Indekss 
Pieņemtie teksti
Trešdiena, 2018. gada 4. jūlijs - StrasbūraGalīgā redakcija
Strukturālo reformu atbalsta programma: finansējums un vispārīgais mērķis ***I
 Eiropas Savienības vēlēšanu likuma reforma ***
 Partnerības nolīgums starp ES un Euratom, no vienas puses, un Armēniju, no otras puses ***
 Partnerības nolīgums starp ES un Euratom, no vienas puses, un Armēniju, no otras puses (rezolūcija)
 ES un Irākas partnerības un sadarbības nolīgums ***
 ES un Irākas partnerības un sadarbības nolīgums (rezolūcija)
 ES un Jaunzēlandes nolīgums attiecībā uz koncesiju grozīšanu (Horvātijas pievienošanās ES) ***
 Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūti ***I
 Transporta nodokļi: dažu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšana smagajiem kravas transportlīdzekļiem *
 Budžeta grozījuma Nr. 2/2018 projekts: 2017. finanšu gada pārpalikuma iekļaušana
 Budžeta grozījuma Nr. 3/2018 projekts: bēgļu atbalsta mehānisma Turcijā pagarināšana
 Virzība uz ES ārējo stratēģiju pret agrīnām un piespiedu laulībām
 MVU definīcija
 Sarunas par ES un Azerbaidžānas visaptverošo nolīgumu
 Sarunu par ES un Jordānijas nolīguma par personas datu apmaiņu nolūkā apkarot smagus noziegumus un terorismu sākšana
 Sarunu par ES un Turcijas nolīgumu par personas datu apmaiņu nolūkā apkarot smagus noziegumus un terorismu sākšana
 Sarunu par ES un Izraēlas nolīgumu par personas datu apmaiņu nolūkā apkarot smagus noziegumus un terorismu sākšana
 Sarunu par ES un Tunisijas nolīgumu par personas datu apmaiņu nolūkā apkarot smagus noziegumus un terorismu sākšana
 Sarunu par ES un Marokas nolīgumu par personas datu apmaiņu nolūkā apkarot smagus noziegumus un terorismu sākšana
 Sarunu par ES un Libānas nolīgumu par personas datu apmaiņu nolūkā apkarot smagus noziegumus un terorismu sākšana
 Sarunu par ES un Ēģiptes nolīgumu par personas datu apmaiņu nolūkā apkarot smagus noziegumus un terorismu sākšana
 Sarunu par ES un Alžīrijas nolīgumu par personas datu apmaiņu nolūkā apkarot smagus noziegumus un terorismu sākšana

Strukturālo reformu atbalsta programma: finansējums un vispārīgais mērķis ***I
PDF 171kWORD 55k
Eiropas Parlamenta 2018. gada 4. jūlijā pieņemtie grozījumi priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (ES) 2017/825, lai palielinātu Strukturālo reformu atbalsta programmas finansējumu un pielāgotu tās vispārīgo mērķi (COM(2017)0825 – C8-0433/2017 – 2017/0334(COD))(1)
P8_TA(2018)0281A8-0227/2018

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Komisijas ierosinātais teksts   Grozījums
Grozījums Nr. 1
Regulas priekšlikums
-1.apsvērums (jauns)
(-1)  Savienībai pēc dalībvalstu pieprasījuma ir jāsniedz tām atbalsts, lai uzlabotu dalībvalstu administratīvo spēju īstenot Savienības tiesību aktus.
Grozījums Nr. 2
Regulas priekšlikums
1. apsvērums
(1)  Strukturālo reformu atbalsta programma (“programma”) tika izveidota ar mērķi stiprināt dalībvalstu spēju sagatavot un īstenot izaugsmi veicinošas administratīvas un strukturālas reformas, tostarp sniedzot palīdzību Savienības fondu efektīvā un lietderīgā izmantošanā. Atbalstu programmas ietvaros sniedz Komisija pēc dalībvalsts pieprasījuma, un tas var aptvert ļoti dažādas politikas jomas. Tādas noturīgas ekonomikas attīstība, kura tiek veidota uz spēcīgām ekonomiskām un sociālām struktūrām, ļauj dalībvalstīm efektīvi absorbēt satricinājumus un ātri atgūties no tiem, veicina ekonomisko un sociālo kohēziju. Institucionālu, administratīvu un izaugsmi veicinošu strukturālo reformu īstenošana ir piemērots instruments šādas attīstības panākšanai.
(1)  Strukturālo reformu atbalsta programma (“programma”) tika izveidota ar mērķi stiprināt dalībvalstu spēju sagatavot un īstenot izaugsmi veicinošas administratīvas un strukturālas reformas ar Eiropas pievienoto vērtību, tostarp sniedzot palīdzību Savienības fondu efektīvā un lietderīgā izmantošanā. Atbalstu programmas ietvaros sniedz Komisija pēc dalībvalsts pieprasījuma, un tas var aptvert ļoti dažādas politikas jomas. Tādas noturīgas ekonomikas un noturīgas sabiedrības attīstība, kura tiek veidota uz spēcīgām ekonomiskām, sociālām un teritoriālām struktūrām, ļauj dalībvalstīm efektīvi absorbēt satricinājumus un ātri atgūties no tiem, veicina ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju. No programmas atbalstītajām reformām ir nepieciešama efektīva un lietderīga valsts un reģionālā publiskā pārvaldība, kā arī visu ieinteresēto personu atbildība un aktīva līdzdalība. Konkrētai valstij paredzētu institucionālu, administratīvu un izaugsmi veicinošu strukturālo reformu īstenošana un vietēja līmeņa atbildība par Savienības interesēs īstenotām strukturālām reformām, jo īpaši tādām, kuras īsteno vietējā un reģionālā līmeņa iestādes un sociālie partneri, ir piemēroti instrumenti šādas attīstības panākšanai.
Grozījums Nr. 3
Regulas priekšlikums
1.a apsvērums (jauns)
(1a)  Efektīva programmas rezultātu sasniegšana un informēšana par tiem Savienības, valsts un reģionālā līmenī ir nepieciešama, lai nodrošinātu pēc katras valsts pieprasījuma īstenoto reformu rezultātu redzamību. Tas nodrošinātu zināšanu, pieredzes un paraugprakses apmaiņu, kas arī ir viens no programmas mērķiem.
Grozījums Nr. 4
Regulas priekšlikums
1.b apsvērums (jauns)
(1b)  Tiek sagaidīts, ka pieprasījums pēc programmas atbalsta arī turpmāk būs augsts, kas nozīmē, ka atsevišķi pieprasījumi būs jāuzskata par prioritāti. Attiecīgā gadījumā priekšroka būtu jādod pieprasījumiem, kuru mērķis ir pāriet no nodokļu uzlikšanas darbaspēkam uz nodokļu uzlikšanu bagātībai un piesārņojumam, veicināt spēcīgāku nodarbinātības un sociālo politiku, līdz ar to sociālo iekļaušanu, cīņu pret krāpšanu nodokļu jomā, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanu, uzlabojot pārredzamību, izveidojot stratēģijas inovatīvai un ilgtspējīgai reindustrializācijai, kā arī uzlabojot izglītības un apmācības sistēmas. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš tiem atbalsta pieprasījumiem, kuriem ir liels demokrātiskais atbalsts un partneru līdzdalība un kuriem ir plašāka ietekme uz citām nozarēm. Programmai būtu jāpapildina citi instrumenti, lai nepieļautu pārklāšanos.
Grozījums Nr. 5
Regulas priekšlikums
1.c apsvērums (jauns)
(1c)   Tiecoties stiprināt dalībvalstu spējas sagatavot un īstenot izaugsmi veicinošas strukturālās reformas, programmai nevajadzētu aizstāt vai aizvietot dalībvalstu budžeta finansējumu vai tikt izmantotai, lai segtu kārtējos izdevumus.
Grozījums Nr. 6
Regulas priekšlikums
3. apsvērums
(3)  Lai varētu veiksmīgi piedalīties ekonomiskajā un monetārajā savienībā, ir ļoti svarīgi nostiprināt ekonomisko un sociālo kohēziju, pastiprinot strukturālas reformas. Sevišķi svarīgi tas ir tām dalībvalstīm, kuru naudas vienība nav euro, lai tās sagatavotos pievienoties eurozonai.
(3)  Lai varētu veiksmīgi piedalīties ekonomiskajā un monetārajā savienībā, nodrošinot tās ilgtermiņa stabilitāti un labklājību, un uzlabot tās faktisko konverģenci, ir ļoti svarīgi nostiprināt ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, veicot strukturālas reformas, kuras ir Savienības interesēs un atbilst tās principiem un vērtībām. Sevišķi svarīgi tas ir tām dalībvalstīm, kuru naudas vienība vēl nav euro, lai tās sagatavotos pievienoties eurozonai.
Grozījums Nr. 7
Regulas priekšlikums
4. apsvērums
(4)  Tādējādi programmas vispārīgajā mērķī, ciktāl tas ir sekmēt reaģēšanu uz ekonomikas un sociālām problēmām, ir lietderīgi uzsvērt, ka arī kohēzijas, konkurētspējas, produktivitātes, ilgtspējīgas izaugsmes un darbvietu radīšanas veicināšanai būtu jāsekmē to dalībvalstu sagatavošanās dalībai eurozonā, kuru naudas vienība nav euro.
(4)  Tādējādi programmas vispārīgajā mērķī, ciktāl tas ir sekmēt reaģēšanu uz ekonomikas un sociālām problēmām, ir lietderīgi uzsvērt, ka arī ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas, sociālās iekļaušanas un cīņas pret nabadzību, konkurētspējas, produktivitātes, ilgtspējīgas izaugsmes, darbvietu radīšanas, sociālās iekļaušanas un atšķirību mazināšanai starp dalībvalstīm un reģioniem veicināšanai būtu jāsekmē to dalībvalstu sagatavošanās dalībai eurozonā, kuru naudas vienība vēl nav euro.
Grozījums Nr. 8
Regulas priekšlikums
5. apsvērums
(5)  Nepieciešams arī norādīt, ka programmas darbības un pasākumi var atbalstīt reformas, kas dalībvalstīm, kuras vēlas ieviest euro, var palīdzēt sagatavoties dalībai eurozonā.
(5)  Ņemot vērā pozitīvo pieredzi, ko Savienība ir guvusi saistībā ar tehnisko palīdzību, kura piedāvāta citām valstīm, kas jau ir ieviesušas euro, nepieciešams arī norādīt, ka programmas darbības un pasākumi var atbalstīt reformas, kas dalībvalstīm, kuras pievienojušās Savienībai vēlāk un vēlas ieviest euro, var palīdzēt sagatavoties dalībai eurozonā.
Grozījums Nr. 9
Regulas priekšlikums
5.a apsvērums (jauns)
(5a)   Septiņām dalībvalstīm, proti, Bulgārijai, Čehijai, Horvātijai, Polijai, Rumānijai, Ungārijai un Zviedrijai, saskaņā ar Līgumu ir pienākums gatavoties dalībai eurozonā. Dažas no minētajām dalībvalstis pēdējos gados nav guvušas lielus panākumus šī mērķa sasniegšanā, un tādēļ kļūst aizvien aktuālāk sniegt Savienības atbalstu dalībai eurozonā. Dānijai un Apvienotajai Karalistei nav pienākuma pievienoties eurozonai.
Grozījums Nr. 10
Regulas priekšlikums
5.b apsvērums (jauns)
(5b)   Atkarībā no katras dalībvalsts konstitucionālās un administratīvās struktūras reģionālā un vietējā līmeņa iestādēm ir svarīga nozīme strukturālo reformu īstenošanā. Tādēļ ir lietderīgi strukturālo reformu sagatavošanā un īstenošanā paredzēt reģionālā un vietējā līmeņa iestāžu pienācīgu iesaistīšanu un apspriešanos ar tām.
Grozījums Nr. 11
Regulas priekšlikums
6. apsvērums
(6)  Lai apmierinātu dalībvalstu pieaugošo pieprasījumu pēc atbalsta un ņemot vērā nepieciešamību atbalstīt strukturālu reformu īstenošanu dalībvalstīs, kuru naudas vienība nav euro, finanšu piešķīrums programmai būtu jāpalielina līdz tādam apjomam, kas ļauj Savienībai sniegt atbalstu, kurš apmierina pieprasījuma iesniedzēju dalībvalstu vajadzības.
(6)  Lai apmierinātu dalībvalstu pieaugošo pieprasījumu pēc atbalsta un ņemot vērā nepieciešamību atbalstīt to, ka Savienības interesēs tiek īstenotas strukturālas reformas dalībvalstīs, kuru naudas vienība vēl nav euro, programmai paredzētais finanšu piešķīrums, saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/20131a izmantojot elastības instrumentu, būtu jāpalielina līdz tādam apjomam, kas ļauj Savienībai sniegt atbalstu, kurš apmierina pieprasījuma iesniedzēju dalībvalstu vajadzības. Minētajam palielinājumam nevajadzētu negatīvi ietekmēt citas kohēzijas politikas prioritātes. Turklāt nevajadzētu uzlikt dalībvalstīm pienākumu pārvietot savus valsts un reģionālos Eiropas strukturālo un investīciju fondu (ESI fondu) piešķīrumus nolūkā novērst finansējuma trūkumu programmā.
___________
1a Padomes 2013. gada 2. decembra Regula (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam (OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.).
Grozījums Nr. 12
Regulas priekšlikums
7. apsvērums
(7)  Lai sniegtu atbalstu ar iespējami mazu kavēšanos, Komisijai būtu jāspēj izmantot daļu no finansējuma arī tam, lai segtu to pasākumu izmaksas, kas sniedz atbalstu programmai, piemēram, izmaksas, kas saistītas ar kvalitātes kontroli un projektu uzraudzību uz vietas.
(7)  Lai sniegtu kvalitatīvu atbalstu ar iespējami mazu kavēšanos, Komisijai būtu jāspēj izmantot daļu no finansējuma arī tam, lai segtu to pasākumu izmaksas, kas sniedz atbalstu programmai, piemēram, izmaksas, kas saistītas ar kvalitātes kontroli un projektu uzraudzību un novērtēšanu uz vietas. Šādiem izdevumiem vajadzētu būt samērīgiem salīdzinājumā ar atbalsta projektu izdevumu kopējo apmēru.
Grozījums Nr. 13
Regulas priekšlikums
7.a apsvērums (jauns)
(7a)  Lai ziņošana Eiropas Parlamentam un Padomei par programmas īstenošanu noritētu raiti, būtu jānosaka laikposms, kurā Komisijai ir jāsniedz gada uzraudzības ziņojumi.
Grozījums Nr. 14
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 1. punkts
Regula (ES) 2017/825
4. pants – 1. daļa
Programmas vispārīgais mērķis ir sekmēt institucionālās, administratīvās un izaugsmi veicinošas strukturālās reformas dalībvalstīs, sniedzot valsts iestādēm atbalstu, kas paredzēts pasākumiem, kuru nolūks ir reformēt un stiprināt iestādes, pārvaldību, publisko pārvaldi un ekonomikas un sociālo jomu, reaģējot uz ekonomikas un sociālām problēmām, lai ekonomikas pārvaldības procesu kontekstā veicinātu kohēziju, konkurētspēju, produktivitāti, ilgtspējīgu izaugsmi, darbvietu radīšanu un ieguldījumus, kas arī palīdz sagatavoties dalībai eurozonā, jo īpaši saistībā ar ekonomikas pārvaldības procesiem, tostarp sniedzot palīdzību Savienības fondu efektīvā, lietderīgā un pārredzamā izmantošanā.
Programmas vispārīgais mērķis ir sekmēt institucionālās, administratīvās un izaugsmi veicinošas strukturālās reformas dalībvalstīs, sniedzot dalībvalstu iestādēm, tostarp attiecīgā gadījumā reģionālām un vietējām iestādēm, atbalstu, kas paredzēts pasākumiem, kuru nolūks ir reformēt un stiprināt iestādes, pārvaldību, publisko pārvaldi un ekonomikas un sociālo jomu, reaģējot uz ekonomikas un sociālām problēmām, lai ekonomikas pārvaldības procesu kontekstā veicinātu ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, konkurētspēju, produktivitāti, ilgtspējīgu izaugsmi, darbvietu radīšanu, sociālo iekļaušanu, cīņu pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nabadzību, ieguldījumus un reālu konverģenci Savienībā, kas arī palīdzēs sagatavoties dalībai eurozonā, jo īpaši saistībā ar ekonomikas pārvaldības procesiem, tostarp sniedzot palīdzību Savienības fondu efektīvā, lietderīgā un pārredzamā izmantošanā.
Grozījums Nr. 15
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 1.a punkts (jauns)
Regula (ES) 2017/825
5. pants – 1. punkts – da apakšpunkts (jauns)
(1a)   regulas 5. panta 1. punktam pievieno šādu apakšpunktu:
“da) atbalstīt reģionālā un vietējā līmeņa iestāžu iesaistīšanu un apspriešanos ar tām strukturālo reformu pasākumu sagatavošanā un īstenošanā atbilstīgi pilnvarām un pienākumiem, kas šīm reģionālā un vietējā līmeņa iestādēm ir uzticēti katras dalībvalsts konstitucionālajā un administratīvajā struktūrā.”
Grozījums Nr. 16
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 3. punkts – a apakšpunkts
Regula (ES) 2017/825
10. pants – 1. punkts
1.  Finansējums programmas īstenošanai pašreizējās cenās ir EUR 222 800 000.
1.  Finansējums programmas īstenošanai pašreizējās cenās ir EUR 222 800 000, no kuriem EUR 80 000 000 tiek piešķirti no elastības instrumenta saskaņā ar Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013*.
_________________
* Padomes 2013. gada 2. decembra Regula (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam (OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.).
Grozījums Nr. 17
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 3.a punkts (jauns)
Regula (ES) 2017/825
16. pants – 2. punkts – 1. daļa – ievaddaļa
(3a)   regulas 16. panta 2. punkta ievaddaļu aizstāj ar šādu:
2.  Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei gada uzraudzības ziņojumu par programmas īstenošanu. Minētajā ziņojumā iekļauj informāciju par:
2. Sākot no 2018. gada un līdz 2021. gadam ieskaitot, Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei gada uzraudzības ziņojumu par programmas īstenošanu. Minētajā ziņojumā iekļauj informāciju par:
Grozījums Nr. 18
Regulas priekšlikums
1. pants – 1. daļa – 3.b punkts (jauns)
Regula (ES) 2017/825
16. pants – 2. punkts – 1. daļa – da apakšpunkts (jauns)
(3b)  regulas 16. panta 2. punktam pievieno da) apakšpunktu:
da) kvalitātes kontroles un atbalsta projektu uzraudzības uz vietas rezultātiem.”

(1) Jautājums tika nodots atpakaļ atbildīgajai komitejai starpiestāžu sarunām saskaņā ar 59. panta 4. punkta ceturto daļu (A8-0227/2018).


Eiropas Savienības vēlēšanu likuma reforma ***
PDF 126kWORD 48k
Eiropas Parlamenta 2018. gada 4. jūlija normatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam, ar ko groza Aktu par Eiropas Parlamenta pārstāvju ievēlēšanu vispārējās tiešās vēlēšanās, kurš pievienots Padomes 1976. gada 20. septembra Lēmumam 76/787/EOTK, EEK, Euratom (09425/2018 – C8-0276/2018 – 2015/0907(APP))
P8_TA(2018)0282A8-0248/2018

(Īpašā likumdošanas procedūra — piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā projektu Padomes lēmumam (09425/2018),

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 223. panta 1. punktu (C8-0276/2018),

–  ņemot vērā 2015. gada 11. novembra rezolūciju par Eiropas Savienības vēlēšanu likuma reformu un tai pielikumā pievienoto priekšlikumu Padomes lēmumam, ar ko pieņem noteikumus par grozījumu veikšanu Aktā par Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanu tiešās vispārējās vēlēšanās(1);

–  ņemot vērā pamatotos atzinumus, kurus saskaņā ar 2. protokolu par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu iesniedzis Francijas Senāts, Luksemburgas Deputātu palāta, Nīderlandes parlamenta Pirmā palāta, Nīderlandes parlamenta Otrā palāta, Zviedrijas Riksdāgs, Apvienotās Karalistes parlamenta Pārstāvju palāta un Apvienotās Karalistes parlamenta Lordu palāta un kuros norādīts, ka leģislatīvā akta projekts neatbilst subsidiaritātes principam,

–  ņemot vērā Reglamenta 99. panta 1. un 4. punktu,

–  ņemot vērā Konstitucionālo jautājumu komitejas ieteikumu (A8-0248/2018),

1.  sniedz piekrišanu Padomes lēmuma projektam;

2.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

(1) OV C 366, 27.10.2017., 7. lpp.


Partnerības nolīgums starp ES un Euratom, no vienas puses, un Armēniju, no otras puses ***
PDF 114kWORD 48k
Eiropas Parlamenta 2018. gada 4. jūlija normatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam par to, lai Savienības vārdā noslēgtu Visaptverošu un pastiprinātu partnerības nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu, un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Armēnijas Republiku, no otras puses (12543/2017 – C8-0422/2017 – 2017/0238(NLE))
P8_TA(2018)0283A8-0177/2018

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā projektu Padomes lēmumam (12543/2017),

–  ņemot vērā projektu Visaptverošam un pastiprinātam partnerības nolīgumam starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu, un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Armēnijas Republiku, no otras puses (12548/2017),

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 37. pantu un saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 91. pantu, 100. panta 2. punktu, 207. un 209. pantu un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunktu, 2018. panta 7. punktu un 218. panta 8. punkta otro daļu (C8-0422/2017),

–  ņemot vērā 2018. gada 4. jūlija normatīvo rezolūciju par lēmuma priekšlikumu(1),

–  ņemot vērā Reglamenta 99. panta 1. un 4. punktu un 108. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas ieteikumu un Starptautiskās tirdzniecības komitejas atzinumu (A8-0177/2018),

1.  sniedz piekrišanu nolīguma slēgšanai;

2.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Armēnijas Republikas valdībai un parlamentam.

(1) Šajā dienā pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0284.


Partnerības nolīgums starp ES un Euratom, no vienas puses, un Armēniju, no otras puses (rezolūcija)
PDF 168kWORD 57k
Eiropas Parlamenta 2018. gada 4. jūlija nenormatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam par to, lai Savienības vārdā noslēgtu Visaptverošu un pastiprinātu partnerības nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu, un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Armēnijas Republiku, no otras puses (12543/2017 – C8-0422/2017 – 2017/0238(NLE)2017/2269(INI))
P8_TA(2018)0284A8-0179/2018

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā projektu Padomes lēmumam (12543/2017),

–  ņemot vērā Visaptverošu un pastiprinātu partnerības nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu, un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Armēnijas Republiku, no otras puses (12548/2017),

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 37. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību 91. pantu, 100. panta 2. punktu, 207. un 209. pantu, 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunktu, 218. panta 7. punktu un 218. panta 8. punkta otro daļu (C8-0422/2017),

–  ņemot vērā attiecīgās rezolūcijas par ES un Armēnijas attiecībām,

–  ņemot vērā 2017. gada 13. decembra rezolūciju par gada ziņojumu par kopējās ārpolitikas un drošības politikas īstenošanu(1),

–  ņemot vērā Austrumu partnerības samitos pieņemtās kopīgās deklarācijas, jo īpaši kopīgo deklarāciju, par kuru tika panākta vienošanās 2017. gadā Briselē,

–  ņemot vērā Eiropas Komisijas un Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) paziņojumus par Eiropas kaimiņattiecību politiku (EKP), jo īpaši 2017. gada 18. maija ziņojumu par EKP pārskatīšanas īstenošanu (JOIN(2017)0018) un 2017. gada 9. jūnija kopīgo darba dokumentu “Austrumu partnerība — 20 mērķpasākumi 2020. gadam, koncentrējoties uz pamatprioritātēm un reāliem rezultātiem” (SWD(2017)0300), kā arī 2016. gada paziņojumu par ES globālo ārpolitikas un drošības politikas stratēģiju,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par situāciju austrumu kaimiņreģionā un jo īpaši 2017. gada 15. novembra ieteikumu Padomei, Komisijai un EĀDD par Austrumu partnerību, gatavojoties 2017. gada novembra samitam(2), un 2015. gada 15. aprīļa rezolūciju par pret armēņiem vērstā genocīda 100. gadskārtu(3),

–  ņemot vērā 2018. gada 4. jūlija(4) normatīvo rezolūciju par lēmuma projektu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības un Armēnijas 2018. gada 21. februārī parakstītās partnerības prioritātes,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 49. pantu,

–  ņemot vērā Reglamenta 99. panta 2. punktu,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu (A8-0179/2018),

A.  tā kā Armēnijas un Eiropas Savienības pašreizējo attiecību satvars ir 1996. gada Partnerības un sadarbības nolīgums, kas stājās spēkā 1999. gadā un ko ir paredzēts aizstāt ar ierosināto visaptverošo un pastiprināto partnerības nolīgumu (VPPN);

B.  tā kā, izmantojot Austrumu partnerību, ES un Armēnija savas attiecības ir balstījušas uz kopīgu apņemšanos ievērot starptautiskās tiesības un pamatvērtības, tostarp demokrātiju, tiesiskumu, labu pārvaldību, cilvēktiesības un pamatbrīvības;

C.  tā kā joprojām pastāv bažas par to, vai Armēnija pilnībā ievēro dažas no iepriekš minētajām pamatvērtībām, jo īpaši demokrātiju un tiesiskumu, ko apdraud korupcija, balsu pirkšana, organizētā noziedzība un ļaunprātīga oligarhu kontrole;

D.  tā kā Armēnijas ģeogrāfiskā atrašanās vieta starp Eiropu, Vidusāziju un Tuvajiem Austrumiem un kaimiņos esošajām reģionālajām lielvarām, jo īpaši Krieviju, Irānu un Turciju, ir gan stratēģiska, gan sarežģīta; tā kā dažu pagātnes traģēdiju, jo īpaši armēņu genocīda, neatzīšana, ārvalstu karaspēka klātbūtne Armēnijā, kā arī ieilgušie konflikti Dienvidkaukāzā, kas ietekmē arī Azerbaidžānu un Gruziju, būtiski apdraud visu partneru drošību un reģionālo stabilitāti; tā kā Kalnu Karabahas konfliktu var atrisināt tikai miermīlīgā ceļā atbilstoši EDSO 2009. gada pamatprincipiem, jo īpaši ņemot vērā EDSO Minskas grupas līdzpriekšsēdētāju centienus un priekšlikumus;

E.  tā kā ES ir galvenā Armēnijas tirdzniecības partnere un lielākā līdzekļu devēja; tā kā Armēnija ir arī Eirāzijas Ekonomikas savienības dalībniece un tā kā tas apliecina, ka ES neizvirza attiecību padziļināšanu ar ES kā priekšnoteikumu, kas tās partneriem varētu apgrūtināt attiecības ar trešām pusēm, pat ja tādēļ nebūtu iespējams īstenot dažas iespējas, piemēram, veidot padziļinātu un visaptverošu brīvās tirdzniecības zonu (DCFTA) ar ES;

F.  tā kā jaunais nolīgums nosaka jaunu juridisko pamatu, lai atdzīvinātu politisko dialogu un paplašinātu ekonomiskās sadarbības jomu, kā arī sadarbību tādās nozarēs kā enerģētika, transports, infrastruktūra un vide; tā kā ir paredzams, ka šiem noteikumiem būs pozitīva ietekme uz Armēniju saistībā ar demokrātijas standartu, ekonomiskās izaugsmes un ilgtspējīgas attīstības veicināšanu; tā kā šādas izredzes ir īpaši svarīgas Armēnijas jauniešiem, jo tostarp tiks nodrošināta labāka izglītība un lielākas nodarbinātības iespējas; tā kā gan ES, gan Armēnijas iedzīvotāji gūs labumu no ciešākas sadarbības,

1.  pauž lielu gandarījumu par visaptverošo un pastiprināto partnerības nolīgumu, kas ir nozīmīgs solis ES un Armēnijas attiecībās un iemieso apņemšanos vēl vairāk padziļināt politiskās un ekonomiskās attiecības;

2.  ņem vērā to, ka nolīguma parakstīšana nav beigu punkts ES un Armēnijas sadarbībā; uzsver to, ka ir svarīgi šo nolīgumu ātri un efektīvi īstenot, pirms tiek apsvērts abu pušu turpmākas ciešākas sadarbības un integrācijas potenciāls, kas tiktu īstenots tām pieņemamā tempā un apmērā;

3.  atgādina — lai pavērtu turpmākas sadarbības perspektīvas, ir svarīgi panākt ievērojamu progresu attiecībā uz tādu pamatvērtību ievērošanu kā tiesiskums, cilvēktiesības un pamatbrīvības, kā arī funkcionējoša demokrātiska sistēma, kas aizstāv tiesu sistēmas neatkarību un objektivitāti un nodrošina konkrētus rezultātus cīņā pret korupciju; šajā sakarībā pauž cerību, ka ES apsvērs iespēju drīz sākt dialogu ar Armēniju par vīzu režīma liberalizāciju ar nosacījumu, ka ir radīti apstākļi labi pārvaldītai un drošai mobilitātei, paredzot arī to, ka starp pusēm tiek efektīvi īstenoti vīzu režīma atvieglošanas un atpakaļuzņemšanas nolīgumi;

4.  apsveic Armēnijas iedzīvotājus saistībā ar valsts varas nodošanu 2018. gada aprīlī un maijā, kura notika mierīgi un kuras rezultātā Armēnijā saskaņā ar tās konstitūciju notika valdības maiņa; atzinīgi vērtē tiesībaizsardzības spēku struktūru izrādīto savaldību, taču pauž bažas par miermīlīgu demonstrantu, tostarp parlamenta deputātu, nepamatotu aizturēšanu; sirsnīgi apsveic Nikol Pashinyan saistībā ar viņa ievēlēšanu Armēnijas premjerministra amatā; cer pastiprināt sadarbību ar viņu, viņa veidoto valdību un Nacionālo asambleju, lai cita starpā palīdzētu viņiem izpildīt demonstrāciju laikā paustās Armēnijas sabiedrības vēlmes, un izsaka gatavību veikt Armēnijā turpmāko parlamenta vēlēšanu novērošanu;

Darbības joma, vispārīgie principi, pamatvērtības un apņemšanās atrisināt konfliktus

5.  uzsver, ka šo nolīgumu piemēro, no vienas puses, teritorijās, kurās piemēro Līgumu par Eiropas Savienību, Līgumu par Eiropas Savienības darbību un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu saskaņā ar minētajos līgumos izklāstītajiem nosacījumiem un, no otras puses, Armēnijas Republikas teritorijā; aicina Komisiju nodrošināt to, lai caur Armēniju Eiropas Savienībā netiktu nelikumīgi ievesti produkti;

6.  ņem vērā, ka nolīgums atbilst Eiropas Parlamenta 2017. gada 15. novembra ieteikuma garam un tajā iekļautajiem principiem — šajā ieteikumā ir nepārprotami norādīts, ka visaptverošs nolīgums netiks ratificēts ar valsti, kas neievēro tādas ES vērtības kā demokrātija, tiesiskums, laba pārvaldība, cilvēktiesības un pamatbrīvības; mudina Armēnijas iestādes tomēr ar ES atbalstu nodrošināt, lai šo vērtību ievērošanā nenotiktu regress, jo tā rezultātā saskaņā ar nolīguma 379. pantu varētu tikt apturēta tā piemērošana; atkārtoti uzsver, ka ES finansiālais atbalsts Armēnijai joprojām ir atkarīgs no reformu īstenošanas un kvalitātes;

7.  mudina Armēniju strauji pieņemt un īstenot kopīgi saskaņotās reformas, jo īpaši attiecībā uz vēlēšanu sistēmas stabilitāti, tiesu sistēmas neatkarību un valsts iestāžu pārvaldības pārredzamību, sevišķi saistībā ar ES un Armēnijas partnerības prioritātēm, kam būtu jākalpo par pamatorientieri nolīguma īstenošanā, lai sniegtu Armēnijas iedzīvotājiem taustāmus un pozitīvus rezultātus;

8.  uzsver, ka atbilstīgu pilsoniskās sabiedrības organizāciju jēgpilna iesaiste un iekļaušana ir ārkārtīgi svarīga šajā īstenošanas posmā, tostarp izmantojot jauno, ar šo nolīgumu izveidoto Pilsoniskās sabiedrības platformu, un būtu jāveic daudz vairāk nekā tikai jāpilda ierobežotie pasākumi, kas pašreiz paredzēti nolīguma 366. pantā, proti, pilsoniskās sabiedrības pārstāvju informēšana un viedokļu apmaiņa ar viņiem; norāda, ka iesaistītajām pilsoniskās sabiedrības organizācijām būtu jāaptver pēc iespējas plašāks politisko un sociālo interešu klāsts;

9.  aicina Komisiju ievērot ES finansiālā atbalsta nosacītību, sistemātiski sasaistot ES atbalstu, tostarp to, kas tiek sniegts, izmantojot Eiropas Kaimiņattiecību instrumentu, makrofinansiālo palīdzību un citus instrumentus, ar reformu efektīvu īstenošanu, kuras progress būtu rūpīgi jāuzrauga;

10.  ņem vērā, ka nolīgums atbilst Eiropas Parlamenta 2017. gada 15. novembra ieteikuma garam un tajā iekļautajiem principiem arī attiecībā uz to, ka jauna nolīguma ar Armēniju vai Azerbaidžānu ratifikācija būs atkarīga no jēgpilnas apņemšanās un ievērojama progresa Kalnu Karabahas konflikta risināšanā; mudina abas puses labā ticībā pēc vēlēšanām abās valstīs 2018. gadā palielināt sarunu tempu un rezultātus, lai gūtu vēsturiskus panākumus un izbeigtu konfliktu, ko nevar atrisināt militāriem līdzekļiem un kas tomēr ir prasījis pārāk daudz dzīvību, jo īpaši civiliedzīvotāju dzīvību, un gandrīz trīsdesmit gadu garumā kavējis ne tikai jebkāda miera un stabilitātes iedibināšanu, bet arī apgrūtinājis reģiona sociālekonomisko attīstību; pauž nopietnas bažas par militāro spēku koncentrēšanu un nesamērīgajiem aizsardzības jomas izdevumiem šajā reģionā; atbalsta visas iniciatīvas, kas sekmē mieru un labu kaimiņattiecību veidošanu, tostarp augsta līmeņa sarunas un pamiera uzraudzības mehānismu, un aicina EĀDD un Komisiju palielināt ES atbalstu programmām, kas dotu iespēju pastiprināt kontaktus starp Armēnijas un Azerbaidžānas NVO un jaunatnes organizācijām, vienlaikus nodrošinot, ka ES dalībvalstis izvairītos no divējāda lietojuma preču un tehnoloģiju netieša eksporta, kas paredzēts konfliktā iesaistītajām pusēm;

Politiskā reforma

11.  aicina gan Armēniju, gan ES piešķirt augstu prioritāti iekšējām reformām, kā norādīts 4. pantā, lai jo īpaši nodrošinātu netraucētu pāreju no prezidenta vadītas sistēmas uz parlamentāru sistēmu un valsts iestāžu apolitiskumu; mudina Armēnijas valdību nodrošināt, lai attiecībā uz svarīgām reformām, piemēram, tādām, kas saistītas ar valdības struktūru un darbību vai kriminālkodeksu, visas Armēnijas sabiedrības interesēs tiktu nodrošināta lielāka pārredzamība un iekļaujošs dialogs ar politisko opozīciju un pilsonisko sabiedrību;

12.  uzsver nepieciešamību nodrošināt vienlīdzīgus apstākļus opozīcijai un vidi, kurā pilsoniskā sabiedrība, tostarp plašsaziņas līdzekļu pārstāvji un cilvēktiesību aizstāvji, var darboties un izmantot savas tiesības, nebaidoties no represijām; aicina Armēniju šajā sakarībā nodrošināt strauju un taisnīgu tiesu visiem ieslodzītajiem, tostarp Andreas Ghukasyan, nodrošinot, ka tiesas procesā netiek izmantoti politiski apsvērumi; aicina Armēnijas iestādes nodrošināt, lai žurnālisti nesaskartos ne ar kādu spiedienu, bailēm no atriebības un vardarbību sava darba dēļ un tiktu ievērotas pulcēšanās tiesības, un atturēties no pārmērīga spēka un represiju izmantošanas pret miermīlīgajiem protestētājiem un protestu vadītājiem, piemēram, nepamatotu kriminālapsūdzību izvirzīšanas; prasa veikt objektīvu izmeklēšanu un nodrošināt taisnīgu tiesu visos gadījumos, tostarp attiecībā uz iepriekš izmantotu nesamērīgu policijas spēku pret miermīlīgiem protestētājiem un Sasna Tsrer lietā, kurā policija nopietni kavēja advokātu darbu;

13.  mudina Armēnijas iestādes, ņemot vērā gaidāmās vēlēšanas, strauji un pilnībā īstenot visus Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Demokrātisku iestāžu un cilvēktiesību biroja (EDSO/ODHIR) vadīto starptautisko vēlēšanu novērošanas misiju ieteikumus, kas akcentēti to galīgajā ziņojumā, jo īpaši attiecībā uz apgalvojumiem par balsu pirkšanu, vēlētāju iebiedēšanu, spiediena izdarīšanu uz ierēdņiem un privātā sektora darbiniekiem un partiju pārstāvju un tiesībaizsardzības amatpersonu nepamatotu iejaukšanos balsošanas procesā, kas neuzlaboja sabiedrības uzticēšanos valsts vēlēšanu sistēmai;

14.  mudina Armēniju īstenot Venēcijas komisijas ieteikumus, piemēram, tos, kas iekļauti šīs komisijas 2017. gada atzinumā par Tiesu kodeksa projektu — šajā atzinumā minēts, ka ar kodeksu ir ieviestas konstitucionālās reformas rezultātā radītās pozitīvās pārmaiņas, bet kodeksā ir vērojamas nepilnības un nekonsekvence, kas būtu jānovērš;

Tiesiskums un cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana

15.  atkārtoti norāda uz savu stingro apņemšanos ievērot starptautiskās tiesības un pamatvērtības, tostarp, demokrātiju, tiesiskumu un labu pārvaldību, cilvēktiesības un pamatbrīvības, un mudina Armēniju tiekties pēc ievērojama progresa šajās jomās, jo īpaši attiecībā uz plašsaziņas līdzekļu brīvību, tiesu sistēmas neatkarību un cīņu pret korupciju, organizēto noziedzību, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, nepotismu un ļaunprātīgu oligarhu kontroli; mudina Armēnijas iestādes sākt padziļinātu un patiesu ekonomisko reformu procesu, lai pārvarētu pašreizējo oligarhu veidoto struktūru un likvidētu attiecīgos monopolus; mudina Armēnijas varas iestādes turpināt konsekventi rīkoties, ievērojot savas valsts saistības, kuras tā uzņēmusies kā ANO Konvencijas pret spīdzināšanu līgumslēdzēja puse, lai nepieļautu un izmeklētu pārkāpumus un piemērotu par tiem sodu;

16.  pauž nožēlu par to, ka Armēnijā joprojām nopietnas bažas sagādā vardarbība dzimuma un seksuālās orientācijas dēļ; ņem vērā, ka, Nacionālajai asamblejai 2017. gada 8. decembrī pieņemot tiesību aktu par vardarbības novēršanu ģimenē, no vardarbības ģimenē cietušo personu aizsardzību un miera (kohēzijas) atjaunošanu ģimenē, vardarbība ģimenē ir atzīta par nopietnu problēmu, taču prasa pieņemt spēcīgākus tiesību aktus, lai efektīvi apkarotu šādu vardarbību un iestādes varētu labāk aizsargāt un atbalstīt vardarbības upurus; pauž atzinību par to, ka Armēnija 2018. gada 18. janvārī parakstīja Eiropas Padomes Stambulas konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu, un mudina Armēniju strauji ratificēt un pilnībā īstenot šo konvenciju, lai efektīvi pildītu savas saistības attiecībā uz starptautisko standartu ievērošanu šajā jomā;

17.  aicina Armēniju risināt dzimumu līdztiesības un nediskriminācijas jautājumus, ātri, bet tomēr efektīvi veicot pasākumus, lai nodrošinātu vienādas iespējas, jo īpaši attiecībā uz nodarbinātību, vienādu atalgojumu un valsts amatu ieņemšanu, ideālā gadījumā izmantojot šajā nolūkā visaptverošu atsevišķu tiesību aktu par nediskrimināciju, kā arī aizsargājot citas neaizsargātas grupas, piemēram, LGBTI, saskaņā ar starptautiskajiem standartiem un Armēnijas dažādajām saistībām cilvēktiesību jomā, un nodrošināt efektīvus aizsardzības mehānismus, kuriem atvēlēti pietiekami resursi; šajā sakarībā pauž bažas par gaidāmo tiesību aktu nesaderību ar starptautiskajiem standartiem nediskriminācijas jomā;

18.  mudina Armēnijas iestādes piešķirt lielu prioritāti tam, lai izbeigtu uz dzimumu balstītu atlasi, izmantojot selektīvus abortus, kas Armēnijā un Azerbaidžānā joprojām ir ļoti izplatīta, šīs prakses izmantošanas ziņā pasaules līmenī ierindojot abas valstis aiz Ķīnas; mudina Armēniju apņemties uzlabot dzīvi bērniem, jo īpaši bērniem ar invaliditāti un bāreņiem, konsekventi īstenojot prioritātes, kas noteiktas valsts stratēģijā par bērnu tiesību aizsardzību un attiecīgajā Konvencijas par bērna tiesībām īstenošanas rīcības plānā, kā arī līdz 2025. gadam garantējot visiem bērniem iekļaujošu izglītību un izskaužot bērnu darbu;

19.  mudina veikt turpmākus pasākumus, lai palielinātu sadarbību tādu noziedzīgu darbību kā terorisms, organizētā noziedzība, kibernoziedzība un pārrobežu noziedzība nepieļaušanā un apkarošanā, un aicina Armēniju vairāk pieskaņoties ES ārpolitikai un drošības politikai;

20.  aicina Armēniju ratificēt Starptautiskās Krimināltiesas (SKT) Romas statūtus, ko tā parakstīja 1999. gadā;

Tirdzniecība un ekonomiskā sadarbība

21.  atzinīgi vērtē ES un Armēnijas tirdzniecības un ekonomisko attiecību padziļināšanos un to, ka VPPN dažos gadījumos nodrošina lielāku pārredzamību un tirgus pieejamību ES produktiem un ekonomikas dalībniekiem tādās jomās kā pakalpojumu tirdzniecība, intelektuālā īpašuma tiesības un publiskais iepirkums, nekā paredz PTO saistības;

22.  aicina Armēniju iesaistīties uzticamās tirdzniecības attiecībās ar ES atbilstīgi saistībām, ko tā uzņēmusies, pievienojoties PTO; atgādina, ka noteikumus un nosacījumus par dalību PTO, kā arī saistības saskaņā ar PTO nolīgumiem un šo nolīgumu noteikumus piemēro tikai attiecībā uz ANO atzītām Armēnijas Republikas teritorijām;

23.  cer, ka nolīgums ātri sniegs jaunas un pievilcīgas ekonomiskās iespējas Armēnijas pilsoņiem, kas dzīvo vai atgriežas Armēnijā, jo īpaši Armēnijas jauniešiem;

24.  tomēr pauž nožēlu, ka nolīgumā nevar iekļaut tarifa šķēršļu likvidēšanu, jo Armēnija ir pievienojusies Eirāzijas Ekonomikas savienībai; taču atzinīgi vērtē to, ka Armēnija lielā apmērā izmanto ES vispārējo preferenču sistēmu (VPS+), lai gan ar bažām konstatē, ka VPS+ režīms tiek piemērots tikai ļoti nelielam eksporta preču kategoriju klāstam; ņem vērā, ka nolīgumā tiek respektēta Armēnijas daudzvektoru ārpolitika, bet aicina Komisiju nodrošināt, ka ES palīdzība Armēnijā netiek novirzīta nozarēm, kuras skar Krievijas noteiktās sankcijas pret ES, un mudina Komisiju stingri uzraudzīt to, lai ES dalībvalstis ievērotu Padomes Regulu (ES) Nr. 833/2014 un izvairītos radīt Krievijai iespēju ar Armēnijas starpniecību iegādāties divējāda lietojuma preces un tehnoloģiju;

25.  atzinīgi vērtē vienošanos, kas panākta par preču zīmju aizsardzību, tostarp 237. pantā paredzētajiem pārejas noteikumiem par konjaku un šampanieti, un tādējādi aizsargā ES intereses, vienlaikus ļaujot Armēnijai attīstīt tirdzniecību visās svarīgākajās ekonomikas nozarēs;

Enerģētika un citas sadarbības jomas

26.  atzinīgi vērtē to, ka jo īpaši 42. pantā ir uzsvērta kodoldrošība, pamatojoties uz Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras (SAEA) un Eiropas Savienības standartiem un praksi; pauž nožēlu par Armēnijas iestāžu lēmumu pagarināt Medzamoras kodolspēkstacijas darbības termiņu un atkārtoti pauž nopietnas bažas par šīs kodolspēkstacijas joprojām pastāvošo neatbilstību drošības standartiem un ievērojamo risku, ko rada tās atrašanās seismiski aktīvā zonā; pauž atzinību sarunu vedējiem par to, ka VPPN 42. pantā ir iekļauta konkrēta sadarbība attiecībā uz Medzamoras kodolspēkstacijas ekspluatācijas drošu pārtraukšanu un slēgšanu un ceļveža vai rīcības plāna agrīnu pieņemšanu šajā nolūkā, ņemot vērā to, ka tā ir jāaizstāj ar jaunu kapacitāti, lai garantētu Armēnijas Republikas energoapgādes drošību un apstākļus ilgtspējīgai attīstībai;

27.  turklāt atzinīgi vērtē īpašos noteikumus par Armēnijā īstenoto sadarbību vides jomā, ņemot vērā to, ka ir steidzami nepieciešams panākt progresu šajā jomā, kā arī iespējas radīt darbvietas un samazināt atkarību no enerģijas importa, ko varētu panākt, attīstot tīrus, alternatīvus enerģijas avotus; īpaši aicina Komisiju gan tehniski, gan finansiāli palīdzēt un sniegt atbalstu Armēnijas valdībai tās vērienīgajos plānos attīstīt atjaunojamo energoresursu enerģijas nozari;

28.  aicina Armēnijas iestādes uzlabot pārredzamību un pārskatatbildību publisko finanšu pārvaldībā, kā arī publiskā iepirkuma jomā un privatizācijas procesā un turklāt stiprināt banku nozares uzraudzību;

29.  uzsver to, ka ir svarīgi noteikumi par dialogu un sadarbību attiecībā uz nodarbinātības politiku, darba tiesībām, piemēram, darba aizsardzību, dzimumu līdztiesību un nediskriminēšanu, tostarp attiecinot to uz mazāk aizsargātām un marginalizētām grupām, piemēram, LGBTI, lai nodrošinātu labākas darbavietas ar labākiem darba apstākļiem, jo īpaši Armēnijas jauniešiem, un palīdzētu vērsties pret augsto bezdarba līmeni un milzīgo nabadzību;

Institucionālie noteikumi

30.  atzinīgi vērtē Parlamentārās partnerības komitejas izveidi saskaņā ar nolīguma 365. pantu un apņemas kopā ar Armēnijas parlamentu ātri izstrādāt tās reglamentu, lai tā drīzumā varētu sākt darboties;

31.  atkārtoti prasa Komisijai un EĀDD reizi sešos mēnešos nosūtīt Parlamentam izsmeļošu rakstisku ziņojumu par starptautisku nolīgumu īstenošanu saskaņā ar Parlamenta 2017. gada 15. novembra ieteikumu Padomei, Komisijai un EĀDD par Austrumu partnerību, gatavojoties 2017. gada novembra samitam, kurā tika atkārtoti pausta Parlamenta apņemšanās pastiprināt ar Austrumu partneriem noslēgto starptautisko nolīgumu īstenošanas uzraudzību un šajā sakarībā sniegtā ES atbalsta pārbaudi;

32.  aicina ES un Armēnijas iestādes pastiprināt centienus komunikācijas jomā, informējot par šī jaunā nolīguma mērķiem, lai gan Armēnijā, gan ES vēl vairāk uzlabotu sabiedrības informētību par gaidāmajām iespējām un ieguvumiem, ko radītu nolīguma noslēgšana; turklāt aicina abas puses turpināt pielikt pūles, lai vērstos pret dezinformācijas kampaņām saistībā ar ES un Armēnijas attiecībām;

o
o   o

33.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem un Armēnijas valdībai un parlamentam.

