 minūtes, abonementa biļetes vai sezonas biļetes derīguma termiņā atkārtojas vairākkārt, kavējumu ilgumu summē un pasažieriem piešķir kompensāciju saskaņā ar dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma kompensēšanas pasākumiem. 1punkta a), b) un ba) apakšpunktā paredzēto kārtību. [Gr. 77]

3.  Kompensāciju par pārvadājuma atcelšanu vai kavējumu aprēķina proporcionāli pilnai cenai, kuru pasažieris faktiski samaksājis par atcelto vai aizkavējušos reisu. pārvadājumu. Ja pārvadājuma līgums ir noslēgts par braucienu turp un atpakaļ, kompensāciju par pārvadājuma atcelšanu vai kavējumu turpceļā vai atpakaļceļā aprēķina proporcionāli pusei cenas, kas samaksāta par biļeti. Tāpat proporcionāli pilnai cenai aprēķina cenu par atceltu vai aizkavējušos reisu, pārvadājumu, kuru nodrošina saskaņā ar jebkuras citas formas pārvadājuma līgumu, ar ko atļauj braukšanu vairākos secīgos posmos. [Gr. 78]

4.  Aprēķinot kavējuma ilgumu, neņem vērā nekādus kavējumus, attiecībā uz kuriem dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums var pierādīt, ka tie notikuši ārpus Savienības teritorijām.

5.  Biļetes cenas kompensāciju izmaksā viena mēneša laikā pēc kompensācijas pieprasījuma iesniegšanas. Kompensāciju drīkst izmaksāt ar kuponiem un/vai citiem pakalpojumiem, ja nosacījumi ir elastīgi (jo īpaši attiecībā uz derīguma termiņu un galamērķi). Pēc pasažiera pieprasījuma kompensāciju izmaksā naudā.

6.  Biļetes cenas kompensāciju nesamazina, no tās atskaitot ar finanšu darījumiem saistītas izmaksas, piemēram, maksas, tālruņa vai pastmarku izmaksas. Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi var noteikt minimālo summu, ko nesasniedzot kompensāciju neizmaksā. Šī minimālā summa nav lielāka par EUR 4 EUR 5 par katru biļeti. [Gr. 79]

7.  Pasažierim Pasažieriem nav nekādu tiesību uz kompensāciju, ja viņu viņus informē par kavējumu pirms biļetes nopirkšanas iegādes vai ja kavējums, kas rodas sakarā ar brauciena turpināšanu, izmantojot citu pārvadājumu vai mainot maršrutu, ir mazāks par 60 minūtēm. [Gr. 80]

8.  Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam nav pienākuma maksāt kompensāciju, ja tas var pierādīt, ka kavējumu izraisīja bargi meteoroloģiskie apstākļi vai lielas dabas katastrofas, kas apdraudēja pārvadājuma drošu veikšanu, un kavējumu nevarēja prognozēt vai novērst pat tad, ja tika veikti visi iespējamie pasākumi. [Gr. 81]

18. pants

Palīdzība

1.  Ja pienākšana vai atiešana ir aizkavējusies, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums, vai biļešu pārdevējs vai stacijas apsaimniekotājs saskaņā ar 9. pantu informē pasažierus par stāvokli, kā arī par paredzamo atiešanas un pienākšanas laiku, tiklīdz šāda informācija ir pieejama. [Gr. 83]

2.  Ja kāds no 1. punktā minētajiem kavējumiem ir ilgāks nekā 60 minūtes, pasažieriem bez maksas piedāvā arī:

a)  maltītes un atspirdzinājumus apjomā, kas pamatoti atbilst gaidīšanas laikam, ja tie ir pieejami vilcienā vai stacijā vai tos iespējams saprātīgā veidā piegādāt , ņemot vērā tādus kritērijus kā attālums līdz piegādātājam, piegādei vajadzīgais laiks un izmaksas;

b)  ja ir jāpārnakšņo viena vai vairākas naktis vai ja ir jāuzturas ilgāk — izmitināšanu viesnīcā vai citur un pārvadāšanu starp dzelzceļa staciju un izmitināšanas vietu, kur un ja vien tas fiziski iespējams, ņemot vērā personu ar invaliditāti un personu ar ierobežotām pārvietošanās spējām pieejamības prasības un sertificētu pavadošo dzīvnieku vajadzības; [Gr. 84]

c)  ja vilciens iestrēdzis uz sliežu ceļa – pārvadāšanu no vilciena līdz dzelzceļa stacijai, alternatīvam pārvadājuma sākumpunktam vai galamērķim, kur un ja vien tas fiziski iespējams.

3.  Ja dzelzceļa pārvadājumu vairs nevar turpināt, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi, cik drīz vien iespējams, noorganizē pasažieriem alternatīvus pārvadājumu pakalpojumus.

4.  Pēc pasažiera lūguma Attiecībā uz skartajiem pasažieriem dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi piedāvā uz biļetes viņu biļetēm vai kādā citā veidā apliecina, apliecināt, ka dzelzceļa pārvadājums ir, attiecīgi, aizkavējies, izraisījis nokavētu pārsēšanos vai atcelts. Šo apliecinājumu piemēro saistībā ar 17. pantā izklāstītajiem noteikumiem, un ja pasažieris, kuram ir abonementa biļete vai sezonas biļete, pierāda, ka viņš ir izmantojis attiecīgo pārvadājumu. [Gr. 85]

5.  Piemērojot 1., 2., 3. un 4. punktu, attiecīgais dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums pievērš īpašu uzmanību vajadzībām, kādas ir personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām, un viņu viņus pavadošajām personām un sertificētiem pavadošajiem dzīvniekiem. [Gr. 86]

6.  Papildus dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu pienākumiem, kas noteikti Direktīvas 2012/34/ES 13.a panta 3. punktā, dalībvalstis, tādas dzelzceļa stacijas apsaimniekotājs, kurā gada laikā apkalpo vidēji vismaz 10 000 pasažierus dienā, nodrošina, ka stacijas, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi, staciju apsaimniekotāji un infrastruktūras pārvaldītāja darbība ar pienācīga ārkārtas rīcības plāna palīdzību tiek koordinēta, pārvaldītāji sadarbojas, lai sagatavotos iespējamībai, nodrošinātu, ka rodas būtisks darbības traucējums un ilgi kavējumi, kuru rezultātā stacijā iestrēgst ievērojams skaits pasažieru. Plāns nodrošina, ka iestrēgušajiem pasažieriem tiek sniegta pienācīga palīdzība un informācija, tostarp piekļūstamos formātos saskaņā ar Direktīvā XXX noteiktajām pieejamības prasībām. Stacijas apsaimniekotājs plānu un visus tā grozījumus pēc pieprasījuma dara pieejamus valsts izpildes struktūrai vai jebkurai citai dalībvalsts norīkotai struktūrai. Tādu dzelzceļa staciju apsaimniekotāji, kurās gada laikā apkalpo vidēji mazāk nekā 10 000 pasažierus dienā, cenšas, cik vien iespējams, nodrošināt stacijas lietotāju rīcības koordinēšanu un iestrēgušajiem pasažieriem šādās situācijās sniegt palīdzību un informāciju. Direktīvas 2012/34/ES 13.a panta 3punktā minētie ārkārtas rīcības plāni ietver prasības attiecībā uz brīdinājumu un informācijas sistēmu pieejamību. [Gr. 87]

19. pants

Regresa tiesības

Ja dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums izmaksā kompensāciju vai pilda citus pienākumus saskaņā ar šo regulu, nevienu šīs regulas vai valsts tiesību aktu noteikumu nevar interpretēt kā tādu, kas ierobežo tā tiesības prasīt izmaksu kompensāciju no jebkuras personas, tostarp no trešām personām, saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem. Jo īpaši šī regula nekādā veidā neierobežo dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma tiesības prasīt atlīdzinājumu no trešās personas, ar kuru tas noslēdzis līgumu un kura veicinājusi notikumu, kura rezultātā nākas maksāt kompensāciju vai pildīt citus pienākumus. Nevienu šīs regulas noteikumu nevar interpretēt kā tādu, kas ierobežo tādas trešās personas, kura nav pasažieris un ar kuru dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums noslēdzis līgumu, tiesības prasīt atlīdzinājumu vai kompensāciju no dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem. [Gr. 88]

V NODAĻA

PERSONAS AR INVALIDITĀTI UN PERSONAS AR IEROBEŽOTĀM PĀRVIETOŠANĀS SPĒJĀM

20. pants

Tiesības uz pārvadāšanu

1.  Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi un staciju apsaimniekotāji, aktīvi iesaistot organizācijas, kas pārstāv personas ar invaliditāti un personas ar ierobežotām pārvietošanās spējām, izveido vai īsteno nediskriminējošus transporta piekļūstamības noteikumus attiecībā uz personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām , tostarp viņu personīgajiem asistentiem. Noteikumi ļauj pasažierim bez maksas ņemt līdzi suni-pavadoni sertificētu pavadošo dzīvnieku vai pavadošo personu, ja neatkarīga mobilitāte nav iespējama, saskaņā ar attiecīgajiem valsts tiesību aktiem, un ar tiem nodrošina, ka dzelzceļa transports personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām ir pieejams nekavējoties, kad vien tas iespējams. [Gr. 89]

2.  Personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām rezervāciju un biļetes piedāvā bez papildu maksas. Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums, biļešu pārdevējs vai ceļojumu rīkotājs nedrīkst atteikties pieņemt personas ar invaliditāti vai personas ar ierobežotām pārvietošanās spējām rezervāciju vai pārdot tai biļeti, vai arī pieprasīt, lai šādu personu pavadītu cita persona, ja vien tas nav obligāti nepieciešams, lai ievērotu 1. punktā minētos piekļūstamības noteikumus.

20.a pants

Ieviešot SITS attiecībā uz personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi un staciju apsaimniekotāji nodrošina, ka stacijas, platformas, ritošais sastāvs un citi objekti ir pieejami personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām. [Gr. 90]

21. pants

Informācija personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām

1.  Pēc pieprasījuma stacijas apsaimniekotājs, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums, biļešu pārdevējs vai ceļojumu rīkotājs personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām sniedz informāciju , tostarp piekļūstamos formātos saskaņā ar Regulā (ES) Nr. 454/2011, un Direktīvā XXX un Regulā (ES) Nr. 1300/2014 noteiktajām pieejamības prasībām, par stacijas un tās aprīkojuma un dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu piekļūstamību un par iespējām piekļūt ritošajam sastāvam saskaņā ar 20. panta 1. punktā minētajiem piekļūstamības noteikumiem, kā arī par vilcienā pieejamām ērtībām. [Gr. 91]

2.  Izmantojot 20. panta 2. punktā paredzēto atkāpi, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums, biļešu pārdevējs vai ceļojumu rīkotājs pēc pieprasījuma piecās darbdienās pēc atteikuma apstiprināt rezervāciju vai izsniegt biļeti vai pēc prasības būt ar pavadoni piemērošanas rakstiski informē personu ar invaliditāti vai personu ar ierobežotām pārvietošanās spējām par šādas rīcības iemesliem. Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums, biļešu pārdevējs vai ceļojumu rīkotājs, cik vien iespējams, cenšas attiecīgajai personai piedāvāt piedāvā alternatīvu transporta iespēju, ņemot vērā attiecīgās personas vajadzības, kas saistītas ar transporta piekļūstamību. [Gr. 92]

22. pants

Palīdzība dzelzceļa stacijās

1.  Ja persona ar invaliditāti vai persona ar ierobežotām pārvietošanās spējām izbrauc no dzelzceļa stacijas, kurā ir personāls, brauc caur to tranzītā vai ierodas tajā, stacijas apsaimniekotājs vai dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums, vai abi bez maksas sniedz palīdzību tā, lai attiecīgā persona varētu iekāpt vilcienā, kas atiet no stacijas, vai izkāpt no vilciena, kas pienāk stacijā un uz kuru nopirkta biļete, neskarot piekļūstamības noteikumus, kas minēti 20. panta 1. punktā. Palīdzības rezervāciju vienmēr sniedz bez papildu maksas neatkarīgi no izmantotā saziņas veida. [Gr. 93]

2.  Gadījumā, ja vilcienā vai stacijā nav pieejams pavadošais personāls, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi un staciju apsaimniekotāji veic visus pamatotos pasākumus, lai nodrošinātu personu ar invaliditāti un personu ar ierobežotām pārvietošanās spējām piekļuvi braukšanai pa dzelzceļu, pildot Direktīvā XXX [Eiropas Pieejamības aktā] un Regulā (ES) Nr. 454/2011 noteiktās pieejamības prasības. [Gr. 94]

3.  Stacijās, kurās nav personāla, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi un staciju apsaimniekotāji nodrošina, lai saskaņā ar 20. panta 1. punktā minētajiem piekļūstamības noteikumiem būtu uzrādīta viegli pieejama informācija, tostarp piekļūstamos formātos saskaņā ar Direktīvā XXX un Regulā (ES) Nr. 1300/2014 noteiktajām pieejamības prasībām, par tuvākajām stacijām, kurās ir personāls, un tieši pieejamu palīdzību personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām. [Gr. 95]

4.  Palīdzība stacijās ir pieejama visā dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanas laikā. [Gr. 96]

23. pants

Palīdzība vilcienā

1.  Neskarot 20. panta 1. punktā minētos piekļūstamības noteikumus, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi bez maksas sniedz palīdzību personām ar invaliditāti vai personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām, tām atrodoties un iekāpjot vilcienā un izkāpjot no vilciena.

