Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2018/2098(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A8-0373/2018

Iesniegtie teksti :

A8-0373/2018

Debates :

PV 11/12/2018 - 17
CRE 11/12/2018 - 17

Balsojumi :

PV 12/12/2018 - 12.17
CRE 12/12/2018 - 12.17
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2018)0515

Pieņemtie teksti
PDF 228kWORD 77k
Trešdiena, 2018. gada 12. decembris - Strasbūra
2017. gada ziņojums par cilvēktiesībām un demokrātiju pasaulē un Eiropas Savienības politiku šajā jomā
P8_TA(2018)0515A8-0373/2018

Eiropas Parlamenta 2018. gada 12. decembra rezolūcija par 2017. gada ziņojumu par cilvēktiesībām un demokrātiju pasaulē un Eiropas Savienības politiku šajā jomā (2018/2098(INI))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju un citus ANO cilvēktiesību līgumus un instrumentus, jo īpaši Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām (ICCPR) un Starptautisko paktu par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām (ICESCR), kurus abus 1966. gada 16. decembrī pieņēma ANO Ģenerālā asambleja Ņujorkā,

–  ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību konvenciju,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu,

–  ņemot vērā Konvenciju par bērna tiesībām (UNCRC),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2., 3., 8., 21. un 23. pantu,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 207. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2015. gada 20. jūlijā pieņemto Rīcības plānu cilvēktiesību un demokrātijas jomā 2015.–2019. gadam un tā vidusposma pārskatu, kas tika publicēts 2017. gada jūnijā,

–  ņemot vērā ANO 17 ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM) un Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam,

–  ņemot vērā ANO Vadošos principus uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām,

–  ņemot vērā 1976. gadā pieņemtās un 2011. gadā pārskatītās ESAO vadlīnijas daudznacionāliem uzņēmumiem,

–  ņemot vērā Eiropas Padomes 2011. gada 11. maija Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu ("Stambulas konvencija"), ko ES parakstīja 2017. gada 13. jūnijā,

–  ņemot vērā ANO 1979. gada 18. decembra Konvenciju par jebkādas sieviešu diskriminācijas izskaušanu (CEDAW),

–  ņemot vērā Konvencijas par bērna tiesībām fakultatīvo protokolu par bērnu tirdzniecību, bērnu prostitūciju un bērnu pornogrāfiju, kurš stājās spēkā 2002. gada 18. janvārī.

–  ņemot vērā Komisijas un Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos kopīgo dienestu darba dokumentu „Dzimumu līdztiesība un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšana sievietēm. Meiteņu un sieviešu dzīves pārveidošana ar ES ārējo attiecību starpniecību 2016.–2020. gadā” (SWD(2015)0182), kas tika pieņemts 2015. gadā,

–  ņemot vērā ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām (UNCRPD),

–  ņemot vērā ANO Drošības padomes rezolūcijas Nr. 1325 (2000), Nr. 1820 (2008), Nr. 1888 (2009), Nr. 1889 (2009), Nr. 1960 (2010), Nr. 2106 (2013), Nr. 2122 (2013) un Nr. 2242 (2015) par sievietēm, mieru un drošību,

–  ņemot vērā ANO Drošības padomes rezolūcijas Nr. 2250 (2015) un Nr. 2419 (2018) par jaunatni, mieru un drošību,

–  ņemot vērā ANO Starptautisko konvenciju par jebkuras rasu diskriminācijas izskaušanu,

–  ņemot vērā ANO Drošības padomes rezolūciju Nr. 1820 (2008) par sievietēm, mieru un drošību, kurā skatīta seksuālā vardarbība kā kara noziegumi,

–  ņemot vērā Globālo Eiropas Savienības ārpolitikas un drošības politikas stratēģiju, ko 2016. gada 28. jūnijā iesniedza Komisijas priekšsēdētāja vietniece / Savienības augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) Federica Mogherini, kā arī pirmo ziņojumu par šīs stratēģijas īstenošanu "From Shared Vision to Common Action: Implementing the EU Global Strategy" ("No kopīga redzējuma uz kopīgu rīcību — ES globālās stratēģijas īstenošana"), kas tika publicēts 2017. gadā,

–  ņemot vērā 2017. gada 15. maijā pieņemtos Padomes secinājumus par pirmiedzīvotāju tautām,

–  ņemot vērā Padomes 2011. gada 21. marta Lēmumu 2011/168/KĀDP par Starptautisko Krimināltiesu un par Kopējās nostājas 2003/444/KĀDP atcelšanu(1),

–  ņemot vērā 2014. gada 25. septembra ANO Deklarāciju par pirmiedzīvotāju tautu tiesībām un ANO Ģenerālās asamblejas augsta līmeņa plenārsēdes sanāksmes, ko pazīst kā Pasaules konferenci par pirmiedzīvotāju tautām, noslēguma dokumentu,

–  ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 2016. gada 19. septembrī pieņemto Ņujorkas deklarāciju par bēgļiem un migrantiem,

–  ņemot vērā 2014. gada 18. decembrī pieņemto ANO Ģenerālās asamblejas Rezolūciju Nr. 69/167, kurā ir atkārtoti uzsvērta vajadzība aizsargāt un veicināt visu migrantu cilvēktiesības un pamatbrīvības neatkarīgi no viņu imigranta statusa, un 1990. gada Starptautisko konvenciju par visu migrējošu darba ņēmēju un viņu ģimenes locekļu tiesību aizsardzību,

–  ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 2012. gada 20. decembra rezolūciju Nr. 67/139, ar ko izveido Beztermiņa darba grupu novecošanas jautājumos ar pilnvarām izskatīt priekšlikumus starptautiskam tiesību aktam, lai veicinātu un aizsargātu vecu cilvēku tiesības un cieņu,

–  ņemot vērā neatkarīgā eksperta ziņojumu par vecu cilvēku cilvēktiesību pilnīgu ievērošanu, kas sniegts ANO Cilvēktiesību padomes 33. sesijā 2016. gada 8. jūlijā(2),

–  ņemot vērā ANO Beztermiņa darba grupas novecošanas jautājumos ziņojumu, kas sniegts tās astotajā darba sesijā 2017. gada 28. jūlijā(3),

–  ņemot vērā 2017. gada Lisabonas Ministru deklarāciju "A Sustainable Society for All Ages: Realizing the potential of living longer" ("Ilgtspējīga sabiedrība visu vecumu cilvēkiem: lielāka dzīves ilguma potenciāla izmantošana"), ko pieņēma Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (UNECE) ceturtajā ministru konferencē par novecošanas jautājumiem 2017. gada 22. septembrī,

–  ņemot vērā 2015. gada 13. maija Eiropas programmu migrācijas jomā (COM(2015)0240) un Komisijas 2016. gada 7. jūnija paziņojumu par jauna satvara partnerībai ar trešām valstīm izveidi saskaņā ar Eiropas programmu migrācijas jomā (COM(2016)0385),

–  ņemot vērā ES tematisko pamatnostādņu kopumu cilvēktiesību jomā, tostarp par cilvēktiesību aizstāvjiem,

–  ņemot vērā ES cilvēktiesību pamatnostādnes par vārda brīvību tiešsaistē un bezsaistē, kuras Padome pieņēma 2014. gadā,

–  ņemot vērā ES pamatnostādnes par starptautisko humanitāro tiesību (SHT) ievērošanas veicināšanu, kuras pieņēma 2005. gadā un pārskatīja 2009. gadā(4),

–  ņemot vērā ANO Vadošos principus uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām,

–  ņemot vērā ES pamatnostādnes par bērna tiesību veicināšanu un aizsardzību, kuras pieņēma 2007. gadā un pārskatīja 2017. gadā, kā arī "EU-UNICEF Child Rights Toolkit: Integrating Child Rights in Development Cooperation", (EU-UNICEF Instrumentu kopums bērnu tiesību iekļaušanai sadarbībā attīstības jomā),

–  ņemot vērā Padomes 2013. gadā pieņemtās ES pamatnostādnes lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu un interseksuāļu (LGBTI) visu cilvēktiesību veicināšanai un aizsardzībai,

–  ņemot vērā Jogjakartas principus ("Principles and State Obligations on the Application of International Human Rights Law in Relation to Sexual Orientation, Gender Identity, Gender Expression and Sex Characteristics" (Principi un valstu pienākumi attiecībā uz starptautisko cilvēktiesību piemērošanu saistībā ar seksuālo orientāciju, dzimtisko identitāti, dzimuma pašizpausmi un dzimumam raksturīgajām īpašībām)), kas pieņemti 2006. gada novembrī, un to desmit papildu principus ("plus 10"), kas pieņemti 2017. gada 10. novembrī,

–  ņemot vērā ES pamatnostādnes par reliģijas vai ticības brīvības veicināšanu un aizsardzību, kuras Padome pieņēma 2013. gadā,

–  ņemot vērā Padomes un dalībvalstu valdību pārstāvju, kas tikās Padomē, Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas sniegto kopīgo paziņojumu “Jaunais Eiropas konsenss par attīstību: “Mūsu pasaule, mūsu cieņa, mūsu nākotne””, ko Padome, Parlaments un Komisija pieņēma 2017. gada 7. jūnijā,

–  ņemot vērā ES pamatnostādnes jautājumā par nāvessodu, kuras Padome pieņēma 2013. gadā,

–  ņemot vērā ES pamatnostādnes ES politikai attiecībā uz trešām valstīm saistībā ar spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu izturēšanos vai sodīšanu, kuras pieņēma 2001. gadā un pārskatīja 2012. gadā,

–  ņemot vērā 2018. gada 4. jūlija rezolūciju "Virzība uz ES ārējo stratēģiju pret agrīnām un piespiedu laulībām — turpmākie pasākumi"(5),

–  ņemot vērā Komisijas 2017. gada 4. decembra paziņojumu par papildu pasākumiem saistībā ar ES Stratēģiju cilvēku tirdzniecības izskaušanai (COM(2017)0728),

–  ņemot vērā 2018. gada 3. maija rezolūciju par bērnu migrantu aizsardzību(6),

–  ņemot vērā ANO 1998. gada decembra Deklarāciju par atsevišķu personu, grupu un sabiedrības iestāžu tiesībām un atbildību veicināt un aizsargāt vispārēji atzītas cilvēktiesības un pamatbrīvības (Deklarācija par cilvēktiesību aizstāvjiem),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 17. maija Regulu (ES) 2017/821, ar ko paredz piegādes ķēdes pienācīgas pārbaudes pienākumus Savienības importētājiem, kuri importē konfliktu skartu un augsta riska teritoriju izcelsmes alvu, tantalu un volframu, to rūdas un zeltu(7),

–  ņemot vērā Starptautiskās Darba organizācijas 169. Konvenciju par pirmiedzīvotāju un cilšu tautām, kas pieņemta 1989. gada 27. jūnijā,

–  ņemot vērā 2013. gada 4. jūlija rezolūciju par ieroču eksportu — Padomes Kopējās nostājas 2008/944/KĀDP īstenošana(8),

–  ņemot vērā 2013. gada 10. oktobra rezolūciju par diskrimināciju kastas dēļ(9) un ANO īpašās referentes minoritāšu jautājumos 2016. gada 28. janvāra ziņojumu par minoritātēm un diskrimināciju kastas dēļ, kā arī ANO norāžu instrumentu par diskrimināciju izcelsmes dēļ,

–  ņemot vērā ES 2017. gada ziņojumu par cilvēktiesībām un demokrātiju pasaulē,

–  ņemot vērā 2017. gada 13. decembra rezolūciju par 2016. gada ziņojumu par cilvēktiesībām un demokrātiju pasaulē un Eiropas Savienības politiku šajā jomā(10), kā arī iepriekšējās rezolūcijas par agrākajiem gada ziņojumiem,

