Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2018/0122M(NLE)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0385/2018

Iesniegtie teksti :

A8-0385/2018

Debates :

PV 11/12/2018 - 14
CRE 11/12/2018 - 14

Balsojumi :

PV 12/12/2018 - 12.9

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2018)0507

Pieņemtie teksti
PDF 162kWORD 55k
Trešdiena, 2018. gada 12. decembris - Strasbūra
Stratēģiskās partnerības nolīgums starp ES un Japānu (rezolūcija)
P8_TA(2018)0507A8-0385/2018

Eiropas Parlamenta 2018. gada 12. decembra nenormatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu stratēģiskās partnerības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Japānu, no otras puses (08462/2018 – C8-0417/2018 – 2018/0122M(NLE))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes lēmuma projektu (08462/2018),

–  ņemot vērā projektu stratēģiskās partnerības nolīgumam starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Japānu, no otras puses(1) (08463/2018),

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 37. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību 207. pantu, 212. panta 1. punktu, 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunktu un 218. panta 8. punkta otro daļu (C8-0417/2018),

–  ņemot vērā ES un Japānas stratēģiskās partnerības nolīgumu (SPN), kuru parakstīja Tokijā 2018. gada 17. jūlijā,

–  ņemot vērā ES un Japānas ekonomisko partnerattiecību nolīgumu (EPN), kuru parakstīja Tokijā 2018. gada 17. jūlijā,

–  ņemot vērā Tokijā 2018. gada 17. jūlijā notikušo 25. divpusējo augstākā līmeņa sanāksmi un pieņemto kopīgo deklarāciju,

–  ņemot vērā 1991. gadā Hāgā notikušo pirmo divpusējo augstākā līmeņa sanāksmi un pieņemto kopīgo deklarāciju par EK un Japānas attiecībām,

–  ņemot vērā 20. ES un Japānas samitu 2010. gadā,

–  ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Eiropas Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) 2018. gada 19. septembra kopīgo paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, Reģionu komitejai un Eiropas Investīciju bankai “Savienot Eiropu un Āziju – pamatelementi ES stratēģijai”,

–  ņemot vērā PV/AP 2016. gada jūnijā publicēto ES globālo ārpolitikas un drošības politikas stratēģiju,

–  ņemot vērā Padomes 2012. gada 15. jūnijā apstiprinātās Pamatnostādnes attiecībā uz ES ārpolitiku un drošības politiku Austrumāzijā,

–  ņemot vērā 2009. gadā parakstīto Eiropas Kopienas un Japānas nolīgumu par sadarbību zinātnes un tehnoloģiju jomā(2),

–  ņemot vērā ES un Japānas rīcības plānu 2001. gadā,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas ad hoc delegācijas 2018. gada 3.–6. aprīļa braucienu uz Tokiju, Japānā, un Dienvidkoreju,

–  ņemot vērā ES un Japānas 38. parlamentu sadarbības sanāksmi, kas notika Tokijā 2018. gada 9. un 10. maijā,

–  ņemot vērā Drošības un aizsardzības apakškomitejas ad hoc delegācijas 2017. gada 22.-25. maija braucienu uz Tokiju,

–  ņemot vērā 2014. gada 17. aprīļa rezolūciju ar Eiropas Parlamenta ieteikumiem Padomei, Komisijai un Eiropas Ārējās darbības dienestam attiecībā uz sarunām par ES un Japānas stratēģiskās partnerības nolīgumu(3),

–  ņemot vērā 2018. gada 12. decembra normatīvo rezolūciju par lēmuma projektu(4),

–  ņemot vērā Reglamenta 99. panta 2. punktu,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu (A8-0385/2018),

A.  tā kā Japāna un ES ir stratēģiskie partneri kopš 2003. gada un turpina cieši sadarboties vairākos daudzpusējos forumos;

B.  tā kā ES un Japānai kā līdzīgi domājošiem pasaules mēroga partneriem ir kopīga īpaša atbildība par miera, multilaterālisma, cilvēktiesību un tiesiskuma ievērošanu, stabilitātes un labklājības veicināšanu strauji mainīgajā pasaulē;

C.  tā kā aptuveni trešdaļu no pasaules ekonomiskās ražošanas aptvers ES un Japānas stratēģiskās partnerības nolīgums/brīvās tirdzniecības nolīgums;