(1) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0493.
(2) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0440.
(3) OV C 328, 6.9.2016., 2. lpp.
(4) Šajā dienā pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0283.


ES un Irākas partnerības un sadarbības nolīgums ***
PDF 119kWORD 48k
Eiropas Parlamenta 2018. gada 4. jūlija normatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu Partnerības un sadarbības nolīgumu Starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Irākas Republiku, no otras puses, (10209/1/2012 – C8-0038/2018 – 2010/0310(NLE))
P8_TA(2018)0285A8-0222/2018

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes lēmuma projektu (10209/1/2012),

–  ņemot vērā partnerības un sadarbības nolīguma projektu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Irākas Republiku, no otras puses (5784/2/2011 un 8318/2012),

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 91. pantu, 100. pantu, 207. pantu, 209. pantu un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunktu (C8-0038/2018),

–  ņemot vērā tā 2013. gada 17. janvāra nostāju attiecībā uz priekšlikumu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu Partnerības un sadarbības nolīgumu Starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Irākas Republiku, no otras puses(1),

–  ņemot vērā juridiskā pamata izmaiņas pēc 2014. gada 11. jūnija Tiesas sprieduma(2),

–  ņemot vērā 2018. gada 4. jūlija nenormatīvo rezolūciju par lēmuma projektu(3),

–  ņemot vērā Reglamenta 99. panta 1. un 4. punktu, kā arī 108. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas ieteikumu (A8-0222/2018),

1.  sniedz piekrišanu nolīguma slēgšanai;

2.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Irākas Republikas valdībai un parlamentam.

(1) OV C 440, 30.12.2015., 301. lpp.
(2) Tiesas 2014. gada 11. jūnija spriedums, Eiropas Komisija pret Eiropas Savienības Padomi, par Pamatnolīgumu par partnerību un sadarbību starp Eiropas Savienību un Filipīnu Republiku, C-377/12,ECLI: EU:C:2014:1903.
(3) Šajā dienā pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0286.


ES un Irākas partnerības un sadarbības nolīgums (rezolūcija)
PDF 173kWORD 62k
Eiropas Parlamenta 2018. gada 4. jūlija nenormatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu Partnerības un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Irākas Republiku, no otras puses (10209/1/2012 – C8-0038/2018 – 2010/0310M(NLE))
P8_TA(2018)0286A8-0224/2018

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Padomes lēmuma projektu (10209/1/2012),

–  ņemot vērā Partnerības un sadarbības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Irākas Republiku, no otras puses(1)

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 91. pantu, 100. pantu, 207. pantu, 209. pantu un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunktu (C8-0038/2018),

–  ņemot vērā Parlamenta 2013. gada 17. janvāra rezolūciju par ES un Irākas partnerattiecības un sadarbības nolīgumu(2),

–  ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) un Komisijas 2018. gada 8. janvāra kopīgo paziņojumu par Savienības stratēģijas attiecībā uz Irāku aspektiem,

–  ņemot vērā Padomes 2018. gada 22. janvāra secinājumus par jaunu stratēģiju attiecībā uz Irāku,

–  ņemot vērā Komisijas daudzgadu indikatīvo programmu Irākai (2014–2017),

–  ņemot vērā Parlamenta 2016. gada 4. februāra rezolūciju par tā dēvētās ISIS/Daesh veiktu reliģisko minoritāšu sistemātisku masveida slepkavošanu(3),

–  ņemot vērā Parlamenta 2016. gada 27. oktobra rezolūciju par stāvokli Ziemeļirākā/Mosulā(4),

–  ņemot vērā ANO Drošības padomes 2017. gada 14. jūlija Rezolūciju Nr. 2367 (2017) un 2017. gada 21. septembra Rezolūciju Nr. 2379 (2017),

–  ņemot vērā Parlamenta 2018. gada 4. jūlija(5) normatīvo rezolūciju par projektu lēmumam,

–  ņemot vērā Reglamenta 99. panta 2. punktu,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu un Attīstības komitejas atzinumu (A8-0224/2018),

A.  tā kā Eiropu un Irāku jau tūkstošiem gadu saista savstarpēja kultūras mijiedarbība un kopīga vēsture;

B.  tā kā Irāku desmitiem gadu ir plosījusi Sadama Huseina diktatūra, kuras laikā 1980. gadā notika iebrukums Irānā un 1990. gadā — Kuveitā, un situāciju saasināja uzliktās sankcijas un iekšējs konflikts pēc ASV vadītā iebrukumu 2003. gadā, kā arī sektantu vardarbība, kurdu separātisti un Daesh piekoptais džihādistu terorisms; tā kā visi šie faktori izskaidro to, cik apjomīgas problēmas jārisina Irākai, cenšoties panākt virzību uz labāku pārvaldību, ekonomisko progresu un nacionālo izlīgumu;

C.  tā kā Savienība atkārtoti ir apliecinājusi savas saistības veidot stipru ES un Irākas partnerību, pamatojoties uz partnerības un sadarbības nolīgumu, un atbalstīt Irākas iestādes pārejā uz demokrātiju un atjaunošanas procesā, kā arī novērst politiskās, sociālās un ekonomiskās nestabilitātes pamatcēloņus; tā kā ir aprēķināts, ka rekonstrukcijas centienu izmaksas sasniegs 88 miljardus ASV dolāru;

D.  tā kā ES dalībvalstis, kuras iesaistījās 2003. gada karā, un ES kopumā ir īpaši atbildīgas par palīdzību Irākas iedzīvotājiem un atbalstu centieniem panākt mieru un stabilitāti valstī;

E.  tā kā 2018. gada 12. maijā notika parlamenta vēlēšanas; tā kā šajā reģionā, kuru smagi skāruši autoritāri režīmi un darbības, Irāka ir viena no nedaudzajām valstīm, kura var sniegt piemēru ar savu konkurētspējīgo politisko vidi, kas ietver daudzpartiju sistēmu un relatīvo plašsaziņas līdzekļu brīvību; tā kā politiskie spēki valstī, šķiet, apzinās vajadzību veidot starpkonfesionālas apvienības, lai palielinātu sistēmas leģitimitāti un stabilitāti; tā kā īstenām un uz konkurenci balstītām vēlēšanām ir būtiska nozīme demokrātijas konsolidācijā Irākā; tā kā visu Irākas sabiedrības daļu iesaistīšana būs svarīgs solis ceļā uz iekļaujošu demokrātiju un kopīgu izpratni par valstiskumu;

F.  tā kā ievērojami ir jāuzlabo situācija drošības jomā, lai sekmētu stabilizāciju, izlīgumu, iekļaujošu pārvaldību un ekonomisko un sociālo progresu gan valsts, gan vietējā līmenī; tā kā, lai panāktu izlīgumu, ir jāsauc pie atbildības visu pušu vainīgie, kuri pastrādājuši noziegumus; tā kā ES sniedz palīdzību drošības sektora reformēšanai Irākā, īstenojot ES padomdevēju misiju; tā kā Apvienoto Nāciju Organizācijas palīdzības misija Irākā (UNAMI) šajā valstī atrodas jau kopš 2003. gada un ir veikusi ievērojamu darbu, veicinot iekļaujošu politisko dialogu un nacionālo izlīgumu; tā kā NATO turpina spēju veidošanas iniciatīvu Irākā, galveno uzmanību pievēršot tādiem jautājumiem kā cīņa pret pašdarinātiem spridzekļiem, neizlietotas munīcijas iznīcināšana, atmīnēšana, civilā un militārā plānošana, padomju laika militārā aprīkojuma tehniskā apkope, militārie medikamenti un Irākas drošības iestāžu reforma;

G.  tā kā Irākai ir jārisina problēmas pārvaldības jomā, proti, jānodrošina institucionālo un administratīvo spēju veidošana, tiesiskuma konsolidācija, tiesību aktu izpilde un cilvēktiesību ievērošana, ietverot sieviešu tiesības un visu etnisko un reliģisko minoritāšu tiesības;

H.  tā kā ir svarīgi cīnīties pret bezdarbu un sociālo atstumtību, īpaši jauniešu vidū, lai nepieļautu, ka viņi radikalizējas un līdz ar to teroristu organizācijām vai citiem organizētās noziedzības grupējumiem viņus ir viegli savervēt;

I.  tā kā Irākas Terorisma apkarošanas dienests, kurš bija galvenais Mosulas atbrīvošanas dalībnieks, cieta smagus zaudējumus, un tam ir jāsaņem pienācīga atzinība un atbalsts, lai uzlabotu darbā pieņemšanas spējas un tā rindas atkal būtu atbilstīga lieluma un ilgtspējīgas;

J.  tā kā Irākas varas iestādēm valsts ieņēmumus no naftas vajadzētu uzskatīt par iespēju un līdzekli, kā panākt ilgtspējīgu valsts sociālo un ekonomisko atjaunošanu, no kā labumu gūtu visa Irākas sabiedrība, nevis sadalīt šos līdzekļus klientelisma garā; tā kā Irākas Kurdistānas autonomajā apgabalā atrodas ievērojamas naftas atradnes; tā kā ir jāuzlabo attiecības starp centrālo valdību Bagdādē un Irākas Kurdistānas autonomā apgabala Kurdistānas reģionālo valdību saskaņā ar konstitūcijas noteikumiem;

K.   tā kā Irākā dzīvo dažādas kopienas, kuras bieži vien savā starpā cīnās par varu un kontroli pār valsts resursiem; tā kā Daesh, pastrādājot kara noziegumus un noziegumus pret cilvēci, necilvēcīgi noslepkavoja vai paverdzināja tūkstošiem Irākas iedzīvotāju, tostarp mazākumtautību kopienu pārstāvjus un jo īpaši sievietes un meitenes; tā kā teroristu un ekstrēmistu grupējumi joprojām viegli var izmantot starpkonfesiju un vietēja mēroga spriedzi; tā kā 2003. gadā Irākā dzīvoja vairāk nekā 1,5 miljoni valstspiederīgo kristiešu (haldieši, sīrieši, asīrieši un citas kristīgas mazākumtautības) un tā kā viņi veido senu pirmiedzīvotāju grupu, kura pašlaik pakļauta nopietniem vajāšanas un piespiedu izsūtīšanas draudiem; tā kā miljoniem irākiešu, tostarp kristiešiem, nācās bēgt no vardarbības, vai nu pilnībā pametot valsti, vai piespiedu kārtā pārceļoties uz citu vietu iekšzemē; tā kā kurdi ir liela Irākas iedzīvotāju mazākumtautība, no kuriem lielākā daļa dzīvo Irākas Kurdistānas autonomajā apgabalā;

L.  tā kā Daesh, Al-Qaeda un līdzīgas teroristu organizācijas rod iedvesmu no salafisma/vahabisma kustības radikālākā atzara; tā kā, neraugoties uz Daesh militāro un teritoriālo sakāvi, joprojām aktuāli ir novērst šīs organizācijas ideoloģijas draudus, uzlabojot pārvaldību, izglītību, pakalpojumu sniegšanu, deradikalizācijas centienus un Irākas politiskajos procesos pilnībā iekļaujot sunnītu kopienu;

M.  tā kā līdz šim šajā valstī, kurā ir 26 miljoni iedzīvotāju, 11 miljoniem cilvēku ir nepieciešama humānā palīdzība, savukārt iekšzemē pārvietoto irākiešu skaits ir pārsniedzis 3 miljonus, no kuriem daudzi ir izmitināti Irākas Kurdistānas autonomajā apgabalā, turklāt ir ieradušies 246 000 bēgļu no Sīrijas; tā kā ir būtiski sniegt ekonomisko atbalstu iekšzemē pārvietotajām personām un atjaunot viņu materiālo stāvokli, lai nodrošinātu viņu atgriešanos mājās;

N.  tā kā Daesh teritoriālo sakāvi panāca Irākas bruņotie spēki, kurus atbalstīja Starptautiskā koalīcija cīņai pret Daesh, kā arī dažādas tautas mobilizācijas vienības, pešmergas un citi sabiedroto spēki; tā kā, neraugoties uz teritoriālo Daesh sakāvi Irākā, joprojām pastāv džihādistu apdraudējums, kas apgrūtina valsts konsolidāciju un stabilitāti, jo īpaši pie Sīrijas robežas; tā kā nolūkā atjaunot valsti un integrēt Irākas sabiedrību ir jāpārvar atšķirības, kuru pamatā ir reliģiskie kritēriji, jāizformē tautas mobilizācijas vienības un to locekļi jāiekļauj sabiedrībā saskaņā ar valsts vajadzībām, jo citādi nebūs iespējams izveidot funkcionālu valsti, kas balstīta uz demokrātiju un plurālismu; tā kā 2016. gadā Irākas parlaments pieņēma likumu, ar ko šiītu bruņotos grupējumus faktiski padarīja par pastāvīgu Irākas drošības spēku sastāvdaļu; tā kā vienota, plurālistiska un demokrātiska Irākas valsts ir priekšnoteikums valsts un tās iedzīvotāju stabilitātei un attīstībai,

1.  atzinīgi vērtē ES un Irākas partnerības un sadarbības nolīguma (PSN) noslēgšanu; pieprasa pilnībā izmantot mehānismus, kas paredzēti, lai padziļinātu Savienības un Irākas attiecības;

2.  uzsver, ka PSN ir būtisks instruments, ar ko īstenot Savienības stratēģiju Irākai, kā arī stiprināt mūsu sadarbību valsts atjaunošanas, stabilizācijas un izlīguma panākšanai valsts un vietējā līmenī, izmantojot ilgtermiņa stratēģiju; uzsver, cik svarīga ir Irākas līdzatbildība demokrātiskas, federālas un plurālistiskas valsts veidošanā, balstoties uz cilvēktiesību ievērošanu un tiesiskumu;

3.  atzinīgi vērtē iniciatīvu rīkot Irākas rekonstrukcijas starptautisko konferenci, kas notika 2018. gada 12. februārī Kuveitā; prasa ES un tās dalībvalstīm pildīt savas finanšu saistības tehniskās palīdzības jomā;

4.  atzinīgi vērtē ES apņemšanos nodrošināt ilgāku atbalstu šai valstij un to, ka ES ir noteikusi Irāku par izmēģinājuma valsti, kurā labāk izstrādāt un praksē realizēt savstarpēji saistītos humanitāros un attīstības pasākumus, lai sekmētu pāreju no humānās palīdzības uz ilgtermiņa rekonstrukciju un stabilizāciju; atgādina, ka Irākas krīze ir ANO 3. līmeņa ārkārtas situācija un ka pašlaik 11 miljoniem cilvēku ir nepieciešama palīdzība; tādēļ mudina ES un tās dalībvalstis pirmām kārtām pastiprināt centienus, lai nekavējoties pievērstos lielākajām humanitārajām problēmām un cilvēku vajadzībām, jo īpaši vairāk nekā 3 miljonu iekšzemē pārvietoto personu vajadzībām;

5.  uzsver, ka valstī ir plaši izplatīta nabadzība un ka vardarbības, konfliktu un sektantisma gadi ir ievērojami kavējuši tās attīstību, lai gan Irāka ir atzīta par valsti ar vidēji augstiem ienākumiem; prasa ES īstenot attīstības palīdzību ar mērķorientētiem projektiem, kas paredzēti visneaizsargātākajām grupām un cilvēkiem, kuriem visvairāk ir nepieciešama palīdzība, proti, sievietēm un bērniem, jauniešiem, iekšzemē pārvietotām personām un bēgļiem;

Eiropas Savienības prioritātes rīcībai Irākā

6.  prasa ES un tās dalībvalstīm arī turpmāk sniegt pašlaik nodrošināto humāno palīdzību, lai palīdzētu visiem konfliktu skartajiem Irākas iedzīvotājiem un viņus aizsargātu, sniegto atbalstu izmantojot kā līdzekli pārvaldības, demokrātijas un tiesiskuma konsolidēšanai; aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt visaptverošu sniegtās finanšu palīdzības uzraudzību, lai finansiālā palīdzība sasniegtu tos, kam tā ir nepieciešama; uzsver, ka visiem Irākas iedzīvotājiem ir likumīgas tiesības saņemt civilstāvokļa dokumentus un piekļūt atbalstam bez jebkādas diskriminācijas;

7.  prasa ES stiprināt sadarbību, lai veicinātu stabilizāciju un drošību nesen atbrīvotajās zonās un lai valsts iekšzemē pārvietotās personas varētu droši, informēti, brīvprātīgi un cieņpilni atgriezties mājās; prasa ES arī turpmāk sniegt atbalstu Irākas iestādēm demokrātisku vēlēšanu procesu nodrošināšanā un palīdzēt Irākas Neatkarīgajai augstākajai vēlēšanu komisijai tās centienos panākt, lai iekšzemē pārvietotām personām būtu atļauts balsot vēlēšanās; mudina ES sniegt tehnisku palīdzību, lai palielinātu Irākas spējas nodrošināt atmīnēšanu un novērst sprādzienbīstamību atbrīvotajās teritorijās; aicina Irākas valdību strādāt pie tā, lai paātrinātu atmīnēšanas organizāciju reģistrācijas procesu;

8.  mudina ES un dalībvalstis nekavējoties sniegt finansiālu atbalstu prioritārās infrastruktūras rekonstrukcijai un tādu būtisku sabiedrisko pakalpojumu atjaunošanai kā piekļuve ūdensapgādei un sanitārijai, elektrībai, izglītībai un veselības aprūpei, lai iedzīvotājiem būtu nodrošināti dzīves pamatstandarti, lai uzlabotu atbalstu pilsoniskajai sabiedrībai un finansējumu pirmām kārtām piešķirtu projektiem, ar ko atbalsta struktūras, kas veicina pārskatatbildību un demokrātiskas pārmaiņas; aicina ES dalībvalstis atbalstīt pilsētu rekonstrukcijas plānošanas procesu, kas ļautu iedzīvotājiem piedalīties ar rekonstrukciju saistīto lēmumu pieņemšanas procesos, lai nolūkā uzlabot iedzīvotāju uzticēšanos valstij nodrošinātu iesaisti pilsētu attīstības plānošanā un atjaunošanā; mudina Komisiju nodrošināt, lai rekonstrukcijai paredzētie līdzekļi tiktu vienmērīgi sadalīti starp kopienām, kurām tie ir vajadzīgi, neatkarīgi no saņēmēju etniskās vai reliģiskās piederības, un lai tos sadalītu leģitīmas valsts aģentūras, nevis subvalstiskas struktūras; uzskata, ka varētu arī paredzēt un sniegt finansiālu atbalstu vietējiem uzņēmējiem un uzņēmumiem, lai nodrošinātu kapitāla pieejamību maziem un vidējiem uzņēmumiem;

9.  prasa ES darīt visu iespējamo, lai veicinātu noturīgu un konstruktīvu dialogu starp centrālo varu un Irākas Kurdistānas apgabala iestādēm, jo īpaši pēc 2017. gadā Kurdistānā notikušā referenduma, un lai izveidotu stabilas attiecības, kas apmierinātu abas puses, sekmējot iekļaujošu lēmumpieņemšanu visaugstākajā līmenī un pilnībā ievērojot valsts daudzveidību un visu Irākas sabiedrības daļu tiesības, kā arī Irākas konstitūcijas un Irākas vienotības, suverenitātes un teritoriālās nedalāmības principus; uzsver, ka dialogā un ar ANO palīdzību ir jāatrisina robežu demarkācijas jautājums attiecībā uz robežu starp kurdu apdzīvoto apgabalu un pārējo Irākas teritoriju; uzskata, ka Irākai un Kurdistānas autonomā apgabala valdībai būtu jāspēj gūt labumu no naftas eksporta bez ārējas iejaukšanās; turklāt prasa ES veicināt ciešāku sadarbību starp federālo valdību un vietējām pašvaldībām, lai efektīvi atjaunotu valsti un panāktu ilgtermiņa stabilitāti un mierīgu līdzāspastāvēšanu; uzsver, ka Irākas Kurdistānas apgabalā steidzami ir jāīsteno nepieciešamās politiskās un ekonomiskās reformas, jāapkaro korupcija un jārada iespēja veidot jaunas darbotiesspējīgas partijas, kā arī jāgarantē īstenu un uz konkurenci balstītu reģionālā parlamenta vēlēšanu norise 2018. gadā;

10.  uzskata, ka pārejā no ārkārtas palīdzības uz attīstību, prioritārās jomas attīstības palīdzībai ir ilgtermiņa pieeja, stabilizācija, reformas un uzlabojumi tādās jomās kā laba pārvaldība un pārskatatbildība, izglītība un prasmju attīstība, piekļuve iespējām nodrošināt sev iztiku un veselības aprūpes un sociālo pamatpakalpojumu sniegšana; uzsver arī reformu nozīmi nolūkā uzlabot dzimumu līdzsvaru un sieviešu pārstāvību valsts politiskajā dzīvē; cer sagaidīt konkrētus priekšlikumus par paredzēto darbību, kas atbilst šīm vajadzībām, un mudina Komisiju sniegt pierādījumus par daudzgadu indikatīvās programmas (2014–2017) laikā gūtajiem rezultātiem un ietekmi;

11.  ir nobažījies par ļoti lielo Irākas sabiedrības sadrumstalotību; prasa ES sadarbībā ar UNAMI un Irākas iestādēm pilnībā atbalstīt Nacionālās samierināšanas komisijas centienus sekmēt kopienu izlīgumu un nacionālā izlīguma procesu Irākas vadībā, lai tiktu ievērota Irākas daudzveidība un veicināta iekļaujoša un reprezentatīva pārvaldība valsts un vietējā līmenī, kas palīdzēs stiprināt vienotu izpratni par Irākas pilsoniskumu; atzīmē — tā kā ir jānovērš konflikti un jārisina drošības problēmas, kā arī jāīsteno izlīguma, starpniecības un dialoga iniciatīvas, būtiski ir jāpalielina pieejamie līdzekļi šādām iniciatīvām, galvenokārt izmantojot Stabilitātes un miera veicināšanas instrumentu; atzinīgi vērtē Irākas reliģisko līderu ieteikumus Irākas valdībai izveidot vecāko klerikāļu un sholastiķu padomi Irākā, iesniegt lūgumu Irākas parlamentam apstiprināt likumu, ar ko paredz kriminālatbildību par reliģiskā ekstrēmisma runām, kas kurina naidu un aicina uz vardarbību, un ar ko nosaka sodu tiem, kuri veicina šādas darbības, kā arī aicina pārskatīt mācību programmas un samierināšanas procesā orientēties uz pilsonisko piederību, nevis reliģisko identitāti;

12.  mudina starptautisko sabiedrību un ES nodrošināt atbalstu, lai Irākā saglabātu etnisko, kultūras un reliģiskās identitātes daudzveidību; aicina Irākas konstitūcijas ietvaros apzināt veidus, kā atzīt, aizsargāt un stiprināt etnisko un reliģisko minoritāšu vietējo pašpārvaldi teritorijās, kurās attiecīgās minoritātes vēsturiski bijušas pārstāvētas jau ļoti sen un miermīlīgi sadzīvojušas savā starpā, piemēram, Sindžaras kalnos (jezīdi) un Ninīves līdzenumos (haldieši, sīrieši un asīrieši); aicina Irākas iestādes atļaut kurdiem, kristiešiem un jezīdiem atgriezties savās sākotnējās dzīves vietās un nodrošināt, lai atgriešanās būtu droša;

Politiskais dialogs

13.  prasa ES stiprināt politisko dialogu ar Irākas iestādēm, lai sekmētu cilvēktiesību ievērošanu un nostiprinātu demokrātiskās institūcijas, lielākā mērā ievērojot tiesiskumu, labu pārvaldību un panākot efektīvu tiesu sistēmas darbību; šajā sakarībā prasa par šā dialoga prioritāti noteikt nāvessoda atcelšanu un prasa Irākas iestādēm nekavējoties pasludināt moratoriju nāvessoda izpildei;

14.  atgādina, ka ir jāatbalsta Irākas pilsoniskās sabiedrības attīstība un tās pilnīga politiskā pārstāvība un līdzdalība dažādos reformu procesos; uzskata, ka īpaša uzmanība būtu jāpievērš sieviešu, jauniešu un visu Irākas sabiedrības etnisko un reliģisko grupu pārstāvībai, ietverot kristiešus, šiītu un sunnītu musulmaņus, jezīdus un mandiešus, šabakus, kurdus, turkmēņus un citas grupas, kuru vajadzības būtu jāņem vērā; vienlaikus uzsver, ka prioritārā kārtā ir jāizveido iekļaujoša, pie reliģiskiem grupējumiem nepiederoša politiskā grupa, kas pārstāvētu visas Irākas sabiedrības daļas;

15.  prasa ES un tās dalībvalstīm, ņemot vērā Eiropas tiesību aktu kopumu korupcijas apkarošanā, sadarbībā ar Irākas iestādēm sākt tiesiskās sadarbības programmas un paraugprakses un efektīvu mehānismu apmaiņu nolūkā apkarot plaši izplatīto korupciju un tādējādi panākt valsts bagātību taisnīgu sadali; uzsver, ka ES ir svarīga padomdevēja Irākas valdībai drošības un pārvaldības jautājumos nolūkā nodrošināt Irākas stabilitāti;

16.   atzinīgi vērtē Irākas bruņoto spēku ieguldījumu globālajā cīņā pret teroristu organizāciju Daesh; turpina atbalstīt visaptverošas terorisma apkarošanas darbības, kuras veic Starptautiskā koalīcija cīņai pret Daesh, kas joprojām rada ievērojamus draudus, lai gan nesen tās sagrāvē gūti militāri panākumi, tomēr norāda, ka vienlaikus ir jāievēro starptautiskās tiesības un cilvēktiesības; atzīst, ka cīņu pret terorismu Irākā ievērojami ietekmē apkārtējā situācija, piemēram, karš Sīrijā; prasa ES veidot dialogu par jautājumiem, kas ir saistīti ar terorisma apkarošanu, lai reformētu pretterorisma likumu un stiprinātu valsts spējas stāties pretī terorisma draudiem, un aicina sadarboties ar Irākas iestādēm, lai izskaustu nesodāmību par jebkādiem noziegumiem, kas pastrādāti pret jebkuru etnisku, reliģisku vai citu grupu, tostarp pret visu veidu minoritātēm; uzskata — lai varētu apkarot terorismu, ir jānovērš tā pamatcēloņi;

17.  prasa ES mudināt Irākas iestādes, lai tās pieņemtu valsts stratēģiju nolūkā tiesāt par Daesh pastrādātajiem noziegumiem un lai Irāka pievienotos Starptautiskās Krimināltiesas Romas statūtiem (ICC), brīvprātīgi nosakot valstī ICC jurisdikciju, ar mērķi pārredzami un taisnīgi izmeklēt Daesh pastrādātos kara noziegumus un noziegumus pret cilvēci un nodrošināt, ka Daesh tiek saukta pie atbildības; uzsver, ka ir jānodrošina tāda par Daesh pastrādātajiem noziegumiem vainīgo saukšana pie atbildības, kura rada uzticību un kurā konstruktīvi tiek iesaistīti cietušie, un ir jāizveido sodāmības reģistrs, kurā šie noziegumi rūpīgi tiktu reģistrēti; vienlaikus ir nobažījies, ka pārāk vērienīga kriminālvajāšana varētu nodarīt papildu netaisnības, apgrūtinot kopienu turpmāku izlīgumu un reintegrāciju;

18.  uzsver, ka vietējo plašsaziņas līdzekļu struktūru apmācībā par to, kā veidot mieru veicinošu žurnālistiku, ir vajadzīgas padziļinātas zināšanas par jautājumiem, kas saistīti ar plašsaziņas līdzekļiem un vārda brīvību;

19.  prasa, lai ES atzītu savu atbildību par ES pilsoņiem, kuri devās uz Irāku piedalīties Daesh pastrādātajos noziegumos un kuriem saskaņā ar tiesiskuma principiem būtu jāstājas tiesas priekšā; prasa izveidot skaidras procedūras, kas Irākai un attiecīgajām ES dalībvalstīm būtu jāievēro attiecībā uz iesaistīto personu repatriāciju un juridisko atbildību;

20.  aicina Komisiju atbalstīt tiesu sistēmas reformu, jo īpaši saistībā ar pārejas posma tiesisko kārtību, lai nodrošinātu, ka tiek ievēroti starptautiskie standarti attiecībā uz taisnīgu, neatkarīgu un objektīvu tiesu nolūkā garantēt pārskatatbildību valdības struktūrās; turklāt prasa ES sadarboties ar Irākas iestādēm cīņā pret nesodāmību par visu veidu noziegumiem, kas nodarīti jebkurām grupām — gan etniskām, reliģiskām vai citām, tostarp visu veidu minoritātēm;

21.  aicina Irākas iestādes prioritārā kārtā pievērsties dzimumu līdztiesībai un izskaust visu veidu vardarbību un diskrimināciju pret sievietēm un meitenēm, tostarp vardarbību dzimuma dēļ; šajā sakarībā uzsver, cik būtiski ir atcelt tiesību aktus, ar ko apsūdzēto atbrīvo no kriminālatbildības par izvarošanu, seksuālu uzbrukumu, nepilngadīgā izvarošanu, nolaupīšanu vai līdzīgām darbībām, ja izvarotājs salaulājas ar izvarošanas upuri;

22.  prasa ES veicināt labas un konstruktīvas attiecības starp Irāku un kaimiņvalstīm, kā arī stiprināt tās lomu reģionālā miera veidošanā; uzver, ka Irāka aktīvi sadarbojas ar Amerikas Savienotajām Valstīm un Irānu un nesen ir uzlabojusi attiecības ar Saūda Arābiju, kas, iespējams, varētu padarīt Irāku par koordinācijas centru centieniem mazināt saspīlējumu reģionā; aicina visas iesaistītās puses īstenot ANO Drošības padomes Rezolūcijas Nr. 598 8. punktā pausto aicinājumu Persijas līča piekrastes valstīm vienoties par reģionālās drošības kārtību;

23.   prasa ES sadarboties ar Irākas iestādēm, lai izstrādātu masu kapu aizsardzības un ekshumācijas valsts stratēģiju nolūkā aizsargāt neseno konfliktu vietās konstatētos masu kapus un veikt ekshumāciju un masu kapos apglabāto cilvēku mirstīgo atlieku kriminālistikas analīzi, pēc kuras pabeigšanas varētu pienācīgi apbedīt upuru mirstīgās atliekas vai atdot tās ģimenei, un lai gūtu pierādījumus un varētu izmeklēt iespējamos noziegumus pret cilvēci un tiesāt vainīgos; turklāt prasa ES un dalībvalstīm veikt pasākumus, lai steidzami izveidotu ekspertu grupu, kas censtos iegūt jebkādus pierādījumus par ikvienu vēl neatklātu starptautisku noziegumu, tostarp par genocīdu, kur vien šādi noziegumi varētu būt notikuši, un lai sagatavotos šajos noziegumos vainīgo starptautiskai kriminālvajāšanai;

24.  prasa ik gadu rīkot starptautisku piemiņas dienu, kas būtu veltīta Daesh, Al-Qaeda un līdzīgu teroristisku organizāciju pastrādāto zvērību upuriem;

Nozaru sadarbība

25.  uzsver, ka atjaunošana un stabilizācija ir jāpapildina ar saskaņotu ekonomiskās un sociālās attīstības politiku, kas sniegtu ilgtspējīgus un iekļaujošus ieguvumus visiem Irākas iedzīvotājiem; prasa ES papildus tirdzniecības satvara izveidei un ieguldījumiem labvēlīgas vides radīšanai cieši sadarboties ar Irākas iestādēm ne tikai nolūkā risināt ekonomikas un budžeta nelīdzsvarotības problēmas, bet arī ar mērķi sekmēt ilgtspējīgu un iekļaujošu ekonomisko izaugsmi, kas ļautu radīt darbvietas, jo īpaši jauniešiem; prasa ES mudināt un atbalstīt Irāku, lai jauniešiem, kuriem nav oficiālas izglītības Daesh piespiedu pārvietošanas rezultātā, tiktu sniegtas iespējas iesaistīties formālās izglītības programmās, kas viņiem sniegs zināšanas un prasmes un uzlabos izredzes atrast darbu;

26.  prasa ES veicināt un atbalstīt Irākas centienus dažādot ekonomiku;

27.  pauž bažas par Irākas skolās abu dzimumu vidū konstatēto augsto priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas rādītāju (par ko ziņojušas pilsoniskās sabiedrības organizācijas, norādot, ka no 2015. gadā pamatskolās reģistrētajiem skolniekiem 60 % ir priekšlaicīgi pametuši mācības); uzsver, ka konstruktīva miera procesa veidošanai konfliktu skartajā teritorijā ir būtiski panākt augstu rakstpratību;

28.  prasa ES stiprināt sadarbību izglītības nozarēs un veicināt izglītības reformu, lai visos līmeņos un visiem iedzīvotājiem, jo īpaši nepilngadīgajiem, būtu pieejama kvalitatīva izglītība; konstatē, ka problēma ir skolas nepieejamība meitenēm, un iemesls tam ir paražas, sabiedrības uztvere, nabadzība un drošības trūkums; prasa ES veidot izpratni par meiteņu izglītību un sadarboties ar Irākas valdību, lai uzlabotu šo situāciju, jo tam ir izšķirīga nozīme viņu dzīves kvalitātes uzlabošanā;

29.  prasa ES veidot sadarbības iespējas zinātnes un pētniecības jomā, konkrēti augstskolu sadarbību un partnerību, jo īpaši saistībā ar Erasmus+ un apmaiņas iespējām izglītības un pētniecības jomā;

30.  prasa ES turpināt un stiprināt sadarbību kultūras jomā, lai aizsargātu, saglabātu un atjaunotu Irākas mākslas un kultūras mantojumu;

31.  atzinīgi vērtē to, ka pēc Irākas iestāžu pieprasījuma un saistībā ar Irākas drošības stratēģiju tika uzsākta misija, kuras mērķis ir atbalstīt Irākas drošības sektora reformu (EUAM Iraq); pauž cerību, ka šī misija ļaus stiprināt valsts iestādes un izveidot objektīvu un iekļaujošu policiju; uzsver, ka drošības sektora reforma Irākā ir svarīgs uzdevums, kas būtu jāatbalsta arī ANO; uzsver, ka ir jāsekmē bruņoto grupējumu demobilizācija un kaujinieku reintegrācija, kas būtu daļa no plašākiem centieniem reformēt drošības sektoru, kā arī vajadzības gadījumā ir jāīsteno īpaši pielāgotas reintegrācijas programmas;

32.  prasa ES sniegt lielāku tehnisko palīdzību Irākas iestādēm, lai panāktu pareizu dabas resursu apsaimniekošanu, labāku nodokļu iekasēšanu un samazinātu nelikumīgas finanšu plūsmas, un nodrošinātu, ka Irāka būs spējīga pati finansēt savu attīstību vidējā termiņā un samazināt iedzīvotāju un reģionu nevienlīdzību; uzsver, ka aktīvi ir jākonsultē privātais sektors un investori, lai uzlabotu to spējas konstatēt konfliktus un palielinātu ieguldījumu miera veidošanā un ilgtspējīgā attīstībā;

33.  prasa ES sadarbībā ar Irāku un PSN ietvaros izveidot dialogu par visiem migrācijas aspektiem un īstenot uz cilvēktiesībām balstītu pieeju, lai risinātu migrācijas problēmas, paturot prātā, ka ir jārod ilgtermiņa, efektīvi un dzīvotspējīgi risinājumi, kas būtu gan ES, gan Irākas pilsoņu interesēs;

34.  uzsver, ka Irāka ir potenciāli svarīga partnervalsts tādās jomās kā energoinfrastruktūras atjaunošana un Irākas energoresursu diversifikācijas uzlabošana, kā arī ES energoapgādes avotu dažādošana; tādēļ prasa ES atbalstīt enerģētikas pārkārtošanu Irākā un sadarboties ar Irāku, izveidojot kopīgus projektus un apmainoties ar labāko praksi un zinātību tādās būtiskās jomās kā energoefektivitāte, atjaunojamie energoresursi, vide un efektīva resursu, tostarp ūdens, pārvaldība, lai inter alia paātrinātu ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanu;

35.  atgādina, ka konflikti un terorisms nesamērīgi skar sievietes un meitenes un ka viņas ir neaizsargātas pret vardarbību un ļaunprātīgu izmantošanu, tostarp seksuālu vardarbību, spīdzināšanu, cilvēku tirdzniecību, verdzību un bērnu laulībām; uzsver, ka ir jāpievēršas konkrētām sieviešu un meiteņu humanitārajām un attīstības vajadzībām, jo īpaši pārvietoto iedzīvotāju kopienās; prasa ES arī turpmāk sekmēt sieviešu un vīriešu līdztiesību un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu sievietēm, īstenojot attīstības centienus, un uzsvērt sieviešu lomu valsts atjaunošanā un miera veidošanā;

36.  uzsver, ka ir jāinvestē Irākas lauksaimniecībā, ņemot vērā tās augsto nodarbinātības potenciālu un to, cik svarīgi ir atjaunot apdzīvotību lauku apvidos, kuros konfliktu dēļ iedzīvotāju skaits ir pastāvīgi samazinājies;

37.  atzinīgi vērtē Irākas stingro apņemšanos pievienoties Pasaules Tirdzniecības organizācijai un prasa Komisijai palīdzēt Irākas iestādēm centienos no jauna iesaistīties pasaules ekonomikā un tirdzniecībā;

Institucionālās attiecības

38.  uzskata, ka visā Savienības sniegtajā palīdzībā stingri ir jāievēro cilvēktiesību principi un tiesiskums un pastāvīgi ir jāveic novērtēšana, kuras rezultāti pienācīgi ir jāpaziņo Parlamentam saskaņā ar PSN113. pantu;

39.  apņemas kopīgi ar Irākas parlamentu izveidot parlamentārās sadarbības komiteju, kā tas paredzēts PSN, lai šī komiteja varētu uzsākt darbību, tostarp nodrošināt Irākas un ES sadarbības projektu īstenošanas uzraudzību;

40.  prasa EP Demokrātijas atbalsta un vēlēšanu koordinācijas grupai savā 2019. gada prioritāro valstu sarakstā iekļaut Irāku un iesaistīties Irākas parlamenta spēju veidošanas programmās; aicina Komisiju šīs programmas atbalstīt;

o
o   o

41.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Eiropadomes priekšsēdētājam, Komisijas priekšsēdētājam, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/ Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Irākas Republikas valdībai un Pārstāvju palātai.

(1) OV L 204, 31.7.2012., 20. lpp.
(2) OV C 440, 30.12.2015., 83. lpp.
(3) OV C 35, 31.1.2018., 77. lpp.
(4) OV C 215, 19.6.2018., 194. lpp.
(5) Šajā dienā pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0285.