–  ņemot vērā rezolūcijas par cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma pārkāpumiem 2017. gadā,

–  ņemot vērā Saharova balvu par domas brīvību, kuru 2017. gadā piešķīra demokrātiskajai opozīcijai Venecuēlā — Nacionālajai asamblejai (Hulio Borhess (Julio Borges)) un visiem organizācijas "Foro Penal Venezolano” uzskaitītajiem politieslodzītajiem, kurus pārstāv Leopoldo Lopess (Leopoldo López), Antonio Ledesma (Antonio Ledezma), Daniels Sevalloss (Daniel Ceballos), Jons Goikoečea (Yon Goicoechea), Lorāns Salehs (Lorent Saleh), Alfredo Ramoss (Alfredo Ramos) un Andrēa Gonsalesa (Andrea González),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulu (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula)(11),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 15. marta Direktīvu (ES) 2017/541/ES par terorisma apkarošanu un ar ko aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2002/475/TI un groza Padomes Lēmumu 2005/671/TI(12), ņemot vērā darbu, ko dara Īpašā komiteja terorisma jautājumos (TERR), kuru Eiropas Parlaments 2017. gada 6. jūlijā nolēma izveidot un kura tika izveidota 2017. gada 14. septembrī,

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinumu (A8-0373/2018),

A.  tā kā cilvēktiesību ievērošana un to nedalāmības un universāluma aizsardzība, kā arī demokrātisko principu un vērtību, tostarp tiesiskuma, cilvēka cieņas neaizskaramības un vienlīdzības un solidaritātes principa, veicināšana ir ES ētiskā un tiesiskā acquis un tās kopējās ārlietu un drošības politikas (KĀDP), kā arī visu tās ārējo darbību stūrakmeņi; tā kā ES būtu jāturpina centieni ieņemt vadošu lomu cilvēktiesību vispārējā veicināšanā un aizsardzībā, tostarp daudzpusējas sadarbības līmenī, un tas jo īpaši būtu panākams, aktīvi un konstruktīvi darbojoties dažādās ANO struktūrās un ievērojot ANO Hartu, Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un starptautiskās tiesības, kā arī saistības cilvēktiesību jomā un saistības, kas pieņemtas saskaņā ar Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un Ilgtspējīgas attīstības mērķiem;

B.  tā kā pilsoniskajai sabiedrībai ir svarīga nozīme demokrātijas izveidošanā un stiprināšanā, valsts varas uzraudzībā un labas pārvaldības, pārredzamības un pārskatatbildības veicināšanā; tā kā pilsoniskajai sabiedrībai ir galvenā nozīme demokrātijas veidošanā un stiprināšanā, tā kā pastāv saikne starp novājinātu pilsonisko sabiedrību, samazinātu politisko un pilsonisko telpu, paaugstinātu korupciju, sociālo un dzimumu nevienlīdzību, humānās un sociāli ekonomiskās attīstības zemu līmeni un sociālajiem konfliktiem; tā kā ir jānodrošina atbilstoši resursi, lai uzlabotu cilvēktiesību un demokrātijas veicināšanu trešās valstīs, un šie resursi jāizmanto pēc iespējas efektīvāk, un pilsoniskās sabiedrības organizāciju darbību nedrīkstētu ierobežot ar ierobežojošiem tiesību aktiem, ierobežotu finansējumu, ierobežojošām licencēšanas procedūrām un aizliedzošiem nodokļiem;

C.  tā kā daudzas pasaules valstis saskaras ar nesodāmību un netaisnību, un tajās ir nepietiekami efektīva ārstēšana, cietušo atbalsta pakalpojumi un finansiālais atbalsts terorisma upuriem, jo īpaši valstīs, kurās vairumu iedzīvotāju ir skāris terorisms;

D.  tā kā 2017. gadā ļoti daudzi pilsoniskās sabiedrības aktīvi locekļi, viņu vidū advokāti, intelektuāļi, žurnālisti, reliģiskie līderi un cilvēktiesību aizstāvji, tostarp vides aktīvisti, visā pasaulē izjuta pilsoniskās sabiedrības darbības iespēju mazināšanos un pret viņiem arvien biežāk tiek vērsti uzbrukumi, vajāšana, uzmākšanās, patvaļīgi aresti vai aizturēšanas vai pat nogalināšanas; tā kā ES cilvēktiesību aizstāvju mehānisms ProtectDefenders.eu ir sniedzis efektīvu palīdzību simtiem aktīvistu, taču saskaras ar pieaugošām vajadzībām; tā kā ES un tās dalībvalstīm būtu jāpiešķir vairāk līdzekļi tam, lai stiprinātu pilsoniskās sabiedrības līdzdalību, un jāpalielina centieni cilvēktiesību aizstāvju aizsardzībā un atbalstā;

E.  tā kā rīcībpolitika cilvēktiesību un demokrātijas atbalstam ir jāiekļauj visās citās ES politikas jomās, kurām piemīt ārēja dimensija, piemēram, attīstība, migrācija, drošība, cīņa pret terorismu, sieviešu tiesības un dzimumu līdztiesība, paplašināšanās un tirdzniecība, jo īpaši ievērojot nosacījumus, ko izvirza cilvēktiesību jomā; tā kā veiksmīga un efektīva ES cilvēktiesību politika nav iespējama bez labākas saskaņotības starp ES iekšējo un ārējo politiku, kā arī starp tās ārpolitikas virzieniem;

F.  tā kā valsts teritorijas vai tās daļas nelikumīga okupācija ir starptautisko tiesību pārkāpums, kas saskaņā ar starptautiskajām humanitārajām tiesībām okupācijas spēkiem liek uzņemties atbildību pret civiliedzīvotājiem;

Vispārīgi apsvērumi

1.  pauž dziļas bažas par pretreakciju pret demokrātiju, cilvēktiesībām un tiesiskumu visā pasaulē 2017. gadā un mudina ES un tās dalībvalstis bez jebkādiem nosacījumiem integrēt tām saistošos Eiropas un starptautiskos standartus attiecībā uz cilvēktiesībām, tiesiskumu, demokrātiju un minoritāšu tiesībām un nodrošināt ES iekšpolitikas un ārpolitikas labāku saskaņotību cilvēktiesību jomā, kā arī ciešāku dalībvalstu ārpolitikas koordināciju tādās jomās kā migrācija, terorisma apkarošana un tirdzniecība, jo ES kā uzticama un īstena starptautiska rīcībspēka ietekmi ļoti iespaido tās spēja veicināt cilvēktiesību un demokrātijas ievērošanu gan iekšēji, gan ārēji;

2.  atkārtoti apstiprina, ka dalībvalstīm ir galīgā atbildība par visu cilvēktiesību aizsargāšanu, pieņemot un īstenojot starptautiskos cilvēktiesību līgumus un konvencijas, uzraugot cilvēktiesību pārkāpumus un nodrošinot efektīvu aizsardzību cietušajiem; norāda, ka miers, drošība un attīstība cits citu savstarpēji papildina un ir atkarīgi no spējas pievērsties ļaunprātīgas izmantošanas, noziegumu pret cilvēci, kara noziegumu un genocīda noziegumu problēmai; brīdina par jebkādiem centieniem ierobežot tiesības brīvi pārvietoties, pulcēšanās un vārda brīvību;

3.  atgādina, ka vīriešu un sieviešu līdztiesība ir viens no ES un tās dalībvalstu pamatprincipiem, kā minēts LES 3. panta 3. punktā, un ka tās veicināšana, izmantojot integrētu pieeju dzimumu līdztiesības nodrošināšanai, tostarp citās valstīs visā pasaulē ar ārpolitikas palīdzību, ir viens no ES svarīgākajiem uzdevumiem;

4.  uzsver, ka saskaņā ar Līgumos noteikto pienākumu ES ir apņēmusies veicināt dzimumu līdztiesību un nodrošināt dzimumu līdztiesības aspekta integrēšanu visās savās darbībās, lai dzimumu līdztiesība kļūtu par vienu no galvenajām prioritātēm visās ES pamatnostādnēs, darba attiecībās, politikas virzienos un darbībās, tostarp ārējās darbībās; attiecīgi atbalsta saistītos saskaņotos centienus daudzpusējos dialogos un ES delegāciju darbībās, piemēram, vēlēšanu novērošanas misijās; uzsver vajadzību pastiprināt EĀDD galvenās padomdevējas dzimumu jautājumos darbu trešās valstīs ar mērķi veicināt mieru, drošību un pamatbrīvības, nodrošinot īpašu budžetu, kas paredzēts viņas kompetences jomai;

5.  uzskata, ka patiesi neatkarīga, plurālistiska un dinamiska pilsoniskā sabiedrība dod ieguldījumu attīstībā un stabilitātē, nodrošina demokrātijas nostiprināšanu, tostarp varas nodalīšanu, sociālo taisnīgumu un cilvēktiesību ievērošanu, un veicina pārredzamību. pārskatatbildību un labu pārvaldību, jo īpaši ar pasākumiem korupcijas un ekstrēmisma apkarošanai; uzsver, ka cilvēktiesību aizstāvjiem un nevalstiskajām organizācijām (NVO) ir būtiska un ārkārtīgi liela nozīme starptautiskajos cilvēktiesību pamatlīgumos paredzēto tiesību piemērošanas veicināšanā un sekmēšanā, tostarp īstenojot izglītojošas programmas un veidojot izpratni par starptautisku organizāciju darbību; uzsver ES Pamatnostādņu par cilvēktiesību aizstāvjiem īstenošanas svarīgo nozīmi un tās spēju ar Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instrumenta (EIDHR) starpniecību turpināt pienācīga atbalsta sniegšanu cilvēktiesību aizstāvjiem un NVO situācijās, kad tiem visvairāk draud briesmas, proti, nodrošinot mehānisma ProtectDefenders.eu kapacitātes pilnveidošanu;

6.  norāda uz to, cik svarīgi ir sniegt ārkārtas palīdzību cilvēktiesību aizstāvjiem, un ka pret visiem ieslodzītajiem ir jāizturas atbilstīgi starptautiskiem standartiem; uzsver savas bažas par cilvēktiesību aizstāvju drošību un to, ka vainīgie ir jāsauc pie atbildības; atzinīgi vērtē arī Eiropas Demokrātijas fonda saskaņotos centienus veicināt demokrātiju un pamattiesību un brīvību ievērošanu ES austrumu un dienvidu kaimiņreģionos; atzīst to, kādam riskam ir pakļauti cilvēktiesību aizstāvji, tostarp sieviešu tiesību aizstāvji, kas saskaras ar īpašu risku un apdraudējumu saistībā ar savu dzimumu, kā arī vides aktīvisti, un aicina EĀDD un dalībvalstis veltīt tiem īpašu uzmanību ES pamatnostādnēs par cilvēktiesību aizstāvjiem; uzsver, ka labāk jāsaskaņo ES sadarbība ar trešo valstu iestādēm saistībā ar cilvēktiesību aizstāvjiem un pilsonisko sabiedrību, un uzteic dalībvalstu individuālās iniciatīvas papildus ES līmeņa darbībām;