D.  tā kā Japānas valdība ir uzsākusi drošības politikas reformas, tostarp aizsardzības spēju stiprināšanu, alianses pārveidošanu ar ASV un sadarbību ar citām demokrātiskām valstīm reģionā un ārpus tā;

E.  tā kā Japānas ieguldījums starptautiskajā drošībā un stabilitātē ir palielinājies; tā kā Japānas 2013. gada valsts drošības stratēģijā ir atsauce uz “Proaktīvā ieguldījuma, kas vērsts uz mieru” politiku, kura balstīta uz starptautiskas sadarbības principu;

F.  tā kā Japāna ir NATO pastāvīgākā partnere un ir parakstījusi sadarbības nolīgumus par klasificētu informāciju, kiberdrošību, pirātisma apkarošanu, katastrofu seku likvidēšanu un humāno palīdzību;

G.  tā kā Japāna pēdējo desmitgažu laikā ir ieguvusi starptautisko atzinību par militāras mērenības politiku, kas nekādā ziņā tai netraucēja kļūt par vienu no svarīgākajiem ekonomikas un politikas dalībniekiem pasaulē;

H.  tā kā Japāna vadīja centienus pārskatīt Klusā okeāna valstu partnerību (TPP) pēc ASV izstāšanās un 2018. gada jūlijā ratificēja pārskatīto nolīgumu, Visaptverošo un progresīvo Klusā okeāna valstu partnerības nolīgumu (CPTPP vai TPP-11); tā kā Japāna ir arī izrādījusi interesi par reģionālo visaptverošo ekonomikas partnerību (RCEP), kurā piedalās Ķīna;

I.  tā kā Japāna aktīvi darbojas Āzijas Attīstības bankā (ADB), Āfrikas Attīstības bankā (AFDB), Amerikas Attīstības bankā (IADB), ANO Āzijas un Klusā okeāna valstu Ekonomikas un sociālo lietu komisijā (UNESCAP) un citās ANO specializētajās aģentūrās, kā arī Āzijas un Eiropas sanāksmē (ASEM) un Āzijas sadarbības dialogā (ACD); tā kā Japāna ir Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) dalībniece, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO), Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB), Starptautiskās Rekonstrukcijas un attīstības bankas (SRAB), Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) Lielā septiņnieka valstu grupas (G7) un Lielā divdesmitnieka valstu grupas (G20) locekle;

J.  tā kā Japānas valdība 2015. gada februārī apstiprināja jaunu attīstības sadarbības hartu,

Nolīgums un ES un Japānas attiecības

1.  atzinīgi vērtē izstrādāto SPN projektu, kas nodrošina juridiski saistošu sistēmu, stiprina ES un Japānas divpusējās attiecības un palielina sadarbību vairāk nekā 40 jomās, piemēram, ārpolitikas un drošības jautājumu, tostarp miera un stabilitātes veicināšanas, ārkārtas palīdzības operāciju, globālās attīstības un humānās palīdzības, ekonomisko jautājumu, pētniecības, inovācijas, izglītības, pārtikas nekaitīguma, lauksaimniecības politikas, IKT politikas, kosmosa tehnoloģiju, kultūras un sporta jomā, kā arī tādu globālu problēmu jomā, kurām nepieciešama globāla saskaņošana, kā, piemēram, klimata pārmaiņas, migrācija, kiberdraudi, sabiedrības veselība, pārrobežu noziedzība, miera veidošanas operācijas, krīžu un katastrofu pārvarēšana un cīņa pret terorismu;

2.  uzsver saistību starp SPN un EPN, pasaulē lielāko divpusējo brīvās tirdzniecības nolīgumu; uzskata abu nolīgumu noslēgšanu par partnerības uzlabošanu ar mērķi nodrošināt konkrētus ieguvumus ES un Japānas iedzīvotājiem un atbalsta turpmāku sadarbību starptautiskā mērogā; atzinīgi vērtē savstarpējo cieņu un uzticēšanos, kas tika nostiprināta sarunu procesā;