2.  Gadījumā, ja vilcienā nav pieejams pavadošais personāls, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi veic visus pamatotos pasākumus, lai nodrošinātu tomēr nodrošina personu ar invaliditāti un personu ar ierobežotām pārvietošanās spējām piekļuvi braukšanai pa dzelzceļu. [Gr. 97]

3.  Šā panta nolūkā palīdzība vilcienā ietver jebkāda veida pienācīgus centienus palīdzēt Personai ar invaliditāti vai personai ar ierobežotām pārvietošanās spējām ir jāpiedāvā palīdzība, lai šī persona vilcienā varētu piekļūt tiem pašiem pakalpojumiem, kam var piekļūt citi pasažieri, ja personas invaliditāte vai pārvietošanās spēju ierobežojumi neļauj tai bez citu palīdzības un droši piekļūt minētajiem pakalpojumiem. [Gr. 98]

4.  Palīdzība vilcienā ir pieejama visā dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanas laikā. [Gr. 99]

24. pants

Palīdzības sniegšanas nosacījumi

Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi, staciju apsaimniekotāji, biļešu pārdevēji un ceļojumu rīkotāji sadarbojas, lai atbilstīgi 20. un 21. pantam bez maksas sniegtu palīdzību personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām saskaņā ar šādiem punktiem: [Gr. 100]

a)  palīdzību sniedz dzelzceļa pakalpojumu darbības laikā ar nosacījumu, ka par personas vajadzību saņemt šādu palīdzību dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam, stacijas apsaimniekotājam, biļešu pārdevējam vai ceļojumu rīkotājam, no kura biļete nopirkta, ir paziņots vismaz 48 12 stundas iepriekš, pirms palīdzība ir vajadzīga. Stacijās, kurās dienas plūsma pārsniedz 10 000 pasažierus dienā, iepriekšējs paziņojums nav vajadzīgs, tomēr attiecīgā persona ierodas attiecīgajā stacijā vismaz 30 minūtes pirms vilciena atiešanas. Stacijās, kurās dienas plūsma ir no 2000 līdz 10 000 pasažieru dienā, šāda iepriekšēja paziņojuma termiņu samazina līdz ne vairāk kā trim stundām. Ja biļete vai sezonas biļete ir derīga vairākiem braucieniem, pietiek ar vienu paziņojumu, ja ir sniegta attiecīga informācija par turpmāko braucienu laiku. Šādus paziņojumus pārsūta visiem citiem dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem un staciju apsaimniekotājiem, kas iesaistīti personas braucienā; [Gr. 101]

b)  dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi, staciju apsaimniekotāji, biļešu pārdevēji un ceļojumu rīkotāji veic visus vajadzīgos pasākumus paziņojumu saņemšanai;

c)  ja paziņojums saskaņā ar a) punktu nav sniegts, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums un stacijas apsaimniekotājs dara visu iespējamo, lai sniegtu palīdzību personai ar invaliditāti vai personai ar ierobežotām pārvietošanās spējām, lai tā varētu doties braucienā;

d)  neskarot citu struktūru pilnvaras attiecībā uz teritorijām ārpus dzelzceļa stacijas, stacijas apsaimniekotājs vai jebkura cita pilnvarota persona dzelzceļa stacijā un ārpus tās norāda vietas, kurās personas ar invaliditāti un personas ar ierobežotām pārvietošanās spējām var paziņot par ierašanos dzelzceļa stacijā un, ja vajadzīgs, lūgt palīdzību;

e)  palīdzību sniedz ar nosacījumu, ka persona ar invaliditāti vai persona ar ierobežotām pārvietošanās spējām pati ierodas noteiktajā vietā dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma vai stacijas apsaimniekotāja, kas sniedz šādu palīdzību, iepriekš noteiktā laikā. Šāds laiks nevar būt ilgāks par 60 minūtēm pirms publicētā atiešanas laika vai laika, kurā visiem pasažieriem tiek lūgts reģistrēties. Ja nav noteikts laiks, līdz kuram personai ar invaliditāti vai personai ar ierobežotām pārvietošanās spējām jāierodas, attiecīgā persona ierodas noteiktajā vietā vēlākais 30 minūtes pirms publicētā atiešanas laika vai laika, kurā visiem pasažieriem tiek lūgts reģistrēties. [Gr. 102]

25. pants

Kompensācija par pārvietošanās palīglīdzekļiem, citām īpašām ierīcēm un palīgierīcēm

1.  Ja dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi vai staciju apsaimniekotāji izraisa ratiņkrēslu, citu pārvietošanās palīglīdzekļu vai palīgierīču un suņu−pavadoņu, sertificētu pavadošo dzīvnieku, ko izmanto personas ar invaliditāti vai personas ar ierobežotām pārvietošanās spējām, zudumu vai bojājumus, tad dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi vai staciju apsaimniekotāji ir atbildīgi par šo zudumu vai bojājumiem un tos kompensē pēc iespējas ātri. [Gr. 103]

2.  Šā panta 1. punktā minētā kompensācija tiek izmaksāta ātri un ir vienāda ar kopējām ratiņkrēslu aizstāšanas izmaksām atbilstoši pašreizējai vērtībai vai ar visām to remonta izmaksām, zudušā vai bojātā aprīkojuma vai ierīces aizstāšanas vai remonta izmaksām, vai ar sertificētu pavadošo dzīvnieku zaudēšanu vai savainošanu saistītām izmaksām. Kompensācija ietver arī izmaksas par pagaidu aizstāšanu remonta gadījumā, ja šīs izmaksas jāsedz pasažierim. [Gr. 104]

3.  Vajadzības gadījumā dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi un staciju apsaimniekotāji dara visu iespējamo, lai ātri nodrošinātu īpašā aprīkojuma vai palīgierīces pagaidu aizstājējus, kuru tehniskās un funkcionālās iezīmes, ja iespējams, ir līdzvērtīgas zudušā vai bojātā aprīkojuma vai ierīces iezīmēm. Persona ar invaliditāti vai persona ar ierobežotām pārvietošanās spējām pagaidu aizstājēju aprīkojumu vai ierīci drīkst paturēt sev līdz 1. un 2. punktā minētās kompensācijas izmaksāšanai.

26. pants

Personāla apmācība

Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi un staciju apsaimniekotāji:

a)  nodrošina, ka viss personāls – tostarp jebkuras citas iesaistītās personas nodarbinātais personāls –, kas sniedz tiešu palīdzību personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām, zina, tiek apmācīts jautājumos par invaliditāti, lai zinātu, kā apmierināt vajadzības, kādas ir personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām, tostarp personām ar garīga un intelektuāla rakstura traucējumiem; [Gr. 105]

b)  visam personālam, kas strādā stacijā un tieši saskaras ar pasažieriem, nodrošina apmācību nolūkā uzlabot informētību par vajadzībām, kādas ir personām ar invaliditāti.

c)  pieņemot nodrošina, ka pēc pieņemšanas darbā jaunus darbiniekus, visi jaunie darbinieki, nodrošina viņiem invaliditātes tēmai veltītu apmācību kas tieši strādās ar ceļotājiem, saņem ievadinformāciju par jautājumiem, kas pasažieriem un nodrošina, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem saistīti ar invaliditāti, un ka personāls darbinieki, kas sniedz tiešu palīdzību pasažieriem ar ierobežotām pārvietošanās spējām, apgūst ar invaliditāti saistītu apmācību un regulāri apmeklē zināšanu atsvaidzināšanas kvalifikācijas celšanas kursus; [Gr. 106]

d)  pēc pieprasījuma piekrīt, var piekrist, ka darbinieki ar invaliditāti iesaistās apmācībās, un var izskatīt iespēju, ka tajās iesaistās arī pasažieri ar invaliditāti vai ar ierobežotām pārvietošanās spējām, un/vai viņus pārstāvošās organizācijas. iesaistās apmācībās. [Gr. 107]

VI NODAĻA

DROŠĪBA, SŪDZĪBAS UN PAKALPOJUMU KVALITĀTE

27. pants

Pasažieru personiskā drošība

Vienojoties ar publiskajām iestādēm, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi, infrastruktūras pārvaldītāji un staciju apsaimniekotāji savās attiecīgajās atbildības jomās veic atbilstīgus pasākumus un pielāgo tos publisko iestāžu noteiktajam drošības līmenim, lai nodrošinātu pasažieru personisko drošību dzelzceļa stacijās un vilcienos un lai pārvaldītu riskus. Tie sadarbojas un apmainās ar informāciju par labāko pieredzi tādu starpgadījumu novēršanā, kas varētu samazināt drošības līmeni.

28. pants

Sūdzības

1.  Visi dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi, biļešu pārdevēji, un tādu staciju apsaimniekotāji un infrastruktūras pārvaldītāji, kurās gada laikā apkalpo vidēji vairāk nekā 10 000 pasažierus dienā, izveido katrs savu sūdzību izskatīšanas mehānismu attiecībā uz šajā regulā paredzētajām tiesībām un pienākumiem savā attiecīgajā atbildības jomā. Tie dara pasažieriem plaši zināmu savu kontaktinformāciju un darba valodu vai valodas. Pasažieriem vajadzētu būt iespējai iesniegt sūdzības tās dalībvalsts oficiālajā(-s) valodā(-s), kurā attiecīgais dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums, biļešu pārdevējs un stacijas apsaimniekotājs veic uzņēmējdarbību, un jebkurā gadījumā — angļu valodā. [Gr. 108]

2.  Pasažieri var iesniegt sūdzību jebkuram iesaistītajam dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam, biļešu pārdevējam, vai stacijas apsaimniekotājam vai infrastruktūras pārvaldītājam. Sūdzības iesniedz sešu mēnešu laikā pēc incidenta, uz kuru attiecas sūdzība. Adresāts viena mēneša laikā pēc sūdzības saņemšanas vai nu sniedz pamatotu atbildi, vai attiecīgi pamatotos gadījumos informē pasažieri par to, līdz kurai dienai, ka pasažieris saņems atbildi, ilgākais, trīs mēnešu laikposmā pēc sūdzības saņemšanas dienas var būt gaidāma atbilde. Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi, biļešu pārdevēji, staciju apsaimniekotāji un infrastruktūras pārvaldītāji vismaz divus gadus glabā sūdzības izvērtēšanai vajadzīgos datus par incidentu un pēc pieprasījuma dara tos pieejamus valsts izpildes struktūrām. [Gr. 109]

3.  Sīkākai informācijai Sīkāka informācija par sūdzību izskatīšanas procedūru jābūt piekļūstamai ir pasažieriem ērti pieejama un piekļūstama personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām. Šī informācija pēc pieprasījuma ir pieejama tās dalībvalsts oficiālajā(-ās) valodā(-ās), kurā dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums veic uzņēmējdarbību. [Gr. 110]

4.  Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums 29. pantā minētajā gada ziņojumā publicē saņemto sūdzību skaitu un veidus, izskatītās sūdzības, atbilžu sniegšanas laikus un veiktās darbības, lai iespējami panāktu uzlabojumus.

4.a  Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka standartizētu Savienības sūdzības veidlapu, ko pasažieri var izmantot, lai pieteiktos kompensācijai saskaņā ar šo regulu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 37.a panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru. [Gr. 111]

29. pants

Pakalpojumu kvalitātes standarti

1.  Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi un staciju apsaimniekotāji izstrādā pārvadājumu pakalpojumu kvalitātes standartus un ievieš kvalitātes pārvaldības sistēmu, lai uzturētu pakalpojumu kvalitāti. Pakalpojumu kvalitātes standarti attiecas vismaz uz III pielikumā uzskaitītajiem elementiem.

2.  Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi un staciju apsaimniekotāji pārrauga savu darbību, kā paredzēts pakalpojumu kvalitātes standartos. Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi katru gadu kopā ar gada pārskatu publicē arī ziņojumu par sniegto pakalpojumu kvalitāti. Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi ziņojumus par pakalpojumu kvalitāti publicē savā tīmekļa vietnē. Papildus šos ziņojumus publicē arī Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūras tīmekļa vietnē.

2.a   Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi un staciju apsaimniekotāji aktīvi sadarbojas ar personas ar invaliditāti pārstāvošajām organizācijām nolūkā uzlabot transporta pakalpojumu pieejamību. [Gr. 112]

VII NODAĻA

INFORMĀCIJA UN IZPILDE

30. pants

Pasažieru informēšana par viņu tiesībām

1.  Pārdodot dzelzceļa braukšanas biļetes, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi, staciju apsaimniekotāji , biļešu pārdevēji un ceļojumu rīkotāji informē pasažierus par šajā regulā noteiktajām tiesībām un pienākumiem. Lai izpildītu šo informēšanas prasību, tie var izmantot tiem pieejamo Komisijas sagatavoto šīs regulas noteikumu kopsavilkumu visās oficiālajās Savienības valodās. Turklāt tie sniedz paziņojumu uz biļetes informāciju papīra vai elektroniskā formātā vai jebkādā citā veidā, tostarp personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām piekļūstamos formātos saskaņā ar Direktīvā XXX Regulā (ES) Nr. 1300/2014 noteiktajām prasībām., Minētajā paziņojumā norāda, kurā ir norādīts, kur šādu informāciju var saņemt reisa atcelšanas, nokavētas pārsēšanās vai ilga kavējuma gadījumā. [Gr. 113]

2.  Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi un staciju apsaimniekotāji atbilstīgā veidā , tostarp piekļūstamos formātos saskaņā ar Direktīvā XXX Regulā (ES) Nr. 1300/2014 noteiktajām pieejamības prasībām, stacijā, un vilcienā un savā tīmekļa vietnē informē pasažierus par viņu tiesībām un pienākumiem saskaņā ar šo regulu un par tās struktūras vai to struktūru kontaktinformāciju, ko dalībvalstis norīkojušas saskaņā ar 31. pantu. [Gr. 114]

31. pants

Valstu izpildes struktūru norīkošana

Katra dalībvalsts norīko struktūru vai struktūras, kas atbild par šīs regulas izpildi. Katra no minētajām struktūrām veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu pasažieru tiesību ievērošanu.

Visas struktūras savā uzbūvē, lēmumos par finansējumu, juridiskaj formā un lēmumu pieņemšanā ir neatkarīgas no jebkura infrastruktūras pārvaldītāja, par maksas iekasēšanu atbildīgās struktūras, par jaudas iedalīšanu atbildīgās struktūras vai dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma.