7.  atzinīgi vērtē ES aktīvo dalību ANO Cilvēktiesību padomē (UNHRC), kurā tā ir bijusi iniciatore un līdziniciatore rezolūcijām, izdevusi paziņojumus, iesaistījusies interaktīvos dialogos un debatēs un aicinājusi veltīt īpašas sesijas stāvoklim cilvēktiesību jomā; atzīst saistības, ko ES ir uzņēmusies, lai ANO Cilvēktiesību padomē risinātu jautājumu par stāvokli valstīs; uzsver, cik svarīga ir ES iesaistīšanās daudzpusējos dialogos un sadarbībā cilvēktiesību jomā; pilnībā atbalsta UNHRC darbības un iesaistīšanos cilvēktiesību aizstāvēšanā visā pasaulē; atzinīgi vērtē ANO Augstā cilvēktiesību komisāra biroja darbu Zeid al-Hussein vadībā; pauž cerību, ka tiks īstenots ciešs dialogs un aktīva sadarbība ar jauniecelto augsto komisāri Michelle Bachelet; aicina Komisiju un dalībvalstis palielināt atbalstu OHCHR darbībai un īpašajām procedūrām;

8.  pauž atzinību par darbu, ko veikuši Komisijas cilvēktiesību dienesti un EĀDD galvenajā mītnē un ES delegācijās un ES īpašais pārstāvis (ESĪP) cilvēktiesību jautājumos Stavros Lambrinidis, lai palielinātu cilvēktiesību efektivitāti, kohēziju un pamanāmību ES ārpolitikā, un atgādina par savu prasību noteikt, lai šis mandāts būtu pastāvīgs un nodrošinātu labāku pārskatatbildību; atzinīgi vērtē neseno pieeju, ko demonstrē ES iniciatīva "Good Human Rights Stories Initiative" (Cilvēktiesību veiksmes stāsti), kuras uzmanības centrā ir dažādās valstīs izmantotā paraugprakse; vēlreiz aicina pārskatīt mandātu, lai piešķirtu ESĪP pilnvaras pašiniciatīvai, atbilstīgus resursus un iespējas uzrunāt sabiedrību, lai ziņotu par gūtajiem panākumiem, veicot apmeklējumus uz trešām valstīm, kā arī lai darītu zināmu ES nostāju cilvēktiesību jautājumos;

9.  atzinīgi vērtē ES 2017. gada ziņojumu par cilvēktiesībām un demokrātiju pasaulē un norāda, ka tas šogad tika pieņemts daudz agrāk atbilstīgi Parlamenta iepriekšējos ziņojumos paustajām prasībām; lūdz Padomei turpināt centienus pabeigt šos gada ziņojumus agrākā gada posmā; mudina Padomi nodrošināt, ka nākamais gada ziņojums tiek pieņemts, pamatojoties uz atbilstošu apspriešanās procesu; uzskata, ka gada ziņojums ir neaizstājams instruments, lai novērtētu, sniegtu informāciju un apspriestu ES politiku cilvēktiesību un demokrātijas jomā pasaulē, un aicina to publiski veicināt visā pasaulē;

10.  atzīst panākumus, kas gūti saistībā ar ziņojuma procedūru un formātu, taču sagaida, ka Padome un PV/AP vēl vairāk ņems vērā attiecīgajās Parlamenta rezolūcijās un/vai ieteikumos pausto nostāju, lai nodrošinātu, ka ES iestāžu mijiedarbība cilvēktiesību jautājumos ir dziļāka un efektīvāka;

11.  atkārtoti uzsver, cik svarīgi ir gūt pārskatu par galvenajām pozitīvajām un negatīvajām tendencēm, lai izvērtētu ES rīcības iedarbīgumu; šajā saistībā uzskata, ka attiecīgā gadījumā detalizētāku publisku ziņojumu sniegšana, jo īpaši pamatojoties uz prioritātēm un rādītājiem, kas noteikti ES cilvēktiesību stratēģijās attiecībā uz konkrētām valstīm, cita starpā vairotu konsekvenci cilvēktiesību nosacījumu klauzulu īstenošanā un ES politikas ietekmes uz cilvēktiesībām novērtēšanā un koriģēšanā; uzsver, ka jāuzrauga un pilnībā jāīsteno pašreizējās ES pamatnostādnes;

12.  atzīst, ka ES cilvēktiesību dialogi (CTD) ir vērtīgs jauktās diplomātijas līdzeklis cilvēktiesību un demokrātijas veicināšanai divpusējās attiecībās ar trešām valstīm; taču norāda uz noturīgiem šķēršļiem, kas neļauj ar CTD sasniegt konkrētus rezultātus, piemēram, uz divējādu standartu izplatību vai vienotas nostājas trūkumu dalībvalstīs, un šaja ziņā aicina ieņemt dalībvalstīm vienotāku nostāju; aicina Komisiju un EĀDD meklēt veidus, kā īstenot efektīvākus, jēgpilnus cilvēktiesību dialogus, un gadījumos, kad tie nav konstruktīvi, strauji reaģēt un papildināt tos, izmantojot politisko dialogu vai publisko diplomātiju; mudina Komisiju un EĀDD uzlabot dialogu pārredzamību, tostarp veicinot pilsoniskās sabiedrības pārstāvju līdzdalību, un katra dialoga sekmju izvērtēšanā izmantot skaidrus kritērijus; uzsver, ka ir svarīgi, lai ES cilvēktiesību dialogos rosinātu runāt par konkrētiem apdraudētiem cilvēktiesību aizstāvjiem un pieprasītu atbrīvot apcietinājumā esošos cilvēktiesību aizstāvjus un aizsargātu tos, kuri ir apdraudēti; turklāt iesaka ES iestādēm sniegt ES delegāciju ierēdņiem un darbiniekiem visos līmeņos atbilstošu apmācību par cilvēktiesībām un demokrātiju;

13.  atkārtoti uzsver, ka rīcība cilvēktiesību jomā jāīsteno atbilstoši Rīcības plānam cilvēktiesību un demokrātijas jomā 2015.–2019. gadam un 2017. gadā sagatavotajam tā vidusposma pārskatam, un šajā saistībā uzsver nepieciešamību paredzēt tādus resursus un speciālās zināšanas, kas būtu pietiekami, lai pienācīgi īstenotu ES galvenās prioritātes; aicina ES iestādes un dalībvalstis nodrošināt pašreizējā rīcības plāna efektīvu un saskaņotu īstenošanu, tostarp pilnvērtīgi sadarbojoties ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām;

14.  aicina ES stiprināt savus institucionālās attīstības un tiesiskuma politikas instrumentus un politikas virzienus un iekļaut kritērijus pārskatatbildības nodrošināšanai un censties nepieļaut nesodāmību par cilvēktiesību pārkāpumiem; aicina efektīvā veidā piešķirt piemērotus resursus, lai vairāk veicinātu cilvēktiesības un demokrātiju;

15.  šajā saistībā atgādina par EIDHR sniegto izšķirīgo atbalstu, īstenojot ES Stratēģisko satvaru, Rīcības plānu cilvēktiesību un demokrātijas jomā, ES cilvēktiesību pamatnostādnes un valstu stratēģijas, jo šis atbalsts ir sekmējis ES stratēģiskāku rīcību šajā jomā un nodrošinājis pārskatatbildību, pamanāmību un efektivitāti; stingri uzstāj, lai EIDHR tiktu iekļauts kā atsevišķs un neatkarīgs instruments daudzgadu finanšu shēmas 2021.–2027. gadam satvarā, lai tā skaidri izteiktā atšķirība netiktu sapludināta plašākā ārējās darbības fondā; aktīvi atbalsta sadarbību starp ES ārējiem finansēšanas instrumentiem, lai novērstu dublēšanos un pārklāšanos, kā arī palīdzētu atrast iespējamās nepilnības un jomas, kurās nepieciešams finansējums;

16.  atgādina, ka pieredze un atziņas, kas gūtas pārejas procesā uz demokrātiju, īstenojot Savienības paplašināšanās un kaimiņattiecību politikas pasākumus, varētu palīdzēt apzināt paraugpraksi, kas būtu izmantojama, lai atbalstītu un stiprinātu citus demokratizācijas procesus visā pasaulē; pauž pārliecību, ka pārskatītajai Eiropas kaimiņattiecību politikai būtu jāatbalsta ekonomiskā, sociālā un politiskā reforma, jāaizsargā cilvēktiesības un jāpalīdz izveidot tiesiskumu, vienlaikus ievērojot ES apņemšanās saviem partneriem; atkārtoti norāda, ka cilvēktiesību un demokrātijas veicināšana ir gan partnervalstu, gan ES interesēs; uzsver nepieciešamību veidot parlamentu savstarpējās attiecības starp ES un tās partneriem atklāta dialoga ietvaros, kura pamatā ir savstarpēja sapratne un uzticēšanās, lai efektīvi veicinātu cilvēktiesības;

17.  uzsver darbu, ko veic Eiropas Parlamenta Cilvēktiesību apakškomiteja (DROI), kas uztur ciešas darba attiecības ar citām ES iestādēm, ESĪP, EĀDD, pilsonisko sabiedrību, tostarp NVO, un daudzpusējām cilvēktiesību aizsardzības iestādēm; norāda, ka 2017. gadā DROI sagatavoja trīs ziņojumus, ko plenārsēdē pieņēma kā rezolūcijas par bezvalstniecību Dienvidāzijā un Dienvidaustrumāzijā(13), par cilvēktiesību pārkāpumu novēršanu saistībā ar kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci, tostarp genocīdu(14), un par korupciju un cilvēktiesībām trešās valstīs(15);

18.  ierosina 2019. gada pirmajā trimestrī izveidot iekšējo darba grupu, lai pārskatītu cilvēktiesību veicināšanas un integrēšanas darbības, ko 2014.–2019. gada sasaukuma laikā veic Parlamenta komitejas ar ārējām pilnvarām un tā delegācijas attiecībām ar trešām valstīm; plāno šīs pārskatīšanas laikā sagatavot ieteikumus, lai nākamajā Parlamenta sasaukumā uzlabotu Parlamenta darbu, tostarp saistībā ar EĀDD un Komisijas darbības rūpīgu uzraudzību, iekšējo institucionālo struktūru un cilvēktiesību integrēšanu tā struktūru darbā;

19.  uzskata, ka iespējams palielināt steidzamo rezolūciju nozīmi, pamatojoties uz Reglamenta 135. pantu, lai stiprinātu cilvēktiesības un demokrātiju, veicinot savlaicīgu norišu atspoguļojumu, mērķtiecību un efektivitāti;

Ar cilvēktiesībām saistītas īpašas problēmas

20.  pauž visdziļākās bažas par to, ka 2017. gadā pakāpeniski samazinājās pilsoniskās sabiedrības darbības telpa, un pauž nožēlu par to, ka pret cilvēktiesību aizstāvjiem, žurnālistiem un NVO pārāk bieži tiek vērsta aizskaršana, iebiedēšana un vardarbība, ieskaitot nogalināšanu; pauž bažas par to, ka cilvēktiesību aktīvistiem, kas vēlas apmeklēt ANO Cilvēktiesību padomes sesijas Ženēvā un citas starptautiskās iestādes, joprojām tiek noteikti ceļošanas aizliegumi, un stingri nosoda šādus aizliegumus, aicinot attiecīgās valdības tos atcelt; uzsver, ka nav pieņemami, ka pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem un plašsaziņas līdzekļiem neļauj piedalīties starptautisko struktūru darbā, un uzstāj, ka ir jāievēro pilsoniskās sabiedrības pārstāvju pamata cilvēktiesības un politiskās tiesības; pauž pārliecību, ka daži cilvēktiesību aktīvisti ir tikuši aizturēti pēc atgriešanās savās valstīs pēc viņu uzklausīšanas starptautiskās iestādēs;