3.  atzinīgi vērtē SPN 1. panta 3. punktā iekļauto atsauci uz parlamentāro dimensiju, kas vērsta uz to, lai stiprinātu partnerību, izmantojot dialogu un sadarbību politisko jautājumu jomā, attiecībā uz ārpolitiku un drošības politiku un citu nozaru sadarbību; šajā sakarībā ierosina Japānas parlamentam un Eiropas Parlamentam turpināt parlamentārās uzraudzības un dialoga veidošanu ar mērķi nodrošināt, ka tiek īstenota sadarbība, par kuru panākta vienošanās nolīgumā; prasa, lai Eiropas Parlaments pārraudzītu Apvienotās komitejas sanāksmes un to dokumentāciju; mudina vairāk iesaistīt pilsonisko sabiedrību un palielināt tās līdzdalību SPN īstenošanā; atkārtoti uzsver pārliecību, ka vispārējas un nozaru sadarbības konkrētajam veidam principā būtu jābalstās uz ilgtspējas uzdevumiem un mērķiem, kas jāīsteno līdz 2030. gadam, ko kopīgi pieņēmusi ANO un ko arī apstiprina līgumslēdzējas puses;

4.  uzsver nepieciešamību sadarboties daudzpusējā līmenī, lai veicinātu pievienošanos Ieroču tirdzniecības līgumam un Kodolieroču neizplatīšanas līguma īstenošanu, novēršot masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanu, apkarojot terorismu un cīnoties pret nesodāmību par vissmagākajiem noziegumiem pret starptautiskajām tiesībām un cilvēktiesību pārkāpumiem;

5.  atgādina, ka jaunattīstības valstīs, kur drošība un attīstība ir cieši saistīta, ir jāīsteno visaptveroša un saskaņota diplomātijas, ekonomikas, kultūras un drošības pieeja, un šādu redzējumu atbalsta gan ES, gan Japāna;

Cilvēktiesības un pamatbrīvības

6.  apstiprina kopīgo apņemšanos attiecībā uz cilvēktiesību ievērošanu, demokrātiju, pamatbrīvībām, labu pārvaldību, tiesiskumu un kopīgajām vērtībām, kas iekļautas Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā, kā arī sadarbību, lai visā pasaulē veicinātu un aizstāvētu šīs vērtības un uz noteikumiem balstītu starptautisko kārtību;

7.  norāda, ka Japāna nav ratificējusi divas SDO pamatkonvencijas (par diskrimināciju un par piespiedu darba izskaušanu), un atzinīgi vērtē Japānas lēmumu izveidot starpministriju sistēmu, kuras mērķis būtu īstenot ilgtspējīgas attīstības saistības saskaņā ar EPN, ietverot šādu konvenciju ratifikāciju;

8.  uzsver nepieciešamību vēl vairāk sadarboties sieviešu tiesību jomā, lai nodrošinātu, ka dzimumu līdztiesības sasniegšana būtu viens no galvenajiem partnerības mērķiem; aicina Japānas parlamentu turpināt darbu pie tiesību aktiem ar mērķi novērst diskrimināciju, kas balstīta uz seksuālo orientāciju un dzimtisko identitāti;

9.  nosoda to, ka nāvessods joprojām ir likumīgs sods Japānā un to izpilda bez jebkādas iepriekšējas ieslodzīto brīdināšanas; uzsver, ka ANO Komiteja pret spīdzināšanu ir kritizējusi šo praksi saistībā ar psiholoģisko spriedzi, ko tā rada ieslodzītajiem un viņu ģimenēm; atbalsta ANO centienus pakāpeniski pārtraukt nāvessoda gadījumus; prasa ES uzsākt dialogu ar Japānas valdību par nāvessoda moratoriju, lai galu galā to atceltu;

Reģionālās un starptautiskās attiecības

10.  atgādina, ka 2016. gada ES globālajā stratēģijā tika konstatēta tieša saikne starp Eiropas labklājību un Āzijas drošību, un prasīts ES veikt lielāku praktisku ieguldījumu un sadarboties ar tādiem partneriem kā Japāna, lai veicinātu mieru Korejas pussalā un ļoti svarīgo jautājumu par to jūrlietu un teritoriālo strīdu mierīgu izšķiršanu, pamatojoties uz starptautiskajiem tiesību aktiem un konvencijām, kas skar Austrumķīnas un Dienvidķīnas jūru; uzsver, cik svarīga ir uzticības veidošana un preventīvā diplomātija; uzsver, ka ir jāievēro starptautiskās kuģošanas brīvība; atzinīgi vērtē premjerministra Abe un prezidenta Xi tikšanos Pekinā 2018. gada 26. oktobrī un paziņojumu par apņemšanos uzsākt jaunu attiecību sadaļu kā pasākumu virzībā uz divpusējo attiecību uzlabošanu un reģionālās spriedzes mazināšanu;