Dalībvalstis informē Komisiju par struktūru vai struktūrām, kas norīkotas saskaņā ar šo pantu, un par to attiecīgo kompetenci un publicē šo informāciju piemērotā vietā savā tīmekļa vietnē. [Gr. 115]

32. pants

Izpildes uzdevumi

1.  Valstu izpildes struktūras rūpīgi uzrauga atbilstību šīs regulas prasībām un veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu pasažieru tiesību ievērošanu. Šādā nolūkā dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi, staciju apsaimniekotāji un infrastruktūras pārvaldītāji šīm struktūrām pēc to pieprasījuma nekavējoties un jebkurā gadījumā viena mēneša laikā iesniedz attiecīgos dokumentus un informāciju. Šīs struktūras, veicot savus uzdevumus, ņem vērā informāciju, ko tām iesniegusi struktūra, kas saskaņā ar 33. pantu norīkota izskatīt sūdzības, ja tā ir cita struktūra. Tās arī var pieņemt lēmumus par Dalībvalstis nodrošina, ka valsts izpildes darbībām, pamatojoties uz atsevišķām šādas struktūras pārsūtītām sūdzībām. struktūrai vai sūdzību izskatīšanas struktūrai piešķir pietiekamas pilnvaras un resursus, lai tā varētu pienācīgi un efektīvi panākt, ka tiek izskatītas individuālas pasažieru sūdzības saskaņā ar šo regulu. [Gr. 116]

2.  Valstu izpildes struktūras ne vēlāk kā nākamā kalendārā gada aprīļa beigās publicē ikgadējo statistiku katru gadu savās tīmekļa vietnēs publicē statistikas ziņojumu, kurā tās sniedz sīkāku informāciju par savu saņemto sūdzību skaitu un veidu, kā arī par veikto izpildes darbību rezultātiem, tostarp par piemērotajām sankcijām. Šādu ikgadēju ziņojumu tās publicē ne vēlāk kā nākamā gada aprīļa pirmajā dienā. Turklāt šos ziņojumus publicē arī Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūras tīmekļa vietnē. [Gr. 117]

3.  Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums paziņo savu kontaktinformāciju valsts izpildes struktūrai vai struktūrām dalībvalstīs, kurās tas darbojas.

3.a  Valstu izpildes struktūras sadarbībā ar personas ar invaliditāti un personas ar ierobežotām pārvietošanās spējām pārstāvošajām organizācijām regulāri veic revīziju par saskaņā ar šo regulu sniegtajiem palīdzības pakalpojumiem un publicē rezultātus pieejamos un plaši izmantotos formātos. [Gr. 118]

33. pants

Sūdzību izskatīšana valstu izpildes struktūrās

1.  Neskarot patērētāju tiesības uz alternatīvu tiesisko aizsardzību saskaņā ar Direktīvu 2013/11/ES, pasažieris pēc tam, kad bez sekmēm ir iesniedzis sūdzību dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam, biļešu pārdevējam, stacijas apsaimniekotājam vai infrastruktūras pārvaldītājam saskaņā ar 28. pantu, var iesniegt sūdzību izpildes struktūrai. Izpildes struktūras sūdzību iesniedzējus informē par viņu tiesībām iesniegt sūdzības strīdu alternatīvas izšķiršanas struktūrām individuālas tiesiskās aizsardzības nolūkā. Dalībvalstis nodrošina, ka izpildes vai sūdzību izskatīšanas struktūras tiek atzītas par atbilstīgām Direktīvā 2013/11/ES paredzēto alternatīvo tiesiskās aizsardzības mehānismu izmantošanai un ka gadījumos, kuros pasažieri vēlas panākt alternatīvu tiesisko aizsardzību, attiecīgajiem dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, biļešu pārdevējiem, staciju apsaimniekotājiem vai infrastruktūras pārvaldītājiem tiek noteikta prasība tajā piedalīties un ka attiecīgais iznākums tiem ir saistošs un tā izpilde attiecībā pret viņiem ir spēkā esoša. [Gr. 119]

2.  Ikviens pasažieris var iesniegt sūdzību par šīs regulas varbūtēju pārkāpumu valsts izpildes struktūrai vai jebkurai citai struktūrai, ko dalībvalsts norīkojusi šādā nolūkā. Sūdzības var iesniegt arī pasažieru grupas pārstāvošas organizācijas. [Gr. 120]

3.  Struktūra divu nedēļu laikā pēc sūdzības saņemšanas apstiprina tās saņemšanu. Sūdzību izskatīšanas procedūra ilgst ne vairāk kā trīs mēnešus. Sarežģītos gadījumos struktūra pēc saviem ieskatiem šo laikposmu var pagarināt līdz sešiem mēnešiem. Šādā gadījumā tā informē pasažieri vai pasažierus pārstāvošo organizāciju par pagarināšanas iemesliem un paredzamo laiku, kas vajadzīgs procedūras pabeigšanai. Tikai lietas, kas saistītas ar tiesvedību, var izskatīt ilgāk nekā sešus mēnešus. Ja struktūra ir arī strīdu alternatīvas izšķiršanas struktūra Direktīvas 2013/11/ES nozīmē, prevalē minētajā direktīvā noteiktie termiņi un var tikt arī nodrošināta strīdu izšķiršanas tiešsaistes iespējas izmantošana saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 524/2013, ja visas iesaistītās puses tam piekrīt. [Gr. 121]

Sūdzību izskatīšanas procedūru dara piekļūstamu personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām.

4.  Pasažieru sūdzības par incidentu, kurā iesaistīts dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums, izskata valsts izpildes struktūra dalībvalstī, kas piešķīrusi attiecīgā uzņēmuma licenci.

5.  Ja sūdzība attiecas uz varbūtējiem staciju apsaimniekotāju vai infrastruktūras pārvaldītāju pārkāpumiem, valsts izpildes struktūra ir tās dalībvalsts struktūra, kuras teritorijā incidents noticis.

6.  Īstenojot sadarbību saskaņā ar 34. pantu, valstu izpildes struktūras var atkāpties no 4. vai 5. punkta, ja pamatotu iemeslu dēļ, jo īpaši valodas vai dzīvesvietas dēļ, tas ir pasažiera interesēs.

33.a pants

Neatkarīgas samierināšanas iestādes

Dalībvalstis izveido pienācīgi nodrošinātas neatkarīgas samierināšanas iestādes, kas būtu ērti pieejamas un izmaksu ziņā pieņemamas pasažieriem gadījumā, ja tiem rodas konflikts ar dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem un biļešu pārdevējiem saistībā ar savu tiesību īstenošanu. [Gr. 122]

34. pants

Informācijas apmaiņa un pārrobežu sadarbība starp valstu izpildes struktūrām

1.  Ja saskaņā ar 31. un 33. pantu ir norīkotas atšķirīgas struktūras, izveido ziņošanas mehānismus saskaņā ar Regulu (ES) 2016/679, ar kuriem nodrošina informācijas apmaiņu starp tām nolūkā palīdzēt valsts izpildes struktūrai veikt uzraudzības un izpildes uzdevumus un tā, lai saskaņā ar 33. pantu norīkotā sūdzību izskatīšanas struktūra varētu savākt atsevišķu sūdzību izskatīšanai vajadzīgo informāciju.

2.  Valstu izpildes struktūras koordinēšanas nolūkā apmainās ar informāciju par savu darbu un lēmumu pieņemšanas principiem un praksi. Komisija tām palīdz veikt šo uzdevumu.

3.  Valstu izpildes struktūras ievēro IV pielikumā noteikto procedūru.

VIII NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

35. pants

Sankcijas

1.  Dalībvalstis pieņem noteikumus par sankcijām, kas piemērojamas par šīs regulas pārkāpumiem, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to īstenošanu. Paredzētās sankcijas ir iedarbīgas, samērīgas un preventīvas un ietver, bet neaprobežojas ar minimālo naudas sodu vai attiecīgā dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma vai organizācijas gada apgrozījuma procentuālo daļu, ja tā ir lielāka par minimālo naudas sodu. Dalībvalstis paziņo Komisijai par šiem noteikumiem un pasākumiem un nekavējoties ziņo tai par jebkādiem turpmākiem grozījumiem, kas tos ietekmē. [Gr. 123]

2.  Īstenojot 34. pantā minēto sadarbību, valsts izpildes struktūra, kas ir kompetenta 33. panta 4. vai 5. punkta nolūkā, pēc sūdzību izskatošās valsts izpildes struktūras pieprasījuma izmeklē šīs regulas pārkāpumu, uz ko norādījusi minētā struktūra, un vajadzības gadījumā nosaka sankcijas.

36. pants

Pilnvaru deleģēšana

Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 37. pantu nolūkā:

i)   koriģēt 13. pantā minētās finanšu summas, ņemot vērā inflāciju;

ii)  izdarīt grozījumus I, II un III pielikumā, lai ņemtu vērā CIV vienoto noteikumu grozījumus un tehnoloģisko attīstību šajā jomā.

37. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.  Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.  Pilnvaras pieņemt 36. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no ... [šīs regulas spēkā stāšanās dienas]. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.  Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā brīdī var atsaukt 36. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.  Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.  Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.  Saskaņā ar 36. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

37.a pants

Komiteju procedūra

1.  Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.  Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu. [Gr. 124]

38. pants

Ziņojums

Komisija ... [piecus gadus pēc šīs regulas pieņemšanas] ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs regulas īstenošanu un rezultātiem.

Ziņojuma pamatā ir informācija, ko sniedz atbilstīgi šai regulai. Vajadzības gadījumā ziņojumam pievieno attiecīgus priekšlikumus.

39. pants

Atcelšana

Regulu (EK) Nr. 1371/2007 atceļ.

Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu, un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu V pielikumā.

40. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

...,

Eiropas Parlamenta vārdā – Padomes vārdā –

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

PIELIKUMI

I PIELIKUMS

Izvilkums no Vienotajiem noteikumiem attiecībā uz pasažieru un bagāžas starptautisko dzelzceļa pārvadājuma līgumu (CIV)

A papildinājums

1980. gada 9. maija Konvencijai par starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem (COTIF), kura grozīta ar 1999. gada 3. jūnija Protokolu par grozījumiem Konvencijā par starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem

II SADAĻA

PĀRVADĀJUMA LĪGUMA NOSLĒGŠANA UN IZPILDE

6. pants

Pārvadājuma līgums

1.  Saskaņā ar pārvadājuma līgumu pārvadātājs uzņemas pārvest pasažieri, kā arī, ja nepieciešams, bagāžu un transportlīdzekļus uz galamērķi un gādāt bagāžu un transportlīdzekļus galamērķī.

2.  Pārvadājuma līgums apstiprina ar vienu vai vairākām pasažierim izdotām biļetēm. Tomēr saskaņā ar 9. pantu biļetes neesamība, nepareizums vai nozaudēšana neietekmē līguma esamību vai derīgumu, uz ko arī turpmāk attiecas šie vienotie noteikumi.

3.  Biļete kalpo kā prima facie pierādījums pārvadājuma līguma noslēgšanai un saturam.

7. pants

Biļete

1.  Vispārējie pārvadāšanas noteikumi nosaka biļešu formu un saturu, kā arī valodu un rakstzīmes, kuras izmantojamas to sastādīšanā un drukāšanā.

2.  Biļetē jānorāda vismaz šādas ziņas:

a)  pārvadātājs vai pārvadātāji;

b)  paziņojums par to, ka pārvadājums, neraugoties ne uz kādu pretēju klauzulu, tiek veikts saskaņā ar šiem vienotajiem noteikumiem; to var atzīmēt ar akronīmu CIV;

c)  jebkāds cits paziņojums, kas nepieciešams, lai pierādītu pārvadājuma līguma noslēgšanu un saturu un dotu iespēju pasažierim izmantot tiesības, kas izriet no šī līguma.

3.  Saņemot biļeti, pasažierim jāpārliecinās, ka tā sastādīta atbilstīgi viņa norādēm.

4.  Biļete ir nododama citam, ja vien tā nav izdota uz pasažiera vārda un ja brauciens nav sācies.

5.  Biļeti var sagatavot, elektroniski reģistrējot datus, ko var pārveidot salasāmās rakstu zīmēs. Procedūrai, kas tiek izmantota datu reģistrēšanai un apstrādei, jābūt līdzvērtīgai no funkcionālā viedokļa, īpaši – ciktāl tas attiecas uz biļetes pierādījuma vērtību, ko sniedz šie dati.

8. pants

Braukšanas maksas samaksa un atmaksāšana

1.  Ja vien starp pasažieri un pārvadātāju nav noslēgta citāda vienošanās, braukšanas maksu apmaksā avansā.

2.  Vispārējie pārvadāšanas noteikumi nosaka, ar kādiem nosacījumiem braukšanas maksu atmaksāt.

9. pants

Tiesības uz pārvadāšanu. Pārvadāšanas atteikums

1.  Pasažierim no brauciena sākuma jābūt derīgai biļetei un pēc pieprasījuma tā jāuzrāda biļešu kontrolierim. Vispārējie pārvadāšanas noteikumi var paredzēt:

a)  ka pasažieris, kurš nevar uzrādīt derīgu biļeti, papildus braukšanas maksai maksā soda naudu;

b)  ka pasažierim, kurš atsakās pēc pieprasījuma maksāt braukšanas maksu vai soda naudu, var pieprasīt pārtraukt braucienu;

c)  vai un ar kādiem nosacījumiem var tikt atmaksāta soda nauda.

2.  Vispārējie pārvadāšanas noteikumi var paredzēt, ka pasažieriem, kuri:

a)  rada draudus brauciena drošībai un veiksmīgai norisei, kā arī citu pasažieru drošībai;

b)  rada citiem pasažieriem neērtības nepieņemamā veidā;

var atteikt pārvadāšanu vai arī tiem var pieprasīt pārtraukt braucienu. Šādiem pasažieriem nav tiesību saņemt atpakaļ braukšanas maksu vai maksu, ko tie ir maksājuši par reģistrētās bagāžas pārvadāšanu.

10. pants

Administratīvo formalitāšu nokārtošana

Pasažierim jākārto muitas vai citu administratīvo iestāžu prasītās formalitātes.