ES un Jaunzēlandes nolīgums attiecībā uz koncesiju grozīšanu (Horvātijas pievienošanās ES) ***
PDF 117kWORD 48k
Eiropas Parlamenta 2018. gada 4. jūlija normatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu Nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību un Jaunzēlandi saskaņā ar 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (GATT) XXIV panta 6. punktu un XXVIII pantu attiecībā uz koncesiju grozīšanu Horvātijas Republikas saistību sarakstos sakarā ar tās pievienošanos Eiropas Savienībai (10670/2017 – C8-0121/2018 – 2017/0137(NLE))
P8_TA(2018)0287A8-0220/2018

(Piekrišana)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā projektu Padomes lēmumam (10670/2017),

–  ņemot vērā projektu nolīgumam vēstuļu apmaiņas veidā, kuru noslēdz starp Eiropas Savienību un Jaunzēlandi saskaņā ar 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (GATT) XXIV panta 6. punktu un XXVIII pantu attiecībā uz koncesiju grozīšanu Horvātijas Republikas saistību sarakstos sakarā ar tās pievienošanos Eiropas Savienībai (10672/2017),

–  ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 207. panta 4. punktu un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunkta v) punktu (C8-0121/2018),

–  ņemot vērā Reglamenta 99. panta 1. un 4. punktu un 108. panta 7. punktu,

–  ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ieteikumu (A8-0220/2018),

1.  sniedz piekrišanu nolīguma slēgšanai;

2.  uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Jaunzēlandes valdībai un parlamentam.


Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūti ***I
PDF 166kWORD 54k
Eiropas Parlamenta 2018. gada 4. jūlijā pieņemtie grozījumi priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam, ar ko groza Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtu 22. pantu (10850/2017 – ECB/2017/18 - C8-0228/2017 – 2017/0810(COD))(1)
P8_TA(2018)0288A8-0219/2018

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

Eiropas Centrālās bankas projekts   Grozījums
Grozījums Nr. 1
Lēmuma projekts
1. apsvērums
(1)  Eiropas Centrālo banku sistēmā (ECBS) īstenojamie galvenie uzdevumi ietver Savienības monetārās politikas definēšanu un īstenošanu un norēķinu sistēmu vienmērīgas darbības veicināšanu. Šo galveno uzdevumu izpildei būtiska ir droša un efektīva finanšu tirgu infrastruktūra un jo īpaši tīrvērtes sistēmas.
(1)  Eiropas Centrālo banku sistēmā (ECBS) īstenojamie galvenie uzdevumi ietver Savienības monetārās politikas definēšanu un īstenošanu un norēķinu sistēmu vienmērīgas darbības veicināšanu, kas ir būtiski, lai uzturētu finanšu stabilitāti. Šo galveno uzdevumu izpildei būtiska ir droša un efektīva finanšu tirgu infrastruktūra un jo īpaši tīrvērtes sistēmas.
Grozījums Nr. 2
Lēmuma projekts
3. apsvērums
(3)  Vispārējā tiesa 2015. gada 4. martā pieņēma spriedumu lietā T-496/11 Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste/Eiropas Centrālā banka7, kurā tā nosprieda, ka ECB nav vajadzīgo pilnvaru, lai regulētu tīrvērtes sistēmu darbību. Vispārējā tiesa norādīja, ka Līguma 129. panta 3. punkts ļauj Eiropas Parlamentam un Padomei saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru pēc ECB ieteikuma grozīt Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtu (turpmāk — „ECBS Statūtu”) 22. pantu. Tiesa secināja, ka „ECB, ja tā uzskatītu, ka tās pilnvaru regulēt infrastruktūras, kuras veic vērtspapīru darījumu tīrvērti, atzīšana ir nepieciešama, lai pienācīgi izpildītu LESD 127. panta 2. punkta ceturtajā ievilkumā minēto uzdevumu, ir jālūdz Savienības likumdevējam grozīt Statūtu 22. pantu, pievienojot tiešu atsauci uz vērtspapīru tīrvērtes sistēmām.”
(3)  Vispārējā tiesa 2015. gada 4. martā pieņēma spriedumu lietā T-496/11 Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste/Eiropas Centrālā banka7, kurā tā nosprieda, ka ECB nav vajadzīgo pilnvaru, lai regulētu tīrvērtes sistēmu darbību, un līdz ar to Pārraudzības politikas pamatprincipi, ciktāl ar tiem attiecībā uz centrālajiem darījumu partneriem, kuri veic vērtspapīru tīrvērtes darījumus, ir noteikta prasība par atrašanos Eurozonā, ir jāatceļ pilnvaru neesamības dēļ”. Vispārējā tiesa norādīja, ka Līguma 129. panta 3. punkts ļauj Eiropas Parlamentam un Padomei saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru pēc ECB ieteikuma grozīt Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtu (turpmāk — „ECBS Statūtu”) 22. pantu. Tādējādi Tiesa secināja, ka „ECB, ja tā uzskatītu, ka tās pilnvaru regulēt infrastruktūras, kuras veic vērtspapīru darījumu tīrvērti, atzīšana ir nepieciešama, lai pienācīgi izpildītu LESD 127. panta 2. punkta ceturtajā ievilkumā minēto uzdevumu, ir jālūdz Savienības likumdevējam grozīt Statūtu 22. pantu, pievienojot tiešu atsauci uz vērtspapīru tīrvērtes sistēmām.”
_________________
_________________
7 ECLI: EU:T:2015:133.
7 ECLI: EU:T:2015:133.
Grozījums Nr. 3
Lēmuma projekts
3.a apsvērums (jauns)
(3a)  Lai arī vērtspapīru tīrvērtes sistēmas ir viens no maksājumu sistēmu tipiem, sakarā ar Vispārējās tiesas 2015. gada 4. marta spriedumu lietā T-496/11 šajā jautājumā ir vajadzīga lielāka skaidrība, un tas nozīmē, ka Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtu 22. panta pārskatīšanas rezultātā ir jāprecizē jautājums par kompetenci pār šādām sistēmām.
Grozījums Nr. 4
Lēmuma projekts
4. apsvērums
(4)  Sagaidāms, ka nozīmīgi notikumi globālā un Eiropas līmenī palielinās risku, ka traucējumi, kuri ietekmē tīrvērtes sistēmas un jo īpaši centrālos darījuma partnerus (CDP), apdraudēs maksājumu sistēmu vienmērīgu darbību un vienotas monetārās politikas īstenošanu, ietekmējot Eurosistēmas galveno mērķi uzturēt cenu stabilitāti.
(4)  Sagaidāms, ka nozīmīgi notikumi globālā un Eiropas līmenī palielinās risku, ka traucējumi, kuri ietekmē tīrvērtes sistēmas un jo īpaši centrālos darījumu partnerus (CDP), apdraudēs maksājumu sistēmu vienmērīgu darbību un vienotas monetārās politikas īstenošanu, galu galā ietekmējot finanšu stabilitāti un cita starpā arī Eurosistēmas galveno mērķi uzturēt cenu stabilitāti.
Grozījums Nr. 5
Lēmuma projekts
5. apsvērums
(5)  Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste 2017. gada 29. martā paziņoja Eiropadomei par savu nolūku izstāties no Eiropas Savienības. Apvienotās Karalistes izstāšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas noteiktu sistēmiski svarīgu euro denominētu tīrvērtes darbību regulējumā, pārraudzībā un uzraudzībā, tādējādi negatīvi ietekmējot Eurosistēmas spēju kontrolēt un pārvaldīt riskus norēķinu sistēmu vienmērīgai darbībai un Eurosistēmas monetārās politikas īstenošanai.
svītrots
Grozījums Nr. 6
Lēmuma projekts
6. apsvērums
(6)  Centrālā tīrvērte arvien vairāk tiek veikta pāri robežām, un tā kļūst sistēmiski nozīmīga. Ņemot vērā CDP dalībnieku dažādību un to, ka tie sniedz finanšu pakalpojumus visā Eiropā, CDP ir būtiski svarīgi Savienībai kopumā un jo īpaši eurozonai. Tas atspoguļots Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 648/20128, ar ko izveidoti kolektīvi uzraudzības mehānismi uzraudzības kolēģiju veidā, kuru sastāvā iekļautas attiecīgās valstu un Savienības iestādes, t.sk. Eurosistēma savā euro emisijas centrālās bankas statusā.
(6)  Centrālā tīrvērte arvien vairāk tiek veikta pāri robežām, un tā kļūst sistēmiski nozīmīga. Ņemot vērā CDP dalībnieku dažādību un to, ka tie sniedz finanšu pakalpojumus visā Eiropā, CDP ir būtiski svarīgi Savienībai kopumā un jo īpaši eurozonai. Tas atspoguļots Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 648/2012, ar ko izveidoti kolektīvi uzraudzības mehānismi uzraudzības kolēģiju veidā, kuru sastāvā iekļautas attiecīgās valstu un Savienības iestādes, t.sk. Eurosistēma savā Eiropas Savienības valūtas — euro emisijas centrālās bankas statusā.
_________________
8 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 648/2012 (2012. gada 4. jūlijs) par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem (OV L 201, 27.7.2012., 1. lpp.).
Grozījums Nr. 7
Lēmuma projekts
7. apsvērums
(7)  Lai risinātu šos jautājumus, Komisija 2017. gada 13. jūnijā iesniedza tiesību akta priekšlikumu, lai nodrošinātu finanšu stabilitāti un to CDP drošumu, kas ir sistēmiski nozīmīgi finanšu tirgiem visā Savienībā. Lai nodrošinātu, ka Eurosistēma kā euro emisijas centrālā banka var pildīt uzdevumus, kas tai paredzēti tiesību akta priekšlikumā, ir ārkārtīgi svarīgi, ka tai ir tam nepieciešamās pilnvaras saskaņā ar līgumu un ECBS Statūtiem. Eurosistēmai jo īpaši jābūt tiesībām apstiprināt normatīvos aktus, lai pieņemtu saistošus novērtējumus un pieprasītu veikt korektīvas darbības, cieši sadarbojoties ar citām Savienības iestādēm. Turklāt, lai vajadzības gadījumā aizsargātu euro stabilitāti, ECB jābūt arī tiesībām pieņemt normatīvos aktus, lai noteiktu papildu prasības CDP, kas iesaistīti euro denominētu darījumu nozīmīga apjoma tīrvērtē.
(7)  Lai risinātu šos jautājumus, Komisija 2017. gada 13. jūnijā iesniedza tiesību akta priekšlikumu, lai nodrošinātu finanšu stabilitāti un to CDP drošumu, kas ir sistēmiski nozīmīgi finanšu tirgiem visā Savienībā. Lai nodrošinātu, ka Eurosistēma kā euro emisijas centrālā banka var pildīt uzdevumus, kas tai paredzēti tiesību akta priekšlikumā, ir ārkārtīgi svarīgi, ka tai ir tam nepieciešamās pilnvaras saskaņā ar līgumu un ECBS Statūtiem. Eurosistēmai jo īpaši jābūt tiesībām apstiprināt normatīvos aktus, lai pieņemtu saistošus novērtējumus un pieprasītu veikt korektīvas darbības, cieši sadarbojoties ar citām Savienības iestādēm. Turklāt, lai vajadzības gadījumā aizsargātu euro stabilitāti, ECB jābūt arī tiesībām pieņemt normatīvos aktus, lai noteiktu papildu prasības CDP, kas iesaistīti euro denominētu darījumu nozīmīga apjoma tīrvērtē. Ar šīm prasībām būtu jāaizsargā vienotā tirgus integritāte un jānodrošina, lai trešo valstu CDP uzraudzībā primārie būtu Savienības tiesību akti un Eiropas Savienības Tiesas judikatūra.
Grozījums Nr. 8
Lēmuma projekts
8. apsvērums
(8)  ECBS Statūtu 22. pants iekļauts IV nodaļā „ECBS monetārās funkcijas un operācijas”. Tajā uzticētie uzdevumi attiecīgi jāizmanto vienīgi monetārās politikas nolūkiem.
(8)  ECBS Statūtu 22. pants iekļauts IV nodaļā „ECBS monetārās funkcijas un operācijas”. Tajā uzticētie uzdevumi attiecīgi jāizmanto vienīgi monetārās politikas nolūkiem. Attiecībā uz finanšu instrumentu tīrvērtes sistēmām prasībās, ko varētu piemērot uz šī panta pamata, būtu jāiekļauj ziņošanas prasības vai arī tīrvērtes sistēmām noteiktās prasības sadarboties ar ECB un valstu centrālajām bankām, tām veicot sistēmas noturības novērtējumu nelabvēlīgos tirgus apstākļos. Tajās būtu arī jāiekļauj prasība sistēmai atvērt noguldījuma uz nakti kontu Eiropas Centrālo banku sistēmā saskaņā ar tās attiecīgajiem piekļuves kritērijiem un prasībām. Turklāt jāiekļauj arī vajadzīgās prasības rīcībai situācijās, kurās finanšu instrumentu tīrvērtes sistēma rada nenovēršamu risku, ka tiks nodarīts būtisks kaitējums Savienības finanšu iestādēm, tirgiem vai Savienības vai kādas tās dalībvalsts finanšu sistēmai, piemēram, prasības attiecībā uz likviditātes riska kontroli, norēķiniem, rezervēm, nodrošinājumu vai sadarbspējas risinājumiem. Attiecībā uz trešo valstu finanšu instrumentu tīrvērtes sistēmām Regula (ES) Nr. ... /... [Eiropas Parlamenta un Padomes regula, ar kuru Regulu (ES) Nr. 1095/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), un Regulu (ES) Nr. 648/2012 groza attiecībā uz atļauju piešķiršanā centrālajiem darījumu partneriem (CDP) iesaistītajām procedūrām un iestādēm un trešo valstu CDP atzīšanas prasībām] dod ECB iespēju ierosināt papildu prasības šādām sistēmām.
Grozījums Nr. 9
Lēmuma projekts
8.a apsvērums (jauns)
(8a)  Jaunās pilnvaras, kas attiecībā uz finanšu instrumentu tīrvērtes sistēmām ECB ir piešķirtas atbilstoši grozītajam ECBS un ECB Statūtu 22. pantam, tiks īstenotas līdz ar citu Savienības iestāžu, aģentūru un struktūru īstenotajām pilnvarām un pamatojoties gan uz LESD III daļā paredzētajiem noteikumiem par iekšējā tirgus izveidi un darbību, gan arī uz noteikumiem tiesību aktos, kurus Komisija vai Padome ir pieņēmusi saskaņā ar tām piešķirtajām pilnvarām. Šajā sakarībā un lai nodrošinātu, ka tiek ievērotas katras struktūras attiecīgās pilnvaras, kā arī lai nepieļautu, ka veidojas pretrunīgi noteikumi un rodas neatbilstības starp dažādu Savienības iestāžu, aģentūru un struktūru pieņemtajiem lēmumiem, ar grozīto ECBS un ECB Statūtu 22. pantu piešķirtās pilnvaras būtu īstenojamas, pienācīgi ņemot vērā vispārējo tiesisko regulējumu, ko iekšējam tirgum ir noteikuši abi līdztiesīgie likumdevēji, un veidā, kurš pilnībā atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes tiesību aktiem, kā arī pasākumiem, kas pieņemti saskaņā ar šādiem aktiem.
Grozījums Nr. 10
Lēmuma projekts
8.b apsvērums (jauns)
(8b)  ECB būtu Eiropas Parlamentam un Padomei jānodrošina pilnīga pārredzamība un pārskatatbildība par savu pilnvaru un uzdevumu īstenošanu saskaņā ar tās Statūtu 22. pantu. Jo īpaši tai būtu regulāri jāinformē Eiropas Parlaments un Padome par visiem lēmumiem un noteikumiem, kas pieņemti uz minētā panta pamata. Šajā nolūkā tai sava gada pārskata īpašā nodaļā būtu jāinformē par to pilnvaru īstenošanu, kuras izriet no Statūtu 22. panta, un savā tīmekļa vietnē tai būtu jāpublicē visi lēmumi, ieteikumi un atzinumi, kas saistīti ar noteikumiem, kurus tā pieņem uz minētā panta pamata.
Grozījums Nr. 11
Lēmuma projekts
1. pants
Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūti
22. pants
22. pants
22. pants
Tīrvērtes sistēmas un norēķinu sistēmas
Tīrvērtes sistēmas un norēķinu sistēmas
ECB un valstu centrālās bankas var dot iespējas, un ECB var izdot regulas, lai Savienībā un attiecībās ar citām valstīm nodrošinātu efektīvas un drošas tīrvērtes un norēķinu sistēmas un finanšu instrumentu tīrvērtes sistēmas.
ECB un valstu centrālās bankas var dot iespējas, un ECB var izdot regulas, lai Savienībā un attiecībās ar trešām valstīm nodrošinātu efektīvas un drošas tīrvērtes un norēķinu sistēmas.
Lai sasniegtu ECBS mērķus un pildītu tai paredzētos uzdevumus, ECB var izdot regulas attiecībā uz finanšu instrumentu tīrvērtes sistēmām Savienībā un attiecībās ar trešām valstīm, pienācīgi ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes tiesību aktus un saskaņā ar šādiem aktiem pieņemtos pasākumus, kā arī rīkojoties veidā, kas pilnībā atbilst šiem aktiem un pasākumiem.

(1) Jautājums tika nodots atpakaļ atbildīgajai komitejai starpiestāžu sarunām saskaņā ar 59. panta 4. punkta ceturto daļu (A8-0219/2018).


Transporta nodokļi: dažu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšana smagajiem kravas transportlīdzekļiem *
PDF 158kWORD 51k
Eiropas Parlamenta 2018. gada 4. jūlija normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes direktīvai, ar ko attiecībā uz atsevišķiem noteikumiem par transporta nodokļiem groza Direktīvu 1999/62/EK par dažu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu smagajiem kravas transportlīdzekļiem (COM(2017)0276 – C8-0196/2017 – 2017/0115(CNS))
P8_TA(2018)0289A8-0200/2018

(Īpašā likumdošanas procedūra — apspriešanās)

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2017)0276),

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 113. pantu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C8-0196/2017),

–  ņemot vērā Reglamenta 78.c pantu,

–  ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ziņojumu un Ekonomikas un monetārās komitejas atzinumu (A8-0200/2018),

1.  apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.  aicina Komisiju grozīt savu priekšlikumu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 293. panta 2. punktu;

3.  aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi izmaiņas Parlamenta apstiprinātajā tekstā;

4.  prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;

5.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo nostāju Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

Komisijas ierosinātais teksts   Grozījums
Grozījums Nr. 1
Direktīvas priekšlikums
4. apsvērums
(4)  Transporta nodokļu piemērošana rada izmaksas, kas nozarei līdz šim bija jāsedz jebkurā gadījumā, pat ja dalībvalstis iekasē autoceļu nodevas. Tāpēc transporta nodokļi var būt šķērslis autoceļu nodevas ieviešanai.
(4)  Transporta nodokļu piemērošana rada izmaksas, kas nozarei, jo īpaši MVU, līdz šim bija jāsedz jebkurā gadījumā, pat ja dalībvalstis iekasē autoceļu nodevas. Tāpēc transporta nodokļi var būt šķērslis autoceļu nodevas ieviešanai.
Grozījums Nr. 2
Direktīvas priekšlikums
5. apsvērums
(5)  Tādēļ dalībvalstīm būtu jāpiešķir plašākas pilnvaras samazināt transporta nodokļus, proti, samazinot minimālās likmes, kas noteiktas Direktīvā 1999/62/EK. Lai līdz minimumam samazinātu konkurences traucējumu risku autopārvadātāju vidū, kas veic uzņēmējdarbību dažādās dalībvalstīs, šādam samazinājumam būtu jābūt pakāpeniskam.
(5)  Ņemot vērā no nobrauktā attāluma atkarīga ceļu nodevu piemērošanu un lai līdz minimumam samazinātu konkurences traucējumu risku autopārvadātāju vidū, kas veic uzņēmējdarbību dažādās dalībvalstīs un iespējamo administratīvo slogu, dalībvalstīm būtu jāpiešķir plašākas pilnvaras samazināt transporta nodokļus, proti, samazinot minimālās likmes, kas noteiktas Direktīvā 1999/62/EK.
Grozījums Nr. 3 un 17
Direktīvas priekšlikums
5.a apsvērums (jauns)
(5a)   Dalībvalstis būtu jāmudina likvidēt nodokļu sistēmas ar pretēju efektu, respektīvi, tādas, kas attur iedzīvotājus no zema emisiju līmeņa mobilitātes un subsidē tādu neefektīvu un piesārņojumu radošu transportlīdzekļu izmantošanu kā, piemēram, darba automašīnas ar dīzeļmotoru;
Grozījums Nr. 4
Direktīvas priekšlikums
5.b apsvērums (jauns)
(5b)  Lai dalībvalstīm nolūkā veicināt no nobrauktā attāluma atkarīgas nodevas ieviešanu dotu lielāku rīcības brīvību attiecībā uz to, kā samazināt transporta nodokļu likmes, neradot papildu administratīvo slogu, nodokļa minimālajām likmēm būtu jāpiemēro tikai viens samazinājums no 2024. gada 1. janvāra, sniedzot dalībvalstīm maksimāli lielu elastību lēmuma pieņemšanā par samazināšanas apmēru un tempu.
Grozījums Nr. 5
Direktīvas priekšlikums
1. pants – 1. punkts – 2.a apakšpunkts (jauns)
Direktīva 1999/62/EK
6. pants – 4.a punkts (jauns)
(2a)   direktīvas 6. pantā pievieno šādu punktu:
“4a. Dalībvalsts piemērotais transporta nodokļu pakāpeniskais samazinājums smagajiem kravas transportlīdzekļiem tiek pilnībā kompensēts ar papildu ieņēmumiem, ko rada tās nodevu sistēma. Līdz 2024. gada 1. janvārim visas dalībvalstīs ir ieviesušas nodevu sistēmu saskaņā ar šo direktīvu.”
Grozījums Nr. 6
Direktīvas priekšlikums
I pielikums – 1. daļa – a apakšpunkts
Direktīva 1999/62/EK
I pielikums – virsraksts
A tabula. NODOKĻA MINIMĀLĀS LIKMES, KO PIEMĒRO SMAGAJIEM KRAVAS TRANSPORTLĪDZEKĻIEM LĪDZ [..] 31. DECEMBRIM [norādiet šīs direktīvas spēkā stāšanās gadu];
A tabula. NODOKĻA MINIMĀLĀS LIKMES, KO PIEMĒRO SMAGAJIEM KRAVAS TRANSPORTLĪDZEKĻIEM LĪDZ 2023. GADA 31. DECEMBRIM
Grozījums Nr. 7
Direktīvas priekšlikums
I pielikums – 1. daļa – b apakšpunkts
Direktīva 1999/62/EK
I pielikums – B tabula
“B tabula. NODOKĻA MINIMĀLĀS LIKMES, KO PIEMĒRO SMAGAJIEM KRAVAS TRANSPORTLĪDZEKĻIEM NO [..] 1. JANVĀRA [norādiet gadu, kas seko šīs direktīvas spēkā stāšanās gadam]
svītrots
Grozījums Nr. 8
Direktīvas priekšlikums
I pielikums – 1. daļa – b apakšpunkts
Direktīva 1999/62/EK
I pielikums – C tabula
C tabula. NODOKĻA MINIMĀLĀS LIKMES, KO PIEMĒRO SMAGAJIEM KRAVAS TRANSPORTLĪDZEKĻIEM NO [..] 1. JANVĀRA [norādiet otro gadu, kas seko šīs direktīvas spēkā stāšanās gadam]
svītrots
Grozījums Nr. 9
Direktīvas priekšlikums
I pielikums – 1. daļa – b apakšpunkts
Direktīva 1999/62/EK
I pielikums – D tabula
D tabula. NODOKĻA MINIMĀLĀS LIKMES, KO PIEMĒRO SMAGAJIEM KRAVAS TRANSPORTLĪDZEKĻIEM NO [..] 1. JANVĀRA [norādiet trešo gadu, kas seko šīs direktīvas spēkā stāšanās gadam]
svītrots
Grozījums Nr. 10
Direktīvas priekšlikums
I pielikums – 1. daļa – b apakšpunkts
Direktīva 1999/62/EK
I pielikums – E tabula
E tabula. NODOKĻA MINIMĀLĀS LIKMES, KO PIEMĒRO SMAGAJIEM KRAVAS TRANSPORTLĪDZEKĻIEM NO [..] 1. JANVĀRA [norādiet ceturto gadu, kas seko šīs direktīvas spēkā stāšanās gadam]
svītrots
Grozījums Nr. 11
Direktīvas priekšlikums
I pielikums – 1. daļa – b apakšpunkts
Direktīva 1999/62/EK
I pielikums – F tabula – virsraksts
F tabula. NODOKĻA MINIMĀLĀS LIKMES, KO PIEMĒRO SMAGAJIEM KRAVAS TRANSPORTLĪDZEKĻIEM NO [..] 1. JANVĀRA [norādiet piekto gadu, kas seko šīs direktīvas spēkā stāšanās gadam]
F tabula. NODOKĻA MINIMĀLĀS LIKMES, KO PIEMĒRO SMAGAJIEM KRAVAS TRANSPORTLĪDZEKĻIEM NO 2024. GADA 1. JANVĀRA

Budžeta grozījuma Nr. 2/2018 projekts: 2017. finanšu gada pārpalikuma iekļaušana
PDF 128kWORD 50k
Eiropas Parlamenta 2018. gada 4. jūlija rezolūcija par Padomes nostāju attiecībā uz Eiropas Savienības 2018. finanšu gada budžeta grozījuma Nr. 2/2018 projektu: 2017. finanšu gada pārpalikuma iekļaušana (09325/2018 – C8-0277/2018 – 2018/2057(BUD))
P8_TA(2018)0290A8-0209/2018

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(1) un jo īpaši tās 18. panta 3. punktu un 41. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības 2018. finanšu gada vispārējo budžetu, ko galīgajā variantā pieņēma 2017. gada 30. novembrī(2),

–  ņemot vērā Padomes 2013. gada 2. decembra Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam(3),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību(4),

–  ņemot vērā Padomes 2014. gada 26. maija Lēmumu 2014/335/ES, Euratom par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu(5),

–  ņemot vērā budžeta grozījuma Nr. 2/2018 projektu, ko Komisija pieņēma 2018. gada 13. aprīlī (COM(2018)0227),

–  ņemot vērā nostāju attiecībā uz budžeta grozījuma Nr. 2/2018 projektu, ko Padome pieņēma 2018. gada 18. jūnijā un nosūtīja Parlamentam 2018. gada 19. jūnijā (09325/2018 – C8-0277/2018),

–  ņemot vērā Reglamenta 88. un 91. pantu,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A8-0209/2018),

A.  tā kā budžeta grozījuma Nr. 2/2018 projekta mērķis ir iekļaut 2018. gada budžetā 2017. finanšu gada budžeta pārpalikumu, proti, EUR 555,5 miljonus;

B.  tā kā minēto pārpalikumu galvenokārt veido ieņēmumi, kas par EUR 338,6 miljoniem pārsniedza plānoto, neizlietoti izdevumi EUR 383,4 miljonu apmērā un pozitīva valūtas maiņas kursa starpības bilance EUR 166,4 miljonu apmērā;

C.  tā kā attiecībā uz ieņēmumiem lielākās atšķirības pamatā ir procenti par novēlotiem maksājumiem un soda naudas, kas pārsniedza plānoto (EUR 342,6 miljoni);

D.  tā kā attiecībā uz izdevumiem Komisijas neizmantotie līdzekļi maksājumiem 2017. gadā sasniedza EUR 201,5 miljonus (no tiem EUR 99,3 miljoni no rezerves palīdzībai ārkārtas gadījumos) un EUR 53,5 miljonus attiecībā uz 2016. gada pārnesumiem, bet pārējo iestāžu neizmantoto līdzekļu summa sasniedza EUR 82,6 miljonus 2017. gadā un EUR 45,7 miljoni attiecībā uz 2016. gada pārnesumiem,

1.  pieņem zināšanai Komisijas iesniegto budžeta grozījuma Nr. 2/2018 projektu, kas attiecas tikai uz 2017. gada budžeta pārpalikuma EUR 555,5 miljonu apmērā iekļaušanu budžetā saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 18. pantu, un Padomes nostāju attiecībā uz to;

2.  atgādina, ka neizmantoto maksājumu apropriāciju zemo līmeni 2017. gada beigās bija iespējams panākt, tikai pieņemot budžeta grozījumu Nr. 6/2017, saskaņā ar kuru maksājumu apropriācijas būtisku izpildes kavējumu dēļ tika samazinātas par EUR 7719,7 miljoniem, jo īpaši 1.b izdevumu apakškategorijā “Ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija”; turklāt atgādina, ka visi 2017. gadā pieņemtie budžeta grozījumi tika pilnībā finansēti ar neizmantotu maksājumu apropriāciju pārvietojumiem, pat tad, ja ar tiem tika būtiski palielinātas saistību apropriācijas (piemēram, EUR 1166,8 miljoni Itālijai no ES Solidaritātes fonda, EUR 500 miljoni Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvai, EUR 275 miljoni Eiropas Fondam ilgtspējīgai attīstībai); pauž nožēlu par to, ka 2018. gadā, šķiet, vēl aizvien jāsaskaras ar īstenošanas kavējumiem un neprecīzām dalībvalstu prognozēm;

3.  atkārtoti norāda, ka 2017. gadā tika piemērots salīdzinoši daudz soda naudu par konkurences noteikumu pārkāpšanu, tām kopā veidojot EUR 3273 miljonus; uzskata, ka būtu jādod iespēja Savienības budžetā papildus jebkādam pārpalikumam, kas izriet no budžeta nepilnīgas izpildes, iekļaut jebkādus ieņēmumus no soda naudām vai saistībā ar novēlotiem maksājumiem, attiecīgi nesamazinot NKI iemaksas; atgādina par savu priekšlikumu Savienības budžetā izveidot īpašu rezervi, kurā laika gaitā pakāpeniski uzkrātos visu veidu neparedzēti citi ieņēmumi un kura tiktu pienācīgi pārnesta, lai vajadzības gadījumā radītu papildu izdevumu iespējas;

4.  turklāt uzskata — ņemot vērā to, ka ir steidzami nepieciešams ātri reaģēt uz migrācijas problēmu, un ņemot vērā kavēšanos ar Bēgļu atbalsta mehānisma Turcijā darbības pagarināšanu, 2017. gada pārpalikums EUR 555,5 miljonu apmērā varētu būt lieliska iespēja finansēt Savienības iemaksu šajā instrumentā 2018. gadā, pilnībā neizsmeļot Savienības vispārējo budžetu;

5.  apstiprina Padomes nostāju attiecībā uz budžeta grozījuma Nr. 2/2018 projektu;

6.  uzdod priekšsēdētājam paziņot, ka budžeta grozījums Nr. 2/2018 ir pieņemts galīgajā variantā, kā arī nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

7.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, kā arī pārējām attiecīgajām iestādēm un struktūrām un dalībvalstu parlamentiem.

(1) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(2) OV L 57, 28.02.2018.
(3) OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.
(4) OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.
(5) OV L 168, 7.6.2014., 105. lpp.


Budžeta grozījuma Nr. 3/2018 projekts: bēgļu atbalsta mehānisma Turcijā pagarināšana
PDF 132kWORD 44k
Eiropas Parlamenta 2018. gada 4. jūlija rezolūcija par Padomes nostāju attiecībā uz Eiropas Savienības 2018. finanšu gada budžeta grozījuma Nr. 3/2018 projektu, III iedaļa — Komisija: (09713/2018 – C8-0302/2018 – 2018/2072(BUD))
P8_TA(2018)0291A8-0246/2018

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 314. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 106.a pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu(1) un jo īpaši tās 18. panta 3. punktu un 41. pantu,

–  ņemot vērā 2017. gada 30. novembrī galīgajā variantā pieņemto Eiropas Savienības 2018. finanšu gada vispārējo budžetu(2),

–  ņemot vērā Padomes 2013. gada 2. decembra Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam („DFS regula”)(3),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību(4),

–  ņemot vērā Padomes 2014. gada 26. maija Lēmumu 2014/335/ES, Euratom par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu(5),

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 23. maijā pieņemto budžeta grozījuma Nr. 3/2018 projektu (COM(2018)0310),

–  ņemot vērā nostāju attiecībā uz budžeta grozījuma Nr. 3/2018 projektu, ko Padome pieņēma 2018. gada 22. jūnijā un 2018. gada 25. jūnijā nosūtīja Parlamentam (09713/2018 – C8-0302/2018),

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas vēstuli,

–  ņemot vērā Reglamenta 88. un 91. pantu,

–  ņemot vērā Budžeta komitejas ziņojumu (A8-0246/2018),

A.  tā kā Komisija 2018. gada 14. martā grozīja savu lēmumu par Bēgļu atbalsta mehānismu Turcijā (FRT), lai atbilstoši ES un Turcijas 2016. gada 18. marta paziņojumam piešķirtu mehānismam papildu EUR 3 miljardus (turpmāk „FRT otrā daļa”);

B.  tā kā budžeta grozījuma Nr. 3/2018 projekts paredz iekļaut Savienības 2018. gada budžetā papildu EUR 500 miljonus saistību apropriācijās kā Savienības 2018. gada iemaksu FRT otrajā daļā papildus EUR 50 miljoniem, ko finansē no 2018. gada humānās palīdzības budžeta;

C.  tā kā Komisija ierosina saskaņā ar DFS regulas 14. pantu izmantot saistību vispārējo rezervi, lai finansētu EUR 243,8 miljonus, ko nav iespējams segt no 4. izdevumu kategorijā pieejamās nepiešķirto līdzekļu rezerves, no kuras ir ierosināts iemaksāt EUR 256,2 miljonus;

D.  tā kā Komisija ir ierosinājusi 2019. gada budžeta projektā finansēt vēl EUR 1,45 miljardus kā Savienības budžeta iemaksu minētajā mehānismā;

E.  tā kā Parlaments ir konsekventi uzsvēris, ka tas atbalsta Bēgļu atbalsta mehānisma Turcijā pagarināšanu, vienlaikus akcentējot, ka Parlamentam kā vienai no abām budžeta lēmējinstitūcijas iestādēm ir jābūt pilnībā iesaistītam lēmumu pieņemšanā par šā mehānisma pagarināšanu, cita starpā arī tāpēc, lai nepieļautu tā izveides procedūras atkārtošanos; tā kā līdz šim starp Parlamentu un Padomi nav norisinājušās nekādas sarunas par mehānisma otrās daļas finansēšanu; tā kā diskusijas par otrās daļas finansēšanu būtu bijis lietderīgi īstenot 2018. gada budžeta procedūras samierināšanas posmā,

1.  pieņem zināšanai Komisijas iesniegto budžeta grozījuma Nr. 3/2018 projektu, kas attiecas vienīgi uz Savienības 2018. gada budžeta iemaksas Bēgļu atbalsta mehānismā Turcijā finansēšanu EUR 500 miljonu apmērā saistību apropriācijās, un Padomes nostāju attiecībā uz minēto budžeta grozījuma projektu;

2.  pauž dziļu nožēlu par pretrunu starp, no vienas puses, Parlamenta neiesaistīšanu lēmumu pieņemšanā par Bēgļu atbalsta mehānisma Turcijā izveidi un termiņa pagarināšanu un, no otras puses, Parlamenta kā budžeta lēmējinstitūcijas lomu šā mehānisma finansēšanā no Savienības budžeta;

3.  pauž nožēlu, ka, norisinoties 2018. gada budžeta procedūrai. Komisija nevienā tās posmā nebija 2018. gada budžeta projektā iekļāvusi 2018. gada finansējumu Bēgļu atbalsta mehānismam Turcijā; uzskata, ka tā iekļaušana būtu devusi abām budžeta lēmējinstitūcijas iestādēm iespēju apspriest visas Bēgļu atbalsta mehānisma Turcijā otrās daļas finansēšanu, ņemot vērā Parlamenta un Padomes atšķirīgās nostājas attiecībā uz Savienības budžeta iemaksas apmēru;

4.  uzstāj, ka Komisijai ir jāpastiprina Bēgļu atbalsta mehānisma Turcijā (FRT) izmantošanas uzraudzība un ka tai regulāri un pietiekami detalizēti ir jāziņo budžeta lēmējinstitūcijām par finansēto darbību saderīgumu gan ar attiecīgo juridisko pamatu kopumā, gan īpaši ar konkrētajiem darbību veidiem, kuri uzskaitīti 3. panta 2. punktā Komisijas lēmumā, ar kuru izveido Bēgļu atbalsta mehānismu Turcijā;

5.  norāda, ka budžeta grozījuma Nr. 3/2018 projekta mērķis galvenokārt ir nodrošināt nepārtrauktu un netraucētu izglītības procesu bēgļu bērniem Turcijā;

6.  apstiprina Padomes nostāju attiecībā uz budžeta grozījuma Nr. 3/2018 projektu;

7.  uzsver, ka šis lēmums neskar Parlamenta nostāju attiecībā uz Bēgļu atbalsta mehānisma Turcijā otrās daļas atlikušo finansējuma daļu; uzsver, ka neatkarīgi no Padomes apspriedēm par mehānisma termiņa pagarināšanu Parlaments 2019. gada budžeta procedūrā pilnībā saglabās savas prerogatīvas;

8.  uzdod priekšsēdētājam paziņot, ka budžeta grozījums Nr. 3/2018 ir pieņemts galīgajā variantā, un nodrošināt tā publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

9.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, kā arī pārējām attiecīgajām iestādēm un struktūrām un dalībvalstu parlamentiem.

(1) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(2) OV L 57, 28.02.2018.
(3) OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.
(4) OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.
(5) OV L 168, 7.6.2014., 105. lpp.