21.  pauž nožēlu par to, ka pilsoniskās sabiedrības darbības iespēju mazināšanās aizvien biežāk tiek konstatēta arī senās demokrātijās un valstīs ar vidējiem un augstiem ienākumiem; aicina ES un tās dalībvalstis rādīt piemēru; nosoda tādus tiesību aktus, kas ierobežo pilsoniskās sabiedrības darbības, piemēram, slēdzot NVO vai iesaldējot to līdzekļus; aicina atcelt tādus tiesību aktus, kas uzliek patvaļīgas vai traucējošas prasības NVO darbībām, tostarp noteikumus par ierobežojumiem ārvalstu finansējumam; nosoda liekvārdību publiskotajos notikumu izklāstos, kas arvien vairāk apdraud pilsoniskās sabiedrības organizāciju nozīmi; mudina ES delegācijas un dalībvalstu diplomātiskās pārstāvniecības turpināt uzraudzīt un vērst uzmanību uz pulcēšanās un biedrošanās brīvības pārkāpumu gadījumiem, tostarp dažāda veida aizliegumiem un ierobežojumiem, kas ietekmē pilsoniskās sabiedrības organizācijas un to darbību, vai viltus NVO popularizēšanu, kuras sponsorē valdība; mudina arī turpmāk aktīvi atbalstīt cilvēktiesību aizstāvjus, piemēram, sistemātiski sekot līdzi tiesu sēdēm, apmeklēt cilvēktiesību aizstāvjus cietumā un izplatīt paziņojumus par konkrētiem gadījumiem vienmēr, kad tas ir nepieciešams;

22.  nosoda to, ka 2017. gadā plašsaziņas līdzekļu brīvība bija ļoti apdraudēta — saskaņā ar "Reportieri bez robežām" gada pārskatu uzbrukumi presei 2017. gadā sasniedza rekordaugstu līmeni; uzsver, ka ir jāievēro uzskatu un vārda brīvības principi, kā minēts Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 19. pantā; atkārtoti uzsver, ka vārda brīvība gan tiešsaistē, gan bezsaistē ir būtisks elements, lai varētu pienācīgi darboties demokrātiskas sabiedrības, jo tā veicina plurālisma kultūru, kas ļauj pilsoniskajai sabiedrībai un iedzīvotājiem prasīt atbildību no savas valsts valdības un lēmumu pieņēmējiem un pastiprina tiesiskuma ievērošanu; stingri nosoda draudēšanu, iebiedēšanu un uzbrukumus, kas vērsti pret žurnālistiem, neatkarīgajiem plašsaziņas līdzekļiem, blogeriem un trauksmes cēlējiem, kā arī naida runu, likumus par neslavas celšanu, kūdīšanu uz vardarbību, jo tie apdraud tiesiskumu un vērtības, ko iemieso cilvēktiesības; uzsver, ka 2017. gadā tika arestēti simtiem mierīgo protestētāju un žurnālistu, no kuriem daudzi cieta no nepienācīgas izturēšanās un patvaļīgas aizturēšanas, un viņiem vajadzēja maksāt lielu naudas sodu tiesu procesos, kuros netika nodrošināti minimālie procesuālie standarti; mudina ES attiecībās ar visām trešām valstīm pastiprināt centienus, lai aizsargātu tiesības uz uzskatu un vārda brīvību; uzsver, ka svarīgi ir nodrošināt ES pamatnostādņu par vārda brīvību tiešsaistē un bezsaistē efektīvu īstenošanu un regulāri uzraudzīt to ietekmi;

23.  uzsver, ka ļoti būtiska nozīme ir akadēmiskajai brīvībai kā cilvēktiesībām, ko aizsargā starptautiskie līgumi; stingri nosoda jebkādus uzbrukumus akadēmiskajai brīvībai, piemēram, nogalināšanu, piespiedu pazušanas gadījumus, vardarbību, apcietināšanu, darba vietas zaudēšanu, uzbrukumus, kas vērsti pret reputāciju, un nelikumīgu kriminālvajāšanu; uzsver, cik nopietni ir jebkādi uzbrukumi akadēmiskajai brīvībai, jo tā ir ļoti būtiska, lai veidotu plurālistisku un demokrātisku sabiedrību;

24.  stingri nosoda to, ka 2017. gadā tik daudz cilvēktiesību aizstāvju saņēma digitālā vidē izteiktus draudus, tostarp tika kompromitēti dati, konfiscējot aprīkojumu, veikta attālināta novērošana un nopludināti dati; nosoda uzraudzību tiešsaistē un datorprogrammu uzlaušanu nolūkā iegūt informāciju, ko varētu izmantot tiesas prāvās vai nomelnošanas kampaņās; pauž nopietnas bažas par atsevišķu kibernovērošanas divējāda lietojuma tehnoloģiju arvien plašāku izmantošanu pret politiķiem, aktīvistiem, blogeriem un žurnālistiem; šajā saistībā stingri aicina ES iestādes steidzami un efektīvi atjaunināt divējāda lietojuma eksporta kontroles regulējumu;

25.  atgādina, ka tiesu varas sistēmas neatkarība un godprātība tiesvedības sistēmā, kur visu posmu darbinieki ir spējīgi neatkarīgi un taisnīgi veikt savus pienākumus, ir priekšnoteikumi demokrātiskas valsts attīstībai un cilvēktiesību juridiskajai aizsardzībai; skaidri nosoda visus mēģinājumus ierobežot tiesnešu, prokuroru un advokātu brīvību un visa veidu tiešu un netiešu vardarbību, kas vērsta pret viņiem; aicina ES pievērst maksimālu uzmanību šim jautājumam saistībā ar diplomātiskajām attiecībām, kas izveidotas ar trešām valstīm;

26.  atzīst, ka atklātais internets un tehnoloģiju sasniegumi ir devuši iespēju par cilvēktiesību pārkāpumiem ziņot ātrāk; kritizē dažu valdību centienus kontrolēt masu saziņas līdzekļus, tostarp internetu; pauž bažas par to, ka valsts un nevalstiski rīcībspēki 2017. gadā radīja daudz viltus ziņu un dezinformācijas, kas veicināja pret cilvēktiesībām vērstu vēstījumu izplatīšanos, ierobežoja piekļuvi pareizai, objektīvai bezmaksas informācijai, kūdīja uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju pret noteiktām grupām vai indivīdiem un ietekmēja vēlēšanu rezultātus, tādējādi apdraudot demokrātiju; šajā saistībā uzsver, ka ir svarīgi, lai ES izstrādātu stingrāku pozitīvu vēstījumu par cilvēktiesībām, stingri vērstos pret valdībām, kuras atbalsta dezinformāciju vai apdraud cilvēktiesību universālumu un nedalāmību un pastiprinātu centienus nolūkā atbalstīt brīvus un neatkarīgus plašsaziņas līdzekļus visā pasaulē; uzsver, ka izglītībai, kultūrai, zināšanām un kritiskajai domāšanai piemīt centrālā nozīme cīņā pret viltus ziņām un to izplatīšanu;

27.  aicina PV/AP iecelt ES vēstnieku kiberdrošības jautājumos, kura pienākums būtu koordinēt ES diplomātiskos centienus, lai sekmētu ārpolitikas jomās atvērta, sadarbspējīga, droša un uzticama interneta attīstību, ievērojot cilvēktiesības un veicinot normu par valsts atbildīgas rīcības tiešsaistē ievērošanu;

28.  vēlreiz apstiprina, ka domas, apziņas, reliģijas un ticības brīvība, tostarp brīvība ticēt vai neticēt, brīvība praktizēt vai nepraktizēt reliģiju pēc savas izvēles, atmest vai mainīt reliģisko pārliecību, un tiesības uz apostāzi un pieņemt ateistiskus uzskatus ir jāpaplašina bez jebkādiem nosacījumiem, izmantojot starpreliģiju un starpkultūru dialogu; nosoda diskrimināciju domas, apziņas, reliģiskās pārliecības vai ticības dēļ, etnisko un reliģisko grupu vajāšanu un pret tām vērstos uzbrukumus 2017. gadā; aicina izvairīties no reliģijas izmantošanas par instrumentu politiskiem mērķiem; pauž nožēlu par valsts un nevalstisku rīcībspēku mēģinājumiem ierobežot domas, apziņas, reliģijas un ticības brīvību, pulcēšanās brīvību un vārda brīvību, cita starpā pieņemot un īstenojot likumus par zaimošanu; prasa īstenot turpmāku rīcību, lai aizsargātu reliģiskās minoritātes, neticīgos un ateistus, tostarp likumu par zaimošanu upurus; aicina ES un tās dalībvalstis vairāk iesaistīties politiskajās diskusijās, lai atceltu šādus tiesību aktus, pastiprināt centienus, lai, sadarbojoties ar trešām valstīm, veicinātu tiesību uz domas, apziņas, reliģijas un ticības brīvību ievērošanu, un sekmēt dialogu starp kultūrām un reliģijām; aicina Komisiju un EĀDD uzņemties aktīvu lomu, palīdzot droši atgriezties — brīvprātīgā kārtā — cilvēkiem, kuri bija spiesti pamest mājas sakarā ar vajāšanu reliģijas vai ticības dēļ; prasa īstenot konkrētus pasākumus, lai efektīvi īstenotu ES pamatnostādnes par reliģijas vai ticības brīvības veicināšanu un aizsardzību; atbalsta tādu ES praksi, kurā tā uzņemas vadību tematisko rezolūciju par domas, apziņas, reliģijas un ticības brīvību izstrādē UNHRC un ANO Ģenerālajā asamblejā (UNGA); pilnībā atbalsta darbu, ko veic ES īpašais sūtnis reliģijas vai ticības brīvības veicināšanai ārpus ES Ján Figel;

29.  pauž dziļu nožēlu par to, ka daudzās valstīs visā pasaulē joprojām tiek pieļauta spīdzināšana, necilvēcīga un pazemojoša izturēšanās un nāvessods, un prasa ES pastiprināt centienus izskaust šo praksi; uzskata, ka milzīgas bažas rada ieslodzījuma apstākļi, tostarp piekļuve aprūpei un zālēm, un stāvoklis, kādā ir cietumi, vairākās valstīs; atzinīgi vērtē to, ka 2017. gada 18. septembrī sāka darboties Alianse pret tādu preču tirdzniecību, kuras var izmantot spīdzināšanai, un to, ka tika izveidota ES Spīdzināšanas izskaušanas koordinācijas grupa, kuras uzdevums ir sekot līdzi alianses īstenošanai; šajā saistībā atzinīgi vērtē ES tiesību akta par tādu preču tirdzniecību, ko varētu izmantot nāvessoda izpildei, spīdzināšanai vai citādai necilvēcīgai rīcībai vai sodīšanai, atjaunināšanu; norāda, ka 2017. gadā visā pasaulē izpildīto nāvessodu skaits bija par 4 % mazāks nekā iepriekšējā gadā; aicina valstis, kas vēl nav noteikušas moratoriju nāvessodam, to nekavējoties izdarīt, tādējādi pavirzoties soli tuvāk tā atcelšanai; uzskata, ka ir būtiski nepieciešams cīnīties pret jebkādiem spīdzināšanas un necilvēcīgas izturēšanās veidiem, tostarp psiholoģiskiem, pret ieslodzītajām personām un stiprināt centienus starptautisko tiesību ievērošanai šajā jomā, un nodrošināt upuriem kompensāciju;