11.  atzīst, ka Ķīnas un Krievijas ietekme Āzijas un Klusā okeāna reģionā ir nopietna drošības problēma Japānai, kā arī ES interesēm, un tādējādi atzinīgi vērtē SPN saistības padziļināt ES un Japānas drošības sadarbību kā pamatu reaģēšanai uz šādu apdraudējumu;

12.  atzinīgi vērtē Japānas misijas NATO izveidi 2018. gada 1. jūlijā;

13.  atzinīgi vērtē ES jauno stratēģiju, lai uzlabotu savienojamību ar Āziju, veicinot dialogu, stabilitāti, reģionālo un starptautisko sadarbību, sadarbspējīgu transportu, enerģētikas un digitālos tīklus, kā arī cilvēku savstarpējos sakarus; uzsver savienojamības sniegtās iespējas izglītības, zinātnes, pētniecības un kultūras apmaiņas uzlabošanā;

14.  prasa paplašināt ES un Japānas divpusējo sadarbību un daudzpusējo sadarbību ar Dienvidkoreju, Korejas Tautas Demokrātisko Republiku, ASV un Ķīnu, lai atbalstītu centienus nodrošināt mieru un arī turpmāk nodrošināt stabilitāti reģionā, mierīgu līdzāspastāvēšanu Korejas pussalā un pilnīgu, neatgriezenisku un pārbaudāmu atteikšanos no kodolieročiem Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā; norāda, ka ir svarīgi turpināt Japānas un Dienvidkorejas sadarbību un labas kaimiņattiecības, kas varētu veicināt stabilitāti reģionā un pievērsties drošības riskiem, piemēram, saistībā ar Korejas Tautas Demokrātisko Republiku; apņemas atbalstīt pastāvīgo starptautisko spiedienu uz Ziemeļkoreju, lai nodrošinātu, ka tiek īstenoti konkrēti pasākumi ar mērķi garantēt atteikšanos no kodolieročiem; atbalsta starptautisko sadarbību, lai atrisinātu jautājumu par pazudušajiem Japānas iedzīvotājiem, kurus saskaņā ar paustajām bažām ir nolaupījuši Ziemeļkorejas režīma pārstāvji; uzsver, ka stabilitāte Ziemeļaustrumāzijā atbilst Eiropas pamatinteresēm;

15.  ierosina ES un Japānai sadarboties, lai palielinātu Dienvidaustrumāzijas valstu asociācijas (ASEAN) spējas attiecībā uz reģionālās integrācijas un sadarbības programmu un spējas kopīgi risināt konfliktus reģionā un stiprināt pašreizējo ASEAN prioritāro nozīmi Dienvidaustrumāzijas daudzpusējā kārtībā; atbalsta Tokijā notikušajā 33. ASEAN un Japānas forumā pieņemto lēmumu vēl vairāk stiprināt saites un risināt reģionālos un starptautiskos jautājumus, kas skar kopīgas intereses, kā arī sadarboties, lai veicinātu mieru un stabilitāti; uzskata, ka cilvēktiesību veicināšana un aizsardzība efektīvi sekmē abus minētos mērķus; aicina nodrošināt sinerģiju starp Japānas brīvo un atklāto Indijas un Klusā okeāna stratēģiju un ES iniciatīvām, ietverot ES investīciju plānu un paplašinātos Eiropas transporta tīklus, lai veicinātu pasaules sadarbību savienojamības jomā;

16.  norāda uz Japānas mērķiem kļūt par Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes nepastāvīgo locekli 2023.–2024. gadā un atzinīgi vērtē tās ieguldījumu ANO tādās jomās kā atbruņošanās un ieroču neizplatīšana, miera uzturēšana, miera veidošana un drošība;