Virzība uz ES ārējo stratēģiju pret agrīnām un piespiedu laulībām
PDF 169kWORD 61k
Eiropas Parlamenta 2018. gada 4. jūlija rezolūcija Virzība uz ES ārējo stratēģiju pret agrīnām un piespiedu laulībām — turpmākie pasākumi (2017/2275(INI))
P8_TA(2018)0292A8-0187/2018

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā 2017. gada 4. oktobra rezolūciju par bērnu laulību izbeigšanu(1),

–  ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju un jo īpaši tās 16. pantu, un visus citus ANO līgumus un instrumentus, kas ir pieņemti cilvēktiesību jomā,

–  ņemot vērā Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 23. pantu,

–  ņemot vērā Starptautiskā pakta par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām 10. panta 1. punktu,

–  ņemot vērā ANO Konvenciju par bērna tiesībām, ko 1989. gada 20. novembrī pieņēma ANO Ģenerālā asambleja, un tās četrus pamatprincipus: diskriminācijas aizliegums (2. pants), bērna interešu augstākā prioritāte (3. pants), tiesības uz dzīvību, attīstību un aizsardzību (6. pants) un bērna vēlmju vērā ņemšana (12. pants), un ņemot vērā 2014. gada 27. novembra rezolūciju par ANO Konvencijas par bērna tiesībām 25. gadskārtu(2),

–  ņemot vērā ANO Konvencijas par jebkādas sieviešu diskriminācijas izskaušanu 16. pantu,

–  ņemot vērā ANO Konvenciju par piekrišanu laulībām, laulību minimālo vecumu un laulību reģistrāciju,

–  ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 2014. gada 18. decembra un 2016. gada 19. decembra rezolūcijas par bērnu, agrīnām un piespiedu laulībām,

–  ņemot vērā ANO Cilvēktiesību Padomes 2015. gada 2. jūlija rezolūciju 29/8 par centienu novērst un izskaust bērnu, agrīnās un piespiedu laulības pastiprināšanu, 2013. gada 9. oktobra rezolūciju 24/23 par centienu novērst un izskaust bērnu, agrīnās un piespiedu laulības pastiprināšanu: problēmas, sasniegumi, paraugprakse un īstenošanas trūkumi un 2017. gada 22. jūnija rezolūciju 35/16 par bērnu, agrīno un piespiedu laulībām humanitārā kontekstā,

–  ņemot vērā Āfrikas Savienības Valstu un valdību vadītāju konferences 2015. gada jūnijā Johanesburgā (Dienvidāfrika) pieņemto nostāju par bērnu laulībām,

–  ņemot vērā Āfrikas Cilvēktiesību un tautu tiesību komisijas (ACHPR) un Āfrikas Bērna tiesību un labklājības ekspertu komitejas (ACERWC) kopīgo vispārējo piezīmi par bērnu laulību izbeigšanu,

–  ņemot vērā Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (Stambulas konvencija) 32. un 37. pantu un 59. panta 4. punktu,

–  ņemot vērā ANO Iedzīvotāju fonda (UNFPA) 2012. gada ziņojumu “Pārāk agras laulības: bērnu laulības ir jāizskauž”,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 3. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un jo īpaši tās 9. pantu,

–  ņemot vērā Padomes 2015. gada 26. oktobra secinājumus par Dzimumu līdztiesības rīcības plānu 2016.–2020. gadam,

–  ņemot vērā Padomes 2017. gada 3. aprīļa secinājumus par bērnu tiesību ievērošanas veicināšanu un aizsardzību,

–  ņemot vērā Eiropas Ārējās darbības dienesta 2016. gada paziņojumā par Eiropas Savienības globālo ārpolitikas un drošības politikas stratēģiju noteiktos pamatprincipus,

–  ņemot vērā Padomes 2012. gada 25. jūnijā pieņemto ES Stratēģisko satvaru par cilvēktiesībām un demokrātiju un ES Rīcības plānu par cilvēktiesībām un demokrātiju(3); ņemot vērā Padomes 2015. gada 20. jūlijā pieņemto cilvēktiesību un demokrātijas atbalsta rīcības plānu laikposmam 2015.–2019. gads(4); ņemot vērā Komisijas dienestu un Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos 2017. gada 27. jūnija kopīgo darba dokumentu “EU Action Plan on Human Rights and Democracy (2015-2019): Mid-Term Review June 2017” (ES Rīcības plāns cilvēktiesību un demokrātijas jomā 2015.–2019. gadam: 2017. gada jūnijā sagatavotais vidusposma pārskats”) (SWD(2017)0254),

–  ņemot vērā ES 2017. gada 6. marta pārskatītās vadlīnijas par bērna tiesību ievērošanas veicināšanu un aizsardzību “Nevienu bērnu nedrīkst ignorēt”,

–  ņemot vērā 2017. gada 7. jūnija Eiropas konsensu par attīstību, kurā ir uzsvērta ES apņemšanās cilvēktiesības un dzimumu vienlīdzību integrēt atbilstoši Ilgtspējīgas attīstības programmai 2030. gadam,

–  ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinumu (A8-0187/2018),

A.  tā kā bērnu, agrīnās un piespiedu laulības ir uzskatāmas par cilvēktiesību, jo īpaši sieviešu tiesību, nopietnu pārkāpumu, tostarp vienlīdzības tiesību, tiesību uz patstāvību un ķermenisku neaizskaramību, tiesību uz piekļuvi izglītībai un ekspluatācijas un diskriminācijas aizlieguma pārkāpumu, un ir uzskatāmas par problēmu, kas ir novērojama ne tikai trešās valstīs, bet var pastāvēt arī dažās dalībvalstīs; tā kā šo prakšu izskaušana ir padarīta par vienu no ES ārējās darbības prioritātēm, lai veicinātu sieviešu tiesību un cilvēktiesību ievērošanu; tā kā dažādās starptautisko tiesību hartās un tiesību aktos, piemēram, ANO Konvencijā par bērna tiesībām un tās fakultatīvajos protokolos, nepilngadīgo bērnu laulības ir aizliegtas; tā kā bērnu, agrīnas un piespiedu laulības ļoti nelabvēlīgi ietekmē attiecīgo indivīdu fizisko un mentālo veselību un personīgo izaugsmi un šādās laulībās pasaulē nākušos bērnus un līdz ar to arī visu sabiedrību kopumā; tā kā bērnu laulības ir uzskatāmas par vienu no piespiedu laulību paveidiem, jo bērniem principā nav spēju dot pilnīgu, brīvu un informētu piekrišanu attiecībā uz savām laulībām vai laulību laiku; tā kā bērni pieder pie ļoti neaizsargātas personu kategorijas;

B.  tā kā ES ir apņēmusies sekmēt bērna tiesību ievērošanu un tā kā bērnu, agrīnās un piespiedu laulības ir uzskatāmas par šo tiesību pārkāpumu; tā kā ES ir uzņēmusies saistības, īstenojot savu ārpolitiku, visaptveroši aizsargāt bērnu tiesības un veicināt to ievērošanu;

C.  tā kā juridiski laulībā stāties bez pilnīgas un brīvas abu pušu piekrišanas nedrīkst un tā kā to darīt nedrīkst personas, kas ir jaunākas par laulību minimālo vecumu;

D.  tā kā bērnu laulības ir kļuvušas par globālu problēmu, kas aptver veselas valstis, kultūras un reliģijas; tā kā nepilngadīgās līgavas ir novērojamas visos pasaules reģionos — no Tuviem Austrumiem līdz Latīņamerikai, no Āzijas līdz Eiropai un no Āfrikas līdz Ziemeļamerikai; tā kā bērnu laulības skar arī zēnus, taču daudz mazākā mērā nekā meitenes;

E.  tā kā patlaban vairāk kā 750 miljoni sieviešu tiek izprecinātas pirms 18 gadu vecuma un tā kā 250 miljoni no viņām ir izprecinātas, nesasniegušas 15 gadu vecumu; tā kā patlaban aptuveni 40 miljoni meiteņu vecumā no 15 līdz 19 gadu ir precētas vai dzīvo kopā ar partneri; tā kā katru gadu papildus tam aptuveni 15 miljoni meiteņu tiek izprecinātas pirms 18 gadu vecuma un tā kā 4 miljoni no viņām pie vīra iziet, nesasniegušas 15 gadu vecumu; tā kā 156 miljoni zēnu arī dodas laulībā pirms 18 gadu vecuma un tā kā 25 miljoni no viņiem tiek izprecināti, nesasnieguši 15 gadu vecumu; tā kā bērnu, agrīnās un piespiedu laulības kļūst aizvien biežākas nabadzīgos un mazattīstītos reģionos; tā kā bērnu, agrīno un piespiedu laulību skaits patlaban pieaug, visā pasaulē pieaugot iedzīvotāju skaitam; tā kā nesenajā UNICEF ziņojumā ir publicētas aplēses, ka 2050. gadā aptuveni 1,2 miljardu meiteņu izies pie vīra, nesasniegušas 18 gadu vecumu; tā kā deviņas no 10 valstīm ar augstāko bērnu laulību īpatsvaru tiek klasificētas kā nestabilas valstis;

F.  tā kā bērnu laulību galvenie cēloņi pamatā ir nabadzība, izglītības trūkums, dziļi iesīkstējusi dzimumu atšķirība un stereotipi, uzskats, ka laulības nodrošinās aizsardzību, ģimenes goda aizstāvības apsvērumi un zēnu un meiteņu tiesību efektīvas aizsardzības trūkums, un kaitīga prakse, uzskati, ieražas un diskriminējošas normas; tā kā šos faktorus bieži vien katalizē iespēju iegūt kvalitatīvu izglītību un darba iespēju ierobežojumi un to iedarbību pastiprina atsevišķi iesakņojušies bērnu, agrīno un piespiedu laulību sociālie standarti;

G.  tā kā bērnu, agrīnās un piespiedu laulības ir saistītas ar augstu agrīnu un nevēlamu grūtniecību varbūtību, augstu māšu un bērnu mirstības līmeni, nepietiekamu ģimenes plānošanas izmantošanu un nevēlamu grūtniecību ar paaugstinātu veselības risku, neatbilstošu vai neesošu piekļuvi informācijai par seksuālās un reproduktīvās veselības pakalpojumiem un parasti nozīmē meiteņu izglītības pārtraukšanu; tā kā dažās dalībvalstīs meitenēm grūtniecēm un jaunām mātēm atgriezties skolas solā pat ir aizliegts; tā kā bērnu laulību rezultātā attiecīgā persona var kļūt arī par piespiedu darba veicēju, vergu vai prostitūtu;

H.  tā kā, kaut arī ANO Konvencijā par bērna tiesībām ir uzsvērta tādu pasākumu nozīmība, ar kuriem mudina regulāri apmeklēt skolu, daudzas meitenes izglītību pārtrauc vairāku faktoru dēļ, piemēram, tāpēc, ka skolas nav pieejamas vai ir finansiāli dārgas; tā kā bērnu, agrīnām un piespiedu laulībām uz cietušajām personām ir nesamērīga postoša ietekme un uz visu mūžu paliekošas sekas un tā kā tās attiecīgajām personām ļoti bieži liedz iespēju turpināt savu izglītību, jo meitenes parasti izstājas no skolas sagatavošanas laulībām laikā vai tūlīt pēc tām; tā kā izglītība, jo īpaši seksuālā izglītība, ir efektīvs veids, kā novērst bērnu, agrīnās un piespiedu laulības, jo piekļuve izglītībai un apmācībai veicina iespēcināšanu, nodarbināšanas iespējas un sekmē izvēles brīvību, tiesības uz pašnoteikšanos un aktīvu dalību sabiedrībā, ļaujot fiziskām personām atbrīvoties no jebkādas kontroles formas, kas negatīvi ietekmē viņu tiesības, bez kurām arī turpmāk cietīs sieviešu un meiteņu ekonomiskā, juridiskā, veselības un sociālā situācija un sabiedrības kā tādas attīstība;

I.  tā kā katru gadu 17 miljonu bērnu piedzimst bērns, kura dēļ viņiem ir jāuzņemas pieaugušo rūpes, kuras apdraud viņu veselību, izglītību un ekonomiskās izredzes; tā kā bērnu, agrīnās un piespiedu laulības meitenēm nozīmē arī agrīnu bērna laišanu pasaulē, kas grūtniecības laikā un dzemdību brīdī ir saistīta ievērojamu risku un grūtībām, jo īpaši tāpēc, ka piekļuve medicīniskajai aprūpei, tostarp kvalitatīviem veselības centriem, ir ļoti nepietiekama vai neesoša un bieži vien izraisa māšu nāves un saslimšanas; tā kā pastāv lielāks risks inficēties ar seksuāli transmisīvām slimībām, tostarp ar HIV; tā kā zemu un vidēju ienākumu valstīs grūtniecības un dzemdību sarežģījumi ir galvenais meiteņu vecumā 15–19 gadi nāves cēlonis; tā kā mātēm pusaudzēm piedzimušo bērnu mirstības līmenis ir par aptuveni 50 % lielāks un šiem bērniem ir augstāks fiziskās un kognitīvās attīstības problēmu risks; tā kā biežas un agrīnas grūtniecības arī var radīt virkni ilgtermiņa veselības sarežģījumu vai pat izraisīt attiecīgās personas nāvi;

J.  tā kā bērnu, agrīnās un piespiedu laulības ir uzskatāmas par bērnu tiesību pārkāpumu un par vardarbības pret meitenēm un zēniem veidu un tā kā, ņemot to vērā, valstīm ir pienākums izmeklēt ziņas, saukt vainīgās personas pie atbildības un nodrošināt to cietušo personu tiesību aizsardzību, kas galvenokārt ir sievietes un meitenes; tā kā šīs laulības ir jānosoda un tās nevar attaisnot ne ar kādiem kultūras vai reliģiskiem iemesliem; tā kā bērnu, agrīnās un piespiedu laulības palielina dzimuma vardarbības risku un bieži vien izraisa vardarbību ģimenē un tuvākā partnera vardarbību, un seksuālus, fiziskus, psiholoģiskus, emocionālus un finansiālus pāridarījumus un citu meitenēm un sievietēm kaitējošu praksi, piemēram, sieviešu dzimumorgānu kropļošanu un tā saucamos goda aizstāvības noziegumus, un palielina risku, ka meitenes un sievietes viņu dzīvju laikā cietīs no diskriminācijas un dzimuma vardarbības;

K.  tā kā agrīno un piespiedu laulību skaits jūtami pieaug nestabilitātes, bruņotu konfliktu un dabas un humanitāro katastrofu gadījumos, kuros bieži nevar nodrošināt medicīnisku ārstēšanu un psiholoģisku palīdzību vai piekļuvi izglītībai un iztikas pelnīšanas iespējas, sociālie tīkli ir izjukuši un ikdienas dzīve ir traucēta; tā kā nesenās migrācijas krīzes laikā daži vecāki, kas cenšas aizsargāt savus bērnus, jo īpaši meitas, pret jebkādu seksuāliem uzbrukumiem, nosprieda, ka viņiem neatliek nekas cits, kā viņas izprecināt pirms 18 gadu vecuma, uzskatot, ka šādējādi viņas izkļūs no nabadzības, jeb arī viņi tā rīkojās, jo meitas uzskatīja par finansiāla rakstura slogu viņu ģimenēm;

L.  tā kā Stambulas konvencijā piespiedu laulības ir klasificētas kā viens no vardarbības pret sievietēm veids un tajā ir prasīts noteikt kriminālatbildību par bērna piespiešanu stāties laulībā un bērna aizvilināšanu uz ārvalstīm, lai viņu piespiestu stāties laulībā; tā kā cietušajām personām nav iespēju gūt juridisku, medicīnisku un sociālu atbalstu, kā rezultātā bērnu, agrīno un piespiedu laulību jautājums var tikt padarīts vēl smagāks; tā kā 11 ES dalībvalstu konvenciju vēl ratificējušas nav;

M.  tā kā bērnu, agrīno vai piespiedu laulību raksturs nozīmē to, ka daudzi gadījumi bieži vien zināmi darīti netiek, proti, gadījumi, kuros pārkāpums pārsniedz starptautiskās robežas un kultūras robežas un kuri var tikt pielīdzināti cilvēku tirdzniecības veidam, kurš tālāk noved pie verdzības, ekspluatācijas un/vai nonākšanas atkarībā;

N.  tā kā 2014. gada jūlijā Londonā notika pirmā meitenēm veltītā augstākā līmeņa sanāksme, kuras mērķis bija pievērst uzmanību nepieciešamībai veikt valstu un starptautiskos pasākumus, ar kuriem vienas paaudzes laikā var izbeigt sieviešu dzimumorgānu kropļošanu un bērnu, agrīnās un piespiedu laulības;

O.  tā kā viens no ES Dzimumu līdztiesības rīcības plāna 2016.–2020. gadam mērķiem ir visu vardarbības pret meitenēm un sievietēm veidu, tostarp bērnu, agrīnu un piespiedu laulību, novēršana un reaģēšana uz tiem;

P.  tā kā bērnu laulības jaunattīstības valstīm līdz 2030. gadam izmaksās triljonus dolāru(5);

Q.  tā kā agrīnās un bērnu laulības joprojām ir uzskatāmas par aizliegtu tematu, kurš ir jārisina publiski, lai izbeigtu to mazo meiteņu un meiteņu pusaudžu ikdienas ciešanas, kuru cilvēktiesības tiek nepārtraukti pārkāptas; tā kā viens no veidiem, kā to izdarīt, ir sniegt atbalstu to žurnālistu, mākslinieku, fotogrāfu un aktīvistu darbam, kas risina agrīno laulību jautājumu, un šo darbu popularizēt,

1.  konstatē, ka dažās ES dalībvalstīs precēties drīkst 16 gadu vecumā, ja tam piekrīt vecāki; aicina likumdevējas iestādes — gan ES dalībvalstīs, gan trešās valstīs — laulību minimālo vecumu noteikt vienādu — 18 gadi un paredzēt nepieciešamos administratīvos, juridiskos un finanšu pasākumus, ar kuriem nodrošina efektīvu minētās prasības īstenošanu, piemēram, sekmējot laulību un dzimšanas reģistrāciju un garantējot, ka meitenēm ir pieejami institucionālie atbalsta mehānismi, tostarp psiho-sociālās konsultācijas, aizsardzības mehānismi un ekonomiskās iespēcināšanas iespējas; atkārtoti norāda, ka bērnu, agrīnas un piespiedu laulības ir jāuzskata par cietušo bērnu cilvēktiesību un pamattiesību nopietnu pārkāpumu — galvenokārt attiecībā uz tiesībām brīvi paust savu piekrišanu un tiesībām uz fizisko neaizskaramību un garīgo veselību un netiešā veidā arī attiecībā uz tiesībām uz izglītību un pilsonisko un politisko tiesību pilnvērtīgu izmantošanu; nosoda bērnu, agrīnās un piespiedu laulības un uzskata, ka jebkurš tiesību aktu pārkāpums būtu jārisina proporcionālā un efektīvā veidā;

2.  uzskata par svarīgu novērst bērnu, agrīno un piespiedu laulību daudzveidīgos cēloņus, tostarp kaitīgas tradīcijas, iesīkstējušu nabadzību, konfliktus, ieražas, dabas katastrofu sekas, stereotipus un vienaldzību pret dzimumu līdztiesības un sieviešu un meiteņu tiesību, veselības un labklājības apsvērumiem, atbilstošu izglītības iespējas trūkumu, vājas juridiskās un politiskās reakcijas, īpašu uzmanību pievēršot bērniem no nelabvēlīgākā situācijā esošām kopienām; šajā sakarā prasa, lai ES un tās dalībvalstis strādātu kopā ar attiecīgajām ANO struktūrām un citiem partneriem nolūkā pievērst uzmanību bērnu, agrīno un piespiedu laulību jautājumam; prasa ES un dalībvalstīm sasniegt mērķus, kas ir noteikti Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam, lai efektīvāk apkarotu kaitīgu praksi, piemēram, sieviešu dzimumorgānu kropļošanu, un sauktu vainīgos pie atbildības; atbalsta ES un tās dalībvalstu sniegtā tā finansējuma palielināšanu, ko apgūst, izmantojot attīstības palīdzības mehānismus, ar kuriem sekmē dzimumu līdztiesību un izglītību nolūkā uzlabot izglītības pieejamību meitenēm un sievietēm un stiprināt iespējas viņām piedalīties kopienas, attīstības, ekonomikas un politiskās vadības programmās, tādējādi risinot bērnu, agrīno un piespiedu laulību cēloņus;

3.  atzīst, ka agrīno un piespiedu laulību aizliegšana ar likumu pati par sevi nenodrošina šīs prakses izskaušanu; prasa, lai ES un tās dalībvalstis labāk koordinētu un stiprinātu starptautisko līgumu, tiesību aktu un programmu īstenošanu, tostarp, izmantojot diplomātiskās attiecības ar trešo valstu valdībām un organizācijām, lai risinātu jautājumus, kas ir saistīti ar bērnu, agrīnām un piespiedu laulībām; prasa, lai tiktu veikti visi pūliņi nolūkā īstenot likumā noteiktos aizliegumus un tos papildināt ar plašāku likumu un politikas virzienu kopumu; atzīst, ka šajā sakarā ir jāpieņem un jāīsteno visaptveroši un holistiski politikas virzieni, stratēģijas un programmas, tostarp jāatceļ diskriminējošas tiesību normas attiecībā uz laulībām, jānosaka nepilngadīgo meiteņu pozitīvi iespēcināšanas pasākumi;

4.  konstatē, ka dzimumu nelīdztiesība, meiteņu un sieviešu vispārēja necienīšana un to kultūras un sociālo tradīciju konservatīvisms, pamatojoties uz kurām, joprojām īsteno diskrimināciju pret sievietēm un meitenēm, ir viens no vislielākajiem bremzējošajiem faktoriem, kas neļauj apkarot bērnu, agrīnās un piespiedu laulības; turklāt atzīst saikni starp bērnu, agrīnām un piespiedu laulībām un goda aizstāvības vardarbību un prasa šādus noziegumus pienācīgi izmeklēt un apsūdzētās personas saukt pie atbildības; papildus tam konstatē, ka zēni un jauni vīrieši arī var ciest no šādas vardarbības; prasa, lai šī prakse tiktu risināta, to iekļaujot visās attiecīgajās ES programmās un apspriežot ES politiskajos dialogos, kas tiek īstenoti ar partnervalstīm, lai izveidotu to novēršanas mehānismus, kā arī, nodrošinot izglītību un veicot izpratnes veicināšanas darbu partnervalstīs;

5.  norāda, ka, lai kompleksi sekmīgi cīnītos pret bērnu, agrīnām un piespiedu laulībām, Eiropas Savienībai kā nozīmīgai attīstības un cilvēktiesību veicinātājai pasaulē ir jābūt arī vadošai reģionālo un vietējo kopienu sadarbības partnerei; aicina ES un dalībvalstis sadarboties ar trešo valstu tiesībaizsardzības iestādēm un tiesu sistēmām un nodrošināt apmācību un tehnisko palīdzību, lai palīdzētu pieņemt un īstenot tiesību aktus, kuros ir noteikts bērnu, agrīnu un piespiedu laulību aizliegums, un atceltu tiesību aktus, sociālos standartus un kultūras tradīcijas, kas jaunu meiteņu un sieviešu tiesības un brīvību apspiež; aicina dalībvalstis atbalstīt tādas iniciatīvas kā ES un ANO “Spotlight” iniciatīva, kas ir vērsta uz to, lai izskaustu visu veidu vardarbību pret sievietēm un meitenēm;

6.  tādēļ aicina dalībvalstis, kuras to vēl nav izdarījušas, savos valsts tiesību aktos paredzēt bērnu, agrīnu un piespiedu laulību pilnīgu aizliegumu, īstenot krimināltiesības un ratificēt Stambulas konvenciju; aicina dalībvalstis sadarboties ar pilsonisko sabiedrību, lai saskaņotu savu rīcību šajā jautājumā; uzsver to, cik svarīgs ir pietiekams un ilgtermiņa atbalsts sieviešu, bēgļu un bērnu bez pavadības, un pārvietoto bērnu patversmēm, lai nevienam netiktu liegta aizsardzība resursu trūkuma dēļ; aicina visas dalībvalstis panākt laulību minimālā vecuma ievērošanu, to nosakot tiesību aktā, un situāciju uzraudzīt, ievācot datus dzimumu griezumā un apzinot faktus par šo jomu ietekmējošiem faktoriem, lai labāk novērtētu šīs problēmas apmērus; prasa Komisijai izveidot Eiropas datubāzi, kurā tiktu ievadīta trešo valstu informācija, pateicoties kurai, piespiedu laulību parādību var pārraudzīt;

7.  aicina Eiropas Savienību, īstenojot savu ārpolitiku un attīstības sadarbības politiku, saviem partneriem piedāvāt stratēģisku paktu un šajā sakarībā prasīt, lai:

   a) visas tās partnervalstis aizliegtu bērnu, agrīnās un piespiedu laulības, tostarp likvidētu visus likuma robus, īstenotu tiesību aktus saskaņā ar starptautisko cilvēktiesību standartiem, tostarp svītrotu visas normas, kas varētu atļaut, attaisnot vai izraisīt bērnu, agrīnas vai piespiedu laulības, tostarp tādas, kas ļauj personām, kuras ir īstenojušas izvarošanu, seksuālu vardarbību, seksuālu izmantošanu, nolaupīšanu, cilvēktirdzniecību vai verdzības mūsdienu veidus, izvairīties no saukšanas pie atbildības un soda, ja viņi apprec savus upurus, jo īpaši šādus likumus atceļot vai grozot;
   b) šis aizliegums tiktu ievērots un īstenots praksē visos līmeņos pēc tam, kad attiecīgais likums ir stājies spēkā, un lai tiktu pieņemtas visaptverošas un holistiskas stratēģijas un programmas, kuras saturētu kvantificējamus augšupejas mērķus nolūkā novērst un izskaustu bērnu, agrīnās un piespiedu laulības, un lai tās tiktu pietiekami finansētas un izvērtētas, jo īpaši, nodrošinot piekļuvi tiesām un pārskatatbildības mehānismiem un tiesiskās aizsardzības līdzekļiem;
   c) partnervalstu valdības apliecinātu noturīgu vadītspēju un politisko gribu izbeigt bērnu laulības un izstrādātu visaptverošus tiesiskos regulējumus un rīcības plānus ar skaidriem atskaites punktiem un grafikiem par bērnu laulību prevencijas pasākumu integrēšanu dažādās nozarēs un lai tās izveidotu politisku, ekonomisku, sociālu, kultūras un pilsonisko vidi, kas sievietes un meitenes aizsargātu un iespēcinātu un ar kurām atbalstītu dzimumu līdztiesību;
   d) tiktu piesaistīti resursi, kas ir nepieciešami šā mērķa sasniegšanai, parūpējoties par to, lai šī sadarbība būtu pieejama visiem institucionālajiem dalībniekiem, piemēram, tiesu iestādēm, izglītības un veselības speciālistiem, tiesībaizsardzības iestādēm un kopienu un reliģiskajiem līderiem, kā arī pilsoniskajai sabiedrībai, kura cīnās ar bērnu, agrīnām un piespiedu laulībām;
   e) par publiskās attīstības palīdzības piešķiršanas valdības iestādēm priekšnoteikumu tiktu padarīta saņēmējas valsts apņemšanās ievērot jo īpaši cilvēktiesību prasības, tostarp cīnīties pret bērnu, agrīnām un piespiedu laulībām;
   f) apkarojot bērnu, agrīnās un piespiedu laulības, UNFPA un šīs organizācijas Bērnu fonda (UNICEF) programma tiktu īstenota trīspusējā sadarbībā, kurā piedalītos šīs organizācijas, Eiropas Savienība, tās dalībvalstis un šajā jomā iesaistījušās šo valstu pilsoniskās sabiedrības organizācijas, un partnervalstis, izmantojot budžetā paredzētu valsts rīcības plānu īstenošanu un priekšroku dodot programmām un metodēm, kas var pārvarēt tā saucamās kultūras, reliģijas vai cilšu prakses, kuras faktiski ir uzskatāmas par bērnu tiesību lielākajiem pārkāpumiem un bērnu goda aizskārumiem; prasa, lai, īstenojot šo sadarbību, papildus tam tiktu risināti saistītie goda aizstāvības vardarbības jautājumi;
   g) īstenojot šīs programmas, par pamatu tiktu ņemtas attiecīgās konvencijas un ar tām saistīti dokumenti un konkrētie mērķi un uzdevumi, kas 2015. gada 25. septembrī ir pieņemti ar ANO Ģenerālās asamblejas rezolūciju, pildot Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un ilgtspējīgas attīstības mērķus, jo īpaši mērķi Nr. 3 (“nodrošināt veselīgu dzīvi un sekmēt labklājību visiem jebkura vecuma cilvēkiem”), mērķi Nr. 4 (“visām personām nodrošināt vienlīdzīgas iespējas saņemt kvalitatīvu izglītību un sekmēt visu personu mūžizglītības iespējas”), mērķi Nr. 16 (“sekmēt miermīlīgas un iekļaujošas sabiedrības ilgtspējīgu attīstības nolūkā, visām personām nodrošināt piekļuvi tiesu iestādei un visos līmeņos veidot efektīvas, pārskatatbildīgas un iekļaujošas institūcijas”), it īpaši “izbeigt bērnu ļaunprātīgu izmantošanu, ekspluatāciju, tirdzniecību un visa veida vardarbību pret bērniem un bērnu spīdzināšanu”;
   h) īstenojot šīs programmas, par pamatu būtu jāņem arī ilgtspējīgas attīstības mērķis Nr. 5 (“panākt dzimumu līdztiesību un iespēcināt visas sievietes un meitenes”), tostarp piekļuve ģimenes plānošanai un publisko un universālo seksuālās un reproduktīvās veselības tiesību klāsts, jo īpaši mūsdienu kontracepcijas līdzekļi un droši un legāli aborti meitenēm; šajā sakarībā aicina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt “SheDecides” kustību un apņemties piešķirt papildu finansējumu starptautiskajai palīdzībai seksuālās un reproduktīvās veselības pakalpojumiem, tostarp drošiem abortiem un informācijai par abortiem, tādējādi vēršoties pret “Global Gag Rule”, ko Amerikas Savienoto Valstu valdība atjaunoja 2017. gada sākumā;
   i) jautājumi saistībā ar bērnu, agrīnām un piespiedu laulībām tiktu izskatīti pastāvīgajā dialogā starp ES īpašo pārstāvi cilvēktiesību jautājumos Stavros Lambrinidis un trešām valstīm; mudina Komisiju un dalībvalstis dzimumu apsvērumus ņemt vērā miera uzturēšanas un pēckonfliktu rekonstrukcijas programmās, izstrādāt ekonomiskās iztikas līdzekļu un izglītības programmas meitenēm un sievietēm, kas ir cietušas bērnu, agrīnu un piespiedu laulību dēļ, un konfliktu skartajās zonās atvieglot viņu piekļuvi veselības un reproduktīvajiem pakalpojumiem;

8.  uzskata, ka ir ārkārtīgi svarīgi radīt telpu, kurā varētu īstenot cieņpilnu dialogu ar kopienu vadītājiem un pievērst sabiedrības vispār un tajā skaitā riskam pakļauto personu uzmanību šiem jautājumiem, cīņas pret bērnu, agrīnām un piespiedu laulību ietvaros rīkojot jo īpaši izglītības un izpratnes veicināšanas kampaņas, kā arī izmantojot sociālos tīklus un jaunos plašsaziņas līdzekļus; tāpēc prasa, lai tiktu izstrādātas valdības, juridiskas, sabiedrības un diplomātiskas pārnozaru darbības, kuru mērķis būtu minēto praksi novērst; uzskata, ka, strādājot ar vietējām kopienām, ir būtiski sadarboties ar galvenajām ieinteresētajām personām, piemēram, abu dzimumu skolniekiem pusaudžiem, skolotājiem, vecākiem un reliģiskajiem un kopienu vadītājiem, izmantojot uz kopienu balstītas programmas vai īpašas izpratnes veicināšanas kampaņas, lai palielinātu informētību par bērnu laulību negatīvo ietekmi uz bērniem, ģimenēm un kopienām, par spēkā esošajiem tiesību aktiem, kas reglamentē bērnu laulības un dzimumu nevienlīdzību, un par to, kā piekļūt finansējumam šo problēmu risināšanai;

9.  uzskata, ka sieviešu un meiteņu iespēcināšana, izmantojot izglītību, sociālo atbalstu un ekonomiskās iespējas, ir būtisks instruments cīņā pret šādu praksi; iesaka, lai ES popularizētu un aizsargātu sieviešu un meiteņu vienādas tiesības attiecībā uz iespējām gūt izglītību, īpaši uzsverot bezmaksas, kvalitatīvu pamata un vidējo izglītību un integrējot seksuālās un reproduktīvās veselības izglītību skolu mācību programmās un nodrošinot meiteņu ģimenēm finansiālus stimulus un/vai atbalstu skolas gaitu sākšanai un pabeigšanai; uzsver vajadzību nodrošināt bērniem bēgļiem pilnīgu piekļuvi izglītībai un veicināt viņu integrāciju un iekļaušanu valsts izglītības sistēmā; atzīst nepieciešamību personām, kurām draud bērnu, agrīnu vai piespiedu laulības, un personām, kuras jau ir stājušās šādās laulībās, sniegt atbalstu un aizsardzību, kas izpaustos kā izglītība, psiholoģiskais un sociālais atbalsts, mājoklis un citi kvalitatīvi sociālie pakalpojumi, kā arī garīgās, seksuālās un reproduktīvās veselības pakalpojumi un veselības aprūpe;

10.  prasa Eiropas Savienībai nodrošināt apmācību valsts pārvaldes amatpersonām, tostarp to diplomātiskajiem darbiniekiem, sociālajiem darbiniekiem, reliģiskajiem un kopienu vadītājiem, visām tiesību aizsardzības aģentūrām, trešo valstu tiesu sistēmām, skolotājiem un izglītotājiem un citiem darbiniekiem, kuru redzeslokā nonāk iespējamās cietušās personas, lai viņi spētu ātri reaģēt uz bērnu laulību un dzimuma vardarbības gadījumiem, spētu labāk identificēt un atbalstīt meitenes un zēnus, kuri cieš no bērnu, agrīnām un piespiedu laulībām, vardarbības ģimenē, seksuālas vardarbības riska un jebkādas citas prakses, kas ir pretēja cilvēktiesībām un cilvēka cieņai, un lai viņi spētu efektīvi rīkoties nolūkā nodrošināt minēto fizisko personu tiesības un cieņas ievērošanu;

11.  prasa, lai Eiropas Savienību nodrošināt apmācības sniegšanu tiesībaizsardzības aģentūrām, lai tās labāk ievērotu to meiteņu tiesības, kuras cieš no agrīnām un piespiedu laulībām, vardarbības ģimenē, var tikt izvarotas un ir pakļautas jebkurai citai cilvēka cieņu aizskarošai praksei;

12.  aicina dalībvalstis garantēt sievietēm un meitenēm migrantēm autonomu uzturēšanās atļauju, kas nebūtu atkarīga no viņu laulātā vai partnera statusa, jo īpaši no fiziskas un psiholoģiskas vardarbības cietušajām sievietēm, tostarp piespiedu vai norunātu laulību upurēm, un garantēt, ka tiek veikti visi administratīvie viņu aizsardzības pasākumi, tostarp nodrošināta efektīva piekļuve palīdzības un aizsardzības mehānismiem;

13.  prasa, lai ES un tās dalībvalstis apsvērtu iespēju atbalstīt un stiprināt aizsardzības pasākumus trešās valstīs, piemēram, drošas patversmes un piekļuvi juridiskam, medicīniskam un vajadzības gadījumā konsulāram atbalstam personām, kas ir cietušas no bērnu, agrīnu un piespiedu laulībām;

14.  apzinās, ka Eiropas Savienībai, ņemot vērā tās saistības ievērot cilvēktiesības un pamatvērtības, pie kurām pieder arī cilvēka cieņas neaizskaramības ievērošana, savu dalībvalstu līmenī ir jābūt pilnīgi nevainojamai, un aicina Komisiju sākt liela mēroga izpratnes veicināšanas kampaņu un iedibināt cīņai pret bērnu, agrīnām un piespiedu laulībām veltītu Eiropas gadu;

15.  stingri atbalsta “Girls Not Brides” globālās partnerības darbu bērnu laulību izskaušanā un iespēju radīšanā meitenēm īstenot savu potenciālu;

16.  atzinīgi vērtē Āfrikas Savienības joprojām īstenoto bērnu laulību izbeigšanas kampaņu un darbu, ko veic tādas organizācijas kā “Royal Commonwealth Society”, iestājoties par to, lai tiktu pastiprināta rīcība bērnu laulību izskaušanā un dzimumu nelīdztiesības novēršanā;

17.  uzsver steidzamo vajadzību informēt un izglītot vīriešus un zēnus, iegūstot viņu atbalstu pasākumiem, ar kuriem nodrošina cilvēktiesību ievērošanu, tostarp bērnu un sieviešu tiesību ievērošanu;

18.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem un ANO.

(1) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0379.
(2) OV C 289, 9.8.2016., 57. lpp.
(3) https://www.consilium.europa.eu/uedocs/cms_data/docs/pressdata/EN/foraff/131181.pdf.
(4) https://eeas.europa.eu/sites/eeas/files/eu_action_plan_on_human_rights_and_democracy_en_2.pdf .
(5) Wodon, Quentin T.; Male, Chata; Nayihouba, Kolobadia Ada; Onagoruwa, Adenike Opeoluwa; Savadogo, Aboudrahyme; Yedan, Ali; Edmeades, Jeff; Kes, Aslihan; John, Neetu; Murithi, Lydia; Steinhaus, Mara; Petroni, Suzanne, “Economic Impacts of Child Marriage: Global Synthesis Report, Economic Impacts of Child Marriage” (Bērnu laulību ietekme uz ekonomiku: globālās sintēzes ziņojums, Bērnu laulību ietekme uz ekonomiku), Washington, D.C., World Bank Group, 2017. gads.


MVU definīcija
PDF 152kWORD 53k
Eiropas Parlamenta 2018. gada 4. jūlija rezolūcija par MVU definīciju (2018/2545(RSP))
P8_TA(2018)0293B8-0304/2018

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas 2003. gada 6. maija Ieteikumu 2003/361/EK par mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju(1),

–  ņemot vērā Komisijas 2011. gada 23. februāra paziņojumu „Pārskats par „Eiropas mazās uzņēmējdarbības aktu”” (COM(2011)0078) un Parlamenta 2011. gada 12. maija rezolūciju par šo paziņojumu(2),

–  ņemot vērā 2012. gada 23. oktobra rezolūciju par mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) ― konkurētspēja un uzņēmējdarbības iespējas(3),

–  ņemot vērā Parlamenta 2015. gada 8. septembra rezolūciju par ģimenes uzņēmumiem Eiropā(4),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas Vispārējās tiesas 2016. gada 15. septembra spriedumu,

–  ņemot vērā Komisijas 2016. gada 22. novembra paziņojumu “Eiropas topošie līderi: jaunuzņēmumu un augošo uzņēmumu atbalsta iniciatīva” (COM(2016)0733),

–  ņemot vērā jautājumu Komisijai par MVU definīciju (O-000050/2018 – B8-0031/2018),

–  ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas rezolūcijas priekšlikumu,

–  ņemot vērā Reglamenta 128. pantu un 123. panta 2. līdz 8. punktu,

A.  tā kā 23 miljoni MVU Savienībā, kuri veido apmēram 99 % no visiem uzņēmumiem, nodarbina gandrīz divas trešdaļas Eiropas darbaspēka un nodrošina vairāk nekā 90 miljonus darbvietu, radot pievienoto vērtību EUR 3,9 miljardu apmērā; tā kā tie sniedz ārkārtīgi svarīgu ieguldījumu ekonomikas izaugsmē, sociālajā kohēzijā un ilgtspējīgu un augstas kvalitātes darbvietu radīšanā un uzturēšanā un ir galvenie virzītājspēki enerģētikas pārkārtošanā, cīņā pret klimata pārmaiņām un ES konkurētspējas veicināšanā attiecībā uz videi draudzīgām tehnoloģijām, kā arī būtisks inovāciju avots ES;

B.  tā kā 90 % no ES MVU un 93 % no visiem ES uzņēmumiem nefinanšu uzņēmējdarbībā ir mikrouzņēmumi, kas MVU vidū veicina vislielāko pievienotās vērtības un nodarbinātības īpatsvaru, jo nodarbina aptuveni 30 % no ES darbaspēka, tādēļ tiem ir jāpievērš īpaša uzmanība;

C.  tā kā salīdzinājumā ar lielākiem uzņēmumiem un neatkarīgi no to organizatoriskās struktūras MVU nesamērīgi ietekmē administratīvais slogs un finansiāli šķēršļi, kas kavē to konkurētspēju, eksportu un darbvietu radīšanu; tā kā tie ES, dalībvalstu, reģionālā un vietējā līmenī gūst labumu no īpaša atbalsta, tostarp finansēšanas iespējām un vienkāršotām procedūrām, taču varētu tikt īstenoti papildu centieni, pārsniedzot jau uzņemtās politiskās saistības, lai radītu vienkāršāku un MVU labvēlīgu vidi;

D.  tā kā aptuveni 100 ES tiesību aktos ir atsauces uz MVU definīciju, jo īpaši tādās jomās kā konkurences politika, finanšu tirgu regulējums, struktūrfondi, pētniecības un inovācijas finansējums, kā arī nodarbinātības, vides, enerģētikas, patērētāju aizsardzības un sociālā nodrošinājuma tiesību aktos, piemēram, REACH sekundārajos tiesību aktos un Energoefektivitātes direktīvā;

E.  tā kā saskaņota regulatīvā vide ir izdevīga visiem uzņēmumiem un tā kā stingra MVU definīcija ir instruments, ar kura palīdzību var novērst tirgus nepilnības un problēmas, kas raksturīgas konkurencei starp dažāda lieluma uzņēmumiem un uzņēmumiem ar dažādu aktīvu apjomu un uzņēmējdarbības modeli;

F.  tā kā Komisija regulāri uzrauga ES MVU definīcijas īstenošanu; tā kā ir veikti vairāki novērtējumi (2006., 2009. gadā un pēdējais 2012. gadā), kuros secināts, ka nav vajadzības būtiski pārskatīt ES MVU definīciju;

G.  tā kā starpnozaru vērtību ķēde attiecībā uz MVU ļauj samazināt institucionālos, tehniskos un birokrātiskos šķēršļus un tā kā uzņēmumu tīklu veidošanai ir vajadzīga efektīva atbalsta politika;

H.  tā kā MVU definīcijai ir jāveicina kvalitatīvu darbvietu radīšana, darba apstākļu un drošības uzlabošana un jebkādu pārkāpumu samazināšana līdz absolūtam minimumam,

MVU definīcija

Komisijas paveiktais

1.  atzinīgi vērtē sākotnējo Komisijas ietekmes novērtējumu un atbalsta pieeju, ka galvenā uzmanība jāpievērš uzņēmumiem, kuriem vajadzīgs atbalsts un vienkārši noteikumi, lai uzlabotu plānošanas un juridisko noteiktību MVU; šajā sakarībā atzinīgi vērtē Komisijas rīkoto sabiedrisko apspriešanu;

2.  uzskata, ka, ņemot vērā minētā stratēģiskā instrumenta īpatnības un daudzās MVU un dalībvalstu atšķirības, būtu jāsaglabā 2003. gada ieteikumā paredzētais elastīgums; pauž pārliecību, ka ir jāsaglabā vispārējā definīcijas struktūra un tā jāpiemēro, izmantojot jau noteikto kritēriju pareizo kombināciju;

MVU definīcijas pārskatīšana

3.  mudina Komisiju nepieļaut situāciju, ka lielāki tirgus dalībnieki cenšas izveidot mākslīgas uzņēmējdarbības struktūras, kas tiem ļauj izmantot ar MVU definīciju saistītās priekšrocības, jo tas varētu izraisīt pieejamā atbalsta nepareizu sniegšanu plašākā mērogā, līdz ar to tas vairs nebūs pieejams tiem MVU, kuriem tas ir nepieciešams; uzsver, ka jebkāda MVU definīcijas pielāgošana vienmēr būtu jāveic par labu MVU un tai būtu jāatvieglo MVU piekļuve publiskam atbalstam;

4.  aicina Komisiju apsvērt iespēju atjaunināt MVU definīciju, vienlaikus ņemot vērā arī Komisijas ekonomikas prognozes attiecībā uz inflāciju un darba ražīgumu, lai turpmākajos gados nebūtu nepieciešamības ātri veikt jaunu pielāgošanu; uzskata, ka jebkādas turpmākas izmaiņas MVU definīcijā būtu jāveic tādā veidā, kas nodrošina definīcijas ilgtermiņa stabilitāti;

5.  norāda, ka darbinieku skaits ir kļuvis par plaši atzītu kritēriju, un tam vajadzētu palikt galvenajam kritērijam; atzīst, ka darbinieku skaita kritērijam ir daži ierobežojumi attiecībā uz iespēju veikt pareizu ES mēroga salīdzinājumu, un tādēļ uzskata, ka apgrozījums un bilances kopsumma arī ir svarīgi definīcijas kritēriji; turklāt uzsver, ka ir svarīgi pienācīgi atzīt jaunuzņēmumus un mikrouzņēmumus, kā arī akronīmu MMVU;

6.  uzsver, ka ir jāpaskaidro jēdzieni “saistīts uzņēmums” un “partneruzņēmums”, kā arī MVU statuss apvienošanās gadījumā; uzskata, ka ārkārtīgi svarīgi ir vienkāršot procedūras, birokrātiju un piemērojamos noteikumus; šajā sakarībā mudina Komisiju vienkāršot spēkā esošos noteikumus; uzskata, ka, ja jaunuzņēmumi strādā kopā ar kopuzņēmumiem, jaunuzņēmuma MVU statusa novērtēšanā nebūtu jāņem vērā uzņēmumi, kas saistīti ar kopuzņēmumiem, ar noteikumu, ka tā nav mākslīga struktūra un starp jaunuzņēmumu un saistītajiem uzņēmumiem nav papildu saiknes;

7.  aicina Komisiju atbalstīt uzņēmumu apvienošanu, jo īpaši kopas un uzņēmumu tīklus, ar mērķi sekmēt izmaksu racionalizāciju un uzlabot zināšanu un zinātības apmaiņu, jo īpaši attiecībā uz inovāciju saistībā ar ražojumiem/pakalpojumiem un procesiem;

Citi ar MVU definīciju saistītie jautājumi

8.  atbalsta Komisijas iniciatīvu attiecībā uz jaunuzņēmumu un augošu uzņēmumu atbalstu; uzskata, ka Savienības ekonomikas izaugsmes sekmēšanas nolūkā ir ļoti svarīgi sniegt atbalstu uzņēmējdarbībai; atzinīgi vērtē divu gadu pārejas periodu, kura laikā, piemēram, straujas izaugsmes uzņēmumi saglabātu MVU statusu; aicina izvērtēt nepieciešamību pagarināt šo pārejas periodu; aicina Komisiju turpināt darbu pie tā, lai palīdzētu uzņēmējiem, jaunuzņēmumiem un MVU saistībā ar līdzekļu piesaistes iniciatīvām, tostarp tādām jaunām iniciatīvām kā kolektīvā finansēšana;

9.  uzskata, ka, izmantojot ekonomikas diplomātijas instrumentus Savienības līmenī, piemēram, izaugsmes misiju, varētu efektīvāk risināt pasaules līmeņa ekonomikas problēmjautājumus un izmantot iespējas; aicina Komisiju pastiprināt centienus šajā kontekstā saskaņā ar ES rūpniecības politikas stratēģiju, neradot dubultas struktūras; šajā sakarībā aicina izveidot rādītāju, kas parāda eksporta potenciāla un uzņēmuma lieluma attiecību, lai uzlabotu informāciju un paraugprakses piemērus attiecībā uz MVU internacionalizācijas un starptautiskās konkurētspējas iespējām un sniegtu papildu atbalstu MVU, kam ir liels eksporta potenciāls;

10.  pauž bažas, ka uzņēmumiem ar vidēji lielu kapitālu (uzņēmumi, uz kuriem vairs neattiecas MVU definīcija, bet kuriem joprojām ir vidējiem uzņēmumiem raksturīga struktūra), netiek pievērsta pienācīga politikas veidotāju uzmanība, neraugoties uz to, ka savas produktivitātes dēļ tie sniedz būtisku devumu nodarbinātības un izaugsmes sekmēšanā; tādēļ aicina Komisiju apsvērt iespēju izveidot atsevišķu šo uzņēmumu definīciju, lai varētu veikt mērķtiecīgus pasākumus attiecībā uz uzņēmumiem ar vidēji lielu kapitālu, vienlaikus izvairoties no MVU definīcijas paplašināšanas tādā mērā, kas varētu kaitēt tās sākotnējiem mērķiem;

11.  atzīmē, ka līdzīgi MVU, ārštatniekiem un lieliem uzņēmumiem arī uzņēmumi ar vidēji lielu kapitālu veicina nodarbinātību un izaugsmi, jo īpaši ņemot vērā to produktivitāti, un tāpēc tiem ES politikā ir jāpievērš pienācīga uzmanība;

12.  aicina Komisiju papildus prioritāriem pasākumiem, kas paredzēti ES MVU atbalstam, apsvērt iespēju uzsākt iniciatīvu, kuras mērķis ir nodrošināt finansējumu, kas aptvertu piekļuvi sadarbībai pētniecības jomā, digitalizācijas stratēģijas un eksporta tirgu attīstību;;

Ziņošanas pienākumi, statistikas dati, pētījumi un ietekmes novērtējumi

13.  uzskata, ka Uzņēmumu un MVU konkurētspējas programmā (COSME), pētniecības un inovācijas pamatprogrammā (FP9), kā arī struktūrfondu programmās nākamajā DFS būtu jāturpina rezervēt pietiekamas summas to MVU atbalstam, kuri cenšas ieviest jauninājumus un radīt darbvietas;

14.  uzsver, ka, ņemot vērā notiekošās sarunas par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības, ir svarīgi saglabāt skaidru un vienotu MVU definīciju, jo MVU ir definēti ES tiesību aktos un tiem bieži vien ir piešķirts īpašs statuss Savienības tirdzniecības nolīgumos;

15.  aicina Komisiju veikt visaptverošu pētījumu par MVU definīcijas iespējamo ietekmi uz uzņēmējdarbības attīstību un tā dēvēto iestrēgšanas efektu, kas izpaužas tā, ka uzņēmumi brīvprātīgi izlemj nepaplašināties, lai izvairītos no birokrātiskā sloga un citām saistībām, kuras rastos sakarā ar MVU statusa zaudēšanu;

16.  uzsver, ka mazi vietējie sabiedrisko pakalpojumu uzņēmumi, kas atbilst MVU kritērijiem, pilda svarīgus uzdevumus vietējās kopienās, ir dziļi iesakņojušies to vietējā uzņēmējdarbības vidē un cita starpā rada pareizos priekšnoteikumus visu pārējo MVU izaugsmei; atzīmē, ka valsts tiesību aktu, valsts atbalsta tiesību aktu un finansiāli vāju publisko iestāžu dēļ publiskā īpašumā esoši uzņēmumi ne vienmēr saņem publisko iestāžu finansiālu vai regulatīvu atbalstu; tādēļ mudina Komisiju veikt pētījumu par definīcijas ietekmi uz publiskā īpašumā esošiem uzņēmumiem, kas ir finansiāli neatkarīgi, tiek organizēti saskaņā ar privāttiesībām vai darbojas konkurences apstākļos ar privātiem uzņēmumiem;

17.  aicina Komisiju veikt priekšizpēti par to, kādā mērā ir izmantojamas atsevišķās nozarēs piemērojamas MVU definīcijas, lai pārbaudītu šādas pieejas ietekmi uz attiecīgajām ekonomikas nozarēm un radīto pievienoto vērtību;

18.  aicina attiecībā uz visiem ES tiesību aktu priekšlikumiem papildus Komisijas pašas uzņemtajām saistībām ieviest arī obligātu ietekmes uz MVU testu, kura pamatā ir princips “vispirms domāt par mazajiem uzņēmumiem”; uzsver, ka visu tiesību aktu priekšlikumu ietekmes novērtējumā būtu skaidri jānorāda minētā testa rezultāts; aicina Komisiju nākamajā Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu uzņemties šādas saistības un uzskata, ka varētu apsvērt Eiropas Mazās uzņēmējdarbības akta atjaunināšanu;

Norādījumi MVU attiecībā uz definīciju

19.  aicina dalībvalstis un Komisiju savlaicīgi un optimālā veidā sniegt uzņēmumiem norādījumus par procedūrām MVU statusa noteikšanai un informāciju par visām izmaiņām attiecībā uz MVU definīciju vai procedūrām,

o
o   o

20.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.
(2) OV C 377 E, 7.12.2012., 102. lpp.
(3) OV C 68 E, 7.3.2014., 40. lpp.
(4) OV C 316, 22.9.2017., 57. lpp.