30.  stingri nosoda visus šaušalīgos noziegumus un cilvēktiesību pārkāpumus, kurus veikuši gan valsts, gan nevalstiski rīcībspēki, tostarp pret pilsoņiem, kas miermīlīgi īstenoja savas cilvēktiesības; ir satriekts par daudzajiem izdarītajiem noziegumiem plašā amplitūdā, tostarp slepkavībām, spīdzināšanām, izvarošanām, paverdzināšanām un seksuālo verdzību, bērnu karavīru vervēšanu, piespiedu pāriešanu citā reliģijā un sistemātiskajām reliģisko un etnisko minoritāšu slepkavībām; mudina ES un tās dalībvalstis apkarot genocīda noziegumus, noziegumus pret cilvēci un kara noziegumus un nodrošināt, ka tajos vainojamie tiek nodoti tiesai; aicina ES sniegt atbalstu organizācijām un ANO izmeklēšanas grupām, kas vāc, glabā un aizsargā gan digitālus, gan cita veida pierādījumus par noziegumiem, kurus izdarījušas jebkuras šo konfliktu puses, ar mērķi atvieglot apsūdzības celšanu pret tām starptautiskā līmenī; norāda, ka interneta platformas, attīrot tās no teroristu materiāliem un propagandas, ir izdzēsušas pierādījumu videomateriālus, kas attiecas uz iespējamiem kara noziegumiem;

31.  pauž atbalstu Starptautiskās Krimināltiesas (SKT) būtiskajai lomai lietās, kurās iesaistītās valstis nevar vai nevēlas īstenot savu jurisdikciju; prasa, lai ES un tās dalībvalstis sniedz SKT diplomātisko un finansiālo atbalstu; prasa, lai ES un dalībvalstis mudina visas ANO dalībvalstis ratificēt un piemērot SKT Romas statūtus, un pauž sašutumu par izstāšanos no statūtiem un draudiem izstāties no tiem; aicina arī visus Romas statūtu parakstītājus saskaņot savu rīcību ar SKT un sadarboties ar to; aicina visas dalībvalstis ratificēt Kampalas grozījumus attiecībā uz agresijas noziegumu un to noziegumu sarakstā, kas ir ES kompetencē, pievienot arī īpaši nežēlīgos noziegumus; atkārtoti uzsver, ka būtiska nozīme ir citiem nozīmīgiem mehānismiem, lai izbeigtu nesodāmību, tostarp universālās jurisdikcijas izmantošanai, un aicina dalībvalstis pieņemt nepieciešamos tiesību aktus; šajā saistībā atgādina, ka visām darbībām jābūt vērstām uz cietušo tiesību aizsardzību; atkārtoti aicina PV/AP iecelt ES īpašo pārstāvi starptautisko humanitāro tiesību un starptautiskā taisnīguma jomā ar pilnvarām popularizēt, iekļaut un pārstāvēt ES apņemšanos cīnīties pret nesodāmību;

32.  atzinīgi vērtē ES centienus atbalstīt starptautisko, objektīvo un neatkarīgo mehānismu (IIIM), ko ANO izveidojusi Sīrijā, lai palīdzētu smago noziegumu izmeklēšanā; uzsver, ka citās valstīs ir jāizveido līdzīgs neatkarīgs mehānisms; aicina ES un dalībvalstis, kuras vēl nav sniegušas finansiālu ieguldījumu IIIM, sniegt šādu ieguldījumu;

33.  atkārto, ka valstis Starptautiskajā Tiesā var celt apsūdzību pret citām valstīm par starptautisko nolīgumu, piemēram, Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas pret spīdzināšanu, pārkāpumiem, lai noteiktu valsts atbildību kā netiešu pamatu individuālas kriminālatbildības noteikšanai tiesā vēlākā posmā;

34.  pauž dziļu nožēlu par to, ka netiek ievērotas SHT, un stingri nosoda nāvējošos uzbrukumus, kas tik satraucoši bieži tika vērsti pret slimnīcām, skolām un citiem civiliem mērķiem bruņotos konfliktos visā pasaulē 2017. gadā; uzskata, ka starptautiskā uzbrukumu nosodīšana ir jāveic, pamatojoties uz neatkarīgu izmeklēšanu un patiesu pārskatatbildību; atzinīgi vērtē palīdzības sniedzēju veikto darbu humanitārās palīdzības sniegšanā; aicina dalībvalstis, ES iestādes un PV/AP nodrošināt, ka ES politika un rīcība starptautisko humanitāro tiesību jomā ir izstrādāta saskaņoti un efektīvi, un izmantot visus to rīcībā esošos līdzekļus šā jautājuma risināšanai; secina, ka ES un tās dalībvalstīm būtu bijis jādara pieejami sīkāki ziņojumi par to, kā konkrētās konfliktsituācijās tiek īstenotas pamatnostādnes par starptautisko humanitāro tiesību ievērošanas veicināšanu, tostarp un ne mazākas nozīmes — ES gada ziņojums par cilvēktiesībām un demokrātiju; aicina starptautisko sabiedrību izveidot instrumentus, kas var līdz minimumam samazināt neatbilstību starp brīdinājumu un reakciju, tādā pašā veidā kā ES agrīnās brīdināšanas sistēma, lai novērstu vardarbīgu konfliktu rašanos, atkārtošanos un eskalāciju; prasa ES un tās dalībvalstīm palielināt finansiālo atbalstu humānajai palīdzībai un attīstības palīdzībai; norāda uz oficiālās attīstības palīdzības (OAP) samazināšanos 2017. gadā salīdzinājumā ar 2016. gadu un uz to, ka OAP nesasniedz mērķi 0,7 % no NKI;

35.  atgādina par 2014. gada 27. februāra rezolūciju par bruņotu bezpilota lidaparātu izmantošanu(16); pauž nopietnas bažas par bruņotu bezpilota lidaparātu izmantošanu, neievērojot starptautisko tiesisko regulējumu; atkārtoti aicina ES nekavējoties izstrādāt juridiski saistošu satvaru bruņotu bezpilota lidaparātu izmantošanai, lai nodrošinātu, ka dalībvalstis, pildot savas juridiskās saistības, neveic cilvēku nelikumīgu mērķtiecīgu nogalināšanu vai nepalīdz šādu nogalināšanu veikt citām valstīm; aicina Komisiju pienācīgi informēt Parlamentu par turpmāku ES līdzekļu izmantošanu jebkādiem pētniecības un izstrādes projektiem, kas saistīti ar bezpilota lidaparātu projektēšanu; aicina saistībā ar turpmākiem bezpilota lidaparātu izstrādes projektiem veikt novērtējumus par ietekmi uz cilvēktiesībām;

36.  aicina PV/AP un dalībvalstis paplašināt ES ierobežojošo pasākumu režīmu, iekļaujot tajā arī sankciju režīmu par cilvēktiesību neievērošanu, saskaņā ar kuru KDAP sankciju lēmumi varētu balstīties līdzīgi kā Magņitska tiesību akta gadījumā uz pamatojumu par smagiem cilvēktiesību pārkāpumiem;

37.  mudina PV/AP un dalībvalstis veikt darbu saistībā ar tādu ieroču sistēmu aizlieguma noteikšanu, kurās cilvēks nekontrolē spēka pielietošanu, kā Parlaments jau vairākkārt ir prasījis, un, gatavojoties attiecīgām sanāksmēm ANO līmenī, steidzami izstrādāt un pieņemt kopēju nostāju jautājumā par autonomo ieroču sistēmām un attiecīgajos forumos paust vienotu nostāju un atbilstoši rīkoties;

38.  uzsver, ka korupcija mazina tiesiskumu, demokrātiju un ekonomikas konkurētspēju un apdraud cilvēktiesības; uzsver, ka ir nepieciešams atbalstīt cilvēktiesību aizstāvjus un trauksmes cēlējus, kuri cīnās pret korupciju, aicina uzlabot pretkorupcijas mehānismus un praksi, piemēram, sankciju noteikšanu tiem indivīdiem un valstīm, kas izdara nopietnus ar korupciju saistītus pārkāpumus; aicina EĀDD un Komisiju izstrādāt kopīgas programmas cilvēktiesību un korupcijas apkarošanas jomā, jo īpaši iniciatīvas ar mērķi uzlabot pārredzamību, cīnīties pret nesodāmību un stiprināt pretkorupcijas aģentūras, kā arī ES fondu izmantošanas labāku pārredzamību un izsekojamību; aicina Komisiju pārrunāt korupcijas apkarošanas noteikumus turpmākajos tirdzniecības nolīgumos; atgādina ieteikumus korupcijas apkarošanas un cilvēktiesību jomā, kas noteikti 2017. gada 13. septembra rezolūcijā par korupciju un cilvēktiesībām trešās valstīs(17), un aicina ES iestādes un dalībvalstis veikt turpmākus pasākumus;

39.  pauž bažas par kultūras mantojuma objektu iznīcināšanu, to izlaupīšanu un vandālismu un stingri atbalsta faktu noskaidrošanas, mantojuma aizsardzības un glābšanas iniciatīvas;

40.  uzsver brīvu un godīgu vēlēšanu nozīmi demokrātiskos procesos un pauž bažas par to, ka arvien biežāk visā pasaulē notiek nelikumīgas vēlēšanas; atgādina, ka plašsaziņas līdzekļu neatkarība un dažādība ir svarīga, lai nodrošinātu brīvas un godīgas vēlēšanas; aicina ES neatzīt fiktīvu vai falsificētu vēlēšanu rezultātus un izmantot visus to rīcībā esošos diplomātiskos, ekonomiskos un politikas instrumentus, lai saglabātu vēlēšanu ticamību visā pasaulē un mudinātu valstis izpildīt brīvu un godīgu vēlēšanu kritērijus; uzskata, ka atbalstam, ko ES sniedz vēlēšanu procesiem un demokrātijai visā pasaulē, proti, tās vēlēšanu misijām un tām sekojošajai pēckontrolei, tās palīdzībai vēlēšanās un jo īpaši Parlamenta aktīvajai rīcībai šajā jomā, ir ārkārtīgi liela nozīme; uzsver, ka vēlēšanu novērošanai ir svarīga nozīme miermīlīgas pārejas uz demokrātiju īstenošanā, tiesiskuma stiprināšanā, politiskā plurālisma veicināšanā un sieviešu dalības vēlēšanu procesos palielināšanā, kā arī pārredzamības uzlabošanā cilvēktiesību jomā; atgādina, cik svarīga nozīme ir vietējo pilsoniskās sabiedrības organizāciju dalībai vēlēšanu novērošanas procesā un vēlēšanu novērošanas misiju sniegto ieteikumu īstenošanā; uzskata, ka iejaukšanās citu valstu vēlēšanās, veicot kiberoperācijas, pārkāpj tautas tiesības brīvi izvēlēt savus pārstāvjus;