11. pants

Vilcienu atcelšana un kavēšanās. Nokavētas pārsēšanās

Kur tas nepieciešams, pārvadātājs biļetē apliecina, ka vilciens ticis atcelts vai pārsēšanās tikusi nokavēta.

III SADAĻA

ROKAS BAGĀŽAS, DZĪVNIEKU, REĢISTRĒTĀS BAGĀŽAS UN TRANSPORTLĪDZEKĻU PĀRVADĀŠANA

I nodaļa

Kopīgi noteikumi

12. pants

Atļautie priekšmeti un dzīvnieki

1.  Saskaņā ar Vispārējiem pārvadāšanas noteikumiem pasažieris var ņemt līdzi braucienā priekšmetus, kas ir viegli pārnēsājami (rokas bagāžu), kā arī dzīvus dzīvniekus. Turklāt saskaņā ar Vispārējo pārvadāšanas noteikumu speciālajiem noteikumiem braucienā var ņemt līdzi pārnēsāšanai neērtus priekšmetus. Priekšmeti un dzīvnieki, kas var traucēt vai radīt neērtības citiem pasažieriem vai radīt bojājumus, rokas bagāžā nav iekļaujami.

2.  Priekšmetus un dzīvniekus pasažieri var nodot reģistrētā bagāžā saskaņā ar Vispārējiem pārvadāšanas noteikumiem.

3.  Gadījumos, kad tiek pārvadāti pasažieri, saskaņā ar Vispārējo pārvadāšanas noteikumu speciālajiem noteikumiem pārvadātājs var atļaut transportlīdzekļu pārvadāšanu.

4.  Bīstamu priekšmetu pārvadājumiem rokas bagāžā, reģistrētā bagāžā, kā arī uz transportlīdzekļiem vai tajos, ko veic pa dzelzceļu saskaņā ar šo sadaļu, ir jāatbilst Noteikumuiem par bīstamo kravu starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem (RID).

13. pants

Pārbaude

1.  Ja ir pietiekams iemesls aizdomām par iespējamu pārvadāšanas noteikumu neievērošanu, pārvadātājam ir tiesības pārbaudīt priekšmetu (rokas bagāžas, reģistrētās bagāžas un transportlīdzekļu, ieskaitot to kravu) un dzīvnieku atbilstību pārvadāšanas noteikumiem, ja vien tās valsts normatīvie akti, kurā paredzēts veikt šo pārbaudi, neaizliedz šādas pārbaudes. Pasažieris jāuzaicina piedalīties pārbaudē. Ja pasažieris neierodas vai nav sasniedzams, pārvadātājam jāpieaicina divi neatkarīgi liecinieki.

2.  Ja pārbaudes laikā atklājas, ka pārvadāšanas noteikumi nav ievēroti, pārvadātājs var prasīt pasažierim segt ar pārbaudi saistītos izdevumus.

14. pants

Administratīvo formalitāšu nokārtošana

Pasažierim jāpilda muitas un citu administratīvo iestāžu pieprasītās formalitātes, ja brauciena laikā tam ir priekšmeti (rokas bagāža, reģistrētā bagāža, transportlīdzekļi, ieskaitot to kravu) vai dzīvnieki. Pasažierim jābūt klāt šo priekšmetu pārbaudes laikā, izņemot – ja katras valsts normatīvie akti paredz citādi.

II nodaļa

Rokas bagāža un dzīvnieki

15. pants

Uzraudzība

Pasažieris pats atbild par līdzpaņemtās rokas bagāžas un dzīvnieku uzraudzību.

III nodaļa

Reģistrētā bagāža

16. pants

Reģistrētās bagāžas nosūtīšana

1.  Līgumiskās saistības sakarā ar reģistrētās bagāžas nosūtīšanu jānosaka pasažierim izsniegtajā reģistrācijas kvītī.

2.  Saskaņā ar 22. pantu reģistrācijas kvīts neesamība, nepareizība vai nozaudēšana neietekmē ar reģistrētās bagāžas nosūtīšanu saistīto vienošanos esamību vai derīgumu, uz ko arī turpmāk attiecas šie vienotie noteikumi.

3.  Reģistrācijas kvīts kalpo kā prima facie pierādījums bagāžas reģistrēšanai un tās pārvadāšanas nosacījumiem.

4.  Ja netiek pierādīts pretējais, pieņem, ka brīdī, kad pārvadātājs pieņēma reģistrēto bagāžu, tā acīmredzami bija labā kārtībā un bagāžas atsevišķo vienību skaits un masa sakrita ar to, kas norādīts reģistrācijas kvītī.

17. pants

Bagāžas reģistrācijas kvīts

1.  Vispārējie pārvadāšanas noteikumi nosaka bagāžas reģistrācijas kvīts formu un saturu, kā arī valodu un rakstzīmes, kuras izmantojamas tās sastādīšanā un drukāšanā. 7. panta 5. punktu piemēro mutatis mutandis.

2.  Reģistrācijas kvītī jānorāda vismaz šādas ziņas:

a)  pārvadātājs vai pārvadātāji;

b)  paziņojums par to, ka pārvadājums, neraugoties ne uz kādu pretēju klauzulu, tiek veikts saskaņā ar šiem vienotajiem noteikumiem; to var atzīmēt ar akronīmu CIV;

c)  jebkāds cits paziņojums, kas nepieciešams, lai pierādītu līgumiskās saistības attiecībā uz reģistrētās bagāžas nosūtīšanu un dotu iespēju pasažierim izmantot tiesības, kas izriet no pārvadājuma līguma.

3.  Saņemot bagāžas reģistrācijas kvīti, pasažierim jāpārliecinās, ka tā sastādīta atbilstīgi viņa norādēm.

18. pants

Reģistrēšana un pārvadāšana

1.  Izņemot gadījumus, kad Vispārējie pārvadāšanas noteikumi paredz citādi, bagāžu reģistrē tikai, ja uzrādīta biļete, kas derīga vismaz līdz bagāžas galamērķim. Citā ziņā bagāžas reģistrēšanu veic saskaņā ar noteikumiem, kas ir spēkā nosūtīšanas vietā.

2.  Ja Vispārējie pārvadāšanas noteikumi paredz, ka bagāžu var pieņemt pārvadāšanai bez biļetes uzrādīšanas, vienoto noteikumu prasības, kas nosaka pasažiera tiesības un pienākumus attiecībā uz viņa reģistrēto bagāžu, mutatis mutandis piemēro reģistrētās bagāžas nosūtītājam.

3.  Pārvadātājs var nosūtīt reģistrēto bagāžu ar citu vilcienu vai citu transporta veidu un pa citu maršrutu nekā tas, ko izmanto pasažieris.

19. pants

Reģistrētās bagāžas pārvadāšanas maksas apmaksāšana

Ja vien starp pasažieri un pārvadātāju nav noslēgta citāda vienošanās, maksu par reģistrētās bagāžas pārvadāšanu apmaksā reģistrēšanas brīdī.

20. pants

Reģistrētās bagāžas marķēšana

Pasažierim uz katras reģistrētās bagāžas vienības skaidri saredzamā vietā un pietiekami skaidrā un neizdzēšamā veidā jānorāda:

a)  savs uzvārds un adrese;

b)  galamērķis.

21. pants

Tiesības atteikties no reģistrētas bagāžas

1.  Ja apstākļi atļauj un ja netiek pārkāptas muitas vai citas administratīvās iestādes prasības, pasažieris var pieprasīt bagāžu atdot atpakaļ nosūtīšanas vietā pret bagāžas reģistrācijas kvīti un, ja tā paredz Vispārējie pārvadāšanas noteikumi, uzrādot biļeti.

2.  Vispārējie pārvadāšanas noteikumi var ietvert citus noteikumus attiecībā uz tiesībām atteikties no reģistrētas bagāžas, jo īpaši gadījumos, kad mainās galamērķis, un attiecībā uz iespējamām finansiālām sekām, kas var rasties pasažierim.

22. pants

Izsniegšana

1.  Reģistrēto bagāžu izsniedz pret bagāžas reģistrācijas kvīti un attiecīgā gadījumā – pēc summu nomaksas, kas iekasējamas par piegādi.

Pārvadātājam ir tiesības, bet ne pienākums pārliecināties, ka kvīts uzrādītājam ir tiesības sūtījumu saņemt.

2.  Uzskatāms, ka bagāža ir izsniegta bagāžas reģistrācijas kvīts uzrādītājam, ja saskaņā ar galamērķī spēkā esošajiem noteikumiem:

a)  bagāža ir nodota muitas vai octroi iestādēm to telpās vai noliktavās, kas nav pārvadātāja pārraudzībā;

b)  dzīvi dzīvnieki ir nodoti trešām personām.

3.  Bagāžas reģistrācijas kvīts uzrādītājs var pieprasīt bagāžas izsniegšanu galamērķī, tiklīdz ir pagājis norunātais laiks vai attiecīgajos gadījumos – muitas un citu administratīvo iestāžu formalitāšu kārtošanai nepieciešamais laiks.

4.  Ja netiek uzrādīta bagāžas reģistrācijas kvīts, pārvadātāja pienākums ir izsniegt bagāžu tikai tai personai, kas pierāda savas tiesības uz to. Ja sniegtais pierādījums šķiet nepietiekams, pārvadātājs var pieprasīt drošības naudu.

5.  Bagāžu izsniedz galamērķī, līdz kuram tā tika reģistrēta.

6.  Bagāžas reģistrācijas kvīts uzrādītājs, kura bagāža nav izsniegta, var pieprasīt, lai kvītī tiktu atzīmēts datums un laiks, kad viņš pieprasījis sūtījumu atbilstīgi 3. punktam.

7.  Tiesīgā persona var atteikties pieņemt bagāžu, ja pārvadātājs nepilda viņa prasību veikt reģistrētās bagāžas pārbaudi, lai konstatētu iespējamo bojājumu.

8.  Visādā citādā ziņā bagāžas izsniegšana notiek saskaņā ar galamērķī spēkā esošajiem noteikumiem.

IV nodaļa

Transportlīdzekļi

23. pants

Pārvadāšanas noteikumi

Īpašie noteikumi par transportlīdzekļu pārvadāšanu, kas ietilpst Vispārējos pārvadāšanas noteikumos, ietver nosacījumus attiecībā uz transportlīdzekļu pieņemšanu pārvadāšanai, reģistrēšanu, iekraušanu un pārvadāšanu, izkraušanu un izsniegšanu, kā arī pasažiera pienākumus.

24. pants

Pārvadāšanas kvīts

1.  Līgumiskās saistības attiecībā uz transportlīdzekļu pārvadāšanu jāatspoguļo pārvadāšanas kvītī, kas tiek izsniegta pasažierim. Pārvadāšanas kvīts var tikt apvienota ar pasažiera biļeti.

2.  Īpašie noteikumi par transportlīdzekļu pārvadāšanu, kas ietilpst Vispārējos pārvadāšanas noteikumos, nosaka pārvadāšanas kvīts formu un saturu, kā arī valodu un rakstzīmes, kuras izmantojamas tās sastādīšanā un drukāšanā. 7. panta 5. punktu piemēro mutatis mutandis.

3.  Pārvadāšanas kvītī jānorāda vismaz šādas ziņas:

a)  pārvadātājs vai pārvadātāji;

b)  paziņojums par to, ka pārvadājums, neraugoties ne uz kādu pretēju klauzulu, tiek veikts saskaņā ar šiem vienotajiem noteikumiem; to var atzīmēt ar akronīmu CIV;

c)  jebkāds cits paziņojums, kas nepieciešams, lai pierādītu līgumiskās saistības attiecībā uz transportlīdzekļa pārvadāšanu un dotu iespēju pasažierim izmantot tiesības, kas izriet no pārvadājuma līguma.

4.  Saņemot pārvadāšanas kvīti, pasažierim jāpārliecinās, ka tā sastādīta atbilstīgi viņa norādēm.

25. pants

Piemērojamās tiesību normas

Saskaņā ar šo nodaļu III nodaļas noteikumi attiecībā uz bagāžas pārvadāšanu piemērojami attiecībā uz transportlīdzekļiem.

IV SADAĻA

PĀRVADĀTĀJA ATBILDĪBA

I nodaļa

Atbildība pasažieru bojāejas vai personiska aizskāruma gadījumā

26. pants

Atbildības pamats

1.  Pārvadātājs ir atbildīgs par zaudējumu vai kaitējumu, ko radījusi pasažiera bojāeja, personisks aizskārums vai jebkurš fizisks vai garīgs kaitējums, ko izraisījis nelaimes gadījums dzelzceļa darbības dēļ un kas noticis, pasažierim atrodoties dzelzceļa transportlīdzeklī, kas izmanto dzelzceļa infrastruktūru, iekāpjot tajā vai izkāpjot no tā.

2.  Pārvadātāju atbrīvo no atbildības:

a)  ja nelaimes gadījumu izraisījuši apstākļi, kas nav saistīti ar dzelzceļa darbību un no kuriem pārvadātājs, neraugoties uz pienācīgu rūpību atbilstīgi apstākļiem konkrētajā gadījumā, nav varējis izvairīties, un kuru sekas tas nebija spējīgs novērst;

b)  tiktāl, ciktāl nelaimes gadījums noticis pasažiera vainas dēļ;

c)  ja nelaimes gadījums radies trešās personas rīcības rezultātā, no kuras pārvadātājs, neraugoties uz pienācīgu rūpību atbilstīgi apstākļiem konkrētajā gadījumā, nav varējis izvairīties un kuras sekas tas nebija spējīgs novērst; cits uzņēmums, kurš izmanto to pašu dzelzceļa infrastruktūru, netiek uzskatīts par trešo personu; tas nedrīkst ietekmēt tiesības uz regresa prasību.

3.  Ja nelaimes gadījums radies trešās personas rīcības rezultātā un ja, neskatoties uz to, pārvadātājs netiek pilnībā atbrīvots no atbildības atbilstīgi 2. punkta c) apakšpunktam, tas ir pilnīgi atbildīgs līdz šajos vienotajos noteikumos noteiktajiem limitiem, tomēr nekādā mērā nekaitējot pārvadātāja tiesībām uz regresa prasību pret trešo personu.