Sarunas par ES un Azerbaidžānas visaptverošo nolīgumu
PDF 180kWORD 59k
Eiropas Parlamenta 2018. gada 4. jūlija ieteikums Padomei, Komisijai un Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos attiecībā uz sarunām par ES un Azerbaidžānas visaptverošo nolīgumu (2017/2056(INI))
P8_TA(2018)0294A8-0185/2018

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 2., 3., un 8. pantu un V sadaļu, jo īpaši 21., 22. un 36. pantu, kā arī Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) piekto daļu,

–  ņemot vērā to, ka 2017. gada 7. februārī tika uzsāktas sarunas starp Eiropas Savienību un Azerbaidžānu par jaunu visaptverošo nolīgumu, ar kuru ir paredzēts aizstāt Partnerības un sadarbības nolīgumu, kas 1999. gadā tika noslēgts starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Azerbaidžānas Republiku, no otras puses (1),

–  ņemot vērā to, ka Padome 2016. gada 7. novembrī pieņēma sarunu norādes attiecībā uz šo nolīgumu,

–  ņemot vērā 2006. gada 7. novembrī parakstīto Saprašanās memorandu par ES un Azerbaidžānas stratēģisko partnerību enerģētikas jomā,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības un Azerbaidžānas 15. sadarbības padomes sanāksmes, kura notika 2018. gada 9. februārī, galvenos rezultātus;

–  ņemot vērā Komisijas 2017. gada 19. decembra ziņojumu par ES un Azerbaidžānas attiecībām pārskatītās EKP kontekstā (SWD(2017)0485),

–  ņemot vērā Euronest parlamentārās asamblejas Prezidija 2017. gada 30. oktobra paziņojumu valstu vai valdību vadītājiem,

–  ņemot vērā tā 2017. gada 15. novembra ieteikumu Padomei, Komisijai un Eiropas Ārējās darbības dienestam (EĀDD) par Austrumu partnerību, gatavojoties 2017. gada novembra samitam(2),

–  ņemot vērā 2017. gada 13. decembra rezolūciju par gada ziņojumu par kopējās ārpolitikas un drošības politikas īstenošanu(3),

–  ņemot vērā Austrumu partnerības samitu kopīgās deklarācijas, tostarp 2017. gada 24. novembra kopīgo deklarāciju,

–  ņemot vērā Komisijas un EĀDD 2016. gada jūnija Globālo Eiropas Savienības ārpolitikas un drošības politikas stratēģiju, un īpaši tās galvenos principus,

–  ņemot vērā tā 2017. gada 15. jūnija rezolūciju par Azerbaidžānas žurnālista Afgan Mukhtarli lietu(4) un citas rezolūcijas par Azerbaidžānu, īpaši tās, kas saistītas ar cilvēktiesību situāciju un tiesiskumu,

–  ņemot vērā runaspersonas ārlietās un drošības politikas jautājumos/Eiropas kaimiņattiecību politikas un paplašināšanās sarunu jautājumos 2018. gada 14. janvāra paziņojumu par soda piespriešanu žurnālistam Afgan Mukhtarli,

–  ņemot vērā Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas 2017. gada 11. oktobra rezolūciju par demokrātisku iestāžu darbību Azerbaidžānā,

–  ņemot vērā Eiropas Padomes Ministru komitejas 2017. gada 5. decembrī uzsākto pienākumu neizpildes procedūru, jo Azerbaidžānas iestādes joprojām atsakās īstenot Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECtHR) spriedumu lietā Ilgar Mammadov pret Azerbaidžānu,

–  ņemot vērā Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Demokrātisko iestāžu un cilvēktiesību biroja (EDSO/ODIHR) 2018. gada 2. marta vajadzību novērtēšanas misijas ziņojumu par Azerbaidžānas agrīnajām prezidenta vēlēšanām,

–  ņemot vērā Reglamenta 108. panta 4. punktu un 52. pantu,

–  ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu un Starptautiskās tirdzniecības komitejas nostāju grozījumu veidā (A8-0185/2018),

A.  tā kā Austrumu partnerība (EaP) balstās uz Armēnijas, Azerbaidžānas, Baltkrievijas, Gruzijas, Moldovas, Ukrainas un Eiropas Savienības kopīgu apņemšanos padziļināt savstarpējās attiecības un ievērot starptautiskās tiesības un pamatvērtības, tostarp demokrātiju, tiesiskumu, labu pārvaldību, cilvēktiesības un pamatbrīvības; tā kā jauna ES un Azerbaidžānas nolīguma noslēgšanā būtu jādod priekšroka Savienības interesēm šajā reģionā, kā arī jāveicina tās vērtības;

B.  tā kā Parlaments atbalsta attiecību padziļināšanu ar visām Austrumu Partnerības dalībvalstīm tiktāl, ciktāl tās ievēro minētās pamatvērtības; tā kā Austrumu partnerības politikas ietvaros paredzētajam pievilcīgajam ilgtermiņa „EaP+“ modelim, ko Parlaments ierosināja 2017. gada 15. novembra rezolūcijā par Austrumu partnerību un kas varētu rosināt šo valstu pievienošanos citas starpā muitas savienībai, enerģētikas savienībai, digitālajai savienībai un Šengenas zonai, vajadzētu būt pieejamam arī tām valstīm, kuras nav noslēgušas asociācijas nolīgumu ar ES, piemēram, Azerbaidžānai, tiklīdz tās būs gatavas uzņemties šādas ciešākas saistības un sasniegs būtisku progresu savstarpēji apstiprinātu reformu īstenošanā;

C.  tā kā kopš 1999. gada ES un Azerbaidžānas attiecības reglamentē Partnerības un sadarbības nolīgums; tā kā ES nepārprotami ir pirmais Azerbaidžānas tirdzniecības partneris gan importa, gan eksporta jomā, veidojot 48,6 % no Azerbaidžānas tirdzniecības kopējā apjoma, un ir arī lielākais ārvalstu tiešo investīciju avots; tā kā Azerbaidžāna ir stratēģisks ES enerģētikas partneris, kas nodrošina iespēju dažādot ES enerģijas avotus; tā kā tomēr Azerbaidžānas ekonomikas pamatā ir naftas un gāzes nozare, kas veido aptuveni 90 % no tās eksporta, tādējādi padarot to neaizsargātu pret ārējiem satricinājumiem un pasaules naftas cenu svārstībām; tā kā Azerbaidžāna vēl nav iestājusies PTO, kas rada nopietnas tarifu un beztarifu barjeras, kuras kavē tirdzniecību un uzņēmējdarbības attiecības ar ES;

D.  tā kā 2017. gada 24. novembrī notikušajā Austrumu partnerības samitā pieņemtajā kopīgajā deklarācijā ES un Azerbaidžāna ir uzsvērusi, ka ES diferencētā veidā kopīgi ar katru no partnervalstīm, tostarp Armēniju, Azerbaidžānu un Baltkrieviju, turpinās apspriest pievilcīgas un reālas iespējas, kā stiprināt savstarpēju tirdzniecību un veicināt investīcijas tā, lai ņemtu vērā kopīgās intereses, reformēto investīciju politiku attiecībā uz investīciju aizsardzību, kā arī starptautiskās tirdzniecības noteikumus un ar tirdzniecību saistītus starptautiskos standartus, tostarp intelektuālā īpašuma jomā, un sekmētu ekonomikas modernizāciju un dažādošanu;

E.  tā kā tiek prognozēts, ka jaunajam nolīgumam būs labvēlīga ietekme uz Azerbaidžānu attiecībā uz demokrātisko standartu ievērošanu un izaugsmes un ekonomikas attīstības veicināšanu; tā kā šādas izredzes ir īpaši nozīmīgas Azerbaidžānas jauniešiem, ņemot vērā, ka ar to tiks veicināta jaunas izglītotas Azerbaidžānas iedzīvotāju paaudzes veidošana, lai ievērotu mūsu pamatvērtības un modernizētu valsti; tā kā pilnībā funkcionējoša pilsoniskā sabiedrība ir būtisks priekšnoteikums, lai nodrošinātu ekonomikas diversifikāciju,

1.  iesaka Padomei, Komisijai un Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos:

Vispārīgie principi, pamatvērtības un apņēmība konfliktu risināšanā

Politiskais dialogs un reģionālā sadarbība

Tiesiskums un cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana

Tirdzniecība un ekonomiskā sadarbība

Enerģētika un citas sadarbības jomas

Institucionālie noteikumi

   a) nodrošināt, ka ES un Azerbaidžānas attiecību padziļināšana ir atkarīga no tā, vai Azerbaidžāna īsteno un ievēro demokrātijas pamatvērtības un principus, tiesiskumu, labu pārvaldību, cilvēktiesības un pamatbrīvības, tostarp vārda un biedrošanās brīvību, minoritāšu tiesības un dzimumu līdztiesību, sniedzot labumu abām pusēm un jo īpaši savas valsts pilsoņiem;
   b) atgādināt Azerbaidžānas iestādēm par Parlamenta nostāju, kas pausta tā 2017. gada 15. novembra ieteikumā par Austrumu partnerību un kurā iekļauts aicinājums Azerbaidžānai pildīt starptautiskās saistības un nepārprotami norādīts, ka netiks ratificēts neviens visaptverošs līgums ar valsti, kura neievēro ES pamatvērtības un pamattiesības, īpaši saistībā ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas lēmumu neizpildi un cilvēktiesību aizstāvju, NVO, opozīcijas pārstāvju, juristu, žurnālistu un vides aktīvistu aizskaršanu, iebiedēšanu un vajāšanu; nodrošināt, ka saskaņā ar Azerbaidžānas iestāžu paziņojumu tiek atbrīvoti visi politieslodzītie un pārliecības dēļ ieslodzītie Azerbaidžānā pirms tiek noslēgts jebkāds jauns ES un Azerbaidžānas nolīgums; nodrošināt, ka jaunajā nolīgumā ir iekļauts īpašs apturēšanas mehānisms ar skaidriem nosacījumiem par tiesiskuma, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu;
   c) atgādināt Azerbaidžānas iestādēm par Eiropas Parlamenta nostāju, kas pausta tajos pašos ieteikumos, proti, ka tādu jauno nolīgumu ratifikācijai, kurus ES ir noslēgusi ar kādu no Kalnu Karabahas konflikta pusēm, ir jāizvirza nosacījums par jēgpilnām saistībām un būtiskiem rezultātiem attiecībā uz konflikta miermīlīgu atrisināšanu, piemēram, pamiera saglabāšanu un atbalstu EDSO 2009. gada pamatprincipiem un EDSO Minskas grupas līdzpriekšsēdētāju centieniem; atkārtoti uzsvērt nepieciešamību iesaistīt gan Armēnijas, gan arī Azerbaidžānas pilsonisko sabiedrību jebkurā sarunu procesā;
   d) nodrošināt, ka gaidāmais nolīgums ar Azerbaidžānu ir vērienīgs, visaptverošs un vērsts uz nākotni, atbilst ES un Azerbaidžānas centieniem, pamatojoties uz kopīgām vērtībām un interesēm, un ir saskaņots ar Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam, un nodrošinās reālus un konkrētus ieguvumus abām pusēm, ne tikai lieliem uzņēmumiem, bet arī ņems vērā MVU īpatnības, un kalpos ES un Azerbaidžānas iedzīvotāju interesēs;
   e) nodrošināt ātru un stabilu sarunu virzību, ja tiks izpildīti iepriekš minētie nosacījumi, lai parakstītu šo jauno nolīgumu pirms nākamā Austrumu partnerības samita 2019. gadā;
   f) aktīvi un skaidri paziņot par jaunā nolīguma mērķiem un nosacījumiem un notiekošo sarunu procesu, lai uzlabotu pārredzamību un sabiedrības informētību Azerbaidžānā un ES, un par gaidāmajām iespējām un ieguvumiem, kas rastos no tā noslēgšanas, līdz ar to stājoties pretī jebkurai maldinošas informācijas izplatīšanas kampaņai;
   g) nodrošināt regulāru un padziļinātu politisko dialogu nolūkā panākt spēcīgākas reformas, kuru mērķis ir atbalstīt iestādes un stiprināt varas dalīšanu starp tām, lai padarītu tās demokrātiskākas un neatkarīgākas, ievērotu cilvēktiesības un plašsaziņas līdzekļu brīvību un izveidotu regulatīvo vidi, kurā pilsoniskā sabiedrība var darboties bez nepamatotas iejaukšanās, tostarp reformu īstenošanas procesā;
   h) sagatavot konkrētus pasākumus, kuru mērķis ir īstenot EDSO/ODIHR un Eiropas Padomes Venēcijas komisijas ieteikumus nolūkā nodrošināt progresu attiecībā uz iekļaujošām, konkurētspējīgām un pārredzamām vēlēšanām un referendumiem, lai Azerbaidžānas iedzīvotājiem ļautu brīvi un taisnīgi paust uzskatus un cerības;
   i) pilnībā atbalstīt EDSO un Eiropas Padomes vēlēšanu novērošanas misiju provizoriskos secinājumus par 2018. gada 11. aprīļa prezidenta pirmstermiņa vēlēšanām, saskaņā ar kuriem vēlēšanās trūka reālas konkurences, jo pastāvēja ierobežojoša politiskā vide, tāds tiesiskais regulējums, kas ierobežo pamattiesības un pamatbrīvības, plurālisma trūkums, tostarp plašsaziņas līdzekļos, plaši izplatīta obligāto procedūru neievērošana, pārredzamības trūkums un daudzi nopietni pārkāpumi, piemēram, biļetenu nelikumīga ievietošana vēlēšanu urnās;
   j) censties panākt noteikumus, kuri uzlabo sadarbību, veicinot mieru un starptautisko tiesiskumu, un jo īpaši mudināt Azerbaidžānu ievērot tās starptautiskās saistības, tostarp Eiropas Padomes dalībvalsts saistības, un pildīt Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumus; mudināt Azerbaidžānu parakstīt un ratificēt Starptautiskās Krimināltiesas (ICC) Romas statūtus; censties panākt arī spēcīgus sadarbības pasākumus, novēršot masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanu un kājnieku ieroču un vieglo ieroču nelikumīgu tirdzniecību;
   k) nodrošināt ciešāku sadarbību ārlietu, aizsardzības un drošības jautājumos iespējami lielākas konverģences panākšanai, īpaši attiecībā uz atbildes pasākumiem attiecībā uz globāliem draudiem un problēmām, tostarp terorismu, konfliktu novēršanu, krīzes pārvaldību un reģionālo sadarbību, vienlaikus ņemot arī vērā Azerbaidžānas dažādoto ārpolitiku; atbalstīt ES un Azerbaidžānas dalības pamatnolīguma parakstīšanu, lai nodrošinātu juridisku un politisku pamatu sadarbībai kopējās drošības un aizsardzības politikas (KDAP) misijās un operācijās;
   l) nodrošināt, ka prioritāte tiek piešķirta dialogam starp Azerbaidžānu un Armēniju, kā arī intensīvākai ES dalībai miermīlīgā Kalnu Karabahas konflikta atrisināšanā saskaņā ar EDSO 2009. gada pamatprincipiem un īpaši EDSO Minskas grupas līdzpriekšsēdētāju atbalstu, sekmējot visas iniciatīvas, kuras veicina miera veidošanu, piemēram, visu pušu pamiera ievērošanu, dialogus visos līmeņos, tostarp augsta līmeņa sarunas, naida runas novēršanu, patiesus uzticības palielināšanas pasākumus, ievērojamu EDSO starptautisko novērotāju skaita palielināšanu un Armēnijas un Azerbaidžānas pilsoniskās sabiedrības, tostarp reliģisku un kultūras pārstāvju, padziļinātas informācijas apmaiņas, lai sagatavotu Armēnijas un Azerbaidžānas sabiedrības mierīgai līdzāspastāvēšanai; paust nopietnas bažas par militāro spēku pastiprināšanu un nesamērīgajiem aizsardzības izdevumiem šajā reģionā;
   m) ieviest īpašus noteikumus, lai atbalstītu iestāžu nozīmīgos pūliņus palīdzēt daudzajiem bēgļiem un iekšēji pārvietotajām personām un atbalstīt civiliedzīvotājus konflikta zonās, kas atrodas Azerbaidžānas starptautiski atzītajās robežās; pieprasīt, lai tiktu ievērotas visu to personu tiesības, kuras īslaicīgi vai pastāvīgi dzīvo Azerbaidžānas teritorijā; īpaši palīdzēt ievērot viņu tiesības atgriezties savās mājās un atgūt savu īpašumu, kā arī no visām konfliktā iesaistītajām pusēm saņemt kompensāciju saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumiem;
   n) sniegt atbalstu tiesas varas iestāžu reformai, kuras mērķis ir nodrošināt tās objektivitāti un neatkarību no izpildvaras un stiprināt tiesiskumu; jo īpaši nodrošināt profesionālo juristu neatkarību, novēršot jebkādu nepamatotu iejaukšanos juristu darbā, ļaut neatkarīgi praktizējošiem juristiem pārstāvēt klientus saskaņā ar notariālo aktu pilnvaru un izbeigt Azerbaidžānas advokatūras patvaļīgās pilnvaras izslēgt juristus un atteikties uzņemt jaunus locekļus;
   o) kā arī nodrošināt atbalstu, lai izveidotu stingru pamatu cilvēktiesību, pamatbrīvību un dzimumu līdztiesības aizsardzībai; uzsvērt, ka sieviešu pārstāvībai visos valdības līmeņos, tostarp viņu līdztiesīgai, pilnvērtīgai un aktīvai līdzdalībai konfliktu novēršanā un risināšanā, ir būtiska nozīme, un mudināt Azerbaidžānu parakstīt Stambulas Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu;
   p) ieviest īpašus noteikumus, lai atbalstītu Azerbaidžānu cīņā pret ekonomisko noziedzību, tostarp korupciju, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas; sekmēt lielāku pārredzamību attiecībā uz uzņēmumu un trastu faktiskajiem īpašniekiem, kā arī attiecībā uz lielo uzņēmumu finanšu darbībām saistībā ar gūto peļņu un samaksātajiem nodokļiem; atbalstīt izmeklēšanu par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas shēmām, īpaši par “Laundromat” lietu, un izveidot īpašus uzraudzības un kontroles mehānismus, piemēram, ierobežotu piekļuvi Eiropas banku sistēmu tiem, kuri iesaistīti nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un krāpniecības shēmās;
   q) pastiprināt sadarbību ar Azerbaidžānu un atbalstu tai cīņā pret terorismu, organizēto noziedzību un kibernoziedzību, kā arī radikalizācijas un pārrobežu noziedzības novēršanā; sadarboties, jo īpaši, apkarojot teroristu organizāciju vervēšanas kampaņas;
   r) iekļaut noteikumus, kuri veicinātu tāda krimināllikuma īstenošanu Azerbaidžānā, kas saistīts ar cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzību un kura mērķis ir izbeigt politisko vajāšanu un nolaupīšanas, patvaļīgus ceļošanas aizliegumus, vēršanos pret politiskajiem disidentiem, tostarp ar neslavas celšanu, un vēršanos pret neatkarīgajiem žurnālistiem, cilvēktiesību aizstāvjiem, NVO pārstāvjiem un neaizsargātākajiem sabiedrības locekļiem, piemēram dažu minoritāšu grupu pārstāvjiem, tostarp pret LGBTQ kopienu; nodrošināt, ka konkrētas atsauces uz šīm grupām ir iekļautas līgumā; atkārtoti uzsvērt, ka šāda prakse nav pieņemama nevienai potenciālajai ES partnervalstij; sadarbībā ar nozīmīgām starptautiskām un patiesi neatkarīgām Azerbaidžānas NVO izveidot padziļinātu ES un Azerbaidžānas forumu efektīvam un uz rezultātiem vērstam cilvēktiesību dialogam, kura progresu katru gadu būtu jāizvērtē saskaņā ar konkrētiem kritērijiem;
   s) mudināt pieņemt attiecīgus grozījumus tiesību aktos, lai pilsoniskā sabiedrība varētu īstenot likumīgas darbības, novērst nepamatotus ierobežojumus attiecībā uz to reģistrācijas prasībām, darbību un piekļuvi ārvalstu finansējumam un dotācijām, un izbeigt nepamatotu kriminālizmeklēšanu, nevajadzīgu ziņošanu dažādām valdības aģentūrām, biroju reidus, līdzekļu iesaldēšanu, ceļošanas aizliegumus un pilsoniskās sabiedrības vadošo pārstāvju vajāšanu;
   t) pirms sarunu noslēgšanas nodrošināt, ka Azerbaidžāna atbrīvo politieslodzītos un pārliecības dēļ ieslodzītos, starp kuriem pazīstamākie ir Ilgar Mammadov, Afgan Mukhtarli, Mehman Huseynov, Ilkin Rustamzada, Seymur Haziyev, Rashad Ramazanov, Elchin Ismayilli, Giyas Ibrahimov, Beyram Mammadov, Asif Yusifli un Fuad Gahramanli, atceļ viņu ceļošanas aizliegumu pēc viņu atbrīvošanas, tostarp žurnālistes Khadija Ismayilova un jurista Intigam Aliyev ceļošanas aizliegumu, un pilnībā īsteno Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumus, sevišķi saistībā ar Ilgar Mammadov; ar tiesiskiem līdzekļiem un tiesiskuma īstenošanu nodrošināt šo personu atbrīvošanu un uzlabot viņu un viņu ģimeņu situāciju, ietverot arī šo personu atjaunošanu amatā, un aizsargāt Azerbaidžānas disidentus ES; nosodīt to, ka pretēji Azerbaidžānas iestāžu paziņojumiem neviens no iepriekš minētajiem politieslodzītajiem nav atbrīvots un — gluži otrādi — tika ieslodzītas citas personas par to, ka tās miermīlīgi īstenoja savas konstitucionālās tiesības, tostarp opozīcijas partiju locekļi un cilvēktiesību jurists Emin Aslan; pieprasīt nekavējoties atbrīvot aizturēto cilvēktiesību juristu Emin Aslan un pilnībā atsaukt apšaubāmās apsūdzības par “nepakļaušanos policijai”; nodrošināt, lai Azerbaidžāna izbeidz administratīvo aizturēšanu valdības kritiķu apklusināšanas nolūkā;
   u) nodrošināt to, ka Azerbaidžāna ievēro tiesības uz miermīlīgu pulcēšanos, ka tā atturas no šo tiesību ierobežošanas tādā veidā, kas nav saderīgs ar tās saistībām, kuras noteiktas starptautiskajās tiesībās, tostarp Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā (ECTK), un ka tā nekavējoties un efektīvi izmeklē visus gadījumus, kad notika pārmērīga spēka lietošana, patvaļīgi aresti un tika nepamatoti aizturēti miermīlīgi protestētāji, tostarp saistībā ar 2017. gada septembrī un 2018. gada martā sankcionētajām opozīcijas manifestācijām, un sauc vainīgos pie atbildības;
   v) pirms sarunu noslēgšanas censties panākt Azerbaidžānas iestāžu apņemšanos piemērot ANO Konvenciju pret spīdzināšanu un citiem nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai sodīšanas veidiem un apņemšanos patiesi izmeklēt visus sliktas izturēšanās gadījumus pret politieslodzītajiem un ieslodzītajiem pārliecības dēļ, īpaši attiecībā uz Mehman Galandarov, kurš nomira apcietinājumā Azerbaidžānā, un attiecībā uz LGBTQI kopienas locekļiem, kuri 2017. gada septembrī masveidā tika vajāti un arestēti;
   w) uzsvērt ES bažas par pašreizējo preses brīvības situāciju Azerbaidžānā, kura organizācijas „Reportieri bez robežām” 2018. gada pasaules preses brīvības indeksā ierindojas 163. vietā no 180 valstīm; uzsvērt, cik svarīgi ir brīvi un neatkarīgi tiešsaistes un bezsaistes plašsaziņas līdzekļi, un nodrošināt spēcīgāku ES politisko un finansiālo atbalstu brīviem un plurālistiskiem Azerbaidžānas plašsaziņas līdzekļiem, kuriem raksturīga redakcionāla neatkarība no dominējošās politiskās un oligarhu grupas un kuri atbilst ES standartiem; lūgt iestādēm atbloķēt pieeju tīmekļvietnei Azadliq un trijām ziņu aģentūrām, kas darbojas no ārvalstīm: Azerbaidžānas ziņu dienestam Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība (Radio Free Europe/Radio Liberty (RFE/RL) Azerbaijan Service), Meydan TV un Azerbaycan Saati;
   x) ietvert taisnīgas un tālejošas tirdzniecības un ieguldījumu noteikumus, ja tie ir saderīgi ar Azerbaidžānas statusu kā valstij, kura nav PTO locekle, un tie pilnībā atbilst un ES standartiem un nevājina tos, īpaši sanitārajā, fitosanitārajā, vides, nodarbinātības, sociālajā, dzimumu līdzsvara un diskriminācijas novēršanas jomā, un nodrošina, ka tiek atzītas un aizsargātas intelektuālā īpašuma tiesības, tostarp ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, īpaši vīniem un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem; atbalstīt Azerbaidžānu, pievienojoties PTO;
   y) ieviest stingrus pasākumus, kas ļautu nodrošināt strauju progresu uzņēmējdarbības un ieguldījumu vides uzlabošanā Azerbaidžānā, īpaši saistībā ar nodokļiem, valsts finanšu pārvaldību un publisko iepirkumu, ņemot vērā PTO Nolīgumā par valsts iepirkumu izklāstītos noteikumus, lai panāktu lielāku pārredzamību, labāku pārvaldību un pārskatatbildību, vienlīdzīgu piekļuvi un taisnīgu konkurenci;
   z) palielināt sadarbību enerģētikas jomā saskaņā ar ES un Azerbaidžānas stratēģisko partnerību enerģētikas jomā un ņemot vērā Azerbaidžānas uzticamas enerģijas piegādātājas reputāciju, vienlaikus tomēr paturot prātā, ka Azerbaidžāna 2017. gada martā apturēja un vēlāk atsauca savu dalību Ieguves rūpniecības pārredzamības iniciatīvā (EITI) saistībā ar Azerbaidžānas NVO tiesību aktu izmaiņām, kas neatbilda šīs grupas pilsoniskās sabiedrības prasībām; mudināt Azerbaidžānu no jauna pielāgoties šīm prasībām, lai atsāktu savu darbību EITI;
   aa) tāpat atbalstīt Azerbaidžānas energoresursu struktūras diversifikāciju nolūkā sekmēt oglekli nesaturošu enerģijas avotu izmantošanu un sagatavoties pārejai uz pēcoglekļa ēru, samazinot atkarību no fosilajiem kurināmajiem un veicinot atjaunojamo energoresursu izmantošanu, lai sekmētu arī energoapgādes drošību; atbalstīt Dienvidu gāzes koridora pabeigšanu pēc tam, kad ir izskatītas Eiropas Investīcijas bankas lēmumā par finansējumu Transanatolijas dabasgāzes cauruļvadam (TANAP) minētās būtiskās bažas par klimata pārmaiņām un to ietekmi uz vietējām kopienām;
   ab) kā daļu no jaunā nolīguma ieviest vērienīgus vides aizsardzības un klimata pārmaiņu mazināšanas noteikumus saskaņā ar Savienības klimata pārmaiņu mazināšanas programmu un abu pušu Parīzes nolīgumā noteiktajām saistībām, tostarp, integrējot šos noteikumus citu nozaru politikas virzienos;
   ac) paredzēt jaunas ciešākas sadarbības iespējas ar enerģētiku nesaistītās jomās, jo īpaši izglītības, veselības, transporta, savienojamības un tūrisma jomās, lai dažādotu Azerbaidžānas ekonomiku, veicinātu darbvietu radīšanu, modernizētu rūpniecības un pakalpojumu nozares un veicinātu ilgtspējīgu attīstību uzņēmējdarbībā un pētniecībā; nodrošināt vairāk tiešu personisko kontaktu gan Eiropas līmenī, gan reģionālā informācijas apmaiņā ar Armēnijas NVO;
   ad) veicināt sadarbību attiecībā uz jauniešu un studentu apmaiņām, stiprinot esošās un jau veiksmīgās programmas, piemēram, „Jauno Eiropas kaimiņu“ tīklu un izstrādājot jaunas stipendiju un apmācību programmas, kā arī atvieglojot dalību augstākās izglītības programmās, īpaši ERASMUS+ programmā, kas sekmēs prasmju, tostarp valodu prasmju, attīstību un ļaus Azerbaidžānas iedzīvotājiem iepazīties ar ES un tās vērtībām;
   ae) veicināt arī ekonomisko izaugsmi, izmantojot transportu un savienojamību; paplašināt Eiropas transporta tīklu (TENT-T) arī līdz Azerbaidžānai;
   af) saskaņā ar Austrumu partnerības samita 2017. gada kopīgo deklarāciju izskatīt iespēju piemērotā brīdī, ja apstākļi to ļaus, sākt dialogu par vīzu režīma liberalizāciju attiecīgi ar Armēniju un Azerbaidžānu, ja tiek izpildīti nosacījumi labi pārvaldītai un drošai mobilitātei, tostarp tiek efektīvi īstenoti starp pusēm noslēgtie vīzu režīma atvieglošanas un atpakaļuzņemšanas nolīgumi;
   ag) nodrošināt, ka nolīgumā ir ietverta stabila parlamentārā dimensija, stiprinot pašreizējos sadarbības noteikumus un mehānismus, lai palielinātu ieguldījumu tā īstenošanā un īstenošanas kontrolē, īpaši, izveidojot uzlabotu parlamentu sadarbības struktūru, kas veicinātu regulāru un konstruktīvu dialogu starp Eiropas Parlamentu un Azerbaidžānas parlamentu par visiem mūsu attiecību aspektiem, tostarp nolīgumu īstenošanu;
   ah) īstenot sarunas pēc iespējas pārredzamāk; saskaņā ar LESD 218. panta 10. punktu, kurā noteikts , ka “Eiropas Parlamentu nekavējoties un pilnīgi informē visos procedūras posmos”, informēt Parlamentu visos sarunu posmos; tāpat nodrošināt Parlamentam katras sarunu kārtas sarunu tekstus un protokolus; atgādināt Padomei, ka LESD 218. panta 10. punkta neievērošanas dēļ Eiropas Savienības Tiesa jau iepriekš ir atcēlusi Padomes lēmumus par vairāku nolīgumu parakstīšanu un noslēgšanu; paturēt prātā, ka Parlaments var arī turpmāk nesniegt savu piekrišanu jauniem nolīgumiem, līdz Padome izpildīs savas juridiskās saistības;
   ai) nodrošināt, ka jaunais nolīgums netiek provizoriski piemērots līdz brīdim, kad Parlaments būs sniedzis piekrišanu; uzsvērt, ka Parlaments var nesniegt piekrišanu jauniem nolīgumiem un citiem turpmākiem nolīgumiem, ja tas netiek ņemts vērā;

2.  uzdod priekšsēdētājam šo ieteikumu nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos un Azerbaidžānas Republikas prezidentam, valdībai un parlamentam.

(1) OV L 246, 17.9.1999., 3. lpp.
(2) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0440.
(3) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0493.
(4) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0267.


Sarunu par ES un Jordānijas nolīguma par personas datu apmaiņu nolūkā apkarot smagus noziegumus un terorismu sākšana
PDF 136kWORD 53k
Eiropas Parlamenta 2018. gada 4. jūlija rezolūcija par Komisijas ieteikumu Padomes lēmumam, ar ko pilnvaro sākt sarunas par nolīgumu starp Eiropas Savienību un Jordānijas Hāšimītu Karalisti par personas datu apmaiņu starp Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropolu) un Jordānijas kompetentajām iestādēm cīņā pret smagiem noziegumiem un terorismu (COM(2017)07982018/2060(INI))
P8_TA(2018)0295A8-0232/2018

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas ieteikumu Padomes lēmumam, ar ko pilnvaro sākt sarunas par nolīgumu starp Eiropas Savienību un Jordānijas Hāšimītu Karalisti par personas datu apmaiņu starp Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropolu) un Jordānijas kompetentajām iestādēm cīņā pret smagiem noziegumiem un terorismu (COM(2017)0798),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, jo īpaši tās 7. un 8. pantu,

–  ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību (LES), jo īpaši tā 6. pantu, un Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD), jo īpaši tā 16. un 218. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 11. maija Regulu (ES) 2016/794 par Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropolu) un ar kuru aizstāj un atceļ Padomes Lēmumus 2009/371/TI, 2009/934/TI, 2009/935/TI, 2009/936/TI un 2009/968/TI(1),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulu (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula)(2),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 12. jūlija Direktīvu 2002/58/EK par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (Direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju)(3),

–  ņemot vērā Padomes 2008. gada 27. novembra Pamatlēmumu 2008/977/TI par tādu personas datu aizsardzību, ko apstrādā, policijas un tiesu iestādēm sadarbojoties krimināllietās(4),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Direktīvu (ES) 2016/680 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic kompetentās iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, un par šādu datu brīvu apriti, ar ko atceļ Padomes Pamatlēmumu 2008/977/TI(5),

–  ņemot vērā Eiropas Padomes Konvenciju par datu aizsardzību (ELS Nr. 108) un Eiropas Padomes Konvencijas par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automātisko apstrādi 2001. gada 8. novembra Papildu protokolu par uzraudzības institūcijām un pārrobežu datu plūsmām (ELS Nr. 181),

–  ņemot vērā Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja (EDAU) Atzinumu Nr. 2/2018 par astoņiem mandātiem vest sarunas nolūkā slēgt starptautiskus nolīgumus, ar kuriem atļauj veikt datu apmaiņu starp Eiropolu un trešām valstīm,

–  ņemot vērā 2017. gada 3. oktobra rezolūciju par cīņu pret kibernoziedzību(6),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes panākto vienošanos par priekšlikumu regulai par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un šādu datu brīvu apriti, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (COM(2017)0008), un jo īpaši tās nodaļu par operatīvo personas datu apstrādi, kas attiecas uz Savienības struktūrām, birojiem vai aģentūrām, veicot darbības, uz kurām attiecas Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) trešās daļas V sadaļas 4. un 5. nodaļas darbības joma;

–  ņemot vērā Reglamenta 108. panta 1. punktu,

–  ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu (A8-0232/2018),

A.  tā kā Regula (ES) 2016/794 par Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropolu) atļauj nosūtīt personas datus trešās valsts iestādei vai starptautiskai organizācijai, ciktāl šāda nosūtīšana ir nepieciešama Eiropola uzdevumu pildīšanai, pamatojoties uz Komisijas lēmumu par aizsardzības līmeņa pietiekamību atbilstīgi Direktīvai (ES) 2016/680, starptautisku nolīgumu atbilstīgi LESD 218. pantam, garantējot atbilstīgus aizsardzības pasākumus, vai sadarbības nolīgumu, ar ko atļauj personas datu apmaiņu un kas noslēgts pirms 2017. gada 1. maija, vai ārkārtas apstākļos, katru gadījumu izvērtējot atsevišķi saskaņā ar Regulas (ES) 2016/794 25. panta 5. punktā paredzētiem stingriem nosacījumiem un ar noteikumu, ka tiek garantēti pienācīgi aizsardzības pasākumi;

B.  tā kā starptautiskajos nolīgumos, ar kuriem Eiropolam un trešām valstīm atļauj sadarboties un apmainīties ar personas datiem, būtu jāņem vērā Pamattiesību hartas 7. un 8. pants un LESD 16. pants, un līdz ar to jāievēro datu izmantošanas mērķa ierobežojuma princips, tiesības uz piekļūšanu un labošanu, tie ir jāpārrauga neatkarīgai iestādei, kā īpaši noteikts Pamattiesību hartā, kā arī tiem ir jāatbilst principam par nepieciešamību un samērīgumu Eiropola uzdevumu veikšanas nolūkos;

C.  tā kā šādai nosūtīšanai ir jābalstās uz starptautisku nolīgumu, kas noslēgts starp Savienību un minēto trešo valsti vai starptautisko organizāciju, ievērojot LESD 218. pantu, garantējot atbilstīgus aizsardzības pasākumus attiecībā uz privātuma un personu pamattiesību un brīvību aizsardzību;

D.  tā kā Eiropola 2018. - 20120. gada(7) plānošanas dokumentā tiek uzsvērta uzlabotas daudznozaru pieejas aizvien lielāka nozīme, kas ietver nepieciešamās pieredzes un informācijas apvienošanu no plaša partneru loka, lai īstenotu Eiropola uzdevumu;

E.  tā kā Parlaments 2017. gada 3. oktobra rezolūcijā par cīņu pret kibernoziedzību uzsvēra, ka stratēģiskās un operatīvās sadarbības nolīgumi starp Eiropolu un trešām valstīm sekmē gan informācijas apmaiņu, gan praktisku sadarbību cīņā pret kibernoziedzību;

F.  tā kā Eiropols jau ir noslēdzis daudzus nolīgumus par datu apmaiņu ar trešām valstīm, piemēram, Albāniju, Amerikas Savienotajām Valstīm, Austrāliju, Bosniju un Hercegovinu, Gruziju, Islandi, Kanādu, Kolumbiju, Lihtenšteinu, bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, Melnkalni, Moldovu, Monako, Norvēģiju, Serbiju, Šveici un Ukrainu;

G.  tā kā EDAU ir Eiropola uzraudzītājs kopš 2017. gada 1. maija un ir arī ES iestāžu konsultants par datu aizsardzības politiku un tiesību aktiem,

1.  uzskata, ka ir pienācīgi jānovērtē nepieciešamība Eiropas Savienības drošības interesēs sadarboties ar Jordānijas Hāšimītu Karalisti tiesībaizsardzības jomā, kā arī sadarbības proporcionalitāte; šajā sakarā aicina Komisiju veikt rūpīgu ietekmes novērtējumu; uzsver pienācīgas piesardzības nepieciešamību, nosakot pilnvaras sākt sarunas par nolīgumu starp Eiropas Savienību un Jordānijas Hāšimītu Karalisti par personas datu apmaiņu starp Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropolu) un Jordānijas kompetentajām iestādēm cīņā pret smagiem noziegumiem un terorismu

2.  uzskata, ka datu saņēmējās trešās valstīs būtu jānodrošina pilnīga atbilstība Hartas 7. un 8. pantam, kā arī citām pamattiesībām un brīvībām, kas aizsargātas ar Hartu; šajā sakarā aicina Padomi pabeigt Komisijas ierosinātās sarunu pamatnostādnes atbilstīgi šajā rezolūcijā izklāstītajiem nosacījumiem;

3.  norāda, ka pašlaik nav veikts pienācīgs ietekmes novērtējums, kurā būtu padziļināti izvērtēti riski, ko personu tiesībām uz privātumu un datu aizsardzību, kā arī citām ar Hartu aizsargātajām pamattiesībām un brīvībām radītu personas datu nosūtīšana Jordānijas Hāšimītu Karalistei; aicina Komisiju veikt pienācīgu ietekmes novērtējumu, lai definētu nepieciešamos nolīgumā iekļaujamos aizsardzības pasākumus;

4.  uzskata, ka nolīgumā pēc būtības būtu jāgarantē tāds pats aizsardzības līmenis, kādu paredz ES tiesību akti; uzsver, ka, ja šādu līmeni nevar garantēt gan likumos, gan praksē, nolīgumu nevar noslēgt;

5.  nolūkā garantēt to, ka pilnībā tiek ievērots Hartas 8. pants un LESD 16. pants, kā arī, lai nepieļautu situāciju, kurā Eiropols varētu būt vainojams Savienības datu aizsardzības tiesību aktu pārkāpumā gadījumos, kad personas dati tiktu nosūtīti bez nepieciešamajiem pienācīgajiem aizsardzības pasākumiem, prasa nolīgumā ietvert stingrus un precīzus noteikumus, kas prasītu ievērot mērķa ierobežojuma principu, paredzot skaidrus nosūtīto personas datu apstrādes nosacījumus;

6.  prasa pabeigt B pamatnostādnes, lai nolīgumā nepārprotami norādītu, ka Eiropolam, pildot Eiropola regulas 19. pantu, ir jāievēro visi ierobežojumi, kas attiecas uz to personas datu lietojumu un pieejamību, kurus Eiropolam nosūta dalībvalstis vai citi datu sniedzēji, un kurus paredzēts nosūtīt Jordānijas Hāšimītu Karalistei;

7.  prasa nolīgumā skaidri paredzēt, ka jebkādai datu turpmākai apstrādei vienmēr ir nepieciešama Eiropola iepriekšēja rakstiska atļauja; uzsver, ka Eiropolam šīs atļaujas būtu jādokumentē un pēc pieprasījuma jādara pieejami EDAU; prasa nolīgumā iekļaut arī noteikumu, ar ko Jordānijas Hāšimītu Karalistes kompetentajām iestādēm uzliktu pienākumu ievērot šos ierobežojumus, un precizēt, kā tiktu panākta šo ierobežojumu ievērošana;