41.  atzinīgi vērtē to, ka ES ir parakstījusi Stambulas konvenciju, un uzsver vajadzību ar visiem līdzekļiem novērst un apkarot vardarbību pret sievietēm, tostarp vardarbību ģimenē; prasa dalībvalstīm, kuras to vēl nav izdarījušas, pēc iespējas ātri ratificēt un īstenot šo konvenciju; šajā saistībā atbalsta ES un ANO kopīgo iniciatīvu "Spotlight" ("Prožektoru gaismā"); mudina valstis uzlabot savus tiesību aktus, lai pēc iespējas agrākā posmā novērstu ar dzimumu saistītu vardarbību, sieviešu dzimumorgānu kropļošanu un seksuālu vardarbību; atgādina, ka vardarbība pret sievietēm dziļi sakņojas dzimumu nelīdztiesībā un tādēļ šī problēma jārisina vispusīgi, un uzsver sociālo pakalpojumu un aizsardzības svarīgo nozīmi; uzsver, ka uzticamai statistikai par visu veidu vardarbības pret sievietēm novēršanu, iemesliem un sekām ir izšķiroša nozīme, lai izstrādātu efektīvus tiesību aktus un stratēģijas nolūkā apkarot ar dzimumu saistītu vardarbību; tādēļ aicina ES palīdzēt valstīm uzlabot datu apkopošanu šajā jomā un izpildīt starptautiskās juridiskās saistības; aicina ES sadarboties ar citām valstīm, lai palielinātu finansējumu un uzlabotu plānošanu nolūkā novērst seksuālu un ar dzimumu saistītu vardarbību visā pasaulē un reaģēt uz to; nosoda visa veida fizisko, seksuālo un psiholoģisko vardarbību un ekspluatāciju, masveida izvarošanu, cilvēku tirdzniecību un sieviešu seksuālo un reproduktīvo tiesību pārkāpšanu; uzsver, ka būtu jānodrošina visām sievietēm pienācīga un cenas ziņā pieejama veselības aprūpe, viņu seksuālo un reproduktīvo tiesību vispārēja ievērošana un iespējas tās īstenot un ka viņām jābūt iespējai pieņemt brīvus un atbildīgus lēmumus par savu veselību, ķermeni un seksuālajām un reproduktīvajām tiesībām; norāda, ka izglītība ir būtisks instruments, lai apkarotu diskrimināciju un vardarbību pret sievietēm un bērniem; pauž nosodījumu par “global gag rule” (vispārējās finansējuma bloķēšanas politikas abortus atbalstošām organizācijām) atjaunošanu;

42.  uzsver, ka ES ir jāsaglabā apņemšanās pilnīgi īstenot pienākumus un saistības attiecībā uz sieviešu tiesību nodrošināšanu, ko tā uzņēmusies saskaņā ar CEDAW, Pekinas Rīcības platformu un Starptautiskās konferences par iedzīvotājiem un attīstību rīcības programmu, un jāievēro to pārskatīšanas konferenču rezultāti;

43.  atgādina, ka 2017. gada augustā publicēts pirmais ES Dzimumu līdztiesības rīcības plāna II 2016.–2020. gadam (GAP II) īstenošanas ziņojums par 2016. gadu, kurā uzsvērtas vairākas pozitīvas tendences meiteņu un sieviešu dzīves pārveidošanā, nodrošinot viņu fizisku un psiholoģisku integritāti, veicinot viņu ekonomiskās un sociālās tiesības un palielinot viņu ietekmi un līdzdalību; uzskata, ka ES būtu jāturpina integrēt sieviešu atbalsta jautājumu kopējās drošības un aizsardzības politikas (KDAP) darbībās, konfliktu novēršanā un pēckonfliktu atjaunošanā; atgādina par ANO Drošības padomes 2000. gada 31. oktobra Rezolūcijas Nr. 1325 (2000) par sievietēm, mieru un drošību nozīmību; uzsver, ka, lai uzlabotu sieviešu tiesības un viņu piedalīšanos valsts un privātā sektora institūcijās, politikas veidošanā, saimnieciskajā dzīvē un miera procesā, ir nepieciešama valsts un privātā sektora plašāka iesaistīšana; uzsver, ka uzņēmumiem ir svarīga nozīme sieviešu tiesību stiprināšanā; mudina Komisiju uzņemties vadību seksuālās izmantošanas un seksuālās vardarbības apkarošanā humānās palīdzības un attīstības palīdzības jomā, jo, veicot darbu šajās jomās, ir jāievēro augstākie atbildības un pārskatatbildības standarti; uzsver, cik svarīgi ir pārskatīt un stiprināt aizsardzības procedūras un spēka lietošanas noteikumus;

44.  aicina EĀDD nodrošināt, lai ANO Sieviešu statusa komisijas 62. sesijas secinājumi tiktu iekļauti tā politikas virzienos un sniegtu jaunu stimulu dzimumu līdztiesības panākšanai un lauku sieviešu un meiteņu iespēju veicināšanai;

45.  uzsver, ka ir svarīgi sievietēm un meitenēm padarīt pieejamu izglītību un apmācību zinātnes, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātikas (STEM) priekšmetos, kā arī humanitārajās zinātnēs, liekot īpašu uzsvaru uz viņu talantu un kompetenču attīstību un pārstāvības palielināšanu STEM nozarēs;

46.  aicina Komisiju izskatīt veidus un instrumentus, ar kādiem ES varētu vienpusēji pievienoties UNCRC, ņemot vērā, ka visas ES dalībvalstis to ir ratificējušas un ka ES primārie un sekundārie tiesību akti ietver materiālās normas attiecībā uz bērna tiesību aizsardzību; aicina tās valstis, kas vēl nav ratificējušas UNCRC, to steidzami izdarīt; atzinīgi vērtē to, ka ir pieņemtas pārskatītās ES pamatnostādnes par bērna tiesību veicināšanu un aizsardzību, un uzsver, ka ir jānodrošina, lai tās attiektos uz visiem bērniem, tostarp atstumtākajiem un neaizsargātiem bērniem; uzsver, ka bērni bieži vien ir pakļauti īpašu veidu vardarbībai, piemēram, bērnu laulībai, bērnu prostitūcijai, bērnu kareivju izmantošanai, dzimumorgānu kropļošanai, bērnu darbam un bērnu tirdzniecībai, jo īpaši humanitāro krīžu un bruņotu konfliktu laikā, un tāpēc viņiem ir vajadzīga pastiprināta aizsardzība; prasa, lai ES sadarbotos ar trešām valstīm, lai izbeigtu agrīnās, bērnu un piespiedu laulības, nosakot 18 gadus kā minimālo vecumu laulībām, pieprasot abu laulāto vecuma verificēšanu un viņu pilnīgu un brīvu piekrišanu, ieviešot obligātus laulības reģistrācijas ierakstus un nodrošinot šo noteikumu izpildi; uzsver, ka ES ir aktīvāk jāiesaistās bērnu, jo īpaši nepavadītu bērnu, aizsardzības jautājuma risināšanā un jāvelta īpaša uzmanība izglītībai un psihosociālajam atbalstam; aicina pienācīgi īstenot Pamatnostādnes skolu un universitāšu aizsardzībai pret militāru izmantošanu bruņota konflikta laikā; aicina rast steidzamu risinājumu attiecībā uz bērniem bezpavalstniekiem ES un ārpus tās, jo īpaši tiem, kuri dzimuši valstī, kura nav vecāku izcelsmes valsts, kā arī bērniem migrantiem, saskaņā ar starptautiskajām tiesībām; aicina ES un dalībvalstis izstrādāt rīcības plānu, lai izbeigtu bērnu aizturēšanu to migrācijas statusa dēļ, kā noteikts Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas pieņemtajā Ņujorkas deklarācijā par bēgļiem un migrantiem; atgādina par tiesībām uz īpašu aizsardzību bērna interešu labā;

47.  aicina ES un tās dalībvalstis nodrošināt pārredzamību un uzraudzību attiecībā uz finanšu līdzekļiem, kas piešķirti trešām valstīm sadarbībai migrācijas jomā, un nodrošināt, ka drošības spēku, policijas un tiesu sistēmas, kas iesaistītas cilvēktiesību pārkāpumos šajā saistībā, ne tieši, ne netieši negūst labumu no šādas sadarbības; uzsver iespēju sadarbību attīstības jomā nošķirt no sadarbības atpakaļuzņemšanas un migrācijas pārvaldības jomā; pauž bažas par iespējamu ES ārpolitikas izmantošanu par instrumentu “migrācijas pārvaldības” veidā un uzsver, ka visiem centieniem strādāt ar trešām valstīm, tostarp izcelsmes un tranzīta valstīm, migrācijas jautājumos jāiet roku rokā ar cilvēktiesību stāvokļa uzlabošanu šajās valstīs un starptautisko cilvēktiesību un bēgļu tiesību ievērošanu; pauž dziļas bažas un solidarizējas ar lielo skaitu bēgļu, migrantu un iekšzemē pārvietotu personu, kas cieš no smagiem cilvēktiesību pārkāpumiem, jo kļuvuši par konfliktu, vajāšanas, neatbilstīgas pārvaldības un cilvēku tirdzniecības un kontrabandas tīklu upuriem; uzsver, ka steidzami jānovērš migrācijas plūsmu galvenie cēloņi un tādēļ jāpievēršas migrācijas parādības ārējai dimensijai, tostarp cenšoties rast ilgtspējīgus risinājumus konfliktiem un nepietiekamajai attīstībai mūsu kaimiņvalstīs un visā pasaulē, veidojot sadarbību un partnerības ar attiecīgajām trešām valstīm, kas ievēro starptautiskās tiesības, nodrošina cilvēktiesību ievērošanu un saglabā ES uzticamību gan ES, gan ārpus tās; aicina ES un tās dalībvalstis sniegt humāno palīdzību izglītības, mājokļu un veselības aprūpes un citās jomās, kurās migrantiem un bēgļiem vajadzīgs atbalsts, un tam, lai atgriešanas politika tiktu īstenota pienācīgi; atgādina, ka ir svarīgi, lai ES aicinātu attiecīgās valstis parakstīt Protokolu par migrantu nelikumīgas ievešanas pa zemes, jūras un gaisa ceļiem apkarošanu; norāda, ka saskaņā ar ANO ziņām 2017. gadā aptuveni 258 miljoni personu dzīvoja valstī, kas nav viņu dzimšanas valsts; aicina Komisiju tās politikas virzienos joprojām par prioritāti uzskatīt migrantu un bēgļu tiesību aizsardzību un veicināšanu; pieprasa pilnveidot un labāk īstenot migrantu un bēgļu aizsardzības sistēmas, jo īpaši radot drošus un likumīgus migrācijas maršrutus un piešķirot humanitārās vīzas; aicina dot Parlamentam iespēju pārraudzīt nolīgumus migrācijas jomā; pauž nožēlu par visiem mēģinājumiem traucēt sniegt, noniecināt vai pat kriminalizēt humāno palīdzību un uzstāj, ka vajadzīgi labāki risinājumi, lai meklētu un glābtu nelaimē nonākušos cilvēkus jūrā un uz sauszemes nolūkā izpildīt juridiskos pamatpienākumus saskaņā ar starptautiskajām tiesībām; uzsver, ka ES dalībvalstīs dzīvojošu personu ar trešās valsts pilsonību skaits 2017. gada 1. janvārī bija 21,6 miljoni, kas ir 4,2 % no ES 28 dalībvalstu iedzīvotāju skaita; aicina dalībvalstis iesaistīties nopietnā dialogā, lai veidotu vienotu, iekļaujošu izpratni, noteiktu kopīgu atbildību un vienotos par mērķi saistībā ar migrāciju; atzinīgi vērtē ANO iniciatīvu saistībā ar Globālo paktu par drošu, sakārtotu un atbilstīgu migrāciju, UNHCR globālo paktu par bēgļiem, kā arī to, ka šajos paktos cilvēktiesībām piešķirta būtiska nozīme;

48.  nosoda joprojām pastāvošo cilvēku tirdzniecību; uzsver, ka cilvēku tirdzniecība padara cilvēkus par precēm un ir viens no smagākajiem cilvēktiesību pārkāpumiem; šajā saistībā uzsver, ka ir svarīgi ES iekšpolitikas un ārpolitikas virzienos izmantot konsekventu pieeju cilvēku tirdzniecības apkarošanai visos līmeņos; aicina ES un tās dalībvalstis pastiprināt sadarbību ar trešām valstīm, lai izmeklētu visus cilvēku tirdzniecības posmus un visus cilvēku, it sevišķi sieviešu un bērnu, ekspluatēšanas veidus, piemēram, orgānu tirdzniecību, piespiedu darbu un seksuālu izmantošanu, un sadarboties ar ANO un pilsonisko sabiedrību šajā jomā; aicina noteikt skaidrus principus un tiesību aktus, kas vērsti pret cilvēktiesību pārkāpumiem saistībā ar bērna iznēsāšanu, ko veic surogātmāte; pauž dziļas bažas par migrantu un bēgļu, it sevišķi sieviešu un bērnu, izteikto neaizsargātību pret ekspluatēšanu, kontrabandu un cilvēku tirdzniecību, tostarp migrācijas karstajos punktos; uzsver, ka ir jāveicina tādas rīcībpolitikas, kuru uzmanības centrā ir cietušais, jānovērš un jāpanāk šā nozieguma samazināšanās un jāierobežo no cilvēku tirdzniecības gūtā peļņa;

49.  mudina visas valstis, tostarp dalībvalstis, un ES, aktīvi darbojoties ANO izveidotajā atvērtajā starpvaldību darba grupā, iesaistīties sarunās par juridiski saistoša starptautiska cilvēktiesību instrumenta pieņemšanu attiecībā uz transnacionālām korporācijām un citiem uzņēmumiem; vēlreiz uzstāj, ka ir ātri jāīsteno ANO Vadošie principi uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām (ANO VP), it sevišķi attiecībā uz trešo pīlāru par piekļuvi tiesībaizsardzības līdzekļiem; atzīst milzīgo nozīmi, kāda ir ANO Globālajam paktam un valstu rīcības plāniem attiecībā uz uzņēmējdarbību un cilvēktiesībām; uzsver ES rīcības plāna uzņēmējdarbības un cilvēktiesību jomā nozīmīgumu un mudina Komisiju paātrināt tā izstrādi, lai nodrošinātu ANO VP pilnīgu īstenošanu; mudina visus uzņēmumus, tostarp ES uzņēmumus, īstenot pienācīgu rūpību un atkārtoti norāda uz to, ka ir svarīgi veicināt uzņēmumu sociālo atbildību, un uz Eiropas uzņēmumu vadošo nozīmi starptautisku standartu veicināšanā uzņēmējdarbības un cilvēktiesību jomā; aicina visas valstis efektīvi un ātri ieviest ANO VP un nodrošināt, ka to jurisdikcijā esošie uzņēmumi ievēro cilvēktiesības un sociālos darba standartus; mudina visas valstis vērsties pret uzņēmumiem, kas izmanto izejmateriālus vai citas preces no konfliktu skartām zonām; atkārtoti aicina līgumos starp ES un trešām valstīm iekļaut noteikumus par uzņēmumu atbildību par cilvēktiesību pārkāpumiem; uzsver, ka būtu jānodrošina atbilstīga un efektīva piekļuve tiesībaizsardzības līdzekļiem personām, kuru cilvēktiesības ir pārkāptas saistībā ar uzņēmējdarbību; atkārtoti norāda, ka ir steidzami jārisina jautājums par cilvēktiesību pārkāpumiem un korupciju korporācijās, kurās tas tiek pieļauts, un jānodrošina iespēja saukt korporācijas pie atbildības; pauž nožēlu, ka Komisiju nav rīkojusies atbilstoši aicinājumiem, kas pausti Parlamenta 2016. gada 25. oktobra rezolūcijā par uzņēmumu atbildību par nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem trešās valstīs(18); aicina veikt pasākumus, kas liek nozarei uzņemties saistības attiecībā uz bērnu darba izskaušanu un cilvēktiesību pārkāpumu novēršanu; aicina Komisiju izveidot iestāžu darba grupu uzņēmējdarbības un cilvēktiesību jautājumos un izskatīt iespēju ierosināt ES līmeņa iniciatīvu par atbildīgu attieksmi;

50.  atgādina, ka ES ir apņēmusies cilvēktiesību un demokrātijas jautājumam piešķirt būtisku nozīmi attiecībās ar trešām valstīm; tādēļ uzsver, ka cilvēktiesību un demokrātijas principu veicināšana, tostarp cilvēktiesību nosacījumu klauzulu iekļaušana starptautiskos nolīgumos, jāatbalsta visos ES politikas virzienos ar ārējo dimensiju, tostarp tirdzniecības politikā; uzsver tirdzniecības attiecību nozīmi jaunattīstības valstu attīstības veicināšanā un to iekšējo tirgu saglabāšanā; norāda, ka atbalstam demokrātiskajām sistēmām un centieniem nodrošināt iedzīvotāju brīvību arī turpmāk vajadzētu būt ES ekonomisko interešu vadošajiem principiem; atgādina par pienākumu nodrošināt politikas saskaņotību attīstībai un uzsver, ka cilvēktiesību jautājumi ir jāintegrē tirdzniecības un attīstības jomās visos to posmos; aicina ES nodrošināt, ka preču, kas tiek laistas apgrozībā ES saskaņā ar ētiskās sertifikācijas shēmām, ražošanā netiek izmantots piespiedu un bērnu darbs; aicina izveidot skaidru mehānismu, kas kalpotu dzimumu līdztiesības politikas uzraudzībai un stiprināšanai tirdzniecības nolīgumos; atzinīgi vērtē ES programmas, projektus un finansējumu trešās valstīs un uzsver nepieciešamību izvērtēt un novērst jebkādus pārkāpumus, izveidojot sūdzību mehānismu, kas paredzēts personām un grupām;

51.  uzskata, ka ilgtspējīgai attīstībai un labai pārvaldībai (VPS+) tirdzniecības shēmas ir viens no galvenajiem ES tirdzniecības politikas instrumentiem, ar ko var veicināt demokrātijas, cilvēktiesību, ilgtspējīgas attīstības un vides standartu ievērošanu trešās valstīs; aicina Komisiju pārskatīt un labāk uzraudzīt VPS+ shēmas, lai nodrošinātu, ka saņēmējvalstis ievēro cilvēktiesību standartus; uzsver, ka pārskatītās VPS+ ietvaros Komisijai jācenšas palielināt šā mehānisma pārredzamību un pārskatatbildību, nosakot skaidras procedūras pilsoniskās sabiedrības organizāciju jēgpilnai un aktīvākai līdzdalībai un panākot, ka pirms tirdzniecības preferenču piešķiršanas un to īstenošanas laikā tiek veikts efektīvs novērtējums par ietekmi uz cilvēktiesībām; aicina varbūtēji iekļaut SKT Romas statūtus to konvenciju sarakstā, kas ir vajadzīgas VPS+ statusam; mudina Komisiju turpināt finansēt pilsoniskās sabiedrības iniciatīvas, kas uzrauga šīs shēmas īstenošanu; uzsver, ka ir svarīgi ieviest jaunus sadarbības veidus, kas veicina trešo valstu ekonomisko un sociālo attīstību, īpaši vēršot uzmanību uz to iedzīvotāju vajadzībām;

52.  aicina visas dalībvalstis stingri ievērot ES Rīcības kodeksu attiecībā uz ieroču eksportu, jo īpaši pārtraukt jebkādu tādu ieroču, novērošanas un izlūkošanas aprīkojuma un materiālu pārvešanu, ko valdības varētu izmantot cilvēktiesību ierobežošanai un uzbrukumiem civiliedzīvotājiem; norāda, ka ieroču un kara materiālu globālā tirdzniecība veicina to izmantošanu daudzos konfliktos trešās valstīs; uzsver, ka atsevišķas ES dalībvalstis ir starp lielākajiem ieroču eksportētājiem pasaulē, un uzskata, ka ir ļoti svarīgi starptautiskos standartus ieroču tirdzniecības jomā piemērot un nostiprināt globālā mērogā;

53.  stingri nosoda visu veidu diskrimināciju, tostarp diskrimināciju rases, reliģijas, kastas un citu līdzīgu mantota statusa sistēmu, seksuālās orientācijas un dzimtiskās identitātes, invaliditātes vai jebkāda cita stāvokļa dēļ; pauž satraukumu par daudzajām rasisma, ksenofobijas un citu veidu neiecietības izpausmēm un to, ka politikā netiek pietiekami pārstāvētas vismazāk aizsargāto grupu, piemēram, etnisko, valodas un reliģisko minoritāšu, cilvēku ar invaliditāti, LGBTI kopienas, sieviešu un bērnu, intereses; aicina ES pastiprināt savus centienus izskaust visu veidu diskrimināciju, nepieļaujot izņēmumus, un ar cilvēktiesību un politiskajiem dialogiem, ES delegāciju darbu un publisko diplomātiju veicināt izpratni, iecietības un iekļautības kultūru un īpašu aizsardzību vismazāk aizsargātajām grupām; aicina visas valstis nodrošināt, ka to attiecīgās iestādes savā jurisdikcijā nodrošina efektīvu tiesisko aizsardzību; uzsver, ka ir svarīgi skolās izstrādāt izglītības stratēģijas, lai vairotu bērnu informētību un nodrošinātu viņiem vajadzīgos līdzekļus visu veidu diskriminācijas atpazīšanai;

54.  uzsver nepieciešamību ticami integrēt vispārējās pieejamības principu un visas personu ar invaliditāti tiesības attiecīgajās ES politikas jomās, tostarp attīstības sadarbības jomā, un uzsver šā jautājuma preskriptīvo un horizontālo būtību; aicina ES cīņu pret diskrimināciju invaliditātes dēļ iekļaut tās ārējās darbības un attīstības palīdzības politikas virzienos; aicina trešo valstu valdības pārskatīt visus tiesību aktus, lai tos saskaņotu ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām (CRPD); aicina visas valstis ratificēt CRPD un atkārtoti uzsver, cik svarīgi ir to efektīvi īstenot;

55.  atzinīgi vērtē ES un tās dalībvalstu dalību ANO beztermiņa darba grupas novecošanas jautājumos astotajā sesijā un it sevišķi to kopīgo ieguldījumu un kopīgos paziņojumus par vecāka gadu gājuma cilvēku vienlīdzību, nediskrimināciju, vardarbību pret viņiem, ļaunprātīgu izmantošanu un atstāšanu novārtā; joprojām ir nobažījies par vecuma diskriminācijas izplatību un citiem šķēršļiem, kuri neļauj īstenot vecāka gadu gājuma cilvēku tiesības; aicina ES un dalībvalstis pilnībā atbalstīt darba grupas novecošanas jautājumos darba procesu, tostarp piešķirot un/vai veicinot atbilstīgu resursu piešķiršanu šīs grupas darbībai, un arī atsaukties uz gaidāmajiem aicinājumiem sniegt ieguldījumu un apspriesties ar vecāka gadu gājuma cilvēkiem un iesaistīt viņus šo ieguldījumu sagatavošanā, kā arī iesaistīt vecāka gadu gājuma cilvēkus to attiecīgajās delegācijās;

56.  atzinīgi vērtē ES aktīvo dalību Madrides starptautiskā rīcības plāna par novecošanu (MIPAA) reģionālās īstenošanas stratēģijas Eiropai pārskatīšanas sanāksmē, kas risinājās 2017. gadā Lisabonā; uzsver, ka MIPAA var ievērojami palīdzēt labāk īstenot vecāka gadu gājuma cilvēku tiesības;

