Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Vācijas bezpeļņas plašsaziņas līdzekļu organizācijas CORRECTIV vadītā pētniecisko žurnālistu konsorcija 2018. gada 18. oktobra atklājumus par cum-ex,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regulu (ES) Nr. 1095/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/77/EK(1) (ESMA regula),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regulu (ES) Nr. 1093/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/78/EK(2) (EBA regula),

–  ņemot vērā Padomes 2014. gada 9. decembra Direktīvu 2014/107/ES, ar ko groza Direktīvu 2011/16/ES attiecībā uz obligāto automātisko informācijas apmaiņu nodokļu jomā (DAC2)(3),

–  ņemot vērā Padomes 2018. gada 25. maija Direktīvu (ES) 2018/822, ar ko attiecībā uz obligāto automātisko informācijas apmaiņu nodokļu jomā saistībā ar ziņojamām pārrobežu shēmām groza Direktīvu 2011/16/ES (DAC6)(4),

–  ņemot vērā Vācijas Bundestāga Ceturtās izmeklēšanas komitejas darbu saistībā ar skandālu, par ko 2017. gada jūnijā tika sagatavots ziņojums(5),

–  ņemot vērā 2015. gada 25. novembra(6) un 2016. gada 6. jūlija rezolūcijas(7) par nodokļu nolēmumiem un citiem rakstura vai ietekmes ziņā līdzīgiem pasākumiem,

–  ņemot vērā 2015. gada 16. decembra rezolūciju ar ieteikumiem Komisijai par uzņēmumu ienākuma nodokļa politikas pārredzamības, koordinācijas un konverģences veicināšanu Savienībā(8),

–  ņemot vērā 2017. gada 13. decembra ieteikumu Padomei un Komisijai pēc izmeklēšanas attiecībā uz nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, nodokļu apiešanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas(9),

–  ņemot vērā 2018. gada 1. marta lēmumu par Īpašās komitejas finanšu noziegumu, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanas (TAX3) jautājumos izveidi, pienākumiem, skaitlisko sastāvu un pilnvaru termiņu (10),

–  ņemot vērā 2018. gada 23. oktobra plenārsēdes debates par cum-ex skandālu,

–  ņemot vērā ECON un TAX3 komiteju 2018. gada 26. novembra kopīgo sanāksmi,

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā cum-ex un cum-cum jeb dividenžu arbitrāžas tirdzniecības shēmas attiecas uz tādu akciju tirgošanas praksi, ar ko tiek slēpta faktisko īpašnieku identitāte un abas vai vairākas darījumā iesaistītās puses var pieprasīt ieturēt nodokļu atmaksājumus no kapitāla pieauguma nodokļa, kas samaksāts tikai vienreiz;

B.  tā kā cum-ex skandāls sabiedrībai kļuva zināms pēc tam, kad kopīgā izmeklēšanā sadarbojās 19 Eiropas ziņu mediji, iesaistoties 12 valstīm un 38 reportieriem;

C.  tā kā tiek ziņots, ka cum-ex un cum-cum shēmu dēļ 11 ES dalībvalstis nodokļu ieņēmumos zaudējušas līdz pat 55,2 miljardiem EUR;

D.  tā kā tomēr ir grūti aprēķināt radīto zaudējumu maksimālo apmēru, ņemot vērā to, ka daudzas darbības ir sāktas 20. gadsimta 90. gadu beigās un tām jau ilgu laiku ir iestājies noilgums;

E.  tā kā no Eiropas žurnālistu konsorcija veiktās izmeklēšanas rezultātā tika konstatēts, ka Vācija, Dānija, Spānija, Itālija un Francija, iespējams, ir galvenais mērķa tirgus cum-ex tirdzniecības praksei un šīm valstīm seko Norvēģija, Somija, Polija, Dānija, Nīderlande, Austrija un Čehija, un tā kā šādu praksi potenciāli piekopj nezināms skaits ES dalībvalstu, kā arī Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas valstis (piemēram, Šveice);

F.  tā kā joprojām tiek veikta izmeklēšana visvairāk skartajās ES dalībvalstīs;

G.  tā kā cum-ex un cum-cum shēmām piemīt atsevišķas izvairīšanās no nodokļu maksāšanas iezīmes un ir jānovērtē, vai ir noticis valstu vai ES tiesību aktu pārkāpums;

H.  tā kā ir saņemta informācija, ka šādu noziedzīgu praksi piekopj ES dalībvalstu finanšu iestādes, tostarp vairākas lielas un plaši pazīstamas komercbankas;