4.  Šie vienotie noteikumi neskar atbildību, kāda pārvadātājam var būt gadījumos, kas nav paredzēti 1. punktā.

5.  Ja pārvadājumu, ko nosaka viens pārvadājuma līgums, veic secīgi pārvadātāji, pārvadātājs, kuram saskaņā ar pārvadājuma līgumu ir pienākums sniegt pārvadājuma pakalpojumu maršruta posmā, kurā noticis nelaimes gadījums, ir atbildīgs pasažieru bojāejas vai personisko aizskārumu gadījumā. Ja šo pakalpojumu nav sniedzis pārvadātājs, bet gan pārvadātāja aizvietotājs, abi pārvadātāji ir solidāri atbildīgi saskaņā ar šiem vienotajiem noteikumiem.

27. pants

Zaudējumu atlīdzība nāves gadījumā

1.  Pasažiera nāves gadījumā zaudējumu atlīdzība ietver:

a)  visas nepieciešamās nāves gadījumam sekojošās izmaksas, īpaši ar mirstīgo atlieku transportēšanu un bērēm saistītos izdevumus;

b)  ja nāve neiestājas uzreiz – zaudējumu atlīdzību, kas noteikta 28. pantā.

2.  Ja pasažiera nāves gadījumā personas, kuras pasažierim bija vai būtu bijis juridisks pienākums uzturēt, zaudē šo atbalstu, tad arī minētajām personām ir jāatlīdzina par kaitējumu. Tiesības uz zaudējumu atlīdzību personām, kuras pasažieris uzturēja bez juridiskajām saistībām, nosaka attiecīgās valsts tiesību akti.

28. pants

Zaudējumu atlīdzība personiska aizskāruma gadījumā

Pasažiera personiska aizskāruma vai jebkura cita tam nodarīta fiziska vai garīga kaitējuma gadījumā zaudējumu atlīdzība ietver:

a)  visas nepieciešamās izmaksas, it īpaši tās, kas saistītas ar ārstēšanos un transportēšanu;

b)  kompensāciju par finansiālo zaudējumu pilnīgas vai daļējas darbspējas zaudēšanas vai pieaugušo vajadzību gadījumā.

29. pants

Kompensācijas citu miesas bojājumu gadījumā

Attiecīgās valsts tiesību akti nosaka, vai un cik lielā mērā pārvadātājs maksā zaudējumu atlīdzību par citiem miesas bojājumiem, kurus neparedz 27. un 28. pants.

30. pants

Zaudējumu atlīdzības forma un apjoms bojāejas un personiska aizskāruma gadījumā

1.  Šo vienoto noteikumu 27. panta 2. punktā un 28. panta b) punktā noteiktā zaudējumu atlīdzība jāpiešķir vienreizējas izmaksas veidā. Taču, ja attiecīgās valsts tiesību akti pieļauj ikgadējas izmaksas, zaudējumu atlīdzību šādā formā piešķir, ja to pieprasa ievainotie pasažieri vai personas, kurām ir uz to tiesības atbilstīgi 27. panta 2. punktam.

2.  Zaudējumu atlīdzības apjomu, ko piešķir saskaņā ar 1. punktu, nosaka atbilstīgi attiecīgās valsts tiesību aktiem. Taču šo vienoto noteikumu nolūkiem maksimālo apjomu vienam pasažierim nosaka 175 000 norēķinu vienību apjomā vienreizējai izmaksai vai ikgadējām izmaksām, kas atbilst šai summai, ja attiecīgās valsts tiesību aktos paredzētais maksimālais apjoms ir mazāks par šo summu.

31. pants

Citi transporta veidi

1.  Ievērojot 2. punktu, noteikumi attiecībā uz pārvadātāja atbildību pasažiera bojāejas vai personiska aizskāruma gadījumā nav attiecināmi uz zaudējumu vai kaitējumu, kas radies maršruta posmā, kurš saskaņā ar pārvadājuma līgumu netika veikts pa dzelzceļu.

2.  Tomēr gadījumos, kad dzelzceļa transportlīdzekļi tiek pārvadāti ar prāmi, noteikumi attiecībā uz atbildību pasažiera bojāejas vai personiska aizskāruma gadījumā attiecināmi uz 26. panta 1. punktā un 33. panta 1. punktā minēto zaudējumu vai kaitējumu, ko izraisījis nelaimes gadījums dzelzceļa darbības dēļ un kas noticis, pasažierim atrodoties minētajā transportlīdzeklī, iekāpjot tajā vai izkāpjot no tā.

3.  Ja izņēmuma apstākļu dēļ dzelzceļa darbība tiek uz laiku pārtraukta un pasažieri tiek vesti, izmantojot citu transporta veidu, pārvadātājs ir atbildīgs saskaņā ar šiem vienotajiem noteikumiem.

II nodaļa

Atbildība gadījumos, kad nav ievērots kustības grafiks

32. pants

Atbildība vilciena atcelšanas, kavēšanās vai nokavētas pārsēšanās gadījumā

1.  Pārvadātājs ir atbildīgs par pasažiera zaudējumu vai kaitējumu, kas izriet no tā, ka vilciena atcelšanas, kavēšanās vai nokavētas pārsēšanās gadījumā viņš nevar turpināt savu braucienu tajā pašā dienā vai konkrētajos apstākļos brauciena turpināšana tajā pašā dienā nebūtu lietderīga. Zaudējumu atlīdzība ietver saprātīgus izmitināšanas izdevumus, kā arī saprātīgus izdevumus, kas saistīti ar to personu informēšanu, kuri sagaida pasažieri.

2.  Pārvadātājs tiek atbrīvots no atbildības, ja vilciena atcelšana, kavēšanās vai nokavēta pārsēšanās radusies vienā no šādiem gadījumiem:

a)  apstākļos, kas nav saistīti ar dzelzceļa darbību un no kuriem pārvadātājs, neraugoties uz pienācīgu rūpību atbilstīgi apstākļiem konkrētajā gadījumā, nav varējis izvairīties, un kuru sekas tas nebija spējīgs novērst;

b)  pasažiera vainas dēļ; vai

c)  trešās personas rīcības rezultātā, no kuras pārvadātājs, neraugoties uz pienācīgu rūpību atbilstīgi apstākļiem konkrētajā gadījumā, nav varējis izvairīties un kuras sekas tas nebija spējīgs novērst; cits uzņēmums, kurš izmanto to pašu dzelzceļa infrastruktūru, netiek uzskatīts par trešo personu; tas neietekmē tiesības uz regresa prasību.

3.  Attiecīgās valsts tiesību aktos nosaka, vai un cik lielā mērā pārvadātājs maksā zaudējumu atlīdzību par citiem zaudējumiem, kas nav paredzēti šā panta 1. punktā. Šis nosacījums neietekmē 44. panta piemērošanu.

III nodaļa

Atbildība attiecībā uz rokas bagāžu, dzīvniekiem, reģistrēto bagāžu un transportlīdzekļiem

1. DAĻA

Rokas bagāža un dzīvnieki

33. pants

Atbildība

1.  Pasažiera bojāejas vai personiska aizskāruma gadījumā pārvadātājs ir atbildīgs arī par zaudējumiem vai kaitējumu, ko radījis priekšmetu, kuri cietušajam pasažierim bija klāt vai viņam bija līdzi kā rokas bagāža, pilnīgs vai daļējs zaudējums vai tiem nodarītais kaitējums; tas attiecas arī uz dzīvniekiem, kas bija pasažierim līdzi. Mutatis mutandis piemēro 26. panta noteikumus.

2.  Tomēr pārvadātājs nav atbildīgs par priekšmetu, rokas bagāžas un dzīvnieku, kuru uzraudzība saskaņā ar 15. pantu ir pasažiera pienākums, pilnīgu vai daļēju zaudējumu vai tiem nodarīto kaitējumu, ja tas nav noticis pārvadātāja vainas dēļ. Citi IV sadaļas panti, izņemot 51. pantu, un VI sadaļa šajā gadījumā netiek piemērota.

34. pants

Zaudējumu atlīdzības limits mantu zaudējuma vai tām nodarīta kaitējuma gadījumā

Ja pārvadātājs ir atbildīgs saskaņā ar 33. panta 1. punktu, tas maksā kompensāciju, kas nepārsniedz 1400 norēķinu vienības vienam pasažierim.

35. pants

Atbrīvošana no atbildības

Pārvadātājs nav atbildīgs pasažierim par zaudējumu vai kaitējumu, ko izraisījis tas, ka pasažieris nav izpildījis muitas vai citu administratīvo iestāžu prasītās formalitātes.

2. DAĻA

Reģistrētā bagāža

36. pants

Atbildības pamats

1.  Pārvadātājs ir atbildīgs par zaudējumu vai kaitējumu, kas radies reģistrētās bagāžas pilnīga vai daļēja zaudējuma vai tai nodarīta kaitējuma rezultātā laikā starp tās pieņemšanu pārvadāšanai un tās faktisko piegādi, kā arī par to, kas radies piegādes aizkavēšanas gadījumā.

2.  Pārvadātāju atbrīvo no šādas atbildības, ja zaudējums, kaitējums vai aizkavēta piegāde notikusi pasažiera vainas dēļ, pasažiera rīkojuma rezultātā, kas dots ne pārvadātāja vainas dēļ, reģistrētajai bagāžai piemītoša defekta dēļ vai arī sakarā ar apstākļiem, no kuriem pārvadātājs nevarēja izvairīties un kuru sekas tas nebija spējīgs novērst .

3.  Pārvadātāju atbrīvo no šādas atbildības, ja zaudējumu vai kaitējumu izraisa īpaši riska faktori, kas piemīt vienam vai vairākiem šādiem apstākļiem:

a)  iesaiņojuma trūkums vai nepiemērotība;

b)  bagāžas īpašā daba;

c)  neatļautu priekšmetu pārvadāšana bagāžā.

37. pants

Pierādīšanas pienākums

1.  Pierādīt to, ka zaudējumu, kaitējumu vai aizkavētu piegādi izraisījis kāds no 36. panta 2. punktā minētajiem iemesliem, ir pārvadātāja pienākums.

2.  Japārvadātājs konstatē, ka, ievērojot apstākļus konkrētajā gadījumā, zaudējums vai kaitējums var būt radies viena vai vairāku 36. panta 3. punktā minēto riska faktoru dēļ, pieņem, ka tas tā ir bijis. Tomēr tiesīgajai personai ir tiesības pierādīt, ka zaudējums vai kaitējums pilnībā vai daļēji nav attiecināms uz šiem riskiem.

38. pants

Secīgie pārvadātāji

Ja pārvadājumu, ko nosaka viens pārvadājuma līgums, veic vairāki secīgi pārvadātāji, katrs pārvadātājs ar to vien, ka pieņem bagāžu saskaņā ar bagāžas reģistrācijas kvīti vai transportlīdzekli saskaņā ar pārvadāšanas kvīti, kļūst par pārvadājuma līguma pusi attiecībā uz bagāžas nosūtīšanu vai transportlīdzekļa pārvadāšanu saskaņā ar bagāžas reģistrācijas kvīts vai pārvadāšanas kvīts noteikumiem un uzņemas tādējādi radušās saistības. Tādā gadījumā katrs pārvadātājs ir atbildīgs par pārvadājumu visa maršruta garumā līdz pat izsniegšanai.

39. pants

Pārvadātāja aizvietotājs

1.  Gadījumos, kad pārvadātājs pārvadājuma izpildi pilnībā vai daļēji uzticējis pārvadātāja aizvietotājam, izmantodams vai neizmantodams pārvadājuma līgumā noteiktās tiesības to darīt, pārvadātājs tomēr saglabā savu atbildību attiecībā uz visu pārvadājumu.

2.  Viss, kas šajos vienotajos noteikumos attiecas uz pārvadātāja atbildību, attiecināms arī uz pārvadātāja aizvietotāja atbildību tā izpildītajā pārvadājuma daļā. Šo vienoto noteikumu 48. un 52. pantu piemēro tad, ja tiek ierosināta lieta pret darbiniekiem vai citām personām, kuru pakalpojumus, veicot pārvadājumu, izmantojis pārvadātāja aizvietotājs.

3.  Jebkāda veida īpaša vienošanās, kas paredz pārvadātājam uzņemties vienotajos noteikumos neparedzētus pienākumus vai atteikties no tiesībām, kas tam piešķirtas saskaņā ar vienotajiem noteikumiem, nav spēkā attiecībā uz pārvadātāja aizvietotāju, kurš nav tam skaidri un rakstiski piekritis. Neatkarīgi no tā, vai pārvadātāja aizvietotājs ir vai nav pieņēmis šādu vienošanos, pārvadātājam paliek saistoši gan pienākumi, gan atteikšanās no tiesībām, kas radušies šādas īpašas vienošanās rezultātā.

4.  Gadījumos, kad un ciktāl abi – pārvadātājs un pārvadātāja aizvietotājs – ir atbildīgi, to atbildība ir solidāra.

5.  Kompensāciju kopsumma, ko maksā pārvadātājs, pārvadātāja aizvietotājs un to darbinieki un citas personas, kuru pakalpojumus tie izmanto pārvadājuma veikšanai, nedrīkst pārsniegt vienotajos noteikumos paredzētos limitus.

6.  Šā panta noteikumi neietekmē regresa prasības tiesības, kas var pastāvēt starp pārvadātāju un pārvadātāja aizvietotāju.

40. pants

Pieņēmums par zaudējumu

1.  Tiesīgā persona bez nepieciešamības uzrādīt papildu pierādījumus var uzskatīt bagāžas vienību par zaudētu , ja tā nav piegādāta vai nodota tās rīcībā četrpadsmit dienu laikā no brīža, kad atbilstīgi 22. panta 3. punktam bagāža pieprasīta.

2.  Ja bagāžas vienība, kas uzskatīta par zaudētu, tiek atrasta viena gada laikā pēc pieprasījuma izdarīšanas, pārvadātājam par to jāpaziņo tiesīgajai personai , ja tās adrese ir zināma vai var tikt noskaidrota.