57.  nosoda LGBTI kopienas locekļu patvaļīgo aizturēšanu, spīdzināšanu, notiesāšanu un nogalināšanu; atzīst, ka seksuālā orientācija un dzimtiskā identitāte var palielināt diskriminācijas, vardarbības un vajāšanas risku; norāda, ka vairākās pasaules valstīs LGBTI kopienas locekļi joprojām tiek vajāti un pakļauti vardarbībai to seksuālās orientācijas dēļ; nosoda tiesību uz ķermeņa neaizskaramību pārkāpumus pret sievietēm, kā arī pret minoritāšu grupām, kas ir pamattiesību par ķermeņa neaizskaramību un identitāti pārkāpums, piemēram, sieviešu dzimumorgānu kropļošana un interseksuāļu dzimumorgānu kropļošana; norāda, ka 72 valstīs viendzimuma attiecības joprojām ir krimināli sodāmas, no tām 13 valstīs pat piemērojot nāvessodu; mudina šīs valstis nekavējoties veikt izmaiņas savos tiesību aktos; atzinīgi vērtē ES centienus palielināt LGBTI tiesības un tiesisko aizsardzību; mudina ES delegācijas un dalībvalstu vēstniecības pilnībā īstenot ES LGBTI pamatnostādnes; aicina Komisiju ik gadu ziņot par to, kā tiek īstenoti Padomes secinājumi šajā jomā; atzīmē, ka saskaņā ar novērtējumu par Dzimumu līdztiesības rīcības plāna GAP II (2016-2020) īstenošanas pirmo gadu trešā daļa delegāciju veicināja LGBTI kopienas locekļu cilvēktiesības;

58.  nosoda nepārtrauktos cilvēktiesību pārkāpumus pret cilvēkiem, kas cieš no kastu hierarhijas un tiek diskriminēti kastas dēļ, segregāciju un kastu dēļ radītus šķēršļus, tostarp piekļuves liegšanu nodarbinātībai, tiesu sistēmai un citām pamatcilvēktiesībām; pauž nopietnas bažas par radušos institucionālo diskrimināciju un vardarbīgajiem uzbrukumiem, kas tik satraucoši bieži veikti kastas dēļ; mudina ES un tās dalībvalstis stiprināt centienus un atbalstīt iniciatīvas ANO un delegācijas līmenī, lai izskaustu kastu diskrimināciju;

59.  uzsver, ir jāīsteno līdztiesības politika, kas ikvienai minoritāšu grupai — gan nacionālajām, gan etniskajām, reliģiskajām, gan valodu minoritātēm —, kā arī pamatiedzīvotājiem ļauj izmantot pamattiesības; atzinīgi vērtē ANO Ģenerālās asamblejas 2016. gada 19. decembra Rezolūciju 71/178 par pirmiedzīvotāju tiesībām, kurā 2019. gads ir pasludināts par Starptautisko pirmiedzīvotāju valodu gadu; atgādina, ka saskaņā ar informāciju, ko sniedzis īpašais referents jautājumos par pirmiedzīvotāju tautu tiesībām, pēdējo gadu laikā ir novērota un rada satraukumu diskriminācijas palielināšanās un uzbrukumi un draudi, kas vērsti pret pirmiedzīvotāju tautām, un tie, kas aizstāv savu zemi, teritorijas un resursus, tiek kriminalizēti un nogalināti, un jo īpaši sievietes; uzsver, ka ES ir jānodrošina, ka tiek aizsargāti minēto tiesību aizstāvji un tiek panākts, lai visi noziegumi tiktu izmeklēti un vainīgie — saukti pie atbildības; prasa ES un dalībvalstīm aktīvi censties, lai tiktu pilnībā atzītas, aizsargātas un veicinātas pirmiedzīvotāju tautu tiesības; aicina dalībvalstis ratificēt SDO Konvencijas Nr. 169 par pirmiedzīvotāju un cilšu tautām noteikumus;

60.  ņem vērā interneta sniegtos daudzos labumus; taču pauž bažas par to, ka lieli komerciālie operatori tirgvedības nolūkos masveidā vāc lietotāju personas datus, lietotājiem to līdz galam neapzinoties un/vai bez to pilnīgas piekrišanas, un šie dati pēc tam var tikt izmantoti ļaunprātīgi, tostarp piedaloties cilvēktiesību aizstāvju apspiešanā, apdraudot vārda brīvību, ietekmējot vēlēšanu rezultātus un politiskos lēmumus; aicina datu apstrādes uzņēmumus novērtēt ietekmi uz cilvēktiesībām; pauž nožēlu par uzņēmējdarbības modeļiem, kas ir balstīti uz cilvēktiesību pārkāpumiem, un aicina personas datu vākšanā ievērot datu aizsardzības noteikumus un cilvēktiesības; šajā sakarībā aicina starptautisko sabiedrību, tostarp ES un tās dalībvalstis, steidzamības kārtā uzlabot un īstenot efektīvus tiesību aktus šajā jomā;

61.  atzīst, ka terorisms un radikalizācija rada ārkārtīgus draudus demokrātijai un cilvēktiesībām un līdz ar to nodara sabiedrībai milzīgu kaitējumu, un pauž nožēlu par to, ka 2017. gadā veiktie uzbrukumi bieži tika vērsti tieši pret tām personām vai grupām, kas pārstāv šīs vērtības; stingri nosoda pasaulē 2017. gadā notikušos vairāk nekā 1000 teroristu uzbrukumus, kuru rezultātā ir gājuši bojā aptuveni 6123 cilvēki; pauž atbalstu ES centieniem novērst un apkarot terorismu un radikalizāciju, tostarp ES mēroga iniciatīvām un tādiem tīkliem kā Radikalizācijas izpratnes tīkls, taču atkārtoti uzsver, ka visiem centieniem ir jābūt saskaņā ar starptautiskajām cilvēktiesībām; atgādina, ka izglītība ir viens no labākajiem instrumentiem radikalizācijas apkarošanai; uzsver, ka terorisma upuriem ir jāvelta īpaša uzmanība un atbalsts, ietverot psiholoģisku atbalstu, nepieciešams individuāls katra cietušā situācijas novērtējums, juridiskais atbalsts, tiesu pieejamība, tulkošanas pakalpojumi un vispārēji efektīvi atbalsta pakalpojumi cietušajiem; uzsver, ka terorisma apkarošanas stratēģijām ir jāievēro tiesiskums un jānodrošina cilvēktiesību ievērošana; iesaka sadarbībā ar trešām valstīm terorisma apkarošanas jautājumos ietvert rūpīgus novērtējumus par riskiem, kas apdraud pamatbrīvības un cilvēktiesības, un pārkāpumu gadījumā paredzēt aizsardzības pasākumus; aicina Komisiju uzlabot informācijas apmaiņu un koordināciju pa tās kanāliem un starp aģentūrām, lai ātri novērstu un atklātu terorisma draudus un sauktu vainīgos pie atbildības;

62.  atgādina, ka sankcijas ir būtisks KĀDP rīks; mudina Padomi pieņemt ES tiesību aktos paredzētās sankcijas, ja tās nepieciešamas KĀDP mērķu sasniegšanai, jo īpaši, lai aizsargātu cilvēktiesības, kā arī konsolidētu un atbalstītu demokrātiju, vienlaikus nodrošinot, ka sankcijas neskar civilos iedzīvotājus; aicina šīs sankcijas galvenokārt vērst pret amatpersonām, kuras ir atbildīgas par cilvēktiesību pārkāpumiem, lai tās sodītu par noziegumiem un ļaunprātīgu izmantošanu;

63.  uzskata, ka cilvēktiesību veicināšanā pozitīva ietekme var būt sportam; taču pauž nožēlu par to, ka pastāv konkrēta sakarība starp lieliem sporta pasākumiem un noteiktiem cilvēktiesību pārkāpumiem šo pasākumu norises valstīs un valstīs, kas uz tiem kandidē; atgādina, ka šādi pārkāpumi izpaužas kā izlikšana no mājām, pilsoniskās sabiedrības un cilvēktiesību aizstāvju apklusināšana un strādnieku ekspluatācija lielu sporta objektu celtniecībai; aicina ES izstrādāt Savienības līmeņa politikas satvaru sporta un cilvēktiesību jomā un sadarboties ar valstu sporta federācijām, korporatīvajiem pārstāvjiem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām saistībā ar to līdzdalības nosacījumiem šādos pasākumos; aicina starptautiskās un iekšzemes sporta struktūras un organizācijas, un lielu pasākumu norises valstis apņemties īstenot labu pārvaldību un nodrošināt cilvēktiesību, tostarp darba tiesību, plašsaziņas līdzekļu brīvības un vides, aizsardzību, īstenot korupcijas novēršanas pasākumus pirms lieliem sporta pasākumiem un to laikā un nodrošināt tiesībaizsardzības līdzekļus jebkādiem cilvēktiesību pārkāpumu gadījumiem; atzinīgi vērtē Starptautiskās Darba organizācijas 2017. gada novembrī pieņemto lēmumu slēgt lietu par izturēšanos pret migrantiem-darba ņēmējiem saistībā ar sagatavošanos 2022. gada FIFA Pasaules kausam; atzīmē vienošanos par reformām, kas, efektīvi īstenotas, sniegs darba ņēmējiem labāku aizsardzību;

64.  mudina ES īstenot efektīvu un ilgtspējīgu rīcībpolitiku globālo klimata pārmaiņu seku pārvarēšanai; uzsver, ka klimata pārmaiņas ir viens no galvenajiem pieaugošās iedzīvotāju pārvietošanas teritorijas iekšienē un migrācijas cēloņiem; prasa, lai starptautiska sabiedrība izstrādā pasākumus to apkarošanai un to cilvēku aizsardzībai, kurus tie skar; norāda, ka ES ārpolitikai būtu jāuzlabo spējas uzraudzīt ar klimata pārmaiņām saistītos riskus, tostarp krīzes novēršanas un konfliktu noteikšanas spējas; uzskata, ka konsekventa un strauja rīcība klimata jomā būtiski uzlabo sociālo un ekonomisko, bet arī drošības risku novēršanu, kā arī konfliktu un nestabilitātes novēršanu un, visbeidzot, lielu politisko, sociālo un ekonomisko izmaksu novēršanu; tādēļ uzsver, cik svarīgi ir integrēt klimata diplomātiju ES konfliktu novēršanas politikā un paplašināt un pielāgot ES misiju un programmu darbības jomu trešās valstīs un konfliktu zonās; tādēļ uzsver nepieciešamību strauji īstenot tādu politiku, kas ļauj samazināt klimata pārmaiņu ietekmi saskaņā ar Parīzes nolīgumu;

o
o   o

65.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, ES īpašajam pārstāvim cilvēktiesību jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, ANO Drošības padomei, ANO ģenerālsekretāram, ANO Ģenerālās asamblejas 70. sesijas priekšsēdētājam, ANO Cilvēktiesību padomes priekšsēdētājam, ANO augstajam komisāram cilvēktiesību jautājumos un ES delegāciju vadītājiem.

(1) OV L 76, 22.3.2011., 56. lpp.
(2) A/HRC/33/44.
(3) A/AC.278/2017/2.
(4) OV C 303, 15.12.2009., 12. lpp.
(5) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0292.
(6) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0201.
(7) OV L 130, 19.5.2017., 1. lpp.
(8) OV C 75, 26.2.2016., 111. lpp.
(9) OV C 181, 19.5.2016., 69. lpp.
(10) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0494.
(11) OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.
(12) OV L 88, 31.3.2017., 6. lpp.
(13) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0247.
(14) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0288.
(15) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0346.
(16) OV C 285, 29.8.2017., 110. lpp.
(17) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0346.
(18) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0405.

Pēdējā atjaunošana: 2019. gada 7. oktobrisJuridisks paziņojums - Privātuma politika