8.  uzstāj, ka nolīgumā ir jāietver skaidrs un precīzs noteikums par nosūtīto personas datu glabāšanas periodu, kas prasītu, ka nosūtītie personas dati pēc glabāšanas perioda beigām ir jāizdzēš; prasa nolīgumā paredzēt procesuālus pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību; uzstāj, ka ārkārtas gadījumos, ja pastāv pienācīgi pamatoti iemesli datu glabāšanai uz ilgāku laiku pēc datu glabāšanas perioda beigām, šie iemesli un pievienotā dokumentācija būtu jānosūta Eiropolam un EDAU;

9.  sagaida, ka tiks piemēroti Direktīvas (ES) 2016/680 71. apsvērumā iekļautie kritēriji, t.i., ka saistībā ar personas datu nosūtīšanu Jordānijas kompetentajām iestādēm, kuras saņem personas datus no Eiropola, attiecas konfidencialitātes pienākums, specifiskuma princips, kā arī prasība, ka personas datus nekādā gadījumā neizmantos, lai pieprasītu, piespriestu vai izpildītu nāvessodu vai jebkādu citu cietsirdīgu un necilvēcīgu soda veidu;

10.  uzskata, ka pašā starptautiskajā nolīgumā saskaņā ar ES kriminālpārkāpumu definīcijām, ja tās ir pieejamas, ir skaidri jādefinē un jāuzskaita to pārkāpumu kategorijas, saistībā ar kurām notiks apmaiņa ar personas datiem; uzsver, ka minētajā sarakstā ir skaidrā un precīzā veidā jāietver darbības, kas ietilpst minētajos pārkāpumos, kā arī personas, grupas un organizācijas, ko var ietekmēt šāda datu nosūtīšana;

11.  mudina Padomi un Komisiju atbilstīgi Eiropas Savienības Tiesas judikatūrai un Hartas 8. panta 3. punkta izpratnē ar Jordānijas Hāšimītu Karalistes valdību noteikt, kura neatkarīgā uzraudzības iestāde būs atbildīga par starptautiskā nolīguma īstenošanas uzraudzību; norāda, ka par šādu iestādi būtu jāvienojas un tā būtu jāizveido, pirms attiecīgais starptautiskais nolīgums var stāties spēkā; uzstāj, ka nolīguma pielikumā ir nepārprotami jānorāda šīs iestādes nosaukums;

12.  uzskata, ka abām līgumslēdzējām pusēm vajadzētu būt iespējai starptautiskā nolīguma pārkāpuma gadījumā apturēt vai atsaukt minēto nolīgumu, un ka neatkarīgajai uzraudzības iestādei ir arī jābūt pilnvarām ierosināt nolīguma darbības apturēšanu vai izbeigšanu tā pārkāpuma gadījumā; uzskata, ka visu to personas datu, uz kuriem attiecas nolīguma darbības joma un kas nosūtīti pirms tā darbības apturēšanas vai izbeigšanas, apstrādi var turpināt saskaņā ar nolīgumu; uzskata, ka ir jāparedz nolīguma periodiska novērtēšana, lai izvērtētu, kā sadarbības partneri ievēro nolīgumu;

13.  uzskata, ka ir skaidri jādefinē jēdziens “atsevišķi gadījumi”, jo šis jēdziens ir nepieciešams, lai novērtētu datu nosūtīšanas nepieciešamību un samērīgumu; uzsver, ka šai definīcijai ir jāatsaucas uz reālu izmeklēšanu krimināllietās;

14.  uzskata, ka ir jādefinē jēdziens “pamatoti iemesli”, jo šis jēdziens ir nepieciešams, lai novērtētu datu nosūtīšanas nepieciešamību un samērīgumu; uzsver, ka šai definīcijai ir jāatsaucas uz reālu izmeklēšanu krimināllietās;

15.  uzsver, ka saņēmējai iestādei nosūtītos datus nekādā gadījumā nedrīkst turpmāk apstrādāt citas iestādes, un, ka šajā nolūkā ir jāizveido to Jordānijas Hāšimītu Karalistes kompetento iestāžu izsmeļošs saraksts, kurām Eiropols var nosūtīt datus, sarakstā iekļaujot iestāžu kompetences jomu aprakstu; uzskata, ka, lai šādā sarakstā veiktu jebkādu grozījumu, ar ko varētu aizstāt vai pievienot jaunu kompetento iestādi, būtu jāpārskata starptautiskais nolīgums;

16.  uzsver nepieciešamību nepārprotami norādīt, ka informācijas pārsūtīšana no Jordānijas Hāšimītu Karalistes kompetentajām iestādēm citām iestādēm Jordānijas Hāšimītu Karalistē ir atļauta tikai sākotnējiem mērķiem, kuriem Eiropols veicis pārsūtīšanu, un par to vienmēr jāpaziņo neatkarīgajai iestādei, EDAU un Eiropolam;

17.  uzsver nepieciešamību nepārprotami norādīt, ka informācijas pārsūtīšana no Jordānijas Hāšimītu Karalistes kompetentajām iestādēm citām valstīm ir aizliegta un ka šādā gadījumā starptautiskais nolīgums tiktu nekavējoties izbeigts;

18.  uzskata, ka starptautiskajā nolīgumā ar Jordānijas Hāšimītu Karalisti ir jāiekļauj datu subjektu tiesības uz informāciju, tās labošanu un dzēšanu, kā paredzēts citos Savienības tiesību aktos par datu aizsardzību;

19.  norāda, ka tādu personas datu nosūtīšana, kuri atklāj rasi vai etnisko izcelsmi, politiskos uzskatus, reliģisko vai filozofisko pārliecību, piederību arodbiedrībai, kā arī ģenētiskos datus un datus par personas veselību un seksuālo dzīvi, ir ārkārtīgi delikāts jautājums, kas rada dziļas bažas, ņemot vērā Jordānijas Hāšimītu Karalistes un Eiropas Savienības atšķirīgo tiesisko regulējumu, sabiedrības īpašības un kultūras specifiku; uzsver to, ka noziedzīga nodarījuma definīcija Savienībā un Jordānijas Hāšimītu Karalistē atšķiras; uzsver, ka šādi dati būtu jānosūta tikai ļoti īpašos gadījumos, paredzot skaidrus aizsardzības pasākumus datu subjektam un ar datu subjektu saistītajām personām; uzskata par nepieciešamu definēt īpašus aizsardzības pasākumus, kuri Jordānijas Hāšimītu Karalistei būtu jānodrošina attiecībā uz pamattiesībām un brīvībām, tostarp vārda brīvību, reliģijas brīvību un cilvēka cieņu;

20.  uzskata, ka nolīgumā būtu jāiekļauj uzraudzības mehānisms un uz nolīgumu būtu jāattiecas periodiskai novērtēšanai, lai izvērtētu tā darbību saistībā ar Eiropola operatīvajām vajadzībām, kā arī novērtētu tā atbilstību Eiropas datu aizsardzības tiesībām un principiem;

21.  aicina Komisiju pirms starptautiskā nolīguma pabeigšanas konsultēties ar EDAU saskaņā ar Regulu (ES) 2016/794 un Regulu (EK) Nr. 45/2001;

22.  uzsver, ka Parlamenta piekrišana nolīguma noslēgšanai būs atkarīga no Parlamenta apmierinošas iesaistīšanas visos procedūras posmos saskaņā ar LESD 218. pantu;

23.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai un Jordānijas Hāšimītu Karalistes valdībai.

(1) OV L 135, 24.5.2016., 53. lpp.
(2) OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.
(3) OV L 201, 31.7.2002., 37. lpp.
(4) OV L 350, 30.12.2008., 60. lpp.
(5) OV L 119, 4.5.2016., 89. lpp.
(6) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0366.
(7) Eiropola 2018-2020. gada plānošanas dokuments, ko Eiropola valde pieņēma 2017. gada 30. novembrī, EDOC# 856927v18.


Sarunu par ES un Turcijas nolīgumu par personas datu apmaiņu nolūkā apkarot smagus noziegumus un terorismu sākšana
PDF 144kWORD 54k
Eiropas Parlamenta 2018. gada 4. jūlija rezolūcija par Komisijas ieteikumu Padomes lēmumam, ar ko pilnvaro sākt sarunas par nolīgumu starp Eiropas Savienību un Turcijas Republiku par personas datu apmaiņu starp Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropolu) un Turcijas kompetentajām iestādēm cīņā pret smagiem noziegumiem un terorismu (COM(2017)07992018/2061(INI))
P8_TA(2018)0296A8-0233/2018

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas ieteikumu Padomes lēmumam, ar ko pilnvaro sākt sarunas par nolīgumu starp Eiropas Savienību un Turcijas Republiku par personas datu apmaiņu starp Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropolu) un Turcijas kompetentajām iestādēm cīņā pret smagiem noziegumiem un terorismu (COM(2017)0799),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, jo īpaši tās 7. un 8. pantu,

–  ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību (LES), jo īpaši tā 6. pantu, un Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD), jo īpaši tā 16. un 218. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 11. maija Regulu (ES) 2016/794 par Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropolu) un ar kuru aizstāj un atceļ Padomes Lēmumus 2009/371/TI, 2009/934/TI, 2009/935/TI, 2009/936/TI un 2009/968/TI(1),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulu (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula)(2),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 12. jūlija Direktīvu 2002/58/EK par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju)(3),

–  ņemot vērā Padomes 2008. gada 27. novembra Pamatlēmumu 2008/977/TI par tādu personas datu aizsardzību, ko apstrādā, policijas un tiesu iestādēm sadarbojoties krimināllietās(4),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Direktīvu (ES) 2016/680 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic kompetentās iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, un par šādu datu brīvu apriti, ar ko atceļ Padomes Pamatlēmumu 2008/977/TI(5),

–  ņemot vērā Eiropas Padomes Konvenciju par datu aizsardzību (ELS Nr. 108) un Eiropas Padomes Konvencijas par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automātisko apstrādi 2001. gada 8. novembra Papildu protokolu par uzraudzības institūcijām un pārrobežu datu plūsmām (ELS Nr. 181),

–  ņemot vērā Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja (EDAU) Atzinumu Nr. 2/2018 par astoņiem mandātiem vest sarunas nolūkā slēgt starptautiskus nolīgumus, ar kuriem atļauj veikt datu apmaiņu starp Eiropolu un trešām valstīm,

–  ņemot vērā 2017. gada 3. oktobra rezolūciju par cīņu pret kibernoziedzību(6),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes panākto vienošanos par priekšlikumu regulai par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un šādu datu brīvu apriti, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (COM(2017)0008), un jo īpaši tās nodaļu par operatīvo personas datu apstrādi, kas attiecas uz Savienības struktūrām, birojiem vai aģentūrām, veicot darbības, uz kurām attiecas LESD trešās daļas V sadaļas 4. un 5. nodaļas darbības joma;

–  ņemot vērā Reglamenta 108. panta 1. punktu,

–  ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu (A8-0233/2018),

A.  tā kā Regula (ES) 2016/794 par Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropolu) atļauj nosūtīt personas datus trešās valsts iestādei vai starptautiskai organizācijai, ciktāl šāda nosūtīšana ir nepieciešama Eiropola uzdevumu pildīšanai, pamatojoties uz Komisijas lēmumu par aizsardzības līmeņa pietiekamību atbilstīgi Direktīvai (ES) 2016/680, starptautisku nolīgumu atbilstīgi LESD 218. pantam, garantējot atbilstīgus aizsardzības pasākumus, vai sadarbības nolīgumu, ar ko atļauj personas datu apmaiņu un kas noslēgts pirms 2017. gada 1. maija, vai ārkārtas apstākļos, katru gadījumu izvērtējot atsevišķi saskaņā ar Regulas (ES) 2016/794 25. panta 5. punktā paredzētiem stingriem nosacījumiem un ar noteikumu, ka tiek garantēti pienācīgi aizsardzības pasākumi;

B.  tā kā starptautiskajos nolīgumos, ar kuriem Eiropolam un trešām valstīm atļauj sadarboties un apmainīties ar personas datiem, būtu jāņem vērā Pamattiesību hartas 7. un 8. pants un LESD 16. pants, un līdz ar to jāievēro datu izmantošanas mērķa ierobežojuma princips, tiesības uz piekļūšanu un labošanu, tie ir jāpārrauga neatkarīgai iestādei, kā īpaši noteikts Pamattiesību hartā, kā arī tiem ir jāatbilst principam par nepieciešamību un samērīgumu Eiropola uzdevumu veikšanas nolūkos;

C.  tā kā šādai nosūtīšanai ir jābalstās uz starptautisku nolīgumu, kas noslēgts starp Savienību un minēto trešo valsti vai starptautisko organizāciju, ievērojot LESD 218. pantu, garantējot atbilstīgus aizsardzības pasākumus attiecībā uz privātuma un personu pamattiesību un brīvību aizsardzību;

D.  tā kā Turcijas Republikā pēdējos gados ir vairākkārt pārkāptas cilvēktiesības, tā kā jo īpaši ir tikuši nežēlīgi apspiesti disidenti, starp kuriem ir žurnālisti, politiskie aktīvisti un cilvēktiesību aizstāvji; tā kā joprojām ir ziņots par spīdzināšanas gadījumiem, tostarp arī pēc 2016. gada jūlija apvērsuma mēģinājuma; tā kā valsts ierēdņu veiktu cilvēktiesību pārkāpumu efektīvu izmeklēšanu ir kavējusi vispārēja nesodāmība, un turpinās bruņotu grupu pastrādāta vardarbība;

E.  tā kā Eiropola 2018.–2020. gada plānošanas dokumentā(7) tiek uzsvērta uzlabotas daudznozaru pieejas aizvien lielāka nozīme, kas ietver nepieciešamās pieredzes un informācijas apvienošanu no plaša partneru loka, lai īstenotu Eiropola uzdevumu;

F.  tā kā Parlaments 2017. gada 3. oktobra rezolūcijā par cīņu pret kibernoziedzību uzsvēra, ka stratēģiskās un operatīvās sadarbības nolīgumi starp Eiropolu un trešām valstīm sekmē gan informācijas apmaiņu, gan praktisku sadarbību cīņā pret kibernoziedzību;

G.  tā kā Eiropols jau ir noslēdzis daudzus nolīgumus par datu apmaiņu ar trešām valstīm, piemēram, Albāniju, Amerikas Savienotajām Valstīm, Austrāliju, Bosniju un Hercegovinu, Gruziju, Islandi, Kanādu, Kolumbiju, Lihtenšteinu, bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, Melnkalni, Moldovu, Monako, Norvēģiju, Serbiju, Šveici un Ukrainu;

H.  tā kā EDAU ir Eiropola uzraudzītājs kopš 2017. gada 1. maija un ir arī ES iestāžu konsultants par datu aizsardzības politiku un tiesību aktiem,

1.  uzskata, ka ir pienācīgi jānovērtē nepieciešamība Eiropas Savienības drošības interesēs sadarboties ar Turcijas Republiku tiesībaizsardzības jomā, kā arī sadarbības proporcionalitāte; šajā sakarā aicina Komisiju veikt rūpīgu ietekmes novērtējumu; uzsver pienācīgas piesardzības nepieciešamību, nosakot pilnvaras sākt sarunas par nolīgumu starp Eiropas Savienību un Turcijas Republiku par personas datu apmaiņu starp Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropolu) un Turcijas kompetentajām iestādēm cīņā pret smagiem noziegumiem un terorismu

2.  uzskata, ka datu saņēmējās trešās valstīs būtu jānodrošina pilnīga atbilstība Hartas 7. un 8. pantam, kā arī citām pamattiesībām un brīvībām, kas aizsargātas ar Hartu; šajā sakarā aicina Padomi pabeigt Komisijas ierosinātās sarunu pamatnostādnes atbilstīgi šajā rezolūcijā izklāstītajiem nosacījumiem;

3.  uzskata, ka pastāv būtiskas bažas par pamattiesību ievērošanu Turcijas Republikā, jo īpaši attiecībā uz vārda brīvību, reliģijas brīvību un tiesībām tikt pasargātam no spīdzināšanas vai necilvēcīgas izturēšanās, kā noteikts Hartā un Eiropas Cilvēktiesību konvencijā;

4.  uzsver, ka sarunu uzsākšanas priekšnosacījums ir tas, ka Turcijai ir jāizpilda tās horizontālais pienākums par pilnīgu, efektīvu un nediskriminējošu sadarbību tieslietu un iekšlietu jautājumos ar visām dalībvalstīm, tostarp ar Kipras Republiku;

5.  norāda, ka pašlaik nav veikts pienācīgs ietekmes novērtējums, kurā būtu padziļināti izvērtēti riski, ko personu tiesībām uz privātumu un datu aizsardzību, kā arī citām ar Hartu aizsargātajām pamattiesībām un brīvībām radītu personas datu nosūtīšana Turcijas Republikai; aicina Komisiju veikt pienācīgu ietekmes novērtējumu, lai definētu nepieciešamos nolīgumā iekļaujamos aizsardzības pasākumus;

6.  uzskata, ka nolīgumā pēc būtības būtu jāgarantē tāds pats aizsardzības līmenis, kādu paredz ES tiesību akti; uzsver, ka, ja šādu līmeni nevar garantēt gan likumos, gan praksē, nolīgumu nevar noslēgt;

7.  nolūkā garantēt to, ka pilnībā tiek ievērots Hartas 8. pants un LESD 16. pants, kā arī, lai nepieļautu situāciju, kurā Eiropols varētu būt vainojams Savienības datu aizsardzības tiesību aktu pārkāpumā gadījumos, kad personas dati tiktu nosūtīti bez nepieciešamajiem pienācīgajiem aizsardzības pasākumiem, prasa nolīgumā ietvert stingrus un precīzus noteikumus, kas prasītu ievērot mērķa ierobežojuma principu, paredzot skaidrus nosūtīto personas datu apstrādes nosacījumus;

8.  prasa pabeigt B pamatnostādnes, lai nolīgumā nepārprotami norādītu, ka Eiropolam, pildot Eiropola regulas 19. pantu, ir jāievēro visi ierobežojumi, kas attiecas uz to personas datu lietojumu un pieejamību, kurus Eiropolam nosūta dalībvalstis vai citi datu sniedzēji, un kurus paredzēts nosūtīt Turcijas Republikai;

9.  prasa nolīgumā skaidri paredzēt, ka jebkādai datu turpmākai apstrādei vienmēr ir nepieciešama Eiropola iepriekšēja rakstiska atļauja; uzsver, ka Eiropolam šīs atļaujas būtu jādokumentē un pēc pieprasījuma jādara pieejami EDAU; prasa nolīgumā iekļaut arī noteikumu, ar ko Turcijas Republikas kompetentajām iestādēm uzliktu pienākumu ievērot šos ierobežojumus, un precizēt, kā tiktu panākta šo ierobežojumu ievērošana;

10.  uzstāj, ka nolīgumā ir jāietver skaidrs un precīzs noteikums par nosūtīto personas datu glabāšanas periodu, kas prasītu, ka nosūtītie personas dati pēc glabāšanas perioda beigām ir jāizdzēš; prasa nolīgumā paredzēt procesuālus pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību; uzstāj, ka ārkārtas gadījumos, ja pastāv pienācīgi pamatoti iemesli datu glabāšanai uz ilgāku laiku pēc datu glabāšanas perioda beigām, šie iemesli un pievienotā dokumentācija būtu jānosūta Eiropolam un EDAU;

11.  sagaida, ka tiks piemēroti Direktīvas (ES) 2016/680 71. apsvērumā iekļautie kritēriji, t.i., ka saistībā ar personas datu nosūtīšanu Turcijas kompetentajām iestādēm, kuras saņem personas datus no Eiropola, attiecas konfidencialitātes pienākums, specifiskuma princips, kā arī prasība, ka personas datus nekādā gadījumā neizmantos, lai pieprasītu, piespriestu vai izpildītu nāvessodu vai jebkādu citu cietsirdīgu un necilvēcīgu soda veidu;

12.  uzskata, ka pašā starptautiskajā nolīgumā saskaņā ar ES kriminālpārkāpumu definīcijām, ja tās ir pieejamas, ir skaidri jādefinē un jāuzskaita to pārkāpumu kategorijas, saistībā ar kurām notiks apmaiņa ar personas datiem; uzsver, ka minētajā sarakstā ir skaidrā un precīzā veidā jāietver darbības, kas ietilpst minētajos pārkāpumos, kā arī personas, grupas un organizācijas, ko var ietekmēt šāda datu nosūtīšana;

13.  mudina Padomi un Komisiju atbilstīgi Eiropas Savienības Tiesas judikatūrai un Hartas 8. panta 3. punkta izpratnē ar Turcijas Republikas valdību noteikt, kura neatkarīgā uzraudzības iestāde būs atbildīga par starptautiskā nolīguma īstenošanas uzraudzību; norāda, ka par šādu iestādi būtu jāvienojas un tā būtu jāizveido, pirms attiecīgais starptautiskais nolīgums var stāties spēkā; uzstāj, ka nolīguma pielikumā ir nepārprotami jānorāda šīs iestādes nosaukums;

14.  uzskata, ka Komisijai būtu jābūt piesardzīgai par personas datu nosūtīšanu uz Turciju risku apmēru, ņemot vērā biežās iedzīvotāju sūdzības par cilvēktiesību pārkāpumiem Turcijas Republikā;

15.  uzskata, ka abām līgumslēdzējām pusēm vajadzētu būt iespējai starptautiskā nolīguma pārkāpuma gadījumā apturēt vai atsaukt minēto nolīgumu, un ka neatkarīgajai uzraudzības iestādei ir arī jābūt pilnvarām ierosināt nolīguma darbības apturēšanu vai izbeigšanu tā pārkāpuma gadījumā; uzskata, ka visu to personas datu, uz kuriem attiecas nolīguma darbības joma un kas nosūtīti pirms tā darbības apturēšanas vai izbeigšanas, apstrādi var turpināt saskaņā ar nolīgumu; uzskata, ka ir jāparedz nolīguma periodiska novērtēšana, lai izvērtētu, kā sadarbības partneri ievēro nolīgumu;

16.  uzskata, ka ir skaidri jādefinē jēdziens “atsevišķi gadījumi”, jo šis jēdziens ir nepieciešams, lai novērtētu datu nosūtīšanas nepieciešamību un samērīgumu; uzsver, ka šai definīcijai ir jāatsaucas tikai uz reālu izmeklēšanu krimināllietās, nevis operatīvās informācijas ieguves darbībām, ko veic saistībā ar konkrētām personām, kas tiek uzskatītas par aizdomās turētajiem;

17.  uzskata, ka ir jādefinē jēdziens “pamatoti iemesli”, jo šis jēdziens ir nepieciešams, lai novērtētu datu nosūtīšanas nepieciešamību un samērīgumu; uzsver, ka šai definīcijai ir jāatsaucas uz reālu izmeklēšanu krimināllietās;

18.  uzsver, ka saņēmējai iestādei nosūtītos datus nekādā gadījumā nedrīkst turpmāk apstrādāt citas iestādes, un, ka šajā nolūkā ir jāizveido to Turcijas Republikas kompetento iestāžu izsmeļošs saraksts, kurām Eiropols var nosūtīt datus, sarakstā iekļaujot iestāžu kompetences jomu aprakstu; uzskata, ka, lai šādā sarakstā veiktu jebkādu grozījumu, ar ko varētu aizstāt vai pievienot jaunu kompetento iestādi, būtu jāpārskata starptautiskais nolīgums;

19.  uzsver nepieciešamību nepārprotami norādīt, ka informācijas pārsūtīšana no Turcijas Republikas kompetentajām iestādēm citām iestādēm Turcijas Republikā ir atļauta tikai sākotnējiem mērķiem, kuriem Eiropols veicis pārsūtīšanu, un par to vienmēr jāpaziņo neatkarīgajai iestādei, EDAU un Eiropolam;

20.  uzsver nepieciešamību nepārprotami norādīt, ka informācijas pārsūtīšana no Turcijas Republikas kompetentajām iestādēm citām valstīm ir aizliegta un ka šādā gadījumā starptautiskais nolīgums tiktu nekavējoties izbeigts;

21.  uzskata, ka starptautiskajā nolīgumā ar Turcijas Republiku ir jāiekļauj datu subjektu tiesības uz informāciju, tās labošanu un dzēšanu, kā paredzēts citos Savienības tiesību aktos par datu aizsardzību;

22.  norāda, ka tādu personas datu nosūtīšana, kuri atklāj rasi vai etnisko izcelsmi, politiskos uzskatus, reliģisko vai filozofisko pārliecību, piederību arodbiedrībai, kā arī ģenētiskos datus un datus par personas veselību un seksuālo dzīvi, ir ārkārtīgi delikāts jautājums, kas rada dziļas bažas, ņemot vērā Turcijas Republikas un Eiropas Savienības atšķirīgo tiesisko regulējumu, sabiedrības īpašības un kultūras specifiku; uzsver to, ka noziedzīga nodarījuma definīcija Savienībā un Turcijā atšķiras; uzsver, ka šādi dati būtu jānosūta tikai ļoti īpašos gadījumos, paredzot skaidrus aizsardzības pasākumus datu subjektam un ar datu subjektu saistītajām personām; uzskata par nepieciešamu definēt īpašus aizsardzības pasākumus, kuri Turcijai būtu jānodrošina attiecībā uz pamattiesībām un brīvībām, tostarp vārda brīvību, reliģijas brīvību un cilvēka cieņu;

23.  uzskata, ka nolīgumā būtu jāiekļauj uzraudzības mehānisms un uz nolīgumu būtu jāattiecas periodiskai novērtēšanai, lai izvērtētu tā darbību saistībā ar Eiropola operatīvajām vajadzībām, kā arī novērtētu tā atbilstību Eiropas datu aizsardzības tiesībām un principiem;

24.  aicina Komisiju pirms starptautiskā nolīguma pabeigšanas konsultēties ar EDAU saskaņā ar Regulu (ES) 2016/794 un Regulu (EK) Nr. 45/2001;

25.  uzsver, ka Parlamenta piekrišana nolīguma noslēgšanai būs atkarīga no Parlamenta apmierinošas iesaistīšanas visos procedūras posmos saskaņā ar LESD 218. pantu;

26.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī Turcijas Republikas valdībai.

(1) OV L 135, 24.5.2016., 53. lpp.
(2) OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.
(3) OV L 201, 31.7.2002., 37. lpp.
(4) OV L 350, 30.12.2008., 60. lpp.
(5) OV L 119, 4.5.2016., 89. lpp.
(6) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0366.
(7) Eiropola 2018.–2020. gada plānošanas dokuments, ko Eiropola valde pieņēma 2017. gada 30. novembrī, EDOC# 856927v18.


Sarunu par ES un Izraēlas nolīgumu par personas datu apmaiņu nolūkā apkarot smagus noziegumus un terorismu sākšana
PDF 142kWORD 54k
Eiropas Parlamenta 2018. gada 4. jūlija rezolūcija par Komisijas ieteikumu Padomes lēmumam, ar ko pilnvaro sākt sarunas par nolīgumu starp Eiropas Savienību un Izraēlas Valsti par personas datu apmaiņu starp Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropolu) un Izraēlas kompetentajām iestādēm cīņā pret smagiem noziegumiem un terorismu (COM(2017)08062018/2062(INI))
P8_TA(2018)0297A8-0235/2018

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas ieteikumu Padomes lēmumam, ar ko pilnvaro sākt sarunas par nolīgumu starp Eiropas Savienību un Izraēlas Valsti par personas datu apmaiņu starp Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropolu) un Izraēlas kompetentajām iestādēm cīņā pret smagiem noziegumiem un terorismu (COM(2017)0806),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, jo īpaši tās 7. un 8. pantu,

–  ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību (LES), jo īpaši tā 6. pantu, un Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD), jo īpaši tā 16. un 218. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 11. maija Regulu (ES) 2016/794 par Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropolu) un ar kuru aizstāj un atceļ Padomes Lēmumus 2009/371/TI, 2009/934/TI, 2009/935/TI, 2009/936/TI un 2009/968/TI(1),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulu (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula)(2),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 12. jūlija Direktīvu 2002/58/EK par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju)(3),

–  ņemot vērā Padomes 2008. gada 27. novembra Pamatlēmumu 2008/977/TI par tādu personas datu aizsardzību, ko apstrādā, policijas un tiesu iestādēm sadarbojoties krimināllietās(4),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Direktīvu (ES) 2016/680 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic kompetentās iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, un par šādu datu brīvu apriti, ar ko atceļ Padomes Pamatlēmumu 2008/977/TI(5),

–  ņemot vērā Eiropas Padomes Konvenciju par datu aizsardzību (ELS Nr. 108) un Eiropas Padomes Konvencijas par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automātisko apstrādi 2001. gada 8. novembra Papildu protokolu par uzraudzības institūcijām un pārrobežu datu plūsmām (ELS Nr. 181),

–  ņemot vērā Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja (EDAU) Atzinumu Nr. 2/2018 par astoņiem mandātiem vest sarunas nolūkā slēgt starptautiskus nolīgumus, ar kuriem atļauj veikt datu apmaiņu starp Eiropolu un trešām valstīm,

–  ņemot vērā 2017. gada 3. oktobra rezolūciju par cīņu pret kibernoziedzību(6),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes panākto vienošanos par priekšlikumu regulai par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un šādu datu brīvu apriti, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (COM(2017)0008), un jo īpaši tās nodaļu par operatīvo personas datu apstrādi, kas attiecas uz Savienības struktūrām, birojiem vai aģentūrām, veicot darbības, uz kurām attiecas LESD trešās daļas V sadaļas 4. un 5. nodaļas darbības joma;

–  ņemot vērā Reglamenta 108. panta 1. punktu,

–  ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu (A8-0235/2018),

A.  tā kā Regula (ES) 2016/794 par Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropolu) atļauj nosūtīt personas datus trešās valsts iestādei vai starptautiskai organizācijai, ciktāl šāda nosūtīšana ir nepieciešama Eiropola uzdevumu pildīšanai, pamatojoties uz Komisijas lēmumu par aizsardzības līmeņa pietiekamību atbilstīgi Direktīvai (ES) 2016/680, starptautisku nolīgumu atbilstīgi LESD 218. pantam, garantējot atbilstīgus aizsardzības pasākumus, vai sadarbības nolīgumu, ar ko atļauj personas datu apmaiņu un kas noslēgts pirms 2017. gada 1. maija, vai ārkārtas apstākļos, katru gadījumu izvērtējot atsevišķi saskaņā ar Regulas (ES) 2016/794 25. panta 5. punktā paredzētiem stingriem nosacījumiem un ar noteikumu, ka tiek garantēti pienācīgi aizsardzības pasākumi;

B.  tā kā starptautiskajos nolīgumos, ar kuriem Eiropolam un trešām valstīm atļauj sadarboties un apmainīties ar personas datiem, būtu jāņem vērā Pamattiesību hartas 7. un 8. pants un LESD 16. pants, un līdz ar to jāievēro datu izmantošanas mērķa ierobežojuma princips, tiesības uz piekļūšanu un labošanu, tie ir jāpārrauga neatkarīgai iestādei, kā īpaši noteikts Pamattiesību hartā, kā arī tiem ir jāatbilst principam par nepieciešamību un samērīgumu Eiropola uzdevumu veikšanas nolūkos;

C.  tā kā šādai nosūtīšanai ir jābalstās uz starptautisku nolīgumu, kas noslēgts starp Savienību un minēto trešo valsti vai starptautisko organizāciju, ievērojot LESD 218. pantu, garantējot atbilstīgus aizsardzības pasākumus attiecībā uz privātuma un personu pamattiesību un brīvību aizsardzību;

D.  tā kā Eiropola 2018.–2020. gada plānošanas dokumentā(7) tiek uzsvērta uzlabotas daudznozaru pieejas aizvien lielāka nozīme, kas ietver nepieciešamās pieredzes un informācijas apvienošanu no plaša partneru loka, lai īstenotu Eiropola uzdevumu;

E.  tā kā Parlaments 2017. gada 3. oktobra rezolūcijā par cīņu pret kibernoziedzību uzsvēra, ka stratēģiskās un operatīvās sadarbības nolīgumi starp Eiropolu un trešām valstīm sekmē gan informācijas apmaiņu, gan praktisku sadarbību cīņā pret kibernoziedzību;

F.  tā kā Eiropols jau ir noslēdzis daudzus nolīgumus par datu apmaiņu ar trešām valstīm, piemēram, Albāniju, Amerikas Savienotajām Valstīm, Austrāliju, Bosniju un Hercegovinu, Gruziju, Islandi, Kanādu, Kolumbiju, Lihtenšteinu, bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, Melnkalni, Moldovu, Monako, Norvēģiju, Serbiju, Šveici un Ukrainu;

G.  tā kā Izraēlas Valsts tika iekļauta to trešo valstu un organizāciju sarakstā, kas izklāstīts Padomes 2009. gada 30. novembra Lēmumā 2009/935/TI, ar kurām Eiropolam būtu jānoslēdz nolīgumi(8); tā kā sarunas par operatīvās sadarbības nolīgumu tika sāktas 2010. gadā, bet 2017. gada 1. maijā, kad stājās spēkā Eiropola regula (Regula (ES) 2016/794), tās vēl nebija pabeigtas;

H.  tā kā EDAU ir Eiropola uzraudzītājs kopš 2017. gada 1. maija un ir arī ES iestāžu konsultants par datu aizsardzības politiku un tiesību aktiem,

1.  uzskata, ka ir pienācīgi jānovērtē nepieciešamība Eiropas Savienības drošības interesēs sadarboties ar Izraēlas Valsti tiesībaizsardzības jomā, kā arī sadarbības proporcionalitāte; šajā sakarā aicina Komisiju veikt rūpīgu ietekmes novērtējumu; uzsver nepieciešamību ievērot pienācīgu piesardzību, nosakot pilnvaras sākt sarunas par nolīgumu starp Eiropas Savienību un Izraēlas Valsti par personas datu apmaiņu starp Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropolu) un Izraēlas kompetentajām iestādēm cīņā pret smagiem noziegumiem un terorismu;

2.  uzskata, ka datu saņēmējās trešās valstīs būtu jānodrošina pilnīga atbilstība Hartas 7. un 8. pantam, kā arī citām pamattiesībām un brīvībām, kas aizsargātas ar Hartu; šajā sakarā aicina Padomi pabeigt Komisijas ierosinātās sarunu pamatnostādnes atbilstīgi šajā rezolūcijā izklāstītajiem nosacījumiem;

3.  norāda, ka pašlaik nav veikts pienācīgs ietekmes novērtējums, kurā būtu padziļināti izvērtēti riski, ko personu tiesībām uz privātumu un datu aizsardzību, kā arī citām ar Hartu aizsargātajām pamattiesībām un brīvībām radītu personas datu nosūtīšana Izraēlas Valstij; aicina Komisiju veikt pienācīgu ietekmes novērtējumu, lai definētu nepieciešamos nolīgumā iekļaujamos aizsardzības pasākumus;

4.  uzskata, ka nolīgumā pēc būtības būtu jāgarantē tāds pats aizsardzības līmenis, kādu paredz ES tiesību akti; uzsver, ka, ja šādu līmeni nevar garantēt gan likumos, gan praksē, nolīgumu nevar noslēgt; šajā sakarā atzinīgi vērtē to, ka 2011. gadā Komisija oficiāli atzina Izraēlu par valsti, kas nodrošina pietiekamu datu aizsardzības līmeni saistībā ar datu automatizētu apstrādi, pildot Direktīvu 95/46/EK;

5.  nolūkā garantēt to, ka pilnībā tiek ievērots Hartas 8. pants un LESD 16. pants, kā arī, lai nepieļautu situāciju, kurā Eiropols varētu būt vainojams Savienības datu aizsardzības tiesību aktu pārkāpumā gadījumos, kad personas dati tiktu nosūtīti bez nepieciešamajiem pienācīgajiem aizsardzības pasākumiem, prasa nolīgumā ietvert stingrus un precīzus noteikumus, kas prasītu ievērot mērķa ierobežojuma principu, paredzot skaidrus nosūtīto personas datu apstrādes nosacījumus;

6.  prasa pabeigt B pamatnostādnes, lai nolīgumā nepārprotami norādītu, ka Eiropolam, pildot Eiropola regulas 19. pantu, ir jāievēro visi ierobežojumi, kas attiecas uz to personas datu lietojumu un pieejamību, kurus Eiropolam nosūta dalībvalstis vai citi datu sniedzēji, un kurus paredzēts nosūtīt Izraēlas Valstij;

7.  prasa nolīgumā skaidri paredzēt, ka jebkādai datu turpmākai apstrādei vienmēr ir nepieciešama Eiropola iepriekšēja rakstiska atļauja; uzsver, ka Eiropolam šīs atļaujas būtu jādokumentē un pēc pieprasījuma jādara pieejami EDAU; prasa nolīgumā iekļaut arī noteikumu, ar ko Izraēlas Valsts kompetentajām iestādēm uzliktu pienākumu ievērot šos ierobežojumus, un precizēt, kā tiktu panākta šo ierobežojumu ievērošana;

8.  uzstāj, ka nolīgumā ir jāietver skaidrs un precīzs noteikums par nosūtīto personas datu glabāšanas periodu, kas prasītu, ka nosūtītie personas dati pēc glabāšanas perioda beigām ir jāizdzēš; prasa nolīgumā paredzēt procesuālus pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību; uzstāj, ka ārkārtas gadījumos, ja pastāv pienācīgi pamatoti iemesli datu glabāšanai uz ilgāku laiku pēc datu glabāšanas perioda beigām, šie iemesli un pievienotā dokumentācija būtu jānosūta Eiropolam un EDAU;

9.  sagaida, ka tiks piemēroti Direktīvas (ES) 2016/680 71. apsvērumā iekļautie kritēriji, t.i., ka saistībā ar personas datu nosūtīšanu Izraēlas kompetentajām iestādēm, kuras saņem personas datus no Eiropola, attiecas konfidencialitātes pienākums, specifiskuma princips, kā arī prasība, ka personas datus nekādā gadījumā neizmantos, lai pieprasītu, piespriestu vai izpildītu nāvessodu vai jebkādu citu cietsirdīgu un necilvēcīgu soda veidu;

10.  uzskata, ka pašā starptautiskajā nolīgumā saskaņā ar ES kriminālpārkāpumu definīcijām, ja tās ir pieejamas, ir skaidri jādefinē un jāuzskaita to pārkāpumu kategorijas, saistībā ar kurām notiks apmaiņa ar personas datiem; uzsver, ka minētajā sarakstā ir skaidrā un precīzā veidā jāietver darbības, kas ietilpst minētajos pārkāpumos, kā arī personas, grupas un organizācijas, ko var ietekmēt šāda datu nosūtīšana;

11.  mudina Padomi un Komisiju atbilstīgi Eiropas Savienības Tiesas judikatūrai un Hartas 8. panta 3. punkta izpratnē ar Izraēlas valdību noteikt, kura neatkarīgā uzraudzības iestāde būs atbildīga par starptautiskā nolīguma īstenošanas uzraudzību; norāda, ka par šādu iestādi būtu jāvienojas un tā būtu jāizveido, pirms attiecīgais starptautiskais nolīgums var stāties spēkā; uzstāj, ka nolīguma pielikumā ir nepārprotami jānorāda šīs iestādes nosaukums;

12.  uzskata, ka abām līgumslēdzējām pusēm vajadzētu būt iespējai starptautiskā nolīguma pārkāpuma gadījumā apturēt vai atsaukt minēto nolīgumu, un ka neatkarīgajai uzraudzības iestādei ir arī jābūt pilnvarām ierosināt nolīguma darbības apturēšanu vai izbeigšanu tā pārkāpuma gadījumā; uzskata, ka visu to personas datu, uz kuriem attiecas nolīguma darbības joma un kas nosūtīti pirms tā darbības apturēšanas vai izbeigšanas, apstrādi var turpināt saskaņā ar nolīgumu; uzskata, ka ir jāparedz nolīguma periodiska novērtēšana, lai izvērtētu, kā sadarbības partneri ievēro nolīgumu;

13.  uzskata, ka ir skaidri jādefinē jēdziens “atsevišķi gadījumi”, jo šis jēdziens ir nepieciešams, lai novērtētu datu nosūtīšanas nepieciešamību un samērīgumu; uzsver, ka šai definīcijai ir jāatsaucas uz reālu izmeklēšanu krimināllietās;

14.  uzskata, ka ir jādefinē jēdziens “pamatoti iemesli”, jo šis jēdziens ir nepieciešams, lai novērtētu datu nosūtīšanas nepieciešamību un samērīgumu; uzsver, ka šai definīcijai ir jāatsaucas uz reālu izmeklēšanu krimināllietās;

15.  uzsver, ka saņēmējai iestādei nosūtītos datus nekādā gadījumā nedrīkst turpmāk apstrādāt citas iestādes, un, ka šajā nolūkā ir jāizveido to Izraēlas Valsts kompetento iestāžu izsmeļošs saraksts, kurām Eiropols var nosūtīt datus, sarakstā iekļaujot iestāžu kompetences jomu aprakstu; uzskata, ka, lai šādā sarakstā veiktu jebkādu grozījumu, ar ko tiktu aizstāta vai pievienota jauna kompetentā iestāde, būtu jāpārskata starptautiskais nolīgums;

16.  uzsver nepieciešamību nepārprotami norādīt, ka informācijas pārsūtīšana no Izraēlas Valsts kompetentajām iestādēm citām iestādēm Izraēlas Valstī ir atļauta tikai sākotnējiem mērķiem, kuriem Eiropols veicis pārsūtīšanu, un par to vienmēr jāpaziņo neatkarīgajai iestādei, EDAU un Eiropolam;

17.  uzsver nepieciešamību nepārprotami norādīt, ka informācijas pārsūtīšana no Izraēlas Valsts kompetentajām iestādēm citām valstīm ir aizliegta un ka šādā gadījumā starptautiskais nolīgums tiktu nekavējoties izbeigts;

18.  uzskata, ka starptautiskajā nolīgumā ar Izraēlas Valsti ir jāiekļauj datu subjektu tiesības uz informāciju, tās labošanu un dzēšanu, kā paredzēts citos Savienības tiesību aktos par datu aizsardzību;

19.  norāda, ka tādu personas datu nosūtīšana, kuri atklāj rasi vai etnisko izcelsmi, politiskos uzskatus, reliģisko vai filozofisko pārliecību, piederību arodbiedrībai, kā arī ģenētiskos datus un datus par personas veselību un seksuālo dzīvi, ir ārkārtīgi delikāts jautājums, kas rada dziļas bažas, ņemot vērā Izraēlas Valsts un Eiropas Savienības atšķirīgo tiesisko regulējumu, sabiedrības īpašības un kultūras specifiku; uzsver to, ka noziedzīga nodarījuma definīcija Savienībā un Izraēlas Valstī atšķiras; uzsver, ka šādi dati būtu jānosūta tikai ļoti īpašos gadījumos, paredzot skaidrus aizsardzības pasākumus datu subjektam un ar datu subjektu saistītajām personām; uzskata par nepieciešamu definēt īpašus aizsardzības pasākumus, kuri Izraēlas Valstij būtu jānodrošina attiecībā uz pamattiesībām un brīvībām, tostarp vārda brīvību, reliģijas brīvību un cilvēka cieņu;

20.  uzskata, ka nolīgumā būtu jāiekļauj uzraudzības mehānisms un uz nolīgumu būtu jāattiecas periodiskai novērtēšanai, lai izvērtētu tā darbību saistībā ar Eiropola operatīvajām vajadzībām, kā arī novērtētu tā atbilstību Eiropas datu aizsardzības tiesībām un principiem;

21.  aicina Komisiju pirms starptautiskā nolīguma pabeigšanas konsultēties ar EDAU saskaņā ar Regulu (ES) 2016/794 un Regulu (EK) Nr. 45/2001;

22.  uzsver, ka Parlamenta piekrišana nolīguma noslēgšanai būs atkarīga no Parlamenta apmierinošas iesaistīšanas visos procedūras posmos saskaņā ar LESD 218. pantu;

23.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai un Izraēlas Valsts valdībai.