3.  Trīsdesmit dienās pēc 2. punktā minētā paziņojuma saņemšanas tiesīgā persona var pieprasīt izsniegt bagāžas vienību. Šajā gadījumā tai jāmaksā maksa par pārvadājumu no nosūtīšanas vietas līdz izsniegšanas vietai, kā arī jāatmaksā saņemtā kompensācija , no kuras attiecīgā gadījumā atskaita tajā iekļautas izmaksas . Neraugoties uz to, tiesīgā persona saglabā tiesības pieprasīt kompensāciju par piegādes kavējumu atbilstīgi 43. pantam.

4.  Ja atrastā bagāžas vienība 3. punktā noteiktajā termiņā netiek pieprasīta vai ja tā atrasta vēlāk nekā vienu gadu no piegādes pieprasījuma, pārvadātājs atbrīvojas no tās atbilstīgi normatīvajiem aktiem, kas ir spēkā vietā, kurā atrodas bagāžas vienība.

41. pants

Kompensācija zaudējuma gadījumā

1.  Reģistrētās bagāžas pilnīga vai daļēja zaudējuma gadījumā pārvadātājs bez visām pārējām zaudējumu atlīdzībām maksā:

a)  ja zaudējumu vai kaitējuma summa ir noteikta – kompensāciju šīs summas apjomā, bet ne vairāk kā 80 norēķinu vienības par katru pazudušās mantas bruto masas kilogramu vai 1200 norēķinu vienības par vienu bagāžas vienību;

b)  ja zaudējumu vai kaitējuma summa nav noteikta – zaudējumu atlīdzību 20 norēķinu vienību apjomā par katru pazudušās mantas bruto masas kilogramu vai 300 norēķinu vienības par vienu bagāžas vienību.

Kompensāciju metodi – par masu vai bagāžas vienību – nosaka Vispārējie pārvadāšanas noteikumi.

2.  Papildus tam pārvadātājs atmaksā bagāžas pārvadāšanas maksu un citus maksājumus, kas iekasēti saistībā ar pazudušās bagāžas vienības pārvadāšanu , kā arī jau samaksātās muitas un akcīzes nodevas.

42. pants

Kaitējuma atlīdzināšana

1.  Reģistrētās bagāžas bojājuma gadījumā pārvadātājam bez visām pārējām zaudējumu atlīdzībām jāmaksā reģistrētās bagāžas vērtības zudumam atbilstīga zaudējumu atlīdzība .

2.  Kompensācija npārsniedz:

a)  ja bojājuma rezultātā savu vērtību zaudējusi visa bagāža – summu, kura tiktu maksāta bagāžas pilnīga zaudējuma gadījumā;

b)  ja bojājuma rezultātā vērtību ir zaudējusi tikai daļa no bagāžas – summu, kas tiktu maksāta par šīs bagāžas daļas zaudējumu.

43. pants

Kompensācija piegādes kavējuma gadījumā

1.  Reģistrētas bagāžas piegādes kavējuma gadījumā pārvadātājs maksā par katru pilnu divdesmit četru stundu periodu, skaitot no piegādes pieprasījuma brīža, bet nepārsniedzot 14 dienas:

a)  ja tiesīgā persona pierāda, ka tādējādi ir nodarīts zaudējums vai kaitējums, – kompensāciju, kas vienlīdzīga zaudējuma vai kaitējuma summai, nepārsniedzot 0,80 norēķinu vienības par katru aizkavētās bagāžas bruto masas kilogramu vai 14 norēķinu vienības par aizkavētās bagāžas vienību;

b)  ja tiesīgā persona nepierāda, ka tādējādi ir nodarīts zaudējums vai kaitējums, – zaudējumu atlīdzību 0,14 norēķinu vienību apjomā par katru aizkavētās bagāžas bruto masas kilogramu vai 2,80 norēķinu vienības par aizkavētās bagāžas vienību.

Kompensācijas metodi – par masu vai bagāžas vienību – nosaka Vispārējie pārvadāšanas noteikumi.

2.  Bagāžas pilnīga zaudējuma gadījumā šā panta 1. punktā paredzētā kompensācija netiek maksāta papildus tai, ko paredz 41. pants.

3.  Bagāžas daļēja zaudējuma gadījumā 1. punktā paredzētā kompensācija tiek maksāta attiecībā uz to bagāžas daļu, kas nav zaudēta.

4.  Ja bagāžas bojājums nav radies aizkavētas piegādes rezultātā, šā panta 1. punktā paredzētā kompensācija, ja pienākas, tiek maksāta papildus tai, ko paredz 42. pants.

5.  Kompensācija, ko paredz 1. punkts, un kompensācija, ko paredz 41. un 42. pants , nekādā gadījumā kopā nevar pārsniegt to kompensāciju, kura būtu jāmaksā bagāžas pilnīga zaudējuma gadījumā.

3. DAĻA

Transportlīdzekļi

44. pants

Kompensācija kavējuma gadījumā

1.  Ja pārvadātāja vainas dēļ notikusi iekraušanas aizkavēšanās, vai arī nokavēta transportlīdzekļa piegāde un tiesīgā persona pierāda, ka tāpēc ir cietusi zaudējumu vai kaitējumu, pārvadātājam jāmaksā kompensācija, kuras apjoms nepārsniedz pārvadāšanas maksu.

2.  Ja tiesīgā persona gadījumā, kad pārvadātāja vainas dēļ notikusi iekraušanas aizkavēšanās, nolemj pārtraukt pārvadājuma līgumu, tai atmaksā pārvadāšanas maksu. Papildus tam, ja tiesīgā persona pierāda, ka šīs aizkavēšanās rezultātā ir cietusi zaudējumu vai kaitējumu, tā var pieprasīt kompensāciju, kas nepārsniedz pārvadāšanas maksu.

45. pants

Kompensācija zaudējuma gadījumā

Transportlīdzekļa pilnīga vai daļēja zaudējuma gadījumā kompensāciju, kas maksājama tiesīgajai personai par pierādīto zaudējumu vai kaitējumu, aprēķina no transportlīdzekļa parastās vērtības. Tā nedrīkst pārsniegt 8000 norēķinu vienības. Piekrauta vai nepiekrauta autopiekabe tiek uzskatīta par atsevišķu transportlīdzekli.

46. pants

Atbildība attiecībā uz citiem priekšmetiem

1.  Attiecībā uz priekšmetiem, kas atstāti transportlīdzeklī vai atrodas transportlīdzeklim piestiprinātās kastēs (piemēram, bagāžas vai slēpju kastē), pārvadātājs ir atbildīgs tikai par to zaudējumu vai kaitējumu, kas radies tā vainas dēļ. Kopējā izmaksājamā kompensācija nedrīkst pārsniegt 1400 norēķinu vienības.

2.  Ciktāl tas attiecas uz priekšmetiem, kas piestiprināti transportlīdzekļa ārpusē, tostarp uz 1. punktā minētajām kastēm, pārvadātājs ir atbildīgs par transportlīdzekļa ārpusē novietotiem priekšmetiem tikai gadījumos, ja ir pierādīts, ka zaudējums vai kaitējums ir radies vai nu pārvadātāja darbības vai bezdarbības dēļ ar nodomu izraisīt šādu zaudējumu vai kaitējumu, vai arī neapdomības dēļ, bet apzinoties, ka šāds zaudējums vai kaitējums varētu rasties.

47. pants

Piemērojamās tiesību normas

Saskaņā ar šīs daļas noteikumiem 2. daļas noteikumi attiecībā uz atbildību par bagāžu piemērojami attiecībā uz transportlīdzekļiem.

IV nodaļa

Kopīgi noteikumi

48. pants

Tiesību zaudēšana pieprasīt atbildības ierobežojumus

Atbildības ierobežojumi, ko paredz vienotie noteikumi, kā arī attiecīgo valstu tiesību akti, kas ierobežo kompensācijas līdz fiksētam apjomam, netiek piemēroti, ja tiek pierādīts, ka zaudējums vai kaitējums ir radies vai nu pārvadātāja darbības vai bezdarbības dēļ ar nodomu izraisīt šādu zaudējumu vai kaitējumu, vai arī neapdomības dēļ, bet apzinoties, ka šāds zaudējums vai kaitējums varētu rasties.

49. pants

Konvertēšana un procenti

1.  Ja kompensācijas aprēķināšanai ir nepieciešama ārvalstu valūtā noteikto summu konvertēšana, to veic atbilstīgi valūtas maiņas kursam kompensācijas maksāšanas dienā un vietā.

2.  Tiesīgā persona var pieprasīt maksājamās kompensācijas procentus, kas aprēķināti ar likmi pieci procenti gadā no dienas, kad tikusi izvirzīta 55. pantā minētā prasība; ja šāda prasība nav izvirzīta – no dienas, kad tika uzsākta tiesvedība.

3.  Taču tādas kompensācijas gadījumā, kas tiek maksāta saskaņā ar 27. un 28. pantu, procentu uzkrāšanās sākas tikai no dienas, kad norisinājušies kompensācijas summas novērtēšanai relevantie notikumi , ja šī diena ir vēlāka par prasības pieteikšanas dienu vai arī dienu, kad uzsākta tiesvedība.

4.  Bagāžas gadījumā procenti maksājami tikai tad, ja kompensācija pārsniedz 16 norēķinu vienības uz vienu bagāžas reģistrācijas kvīti.

5.  Bagāžas gadījumā, ja tiesīgā persona tai atvēlētā saprātīgā termiņā neiesniedz pārvadātājam prasījuma summas galīgai nokārtošanai nepieciešamos pavaddokumentus, laika posmam no minētā termiņa beigām līdz faktiskai šādu dokumentu iesniegšanai procenti netiek aprēķināti.

50. pants

Atbildība kodolincidentu gadījumā

Pārvadātāju atbrīvo no atbildības saskaņā ar vienotajiem noteikumiem par zaudējumu vai kaitējumu, kas radies kodolincidenta gadījumā, ja pēc attiecīgās valsts tiesību aktiem un noteikumiem, kas reglamentē atbildību kodolenerģijas jomā, par zaudējumu vai kaitējumu atbildīgs kodoliekārtu operators vai cita persona, kas to aizvieto.

51. pants

Personas, par kurām pārvadātājs ir atbildīgs

Pārvadātājs ir atbildīgs par saviem darbiniekiem un jebkurām citām personām, kuru pakalpojumus tas izmanto pārvadājuma veikšanai, kamēr šie darbinieki un citas personas darbojas savu funkciju ietvaros. Tās dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāji , kurā notiek pārvadājums, tiek uzskatīti par personām, kuru pakalpojumus pārvadātājs izmanto pārvadājuma veikšanai.

52. pants

Citas prasības

1.  Visos gadījumos, kuriem piemērojami vienotie noteikumi, jebkura atbildības prasība pret pārvadātāju neatkarīgi no pamatojuma var tikt vērsta, tikai ievērojot šajos noteikumos minētos nosacījumus un ierobežojumus.

2.  Tas pats attiecas uz jebkuru prasību, kas tiek vērsta pret tiem darbiniekiem un citām personām, par kurām pārvadātājs ir atbildīgs saskaņā ar 51. pantu.

V SADAĻA

PASAŽIERA ATBILDĪBA

53. pants

Īpaši atbildības principi

Pasažieris pret pārvadātāju ir atbildīgs par jebkuru zaudējumu vai kaitējumu:

a)  kas radies, nepildot tā pienākumus saskaņā ar:

1.  10., 14. un 20. pantu;

2.  Vispārējo pārvadāšanas noteikumu īpašajiem noteikumiem par transportlīdzekļu pārvadāšanu; vai

3.  Noteikumiem par bīstamo kravu starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem (RID); vai

b)  ko izraisījuši līdzi ņemtie priekšmeti vai dzīvnieki; ja vien viņš nepierāda, ka zaudējumu vai kaitējumu izraisījuši apstākļi, no kuriem, lai gan viņš rīkojies rūpīgi kā apzinīgs pasažieris, viņš nav varējis izvairīties un kuru sekas nav bijis spējīgs novērst. Šis noteikums neietekmē pārvadātāja atbildību, kas tam noteikta 26. pantā un 33. panta 1. punktā.

VI SADAĻA

TIESĪBU AIZSTĀVĒŠANA

54. pants

Daļēja zaudējuma vai kaitējuma konstatēšana

1.  Gadījumos, kad pārvadātājs atklāj vai pieņem par notikušu pārvadāto mantu (bagāžas, transportlīdzekļu) daļēju zaudējumu vai kaitējumu, vai arī to apgalvo tiesīgā persona , pārvadātājam nekavējoties un, ja iespējams, tiesīgās personas klātbūtnē jāsastāda ziņojums par mantas stāvokli atbilstīgi zaudējuma vai kaitējuma dabai, norādot, ciktāl tas iespējams, zaudējuma vai kaitējuma apjomu, iemeslus un tā izcelšanās laiku.

2.  Ziņojuma kopija par brīvu jānosūta tiesīgajai personai.

3.  Ja tiesīgā persona nepiekrīt ziņojumā apgalvotajam, tā var pieprasīt, lai bagāžas un transportlīdzekļa stāvokli un zaudējuma vai kaitējuma iemeslus un apjomu noteiktu abu pārvadājuma līguma pušu, tiesas vai šķīrējtiesas nozīmēts eksperts. Turpmāko kārtību nosaka tās valsts normatīvie akti, kurā šāda konstatēšana notiek.

55. pants

Prasījumi

1.  Prasījumi, kas attiecas uz pārvadātāja atbildību pasažiera bojāejas vai personiska aizskāruma gadījumā, rakstiski jāadresē pārvadātājam, pret kuru varētu tikt izvirzīta prasība. Gadījumos, kad pārvadājums notiek, pamatojoties uz vienu vienīgu līgumu, bet to veic vairāki secīgi pārvadātāji, prasījumus var adresēt pirmajam vai pēdējam pārvadātājam, kā arī pārvadātājam, kuram valstī, kurā pasažierim ir domicils vai pastāvīga dzīvesvieta, ir galvenā darījumdarbības vieta, filiāle vai aģentūra, kas noslēgusi pārvadājuma līgumu.