I.  tā kā dažos gadījumos attiecīgās iestādes neveica padziļinātas izmeklēšanas saistībā ar citu dalībvalstu sniegto informāciju par atklājumiem saistībā ar cum-ex;

J.  tā kā apstāklis, ka ārvalstu ieguldītājiem ir tiesības pieprasīt par dividendēm ieturēto nodokļu atmaksāšanu, veido atklājumu nozīmīgāko daļu;

K.  tā kā kopš 2017. gada septembra ar otro Direktīvu par administratīvu sadarbību (DAC2) no ES dalībvalstīm prasa ik gadu iegūt informāciju no savām finanšu iestādēm un to nodot nodokļu maksātāju dzīvesvietas dalībvalsts iestādēm;

L.  tā kā ar sesto Direktīvu par administratīvu sadarbību (DAC6) prasa, lai ikviena persona, kas plāno, komercializē, organizē, dara pieejamu īstenošanai vai pārvalda ziņojamu pārrobežu shēmu īstenošanu, ja šai shēmai piemīt specifiskas iezīmes, par šādām shēmām ir jāziņo valsts nodokļu iestādēm;

M.  tā kā Īpašās komitejas finanšu noziegumu, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanas jautājumos (TAX3) mandāts nepārprotami attiecas uz jebkādiem attiecīgiem notikumiem, kas komitejai kļūst zināmi tās pilnvaru termiņā;

N.  tā kā pēdējos 25 gados svarīga izrādījusies trauksmes cēlēju loma tādas sensitīvas informācijas atklāšanā, kas ir sabiedrības interešu fokusā, un kā šāds gadījums minams arī cum-ex skandāls(11),

1.  stingri nosoda atklāto izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanu, kas radījusi dalībvalstu nodokļu ieņēmumu zaudējumus, par kuriem ir paziņots publiski un kuru apmērs saskaņā ar mediju aplēsēm ir 55,2 miljardi EUR, un kuri ir ietekmējuši Eiropas sociālā tirgus ekonomiku;

2.  uzsver, ka saskaņā ar ES direktīvu par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu(12)“nodokļu jomas noziegumi”, kas saistīti ar tiešajiem un netiešajiem nodokļiem, ir iekļauti plašajā “noziedzīgas darbības” definīcijā un tiek uzskatīti par predikatīviem nodarījumiem saistībā ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu; atgādina, ka saskaņā ar Direktīvu par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu gan kredītiestādes, gan finanšu iestādes, kā arī nodokļu konsultanti, grāmatveži un juristi tiek uzskatīti par “atbildīgajiem subjektiem” un tāpēc tiem ir jāievēro vairāki pienākumi, lai novērstu un atklātu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas darbības un ziņotu par tām;

3.  ar bažām norāda, ka cum-ex skandāls ir iedragājis iedzīvotāju uzticēšanos nodokļu sistēmām, un uzsver, ka izšķiroši svarīgi ir atjaunot sabiedrības uzticēšanos un nodrošināt, ka tāds kaitējums, kas jau ticis nodarīts, vairs neatkārtosies;

4.  pauž nožēlu par to, ka par nodokļiem atbildīgais komisārs neatzīst nepieciešamību paplašināt pašreizējo sistēmu informācijas apmaiņai starp valstu nodokļu iestādēm;

5.  lūdz Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi un Eiropas Banku iestādi veikt izmeklēšanu saistībā ar dividenžu arbitrāžas tirdzniecības shēmām, piemēram, cum-ex vai cum-cum, lai novērtētu iespējamos draudus finanšu tirgu un valstu budžetu integritātei, noteiktu šo shēmu dalībnieku veidu un skaitu, novērtētu, vai ir notikuši valstu vai Savienības tiesību aktu pārkāpumi, novērtētu finanšu uzraudzības iestāžu veiktās darbības dalībvalstīs un sniegtu attiecīgajām kompetentajām iestādēm piemērotus reformu un rīcības ieteikumus;

6.  uzsver, ka paziņotie atklājumi neietekmē Savienības finanšu sistēmas stabilitāti;

7.  iesaka izmeklēšanas gaitā noteikt, kādas bija nepilnības dalībvalstu finanšu uzraudzītāju, biržu un nodokļu iestāžu koordinēšanās un uzraudzības uzdevumos, kas ļāva šīm nodokļu krāpšanas shēmām darboties gadiem ilgi, neraugoties uz to, ka tās bija identificētas;

8.  prasa piešķirt valstu un Eiropas uzraudzības iestādēm pilnvaras izskatīt jautājumu par nodokļu apiešanas praksi, jo tā var apdraudēt iekšējā tirgus integritāti;

9.  uzsver, ka šie jaunie atklājumi norāda uz iespējamiem trūkumiem valsts nodokļu tiesību aktos un pašreizējās informācijas apmaiņas sistēmās un sadarbībā starp dalībvalstu iestādēm; aicina dalībvalstis efektīvi īstenot obligāto automātisko informācijas apmaiņu nodokļu jomā;

10.  prasa stiprināt informācijas apmaiņu nodokļu iestāžu līmenī, lai novērstu nodokļu konfidencialitātes problēmas, kas konstatētas dažās dalībvalstīs;

11.  mudina visu dalībvalstu nodokļu iestādes kopā ar OECD Kopīgo starptautisko darba grupu jautājumos par kopīgu izmeklēšanu un sadarbību izraudzīties vienotus kontaktpunktus (SPoC) un aicina Komisiju nodrošināt un veicināt sadarbību starp tiem, lai nodrošinātu, ka informācija par gadījumiem ar pārrobežu nozīmi starp dalībvalstīm tiek izplatīta ātri un efektīvi;

12.  aicina valsts kompetentās iestādes vajadzības gadījumā sākt kriminālizmeklēšanu, izmantot juridiskus līdzekļus, lai iesaldētu aizdomīgus aktīvus, sākt izmeklēšanu pret šajā skandālā iespējami iesaistītām valdēm un noteikt iesaistītajām pusēm piemērotas un atturošas sankcijas; uzskata, ka gan šo noziegumu izdarītāji, gan veicinātāji, kuru vidū ir ne tikai nodokļu konsultanti, bet arī juristi, grāmatveži un banku darbinieki, būtu jāsauc pie atbildības; uzsver, ka steidzami jāizbeidz amatpersonu nesodāmība un jāuzlabo finanšu noteikumu īstenošana;

13.  aicina ES un dalībvalstu iestādes izmeklēt apdrošināšanas fondu un apdrošināšanas uzraudzības iestāžu lomu skandālā;

14.  aicina valstu nodokļu iestādes pilnībā izmantot DAC6 potenciālu attiecībā uz obligāto automātisko informācijas apmaiņu nodokļu jomā saistībā ar ziņojamām pārrobežu shēmām, tostarp grupu pieprasījumu izmantošanu; turklāt prasa stiprināt DAC6, lai ietvertu prasības par dividenžu arbitrāžas shēmu un visas informācijas par kapitāla ienākumiem obligātu atklāšanu, tostarp par dividenžu piešķiršanu un kapitāla pieauguma nodokļa atmaksu;

15.  mudina visas tās dalībvalstis, kas identificētas kā iespējamie galvenie mērķa tirgi, kuros īsteno nodokļu arbitrāžas tirdzniecības praksi, rūpīgi izmeklēt un analizēt to jurisdikcijās īstenoto dividenžu maksājumu praksi, noteikt nepilnības savos nodokļu likumos, kuri rada iespējas, ko ļaunprātīgi izmanto nodokļu krāpnieki un nemaksātāji, analizēt šīs prakses iespējamo pārrobežu dimensiju un izbeigt visas šīs kaitējošās nodokļu prakses;

16.  uzsver, ka ir vajadzīga valsts iestāžu saskaņota rīcība, lai garantētu no valsts kases nelikumīgi iegūto līdzekļu atgūšanu;

17.  mudina Komisiju novērtēt un dalībvalstis pārskatīt un atjaunināt divpusējos nodokļu nolīgumus starp dalībvalstīm un trešām valstīm, lai novērstu nepilnības, kas stimulē ar nodokļiem saistītu darījumu praksi nolūkā izvairīties no nodokļu maksāšanas;

18.  aicina Komisiju nekavējoties sākt darbu pie priekšlikuma par Eiropas finanšu policijas izveidi Eiropola satvarā, kurai būtu pašai savas izmeklēšanas spējas, kā arī sākt darbu pie Eiropas sistēmas pārrobežu nodokļu jautājumu izmeklēšanai;

19.  lai risinātu jautājumu saistībā ar dividenžu arbitrāžas praksi, aicina Komisiju pārskatīt direktīvu par kopēju nodokļu sistēmu, ko piemēro dažādu dalībvalstu mātesuzņēmumiem un meitasuzņēmumiem;

20.  aicina Komisiju izvērtēt tādu īpašam nolūkam dibinātu sabiedrību (SPV) un īpašam nolūkam dibinātu struktūru (SPE) lomu, par kurām ziņots cum-ex dokumentos, un, vajadzības gadījumā, ierosināt šo instrumentu izmantošanas ierobežošanu;

21.  lūdz Komisiju apsvērt nepieciešamību izveidot tādu Eiropas sistēmu kapitāla ienākumu aplikšanai ar nodokļiem, kas mazina stimulus, kuri destabilizē pārrobežu finanšu plūsmas, rada nodokļu konkurenci starp dalībvalstīm un mazina nodokļu bāzes, kas garantē Eiropas labklājības valstu ilgtspēju;

22.  aicina Komisiju apsvērt ES Finanšu izlūkošanas vienības tiesību akta priekšlikumu, Eiropas kopīgā izmeklēšanas darba centru un agrīnas brīdināšanas mehānismu;

23.  norāda uz to, ka 2008. gada krīze ir izraisījusi vispārēju resursu un personāla samazinājumu nodokļu iestādēs; aicina dalībvalstis ieguldīt nodokļu iestādēm pieejamos rīkos un modernizēt tos, kā arī piešķirt tām nepieciešamos cilvēkresursus, lai uzlabotu pārraudzību, saīsinātu termiņus un samazinātu informācijas trūkumu; aicina dalībvalstis uzlabot savu finanšu iestāžu spējas un kapacitāti, lai nodrošinātu, ka tās pilnībā spēj atklāt krāpšanu nodokļu jomā;

24.  uzsver, ka ir jāaizsargā trauksmes cēlēji, kas izpauž informāciju par krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas valstu un ES līmenī; aicina ikvienu, kura rīcībā ir vērtīga un sabiedrībai svarīga informācija, ziņot to vai nu iekšēji, vai ārēji valsts iestādēm vai, ja nepieciešams, sabiedrībai; prasa ātri pieņemt priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par to personu aizsardzību, kuras ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem, ņemot vērā dažādajās Eiropas Parlamenta komitejās pieņemtos atzinumus;

25.  atzinīgi vērtē Komisijas 2018. gada 12. septembra priekšlikumu grozīt arī regulu, ar ko izveido EBI, lai stiprinātu EBI lomu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas uzraudzībā finanšu nozarē (COM(2018)0646); uzsver, ka saskaņā ar vienoto uzraudzības mehānismu ECB ir pienākums veikt agrīnas iejaukšanās darbības, kā noteikts attiecīgajos Savienības tiesību aktos; uzskata, ka ECB vajadzētu uzņemties kompetento valsts iestāžu brīdināšanas pienākumu un koordinēt visas darbības, kas rada aizdomas par neatbilstību nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas noteikumiem uzraudzītajās bankās vai grupās;

26.  uzskata, ka TAXE, TAX2, PANA un TAX3 komiteju darbs ir jāturpina arī nākamajā Parlamenta pilnvaru termiņā, izveidojot pastāvīgu struktūru Parlamentā, piemēram, Ekonomikas un monetārās komitejas (ECON) apakškomiteju;

27.  aicina Īpašo komiteju TAX3 pašai izvērtēt cum-ex skandālā atklātos faktus un savā galīgajā ziņojumā iekļaut gūtos rezultātus un jebkādus attiecīgus ieteikumus;

28.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Eiropas Banku iestādei un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei.

(1) OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp. (2) OV L 331, 15.12.2010., 12. lpp. (3) OV L 359, 16.12.2014., 1. lpp. (4) OV L 139, 5.6.2018., 1. lpp. (5) Deutscher Bundestag, Drucksache 18/12700, 20.6.2017. (6) OV C 366, 27.10.2017., 51. lpp. (7) OV C 101, 16.3.2018., 79. lpp. (8) OV C 399, 24.11.2017., 74. lpp. (9) OV C 369, 11.10.2018., 132. lpp. (10) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0048. (11) Eiropas Parlaments, ECON/TAX3 2018. gada 26. novembra uzklausīšana, “Cum-ex skandāls: finanšu noziegumi un pašreizējā tiesiskā regulējuma nepilnības”. (12) Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 20. maija Direktīva (ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK (OV L 141, 5.6.2015., 73. lpp.).