(1) OV L 135, 24.5.2016., 53. lpp.
(2) OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.
(3) OV L 201, 31.7.2002., 37. lpp.
(4) OV L 350, 30.12.2008., 60. lpp.
(5) OV L 119, 4.5.2016., 89. lpp.
(6) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0366.
(7) Eiropola 2018.–2020. gada plānošanas dokuments, ko Eiropola valde pieņēma 2017. gada 30. novembrī, EDOC# 856927v18.
(8) OV L 325, 11.12.2009., 12. lpp.


Sarunu par ES un Tunisijas nolīgumu par personas datu apmaiņu nolūkā apkarot smagus noziegumus un terorismu sākšana
PDF 142kWORD 53k
Eiropas Parlamenta 2018. gada 4. jūlija rezolūcija par Komisijas ieteikumu Padomes lēmumam, ar ko pilnvaro sākt sarunas par nolīgumu starp Eiropas Savienību un Tunisiju par personas datu apmaiņu starp Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropolu) un Tunisijas kompetentajām iestādēm cīņā pret smagiem noziegumiem un terorismu (COM(2017)08072018/2063(INI))
P8_TA(2018)0298A8-0237/2018

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas ieteikumu Padomes lēmumam, ar ko pilnvaro sākt sarunas par nolīgumu starp Eiropas Savienību un Tunisiju par personas datu apmaiņu starp Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropolu) un Tunisijas kompetentajām iestādēm cīņā pret smagiem noziegumiem un terorismu (COM(2017)0807),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, jo īpaši tās 7. un 8. pantu,

–  ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību, jo īpaši tā 6. pantu, un Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD), jo īpaši tā 16. un 218. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 11. maija Regulu (ES) 2016/794 par Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropolu) un ar kuru aizstāj un atceļ Padomes Lēmumus 2009/371/TI, 2009/934/TI, 2009/935/TI, 2009/936/TI un 2009/968/TI(1),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula)(2),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/58/EK (2002. gada 12. jūlijs) par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju)(3),

–  ņemot vērā Padomes 2008. gada 27. novembra Pamatlēmumu 2008/977/TI par tādu personas datu aizsardzību, ko apstrādā, policijas un tiesu iestādēm sadarbojoties krimināllietās(4),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Direktīvu (ES) 2016/680 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic kompetentās iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, un par šādu datu brīvu apriti, ar ko atceļ Padomes Pamatlēmumu 2008/977/TI(5),

–  ņemot vērā Eiropas Padomes Konvenciju par datu aizsardzību (ELS Nr. 108) un Eiropas Padomes Konvencijas par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automātisko apstrādi 2001. gada 8. novembra Papildu protokolu par uzraudzības institūcijām un pārrobežu datu plūsmām (ELS Nr. 181),

–  ņemot vērā Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja (EDAU) Atzinumu Nr. 2/2018 par astoņiem mandātiem vest sarunas nolūkā slēgt starptautiskus nolīgumus, ar kuriem atļauj veikt datu apmaiņu starp Eiropolu un trešām valstīm,

–  ņemot vērā 2017. gada 3. oktobra rezolūciju par cīņu pret kibernoziedzību(6),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes panākto vienošanos par priekšlikumu regulai par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un šādu datu brīvu apriti, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (COM(2017)0008), un jo īpaši tās nodaļu par operatīvo personas datu apstrādi, kas attiecas uz Savienības struktūrām, birojiem vai aģentūrām, veicot darbības, uz kurām attiecas LESD trešās daļas V sadaļas 4. un 5. nodaļas darbības joma;

–  ņemot vērā Reglamenta 108. panta 1. punktu,

–  ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu (A8-0237/2018),

A.  tā kā Regula (ES) 2016/794 par Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropolu) atļauj nosūtīt personas datus trešās valsts iestādei vai starptautiskai organizācijai, ciktāl šāda nosūtīšana ir nepieciešama Eiropola uzdevumu pildīšanai, pamatojoties uz Komisijas lēmumu par aizsardzības līmeņa pietiekamību atbilstīgi Direktīvai (ES) 2016/680, starptautisku nolīgumu atbilstīgi LESD 218. pantam, garantējot atbilstīgus aizsardzības pasākumus, vai sadarbības nolīgumu, ar ko atļauj personas datu apmaiņu un kas noslēgts pirms 2017. gada 1. maija, vai ārkārtas apstākļos, katru gadījumu izvērtējot atsevišķi saskaņā ar Regulas (ES) 2016/794 25. panta 5. punktā paredzētiem stingriem nosacījumiem un ar noteikumu, ka tiek garantēti pienācīgi aizsardzības pasākumi;

B.  tā kā starptautiskajos nolīgumos, ar kuriem Eiropolam un trešām valstīm atļauj sadarboties un apmainīties ar personas datiem, būtu jāņem vērā Pamattiesību hartas 7. un 8. pants un LESD 16. pants, un līdz ar to jāievēro datu izmantošanas mērķa ierobežojuma princips, tiesības uz piekļūšanu un labošanu, tie ir jāpārrauga neatkarīgai iestādei, kā īpaši noteikts Pamattiesību hartā, kā arī tiem ir jāatbilst principam par nepieciešamību un samērīgumu Eiropola uzdevumu veikšanas nolūkos;

C.  tā kā šādai nosūtīšanai ir jābalstās uz starptautisku nolīgumu, kas noslēgts starp Savienību un minēto trešo valsti vai starptautisko organizāciju, ievērojot LESD 218. pantu, garantējot atbilstīgus aizsardzības pasākumus attiecībā uz privātuma un personu pamattiesību un brīvību aizsardzību;

D.  tā kā Eiropola 2018.–2020. gada plānošanas dokumentā(7) tiek uzsvērta uzlabotas daudznozaru pieejas aizvien lielāka nozīme, kas ietver nepieciešamās pieredzes un informācijas apvienošanu no plaša partneru loka, lai īstenotu Eiropola uzdevumu;

E.  tā kā Parlaments 2017. gada 3. oktobra rezolūcijā par cīņu pret kibernoziedzību uzsvēra, ka stratēģiskās un operatīvās sadarbības nolīgumi starp Eiropolu un trešām valstīm sekmē gan informācijas apmaiņu, gan praktisku sadarbību cīņā pret kibernoziedzību;

F.  tā kā Eiropols jau ir noslēdzis daudzus nolīgumus par datu apmaiņu ar trešām valstīm, piemēram, Albāniju, Amerikas Savienotajām Valstīm, Austrāliju, Bosniju un Hercegovinu, Gruziju, Islandi, Kanādu, Kolumbiju, Lihtenšteinu, bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, Melnkalni, Moldovu, Monako, Norvēģiju, Serbiju, Šveici un Ukrainu;

G.  tā kā EDAU ir Eiropola uzraudzītājs kopš 2017. gada 1. maija un ir arī ES iestāžu konsultants par datu aizsardzības politiku un tiesību aktiem,

1.  uzskata, ka ir pienācīgi jānovērtē nepieciešamība Eiropas Savienības drošības interesēs sadarboties ar Tunisiju tiesībaizsardzības jomā, kā arī sadarbības proporcionalitāte; šajā sakarā aicina Komisiju veikt rūpīgu ietekmes novērtējumu; uzsver pienācīgas piesardzības nepieciešamību, nosakot pilnvaras sākt sarunas par nolīgumu starp Eiropas Savienību un Tunisiju par personas datu apmaiņu starp Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropolu) un Tunisijas kompetentajām iestādēm cīņā pret smagiem noziegumiem un terorismu;

2.  uzskata, ka datu saņēmējās trešās valstīs būtu jānodrošina pilnīga atbilstība Hartas 7. un 8. pantam, kā arī citām pamattiesībām un brīvībām, kas aizsargātas ar Hartu; šajā sakarā aicina Padomi pabeigt Komisijas ierosinātās sarunu pamatnostādnes atbilstīgi šajā rezolūcijā izklāstītajiem nosacījumiem;

3.  norāda, ka pašlaik nav veikts pienācīgs ietekmes novērtējums, kurā būtu padziļināti izvērtēti riski, ko personu tiesībām uz privātumu un datu aizsardzību, kā arī citām ar Hartu aizsargātajām pamattiesībām un brīvībām radītu personas datu nosūtīšana Tunisijai; aicina Komisiju veikt pienācīgu ietekmes novērtējumu, lai definētu nolīgumā iekļaujamos nepieciešamos aizsardzības pasākumus;

4.  uzskata, ka nolīgumā pēc būtības būtu jāgarantē tāds pats aizsardzības līmenis, kādu paredz ES tiesību akti; uzsver, ka, ja šādu līmeni nevar garantēt gan likumos, gan praksē, nolīgumu nevar noslēgt;

5.  nolūkā garantēt to, ka pilnībā tiek ievērots Hartas 8. pants un LESD 16. pants, kā arī, lai nepieļautu situāciju, kurā Eiropols varētu būt vainojams Savienības datu aizsardzības tiesību aktu pārkāpumā gadījumos, kad personas dati tiktu nosūtīti bez nepieciešamajiem pienācīgajiem aizsardzības pasākumiem, prasa nolīgumā ietvert stingrus un precīzus noteikumus, kas prasītu ievērot mērķa ierobežojuma principu, paredzot skaidrus nosūtīto personas datu apstrādes nosacījumus;

6.  prasa pabeigt B pamatnostādnes, lai nolīgumā nepārprotami norādītu, ka Eiropolam, pildot Eiropola regulas 19. pantu, ir jāievēro visi ierobežojumi, kas attiecas uz to personas datu lietojumu un pieejamību, kurus Eiropolam nosūta dalībvalstis vai citi datu sniedzēji, un kurus paredzēts nosūtīt Tunisijai;

7.  prasa nolīgumā skaidri paredzēt, ka jebkādai datu turpmākai apstrādei vienmēr ir nepieciešama Eiropola iepriekšēja rakstiska atļauja; uzsver, ka Eiropolam šīs atļaujas būtu jādokumentē un pēc pieprasījuma jādara pieejami EDAU; prasa nolīgumā iekļaut arī noteikumu, ar ko Tunisijas kompetentajām iestādēm uzliktu pienākumu ievērot šos ierobežojumus, un precizēt, kā tiktu panākta šo ierobežojumu ievērošana;

8.  uzstāj, ka nolīgumā ir jāietver skaidrs un precīzs noteikums par nosūtīto personas datu glabāšanas periodu, kas prasītu, ka nosūtītie personas dati pēc glabāšanas perioda beigām ir jāizdzēš; prasa nolīgumā paredzēt procesuālus pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību; uzstāj, ka ārkārtas gadījumos, ja pastāv pienācīgi pamatoti iemesli datu glabāšanai uz ilgāku laiku pēc datu glabāšanas perioda beigām, šie iemesli un pievienotā dokumentācija būtu jānosūta Eiropolam un EDAU;

9.  sagaida, ka tiks piemēroti Direktīvas (ES) 2016/680 71. apsvērumā iekļautie kritēriji, t.i., ka saistībā ar personas datu nosūtīšanu Tunisijas kompetentajām iestādēm, kuras saņem personas datus no Eiropola, attiecas konfidencialitātes pienākums, specifiskuma princips, kā arī prasība, ka personas datus nekādā gadījumā neizmantos, lai pieprasītu, piespriestu vai izpildītu nāvessodu vai jebkādu citu cietsirdīgu un necilvēcīgu soda veidu;

10.  uzskata, ka pašā starptautiskajā nolīgumā saskaņā ar ES kriminālpārkāpumu definīcijām, ja tās ir pieejamas, ir skaidri jādefinē un jāuzskaita to pārkāpumu kategorijas, saistībā ar kurām notiks apmaiņa ar personas datiem; uzsver, ka minētajā sarakstā ir skaidrā un precīzā veidā jāietver darbības, kas ietilpst minētajos pārkāpumos, kā arī personas, grupas un organizācijas, ko var ietekmēt šāda datu nosūtīšana;

11.  mudina Padomi un Komisiju atbilstīgi Eiropas Savienības Tiesas judikatūrai un Hartas 8. panta 3. punkta izpratnē ar Tunisijas valdību noteikt, kura neatkarīgā uzraudzības iestāde būs atbildīga par starptautiskā nolīguma īstenošanas uzraudzību; norāda, ka par šādu iestādi būtu jāvienojas un tā būtu jāizveido, pirms attiecīgais starptautiskais nolīgums var stāties spēkā; uzstāj, ka nolīguma pielikumā ir nepārprotami jānorāda šīs iestādes nosaukums;

12.  uzskata, ka abām līgumslēdzējām pusēm vajadzētu būt iespējai starptautiskā nolīguma pārkāpuma gadījumā apturēt vai atsaukt minēto nolīgumu, un ka neatkarīgajai uzraudzības iestādei ir arī jābūt pilnvarām ierosināt nolīguma darbības apturēšanu vai izbeigšanu tā pārkāpuma gadījumā; uzskata, ka visu to personas datu, uz kuriem attiecas nolīguma darbības joma un kas nosūtīti pirms tā darbības apturēšanas vai izbeigšanas, apstrādi var turpināt saskaņā ar nolīgumu; uzskata, ka ir jāparedz nolīguma periodiska novērtēšana, lai izvērtētu, kā sadarbības partneri ievēro nolīgumu;

13.  uzskata, ka ir skaidri jādefinē jēdziens “atsevišķi gadījumi”, jo šis jēdziens ir nepieciešams, lai novērtētu datu nosūtīšanas nepieciešamību un samērīgumu; uzsver, ka šai definīcijai ir jāatsaucas uz reālu izmeklēšanu krimināllietās;

14.  uzskata, ka ir jādefinē jēdziens “pamatoti iemesli”, jo šis jēdziens ir nepieciešams, lai novērtētu datu nosūtīšanas nepieciešamību un samērīgumu; uzsver, ka šai definīcijai ir jāatsaucas uz reālu izmeklēšanu krimināllietās;

15.  uzsver, ka saņēmējai iestādei nosūtītos datus nekādā gadījumā nedrīkst turpmāk apstrādāt citas iestādes, un, ka šajā nolūkā ir jāizveido to Tunisijas kompetento iestāžu izsmeļošs saraksts, kurām Eiropols var nosūtīt datus, sarakstā iekļaujot iestāžu kompetences jomu aprakstu; uzskata, ka, lai šādā sarakstā veiktu jebkādu grozījumu, ar ko varētu aizstāt vai pievienot jaunu kompetento iestādi, būtu jāpārskata starptautiskais nolīgums;

16.  uzsver nepieciešamību nepārprotami norādīt, ka informācijas pārsūtīšana no Tunisijas kompetentajām iestādēm citām iestādēm Tunisijā ir atļauta tikai sākotnējiem mērķiem, kuriem Eiropols veicis pārsūtīšanu, un par to vienmēr jāpaziņo neatkarīgajai iestādei, EDAU un Eiropolam;

17.  uzsver nepieciešamību nepārprotami norādīt, ka informācijas pārsūtīšana no Tunisijas kompetentajām iestādēm citām valstīm ir aizliegta un ka šādā gadījumā starptautiskais nolīgums tiktu nekavējoties izbeigts;

18.  uzskata, ka starptautiskajā nolīgumā ar Tunisiju ir jāiekļauj datu subjektu tiesības uz informāciju, tās labošanu un dzēšanu, kā paredzēts citos Savienības tiesību aktos par datu aizsardzību;

19.  norāda, ka tādu personas datu nosūtīšana, kuri atklāj rasi vai etnisko izcelsmi, politiskos uzskatus, reliģisko vai filozofisko pārliecību, piederību arodbiedrībai, kā arī ģenētiskos datus un datus par personas veselību un seksuālo dzīvi, ir ārkārtīgi delikāts jautājums, kas rada dziļas bažas, ņemot vērā Tunisijas un Eiropas Savienības atšķirīgo tiesisko regulējumu, sabiedrības īpašības un kultūras specifiku; uzsver to, ka noziedzīga nodarījuma definīcija Savienībā un Tunisijā atšķiras; uzsver, ka šādi dati būtu jānosūta tikai ļoti īpašos gadījumos, paredzot skaidrus aizsardzības pasākumus datu subjektam un ar datu subjektu saistītajām personām; uzskata par nepieciešamu definēt īpašus aizsardzības pasākumus, kuri Tunisijai būtu jānodrošina attiecībā uz pamattiesībām un brīvībām, tostarp vārda brīvību, reliģijas brīvību un cilvēka cieņu;

20.  uzskata, ka nolīgumā būtu jāiekļauj uzraudzības mehānisms un uz nolīgumu būtu jāattiecas periodiskai novērtēšanai, lai izvērtētu tā darbību saistībā ar Eiropola operatīvajām vajadzībām, kā arī novērtētu tā atbilstību Eiropas datu aizsardzības tiesībām un principiem;

21.  aicina Komisiju pirms starptautiskā nolīguma pabeigšanas konsultēties ar EDAU saskaņā ar Regulu (ES) 2016/794 un Regulu (EK) Nr. 45/2001;

22.  uzsver, ka Parlamenta piekrišana nolīguma noslēgšanai būs atkarīga no Parlamenta apmierinošas iesaistīšanas visos procedūras posmos saskaņā ar LESD 218. pantu;

23.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un Tunisijas valdībai.

(1) OV L 135, 24.5.2016., 53. lpp.
(2) OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.
(3) OV L 201, 31.7.2002., 37. lpp.
(4) OV L 350, 30.12.2008., 60. lpp.
(5) OV L 119, 4.5.2016., 89. lpp.
(6) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0366.
(7) Eiropola 2018–2020. gada plānošanas dokuments, ko Eiropola valde pieņēma 2017. gada 30. novembrī, EDOC# 856927v18.


Sarunu par ES un Marokas nolīgumu par personas datu apmaiņu nolūkā apkarot smagus noziegumus un terorismu sākšana
PDF 141kWORD 53k
Eiropas Parlamenta 2018. gada 4. jūlija rezolūcija par priekšlikumu sākt sarunas par Komisijas ieteikumu Padomes lēmumam, ar ko pilnvaro sākt sarunas par nolīgumu starp Eiropas Savienību un Marokas Karalisti par personas datu apmaiņu starp Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropolu) un Marokas kompetentajām iestādēm cīņā pret smagiem noziegumiem un terorismu (COM(2017)08082018/2064(INI))
P8_TA(2018)0299A8-0238/2018

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā priekšlikumu sākt sarunas par Komisijas ieteikumu Padomes lēmumam, ar ko pilnvaro sākt sarunas par nolīgumu starp Eiropas Savienību un Marokas Karalisti par personas datu apmaiņu starp Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropolu) un Marokas kompetentajām iestādēm cīņā pret smagiem noziegumiem un terorismu (COM(2017)0808),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, jo īpaši tās 7. un 8. pantu,

–  ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību (LES), jo īpaši tā 6. pantu, un Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD), jo īpaši tā 16. un 218. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 11. maija Regulu (ES) 2016/794 par Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropolu) un ar kuru aizstāj un atceļ Padomes Lēmumus 2009/371/TI, 2009/934/TI, 2009/935/TI, 2009/936/TI un 2009/968/TI(1),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulu (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula)(2),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 12. jūlija Direktīvu 2002/58/EK par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (Direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju)(3),

–  ņemot vērā Padomes 2008. gada 27. novembra Pamatlēmumu 2008/977/TI par tādu personas datu aizsardzību, ko apstrādā, policijas un tiesu iestādēm sadarbojoties krimināllietās(4),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Direktīvu (ES) 2016/680 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic kompetentās iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, un par šādu datu brīvu apriti, ar ko atceļ Padomes Pamatlēmumu 2008/977/TI(5),

–  ņemot vērā Eiropas Padomes Konvenciju par datu aizsardzību (ELS Nr. 108) un Eiropas Padomes Konvencijas par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automātisko apstrādi 2001. gada 8. novembra Papildu protokolu par uzraudzības institūcijām un pārrobežu datu plūsmām (ELS Nr. 181),

–  ņemot vērā Eiropas datu aizsardzības uzraudzītāja (EDAU) Atzinumu Nr. 2/2018 par astoņiem mandātiem vest sarunas nolūkā slēgt starptautiskus nolīgumus, ar kuriem atļauj veikt datu apmaiņu starp Eiropolu un trešām valstīm,

–  ņemot vērā 2017. gada 3. oktobra rezolūciju par cīņu pret kibernoziedzību(6),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes panākto vienošanos par priekšlikumu regulai par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un šādu datu brīvu apriti, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (COM(2017)0008), un jo īpaši tās nodaļu par operatīvo personas datu apstrādi, kas attiecas uz Savienības struktūrām, birojiem vai aģentūrām, veicot darbības, uz kurām attiecas Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) trešās daļas V sadaļas 4. un 5. nodaļas darbības joma;

–  ņemot vērā Reglamenta 108. panta 1. punktu,

–  ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu (A8-0238/2018),

A.  tā kā Regula (ES) 2016/794 par Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropolu) atļauj nosūtīt personas datus trešās valsts iestādei vai starptautiskai organizācijai, ciktāl šāda nosūtīšana ir nepieciešama Eiropola uzdevumu pildīšanai, pamatojoties uz Komisijas lēmumu par aizsardzības līmeņa pietiekamību atbilstīgi Direktīvai (ES) 2016/680, starptautisku nolīgumu atbilstīgi LESD 218. pantam, garantējot atbilstīgus aizsardzības pasākumus, vai sadarbības nolīgumu, ar ko atļauj personas datu apmaiņu un kas noslēgts pirms 2017. gada 1. maija, vai ārkārtas apstākļos, katru gadījumu izvērtējot atsevišķi saskaņā ar Regulas (ES) 2016/794 25. panta 5. punktā paredzētiem stingriem nosacījumiem un ar noteikumu, ka tiek garantēti pienācīgi aizsardzības pasākumi;

B.  tā kā starptautiskajos nolīgumos, ar kuriem Eiropolam un trešām valstīm atļauj sadarboties un apmainīties ar personas datiem, būtu jāņem vērā Pamattiesību hartas 7. un 8. pants un LESD 16. pants, un līdz ar to jāievēro datu izmantošanas mērķa ierobežojuma princips, tiesības uz piekļūšanu un labošanu, tie ir jāpārrauga neatkarīgai iestādei, kā īpaši noteikts Pamattiesību hartā, kā arī tiem ir jāatbilst principam par nepieciešamību un samērīgumu Eiropola uzdevumu veikšanas nolūkos;

C.  tā kā šādai nosūtīšanai ir jābalstās uz starptautisku nolīgumu, kas noslēgts starp Savienību un minēto trešo valsti vai starptautisko organizāciju, ievērojot LESD 218. pantu, garantējot atbilstīgus aizsardzības pasākumus attiecībā uz privātuma un personu pamattiesību un brīvību aizsardzību;

D.  tā kā Eiropola 2018.–2020. gada plānošanas dokumentā(7) tiek uzsvērta uzlabotas daudznozaru pieejas aizvien lielāka nozīme, kas ietver nepieciešamās pieredzes un informācijas apvienošanu no plaša partneru loka, lai īstenotu Eiropola uzdevumu;

E.  tā kā Parlaments 2017. gada 3. oktobra rezolūcijā par cīņu pret kibernoziedzību uzsvēra, ka stratēģiskās un operatīvās sadarbības nolīgumi starp Eiropolu un trešām valstīm sekmē gan informācijas apmaiņu, gan praktisku sadarbību cīņā pret kibernoziedzību;

F.  tā kā Eiropols jau ir noslēdzis daudzus nolīgumus par datu apmaiņu ar trešām valstīm, piemēram, Albāniju, Amerikas Savienotajām Valstīm, Austrāliju, Bosniju un Hercegovinu, Gruziju, Islandi, Kanādu, Kolumbiju, Lihtenšteinu, bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, Melnkalni, Moldovu, Monako, Norvēģiju, Serbiju, Šveici un Ukrainu;

G.  tā kā EDAU ir Eiropola uzraudzītājs kopš 2017. gada 1. maija un ir arī ES iestāžu konsultants par datu aizsardzības politiku un tiesību aktiem,

1.  uzskata, ka ir pienācīgi jānovērtē nepieciešamība Eiropas Savienības drošības interesēs sadarboties ar Marokas Karalisti tiesībaizsardzības jomā, kā arī sadarbības proporcionalitāte; šajā sakarā aicina Komisiju veikt rūpīgu ietekmes novērtējumu; uzsver pienācīgas piesardzības nepieciešamību, nosakot pilnvaras sākt sarunas par nolīgumu starp Eiropas Savienību un Marokas Karalisti par personas datu apmaiņu starp Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropolu) un Marokas kompetentajām iestādēm cīņā pret smagiem noziegumiem un terorismu

2.  uzskata, ka datu saņēmējās trešās valstīs būtu jānodrošina pilnīga atbilstība Hartas 7. un 8. pantam, kā arī citām pamattiesībām un brīvībām, kas aizsargātas ar Hartu; šajā sakarā aicina Padomi pabeigt Komisijas ierosinātās sarunu pamatnostādnes atbilstīgi šajā rezolūcijā izklāstītajiem nosacījumiem;

3.  norāda, ka pašlaik nav veikts pienācīgs ietekmes novērtējums, kurā būtu padziļināti izvērtēti riski, ko personu tiesībām uz privātumu un datu aizsardzību, kā arī citām ar Hartu aizsargātajām pamattiesībām un brīvībām radītu personas datu nosūtīšana Marokas Karalistei; aicina Komisiju veikt pienācīgu ietekmes novērtējumu, lai definētu nepieciešamos nolīgumā iekļaujamos aizsardzības pasākumus;

4.  uzskata, ka nolīgumā pēc būtības būtu jāgarantē tāds pats aizsardzības līmenis, kādu paredz ES tiesību akti; uzsver, ka, ja šādu līmeni nevar garantēt gan likumos, gan praksē, nolīgumu nevar noslēgt;

5.  nolūkā garantēt to, ka pilnībā tiek ievērots Hartas 8. pants un LESD 16. pants, kā arī, lai nepieļautu situāciju, kurā Eiropols varētu būt vainojams Savienības datu aizsardzības tiesību aktu pārkāpumā gadījumos, kad personas dati tiktu nosūtīti bez nepieciešamajiem pienācīgajiem aizsardzības pasākumiem, prasa nolīgumā ietvert stingrus un precīzus noteikumus, kas prasītu ievērot mērķa ierobežojuma principu, paredzot skaidrus nosūtīto personas datu apstrādes nosacījumus;

6.  prasa pabeigt B pamatnostādnes, lai nolīgumā nepārprotami norādītu, ka Eiropolam, pildot Eiropola regulas 19. pantu, ir jāievēro visi ierobežojumi, kas attiecas uz to personas datu lietojumu un pieejamību, kurus Eiropolam nosūta dalībvalstis vai citi datu sniedzēji, un kurus paredzēts nosūtīt Marokas Karalistei;

7.  prasa nolīgumā skaidri paredzēt, ka jebkādai datu turpmākai apstrādei vienmēr ir nepieciešama Eiropola iepriekšēja rakstiska atļauja; uzsver, ka Eiropolam šīs atļaujas būtu jādokumentē un pēc pieprasījuma jādara pieejami EDAU; prasa nolīgumā iekļaut arī noteikumu, ar ko Marokas Karalistes kompetentajām iestādēm uzliktu pienākumu ievērot šos ierobežojumus, un precizēt, kā tiktu panākta šo ierobežojumu ievērošana;

8.  uzstāj, ka nolīgumā ir jāietver skaidrs un precīzs noteikums par nosūtīto personas datu glabāšanas periodu, kas prasītu, ka nosūtītie personas dati pēc glabāšanas perioda beigām ir jāizdzēš; prasa nolīgumā paredzēt procesuālus pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību; uzstāj, ka ārkārtas gadījumos, ja pastāv pienācīgi pamatoti iemesli datu glabāšanai uz ilgāku laiku pēc datu glabāšanas perioda beigām, šie iemesli un pievienotā dokumentācija būtu jānosūta Eiropolam un EDAU;

9.  sagaida, ka tiks piemēroti Direktīvas (ES) 2016/680 71. apsvērumā iekļautie kritēriji, t.i., ka saistībā ar personas datu nosūtīšanu Marokas kompetentajām iestādēm, kuras saņem personas datus no Eiropola, attiecas konfidencialitātes pienākums, specifiskuma princips, kā arī prasība, ka personas datus nekādā gadījumā neizmantos, lai pieprasītu, piespriestu vai izpildītu nāvessodu vai jebkādu citu cietsirdīgu un necilvēcīgu soda veidu;

10.  uzskata, ka pašā starptautiskajā nolīgumā saskaņā ar ES kriminālpārkāpumu definīcijām, ja tās ir pieejamas, ir skaidri jādefinē un jāuzskaita to pārkāpumu kategorijas, saistībā ar kurām notiks apmaiņa ar personas datiem; uzsver, ka minētajā sarakstā ir skaidrā un precīzā veidā jāietver darbības, kas ietilpst minētajos pārkāpumos, kā arī personas, grupas un organizācijas, ko var ietekmēt šāda datu nosūtīšana;

11.  mudina Padomi un Komisiju atbilstīgi Eiropas Savienības Tiesas judikatūrai un Hartas 8. panta 3. punkta izpratnē ar Marokas Karalistes valdību noteikt, kura neatkarīgā uzraudzības iestāde būs atbildīga par starptautiskā nolīguma īstenošanas uzraudzību; norāda, ka par šādu iestādi būtu jāvienojas un tā būtu jāizveido, pirms attiecīgais starptautiskais nolīgums var stāties spēkā; uzstāj, ka nolīguma pielikumā ir nepārprotami jānorāda šīs iestādes nosaukums;

12.  uzskata, ka abām līgumslēdzējām pusēm vajadzētu būt iespējai starptautiskā nolīguma pārkāpuma gadījumā apturēt vai atsaukt minēto nolīgumu, un ka neatkarīgajai uzraudzības iestādei ir arī jābūt pilnvarām ierosināt nolīguma darbības apturēšanu vai izbeigšanu tā pārkāpuma gadījumā; uzskata, ka visu to personas datu, uz kuriem attiecas nolīguma darbības joma un kas nosūtīti pirms tā darbības apturēšanas vai izbeigšanas, apstrādi var turpināt saskaņā ar nolīgumu; uzskata, ka ir jāparedz nolīguma periodiska novērtēšana, lai izvērtētu, kā sadarbības partneri ievēro nolīgumu;

13.  uzskata, ka ir skaidri jādefinē jēdziens “atsevišķi gadījumi”, jo šis jēdziens ir nepieciešams, lai novērtētu datu nosūtīšanas nepieciešamību un samērīgumu; uzsver, ka šai definīcijai ir jāatsaucas uz reālu izmeklēšanu krimināllietās;

14.  uzskata, ka ir jādefinē jēdziens “pamatoti iemesli”, jo šis jēdziens ir nepieciešams, lai novērtētu datu nosūtīšanas nepieciešamību un samērīgumu; uzsver, ka šai definīcijai ir jāatsaucas uz reālu izmeklēšanu krimināllietās;

15.  uzsver, ka saņēmējai iestādei nosūtītos datus nekādā gadījumā nedrīkst turpmāk apstrādāt citas iestādes un ka šajā nolūkā ir jāizveido to Marokas Karalistes kompetento iestāžu izsmeļošs saraksts, kurām Eiropols var nosūtīt datus, sarakstā iekļaujot iestāžu kompetences jomu aprakstu; uzskata, ka, lai šādā sarakstā veiktu jebkādu grozījumu, ar ko varētu aizstāt vai pievienot jaunu kompetento iestādi, būtu jāpārskata starptautiskais nolīgums;

16.  uzsver nepieciešamību nepārprotami norādīt, ka informācijas pārsūtīšana no Marokas Karalistes kompetentajām iestādēm citām iestādēm Marokas Karalistē ir atļauta tikai sākotnējiem mērķiem, kuriem Eiropols veicis pārsūtīšanu, un par to vienmēr jāpaziņo neatkarīgajai iestādei, EDAU un Eiropolam;

17.  uzsver nepieciešamību nepārprotami norādīt, ka informācijas pārsūtīšana no Marokas Karalistes kompetentajām iestādēm citām valstīm ir aizliegta un ka šādā gadījumā starptautiskais nolīgums tiktu nekavējoties izbeigts;

18.  uzskata, ka starptautiskajā nolīgumā ar Marokas Karalisti ir jāiekļauj datu subjektu tiesības uz informāciju, tās labošanu un dzēšanu, kā paredzēts citos Savienības tiesību aktos par datu aizsardzību;

19.  norāda, ka tādu personas datu nosūtīšana, kuri atklāj rasi vai etnisko izcelsmi, politiskos uzskatus, reliģisko vai filozofisko pārliecību, piederību arodbiedrībai, kā arī ģenētiskos datus un datus par personas veselību un seksuālo dzīvi, ir ārkārtīgi delikāts jautājums, kas rada dziļas bažas, ņemot vērā Marokas Karalistes un Eiropas Savienības atšķirīgo tiesisko regulējumu, sabiedrības īpašības un kultūras specifiku; uzsver to, ka noziedzīga nodarījuma definīcija Savienībā un Marokas Karalistē atšķiras; uzsver, ka šādi dati būtu jānosūta tikai ļoti īpašos gadījumos, paredzot skaidrus aizsardzības pasākumus datu subjektam un ar datu subjektu saistītajām personām; uzskata par nepieciešamu definēt īpašus aizsardzības pasākumus, kuri Marokas Karalistei būtu jānodrošina attiecībā uz pamattiesībām un brīvībām, tostarp vārda brīvību, reliģijas brīvību un cilvēka cieņu;

20.  uzskata, ka nolīgumā būtu jāiekļauj uzraudzības mehānisms un uz nolīgumu būtu jāattiecas periodiskai novērtēšanai, lai izvērtētu tā darbību saistībā ar Eiropola operatīvajām vajadzībām, kā arī novērtētu tā atbilstību Eiropas datu aizsardzības tiesībām un principiem;

21.  aicina Komisiju pirms starptautiskā nolīguma pabeigšanas konsultēties ar EDAU saskaņā ar Regulu (ES) 2016/794 un Regulu (EK) Nr. 45/2001;

22.  uzsver, ka Parlamenta piekrišana nolīguma noslēgšanai būs atkarīga no Parlamenta apmierinošas iesaistīšanas visos procedūras posmos saskaņā ar LESD 218. pantu;

23.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī Marokas Karalistes valdībai.

(1) OV L 135, 24.5.2016., 53. lpp.
(2) OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.
(3) OV L 201, 31.7.2002., 37. lpp.
(4) OV L 350, 30.12.2008., 60. lpp.
(5) OV L 119, 4.5.2016., 89. lpp.
(6) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0366.
(7) Eiropola 2018.–2020. gada plānošanas dokuments, ko Eiropola valde pieņēma 2017. gada 30. novembrī, EDOC# 856927v18.


Sarunu par ES un Libānas nolīgumu par personas datu apmaiņu nolūkā apkarot smagus noziegumus un terorismu sākšana
PDF 142kWORD 53k
Eiropas Parlamenta 2018. gada 4. jūlija rezolūcija par Komisijas ieteikumu Padomes lēmumam, ar ko pilnvaro sākt sarunas par nolīgumu starp Eiropas Savienību un Libānas Republiku par personas datu apmaiņu starp Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropolu) un Libānas kompetentajām iestādēm cīņā pret smagiem noziegumiem un terorismu (COM(2017)08052018/2065(INI))
P8_TA(2018)0300A8-0234/2018

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas ieteikumu Padomes lēmumam, ar ko pilnvaro sākt sarunas par nolīgumu starp Eiropas Savienību un Libānas Republiku par personas datu apmaiņu starp Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropolu) un Libānas kompetentajām iestādēm cīņā pret smagiem noziegumiem un terorismu (COM(2017)0805),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, jo īpaši tās 7. un 8. pantu,

–  ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību (LES), jo īpaši tā 6. pantu, un Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD), jo īpaši tā 16. un 218. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 11. maija Regulu (ES) 2016/794 par Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropolu) un ar kuru aizstāj un atceļ Padomes Lēmumus 2009/371/TI, 2009/934/TI, 2009/935/TI, 2009/936/TI un 2009/968/TI(1),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulu (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula)(2),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 12. jūlija Direktīvu 2002/58/EK par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (Direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju)(3),

–  ņemot vērā Padomes 2008. gada 27. novembra Pamatlēmumu 2008/977/TI par tādu personas datu aizsardzību, ko apstrādā, policijas un tiesu iestādēm sadarbojoties krimināllietās(4),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Direktīvu (ES) 2016/680 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic kompetentās iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, un par šādu datu brīvu apriti, ar ko atceļ Padomes Pamatlēmumu 2008/977/TI(5),

–  ņemot vērā Eiropas Padomes Konvenciju par datu aizsardzību (ELS Nr. 108) un Eiropas Padomes Konvencijas par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automātisko apstrādi 2001. gada 8. novembra Papildu protokolu par uzraudzības institūcijām un pārrobežu datu plūsmām (ELS Nr. 181),

–  ņemot vērā Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja (EDAU) Atzinumu Nr. 2/2018 par astoņiem mandātiem vest sarunas nolūkā slēgt starptautiskus nolīgumus, ar kuriem atļauj veikt datu apmaiņu starp Eiropolu un trešām valstīm,

–  ņemot vērā 2017. gada 3. oktobra rezolūciju par cīņu pret kibernoziedzību(6),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes panākto vienošanos par priekšlikumu regulai par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un šādu datu brīvu apriti, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (COM(2017)0008), un jo īpaši tās nodaļu par operatīvo personas datu apstrādi, kas attiecas uz Savienības struktūrām, birojiem vai aģentūrām, veicot darbības, uz kurām attiecas Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) trešās daļas V sadaļas 4. un 5. nodaļas darbības joma;

–  ņemot vērā Reglamenta 108. panta 1. punktu,

–  ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu (A8-0234/2018),

A.  tā kā Regula (ES) 2016/794 par Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropolu) atļauj nosūtīt personas datus trešās valsts iestādei vai starptautiskai organizācijai, ciktāl šāda nosūtīšana ir nepieciešama Eiropola uzdevumu pildīšanai, pamatojoties uz Komisijas lēmumu par aizsardzības līmeņa pietiekamību atbilstīgi Direktīvai (ES) 2016/680, starptautisku nolīgumu atbilstīgi LESD 218. pantam, garantējot atbilstīgus aizsardzības pasākumus, vai sadarbības nolīgumu, ar ko atļauj personas datu apmaiņu un kas noslēgts pirms 2017. gada 1. maija, vai ārkārtas apstākļos, katru gadījumu izvērtējot atsevišķi saskaņā ar Regulas (ES) 2016/794 25. panta 5. punktā paredzētiem stingriem nosacījumiem un ar noteikumu, ka tiek garantēti pienācīgi aizsardzības pasākumi;

B.  tā kā starptautiskajos nolīgumos, ar kuriem Eiropolam un trešām valstīm atļauj sadarboties un apmainīties ar personas datiem, būtu jāņem vērā Pamattiesību hartas 7. un 8. pants un LESD 16. pants, un līdz ar to jāievēro datu izmantošanas mērķa ierobežojuma princips, tiesības uz piekļūšanu un labošanu, tie ir jāpārrauga neatkarīgai iestādei, kā īpaši noteikts Pamattiesību hartā, kā arī tiem ir jāatbilst principam par nepieciešamību un samērīgumu Eiropola uzdevumu veikšanas nolūkos;

C.  tā kā šādai nosūtīšanai ir jābalstās uz starptautisku nolīgumu, kas noslēgts starp Savienību un minēto trešo valsti vai starptautisko organizāciju, ievērojot LESD 218. pantu, garantējot atbilstīgus aizsardzības pasākumus attiecībā uz privātuma un personu pamattiesību un brīvību aizsardzību;

D.  tā kā Eiropola 2018.–2020. gada plānošanas dokumentā(7) tiek uzsvērta uzlabotas daudznozaru pieejas aizvien lielāka nozīme, kas ietver nepieciešamās pieredzes un informācijas apvienošanu no plaša partneru loka, lai īstenotu Eiropola uzdevumu;

E.  tā kā Parlaments 2017. gada 3. oktobra rezolūcijā par cīņu pret kibernoziedzību uzsvēra, ka stratēģiskās un operatīvās sadarbības nolīgumi starp Eiropolu un trešām valstīm sekmē gan informācijas apmaiņu, gan praktisku sadarbību cīņā pret kibernoziedzību;

F.  tā kā Eiropols jau ir noslēdzis daudzus nolīgumus par datu apmaiņu ar trešām valstīm, piemēram, Albāniju, Amerikas Savienotajām Valstīm, Austrāliju, Bosniju un Hercegovinu, Gruziju, Islandi, Kanādu, Kolumbiju, Lihtenšteinu, bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, Melnkalni, Moldovu, Monako, Norvēģiju, Serbiju, Šveici un Ukrainu;

G.  tā kā EDAU ir Eiropola uzraudzītājs kopš 2017. gada 1. maija un ir arī ES iestāžu konsultants par datu aizsardzības politiku un tiesību aktiem,

1.  uzskata, ka ir jānovērtē nepieciešamība Eiropas Savienības drošības interesēs sadarboties ar Libānas Republiku tiesībaizsardzības jomā, kā arī sadarbības proporcionalitāte; šajā sakarā aicina Komisiju veikt rūpīgu ietekmes novērtējumu; uzsver pienācīgas piesardzības nepieciešamību, nosakot pilnvaras sākt sarunas par nolīgumu starp Eiropas Savienību un Libānas Republiku par personas datu apmaiņu starp Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropolu) un Libānas kompetentajām iestādēm cīņā pret smagiem noziegumiem un terorismu;

2.  uzskata, ka datu saņēmējās trešās valstīs būtu jānodrošina pilnīga atbilstība Hartas 7. un 8. pantam, kā arī citām pamattiesībām un brīvībām, kas aizsargātas ar Hartu; šajā sakarā aicina Padomi pabeigt Komisijas ierosinātās sarunu pamatnostādnes atbilstīgi šajā rezolūcijā izklāstītajiem nosacījumiem;

3.  norāda, ka pašlaik nav veikts pienācīgs ietekmes novērtējums, kurā būtu padziļināti izvērtēti riski, ko personu tiesībām uz privātumu un datu aizsardzību, kā arī citām ar Hartu aizsargātajām pamattiesībām un brīvībām radītu personas datu nosūtīšana Libānas Republikai; aicina Komisiju veikt pienācīgu ietekmes novērtējumu, lai definētu nepieciešamos nolīgumā iekļaujamos aizsardzības pasākumus;

4.  uzskata, ka nolīgumā pēc būtības būtu jāgarantē tāds pats aizsardzības līmenis, kādu paredz ES tiesību akti; uzsver, ka, ja šādu līmeni nevar garantēt gan likumos, gan praksē, nolīgumu nevar noslēgt;

5.  nolūkā garantēt to, ka pilnībā tiek ievērots Hartas 8. pants un LESD 16. pants, kā arī, lai nepieļautu situāciju, kurā Eiropols varētu būt vainojams Savienības datu aizsardzības tiesību aktu pārkāpumā gadījumos, kad personas dati tiktu nosūtīti bez nepieciešamajiem pienācīgajiem aizsardzības pasākumiem, prasa nolīgumā ietvert stingrus un precīzus noteikumus, kas prasītu ievērot mērķa ierobežojuma principu, paredzot skaidrus nosūtīto personas datu apstrādes nosacījumus;

6.  prasa pabeigt B pamatnostādnes, lai nolīgumā nepārprotami norādītu, ka Eiropolam, pildot Eiropola regulas 19. pantu, ir jāievēro visi ierobežojumi, kas attiecas uz to personas datu lietojumu un pieejamību, kurus Eiropolam nosūta dalībvalstis vai citi datu sniedzēji, un kurus paredzēts nosūtīt Libānas Republikai;