2.  Citi prasījumi, kas attiecas uz pārvadājuma līgumu, rakstiski jāadresē 56. panta 2. un 3. punktā norādītajam pārvadātājam.

3.  Dokumenti, kurus tiesīgā persona uzskata par nepieciešamu iesniegt kopā ar prasījumu, jāuzrāda oriģinālu vai kopiju veidā; ja pārvadātājs pieprasa, kopijām jābūt pienācīgi apliecinātām. Prasījuma nokārtošanai pārvadātājs var pieprasīt nodot biļetes, bagāžas reģistrācijas kvīti un pārvadāšanas kvīti.

56. pants

Pārvadātāji, pret kuriem var izvirzīt prasību

1.  Prasība, kas balstīta uz pārvadātāja atbildību pasažiera bojāejas vai personiska aizskāruma gadījumā, var tikt vērsta tikai pret to pārvadātāju, kas ir atbildīgs saskaņā ar 26. panta 5. punktu.

2.  Saskaņā ar 4. punktu citas no pārvadājuma līguma izrietošas prasības pasažieris var vērst pret pirmo pārvadātāju, pēdējo pārvadātāju vai arī pārvadātāju, kurš veica to pārvadājuma daļu, kurā noticis ar prasības ierosināšanu saistītais atgadījums.

3.  Ja, pārvadājumu veicot secīgiem pārvadātājiem, pārvadātājs, kuram bagāža vai transportlīdzeklis jāizsniedz, ar tā piekrišanu ir ierakstīts bagāžas reģistrācijas kvītī vai pārvadāšanas kvītī, prasības saskaņā ar 2. punktu var tikt vērstas pret to pat tad, ja tas bagāžu vai transportlīdzekli nav saņēmis.

4.  Prasība par summu, kas samaksāta saskaņā ar pārvadājuma līgumu, var tikt izvirzīta pret pārvadātāju, kurš šo summu saņēmis vai kura vārdā tā tika iekasēta.

5.  Prasību var vērst pret 2. un 4. punktā neminētu pārvadātāju, ja tā uzsākta kā pretprasība vai kā izņēmums procesā, kas saistīts ar pamatprasību, pamatojoties uz to pašu pārvadājuma līgumu.

6.  Ciktāl vienotie noteikumi attiecas uz pārvadātāja aizvietotāju , prasība var tikt vērsta arī pret to.

7.  Ja prasītājs var izvēlēties starp vairākiem pārvadātājiem, viņa izvēles tiesības tiek anulētas līdz ar viņa vēršanos pret vienu no tiem; tas pats attiecas arī uz gadījumiem, ja prasītājs var izvēlēties starp vienu vai vairākiem pārvadātājiem un pārvadātāja aizvietotāju.

58. pants

Prasības celšanas tiesību izbeigšanās pasažiera bojāejas vai personiska aizskāruma gadījumā

1.  Tiesīgās personas tiesības celt prasību, pamatojoties uz pārvadātāja atbildību pasažieru bojāejas vai personiska aizskāruma gadījumā, izbeidzas, ja tiesīgā persona divpadsmit mēnešu laikā pēc tam, kad tā uzzinājusi par zaudējumu vai kaitējumu, nav vienam no pārvadātājiem, pret kuriem saskaņā ar 55. panta 1. punktu var tikt izvirzīti prasījumi, sniegusi paziņojumu par nelaimes gadījumu ar pasažieri. Ja tiesīgā persona sniedz pārvadātājam mutisku paziņojumu par nelaimes gadījumu, pārvadātājs izsniedz tai šāda mutiska paziņojuma apliecinājumu.

2.  Tomēr tiesības celt prasību neizbeidzas, ja:

a)  1. punktā noteiktajā termiņā tiesīgā persona ir izvirzījusi prasījumu pret vienu no 55. panta 1. punktā minētajiem pārvadātājiem;

b)  atbildīgais pārvadātājs 1. punktā minētajā termiņā ir uzzinājis par nelaimes gadījumu ar pasažieri kādā citā veidā;

c)  paziņojums par nelaimes gadījumu netiek sniegts vai tiek sniegts vēlu tādu apstākļu dēļ, par kuriem tiesīgā persona nav atbildīga;

d)  tiesīgā persona pierāda, ka nelaimes gadījums noticis pārvadātāja vainas dēļ.

59. pants

Prasības celšanas tiesību izbeigšanās sakarā ar bagāžas pārvadāšanu

1.  Ja tiesīgā persona bagāžu pieņem, izbeidzas visas tiesības celt prasību pret pārvadātāju, kas izriet no pārvadājuma līguma, daļēja zuduma, bojājuma vai piegādes kavējuma gadījumā.

2.  Tomēr tiesības celt prasību neizbeidzas:

a)  daļēja zaudējuma vai kaitējuma gadījumā, ja:

1.  zaudējums vai kaitējums saskaņā ar 54. pantu konstatēts pirms tam, kad tiesīgā persona pieņēmusi bagāžu;

2.  zaudējuma vai kaitējuma konstatācija, kas bija jāveic saskaņā ar 54. pantu, netika veikta vienīgi pārvadātāja vainas dēļ;

b)  tāda zaudējuma vai kaitējuma gadījumā, kurš nav acīmredzams un ir konstatēts pēc tam, kad bagāžu pieņēmusi tiesīgā persona, ar nosacījumu, ka tā:

1.  lūdz konstatējumu saskaņā ar 54. pantu nekavējoties pēc zaudējuma vai kaitējuma atklāšanas un ne vēlāk kā trīs dienas pēc bagāžas pieņemšanas;

2.  un papildus tam pierāda, ka zaudējums vai kaitējums radies laikā starp bagāžas pieņemšanu pārvadāšanai un tās piegādi;

c)  piegādes aizkavēšanās gadījumā, ja tiesīgā persona divdesmit vienas dienas laikā aizstāvējusi savas tiesības pret vienu no 56. panta 3. punktā minētajiem pārvadātājiem;

d)  ja tiesīgā persona pierāda, ka zaudējums vai kaitējums noticis pārvadātāja vainas dēļ.

60. pants

Prasības celšanas noilgums

1.  Prasības celšanas noilguma termiņš attiecībā uz zaudējumu atlīdzību , pamatojoties uz pārvadātāja atbildību pasažieru bojāejas vai personiska aizskāruma gadījumā, ir:

a)  pasažiera gadījumā – trīs gadi no nelaimes gadījuma dienas;

b)  citu tiesīgo personu gadījumā – trīs gadi no pasažiera miršanas dienas, bet ne ilgāk par pieciem gadiem no nelaimes gadījuma dienas.

2.  Noilguma termiņš citām no pārvadājuma līguma izrietošām prasībām ir viens gads. Tomēr noilguma termiņš ir divi gadi tādas prasības gadījumā, kas skar zaudējumu vai kaitējumu, ko izraisījusi darbība vai bezdarbība ar nodomu izraisīt šādu zaudējumu vai kaitējumu, vai arī neapdomība, bet apzinoties, ka šāds zaudējums vai kaitējums varētu rasties.

3.  Šā panta 2. punktā paredzētais noilguma termiņš tiek skaitīts:

a)  kompensācijām pilnīga zuduma gadījumā – no četrpadsmitās dienas pēc 22. panta 3. punktā minētā termiņa beigām;

b)  kompensācijām daļēja zuduma, bojājuma vai piegādes kavējuma gadījumā – no faktiskās piegādes dienas;

c)  visos citos gadījumos, kas attiecas uz pasažieru pārvadāšanu, – no dienas, kad beidzas biļetes derīguma termiņš.

Diena, kas norādīta kā noilguma termiņa sākums, šajā termiņā netiek ieskaitīta.

4.  […]

5.  […]

6.  Šeit neminēto noilguma termiņu apturēšanu vai pārtraukšanu nosaka attiecīgās valsts tiesību akti.

VII SADAĻA

ATTIECĪBAS STARP PĀRVADĀTĀJIEM

61. pants

Pārvadāšanas maksas sadalījums

1.  Jebkuram pārvadātājam, kurš iekasējis vai kuram būtu jāiekasē pārvadāšanas maksas, jāmaksā iesaistītajiem pārvadātājiem attiecīgā daļa no šīm maksām. Maksājuma metodes nosaka līgumi starp pārvadātājiem.

2.  Šo vienoto noteikumu 6. panta 3. punkts, 16. panta 3. punkts un 25. pants piemērojams arī attiecībās starp secīgiem pārvadātājiem.

62. pants

Regresa prasība

1.  Pārvadātājam, kurš saskaņā ar vienotajiem noteikumiem ir samaksājis kompensāciju, ir tiesības vērsties ar regresa prasību pie citiem pārvadātājiem, kuri piedalījušies pārvadājuma veikšanā, atbilstīgi turpmāk minētajiem noteikumiem:

a)  pārvadātājs, kas izraisījis zaudējumu vai kaitējumu, ir pilnībā par to atbildīgs;

b)  ja zaudējumu vai kaitējumu izraisījuši vairāki pārvadātāji, katrs no tiem ir atbildīgs par zaudējumu vai kaitējumu, ko tas izraisījis; ja šāds sadalījums nav iespējams, kompensācija jāsadala starp tiem saskaņā ar c) apakšpunktu;

c)  ja nav iespējams pierādīt, kurš no pārvadātājiem izraisījis zaudējumu vai kaitējumu, kompensācija tiek sadalīta starp visiem pārvadātājiem, kuri piedalījās pārvadājumā, izņemot tos, kuri var pierādīt, ka nav izraisījuši zaudējumu vai kaitējumu; šāda sadalīšana notiek proporcionāli to attiecīgajām daļām pārvadāšanas maksā.

2.  Gadījumā, ja kāds no pārvadātājiem ir maksātnespējīgs, uz to attiecinātā nesamaksātā daļa tiek sadalīta starp pārējiem pārvadājumā iesaistītajiem pārvadātājiem proporcionāli to attiecīgajām daļām pārvadāšanas maksā.

63. pants

Regresa prasības kārtība

1.  Maksājuma pamatotību, kuru veicis pārvadātājs, kas izmanto savas regresa prasības tiesības saskaņā ar 62. pantu, nevar apstrīdēt pārvadātājs , pret kuru tiek vērsta regresa prasība, ja kompensāciju noteikusi tiesa vai šķīrējtiesa un ja šim pārvadātājam, kuram par to savlaicīgi paziņots, ir bijusi iespēja iesaistīties procesā. Tiesa vai šķīrējtiesa, kas pārzina pamatprocesu, nosaka laiku, kāds tiek atvēlēts šādam paziņojumam un iesaistei procesā.

2.  Pārvadātājam, kurš izmanto regresa prasības tiesības, pret visiem iesaistītajiem pārvadātājiem, ar kuriem tas nav panācis risinājumu, prasība jāceļ vienā un tajā pašā procesā, pretējā gadījumā pārvadātājs zaudē savas regresa prasības tiesības pret tiem pārvadātājiem, pret kuriem tas nav cēlis prasību.

3.  Tiesa vai šķīrējtiesa savu lēmumu izsaka vienā spriedumā par visām tai iesniegtajām regresa prasībām.

4.  Pārvadātājs, kurš vēlas izmantot savas regresa prasības tiesības, var iesniegt prasību tās valsts tiesā vai šķīrējtiesā, kuras teritorijā vienam no pārvadājumā iesaistītajiem pārvadātājiem ir galvenā darījumdarbības vieta, filiāle vai aģentūra, kura slēgusi pārvadājuma līgumu.

5.  Ja prasība tiek iesniegta pret vairākiem pārvadātājiem, pārvadātājs–prasītājs ir tiesīgs izvēlēties tiesu procesa uzsākšanai no tām, kuras saskaņā ar 4. punktu ir kompetentas.

6.  Regresa prasību tiesvedība nevar tikt apvienota ar tiesvedību, ko nolūkā iegūt kompensāciju, pamatojoties uz pārvadājuma līgumu, uzsākusi tiesīgā persona.

64. pants

Regresa prasības līgumi

Pārvadātāji var slēgt līgumus, kuri atšķiras no 61. un 62. panta noteikumiem.

II PIELIKUMS

MINIMĀLĀ INFORMĀCIJA, KO SNIEDZ DZELZCEĻA PĀRVADĀJUMU UZŅĒMUMI UN BIĻEŠU PĀRDEVĒJI

I daļa. Informācija pirms brauciena

—  Vispārīgie nosacījumi, kas attiecas uz līgumu

—  Laika grafiki un nosacījumi visātrākajam braucienam

—  Laika grafiki un nosacījumi visiem pieejamajiem tarifiem, tostarp vislētākajam braucienam [Gr. 125]

—  Piekļūstamība, piekļuves nosacījumi un vilcienā pieejamās ērtības  personām ar invaliditāti  un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām  saskaņā ar prasībām par piekļūstamību, kas noteiktas Direktīvā XXX

—  Piekļuves nosacījumi kārtība pasažieriem ar velosipēdiem [Gr. 126]

—  Sēdvietu pieejamība smēķētāju un visiem pieejamajiem tarifiem nesmēķētāju (un attiecīgā gadījumā smēķētāju) zonā, pirmās un otrās klases vagonos, kā arī kupejās un guļamvagonos [Gr. 127]

—  Darbības, kas varētu traucēt vai kavēt pakalpojumus Traucējumi un kavēšanās (plānotie un reāllaikā) [Gr. 128]

—  Pakalpojumu pieejamība vilcienā, tostarp bezvadu interneta un tualešu pieejamība [Gr. 129]

—  Procedūras zudušas bagāžas pieprasīšanai

—  Pakalpojumu pieejamība vilcienā, tostarp bezvadu interneta un tualešu pieejamība

II daļa. Informācija brauciena laikā

—  Vilcienā pieejamie pakalpojumi, tostarp bezvadu internets [Gr. 130]

—  Nākamā pietura

—  Kavēšanās Traucējumi un kavēšanās (plānotie un reāllaikā) [Gr. 131]

—  Galvenie savienojumu pakalpojumi

—  Drošības un drošuma jautājumi

III PIELIKUMS

MINIMĀLIE PAKALPOJUMU KVALITĀTES STANDARTI

I.  Prasības dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem

Līdz katra gada 30. jūnijam dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi savā tīmekļa vietnē publicē ziņojumu par sniegto pakalpojumu kvalitāti iepriekšējā saimnieciskajā gadā un nosūta to valsts izpildes struktūrai un Eiropas Dzelzceļu aģentūrai, kas to publicē savā tīmekļa vietnē. Uzņēmumi savā tīmekļa vietnē ziņojumu publicē valsts valodā(-s) un, ja iespējams, citās Savienības valodās, tostarp publicē kopsavilkumu angļu valodā.

Ziņojumi par pakalpojumu kvalitāti satur vismaz šādu informāciju:

1)  Pārvadājumu precizitāte un vispārējie darbības principi, ko dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi ievēro pārvadājumu traucējumu gadījumā

a)  kavējumi

i)  vispārējais vidējais reisu kavējumu rādītājs, ko izsaka procentos par katru pārvadājumu kategoriju (starptautiskie, iekšzemes tālsatiksmes, reģionālie un pilsētas/piepilsētas reisi);

ii)  to reisu īpatsvars procentos, kuru atiešana ir kavējusies;

iii)  to reisu īpatsvars procentos, kuru pienākšana ir kavējusies:

–  to kavējumu īpatsvars procentos, kuri ilgst mazāk par 60 minūtēm;

–  to kavējumu īpatsvars procentos, kuri ilgst 60 –119 91 -120 minūtes; [Gr. 132]

–  to kavējumu īpatsvars procentos, kuri ilgst 120 minūtes vai ilgāk;

b)  reisu atcelšana

reisu atcelšanas rādītājs, ko izsaka procentos par katru pārvadājumu kategoriju (starptautiskie, iekšzemes tālsatiksmes, reģionālie un pilsētas/piepilsētas reisi);

c)  regulas piemērošana attiecībā uz reisu kavējumiem un atcelšanu:

i)  to pasažieru skaits, kam sniegta aprūpe un palīdzība;

ii)  aprūpes un palīdzības sniegšanas izmaksas;

iii)  to pasažieru skaits, kam piešķirta kompensācija;

iv)  kompensāciju piešķiršanas izmaksas.

2)  Klientu apmierinātības izpēte

Jāietver vismaz šādas kategorijas:

(i)  reisu izpildes precizitāte;

(ii)  informācija pasažieriem kavējumu gadījumā;

(iii)  tas, cik precīza un pieejama ir informācija par reisiem;

(iv)  vilcienu uzturētības kvalitāte/stāvoklis;

(v)  drošības līmenis vilcienos;

(vi)  tīrība vilcienos;

(vii)  noderīgas informācijas sniegšana brauciena laikā, tostarp ar bezvadu internetu un citiem vilcienā pieejamiem pakalpojumiem saistītas informācijas sniegšana; [Gr. 133]

(viii)  kvalitatīvu tualešu pieejamība katrā vilcienā;

(ix)  staciju tīrība un uzturētība augstā līmenī;

(x)  vilcienu un vilciena labierīcību piekļūstamība, tostarp viegli piekļūstamas tualetes;

(xi)  incidentu skaits un tas, kādā kvalitātē personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām faktiski sniegta palīdzība vilcienā saskaņā ar 24. pantu neatkarīgi no tā, vai palīdzības pieprasījums ir iesniegts iepriekš.

3)  Sūdzību izskatīšana

(i)  saņemto sūdzību skaits un iznākums;

(ii)  sūdzību kategorijas;

(iii)  izskatīto sūdzību skaits;

(iv)  vidējais reaģēšanas laiks;

(v)  iespējamie uzlabojumi, veiktie pasākumi.

(4)  Palīdzība, kas sniegta personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām

palīdzības gadījumu skaits katrā pārvadājumu kategorijā (starptautiskie, iekšzemes tālsatiksmes, reģionālie un pilsētas/piepilsētas reisi).

(5)  Traucējumi

tas, vai ir ārkārtas rīcības plāni un krīzes vadības plāni, plānu apraksts.

II.  Prasības staciju apsaimniekotājiem un infrastruktūras pārvaldītājiem

Ziņojumi par pakalpojumu kvalitāti satur vismaz šādu informāciju:

1)  Informācija un biļetes

i)  informācijas pieprasījumu apstrādes procedūra stacijā;

ii)  kādu procedūru un līdzekļus izmanto, lai sniegtu informāciju par vilcienu kustības sarakstiem, tarifiem un peroniem; informācijas kvalitāte;

iii)  izvietotā informācija par tiesībām un pienākumiem saskaņā ar šo regulu un par valsts izpildes iestāžu kontaktinformāciju;

iv)  biļešu iegādes iespējas;

v)  stacijā ir pieejams personāls, kas sniedz informāciju un pārdod biļetes;

vi)  informācijas sniegšana personām ar invaliditāti vai ierobežotām pārvietošanās spējām.

2)  Vispārīgie principi, ko ievēro pakalpojumu traucējumu gadījumos

i)  to pasažieru skaits, kam sniegta aprūpe un palīdzība;

ii)  aprūpes un palīdzības sniegšanas izmaksas.

3)  To pasākumu apraksts, kā nodrošina stacijas labierīcību (tualešu u. c.) tīrību

i)  tīrīšanas biežums;

ii)  tualešu pieejamība.

4)  Klientu apmierinātības izpēte

Jāietver vismaz šādas kategorijas:

i)  informācija pasažieriem kavējumu gadījumā;

ii)  cik precīza, pieejama un piekļūstama ir informācija par vilcienu kustības sarakstiem un peroniem;

iii)  drošības līmenis stacijā;

iv)  cik drīz stacijā tiek sniegta atbilde uz informācijas pieprasījumiem;

v)  kvalitatīvu tualešu pieejamība stacijā (un to piekļūstamība);

vi)  staciju tīrība un uzturētība;

vii)  stacijas un stacijas labierīcību piekļūstamība, tostarp piekļuve bez pakāpieniem, eskalatori, lifti un bagāžas peroni; [Gr. 134]

viii)  incidentu skaits un tas, kādā kvalitātē sniegta palīdzība personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām.

IV PIELIKUMS

SŪDZĪBU IZSKATĪŠANAS PROCEDŪRA VALSTS IZPILDES IESTĀDĒS

Sarežģītos gadījumos, piemēram, gadījumos, kad ir iesniegti vairāki prasījumi vai iesaistīti vairāki operatori, vai kad sūdzības skar pārrobežu braucienus vai nelaimes gadījumus, kas notikuši citas dalībvalsts teritorijā, nevis dalībvalstī, kas izdevusi uzņēmuma licenci, jo īpaši tad, ja nav skaidrs, kura valsts izpildes iestāde ir kompetentā struktūra, vai gadījumos, kad tas atvieglotu vai paātrinātu sūdzības izšķiršanu, valsts izpildes iestādes sadarbojas un noskaidro “vadošo struktūru”, kura kalpos kā vienots kontaktpunkts pasažieriem. Visas iesaistītās valsts izpildes iestādes sadarbojas, lai atvieglotu sūdzības atrisināšanu (tostarp dalās informācijā, palīdz pārtulkot dokumentus un sniedz informāciju par incidentu apstākļiem). Pasažierus informē par to, kura iestāde darbojas kā “vadošā struktūra”. Turklāt visos gadījumos valsts izpildes struktūras vienmēr nodrošina atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) 2017/2394. [Gr. 135]

V PIELIKUMS

Korelācijas tabula

Regula (EK) Nr. 1371/2007

Šī regula

1. pants

1. pants

1. panta a) punkts

1. panta a) punkts

1. panta b) punkts

1. panta b) punkts

----

1. panta c) punkts

1. panta c) punkts

1. panta d) punkts

----

1. panta e) punkts

1. panta d) punkts

1. panta f) punkts

1. panta e) punkts

1. panta g) punkts

----

1. panta h) punkts

1. panta f) punkts

1. panta i) punkts

2. pants

2. pants

2. panta 1. punkts

2. panta 1. punkts

2. panta 2. punkts

----

2. panta 3. punkts

----

2. panta 4. punkts

----

2. panta 5. punkts

----

2. panta 6. punkts

----

2. panta 7. punkts

----

----

2. panta 2. punkts

----

2. panta 3. punkts

3. pants

3. pants

3. panta 1. punkts

3. panta 1. punkts

3. panta 2. un 3. punkts

----

3. panta 4. punkts

3. panta 2. punkts

3. panta 5. punkts

3. panta 3. punkts

3. panta 6. punkts

3. panta 4. punkts

3. panta 7. punkts

3. panta 5. punkts

3. panta 8. punkts

3. panta 6. punkts

3. panta 9. punkts

3. panta 7. punkts

3. panta 10. punkts

3. panta 8. punkts

----

3. panta 9. punkts

----

3. panta 10. punkts

3. panta 11. punkts

3. panta 11. punkts

----

3. panta 12. punkts

3. panta 12. punkts

3. panta 13. punkts

3. panta 13. punkts

3. panta 14. punkts

3. panta 14. punkts

----

3. panta 15. punkts

3. panta 16. punkts

3. panta 16. punkts

3. panta 17. punkts

3. panta 17. punkts

3. panta 18. punkts

----

3. panta 19. punkts

4. pants

4. pants

----

5. pants

5. pants

6. pants

6. pants

7. pants

7. pants

8. pants

8. pants

9. pants

----

9. panta 4. punkts

9. pants

10. pants

9. panta 3. punkts

----

----

10. panta 5. un 6. punkts

10. pants

----

11. pants

11. pants

12. pants

12. pants

12. panta 2. punkts

----

13. pants

13. pants

14. pants

14. pants

15. pants

15. pants

16. pants

16. pants

----

16. panta 2. un 3. punkts

17. pants

17. pants

----

17. panta 8. punkts

18. pants

18. pants

----

18. panta 6. punkts

----

19. pants

19. pants

20. pants

20. pants

21. pants

21. panta 1. punkts

----

21. panta 2. punkts

22. panta 2. punkts un 23. panta 2. punkts

22. pants

22. pants

22. panta 2. punkts

----

----

22. panta 4. punkts

23. pants

23. pants

----

23. panta 4. punkts

24. pants

24. pants

25. pants

25. panta 1., 2., 3. punkts

----

26. pants

26. pants

27. pants

27. pants

28. pants

----

28. panta 3. punkts

27. panta 3. punkts

28. panta 4. punkts

28. pants

29. pants

29. pants

30. pants

30. pants

31. pants

----

32. pants, 33. pants

31. pants

34. pants

----

34. panta 1. un 3. punkts

32. pants

35. pants

33. pants

----

34. pants

36. pants

35. pants,

----

----

37. pants

36. pants

38. pants

----

39. pants

37. pants

40. pants

I pielikums

I pielikums

II pielikums

II pielikums

III pielikums

III pielikums

----

IV un V pielikums

(1)OV C 197, 8.6.2018., 66. lpp.
(2)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1371/2007 (2007. gada 23. oktobris) par dzelzceļa pasažieru tiesībām un pienākumiem (OV L 315, 3.12.2007., 14. lpp.).
(3)Komisijas Regula (ES) Nr. 454/2011 (2011. gada 5. maijs) par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju attiecībā uz Eiropas dzelzceļu sistēmas pasažieru pārvadājumu telemātikas lietojumprogrammu apakšsistēmu (OV L 123, 12.5.2011., 11. lpp.).
(4) Komisijas Regula (ES) Nr. 1300/2014 (2014. gada 18. novembris) par savstarpējas izmantojamības tehniskajām specifikācijām attiecībā uz Savienības dzelzceļa sistēmas pieejamību personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām (OV L 356, 12.12.2014., 110. lpp.).
(5)Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/24/ES (2014. gada 26. februāris) par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK (OV L 94, 28.3.2014., 65. lpp.).
(6) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/11/ES (2013. gada 21. maijs) par patērētāju strīdu alternatīvu izšķiršanu un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2006/2004 un Direktīvu 2009/22/EK (OV L 165, 18.6.2013., 63. lpp.).
(7) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 524/2013 (2013. gada 21. maijs) par patērētāju strīdu izšķiršanu tiešsaistē un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2006/2004 un Direktīvu 2009/22/EK (OV L 165, 18.6.2013., 1. lpp.).
(8) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2394 (2017. gada 12. decembris) par sadarbību starp valstu iestādēm, kas atbild par tiesību aktu izpildi patērētāju tiesību aizsardzības jomā, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 2006/2004 (OV L 345, 27.12.2017., 1. lpp.).
(9)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).
(10)OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.
(11) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).
(12)Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012/34/ES ( 2012. gada 21. novembris ), ar ko izveido vienotu Eiropas dzelzceļa telpu (OV L 343, 14.12.2012., 32. lpp).
(13)Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/2302 (2015. gada 25. novembris) par kompleksiem ceļojumiem un saistītiem ceļojumu pakalpojumiem, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2006/2004 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/83/ES un atceļ Padomes Direktīvu 90/314/EEK (OV L 326, 11.12.2015., 1. lpp).
(14)Direktīva XXX par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz produktu un pakalpojumu pieejamības prasībām (Eiropas tiesību akts par pieejamību) (OV L X, X.X.XXXX., X. lpp.).
(15) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1370/2007 ( 2007. gada 23. oktobris ) par sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem, izmantojot dzelzceļu un autoceļus, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 1191/69 un Padomes Regulu (EEK) Nr. 1107/70 (OV L 315, 3.12.2007., 1. lpp).
(16) Komisijas Deleģētā regula (ES) 2017/1926 (2017. gada 31. maijs), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/40/ES attiecībā uz ES mēroga multimodālu maršruta informācijas pakalpojumu sniegšanu (OV L 272, 21.10.2017., 1. lpp.).

Pēdējā atjaunošana: 2020. gada 11. maijsJuridisks paziņojums - Privātuma politika