Nozaru sadarbība

17.  uzsver iespējas un impulsu, ko SPN sniedz kultūras attiecību attīstībā un sadarbībā jauniešu, izglītības un sporta jomā; norāda uz apmaiņas braucienu līmeni, kas pašlaik ir zems, un valodas šķēršļiem; ierosina veikt turpmākus ieguldījumus, lai uzlabotu iedzīvotāju savstarpējo mijiedarbību, dialogu izglītības un kultūras jomā, akadēmiskās mobilitātes programmas saistībā ar Erasmus + un publisko diplomātiju, lai veicinātu savstarpējo sapratni un kultūras daudzveidību;

18.  vērš uzmanību uz SPN radīto stimulu, lai veicinātu nozaru sadarbību patērētāju tiesību aizsardzības jomā un apmaiņu finanšu nozares regulatīvā un uzraudzības režīma jomā;

19.  uzskata, ka ES un Japāna kā pasaules lielākie līdzekļu devēji ar ilgstošu pieredzi oficiālās attīstības palīdzības sniegšanā jaunattīstības valstīm Austrumāzijā, kā arī — pēdējā laikā — Āfrikā, Tuvajos Austrumos un Latīņamerikā kopā ar saņēmējvalstu valdībām būtībā ir partneri atbalsta koordinēšanā un saskaņotības nodrošināšanā; uzsver, ka attīstības palīdzības galvenais mērķis ir nabadzības mazināšana, sasniedzot ilgtspējīgas attīstības mērķus, un cer uz savstarpēju sadarbību šādu mērķu sasniegšanā;

20.  atzinīgi vērtē to, ka Japāna 2016. gadā ratificēja Parīzes nolīgumu par klimata pārmaiņām, un mudina to efektīvi īstenot, Japānai uzņemoties vadību klimata pārmaiņu proaktīvā apkarošanā un klimata pārmaiņu mazināšanas centienu palielināšanā; prasa ES un Japānai palielināt sadarbību ilgtspējīgas enerģijas jomā, piemēram, izstrādājot transporta veidus ar zemu emisijas līmeni; uzsver, ka Ārlietu ministra konsultatīvā grupa klimata pārmaiņu jautājumos 2018. gada februārī publiskoja ziņojumu, kurā nepieciešamība pēc enerģētikas pārkārtošanas, ieviešot atjaunojamos energoresursus, tika noteikta kā Japānas enerģētikas diplomātijas stratēģijas pamats;

21.  atzinīgi vērtē ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas iekļaušanu nolīgumā un cer uz turpmāku labas prakses apmaiņu saistībā ar nelikumīgu mežistrādi, balstoties uz ES Kokmateriālu regulas pieredzi, lai ieviestu obligātu likumības pārbaudi Japānas tiesību aktos;

22.  pauž nožēlu par Japānas mēģinājumu nodrošināt moratorija izbeigšanu attiecībā uz vaļu medībām komerciālos nolūkos 2018. gada septembra Starptautiskās Vaļu medību komisijas (IWC) sanāksmēs un aicina apturēt vaļu medības zinātniskos nolūkos;

23.  uzsver, ka Japāna ir otrs lielākais kosmētikas līdzekļu tirgus pasaulē; atgādina, ka kosmētikas līdzekļu testēšana uz dzīvniekiem un uz dzīvniekiem testētu importētu kosmētikas līdzekļu tirdzniecība ES ir aizliegta; šajā kontekstā aicina puses apmainīties ar informāciju un sadarboties, lai Japānā izbeigtu kosmētikas līdzekļu testēšanu uz dzīvniekiem;

24.  uzsver, ka ir svarīgi saglabāt bioloģisko daudzveidību, un aicina Japānu atcelt atrunas attiecībā uz Konvenciju par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām (CITES);

25.  prasa, lai ES dalībvalstu parlamenti ātri ratificētu pagaidu nolīgumu un lai tas tiktu rūpīgi īstenots visās nozarēs;

o
o   o

26.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Eiropas Ārējās darbības dienestam, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem un Japānas valdībai un parlamentam.

(1) OV L 216, 24.8.2018., 1. lpp.
(2) OV L 90, 6.4.2011., 2. lpp.
(3) OV C 443, 22.12.2017., 49. lpp.
(4) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0506.

Pēdējā atjaunošana: 2019. gada 7. oktobrisJuridisks paziņojums - Privātuma politika