7.  prasa nolīgumā skaidri paredzēt, ka jebkādai datu turpmākai apstrādei vienmēr ir nepieciešama Eiropola iepriekšēja rakstiska atļauja; uzsver, ka Eiropolam šīs atļaujas būtu jādokumentē un pēc pieprasījuma jādara pieejami EDAU; prasa nolīgumā iekļaut arī noteikumu, ar ko Libānas Republikas kompetentajām iestādēm uzliktu pienākumu ievērot šos ierobežojumus, un precizēt, kā tiktu panākta šo ierobežojumu ievērošana;

8.  uzstāj, ka nolīgumā ir jāietver skaidrs un precīzs noteikums par nosūtīto personas datu glabāšanas periodu, kas prasītu, ka nosūtītie personas dati pēc glabāšanas perioda beigām ir jāizdzēš; prasa nolīgumā paredzēt procesuālus pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību; uzstāj, ka ārkārtas gadījumos, ja pastāv pienācīgi pamatoti iemesli datu glabāšanai uz ilgāku laiku pēc datu glabāšanas perioda beigām, šie iemesli un pievienotā dokumentācija būtu jānosūta Eiropolam un EDAU;

9.  sagaida, ka tiks piemēroti Direktīvas (ES) 2016/680 71. apsvērumā iekļautie kritēriji, t.i., ka saistībā ar personas datu nosūtīšanu Libānas kompetentajām iestādēm, kuras saņem personas datus no Eiropola, attiecas konfidencialitātes pienākums, specifiskuma princips, kā arī prasība, ka personas datus nekādā gadījumā neizmantos, lai pieprasītu, piespriestu vai izpildītu nāvessodu vai jebkādu citu cietsirdīgu un necilvēcīgu soda veidu;

10.  uzskata, ka pašā starptautiskajā nolīgumā saskaņā ar ES kriminālpārkāpumu definīcijām, ja tās ir pieejamas, ir skaidri jādefinē un jāuzskaita to pārkāpumu kategorijas, saistībā ar kurām notiks apmaiņa ar personas datiem; uzsver, ka minētajā sarakstā ir skaidrā un precīzā veidā jāietver darbības, kas ietilpst minētajos pārkāpumos, kā arī personas, grupas un organizācijas, ko var ietekmēt šāda datu nosūtīšana;

11.  mudina Padomi un Komisiju atbilstīgi Eiropas Savienības Tiesas judikatūrai un Hartas 8. panta 3. punkta izpratnē ar Libānas Republikas valdību noteikt, kura neatkarīgā uzraudzības iestāde būs atbildīga par starptautiskā nolīguma īstenošanas uzraudzību; norāda, ka par šādu iestādi būtu jāvienojas un tā būtu jāizveido, pirms attiecīgais starptautiskais nolīgums var stāties spēkā; uzstāj, ka nolīguma pielikumā ir nepārprotami jānorāda šīs iestādes nosaukums;

12.  uzskata, ka abām līgumslēdzējām pusēm vajadzētu būt iespējai starptautiskā nolīguma pārkāpuma gadījumā apturēt vai atsaukt minēto nolīgumu, un ka neatkarīgajai uzraudzības iestādei ir arī jābūt pilnvarām ierosināt nolīguma darbības apturēšanu vai izbeigšanu tā pārkāpuma gadījumā; uzskata, ka visu to personas datu, uz kuriem attiecas nolīguma darbības joma un kas nosūtīti pirms tā darbības apturēšanas vai izbeigšanas, apstrādi var turpināt saskaņā ar nolīgumu; uzskata, ka ir jāparedz nolīguma periodiska novērtēšana, lai izvērtētu, kā sadarbības partneri ievēro nolīgumu;

13.  uzskata, ka ir skaidri jādefinē jēdziens “atsevišķi gadījumi”, jo šis jēdziens ir nepieciešams, lai novērtētu datu nosūtīšanas nepieciešamību un samērīgumu; uzsver, ka šai definīcijai ir jāatsaucas uz reālu izmeklēšanu krimināllietās;

14.  uzskata, ka ir jādefinē jēdziens “pamatoti iemesli”, jo šis jēdziens ir nepieciešams, lai novērtētu datu nosūtīšanas nepieciešamību un samērīgumu; uzsver, ka šai definīcijai ir jāatsaucas uz reālu izmeklēšanu krimināllietās;

15.  uzsver, ka saņēmējai iestādei nosūtītos datus nekādā gadījumā nedrīkst turpmāk apstrādāt citas iestādes un ka šajā nolūkā ir jāizveido to Libānas Republikas kompetento iestāžu izsmeļošs saraksts, kurām Eiropols var nosūtīt datus, sarakstā iekļaujot iestāžu kompetences jomu aprakstu; uzskata, ka, lai šādā sarakstā veiktu jebkādu grozījumu, ar ko varētu aizstāt vai pievienot jaunu kompetento iestādi, būtu jāpārskata starptautiskais nolīgums;

16.  uzsver nepieciešamību nepārprotami norādīt, ka informācijas pārsūtīšana no Libānas Republikas kompetentajām iestādēm citām iestādēm Libānas Republikā ir atļauta tikai sākotnējiem mērķiem, kuriem Eiropols veicis pārsūtīšanu, un par to vienmēr jāpaziņo neatkarīgajai iestādei, EDAU un Eiropolam;

17.  uzsver nepieciešamību nepārprotami norādīt, ka informācijas pārsūtīšana no Libānas Republikas kompetentajām iestādēm citām valstīm ir aizliegta un ka šādā gadījumā starptautiskais nolīgums tiktu nekavējoties izbeigts;

18.  uzskata, ka starptautiskajā nolīgumā ar Libānas Republiku ir jāiekļauj datu subjektu tiesības uz informāciju, tās labošanu un dzēšanu, kā paredzēts citos Savienības tiesību aktos par datu aizsardzību;

19.  norāda, ka tādu personas datu nosūtīšana, kuri atklāj rasi vai etnisko izcelsmi, politiskos uzskatus, reliģisko vai filozofisko pārliecību, piederību arodbiedrībai, kā arī ģenētiskos datus un datus par personas veselību un seksuālo dzīvi, ir ārkārtīgi delikāts jautājums, kas rada dziļas bažas, ņemot vērā Libānas Republikas un Eiropas Savienības atšķirīgo tiesisko regulējumu, sabiedrības īpašības un kultūras specifiku; uzsver to, ka noziedzīga nodarījuma definīcija Savienībā un Libānas Republikā atšķiras; uzsver, ka šādi dati būtu jānosūta tikai ļoti īpašos gadījumos, paredzot skaidrus aizsardzības pasākumus datu subjektam un ar datu subjektu saistītajām personām; uzskata par nepieciešamu definēt īpašus aizsardzības pasākumus, kuri Libānas Republikai būtu jānodrošina attiecībā uz pamattiesībām un brīvībām, tostarp vārda brīvību, reliģijas brīvību un cilvēka cieņu;

20.  uzskata, ka nolīgumā būtu jāiekļauj uzraudzības mehānisms un uz nolīgumu būtu jāattiecas periodiskai novērtēšanai, lai izvērtētu tā darbību saistībā ar Eiropola operatīvajām vajadzībām, kā arī novērtētu tā atbilstību Eiropas datu aizsardzības tiesībām un principiem;

21.  aicina Komisiju pirms starptautiskā nolīguma pabeigšanas konsultēties ar EDAU saskaņā ar Regulu (ES) 2016/794 un Regulu (EK) Nr. 45/2001;

22.  uzsver, ka Parlamenta piekrišana nolīguma noslēgšanai būs atkarīga no Parlamenta apmierinošas iesaistīšanas visos procedūras posmos saskaņā ar LESD 218. pantu;

23.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai un Libānas Republikas valdībai.

(1) OV L 135, 24.5.2016., 53. lpp.
(2) OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.
(3) OV L 201, 31.7.2002., 37. lpp.
(4) OV L 350, 30.12.2008., 60. lpp.
(5) OV L 119, 4.5.2016., 89. lpp.
(6) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0366.
(7) Eiropola 2018.–2020. gada plānošanas dokuments, ko Eiropola valde pieņēma 2017. gada 30. novembrī, EDOC# 856927v18.


Sarunu par ES un Ēģiptes nolīgumu par personas datu apmaiņu nolūkā apkarot smagus noziegumus un terorismu sākšana
PDF 143kWORD 54k
Eiropas Parlamenta 2018. gada 4. jūlija rezolūcija par Komisijas ieteikumu Padomes lēmumam, ar ko pilnvaro sākt sarunas par nolīgumu starp Eiropas Savienību un Ēģiptes Arābu Republiku par personas datu apmaiņu starp Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropolu) un Ēģiptes kompetentajām iestādēm cīņā pret smagiem noziegumiem un terorismu (COM(2017)08092018/2066(INI))
P8_TA(2018)0301A8-0236/2018

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas ieteikumu Padomes lēmumam, ar ko pilnvaro sākt sarunas par nolīgumu starp Eiropas Savienību un Ēģiptes Arābu Republiku par personas datu apmaiņu starp Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropolu) un Ēģiptes kompetentajām iestādēm cīņā pret smagiem noziegumiem un terorismu (COM(2017)0809),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, jo īpaši tās 7. un 8. pantu,

–  ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību (LES), jo īpaši tā 6. pantu, un Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD), jo īpaši tā 16. un 218. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 11. maija Regulu (ES) 2016/794 par Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropolu) un ar kuru aizstāj un atceļ Padomes Lēmumus 2009/371/TI, 2009/934/TI, 2009/935/TI, 2009/936/TI un 2009/968/TI(1),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulu (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula)(2),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 12. jūlija Direktīvu 2002/58/EK par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (Direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju)(3),

–  ņemot vērā Padomes 2008. gada 27. novembra Pamatlēmumu 2008/977/TI par tādu personas datu aizsardzību, ko apstrādā, policijas un tiesu iestādēm sadarbojoties krimināllietās(4),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Direktīvu (ES) 2016/680 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic kompetentās iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, un par šādu datu brīvu apriti, ar ko atceļ Padomes Pamatlēmumu 2008/977/TI(5),

–  ņemot vērā Eiropas Padomes Konvenciju par datu aizsardzību (ELS Nr. 108) un Eiropas Padomes Konvencijas par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automātisko apstrādi 2001. gada 8. novembra Papildu protokolu par uzraudzības institūcijām un pārrobežu datu plūsmām (ELS Nr. 181),

–  ņemot vērā Eiropas datu aizsardzības uzraudzītāja (EDAU) Atzinumu Nr. 2/2018 par astoņiem mandātiem vest sarunas nolūkā slēgt starptautiskus nolīgumus, ar kuriem atļauj veikt datu apmaiņu starp Eiropolu un trešām valstīm,

–  ņemot vērā 2017. gada 3. oktobra rezolūciju par cīņu pret kibernoziedzību(6),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes panākto vienošanos par priekšlikumu regulai par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un šādu datu brīvu apriti, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (COM(2017)0008), un jo īpaši tās nodaļu par operatīvo personas datu apstrādi, kas attiecas uz Savienības struktūrām, birojiem vai aģentūrām, veicot darbības, uz kurām attiecas Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) trešās daļas V sadaļas 4. un 5. nodaļas darbības joma;

–  ņemot vērā Reglamenta 108. panta 1. punktu,

–  ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu (A8-0236/2018),

A.  tā kā Regula (ES) 2016/794 par Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropolu) atļauj nosūtīt personas datus trešās valsts iestādei vai starptautiskai organizācijai, ciktāl šāda nosūtīšana ir nepieciešama Eiropola uzdevumu pildīšanai, pamatojoties uz Komisijas lēmumu par aizsardzības līmeņa pietiekamību atbilstīgi Direktīvai (ES) 2016/680, starptautisku nolīgumu atbilstīgi LESD 218. pantam, garantējot atbilstīgus aizsardzības pasākumus, vai sadarbības nolīgumu, ar ko atļauj personas datu apmaiņu un kas noslēgts pirms 2017. gada 1. maija, vai ārkārtas apstākļos, katru gadījumu izvērtējot atsevišķi saskaņā ar Regulas (ES) 2016/794 25. panta 5. punktā paredzētiem stingriem nosacījumiem un ar noteikumu, ka tiek garantēti pienācīgi aizsardzības pasākumi;

B.  tā kā starptautiskajos nolīgumos, ar kuriem Eiropolam un trešām valstīm atļauj sadarboties un apmainīties ar personas datiem, būtu jāņem vērā Pamattiesību hartas 7. un 8. pants un LESD 16. pants, un līdz ar to jāievēro datu izmantošanas mērķa ierobežojuma princips, tiesības uz piekļūšanu un labošanu, tie ir jāpārrauga neatkarīgai iestādei, kā īpaši noteikts Pamattiesību hartā, kā arī tiem ir jāatbilst principam par nepieciešamību un samērīgumu Eiropola uzdevumu veikšanas nolūkos;

C.  tā kā šādai nosūtīšanai ir jābalstās uz starptautisku nolīgumu, kas noslēgts starp Savienību un minēto trešo valsti vai starptautisko organizāciju, ievērojot LESD 218. pantu, garantējot atbilstīgus aizsardzības pasākumus attiecībā uz privātuma un personu pamattiesību un brīvību aizsardzību;

D.  tā kā Ēģiptes Arābu Republikā pēdējos gados ir vairākkārt pārkāptas cilvēktiesības, tā kā jo īpaši ir tikuši nežēlīgi apspiesti disidenti, starp kuriem ir žurnālisti, politiskie aktīvisti un cilvēktiesību aizstāvji; tā kā joprojām tiek ziņots par spīdzināšanas gadījumiem; tā kā valsts ierēdņu veiktu cilvēktiesību pārkāpumu efektīvu izmeklēšanu ir kavējusi vispārēja nesodāmība;

E.  tā kā Eiropola 2018.–2020. gada plānošanas dokumentā(7) tiek uzsvērta uzlabotas daudznozaru pieejas aizvien lielāka nozīme, kas ietver nepieciešamās pieredzes un informācijas apvienošanu no plaša partneru loka, lai īstenotu Eiropola uzdevumu;

F.  tā kā Parlaments 2017. gada 3. oktobra rezolūcijā par cīņu pret kibernoziedzību uzsvēra, ka stratēģiskās un operatīvās sadarbības nolīgumi starp Eiropolu un trešām valstīm sekmē gan informācijas apmaiņu, gan praktisku sadarbību cīņā pret kibernoziedzību;

G.  tā kā Eiropols jau ir noslēdzis daudzus nolīgumus par datu apmaiņu ar trešām valstīm, piemēram, Albāniju, Amerikas Savienotajām Valstīm, Austrāliju, Bosniju un Hercegovinu, Gruziju, Islandi, Kanādu, Kolumbiju, Lihtenšteinu, bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, Melnkalni, Moldovu, Monako, Norvēģiju, Serbiju, Šveici un Ukrainu;

H.  tā kā EDAU ir Eiropola uzraudzītājs kopš 2017. gada 1. maija un ir arī ES iestāžu konsultants par datu aizsardzības politiku un tiesību aktiem,

1.  uzskata, ka ir jānovērtē nepieciešamība Eiropas Savienības drošības interesēs sadarboties ar Ēģiptes Arābu Republiku tiesībaizsardzības jomā, kā arī sadarbības proporcionalitāte; šajā sakarā aicina Komisiju veikt rūpīgu ietekmes novērtējumu; uzsver pienācīgas piesardzības nepieciešamību, nosakot pilnvaras sākt sarunas par nolīgumu starp Eiropas Savienību un Ēģiptes Arābu Republiku par personas datu apmaiņu starp Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropolu) un Ēģiptes kompetentajām iestādēm cīņā pret smagiem noziegumiem un terorismu;

2.  uzskata, ka datu saņēmējās trešās valstīs būtu jānodrošina pilnīga atbilstība Hartas 7. un 8. pantam, kā arī citām pamattiesībām un brīvībām, kas aizsargātas ar Hartu; šajā sakarā aicina Padomi pabeigt Komisijas ierosinātās sarunu pamatnostādnes atbilstīgi šajā rezolūcijā izklāstītajiem nosacījumiem;

3.  uzskata, ka pastāv būtiskas bažas par pamattiesību ievērošanu Ēģiptes Arābu Republikā, jo īpaši attiecībā uz vārda brīvību, reliģijas brīvību un tiesībām tikt pasargātam no spīdzināšanas vai necilvēcīgas izturēšanās, kā noteikts Hartā un Eiropas Cilvēktiesību konvencijā;

4.  norāda, ka pašlaik nav veikts pienācīgs ietekmes novērtējums, kurā būtu padziļināti izvērtēti riski, ko personu tiesībām uz privātumu un datu aizsardzību, kā arī citām ar Hartu aizsargātajām pamattiesībām un brīvībām radītu personas datu nosūtīšana Ēģiptes Arābu Republikai; aicina Komisiju veikt pienācīgu ietekmes novērtējumu, lai definētu nepieciešamos nolīgumā iekļaujamos aizsardzības pasākumus;

5.  uzskata, ka nolīgumā pēc būtības būtu jāgarantē tāds pats aizsardzības līmenis, kādu paredz ES tiesību akti; uzsver, ka, ja šādu līmeni nevar garantēt gan likumos, gan praksē, nolīgumu nevar noslēgt;

6.  nolūkā garantēt to, ka pilnībā tiek ievērots Hartas 8. pants un LESD 16. pants, kā arī, lai nepieļautu situāciju, kurā Eiropols varētu būt vainojams Savienības datu aizsardzības tiesību aktu pārkāpumā gadījumos, kad personas dati tiktu nosūtīti bez nepieciešamajiem pienācīgajiem aizsardzības pasākumiem, prasa nolīgumā ietvert stingrus un precīzus noteikumus, kas prasītu ievērot mērķa ierobežojuma principu, paredzot skaidrus nosūtīto personas datu apstrādes nosacījumus;

7.  prasa pabeigt B pamatnostādnes, lai nolīgumā nepārprotami norādītu, ka Eiropolam, pildot Eiropola regulas 19. pantu, ir jāievēro visi ierobežojumi, kas attiecas uz to personas datu lietojumu un pieejamību, kurus Eiropolam nosūta dalībvalstis vai citi datu sniedzēji, un kurus paredzēts nosūtīt Ēģiptes Arābu Republikai;

8.  prasa nolīgumā skaidri paredzēt, ka jebkādai datu turpmākai apstrādei vienmēr ir nepieciešama Eiropola iepriekšēja rakstiska atļauja; uzsver, ka Eiropolam šīs atļaujas būtu jādokumentē un pēc pieprasījuma jādara pieejami EDAU; prasa nolīgumā iekļaut arī noteikumu, ar ko Ēģiptes Arābu Republikas kompetentajām iestādēm uzliktu pienākumu ievērot šos ierobežojumus, un precizēt, kā tiktu panākta šo ierobežojumu ievērošana;

9.  uzstāj, ka nolīgumā ir jāietver skaidrs un precīzs noteikums par nosūtīto personas datu glabāšanas periodu, kas prasītu, ka nosūtītie personas dati pēc glabāšanas perioda beigām ir jāizdzēš; prasa nolīgumā paredzēt procesuālus pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību; uzstāj, ka ārkārtas gadījumos, ja pastāv pienācīgi pamatoti iemesli datu glabāšanai uz ilgāku laiku pēc datu glabāšanas perioda beigām, šie iemesli un pievienotā dokumentācija būtu jānosūta Eiropolam un EDAU;

10.  sagaida, ka tiks piemēroti Direktīvas (ES) 2016/680 71. apsvērumā iekļautie kritēriji, t.i., ka saistībā ar personas datu nosūtīšanu Ēģiptes kompetentajām iestādēm, kuras saņem personas datus no Eiropola, attiecas konfidencialitātes pienākums, specifiskuma princips, kā arī prasība, ka personas datus nekādā gadījumā neizmantos, lai pieprasītu, piespriestu vai izpildītu nāvessodu vai jebkādu citu cietsirdīgu un necilvēcīgu soda veidu;

11.  uzskata, ka pašā starptautiskajā nolīgumā saskaņā ar ES kriminālpārkāpumu definīcijām, ja tās ir pieejamas, ir skaidri jādefinē un jāuzskaita to pārkāpumu kategorijas, saistībā ar kurām notiks apmaiņa ar personas datiem; uzsver, ka minētajā sarakstā ir skaidrā un precīzā veidā jāietver darbības, kas ietilpst minētajos pārkāpumos, kā arī personas, grupas un organizācijas, ko var ietekmēt šāda datu nosūtīšana;

12.  mudina Padomi un Komisiju atbilstīgi Eiropas Savienības Tiesas judikatūrai un Hartas 8. panta 3. punkta izpratnē ar Ēģiptes Arābu Republikas valdību noteikt, kura neatkarīgā uzraudzības iestāde būs atbildīga par starptautiskā nolīguma īstenošanas uzraudzību; norāda, ka par šādu iestādi būtu jāvienojas un tā būtu jāizveido, pirms attiecīgais starptautiskais nolīgums var stāties spēkā; uzstāj, ka nolīguma pielikumā ir nepārprotami jānorāda šīs iestādes nosaukums;

13.  uzskata, ka abām līgumslēdzējām pusēm vajadzētu būt iespējai starptautiskā nolīguma pārkāpuma gadījumā apturēt vai atsaukt minēto nolīgumu, un ka neatkarīgajai uzraudzības iestādei ir arī jābūt pilnvarām ierosināt nolīguma darbības apturēšanu vai izbeigšanu tā pārkāpuma gadījumā; uzskata, ka visu to personas datu, uz kuriem attiecas nolīguma darbības joma un kas nosūtīti pirms tā darbības apturēšanas vai izbeigšanas, apstrādi var turpināt saskaņā ar nolīgumu; uzskata, ka ir jāparedz nolīguma periodiska novērtēšana, lai izvērtētu, kā sadarbības partneri ievēro nolīgumu;

14.  uzskata, ka ir skaidri jādefinē jēdziens “atsevišķi gadījumi”, jo šis jēdziens ir nepieciešams, lai novērtētu datu nosūtīšanas nepieciešamību un samērīgumu; uzsver, ka šai definīcijai ir jāatsaucas uz reālu izmeklēšanu krimināllietās;

15.  uzskata, ka ir jādefinē jēdziens “pamatoti iemesli”, jo šis jēdziens ir nepieciešams, lai novērtētu datu nosūtīšanas nepieciešamību un samērīgumu; uzsver, ka šai definīcijai ir jāatsaucas uz reālu izmeklēšanu krimināllietās;

16.  uzsver, ka saņēmējai iestādei nosūtītos datus nekādā gadījumā nedrīkst turpmāk apstrādāt citas iestādes un ka šajā nolūkā ir jāizveido to Ēģiptes Arābu Republikas kompetento iestāžu izsmeļošs saraksts, kurām Eiropols var nosūtīt datus, sarakstā iekļaujot iestāžu kompetences jomu aprakstu; uzskata, ka, lai šādā sarakstā veiktu jebkādu grozījumu, ar ko varētu aizstāt vai pievienot jaunu kompetento iestādi, būtu jāpārskata starptautiskais nolīgums;

17.  uzsver nepieciešamību nepārprotami norādīt, ka informācijas pārsūtīšana no Ēģiptes Arābu Republikas kompetentajām iestādēm citām iestādēm Ēģiptes Arābu Republikā ir atļauta tikai sākotnējiem mērķiem, kuriem Eiropols veicis pārsūtīšanu, un par to vienmēr jāpaziņo neatkarīgajai iestādei, EDAU un Eiropolam;

18.  uzsver nepieciešamību nepārprotami norādīt, ka informācijas pārsūtīšana no Ēģiptes Arābu Republikas kompetentajām iestādēm citām valstīm ir aizliegta un ka šādā gadījumā starptautiskais nolīgums tiktu nekavējoties izbeigts;

19.  uzskata, ka starptautiskajā nolīgumā ar Ēģiptes Arābu Republiku ir jāiekļauj datu subjektu tiesības uz informāciju, tās labošanu un dzēšanu, kā paredzēts citos Savienības tiesību aktos par datu aizsardzību;

20.  norāda, ka tādu personas datu nosūtīšana, kuri atklāj rasi vai etnisko izcelsmi, politiskos uzskatus, reliģisko vai filozofisko pārliecību, piederību arodbiedrībai, kā arī ģenētiskos datus un datus par personas veselību un seksuālo dzīvi, ir ārkārtīgi delikāts jautājums, kas rada dziļas bažas, ņemot vērā Ēģiptes Arābu Republikas un Eiropas Savienības atšķirīgo tiesisko regulējumu, sabiedrības īpašības un kultūras specifiku; uzsver to, ka noziedzīga nodarījuma definīcija Savienībā un Ēģiptes Arābu Republikā atšķiras; uzsver, ka šādi dati būtu jānosūta tikai ļoti īpašos gadījumos, paredzot skaidrus aizsardzības pasākumus datu subjektam un ar datu subjektu saistītajām personām; uzskata par nepieciešamu definēt īpašus aizsardzības pasākumus, kuri Ēģiptes Arābu Republikai būtu jānodrošina attiecībā uz pamattiesībām un brīvībām, tostarp vārda brīvību, reliģijas brīvību un cilvēka cieņu;

21.  uzskata, ka nolīgumā būtu jāiekļauj uzraudzības mehānisms un uz nolīgumu būtu jāattiecas periodiskai novērtēšanai, lai izvērtētu tā darbību saistībā ar Eiropola operatīvajām vajadzībām, kā arī novērtētu tā atbilstību Eiropas datu aizsardzības tiesībām un principiem;

22.  aicina Komisiju pirms starptautiskā nolīguma pabeigšanas konsultēties ar EDAU saskaņā ar Regulu (ES) 2016/794 un Regulu (EK) Nr. 45/2001;

23.  uzsver, ka Parlamenta piekrišana nolīguma noslēgšanai būs atkarīga no Parlamenta apmierinošas iesaistīšanas visos procedūras posmos saskaņā ar LESD 218. pantu;

24.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī Ēģiptes Arābu Republikas valdībai.

(1) OV L 135, 24.5.2016., 53. lpp.
(2) OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.
(3) OV L 201, 31.7.2002., 37. lpp.
(4) OV L 350, 30.12.2008., 60. lpp.
(5) OV L 119, 4.5.2016., 89. lpp.
(6) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0366.
(7) Eiropola 2018.–2020. gada plānošanas dokuments, ko Eiropola valde pieņēma 2017. gada 30. novembrī, EDOC# 856927v18.


Sarunu par ES un Alžīrijas nolīgumu par personas datu apmaiņu nolūkā apkarot smagus noziegumus un terorismu sākšana
PDF 136kWORD 53k
Eiropas Parlamenta 2018. gada 4. jūlija rezolūcija par Komisijas ieteikumu Padomes lēmumam, ar ko pilnvaro sākt sarunas par nolīgumu starp Eiropas Savienību un Alžīrijas Tautas Demokrātisko Republiku par personas datu apmaiņu starp Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropolu) un Alžīrijas kompetentajām iestādēm cīņā pret smagiem noziegumiem un terorismu (COM(2017)08112018/2067(INI))
P8_TA(2018)0302A8-0239/2018

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas ieteikumu Padomes lēmumam, ar ko pilnvaro sākt sarunas par nolīgumu starp Eiropas Savienību un Alžīrijas Tautas Demokrātisko Republiku par personas datu apmaiņu starp Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropolu) un Alžīrijas kompetentajām iestādēm cīņā pret smagiem noziegumiem un terorismu (COM(2017)0811),

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, jo īpaši tās 7. un 8. pantu,

–  ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību, jo īpaši tā 6. pantu, un Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD), jo īpaši tā 16. un 218. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 11. maija Regulu (ES) 2016/794 par Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropolu) un ar kuru aizstāj un atceļ Padomes Lēmumus 2009/371/TI, 2009/934/TI, 2009/935/TI, 2009/936/TI un 2009/968/TI(1),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulu (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula)(2),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 12. jūlija Direktīvu 2002/58/EK par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju)(3),

–  ņemot vērā Padomes 2008. gada 27. novembra Pamatlēmumu 2008/977/TI par tādu personas datu aizsardzību, ko apstrādā, policijas un tiesu iestādēm sadarbojoties krimināllietās(4),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Direktīvu (ES) 2016/680 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic kompetentās iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, un par šādu datu brīvu apriti, ar ko atceļ Padomes Pamatlēmumu 2008/977/TI(5),

–  ņemot vērā Eiropas Padomes Konvenciju par datu aizsardzību (ELS Nr. 108) un Eiropas Padomes Konvencijas par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automātisko apstrādi 2001. gada 8. novembra Papildu protokolu par uzraudzības institūcijām un pārrobežu datu plūsmām (ELS Nr. 181),

–  ņemot vērā Eiropas datu aizsardzības uzraudzītāja (EDAU) Atzinumu Nr. 2/2018 par astoņiem mandātiem vest sarunas nolūkā slēgt starptautiskus nolīgumus, ar kuriem atļauj veikt datu apmaiņu starp Eiropolu un trešām valstīm,

–  ņemot vērā 2017. gada 3. oktobra rezolūciju par cīņu pret kibernoziedzību(6),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes panākto vienošanos par priekšlikumu regulai par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un šādu datu brīvu apriti, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (COM(2017)0008), un jo īpaši tās nodaļu par operatīvo personas datu apstrādi, kas attiecas uz Savienības struktūrām, birojiem vai aģentūrām, veicot darbības, uz kurām attiecas Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD) trešās daļas V sadaļas 4. un 5. nodaļas darbības joma;

–  ņemot vērā Reglamenta 108. panta 1. punktu,

–  ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu (A8-0239/2018),

A.  tā kā Regula (ES) 2016/794 par Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropolu) atļauj nosūtīt personas datus trešās valsts iestādei vai starptautiskai organizācijai, ciktāl šāda nosūtīšana ir nepieciešama Eiropola uzdevumu pildīšanai, pamatojoties uz Komisijas lēmumu par aizsardzības līmeņa pietiekamību atbilstīgi Direktīvai (ES) 2016/680, starptautisku nolīgumu atbilstīgi LESD 218. pantam, garantējot atbilstīgus aizsardzības pasākumus, vai sadarbības nolīgumu, ar ko atļauj personas datu apmaiņu un kas noslēgts pirms 2017. gada 1. maija, vai ārkārtas apstākļos, katru gadījumu izvērtējot atsevišķi saskaņā ar Regulas (ES) 2016/794 25. panta 5. punktā paredzētiem stingriem nosacījumiem un ar noteikumu, ka tiek garantēti pienācīgi aizsardzības pasākumi;

B.  tā kā starptautiskajos nolīgumos, ar kuriem Eiropolam un trešām valstīm atļauj sadarboties un apmainīties ar personas datiem, būtu jāņem vērā Pamattiesību hartas 7. un 8. pants un LESD 16. pants, un līdz ar to jāievēro datu izmantošanas mērķa ierobežojuma princips, tiesības uz piekļūšanu un labošanu, tie ir jāpārrauga neatkarīgai iestādei, kā īpaši noteikts Pamattiesību hartā, kā arī tiem ir jāatbilst principam par nepieciešamību un samērīgumu Eiropola uzdevumu veikšanas nolūkos;

C.  tā kā šādai nosūtīšanai ir jābalstās uz starptautisku nolīgumu, kas noslēgts starp Savienību un minēto trešo valsti vai starptautisko organizāciju, ievērojot LESD 218. pantu, garantējot atbilstīgus aizsardzības pasākumus attiecībā uz privātuma un personu pamattiesību un brīvību aizsardzību;

D.  tā kā Eiropola 2018.–2020. gada plānošanas dokumentā(7) tiek uzsvērta uzlabotas daudznozaru pieejas aizvien lielāka nozīme, kas ietver nepieciešamās pieredzes un informācijas apvienošanu no plaša partneru loka, lai īstenotu Eiropola uzdevumu;

E.  tā kā Parlaments 2017. gada 3. oktobra rezolūcijā par cīņu pret kibernoziedzību uzsvēra, ka stratēģiskās un operatīvās sadarbības nolīgumi starp Eiropolu un trešām valstīm sekmē gan informācijas apmaiņu, gan praktisku sadarbību cīņā pret kibernoziedzību;

F.  tā kā Eiropols jau ir noslēdzis daudzus nolīgumus par datu apmaiņu ar trešām valstīm, piemēram, Albāniju, Amerikas Savienotajām Valstīm, Austrāliju, Bosniju un Hercegovinu, Gruziju, Islandi, Kanādu, Kolumbiju, Lihtenšteinu, bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, Melnkalni, Moldovu, Monako, Norvēģiju, Serbiju, Šveici un Ukrainu;

G.  tā kā EDAU ir Eiropola uzraudzītājs kopš 2017. gada 1. maija un ir arī ES iestāžu konsultants par datu aizsardzības politiku un tiesību aktiem,

1.  uzskata, ka ir pienācīgi jānovērtē sadarbības ar Alžīrijas Tautas Demokrātisko Republiku tiesībaizsardzības jomā nepieciešamība Eiropas Savienības drošības interesēs, kā arī tās proporcionalitāte; šajā sakarā aicina Komisiju veikt rūpīgu ietekmes novērtējumu; uzsver pienācīgas piesardzības nepieciešamību, nosakot pilnvaras sākt sarunas par nolīgumu starp Eiropas Savienību un Alžīrijas Tautas Demokrātisko Republiku par personas datu apmaiņu starp Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropolu) un Alžīrijas kompetentajām iestādēm cīņā pret smagiem noziegumiem un terorismu;

2.  uzskata, ka datu saņēmējās trešās valstīs būtu jānodrošina pilnīga atbilstība Hartas 7. un 8. pantam, kā arī citām pamattiesībām un brīvībām, kas aizsargātas ar Hartu; šajā sakarā aicina Padomi pabeigt Komisijas ierosinātās sarunu pamatnostādnes atbilstīgi šajā rezolūcijā izklāstītajiem nosacījumiem;

3.  norāda, ka pašlaik nav veikts pienācīgs ietekmes novērtējums, kurā būtu padziļināti izvērtēti riski, ko personu tiesībām uz privātumu un datu aizsardzību, kā arī citām ar Hartu aizsargātajām pamattiesībām un brīvībām radītu personas datu nosūtīšana Alžīrijas Tautas Demokrātiskajai Republikai; aicina Komisiju veikt pienācīgu ietekmes novērtējumu, lai definētu nepieciešamos nolīgumā iekļaujamos aizsardzības pasākumus;

4.  uzskata, ka nolīgumā pēc būtības būtu jāgarantē tāds pats aizsardzības līmenis, kādu paredz ES tiesību akti; uzsver, ka, ja šādu līmeni nevar garantēt gan likumos, gan praksē, nolīgumu nevar noslēgt;

5.  nolūkā garantēt to, ka pilnībā tiek ievērots Hartas 8. pants un LESD 16. pants, kā arī, lai nepieļautu situāciju, kurā Eiropols varētu būt vainojams Savienības datu aizsardzības tiesību aktu pārkāpumā gadījumos, kad personas dati tiktu nosūtīti bez nepieciešamajiem pienācīgajiem aizsardzības pasākumiem, prasa nolīgumā ietvert stingrus un precīzus noteikumus, kas prasītu ievērot mērķa ierobežojuma principu, paredzot skaidrus nosūtīto personas datu apstrādes nosacījumus;

6.  prasa pabeigt B pamatnostādnes, lai nolīgumā nepārprotami norādītu, ka Eiropolam, pildot Eiropola regulas 19. pantu, ir jāievēro visi ierobežojumi, kas attiecas uz to personas datu lietojumu un pieejamību, kurus Eiropolam nosūta dalībvalstis vai citi datu sniedzēji, un kurus paredzēts nosūtīt Alžīrijas Tautas Demokrātiskajai Republikai;

7.  prasa nolīgumā skaidri paredzēt, ka jebkādai datu turpmākai apstrādei vienmēr ir nepieciešama Eiropola iepriekšēja rakstiska atļauja; uzsver, ka Eiropolam šīs atļaujas būtu jādokumentē un pēc pieprasījuma jādara pieejami EDAU; prasa nolīgumā iekļaut arī noteikumu, ar ko Alžīrijas Tautas Demokrātiskās Republikas kompetentajām iestādēm uzliktu pienākumu ievērot šos ierobežojumus, un precizēt, kā tiktu panākta šo ierobežojumu ievērošana;

8.  uzstāj, ka nolīgumā ir jāietver skaidrs un precīzs noteikums par nosūtīto personas datu glabāšanas periodu, kas prasītu, ka nosūtītie personas dati pēc glabāšanas perioda beigām ir jāizdzēš; prasa nolīgumā paredzēt procesuālus pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību; uzstāj, ka ārkārtas gadījumos, ja pastāv pienācīgi pamatoti iemesli datu glabāšanai uz ilgāku laiku pēc datu glabāšanas perioda beigām, šie iemesli un pievienotā dokumentācija būtu jānosūta Eiropolam un EDAU;

9.  sagaida, ka tiks piemēroti Direktīvas (ES) 2016/680 71. apsvērumā iekļautie kritēriji, t.i., ka saistībā ar personas datu nosūtīšanu Alžīrijas kompetentajām iestādēm, kuras saņem personas datus no Eiropola, attiecas konfidencialitātes pienākums, specifiskuma princips, kā arī prasība, ka personas datus nekādā gadījumā neizmantos, lai pieprasītu, piespriestu vai izpildītu nāvessodu vai jebkādu citu cietsirdīgu un necilvēcīgu soda veidu;

10.  uzskata, ka pašā starptautiskajā nolīgumā saskaņā ar ES kriminālpārkāpumu definīcijām, ja tās ir pieejamas, ir skaidri jādefinē un jāuzskaita to pārkāpumu kategorijas, saistībā ar kurām notiks apmaiņa ar personas datiem; uzsver, ka minētajā sarakstā ir skaidrā un precīzā veidā jāietver darbības, kas ietilpst minētajos pārkāpumos, kā arī personas, grupas un organizācijas, ko var ietekmēt šāda datu nosūtīšana;

11.  mudina Padomi un Komisiju atbilstīgi Eiropas Savienības Tiesas judikatūrai un Hartas 8. panta 3. punkta izpratnē ar Alžīrijas Tautas Demokrātiskās Republikas valdību noteikt, kura neatkarīgā uzraudzības iestāde būs atbildīga par starptautiskā nolīguma īstenošanas uzraudzību; norāda, ka par šādu iestādi būtu jāvienojas un tā būtu jāizveido, pirms attiecīgais starptautiskais nolīgums var stāties spēkā; uzstāj, ka nolīguma pielikumā ir nepārprotami jānorāda šīs iestādes nosaukums;

12.  uzskata, ka abām līgumslēdzējām pusēm vajadzētu būt iespējai starptautiskā nolīguma pārkāpuma gadījumā apturēt vai atsaukt minēto nolīgumu, un ka neatkarīgajai uzraudzības iestādei ir arī jābūt pilnvarām ierosināt nolīguma darbības apturēšanu vai izbeigšanu tā pārkāpuma gadījumā; uzskata, ka visu to personas datu, uz kuriem attiecas nolīguma darbības joma un kas nosūtīti pirms tā darbības apturēšanas vai izbeigšanas, apstrādi var turpināt saskaņā ar nolīgumu; uzskata, ka ir jāparedz nolīguma periodiska novērtēšana, lai izvērtētu, kā sadarbības partneri ievēro nolīgumu;

13.  uzskata, ka ir skaidri jādefinē jēdziens “atsevišķi gadījumi”, jo šis jēdziens ir nepieciešams, lai novērtētu datu nosūtīšanas nepieciešamību un samērīgumu; uzsver, ka šai definīcijai ir jāatsaucas uz reālu izmeklēšanu krimināllietās;

14.  uzskata, ka ir jādefinē jēdziens “pamatoti iemesli”, jo šis jēdziens ir nepieciešams, lai novērtētu datu nosūtīšanas nepieciešamību un samērīgumu; uzsver, ka šai definīcijai ir jāatsaucas uz reālu izmeklēšanu krimināllietās;

15.  uzsver, ka saņēmējai iestādei nosūtītos datus nekādā gadījumā nedrīkst turpmāk apstrādāt citas iestādes, un, ka šajā nolūkā ir jāizveido to Alžīrijas Tautas Demokrātiskās Republikas kompetento iestāžu izsmeļošs saraksts, kurām Eiropols var nosūtīt datus, sarakstā iekļaujot iestāžu kompetences jomu aprakstu; uzskata, ka, lai šādā sarakstā veiktu jebkādu grozījumu, ar ko varētu aizstāt vai pievienot jaunu kompetento iestādi, būtu jāpārskata starptautiskais nolīgums;

16.  uzsver nepieciešamību nepārprotami norādīt, ka informācijas pārsūtīšana no Alžīrijas Tautas Demokrātiskās Republikas kompetentajām iestādēm citām iestādēm Alžīrijas Tautas Demokrātiskajā Republikā ir atļauta tikai sākotnējiem mērķiem, kuriem Eiropols veicis pārsūtīšanu, un par to vienmēr jāpaziņo neatkarīgajai iestādei, EDAU un Eiropolam;

17.  uzsver nepieciešamību nepārprotami norādīt, ka informācijas pārsūtīšana no Alžīrijas Tautas Demokrātiskās Republikas kompetentajām iestādēm citām valstīm ir aizliegta un ka šādā gadījumā starptautiskais nolīgums tiktu nekavējoties izbeigts;

18.  uzskata, ka starptautiskajā nolīgumā ar Alžīrijas Tautas Demokrātisko Republiku ir jāiekļauj datu subjektu tiesības uz informāciju, tās labošanu un dzēšanu kā paredzēts citos Savienības tiesību aktos par datu aizsardzību;

19.  norāda, ka tādu personas datu nosūtīšana, kuri atklāj rasi vai etnisko izcelsmi, politiskos uzskatus, reliģisko vai filozofisko pārliecību, piederību arodbiedrībai, kā arī ģenētiskos datus un datus par personas veselību un seksuālo dzīvi, ir ārkārtīgi delikāts jautājums, kas rada dziļas bažas, ņemot vērā Alžīrijas Tautas Demokrātiskās Republikas un Eiropas Savienības atšķirīgo tiesisko regulējumu, sabiedrības īpašības un kultūras specifiku; uzsver to, ka noziedzīga nodarījuma definīcija Savienībā un Alžīrijas Tautas Demokrātiskajā Republikā atšķiras; uzsver, ka šādi dati būtu jānosūta tikai ļoti īpašos gadījumos, paredzot skaidrus aizsardzības pasākumus datu subjektam un ar datu subjektu saistītajām personām; uzskata par nepieciešamu definēt īpašus aizsardzības pasākumus, kuri Alžīrijas Tautas Demokrātiskajai Republikai būtu jānodrošina attiecībā uz pamattiesībām un brīvībām, tostarp vārda brīvību, reliģijas brīvību un cilvēka cieņu;

20.  uzskata, ka nolīgumā būtu jāiekļauj uzraudzības mehānisms un uz nolīgumu būtu jāattiecas periodiskai novērtēšanai, lai izvērtētu tā darbību saistībā ar Eiropola operatīvajām vajadzībām, kā arī novērtētu tā atbilstību Eiropas datu aizsardzības tiesībām un principiem;

21.  aicina Komisiju pirms starptautiskā nolīguma pabeigšanas konsultēties ar EDAU saskaņā ar Regulu (ES) 2016/794 un Regulu (EK) Nr. 45/2001;

22.  uzsver, ka Parlamenta piekrišana nolīguma noslēgšanai būs atkarīga no Parlamenta apmierinošas iesaistīšanas visos procedūras posmos saskaņā ar LESD 218. pantu;

23.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī Alžīrijas Tautas Demokrātiskās Republikas valdībai.

(1) OV L 135, 24.5.2016., 53. lpp.
(2) OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.
(3) OV L 201, 31.7.2002., 37. lpp.
(4) OV L 350, 30.12.2008., 60. lpp.
(5) OV L 119, 4.5.2016., 89. lpp.
(6) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0366.
(7) Eiropola 2018.–2020. gada plānošanas dokuments, ko Eiropola valde pieņēma 2017. gada 30. novembrī, EDOC# 856927v18.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika